Livonija

<mediawiki xmlns="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:schemaLocation="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/ http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11.xsd" version="0.11" xml:lang="lv">
  <siteinfo>
    <sitename>Vikipēdija</sitename>
    <dbname>lvwiki</dbname>
    <base>https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa</base>
    <generator>MediaWiki 1.46.0-wmf.22</generator>
    <case>first-letter</case>
    <namespaces>
      <namespace key="-2" case="first-letter">Media</namespace>
      <namespace key="-1" case="first-letter">Special</namespace>
      <namespace key="0" case="first-letter" />
      <namespace key="1" case="first-letter">Diskusija</namespace>
      <namespace key="2" case="first-letter">Dalībnieks</namespace>
      <namespace key="3" case="first-letter">Dalībnieka diskusija</namespace>
      <namespace key="4" case="first-letter">Vikipēdija</namespace>
      <namespace key="5" case="first-letter">Vikipēdijas diskusija</namespace>
      <namespace key="6" case="first-letter">Attēls</namespace>
      <namespace key="7" case="first-letter">Attēla diskusija</namespace>
      <namespace key="8" case="first-letter">MediaWiki</namespace>
      <namespace key="9" case="first-letter">MediaWiki diskusija</namespace>
      <namespace key="10" case="first-letter">Veidne</namespace>
      <namespace key="11" case="first-letter">Veidnes diskusija</namespace>
      <namespace key="12" case="first-letter">Palīdzība</namespace>
      <namespace key="13" case="first-letter">Palīdzības diskusija</namespace>
      <namespace key="14" case="first-letter">Kategorija</namespace>
      <namespace key="15" case="first-letter">Kategorijas diskusija</namespace>
      <namespace key="100" case="first-letter">Portāls</namespace>
      <namespace key="101" case="first-letter">Portāla diskusija</namespace>
      <namespace key="102" case="first-letter">Vikiprojekts</namespace>
      <namespace key="103" case="first-letter">Vikiprojekta diskusija</namespace>
      <namespace key="446" case="first-letter">Education Program</namespace>
      <namespace key="447" case="first-letter">Education Program talk</namespace>
      <namespace key="710" case="first-letter">TimedText</namespace>
      <namespace key="711" case="first-letter">TimedText talk</namespace>
      <namespace key="828" case="first-letter">Modulis</namespace>
      <namespace key="829" case="first-letter">Moduļa diskusija</namespace>
      <namespace key="1728" case="first-letter">Event</namespace>
      <namespace key="1729" case="first-letter">Event talk</namespace>
      <namespace key="2600" case="first-letter">Tēma</namespace>
    </namespaces>
  </siteinfo>
  <page>
    <title>Livonija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>2708</id>
    <revision>
      <id>4450530</id>
      <parentid>4401696</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T22:22:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>2tacos</username>
        <id>143670</id>
      </contributor>
      <comment>Added information.</comment>
      <origin>4450530</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="44531" sha1="t9s10wp5q6o5epye1mo2pcndh7fk9y5" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|vēsturisku reģionu Baltijas jūras austrumu piekrastē|Livonija (nozīmju atdalīšana)|Livonija}}''Livonija'', agrākajos avotos pazīstama kā ''Livlande'', ir vēsturisks apgabals mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijā. Tā nosaukta lībiešu vārdā, kuri dzīvoja mūsdienu Latvijas piekrastē.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture pamatskolai. Viduslaiki 13.-15.gadsimts.|publisher=Zvaigzne ABC}}&lt;/ref&gt;[[Attēls:Livonia in 1534 (English).png|thumb|right|Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534)]]
[[Attēls:Livland gross.jpg|thumb|right|Livonijas Konfederācijas zemes]]
{{Latvijas vēsture}}
'''Livonija''' ({{val|la|Livonia}}, {{val|liv|Līvõmō}}, {{val|et|Liivimaa}}, vikingu: ''Iflanti'', {{val|de|Livland, Liefland}}) jeb '''[[Līvzeme]]''' ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots [[Livonijas bīskapija]]s, [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]], [[Livonijas Konfederācija]]s, [[Livonijas hercogiste]]s un [[Inflantijas vaivadija]]s nosaukumos.
Pēc neatkarīgo Latvijas un Igaunijas republiku nodibināšanas Livonijas nosaukums kļuva par vēsturisku terminu.

== Nosaukums ==
Pirmo reizi Livonijas jeb [[Līvu zemes]] (vikingu: ''Iflanti'' vai ''Liflandi'') vārds pieminēts [[Trosas rūnu akmens]] un [[Vekholmas rūnu akmens]] uzrakstos un liecina par zviedru vikinga Frejgera (''Freygeirr'') Livonijas karagājieniem 11. gadsimtā.{{nepieciešama atsauce}}

Vārda [[etimoloģija]], iespējams, saistāma ar [[somugri|somugru]] ''liv'' - smiltis, un [[igauņu valoda|igauņu]] ''Liivimaa'', jo [[Daugavas līvi]] bija pirmie reģiona pamatiedzīvotāji, kas [[Ziemeļu krusta kari|Ziemeļu krusta karu]] gaitā tika kristīti, rodoties pirmajiem Rietumu kristīgās kultūras atbalsta punktiem. Tātad apzīmējumu varētu tulkot kā &quot;smilšu zeme&quot;, kas saskan ar tās novietojumu gar [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrasti, [[Piejūras zemiene]]s smilts augšņu zonā.

[[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] perioda sākumā par Livoniju dēvēja vienīgi 1188. gada 1. oktobrī izveidotās [[Livonijas bīskapija]]s teritoriju. Livonijas [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]], un ar viņa svētību 1202. gadā izveidotais [[Zobenbrāļu ordenis]], pakāpeniski pakļāva ne tikai Daugavas un Gaujas [[līvu zemes]], bet arī [[Latgaļi|latgaļu]] un [[Sēļi|sēļu]] zemes gar Daugavas un Gaujas tirdzniecības ceļiem, kā arī [[Sakala|sakaliešu]] un [[Ugaunija|ugauņu]] zemes tagadējās Igaunijas dienvidos.

Bīskaps Alberts iegūtās zemes novēlēja Sv. jaunavai Marijai, un 1215. gada Laterāna 4. koncilā šo novēlējumu apstiprināja pāvests Inocents III, ar latīnisko nosaukumu ''Terra Mariana'', kas latviskots kā &quot;Māras zeme&quot;. Salīdzināšanai, iekarotās [[Prūši|prūšu]] zemes bija veltītas Svētajam Pēterim.&lt;ref name=&quot;Livonijas Konfederācija&quot;&gt;[https://www.historia.lv/sites/default/files/media/Biblioteka/Literatura/Akademiskie_raksti/2015/marts/indulis_kenins_livonijas_konfederacija_historia.lv_.pdf Livonijas Konfederācija]&lt;/ref&gt;

== Kristīgās Livonijas izveidošanās ==
Sākoties [[Ziemeļu krusta kari]]em, 1188. gada 1. oktobrī izveidoja [[Livonijas bīskapija|Livonijas bīskapiju]], kuras bīskapiem ar [[katoļticība|katoļticībā]] pārgājušo līvu un [[latgaļi|letgaļu]] vasaļu karaspēka palīdzību izdevās pakļaut [[Jersika (valsts)|Jersikas]] un [[Koknese (valsts)|Koknese]]s zemes. 1208. gadā sākās [[Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227)|igauņu zemju pakļaušana]]. 1214. gada 20. februārī Romas pāvests [[Inocents III]] atbrīvoja Livonijas bīskapiju no [[Brēmenes arhibīskapi|Brēmenes arhibīskapa]] uzraudzības. 1218. gadā [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] ieguva tiesības iecelt jaunus bīskapus viņam pakļautajās zemēs, un tajā pašā gadā Daugavas kreisā krasta pakļautajās zemēs nodibināja [[Sēlijas bīskapija|Sēlijas bīskapiju]].  
 
1220. gadā [[Lundas arhibīskaps]] paziņoja, ka visa Igaunija piederot [[Dānija]]s karalim, pret ko iebilda bīskaps Alberts. [[Dānijas karaļi|Dānijas karalis]] [[Valdemārs II Estridsens|Valdemārs II]] pavēlēja bloķēt Rīgas tirdzniecību. Nesaņēmis Romas pāvesta [[Honorijs III|Honorija III]]  un [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperatora [[Frīdrihs II Hoenštaufens|Frīdriha II]] atbalstu, bīskaps Alberts piekāpās un 1221. gadā gan igauņu, gan Livonijas zemes tika pakļautas Dānijas karaļa virskundzībai, taču ar noteikumu, ka viņa konventu [[Prelāts|prelāti]], viņa vīri un visi rīdzinieki ar līviem un letiem šim nolīgumam dotu savu piekrišanu.&lt;ref&gt;[[Indriķa hronika]]s XXIV. nodaļa: &quot;Tāpēc augstu cienījamais bīskaps ar savu brāli - bīskapu Hermani beidzot vērsās pie minētā Dānijas karaļa un nodeva tā varā kā Līvzemi, tā Igauniju, taču ar noteikumu, ka viņa konventu prelāti, viņa vīri un visi rīdzinieki ar līviem un letiem šim nolīgumam dotu savu piekrišanu.({{val|la|Rigenses omnes cum Lyvonibus et Lettis in hanc formam consensum suum preberent}})&quot; skat. [http://www.dmgh.de/de/fs2/object/display/bsb00000734_00238.html?sortIndex=010%3A070%3A0031%3A010%3A00%3A00&amp;zoom=1.50&amp;html=true Heinrici Chronicon Livoniae]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

1222. gadā bīskaps Alberts [[Sāmsala]]s tikšanās laikā pārliecināja Dānijas karali dot Livonijai suverenitāti. 1224. gadā Livonijas bīskapa pakļautībā tika nodibināta [[Tērbatas bīskapija]] un 1226. gadā [[Zemgales bīskapija]], ar mērķi iekarot visas [[Zemgale (valsts)|Zemgales]] un [[Žemaitija]]s zemes līdz [[Nemuna]]s upei. Tomēr bīskapam Albertam neizdevās iegūt kāroto Livonijas arhibīskapa titulu un viņa [[diecēze]]s robežās juridiski ietilpa tikai [[Līvzeme]], [[Vidzeme]]s latgaļu daļa (''[[Letija]]'') un Igaunijas dienvidu daļa.

1225. gada 1. decembrī Svētās Romas impērijas valdnieka [[Frīdrihs II Hoenštaufens|Frīdriha II]] dēls, [[Vācijas karalis]] Heinrihs VII, pamatojoties uz bīskapa Alberta lūgumu, piešķīra viņam principātu pār Livoniju, Letiju un Ridalu ar tiesībām kalt naudu, dibināt pilsētas komūnu Rīgā ({{val|la|fundandi civitem in Riga}}) un arī citas tiesības, kādas ir zemes valdniekam. Par [[suverenitāte|suverēnas]] Livonijas izveides brīdi uzskatāms {{dat|1225|12|1|N}}, kad bīskaps Alberts kļuva par [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] firstu. Ar Romas pāvesta vicelegāta [[Vilhelms no Modenas|Vilhelma no Modenas]] misiju (1224-1251) starpniecību 1228. gadā tika nodibināta [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]], bet 1234. gadā [[Kurzemes bīskapija]].

Nepiepildījās bīskapa Alberta iecere iekarotajās teritorijās izveidot vienotu bīskapa valsti, kas atrastos Svētās Romas impērijas sastāvā. Lai arī 1207. gadā bīskaps Alberts kļuva par impērijas firstu, teritorijas saikne ar impēriju bija tikai formāla. Arī pāvests nevis iecēla Albertu par arhibīskapu, bet atbalstīja vairāku bīskapiju izveidošanos.&lt;ref name=&quot;Livonijas Konfederācija&quot;/&gt; Bīskapa Alberta sapnis piepildījās tikai pēc viņa nāves 1245. gadā, kad Romas pāvests par arhibīskapa sēdekli izvēlējās Rīgu, kas kļuva par Livonijas centru. No šī brīža Livonijas bīskapijas oficiālais nosaukums bija [[Rīgas arhibīskapija]], un tai pakļāvās ne tikai Livonijas bīskapi, bet arī trīs [[Prūsija]]s bīskapijas. 1255. gadā [[Alberts II (Rīga)|Albertu II]] iecēla par Livonijas un Prūsijas arhibīskapu.

Par Livoniju kā politisku vienību (t.s. [[Livonijas Konfederācija]]) var runāt kopš 1243. gada 1. oktobra, kad Livonijas zemes kungi, Rīgas, [[Tartu|Tērbatas]] un Sāmsalas bīskapi, kā arī [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] vicemestrs, Rīgā noslēdza valstu sadarbības līgumu. Līdz 1255. gadam Livonijas jēdziens nostabilizējās kā piecu valstu - [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]], [[Rīgas arhibīskapija]]s, kā arī [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes]], [[Tērbatas bīskapija|Tērbatas]] un [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas-Vīkas]] bīskapiju savienības nosaukums.

==Cīņa par varu Livonijā==
Nesaskaņas dažādu Livonijas politisko spēku (bīskapiju, ordeņa un pilsētu) starpā sākās jau [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā 13. gadsimtā. Bīskapa vadītu apvienotu valsti izveidot traucēja Ordeņa tiekšanās pēc iekaroto zemju kontroles.

Sākotnēji Ordenis pieprasīja 1/3 iekarotās teritorijas, bet 1245. gadā jau 2/3 – līdzīgi kā iekarotajā [[Prūsija (zeme)|Prūsijā]]. Galvenie pretrunu cēloņi bija meklējami jaunkristīto zemju un svarīgāko tirdzniecisko ceļu kontrolē. Par īpašu strīdus objektu Ordeņa un arhibīskapa attiecībās kļuva Rīga kā nozīmīgākais tirdznieciskais centrs Austrumbaltijā. Tikmēr rīdzinieki līdzās ekonomiskajai patstāvībai tiecās iegūt arī politisko suverenitāti, atbrīvojoties no bīskapa (arhibīskapa) un vēlāk arī Ordeņa virskundzības. Savukārt Livonijas ordeni neapmierināja zobenbrāļu atstātais mantojums - lēņtiesiskā un baznīcas atkarība no Rīgas arhibīskapa. Jāņem vērā, ka Vācu ordeņa brāļi Prūsijā bija pilnīgi visas Prūsijas kungi un pakļāvās tikai pāvestam, turklāt viņa ietekme nemitīgi saruka. Vācu ordenim laicīgās dzīves jautājumos pakļāvās arī četri Prūsijas bīskapi, neraugoties uz to, ka viņu garīgais kungs bija Rīgas arhibīskaps.

Livonijas ordeņa brāļi, Prūsijas ordeņbrāļu iedvesmoti, uzsāka cīņu par visas Livonijas zemes pakļaušanu savai varai. Cīņa par [[Hegemonija|hegemoniju]] Livonijā nebija tikai iekšēja, izolēta parādība. To iespaidoja tuvāku un tālāku kaimiņvalstu savstarpējās attiecības un pret Livoniju vērstā politika. Livonijas iekšpolitiku ietekmēja [[Vācu ordenis]], [[Lietuvas dižkunigaitija]], [[Polijas Karaliste (1385—1569)|Polijas Karaliste]], [[Dānija]], [[Novgorodas Republika]] un [[Pleskavas Republika]], bet kopš 15. gadsimta - [[Maskavija]] un [[Zviedrija]]. Zināma loma Livonijas valstiņu attiecībās bija [[Hanza]]s pilsētām un Eiropas lielvarām - katoļu pāvestiem un Sv. Romas impērijas imperatoriem. Livonijas valdnieki tāpēc savos konfliktos bieži meklēja ārēju politisku un militāru atbalstu, tādējādi Livonijas ķildās iesaistot ne tikai kaimiņvalstis, bet arī pāvestus un imperatorus. Par regulāru parādību kļuva Ordeņa un Rīgas bīskapu savstarpējā sūdzēšanās pāvesta kūrijā un pāvestu uzpirkšana.

Strīdi starp arhibīskapu un Ordeni atklātā konfliktā izlauzās 1269. gadā, kad Ordenis uz diviem gadiem sagūstīja arhibīskapu Albertu II. Arī nākamie arhibīskapi [[Johans I fon Lūne|Johans I]], [[Johans II fon Fehte|Johans II]] un [[Johans III fon Šverīns|Johans III]] tika sagūstīti, lai piespiestu tos Ordenim nodot izdevīgus tirdzniecības punktus – Ikšķili, Lielvārdi, Koknesi. Redzot saspīlēto situāciju Livonijā, nākamie arhibīskapi [[Izarnus Takons]] un [[Jenss Grands]] vispār atsacījās no amata. 1304. pāvests Klements V par arhibīskapu iecēla [[Frīdrihs fon Pernšteins|Frīdrihu fon Pernšteinu]], kurš jau 1307. gadā bēga no Rīgas un līdz 1341. gadam dzīvoja pāvesta galmā [[Aviņona|Aviņonā]]. Arī nākamie divi Rīgas arhibīskapi neieradās Rīgā.&lt;ref name=&quot;Livonijas Konfederācija&quot;/&gt;

Par šādu nepaklausību, 1311. un 1325. gadā Ordeni ekskomunicēja, taču ar dažādiem kukuļiem un soda naudu nomaksām šo konfliktu atrisināja. 1393. gadā pāvests paziņoja, ka visi Ordeņa pārkāpumi ir piedoti. 1397. gadā noteica, ka par Rīgas arhibīskapiem var kļūt tikai Ordeņa brāļi. Ordeņa pilnīgās varas laiks beidzās 1418. gadā, kad pāvests Martins V par arhibīskapu iecēla [[Johans VI Ambundi|Johanu IV Ambundi]]. 1423. gadā pāvests atcēla prasību, ka Rīgas domkapitula biedriem jābūt Ordeņa brāļiem. Atsākās nepārtraukti konflikti starp arhibīskapu un Ordeni, kas finansiāli, politiski un militāri novājināja visas konfliktējošās puses un pēc [[Krievijas cariste]]s uzbrukuma [[Livonijas karš|Livonijas kara]] sākumā noveda pie [[Livonijas Konfederācija]]s pastāvēšanas beigām 1561. gadā.&lt;ref name=&quot;Livonijas Konfederācija&quot;/&gt;

Pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s un 1566. gada [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnijas]] noslēgšanas Livonijas ordeņa un Rīgas arhibīskapijas zemes iekļāvās [[Livonijas un Lietuvas reālūnija|Livonijas un Lietuvas reālūnijā]]. [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]] un [[Kurzemes bīskapija]] nonāca Dānijas īpašumā, ziemeļos izveidojās [[Zviedru Igaunija]], bet [[Tērbatas bīskapija|Tērbatas bīskapiju]] līdz 1582. gadam okupēja Krievija. No 1561. līdz 1582. gadam pastāvēja [[Rīgas brīvpilsēta]].

=== Kari ar kaimiņiem ===
Pie austrumu robežām sākotnējās sadursmes notika ar [[Novgorodas kņazi|Novgorodas]] un [[Pleskavas kņazi]]em. 1448. gadā Livonija uz 25. gadiem noslēdza mieru ar Novgorodu. Tomēr laikā no 1461. līdz 1464. gadam pleskavieši iekaroja vēlāko [[Abrene]]s teritoriju. Nākamajās desmitgadēs Livonijas robežas sasniedza [[Maskavija]]. 1481. gadā notika asiņains Maskavijas iebrukums Livonijā, kas beidzās ar miera noslēgšanu uz 10 gadiem. 1493. gadā miera līgumu pagarināja uz vēl 10 gadiem.

Lietuvas dižkunigaitija pakļāva Polocku un mēģināja iegūt varu arī pār Pleskavu un Novgorodu. Pleskavas kņazs Daumants 1268. gadā bija viens no [[Rakveres kauja]]s karavadoņiem. 1297. gadā dižkunigaitis Vītenis noslēdza savienību ar Rīgas pilsētu pret ordeni un iebruka Livonijas ziemeļos, igauņu novados. Turpmākajos gados Rīgu militāri atbalstīja arī dižkunigaitis Ģedimins, līdz 1330. gadā Rīga noslēdza mieru ar Ordeni. Lietuvas un Ordeņa spēki nepārtraukti iebruka viens otra teritorijās visu 14. gadsimtu. 1410. gadā notika Žalgiras kauja, kurā Prūsijas Vācu ordeņa spēki cieta sakāvi. Vēl 1433. gadā Livonijas ordenis iebruka Lietuvā, bet 1435. gadā tika sakauts [[Pabaiskas kauja|kaujā pie Sventājas]]. Šajā kaujā krita mestrs [[Franke Kerskorfs]], ordeņa landmaršals un vairāki citi ordeņa vadītāji.&lt;ref name=&quot;Livonijas Konfederācija&quot;/&gt;

== Livonijas zemnieku tiesiskais stāvoklis 13.—16. gadsimtā ==
Livonijas pamatiedzīvotāju tiesiski ekonomisko stāvokli 13.—15. gadsimtā noteica krusta kara noslēgumā iekarotāju un vietējo valdnieku starpā noslēgtie padošanās līgumi. Saskaņā ar tiem jaunkristītajiem bija jāmaksā baznīcai desmitā tiesa no saviem ienākumiem. Lai iegūtu vietējo iedzīvotāju labvēlību, zemes kungi dažreiz nomainīja ar zemniekiem izdevīgāko kunga tiesu. Bez naturālajām nodevām jeb nodevām graudā vietējie iedzīvotāji tika aplikti arī ar sabiedriskajām [[Klaušas|klaušām]]. Zemes kungi piesavinājās arī tiesības uz pagastu vai vaku (pagasts).{{nepieciešama atsauce}}

Līdz 16. gadsimtam Baltijas tautas saglabāja savu iekšējo tiesu iekārtu. Tiesas tika spriestas pēc seno cilšu jeb zemnieku paražu tiesībām. Zemes kungu, bet sevišķi viņu vasaļu apmešanās uz dzīvi laukos izraisīja pārmaiņas zemnieku tiesiskajā un ekonomiskajā stāvoklī. Desmitā tiesa lielākajā daļā bija atjaunota un ar laiku tā pieauga līdz 1/4 zemnieku ienākumu. 14. gadsimtā zemnieki arvien biežāk nokļuva parādos. Stāvokli veicināja biežie kari un epidēmijas. Trūkumā nonākušos zemniekus no pilnīgas izputināšanas centās glābt paši muižnieki, izsniedzot mājlopus un sēklas &quot;pagaidus&quot;. Tomēr ne visi zemnieki parādus spēja atdot. Nenomaksāto parādu nasta iekrājās un tie tika ierakstīti tā sauktajās vaku jeb zemes grāmatās. 14. gadsimta 2. pusē zemnieku parādi bija kļuvuši par ikdienišķu parādību. Daudzi nonāca parādu verdzībā un kļuva par dreļļiem.{{nepieciešama atsauce}}
 
15. gadsimtā bez desmitās, citur — ceturtās tiesas vai kunga tiesas, zemniekiem bija jādod arī tā sauktie sieciņi baznīckungam (labībā), kara nodokļi un citas nodevas. Līdz ar klaušu muižu veidošanos 15. gadsimta 2. pusē palielinājās arī muižas klaušu apjoms. Parādījās arī tā sauktie kordu (igauņu kord reize) jeb kārtnieku darbi. Šīs klaušas pildīja pagasta ļaudis kolektīvi. Atsevišķi ciemi uz muižu sūtīja ganus, lauksargus un citus vīrus muižu apsardzei. Zemnieku parādu un atkarības palielināšanās izraisīja zemnieku bēgšanu. Savukārt zemes kungi un muižnieki bija ieinteresēti zemniekus piesaistīt dzīvesvietai, liedzot viņam brīvas pārvietošanās tiesības, lai tādējādi tiktu nodrošināti maksājumi un klaušas. 15. gadsimtā muižnieki sava lēņa zemniekus sāka uzskatīt par saviem privātiem pavalstniekiem, ko varēja pirkt, pārdot un mantot kopā ar zemi (dzimtbūšana).{{nepieciešama atsauce}}

== Reformācija Livonijā ==
Livonijā reformācijas ideju pirmie sludinātāji (no 1521.) bija A. Knopkens, S. Tegetmeijers un rātes sekretārs J. Lomillers, kas dažādās sanāksmēs, (īpaši Livonijas landtāgos) cīnījās par Lutera mācības atzīšanu. Darbojās arī radikālāku virzienu sludinātāji (M. Hofmanis). Rīga bija pirmā pilsēta ārpus Vācijas, kur izplatījās Lutera mācība. A. Knopkens 1522. gadā Rīgas Sv. Pētera baznīcā sarīkoja atklātu disputu ar franciskāņu mūkiem par grēku atlaidēm, svēto kultu un svēto relikviju pielūgšanu. Ignorējot domkapitula tiesības, Rīgas rāte A. Knopkenu iecēla par Sv. Pētera baznīcas arhidiakonu, bet nedaudz vēlāk S. Tegetmeijeru par Sv. Jēkaba baznīcas mācītāju.
Ietekmīgas sabiedrības grupas Livonijā, sevišķi pilsētās, ar reformāciju ieguva tik lielas priekšrocības, ka kustību nebija iespējams vairs apturēt. Par labu luterismam nosvērās arī muižniecība.{{nepieciešama atsauce}}

1524. agdā Rēvelē Livonijas laicīgo bruņinieku un pilsētnieku kārtu kopīgajā sanāksmē Rīgas birģermeistars paziņoja, ka Rīga &quot;ir apguvusi svēto evaņģēliju un to nepametīs, bet aizstāvēs ar dzīvību un mantu&quot;. Uz J. Lomillera 1522. gadā nosūtīto vēstuli M. Luteram, kurā bija teikts, ka Rīga kļuvusi par evaņģēlisku (luterisku) pilsētu, kā atbildi M. Luters atsūtīja Rīgas, Rēveles un Tērbatas rātei speciālu vēstījumu, bet vēlāk arī vairākas vēstules ar saviem norādījumiem un ieteikumiem.{{nepieciešama atsauce}}

1524. gadā Rīgas katoļu baznīcās notika svētbilžu grautiņi. Smags trieciens katoļiem bija baznīcas dārglietu konfiskācija pilsētas labā, hospitāļu, domkapitula īpašumu pārņemšana un domkungu, katoļu garīdznieku, mūku un mūķeņu padzīšana no Rīgas. Pret reformāciju aktīvi vērsās Rīgas arhibīskaps un Tērbatas bīskaps. Viņš padzina luterisma sludinātājus no Limbažiem un Kokneses, bet, kad to pašu mēģināja izdarīt Tērbatā, pilsēta lūdza militāru palīdzību Rīgas rātei. Šādos apstākļos Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs Rīgā pasludināja ticības brīvību, atcēla Salaspils līguma noteikumus un piekrita arhibīskapa un domkapitula īpašumu konfiskācijai. 1539. gadā, kad par Rīgas arhibīskapu kļuva protestantiski noskaņotais [[Brandenburgas Vilhelms]], viņš sāka gatavoties savu valdījumu pārvēršanai par [[Laicīga valsts|laicīgu valsti]].

Lai arī katolicisms turpināja pastāvēt, ap 1550. gadu luterisms Livonijā bija kļuvis par valdošo konfesiju. Luterisma uzvaru apstiprināja 1554. gada Valmieras landtāgā pieņemtais lēmums par ticības brīvību Livonijā. Luterisma idejas pilsētās atbalstīja arī latvieši, kas savus dievkalpojumus sāka noturēt latviešu valodā. Radās nepieciešamība pēc mācītājiem no latviešu vidus, kas zinātu šo valodu.{{nepieciešama atsauce}}

16. gadsimta vidū gandrīz visi Livonijas iedzīvotāji bija pārgājuši luterticībā. Katoliski palika vienīgi Livonijas ordenis un bīskapi. Pēc Livonijas kara, kad lielākā daļa Latvijas teritorijas tika pakļauta Žečpospolitai, Pārdaugavas hercogistē sākās kontrreformācija un katolicisms tur tika atjaunots. Pēc Polijas—Zviedrijas kara un Altmarkas pamiera (1629) noslēgšanas Zviedrijai pakļautās Latvijas daļas muižnieki pārgāja luterticībā un, neprasot viņu piekrišanu, ieskaitīja tur arī savus zemniekus.{{nepieciešama atsauce}}

Reformācijas ietekmē aizsākās latviešu pareizrakstības un garīgās literatūras mēģinājumi. Domājams, ka jau 1525. gadā pastāvējusi latviešu valodā iespiesta luteriska rokasgrāmata. Pirmā latviešu grāmata, kas saglabājusies līdz mūsu dienām, ir katoļu katehisms (P. Kanīzija tulkojumā), ko sakarā ar kontrreformāciju izdeva Viļņā (1585; tās vienīgais zināmais eksemplārs glabājas Upsālā, kur nonācis kā zviedru kara laupījums). Kurzemes luterāņu garīdzniecība ar hercoga un muižniecības atbalstu izveidoja komisiju, kam uzdeva pārtulkot latviski M. Lutera katehismu, psalmus un dziesmas, kā arī atsevišķus evaņģēlija tekstus. Tā saucamo &quot;Enhiridionu&quot; (1586), &quot;Nevācu psalmus&quot; (1587) un &quot;Evaņģēlijus un epistulas&quot; (Bībeles fragmentus, 1587) iespieda Kēnigsbergā uz hercoga rēķina. Ar reformāciju saistāma arī pirmo latviešu skolu izveidošana. Tomēr zemniecībai atšķirībā no pilsētu iedzīvotājiem reformācijas idejas palika svešas un nesaprotamas, tāpat kā līdz tam katolicisms. Viņu pasaules uztvere lielā mērā bija palikusi pagāniska.{{nepieciešama atsauce}}

== Kartes ==
&lt;gallery&gt;
Livonia Pomerania.jpg|Livonijas karte (no ''L'Epitome du Theatre de l'Univers'', 1609) 
Livonia Gerhardi Mercatoris et J. Hondii. Amsterdam, 1634.jpg|[[Gerhards Merkators|Gerharda Merkatora]] karte, 1634.
Map - Special Collections University of Amsterdam - OTM- HB-KZL 31-07-18.tif|Livonijas karte, ap 1640.
Europe As A Queen Sebastian Munster 1570.jpg|&quot;Eiropa karaliene&quot;- alegoriska [[Sebastiāns Minsters|Sebatiāna Minstera]] Eiropas karte, 1570.
Baltic states in the first half of the 16th century - ru.svg|Livonija savas pastāvēšanas beigās
Partition of the Livonian Order - ru.svg|Sadalītā Livonija, 1629
Governorate of Livonia 1820.jpg|Krievijas Impērijas Livonijas guberņa, 1820
&lt;/gallery&gt;

== Ģeogrāfija (1225) ==
Pēc [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] pirmā posma noslēguma 1225. gadā Livonijas teritoriju apceļoja Romas pāvesta pilnvarotais vicelegāts [[Modenas Viļums]]. Pēc viņa diplomātiskās misijas pieturas punktiem var izdarīt secinājumus par viņa iecerētās '''Terra Mariana''' valsts administratīvo iedalījumu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/029_latv.htm |title=Indriķa hronika XXIX |access-date={{dat|2009|09|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120205062023/http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/029_latv.htm |archivedate={{dat|2012|02|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;:
# Līvu zeme [[Turaida (zeme)|Turaida]], kas bija pakļauta bīskapam Albertam. Galvenie centri bija [[Kubesele]], [[Vitisele]] un [[Lēdurga]], kur pāvesta legāts [[līvi]]em noturēja misi; 
# Līvu zeme [[Metsepole]]; 
# [[Idumeja]] ar jauktu iedzīvotāju sastāvu; 
# Letu zeme [[Letija]] - tā katoļu ticībā kristītā zeme, kas pirms ķēniņa [[Visvaldis|Visvalža]] padošanās bija pakļauta [[Jersika (valsts)|Jersikai]];
# [[Ugaunija]] ar galveno centru [[Otepē]] pilī;
# [[Sakala]] ar galveno centru [[Vīlande]]s pilī, ko pārvaldīja [[Zobenbrāļu ordenis]];
# Piejūras zemes (&quot;Terra Maritima&quot;), pie kurām piederēja [[Sontagana]] un [[Ridala]];
# [[Tālava]]s apgabals ar galveno centru [[Trikātas pagasts|Trikātas]] pilī, kas agrāk maksāja meslus [[Pleskava]]i;
# Vendu un letu apdzīvotais apgabals ar centru [[Cēsis|Cēsu]] pilī, ko pārvaldīja [[Zobenbrāļu ordenis]];
# [[Sigulda]]s līvu zeme, ko pārvaldīja [[Zobenbrāļu ordenis]];
# [[Rīga]]s pilsēta,
# Daugavas līvu zemes, kuras galvenie centri bija [[Salaspils]], [[Ikšķile]], [[Lielvārde]] un [[Aizkraukle]];
#  [[Koknese (valsts)|Koknese]], kurā dzīvoja vācieši, krievi, leti un sēļi.

Kā Livonijas kaimiņzemes, kuru sūtņi vai valdnieki ieradās pie Romas pāvesta legāta, 1225. gadā minētas [[Veļikijnovgoroda|Novgoroda]], Viestarda pārvaldītā [[Zemgale]], Visvalža pārvaldītā [[Jersika (valsts)|Jersika]], dāņu bīskapu pārvaldītā [[Tallina|Rēvele]], pagaidām vēl patstāvīgā [[Sāmsala]].

Pirmo Livonijas karti sastādīja [[Antverpene]]s [[Astronomija|astronoms]] un [[Matemātika|matemātiķis]] Jans Portancijs ap 1570. gadu un tā publicēta Ortēlija un Merkatora atlantos. Pirmo Rīgas aprakstu sniedza [[Sebastiāns Minsters]] savā enciklopēdiskajā darbā &quot;Kosmogrāfija&quot; (Bāzele, 1544., 1550.).

== Bīskapijas un Ordeņa valsts ==
=== Rīgas arhibīskapija ===
Aizņēma apmēram 18 000 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; lielu teritoriju, kas dalījās divās daļās – Līvu galā un Latgaļu galā. Sīkāk dalījās draudzes novados, kas bija vismaz 23, Līvu galā 9 un Latgaļu galā 14.&lt;ref name=&quot;Livonijas Konfederācija&quot;/&gt; 15. gadsimta laikā Līvu galā minēti Ķibzeles, Ēdurgas, Liepupes, Limbažu, Rubenes, Salacas, Straupes, Turaidas un Umurgas draudžu novadi. Latgaļu galā – Bērzaune, Cesvaine, Dzērbene, Gulbene, Ikšķile, Koknese, Krustpils, Lielvārde, Ļaudona, Madliena, Piebalga, Rauna, Smiltene, Suntaži.
 
Arhibīskaps savā teritorijā valdīja kā laicīgais valdnieks, uzliekot nodokļus, nosakot zemes izmantošanas tiesības, kaļot naudu un organizējot karaspēku. Lai iegūtu papildus ienākumus, plaši bija izplatīta lēņa tiesību pārdošana vai zemju ieķīlāšana. Arhibīskapa rezidences atradās Kokneses, Limbažu un Raunas pilīs. Miesti veidojās pie Cesvaines, Gulbenes, Raunas, Salacas un Smiltenes pilīm. Vasaļiem no Rozenu dzimtas bija nodota Straupe un Rubene, Tīzenhauzeniem Ērgļi, Ungerniem Madliena.

Asi konflikti Rīgas arhibīskapam notika par Dundagas novadu. 1318. gadā un 1359. gadā Dundagas pili iekaro ordenis, bet 1383. gadā Kurzemes bīskaps. 1434. gada vienošanās beidzot paredzēja, ka Dundagas pilsnovads tiek pārdots Kurzemes bīskapijai.&lt;ref name=&quot;Livonijas Konfederācija&quot;/&gt;

=== Kurzemes bīskapija ===
[[Attēls:Kura pk.PNG|thumb|right|Kurzemes bīskapijas zemes]]
Aizņēma ap 4500 kv.km lielu teritoriju un bija sašķelta trīs daļās. Dīvainais teritorijas dalījums radās 1253. gadā, kad iekarotā [[Kursa (valsts)|Kursas zemes]] novadi izlozes kārtībā tika sadalīti starp baznīcu un ordeni. 1/3 zemju lozes kārtībā ieguva baznīca, bet 2/3 ordenis. Bīskapa sēdeklis atradās [[Piltene|Piltenē]], bet bīskapijas domkapituls [[Aizpute|Aizputē]].

Bīskapijas ziemeļu daļā atradās Ārlavas, Dundagas, Ēdoles, Piltenes un Puzes draudžu novadi. Rietumu daļā atradās Cīravas un Sakas draudžu novadi. Dienvidu daļā atradās Aizputes, Embūtes un Valtaiķu draudžu novadi. Bīskapijas pārvaldībā atradās arī Roņu sala. Bīskapu un ordeņa starpā notika nepārtraukti konflikti par zemju robežām, kas pierima ap 1434. gadu, kad bīskapijai pievienoja iepriekš Rīgas domkapitulam piederējušos Dundagas un Tārgales draudžu novadus. Kurzemes bīskapija atradās spēcīgā ordeņa ietekmē. Tās teritorijās vēlāk izveidojās [[Piltenes apgabals]].&lt;ref name=&quot;Livonijas Konfederācija&quot;/&gt;

Saglabājušās ziņas par deviņām Kurzemes bīskapijas pilīm – Aizputes, [[Ārlavas pils|Ārlavas]], [[Dundagas pils|Dundagas]], Dzintares, [[Embūtes pilsdrupas|Embūtes]], [[Ēdoles pils|Ēdoles]], [[Piltenes viduslaiku pils|Piltenes]], [[Sakas pils|Sakas]] un [[Valtaiķu pils|Valtaiķu]]. Aizputi Tebras upe dalīja divās daļās, viena no kurām atradās ordeņa, bet otra – bīskapa pārvaldībā.

=== Bīskapijas Igaunijā === 
Mūsdienu Igaunijas teritorijā atradās divas bīskapijas. Tērbatas bīskapija, kuras lielākā daļa atradās senās Ugaunijas zemes teritorijā. Sāmsalas-Lēnas bīskapija, kas aptvēra vairākas nesaistītas teritorijas – daļu no Sāmsalas, Hijumā un Vormsi salām, kā arī lielākā daļa Lēnas zemes. Abas šīs bīskapijas atradās spēcīgā ordeņa ietekmē.

=== Livonijas ordeņa valsts ===
[[Attēls:Teutonic Order in the 14th century (135770289).jpg|thumb|right|Vācu ordeņa un Livonijas ordeņa valsts (1410).]]
[[Attēls:Teutonic Order 1466.png|thumb|right|Ordeņa valsts pēc Žemaitijas zaudēšanas (1466).]]
Lielākais valstiskais veidojums Livonijā bija Livonijas ordeņa valsts, kas aizņēma aptuveni 67 000 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; lielu teritoriju, no kuras apmēram 43 000 kv.km. atradās mūsdienu Latvijas teritorijā. Atšķirībā no bīskapijām, ordeņa valsts veidoja vienu teritoriālo veselumu, un bija savienota ar [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] zemēm Prūsijā. Ordeņa valsti vadīja [[Livonijas ordeņa mestri|ordeņa mestrs]], kuru apstiprināja Vācu ordeņa lielmestrs.

Teritorija bija sadalīta militārās administrācijas apgabalos – komturejās un fogtejās, kas sīkāk dalījās draudžu novados un pilsnovados, kas parasti teritoriāli pārklājās, jo draudzes novada vadītājs nodarbojās ar garīgām, bet pilsnovada vadītājs ar ikdienas administrācijas un pārvaldes jautājumiem.&lt;ref name=&quot;Livonijas Konfederācija&quot;/&gt; Gadsimtu gaitā ordeņa mestra sēdeklis parasti atradās Rīgā vai Cēsīs. Otrs ietekmīgākais ordeņa vadītājs bija [[Livonijas ordeņa landmaršali|ordeņa landmaršals]], kas galvenokārt bija atbildīgs par militārajiem jautājumiem. Landmaršala rezidence pēc 1432. gada atradās [[Siguldas viduslaiku pils|Siguldas pilī]].

15. gadsimta vidū tagadējās Latvijas robežās atradās: 
*desmit ordeņa valsts komturejas – [[Aizkraukles komtureja|Aizkraukles]], [[Alūksnes komturi|Alūksnes]], [[Cēsu komturi un fogti|Cēsu]], [[Daugavgrīvas komturi|Daugavgrīvas]], [[Daugavpils komturi|Daugavpils]], [[Dobeles komturi|Dobeles]], [[Jelgavas komturi|Jelgavas]], [[Kuldīgas komturi|Kuldīgas]], [[Rīgas komturi|Rīgas]] un [[Ventspils komturi|Ventspils]]. 
*septiņas ordeņa fogtejas – [[Bauskas fogti|Bauskas]], [[Grobiņas fogti|Grobiņas]], [[Kandavas fogteja|Kandavas]], [[Rēzeknes fogteja|Rēzeknes]], [[Salaspils fogteja|Salaspils]] un [[Siguldas komturi|Siguldas]].

Neskatoties uz ievērojamu iekaroto teritoriju, 13. gadsimtā Livonijas ordenī bija ap 400-500 brāļu, kas 14. gadsimta beigās samazinājās līdz aptuveni 300 vīriem. 1451. gadā Livonijā bija 201 bruņinieks, 48 ordeņa priesteri un 27 pusbrāļi. Tādējādi lielāka daļa ordeņa piļu bija nelielas, mazapdzīvotas, vai kalpoja kā noliktavas. Tagadējās Latvijas teritorijā ordenis bija uzcēlis 44 nocietinātas pilis, no kurām līdz mūsdienām labi saglabājušās [[Rīgas pils]], [[Ventspils viduslaiku pils|Ventspils pils]] un [[Aizputes ordeņa pils|Aizputes pils]], pārējās atrodas dažādās sabrukuma un konservācijas stadijās. Pie daudzām no šīm pilīm jau sākot ar 13. gadsimtu sāka veidoties nelielas apdzīvotās apmetnes, pilsētu priekšteces – Cēsis, Kuldīga, Valmiera, Ventspils, Aizpute. Cēsis pilsētas tiesības ieguva jau 1224. gadā. Vēlākajos gados dažāda lieluma miesti izveidojas Aizkrauklē, Dobelē, Durbē, Grobiņā, Jelgavā, Rēzeknē, Rūjienā, Sabilē, Saldū, Siguldā, Talsos, Tukumā un Valkā.

== Pastāvēšanas beigas un pārveidošanās ==
[[Attēls:Livonijas ķēniņa Magnusa ģerbonis ar kroni 1580.jpg|thumb|200px|[[Livonijas Karaliste|Livonijas ķēniņa]] [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] ģerbonis ar kroni (1580)]]
[[Livonijas karš|Livonijas kara]] gaitā Livoniju sadalīja Lietuva, Zviedrija un Dānija. Uz šī dalījuma pamata izveidojās igauņu un latviešu zemju iedalījums, ko vēlāk pārņēma arī [[Krievijas Impērija]] (izveidojot [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]], [[Vidzemes guberņa|Livonijas]] un [[Kurzemes guberņa]]s, ar Latgali kā atsevišķu teritoriju). Izveidojoties [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]i, Livonijas nosaukumu turpmāk attiecināja uz tagadējās Latgales, Vidzemes un Igaunijas zemēm. [[Sāmsala|Sāremā]] sala līdz 1645. gadam piederēja Dānijai.

Sigismunds II iejaucās protestantu un katoļu konfliktā Livonijā, 1557. gadā noslēdzot [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]], ar kuru Livonijas Konfederācijā tika atjaunots miers un izveidota militāra alianse, ar kuru Livonijas Konfederācija nonāca Polijas-Lietuvas aizsardzībā. Reaģējot uz to, [[Ivans IV]] sāka Livonijas karu. Līdz ar Krievijas uzbrukumu Livonijai, sekojot Pasvales līguma noteikumiem, karā bija jāiesaistās arī Sigismundam II.&lt;ref name=&quot;elar.urfu.ru&quot;&gt;[http://elar.urfu.ru/bitstream/10995/27747/1/qr_2_2014_08.pdf ЛИВОНИЯ ПОД ВЛАСТЬЮ РЕЧИ ПОСПОЛИТОЙ. БОРЬБА ЗА ВЛАСТЬ  И СОЦИАЛЬНАЯ ТРАНСФОРМАЦИЯ]&lt;/ref&gt;

Livonijas ordeņa un Rīgas arhibīskapijas vadītāji šajā laikā centās sekot Vācu ordeņa Prūsijas atzaram, kur Ordeņa pēdējam mestram izdevās veikt protestantu reformāciju, sekularizēt savu varu un kļūt par Polijas pakļautas [[Prūsijas hercogiste]]s valdnieku. Lietuvas augstmaņi vēlējās Livonijas pievienošanu [[Lietuvas lielkņaziste]]i, jo tas tiem nodrošinātu tirdzniecību caur Rīgas ostu. Polijas augstmaņi nevēlējās iesaistīties Livonijas konfliktā, kas nozīmēja karu ar Krieviju. Polijas muižniecība pieprasīja Livonijas jautājuma izlemšanai sasaukt Sejmu. Pēc ilgstošām sarunām, daļēju risinājumu deva [[Viļņas ūnija]], ar kuru Livonija pakļāvās personīgi Sigismundam II. Livonijas kontroles jautājums arī ietekmēja Polijas un Lietuvas sarunas, kas beidzās ar 1569. gada [[Ļubļinas ūnija]]s noslēgšanu. [[Gothards Ketlers|Gothardam Ketleram]], kā pirmajam [[Livonijas vietvalži|Livonijas vietvaldim]] neizdevās atjaunot savu varu visā Livonijā un atrisināt konfliktus ar Rīgu. 1566. gadā par Livonijas vietvaldi iecēla [[Jānis Hodkevičs|Janu Hodkeviču]], kam ar [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnijas]] noslēgšanu izdevās panākt [[Livonijas un Lietuvas reālūnija]]s izveidošanu. Tika likvidētas iepriekš pastāvējušās robežas starp Rīgas arhibīskapijas un Livonijas ordeņa zemēm. [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste|Pārdaugavas Livonijas hercogisti]] administratīvi sadalīja četros apgabalos ar centriem Rīgā, Turaidā, Cēsīs un Daugavpilī.

Livonijas karš, [[Ļubļinas ūnija]]s sarunas, [[Livonijas Karaliste]]s izveidošanas mēģinājums, karaļa vēlēšanas [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas ūnijā]] nozīmēja nestabilitātes turpināšanos bijušās Livonijas zemēs. Jaunais karalis [[Stefans Batorijs]] savienībā ar Zviedrijas [[Juhans III|Juhanu III]] no 1579. līdz 1582. gadam padzina Krieviju no Livonijas zemēm. Stefanam Batorijam nācās piekrist [[Zviedru Igaunija]]s palikšanai sava zviedru sabiedrotā pakļautībā. Pēc Livonijas kara beigām Livonijas stāvoklis bija neskaidrs. Stefans Batorijs plānoja nojaukt lielāko daļu Ordeņa celto cietokšņu, lai nedotu iespēju Krievijai tos atkal ieņemt un nostiprināties. 25 kara gadu laikā iznīcināto iedzīvotāju vietā plānoja iesūtīt kolonistus no citām Polijas-Lietuvas provincēm. 1583. gadā Livonijas landtāgs apstiprināja Livonijas konstitūciju (''Constitutiones  Livoniae''), kas Pārdaugavas hercogistes teritoriju sadalīja Cēsu, Pērnavas un Tērbatas apgabalos.&lt;ref name=&quot;elar.urfu.ru&quot;/&gt;

1587. gadā par Polijas-Lietuvas valdnieku ievēlēja Juhana III dēlu Sigismundu III, kurš savas ievēlēšanas nodrošināšanai bija apsolījies panākt Zviedru Igaunijas atgūšanu. Sigismunds III 1589. gada ūnijas Sejmam Varšavā ierosināja Livoniju pārvaldīt kopīgi. ''Ordinatio Livonica'' noteica, ka ierēdņu vietas un iegūtos nodokļus Polija un Lietuva tagad dala uz pusēm, visiem lēmumiem bija jāsaņem Polijas un Lietuvas apstiprinājums. Pēc Juhana III nāves katoliskais Sigismunds III kļuva arī par Zviedrijas karali, kam pretojās viņa tēvocis [[Kārlis IX]]. Lai pretotos zviedru ambīcijām un nodrošinātu Livonijas lojalitāti, 1598. Sigismunds pieņēma jaunus ''Ordinatio Livonica II'', apgabalu pārvaldniekus paaugstinot līdz [[vojevoda]]s līmenim un piešķirot tiem vietas ūnijas Sejmā. Administrācijas amati tagad bija atvērti arī Livonijas augstmaņiem. 1600. gadā sākās [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru karš]], kurā Sigismunds III sākotnēji guva panākumus. 1607. gadā viņš izdeva jaunus noteikumus, ar kuriem Livonijas augstmaņi tiks pielīdzināti Polijas un Lietuvas augstmaņiem, viņi varēja brīvi ieņemt amatus visā Polijas-Lietuvas ūnijas teritorijā. Ar Zviedriju 1611. gadā bija noslēgts pamiers uz 5 gadiem. Jaunais zviedru karalis [[Gustavs II Ādolfs]] atsāks karu, 1617. gadā iebrūkot Livonijā. Tā kā Sigismundam II vienlaikus bija jākaro pret Osmaņu impēriju dienvidos, 1629. gadā tika noslēgts pamiers ar Zviedriju, kas ieguva Rīgas pilsētu un Pārdaugavas hercogistes lielāko daļu, izveidojot [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Livoniju]]. Polijas-Lietuvas pakļautībā palika Kurzemes un Zemgales hercogiste, kā arī [[Inflantijas vaivadija]], kurā veidojās atsevišķa [[Latgale]]s identitāte.&lt;ref name=&quot;elar.urfu.ru&quot;/&gt;

== Livonijas reģioni pēc tās sadalīšanas (1561) ==
Pēc Livonijas Konfederācijas patstāvības beigām [[Livonijas karš|Livonijas kara]] rezultātā, 16. gadsimta beigās sadalītās Livonijas teritorijā izveidojās vairākas provinces, kas atradās Lietuvas, Polijas, Dānijas un Zviedrijas kontrolē:
*[[Zviedru Igaunija]].
*[[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]] un [[Piltenes bīskapija]] Dānijas kontrolē. 
*[[Tērbatas bīskapija]] un [[Narva]] Krievijas okupācijā. 
*[[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]].
*[[Kurzemes un Zemgales hercogiste]].
*[[Rīgas brīvpilsēta]].
*[[Grobiņas draudzes novads|Grobiņas novads]] ieķīlāts [[Prūsijas hercogiste]]i līdz 1609. gadam.

== Dokumenti ==
{{Pārvietot uz Wikisource}}
{{Citāts| [[Rusova Livonijas hronika]] par Livonijas ģeogrāfiju (1577): &lt;br /&gt;&lt;br /&gt;
[[Attēls:RussowChronicle.jpg|150px|left]]
&lt;blockquote&gt;
&quot;'''Igaunijas''' provincēs atrodas šādas pilsētas un pilis kopā ar viņu miestiem: [[Harija|Harijā]] - pilsēta un pils [[Tallina|Rēvele]] kopā ar mūku klosteri Pādisu un biskapa pili, sauktu ''Fegefüer'' - šķīstītava. [[Viruzeme|Virijā]] atradās [[Rakvere|Vezenbergas]], [[Tolsberga]]s un [[Borholma]]s pils; [[Alentaka|Alentakā]] - cietokšņi [[Narva]], [[Eces pils|Ece]] un [[Nišlote]]. [[Ugaunija|Odenpejā]] jeb Tērbatas biskapijā atrodās pilsēta un pils [[Tartu|Tērbata]], kopā ar Vernebeķi, [[Kirumpē|Kirienpeju]], Oldentorni, [[Helmetas pils|Helmeti]], [[Ringes pils|Ringeni]] un [[Randene|Randeni]]. [[Jervas zeme|Jervē]] atradās [[Paide|Vitenšteinas]], [[Laisas pils|Laizas]], [[Peltsamā|Oberpāles]], [[Vīlande]]s, [[Tarveste]]s un [[Karkuses pils|Karkas pils]]. [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Vīkā]] - [[Lihula|Leale]]s, [[Lodes pils|Lode]]s, [[Hāpsala]]s pils, [[Valka|Fiķele]] kopā ar pilsētu un [[Pērnava]]s pils. Uz [[Sāmsala]]s atradās [[Kuresāre|Arensburgas]] un [[Zonenburgas pils]], kopā ar viņu miestiem.

&lt;/blockquote&gt;
&lt;blockquote&gt;
Otrā Livonijas galvenā provincē '''Latvijā''', kuŗā ietilpst arī [[Līvu zemes|lībiešu zeme]], runā citādā valodā, kuŗu igauņi nesaprot. Pilsētas un cietokšņi, kopā ar viņu miestiem, šinī provincē ir: [[Rīga]], [[Kokneses pils|Koknese]], [[Cēsu pils|Cēsis]], [[Valmieras Livonijas ordeņa pils|Valmiera]], [[Lielvārdes pils|Lielvārde]], [[Bukultu pils|Ādaži]], [[Salaspils viduslaiku pils|Salaspils]], [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīva]], [[Doles pilis|Dole]], [[Limbažu pils|Limbaži]], [[Sēlpils pils|Sēlpils]], [[Alūksnes viduslaiku pils|Alūksne]], [[Dinaburgas pils|Daugavpils]], [[Ikšķiles viduslaiku pils|Ikšķile]], [[Raunas viduslaiku pils|Rauna]], [[Cesvaines pils|Cesvaine]], [[Siguldas viduslaiku pils|Sigulda]], [[Aizkraukles viduslaiku pils|Aizkraukle]], [[Smiltenes pils|Smiltene]], [[Turaidas pils|Turaida]], [[Krimuldas viduslaiku pils|Krimulda]], [[Gulbenes viduslaiku pils|Gulbene]], [[Saldus ordeņa pils|Saldus]], [[Ludzas pils|Ludza]], [[Rēzeknes pilskalns|Rēzekne]], [[Marienhauzenas pils|Viļaka]], [[Zaubes pils|Jaunpils (Zaube)]], [[Lielstraupes pils|Straupe]], [[Burtnieku pils|Burtnieki]], [[Trikātas viduslaiku pils|Trikāta]], [[Rūjienas pils|Rūjiena]], [[Puikule|Puiķele]], [[Ērģemes pils|Ērģeme]], [[Augstrozes pils|Augstroze]], [[Mujānu pils|Mujāni]], [[Ērgļu viduslaiku pils|Ērgļi]], [[Bērzaunes pils|Bērzaune]], [[Kalsnavas pils|Kalsnava]] un daudz citas.
&lt;/blockquote&gt;

&lt;blockquote&gt;
Trešā galvenā province '''Kurzeme'''. Viņā ietilpst arī '''Zemgale'''. Šīs provinces iedzīvotāji runā kuršu un lībiešu valodu un dažos apgabalos arī leišu valodu. Daugava ir robeža starp viņiem un latviešiem. Pilis un miesti Kurzemē ir šādi: [[Jelgavas pils|Jelgava]], [[Kuldīgas pils|Kuldīga]], [[Kandavas viduslaiku pils|Kandava]], [[Dobeles pils|Dobele]], [[Durbes viduslaiku pils|Durbe]], [[Ventspils viduslaiku pils|Ventspils]], [[Tukuma viduslaiku pils|Tukums]], [[Jaunpils pils|Jaunpils]], [[Talsu viduslaiku pils|Talsi]], [[Grobiņas pils|Grobiņa]], [[Piltenes viduslaiku pils|Piltene]], [[Engure]], [[Dundagas pils|Dundaga]], [[Embūtes pilsdrupas|Embūte]] kopā ar miestu [[Aizpute|Aizputi]]. [[Bauskas pils]] atrodas Zemgalē.

&lt;/blockquote&gt;
&lt;blockquote&gt;
Visās šinīs trijās galvenās provincēs un salās, pilīs un miestos ir tikai 9 pilsētas, mazas un lielas, ap kuŗām ir celti akmeņu mūŗi: [[Rīga]], [[Tallina|Rēvele]], [[Tartu|Tērbata]], [[Narva]], [[Vīlande]], [[Pērnava]], [[Cēsis]], [[Valmiera]], [[Koknese]]. Šīs pilsētas, pilis un viņu miesti atrodās zem ordeņa vadības, un tās apdzīvo un pārvalda vācieši.

Austrumos šai zemei robeža ar [[Maskavija|maskaviešiem]], dienvidos ar [[Lietuvas lielkņaziste|leišiem]] un [[Prūsijas hercogiste|prūšiem]], vakaros viņu apskalo jūŗa, un ziemeļos taisni pāri par jūŗu atrodas [[Somija]]&quot;.

&lt;/blockquote&gt;}}

== Skatīt arī ==
* [[Livonijas pilsētu uzskaitījums]]
* [[Livonijas Konfederācija]]
* [[Livonijas Karaliste]]
* [[Rīgas arhibīskapija]]
* [[Livonijas ordenis]]
* [[Livonijas krusta kari]]
* [[Kurzemes bīskapija]]
* [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]
* [[Zviedru Igaunija]]
* [[Inflantijas vaivadija|Poļu Livonija]]
* [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Livonija]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20160304071731/http://terramariana.du.lv/lv/images/image?id=116 Livonijas karte no Latvijas vēstures atlanta] {{lv ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20091023074720/http://terramariana.du.lv/lv Terra Mariana] {{lv ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20080403201040/http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/000.htm www.historia.lv - Livonijas vēstures oriģināldokumenti un to tulkojumi latviešu valodā] {{lv ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20060207075232/http://www.rambow.de/balticum.htm Die Geschichte der Deutschen im Baltikum] {{de ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm Die Livländische Ritterschaft] {{de ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20060311011901/http://www.kirmus.ee/Asutus/portantius.php Joann Portantiuse Liivimaa kaart 1573. aastast] {{et ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20050829004144/http://www.balt-hiko.de/service1.shtml Karten] {{de ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20060304033114/http://skola.ogreland.lv/istorija/slovo/L/l_24.htm ЛИФЛЯНДИЯ] {{ru ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20080229024701/http://www.library.ucla.edu/yrl/reference/maps/blaeu/livonia.jpg Liivimaa kaart] {{de ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20050929184035/http://www.flaggenlexikon.de/flivland.htm Livland] {{de ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20050217221045/http://homepage.mac.com/uldis/livonia/history.html Livonian History by Uldis Balodis] {{en ikona}}

[[Kategorija:Livonija| ]]
[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Igaunijas vēsture]]</text>
      <sha1>t9s10wp5q6o5epye1mo2pcndh7fk9y5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450532</id>
      <parentid>4450530</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T22:29:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>2tacos</username>
        <id>143670</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienota informācija.</comment>
      <origin>4450532</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="44560" sha1="hzj8c12z5rn75xvvo720h5utsnqd72c" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|vēsturisku reģionu Baltijas jūras austrumu piekrastē|Livonija (nozīmju atdalīšana)|Livonija}}''Livonija'', agrākajos avotos pazīstama kā ''Livlande'', ir vēsturisks apgabals mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijā. Tā nosaukta lībiešu vārdā, kuri dzīvoja mūsdienu Latvijas piekrastē.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture pamatskolai. Viduslaiki 13.-15.gadsimts.|publisher=Zvaigzne ABC}}&lt;/ref&gt;[[Attēls:Livonia in 1534 (English).png|thumb|right|Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534)]]
[[Attēls:Livland gross.jpg|thumb|right|Livonijas Konfederācijas zemes]]
{{Latvijas vēsture}}
'''Livonija''' ({{val|la|Livonia}}, {{val|liv|Līvõmō}}, {{val|et|Liivimaa}}, vikingu: ''Iflanti'', {{val|de|Livland, Liefland}}) jeb '''[[Līvzeme]]''' ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots [[Livonijas bīskapija]]s, [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]], [[Livonijas Konfederācija|L''ivonijas'' Konfederācija]]s, [[Livonijas hercogiste]]s un [[Inflantijas vaivadija]]s nosaukumos.
Pēc neatkarīgo Latvijas un Igaunijas republiku nodibināšanas Livonijas nosaukums kļuva par vēsturisku terminu.

== Nosaukums ==
Pirmo reizi Livonijas jeb [[Līvu zemes]] (vikingu: ''Iflanti'' vai ''Liflandi'') vārds pieminēts [[Trosas rūnu akmens]] un [[Vekholmas rūnu akmens]] uzrakstos un liecina par zviedru vikinga Frejgera (''Freygeirr'') Livonijas karagājieniem 11. gadsimtā.{{nepieciešama atsauce}}

Vārda [[etimoloģija]], iespējams, saistāma ar [[somugri|somugru]] ''liv'' - smiltis, un [[igauņu valoda|igauņu]] ''Liivimaa'', jo [[Daugavas līvi]] bija pirmie reģiona pamatiedzīvotāji, kas [[Ziemeļu krusta kari|Ziemeļu krusta karu]] gaitā tika kristīti, rodoties pirmajiem Rietumu kristīgās kultūras atbalsta punktiem. Tātad apzīmējumu varētu tulkot kā &quot;smilšu zeme&quot;, kas saskan ar tās novietojumu gar [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrasti, [[Piejūras zemiene]]s smilts augšņu zonā.

[[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] perioda sākumā par Livoniju dēvēja vienīgi 1188. gada 1. oktobrī izveidotās [[Livonijas bīskapija]]s teritoriju. Livonijas [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]], un ar viņa svētību 1202. gadā izveidotais [[Zobenbrāļu ordenis]], pakāpeniski pakļāva ne tikai Daugavas un Gaujas [[līvu zemes]], bet arī [[Latgaļi|latgaļu]] un [[Sēļi|sēļu]] zemes gar Daugavas un Gaujas tirdzniecības ceļiem, kā arī [[Sakala|sakaliešu]] un [[Ugaunija|ugauņu]] zemes tagadējās Igaunijas dienvidos.

Bīskaps Alberts iegūtās zemes novēlēja Sv. jaunavai Marijai, un 1215. gada Laterāna 4. koncilā šo novēlējumu apstiprināja pāvests Inocents III, ar latīnisko nosaukumu ''Terra Mariana'', kas latviskots kā &quot;Māras zeme&quot;. Salīdzināšanai, iekarotās [[Prūši|prūšu]] zemes bija veltītas Svētajam Pēterim.&lt;ref name=&quot;Livonijas Konfederācija&quot;&gt;[https://www.historia.lv/sites/default/files/media/Biblioteka/Literatura/Akademiskie_raksti/2015/marts/indulis_kenins_livonijas_konfederacija_historia.lv_.pdf Livonijas Konfederācija]&lt;/ref&gt;

== Kristīgās Livonijas izveidošanās ==
Sākoties [[Ziemeļu krusta kari]]em, 1188. gada 1. oktobrī izveidoja [[Livonijas bīskapija|Livonijas bīskapiju]], kuras bīskapiem ar [[katoļticība|katoļticībā]] pārgājušo līvu un [[latgaļi|letgaļu]] vasaļu karaspēka palīdzību izdevās pakļaut [[Jersika (valsts)|Jersikas]] un [[Koknese (valsts)|Koknese]]s zemes. 1208. gadā sākās [[Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227)|igauņu zemju pakļaušana]]. 1214. gada 20. februārī Romas pāvests [[Inocents III]] atbrīvoja Livonijas bīskapiju no [[Brēmenes arhibīskapi|Brēmenes arhibīskapa]] uzraudzības. 1218. gadā [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] ieguva tiesības iecelt jaunus bīskapus viņam pakļautajās zemēs, un tajā pašā gadā Daugavas kreisā krasta pakļautajās zemēs nodibināja [[Sēlijas bīskapija|Sēlijas bīskapiju]].  
 
1220. gadā [[Lundas arhibīskaps]] paziņoja, ka visa Igaunija piederot [[Dānija]]s karalim, pret ko iebilda bīskaps Alberts. [[Dānijas karaļi|Dānijas karalis]] [[Valdemārs II Estridsens|Valdemārs II]] pavēlēja bloķēt Rīgas tirdzniecību. Nesaņēmis Romas pāvesta [[Honorijs III|Honorija III]]  un [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperatora [[Frīdrihs II Hoenštaufens|Frīdriha II]] atbalstu, bīskaps Alberts piekāpās un 1221. gadā gan igauņu, gan Livonijas zemes tika pakļautas Dānijas karaļa virskundzībai, taču ar noteikumu, ka viņa konventu [[Prelāts|prelāti]], viņa vīri un visi rīdzinieki ar līviem un letiem šim nolīgumam dotu savu piekrišanu.&lt;ref&gt;[[Indriķa hronika]]s XXIV. nodaļa: &quot;Tāpēc augstu cienījamais bīskaps ar savu brāli - bīskapu Hermani beidzot vērsās pie minētā Dānijas karaļa un nodeva tā varā kā Līvzemi, tā Igauniju, taču ar noteikumu, ka viņa konventu prelāti, viņa vīri un visi rīdzinieki ar līviem un letiem šim nolīgumam dotu savu piekrišanu.({{val|la|Rigenses omnes cum Lyvonibus et Lettis in hanc formam consensum suum preberent}})&quot; skat. [http://www.dmgh.de/de/fs2/object/display/bsb00000734_00238.html?sortIndex=010%3A070%3A0031%3A010%3A00%3A00&amp;zoom=1.50&amp;html=true Heinrici Chronicon Livoniae]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

1222. gadā bīskaps Alberts [[Sāmsala]]s tikšanās laikā pārliecināja Dānijas karali dot Livonijai suverenitāti. 1224. gadā Livonijas bīskapa pakļautībā tika nodibināta [[Tērbatas bīskapija]] un 1226. gadā [[Zemgales bīskapija]], ar mērķi iekarot visas [[Zemgale (valsts)|Zemgales]] un [[Žemaitija]]s zemes līdz [[Nemuna]]s upei. Tomēr bīskapam Albertam neizdevās iegūt kāroto Livonijas arhibīskapa titulu un viņa [[diecēze]]s robežās juridiski ietilpa tikai [[Līvzeme]], [[Vidzeme]]s latgaļu daļa (''[[Letija]]'') un Igaunijas dienvidu daļa.

1225. gada 1. decembrī Svētās Romas impērijas valdnieka [[Frīdrihs II Hoenštaufens|Frīdriha II]] dēls, [[Vācijas karalis]] Heinrihs VII, pamatojoties uz bīskapa Alberta lūgumu, piešķīra viņam principātu pār Livoniju, Letiju un Ridalu ar tiesībām kalt naudu, dibināt pilsētas komūnu Rīgā ({{val|la|fundandi civitem in Riga}}) un arī citas tiesības, kādas ir zemes valdniekam. Par [[suverenitāte|suverēnas]] Livonijas izveides brīdi uzskatāms {{dat|1225|12|1|N}}, kad bīskaps Alberts kļuva par [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] firstu. Ar Romas pāvesta vicelegāta [[Vilhelms no Modenas|Vilhelma no Modenas]] misiju (1224-1251) starpniecību 1228. gadā tika nodibināta [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]], bet 1234. gadā [[Kurzemes bīskapija]].

Nepiepildījās bīskapa Alberta iecere iekarotajās teritorijās izveidot vienotu bīskapa valsti, kas atrastos Svētās Romas impērijas sastāvā. Lai arī 1207. gadā bīskaps Alberts kļuva par impērijas firstu, teritorijas saikne ar impēriju bija tikai formāla. Arī pāvests nevis iecēla Albertu par arhibīskapu, bet atbalstīja vairāku bīskapiju izveidošanos.&lt;ref name=&quot;Livonijas Konfederācija&quot;/&gt; Bīskapa Alberta sapnis piepildījās tikai pēc viņa nāves 1245. gadā, kad Romas pāvests par arhibīskapa sēdekli izvēlējās Rīgu, kas kļuva par Livonijas centru. No šī brīža Livonijas bīskapijas oficiālais nosaukums bija [[Rīgas arhibīskapija]], un tai pakļāvās ne tikai Livonijas bīskapi, bet arī trīs [[Prūsija]]s bīskapijas. 1255. gadā [[Alberts II (Rīga)|Albertu II]] iecēla par Livonijas un Prūsijas arhibīskapu.

Par Livoniju kā politisku vienību (t.s. [[Livonijas Konfederācija]]) var runāt kopš 1243. gada 1. oktobra, kad Livonijas zemes kungi, Rīgas, [[Tartu|Tērbatas]] un Sāmsalas bīskapi, kā arī [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] vicemestrs, Rīgā noslēdza valstu sadarbības līgumu. Līdz 1255. gadam Livonijas jēdziens nostabilizējās kā piecu valstu - [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]], [[Rīgas arhibīskapija]]s, kā arī [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes]], [[Tērbatas bīskapija|Tērbatas]] un [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas-Vīkas]] bīskapiju savienības nosaukums.

==Cīņa par varu Livonijā==
Nesaskaņas dažādu Livonijas politisko spēku (bīskapiju, ordeņa un pilsētu) starpā sākās jau [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā 13. gadsimtā. Bīskapa vadītu apvienotu valsti izveidot traucēja Ordeņa tiekšanās pēc iekaroto zemju kontroles.

Sākotnēji Ordenis pieprasīja 1/3 iekarotās teritorijas, bet 1245. gadā jau 2/3 – līdzīgi kā iekarotajā [[Prūsija (zeme)|Prūsijā]]. Galvenie pretrunu cēloņi bija meklējami jaunkristīto zemju un svarīgāko tirdzniecisko ceļu kontrolē. Par īpašu strīdus objektu Ordeņa un arhibīskapa attiecībās kļuva Rīga kā nozīmīgākais tirdznieciskais centrs Austrumbaltijā. Tikmēr rīdzinieki līdzās ekonomiskajai patstāvībai tiecās iegūt arī politisko suverenitāti, atbrīvojoties no bīskapa (arhibīskapa) un vēlāk arī Ordeņa virskundzības. Savukārt Livonijas ordeni neapmierināja zobenbrāļu atstātais mantojums - lēņtiesiskā un baznīcas atkarība no Rīgas arhibīskapa. Jāņem vērā, ka Vācu ordeņa brāļi Prūsijā bija pilnīgi visas Prūsijas kungi un pakļāvās tikai pāvestam, turklāt viņa ietekme nemitīgi saruka. Vācu ordenim laicīgās dzīves jautājumos pakļāvās arī četri Prūsijas bīskapi, neraugoties uz to, ka viņu garīgais kungs bija Rīgas arhibīskaps.

Livonijas ordeņa brāļi, Prūsijas ordeņbrāļu iedvesmoti, uzsāka cīņu par visas Livonijas zemes pakļaušanu savai varai. Cīņa par [[Hegemonija|hegemoniju]] Livonijā nebija tikai iekšēja, izolēta parādība. To iespaidoja tuvāku un tālāku kaimiņvalstu savstarpējās attiecības un pret Livoniju vērstā politika. Livonijas iekšpolitiku ietekmēja [[Vācu ordenis]], [[Lietuvas dižkunigaitija]], [[Polijas Karaliste (1385—1569)|Polijas Karaliste]], [[Dānija]], [[Novgorodas Republika]] un [[Pleskavas Republika]], bet kopš 15. gadsimta - [[Maskavija]] un [[Zviedrija]]. Zināma loma Livonijas valstiņu attiecībās bija [[Hanza]]s pilsētām un Eiropas lielvarām - katoļu pāvestiem un Sv. Romas impērijas imperatoriem. Livonijas valdnieki tāpēc savos konfliktos bieži meklēja ārēju politisku un militāru atbalstu, tādējādi Livonijas ķildās iesaistot ne tikai kaimiņvalstis, bet arī pāvestus un imperatorus. Par regulāru parādību kļuva Ordeņa un Rīgas bīskapu savstarpējā sūdzēšanās pāvesta kūrijā un pāvestu uzpirkšana.

Strīdi starp arhibīskapu un Ordeni atklātā konfliktā izlauzās 1269. gadā, kad Ordenis uz diviem gadiem sagūstīja arhibīskapu Albertu II. Arī nākamie arhibīskapi [[Johans I fon Lūne|Johans I]], [[Johans II fon Fehte|Johans II]] un [[Johans III fon Šverīns|Johans III]] tika sagūstīti, lai piespiestu tos Ordenim nodot izdevīgus tirdzniecības punktus – Ikšķili, Lielvārdi, Koknesi. Redzot saspīlēto situāciju Livonijā, nākamie arhibīskapi [[Izarnus Takons]] un [[Jenss Grands]] vispār atsacījās no amata. 1304. pāvests Klements V par arhibīskapu iecēla [[Frīdrihs fon Pernšteins|Frīdrihu fon Pernšteinu]], kurš jau 1307. gadā bēga no Rīgas un līdz 1341. gadam dzīvoja pāvesta galmā [[Aviņona|Aviņonā]]. Arī nākamie divi Rīgas arhibīskapi neieradās Rīgā.&lt;ref name=&quot;Livonijas Konfederācija&quot;/&gt;

Par šādu nepaklausību, 1311. un 1325. gadā Ordeni ekskomunicēja, taču ar dažādiem kukuļiem un soda naudu nomaksām šo konfliktu atrisināja. 1393. gadā pāvests paziņoja, ka visi Ordeņa pārkāpumi ir piedoti. 1397. gadā noteica, ka par Rīgas arhibīskapiem var kļūt tikai Ordeņa brāļi. Ordeņa pilnīgās varas laiks beidzās 1418. gadā, kad pāvests Martins V par arhibīskapu iecēla [[Johans VI Ambundi|Johanu IV Ambundi]]. 1423. gadā pāvests atcēla prasību, ka Rīgas domkapitula biedriem jābūt Ordeņa brāļiem. Atsākās nepārtraukti konflikti starp arhibīskapu un Ordeni, kas finansiāli, politiski un militāri novājināja visas konfliktējošās puses un pēc [[Krievijas cariste]]s uzbrukuma [[Livonijas karš|Livonijas kara]] sākumā noveda pie [[Livonijas Konfederācija]]s pastāvēšanas beigām 1561. gadā.&lt;ref name=&quot;Livonijas Konfederācija&quot;/&gt;

Pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s un 1566. gada [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnijas]] noslēgšanas Livonijas ordeņa un Rīgas arhibīskapijas zemes iekļāvās [[Livonijas un Lietuvas reālūnija|Livonijas un Lietuvas reālūnijā]]. [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]] un [[Kurzemes bīskapija]] nonāca Dānijas īpašumā, ziemeļos izveidojās [[Zviedru Igaunija]], bet [[Tērbatas bīskapija|Tērbatas bīskapiju]] līdz 1582. gadam okupēja Krievija. No 1561. līdz 1582. gadam pastāvēja [[Rīgas brīvpilsēta]].

=== Kari ar kaimiņiem ===
Pie austrumu robežām sākotnējās sadursmes notika ar [[Novgorodas kņazi|Novgorodas]] un [[Pleskavas kņazi]]em. 1448. gadā Livonija uz 25. gadiem noslēdza mieru ar Novgorodu. Tomēr laikā no 1461. līdz 1464. gadam pleskavieši iekaroja vēlāko [[Abrene]]s teritoriju. Nākamajās desmitgadēs Livonijas robežas sasniedza [[Maskavija]]. 1481. gadā notika asiņains Maskavijas iebrukums Livonijā, kas beidzās ar miera noslēgšanu uz 10 gadiem. 1493. gadā miera līgumu pagarināja uz vēl 10 gadiem.

Lietuvas dižkunigaitija pakļāva Polocku un mēģināja iegūt varu arī pār Pleskavu un Novgorodu. Pleskavas kņazs Daumants 1268. gadā bija viens no [[Rakveres kauja]]s karavadoņiem. 1297. gadā dižkunigaitis Vītenis noslēdza savienību ar Rīgas pilsētu pret ordeni un iebruka Livonijas ziemeļos, igauņu novados. Turpmākajos gados Rīgu militāri atbalstīja arī dižkunigaitis Ģedimins, līdz 1330. gadā Rīga noslēdza mieru ar Ordeni. Lietuvas un Ordeņa spēki nepārtraukti iebruka viens otra teritorijās visu 14. gadsimtu. 1410. gadā notika Žalgiras kauja, kurā Prūsijas Vācu ordeņa spēki cieta sakāvi. Vēl 1433. gadā Livonijas ordenis iebruka Lietuvā, bet 1435. gadā tika sakauts [[Pabaiskas kauja|kaujā pie Sventājas]]. Šajā kaujā krita mestrs [[Franke Kerskorfs]], ordeņa landmaršals un vairāki citi ordeņa vadītāji.&lt;ref name=&quot;Livonijas Konfederācija&quot;/&gt;

== Livonijas zemnieku tiesiskais stāvoklis 13.—16. gadsimtā ==
Livonijas pamatiedzīvotāju tiesiski ekonomisko stāvokli 13.—15. gadsimtā noteica krusta kara noslēgumā iekarotāju un vietējo valdnieku starpā noslēgtie padošanās līgumi. Saskaņā ar tiem jaunkristītajiem bija jāmaksā baznīcai desmitā tiesa no saviem ienākumiem. Lai iegūtu vietējo iedzīvotāju labvēlību, zemes kungi dažreiz nomainīja ar zemniekiem izdevīgāko kunga tiesu. Bez naturālajām nodevām jeb nodevām graudā vietējie iedzīvotāji tika aplikti arī ar sabiedriskajām [[Klaušas|klaušām]]. Zemes kungi piesavinājās arī tiesības uz pagastu vai vaku (pagasts).{{nepieciešama atsauce}}

Līdz 16. gadsimtam Baltijas tautas saglabāja savu iekšējo tiesu iekārtu. Tiesas tika spriestas pēc seno cilšu jeb zemnieku paražu tiesībām. Zemes kungu, bet sevišķi viņu vasaļu apmešanās uz dzīvi laukos izraisīja pārmaiņas zemnieku tiesiskajā un ekonomiskajā stāvoklī. Desmitā tiesa lielākajā daļā bija atjaunota un ar laiku tā pieauga līdz 1/4 zemnieku ienākumu. 14. gadsimtā zemnieki arvien biežāk nokļuva parādos. Stāvokli veicināja biežie kari un epidēmijas. Trūkumā nonākušos zemniekus no pilnīgas izputināšanas centās glābt paši muižnieki, izsniedzot mājlopus un sēklas &quot;pagaidus&quot;. Tomēr ne visi zemnieki parādus spēja atdot. Nenomaksāto parādu nasta iekrājās un tie tika ierakstīti tā sauktajās vaku jeb zemes grāmatās. 14. gadsimta 2. pusē zemnieku parādi bija kļuvuši par ikdienišķu parādību. Daudzi nonāca parādu verdzībā un kļuva par dreļļiem.{{nepieciešama atsauce}}
 
15. gadsimtā bez desmitās, citur — ceturtās tiesas vai kunga tiesas, zemniekiem bija jādod arī tā sauktie sieciņi baznīckungam (labībā), kara nodokļi un citas nodevas. Līdz ar klaušu muižu veidošanos 15. gadsimta 2. pusē palielinājās arī muižas klaušu apjoms. Parādījās arī tā sauktie kordu (igauņu kord reize) jeb kārtnieku darbi. Šīs klaušas pildīja pagasta ļaudis kolektīvi. Atsevišķi ciemi uz muižu sūtīja ganus, lauksargus un citus vīrus muižu apsardzei. Zemnieku parādu un atkarības palielināšanās izraisīja zemnieku bēgšanu. Savukārt zemes kungi un muižnieki bija ieinteresēti zemniekus piesaistīt dzīvesvietai, liedzot viņam brīvas pārvietošanās tiesības, lai tādējādi tiktu nodrošināti maksājumi un klaušas. 15. gadsimtā muižnieki sava lēņa zemniekus sāka uzskatīt par saviem privātiem pavalstniekiem, ko varēja pirkt, pārdot un mantot kopā ar zemi (dzimtbūšana).{{nepieciešama atsauce}}

== Reformācija Livonijā ==
Livonijā reformācijas ideju pirmie sludinātāji (no 1521.) bija A. Knopkens, S. Tegetmeijers un rātes sekretārs J. Lomillers, kas dažādās sanāksmēs, (īpaši Livonijas landtāgos) cīnījās par Lutera mācības atzīšanu. Darbojās arī radikālāku virzienu sludinātāji (M. Hofmanis). Rīga bija pirmā pilsēta ārpus Vācijas, kur izplatījās Lutera mācība. A. Knopkens 1522. gadā Rīgas Sv. Pētera baznīcā sarīkoja atklātu disputu ar franciskāņu mūkiem par grēku atlaidēm, svēto kultu un svēto relikviju pielūgšanu. Ignorējot domkapitula tiesības, Rīgas rāte A. Knopkenu iecēla par Sv. Pētera baznīcas arhidiakonu, bet nedaudz vēlāk S. Tegetmeijeru par Sv. Jēkaba baznīcas mācītāju.
Ietekmīgas sabiedrības grupas Livonijā, sevišķi pilsētās, ar reformāciju ieguva tik lielas priekšrocības, ka kustību nebija iespējams vairs apturēt. Par labu luterismam nosvērās arī muižniecība.{{nepieciešama atsauce}}

1524. agdā Rēvelē Livonijas laicīgo bruņinieku un pilsētnieku kārtu kopīgajā sanāksmē Rīgas birģermeistars paziņoja, ka Rīga &quot;ir apguvusi svēto evaņģēliju un to nepametīs, bet aizstāvēs ar dzīvību un mantu&quot;. Uz J. Lomillera 1522. gadā nosūtīto vēstuli M. Luteram, kurā bija teikts, ka Rīga kļuvusi par evaņģēlisku (luterisku) pilsētu, kā atbildi M. Luters atsūtīja Rīgas, Rēveles un Tērbatas rātei speciālu vēstījumu, bet vēlāk arī vairākas vēstules ar saviem norādījumiem un ieteikumiem.{{nepieciešama atsauce}}

1524. gadā Rīgas katoļu baznīcās notika svētbilžu grautiņi. Smags trieciens katoļiem bija baznīcas dārglietu konfiskācija pilsētas labā, hospitāļu, domkapitula īpašumu pārņemšana un domkungu, katoļu garīdznieku, mūku un mūķeņu padzīšana no Rīgas. Pret reformāciju aktīvi vērsās Rīgas arhibīskaps un Tērbatas bīskaps. Viņš padzina luterisma sludinātājus no Limbažiem un Kokneses, bet, kad to pašu mēģināja izdarīt Tērbatā, pilsēta lūdza militāru palīdzību Rīgas rātei. Šādos apstākļos Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs Rīgā pasludināja ticības brīvību, atcēla Salaspils līguma noteikumus un piekrita arhibīskapa un domkapitula īpašumu konfiskācijai. 1539. gadā, kad par Rīgas arhibīskapu kļuva protestantiski noskaņotais [[Brandenburgas Vilhelms]], viņš sāka gatavoties savu valdījumu pārvēršanai par [[Laicīga valsts|laicīgu valsti]].

Lai arī katolicisms turpināja pastāvēt, ap 1550. gadu luterisms Livonijā bija kļuvis par valdošo konfesiju. Luterisma uzvaru apstiprināja 1554. gada Valmieras landtāgā pieņemtais lēmums par ticības brīvību Livonijā. Luterisma idejas pilsētās atbalstīja arī latvieši, kas savus dievkalpojumus sāka noturēt latviešu valodā. Radās nepieciešamība pēc mācītājiem no latviešu vidus, kas zinātu šo valodu.{{nepieciešama atsauce}}

16. gadsimta vidū gandrīz visi Livonijas iedzīvotāji bija pārgājuši luterticībā. Katoliski palika vienīgi Livonijas ordenis un bīskapi. Pēc Livonijas kara, kad lielākā daļa Latvijas teritorijas tika pakļauta Žečpospolitai, Pārdaugavas hercogistē sākās kontrreformācija un katolicisms tur tika atjaunots. Pēc Polijas—Zviedrijas kara un Altmarkas pamiera (1629) noslēgšanas Zviedrijai pakļautās Latvijas daļas muižnieki pārgāja luterticībā un, neprasot viņu piekrišanu, ieskaitīja tur arī savus zemniekus.{{nepieciešama atsauce}}

Reformācijas ietekmē aizsākās latviešu pareizrakstības un garīgās literatūras mēģinājumi. Domājams, ka jau 1525. gadā pastāvējusi latviešu valodā iespiesta luteriska rokasgrāmata. Pirmā latviešu grāmata, kas saglabājusies līdz mūsu dienām, ir katoļu katehisms (P. Kanīzija tulkojumā), ko sakarā ar kontrreformāciju izdeva Viļņā (1585; tās vienīgais zināmais eksemplārs glabājas Upsālā, kur nonācis kā zviedru kara laupījums). Kurzemes luterāņu garīdzniecība ar hercoga un muižniecības atbalstu izveidoja komisiju, kam uzdeva pārtulkot latviski M. Lutera katehismu, psalmus un dziesmas, kā arī atsevišķus evaņģēlija tekstus. Tā saucamo &quot;Enhiridionu&quot; (1586), &quot;Nevācu psalmus&quot; (1587) un &quot;Evaņģēlijus un epistulas&quot; (Bībeles fragmentus, 1587) iespieda Kēnigsbergā uz hercoga rēķina. Ar reformāciju saistāma arī pirmo latviešu skolu izveidošana. Tomēr zemniecībai atšķirībā no pilsētu iedzīvotājiem reformācijas idejas palika svešas un nesaprotamas, tāpat kā līdz tam katolicisms. Viņu pasaules uztvere lielā mērā bija palikusi pagāniska.{{nepieciešama atsauce}}

== Kartes ==
&lt;gallery&gt;
Livonia Pomerania.jpg|Livonijas karte (no ''L'Epitome du Theatre de l'Univers'', 1609) 
Livonia Gerhardi Mercatoris et J. Hondii. Amsterdam, 1634.jpg|[[Gerhards Merkators|Gerharda Merkatora]] karte, 1634.
Map - Special Collections University of Amsterdam - OTM- HB-KZL 31-07-18.tif|Livonijas karte, ap 1640.
Europe As A Queen Sebastian Munster 1570.jpg|&quot;Eiropa karaliene&quot;- alegoriska [[Sebastiāns Minsters|Sebatiāna Minstera]] Eiropas karte, 1570.
Baltic states in the first half of the 16th century - ru.svg|Livonija savas pastāvēšanas beigās
Partition of the Livonian Order - ru.svg|Sadalītā Livonija, 1629
Governorate of Livonia 1820.jpg|Krievijas Impērijas Livonijas guberņa, 1820
&lt;/gallery&gt;

== Ģeogrāfija (1225) ==
Pēc [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] pirmā posma noslēguma 1225. gadā Livonijas teritoriju apceļoja Romas pāvesta pilnvarotais vicelegāts [[Modenas Viļums]]. Pēc viņa diplomātiskās misijas pieturas punktiem var izdarīt secinājumus par viņa iecerētās '''Terra Mariana''' valsts administratīvo iedalījumu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/029_latv.htm |title=Indriķa hronika XXIX |access-date={{dat|2009|09|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120205062023/http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/029_latv.htm |archivedate={{dat|2012|02|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;:
# Līvu zeme [[Turaida (zeme)|Turaida]], kas bija pakļauta bīskapam Albertam. Galvenie centri bija [[Kubesele]], [[Vitisele]] un [[Lēdurga]], kur pāvesta legāts [[līvi]]em noturēja misi; 
# Līvu zeme [[Metsepole]]; 
# [[Idumeja]] ar jauktu iedzīvotāju sastāvu; 
# Letu zeme [[Letija]] - tā katoļu ticībā kristītā zeme, kas pirms ķēniņa [[Visvaldis|Visvalža]] padošanās bija pakļauta [[Jersika (valsts)|Jersikai]];
# [[Ugaunija]] ar galveno centru [[Otepē]] pilī;
# [[Sakala]] ar galveno centru [[Vīlande]]s pilī, ko pārvaldīja [[Zobenbrāļu ordenis]];
# Piejūras zemes (&quot;Terra Maritima&quot;), pie kurām piederēja [[Sontagana]] un [[Ridala]];
# [[Tālava]]s apgabals ar galveno centru [[Trikātas pagasts|Trikātas]] pilī, kas agrāk maksāja meslus [[Pleskava]]i;
# Vendu un letu apdzīvotais apgabals ar centru [[Cēsis|Cēsu]] pilī, ko pārvaldīja [[Zobenbrāļu ordenis]];
# [[Sigulda]]s līvu zeme, ko pārvaldīja [[Zobenbrāļu ordenis]];
# [[Rīga]]s pilsēta,
# Daugavas līvu zemes, kuras galvenie centri bija [[Salaspils]], [[Ikšķile]], [[Lielvārde]] un [[Aizkraukle]];
#  [[Koknese (valsts)|Koknese]], kurā dzīvoja vācieši, krievi, leti un sēļi.

Kā Livonijas kaimiņzemes, kuru sūtņi vai valdnieki ieradās pie Romas pāvesta legāta, 1225. gadā minētas [[Veļikijnovgoroda|Novgoroda]], Viestarda pārvaldītā [[Zemgale]], Visvalža pārvaldītā [[Jersika (valsts)|Jersika]], dāņu bīskapu pārvaldītā [[Tallina|Rēvele]], pagaidām vēl patstāvīgā [[Sāmsala]].

Pirmo Livonijas karti sastādīja [[Antverpene]]s [[Astronomija|astronoms]] un [[Matemātika|matemātiķis]] Jans Portancijs ap 1570. gadu un tā publicēta Ortēlija un Merkatora atlantos. Pirmo Rīgas aprakstu sniedza [[Sebastiāns Minsters]] savā enciklopēdiskajā darbā &quot;Kosmogrāfija&quot; (Bāzele, 1544., 1550.).

== Bīskapijas un Ordeņa valsts ==
=== Rīgas arhibīskapija ===
Aizņēma apmēram 18 000 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; lielu teritoriju, kas dalījās divās daļās – Līvu galā un Latgaļu galā. Sīkāk dalījās draudzes novados, kas bija vismaz 23, Līvu galā 9 un Latgaļu galā 14.&lt;ref name=&quot;Livonijas Konfederācija&quot;/&gt; 15. gadsimta laikā Līvu galā minēti Ķibzeles, Ēdurgas, Liepupes, Limbažu, Rubenes, Salacas, Straupes, Turaidas un Umurgas draudžu novadi. Latgaļu galā – Bērzaune, Cesvaine, Dzērbene, Gulbene, Ikšķile, Koknese, Krustpils, Lielvārde, Ļaudona, Madliena, Piebalga, Rauna, Smiltene, Suntaži.
 
Arhibīskaps savā teritorijā valdīja kā laicīgais valdnieks, uzliekot nodokļus, nosakot zemes izmantošanas tiesības, kaļot naudu un organizējot karaspēku. Lai iegūtu papildus ienākumus, plaši bija izplatīta lēņa tiesību pārdošana vai zemju ieķīlāšana. Arhibīskapa rezidences atradās Kokneses, Limbažu un Raunas pilīs. Miesti veidojās pie Cesvaines, Gulbenes, Raunas, Salacas un Smiltenes pilīm. Vasaļiem no Rozenu dzimtas bija nodota Straupe un Rubene, Tīzenhauzeniem Ērgļi, Ungerniem Madliena.

Asi konflikti Rīgas arhibīskapam notika par Dundagas novadu. 1318. gadā un 1359. gadā Dundagas pili iekaro ordenis, bet 1383. gadā Kurzemes bīskaps. 1434. gada vienošanās beidzot paredzēja, ka Dundagas pilsnovads tiek pārdots Kurzemes bīskapijai.&lt;ref name=&quot;Livonijas Konfederācija&quot;/&gt;

=== Kurzemes bīskapija ===
[[Attēls:Kura pk.PNG|thumb|right|Kurzemes bīskapijas zemes]]
Aizņēma ap 4500 kv.km lielu teritoriju un bija sašķelta trīs daļās. Dīvainais teritorijas dalījums radās 1253. gadā, kad iekarotā [[Kursa (valsts)|Kursas zemes]] novadi izlozes kārtībā tika sadalīti starp baznīcu un ordeni. 1/3 zemju lozes kārtībā ieguva baznīca, bet 2/3 ordenis. Bīskapa sēdeklis atradās [[Piltene|Piltenē]], bet bīskapijas domkapituls [[Aizpute|Aizputē]].

Bīskapijas ziemeļu daļā atradās Ārlavas, Dundagas, Ēdoles, Piltenes un Puzes draudžu novadi. Rietumu daļā atradās Cīravas un Sakas draudžu novadi. Dienvidu daļā atradās Aizputes, Embūtes un Valtaiķu draudžu novadi. Bīskapijas pārvaldībā atradās arī Roņu sala. Bīskapu un ordeņa starpā notika nepārtraukti konflikti par zemju robežām, kas pierima ap 1434. gadu, kad bīskapijai pievienoja iepriekš Rīgas domkapitulam piederējušos Dundagas un Tārgales draudžu novadus. Kurzemes bīskapija atradās spēcīgā ordeņa ietekmē. Tās teritorijās vēlāk izveidojās [[Piltenes apgabals]].&lt;ref name=&quot;Livonijas Konfederācija&quot;/&gt;

Saglabājušās ziņas par deviņām Kurzemes bīskapijas pilīm – Aizputes, [[Ārlavas pils|Ārlavas]], [[Dundagas pils|Dundagas]], Dzintares, [[Embūtes pilsdrupas|Embūtes]], [[Ēdoles pils|Ēdoles]], [[Piltenes viduslaiku pils|Piltenes]], [[Sakas pils|Sakas]] un [[Valtaiķu pils|Valtaiķu]]. Aizputi Tebras upe dalīja divās daļās, viena no kurām atradās ordeņa, bet otra – bīskapa pārvaldībā.

=== Bīskapijas Igaunijā === 
Mūsdienu Igaunijas teritorijā atradās divas bīskapijas. Tērbatas bīskapija, kuras lielākā daļa atradās senās Ugaunijas zemes teritorijā. Sāmsalas-Lēnas bīskapija, kas aptvēra vairākas nesaistītas teritorijas – daļu no Sāmsalas, Hijumā un Vormsi salām, kā arī lielākā daļa Lēnas zemes. Abas šīs bīskapijas atradās spēcīgā ordeņa ietekmē.

=== Livonijas ordeņa valsts ===
[[Attēls:Teutonic Order in the 14th century (135770289).jpg|thumb|right|Vācu ordeņa un Livonijas ordeņa valsts (1410).]]
[[Attēls:Teutonic Order 1466.png|thumb|right|Ordeņa valsts pēc Žemaitijas zaudēšanas (1466).]]
Lielākais valstiskais veidojums Livonijā bija Livonijas ordeņa valsts, kas aizņēma aptuveni 67 000 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; lielu teritoriju, no kuras apmēram 43 000 kv.km. atradās mūsdienu Latvijas teritorijā. Atšķirībā no bīskapijām, ordeņa valsts veidoja vienu teritoriālo veselumu, un bija savienota ar [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] zemēm Prūsijā. Ordeņa valsti vadīja [[Livonijas ordeņa mestri|ordeņa mestrs]], kuru apstiprināja Vācu ordeņa lielmestrs.

Teritorija bija sadalīta militārās administrācijas apgabalos – komturejās un fogtejās, kas sīkāk dalījās draudžu novados un pilsnovados, kas parasti teritoriāli pārklājās, jo draudzes novada vadītājs nodarbojās ar garīgām, bet pilsnovada vadītājs ar ikdienas administrācijas un pārvaldes jautājumiem.&lt;ref name=&quot;Livonijas Konfederācija&quot;/&gt; Gadsimtu gaitā ordeņa mestra sēdeklis parasti atradās Rīgā vai Cēsīs. Otrs ietekmīgākais ordeņa vadītājs bija [[Livonijas ordeņa landmaršali|ordeņa landmaršals]], kas galvenokārt bija atbildīgs par militārajiem jautājumiem. Landmaršala rezidence pēc 1432. gada atradās [[Siguldas viduslaiku pils|Siguldas pilī]].

15. gadsimta vidū tagadējās Latvijas robežās atradās: 
*desmit ordeņa valsts komturejas – [[Aizkraukles komtureja|Aizkraukles]], [[Alūksnes komturi|Alūksnes]], [[Cēsu komturi un fogti|Cēsu]], [[Daugavgrīvas komturi|Daugavgrīvas]], [[Daugavpils komturi|Daugavpils]], [[Dobeles komturi|Dobeles]], [[Jelgavas komturi|Jelgavas]], [[Kuldīgas komturi|Kuldīgas]], [[Rīgas komturi|Rīgas]] un [[Ventspils komturi|Ventspils]]. 
*septiņas ordeņa fogtejas – [[Bauskas fogti|Bauskas]], [[Grobiņas fogti|Grobiņas]], [[Kandavas fogteja|Kandavas]], [[Rēzeknes fogteja|Rēzeknes]], [[Salaspils fogteja|Salaspils]] un [[Siguldas komturi|Siguldas]].

Neskatoties uz ievērojamu iekaroto teritoriju, 13. gadsimtā Livonijas ordenī bija ap 400-500 brāļu, kas 14. gadsimta beigās samazinājās līdz aptuveni 300 vīriem. 1451. gadā Livonijā bija 201 bruņinieks, 48 ordeņa priesteri un 27 pusbrāļi. Tādējādi lielāka daļa ordeņa piļu bija nelielas, mazapdzīvotas, vai kalpoja kā noliktavas. Tagadējās Latvijas teritorijā ordenis bija uzcēlis 44 nocietinātas pilis, no kurām līdz mūsdienām labi saglabājušās [[Rīgas pils]], [[Ventspils viduslaiku pils|Ventspils pils]] un [[Aizputes ordeņa pils|Aizputes pils]], pārējās atrodas dažādās sabrukuma un konservācijas stadijās. Pie daudzām no šīm pilīm jau sākot ar 13. gadsimtu sāka veidoties nelielas apdzīvotās apmetnes, pilsētu priekšteces – Cēsis, Kuldīga, Valmiera, Ventspils, Aizpute. Cēsis pilsētas tiesības ieguva jau 1224. gadā. Vēlākajos gados dažāda lieluma miesti izveidojas Aizkrauklē, Dobelē, Durbē, Grobiņā, Jelgavā, Rēzeknē, Rūjienā, Sabilē, Saldū, Siguldā, Talsos, Tukumā un Valkā.

== Pastāvēšanas beigas un pārveidošanās ==
[[Attēls:Livonijas ķēniņa Magnusa ģerbonis ar kroni 1580.jpg|thumb|200px|[[Livonijas Karaliste|Livonijas ķēniņa]] [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] ģerbonis ar kroni (1580)]]
[[Livonijas karš|Livonijas kara]] gaitā Livoniju sadalīja Lietuva, Zviedrija un Dānija. Uz šī dalījuma pamata izveidojās igauņu un latviešu zemju iedalījums, ko vēlāk pārņēma arī [[Krievijas Impērija]] (izveidojot [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]], [[Vidzemes guberņa|Livonijas]] un [[Kurzemes guberņa]]s, ar Latgali kā atsevišķu teritoriju). Izveidojoties [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]i, Livonijas nosaukumu turpmāk attiecināja uz tagadējās Latgales, Vidzemes un Igaunijas zemēm. [[Sāmsala|Sāremā]] sala līdz 1645. gadam piederēja Dānijai.

Sigismunds II iejaucās protestantu un katoļu konfliktā Livonijā, 1557. gadā noslēdzot [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]], ar kuru Livonijas Konfederācijā tika atjaunots miers un izveidota militāra alianse, ar kuru Livonijas Konfederācija nonāca Polijas-Lietuvas aizsardzībā. Reaģējot uz to, [[Ivans IV]] sāka Livonijas karu. Līdz ar Krievijas uzbrukumu Livonijai, sekojot Pasvales līguma noteikumiem, karā bija jāiesaistās arī Sigismundam II.&lt;ref name=&quot;elar.urfu.ru&quot;&gt;[http://elar.urfu.ru/bitstream/10995/27747/1/qr_2_2014_08.pdf ЛИВОНИЯ ПОД ВЛАСТЬЮ РЕЧИ ПОСПОЛИТОЙ. БОРЬБА ЗА ВЛАСТЬ  И СОЦИАЛЬНАЯ ТРАНСФОРМАЦИЯ]&lt;/ref&gt;

Livonijas ordeņa un Rīgas arhibīskapijas vadītāji šajā laikā centās sekot Vācu ordeņa Prūsijas atzaram, kur Ordeņa pēdējam mestram izdevās veikt protestantu reformāciju, sekularizēt savu varu un kļūt par Polijas pakļautas [[Prūsijas hercogiste]]s valdnieku. Lietuvas augstmaņi vēlējās Livonijas pievienošanu [[Lietuvas lielkņaziste]]i, jo tas tiem nodrošinātu tirdzniecību caur Rīgas ostu. Polijas augstmaņi nevēlējās iesaistīties Livonijas konfliktā, kas nozīmēja karu ar Krieviju. Polijas muižniecība pieprasīja Livonijas jautājuma izlemšanai sasaukt Sejmu. Pēc ilgstošām sarunām, daļēju risinājumu deva [[Viļņas ūnija]], ar kuru Livonija pakļāvās personīgi Sigismundam II. Livonijas kontroles jautājums arī ietekmēja Polijas un Lietuvas sarunas, kas beidzās ar 1569. gada [[Ļubļinas ūnija]]s noslēgšanu. [[Gothards Ketlers|Gothardam Ketleram]], kā pirmajam [[Livonijas vietvalži|Livonijas vietvaldim]] neizdevās atjaunot savu varu visā Livonijā un atrisināt konfliktus ar Rīgu. 1566. gadā par Livonijas vietvaldi iecēla [[Jānis Hodkevičs|Janu Hodkeviču]], kam ar [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnijas]] noslēgšanu izdevās panākt [[Livonijas un Lietuvas reālūnija]]s izveidošanu. Tika likvidētas iepriekš pastāvējušās robežas starp Rīgas arhibīskapijas un Livonijas ordeņa zemēm. [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste|Pārdaugavas Livonijas hercogisti]] administratīvi sadalīja četros apgabalos ar centriem Rīgā, Turaidā, Cēsīs un Daugavpilī.

Livonijas karš, [[Ļubļinas ūnija]]s sarunas, [[Livonijas Karaliste]]s izveidošanas mēģinājums, karaļa vēlēšanas [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas ūnijā]] nozīmēja nestabilitātes turpināšanos bijušās Livonijas zemēs. Jaunais karalis [[Stefans Batorijs]] savienībā ar Zviedrijas [[Juhans III|Juhanu III]] no 1579. līdz 1582. gadam padzina Krieviju no Livonijas zemēm. Stefanam Batorijam nācās piekrist [[Zviedru Igaunija]]s palikšanai sava zviedru sabiedrotā pakļautībā. Pēc Livonijas kara beigām Livonijas stāvoklis bija neskaidrs. Stefans Batorijs plānoja nojaukt lielāko daļu Ordeņa celto cietokšņu, lai nedotu iespēju Krievijai tos atkal ieņemt un nostiprināties. 25 kara gadu laikā iznīcināto iedzīvotāju vietā plānoja iesūtīt kolonistus no citām Polijas-Lietuvas provincēm. 1583. gadā Livonijas landtāgs apstiprināja Livonijas konstitūciju (''Constitutiones  Livoniae''), kas Pārdaugavas hercogistes teritoriju sadalīja Cēsu, Pērnavas un Tērbatas apgabalos.&lt;ref name=&quot;elar.urfu.ru&quot;/&gt;

1587. gadā par Polijas-Lietuvas valdnieku ievēlēja Juhana III dēlu Sigismundu III, kurš savas ievēlēšanas nodrošināšanai bija apsolījies panākt Zviedru Igaunijas atgūšanu. Sigismunds III 1589. gada ūnijas Sejmam Varšavā ierosināja Livoniju pārvaldīt kopīgi. ''Ordinatio Livonica'' noteica, ka ierēdņu vietas un iegūtos nodokļus Polija un Lietuva tagad dala uz pusēm, visiem lēmumiem bija jāsaņem Polijas un Lietuvas apstiprinājums. Pēc Juhana III nāves katoliskais Sigismunds III kļuva arī par Zviedrijas karali, kam pretojās viņa tēvocis [[Kārlis IX]]. Lai pretotos zviedru ambīcijām un nodrošinātu Livonijas lojalitāti, 1598. Sigismunds pieņēma jaunus ''Ordinatio Livonica II'', apgabalu pārvaldniekus paaugstinot līdz [[vojevoda]]s līmenim un piešķirot tiem vietas ūnijas Sejmā. Administrācijas amati tagad bija atvērti arī Livonijas augstmaņiem. 1600. gadā sākās [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru karš]], kurā Sigismunds III sākotnēji guva panākumus. 1607. gadā viņš izdeva jaunus noteikumus, ar kuriem Livonijas augstmaņi tiks pielīdzināti Polijas un Lietuvas augstmaņiem, viņi varēja brīvi ieņemt amatus visā Polijas-Lietuvas ūnijas teritorijā. Ar Zviedriju 1611. gadā bija noslēgts pamiers uz 5 gadiem. Jaunais zviedru karalis [[Gustavs II Ādolfs]] atsāks karu, 1617. gadā iebrūkot Livonijā. Tā kā Sigismundam II vienlaikus bija jākaro pret Osmaņu impēriju dienvidos, 1629. gadā tika noslēgts pamiers ar Zviedriju, kas ieguva Rīgas pilsētu un Pārdaugavas hercogistes lielāko daļu, izveidojot [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Livoniju]]. Polijas-Lietuvas pakļautībā palika Kurzemes un Zemgales hercogiste, kā arī [[Inflantijas vaivadija]], kurā veidojās atsevišķa [[Latgale]]s identitāte.&lt;ref name=&quot;elar.urfu.ru&quot;/&gt;

== Livonijas reģioni pēc tās sadalīšanas (1561) ==
Pēc Livonijas Konfederācijas patstāvības beigām [[Livonijas karš|Livonijas kara]] rezultātā, 16. gadsimta beigās sadalītās Livonijas teritorijā izveidojās vairākas provinces, kas atradās Lietuvas, Polijas, Dānijas un Zviedrijas kontrolē:
*[[Zviedru Igaunija]].
*[[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]] un [[Piltenes bīskapija]] Dānijas kontrolē. 
*[[Tērbatas bīskapija]] un [[Narva]] Krievijas okupācijā. 
*[[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]].
*[[Kurzemes un Zemgales hercogiste]].
*[[Rīgas brīvpilsēta]].
*[[Grobiņas draudzes novads|Grobiņas novads]] ieķīlāts [[Prūsijas hercogiste]]i līdz 1609. gadam.

== Dokumenti ==
{{Pārvietot uz Wikisource}}
{{Citāts| [[Rusova Livonijas hronika]] par Livonijas ģeogrāfiju (1577): &lt;br /&gt;&lt;br /&gt;
[[Attēls:RussowChronicle.jpg|150px|left]]
&lt;blockquote&gt;
&quot;'''Igaunijas''' provincēs atrodas šādas pilsētas un pilis kopā ar viņu miestiem: [[Harija|Harijā]] - pilsēta un pils [[Tallina|Rēvele]] kopā ar mūku klosteri Pādisu un biskapa pili, sauktu ''Fegefüer'' - šķīstītava. [[Viruzeme|Virijā]] atradās [[Rakvere|Vezenbergas]], [[Tolsberga]]s un [[Borholma]]s pils; [[Alentaka|Alentakā]] - cietokšņi [[Narva]], [[Eces pils|Ece]] un [[Nišlote]]. [[Ugaunija|Odenpejā]] jeb Tērbatas biskapijā atrodās pilsēta un pils [[Tartu|Tērbata]], kopā ar Vernebeķi, [[Kirumpē|Kirienpeju]], Oldentorni, [[Helmetas pils|Helmeti]], [[Ringes pils|Ringeni]] un [[Randene|Randeni]]. [[Jervas zeme|Jervē]] atradās [[Paide|Vitenšteinas]], [[Laisas pils|Laizas]], [[Peltsamā|Oberpāles]], [[Vīlande]]s, [[Tarveste]]s un [[Karkuses pils|Karkas pils]]. [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Vīkā]] - [[Lihula|Leale]]s, [[Lodes pils|Lode]]s, [[Hāpsala]]s pils, [[Valka|Fiķele]] kopā ar pilsētu un [[Pērnava]]s pils. Uz [[Sāmsala]]s atradās [[Kuresāre|Arensburgas]] un [[Zonenburgas pils]], kopā ar viņu miestiem.

&lt;/blockquote&gt;
&lt;blockquote&gt;
Otrā Livonijas galvenā provincē '''Latvijā''', kuŗā ietilpst arī [[Līvu zemes|lībiešu zeme]], runā citādā valodā, kuŗu igauņi nesaprot. Pilsētas un cietokšņi, kopā ar viņu miestiem, šinī provincē ir: [[Rīga]], [[Kokneses pils|Koknese]], [[Cēsu pils|Cēsis]], [[Valmieras Livonijas ordeņa pils|Valmiera]], [[Lielvārdes pils|Lielvārde]], [[Bukultu pils|Ādaži]], [[Salaspils viduslaiku pils|Salaspils]], [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīva]], [[Doles pilis|Dole]], [[Limbažu pils|Limbaži]], [[Sēlpils pils|Sēlpils]], [[Alūksnes viduslaiku pils|Alūksne]], [[Dinaburgas pils|Daugavpils]], [[Ikšķiles viduslaiku pils|Ikšķile]], [[Raunas viduslaiku pils|Rauna]], [[Cesvaines pils|Cesvaine]], [[Siguldas viduslaiku pils|Sigulda]], [[Aizkraukles viduslaiku pils|Aizkraukle]], [[Smiltenes pils|Smiltene]], [[Turaidas pils|Turaida]], [[Krimuldas viduslaiku pils|Krimulda]], [[Gulbenes viduslaiku pils|Gulbene]], [[Saldus ordeņa pils|Saldus]], [[Ludzas pils|Ludza]], [[Rēzeknes pilskalns|Rēzekne]], [[Marienhauzenas pils|Viļaka]], [[Zaubes pils|Jaunpils (Zaube)]], [[Lielstraupes pils|Straupe]], [[Burtnieku pils|Burtnieki]], [[Trikātas viduslaiku pils|Trikāta]], [[Rūjienas pils|Rūjiena]], [[Puikule|Puiķele]], [[Ērģemes pils|Ērģeme]], [[Augstrozes pils|Augstroze]], [[Mujānu pils|Mujāni]], [[Ērgļu viduslaiku pils|Ērgļi]], [[Bērzaunes pils|Bērzaune]], [[Kalsnavas pils|Kalsnava]] un daudz citas.
&lt;/blockquote&gt;

&lt;blockquote&gt;
Trešā galvenā province '''Kurzeme'''. Viņā ietilpst arī '''Zemgale'''. Šīs provinces iedzīvotāji runā kuršu un lībiešu valodu un dažos apgabalos arī leišu valodu. Daugava ir robeža starp viņiem un latviešiem. Pilis un miesti Kurzemē ir šādi: [[Jelgavas pils|Jelgava]], [[Kuldīgas pils|Kuldīga]], [[Kandavas viduslaiku pils|Kandava]], [[Dobeles pils|Dobele]], [[Durbes viduslaiku pils|Durbe]], [[Ventspils viduslaiku pils|Ventspils]], [[Tukuma viduslaiku pils|Tukums]], [[Jaunpils pils|Jaunpils]], [[Talsu viduslaiku pils|Talsi]], [[Grobiņas pils|Grobiņa]], [[Piltenes viduslaiku pils|Piltene]], [[Engure]], [[Dundagas pils|Dundaga]], [[Embūtes pilsdrupas|Embūte]] kopā ar miestu [[Aizpute|Aizputi]]. [[Bauskas pils]] atrodas Zemgalē.

&lt;/blockquote&gt;
&lt;blockquote&gt;
Visās šinīs trijās galvenās provincēs un salās, pilīs un miestos ir tikai 9 pilsētas, mazas un lielas, ap kuŗām ir celti akmeņu mūŗi: [[Rīga]], [[Tallina|Rēvele]], [[Tartu|Tērbata]], [[Narva]], [[Vīlande]], [[Pērnava]], [[Cēsis]], [[Valmiera]], [[Koknese]]. Šīs pilsētas, pilis un viņu miesti atrodās zem ordeņa vadības, un tās apdzīvo un pārvalda vācieši.

Austrumos šai zemei robeža ar [[Maskavija|maskaviešiem]], dienvidos ar [[Lietuvas lielkņaziste|leišiem]] un [[Prūsijas hercogiste|prūšiem]], vakaros viņu apskalo jūŗa, un ziemeļos taisni pāri par jūŗu atrodas [[Somija]]&quot;.

&lt;/blockquote&gt;}}

== Skatīt arī ==
* [[Livonijas pilsētu uzskaitījums]]
* [[Livonijas Konfederācija]]
* [[Livonijas Karaliste]]
* [[Rīgas arhibīskapija]]
* [[Livonijas ordenis]]
* [[Livonijas krusta kari]]
* [[Kurzemes bīskapija]]
* [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]
* [[Zviedru Igaunija]]
* [[Inflantijas vaivadija|Poļu Livonija]]
* [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Livonija]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20160304071731/http://terramariana.du.lv/lv/images/image?id=116 Livonijas karte no Latvijas vēstures atlanta] {{lv ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20091023074720/http://terramariana.du.lv/lv Terra Mariana] {{lv ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20080403201040/http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/000.htm www.historia.lv - Livonijas vēstures oriģināldokumenti un to tulkojumi latviešu valodā] {{lv ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20060207075232/http://www.rambow.de/balticum.htm Die Geschichte der Deutschen im Baltikum] {{de ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm Die Livländische Ritterschaft] {{de ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20060311011901/http://www.kirmus.ee/Asutus/portantius.php Joann Portantiuse Liivimaa kaart 1573. aastast] {{et ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20050829004144/http://www.balt-hiko.de/service1.shtml Karten] {{de ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20060304033114/http://skola.ogreland.lv/istorija/slovo/L/l_24.htm ЛИФЛЯНДИЯ] {{ru ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20080229024701/http://www.library.ucla.edu/yrl/reference/maps/blaeu/livonia.jpg Liivimaa kaart] {{de ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20050929184035/http://www.flaggenlexikon.de/flivland.htm Livland] {{de ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20050217221045/http://homepage.mac.com/uldis/livonia/history.html Livonian History by Uldis Balodis] {{en ikona}}

[[Kategorija:Livonija| ]]
[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Igaunijas vēsture]]</text>
      <sha1>hzj8c12z5rn75xvvo720h5utsnqd72c</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450541</id>
      <parentid>4450532</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T23:33:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/2tacos|2tacos]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Pirags</comment>
      <origin>4401696</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="44206" sha1="bvj3p83o6vm42kei3kzcjghi4ovybqs" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|vēsturisku reģionu Baltijas jūras austrumu piekrastē|Livonija (nozīmju atdalīšana)|Livonija}}
[[Attēls:Livonia in 1534 (English).png|thumb|right|Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534)]]
[[Attēls:Livland gross.jpg|thumb|right|Livonijas Konfederācijas zemes]]
{{Latvijas vēsture}}
'''Livonija''' ({{val|la|Livonia}}, {{val|liv|Līvõmō}}, {{val|et|Liivimaa}}, vikingu: ''Iflanti'', {{val|de|Livland, Liefland}}) jeb '''[[Līvzeme]]''' ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots [[Livonijas bīskapija]]s, [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]], [[Livonijas Konfederācija]]s, [[Livonijas hercogiste]]s un [[Inflantijas vaivadija]]s nosaukumos.
Pēc neatkarīgo Latvijas un Igaunijas republiku nodibināšanas Livonijas nosaukums kļuva par vēsturisku terminu.

== Nosaukums ==
Pirmo reizi Livonijas jeb [[Līvu zemes]] (vikingu: ''Iflanti'' vai ''Liflandi'') vārds pieminēts [[Trosas rūnu akmens]] un [[Vekholmas rūnu akmens]] uzrakstos un liecina par zviedru vikinga Frejgera (''Freygeirr'') Livonijas karagājieniem 11. gadsimtā.{{nepieciešama atsauce}}

Vārda [[etimoloģija]], iespējams, saistāma ar [[somugri|somugru]] ''liv'' - smiltis, un [[igauņu valoda|igauņu]] ''Liivimaa'', jo [[Daugavas līvi]] bija pirmie reģiona pamatiedzīvotāji, kas [[Ziemeļu krusta kari|Ziemeļu krusta karu]] gaitā tika kristīti, rodoties pirmajiem Rietumu kristīgās kultūras atbalsta punktiem. Tātad apzīmējumu varētu tulkot kā &quot;smilšu zeme&quot;, kas saskan ar tās novietojumu gar [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrasti, [[Piejūras zemiene]]s smilts augšņu zonā.

[[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] perioda sākumā par Livoniju dēvēja vienīgi 1188. gada 1. oktobrī izveidotās [[Livonijas bīskapija]]s teritoriju. Livonijas [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]], un ar viņa svētību 1202. gadā izveidotais [[Zobenbrāļu ordenis]], pakāpeniski pakļāva ne tikai Daugavas un Gaujas [[līvu zemes]], bet arī [[Latgaļi|latgaļu]] un [[Sēļi|sēļu]] zemes gar Daugavas un Gaujas tirdzniecības ceļiem, kā arī [[Sakala|sakaliešu]] un [[Ugaunija|ugauņu]] zemes tagadējās Igaunijas dienvidos.

Bīskaps Alberts iegūtās zemes novēlēja Sv. jaunavai Marijai, un 1215. gada Laterāna 4. koncilā šo novēlējumu apstiprināja pāvests Inocents III, ar latīnisko nosaukumu ''Terra Mariana'', kas latviskots kā &quot;Māras zeme&quot;. Salīdzināšanai, iekarotās [[Prūši|prūšu]] zemes bija veltītas Svētajam Pēterim.&lt;ref name=&quot;Livonijas Konfederācija&quot;&gt;[https://www.historia.lv/sites/default/files/media/Biblioteka/Literatura/Akademiskie_raksti/2015/marts/indulis_kenins_livonijas_konfederacija_historia.lv_.pdf Livonijas Konfederācija]&lt;/ref&gt;

== Kristīgās Livonijas izveidošanās ==
Sākoties [[Ziemeļu krusta kari]]em, 1188. gada 1. oktobrī izveidoja [[Livonijas bīskapija|Livonijas bīskapiju]], kuras bīskapiem ar [[katoļticība|katoļticībā]] pārgājušo līvu un [[latgaļi|letgaļu]] vasaļu karaspēka palīdzību izdevās pakļaut [[Jersika (valsts)|Jersikas]] un [[Koknese (valsts)|Koknese]]s zemes. 1208. gadā sākās [[Igaunijas zemju pakļaušana (1208—1227)|igauņu zemju pakļaušana]]. 1214. gada 20. februārī Romas pāvests [[Inocents III]] atbrīvoja Livonijas bīskapiju no [[Brēmenes arhibīskapi|Brēmenes arhibīskapa]] uzraudzības. 1218. gadā [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] ieguva tiesības iecelt jaunus bīskapus viņam pakļautajās zemēs, un tajā pašā gadā Daugavas kreisā krasta pakļautajās zemēs nodibināja [[Sēlijas bīskapija|Sēlijas bīskapiju]].  
 
1220. gadā [[Lundas arhibīskaps]] paziņoja, ka visa Igaunija piederot [[Dānija]]s karalim, pret ko iebilda bīskaps Alberts. [[Dānijas karaļi|Dānijas karalis]] [[Valdemārs II Estridsens|Valdemārs II]] pavēlēja bloķēt Rīgas tirdzniecību. Nesaņēmis Romas pāvesta [[Honorijs III|Honorija III]]  un [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperatora [[Frīdrihs II Hoenštaufens|Frīdriha II]] atbalstu, bīskaps Alberts piekāpās un 1221. gadā gan igauņu, gan Livonijas zemes tika pakļautas Dānijas karaļa virskundzībai, taču ar noteikumu, ka viņa konventu [[Prelāts|prelāti]], viņa vīri un visi rīdzinieki ar līviem un letiem šim nolīgumam dotu savu piekrišanu.&lt;ref&gt;[[Indriķa hronika]]s XXIV. nodaļa: &quot;Tāpēc augstu cienījamais bīskaps ar savu brāli - bīskapu Hermani beidzot vērsās pie minētā Dānijas karaļa un nodeva tā varā kā Līvzemi, tā Igauniju, taču ar noteikumu, ka viņa konventu prelāti, viņa vīri un visi rīdzinieki ar līviem un letiem šim nolīgumam dotu savu piekrišanu.({{val|la|Rigenses omnes cum Lyvonibus et Lettis in hanc formam consensum suum preberent}})&quot; skat. [http://www.dmgh.de/de/fs2/object/display/bsb00000734_00238.html?sortIndex=010%3A070%3A0031%3A010%3A00%3A00&amp;zoom=1.50&amp;html=true Heinrici Chronicon Livoniae]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

1222. gadā bīskaps Alberts [[Sāmsala]]s tikšanās laikā pārliecināja Dānijas karali dot Livonijai suverenitāti. 1224. gadā Livonijas bīskapa pakļautībā tika nodibināta [[Tērbatas bīskapija]] un 1226. gadā [[Zemgales bīskapija]], ar mērķi iekarot visas [[Zemgale (valsts)|Zemgales]] un [[Žemaitija]]s zemes līdz [[Nemuna]]s upei. Tomēr bīskapam Albertam neizdevās iegūt kāroto Livonijas arhibīskapa titulu un viņa [[diecēze]]s robežās juridiski ietilpa tikai [[Līvzeme]], [[Vidzeme]]s latgaļu daļa (''[[Letija]]'') un Igaunijas dienvidu daļa.

1225. gada 1. decembrī Svētās Romas impērijas valdnieka [[Frīdrihs II Hoenštaufens|Frīdriha II]] dēls, [[Vācijas karalis]] Heinrihs VII, pamatojoties uz bīskapa Alberta lūgumu, piešķīra viņam principātu pār Livoniju, Letiju un Ridalu ar tiesībām kalt naudu, dibināt pilsētas komūnu Rīgā ({{val|la|fundandi civitem in Riga}}) un arī citas tiesības, kādas ir zemes valdniekam. Par [[suverenitāte|suverēnas]] Livonijas izveides brīdi uzskatāms {{dat|1225|12|1|N}}, kad bīskaps Alberts kļuva par [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] firstu. Ar Romas pāvesta vicelegāta [[Vilhelms no Modenas|Vilhelma no Modenas]] misiju (1224-1251) starpniecību 1228. gadā tika nodibināta [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]], bet 1234. gadā [[Kurzemes bīskapija]].

Nepiepildījās bīskapa Alberta iecere iekarotajās teritorijās izveidot vienotu bīskapa valsti, kas atrastos Svētās Romas impērijas sastāvā. Lai arī 1207. gadā bīskaps Alberts kļuva par impērijas firstu, teritorijas saikne ar impēriju bija tikai formāla. Arī pāvests nevis iecēla Albertu par arhibīskapu, bet atbalstīja vairāku bīskapiju izveidošanos.&lt;ref name=&quot;Livonijas Konfederācija&quot;/&gt; Bīskapa Alberta sapnis piepildījās tikai pēc viņa nāves 1245. gadā, kad Romas pāvests par arhibīskapa sēdekli izvēlējās Rīgu, kas kļuva par Livonijas centru. No šī brīža Livonijas bīskapijas oficiālais nosaukums bija [[Rīgas arhibīskapija]], un tai pakļāvās ne tikai Livonijas bīskapi, bet arī trīs [[Prūsija]]s bīskapijas. 1255. gadā [[Alberts II (Rīga)|Albertu II]] iecēla par Livonijas un Prūsijas arhibīskapu.

Par Livoniju kā politisku vienību (t.s. [[Livonijas Konfederācija]]) var runāt kopš 1243. gada 1. oktobra, kad Livonijas zemes kungi, Rīgas, [[Tartu|Tērbatas]] un Sāmsalas bīskapi, kā arī [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] vicemestrs, Rīgā noslēdza valstu sadarbības līgumu. Līdz 1255. gadam Livonijas jēdziens nostabilizējās kā piecu valstu - [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]], [[Rīgas arhibīskapija]]s, kā arī [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes]], [[Tērbatas bīskapija|Tērbatas]] un [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas-Vīkas]] bīskapiju savienības nosaukums.

==Cīņa par varu Livonijā==
Nesaskaņas dažādu Livonijas politisko spēku (bīskapiju, ordeņa un pilsētu) starpā sākās jau [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā 13. gadsimtā. Bīskapa vadītu apvienotu valsti izveidot traucēja Ordeņa tiekšanās pēc iekaroto zemju kontroles.

Sākotnēji Ordenis pieprasīja 1/3 iekarotās teritorijas, bet 1245. gadā jau 2/3 – līdzīgi kā iekarotajā [[Prūsija (zeme)|Prūsijā]]. Galvenie pretrunu cēloņi bija meklējami jaunkristīto zemju un svarīgāko tirdzniecisko ceļu kontrolē. Par īpašu strīdus objektu Ordeņa un arhibīskapa attiecībās kļuva Rīga kā nozīmīgākais tirdznieciskais centrs Austrumbaltijā. Tikmēr rīdzinieki līdzās ekonomiskajai patstāvībai tiecās iegūt arī politisko suverenitāti, atbrīvojoties no bīskapa (arhibīskapa) un vēlāk arī Ordeņa virskundzības. Savukārt Livonijas ordeni neapmierināja zobenbrāļu atstātais mantojums - lēņtiesiskā un baznīcas atkarība no Rīgas arhibīskapa. Jāņem vērā, ka Vācu ordeņa brāļi Prūsijā bija pilnīgi visas Prūsijas kungi un pakļāvās tikai pāvestam, turklāt viņa ietekme nemitīgi saruka. Vācu ordenim laicīgās dzīves jautājumos pakļāvās arī četri Prūsijas bīskapi, neraugoties uz to, ka viņu garīgais kungs bija Rīgas arhibīskaps.

Livonijas ordeņa brāļi, Prūsijas ordeņbrāļu iedvesmoti, uzsāka cīņu par visas Livonijas zemes pakļaušanu savai varai. Cīņa par [[Hegemonija|hegemoniju]] Livonijā nebija tikai iekšēja, izolēta parādība. To iespaidoja tuvāku un tālāku kaimiņvalstu savstarpējās attiecības un pret Livoniju vērstā politika. Livonijas iekšpolitiku ietekmēja [[Vācu ordenis]], [[Lietuvas dižkunigaitija]], [[Polijas Karaliste (1385—1569)|Polijas Karaliste]], [[Dānija]], [[Novgorodas Republika]] un [[Pleskavas Republika]], bet kopš 15. gadsimta - [[Maskavija]] un [[Zviedrija]]. Zināma loma Livonijas valstiņu attiecībās bija [[Hanza]]s pilsētām un Eiropas lielvarām - katoļu pāvestiem un Sv. Romas impērijas imperatoriem. Livonijas valdnieki tāpēc savos konfliktos bieži meklēja ārēju politisku un militāru atbalstu, tādējādi Livonijas ķildās iesaistot ne tikai kaimiņvalstis, bet arī pāvestus un imperatorus. Par regulāru parādību kļuva Ordeņa un Rīgas bīskapu savstarpējā sūdzēšanās pāvesta kūrijā un pāvestu uzpirkšana.

Strīdi starp arhibīskapu un Ordeni atklātā konfliktā izlauzās 1269. gadā, kad Ordenis uz diviem gadiem sagūstīja arhibīskapu Albertu II. Arī nākamie arhibīskapi [[Johans I fon Lūne|Johans I]], [[Johans II fon Fehte|Johans II]] un [[Johans III fon Šverīns|Johans III]] tika sagūstīti, lai piespiestu tos Ordenim nodot izdevīgus tirdzniecības punktus – Ikšķili, Lielvārdi, Koknesi. Redzot saspīlēto situāciju Livonijā, nākamie arhibīskapi [[Izarnus Takons]] un [[Jenss Grands]] vispār atsacījās no amata. 1304. pāvests Klements V par arhibīskapu iecēla [[Frīdrihs fon Pernšteins|Frīdrihu fon Pernšteinu]], kurš jau 1307. gadā bēga no Rīgas un līdz 1341. gadam dzīvoja pāvesta galmā [[Aviņona|Aviņonā]]. Arī nākamie divi Rīgas arhibīskapi neieradās Rīgā.&lt;ref name=&quot;Livonijas Konfederācija&quot;/&gt;

Par šādu nepaklausību, 1311. un 1325. gadā Ordeni ekskomunicēja, taču ar dažādiem kukuļiem un soda naudu nomaksām šo konfliktu atrisināja. 1393. gadā pāvests paziņoja, ka visi Ordeņa pārkāpumi ir piedoti. 1397. gadā noteica, ka par Rīgas arhibīskapiem var kļūt tikai Ordeņa brāļi. Ordeņa pilnīgās varas laiks beidzās 1418. gadā, kad pāvests Martins V par arhibīskapu iecēla [[Johans VI Ambundi|Johanu IV Ambundi]]. 1423. gadā pāvests atcēla prasību, ka Rīgas domkapitula biedriem jābūt Ordeņa brāļiem. Atsākās nepārtraukti konflikti starp arhibīskapu un Ordeni, kas finansiāli, politiski un militāri novājināja visas konfliktējošās puses un pēc [[Krievijas cariste]]s uzbrukuma [[Livonijas karš|Livonijas kara]] sākumā noveda pie [[Livonijas Konfederācija]]s pastāvēšanas beigām 1561. gadā.&lt;ref name=&quot;Livonijas Konfederācija&quot;/&gt;

Pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s un 1566. gada [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnijas]] noslēgšanas Livonijas ordeņa un Rīgas arhibīskapijas zemes iekļāvās [[Livonijas un Lietuvas reālūnija|Livonijas un Lietuvas reālūnijā]]. [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]] un [[Kurzemes bīskapija]] nonāca Dānijas īpašumā, ziemeļos izveidojās [[Zviedru Igaunija]], bet [[Tērbatas bīskapija|Tērbatas bīskapiju]] līdz 1582. gadam okupēja Krievija. No 1561. līdz 1582. gadam pastāvēja [[Rīgas brīvpilsēta]].

=== Kari ar kaimiņiem ===
Pie austrumu robežām sākotnējās sadursmes notika ar [[Novgorodas kņazi|Novgorodas]] un [[Pleskavas kņazi]]em. 1448. gadā Livonija uz 25. gadiem noslēdza mieru ar Novgorodu. Tomēr laikā no 1461. līdz 1464. gadam pleskavieši iekaroja vēlāko [[Abrene]]s teritoriju. Nākamajās desmitgadēs Livonijas robežas sasniedza [[Maskavija]]. 1481. gadā notika asiņains Maskavijas iebrukums Livonijā, kas beidzās ar miera noslēgšanu uz 10 gadiem. 1493. gadā miera līgumu pagarināja uz vēl 10 gadiem.

Lietuvas dižkunigaitija pakļāva Polocku un mēģināja iegūt varu arī pār Pleskavu un Novgorodu. Pleskavas kņazs Daumants 1268. gadā bija viens no [[Rakveres kauja]]s karavadoņiem. 1297. gadā dižkunigaitis Vītenis noslēdza savienību ar Rīgas pilsētu pret ordeni un iebruka Livonijas ziemeļos, igauņu novados. Turpmākajos gados Rīgu militāri atbalstīja arī dižkunigaitis Ģedimins, līdz 1330. gadā Rīga noslēdza mieru ar Ordeni. Lietuvas un Ordeņa spēki nepārtraukti iebruka viens otra teritorijās visu 14. gadsimtu. 1410. gadā notika Žalgiras kauja, kurā Prūsijas Vācu ordeņa spēki cieta sakāvi. Vēl 1433. gadā Livonijas ordenis iebruka Lietuvā, bet 1435. gadā tika sakauts [[Pabaiskas kauja|kaujā pie Sventājas]]. Šajā kaujā krita mestrs [[Franke Kerskorfs]], ordeņa landmaršals un vairāki citi ordeņa vadītāji.&lt;ref name=&quot;Livonijas Konfederācija&quot;/&gt;

== Livonijas zemnieku tiesiskais stāvoklis 13.—16. gadsimtā ==
Livonijas pamatiedzīvotāju tiesiski ekonomisko stāvokli 13.—15. gadsimtā noteica krusta kara noslēgumā iekarotāju un vietējo valdnieku starpā noslēgtie padošanās līgumi. Saskaņā ar tiem jaunkristītajiem bija jāmaksā baznīcai desmitā tiesa no saviem ienākumiem. Lai iegūtu vietējo iedzīvotāju labvēlību, zemes kungi dažreiz nomainīja ar zemniekiem izdevīgāko kunga tiesu. Bez naturālajām nodevām jeb nodevām graudā vietējie iedzīvotāji tika aplikti arī ar sabiedriskajām [[Klaušas|klaušām]]. Zemes kungi piesavinājās arī tiesības uz pagastu vai vaku (pagasts).{{nepieciešama atsauce}}

Līdz 16. gadsimtam Baltijas tautas saglabāja savu iekšējo tiesu iekārtu. Tiesas tika spriestas pēc seno cilšu jeb zemnieku paražu tiesībām. Zemes kungu, bet sevišķi viņu vasaļu apmešanās uz dzīvi laukos izraisīja pārmaiņas zemnieku tiesiskajā un ekonomiskajā stāvoklī. Desmitā tiesa lielākajā daļā bija atjaunota un ar laiku tā pieauga līdz 1/4 zemnieku ienākumu. 14. gadsimtā zemnieki arvien biežāk nokļuva parādos. Stāvokli veicināja biežie kari un epidēmijas. Trūkumā nonākušos zemniekus no pilnīgas izputināšanas centās glābt paši muižnieki, izsniedzot mājlopus un sēklas &quot;pagaidus&quot;. Tomēr ne visi zemnieki parādus spēja atdot. Nenomaksāto parādu nasta iekrājās un tie tika ierakstīti tā sauktajās vaku jeb zemes grāmatās. 14. gadsimta 2. pusē zemnieku parādi bija kļuvuši par ikdienišķu parādību. Daudzi nonāca parādu verdzībā un kļuva par dreļļiem.{{nepieciešama atsauce}}
 
15. gadsimtā bez desmitās, citur — ceturtās tiesas vai kunga tiesas, zemniekiem bija jādod arī tā sauktie sieciņi baznīckungam (labībā), kara nodokļi un citas nodevas. Līdz ar klaušu muižu veidošanos 15. gadsimta 2. pusē palielinājās arī muižas klaušu apjoms. Parādījās arī tā sauktie kordu (igauņu kord reize) jeb kārtnieku darbi. Šīs klaušas pildīja pagasta ļaudis kolektīvi. Atsevišķi ciemi uz muižu sūtīja ganus, lauksargus un citus vīrus muižu apsardzei. Zemnieku parādu un atkarības palielināšanās izraisīja zemnieku bēgšanu. Savukārt zemes kungi un muižnieki bija ieinteresēti zemniekus piesaistīt dzīvesvietai, liedzot viņam brīvas pārvietošanās tiesības, lai tādējādi tiktu nodrošināti maksājumi un klaušas. 15. gadsimtā muižnieki sava lēņa zemniekus sāka uzskatīt par saviem privātiem pavalstniekiem, ko varēja pirkt, pārdot un mantot kopā ar zemi (dzimtbūšana).{{nepieciešama atsauce}}

== Reformācija Livonijā ==
Livonijā reformācijas ideju pirmie sludinātāji (no 1521.) bija A. Knopkens, S. Tegetmeijers un rātes sekretārs J. Lomillers, kas dažādās sanāksmēs, (īpaši Livonijas landtāgos) cīnījās par Lutera mācības atzīšanu. Darbojās arī radikālāku virzienu sludinātāji (M. Hofmanis). Rīga bija pirmā pilsēta ārpus Vācijas, kur izplatījās Lutera mācība. A. Knopkens 1522. gadā Rīgas Sv. Pētera baznīcā sarīkoja atklātu disputu ar franciskāņu mūkiem par grēku atlaidēm, svēto kultu un svēto relikviju pielūgšanu. Ignorējot domkapitula tiesības, Rīgas rāte A. Knopkenu iecēla par Sv. Pētera baznīcas arhidiakonu, bet nedaudz vēlāk S. Tegetmeijeru par Sv. Jēkaba baznīcas mācītāju.
Ietekmīgas sabiedrības grupas Livonijā, sevišķi pilsētās, ar reformāciju ieguva tik lielas priekšrocības, ka kustību nebija iespējams vairs apturēt. Par labu luterismam nosvērās arī muižniecība.{{nepieciešama atsauce}}

1524. agdā Rēvelē Livonijas laicīgo bruņinieku un pilsētnieku kārtu kopīgajā sanāksmē Rīgas birģermeistars paziņoja, ka Rīga &quot;ir apguvusi svēto evaņģēliju un to nepametīs, bet aizstāvēs ar dzīvību un mantu&quot;. Uz J. Lomillera 1522. gadā nosūtīto vēstuli M. Luteram, kurā bija teikts, ka Rīga kļuvusi par evaņģēlisku (luterisku) pilsētu, kā atbildi M. Luters atsūtīja Rīgas, Rēveles un Tērbatas rātei speciālu vēstījumu, bet vēlāk arī vairākas vēstules ar saviem norādījumiem un ieteikumiem.{{nepieciešama atsauce}}

1524. gadā Rīgas katoļu baznīcās notika svētbilžu grautiņi. Smags trieciens katoļiem bija baznīcas dārglietu konfiskācija pilsētas labā, hospitāļu, domkapitula īpašumu pārņemšana un domkungu, katoļu garīdznieku, mūku un mūķeņu padzīšana no Rīgas. Pret reformāciju aktīvi vērsās Rīgas arhibīskaps un Tērbatas bīskaps. Viņš padzina luterisma sludinātājus no Limbažiem un Kokneses, bet, kad to pašu mēģināja izdarīt Tērbatā, pilsēta lūdza militāru palīdzību Rīgas rātei. Šādos apstākļos Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs Rīgā pasludināja ticības brīvību, atcēla Salaspils līguma noteikumus un piekrita arhibīskapa un domkapitula īpašumu konfiskācijai. 1539. gadā, kad par Rīgas arhibīskapu kļuva protestantiski noskaņotais [[Brandenburgas Vilhelms]], viņš sāka gatavoties savu valdījumu pārvēršanai par [[Laicīga valsts|laicīgu valsti]].

Lai arī katolicisms turpināja pastāvēt, ap 1550. gadu luterisms Livonijā bija kļuvis par valdošo konfesiju. Luterisma uzvaru apstiprināja 1554. gada Valmieras landtāgā pieņemtais lēmums par ticības brīvību Livonijā. Luterisma idejas pilsētās atbalstīja arī latvieši, kas savus dievkalpojumus sāka noturēt latviešu valodā. Radās nepieciešamība pēc mācītājiem no latviešu vidus, kas zinātu šo valodu.{{nepieciešama atsauce}}

16. gadsimta vidū gandrīz visi Livonijas iedzīvotāji bija pārgājuši luterticībā. Katoliski palika vienīgi Livonijas ordenis un bīskapi. Pēc Livonijas kara, kad lielākā daļa Latvijas teritorijas tika pakļauta Žečpospolitai, Pārdaugavas hercogistē sākās kontrreformācija un katolicisms tur tika atjaunots. Pēc Polijas—Zviedrijas kara un Altmarkas pamiera (1629) noslēgšanas Zviedrijai pakļautās Latvijas daļas muižnieki pārgāja luterticībā un, neprasot viņu piekrišanu, ieskaitīja tur arī savus zemniekus.{{nepieciešama atsauce}}

Reformācijas ietekmē aizsākās latviešu pareizrakstības un garīgās literatūras mēģinājumi. Domājams, ka jau 1525. gadā pastāvējusi latviešu valodā iespiesta luteriska rokasgrāmata. Pirmā latviešu grāmata, kas saglabājusies līdz mūsu dienām, ir katoļu katehisms (P. Kanīzija tulkojumā), ko sakarā ar kontrreformāciju izdeva Viļņā (1585; tās vienīgais zināmais eksemplārs glabājas Upsālā, kur nonācis kā zviedru kara laupījums). Kurzemes luterāņu garīdzniecība ar hercoga un muižniecības atbalstu izveidoja komisiju, kam uzdeva pārtulkot latviski M. Lutera katehismu, psalmus un dziesmas, kā arī atsevišķus evaņģēlija tekstus. Tā saucamo &quot;Enhiridionu&quot; (1586), &quot;Nevācu psalmus&quot; (1587) un &quot;Evaņģēlijus un epistulas&quot; (Bībeles fragmentus, 1587) iespieda Kēnigsbergā uz hercoga rēķina. Ar reformāciju saistāma arī pirmo latviešu skolu izveidošana. Tomēr zemniecībai atšķirībā no pilsētu iedzīvotājiem reformācijas idejas palika svešas un nesaprotamas, tāpat kā līdz tam katolicisms. Viņu pasaules uztvere lielā mērā bija palikusi pagāniska.{{nepieciešama atsauce}}

== Kartes ==
&lt;gallery&gt;
Livonia Pomerania.jpg|Livonijas karte (no ''L'Epitome du Theatre de l'Univers'', 1609) 
Livonia Gerhardi Mercatoris et J. Hondii. Amsterdam, 1634.jpg|[[Gerhards Merkators|Gerharda Merkatora]] karte, 1634.
Map - Special Collections University of Amsterdam - OTM- HB-KZL 31-07-18.tif|Livonijas karte, ap 1640.
Europe As A Queen Sebastian Munster 1570.jpg|&quot;Eiropa karaliene&quot;- alegoriska [[Sebastiāns Minsters|Sebatiāna Minstera]] Eiropas karte, 1570.
Baltic states in the first half of the 16th century - ru.svg|Livonija savas pastāvēšanas beigās
Partition of the Livonian Order - ru.svg|Sadalītā Livonija, 1629
Governorate of Livonia 1820.jpg|Krievijas Impērijas Livonijas guberņa, 1820
&lt;/gallery&gt;

== Ģeogrāfija (1225) ==
Pēc [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] pirmā posma noslēguma 1225. gadā Livonijas teritoriju apceļoja Romas pāvesta pilnvarotais vicelegāts [[Modenas Viļums]]. Pēc viņa diplomātiskās misijas pieturas punktiem var izdarīt secinājumus par viņa iecerētās '''Terra Mariana''' valsts administratīvo iedalījumu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/029_latv.htm |title=Indriķa hronika XXIX |access-date={{dat|2009|09|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120205062023/http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/029_latv.htm |archivedate={{dat|2012|02|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;:
# Līvu zeme [[Turaida (zeme)|Turaida]], kas bija pakļauta bīskapam Albertam. Galvenie centri bija [[Kubesele]], [[Vitisele]] un [[Lēdurga]], kur pāvesta legāts [[līvi]]em noturēja misi; 
# Līvu zeme [[Metsepole]]; 
# [[Idumeja]] ar jauktu iedzīvotāju sastāvu; 
# Letu zeme [[Letija]] - tā katoļu ticībā kristītā zeme, kas pirms ķēniņa [[Visvaldis|Visvalža]] padošanās bija pakļauta [[Jersika (valsts)|Jersikai]];
# [[Ugaunija]] ar galveno centru [[Otepē]] pilī;
# [[Sakala]] ar galveno centru [[Vīlande]]s pilī, ko pārvaldīja [[Zobenbrāļu ordenis]];
# Piejūras zemes (&quot;Terra Maritima&quot;), pie kurām piederēja [[Sontagana]] un [[Ridala]];
# [[Tālava]]s apgabals ar galveno centru [[Trikātas pagasts|Trikātas]] pilī, kas agrāk maksāja meslus [[Pleskava]]i;
# Vendu un letu apdzīvotais apgabals ar centru [[Cēsis|Cēsu]] pilī, ko pārvaldīja [[Zobenbrāļu ordenis]];
# [[Sigulda]]s līvu zeme, ko pārvaldīja [[Zobenbrāļu ordenis]];
# [[Rīga]]s pilsēta,
# Daugavas līvu zemes, kuras galvenie centri bija [[Salaspils]], [[Ikšķile]], [[Lielvārde]] un [[Aizkraukle]];
#  [[Koknese (valsts)|Koknese]], kurā dzīvoja vācieši, krievi, leti un sēļi.

Kā Livonijas kaimiņzemes, kuru sūtņi vai valdnieki ieradās pie Romas pāvesta legāta, 1225. gadā minētas [[Veļikijnovgoroda|Novgoroda]], Viestarda pārvaldītā [[Zemgale]], Visvalža pārvaldītā [[Jersika (valsts)|Jersika]], dāņu bīskapu pārvaldītā [[Tallina|Rēvele]], pagaidām vēl patstāvīgā [[Sāmsala]].

Pirmo Livonijas karti sastādīja [[Antverpene]]s [[Astronomija|astronoms]] un [[Matemātika|matemātiķis]] Jans Portancijs ap 1570. gadu un tā publicēta Ortēlija un Merkatora atlantos. Pirmo Rīgas aprakstu sniedza [[Sebastiāns Minsters]] savā enciklopēdiskajā darbā &quot;Kosmogrāfija&quot; (Bāzele, 1544., 1550.).

== Bīskapijas un Ordeņa valsts ==
=== Rīgas arhibīskapija ===
Aizņēma apmēram 18 000 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; lielu teritoriju, kas dalījās divās daļās – Līvu galā un Latgaļu galā. Sīkāk dalījās draudzes novados, kas bija vismaz 23, Līvu galā 9 un Latgaļu galā 14.&lt;ref name=&quot;Livonijas Konfederācija&quot;/&gt; 15. gadsimta laikā Līvu galā minēti Ķibzeles, Ēdurgas, Liepupes, Limbažu, Rubenes, Salacas, Straupes, Turaidas un Umurgas draudžu novadi. Latgaļu galā – Bērzaune, Cesvaine, Dzērbene, Gulbene, Ikšķile, Koknese, Krustpils, Lielvārde, Ļaudona, Madliena, Piebalga, Rauna, Smiltene, Suntaži.
 
Arhibīskaps savā teritorijā valdīja kā laicīgais valdnieks, uzliekot nodokļus, nosakot zemes izmantošanas tiesības, kaļot naudu un organizējot karaspēku. Lai iegūtu papildus ienākumus, plaši bija izplatīta lēņa tiesību pārdošana vai zemju ieķīlāšana. Arhibīskapa rezidences atradās Kokneses, Limbažu un Raunas pilīs. Miesti veidojās pie Cesvaines, Gulbenes, Raunas, Salacas un Smiltenes pilīm. Vasaļiem no Rozenu dzimtas bija nodota Straupe un Rubene, Tīzenhauzeniem Ērgļi, Ungerniem Madliena.

Asi konflikti Rīgas arhibīskapam notika par Dundagas novadu. 1318. gadā un 1359. gadā Dundagas pili iekaro ordenis, bet 1383. gadā Kurzemes bīskaps. 1434. gada vienošanās beidzot paredzēja, ka Dundagas pilsnovads tiek pārdots Kurzemes bīskapijai.&lt;ref name=&quot;Livonijas Konfederācija&quot;/&gt;

=== Kurzemes bīskapija ===
[[Attēls:Kura pk.PNG|thumb|right|Kurzemes bīskapijas zemes]]
Aizņēma ap 4500 kv.km lielu teritoriju un bija sašķelta trīs daļās. Dīvainais teritorijas dalījums radās 1253. gadā, kad iekarotā [[Kursa (valsts)|Kursas zemes]] novadi izlozes kārtībā tika sadalīti starp baznīcu un ordeni. 1/3 zemju lozes kārtībā ieguva baznīca, bet 2/3 ordenis. Bīskapa sēdeklis atradās [[Piltene|Piltenē]], bet bīskapijas domkapituls [[Aizpute|Aizputē]].

Bīskapijas ziemeļu daļā atradās Ārlavas, Dundagas, Ēdoles, Piltenes un Puzes draudžu novadi. Rietumu daļā atradās Cīravas un Sakas draudžu novadi. Dienvidu daļā atradās Aizputes, Embūtes un Valtaiķu draudžu novadi. Bīskapijas pārvaldībā atradās arī Roņu sala. Bīskapu un ordeņa starpā notika nepārtraukti konflikti par zemju robežām, kas pierima ap 1434. gadu, kad bīskapijai pievienoja iepriekš Rīgas domkapitulam piederējušos Dundagas un Tārgales draudžu novadus. Kurzemes bīskapija atradās spēcīgā ordeņa ietekmē. Tās teritorijās vēlāk izveidojās [[Piltenes apgabals]].&lt;ref name=&quot;Livonijas Konfederācija&quot;/&gt;

Saglabājušās ziņas par deviņām Kurzemes bīskapijas pilīm – Aizputes, [[Ārlavas pils|Ārlavas]], [[Dundagas pils|Dundagas]], Dzintares, [[Embūtes pilsdrupas|Embūtes]], [[Ēdoles pils|Ēdoles]], [[Piltenes viduslaiku pils|Piltenes]], [[Sakas pils|Sakas]] un [[Valtaiķu pils|Valtaiķu]]. Aizputi Tebras upe dalīja divās daļās, viena no kurām atradās ordeņa, bet otra – bīskapa pārvaldībā.

=== Bīskapijas Igaunijā === 
Mūsdienu Igaunijas teritorijā atradās divas bīskapijas. Tērbatas bīskapija, kuras lielākā daļa atradās senās Ugaunijas zemes teritorijā. Sāmsalas-Lēnas bīskapija, kas aptvēra vairākas nesaistītas teritorijas – daļu no Sāmsalas, Hijumā un Vormsi salām, kā arī lielākā daļa Lēnas zemes. Abas šīs bīskapijas atradās spēcīgā ordeņa ietekmē.

=== Livonijas ordeņa valsts ===
[[Attēls:Teutonic Order in the 14th century (135770289).jpg|thumb|right|Vācu ordeņa un Livonijas ordeņa valsts (1410).]]
[[Attēls:Teutonic Order 1466.png|thumb|right|Ordeņa valsts pēc Žemaitijas zaudēšanas (1466).]]
Lielākais valstiskais veidojums Livonijā bija Livonijas ordeņa valsts, kas aizņēma aptuveni 67 000 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; lielu teritoriju, no kuras apmēram 43 000 kv.km. atradās mūsdienu Latvijas teritorijā. Atšķirībā no bīskapijām, ordeņa valsts veidoja vienu teritoriālo veselumu, un bija savienota ar [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] zemēm Prūsijā. Ordeņa valsti vadīja [[Livonijas ordeņa mestri|ordeņa mestrs]], kuru apstiprināja Vācu ordeņa lielmestrs.

Teritorija bija sadalīta militārās administrācijas apgabalos – komturejās un fogtejās, kas sīkāk dalījās draudžu novados un pilsnovados, kas parasti teritoriāli pārklājās, jo draudzes novada vadītājs nodarbojās ar garīgām, bet pilsnovada vadītājs ar ikdienas administrācijas un pārvaldes jautājumiem.&lt;ref name=&quot;Livonijas Konfederācija&quot;/&gt; Gadsimtu gaitā ordeņa mestra sēdeklis parasti atradās Rīgā vai Cēsīs. Otrs ietekmīgākais ordeņa vadītājs bija [[Livonijas ordeņa landmaršali|ordeņa landmaršals]], kas galvenokārt bija atbildīgs par militārajiem jautājumiem. Landmaršala rezidence pēc 1432. gada atradās [[Siguldas viduslaiku pils|Siguldas pilī]].

15. gadsimta vidū tagadējās Latvijas robežās atradās: 
*desmit ordeņa valsts komturejas – [[Aizkraukles komtureja|Aizkraukles]], [[Alūksnes komturi|Alūksnes]], [[Cēsu komturi un fogti|Cēsu]], [[Daugavgrīvas komturi|Daugavgrīvas]], [[Daugavpils komturi|Daugavpils]], [[Dobeles komturi|Dobeles]], [[Jelgavas komturi|Jelgavas]], [[Kuldīgas komturi|Kuldīgas]], [[Rīgas komturi|Rīgas]] un [[Ventspils komturi|Ventspils]]. 
*septiņas ordeņa fogtejas – [[Bauskas fogti|Bauskas]], [[Grobiņas fogti|Grobiņas]], [[Kandavas fogteja|Kandavas]], [[Rēzeknes fogteja|Rēzeknes]], [[Salaspils fogteja|Salaspils]] un [[Siguldas komturi|Siguldas]].

Neskatoties uz ievērojamu iekaroto teritoriju, 13. gadsimtā Livonijas ordenī bija ap 400-500 brāļu, kas 14. gadsimta beigās samazinājās līdz aptuveni 300 vīriem. 1451. gadā Livonijā bija 201 bruņinieks, 48 ordeņa priesteri un 27 pusbrāļi. Tādējādi lielāka daļa ordeņa piļu bija nelielas, mazapdzīvotas, vai kalpoja kā noliktavas. Tagadējās Latvijas teritorijā ordenis bija uzcēlis 44 nocietinātas pilis, no kurām līdz mūsdienām labi saglabājušās [[Rīgas pils]], [[Ventspils viduslaiku pils|Ventspils pils]] un [[Aizputes ordeņa pils|Aizputes pils]], pārējās atrodas dažādās sabrukuma un konservācijas stadijās. Pie daudzām no šīm pilīm jau sākot ar 13. gadsimtu sāka veidoties nelielas apdzīvotās apmetnes, pilsētu priekšteces – Cēsis, Kuldīga, Valmiera, Ventspils, Aizpute. Cēsis pilsētas tiesības ieguva jau 1224. gadā. Vēlākajos gados dažāda lieluma miesti izveidojas Aizkrauklē, Dobelē, Durbē, Grobiņā, Jelgavā, Rēzeknē, Rūjienā, Sabilē, Saldū, Siguldā, Talsos, Tukumā un Valkā.

== Pastāvēšanas beigas un pārveidošanās ==
[[Attēls:Livonijas ķēniņa Magnusa ģerbonis ar kroni 1580.jpg|thumb|200px|[[Livonijas Karaliste|Livonijas ķēniņa]] [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] ģerbonis ar kroni (1580)]]
[[Livonijas karš|Livonijas kara]] gaitā Livoniju sadalīja Lietuva, Zviedrija un Dānija. Uz šī dalījuma pamata izveidojās igauņu un latviešu zemju iedalījums, ko vēlāk pārņēma arī [[Krievijas Impērija]] (izveidojot [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]], [[Vidzemes guberņa|Livonijas]] un [[Kurzemes guberņa]]s, ar Latgali kā atsevišķu teritoriju). Izveidojoties [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]i, Livonijas nosaukumu turpmāk attiecināja uz tagadējās Latgales, Vidzemes un Igaunijas zemēm. [[Sāmsala|Sāremā]] sala līdz 1645. gadam piederēja Dānijai.

Sigismunds II iejaucās protestantu un katoļu konfliktā Livonijā, 1557. gadā noslēdzot [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]], ar kuru Livonijas Konfederācijā tika atjaunots miers un izveidota militāra alianse, ar kuru Livonijas Konfederācija nonāca Polijas-Lietuvas aizsardzībā. Reaģējot uz to, [[Ivans IV]] sāka Livonijas karu. Līdz ar Krievijas uzbrukumu Livonijai, sekojot Pasvales līguma noteikumiem, karā bija jāiesaistās arī Sigismundam II.&lt;ref name=&quot;elar.urfu.ru&quot;&gt;[http://elar.urfu.ru/bitstream/10995/27747/1/qr_2_2014_08.pdf ЛИВОНИЯ ПОД ВЛАСТЬЮ РЕЧИ ПОСПОЛИТОЙ. БОРЬБА ЗА ВЛАСТЬ  И СОЦИАЛЬНАЯ ТРАНСФОРМАЦИЯ]&lt;/ref&gt;

Livonijas ordeņa un Rīgas arhibīskapijas vadītāji šajā laikā centās sekot Vācu ordeņa Prūsijas atzaram, kur Ordeņa pēdējam mestram izdevās veikt protestantu reformāciju, sekularizēt savu varu un kļūt par Polijas pakļautas [[Prūsijas hercogiste]]s valdnieku. Lietuvas augstmaņi vēlējās Livonijas pievienošanu [[Lietuvas lielkņaziste]]i, jo tas tiem nodrošinātu tirdzniecību caur Rīgas ostu. Polijas augstmaņi nevēlējās iesaistīties Livonijas konfliktā, kas nozīmēja karu ar Krieviju. Polijas muižniecība pieprasīja Livonijas jautājuma izlemšanai sasaukt Sejmu. Pēc ilgstošām sarunām, daļēju risinājumu deva [[Viļņas ūnija]], ar kuru Livonija pakļāvās personīgi Sigismundam II. Livonijas kontroles jautājums arī ietekmēja Polijas un Lietuvas sarunas, kas beidzās ar 1569. gada [[Ļubļinas ūnija]]s noslēgšanu. [[Gothards Ketlers|Gothardam Ketleram]], kā pirmajam [[Livonijas vietvalži|Livonijas vietvaldim]] neizdevās atjaunot savu varu visā Livonijā un atrisināt konfliktus ar Rīgu. 1566. gadā par Livonijas vietvaldi iecēla [[Jānis Hodkevičs|Janu Hodkeviču]], kam ar [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnijas]] noslēgšanu izdevās panākt [[Livonijas un Lietuvas reālūnija]]s izveidošanu. Tika likvidētas iepriekš pastāvējušās robežas starp Rīgas arhibīskapijas un Livonijas ordeņa zemēm. [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste|Pārdaugavas Livonijas hercogisti]] administratīvi sadalīja četros apgabalos ar centriem Rīgā, Turaidā, Cēsīs un Daugavpilī.

Livonijas karš, [[Ļubļinas ūnija]]s sarunas, [[Livonijas Karaliste]]s izveidošanas mēģinājums, karaļa vēlēšanas [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas ūnijā]] nozīmēja nestabilitātes turpināšanos bijušās Livonijas zemēs. Jaunais karalis [[Stefans Batorijs]] savienībā ar Zviedrijas [[Juhans III|Juhanu III]] no 1579. līdz 1582. gadam padzina Krieviju no Livonijas zemēm. Stefanam Batorijam nācās piekrist [[Zviedru Igaunija]]s palikšanai sava zviedru sabiedrotā pakļautībā. Pēc Livonijas kara beigām Livonijas stāvoklis bija neskaidrs. Stefans Batorijs plānoja nojaukt lielāko daļu Ordeņa celto cietokšņu, lai nedotu iespēju Krievijai tos atkal ieņemt un nostiprināties. 25 kara gadu laikā iznīcināto iedzīvotāju vietā plānoja iesūtīt kolonistus no citām Polijas-Lietuvas provincēm. 1583. gadā Livonijas landtāgs apstiprināja Livonijas konstitūciju (''Constitutiones  Livoniae''), kas Pārdaugavas hercogistes teritoriju sadalīja Cēsu, Pērnavas un Tērbatas apgabalos.&lt;ref name=&quot;elar.urfu.ru&quot;/&gt;

1587. gadā par Polijas-Lietuvas valdnieku ievēlēja Juhana III dēlu Sigismundu III, kurš savas ievēlēšanas nodrošināšanai bija apsolījies panākt Zviedru Igaunijas atgūšanu. Sigismunds III 1589. gada ūnijas Sejmam Varšavā ierosināja Livoniju pārvaldīt kopīgi. ''Ordinatio Livonica'' noteica, ka ierēdņu vietas un iegūtos nodokļus Polija un Lietuva tagad dala uz pusēm, visiem lēmumiem bija jāsaņem Polijas un Lietuvas apstiprinājums. Pēc Juhana III nāves katoliskais Sigismunds III kļuva arī par Zviedrijas karali, kam pretojās viņa tēvocis [[Kārlis IX]]. Lai pretotos zviedru ambīcijām un nodrošinātu Livonijas lojalitāti, 1598. Sigismunds pieņēma jaunus ''Ordinatio Livonica II'', apgabalu pārvaldniekus paaugstinot līdz [[vojevoda]]s līmenim un piešķirot tiem vietas ūnijas Sejmā. Administrācijas amati tagad bija atvērti arī Livonijas augstmaņiem. 1600. gadā sākās [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru karš]], kurā Sigismunds III sākotnēji guva panākumus. 1607. gadā viņš izdeva jaunus noteikumus, ar kuriem Livonijas augstmaņi tiks pielīdzināti Polijas un Lietuvas augstmaņiem, viņi varēja brīvi ieņemt amatus visā Polijas-Lietuvas ūnijas teritorijā. Ar Zviedriju 1611. gadā bija noslēgts pamiers uz 5 gadiem. Jaunais zviedru karalis [[Gustavs II Ādolfs]] atsāks karu, 1617. gadā iebrūkot Livonijā. Tā kā Sigismundam II vienlaikus bija jākaro pret Osmaņu impēriju dienvidos, 1629. gadā tika noslēgts pamiers ar Zviedriju, kas ieguva Rīgas pilsētu un Pārdaugavas hercogistes lielāko daļu, izveidojot [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Livoniju]]. Polijas-Lietuvas pakļautībā palika Kurzemes un Zemgales hercogiste, kā arī [[Inflantijas vaivadija]], kurā veidojās atsevišķa [[Latgale]]s identitāte.&lt;ref name=&quot;elar.urfu.ru&quot;/&gt;

== Livonijas reģioni pēc tās sadalīšanas (1561) ==
Pēc Livonijas Konfederācijas patstāvības beigām [[Livonijas karš|Livonijas kara]] rezultātā, 16. gadsimta beigās sadalītās Livonijas teritorijā izveidojās vairākas provinces, kas atradās Lietuvas, Polijas, Dānijas un Zviedrijas kontrolē:
*[[Zviedru Igaunija]].
*[[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]] un [[Piltenes bīskapija]] Dānijas kontrolē. 
*[[Tērbatas bīskapija]] un [[Narva]] Krievijas okupācijā. 
*[[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]].
*[[Kurzemes un Zemgales hercogiste]].
*[[Rīgas brīvpilsēta]].
*[[Grobiņas draudzes novads|Grobiņas novads]] ieķīlāts [[Prūsijas hercogiste]]i līdz 1609. gadam.

== Dokumenti ==
{{Pārvietot uz Wikisource}}
{{Citāts| [[Rusova Livonijas hronika]] par Livonijas ģeogrāfiju (1577): &lt;br /&gt;&lt;br /&gt;
[[Attēls:RussowChronicle.jpg|150px|left]]
&lt;blockquote&gt;
&quot;'''Igaunijas''' provincēs atrodas šādas pilsētas un pilis kopā ar viņu miestiem: [[Harija|Harijā]] - pilsēta un pils [[Tallina|Rēvele]] kopā ar mūku klosteri Pādisu un biskapa pili, sauktu ''Fegefüer'' - šķīstītava. [[Viruzeme|Virijā]] atradās [[Rakvere|Vezenbergas]], [[Tolsberga]]s un [[Borholma]]s pils; [[Alentaka|Alentakā]] - cietokšņi [[Narva]], [[Eces pils|Ece]] un [[Nišlote]]. [[Ugaunija|Odenpejā]] jeb Tērbatas biskapijā atrodās pilsēta un pils [[Tartu|Tērbata]], kopā ar Vernebeķi, [[Kirumpē|Kirienpeju]], Oldentorni, [[Helmetas pils|Helmeti]], [[Ringes pils|Ringeni]] un [[Randene|Randeni]]. [[Jervas zeme|Jervē]] atradās [[Paide|Vitenšteinas]], [[Laisas pils|Laizas]], [[Peltsamā|Oberpāles]], [[Vīlande]]s, [[Tarveste]]s un [[Karkuses pils|Karkas pils]]. [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Vīkā]] - [[Lihula|Leale]]s, [[Lodes pils|Lode]]s, [[Hāpsala]]s pils, [[Valka|Fiķele]] kopā ar pilsētu un [[Pērnava]]s pils. Uz [[Sāmsala]]s atradās [[Kuresāre|Arensburgas]] un [[Zonenburgas pils]], kopā ar viņu miestiem.

&lt;/blockquote&gt;
&lt;blockquote&gt;
Otrā Livonijas galvenā provincē '''Latvijā''', kuŗā ietilpst arī [[Līvu zemes|lībiešu zeme]], runā citādā valodā, kuŗu igauņi nesaprot. Pilsētas un cietokšņi, kopā ar viņu miestiem, šinī provincē ir: [[Rīga]], [[Kokneses pils|Koknese]], [[Cēsu pils|Cēsis]], [[Valmieras Livonijas ordeņa pils|Valmiera]], [[Lielvārdes pils|Lielvārde]], [[Bukultu pils|Ādaži]], [[Salaspils viduslaiku pils|Salaspils]], [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīva]], [[Doles pilis|Dole]], [[Limbažu pils|Limbaži]], [[Sēlpils pils|Sēlpils]], [[Alūksnes viduslaiku pils|Alūksne]], [[Dinaburgas pils|Daugavpils]], [[Ikšķiles viduslaiku pils|Ikšķile]], [[Raunas viduslaiku pils|Rauna]], [[Cesvaines pils|Cesvaine]], [[Siguldas viduslaiku pils|Sigulda]], [[Aizkraukles viduslaiku pils|Aizkraukle]], [[Smiltenes pils|Smiltene]], [[Turaidas pils|Turaida]], [[Krimuldas viduslaiku pils|Krimulda]], [[Gulbenes viduslaiku pils|Gulbene]], [[Saldus ordeņa pils|Saldus]], [[Ludzas pils|Ludza]], [[Rēzeknes pilskalns|Rēzekne]], [[Marienhauzenas pils|Viļaka]], [[Zaubes pils|Jaunpils (Zaube)]], [[Lielstraupes pils|Straupe]], [[Burtnieku pils|Burtnieki]], [[Trikātas viduslaiku pils|Trikāta]], [[Rūjienas pils|Rūjiena]], [[Puikule|Puiķele]], [[Ērģemes pils|Ērģeme]], [[Augstrozes pils|Augstroze]], [[Mujānu pils|Mujāni]], [[Ērgļu viduslaiku pils|Ērgļi]], [[Bērzaunes pils|Bērzaune]], [[Kalsnavas pils|Kalsnava]] un daudz citas.
&lt;/blockquote&gt;

&lt;blockquote&gt;
Trešā galvenā province '''Kurzeme'''. Viņā ietilpst arī '''Zemgale'''. Šīs provinces iedzīvotāji runā kuršu un lībiešu valodu un dažos apgabalos arī leišu valodu. Daugava ir robeža starp viņiem un latviešiem. Pilis un miesti Kurzemē ir šādi: [[Jelgavas pils|Jelgava]], [[Kuldīgas pils|Kuldīga]], [[Kandavas viduslaiku pils|Kandava]], [[Dobeles pils|Dobele]], [[Durbes viduslaiku pils|Durbe]], [[Ventspils viduslaiku pils|Ventspils]], [[Tukuma viduslaiku pils|Tukums]], [[Jaunpils pils|Jaunpils]], [[Talsu viduslaiku pils|Talsi]], [[Grobiņas pils|Grobiņa]], [[Piltenes viduslaiku pils|Piltene]], [[Engure]], [[Dundagas pils|Dundaga]], [[Embūtes pilsdrupas|Embūte]] kopā ar miestu [[Aizpute|Aizputi]]. [[Bauskas pils]] atrodas Zemgalē.

&lt;/blockquote&gt;
&lt;blockquote&gt;
Visās šinīs trijās galvenās provincēs un salās, pilīs un miestos ir tikai 9 pilsētas, mazas un lielas, ap kuŗām ir celti akmeņu mūŗi: [[Rīga]], [[Tallina|Rēvele]], [[Tartu|Tērbata]], [[Narva]], [[Vīlande]], [[Pērnava]], [[Cēsis]], [[Valmiera]], [[Koknese]]. Šīs pilsētas, pilis un viņu miesti atrodās zem ordeņa vadības, un tās apdzīvo un pārvalda vācieši.

Austrumos šai zemei robeža ar [[Maskavija|maskaviešiem]], dienvidos ar [[Lietuvas lielkņaziste|leišiem]] un [[Prūsijas hercogiste|prūšiem]], vakaros viņu apskalo jūŗa, un ziemeļos taisni pāri par jūŗu atrodas [[Somija]]&quot;.

&lt;/blockquote&gt;}}

== Skatīt arī ==
* [[Livonijas pilsētu uzskaitījums]]
* [[Livonijas Konfederācija]]
* [[Livonijas Karaliste]]
* [[Rīgas arhibīskapija]]
* [[Livonijas ordenis]]
* [[Livonijas krusta kari]]
* [[Kurzemes bīskapija]]
* [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]
* [[Zviedru Igaunija]]
* [[Inflantijas vaivadija|Poļu Livonija]]
* [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Livonija]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20160304071731/http://terramariana.du.lv/lv/images/image?id=116 Livonijas karte no Latvijas vēstures atlanta] {{lv ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20091023074720/http://terramariana.du.lv/lv Terra Mariana] {{lv ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20080403201040/http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/dokumenti/000.htm www.historia.lv - Livonijas vēstures oriģināldokumenti un to tulkojumi latviešu valodā] {{lv ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20060207075232/http://www.rambow.de/balticum.htm Die Geschichte der Deutschen im Baltikum] {{de ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm Die Livländische Ritterschaft] {{de ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20060311011901/http://www.kirmus.ee/Asutus/portantius.php Joann Portantiuse Liivimaa kaart 1573. aastast] {{et ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20050829004144/http://www.balt-hiko.de/service1.shtml Karten] {{de ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20060304033114/http://skola.ogreland.lv/istorija/slovo/L/l_24.htm ЛИФЛЯНДИЯ] {{ru ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20080229024701/http://www.library.ucla.edu/yrl/reference/maps/blaeu/livonia.jpg Liivimaa kaart] {{de ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20050929184035/http://www.flaggenlexikon.de/flivland.htm Livland] {{de ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20050217221045/http://homepage.mac.com/uldis/livonia/history.html Livonian History by Uldis Balodis] {{en ikona}}

[[Kategorija:Livonija| ]]
[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Igaunijas vēsture]]</text>
      <sha1>bvj3p83o6vm42kei3kzcjghi4ovybqs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Grenlande</title>
    <ns>0</ns>
    <id>2857</id>
    <revision>
      <id>4450610</id>
      <parentid>4425317</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T08:18:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* ASV teritoriālās pretenzijas */ pap</comment>
      <origin>4450610</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16778" sha1="e68ctcbfofw05rlb3epnoehlxkn27a8" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = ''Kalaallit Nunaat''&lt;br /&gt;''Grønland''
|    pilnais_valsts_nosaukums = Grenlande
|            valsts_nosaukums = Greenland
|               karoga_attēls = Flag of Greenland.svg
|            karoga_nosaukums = Grenlandes karogs
|              ģerboņa_attēls = Coat of arms Greenland.svg
|           ģerboņa_nosaukums = Grenlandes ģerbonis
|             ģerboņa_platums = 85px
|                 valsts_moto = 
|                valsts_himna = &quot;''[[Nunarput utoqqarsuanngoravit]]''&quot;
|               kartes_attēls = Greenland (orthographic projection).svg
|             kartes_paraksts = 
|               galvaspilsēta = [[Nūka]] (Gothoba)
| latd=64 | latm=10 | latNS=N | longd=51 | longm=43 | longEW=W
|             lielākā_pilsēta = galvaspilsēta
|              valsts_valodas = [[grenlandiešu valoda]] (kalālisuta)
|             etniskās_grupas = 88% [[inuīti]] un inuītu-dāņu pēcteči,&lt;br /&gt;12% eiropiešu, galvenokārt [[dāņi]]
|        etniskās_grupas_gads = 
|              valsts_iekārta = Parlamentāra demokrātija ar konstitucionālu monarhiju
|        valsts_galvas_tituls = Monarhs
|                valsts_galva = [[Frederiks X]]
|       valsts_galvas_tituls2 = 
Augstā Komisāre
|               valsts_galva2 = [[Julie Præst Wilche]]   
|       valsts_galvas_tituls3 = Premjerministrs
|               valsts_galva3 =
[[Múte Bourup Egede]]
|        neatkarības_iegūšana = Autonoma valsts
|         neatkarības_piezīme = no [[Dānijas Karaliste]]s
|        neatkarības_notikums = 
|          neatkarības_datums = 
|       neatkarības_notikums2 = 
|         neatkarības_datums2 = 
|                 platība_km2 = 2 166 086
|               platība_rangs = 12.
|              procenti_ūdens = 83,1
|          iedzīvotāju_skaits = 56 483&lt;ref&gt;http://countrymeters.info/en/Greenland/&lt;/ref&gt;
|     iedzīvotāju_skaita_gads = 2016
|    iedzīvotāju_skaits_rangs = 
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 0,028
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = 
|                     IKP_PPP = [[ASV dolārs|$]] 1,1 miljards
|                IKP_PPP_gads = 2001
|               IKP_PPP_rangs = 
|          IKP_PPP_per_capita = [[ASV dolārs|$]] 37 009
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 
|                         HDI = {{palielinājās}} 0,786
|                    HDI_gads = 2010
|              HDI_kategorija = &lt;font color=&quot;#009900&quot;&gt;augsts&lt;/font&gt;
|                   HDI_rangs = 61.
|                        Gini = 
|                   Gini_gads = 
|             Gini_kategorija = 
|                  Gini_rangs = 
|                      valūta = [[Dānijas krona]]
|                valūtas_kods = DKK
|                  laika_zona = 
|                  utc_offset = no -4 līdz +0
|              laika_zona_DST = 
|              utc_offset_DST = 
|                      domēns = [[.gl]]
|              tālsarunu_kods = 299
|                iso_kods_num = 304
|              iso_kods_alfa2 = GL
|              iso_kods_alfa3 = GRL
}}

'''Grenlande''' ({{val|kl|Kalaallit Nunaat}}; {{val|da|Grønland}} — 'Zaļā zeme') ir lielākā [[sala]] pasaulē, kas pieder [[Dānija]]i. No 1973. līdz 1982. gadam tā bija [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s sastāvā, tomēr pēc referenduma no tās izstājās. 2008. gadā Grenlandes autonomija no Dānijas kļuva lielāka, kad Grenlandes iedzīvotāji nobalsoja par pašpārvaldes likumu, kas nodeva gandrīz visu varu pār Grenlandi tās vietējai valdībai, Dānijas valdībai atstājot vienīgi ārlietu un aizsardzības politikas īstenošanas tiesības.

== Vēsture ==
[[Aizvēsture|Aizvēsturē]] Grenlandi apdzīvoja dažādas [[paleoeskimosi|paleoeskimosu]] kultūras, par kurām ir atrastas liecības arheoloģiskajos izrakumos. Domājams, ka pirmoreiz paleoeskimosu kultūras Grenlandē uz dzīvi apmetās ap 2500. gadu p.m.ē. Vietējie iedzīvotāji galvenokārt nodarbojās ar vaļu medībām, kas nodrošināja tiem ēdienu izdzīvošanai.

Sākot ar 986. gadu, Grenlandes rietumu krastā ieradās [[vikingi]] [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] vadībā, izveidojot trīs apmetnes. Viņi ilgu laiku mita Grenlandē kopā ar eskimosu tautām, bet 13. gadsimtā sala nokļuva [[Norvēģijas karaļi|Norvēģijas karaļu]] pakļautībā, 1319. gadā [[Norvēģija]] apvienojās [[personālūnija|personālūnijā]] ar Dāniju, bet no 1397. līdz 1524. gadam tā bija [[Kalmāras ūnija]]s sastāvā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |last=Boraas |first=Tracey |year=2002 |title=Sweden |publisher=Capstone Press |page=24 |isbn=0-7368-0939-2}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

Vairākus gadsimtus Grenlande atradās [[Dānijas-Norvēģijas ūnija]]s pakļautībā. Pēc [[Ķīles miera līgums|Ķīles miera līguma]] 1814. gadā Norvēģija pakļāvās [[Zviedrija]]i, un Grenlande oficiāli kļuva par Dānijas koloniju. Kad 1905. gadā Norvēģija atguva neatkarību, tā 1920. gadā pieprasīja Dānijai atzīt Norvēģijas tiesības uz daļu no Grenlandes. 1931. gadā norvēģu vaļu mednieku ieņemto teritoriju Grenlandes austrumu piekrastē Norvēģijas valdība pasludināja par &quot;Ērika Rudā zemi&quot; un apstiprināja tai gubernatoru.&lt;ref&gt;[http://neogeo.lv/?p=17537 Kā Norvēģija centās okupēt Grenlandi. I daļa] NeoGeolv, 2013. gada 29. aprīlī&lt;/ref&gt; 1933. gadā Starptautiskā tiesa Hāgā pasludināja, ka Dānijai ir pilnīgas tiesības uz Grenlandi. Pēc Dānijas okupācijas Otrā pasaules kara laikā 1940. gadā Dānijas sūtnis [[ASV]] vienojās ar amerikāņu valdību par Grenlandes izmantošanu sauszemes un gaisa militārajām operācijām. Savukārt Vācija Grenlandes austrumu piekrastē izvietoja vairākas meteoroloģiskās stacijas.&lt;ref&gt;[http://neogeo.lv/?p=17693 Kā Norvēģija centās okupēt Grenlandi. II daļa] NeoGeolv, 2013. gada 13. maijā&lt;/ref&gt;
1953. gadā Grenlande konstitucionāli tika deklarēta kā Dānijas daļa ar pašnoteikšanās tiesībām un deputātiem Dānijas parlamentā.

=== Neatkarības kustība ===
1982. gadā 53% grenlandiešu referendumā nobalsoja par izstāšanos no [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s, kas stājās spēkā 1985. gadā.
2008. gada novembrī notika referendums, kurā Grenlandes autonomijas ideju atbalstīja 75% vietējo iedzīvotāju.
2009. gada Grenlandes parlamenta vēlēšanās uzvarēja partija &quot;Inuītu kopiena&quot; (''Inuit Ataqatigiit''), kas atbalsta salas neatkarību.
Tajā pašā gadā stājās spēkā jauns pašpārvaldes statuss, saskaņā ar kuru Grenlandes administrācija sāka pilnībā kontrolēt dabas resursu ieguvi, policijas darbu un nedaudz arī ārlietas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/grenlande-iegust-lielaku-autonomiju-no-danijas.a47468/ Grenlendē stājas spēkā jauns pašpārvaldes statuss par lielāku neatkarību no Dānijas] 2009. gada 21. jūnijā&lt;/ref&gt;
2014. gada parlamenta vēlēšanās uzvarēja sociāldemokrātiskā partija &quot;Uz priekšu!&quot; (''Siumut''), kas izveidoja koalīciju ar ''Inuit Ataqatigiit'' un ''Naleraq'' partijām.

=== ASV teritoriālās pretenzijas ===
[[Attēls:Thule Air Base aerial view.jpg|thumb|left|Pitufikas Kosmosa spēku bāze Grenlandes ziemeļos 1989. gada 9. jūlijā.]]
[[Attēls:U.S. Space Force Col. Jason Terry, 821st Space Base Group commander, King Frederik X, king of the Kingdom of Denmark, and Múte Bourup Egede, prime minister of Greenland - 240629-X-DX306-6315.jpg|thumb|Dānijas karalis [[Frederiks X]] (vidū) Pitufikas bāzē 2024. gada 29. jūnijā.]]
Pēc tam, kad Otrā pasaules kara laikā 1940. gada 9. aprīlī Vācija okupēja Dāniju, 1941. gadā ASV okupēja Grenlandi un pēc kara beigām 1946. gadā par Grenlandi piedāvāja Dānijai 100 miljonus dolāru (apmēram 1 miljardu USD mūsdienu cenās), tomēr Dānija šo piedāvājumu noraidīja. 1951. gadā iekārtoja [[Pitufikas Kosmosa spēku bāze|ASV gaisa spēku bāzi Tūlē]].
2019. gadā ASV prezidents [[Donalds Tramps]] pauda ekonomisku motīvu diktētu interesi par Grenlandes iegādi,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.trtrussian.com/article/7d61153562f2|title=TRT на русском - Кто внушил Трампу идею купить Гренландию?|website=www.trtrussian.com|access-date=2026-01-16|language=ru}}&lt;/ref&gt; kuru Dānijas valdība noraidīja. Reaģējot uz to, prezidents Tramps atcēla plānoto valsts vizīti Dānijā.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/6758522/laikraksts-tramps-par-grenlandi-planoja-piedavat-600-miljonus-gada Laikraksts: Tramps par Grenlandi plānoja piedāvāt $600 miljonus gadā] tvnet.lv 2019. gada 21. augustā&lt;/ref&gt;

2025. gadā Tramps atkal pauda interesi par Grenlandes iegādi, šoreiz minot galvenokārt militārus faktorus, bet Dānijas premjerministre [[Mete Frederiksena]] paziņoja, ka Grenlandes iedzīvotāji paši lems par salas neatkarību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.01.2025-danijas-premjerei-telefonsaruna-ar-trampu-nav-izdevies-atrisinat-domstarpibas-par-grenlandi.a583991/|title=Dānijas premjerei telefonsarunā ar Trampu nav izdevies atrisināt domstarpības par Grenlandi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-01-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;
2025. gada janvārī publicētie aptaujas dati liecināja, ka 85% Grenlandes iedzīvotāju neatbalsta salas nonākšanu ASV kontrolē. Pretēju viedokli pauda 6% grenlandiešu, bet 9% bija grūti atbildēt.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.01.2025-vairakums-grenlandes-iedzivotaju-neatbalsta-salas-pareju-asv-kontrole.a585698/ Vairākums Grenlandes iedzīvotāju neatbalsta salas pāreju ASV kontrolē] lsm.lv 2025. gada 29. janvārī&lt;/ref&gt;
2025. gada nogalē Tramps iecēla Luiziānas gubernatoru Džefu Lendriju par īpašo sūtni Grenlandē.
2026. gada 17. janvārī Tramps paziņoja par 10% ievedmuitas tarifu noteikšanu Dānijai, Francijai, Lielbritānijai, Nīderlandei, Norvēģijai, Somijai, Zviedrijai un Vācijai, piedraudot to paaugstināt līdz 25%, ja nepanāks vienošanos par Grenlandes pārņemšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/17.01.2026-tramps-izzino-10-tarifu-vairakam-eiropas-valstim-grenlandes-jautajuma-del.a630419/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Tramps izziņo 10% tarifu vairākām Eiropas valstīm Grenlandes jautājuma dēļ] lsm.lv 2026. gada 17. janvārī&lt;/ref&gt;
2026. gada 21. janvārī Tramps, uzstājoties Pasaules ekonomikas forumā [[Davosa|Davosā]], uzsvēra, ka Grenlandes drošību neviens nespēs garantēt labāk par ASV. Pēc uzrunas viņš tikās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti un apsprieda &quot;Zelta kupola&quot; jeb pretraķešu aizsardzības sistēmu izvietošanu Grenlandē, ASV bāzu paplašināšanu un salas izejvielu krājumu apgūšanu, īstenojot NATO septiņu [[Arktika]]s sabiedroto kopīgas patruļas. Pēc tam Tramps paziņoja, ka nolēmis no 1. februāra tomēr neieviest 10% ievedmuitu visām precēm no astoņām Eiropas valstīm.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.01.2026-tramps-mikstina-retoriku-grenlandes-jautajuma-bet-saspilejums-nato-saglabajas.a631110/ Tramps mīkstina retoriku Grenlandes jautājumā, bet saspīlējums NATO saglabājas] lsm.lv 2026. gada 22. janvārī&lt;/ref&gt;

Līdztekus kļuva zināms, ka ASV Aizsardzības ministrija vēlas pārņemt bijušās Narsarsuakas un Kangerlussuakas bāzes, kā arī vienu nenosauktu objektu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.04.2026-medijs-asv-nav-zaudejusas-interesi-par-grenlandi-un-censas-palielinat-militaro-klatbutni-danijai-piederosaja-sala.a641647/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Medijs: ASV nav zaudējušas interesi par Grenlandi un cenšas palielināt militāro klātbūtni Dānijai piederošajā salā] lsm.lv 03.04.2026&lt;/ref&gt;

== Teritorija ==
[[Attēls:Map of Greenland with municipalities and districts.png|thumb|180px|Grenlandes pašvaldību robežas (sarkanā krāsā pirms, zaļā - pēc 2009. gada reformas)]]
[[Attēls:Arctic-umiaq-line-ports-of-call.svg|thumb|180px|Prāmju satiksme savieno Grenlandes rietumu piekrastes pilsētas]]
Grenlandes kopējā platība ir 2,166 miljoni km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;, gandrīz visa tās teritorija atrodas aiz [[Ziemeļu polārais loks|Ziemeļu polārā loka]]. 85% tās kopējās platības klāj pastāvīga ledus sega, kas ir līdz 1524 m bieza.
Grenlandes galējais ziemeļu punkts atrodas [[Kafeklubena]]s salā (''Kaffeklubben''), kas tiek uzskatīta arī par pasaules sauszemes galējo ziemeļu punktu.

Pēc 2009. gada administratīvās reformas Grenlande ir sadalīta piecās pašvaldībās ({{val-da|Kommuner}}, {{val-kl|Kommunia}}). Agrāko pašvaldību centriem saglabāja pilsētu tiesības.

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Karte || Ģerbonis || Nosaukums|| Iedzīvotāji&lt;br&gt;(2019)|| Platība,&lt;br&gt;km² 
|-
| [[Attēls:Avannaata in Greenland 2018.svg|40px]] 
| [[Attēls:Avannaata-coat-of-arms.jpg|50px]]
| [[Avanaata]] (&quot;Ziemeļu komūna&quot;)
|10 651
| 522 700
|-
| [[Attēls:Qeqertalik in Greenland 2018.svg|40px]]
| [[Attēls:Qeqertalik-coat-of-arms.jpg|50px]]
| [[Kekertalika]] (&quot;Salu komūna&quot;)
|6 504
|62 400
|-
| [[Attēls:Qeqqata Kommunia locator map.svg|30px]]
| [[Attēls:Qeqqata-coat-of-arms.svg|50px]]
| [[Kekkata]] (&quot;Vidus komūna&quot;)
| 9 627
| 115 500
|-
| [[Attēls:Kommune Kujalleq locator map.svg|30px]]
| [[Attēls:Kujalleq-coat-of-arms.svg|50px]]
| [[Kujalleka]] (&quot;Dienvidu komūna&quot;)
| 7 755
| 32 000
|-
|[[Attēls:Kommuneqarfik Sermersooq locator map.svg|30px]]
| [[Attēls:Sermersooq-coat-of-arms.png|50px]]
| [[Sermersooka]] (&quot;Ledus komūna&quot;)
|20 998
| 635 600
|---
! colspan=8 | Ārpus komūnām
|-
| [[Attēls:Greenland National Park locator map.svg|30px]] 
|
| [[Ziemeļaustrumu Grenlandes nacionālais parks]]
| 0
| 972 000
|
|-
| 
| [[Attēls:Air Force Space Command Logo.svg|50px]]
| [[Tūles militārā bāze]]
| 86
|
|- style=&quot;background: #CCC;&quot;
| Kopā||   ||55 992||2 415 100||
|-
|}

== Iedzīvotāji ==
Grenlande ir reti apdzīvota (0,028 cilvēki uz kvadrātkilometru), aptuveni 16 tūkstoši tās iedzīvotāju dzīvo galvaspilsētā [[Nūka|Nūkā]] (Gothobā). Salā ir 16 mazpilsētas un 66 citas apdzīvotas vietas.

Grenlandes pamatiedzīvotāji ir [[inuīti]] (tulkojumā nozīmē &quot;cilvēks&quot;), kas ir sastopami plašās [[Kanāda]]s un Grenlandes teritorijās. Kad inuīti dodas medībās, viņi ceļ pagaidu mājas no sniega un ledus, ko sauc par [[iglu]]. Inuīti pārtiek no nomedītā jeb no [[ziemeļbrieži]]em, [[roņi]]em, [[valzirgi]]em un [[zivis|zivīm]]. Tādi vārdi kā &quot;kajaks&quot; (maza ar ādu apvilkta laiva) un &quot;anoraks&quot; (ziemas jaka ar kapuci) ir aizgūti no [[inuītu valoda]]s. Galvenā reliģija Grenlandē ir [[kristietība]]. 99% Grenlandes iedzīvotāju ir [[luterāņi]], bet 1% ir [[katoļi]].

== Saimniecība ==

Grenlandes [[zveja]]s zona plešas 1 000 000 kvadrātkilometru platībā. 80% valsts zivju eksporta nodrošina garneles, bet mencas, laši, pikšas un citas zivis — pārējos 20%. Grenlandes robotā krasta līnija stiepjas 39315 km garumā. Lielākā daļa cilvēku dzīvo piekrastē un nodarbojas ar zvejniecību. [[Golfa straume]]s ietekmē dienvidu piekrastē jūra neaizsalst.

Grenlandes klimatā var izdzīvot zemi augi ar seklu sakņu sistēmu, piemēram, [[rododendri|rododendrs]], [[arktiskā magone]], [[akmeņlauzīte]] un [[mellene]].

== Sports ==
{{pamatraksts|Futbols Grenlandē}}
Populārākais sporta veids Grenlandē ir [[futbols]], kuru regulāri spēlē aptuveni desmitā daļa no salas pamatiedzīvotājiem.&lt;ref name=&quot;TheGurdian&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.theguardian.com/football/these-football-times/2014/oct/22/unlikely-success-story-football-greenland|title= The unlikely success story of football on the massive island of Greenland|work=theguardian.com|publisher=The Guardian|first=Tomos|last=Knox|date=22 October 2014|accessdate=24 June 2018}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;cnn&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://edition.cnn.com/2017/08/18/football/greenland-the-worlds-shortest-football-season/index.html|title= Greenland: The football season where you can glimpse whales and icebergs|work=cnn.com|publisher=CNN|first=Chris|last=Scott|date=18 August 2017|accessdate=24 June 2018}}&lt;/ref&gt; Līdz ar to [[futbols Grenlandē]] tiek uzskatīts par nacionālo sporta veidu.&lt;ref name=&quot;TheGurdian&quot;/&gt;

Tāpat viens no atzītākajiem sporta veidiem ir [[handbols]], kas vietējo iedzīvotāju vidū ir salīdzinoši populārs.

== Skatīt arī ==
* [[Ziemeļvalstis]]
* [[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Dānijas lielvalsts}}
{{Ziemeļamerikas valstis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Grenlande| ]]
[[Kategorija:Ziemeļamerika]]
[[Kategorija:Salas]]
[[Kategorija:Grenlandes salas]]
[[Kategorija:Eiropas Savienības īpašās teritorijas]]</text>
      <sha1>e68ctcbfofw05rlb3epnoehlxkn27a8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Elka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>4384</id>
    <revision>
      <id>4450212</id>
      <parentid>4363073</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T14:11:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4450212</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2568" sha1="smgizorp7ac094nznj4x494qnvhchr3" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Elka
| official_name = ''Ełk''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline = {{multiple image
| border = infobox
| total_width = 270
| image_style = border:1;
| perrow = 1/2
| image1 = Ełk Panorama 05.JPG
| image2 = Gmina Ełk Ełk ul.armii krajowej 21.JPG
| image3 = Ełk Katedra Św. Wojciecha 002.jpg
}}
| imagesize = 
| image_caption = Elka
| image_flag = POL Ełk flag.svg
| image_shield = POL Ełk COA.svg
| pushpin_map = Poland
| pushpin_label_position = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{POL}}
| subdivision_type1 = [[Polijas administratīvais iedalījums|Vojevodiste]]
| subdivision_name1 = [[Varmijas-Mazūrijas vojevodiste]]
| subdivision_type2 = Apriņķis
| subdivision_name2 = [[Elkas apriņķis]]
| established_title3 = Pilsētas tiesības
| established_date3 = 1445 
| area_total_km2 = 21.07
| population_as_of = 2006
| population_total = 57395
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
| utc_offset = +1
| timezone_DST = [[Central European Summer Time|CEST]]
| utc_offset_DST = +2
| latd = 53 | latm = 49 | lats = 17 | latNS = N 
| longd = 22 | longm = 21 | longs = 44| longEW = E
| elevation_m = 
| website = {{url|http://www.elk.pl/}}
}}
'''Elka''' ({{val-pl|Ełk}}) ir pilsēta [[Polija]]s ziemeļaustrumos senajā [[jatvingi|jātvingu]] novadā [[Varmijas-Mazūrijas vojevodiste|Varmijas-Mazūrijas vojevodistē]]. Līdz 1945.gadam ietilpa [[Vācija|Vācijā]] un tās nosaukums bija Lika (''Lyck''). Tūrisma centrs.

Pilsēta sāka attīstīties ap 14.gs beigās uzcelto [[Teitoņu ordenis|Teitoņu ordeņa]] pili. Vislielāko uzplaukumu Elka piedzīvoja 16.gs, bet karu un ugunsgrēku dēļ no vecās apbūves nekas nav saglabājies. Smagi cieta [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, jo pilsētā notika sīvas cīņas starp [[Vācija|vācu]] un [[Krievija|krievu]] karaspēkiem. Pēc 1945.gada Elka tika piešķirta Polijai; daudzi iedzīvotāji ir poļi, kas pārcēlušies no [[Viļņa]]s un [[Grodņa]]s apkaimes pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]].

Vācu rakstnieka [[Zigfrīds Lencs|Zigfrīda Lenca]] (''Siegfried Lenz'', [[1926]] - ) dzimtā pilsēta.

==Apskates objekti==
*[[Elkas pils]] (''Zamek w Ełku'')

==Galerija==
&lt;gallery&gt;
Gmina_Ełk_Ełk_Zespół_Zamkowy(zamek_właściwy).JPG|Elkas pils
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Varmijas-Mazūrijas vojevodistes pilsētas]]</text>
      <sha1>smgizorp7ac094nznj4x494qnvhchr3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aizpute</title>
    <ns>0</ns>
    <id>5220</id>
    <revision>
      <id>4450645</id>
      <parentid>4435813</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T10:11:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (Reference duplication)</comment>
      <origin>4450645</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14140" sha1="jflo7dq0zuyh2onbx9rwxiuopoz6xnz" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Aizpute
 | native_name              = 
 | settlement_type          = Novada pilsēta
 | other_name               = 
 | nickname                 = 
 | motto                    = 
 | image_skyline            = {{Vairāki attēli
 |total_width             = 305
 |border                  = infobox
 |perrow                  = 1/2
 |caption_align           = center
 |image1                  = Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca (2).jpg
 |caption1                = [[Aizputes luterāņu baznīca]]
 |image2                  = 2018 03 Aizputes vesturiskais centrs (5).jpg
 |caption2                = Aizputes centrs
 |image3                  = Aizpute paper mill.jpg
 |caption3                = Lindenbergas kartonāžas fabrika
 |image4                  = Aizputes Ordeņa pils (15).jpg
 |caption4                = [[Aizputes ordeņa pils]]
 |image5                  = Kuldigas iela 3-5 Aizpute.jpg
 |caption5                = Kuldīgas iela
 }}
 | imagesize                = 
 | image_caption            = 
 | image_flag               = Flag of Aizpute.png
 | flag_link                = Aizputes karogs
 | image_shield             = Aizpute COA.svg
 | shield_link              = Aizputes ģerbonis
 | shield_size              = 70px
 | pushpin_map              = Latvija#Dienvidkurzemes novads
 | pushpin_label_position   = &lt;!-- left/right --&gt;
 | latd = 56| latm = 43| lats = 18| latNS =N 
 | longd = 21| longm = 36| longs = 01| longEW =E
 | subdivision_type         = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
 | subdivision_name         = '''{{karogs|Latvija}}'''
 | subdivision_type1        = Novads
 | subdivision_name1        = [[Dienvidkurzemes novads]]
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name2        = 
 | subdivision_type3        = 
 | subdivision_name3        = 
 | established_title        = Pilsētas tiesības
 | established_date         = kopš [[1378. gads|1378. gada]]
 | established_title2       = 
 | established_date2        = 
 | leader_title             = Aizputes pilsētas pārvaldes vadītājs
 | leader_name              = Artis Čanders
 | seat_type                = Vēsturiskie&lt;br /&gt;nosaukumi
 | seat                     = {{val|de|Hasenpoth}}
 | area_total_km2           = 6.88
 | population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot; /&gt;
 | population_total         = {{iedzsk|dati|Aizpute}}
 | population_as_of         = {{iedzsk|dat}}
 | population_rank          = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
 | utc_offset               = +2
 | timezone_DST             = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
 | utc_offset_DST           = +3
 | postal_code_type         = Pasta indeksi
 | postal_code              = LV-3456
 | area_code                = 
 | website                  = {{URL|www.aizputesnovads.lv}}
 | footnotes                = 
{{VAKP objekta infokaste
|       embed = yes
|    ofic_nos = Aizputes pilsētas vēsturiskais centrs
|      numurs = 7437
|       grupa = valsts nozīmes
| tipol_grupa = pilsētbūvniecība
|   vēstnesis = {{dat|1998|12|16|N|bez}}
}}
}}
'''Aizpute''' ir sena [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] [[pilsēta]] [[Latvija|Latvijā]]. Atrodas paugurainās [[Rietumkursas augstiene]]s rietumu malā, [[Tebra]]s krastos, 38,5 km no novada centra [[Grobiņa]]s, 50 km uz ziemeļaustrumiem no [[Liepāja|Liepājas pilsēta]]s un 174 km no [[Rīga]]s. {{iedzsk|dat|dat_f=L}} Aizputē dzīvoja {{iedzsk|dati|Aizpute|format=yes}} iedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;

== Nosaukums ==
1231. gada [[Romas pāvests|pāvesta]] sūtņa [[Balduīns no Alnas|Alnas Balduīna]] līgumā ar [[kurši]]em Aizpute minēta kā ''Asimpute'' un ''Asenput'', citos rakstos sastopamas vietvārda formas ''Asimpute'', ''Asseboten'', ''Assenputte'', ''Hasenputten'', kas vēlāk vāciskotajā variantā kļuvis par ''Hasenpoth''. [[Jānis Endzelīns]] uzskatīja, ka vietvārda izcelsme visdrīzāk ir baltiska, tas varētu būt cēlies no [[Lietuviešu valoda|lietuviešu]] vārda ''pùsti'' ('pamt, tūkt'), tātad 'vieta aiz augstienes'.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|last1=Balode|first1=Laimute|last2=Bušs|first2=Ojārs|title=No Abavas līdz Zilupei|date=2015|publisher=Latviešu valodas aģentūra|isbn=9789984829289}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Aizputes vēsture }}
Līdz 13. gadsimta vidum pie Rīgas-Prūsijas ceļa Tebras labajā krastā atradās kuršu [[Bandava]]s zemes pils Beida, senos rakstos ''Asseboten'', ''Asimpute'', ''Asenputte''. Domā, ka no tā izveidojies vēlākais pilsētas vācu nosaukums ''Hasenpoth'' un latviskais Aizpute. Šie nosaukumi varētu būt saistīti ar [[Somugru valodas|somugru valodu]] apdzīvotas vietas apzīmējumiem ''Ase'', ''Ason''.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

[[Misiņkalna senkapi un apmetne|Misiņkalnā]], karjeru rokot, daļēji izpostītas agrā dzelzs laikmeta (2.-4. gs.) apmetne un kuršu 11.-13. gs. ugunskapi.

Pēc Kursas sadalīšanas no jūras kuģojamā Tebra kļuva par robežu starp ordeņa un bīskapa zemēm. 1248.-1249. gadā abi jaunie kungi uzcēla savas pilis - [[Aizputes ordeņa pils|Aizputes ordeņa pili]] un [[Aizputes pilskalns|Aizputes bīskapa pili]].[[Attēls:Aizpute ap 1860.jpg|thumb|250px|Aizpute ap 1860. gadu]]
Aizpute bija [[Kurzemes bīskapija]]s domkapitula pilsēta (1378–1513), [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabala]] galvaspilsēta (1617–1795/1819), [[Aizputes virspilskunga iecirknis|Aizputes virspilskunga iecirkņa]] un [[Aizputes apriņķis|Aizputes apriņķa]] centrs (1818–1949), [[Aizputes rajons|Aizputes rajona]] centrs (1950–1962), pēc tam [[Liepājas rajons|Liepājas rajona]] pilsēta. No 2009. līdz 2021. gadam tā bija [[Aizputes novads|Aizputes novada]] centrs.

== Ģeogrāfija ==
Gar Aizputes austrumu robežu tek Tebras pieteka [[Laža]], uz kuras uzstādināta [[Lažas ūdenskrātuve]], pilsētas dienvidrietumos Tebras krastā slejas Misiņkalns (95,4 m [[Augstums virs jūras līmeņa|vjl]], relatīvais augstums ap 40 m). Tebras dziļums pilsētā ir ap 1 metru, uz tās uzstādināts [[Aizputes dzirnavezers]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Apskates objekti ==
[[Aizputes ordeņa pils]] būvniecību 1249. gadā uzsāka [[ordeņmestrs]] [[Dītrihs fon Grīningens]]. Pils vairākkārt paplašināta. Līdz 20. gadsimta 70. gadu vidum tā bija apdzīvota. Kopš 1998. gada pils ir valsts vēstures piemineklis.

Muzejs Aizputē ar pārtraukumiem pastāv kopš 1935. gada. Šajā laikā tas ir vairākkārt mainījis savu atrašanās vietu. Kopš 1999. gada muzejs atrodas [[Aizputes pilsmuiža]]s kungu mājā, kas celta 18. gadsimta beigās. Muzejā skatāmas piecas pastāvīgās ekspozīcijas un tā izstāžu zālē regulāri tiek eksponētas mākslas izstādes.

Aizputes pilsētas senākais tilts ir akmens tilts pār [[Tebra|Tebras upi]]. Tas būvēts 1907. gadā un ir viens no pēdējiem celtiem mūra tiltiem Latvijā. To projektējis inženieris Karro un cēlis uzņēmējs [[Folksdorfs]]. Tilta akmens margu centrālajā daļā iekalts [[Manteifeļi|Manteifeļu]] ģerbonis un uzraksts par celšanas gadu.

Ūdensdzirnavas pabeigtas 18. gadsimta beigās vai 19. gadsimta sākumā. Pie tām skatāms [[Tebra|Tebras upes]] ūdenskritums. Muižas alus darītava atrodas turpat līdzās ūdensdzirnavām. Celta 19.gs. beigās, apvienojot divas vecākas Pilsmuižas saimniecības ēkas.

Baznīckalns un baznīca celta pēc 1260. gada [[Kuršu sacelšanās (1260)|kuršu sacelšanās]] apspiešanas vietā, kur pirms tam atradās [[Aizputes pilskalns|Aizputes kuršu pils]]. Baznīca vairākkārt pārbūvēta un pašreizējo izskatu ieguvusi 1860. gadā. Aizputes baznīca ir viena senākajām baznīcām [[Kurzeme|Kurzemē]]. Kopš 1998. gada baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Līdz 16.gs. tajā sludināja katoļticību. Vēlāk ēka pārgāja evaņģēliski luteriskās draudzes valdījumā. Šodien tā ir Aizputes Sv. Jāņa luterāņu baznīca.

Lindenbergas kartonāžas fabrikas ēka celta 20. gadsimta sākumā. Lūdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] fabrikā gatavoja iesaiņojamo materiālu aptieku zālēm, darbojās kartonāžas, dzirnavu, zīmogu, etiķešu, tipogrāfijas, papīra preču, atslēdzniecības, zāģētavas un drēbju krāsotavas ražošanas nozares. Tas bija lielākais pirmskara laika uzņēmums pilsētā. Pēc 1945. gada uz fabrikas bāzes tika izveidots rūpkombināts, vēlāk MFR &quot;Kurzeme&quot; un A/S &quot;Kurzemes atslēga — 1&quot;, kas specializējas atslēgu un būvapkalumu ražošanā.

Aizputes vecpilsētā koka apbūve saglabājusies no 19. gadsimta otrās puses un 20. gadsimta sākuma pārbūves laika. Vecpilsētas apbūve iekļauta Eiropas kultūras mantojuma sarakstā.

Misiņkalna dabas parks sākts veidot 1930. gados. Tas aizņem apmēram 28 ha lielu platību. Misiņkalns ir Aizputes pilsētas augstākā vieta — 95,4 m virs jūras līmeņa. Parka stādījumu atjaunošana un sakopšana uzsākta 1992. gadā. Šodien parku caurvij gājēju celiņi, tā teritorijā atrodas mototrase, kurā norisinās Latvijas mēroga sacensības motokrosā.

Represēto piemiņas aleja un piemiņas akmens ir liepu un ozolu aleja to 50 aizputnieku piemiņai, kas tika deportēti uz [[Sibīrija|Sibīriju]]. Aleja atjaunota 1989. gadā, kad tur uzstādīja arī piemiņas akmeni.

Sinagogas ēka celta 19. gadsimta otrā pusē. Kā sinagoga tā darbojās līdz [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|vācu okupācijai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. 1955. gadā to pārveidoja par kultūras namu.

V. Jēriņas leļļu kolekcijā kopumā atrodas 300 dažādi ietērptas lelles.

== Ģerbonis ==
Senākais Aizputes ģerbonis atrodams 14. gadsimta zīmogā, kurā attēlots Kurzemes domkapitula mūks ar biķeri rokā. Arī 1845. gada Aizputes ģerbonī redzams mūks ar biķeri rokā uz rūtaina fona.

1850. gada ģerbonī attēlota mūra siena ar torni un vārtiem, virs kura [[Krievijas Impērija]]s karogs, virs vārtiem — [[Kurzemes guberņa]]s ģerbonis, bet logu ailēs gadu skaitļi — 1378. un 1799. Pašreizējais ģerbonis ir saglabājis līdzību tieši šim variantam.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;Iltnere, A. Placēns, U. 1999. Latvijas pilsētas. Rīga, Preses nams.&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Attēls:Aizpute 14.gs ģerbonis.png|Ģerbonis 14. gadsimtā
Attēls:Aizpute 1845 gerbonis.png|Ģerbonis 1845. gadā
Attēls:Aizpute 1850 gerbonis.png|Ģerbonis 1850. gadā
&lt;/gallery&gt;

== Iedzīvotāji ==
{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| align = none
|percentages = pagr
|break       = jā
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1797|1015
|1863|3090
|1881|3690
|1897|3340
|1914|4200
|1920|2680
|1925|3346
|1930|3435
|1935|3418
|1941|2706
|1959|4441
|1970|5551
|1979|5979
|1989|6199
|2000|5799
|2010|5160
|2011|5068
|2012|4983
|2013|4912
|2014|4837
|2015|4747
|2016|4633
|2017|4559
|2018|4443
|2019|4344
|2020|4293
|2021|4263
|2022|4128
}}

1998. gadā pilsētā dzīvoja 94,4% latviešu, 2,2% krievu un 1,3% lietuviešu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Ievērojamas personības ==
[[Attēls:Vilhelms Grots Aizputes pilsētas galva 1903.jpg|thumb|200px|Aizputes pilsētas galva Vilhelms Grots (1903)]]
Ievērojamas personības, kas dzimušas vai augušas Aizputē:

* [[Heinrihs Blūmentāls]] (''Heinrich Blumenthal'', 1804-1881) — vācbaltiešu ārsts un pedagogs;
* [[Leons fon Buhholcs]] (''Leon von Buchholtz'', 1838-1910) — vācbaltiešu muižnieks un politiķis;
* [[Marta fon Grota]] (''Martha von Grot'', 1867-1962) — vācbaltiešu pedagoģe;
* [[Tatjana Barbakofa]] (''Tatjana Barbakoff'', 1899-1944) — ebreju izcelsmes vācu dejotāja;
* [[Anna Dagda]] (1915—1996) — dzejniece
* [[Alfreds Dombrovskis]] (1923—2000) — šaha problēmists;
* [[Ivars Silārs]] (1938—2019) — politiķis;
* [[Aivars Jerumanis]] (1938) — politiķis;
* [[Jānis Kalnmalis]] (1939-2023) — gleznotājs;
* [[Tālivaldis Deksnis]] (1946—2018) — ērģelnieks;
* [[Pēteris Vasks]] (1946) — komponists;
* [[Ingrīda Circene]] (1956) — politiķe, Latvijas veselības ministre (2003—2004 un 2011—2014);
* [[Oskars Spurdziņš]] (1963) — politiķis, Latvijas Finanšu ministrs (2004—2007);
* [[Mareks Segliņš]] (1970) — politiķis, Latvijas iekšlietu ministrs (1999—2002, 2007—2009) un tieslietu ministrs (2009—2010);
* [[Māris Vītols]] (1972) — politiķis, Latvijas izglītības ministrs (1999—2000);
* [[Mārtiņš Freimanis]] (1977—2011) — mūziķis;
* [[Andris Ērglis]] (1983) — mūziķis;
* [[Helvijs Lūsis]] (1987) — bobslejists;
* [[Māris Jučers]] (1987)  —  hokeja vārtsargs.

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;100px&quot; heights=&quot;70px&quot; perrow=&quot;6&quot;&gt;
Attēls:Dome.JPG|Aizputes pilsētas domes ēka
Attēls:Aizputes Mūzikas skola.JPG| Atmodas iela
Attēls:Kuldigas_iela.resized.JPG | Kuldīgas iela
Attēls:Kalvenes_iela.resized.JPG | Kalvenes iela
Attēls:IMGP2319.resized.JPG | Rūpnīcas &quot;Kurzemes Atslēga&quot; vecais korpuss
Attēls:Universalveikals.resized.JPG | Universālveikals
Attēls:Aizputes_adventistu_baznica.resized.JPG |Septītās dienas adventistu baznīca.
Attēls:Aizputes_katolu_baznica.resized.JPG | Romas katoļu baznīca.
Attēls:Pils.resized.JPG | Livonijas ordeņa Aizputes pils.
Attēls:Baznica.resized.JPG | Aizputes luterāņu baznīca.
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.aizpute.lv/index.php?sadala=69 Pilsētas mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080705093744/http://www.aizpute.lv/index.php?sadala=69 |date={{dat|2008|07|05||bez}} }}
* [http://www.vietas.lv/index.php?p=11&amp;id=8040 Vietas.lv] — Aizpute Latvijas ceļvedī

{{Dienvidkurzemes novads}}
{{Latvijas pilsētas}}
{{Novadu centri}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Aizputes novads}}
{{Liepājas rajons}}
{{Aizputes apriņķis}}}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kurzeme]]
[[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]]
[[Kategorija:Aizpute| ]]
[[Kategorija:Tebra]]
[[Kategorija:Pilsētbūvniecības pieminekļi Latvijā]]</text>
      <sha1>jflo7dq0zuyh2onbx9rwxiuopoz6xnz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Salacgrīva</title>
    <ns>0</ns>
    <id>5432</id>
    <revision>
      <id>4450274</id>
      <parentid>4435871</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T16:34:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dzintarins</username>
        <id>143656</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienoju attālumu no Salacgrīvas līdz Tallinai, pieliku attēlu ar nēģu taci.</comment>
      <origin>4450274</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16070" sha1="h3us3u0v0ykmx8xb4zt1d9pxua36mzo" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Salacgrīva
| settlement_type = Novada pilsēta
| image_skyline = Salacgrīva, piemineklis jūrniekiem.jpg
| imagesize = 
| image_caption = Piemineklis jūrniekiem Salacgrīvā
| image_flag = Flag of Salacgrīva.svg
| flag_link = Salacgrīvas karogs
| image_shield = Salacgriva COA.svg
| shield_link = Salacgrīvas ģerbonis
| shield_size = 70px
| pushpin_map = Latvija#Limbažu novads
| pushpin_label_position =  
| latd = 57
| latm = 45
| lats = 06
| latNS = N
| longd = 24
| longm = 21
| longs = 26
| longEW = E
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}'''
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_name1 = [[Limbažu novads]]
| established_title = Pilsētas tiesības
| established_date = kopš [[1928. gads|1928. gada]]
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| leader_title = Salacgrīvas apvienības pārvaldes vadītājs
| leader_name = Andris Zunde
| seat_type = Vēsturiskie&lt;br /&gt;nosaukumi
| seat = {{val|de|Salismünde}}
| area_total_km2 = 12.57
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
| population_total = {{iedzsk|dati|Salacgrīva}}
| population_as_of = {{iedzsk|dat}}
| population_rank = 
| population_density_km2 = auto
| elevation_m = 4
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| postal_code_type = Pasta indeksi
| postal_code = LV-4033
| website = {{URL|www.salacgriva.lv}}
| footnotes = 
}}
'''Salacgrīva''' ir pilsēta [[Vidzeme]]s ziemeļos, [[Limbažu novads|Limbažu novadā]], [[Salaca]]s upes grīvā. Attālums no Salacgrīvas līdz [[Rīga]]i — {{nobr|103 km}}, līdz [[Limbaži]]em — {{nobr|50 km}}, līdz [[Valmiera]]i — {{nobr|95 km}}, līdz Tallinai –206 km. Pilsētas saimniecībā liela nozīme ir koku eksportam, kokapstrādei, pārtikas ražošanai un tirdzniecībai.

== Vēsture ==
Kā apdzīvota vieta Salacgrīva pastāvējusi jau 5. gadsimtā, kad pie Salacas grīvas atradusies [[lībieši|lībiešu]] apmetne ''Saletsa''. Lībiešu pils vietā Salacas labajā krastā vairākus gadsimtus vēlāk uzcēla [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] [[Salacas pils|pili]], kura pirmoreiz minēta 1391. gadā [[Lībeka]]s hronikā kā ''Saltze''. Pils bija biežs uzbrukumu mērķis [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā, bet [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1702.-1703. gadā to uzspridzināja un vairs neatjaunoja. Ap pilskalnu vēl mūsdienās var redzēt, kur bijis kuģojams kanāls.

Salacgrīvas izaugsme notika līdz ar piekrastes kuģniecības attīstību [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]. Lai līdzšinējo liellaivu vietā ostā varētu iebraukt arī kuģi, Salacas gultni padziļināja un upes grīvā no laukakmeņiem izbūvēja [[Mols|molu]]. Salacgrīva kļuva par nozīmīgu pārkraušanas vietu Ziemeļvidzemes ražojumu — kokmateriālu, linu un labības — tālākai transportēšanai uz [[Pērnava|Pērnavu]] un Rīgu. 19. gadsimta beigās gada laikā ostā ienāca līdz 200 kuģiem, kas veicināja iedzīvotāju skaita pieaugumu, tādēļ gadsimta beigās šeit bija vairāk nekā 70 dzīvojamo un 40 noliktavu ēku. 20. gadsimta sākumā preču plūsma uz Salacgrīvu mazinājās tādēļ, ka [[Vidzemes guberņa|Vidzemē]] attīstījās [[Dzelzceļš|dzelzceļu]] būve, un lielākā daļa preču tika transportētas uz jaunizbūvēto [[Ainažu osta|Ainažu ostu]], ko ar iekšzemi savienoja [[dzelzceļa līnija Ainaži—Valmiera—Smiltene|Ainažu—Valmieras—Smiltenes]] [[šaursliežu dzelzceļš]]. Galu galā salacgrīvieši pārorientējās tikai uz [[Koku pludināšana|koku pludināšanu]] pa Salacu un to tālāku transportēšanu.

Pēc neatkarības pasludināšanas sāka attīstīties kultūras dzīve un pēc H. Edemaņa iniciatīvas 1921. gadā agrākās draudzes skolas telpās sāka darboties [[Salacgrīvas vidusskola]]. 1928. gadā 7. februārī Salacgrīvai piešķīra pilsētas statusu.
[[Latvijas PSR]] periodā Salacgrīvā izveidoja zivju fabriku, kura sākotnēji bija paredzēta Ainažos, kā arī nodibināja zvejnieku arteli „Brīvais vilnis”. Pateicoties zivrūpniecības attīstībai, no jauna izbūvēja ostu, un iedzīvotāju skaita pieaugums veicināja jaunu dzīvojamo namu celtniecību. Ar gadiem zvejnieku kolhozi kļuva turīgāki un centās pilsētu labiekārtot, tādēļ tās ziemeļu daļā tika izveidots Zvejnieku parks ar stadionu un brīvdabas estrāde, kurā katru gadu jūlija sākumā notiek Zvejnieku svētki, no 2001. gada — Jūras svētki.

Mūsdienu Salacgrīvas saimniecībā vēl joprojām liela nozīme ir koku eksportam, kokapstrādei, kā arī pārtikas ražošanai un tirdzniecībai.&lt;ref&gt;&quot;Salacgrīva&quot;, Salacgrīvas pilsētas ar lauku teritoriju dome, 2008&lt;/ref&gt;

== Kultūra ==

=== Bibliotēka ===
19. gadsimta beigās pilsētas teritorijā sāka darboties Salacgrīvas Saviesīgā biedrība, ar kuras palīdzību 1902. gada 4. augustā nodibināja Salacgrīvas Saviesīgās biedrības bibliotēku un 1912. gadā tika uzcelts biedrības nams, kurā sev mājas atrada arī bibliotēka. Sākumā tajā bija atrodamas 300 dažāda satura grāmatas, bet vēlāk to skaits pieauga līdz 700 sējumiem. 1957. gadā bibliotēku sadalīja Salacgrīvas pilsētas un Salacgrīvas bērnu bibliotēkā. Kopš 2003. gada Salacgrīvas pilsētas bibliotēkā darbojas novadpētniecības istaba.&lt;ref name=&quot;bibliotēka&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.salacbiblioteka.lv/index.php?p=8503&amp;lang=1184|title=Salacgrīvas bibliotēka|website=www.salacbiblioteka.lv|access-date=2023-06-27}}&lt;/ref&gt;

=== Muzejs ===
Kopš muzeja dibināšanas 1998. gadā tas darbojas kā novada vēstures centrs vietējiem iedzīvotājiem, tūristiem un vēstures pētniekiem. Muzeja arhīvā atrodami materiāli par zveju un zvejniekiem Salacas upes lejtecē un Ziemeļvidzemes jūras piekrastē; par seno nēģu zveju ar tačiem; par Vecsalacas un Svētciema muižu vēsturi, uz kuru zemēm veidojās Salacgrīva; par pilsētas ekonomisko un politisko dzīvi; apkārtnes skolām, baznīcām un draudzēm; par salacgrīviešiem, kas ievērojami ar saviem nopelniem pedagoģijā, zinātnē, kultūrā un mākslā, uzņēmējdarbībā, politikā un tautsaimniecībā.&lt;ref name=&quot;muzejs&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.muzeji.lv/lv/museums/salacgriva-museum/ |title=Salacgrīvas muzeja mājaslapa |access-date={{dat|2015|07|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305060805/http://www.muzeji.lv/lv/museums/salacgriva-museum/ |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
File:Salacgrīva Museum.jpg|Salacgrīvas muzeja Mantu kambaris
File:Salacgrīva library.jpg|Salacgrīvas bibliotēka
File:Salacgrīva Municipality Tourism Information Centre 01.jpg|Salacgrīvas Tūrisma informācijas centrs
&lt;/gallery&gt;

== Tūrisms ==
Salacgrīvas novada tūrisma informācijas centrs pēc neatkarības atjaunošanas bija pirmais tūrisma informācijas centrs Latvijā. Savu darbu tas uzsāka 1993. gada 21. jūnijā, taču oficiāli dibināts tika 1994. gada 3. novembrī.&lt;ref name=&quot;travel&quot;&gt;[http://www.latvia.travel/lv/infocentrs/salacgrivas-turisma-informacijas-centrs Latvia travel — Salacgrīvas tūrisma informācijas centrs]&lt;/ref&gt;

Top 5 valstis, no kurām ārvalstu tūristi ieceļo Salacgrīvā ir [[Igaunija]], [[Vācija]], [[Somija]], [[Lietuva]] un [[Krievija]].&lt;ref name=&quot;statistika&quot;&gt;2014. gada Salacgrīvas novada tūrisma statistika&lt;/ref&gt;

Populārākie tūrisma objekti:
* '''Nēģu tacis''' — unikāls zvejas paņēmiens ar vairāku gadsimtu vēsturi, ko mūsdienās izmanto tikai Salacgrīvā. [[Nēģu dzimta|Nēģu]] tacis ir īpašas konstrukcijas laipa, no kuras upes straumē tiek iegremdēti nēģu [[Murds|murdi]] un notiek zveja. Taci katru gadu ierīko no jauna no vairākus gadus gatavinātiem egļu kokmateriāliem un stiprināšanai netiek izmantotas ne naglas, ne skrūves, bet īpašas sasaites.
* '''Mantu kambaris''' — vieta, kur iespējams apskatīt dažādus žurnālus, grāmatas, rotaļlietas, traukus un interjera priekšmetus, kā arī padomju laika audio, video un fotoaparatūru sākot no pirmajiem modeļiem.
* '''Muzejs''' — iespēja apskatīt pastāvīgo ekspozīciju „Zutiņš murdā”, kurā parādīta zvejas vēsture un tradīcijas Vidzemes jūrmalā, kā arī senā nēģu zvejas metode, kad pāri upei tiek būvēts aizsprosts jeb tacis.
* '''Salacas promenāde un bāka''' — bāka ir četrstūrains balts tornis ar sarkanu laternu tā galā. Mūsdienās tā vairs nedarbojas, taču savulaik kalpojusi, lai visi zvejnieki atrastu ceļu mājup. Bāka tika celta daudzo sēkļu dēļ piekrastē starp Salacgrīvu un Ainažiem, kas visā Rīgas līča piekrastē kuģošanai bija bīstamākais apgabals. Lai pasargātu Salacas krastu no erozijas, nolēma būvēt promenādi. Tā tapa, vietējiem savedot akmeņus. Atjaunoto Salacgrīvas promenādi atklāja 2014. gada maijā.
* '''Naborigama ceplis''' — keramikas apdedzināšanas krāsns jeb Naborigama uzbūvēta 2007. gada vasarā. Šajā krāsnī iespējams sasniegt porcelāna apdedzināšanas temperatūru virs 1300 grādiem. Lai sasniegtu nepieciešamo karstumu, katru gadu jūlijā kambarkrāsns tiek kurināta veselu nedēļu. Pēc nedēļas uz cepļa atvēršanu sapulcējas mākslinieki, lai redzētu savu mākslas darbu rezultātus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tourism.salacgriva.lv/lv/ko-darit/ |title=Salacgrīvas TIC - ko darīt |access-date={{dat|2015|07|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150724140200/http://www.tourism.salacgriva.lv/lv/ko-darit/ |archivedate={{dat|2015|07|24||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Pasākumi ==
* Februārī notiek '''Starptautiskais Meteņu masku tradīciju festivāls''', kad pilsētā darbojas meistardarbnīcas, kurās katram iespēja izveidot sev masku, kā arī dažādi ar tradīcijām saistīti muzikāli pasākumi.
* Maijā Salacgrīvā norisinās 4 pasākumi: '''Muzeju nakts, Reņģēdāju festivāls, ''Amber Race — Swimrun'' sacensības,''' '''Plostnieku svētku'''. Plostnieku svētki, kuros katrs pēc sentēvu metodēm var apgūt prasmes plostu siešanā, izmantojot plostnieku darbarīkus. ''Amber Race'' ir pirmās ''swimrun'' sacensības Latvijā, kas notika 13.08.2016 Salacgrīvā. ''Swimrun'' ir izturības sporta veids, kurā taku skriešana mijas ar peldēšanu atklātos ūdeņos.
* Jūnijs ir '''Akustiskās mūzikas festivāla „Sudraba kaija”''' laiks, kura mērķis ir stimulēt visdažādāko žanru muzikantus spēlēt akustiski. Festivālā darbojas seno mūzikas instrumentu darbnīcas un semināri.
* Otrā jūlija sestdienās notiek '''Jūras svētki'''. Dienas garumā darbojas zivju tirgus, notiek koncerti, dejas, izbraucieni jūrā ar zvejas kuģīšiem un laivām.
* Jūlija beigās tiek atzīmēts '''Klasiskās mūzikas festivāls''', kura laikā Eiropas valstu pedagogu pavadībā notiek meistarklases talantīgākajiem mūzikas skolu bērniem no Latvijas, Eiropas un Āzijas. Festivāla laikā Salacgrīvas novadā notiek klasiskās mūzikas koncerti.
* Augusts pilsētniekiem asociējas ar '''Pilsētas svētkiem''', kad piektdienas vakars tiek aizsākts ar vēsturisku filmu demonstrēšanu, bet sestdienas rīts turpinās ar tirgošanos, radošām darbnīcām un novada biedrību organizētiem pasākumiem un koncertiem. Viens no interesantākajiem pasākumiem ir basketbola sacensības '''Salacgrīvas krastu mačs,''' kas notiek ar mērķi popularizēt basketbolu un veselīgu dzīvesveidu visās vecumgrupās. Turnīrs notiek Salacgrīvas pilsētas svētku ietvaros, kurās piedalās Salacgrīvas novada iedzīvotāji. Turnīrā savā starpā sacenšas divas komandas — Salacas labā un kreisā krasta iedzīvotāji. Katras spēles rezultāts tiek skaitīts kopsummā.
* Lai dzīvesveidu padarītu veselīgāku un interesantāku septembrī notiek 6,5 km garais '''Trīs tiltu maratons''', kas nav mainījies vairāk kā trīsdesmit gadus kopš tradīcijas dibināšanas.
* Oktobrī tradicionāli svin '''Nēģu dienu''', kurā ir iespējams apmeklēt visus Salacas un [[Svētupe]]s nēģu tačus, nobaudīt nēģu zupu un karsti ceptus nēģus, redzēt kā ķer nēģus, dzirdēt dziesmas par jūru, upi un zvejniekiem, kā arī padejot.&lt;ref name=&quot;pasākumi&quot;&gt;[http://www.visitsalacgriva.lv/lv/pasakumi/ Salacgrīvas TIC — pasākumi]&lt;/ref&gt;

== Sports ==
Sporta un atpūtas komplekss &quot;Zvejnieku Parks&quot; atrodas Salacgrīvas ziemeļu pusē, pašā jūras krastā. Tā platība ir 13 [[hektārs|ha]].

[[Basketbols]] ir viens no populārākajiem sporta veidiem Salacgrīvā. Pilsētā ir basketbola klubs [[Basketbola klubs Salacgrīva|'''”BK Salacgrīva”''']].

== Reliģija ==
Salacgrīvā ir trīs tradicionālo konfesiju dievnami:
* '''Salacgrīvas Sv. Marijas Goreti baznīca''' (katoļu draudze) — jauno katoļu dievnamu konsekrēja V.E. arhibīskaps [[Jānis Pujats]] 1997. gada 27. jūlijā. Baznīcas arhitekts ir Dagnis Straubergs. Dievnamu projektēja Dagnis Straubergs. Sv. Marijai Goreti veltīto mozaīkas autore ir Mārīte Folkmane, bet lielā altāra krustu un Kristus atveidu darināja mākslinieks Jānis Bārda.&lt;ref name=&quot;bazn&quot;&gt;[http://www.tourism.salacgriva.lv/lv/ko-darit/sv-marijas-goreti-katolu-baznica/ Salacgrīvas TIC — Sv. Marijas Goreti baznīca]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
* '''Lielsalacas Evaņģēliski luteriskā baznīca''' — celta 1777. gadā (koka ēka), 1853.-1857. gadā uzcelta mūra baznīca, 1892. gadā baznīca paplašināta, tai piebūvēta altāra telpa (500 sēdvietas). Baznīcas atjaunošanas darbi notikuši 1927. gadā, dievnama 200 gadu jubileja baznīcā svinēta 1997. gada 10. jūlijā.&lt;ref name=&quot;baznīca&quot;&gt;[http://www.lelb.lv/lv/?ct=draudzes_lv&amp;fu=i&amp;id=135 Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu mājaslapa]&lt;/ref&gt;
* '''Salacgrīvas Sv. Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca''' — celta 1873. gadā — tās arhitekts ir [[Roberts Pflūgs|R. Pflūgs]], kas ir arī Kristus Piedzimšanas jeb Rīgas pareizticīgo katedrāles autors.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tourism.salacgriva.lv/lv/ko-darit/salacgrvas-sv-dievmtes-patvruma-pareizticgo-baznca/ |title=Salacgrīvas TIC – pareizticīgo baznīca |access-date={{dat|2015|07|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304223852/http://www.tourism.salacgriva.lv/lv/ko-darit/salacgrvas-sv-dievmtes-patvruma-pareizticgo-baznca/ |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Attēls:Salacgrīva (Salismünde) - church.JPG|Evaņģēliski luteriskā baznīca
Attēls:Salacgrīva ortodox church - panoramio.jpg|Pareizticīgo baznīca
Attēls:Salacgrīva church - panoramio.jpg|Katoļu baznīca
Attēls:Wooden bridge in Salacgriva - panoramio.jpg|Nēģu tacis pāri Salacai
&lt;/gallery&gt;

== Iedzīvotāji ==

=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 CSP]&lt;/ref&gt;
{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 80%
| align = none
|percentages = pagr
|break       = jā
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1881|455
|1925|900
|1930|909
|1935|921
|1959|2080
|1970|2366
|1979|3385
|1989|3481
|2000|3609
|2011|2930
|2021|2576
}}

=== Ievērojamas personības ===

Salacgrīvā dzimuši vai dzīvojuši:
* [[Dzintris Kolāts]] (1959) — bijušais Latvijas Radio ģenerāldirektors un Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta vadītājs

== Skatīt arī ==
* [[Salacgrīvas novads]]
* [[Salacgrīvas pagasts]]
* [[Kuiviži]]
* [[Salacgrīvas jahtu osta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Latvijas pilsētas}}
{{Limbažu novads}}
{{Latvijas novadu centri}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Salacgrīvas novads}}
{{Limbažu rajons}}
{{Limbažu apriņķis}}
{{Valmieras apriņķis}}
}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Salacgrīva| ]]</text>
      <sha1>h3us3u0v0ykmx8xb4zt1d9pxua36mzo</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450275</id>
      <parentid>4450274</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T16:38:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dzintarins</username>
        <id>143656</id>
      </contributor>
      <comment>Interpunkcijas labojums</comment>
      <origin>4450275</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16074" sha1="qhcdid0wtz8m678yr5qi3j218ry0ka7" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Salacgrīva
| settlement_type = Novada pilsēta
| image_skyline = Salacgrīva, piemineklis jūrniekiem.jpg
| imagesize = 
| image_caption = Piemineklis jūrniekiem Salacgrīvā
| image_flag = Flag of Salacgrīva.svg
| flag_link = Salacgrīvas karogs
| image_shield = Salacgriva COA.svg
| shield_link = Salacgrīvas ģerbonis
| shield_size = 70px
| pushpin_map = Latvija#Limbažu novads
| pushpin_label_position =  
| latd = 57
| latm = 45
| lats = 06
| latNS = N
| longd = 24
| longm = 21
| longs = 26
| longEW = E
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}'''
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_name1 = [[Limbažu novads]]
| established_title = Pilsētas tiesības
| established_date = kopš [[1928. gads|1928. gada]]
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| leader_title = Salacgrīvas apvienības pārvaldes vadītājs
| leader_name = Andris Zunde
| seat_type = Vēsturiskie&lt;br /&gt;nosaukumi
| seat = {{val|de|Salismünde}}
| area_total_km2 = 12.57
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
| population_total = {{iedzsk|dati|Salacgrīva}}
| population_as_of = {{iedzsk|dat}}
| population_rank = 
| population_density_km2 = auto
| elevation_m = 4
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| postal_code_type = Pasta indeksi
| postal_code = LV-4033
| website = {{URL|www.salacgriva.lv}}
| footnotes = 
}}
'''Salacgrīva''' ir pilsēta [[Vidzeme]]s ziemeļos, [[Limbažu novads|Limbažu novadā]], [[Salaca]]s upes grīvā. Attālums no Salacgrīvas līdz [[Rīga]]i — {{nobr|103 km}}, līdz [[Limbaži]]em — {{nobr|50 km}}, līdz [[Valmiera]]i — {{nobr|95 km}}, līdz Tallinai –– 206 km. Pilsētas saimniecībā liela nozīme ir koku eksportam, kokapstrādei, pārtikas ražošanai un tirdzniecībai.

== Vēsture ==
Kā apdzīvota vieta Salacgrīva pastāvējusi jau 5. gadsimtā, kad pie Salacas grīvas atradusies [[lībieši|lībiešu]] apmetne ''Saletsa''. Lībiešu pils vietā Salacas labajā krastā vairākus gadsimtus vēlāk uzcēla [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] [[Salacas pils|pili]], kura pirmoreiz minēta 1391. gadā [[Lībeka]]s hronikā kā ''Saltze''. Pils bija biežs uzbrukumu mērķis [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā, bet [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1702.-1703. gadā to uzspridzināja un vairs neatjaunoja. Ap pilskalnu vēl mūsdienās var redzēt, kur bijis kuģojams kanāls.

Salacgrīvas izaugsme notika līdz ar piekrastes kuģniecības attīstību [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]. Lai līdzšinējo liellaivu vietā ostā varētu iebraukt arī kuģi, Salacas gultni padziļināja un upes grīvā no laukakmeņiem izbūvēja [[Mols|molu]]. Salacgrīva kļuva par nozīmīgu pārkraušanas vietu Ziemeļvidzemes ražojumu — kokmateriālu, linu un labības — tālākai transportēšanai uz [[Pērnava|Pērnavu]] un Rīgu. 19. gadsimta beigās gada laikā ostā ienāca līdz 200 kuģiem, kas veicināja iedzīvotāju skaita pieaugumu, tādēļ gadsimta beigās šeit bija vairāk nekā 70 dzīvojamo un 40 noliktavu ēku. 20. gadsimta sākumā preču plūsma uz Salacgrīvu mazinājās tādēļ, ka [[Vidzemes guberņa|Vidzemē]] attīstījās [[Dzelzceļš|dzelzceļu]] būve, un lielākā daļa preču tika transportētas uz jaunizbūvēto [[Ainažu osta|Ainažu ostu]], ko ar iekšzemi savienoja [[dzelzceļa līnija Ainaži—Valmiera—Smiltene|Ainažu—Valmieras—Smiltenes]] [[šaursliežu dzelzceļš]]. Galu galā salacgrīvieši pārorientējās tikai uz [[Koku pludināšana|koku pludināšanu]] pa Salacu un to tālāku transportēšanu.

Pēc neatkarības pasludināšanas sāka attīstīties kultūras dzīve un pēc H. Edemaņa iniciatīvas 1921. gadā agrākās draudzes skolas telpās sāka darboties [[Salacgrīvas vidusskola]]. 1928. gadā 7. februārī Salacgrīvai piešķīra pilsētas statusu.
[[Latvijas PSR]] periodā Salacgrīvā izveidoja zivju fabriku, kura sākotnēji bija paredzēta Ainažos, kā arī nodibināja zvejnieku arteli „Brīvais vilnis”. Pateicoties zivrūpniecības attīstībai, no jauna izbūvēja ostu, un iedzīvotāju skaita pieaugums veicināja jaunu dzīvojamo namu celtniecību. Ar gadiem zvejnieku kolhozi kļuva turīgāki un centās pilsētu labiekārtot, tādēļ tās ziemeļu daļā tika izveidots Zvejnieku parks ar stadionu un brīvdabas estrāde, kurā katru gadu jūlija sākumā notiek Zvejnieku svētki, no 2001. gada — Jūras svētki.

Mūsdienu Salacgrīvas saimniecībā vēl joprojām liela nozīme ir koku eksportam, kokapstrādei, kā arī pārtikas ražošanai un tirdzniecībai.&lt;ref&gt;&quot;Salacgrīva&quot;, Salacgrīvas pilsētas ar lauku teritoriju dome, 2008&lt;/ref&gt;

== Kultūra ==

=== Bibliotēka ===
19. gadsimta beigās pilsētas teritorijā sāka darboties Salacgrīvas Saviesīgā biedrība, ar kuras palīdzību 1902. gada 4. augustā nodibināja Salacgrīvas Saviesīgās biedrības bibliotēku un 1912. gadā tika uzcelts biedrības nams, kurā sev mājas atrada arī bibliotēka. Sākumā tajā bija atrodamas 300 dažāda satura grāmatas, bet vēlāk to skaits pieauga līdz 700 sējumiem. 1957. gadā bibliotēku sadalīja Salacgrīvas pilsētas un Salacgrīvas bērnu bibliotēkā. Kopš 2003. gada Salacgrīvas pilsētas bibliotēkā darbojas novadpētniecības istaba.&lt;ref name=&quot;bibliotēka&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.salacbiblioteka.lv/index.php?p=8503&amp;lang=1184|title=Salacgrīvas bibliotēka|website=www.salacbiblioteka.lv|access-date=2023-06-27}}&lt;/ref&gt;

=== Muzejs ===
Kopš muzeja dibināšanas 1998. gadā tas darbojas kā novada vēstures centrs vietējiem iedzīvotājiem, tūristiem un vēstures pētniekiem. Muzeja arhīvā atrodami materiāli par zveju un zvejniekiem Salacas upes lejtecē un Ziemeļvidzemes jūras piekrastē; par seno nēģu zveju ar tačiem; par Vecsalacas un Svētciema muižu vēsturi, uz kuru zemēm veidojās Salacgrīva; par pilsētas ekonomisko un politisko dzīvi; apkārtnes skolām, baznīcām un draudzēm; par salacgrīviešiem, kas ievērojami ar saviem nopelniem pedagoģijā, zinātnē, kultūrā un mākslā, uzņēmējdarbībā, politikā un tautsaimniecībā.&lt;ref name=&quot;muzejs&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.muzeji.lv/lv/museums/salacgriva-museum/ |title=Salacgrīvas muzeja mājaslapa |access-date={{dat|2015|07|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305060805/http://www.muzeji.lv/lv/museums/salacgriva-museum/ |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
File:Salacgrīva Museum.jpg|Salacgrīvas muzeja Mantu kambaris
File:Salacgrīva library.jpg|Salacgrīvas bibliotēka
File:Salacgrīva Municipality Tourism Information Centre 01.jpg|Salacgrīvas Tūrisma informācijas centrs
&lt;/gallery&gt;

== Tūrisms ==
Salacgrīvas novada tūrisma informācijas centrs pēc neatkarības atjaunošanas bija pirmais tūrisma informācijas centrs Latvijā. Savu darbu tas uzsāka 1993. gada 21. jūnijā, taču oficiāli dibināts tika 1994. gada 3. novembrī.&lt;ref name=&quot;travel&quot;&gt;[http://www.latvia.travel/lv/infocentrs/salacgrivas-turisma-informacijas-centrs Latvia travel — Salacgrīvas tūrisma informācijas centrs]&lt;/ref&gt;

Top 5 valstis, no kurām ārvalstu tūristi ieceļo Salacgrīvā ir [[Igaunija]], [[Vācija]], [[Somija]], [[Lietuva]] un [[Krievija]].&lt;ref name=&quot;statistika&quot;&gt;2014. gada Salacgrīvas novada tūrisma statistika&lt;/ref&gt;

Populārākie tūrisma objekti:
* '''Nēģu tacis''' — unikāls zvejas paņēmiens ar vairāku gadsimtu vēsturi, ko mūsdienās izmanto tikai Salacgrīvā. [[Nēģu dzimta|Nēģu]] tacis ir īpašas konstrukcijas laipa, no kuras upes straumē tiek iegremdēti nēģu [[Murds|murdi]] un notiek zveja. Taci katru gadu ierīko no jauna no vairākus gadus gatavinātiem egļu kokmateriāliem un stiprināšanai netiek izmantotas ne naglas, ne skrūves, bet īpašas sasaites.
* '''Mantu kambaris''' — vieta, kur iespējams apskatīt dažādus žurnālus, grāmatas, rotaļlietas, traukus un interjera priekšmetus, kā arī padomju laika audio, video un fotoaparatūru sākot no pirmajiem modeļiem.
* '''Muzejs''' — iespēja apskatīt pastāvīgo ekspozīciju „Zutiņš murdā”, kurā parādīta zvejas vēsture un tradīcijas Vidzemes jūrmalā, kā arī senā nēģu zvejas metode, kad pāri upei tiek būvēts aizsprosts jeb tacis.
* '''Salacas promenāde un bāka''' — bāka ir četrstūrains balts tornis ar sarkanu laternu tā galā. Mūsdienās tā vairs nedarbojas, taču savulaik kalpojusi, lai visi zvejnieki atrastu ceļu mājup. Bāka tika celta daudzo sēkļu dēļ piekrastē starp Salacgrīvu un Ainažiem, kas visā Rīgas līča piekrastē kuģošanai bija bīstamākais apgabals. Lai pasargātu Salacas krastu no erozijas, nolēma būvēt promenādi. Tā tapa, vietējiem savedot akmeņus. Atjaunoto Salacgrīvas promenādi atklāja 2014. gada maijā.
* '''Naborigama ceplis''' — keramikas apdedzināšanas krāsns jeb Naborigama uzbūvēta 2007. gada vasarā. Šajā krāsnī iespējams sasniegt porcelāna apdedzināšanas temperatūru virs 1300 grādiem. Lai sasniegtu nepieciešamo karstumu, katru gadu jūlijā kambarkrāsns tiek kurināta veselu nedēļu. Pēc nedēļas uz cepļa atvēršanu sapulcējas mākslinieki, lai redzētu savu mākslas darbu rezultātus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tourism.salacgriva.lv/lv/ko-darit/ |title=Salacgrīvas TIC - ko darīt |access-date={{dat|2015|07|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150724140200/http://www.tourism.salacgriva.lv/lv/ko-darit/ |archivedate={{dat|2015|07|24||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Pasākumi ==
* Februārī notiek '''Starptautiskais Meteņu masku tradīciju festivāls''', kad pilsētā darbojas meistardarbnīcas, kurās katram iespēja izveidot sev masku, kā arī dažādi ar tradīcijām saistīti muzikāli pasākumi.
* Maijā Salacgrīvā norisinās 4 pasākumi: '''Muzeju nakts, Reņģēdāju festivāls, ''Amber Race — Swimrun'' sacensības,''' '''Plostnieku svētku'''. Plostnieku svētki, kuros katrs pēc sentēvu metodēm var apgūt prasmes plostu siešanā, izmantojot plostnieku darbarīkus. ''Amber Race'' ir pirmās ''swimrun'' sacensības Latvijā, kas notika 13.08.2016 Salacgrīvā. ''Swimrun'' ir izturības sporta veids, kurā taku skriešana mijas ar peldēšanu atklātos ūdeņos.
* Jūnijs ir '''Akustiskās mūzikas festivāla „Sudraba kaija”''' laiks, kura mērķis ir stimulēt visdažādāko žanru muzikantus spēlēt akustiski. Festivālā darbojas seno mūzikas instrumentu darbnīcas un semināri.
* Otrā jūlija sestdienās notiek '''Jūras svētki'''. Dienas garumā darbojas zivju tirgus, notiek koncerti, dejas, izbraucieni jūrā ar zvejas kuģīšiem un laivām.
* Jūlija beigās tiek atzīmēts '''Klasiskās mūzikas festivāls''', kura laikā Eiropas valstu pedagogu pavadībā notiek meistarklases talantīgākajiem mūzikas skolu bērniem no Latvijas, Eiropas un Āzijas. Festivāla laikā Salacgrīvas novadā notiek klasiskās mūzikas koncerti.
* Augusts pilsētniekiem asociējas ar '''Pilsētas svētkiem''', kad piektdienas vakars tiek aizsākts ar vēsturisku filmu demonstrēšanu, bet sestdienas rīts turpinās ar tirgošanos, radošām darbnīcām un novada biedrību organizētiem pasākumiem un koncertiem. Viens no interesantākajiem pasākumiem ir basketbola sacensības '''Salacgrīvas krastu mačs,''' kas notiek ar mērķi popularizēt basketbolu un veselīgu dzīvesveidu visās vecumgrupās. Turnīrs notiek Salacgrīvas pilsētas svētku ietvaros, kurās piedalās Salacgrīvas novada iedzīvotāji. Turnīrā savā starpā sacenšas divas komandas — Salacas labā un kreisā krasta iedzīvotāji. Katras spēles rezultāts tiek skaitīts kopsummā.
* Lai dzīvesveidu padarītu veselīgāku un interesantāku septembrī notiek 6,5 km garais '''Trīs tiltu maratons''', kas nav mainījies vairāk kā trīsdesmit gadus kopš tradīcijas dibināšanas.
* Oktobrī tradicionāli svin '''Nēģu dienu''', kurā ir iespējams apmeklēt visus Salacas un [[Svētupe]]s nēģu tačus, nobaudīt nēģu zupu un karsti ceptus nēģus, redzēt kā ķer nēģus, dzirdēt dziesmas par jūru, upi un zvejniekiem, kā arī padejot.&lt;ref name=&quot;pasākumi&quot;&gt;[http://www.visitsalacgriva.lv/lv/pasakumi/ Salacgrīvas TIC — pasākumi]&lt;/ref&gt;

== Sports ==
Sporta un atpūtas komplekss &quot;Zvejnieku Parks&quot; atrodas Salacgrīvas ziemeļu pusē, pašā jūras krastā. Tā platība ir 13 [[hektārs|ha]].

[[Basketbols]] ir viens no populārākajiem sporta veidiem Salacgrīvā. Pilsētā ir basketbola klubs [[Basketbola klubs Salacgrīva|'''”BK Salacgrīva”''']].

== Reliģija ==
Salacgrīvā ir trīs tradicionālo konfesiju dievnami:
* '''Salacgrīvas Sv. Marijas Goreti baznīca''' (katoļu draudze) — jauno katoļu dievnamu konsekrēja V.E. arhibīskaps [[Jānis Pujats]] 1997. gada 27. jūlijā. Baznīcas arhitekts ir Dagnis Straubergs. Dievnamu projektēja Dagnis Straubergs. Sv. Marijai Goreti veltīto mozaīkas autore ir Mārīte Folkmane, bet lielā altāra krustu un Kristus atveidu darināja mākslinieks Jānis Bārda.&lt;ref name=&quot;bazn&quot;&gt;[http://www.tourism.salacgriva.lv/lv/ko-darit/sv-marijas-goreti-katolu-baznica/ Salacgrīvas TIC — Sv. Marijas Goreti baznīca]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
* '''Lielsalacas Evaņģēliski luteriskā baznīca''' — celta 1777. gadā (koka ēka), 1853.-1857. gadā uzcelta mūra baznīca, 1892. gadā baznīca paplašināta, tai piebūvēta altāra telpa (500 sēdvietas). Baznīcas atjaunošanas darbi notikuši 1927. gadā, dievnama 200 gadu jubileja baznīcā svinēta 1997. gada 10. jūlijā.&lt;ref name=&quot;baznīca&quot;&gt;[http://www.lelb.lv/lv/?ct=draudzes_lv&amp;fu=i&amp;id=135 Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu mājaslapa]&lt;/ref&gt;
* '''Salacgrīvas Sv. Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca''' — celta 1873. gadā — tās arhitekts ir [[Roberts Pflūgs|R. Pflūgs]], kas ir arī Kristus Piedzimšanas jeb Rīgas pareizticīgo katedrāles autors.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tourism.salacgriva.lv/lv/ko-darit/salacgrvas-sv-dievmtes-patvruma-pareizticgo-baznca/ |title=Salacgrīvas TIC – pareizticīgo baznīca |access-date={{dat|2015|07|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304223852/http://www.tourism.salacgriva.lv/lv/ko-darit/salacgrvas-sv-dievmtes-patvruma-pareizticgo-baznca/ |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Attēls:Salacgrīva (Salismünde) - church.JPG|Evaņģēliski luteriskā baznīca
Attēls:Salacgrīva ortodox church - panoramio.jpg|Pareizticīgo baznīca
Attēls:Salacgrīva church - panoramio.jpg|Katoļu baznīca
Attēls:Wooden bridge in Salacgriva - panoramio.jpg|Nēģu tacis pāri Salacai
&lt;/gallery&gt;

== Iedzīvotāji ==

=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 CSP]&lt;/ref&gt;
{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 80%
| align = none
|percentages = pagr
|break       = jā
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1881|455
|1925|900
|1930|909
|1935|921
|1959|2080
|1970|2366
|1979|3385
|1989|3481
|2000|3609
|2011|2930
|2021|2576
}}

=== Ievērojamas personības ===

Salacgrīvā dzimuši vai dzīvojuši:
* [[Dzintris Kolāts]] (1959) — bijušais Latvijas Radio ģenerāldirektors un Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta vadītājs

== Skatīt arī ==
* [[Salacgrīvas novads]]
* [[Salacgrīvas pagasts]]
* [[Kuiviži]]
* [[Salacgrīvas jahtu osta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Latvijas pilsētas}}
{{Limbažu novads}}
{{Latvijas novadu centri}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Salacgrīvas novads}}
{{Limbažu rajons}}
{{Limbažu apriņķis}}
{{Valmieras apriņķis}}
}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Salacgrīva| ]]</text>
      <sha1>qhcdid0wtz8m678yr5qi3j218ry0ka7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450280</id>
      <parentid>4450275</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T16:49:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4450280</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16074" sha1="bdh8urmjy8htrcub4o7vzp4mpd9r7sf" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Salacgrīva
| settlement_type = Novada pilsēta
| image_skyline = Salacgrīva, piemineklis jūrniekiem.jpg
| imagesize = 
| image_caption = Piemineklis jūrniekiem Salacgrīvā
| image_flag = Flag of Salacgrīva.svg
| flag_link = Salacgrīvas karogs
| image_shield = Salacgriva COA.svg
| shield_link = Salacgrīvas ģerbonis
| shield_size = 70px
| pushpin_map = Latvija#Limbažu novads
| pushpin_label_position =  
| latd = 57
| latm = 45
| lats = 06
| latNS = N
| longd = 24
| longm = 21
| longs = 26
| longEW = E
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}'''
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_name1 = [[Limbažu novads]]
| established_title = Pilsētas tiesības
| established_date = kopš [[1928. gads|1928. gada]]
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| leader_title = Salacgrīvas apvienības pārvaldes vadītājs
| leader_name = Andris Zunde
| seat_type = Vēsturiskie&lt;br /&gt;nosaukumi
| seat = {{val|de|Salismünde}}
| area_total_km2 = 12.57
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
| population_total = {{iedzsk|dati|Salacgrīva}}
| population_as_of = {{iedzsk|dat}}
| population_rank = 
| population_density_km2 = auto
| elevation_m = 4
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| postal_code_type = Pasta indeksi
| postal_code = LV-4033
| website = {{URL|www.salacgriva.lv}}
| footnotes = 
}}
'''Salacgrīva''' ir pilsēta [[Vidzeme]]s ziemeļos, [[Limbažu novads|Limbažu novadā]], [[Salaca]]s upes grīvā. Attālums no Salacgrīvas līdz [[Rīga]]i — {{nobr|103 km}}, līdz [[Limbaži]]em — {{nobr|50 km}}, līdz [[Valmiera]]i — {{nobr|95 km}}, līdz Tallinai —— 206 km. Pilsētas saimniecībā liela nozīme ir koku eksportam, kokapstrādei, pārtikas ražošanai un tirdzniecībai.

== Vēsture ==
Kā apdzīvota vieta Salacgrīva pastāvējusi jau 5. gadsimtā, kad pie Salacas grīvas atradusies [[lībieši|lībiešu]] apmetne ''Saletsa''. Lībiešu pils vietā Salacas labajā krastā vairākus gadsimtus vēlāk uzcēla [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] [[Salacas pils|pili]], kura pirmoreiz minēta 1391. gadā [[Lībeka]]s hronikā kā ''Saltze''. Pils bija biežs uzbrukumu mērķis [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā, bet [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1702.-1703. gadā to uzspridzināja un vairs neatjaunoja. Ap pilskalnu vēl mūsdienās var redzēt, kur bijis kuģojams kanāls.

Salacgrīvas izaugsme notika līdz ar piekrastes kuģniecības attīstību [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]. Lai līdzšinējo liellaivu vietā ostā varētu iebraukt arī kuģi, Salacas gultni padziļināja un upes grīvā no laukakmeņiem izbūvēja [[Mols|molu]]. Salacgrīva kļuva par nozīmīgu pārkraušanas vietu Ziemeļvidzemes ražojumu — kokmateriālu, linu un labības — tālākai transportēšanai uz [[Pērnava|Pērnavu]] un Rīgu. 19. gadsimta beigās gada laikā ostā ienāca līdz 200 kuģiem, kas veicināja iedzīvotāju skaita pieaugumu, tādēļ gadsimta beigās šeit bija vairāk nekā 70 dzīvojamo un 40 noliktavu ēku. 20. gadsimta sākumā preču plūsma uz Salacgrīvu mazinājās tādēļ, ka [[Vidzemes guberņa|Vidzemē]] attīstījās [[Dzelzceļš|dzelzceļu]] būve, un lielākā daļa preču tika transportētas uz jaunizbūvēto [[Ainažu osta|Ainažu ostu]], ko ar iekšzemi savienoja [[dzelzceļa līnija Ainaži—Valmiera—Smiltene|Ainažu—Valmieras—Smiltenes]] [[šaursliežu dzelzceļš]]. Galu galā salacgrīvieši pārorientējās tikai uz [[Koku pludināšana|koku pludināšanu]] pa Salacu un to tālāku transportēšanu.

Pēc neatkarības pasludināšanas sāka attīstīties kultūras dzīve un pēc H. Edemaņa iniciatīvas 1921. gadā agrākās draudzes skolas telpās sāka darboties [[Salacgrīvas vidusskola]]. 1928. gadā 7. februārī Salacgrīvai piešķīra pilsētas statusu.
[[Latvijas PSR]] periodā Salacgrīvā izveidoja zivju fabriku, kura sākotnēji bija paredzēta Ainažos, kā arī nodibināja zvejnieku arteli „Brīvais vilnis”. Pateicoties zivrūpniecības attīstībai, no jauna izbūvēja ostu, un iedzīvotāju skaita pieaugums veicināja jaunu dzīvojamo namu celtniecību. Ar gadiem zvejnieku kolhozi kļuva turīgāki un centās pilsētu labiekārtot, tādēļ tās ziemeļu daļā tika izveidots Zvejnieku parks ar stadionu un brīvdabas estrāde, kurā katru gadu jūlija sākumā notiek Zvejnieku svētki, no 2001. gada — Jūras svētki.

Mūsdienu Salacgrīvas saimniecībā vēl joprojām liela nozīme ir koku eksportam, kokapstrādei, kā arī pārtikas ražošanai un tirdzniecībai.&lt;ref&gt;&quot;Salacgrīva&quot;, Salacgrīvas pilsētas ar lauku teritoriju dome, 2008&lt;/ref&gt;

== Kultūra ==

=== Bibliotēka ===
19. gadsimta beigās pilsētas teritorijā sāka darboties Salacgrīvas Saviesīgā biedrība, ar kuras palīdzību 1902. gada 4. augustā nodibināja Salacgrīvas Saviesīgās biedrības bibliotēku un 1912. gadā tika uzcelts biedrības nams, kurā sev mājas atrada arī bibliotēka. Sākumā tajā bija atrodamas 300 dažāda satura grāmatas, bet vēlāk to skaits pieauga līdz 700 sējumiem. 1957. gadā bibliotēku sadalīja Salacgrīvas pilsētas un Salacgrīvas bērnu bibliotēkā. Kopš 2003. gada Salacgrīvas pilsētas bibliotēkā darbojas novadpētniecības istaba.&lt;ref name=&quot;bibliotēka&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.salacbiblioteka.lv/index.php?p=8503&amp;lang=1184|title=Salacgrīvas bibliotēka|website=www.salacbiblioteka.lv|access-date=2023-06-27}}&lt;/ref&gt;

=== Muzejs ===
Kopš muzeja dibināšanas 1998. gadā tas darbojas kā novada vēstures centrs vietējiem iedzīvotājiem, tūristiem un vēstures pētniekiem. Muzeja arhīvā atrodami materiāli par zveju un zvejniekiem Salacas upes lejtecē un Ziemeļvidzemes jūras piekrastē; par seno nēģu zveju ar tačiem; par Vecsalacas un Svētciema muižu vēsturi, uz kuru zemēm veidojās Salacgrīva; par pilsētas ekonomisko un politisko dzīvi; apkārtnes skolām, baznīcām un draudzēm; par salacgrīviešiem, kas ievērojami ar saviem nopelniem pedagoģijā, zinātnē, kultūrā un mākslā, uzņēmējdarbībā, politikā un tautsaimniecībā.&lt;ref name=&quot;muzejs&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.muzeji.lv/lv/museums/salacgriva-museum/ |title=Salacgrīvas muzeja mājaslapa |access-date={{dat|2015|07|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305060805/http://www.muzeji.lv/lv/museums/salacgriva-museum/ |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
File:Salacgrīva Museum.jpg|Salacgrīvas muzeja Mantu kambaris
File:Salacgrīva library.jpg|Salacgrīvas bibliotēka
File:Salacgrīva Municipality Tourism Information Centre 01.jpg|Salacgrīvas Tūrisma informācijas centrs
&lt;/gallery&gt;

== Tūrisms ==
Salacgrīvas novada tūrisma informācijas centrs pēc neatkarības atjaunošanas bija pirmais tūrisma informācijas centrs Latvijā. Savu darbu tas uzsāka 1993. gada 21. jūnijā, taču oficiāli dibināts tika 1994. gada 3. novembrī.&lt;ref name=&quot;travel&quot;&gt;[http://www.latvia.travel/lv/infocentrs/salacgrivas-turisma-informacijas-centrs Latvia travel — Salacgrīvas tūrisma informācijas centrs]&lt;/ref&gt;

Top 5 valstis, no kurām ārvalstu tūristi ieceļo Salacgrīvā ir [[Igaunija]], [[Vācija]], [[Somija]], [[Lietuva]] un [[Krievija]].&lt;ref name=&quot;statistika&quot;&gt;2014. gada Salacgrīvas novada tūrisma statistika&lt;/ref&gt;

Populārākie tūrisma objekti:
* '''Nēģu tacis''' — unikāls zvejas paņēmiens ar vairāku gadsimtu vēsturi, ko mūsdienās izmanto tikai Salacgrīvā. [[Nēģu dzimta|Nēģu]] tacis ir īpašas konstrukcijas laipa, no kuras upes straumē tiek iegremdēti nēģu [[Murds|murdi]] un notiek zveja. Taci katru gadu ierīko no jauna no vairākus gadus gatavinātiem egļu kokmateriāliem un stiprināšanai netiek izmantotas ne naglas, ne skrūves, bet īpašas sasaites.
* '''Mantu kambaris''' — vieta, kur iespējams apskatīt dažādus žurnālus, grāmatas, rotaļlietas, traukus un interjera priekšmetus, kā arī padomju laika audio, video un fotoaparatūru sākot no pirmajiem modeļiem.
* '''Muzejs''' — iespēja apskatīt pastāvīgo ekspozīciju „Zutiņš murdā”, kurā parādīta zvejas vēsture un tradīcijas Vidzemes jūrmalā, kā arī senā nēģu zvejas metode, kad pāri upei tiek būvēts aizsprosts jeb tacis.
* '''Salacas promenāde un bāka''' — bāka ir četrstūrains balts tornis ar sarkanu laternu tā galā. Mūsdienās tā vairs nedarbojas, taču savulaik kalpojusi, lai visi zvejnieki atrastu ceļu mājup. Bāka tika celta daudzo sēkļu dēļ piekrastē starp Salacgrīvu un Ainažiem, kas visā Rīgas līča piekrastē kuģošanai bija bīstamākais apgabals. Lai pasargātu Salacas krastu no erozijas, nolēma būvēt promenādi. Tā tapa, vietējiem savedot akmeņus. Atjaunoto Salacgrīvas promenādi atklāja 2014. gada maijā.
* '''Naborigama ceplis''' — keramikas apdedzināšanas krāsns jeb Naborigama uzbūvēta 2007. gada vasarā. Šajā krāsnī iespējams sasniegt porcelāna apdedzināšanas temperatūru virs 1300 grādiem. Lai sasniegtu nepieciešamo karstumu, katru gadu jūlijā kambarkrāsns tiek kurināta veselu nedēļu. Pēc nedēļas uz cepļa atvēršanu sapulcējas mākslinieki, lai redzētu savu mākslas darbu rezultātus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tourism.salacgriva.lv/lv/ko-darit/ |title=Salacgrīvas TIC - ko darīt |access-date={{dat|2015|07|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150724140200/http://www.tourism.salacgriva.lv/lv/ko-darit/ |archivedate={{dat|2015|07|24||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Pasākumi ==
* Februārī notiek '''Starptautiskais Meteņu masku tradīciju festivāls''', kad pilsētā darbojas meistardarbnīcas, kurās katram iespēja izveidot sev masku, kā arī dažādi ar tradīcijām saistīti muzikāli pasākumi.
* Maijā Salacgrīvā norisinās 4 pasākumi: '''Muzeju nakts, Reņģēdāju festivāls, ''Amber Race — Swimrun'' sacensības,''' '''Plostnieku svētku'''. Plostnieku svētki, kuros katrs pēc sentēvu metodēm var apgūt prasmes plostu siešanā, izmantojot plostnieku darbarīkus. ''Amber Race'' ir pirmās ''swimrun'' sacensības Latvijā, kas notika 13.08.2016 Salacgrīvā. ''Swimrun'' ir izturības sporta veids, kurā taku skriešana mijas ar peldēšanu atklātos ūdeņos.
* Jūnijs ir '''Akustiskās mūzikas festivāla „Sudraba kaija”''' laiks, kura mērķis ir stimulēt visdažādāko žanru muzikantus spēlēt akustiski. Festivālā darbojas seno mūzikas instrumentu darbnīcas un semināri.
* Otrā jūlija sestdienās notiek '''Jūras svētki'''. Dienas garumā darbojas zivju tirgus, notiek koncerti, dejas, izbraucieni jūrā ar zvejas kuģīšiem un laivām.
* Jūlija beigās tiek atzīmēts '''Klasiskās mūzikas festivāls''', kura laikā Eiropas valstu pedagogu pavadībā notiek meistarklases talantīgākajiem mūzikas skolu bērniem no Latvijas, Eiropas un Āzijas. Festivāla laikā Salacgrīvas novadā notiek klasiskās mūzikas koncerti.
* Augusts pilsētniekiem asociējas ar '''Pilsētas svētkiem''', kad piektdienas vakars tiek aizsākts ar vēsturisku filmu demonstrēšanu, bet sestdienas rīts turpinās ar tirgošanos, radošām darbnīcām un novada biedrību organizētiem pasākumiem un koncertiem. Viens no interesantākajiem pasākumiem ir basketbola sacensības '''Salacgrīvas krastu mačs,''' kas notiek ar mērķi popularizēt basketbolu un veselīgu dzīvesveidu visās vecumgrupās. Turnīrs notiek Salacgrīvas pilsētas svētku ietvaros, kurās piedalās Salacgrīvas novada iedzīvotāji. Turnīrā savā starpā sacenšas divas komandas — Salacas labā un kreisā krasta iedzīvotāji. Katras spēles rezultāts tiek skaitīts kopsummā.
* Lai dzīvesveidu padarītu veselīgāku un interesantāku septembrī notiek 6,5 km garais '''Trīs tiltu maratons''', kas nav mainījies vairāk kā trīsdesmit gadus kopš tradīcijas dibināšanas.
* Oktobrī tradicionāli svin '''Nēģu dienu''', kurā ir iespējams apmeklēt visus Salacas un [[Svētupe]]s nēģu tačus, nobaudīt nēģu zupu un karsti ceptus nēģus, redzēt kā ķer nēģus, dzirdēt dziesmas par jūru, upi un zvejniekiem, kā arī padejot.&lt;ref name=&quot;pasākumi&quot;&gt;[http://www.visitsalacgriva.lv/lv/pasakumi/ Salacgrīvas TIC — pasākumi]&lt;/ref&gt;

== Sports ==
Sporta un atpūtas komplekss &quot;Zvejnieku Parks&quot; atrodas Salacgrīvas ziemeļu pusē, pašā jūras krastā. Tā platība ir 13 [[hektārs|ha]].

[[Basketbols]] ir viens no populārākajiem sporta veidiem Salacgrīvā. Pilsētā ir basketbola klubs [[Basketbola klubs Salacgrīva|'''”BK Salacgrīva”''']].

== Reliģija ==
Salacgrīvā ir trīs tradicionālo konfesiju dievnami:
* '''Salacgrīvas Sv. Marijas Goreti baznīca''' (katoļu draudze) — jauno katoļu dievnamu konsekrēja V.E. arhibīskaps [[Jānis Pujats]] 1997. gada 27. jūlijā. Baznīcas arhitekts ir Dagnis Straubergs. Dievnamu projektēja Dagnis Straubergs. Sv. Marijai Goreti veltīto mozaīkas autore ir Mārīte Folkmane, bet lielā altāra krustu un Kristus atveidu darināja mākslinieks Jānis Bārda.&lt;ref name=&quot;bazn&quot;&gt;[http://www.tourism.salacgriva.lv/lv/ko-darit/sv-marijas-goreti-katolu-baznica/ Salacgrīvas TIC — Sv. Marijas Goreti baznīca]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
* '''Lielsalacas Evaņģēliski luteriskā baznīca''' — celta 1777. gadā (koka ēka), 1853.-1857. gadā uzcelta mūra baznīca, 1892. gadā baznīca paplašināta, tai piebūvēta altāra telpa (500 sēdvietas). Baznīcas atjaunošanas darbi notikuši 1927. gadā, dievnama 200 gadu jubileja baznīcā svinēta 1997. gada 10. jūlijā.&lt;ref name=&quot;baznīca&quot;&gt;[http://www.lelb.lv/lv/?ct=draudzes_lv&amp;fu=i&amp;id=135 Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu mājaslapa]&lt;/ref&gt;
* '''Salacgrīvas Sv. Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca''' — celta 1873. gadā — tās arhitekts ir [[Roberts Pflūgs|R. Pflūgs]], kas ir arī Kristus Piedzimšanas jeb Rīgas pareizticīgo katedrāles autors.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tourism.salacgriva.lv/lv/ko-darit/salacgrvas-sv-dievmtes-patvruma-pareizticgo-baznca/ |title=Salacgrīvas TIC – pareizticīgo baznīca |access-date={{dat|2015|07|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304223852/http://www.tourism.salacgriva.lv/lv/ko-darit/salacgrvas-sv-dievmtes-patvruma-pareizticgo-baznca/ |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Attēls:Salacgrīva (Salismünde) - church.JPG|Evaņģēliski luteriskā baznīca
Attēls:Salacgrīva ortodox church - panoramio.jpg|Pareizticīgo baznīca
Attēls:Salacgrīva church - panoramio.jpg|Katoļu baznīca
Attēls:Wooden bridge in Salacgriva - panoramio.jpg|Nēģu tacis pāri Salacai
&lt;/gallery&gt;

== Iedzīvotāji ==

=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 CSP]&lt;/ref&gt;
{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 80%
| align = none
|percentages = pagr
|break       = jā
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1881|455
|1925|900
|1930|909
|1935|921
|1959|2080
|1970|2366
|1979|3385
|1989|3481
|2000|3609
|2011|2930
|2021|2576
}}

=== Ievērojamas personības ===

Salacgrīvā dzimuši vai dzīvojuši:
* [[Dzintris Kolāts]] (1959) — bijušais Latvijas Radio ģenerāldirektors un Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta vadītājs

== Skatīt arī ==
* [[Salacgrīvas novads]]
* [[Salacgrīvas pagasts]]
* [[Kuiviži]]
* [[Salacgrīvas jahtu osta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Latvijas pilsētas}}
{{Limbažu novads}}
{{Latvijas novadu centri}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Salacgrīvas novads}}
{{Limbažu rajons}}
{{Limbažu apriņķis}}
{{Valmieras apriņķis}}
}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Salacgrīva| ]]</text>
      <sha1>bdh8urmjy8htrcub4o7vzp4mpd9r7sf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450281</id>
      <parentid>4450280</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T16:51:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Atcēlu [[Special:Contributions/Egilus|Egilus]] ([[User talk:Egilus|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4450280 Kļūda interpunkcijā noveda pie Vikifikatora nesaprašanas, ko ar to iesākt</comment>
      <origin>4450281</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16080" sha1="3ia1eydlqre50olodztgeqr4e36lyb2" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Salacgrīva
| settlement_type = Novada pilsēta
| image_skyline = Salacgrīva, piemineklis jūrniekiem.jpg
| imagesize = 
| image_caption = Piemineklis jūrniekiem Salacgrīvā
| image_flag = Flag of Salacgrīva.svg
| flag_link = Salacgrīvas karogs
| image_shield = Salacgriva COA.svg
| shield_link = Salacgrīvas ģerbonis
| shield_size = 70px
| pushpin_map = Latvija#Limbažu novads
| pushpin_label_position =  
| latd = 57
| latm = 45
| lats = 06
| latNS = N
| longd = 24
| longm = 21
| longs = 26
| longEW = E
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}'''
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_name1 = [[Limbažu novads]]
| established_title = Pilsētas tiesības
| established_date = kopš [[1928. gads|1928. gada]]
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| leader_title = Salacgrīvas apvienības pārvaldes vadītājs
| leader_name = Andris Zunde
| seat_type = Vēsturiskie&lt;br /&gt;nosaukumi
| seat = {{val|de|Salismünde}}
| area_total_km2 = 12.57
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
| population_total = {{iedzsk|dati|Salacgrīva}}
| population_as_of = {{iedzsk|dat}}
| population_rank = 
| population_density_km2 = auto
| elevation_m = 4
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| postal_code_type = Pasta indeksi
| postal_code = LV-4033
| website = {{URL|www.salacgriva.lv}}
| footnotes = 
}}
'''Salacgrīva''' ir pilsēta [[Vidzeme]]s ziemeļos, [[Limbažu novads|Limbažu novadā]], [[Salaca]]s upes grīvā. Attālums no Salacgrīvas līdz [[Rīga]]i — {{nobr|103 km}}, līdz [[Limbaži]]em — {{nobr|50 km}}, līdz [[Valmiera]]i — {{nobr|95 km}}, līdz Tallinai — {{nobr|206 km}}. Pilsētas saimniecībā liela nozīme ir koku eksportam, kokapstrādei, pārtikas ražošanai un tirdzniecībai.

== Vēsture ==
Kā apdzīvota vieta Salacgrīva pastāvējusi jau 5. gadsimtā, kad pie Salacas grīvas atradusies [[lībieši|lībiešu]] apmetne ''Saletsa''. Lībiešu pils vietā Salacas labajā krastā vairākus gadsimtus vēlāk uzcēla [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] [[Salacas pils|pili]], kura pirmoreiz minēta 1391. gadā [[Lībeka]]s hronikā kā ''Saltze''. Pils bija biežs uzbrukumu mērķis [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā, bet [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1702.-1703. gadā to uzspridzināja un vairs neatjaunoja. Ap pilskalnu vēl mūsdienās var redzēt, kur bijis kuģojams kanāls.

Salacgrīvas izaugsme notika līdz ar piekrastes kuģniecības attīstību [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]. Lai līdzšinējo liellaivu vietā ostā varētu iebraukt arī kuģi, Salacas gultni padziļināja un upes grīvā no laukakmeņiem izbūvēja [[Mols|molu]]. Salacgrīva kļuva par nozīmīgu pārkraušanas vietu Ziemeļvidzemes ražojumu — kokmateriālu, linu un labības — tālākai transportēšanai uz [[Pērnava|Pērnavu]] un Rīgu. 19. gadsimta beigās gada laikā ostā ienāca līdz 200 kuģiem, kas veicināja iedzīvotāju skaita pieaugumu, tādēļ gadsimta beigās šeit bija vairāk nekā 70 dzīvojamo un 40 noliktavu ēku. 20. gadsimta sākumā preču plūsma uz Salacgrīvu mazinājās tādēļ, ka [[Vidzemes guberņa|Vidzemē]] attīstījās [[Dzelzceļš|dzelzceļu]] būve, un lielākā daļa preču tika transportētas uz jaunizbūvēto [[Ainažu osta|Ainažu ostu]], ko ar iekšzemi savienoja [[dzelzceļa līnija Ainaži—Valmiera—Smiltene|Ainažu—Valmieras—Smiltenes]] [[šaursliežu dzelzceļš]]. Galu galā salacgrīvieši pārorientējās tikai uz [[Koku pludināšana|koku pludināšanu]] pa Salacu un to tālāku transportēšanu.

Pēc neatkarības pasludināšanas sāka attīstīties kultūras dzīve un pēc H. Edemaņa iniciatīvas 1921. gadā agrākās draudzes skolas telpās sāka darboties [[Salacgrīvas vidusskola]]. 1928. gadā 7. februārī Salacgrīvai piešķīra pilsētas statusu.
[[Latvijas PSR]] periodā Salacgrīvā izveidoja zivju fabriku, kura sākotnēji bija paredzēta Ainažos, kā arī nodibināja zvejnieku arteli „Brīvais vilnis”. Pateicoties zivrūpniecības attīstībai, no jauna izbūvēja ostu, un iedzīvotāju skaita pieaugums veicināja jaunu dzīvojamo namu celtniecību. Ar gadiem zvejnieku kolhozi kļuva turīgāki un centās pilsētu labiekārtot, tādēļ tās ziemeļu daļā tika izveidots Zvejnieku parks ar stadionu un brīvdabas estrāde, kurā katru gadu jūlija sākumā notiek Zvejnieku svētki, no 2001. gada — Jūras svētki.

Mūsdienu Salacgrīvas saimniecībā vēl joprojām liela nozīme ir koku eksportam, kokapstrādei, kā arī pārtikas ražošanai un tirdzniecībai.&lt;ref&gt;&quot;Salacgrīva&quot;, Salacgrīvas pilsētas ar lauku teritoriju dome, 2008&lt;/ref&gt;

== Kultūra ==

=== Bibliotēka ===
19. gadsimta beigās pilsētas teritorijā sāka darboties Salacgrīvas Saviesīgā biedrība, ar kuras palīdzību 1902. gada 4. augustā nodibināja Salacgrīvas Saviesīgās biedrības bibliotēku un 1912. gadā tika uzcelts biedrības nams, kurā sev mājas atrada arī bibliotēka. Sākumā tajā bija atrodamas 300 dažāda satura grāmatas, bet vēlāk to skaits pieauga līdz 700 sējumiem. 1957. gadā bibliotēku sadalīja Salacgrīvas pilsētas un Salacgrīvas bērnu bibliotēkā. Kopš 2003. gada Salacgrīvas pilsētas bibliotēkā darbojas novadpētniecības istaba.&lt;ref name=&quot;bibliotēka&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.salacbiblioteka.lv/index.php?p=8503&amp;lang=1184|title=Salacgrīvas bibliotēka|website=www.salacbiblioteka.lv|access-date=2023-06-27}}&lt;/ref&gt;

=== Muzejs ===
Kopš muzeja dibināšanas 1998. gadā tas darbojas kā novada vēstures centrs vietējiem iedzīvotājiem, tūristiem un vēstures pētniekiem. Muzeja arhīvā atrodami materiāli par zveju un zvejniekiem Salacas upes lejtecē un Ziemeļvidzemes jūras piekrastē; par seno nēģu zveju ar tačiem; par Vecsalacas un Svētciema muižu vēsturi, uz kuru zemēm veidojās Salacgrīva; par pilsētas ekonomisko un politisko dzīvi; apkārtnes skolām, baznīcām un draudzēm; par salacgrīviešiem, kas ievērojami ar saviem nopelniem pedagoģijā, zinātnē, kultūrā un mākslā, uzņēmējdarbībā, politikā un tautsaimniecībā.&lt;ref name=&quot;muzejs&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.muzeji.lv/lv/museums/salacgriva-museum/ |title=Salacgrīvas muzeja mājaslapa |access-date={{dat|2015|07|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305060805/http://www.muzeji.lv/lv/museums/salacgriva-museum/ |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
File:Salacgrīva Museum.jpg|Salacgrīvas muzeja Mantu kambaris
File:Salacgrīva library.jpg|Salacgrīvas bibliotēka
File:Salacgrīva Municipality Tourism Information Centre 01.jpg|Salacgrīvas Tūrisma informācijas centrs
&lt;/gallery&gt;

== Tūrisms ==
Salacgrīvas novada tūrisma informācijas centrs pēc neatkarības atjaunošanas bija pirmais tūrisma informācijas centrs Latvijā. Savu darbu tas uzsāka 1993. gada 21. jūnijā, taču oficiāli dibināts tika 1994. gada 3. novembrī.&lt;ref name=&quot;travel&quot;&gt;[http://www.latvia.travel/lv/infocentrs/salacgrivas-turisma-informacijas-centrs Latvia travel — Salacgrīvas tūrisma informācijas centrs]&lt;/ref&gt;

Top 5 valstis, no kurām ārvalstu tūristi ieceļo Salacgrīvā ir [[Igaunija]], [[Vācija]], [[Somija]], [[Lietuva]] un [[Krievija]].&lt;ref name=&quot;statistika&quot;&gt;2014. gada Salacgrīvas novada tūrisma statistika&lt;/ref&gt;

Populārākie tūrisma objekti:
* '''Nēģu tacis''' — unikāls zvejas paņēmiens ar vairāku gadsimtu vēsturi, ko mūsdienās izmanto tikai Salacgrīvā. [[Nēģu dzimta|Nēģu]] tacis ir īpašas konstrukcijas laipa, no kuras upes straumē tiek iegremdēti nēģu [[Murds|murdi]] un notiek zveja. Taci katru gadu ierīko no jauna no vairākus gadus gatavinātiem egļu kokmateriāliem un stiprināšanai netiek izmantotas ne naglas, ne skrūves, bet īpašas sasaites.
* '''Mantu kambaris''' — vieta, kur iespējams apskatīt dažādus žurnālus, grāmatas, rotaļlietas, traukus un interjera priekšmetus, kā arī padomju laika audio, video un fotoaparatūru sākot no pirmajiem modeļiem.
* '''Muzejs''' — iespēja apskatīt pastāvīgo ekspozīciju „Zutiņš murdā”, kurā parādīta zvejas vēsture un tradīcijas Vidzemes jūrmalā, kā arī senā nēģu zvejas metode, kad pāri upei tiek būvēts aizsprosts jeb tacis.
* '''Salacas promenāde un bāka''' — bāka ir četrstūrains balts tornis ar sarkanu laternu tā galā. Mūsdienās tā vairs nedarbojas, taču savulaik kalpojusi, lai visi zvejnieki atrastu ceļu mājup. Bāka tika celta daudzo sēkļu dēļ piekrastē starp Salacgrīvu un Ainažiem, kas visā Rīgas līča piekrastē kuģošanai bija bīstamākais apgabals. Lai pasargātu Salacas krastu no erozijas, nolēma būvēt promenādi. Tā tapa, vietējiem savedot akmeņus. Atjaunoto Salacgrīvas promenādi atklāja 2014. gada maijā.
* '''Naborigama ceplis''' — keramikas apdedzināšanas krāsns jeb Naborigama uzbūvēta 2007. gada vasarā. Šajā krāsnī iespējams sasniegt porcelāna apdedzināšanas temperatūru virs 1300 grādiem. Lai sasniegtu nepieciešamo karstumu, katru gadu jūlijā kambarkrāsns tiek kurināta veselu nedēļu. Pēc nedēļas uz cepļa atvēršanu sapulcējas mākslinieki, lai redzētu savu mākslas darbu rezultātus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tourism.salacgriva.lv/lv/ko-darit/ |title=Salacgrīvas TIC - ko darīt |access-date={{dat|2015|07|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150724140200/http://www.tourism.salacgriva.lv/lv/ko-darit/ |archivedate={{dat|2015|07|24||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Pasākumi ==
* Februārī notiek '''Starptautiskais Meteņu masku tradīciju festivāls''', kad pilsētā darbojas meistardarbnīcas, kurās katram iespēja izveidot sev masku, kā arī dažādi ar tradīcijām saistīti muzikāli pasākumi.
* Maijā Salacgrīvā norisinās 4 pasākumi: '''Muzeju nakts, Reņģēdāju festivāls, ''Amber Race — Swimrun'' sacensības,''' '''Plostnieku svētku'''. Plostnieku svētki, kuros katrs pēc sentēvu metodēm var apgūt prasmes plostu siešanā, izmantojot plostnieku darbarīkus. ''Amber Race'' ir pirmās ''swimrun'' sacensības Latvijā, kas notika 13.08.2016 Salacgrīvā. ''Swimrun'' ir izturības sporta veids, kurā taku skriešana mijas ar peldēšanu atklātos ūdeņos.
* Jūnijs ir '''Akustiskās mūzikas festivāla „Sudraba kaija”''' laiks, kura mērķis ir stimulēt visdažādāko žanru muzikantus spēlēt akustiski. Festivālā darbojas seno mūzikas instrumentu darbnīcas un semināri.
* Otrā jūlija sestdienās notiek '''Jūras svētki'''. Dienas garumā darbojas zivju tirgus, notiek koncerti, dejas, izbraucieni jūrā ar zvejas kuģīšiem un laivām.
* Jūlija beigās tiek atzīmēts '''Klasiskās mūzikas festivāls''', kura laikā Eiropas valstu pedagogu pavadībā notiek meistarklases talantīgākajiem mūzikas skolu bērniem no Latvijas, Eiropas un Āzijas. Festivāla laikā Salacgrīvas novadā notiek klasiskās mūzikas koncerti.
* Augusts pilsētniekiem asociējas ar '''Pilsētas svētkiem''', kad piektdienas vakars tiek aizsākts ar vēsturisku filmu demonstrēšanu, bet sestdienas rīts turpinās ar tirgošanos, radošām darbnīcām un novada biedrību organizētiem pasākumiem un koncertiem. Viens no interesantākajiem pasākumiem ir basketbola sacensības '''Salacgrīvas krastu mačs,''' kas notiek ar mērķi popularizēt basketbolu un veselīgu dzīvesveidu visās vecumgrupās. Turnīrs notiek Salacgrīvas pilsētas svētku ietvaros, kurās piedalās Salacgrīvas novada iedzīvotāji. Turnīrā savā starpā sacenšas divas komandas — Salacas labā un kreisā krasta iedzīvotāji. Katras spēles rezultāts tiek skaitīts kopsummā.
* Lai dzīvesveidu padarītu veselīgāku un interesantāku septembrī notiek 6,5 km garais '''Trīs tiltu maratons''', kas nav mainījies vairāk kā trīsdesmit gadus kopš tradīcijas dibināšanas.
* Oktobrī tradicionāli svin '''Nēģu dienu''', kurā ir iespējams apmeklēt visus Salacas un [[Svētupe]]s nēģu tačus, nobaudīt nēģu zupu un karsti ceptus nēģus, redzēt kā ķer nēģus, dzirdēt dziesmas par jūru, upi un zvejniekiem, kā arī padejot.&lt;ref name=&quot;pasākumi&quot;&gt;[http://www.visitsalacgriva.lv/lv/pasakumi/ Salacgrīvas TIC — pasākumi]&lt;/ref&gt;

== Sports ==
Sporta un atpūtas komplekss &quot;Zvejnieku Parks&quot; atrodas Salacgrīvas ziemeļu pusē, pašā jūras krastā. Tā platība ir 13 [[hektārs|ha]].

[[Basketbols]] ir viens no populārākajiem sporta veidiem Salacgrīvā. Pilsētā ir basketbola klubs [[Basketbola klubs Salacgrīva|'''”BK Salacgrīva”''']].

== Reliģija ==
Salacgrīvā ir trīs tradicionālo konfesiju dievnami:
* '''Salacgrīvas Sv. Marijas Goreti baznīca''' (katoļu draudze) — jauno katoļu dievnamu konsekrēja V.E. arhibīskaps [[Jānis Pujats]] 1997. gada 27. jūlijā. Baznīcas arhitekts ir Dagnis Straubergs. Dievnamu projektēja Dagnis Straubergs. Sv. Marijai Goreti veltīto mozaīkas autore ir Mārīte Folkmane, bet lielā altāra krustu un Kristus atveidu darināja mākslinieks Jānis Bārda.&lt;ref name=&quot;bazn&quot;&gt;[http://www.tourism.salacgriva.lv/lv/ko-darit/sv-marijas-goreti-katolu-baznica/ Salacgrīvas TIC — Sv. Marijas Goreti baznīca]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
* '''Lielsalacas Evaņģēliski luteriskā baznīca''' — celta 1777. gadā (koka ēka), 1853.-1857. gadā uzcelta mūra baznīca, 1892. gadā baznīca paplašināta, tai piebūvēta altāra telpa (500 sēdvietas). Baznīcas atjaunošanas darbi notikuši 1927. gadā, dievnama 200 gadu jubileja baznīcā svinēta 1997. gada 10. jūlijā.&lt;ref name=&quot;baznīca&quot;&gt;[http://www.lelb.lv/lv/?ct=draudzes_lv&amp;fu=i&amp;id=135 Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu mājaslapa]&lt;/ref&gt;
* '''Salacgrīvas Sv. Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca''' — celta 1873. gadā — tās arhitekts ir [[Roberts Pflūgs|R. Pflūgs]], kas ir arī Kristus Piedzimšanas jeb Rīgas pareizticīgo katedrāles autors.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tourism.salacgriva.lv/lv/ko-darit/salacgrvas-sv-dievmtes-patvruma-pareizticgo-baznca/ |title=Salacgrīvas TIC – pareizticīgo baznīca |access-date={{dat|2015|07|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304223852/http://www.tourism.salacgriva.lv/lv/ko-darit/salacgrvas-sv-dievmtes-patvruma-pareizticgo-baznca/ |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Attēls:Salacgrīva (Salismünde) - church.JPG|Evaņģēliski luteriskā baznīca
Attēls:Salacgrīva ortodox church - panoramio.jpg|Pareizticīgo baznīca
Attēls:Salacgrīva church - panoramio.jpg|Katoļu baznīca
Attēls:Wooden bridge in Salacgriva - panoramio.jpg|Nēģu tacis pāri Salacai
&lt;/gallery&gt;

== Iedzīvotāji ==

=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 CSP]&lt;/ref&gt;
{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 80%
| align = none
|percentages = pagr
|break       = jā
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1881|455
|1925|900
|1930|909
|1935|921
|1959|2080
|1970|2366
|1979|3385
|1989|3481
|2000|3609
|2011|2930
|2021|2576
}}

=== Ievērojamas personības ===

Salacgrīvā dzimuši vai dzīvojuši:
* [[Dzintris Kolāts]] (1959) — bijušais Latvijas Radio ģenerāldirektors un Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta vadītājs

== Skatīt arī ==
* [[Salacgrīvas novads]]
* [[Salacgrīvas pagasts]]
* [[Kuiviži]]
* [[Salacgrīvas jahtu osta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Latvijas pilsētas}}
{{Limbažu novads}}
{{Latvijas novadu centri}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Salacgrīvas novads}}
{{Limbažu rajons}}
{{Limbažu apriņķis}}
{{Valmieras apriņķis}}
}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Salacgrīva| ]]</text>
      <sha1>3ia1eydlqre50olodztgeqr4e36lyb2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450531</id>
      <parentid>4450281</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T22:27:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dzintarins</username>
        <id>143656</id>
      </contributor>
      <comment>Izliku linku Tallinai</comment>
      <origin>4450531</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16092" sha1="2kgybma4atipkure30e76939uaprujl" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Salacgrīva
| settlement_type = Novada pilsēta
| image_skyline = Salacgrīva, piemineklis jūrniekiem.jpg
| imagesize = 
| image_caption = Piemineklis jūrniekiem Salacgrīvā
| image_flag = Flag of Salacgrīva.svg
| flag_link = Salacgrīvas karogs
| image_shield = Salacgriva COA.svg
| shield_link = Salacgrīvas ģerbonis
| shield_size = 70px
| pushpin_map = Latvija#Limbažu novads
| pushpin_label_position =  
| latd = 57
| latm = 45
| lats = 06
| latNS = N
| longd = 24
| longm = 21
| longs = 26
| longEW = E
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}'''
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_name1 = [[Limbažu novads]]
| established_title = Pilsētas tiesības
| established_date = kopš [[1928. gads|1928. gada]]
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| leader_title = Salacgrīvas apvienības pārvaldes vadītājs
| leader_name = Andris Zunde
| seat_type = Vēsturiskie&lt;br /&gt;nosaukumi
| seat = {{val|de|Salismünde}}
| area_total_km2 = 12.57
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
| population_total = {{iedzsk|dati|Salacgrīva}}
| population_as_of = {{iedzsk|dat}}
| population_rank = 
| population_density_km2 = auto
| elevation_m = 4
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| postal_code_type = Pasta indeksi
| postal_code = LV-4033
| website = {{URL|www.salacgriva.lv}}
| footnotes = 
}}
'''Salacgrīva''' ir pilsēta [[Vidzeme]]s ziemeļos, [[Limbažu novads|Limbažu novadā]], [[Salaca]]s upes grīvā. Attālums no Salacgrīvas līdz [[Rīga]]i — {{nobr|103 km}}, līdz [[Limbaži]]em — {{nobr|50 km}}, līdz [[Valmiera]]i — {{nobr|95 km}}, līdz [[Tallina|Tallinai]] — {{nobr|206 km}}. Pilsētas saimniecībā liela nozīme ir koku eksportam, kokapstrādei, pārtikas ražošanai un tirdzniecībai.

== Vēsture ==
Kā apdzīvota vieta Salacgrīva pastāvējusi jau 5. gadsimtā, kad pie Salacas grīvas atradusies [[lībieši|lībiešu]] apmetne ''Saletsa''. Lībiešu pils vietā Salacas labajā krastā vairākus gadsimtus vēlāk uzcēla [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] [[Salacas pils|pili]], kura pirmoreiz minēta 1391. gadā [[Lībeka]]s hronikā kā ''Saltze''. Pils bija biežs uzbrukumu mērķis [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā, bet [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1702.-1703. gadā to uzspridzināja un vairs neatjaunoja. Ap pilskalnu vēl mūsdienās var redzēt, kur bijis kuģojams kanāls.

Salacgrīvas izaugsme notika līdz ar piekrastes kuģniecības attīstību [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]. Lai līdzšinējo liellaivu vietā ostā varētu iebraukt arī kuģi, Salacas gultni padziļināja un upes grīvā no laukakmeņiem izbūvēja [[Mols|molu]]. Salacgrīva kļuva par nozīmīgu pārkraušanas vietu Ziemeļvidzemes ražojumu — kokmateriālu, linu un labības — tālākai transportēšanai uz [[Pērnava|Pērnavu]] un Rīgu. 19. gadsimta beigās gada laikā ostā ienāca līdz 200 kuģiem, kas veicināja iedzīvotāju skaita pieaugumu, tādēļ gadsimta beigās šeit bija vairāk nekā 70 dzīvojamo un 40 noliktavu ēku. 20. gadsimta sākumā preču plūsma uz Salacgrīvu mazinājās tādēļ, ka [[Vidzemes guberņa|Vidzemē]] attīstījās [[Dzelzceļš|dzelzceļu]] būve, un lielākā daļa preču tika transportētas uz jaunizbūvēto [[Ainažu osta|Ainažu ostu]], ko ar iekšzemi savienoja [[dzelzceļa līnija Ainaži—Valmiera—Smiltene|Ainažu—Valmieras—Smiltenes]] [[šaursliežu dzelzceļš]]. Galu galā salacgrīvieši pārorientējās tikai uz [[Koku pludināšana|koku pludināšanu]] pa Salacu un to tālāku transportēšanu.

Pēc neatkarības pasludināšanas sāka attīstīties kultūras dzīve un pēc H. Edemaņa iniciatīvas 1921. gadā agrākās draudzes skolas telpās sāka darboties [[Salacgrīvas vidusskola]]. 1928. gadā 7. februārī Salacgrīvai piešķīra pilsētas statusu.
[[Latvijas PSR]] periodā Salacgrīvā izveidoja zivju fabriku, kura sākotnēji bija paredzēta Ainažos, kā arī nodibināja zvejnieku arteli „Brīvais vilnis”. Pateicoties zivrūpniecības attīstībai, no jauna izbūvēja ostu, un iedzīvotāju skaita pieaugums veicināja jaunu dzīvojamo namu celtniecību. Ar gadiem zvejnieku kolhozi kļuva turīgāki un centās pilsētu labiekārtot, tādēļ tās ziemeļu daļā tika izveidots Zvejnieku parks ar stadionu un brīvdabas estrāde, kurā katru gadu jūlija sākumā notiek Zvejnieku svētki, no 2001. gada — Jūras svētki.

Mūsdienu Salacgrīvas saimniecībā vēl joprojām liela nozīme ir koku eksportam, kokapstrādei, kā arī pārtikas ražošanai un tirdzniecībai.&lt;ref&gt;&quot;Salacgrīva&quot;, Salacgrīvas pilsētas ar lauku teritoriju dome, 2008&lt;/ref&gt;

== Kultūra ==

=== Bibliotēka ===
19. gadsimta beigās pilsētas teritorijā sāka darboties Salacgrīvas Saviesīgā biedrība, ar kuras palīdzību 1902. gada 4. augustā nodibināja Salacgrīvas Saviesīgās biedrības bibliotēku un 1912. gadā tika uzcelts biedrības nams, kurā sev mājas atrada arī bibliotēka. Sākumā tajā bija atrodamas 300 dažāda satura grāmatas, bet vēlāk to skaits pieauga līdz 700 sējumiem. 1957. gadā bibliotēku sadalīja Salacgrīvas pilsētas un Salacgrīvas bērnu bibliotēkā. Kopš 2003. gada Salacgrīvas pilsētas bibliotēkā darbojas novadpētniecības istaba.&lt;ref name=&quot;bibliotēka&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.salacbiblioteka.lv/index.php?p=8503&amp;lang=1184|title=Salacgrīvas bibliotēka|website=www.salacbiblioteka.lv|access-date=2023-06-27}}&lt;/ref&gt;

=== Muzejs ===
Kopš muzeja dibināšanas 1998. gadā tas darbojas kā novada vēstures centrs vietējiem iedzīvotājiem, tūristiem un vēstures pētniekiem. Muzeja arhīvā atrodami materiāli par zveju un zvejniekiem Salacas upes lejtecē un Ziemeļvidzemes jūras piekrastē; par seno nēģu zveju ar tačiem; par Vecsalacas un Svētciema muižu vēsturi, uz kuru zemēm veidojās Salacgrīva; par pilsētas ekonomisko un politisko dzīvi; apkārtnes skolām, baznīcām un draudzēm; par salacgrīviešiem, kas ievērojami ar saviem nopelniem pedagoģijā, zinātnē, kultūrā un mākslā, uzņēmējdarbībā, politikā un tautsaimniecībā.&lt;ref name=&quot;muzejs&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.muzeji.lv/lv/museums/salacgriva-museum/ |title=Salacgrīvas muzeja mājaslapa |access-date={{dat|2015|07|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305060805/http://www.muzeji.lv/lv/museums/salacgriva-museum/ |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
File:Salacgrīva Museum.jpg|Salacgrīvas muzeja Mantu kambaris
File:Salacgrīva library.jpg|Salacgrīvas bibliotēka
File:Salacgrīva Municipality Tourism Information Centre 01.jpg|Salacgrīvas Tūrisma informācijas centrs
&lt;/gallery&gt;

== Tūrisms ==
Salacgrīvas novada tūrisma informācijas centrs pēc neatkarības atjaunošanas bija pirmais tūrisma informācijas centrs Latvijā. Savu darbu tas uzsāka 1993. gada 21. jūnijā, taču oficiāli dibināts tika 1994. gada 3. novembrī.&lt;ref name=&quot;travel&quot;&gt;[http://www.latvia.travel/lv/infocentrs/salacgrivas-turisma-informacijas-centrs Latvia travel — Salacgrīvas tūrisma informācijas centrs]&lt;/ref&gt;

Top 5 valstis, no kurām ārvalstu tūristi ieceļo Salacgrīvā ir [[Igaunija]], [[Vācija]], [[Somija]], [[Lietuva]] un [[Krievija]].&lt;ref name=&quot;statistika&quot;&gt;2014. gada Salacgrīvas novada tūrisma statistika&lt;/ref&gt;

Populārākie tūrisma objekti:
* '''Nēģu tacis''' — unikāls zvejas paņēmiens ar vairāku gadsimtu vēsturi, ko mūsdienās izmanto tikai Salacgrīvā. [[Nēģu dzimta|Nēģu]] tacis ir īpašas konstrukcijas laipa, no kuras upes straumē tiek iegremdēti nēģu [[Murds|murdi]] un notiek zveja. Taci katru gadu ierīko no jauna no vairākus gadus gatavinātiem egļu kokmateriāliem un stiprināšanai netiek izmantotas ne naglas, ne skrūves, bet īpašas sasaites.
* '''Mantu kambaris''' — vieta, kur iespējams apskatīt dažādus žurnālus, grāmatas, rotaļlietas, traukus un interjera priekšmetus, kā arī padomju laika audio, video un fotoaparatūru sākot no pirmajiem modeļiem.
* '''Muzejs''' — iespēja apskatīt pastāvīgo ekspozīciju „Zutiņš murdā”, kurā parādīta zvejas vēsture un tradīcijas Vidzemes jūrmalā, kā arī senā nēģu zvejas metode, kad pāri upei tiek būvēts aizsprosts jeb tacis.
* '''Salacas promenāde un bāka''' — bāka ir četrstūrains balts tornis ar sarkanu laternu tā galā. Mūsdienās tā vairs nedarbojas, taču savulaik kalpojusi, lai visi zvejnieki atrastu ceļu mājup. Bāka tika celta daudzo sēkļu dēļ piekrastē starp Salacgrīvu un Ainažiem, kas visā Rīgas līča piekrastē kuģošanai bija bīstamākais apgabals. Lai pasargātu Salacas krastu no erozijas, nolēma būvēt promenādi. Tā tapa, vietējiem savedot akmeņus. Atjaunoto Salacgrīvas promenādi atklāja 2014. gada maijā.
* '''Naborigama ceplis''' — keramikas apdedzināšanas krāsns jeb Naborigama uzbūvēta 2007. gada vasarā. Šajā krāsnī iespējams sasniegt porcelāna apdedzināšanas temperatūru virs 1300 grādiem. Lai sasniegtu nepieciešamo karstumu, katru gadu jūlijā kambarkrāsns tiek kurināta veselu nedēļu. Pēc nedēļas uz cepļa atvēršanu sapulcējas mākslinieki, lai redzētu savu mākslas darbu rezultātus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tourism.salacgriva.lv/lv/ko-darit/ |title=Salacgrīvas TIC - ko darīt |access-date={{dat|2015|07|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150724140200/http://www.tourism.salacgriva.lv/lv/ko-darit/ |archivedate={{dat|2015|07|24||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Pasākumi ==
* Februārī notiek '''Starptautiskais Meteņu masku tradīciju festivāls''', kad pilsētā darbojas meistardarbnīcas, kurās katram iespēja izveidot sev masku, kā arī dažādi ar tradīcijām saistīti muzikāli pasākumi.
* Maijā Salacgrīvā norisinās 4 pasākumi: '''Muzeju nakts, Reņģēdāju festivāls, ''Amber Race — Swimrun'' sacensības,''' '''Plostnieku svētku'''. Plostnieku svētki, kuros katrs pēc sentēvu metodēm var apgūt prasmes plostu siešanā, izmantojot plostnieku darbarīkus. ''Amber Race'' ir pirmās ''swimrun'' sacensības Latvijā, kas notika 13.08.2016 Salacgrīvā. ''Swimrun'' ir izturības sporta veids, kurā taku skriešana mijas ar peldēšanu atklātos ūdeņos.
* Jūnijs ir '''Akustiskās mūzikas festivāla „Sudraba kaija”''' laiks, kura mērķis ir stimulēt visdažādāko žanru muzikantus spēlēt akustiski. Festivālā darbojas seno mūzikas instrumentu darbnīcas un semināri.
* Otrā jūlija sestdienās notiek '''Jūras svētki'''. Dienas garumā darbojas zivju tirgus, notiek koncerti, dejas, izbraucieni jūrā ar zvejas kuģīšiem un laivām.
* Jūlija beigās tiek atzīmēts '''Klasiskās mūzikas festivāls''', kura laikā Eiropas valstu pedagogu pavadībā notiek meistarklases talantīgākajiem mūzikas skolu bērniem no Latvijas, Eiropas un Āzijas. Festivāla laikā Salacgrīvas novadā notiek klasiskās mūzikas koncerti.
* Augusts pilsētniekiem asociējas ar '''Pilsētas svētkiem''', kad piektdienas vakars tiek aizsākts ar vēsturisku filmu demonstrēšanu, bet sestdienas rīts turpinās ar tirgošanos, radošām darbnīcām un novada biedrību organizētiem pasākumiem un koncertiem. Viens no interesantākajiem pasākumiem ir basketbola sacensības '''Salacgrīvas krastu mačs,''' kas notiek ar mērķi popularizēt basketbolu un veselīgu dzīvesveidu visās vecumgrupās. Turnīrs notiek Salacgrīvas pilsētas svētku ietvaros, kurās piedalās Salacgrīvas novada iedzīvotāji. Turnīrā savā starpā sacenšas divas komandas — Salacas labā un kreisā krasta iedzīvotāji. Katras spēles rezultāts tiek skaitīts kopsummā.
* Lai dzīvesveidu padarītu veselīgāku un interesantāku septembrī notiek 6,5 km garais '''Trīs tiltu maratons''', kas nav mainījies vairāk kā trīsdesmit gadus kopš tradīcijas dibināšanas.
* Oktobrī tradicionāli svin '''Nēģu dienu''', kurā ir iespējams apmeklēt visus Salacas un [[Svētupe]]s nēģu tačus, nobaudīt nēģu zupu un karsti ceptus nēģus, redzēt kā ķer nēģus, dzirdēt dziesmas par jūru, upi un zvejniekiem, kā arī padejot.&lt;ref name=&quot;pasākumi&quot;&gt;[http://www.visitsalacgriva.lv/lv/pasakumi/ Salacgrīvas TIC — pasākumi]&lt;/ref&gt;

== Sports ==
Sporta un atpūtas komplekss &quot;Zvejnieku Parks&quot; atrodas Salacgrīvas ziemeļu pusē, pašā jūras krastā. Tā platība ir 13 [[hektārs|ha]].

[[Basketbols]] ir viens no populārākajiem sporta veidiem Salacgrīvā. Pilsētā ir basketbola klubs [[Basketbola klubs Salacgrīva|'''”BK Salacgrīva”''']].

== Reliģija ==
Salacgrīvā ir trīs tradicionālo konfesiju dievnami:
* '''Salacgrīvas Sv. Marijas Goreti baznīca''' (katoļu draudze) — jauno katoļu dievnamu konsekrēja V.E. arhibīskaps [[Jānis Pujats]] 1997. gada 27. jūlijā. Baznīcas arhitekts ir Dagnis Straubergs. Dievnamu projektēja Dagnis Straubergs. Sv. Marijai Goreti veltīto mozaīkas autore ir Mārīte Folkmane, bet lielā altāra krustu un Kristus atveidu darināja mākslinieks Jānis Bārda.&lt;ref name=&quot;bazn&quot;&gt;[http://www.tourism.salacgriva.lv/lv/ko-darit/sv-marijas-goreti-katolu-baznica/ Salacgrīvas TIC — Sv. Marijas Goreti baznīca]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
* '''Lielsalacas Evaņģēliski luteriskā baznīca''' — celta 1777. gadā (koka ēka), 1853.-1857. gadā uzcelta mūra baznīca, 1892. gadā baznīca paplašināta, tai piebūvēta altāra telpa (500 sēdvietas). Baznīcas atjaunošanas darbi notikuši 1927. gadā, dievnama 200 gadu jubileja baznīcā svinēta 1997. gada 10. jūlijā.&lt;ref name=&quot;baznīca&quot;&gt;[http://www.lelb.lv/lv/?ct=draudzes_lv&amp;fu=i&amp;id=135 Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu mājaslapa]&lt;/ref&gt;
* '''Salacgrīvas Sv. Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca''' — celta 1873. gadā — tās arhitekts ir [[Roberts Pflūgs|R. Pflūgs]], kas ir arī Kristus Piedzimšanas jeb Rīgas pareizticīgo katedrāles autors.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tourism.salacgriva.lv/lv/ko-darit/salacgrvas-sv-dievmtes-patvruma-pareizticgo-baznca/ |title=Salacgrīvas TIC – pareizticīgo baznīca |access-date={{dat|2015|07|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304223852/http://www.tourism.salacgriva.lv/lv/ko-darit/salacgrvas-sv-dievmtes-patvruma-pareizticgo-baznca/ |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Attēls:Salacgrīva (Salismünde) - church.JPG|Evaņģēliski luteriskā baznīca
Attēls:Salacgrīva ortodox church - panoramio.jpg|Pareizticīgo baznīca
Attēls:Salacgrīva church - panoramio.jpg|Katoļu baznīca
Attēls:Wooden bridge in Salacgriva - panoramio.jpg|Nēģu tacis pāri Salacai
&lt;/gallery&gt;

== Iedzīvotāji ==

=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 CSP]&lt;/ref&gt;
{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 80%
| align = none
|percentages = pagr
|break       = jā
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1881|455
|1925|900
|1930|909
|1935|921
|1959|2080
|1970|2366
|1979|3385
|1989|3481
|2000|3609
|2011|2930
|2021|2576
}}

=== Ievērojamas personības ===

Salacgrīvā dzimuši vai dzīvojuši:
* [[Dzintris Kolāts]] (1959) — bijušais Latvijas Radio ģenerāldirektors un Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta vadītājs

== Skatīt arī ==
* [[Salacgrīvas novads]]
* [[Salacgrīvas pagasts]]
* [[Kuiviži]]
* [[Salacgrīvas jahtu osta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Latvijas pilsētas}}
{{Limbažu novads}}
{{Latvijas novadu centri}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Salacgrīvas novads}}
{{Limbažu rajons}}
{{Limbažu apriņķis}}
{{Valmieras apriņķis}}
}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Salacgrīva| ]]</text>
      <sha1>2kgybma4atipkure30e76939uaprujl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>5477</id>
    <revision>
      <id>4450127</id>
      <parentid>4435860</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T12:34:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Agris Krūms</username>
        <id>139318</id>
      </contributor>
      <comment>&quot;Pievienotas saites&quot;</comment>
      <origin>4450127</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14647" sha1="i1gqhxk2dsv9kokwp1f53f0xecjgnj0" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Valka
| settlement_type = Novada pilsēta
| image_skyline = {{Vairāki attēli
 |total_width             = 305
 |border                  = infobox
 |perrow                  = 1/2
 |caption_align           = center
 |image1                  = 2020 08 Valka Valga (10).jpg
 |caption1                = [[Valkas-Lugažu luterāņu baznīca]]
 |image2                  = House in Valka 1.JPG
 |caption2                = Valkas kultūras nams
 |image3                  = Valga, Estonia (53125531213).jpg
 |caption3                = Robeža ar [[Igaunija|Igauniju]]
 }}
| imagesize = 
| image_caption = 
| image_flag = Flag of Valka.svg
| flag_link = Valkas karogs
| image_shield = Coat of Arms of Valka.svg
| shield_link = Valkas ģerbonis
| shield_size = 70px
| pushpin_map = Latvija#Valkas novads
| pushpin_label_position =        
| latd = 57
| latm = 46
| lats = 30
| latNS = N
| longd = 26
| longm = 00
| longs = 36
| longEW = E
| subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
| subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}'''
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_name1 = [[Valkas novads]]
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name2 = 
| established_title = Pilsētas tiesības
| established_date = kopš 1584. gada
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| seat_type = Vēsturiskie&lt;br /&gt;nosaukumi
| seat = {{val|de|Walk}}
| area_footnotes = 
| area_total_km2 = 14.36
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
| population_total = {{iedzsk|dati|Valka}}
| population_as_of = {{iedzsk|dat}}
| population_rank = 
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| postal_code_type = Pasta indeksi
| postal_code = LV-4701&lt;br /&gt;LV-4702
| area_code = 
| website = {{URL|www.valka.lv}}
| footnotes = 
}}
'''Valka''' ir pilsēta [[Vidzeme|Ziemeļvidzemē]], [[Valkas novads|Valkas novada]] administratīvais centrs [[Latvija|Latvijā]]. Ziemeļos Valka robežojas ar [[Igaunija|Igaunijas Republiku]] un savu dvīņu pilsētu [[Valga|Valgu]]. {{iedzsk|dat|dat_f=L}} Valkā bija {{iedzsk|dati|Valka|format=yes}} iedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot; /&gt;

== Etimoloģija ==
Pastāv uzskats, ka Valkas nosaukums, iespējams, saistīts ar [[latviešu valoda]]s darbības vārdiem &quot;vilkt&quot; un &quot;valkāt&quot;, vai arī lietvārdu &quot;valks&quot;, kas ir senāk lietots mitrāju teritoriju vai atsevišķu to elementu — staignāja, purva, arī strauta apzīmējums un kopumā raksturo Valkas apkārtnei raksturīgos ģeogrāfiskos apstākļus.&lt;ref&gt;[http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/15515/ Zudusī Latvija - Valka] {{lv ikona}}&lt;/ref&gt; Darbības vārds &quot;valks&quot; sākotnēji varējis apzīmēt laivu pārvilkšanas vietu [[aizvēsture|aizvēsturiskajos laikos]], kad laivas vai kravas no [[Gauja]]s upes baseina tika pārvilktas uz [[Pedele (upe)|Pedeles]] upi, pa kuru varēja nokļūt [[Emajegi]] upes baseinā un tālāk — uz Igaunijas ezeriem.

== Vēsture ==
{{Pamatraksts|Valkas vēsture}}
[[Viduslaiki|Viduslaikos]] Valka atradās izdevīgu satiksmes ceļu tuvumā, kas veda no [[Gauja]]s un [[Seda (upe)|Seda]]s uz [[Pedele (upe)|Pedele]]s ūdensceļu. Pirmās ziņas par Valku (tolaik Pedeli) atrodamas 1286. gada [[Rīga]]s parādu grāmatās. 1419. gadā [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VI Ambundi]] panāca [[Livonijas Konfederācija]]s [[Livonijas landtāgs|landtāgu]] regulāru sasaukšanu Valkā. Pēc [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s izveides tā 1582. gadā nonāca [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] pārvaldē un 1584. gadā tai piešķīra pilsētas tiesības.
1627. gadā [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] laikā Valku nopostīja, un tā nonāca [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā. Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] 1721. gadā [[Krievijas Impērija]]s pakļautībā.
1849. gadā no Valmieras uz Valku pārcēla [[Vidzemes skolotāju seminārs|Vidzemes skolotāju semināru]]. Pēc 1886. gada pilsēta izveidojās par lielu dzelzceļa līniju krustpunktu ar savienojumiem uz Rīgu, Tērbatu, Pleskavu, Pērnavu un Alūksni-Gulbeni-Pļaviņām.

1917. gada 2. decembrī Valkā [[Latviešu pagaidu nacionālā padome]] pieņēma [[1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju|deklarāciju par Latvijas autonomiju]], kurā tika oficiāli pasludināts, ka Latvija ir autonoma valstsvienība, kurā ietilpst [[Vidzeme]], [[Kurzeme]] un [[Latgale]]. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s šeit tika izveidotas t.s. [[Iskolats|Iskolata Latvijas]] pārvaldes iestādes. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā, pēc [[Kauja pie Paju|Paju kaujas]] 1919. gada 31. janvārī Valku ieņēma Igaunijas karaspēks.

1920. gadā pa nelielo Varžupīti tika nosprausta [[Latvijas—Igaunijas robeža]], kā rezultātā igauņu pusē nonāca pilsētas vēsturiskais un saimnieciskais centrs, tai skaitā rātsnams, ģimnāzija, dzelzceļa stacija u.c. sabiedriski nozīmīgas ēkas, kamēr Latvijas pusē pilsētas rietumu nomale.

Pilsētas sadalīšanas rezultātā no Valkas Igaunijas daļas uz bijušo priekšpilsētu, kas tagad atradās Latvijas Republikas teritorijā pārcēlās 2500 latviešu, bet pati priekšpilsēta saskaņā ar Ministru kabineta 1920. gada 22. novembra rīkojumu ieguva jaunas, patstāvīgas pilsētas statusu un tika nosaukta par Valku.&lt;ref&gt;&quot;Valdības Vēstnesis&quot;, 1920. g. 23. novembris, Nr. 268., 2.lpp.&lt;/ref&gt;

Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] 1991. gadā tika atjaunota apsargājama valsts robeža starp Valku un Valgu. 2007. gadā [[Latvija]] un [[Igaunija]] pievienojās [[Šengenas līgums|Šengenas līgumam]], kā rezultātā robežkontroles un robežpārejas punkti atkal tika likvidēti un abas pilsētas faktiski kļuva par vienotu urbānu teritoriju ar divām atsevišķām pašpārvaldēm divās atsevišķās valstīs.

== Ģeogrāfija ==

Valka atrodas [[Sakalas augstiene]]s Ērģemes paugurainē, ūdensšķirtnē apmēram 50 m vjl. Pilsētu ielejveida pazeminājumā šķērso [[Pedele]] (upes līmenis 43 m vjl.). Pa tās pieteku [[Varžupīte (Pedeles pieteka)|Varžupīti]] nosprausta robeža ar Igauniju. Valkas pilsētas teritorijā atrodas ezers — [[Zāģezers]], kas ir mākslīgi uzpludināta Pedeles gultnes daļa. Pilsētas rietumos Burgas paugurainē atrodas augstākās vietas līdz 90 m vjl. Uz dienvidiem no Valkas plešas Sedas līdzenums; netālu sākas un pa pilsētas robežu tek [[Seda (upe)|Seda]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valka.lv/lv/media/2944/download?attachment|title=Valkas novada teritorijas plānojuma (no 2017. gada)
grozījumu vides pārskats}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Enciclopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds &quot;Preses Nams&quot;|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}&lt;/ref&gt;

Valka robežojas ar kaimiņpilsētu [[Valga|Valgu]] un vienlaikus — ar [[Igaunija|Igaunijas Republiku]]. Latvijas pusē to apņem [[Valkas pagasts]]. Valkas platība ir 14,36 km². Attālums līdz [[Rīga]]i — 160 km, līdz Valmierai — 50 km, līdz [[Tartu]] ([[Igaunija]]) — 90 km.
&lt;gallery&gt;
Attēls:Valka, Latgales iela (1).JPG|Latgales iela
Attēls:Valka, Semināra iela (3).JPG|Semināra iela
Attēls:Valka, Ausekļa iela (1).JPG|Ausekļa iela
&lt;/gallery&gt;

== Iedzīvotāji ==
1821. gadā pilsētā bija tikai 451 iedzīvotājs, bet no šī laika tā auga nepārtraukti līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]]. Īpaši strauji iedzīvotāju skaits pieauga 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, kad Valka kļuva par dzelzceļa mezglu. Valkas stāvoklis latviešu-igauņu etnisko telpu robežjoslā atspoguļojās tās iedzīvotāju sastāvā, un 1897. gadā no iedzīvotāju kopskaita 41% bija latvieši, 33% igauņi, 11% krievi un 10% vācieši.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas ģeogrāfija|last=Rutkis|first=J.|publisher=Apgāds Zemgale|year=1960}}&lt;/ref&gt; Pirmā pasaules kara sākumā Valka bija kļuvusi par vidēji lielu pilsētu. Kara beigās tur bija apmetušies daudz bēgļu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Ar 1920. gada 1. jūlija lēmumu pilsētu pārdalot, tās lielākā daļa ar pilsētas centru un dzelzceļa mezglu tika piešķirta Igaunijai, bet Latvijai atstāja rietumu priekšpilsētu, kur 1920. gadā bija tikai 2964 iedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; No Igaunijas daļas pārcēlās ap 2500 latviešu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Nelabvēlīgo apstākļu dēļ Valkas attīstība bija kavēta, kas atspoguļojās iedzīvotāju skaitā. Valsts robeža pārdalīja agrāko lauksaimniecības areālu, kas atradās pilsētas ietekmes sfērā. Latvijas pusē lauksaimniecības zeme bija ierobežota ar Burgas pauguraini uz rietumiem no pilsētas, kā arī ar purviem un mežiem. Bija mazinājusies arī dzelzceļa mezgla loma, un garš posms no Valkas-Gulbenes līnijas palika Igaunijā.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

=== Iedzīvotāju skaita dinamika ===
Esošajās robežās, līdz 1914. gadam ar [[Valga]]s pilsētu.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]&lt;/ref&gt;
{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 80%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1821|451
|1867|3545
|1881|4200
|1893|8430
|1897|10922
|1910|18500
|1914|21500
|1920|2964
|1925|3339
|1935|3268
|1943|3400
|1959|4872
|1970|7209
|1979|8023
|1989|8268
|2000|6782
|2011|5471
|2021|4510
}}

== Izglītība ==

Kā nozīmīgs izglītības centrs Valka izveidojās jau 19. — 20. gadsimta mijā. Kopumā Valkā darbojās 16 skolas: 10 dažāda tipa pamatskolas un reālskolas, 2 sieviešu ģimnāzijas, augstākā tautskola ar divgadīgiem pedagoģiskiem kursiem, 2 tirdzniecības skolas un privātā sieviešu proģimnāzija.

Starp Valkas mācību iestādēm īpaši jāizceļ latviešu un igauņu nācijām būtiskais [[Jānis Cimze|Jāņa Cimzes]] [[Vidzemes skolotāju seminārs]] (1849. — 1890. gads), kas sagatavoja pirmos izglītības darbiniekus plašu tautas masu izglītošanai un radīja priekšnoteikumus nacionālajai atmodai.

Nozīmīgs bija arī Pagasta skolu skolotāju seminārs (1871. — 1887. gads) (direktors Ādams Tērauds).

Kopš 1999. gadā pēc [[Latvijas Universitāte]]s un [[Tartu Universitāte]]s ierosinājuma Valkā tika dibināts [[Latvijas—Igaunijas institūts]], bet 2005. gadā atklāta [[Latvijas Universitāte]]s Valkas filiāle. 
Starp Valkas pilsētu un [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitāti]] izveidojusies veiksmīga sadarbība, realizēti vairāki projekti izglītības jomā, uzsākta Valkas Starptautiskā studiju centra (SSC) izveide.

2012. gadā Valkas pilsētā darbojās šādas izglītības iestādes: 
* Pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Pasaciņa&quot;
* Speciālā pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Pumpuriņš&quot;
* Kristīgā pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Gaismiņa&quot;
* [[Valkas pamatskola]]
* [[Valkas ģimnāzija]]
* [[Jāņa Cimzes Valkas mūzikas skola]]
* [[Valkas mākslas skola]]
* Valkas rajona padomes bērnu un jauniešu interešu centrs
* Valkas rajona Bērnu — jaunatnes sporta skola
* [[Latvijas Universitāte]]s Valkas filiāle
* Biedrība &quot;Latvijas—Igaunijas institūts&quot;
* Mācību centrs &quot;Buts&quot;

== Sports ==
Valkā organizētā sporta pirmsākumi ir attiecināmi uz 1922. gadu, kad Valkā izveidojās pirmā sporta organizācija [[Valkas sporta biedrība]]. Šajā biedrībā ietilpa 10 sekcijas — futbola, šaha, tenisa, riteņbraukšanas, slēpošanas, makšķerēšanas, vieglatlētikas, sporta spēļu, tūrisma un galda tenisa. Valkas sporta biedrība kopumā pastāvēja 16 gadus, kad 1938. gadā, apvienojoties ar Alūksnes sporta biedrību, pievienojās [[7. Valkas aizsargu pulka sporta klubam]]. 7. Valkas aizsargu pulka sporta klubam ir divi laika posmi. no 1934. līdz 1938. gadam, kad tas bija patstāvīgs klubs, un no 1938. līdz 1940. gadam, kad tam bija pievienojusies Valkas sporta biedrība. Tad ilgu laiku Valkas sporta dzīvē bija manāms klusums, līdz 1959. gadā izveidojās [[Sporta biedrība &quot;Vārpa&quot;]]. &quot;Vārpa&quot; bija slavena ar savu sportistu labajiem sasniegumiem ne tikai rajona mēroga sacensībās, bet arī republikas mērogā. Lai arī oficiāli sporta biedrība &quot;Vārpa&quot; nav likvidēta, savu darbību tā pārtrauca 1999. gadā.
Valkā ir ļoti plaši pieejama sporta infrastruktūra: trīs mūsdienīgas sporta zāles, mūsdienīgs stadions (rekonstruēts 2006. gadā) ar mākslīgā seguma futbola laukumu, trenažieru zāles u.c. Tā kā Valka ir robežpilsēta ar Valgu, tad abu pilsētu iedzīvotāji var izmantot abu pilsētu sniegtos sporta infrastruktūras pakalpojumus. Pieejamā infrastruktūra ļauj valcēniešiem nodarboties ar daudziem sporta veidiem, vieglatlētiku, [[Futbols|futbolu]], šahu, [[Basketbols|basketbolu]], [[Volejbols|volejbolu]], [[Florbols|florbolu]] u.c. Visu šo sporta veidu treniņus nodrošina Valkas rajona bērnu un jaunatnes sporta skola, Valkas ģimnāzija, Futbola klubs [[FK Valka]] un Valgas sporta iestādes.

== Sadarbības partneri ==

Valkas pilsētas sadarbības pilsētas ir:
* {{flaga|Igaunija}} [[Valga]] (dvīņu pilsēta), [[Igaunija]]
* {{flaga|Somija}} [[Tornio]], [[Somija]]
* {{flaga|Zviedrija}} [[Haparanda]], [[Zviedrija]]
* {{flaga|Zviedrija}} [[Ekere]], [[Zviedrija]]
* {{flaga|Polija}} [[Aleksandrova Kujavska]], [[Polija]] 
* {{flaga|Krievija}} [[Pleskava]], [[Krievija]]

== Ievērojamas personības ==
Valkā dzimuši:
* [[Bruno Artmanis]] — arhitekts (1915-2007);
* [[Teodors Celms]] — filosofs (1893—1989);
* [[Pāvels Loskutovs]] — vieglatlēts (1969; pārstāv Igauniju);
* [[Einārs Tupurītis]] — vieglatlēts (1973);
* [[Aigars Fadejevs]] — vieglatlēts (1975—2024).
* [[Andris Buiķis (matemātiķis)|Andris Buiķis]] (1939—2022) — Latvijas matemātiķis un politiķis.
Valkā darbojušies:
* [[Jānis Cimze]] — pedagogs (1814—1881);
* [[Arturs Goba]] — publicists, dzejnieks (1932—2019).

* [[Agris Krūms]] — mūziķis un komponists (dzimis 1972. gadā).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.vietas.lv/index.php?p=11&amp;id=8106 Valka portālā vietas.lv] {{lv ikona}}
* [http://www.walk.ee/ Valgas un Valkas avīze] {{ru ikona}}
* [http://www.valka.lv Valkas pašvaldības mājaslapa] {{lv ikona}}

{{Valkas novads}}
{{Latvijas pilsētas}}
{{Latvijas novadu centri}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Valkas rajons}}
{{Valkas apriņķis}}
}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Valka| ]]</text>
      <sha1>i1gqhxk2dsv9kokwp1f53f0xecjgnj0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450133</id>
      <parentid>4450127</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T12:42:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Atcēlu [[Special:Contributions/Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[User talk:Agris Krūms|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4450127 Tas ir ievērojamu personību saraksts, nevis visu valcēniešu saraksts.</comment>
      <origin>4450133</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14577" sha1="by2artdvhtncu13qz24rnkv9seu5h35" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Valka
| settlement_type = Novada pilsēta
| image_skyline = {{Vairāki attēli
 |total_width             = 305
 |border                  = infobox
 |perrow                  = 1/2
 |caption_align           = center
 |image1                  = 2020 08 Valka Valga (10).jpg
 |caption1                = [[Valkas-Lugažu luterāņu baznīca]]
 |image2                  = House in Valka 1.JPG
 |caption2                = Valkas kultūras nams
 |image3                  = Valga, Estonia (53125531213).jpg
 |caption3                = Robeža ar [[Igaunija|Igauniju]]
 }}
| imagesize = 
| image_caption = 
| image_flag = Flag of Valka.svg
| flag_link = Valkas karogs
| image_shield = Coat of Arms of Valka.svg
| shield_link = Valkas ģerbonis
| shield_size = 70px
| pushpin_map = Latvija#Valkas novads
| pushpin_label_position =        
| latd = 57
| latm = 46
| lats = 30
| latNS = N
| longd = 26
| longm = 00
| longs = 36
| longEW = E
| subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
| subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}'''
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_name1 = [[Valkas novads]]
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name2 = 
| established_title = Pilsētas tiesības
| established_date = kopš 1584. gada
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| seat_type = Vēsturiskie&lt;br /&gt;nosaukumi
| seat = {{val|de|Walk}}
| area_footnotes = 
| area_total_km2 = 14.36
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
| population_total = {{iedzsk|dati|Valka}}
| population_as_of = {{iedzsk|dat}}
| population_rank = 
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| postal_code_type = Pasta indeksi
| postal_code = LV-4701&lt;br /&gt;LV-4702
| area_code = 
| website = {{URL|www.valka.lv}}
| footnotes = 
}}
'''Valka''' ir pilsēta [[Vidzeme|Ziemeļvidzemē]], [[Valkas novads|Valkas novada]] administratīvais centrs [[Latvija|Latvijā]]. Ziemeļos Valka robežojas ar [[Igaunija|Igaunijas Republiku]] un savu dvīņu pilsētu [[Valga|Valgu]]. {{iedzsk|dat|dat_f=L}} Valkā bija {{iedzsk|dati|Valka|format=yes}} iedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot; /&gt;

== Etimoloģija ==
Pastāv uzskats, ka Valkas nosaukums, iespējams, saistīts ar [[latviešu valoda]]s darbības vārdiem &quot;vilkt&quot; un &quot;valkāt&quot;, vai arī lietvārdu &quot;valks&quot;, kas ir senāk lietots mitrāju teritoriju vai atsevišķu to elementu — staignāja, purva, arī strauta apzīmējums un kopumā raksturo Valkas apkārtnei raksturīgos ģeogrāfiskos apstākļus.&lt;ref&gt;[http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/15515/ Zudusī Latvija - Valka] {{lv ikona}}&lt;/ref&gt; Darbības vārds &quot;valks&quot; sākotnēji varējis apzīmēt laivu pārvilkšanas vietu [[aizvēsture|aizvēsturiskajos laikos]], kad laivas vai kravas no [[Gauja]]s upes baseina tika pārvilktas uz [[Pedele (upe)|Pedeles]] upi, pa kuru varēja nokļūt [[Emajegi]] upes baseinā un tālāk — uz Igaunijas ezeriem.

== Vēsture ==
{{Pamatraksts|Valkas vēsture}}
[[Viduslaiki|Viduslaikos]] Valka atradās izdevīgu satiksmes ceļu tuvumā, kas veda no [[Gauja]]s un [[Seda (upe)|Seda]]s uz [[Pedele (upe)|Pedele]]s ūdensceļu. Pirmās ziņas par Valku (tolaik Pedeli) atrodamas 1286. gada [[Rīga]]s parādu grāmatās. 1419. gadā [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VI Ambundi]] panāca [[Livonijas Konfederācija]]s [[Livonijas landtāgs|landtāgu]] regulāru sasaukšanu Valkā. Pēc [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s izveides tā 1582. gadā nonāca [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] pārvaldē un 1584. gadā tai piešķīra pilsētas tiesības.
1627. gadā [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] laikā Valku nopostīja, un tā nonāca [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā. Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] 1721. gadā [[Krievijas Impērija]]s pakļautībā.
1849. gadā no Valmieras uz Valku pārcēla [[Vidzemes skolotāju seminārs|Vidzemes skolotāju semināru]]. Pēc 1886. gada pilsēta izveidojās par lielu dzelzceļa līniju krustpunktu ar savienojumiem uz Rīgu, Tērbatu, Pleskavu, Pērnavu un Alūksni-Gulbeni-Pļaviņām.

1917. gada 2. decembrī Valkā [[Latviešu pagaidu nacionālā padome]] pieņēma [[1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju|deklarāciju par Latvijas autonomiju]], kurā tika oficiāli pasludināts, ka Latvija ir autonoma valstsvienība, kurā ietilpst [[Vidzeme]], [[Kurzeme]] un [[Latgale]]. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s šeit tika izveidotas t.s. [[Iskolats|Iskolata Latvijas]] pārvaldes iestādes. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā, pēc [[Kauja pie Paju|Paju kaujas]] 1919. gada 31. janvārī Valku ieņēma Igaunijas karaspēks.

1920. gadā pa nelielo Varžupīti tika nosprausta [[Latvijas—Igaunijas robeža]], kā rezultātā igauņu pusē nonāca pilsētas vēsturiskais un saimnieciskais centrs, tai skaitā rātsnams, ģimnāzija, dzelzceļa stacija u.c. sabiedriski nozīmīgas ēkas, kamēr Latvijas pusē pilsētas rietumu nomale.

Pilsētas sadalīšanas rezultātā no Valkas Igaunijas daļas uz bijušo priekšpilsētu, kas tagad atradās Latvijas Republikas teritorijā pārcēlās 2500 latviešu, bet pati priekšpilsēta saskaņā ar Ministru kabineta 1920. gada 22. novembra rīkojumu ieguva jaunas, patstāvīgas pilsētas statusu un tika nosaukta par Valku.&lt;ref&gt;&quot;Valdības Vēstnesis&quot;, 1920. g. 23. novembris, Nr. 268., 2.lpp.&lt;/ref&gt;

Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] 1991. gadā tika atjaunota apsargājama valsts robeža starp Valku un Valgu. 2007. gadā [[Latvija]] un [[Igaunija]] pievienojās [[Šengenas līgums|Šengenas līgumam]], kā rezultātā robežkontroles un robežpārejas punkti atkal tika likvidēti un abas pilsētas faktiski kļuva par vienotu urbānu teritoriju ar divām atsevišķām pašpārvaldēm divās atsevišķās valstīs.

== Ģeogrāfija ==

Valka atrodas [[Sakalas augstiene]]s Ērģemes paugurainē, ūdensšķirtnē apmēram 50 m vjl. Pilsētu ielejveida pazeminājumā šķērso [[Pedele]] (upes līmenis 43 m vjl.). Pa tās pieteku [[Varžupīte (Pedeles pieteka)|Varžupīti]] nosprausta robeža ar Igauniju. Valkas pilsētas teritorijā atrodas ezers — [[Zāģezers]], kas ir mākslīgi uzpludināta Pedeles gultnes daļa. Pilsētas rietumos Burgas paugurainē atrodas augstākās vietas līdz 90 m vjl. Uz dienvidiem no Valkas plešas Sedas līdzenums; netālu sākas un pa pilsētas robežu tek [[Seda (upe)|Seda]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valka.lv/lv/media/2944/download?attachment|title=Valkas novada teritorijas plānojuma (no 2017. gada)
grozījumu vides pārskats}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Enciclopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds &quot;Preses Nams&quot;|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}&lt;/ref&gt;

Valka robežojas ar kaimiņpilsētu [[Valga|Valgu]] un vienlaikus — ar [[Igaunija|Igaunijas Republiku]]. Latvijas pusē to apņem [[Valkas pagasts]]. Valkas platība ir 14,36 km². Attālums līdz [[Rīga]]i — 160 km, līdz Valmierai — 50 km, līdz [[Tartu]] ([[Igaunija]]) — 90 km.
&lt;gallery&gt;
Attēls:Valka, Latgales iela (1).JPG|Latgales iela
Attēls:Valka, Semināra iela (3).JPG|Semināra iela
Attēls:Valka, Ausekļa iela (1).JPG|Ausekļa iela
&lt;/gallery&gt;

== Iedzīvotāji ==
1821. gadā pilsētā bija tikai 451 iedzīvotājs, bet no šī laika tā auga nepārtraukti līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]]. Īpaši strauji iedzīvotāju skaits pieauga 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, kad Valka kļuva par dzelzceļa mezglu. Valkas stāvoklis latviešu-igauņu etnisko telpu robežjoslā atspoguļojās tās iedzīvotāju sastāvā, un 1897. gadā no iedzīvotāju kopskaita 41% bija latvieši, 33% igauņi, 11% krievi un 10% vācieši.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas ģeogrāfija|last=Rutkis|first=J.|publisher=Apgāds Zemgale|year=1960}}&lt;/ref&gt; Pirmā pasaules kara sākumā Valka bija kļuvusi par vidēji lielu pilsētu. Kara beigās tur bija apmetušies daudz bēgļu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Ar 1920. gada 1. jūlija lēmumu pilsētu pārdalot, tās lielākā daļa ar pilsētas centru un dzelzceļa mezglu tika piešķirta Igaunijai, bet Latvijai atstāja rietumu priekšpilsētu, kur 1920. gadā bija tikai 2964 iedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; No Igaunijas daļas pārcēlās ap 2500 latviešu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Nelabvēlīgo apstākļu dēļ Valkas attīstība bija kavēta, kas atspoguļojās iedzīvotāju skaitā. Valsts robeža pārdalīja agrāko lauksaimniecības areālu, kas atradās pilsētas ietekmes sfērā. Latvijas pusē lauksaimniecības zeme bija ierobežota ar Burgas pauguraini uz rietumiem no pilsētas, kā arī ar purviem un mežiem. Bija mazinājusies arī dzelzceļa mezgla loma, un garš posms no Valkas-Gulbenes līnijas palika Igaunijā.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

=== Iedzīvotāju skaita dinamika ===
Esošajās robežās, līdz 1914. gadam ar [[Valga]]s pilsētu.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]&lt;/ref&gt;
{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 80%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1821|451
|1867|3545
|1881|4200
|1893|8430
|1897|10922
|1910|18500
|1914|21500
|1920|2964
|1925|3339
|1935|3268
|1943|3400
|1959|4872
|1970|7209
|1979|8023
|1989|8268
|2000|6782
|2011|5471
|2021|4510
}}

== Izglītība ==

Kā nozīmīgs izglītības centrs Valka izveidojās jau 19. — 20. gadsimta mijā. Kopumā Valkā darbojās 16 skolas: 10 dažāda tipa pamatskolas un reālskolas, 2 sieviešu ģimnāzijas, augstākā tautskola ar divgadīgiem pedagoģiskiem kursiem, 2 tirdzniecības skolas un privātā sieviešu proģimnāzija.

Starp Valkas mācību iestādēm īpaši jāizceļ latviešu un igauņu nācijām būtiskais [[Jānis Cimze|Jāņa Cimzes]] [[Vidzemes skolotāju seminārs]] (1849. — 1890. gads), kas sagatavoja pirmos izglītības darbiniekus plašu tautas masu izglītošanai un radīja priekšnoteikumus nacionālajai atmodai.

Nozīmīgs bija arī Pagasta skolu skolotāju seminārs (1871. — 1887. gads) (direktors Ādams Tērauds).

Kopš 1999. gadā pēc [[Latvijas Universitāte]]s un [[Tartu Universitāte]]s ierosinājuma Valkā tika dibināts [[Latvijas—Igaunijas institūts]], bet 2005. gadā atklāta [[Latvijas Universitāte]]s Valkas filiāle. 
Starp Valkas pilsētu un [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitāti]] izveidojusies veiksmīga sadarbība, realizēti vairāki projekti izglītības jomā, uzsākta Valkas Starptautiskā studiju centra (SSC) izveide.

2012. gadā Valkas pilsētā darbojās šādas izglītības iestādes: 
* Pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Pasaciņa&quot;
* Speciālā pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Pumpuriņš&quot;
* Kristīgā pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Gaismiņa&quot;
* [[Valkas pamatskola]]
* [[Valkas ģimnāzija]]
* [[Jāņa Cimzes Valkas mūzikas skola]]
* [[Valkas mākslas skola]]
* Valkas rajona padomes bērnu un jauniešu interešu centrs
* Valkas rajona Bērnu — jaunatnes sporta skola
* [[Latvijas Universitāte]]s Valkas filiāle
* Biedrība &quot;Latvijas—Igaunijas institūts&quot;
* Mācību centrs &quot;Buts&quot;

== Sports ==
Valkā organizētā sporta pirmsākumi ir attiecināmi uz 1922. gadu, kad Valkā izveidojās pirmā sporta organizācija [[Valkas sporta biedrība]]. Šajā biedrībā ietilpa 10 sekcijas — futbola, šaha, tenisa, riteņbraukšanas, slēpošanas, makšķerēšanas, vieglatlētikas, sporta spēļu, tūrisma un galda tenisa. Valkas sporta biedrība kopumā pastāvēja 16 gadus, kad 1938. gadā, apvienojoties ar Alūksnes sporta biedrību, pievienojās [[7. Valkas aizsargu pulka sporta klubam]]. 7. Valkas aizsargu pulka sporta klubam ir divi laika posmi. no 1934. līdz 1938. gadam, kad tas bija patstāvīgs klubs, un no 1938. līdz 1940. gadam, kad tam bija pievienojusies Valkas sporta biedrība. Tad ilgu laiku Valkas sporta dzīvē bija manāms klusums, līdz 1959. gadā izveidojās [[Sporta biedrība &quot;Vārpa&quot;]]. &quot;Vārpa&quot; bija slavena ar savu sportistu labajiem sasniegumiem ne tikai rajona mēroga sacensībās, bet arī republikas mērogā. Lai arī oficiāli sporta biedrība &quot;Vārpa&quot; nav likvidēta, savu darbību tā pārtrauca 1999. gadā.
Valkā ir ļoti plaši pieejama sporta infrastruktūra: trīs mūsdienīgas sporta zāles, mūsdienīgs stadions (rekonstruēts 2006. gadā) ar mākslīgā seguma futbola laukumu, trenažieru zāles u.c. Tā kā Valka ir robežpilsēta ar Valgu, tad abu pilsētu iedzīvotāji var izmantot abu pilsētu sniegtos sporta infrastruktūras pakalpojumus. Pieejamā infrastruktūra ļauj valcēniešiem nodarboties ar daudziem sporta veidiem, vieglatlētiku, [[Futbols|futbolu]], šahu, [[Basketbols|basketbolu]], [[Volejbols|volejbolu]], [[Florbols|florbolu]] u.c. Visu šo sporta veidu treniņus nodrošina Valkas rajona bērnu un jaunatnes sporta skola, Valkas ģimnāzija, Futbola klubs [[FK Valka]] un Valgas sporta iestādes.

== Sadarbības partneri ==

Valkas pilsētas sadarbības pilsētas ir:
* {{flaga|Igaunija}} [[Valga]] (dvīņu pilsēta), [[Igaunija]]
* {{flaga|Somija}} [[Tornio]], [[Somija]]
* {{flaga|Zviedrija}} [[Haparanda]], [[Zviedrija]]
* {{flaga|Zviedrija}} [[Ekere]], [[Zviedrija]]
* {{flaga|Polija}} [[Aleksandrova Kujavska]], [[Polija]] 
* {{flaga|Krievija}} [[Pleskava]], [[Krievija]]

== Ievērojamas personības ==
Valkā dzimuši:
* [[Bruno Artmanis]] — arhitekts (1915-2007);
* [[Teodors Celms]] — filosofs (1893—1989);
* [[Pāvels Loskutovs]] — vieglatlēts (1969; pārstāv Igauniju);
* [[Einārs Tupurītis]] — vieglatlēts (1973);
* [[Aigars Fadejevs]] — vieglatlēts (1975—2024).
* [[Andris Buiķis (matemātiķis)|Andris Buiķis]] (1939—2022) — Latvijas matemātiķis un politiķis.
Valkā darbojušies:
* [[Jānis Cimze]] — pedagogs (1814—1881);
* [[Arturs Goba]] — publicists, dzejnieks (1932—2019).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.vietas.lv/index.php?p=11&amp;id=8106 Valka portālā vietas.lv] {{lv ikona}}
* [http://www.walk.ee/ Valgas un Valkas avīze] {{ru ikona}}
* [http://www.valka.lv Valkas pašvaldības mājaslapa] {{lv ikona}}

{{Valkas novads}}
{{Latvijas pilsētas}}
{{Latvijas novadu centri}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Valkas rajons}}
{{Valkas apriņķis}}
}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Valka| ]]</text>
      <sha1>by2artdvhtncu13qz24rnkv9seu5h35</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450188</id>
      <parentid>4450133</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T13:31:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Agris Krūms</username>
        <id>139318</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienots valkā dzimis mūziķis un komponists kuram ir savs biogrāfijas raksts</comment>
      <origin>4450188</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14647" sha1="4lzdp1ahyjf1nv0w24rgyxcotup1k5q" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Valka
| settlement_type = Novada pilsēta
| image_skyline = {{Vairāki attēli
 |total_width             = 305
 |border                  = infobox
 |perrow                  = 1/2
 |caption_align           = center
 |image1                  = 2020 08 Valka Valga (10).jpg
 |caption1                = [[Valkas-Lugažu luterāņu baznīca]]
 |image2                  = House in Valka 1.JPG
 |caption2                = Valkas kultūras nams
 |image3                  = Valga, Estonia (53125531213).jpg
 |caption3                = Robeža ar [[Igaunija|Igauniju]]
 }}
| imagesize = 
| image_caption = 
| image_flag = Flag of Valka.svg
| flag_link = Valkas karogs
| image_shield = Coat of Arms of Valka.svg
| shield_link = Valkas ģerbonis
| shield_size = 70px
| pushpin_map = Latvija#Valkas novads
| pushpin_label_position =        
| latd = 57
| latm = 46
| lats = 30
| latNS = N
| longd = 26
| longm = 00
| longs = 36
| longEW = E
| subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
| subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}'''
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_name1 = [[Valkas novads]]
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name2 = 
| established_title = Pilsētas tiesības
| established_date = kopš 1584. gada
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| seat_type = Vēsturiskie&lt;br /&gt;nosaukumi
| seat = {{val|de|Walk}}
| area_footnotes = 
| area_total_km2 = 14.36
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
| population_total = {{iedzsk|dati|Valka}}
| population_as_of = {{iedzsk|dat}}
| population_rank = 
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| postal_code_type = Pasta indeksi
| postal_code = LV-4701&lt;br /&gt;LV-4702
| area_code = 
| website = {{URL|www.valka.lv}}
| footnotes = 
}}
'''Valka''' ir pilsēta [[Vidzeme|Ziemeļvidzemē]], [[Valkas novads|Valkas novada]] administratīvais centrs [[Latvija|Latvijā]]. Ziemeļos Valka robežojas ar [[Igaunija|Igaunijas Republiku]] un savu dvīņu pilsētu [[Valga|Valgu]]. {{iedzsk|dat|dat_f=L}} Valkā bija {{iedzsk|dati|Valka|format=yes}} iedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot; /&gt;

== Etimoloģija ==
Pastāv uzskats, ka Valkas nosaukums, iespējams, saistīts ar [[latviešu valoda]]s darbības vārdiem &quot;vilkt&quot; un &quot;valkāt&quot;, vai arī lietvārdu &quot;valks&quot;, kas ir senāk lietots mitrāju teritoriju vai atsevišķu to elementu — staignāja, purva, arī strauta apzīmējums un kopumā raksturo Valkas apkārtnei raksturīgos ģeogrāfiskos apstākļus.&lt;ref&gt;[http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/15515/ Zudusī Latvija - Valka] {{lv ikona}}&lt;/ref&gt; Darbības vārds &quot;valks&quot; sākotnēji varējis apzīmēt laivu pārvilkšanas vietu [[aizvēsture|aizvēsturiskajos laikos]], kad laivas vai kravas no [[Gauja]]s upes baseina tika pārvilktas uz [[Pedele (upe)|Pedeles]] upi, pa kuru varēja nokļūt [[Emajegi]] upes baseinā un tālāk — uz Igaunijas ezeriem.

== Vēsture ==
{{Pamatraksts|Valkas vēsture}}
[[Viduslaiki|Viduslaikos]] Valka atradās izdevīgu satiksmes ceļu tuvumā, kas veda no [[Gauja]]s un [[Seda (upe)|Seda]]s uz [[Pedele (upe)|Pedele]]s ūdensceļu. Pirmās ziņas par Valku (tolaik Pedeli) atrodamas 1286. gada [[Rīga]]s parādu grāmatās. 1419. gadā [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VI Ambundi]] panāca [[Livonijas Konfederācija]]s [[Livonijas landtāgs|landtāgu]] regulāru sasaukšanu Valkā. Pēc [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s izveides tā 1582. gadā nonāca [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] pārvaldē un 1584. gadā tai piešķīra pilsētas tiesības.
1627. gadā [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] laikā Valku nopostīja, un tā nonāca [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā. Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] 1721. gadā [[Krievijas Impērija]]s pakļautībā.
1849. gadā no Valmieras uz Valku pārcēla [[Vidzemes skolotāju seminārs|Vidzemes skolotāju semināru]]. Pēc 1886. gada pilsēta izveidojās par lielu dzelzceļa līniju krustpunktu ar savienojumiem uz Rīgu, Tērbatu, Pleskavu, Pērnavu un Alūksni-Gulbeni-Pļaviņām.

1917. gada 2. decembrī Valkā [[Latviešu pagaidu nacionālā padome]] pieņēma [[1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju|deklarāciju par Latvijas autonomiju]], kurā tika oficiāli pasludināts, ka Latvija ir autonoma valstsvienība, kurā ietilpst [[Vidzeme]], [[Kurzeme]] un [[Latgale]]. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s šeit tika izveidotas t.s. [[Iskolats|Iskolata Latvijas]] pārvaldes iestādes. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā, pēc [[Kauja pie Paju|Paju kaujas]] 1919. gada 31. janvārī Valku ieņēma Igaunijas karaspēks.

1920. gadā pa nelielo Varžupīti tika nosprausta [[Latvijas—Igaunijas robeža]], kā rezultātā igauņu pusē nonāca pilsētas vēsturiskais un saimnieciskais centrs, tai skaitā rātsnams, ģimnāzija, dzelzceļa stacija u.c. sabiedriski nozīmīgas ēkas, kamēr Latvijas pusē pilsētas rietumu nomale.

Pilsētas sadalīšanas rezultātā no Valkas Igaunijas daļas uz bijušo priekšpilsētu, kas tagad atradās Latvijas Republikas teritorijā pārcēlās 2500 latviešu, bet pati priekšpilsēta saskaņā ar Ministru kabineta 1920. gada 22. novembra rīkojumu ieguva jaunas, patstāvīgas pilsētas statusu un tika nosaukta par Valku.&lt;ref&gt;&quot;Valdības Vēstnesis&quot;, 1920. g. 23. novembris, Nr. 268., 2.lpp.&lt;/ref&gt;

Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] 1991. gadā tika atjaunota apsargājama valsts robeža starp Valku un Valgu. 2007. gadā [[Latvija]] un [[Igaunija]] pievienojās [[Šengenas līgums|Šengenas līgumam]], kā rezultātā robežkontroles un robežpārejas punkti atkal tika likvidēti un abas pilsētas faktiski kļuva par vienotu urbānu teritoriju ar divām atsevišķām pašpārvaldēm divās atsevišķās valstīs.

== Ģeogrāfija ==

Valka atrodas [[Sakalas augstiene]]s Ērģemes paugurainē, ūdensšķirtnē apmēram 50 m vjl. Pilsētu ielejveida pazeminājumā šķērso [[Pedele]] (upes līmenis 43 m vjl.). Pa tās pieteku [[Varžupīte (Pedeles pieteka)|Varžupīti]] nosprausta robeža ar Igauniju. Valkas pilsētas teritorijā atrodas ezers — [[Zāģezers]], kas ir mākslīgi uzpludināta Pedeles gultnes daļa. Pilsētas rietumos Burgas paugurainē atrodas augstākās vietas līdz 90 m vjl. Uz dienvidiem no Valkas plešas Sedas līdzenums; netālu sākas un pa pilsētas robežu tek [[Seda (upe)|Seda]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valka.lv/lv/media/2944/download?attachment|title=Valkas novada teritorijas plānojuma (no 2017. gada)
grozījumu vides pārskats}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Enciclopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds &quot;Preses Nams&quot;|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}&lt;/ref&gt;

Valka robežojas ar kaimiņpilsētu [[Valga|Valgu]] un vienlaikus — ar [[Igaunija|Igaunijas Republiku]]. Latvijas pusē to apņem [[Valkas pagasts]]. Valkas platība ir 14,36 km². Attālums līdz [[Rīga]]i — 160 km, līdz Valmierai — 50 km, līdz [[Tartu]] ([[Igaunija]]) — 90 km.
&lt;gallery&gt;
Attēls:Valka, Latgales iela (1).JPG|Latgales iela
Attēls:Valka, Semināra iela (3).JPG|Semināra iela
Attēls:Valka, Ausekļa iela (1).JPG|Ausekļa iela
&lt;/gallery&gt;

== Iedzīvotāji ==
1821. gadā pilsētā bija tikai 451 iedzīvotājs, bet no šī laika tā auga nepārtraukti līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]]. Īpaši strauji iedzīvotāju skaits pieauga 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, kad Valka kļuva par dzelzceļa mezglu. Valkas stāvoklis latviešu-igauņu etnisko telpu robežjoslā atspoguļojās tās iedzīvotāju sastāvā, un 1897. gadā no iedzīvotāju kopskaita 41% bija latvieši, 33% igauņi, 11% krievi un 10% vācieši.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas ģeogrāfija|last=Rutkis|first=J.|publisher=Apgāds Zemgale|year=1960}}&lt;/ref&gt; Pirmā pasaules kara sākumā Valka bija kļuvusi par vidēji lielu pilsētu. Kara beigās tur bija apmetušies daudz bēgļu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Ar 1920. gada 1. jūlija lēmumu pilsētu pārdalot, tās lielākā daļa ar pilsētas centru un dzelzceļa mezglu tika piešķirta Igaunijai, bet Latvijai atstāja rietumu priekšpilsētu, kur 1920. gadā bija tikai 2964 iedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; No Igaunijas daļas pārcēlās ap 2500 latviešu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Nelabvēlīgo apstākļu dēļ Valkas attīstība bija kavēta, kas atspoguļojās iedzīvotāju skaitā. Valsts robeža pārdalīja agrāko lauksaimniecības areālu, kas atradās pilsētas ietekmes sfērā. Latvijas pusē lauksaimniecības zeme bija ierobežota ar Burgas pauguraini uz rietumiem no pilsētas, kā arī ar purviem un mežiem. Bija mazinājusies arī dzelzceļa mezgla loma, un garš posms no Valkas-Gulbenes līnijas palika Igaunijā.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

=== Iedzīvotāju skaita dinamika ===
Esošajās robežās, līdz 1914. gadam ar [[Valga]]s pilsētu.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]&lt;/ref&gt;
{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 80%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1821|451
|1867|3545
|1881|4200
|1893|8430
|1897|10922
|1910|18500
|1914|21500
|1920|2964
|1925|3339
|1935|3268
|1943|3400
|1959|4872
|1970|7209
|1979|8023
|1989|8268
|2000|6782
|2011|5471
|2021|4510
}}

== Izglītība ==

Kā nozīmīgs izglītības centrs Valka izveidojās jau 19. — 20. gadsimta mijā. Kopumā Valkā darbojās 16 skolas: 10 dažāda tipa pamatskolas un reālskolas, 2 sieviešu ģimnāzijas, augstākā tautskola ar divgadīgiem pedagoģiskiem kursiem, 2 tirdzniecības skolas un privātā sieviešu proģimnāzija.

Starp Valkas mācību iestādēm īpaši jāizceļ latviešu un igauņu nācijām būtiskais [[Jānis Cimze|Jāņa Cimzes]] [[Vidzemes skolotāju seminārs]] (1849. — 1890. gads), kas sagatavoja pirmos izglītības darbiniekus plašu tautas masu izglītošanai un radīja priekšnoteikumus nacionālajai atmodai.

Nozīmīgs bija arī Pagasta skolu skolotāju seminārs (1871. — 1887. gads) (direktors Ādams Tērauds).

Kopš 1999. gadā pēc [[Latvijas Universitāte]]s un [[Tartu Universitāte]]s ierosinājuma Valkā tika dibināts [[Latvijas—Igaunijas institūts]], bet 2005. gadā atklāta [[Latvijas Universitāte]]s Valkas filiāle. 
Starp Valkas pilsētu un [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitāti]] izveidojusies veiksmīga sadarbība, realizēti vairāki projekti izglītības jomā, uzsākta Valkas Starptautiskā studiju centra (SSC) izveide.

2012. gadā Valkas pilsētā darbojās šādas izglītības iestādes: 
* Pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Pasaciņa&quot;
* Speciālā pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Pumpuriņš&quot;
* Kristīgā pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Gaismiņa&quot;
* [[Valkas pamatskola]]
* [[Valkas ģimnāzija]]
* [[Jāņa Cimzes Valkas mūzikas skola]]
* [[Valkas mākslas skola]]
* Valkas rajona padomes bērnu un jauniešu interešu centrs
* Valkas rajona Bērnu — jaunatnes sporta skola
* [[Latvijas Universitāte]]s Valkas filiāle
* Biedrība &quot;Latvijas—Igaunijas institūts&quot;
* Mācību centrs &quot;Buts&quot;

== Sports ==
Valkā organizētā sporta pirmsākumi ir attiecināmi uz 1922. gadu, kad Valkā izveidojās pirmā sporta organizācija [[Valkas sporta biedrība]]. Šajā biedrībā ietilpa 10 sekcijas — futbola, šaha, tenisa, riteņbraukšanas, slēpošanas, makšķerēšanas, vieglatlētikas, sporta spēļu, tūrisma un galda tenisa. Valkas sporta biedrība kopumā pastāvēja 16 gadus, kad 1938. gadā, apvienojoties ar Alūksnes sporta biedrību, pievienojās [[7. Valkas aizsargu pulka sporta klubam]]. 7. Valkas aizsargu pulka sporta klubam ir divi laika posmi. no 1934. līdz 1938. gadam, kad tas bija patstāvīgs klubs, un no 1938. līdz 1940. gadam, kad tam bija pievienojusies Valkas sporta biedrība. Tad ilgu laiku Valkas sporta dzīvē bija manāms klusums, līdz 1959. gadā izveidojās [[Sporta biedrība &quot;Vārpa&quot;]]. &quot;Vārpa&quot; bija slavena ar savu sportistu labajiem sasniegumiem ne tikai rajona mēroga sacensībās, bet arī republikas mērogā. Lai arī oficiāli sporta biedrība &quot;Vārpa&quot; nav likvidēta, savu darbību tā pārtrauca 1999. gadā.
Valkā ir ļoti plaši pieejama sporta infrastruktūra: trīs mūsdienīgas sporta zāles, mūsdienīgs stadions (rekonstruēts 2006. gadā) ar mākslīgā seguma futbola laukumu, trenažieru zāles u.c. Tā kā Valka ir robežpilsēta ar Valgu, tad abu pilsētu iedzīvotāji var izmantot abu pilsētu sniegtos sporta infrastruktūras pakalpojumus. Pieejamā infrastruktūra ļauj valcēniešiem nodarboties ar daudziem sporta veidiem, vieglatlētiku, [[Futbols|futbolu]], šahu, [[Basketbols|basketbolu]], [[Volejbols|volejbolu]], [[Florbols|florbolu]] u.c. Visu šo sporta veidu treniņus nodrošina Valkas rajona bērnu un jaunatnes sporta skola, Valkas ģimnāzija, Futbola klubs [[FK Valka]] un Valgas sporta iestādes.

== Sadarbības partneri ==

Valkas pilsētas sadarbības pilsētas ir:
* {{flaga|Igaunija}} [[Valga]] (dvīņu pilsēta), [[Igaunija]]
* {{flaga|Somija}} [[Tornio]], [[Somija]]
* {{flaga|Zviedrija}} [[Haparanda]], [[Zviedrija]]
* {{flaga|Zviedrija}} [[Ekere]], [[Zviedrija]]
* {{flaga|Polija}} [[Aleksandrova Kujavska]], [[Polija]] 
* {{flaga|Krievija}} [[Pleskava]], [[Krievija]]

== Ievērojamas personības ==
Valkā dzimuši:
* [[Bruno Artmanis]] — arhitekts (1915-2007);
* [[Teodors Celms]] — filosofs (1893—1989);
* [[Pāvels Loskutovs]] — vieglatlēts (1969; pārstāv Igauniju); 
* [[Agris Krūms]] — mūziķis un komponists (dzimis 1972. gadā);
* [[Einārs Tupurītis]] — vieglatlēts (1973);
* [[Aigars Fadejevs]] — vieglatlēts (1975—2024).
* [[Andris Buiķis (matemātiķis)|Andris Buiķis]] (1939—2022) — Latvijas matemātiķis un politiķis.
Valkā darbojušies:
* [[Jānis Cimze]] — pedagogs (1814—1881);
* [[Arturs Goba]] — publicists, dzejnieks (1932—2019).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.vietas.lv/index.php?p=11&amp;id=8106 Valka portālā vietas.lv] {{lv ikona}}
* [http://www.walk.ee/ Valgas un Valkas avīze] {{ru ikona}}
* [http://www.valka.lv Valkas pašvaldības mājaslapa] {{lv ikona}}

{{Valkas novads}}
{{Latvijas pilsētas}}
{{Latvijas novadu centri}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Valkas rajons}}
{{Valkas apriņķis}}
}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Valka| ]]</text>
      <sha1>4lzdp1ahyjf1nv0w24rgyxcotup1k5q</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450195</id>
      <parentid>4450188</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T13:50:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Agris Krūms|Agris Krūms]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus</comment>
      <origin>4450133</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14577" sha1="by2artdvhtncu13qz24rnkv9seu5h35" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Valka
| settlement_type = Novada pilsēta
| image_skyline = {{Vairāki attēli
 |total_width             = 305
 |border                  = infobox
 |perrow                  = 1/2
 |caption_align           = center
 |image1                  = 2020 08 Valka Valga (10).jpg
 |caption1                = [[Valkas-Lugažu luterāņu baznīca]]
 |image2                  = House in Valka 1.JPG
 |caption2                = Valkas kultūras nams
 |image3                  = Valga, Estonia (53125531213).jpg
 |caption3                = Robeža ar [[Igaunija|Igauniju]]
 }}
| imagesize = 
| image_caption = 
| image_flag = Flag of Valka.svg
| flag_link = Valkas karogs
| image_shield = Coat of Arms of Valka.svg
| shield_link = Valkas ģerbonis
| shield_size = 70px
| pushpin_map = Latvija#Valkas novads
| pushpin_label_position =        
| latd = 57
| latm = 46
| lats = 30
| latNS = N
| longd = 26
| longm = 00
| longs = 36
| longEW = E
| subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
| subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}'''
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_name1 = [[Valkas novads]]
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name2 = 
| established_title = Pilsētas tiesības
| established_date = kopš 1584. gada
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| seat_type = Vēsturiskie&lt;br /&gt;nosaukumi
| seat = {{val|de|Walk}}
| area_footnotes = 
| area_total_km2 = 14.36
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
| population_total = {{iedzsk|dati|Valka}}
| population_as_of = {{iedzsk|dat}}
| population_rank = 
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| postal_code_type = Pasta indeksi
| postal_code = LV-4701&lt;br /&gt;LV-4702
| area_code = 
| website = {{URL|www.valka.lv}}
| footnotes = 
}}
'''Valka''' ir pilsēta [[Vidzeme|Ziemeļvidzemē]], [[Valkas novads|Valkas novada]] administratīvais centrs [[Latvija|Latvijā]]. Ziemeļos Valka robežojas ar [[Igaunija|Igaunijas Republiku]] un savu dvīņu pilsētu [[Valga|Valgu]]. {{iedzsk|dat|dat_f=L}} Valkā bija {{iedzsk|dati|Valka|format=yes}} iedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot; /&gt;

== Etimoloģija ==
Pastāv uzskats, ka Valkas nosaukums, iespējams, saistīts ar [[latviešu valoda]]s darbības vārdiem &quot;vilkt&quot; un &quot;valkāt&quot;, vai arī lietvārdu &quot;valks&quot;, kas ir senāk lietots mitrāju teritoriju vai atsevišķu to elementu — staignāja, purva, arī strauta apzīmējums un kopumā raksturo Valkas apkārtnei raksturīgos ģeogrāfiskos apstākļus.&lt;ref&gt;[http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/15515/ Zudusī Latvija - Valka] {{lv ikona}}&lt;/ref&gt; Darbības vārds &quot;valks&quot; sākotnēji varējis apzīmēt laivu pārvilkšanas vietu [[aizvēsture|aizvēsturiskajos laikos]], kad laivas vai kravas no [[Gauja]]s upes baseina tika pārvilktas uz [[Pedele (upe)|Pedeles]] upi, pa kuru varēja nokļūt [[Emajegi]] upes baseinā un tālāk — uz Igaunijas ezeriem.

== Vēsture ==
{{Pamatraksts|Valkas vēsture}}
[[Viduslaiki|Viduslaikos]] Valka atradās izdevīgu satiksmes ceļu tuvumā, kas veda no [[Gauja]]s un [[Seda (upe)|Seda]]s uz [[Pedele (upe)|Pedele]]s ūdensceļu. Pirmās ziņas par Valku (tolaik Pedeli) atrodamas 1286. gada [[Rīga]]s parādu grāmatās. 1419. gadā [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VI Ambundi]] panāca [[Livonijas Konfederācija]]s [[Livonijas landtāgs|landtāgu]] regulāru sasaukšanu Valkā. Pēc [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s izveides tā 1582. gadā nonāca [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] pārvaldē un 1584. gadā tai piešķīra pilsētas tiesības.
1627. gadā [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] laikā Valku nopostīja, un tā nonāca [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā. Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] 1721. gadā [[Krievijas Impērija]]s pakļautībā.
1849. gadā no Valmieras uz Valku pārcēla [[Vidzemes skolotāju seminārs|Vidzemes skolotāju semināru]]. Pēc 1886. gada pilsēta izveidojās par lielu dzelzceļa līniju krustpunktu ar savienojumiem uz Rīgu, Tērbatu, Pleskavu, Pērnavu un Alūksni-Gulbeni-Pļaviņām.

1917. gada 2. decembrī Valkā [[Latviešu pagaidu nacionālā padome]] pieņēma [[1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju|deklarāciju par Latvijas autonomiju]], kurā tika oficiāli pasludināts, ka Latvija ir autonoma valstsvienība, kurā ietilpst [[Vidzeme]], [[Kurzeme]] un [[Latgale]]. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s šeit tika izveidotas t.s. [[Iskolats|Iskolata Latvijas]] pārvaldes iestādes. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā, pēc [[Kauja pie Paju|Paju kaujas]] 1919. gada 31. janvārī Valku ieņēma Igaunijas karaspēks.

1920. gadā pa nelielo Varžupīti tika nosprausta [[Latvijas—Igaunijas robeža]], kā rezultātā igauņu pusē nonāca pilsētas vēsturiskais un saimnieciskais centrs, tai skaitā rātsnams, ģimnāzija, dzelzceļa stacija u.c. sabiedriski nozīmīgas ēkas, kamēr Latvijas pusē pilsētas rietumu nomale.

Pilsētas sadalīšanas rezultātā no Valkas Igaunijas daļas uz bijušo priekšpilsētu, kas tagad atradās Latvijas Republikas teritorijā pārcēlās 2500 latviešu, bet pati priekšpilsēta saskaņā ar Ministru kabineta 1920. gada 22. novembra rīkojumu ieguva jaunas, patstāvīgas pilsētas statusu un tika nosaukta par Valku.&lt;ref&gt;&quot;Valdības Vēstnesis&quot;, 1920. g. 23. novembris, Nr. 268., 2.lpp.&lt;/ref&gt;

Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] 1991. gadā tika atjaunota apsargājama valsts robeža starp Valku un Valgu. 2007. gadā [[Latvija]] un [[Igaunija]] pievienojās [[Šengenas līgums|Šengenas līgumam]], kā rezultātā robežkontroles un robežpārejas punkti atkal tika likvidēti un abas pilsētas faktiski kļuva par vienotu urbānu teritoriju ar divām atsevišķām pašpārvaldēm divās atsevišķās valstīs.

== Ģeogrāfija ==

Valka atrodas [[Sakalas augstiene]]s Ērģemes paugurainē, ūdensšķirtnē apmēram 50 m vjl. Pilsētu ielejveida pazeminājumā šķērso [[Pedele]] (upes līmenis 43 m vjl.). Pa tās pieteku [[Varžupīte (Pedeles pieteka)|Varžupīti]] nosprausta robeža ar Igauniju. Valkas pilsētas teritorijā atrodas ezers — [[Zāģezers]], kas ir mākslīgi uzpludināta Pedeles gultnes daļa. Pilsētas rietumos Burgas paugurainē atrodas augstākās vietas līdz 90 m vjl. Uz dienvidiem no Valkas plešas Sedas līdzenums; netālu sākas un pa pilsētas robežu tek [[Seda (upe)|Seda]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valka.lv/lv/media/2944/download?attachment|title=Valkas novada teritorijas plānojuma (no 2017. gada)
grozījumu vides pārskats}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Enciclopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds &quot;Preses Nams&quot;|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}&lt;/ref&gt;

Valka robežojas ar kaimiņpilsētu [[Valga|Valgu]] un vienlaikus — ar [[Igaunija|Igaunijas Republiku]]. Latvijas pusē to apņem [[Valkas pagasts]]. Valkas platība ir 14,36 km². Attālums līdz [[Rīga]]i — 160 km, līdz Valmierai — 50 km, līdz [[Tartu]] ([[Igaunija]]) — 90 km.
&lt;gallery&gt;
Attēls:Valka, Latgales iela (1).JPG|Latgales iela
Attēls:Valka, Semināra iela (3).JPG|Semināra iela
Attēls:Valka, Ausekļa iela (1).JPG|Ausekļa iela
&lt;/gallery&gt;

== Iedzīvotāji ==
1821. gadā pilsētā bija tikai 451 iedzīvotājs, bet no šī laika tā auga nepārtraukti līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]]. Īpaši strauji iedzīvotāju skaits pieauga 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, kad Valka kļuva par dzelzceļa mezglu. Valkas stāvoklis latviešu-igauņu etnisko telpu robežjoslā atspoguļojās tās iedzīvotāju sastāvā, un 1897. gadā no iedzīvotāju kopskaita 41% bija latvieši, 33% igauņi, 11% krievi un 10% vācieši.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas ģeogrāfija|last=Rutkis|first=J.|publisher=Apgāds Zemgale|year=1960}}&lt;/ref&gt; Pirmā pasaules kara sākumā Valka bija kļuvusi par vidēji lielu pilsētu. Kara beigās tur bija apmetušies daudz bēgļu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Ar 1920. gada 1. jūlija lēmumu pilsētu pārdalot, tās lielākā daļa ar pilsētas centru un dzelzceļa mezglu tika piešķirta Igaunijai, bet Latvijai atstāja rietumu priekšpilsētu, kur 1920. gadā bija tikai 2964 iedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; No Igaunijas daļas pārcēlās ap 2500 latviešu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Nelabvēlīgo apstākļu dēļ Valkas attīstība bija kavēta, kas atspoguļojās iedzīvotāju skaitā. Valsts robeža pārdalīja agrāko lauksaimniecības areālu, kas atradās pilsētas ietekmes sfērā. Latvijas pusē lauksaimniecības zeme bija ierobežota ar Burgas pauguraini uz rietumiem no pilsētas, kā arī ar purviem un mežiem. Bija mazinājusies arī dzelzceļa mezgla loma, un garš posms no Valkas-Gulbenes līnijas palika Igaunijā.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

=== Iedzīvotāju skaita dinamika ===
Esošajās robežās, līdz 1914. gadam ar [[Valga]]s pilsētu.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]&lt;/ref&gt;
{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 80%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1821|451
|1867|3545
|1881|4200
|1893|8430
|1897|10922
|1910|18500
|1914|21500
|1920|2964
|1925|3339
|1935|3268
|1943|3400
|1959|4872
|1970|7209
|1979|8023
|1989|8268
|2000|6782
|2011|5471
|2021|4510
}}

== Izglītība ==

Kā nozīmīgs izglītības centrs Valka izveidojās jau 19. — 20. gadsimta mijā. Kopumā Valkā darbojās 16 skolas: 10 dažāda tipa pamatskolas un reālskolas, 2 sieviešu ģimnāzijas, augstākā tautskola ar divgadīgiem pedagoģiskiem kursiem, 2 tirdzniecības skolas un privātā sieviešu proģimnāzija.

Starp Valkas mācību iestādēm īpaši jāizceļ latviešu un igauņu nācijām būtiskais [[Jānis Cimze|Jāņa Cimzes]] [[Vidzemes skolotāju seminārs]] (1849. — 1890. gads), kas sagatavoja pirmos izglītības darbiniekus plašu tautas masu izglītošanai un radīja priekšnoteikumus nacionālajai atmodai.

Nozīmīgs bija arī Pagasta skolu skolotāju seminārs (1871. — 1887. gads) (direktors Ādams Tērauds).

Kopš 1999. gadā pēc [[Latvijas Universitāte]]s un [[Tartu Universitāte]]s ierosinājuma Valkā tika dibināts [[Latvijas—Igaunijas institūts]], bet 2005. gadā atklāta [[Latvijas Universitāte]]s Valkas filiāle. 
Starp Valkas pilsētu un [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitāti]] izveidojusies veiksmīga sadarbība, realizēti vairāki projekti izglītības jomā, uzsākta Valkas Starptautiskā studiju centra (SSC) izveide.

2012. gadā Valkas pilsētā darbojās šādas izglītības iestādes: 
* Pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Pasaciņa&quot;
* Speciālā pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Pumpuriņš&quot;
* Kristīgā pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Gaismiņa&quot;
* [[Valkas pamatskola]]
* [[Valkas ģimnāzija]]
* [[Jāņa Cimzes Valkas mūzikas skola]]
* [[Valkas mākslas skola]]
* Valkas rajona padomes bērnu un jauniešu interešu centrs
* Valkas rajona Bērnu — jaunatnes sporta skola
* [[Latvijas Universitāte]]s Valkas filiāle
* Biedrība &quot;Latvijas—Igaunijas institūts&quot;
* Mācību centrs &quot;Buts&quot;

== Sports ==
Valkā organizētā sporta pirmsākumi ir attiecināmi uz 1922. gadu, kad Valkā izveidojās pirmā sporta organizācija [[Valkas sporta biedrība]]. Šajā biedrībā ietilpa 10 sekcijas — futbola, šaha, tenisa, riteņbraukšanas, slēpošanas, makšķerēšanas, vieglatlētikas, sporta spēļu, tūrisma un galda tenisa. Valkas sporta biedrība kopumā pastāvēja 16 gadus, kad 1938. gadā, apvienojoties ar Alūksnes sporta biedrību, pievienojās [[7. Valkas aizsargu pulka sporta klubam]]. 7. Valkas aizsargu pulka sporta klubam ir divi laika posmi. no 1934. līdz 1938. gadam, kad tas bija patstāvīgs klubs, un no 1938. līdz 1940. gadam, kad tam bija pievienojusies Valkas sporta biedrība. Tad ilgu laiku Valkas sporta dzīvē bija manāms klusums, līdz 1959. gadā izveidojās [[Sporta biedrība &quot;Vārpa&quot;]]. &quot;Vārpa&quot; bija slavena ar savu sportistu labajiem sasniegumiem ne tikai rajona mēroga sacensībās, bet arī republikas mērogā. Lai arī oficiāli sporta biedrība &quot;Vārpa&quot; nav likvidēta, savu darbību tā pārtrauca 1999. gadā.
Valkā ir ļoti plaši pieejama sporta infrastruktūra: trīs mūsdienīgas sporta zāles, mūsdienīgs stadions (rekonstruēts 2006. gadā) ar mākslīgā seguma futbola laukumu, trenažieru zāles u.c. Tā kā Valka ir robežpilsēta ar Valgu, tad abu pilsētu iedzīvotāji var izmantot abu pilsētu sniegtos sporta infrastruktūras pakalpojumus. Pieejamā infrastruktūra ļauj valcēniešiem nodarboties ar daudziem sporta veidiem, vieglatlētiku, [[Futbols|futbolu]], šahu, [[Basketbols|basketbolu]], [[Volejbols|volejbolu]], [[Florbols|florbolu]] u.c. Visu šo sporta veidu treniņus nodrošina Valkas rajona bērnu un jaunatnes sporta skola, Valkas ģimnāzija, Futbola klubs [[FK Valka]] un Valgas sporta iestādes.

== Sadarbības partneri ==

Valkas pilsētas sadarbības pilsētas ir:
* {{flaga|Igaunija}} [[Valga]] (dvīņu pilsēta), [[Igaunija]]
* {{flaga|Somija}} [[Tornio]], [[Somija]]
* {{flaga|Zviedrija}} [[Haparanda]], [[Zviedrija]]
* {{flaga|Zviedrija}} [[Ekere]], [[Zviedrija]]
* {{flaga|Polija}} [[Aleksandrova Kujavska]], [[Polija]] 
* {{flaga|Krievija}} [[Pleskava]], [[Krievija]]

== Ievērojamas personības ==
Valkā dzimuši:
* [[Bruno Artmanis]] — arhitekts (1915-2007);
* [[Teodors Celms]] — filosofs (1893—1989);
* [[Pāvels Loskutovs]] — vieglatlēts (1969; pārstāv Igauniju);
* [[Einārs Tupurītis]] — vieglatlēts (1973);
* [[Aigars Fadejevs]] — vieglatlēts (1975—2024).
* [[Andris Buiķis (matemātiķis)|Andris Buiķis]] (1939—2022) — Latvijas matemātiķis un politiķis.
Valkā darbojušies:
* [[Jānis Cimze]] — pedagogs (1814—1881);
* [[Arturs Goba]] — publicists, dzejnieks (1932—2019).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.vietas.lv/index.php?p=11&amp;id=8106 Valka portālā vietas.lv] {{lv ikona}}
* [http://www.walk.ee/ Valgas un Valkas avīze] {{ru ikona}}
* [http://www.valka.lv Valkas pašvaldības mājaslapa] {{lv ikona}}

{{Valkas novads}}
{{Latvijas pilsētas}}
{{Latvijas novadu centri}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Valkas rajons}}
{{Valkas apriņķis}}
}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Valka| ]]</text>
      <sha1>by2artdvhtncu13qz24rnkv9seu5h35</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450567</id>
      <parentid>4450195</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T06:06:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Agris Krūms</username>
        <id>139318</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienota ievērojama personība</comment>
      <origin>4450567</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14637" sha1="t5t31l40vmk8yb3bh13x3gbqp51d4uh" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Valka
| settlement_type = Novada pilsēta
| image_skyline = {{Vairāki attēli
 |total_width             = 305
 |border                  = infobox
 |perrow                  = 1/2
 |caption_align           = center
 |image1                  = 2020 08 Valka Valga (10).jpg
 |caption1                = [[Valkas-Lugažu luterāņu baznīca]]
 |image2                  = House in Valka 1.JPG
 |caption2                = Valkas kultūras nams
 |image3                  = Valga, Estonia (53125531213).jpg
 |caption3                = Robeža ar [[Igaunija|Igauniju]]
 }}
| imagesize = 
| image_caption = 
| image_flag = Flag of Valka.svg
| flag_link = Valkas karogs
| image_shield = Coat of Arms of Valka.svg
| shield_link = Valkas ģerbonis
| shield_size = 70px
| pushpin_map = Latvija#Valkas novads
| pushpin_label_position =        
| latd = 57
| latm = 46
| lats = 30
| latNS = N
| longd = 26
| longm = 00
| longs = 36
| longEW = E
| subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
| subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}'''
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_name1 = [[Valkas novads]]
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name2 = 
| established_title = Pilsētas tiesības
| established_date = kopš 1584. gada
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| seat_type = Vēsturiskie&lt;br /&gt;nosaukumi
| seat = {{val|de|Walk}}
| area_footnotes = 
| area_total_km2 = 14.36
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
| population_total = {{iedzsk|dati|Valka}}
| population_as_of = {{iedzsk|dat}}
| population_rank = 
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| postal_code_type = Pasta indeksi
| postal_code = LV-4701&lt;br /&gt;LV-4702
| area_code = 
| website = {{URL|www.valka.lv}}
| footnotes = 
}}
'''Valka''' ir pilsēta [[Vidzeme|Ziemeļvidzemē]], [[Valkas novads|Valkas novada]] administratīvais centrs [[Latvija|Latvijā]]. Ziemeļos Valka robežojas ar [[Igaunija|Igaunijas Republiku]] un savu dvīņu pilsētu [[Valga|Valgu]]. {{iedzsk|dat|dat_f=L}} Valkā bija {{iedzsk|dati|Valka|format=yes}} iedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot; /&gt;

== Etimoloģija ==
Pastāv uzskats, ka Valkas nosaukums, iespējams, saistīts ar [[latviešu valoda]]s darbības vārdiem &quot;vilkt&quot; un &quot;valkāt&quot;, vai arī lietvārdu &quot;valks&quot;, kas ir senāk lietots mitrāju teritoriju vai atsevišķu to elementu — staignāja, purva, arī strauta apzīmējums un kopumā raksturo Valkas apkārtnei raksturīgos ģeogrāfiskos apstākļus.&lt;ref&gt;[http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/15515/ Zudusī Latvija - Valka] {{lv ikona}}&lt;/ref&gt; Darbības vārds &quot;valks&quot; sākotnēji varējis apzīmēt laivu pārvilkšanas vietu [[aizvēsture|aizvēsturiskajos laikos]], kad laivas vai kravas no [[Gauja]]s upes baseina tika pārvilktas uz [[Pedele (upe)|Pedeles]] upi, pa kuru varēja nokļūt [[Emajegi]] upes baseinā un tālāk — uz Igaunijas ezeriem.

== Vēsture ==
{{Pamatraksts|Valkas vēsture}}
[[Viduslaiki|Viduslaikos]] Valka atradās izdevīgu satiksmes ceļu tuvumā, kas veda no [[Gauja]]s un [[Seda (upe)|Seda]]s uz [[Pedele (upe)|Pedele]]s ūdensceļu. Pirmās ziņas par Valku (tolaik Pedeli) atrodamas 1286. gada [[Rīga]]s parādu grāmatās. 1419. gadā [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VI Ambundi]] panāca [[Livonijas Konfederācija]]s [[Livonijas landtāgs|landtāgu]] regulāru sasaukšanu Valkā. Pēc [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s izveides tā 1582. gadā nonāca [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] pārvaldē un 1584. gadā tai piešķīra pilsētas tiesības.
1627. gadā [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] laikā Valku nopostīja, un tā nonāca [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā. Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] 1721. gadā [[Krievijas Impērija]]s pakļautībā.
1849. gadā no Valmieras uz Valku pārcēla [[Vidzemes skolotāju seminārs|Vidzemes skolotāju semināru]]. Pēc 1886. gada pilsēta izveidojās par lielu dzelzceļa līniju krustpunktu ar savienojumiem uz Rīgu, Tērbatu, Pleskavu, Pērnavu un Alūksni-Gulbeni-Pļaviņām.

1917. gada 2. decembrī Valkā [[Latviešu pagaidu nacionālā padome]] pieņēma [[1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju|deklarāciju par Latvijas autonomiju]], kurā tika oficiāli pasludināts, ka Latvija ir autonoma valstsvienība, kurā ietilpst [[Vidzeme]], [[Kurzeme]] un [[Latgale]]. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s šeit tika izveidotas t.s. [[Iskolats|Iskolata Latvijas]] pārvaldes iestādes. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā, pēc [[Kauja pie Paju|Paju kaujas]] 1919. gada 31. janvārī Valku ieņēma Igaunijas karaspēks.

1920. gadā pa nelielo Varžupīti tika nosprausta [[Latvijas—Igaunijas robeža]], kā rezultātā igauņu pusē nonāca pilsētas vēsturiskais un saimnieciskais centrs, tai skaitā rātsnams, ģimnāzija, dzelzceļa stacija u.c. sabiedriski nozīmīgas ēkas, kamēr Latvijas pusē pilsētas rietumu nomale.

Pilsētas sadalīšanas rezultātā no Valkas Igaunijas daļas uz bijušo priekšpilsētu, kas tagad atradās Latvijas Republikas teritorijā pārcēlās 2500 latviešu, bet pati priekšpilsēta saskaņā ar Ministru kabineta 1920. gada 22. novembra rīkojumu ieguva jaunas, patstāvīgas pilsētas statusu un tika nosaukta par Valku.&lt;ref&gt;&quot;Valdības Vēstnesis&quot;, 1920. g. 23. novembris, Nr. 268., 2.lpp.&lt;/ref&gt;

Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] 1991. gadā tika atjaunota apsargājama valsts robeža starp Valku un Valgu. 2007. gadā [[Latvija]] un [[Igaunija]] pievienojās [[Šengenas līgums|Šengenas līgumam]], kā rezultātā robežkontroles un robežpārejas punkti atkal tika likvidēti un abas pilsētas faktiski kļuva par vienotu urbānu teritoriju ar divām atsevišķām pašpārvaldēm divās atsevišķās valstīs.

== Ģeogrāfija ==

Valka atrodas [[Sakalas augstiene]]s Ērģemes paugurainē, ūdensšķirtnē apmēram 50 m vjl. Pilsētu ielejveida pazeminājumā šķērso [[Pedele]] (upes līmenis 43 m vjl.). Pa tās pieteku [[Varžupīte (Pedeles pieteka)|Varžupīti]] nosprausta robeža ar Igauniju. Valkas pilsētas teritorijā atrodas ezers — [[Zāģezers]], kas ir mākslīgi uzpludināta Pedeles gultnes daļa. Pilsētas rietumos Burgas paugurainē atrodas augstākās vietas līdz 90 m vjl. Uz dienvidiem no Valkas plešas Sedas līdzenums; netālu sākas un pa pilsētas robežu tek [[Seda (upe)|Seda]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valka.lv/lv/media/2944/download?attachment|title=Valkas novada teritorijas plānojuma (no 2017. gada)
grozījumu vides pārskats}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Enciclopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds &quot;Preses Nams&quot;|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}&lt;/ref&gt;

Valka robežojas ar kaimiņpilsētu [[Valga|Valgu]] un vienlaikus — ar [[Igaunija|Igaunijas Republiku]]. Latvijas pusē to apņem [[Valkas pagasts]]. Valkas platība ir 14,36 km². Attālums līdz [[Rīga]]i — 160 km, līdz Valmierai — 50 km, līdz [[Tartu]] ([[Igaunija]]) — 90 km.
&lt;gallery&gt;
Attēls:Valka, Latgales iela (1).JPG|Latgales iela
Attēls:Valka, Semināra iela (3).JPG|Semināra iela
Attēls:Valka, Ausekļa iela (1).JPG|Ausekļa iela
&lt;/gallery&gt;

== Iedzīvotāji ==
1821. gadā pilsētā bija tikai 451 iedzīvotājs, bet no šī laika tā auga nepārtraukti līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]]. Īpaši strauji iedzīvotāju skaits pieauga 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, kad Valka kļuva par dzelzceļa mezglu. Valkas stāvoklis latviešu-igauņu etnisko telpu robežjoslā atspoguļojās tās iedzīvotāju sastāvā, un 1897. gadā no iedzīvotāju kopskaita 41% bija latvieši, 33% igauņi, 11% krievi un 10% vācieši.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas ģeogrāfija|last=Rutkis|first=J.|publisher=Apgāds Zemgale|year=1960}}&lt;/ref&gt; Pirmā pasaules kara sākumā Valka bija kļuvusi par vidēji lielu pilsētu. Kara beigās tur bija apmetušies daudz bēgļu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Ar 1920. gada 1. jūlija lēmumu pilsētu pārdalot, tās lielākā daļa ar pilsētas centru un dzelzceļa mezglu tika piešķirta Igaunijai, bet Latvijai atstāja rietumu priekšpilsētu, kur 1920. gadā bija tikai 2964 iedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; No Igaunijas daļas pārcēlās ap 2500 latviešu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Nelabvēlīgo apstākļu dēļ Valkas attīstība bija kavēta, kas atspoguļojās iedzīvotāju skaitā. Valsts robeža pārdalīja agrāko lauksaimniecības areālu, kas atradās pilsētas ietekmes sfērā. Latvijas pusē lauksaimniecības zeme bija ierobežota ar Burgas pauguraini uz rietumiem no pilsētas, kā arī ar purviem un mežiem. Bija mazinājusies arī dzelzceļa mezgla loma, un garš posms no Valkas-Gulbenes līnijas palika Igaunijā.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

=== Iedzīvotāju skaita dinamika ===
Esošajās robežās, līdz 1914. gadam ar [[Valga]]s pilsētu.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]&lt;/ref&gt;
{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 80%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1821|451
|1867|3545
|1881|4200
|1893|8430
|1897|10922
|1910|18500
|1914|21500
|1920|2964
|1925|3339
|1935|3268
|1943|3400
|1959|4872
|1970|7209
|1979|8023
|1989|8268
|2000|6782
|2011|5471
|2021|4510
}}

== Izglītība ==

Kā nozīmīgs izglītības centrs Valka izveidojās jau 19. — 20. gadsimta mijā. Kopumā Valkā darbojās 16 skolas: 10 dažāda tipa pamatskolas un reālskolas, 2 sieviešu ģimnāzijas, augstākā tautskola ar divgadīgiem pedagoģiskiem kursiem, 2 tirdzniecības skolas un privātā sieviešu proģimnāzija.

Starp Valkas mācību iestādēm īpaši jāizceļ latviešu un igauņu nācijām būtiskais [[Jānis Cimze|Jāņa Cimzes]] [[Vidzemes skolotāju seminārs]] (1849. — 1890. gads), kas sagatavoja pirmos izglītības darbiniekus plašu tautas masu izglītošanai un radīja priekšnoteikumus nacionālajai atmodai.

Nozīmīgs bija arī Pagasta skolu skolotāju seminārs (1871. — 1887. gads) (direktors Ādams Tērauds).

Kopš 1999. gadā pēc [[Latvijas Universitāte]]s un [[Tartu Universitāte]]s ierosinājuma Valkā tika dibināts [[Latvijas—Igaunijas institūts]], bet 2005. gadā atklāta [[Latvijas Universitāte]]s Valkas filiāle. 
Starp Valkas pilsētu un [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitāti]] izveidojusies veiksmīga sadarbība, realizēti vairāki projekti izglītības jomā, uzsākta Valkas Starptautiskā studiju centra (SSC) izveide.

2012. gadā Valkas pilsētā darbojās šādas izglītības iestādes: 
* Pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Pasaciņa&quot;
* Speciālā pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Pumpuriņš&quot;
* Kristīgā pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Gaismiņa&quot;
* [[Valkas pamatskola]]
* [[Valkas ģimnāzija]]
* [[Jāņa Cimzes Valkas mūzikas skola]]
* [[Valkas mākslas skola]]
* Valkas rajona padomes bērnu un jauniešu interešu centrs
* Valkas rajona Bērnu — jaunatnes sporta skola
* [[Latvijas Universitāte]]s Valkas filiāle
* Biedrība &quot;Latvijas—Igaunijas institūts&quot;
* Mācību centrs &quot;Buts&quot;

== Sports ==
Valkā organizētā sporta pirmsākumi ir attiecināmi uz 1922. gadu, kad Valkā izveidojās pirmā sporta organizācija [[Valkas sporta biedrība]]. Šajā biedrībā ietilpa 10 sekcijas — futbola, šaha, tenisa, riteņbraukšanas, slēpošanas, makšķerēšanas, vieglatlētikas, sporta spēļu, tūrisma un galda tenisa. Valkas sporta biedrība kopumā pastāvēja 16 gadus, kad 1938. gadā, apvienojoties ar Alūksnes sporta biedrību, pievienojās [[7. Valkas aizsargu pulka sporta klubam]]. 7. Valkas aizsargu pulka sporta klubam ir divi laika posmi. no 1934. līdz 1938. gadam, kad tas bija patstāvīgs klubs, un no 1938. līdz 1940. gadam, kad tam bija pievienojusies Valkas sporta biedrība. Tad ilgu laiku Valkas sporta dzīvē bija manāms klusums, līdz 1959. gadā izveidojās [[Sporta biedrība &quot;Vārpa&quot;]]. &quot;Vārpa&quot; bija slavena ar savu sportistu labajiem sasniegumiem ne tikai rajona mēroga sacensībās, bet arī republikas mērogā. Lai arī oficiāli sporta biedrība &quot;Vārpa&quot; nav likvidēta, savu darbību tā pārtrauca 1999. gadā.
Valkā ir ļoti plaši pieejama sporta infrastruktūra: trīs mūsdienīgas sporta zāles, mūsdienīgs stadions (rekonstruēts 2006. gadā) ar mākslīgā seguma futbola laukumu, trenažieru zāles u.c. Tā kā Valka ir robežpilsēta ar Valgu, tad abu pilsētu iedzīvotāji var izmantot abu pilsētu sniegtos sporta infrastruktūras pakalpojumus. Pieejamā infrastruktūra ļauj valcēniešiem nodarboties ar daudziem sporta veidiem, vieglatlētiku, [[Futbols|futbolu]], šahu, [[Basketbols|basketbolu]], [[Volejbols|volejbolu]], [[Florbols|florbolu]] u.c. Visu šo sporta veidu treniņus nodrošina Valkas rajona bērnu un jaunatnes sporta skola, Valkas ģimnāzija, Futbola klubs [[FK Valka]] un Valgas sporta iestādes.

== Sadarbības partneri ==

Valkas pilsētas sadarbības pilsētas ir:
* {{flaga|Igaunija}} [[Valga]] (dvīņu pilsēta), [[Igaunija]]
* {{flaga|Somija}} [[Tornio]], [[Somija]]
* {{flaga|Zviedrija}} [[Haparanda]], [[Zviedrija]]
* {{flaga|Zviedrija}} [[Ekere]], [[Zviedrija]]
* {{flaga|Polija}} [[Aleksandrova Kujavska]], [[Polija]] 
* {{flaga|Krievija}} [[Pleskava]], [[Krievija]]

== Ievērojamas personības ==
Valkā dzimuši:
* [[Bruno Artmanis]] — arhitekts (1915-2007);
* [[Teodors Celms]] — filosofs (1893—1989);
* [[Pāvels Loskutovs]] — vieglatlēts (1969; pārstāv Igauniju); 
* [[Agris Krūms]] (1972) — komponists un izpildītājs;
* [[Einārs Tupurītis]] — vieglatlēts (1973);
* [[Aigars Fadejevs]] — vieglatlēts (1975—2024).
* [[Andris Buiķis (matemātiķis)|Andris Buiķis]] (1939—2022) — Latvijas matemātiķis un politiķis.
Valkā darbojušies:
* [[Jānis Cimze]] — pedagogs (1814—1881);
* [[Arturs Goba]] — publicists, dzejnieks (1932—2019).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.vietas.lv/index.php?p=11&amp;id=8106 Valka portālā vietas.lv] {{lv ikona}}
* [http://www.walk.ee/ Valgas un Valkas avīze] {{ru ikona}}
* [http://www.valka.lv Valkas pašvaldības mājaslapa] {{lv ikona}}

{{Valkas novads}}
{{Latvijas pilsētas}}
{{Latvijas novadu centri}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Valkas rajons}}
{{Valkas apriņķis}}
}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Valka| ]]</text>
      <sha1>t5t31l40vmk8yb3bh13x3gbqp51d4uh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450590</id>
      <parentid>4450567</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T07:34:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ievērojamas personības */</comment>
      <origin>4450590</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14637" sha1="929matbvcrpnli8b26h5gp1y0p6pgus" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Valka
| settlement_type = Novada pilsēta
| image_skyline = {{Vairāki attēli
 |total_width             = 305
 |border                  = infobox
 |perrow                  = 1/2
 |caption_align           = center
 |image1                  = 2020 08 Valka Valga (10).jpg
 |caption1                = [[Valkas-Lugažu luterāņu baznīca]]
 |image2                  = House in Valka 1.JPG
 |caption2                = Valkas kultūras nams
 |image3                  = Valga, Estonia (53125531213).jpg
 |caption3                = Robeža ar [[Igaunija|Igauniju]]
 }}
| imagesize = 
| image_caption = 
| image_flag = Flag of Valka.svg
| flag_link = Valkas karogs
| image_shield = Coat of Arms of Valka.svg
| shield_link = Valkas ģerbonis
| shield_size = 70px
| pushpin_map = Latvija#Valkas novads
| pushpin_label_position =        
| latd = 57
| latm = 46
| lats = 30
| latNS = N
| longd = 26
| longm = 00
| longs = 36
| longEW = E
| subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
| subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}'''
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_name1 = [[Valkas novads]]
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name2 = 
| established_title = Pilsētas tiesības
| established_date = kopš 1584. gada
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| seat_type = Vēsturiskie&lt;br /&gt;nosaukumi
| seat = {{val|de|Walk}}
| area_footnotes = 
| area_total_km2 = 14.36
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
| population_total = {{iedzsk|dati|Valka}}
| population_as_of = {{iedzsk|dat}}
| population_rank = 
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| postal_code_type = Pasta indeksi
| postal_code = LV-4701&lt;br /&gt;LV-4702
| area_code = 
| website = {{URL|www.valka.lv}}
| footnotes = 
}}
'''Valka''' ir pilsēta [[Vidzeme|Ziemeļvidzemē]], [[Valkas novads|Valkas novada]] administratīvais centrs [[Latvija|Latvijā]]. Ziemeļos Valka robežojas ar [[Igaunija|Igaunijas Republiku]] un savu dvīņu pilsētu [[Valga|Valgu]]. {{iedzsk|dat|dat_f=L}} Valkā bija {{iedzsk|dati|Valka|format=yes}} iedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot; /&gt;

== Etimoloģija ==
Pastāv uzskats, ka Valkas nosaukums, iespējams, saistīts ar [[latviešu valoda]]s darbības vārdiem &quot;vilkt&quot; un &quot;valkāt&quot;, vai arī lietvārdu &quot;valks&quot;, kas ir senāk lietots mitrāju teritoriju vai atsevišķu to elementu — staignāja, purva, arī strauta apzīmējums un kopumā raksturo Valkas apkārtnei raksturīgos ģeogrāfiskos apstākļus.&lt;ref&gt;[http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/15515/ Zudusī Latvija - Valka] {{lv ikona}}&lt;/ref&gt; Darbības vārds &quot;valks&quot; sākotnēji varējis apzīmēt laivu pārvilkšanas vietu [[aizvēsture|aizvēsturiskajos laikos]], kad laivas vai kravas no [[Gauja]]s upes baseina tika pārvilktas uz [[Pedele (upe)|Pedeles]] upi, pa kuru varēja nokļūt [[Emajegi]] upes baseinā un tālāk — uz Igaunijas ezeriem.

== Vēsture ==
{{Pamatraksts|Valkas vēsture}}
[[Viduslaiki|Viduslaikos]] Valka atradās izdevīgu satiksmes ceļu tuvumā, kas veda no [[Gauja]]s un [[Seda (upe)|Seda]]s uz [[Pedele (upe)|Pedele]]s ūdensceļu. Pirmās ziņas par Valku (tolaik Pedeli) atrodamas 1286. gada [[Rīga]]s parādu grāmatās. 1419. gadā [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VI Ambundi]] panāca [[Livonijas Konfederācija]]s [[Livonijas landtāgs|landtāgu]] regulāru sasaukšanu Valkā. Pēc [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s izveides tā 1582. gadā nonāca [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] pārvaldē un 1584. gadā tai piešķīra pilsētas tiesības.
1627. gadā [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] laikā Valku nopostīja, un tā nonāca [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā. Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] 1721. gadā [[Krievijas Impērija]]s pakļautībā.
1849. gadā no Valmieras uz Valku pārcēla [[Vidzemes skolotāju seminārs|Vidzemes skolotāju semināru]]. Pēc 1886. gada pilsēta izveidojās par lielu dzelzceļa līniju krustpunktu ar savienojumiem uz Rīgu, Tērbatu, Pleskavu, Pērnavu un Alūksni-Gulbeni-Pļaviņām.

1917. gada 2. decembrī Valkā [[Latviešu pagaidu nacionālā padome]] pieņēma [[1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju|deklarāciju par Latvijas autonomiju]], kurā tika oficiāli pasludināts, ka Latvija ir autonoma valstsvienība, kurā ietilpst [[Vidzeme]], [[Kurzeme]] un [[Latgale]]. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s šeit tika izveidotas t.s. [[Iskolats|Iskolata Latvijas]] pārvaldes iestādes. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā, pēc [[Kauja pie Paju|Paju kaujas]] 1919. gada 31. janvārī Valku ieņēma Igaunijas karaspēks.

1920. gadā pa nelielo Varžupīti tika nosprausta [[Latvijas—Igaunijas robeža]], kā rezultātā igauņu pusē nonāca pilsētas vēsturiskais un saimnieciskais centrs, tai skaitā rātsnams, ģimnāzija, dzelzceļa stacija u.c. sabiedriski nozīmīgas ēkas, kamēr Latvijas pusē pilsētas rietumu nomale.

Pilsētas sadalīšanas rezultātā no Valkas Igaunijas daļas uz bijušo priekšpilsētu, kas tagad atradās Latvijas Republikas teritorijā pārcēlās 2500 latviešu, bet pati priekšpilsēta saskaņā ar Ministru kabineta 1920. gada 22. novembra rīkojumu ieguva jaunas, patstāvīgas pilsētas statusu un tika nosaukta par Valku.&lt;ref&gt;&quot;Valdības Vēstnesis&quot;, 1920. g. 23. novembris, Nr. 268., 2.lpp.&lt;/ref&gt;

Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] 1991. gadā tika atjaunota apsargājama valsts robeža starp Valku un Valgu. 2007. gadā [[Latvija]] un [[Igaunija]] pievienojās [[Šengenas līgums|Šengenas līgumam]], kā rezultātā robežkontroles un robežpārejas punkti atkal tika likvidēti un abas pilsētas faktiski kļuva par vienotu urbānu teritoriju ar divām atsevišķām pašpārvaldēm divās atsevišķās valstīs.

== Ģeogrāfija ==

Valka atrodas [[Sakalas augstiene]]s Ērģemes paugurainē, ūdensšķirtnē apmēram 50 m vjl. Pilsētu ielejveida pazeminājumā šķērso [[Pedele]] (upes līmenis 43 m vjl.). Pa tās pieteku [[Varžupīte (Pedeles pieteka)|Varžupīti]] nosprausta robeža ar Igauniju. Valkas pilsētas teritorijā atrodas ezers — [[Zāģezers]], kas ir mākslīgi uzpludināta Pedeles gultnes daļa. Pilsētas rietumos Burgas paugurainē atrodas augstākās vietas līdz 90 m vjl. Uz dienvidiem no Valkas plešas Sedas līdzenums; netālu sākas un pa pilsētas robežu tek [[Seda (upe)|Seda]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valka.lv/lv/media/2944/download?attachment|title=Valkas novada teritorijas plānojuma (no 2017. gada)
grozījumu vides pārskats}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Enciclopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds &quot;Preses Nams&quot;|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}&lt;/ref&gt;

Valka robežojas ar kaimiņpilsētu [[Valga|Valgu]] un vienlaikus — ar [[Igaunija|Igaunijas Republiku]]. Latvijas pusē to apņem [[Valkas pagasts]]. Valkas platība ir 14,36 km². Attālums līdz [[Rīga]]i — 160 km, līdz Valmierai — 50 km, līdz [[Tartu]] ([[Igaunija]]) — 90 km.
&lt;gallery&gt;
Attēls:Valka, Latgales iela (1).JPG|Latgales iela
Attēls:Valka, Semināra iela (3).JPG|Semināra iela
Attēls:Valka, Ausekļa iela (1).JPG|Ausekļa iela
&lt;/gallery&gt;

== Iedzīvotāji ==
1821. gadā pilsētā bija tikai 451 iedzīvotājs, bet no šī laika tā auga nepārtraukti līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]]. Īpaši strauji iedzīvotāju skaits pieauga 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, kad Valka kļuva par dzelzceļa mezglu. Valkas stāvoklis latviešu-igauņu etnisko telpu robežjoslā atspoguļojās tās iedzīvotāju sastāvā, un 1897. gadā no iedzīvotāju kopskaita 41% bija latvieši, 33% igauņi, 11% krievi un 10% vācieši.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas ģeogrāfija|last=Rutkis|first=J.|publisher=Apgāds Zemgale|year=1960}}&lt;/ref&gt; Pirmā pasaules kara sākumā Valka bija kļuvusi par vidēji lielu pilsētu. Kara beigās tur bija apmetušies daudz bēgļu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Ar 1920. gada 1. jūlija lēmumu pilsētu pārdalot, tās lielākā daļa ar pilsētas centru un dzelzceļa mezglu tika piešķirta Igaunijai, bet Latvijai atstāja rietumu priekšpilsētu, kur 1920. gadā bija tikai 2964 iedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; No Igaunijas daļas pārcēlās ap 2500 latviešu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Nelabvēlīgo apstākļu dēļ Valkas attīstība bija kavēta, kas atspoguļojās iedzīvotāju skaitā. Valsts robeža pārdalīja agrāko lauksaimniecības areālu, kas atradās pilsētas ietekmes sfērā. Latvijas pusē lauksaimniecības zeme bija ierobežota ar Burgas pauguraini uz rietumiem no pilsētas, kā arī ar purviem un mežiem. Bija mazinājusies arī dzelzceļa mezgla loma, un garš posms no Valkas-Gulbenes līnijas palika Igaunijā.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

=== Iedzīvotāju skaita dinamika ===
Esošajās robežās, līdz 1914. gadam ar [[Valga]]s pilsētu.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]&lt;/ref&gt;
{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 80%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1821|451
|1867|3545
|1881|4200
|1893|8430
|1897|10922
|1910|18500
|1914|21500
|1920|2964
|1925|3339
|1935|3268
|1943|3400
|1959|4872
|1970|7209
|1979|8023
|1989|8268
|2000|6782
|2011|5471
|2021|4510
}}

== Izglītība ==

Kā nozīmīgs izglītības centrs Valka izveidojās jau 19. — 20. gadsimta mijā. Kopumā Valkā darbojās 16 skolas: 10 dažāda tipa pamatskolas un reālskolas, 2 sieviešu ģimnāzijas, augstākā tautskola ar divgadīgiem pedagoģiskiem kursiem, 2 tirdzniecības skolas un privātā sieviešu proģimnāzija.

Starp Valkas mācību iestādēm īpaši jāizceļ latviešu un igauņu nācijām būtiskais [[Jānis Cimze|Jāņa Cimzes]] [[Vidzemes skolotāju seminārs]] (1849. — 1890. gads), kas sagatavoja pirmos izglītības darbiniekus plašu tautas masu izglītošanai un radīja priekšnoteikumus nacionālajai atmodai.

Nozīmīgs bija arī Pagasta skolu skolotāju seminārs (1871. — 1887. gads) (direktors Ādams Tērauds).

Kopš 1999. gadā pēc [[Latvijas Universitāte]]s un [[Tartu Universitāte]]s ierosinājuma Valkā tika dibināts [[Latvijas—Igaunijas institūts]], bet 2005. gadā atklāta [[Latvijas Universitāte]]s Valkas filiāle. 
Starp Valkas pilsētu un [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitāti]] izveidojusies veiksmīga sadarbība, realizēti vairāki projekti izglītības jomā, uzsākta Valkas Starptautiskā studiju centra (SSC) izveide.

2012. gadā Valkas pilsētā darbojās šādas izglītības iestādes: 
* Pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Pasaciņa&quot;
* Speciālā pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Pumpuriņš&quot;
* Kristīgā pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Gaismiņa&quot;
* [[Valkas pamatskola]]
* [[Valkas ģimnāzija]]
* [[Jāņa Cimzes Valkas mūzikas skola]]
* [[Valkas mākslas skola]]
* Valkas rajona padomes bērnu un jauniešu interešu centrs
* Valkas rajona Bērnu — jaunatnes sporta skola
* [[Latvijas Universitāte]]s Valkas filiāle
* Biedrība &quot;Latvijas—Igaunijas institūts&quot;
* Mācību centrs &quot;Buts&quot;

== Sports ==
Valkā organizētā sporta pirmsākumi ir attiecināmi uz 1922. gadu, kad Valkā izveidojās pirmā sporta organizācija [[Valkas sporta biedrība]]. Šajā biedrībā ietilpa 10 sekcijas — futbola, šaha, tenisa, riteņbraukšanas, slēpošanas, makšķerēšanas, vieglatlētikas, sporta spēļu, tūrisma un galda tenisa. Valkas sporta biedrība kopumā pastāvēja 16 gadus, kad 1938. gadā, apvienojoties ar Alūksnes sporta biedrību, pievienojās [[7. Valkas aizsargu pulka sporta klubam]]. 7. Valkas aizsargu pulka sporta klubam ir divi laika posmi. no 1934. līdz 1938. gadam, kad tas bija patstāvīgs klubs, un no 1938. līdz 1940. gadam, kad tam bija pievienojusies Valkas sporta biedrība. Tad ilgu laiku Valkas sporta dzīvē bija manāms klusums, līdz 1959. gadā izveidojās [[Sporta biedrība &quot;Vārpa&quot;]]. &quot;Vārpa&quot; bija slavena ar savu sportistu labajiem sasniegumiem ne tikai rajona mēroga sacensībās, bet arī republikas mērogā. Lai arī oficiāli sporta biedrība &quot;Vārpa&quot; nav likvidēta, savu darbību tā pārtrauca 1999. gadā.
Valkā ir ļoti plaši pieejama sporta infrastruktūra: trīs mūsdienīgas sporta zāles, mūsdienīgs stadions (rekonstruēts 2006. gadā) ar mākslīgā seguma futbola laukumu, trenažieru zāles u.c. Tā kā Valka ir robežpilsēta ar Valgu, tad abu pilsētu iedzīvotāji var izmantot abu pilsētu sniegtos sporta infrastruktūras pakalpojumus. Pieejamā infrastruktūra ļauj valcēniešiem nodarboties ar daudziem sporta veidiem, vieglatlētiku, [[Futbols|futbolu]], šahu, [[Basketbols|basketbolu]], [[Volejbols|volejbolu]], [[Florbols|florbolu]] u.c. Visu šo sporta veidu treniņus nodrošina Valkas rajona bērnu un jaunatnes sporta skola, Valkas ģimnāzija, Futbola klubs [[FK Valka]] un Valgas sporta iestādes.

== Sadarbības partneri ==

Valkas pilsētas sadarbības pilsētas ir:
* {{flaga|Igaunija}} [[Valga]] (dvīņu pilsēta), [[Igaunija]]
* {{flaga|Somija}} [[Tornio]], [[Somija]]
* {{flaga|Zviedrija}} [[Haparanda]], [[Zviedrija]]
* {{flaga|Zviedrija}} [[Ekere]], [[Zviedrija]]
* {{flaga|Polija}} [[Aleksandrova Kujavska]], [[Polija]] 
* {{flaga|Krievija}} [[Pleskava]], [[Krievija]]

== Ievērojamas personības ==
Valkā dzimuši:
* [[Bruno Artmanis]] — arhitekts (1915-2007);
* [[Teodors Celms]] — filosofs (1893—1989);
* [[Pāvels Loskutovs]] — vieglatlēts (1969; pārstāv Igauniju); 
* [[Agris Krūms]] — komponists un izpildītājs (1972);
* [[Einārs Tupurītis]] — vieglatlēts (1973);
* [[Aigars Fadejevs]] — vieglatlēts (1975—2024).
* [[Andris Buiķis (matemātiķis)|Andris Buiķis]] (1939—2022) — Latvijas matemātiķis un politiķis.
Valkā darbojušies:
* [[Jānis Cimze]] — pedagogs (1814—1881);
* [[Arturs Goba]] — publicists, dzejnieks (1932—2019).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.vietas.lv/index.php?p=11&amp;id=8106 Valka portālā vietas.lv] {{lv ikona}}
* [http://www.walk.ee/ Valgas un Valkas avīze] {{ru ikona}}
* [http://www.valka.lv Valkas pašvaldības mājaslapa] {{lv ikona}}

{{Valkas novads}}
{{Latvijas pilsētas}}
{{Latvijas novadu centri}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Valkas rajons}}
{{Valkas apriņķis}}
}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Valka| ]]</text>
      <sha1>929matbvcrpnli8b26h5gp1y0p6pgus</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450642</id>
      <parentid>4450590</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T09:43:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>rv</comment>
      <origin>4450642</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14577" sha1="by2artdvhtncu13qz24rnkv9seu5h35" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Valka
| settlement_type = Novada pilsēta
| image_skyline = {{Vairāki attēli
 |total_width             = 305
 |border                  = infobox
 |perrow                  = 1/2
 |caption_align           = center
 |image1                  = 2020 08 Valka Valga (10).jpg
 |caption1                = [[Valkas-Lugažu luterāņu baznīca]]
 |image2                  = House in Valka 1.JPG
 |caption2                = Valkas kultūras nams
 |image3                  = Valga, Estonia (53125531213).jpg
 |caption3                = Robeža ar [[Igaunija|Igauniju]]
 }}
| imagesize = 
| image_caption = 
| image_flag = Flag of Valka.svg
| flag_link = Valkas karogs
| image_shield = Coat of Arms of Valka.svg
| shield_link = Valkas ģerbonis
| shield_size = 70px
| pushpin_map = Latvija#Valkas novads
| pushpin_label_position =        
| latd = 57
| latm = 46
| lats = 30
| latNS = N
| longd = 26
| longm = 00
| longs = 36
| longEW = E
| subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
| subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}'''
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_name1 = [[Valkas novads]]
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name2 = 
| established_title = Pilsētas tiesības
| established_date = kopš 1584. gada
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| seat_type = Vēsturiskie&lt;br /&gt;nosaukumi
| seat = {{val|de|Walk}}
| area_footnotes = 
| area_total_km2 = 14.36
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
| population_total = {{iedzsk|dati|Valka}}
| population_as_of = {{iedzsk|dat}}
| population_rank = 
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| postal_code_type = Pasta indeksi
| postal_code = LV-4701&lt;br /&gt;LV-4702
| area_code = 
| website = {{URL|www.valka.lv}}
| footnotes = 
}}
'''Valka''' ir pilsēta [[Vidzeme|Ziemeļvidzemē]], [[Valkas novads|Valkas novada]] administratīvais centrs [[Latvija|Latvijā]]. Ziemeļos Valka robežojas ar [[Igaunija|Igaunijas Republiku]] un savu dvīņu pilsētu [[Valga|Valgu]]. {{iedzsk|dat|dat_f=L}} Valkā bija {{iedzsk|dati|Valka|format=yes}} iedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot; /&gt;

== Etimoloģija ==
Pastāv uzskats, ka Valkas nosaukums, iespējams, saistīts ar [[latviešu valoda]]s darbības vārdiem &quot;vilkt&quot; un &quot;valkāt&quot;, vai arī lietvārdu &quot;valks&quot;, kas ir senāk lietots mitrāju teritoriju vai atsevišķu to elementu — staignāja, purva, arī strauta apzīmējums un kopumā raksturo Valkas apkārtnei raksturīgos ģeogrāfiskos apstākļus.&lt;ref&gt;[http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/15515/ Zudusī Latvija - Valka] {{lv ikona}}&lt;/ref&gt; Darbības vārds &quot;valks&quot; sākotnēji varējis apzīmēt laivu pārvilkšanas vietu [[aizvēsture|aizvēsturiskajos laikos]], kad laivas vai kravas no [[Gauja]]s upes baseina tika pārvilktas uz [[Pedele (upe)|Pedeles]] upi, pa kuru varēja nokļūt [[Emajegi]] upes baseinā un tālāk — uz Igaunijas ezeriem.

== Vēsture ==
{{Pamatraksts|Valkas vēsture}}
[[Viduslaiki|Viduslaikos]] Valka atradās izdevīgu satiksmes ceļu tuvumā, kas veda no [[Gauja]]s un [[Seda (upe)|Seda]]s uz [[Pedele (upe)|Pedele]]s ūdensceļu. Pirmās ziņas par Valku (tolaik Pedeli) atrodamas 1286. gada [[Rīga]]s parādu grāmatās. 1419. gadā [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VI Ambundi]] panāca [[Livonijas Konfederācija]]s [[Livonijas landtāgs|landtāgu]] regulāru sasaukšanu Valkā. Pēc [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s izveides tā 1582. gadā nonāca [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] pārvaldē un 1584. gadā tai piešķīra pilsētas tiesības.
1627. gadā [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] laikā Valku nopostīja, un tā nonāca [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā. Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] 1721. gadā [[Krievijas Impērija]]s pakļautībā.
1849. gadā no Valmieras uz Valku pārcēla [[Vidzemes skolotāju seminārs|Vidzemes skolotāju semināru]]. Pēc 1886. gada pilsēta izveidojās par lielu dzelzceļa līniju krustpunktu ar savienojumiem uz Rīgu, Tērbatu, Pleskavu, Pērnavu un Alūksni-Gulbeni-Pļaviņām.

1917. gada 2. decembrī Valkā [[Latviešu pagaidu nacionālā padome]] pieņēma [[1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju|deklarāciju par Latvijas autonomiju]], kurā tika oficiāli pasludināts, ka Latvija ir autonoma valstsvienība, kurā ietilpst [[Vidzeme]], [[Kurzeme]] un [[Latgale]]. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s šeit tika izveidotas t.s. [[Iskolats|Iskolata Latvijas]] pārvaldes iestādes. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā, pēc [[Kauja pie Paju|Paju kaujas]] 1919. gada 31. janvārī Valku ieņēma Igaunijas karaspēks.

1920. gadā pa nelielo Varžupīti tika nosprausta [[Latvijas—Igaunijas robeža]], kā rezultātā igauņu pusē nonāca pilsētas vēsturiskais un saimnieciskais centrs, tai skaitā rātsnams, ģimnāzija, dzelzceļa stacija u.c. sabiedriski nozīmīgas ēkas, kamēr Latvijas pusē pilsētas rietumu nomale.

Pilsētas sadalīšanas rezultātā no Valkas Igaunijas daļas uz bijušo priekšpilsētu, kas tagad atradās Latvijas Republikas teritorijā pārcēlās 2500 latviešu, bet pati priekšpilsēta saskaņā ar Ministru kabineta 1920. gada 22. novembra rīkojumu ieguva jaunas, patstāvīgas pilsētas statusu un tika nosaukta par Valku.&lt;ref&gt;&quot;Valdības Vēstnesis&quot;, 1920. g. 23. novembris, Nr. 268., 2.lpp.&lt;/ref&gt;

Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] 1991. gadā tika atjaunota apsargājama valsts robeža starp Valku un Valgu. 2007. gadā [[Latvija]] un [[Igaunija]] pievienojās [[Šengenas līgums|Šengenas līgumam]], kā rezultātā robežkontroles un robežpārejas punkti atkal tika likvidēti un abas pilsētas faktiski kļuva par vienotu urbānu teritoriju ar divām atsevišķām pašpārvaldēm divās atsevišķās valstīs.

== Ģeogrāfija ==

Valka atrodas [[Sakalas augstiene]]s Ērģemes paugurainē, ūdensšķirtnē apmēram 50 m vjl. Pilsētu ielejveida pazeminājumā šķērso [[Pedele]] (upes līmenis 43 m vjl.). Pa tās pieteku [[Varžupīte (Pedeles pieteka)|Varžupīti]] nosprausta robeža ar Igauniju. Valkas pilsētas teritorijā atrodas ezers — [[Zāģezers]], kas ir mākslīgi uzpludināta Pedeles gultnes daļa. Pilsētas rietumos Burgas paugurainē atrodas augstākās vietas līdz 90 m vjl. Uz dienvidiem no Valkas plešas Sedas līdzenums; netālu sākas un pa pilsētas robežu tek [[Seda (upe)|Seda]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valka.lv/lv/media/2944/download?attachment|title=Valkas novada teritorijas plānojuma (no 2017. gada)
grozījumu vides pārskats}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Enciclopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds &quot;Preses Nams&quot;|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}&lt;/ref&gt;

Valka robežojas ar kaimiņpilsētu [[Valga|Valgu]] un vienlaikus — ar [[Igaunija|Igaunijas Republiku]]. Latvijas pusē to apņem [[Valkas pagasts]]. Valkas platība ir 14,36 km². Attālums līdz [[Rīga]]i — 160 km, līdz Valmierai — 50 km, līdz [[Tartu]] ([[Igaunija]]) — 90 km.
&lt;gallery&gt;
Attēls:Valka, Latgales iela (1).JPG|Latgales iela
Attēls:Valka, Semināra iela (3).JPG|Semināra iela
Attēls:Valka, Ausekļa iela (1).JPG|Ausekļa iela
&lt;/gallery&gt;

== Iedzīvotāji ==
1821. gadā pilsētā bija tikai 451 iedzīvotājs, bet no šī laika tā auga nepārtraukti līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]]. Īpaši strauji iedzīvotāju skaits pieauga 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, kad Valka kļuva par dzelzceļa mezglu. Valkas stāvoklis latviešu-igauņu etnisko telpu robežjoslā atspoguļojās tās iedzīvotāju sastāvā, un 1897. gadā no iedzīvotāju kopskaita 41% bija latvieši, 33% igauņi, 11% krievi un 10% vācieši.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas ģeogrāfija|last=Rutkis|first=J.|publisher=Apgāds Zemgale|year=1960}}&lt;/ref&gt; Pirmā pasaules kara sākumā Valka bija kļuvusi par vidēji lielu pilsētu. Kara beigās tur bija apmetušies daudz bēgļu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Ar 1920. gada 1. jūlija lēmumu pilsētu pārdalot, tās lielākā daļa ar pilsētas centru un dzelzceļa mezglu tika piešķirta Igaunijai, bet Latvijai atstāja rietumu priekšpilsētu, kur 1920. gadā bija tikai 2964 iedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; No Igaunijas daļas pārcēlās ap 2500 latviešu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Nelabvēlīgo apstākļu dēļ Valkas attīstība bija kavēta, kas atspoguļojās iedzīvotāju skaitā. Valsts robeža pārdalīja agrāko lauksaimniecības areālu, kas atradās pilsētas ietekmes sfērā. Latvijas pusē lauksaimniecības zeme bija ierobežota ar Burgas pauguraini uz rietumiem no pilsētas, kā arī ar purviem un mežiem. Bija mazinājusies arī dzelzceļa mezgla loma, un garš posms no Valkas-Gulbenes līnijas palika Igaunijā.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

=== Iedzīvotāju skaita dinamika ===
Esošajās robežās, līdz 1914. gadam ar [[Valga]]s pilsētu.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]&lt;/ref&gt;
{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 80%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1821|451
|1867|3545
|1881|4200
|1893|8430
|1897|10922
|1910|18500
|1914|21500
|1920|2964
|1925|3339
|1935|3268
|1943|3400
|1959|4872
|1970|7209
|1979|8023
|1989|8268
|2000|6782
|2011|5471
|2021|4510
}}

== Izglītība ==

Kā nozīmīgs izglītības centrs Valka izveidojās jau 19. — 20. gadsimta mijā. Kopumā Valkā darbojās 16 skolas: 10 dažāda tipa pamatskolas un reālskolas, 2 sieviešu ģimnāzijas, augstākā tautskola ar divgadīgiem pedagoģiskiem kursiem, 2 tirdzniecības skolas un privātā sieviešu proģimnāzija.

Starp Valkas mācību iestādēm īpaši jāizceļ latviešu un igauņu nācijām būtiskais [[Jānis Cimze|Jāņa Cimzes]] [[Vidzemes skolotāju seminārs]] (1849. — 1890. gads), kas sagatavoja pirmos izglītības darbiniekus plašu tautas masu izglītošanai un radīja priekšnoteikumus nacionālajai atmodai.

Nozīmīgs bija arī Pagasta skolu skolotāju seminārs (1871. — 1887. gads) (direktors Ādams Tērauds).

Kopš 1999. gadā pēc [[Latvijas Universitāte]]s un [[Tartu Universitāte]]s ierosinājuma Valkā tika dibināts [[Latvijas—Igaunijas institūts]], bet 2005. gadā atklāta [[Latvijas Universitāte]]s Valkas filiāle. 
Starp Valkas pilsētu un [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitāti]] izveidojusies veiksmīga sadarbība, realizēti vairāki projekti izglītības jomā, uzsākta Valkas Starptautiskā studiju centra (SSC) izveide.

2012. gadā Valkas pilsētā darbojās šādas izglītības iestādes: 
* Pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Pasaciņa&quot;
* Speciālā pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Pumpuriņš&quot;
* Kristīgā pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Gaismiņa&quot;
* [[Valkas pamatskola]]
* [[Valkas ģimnāzija]]
* [[Jāņa Cimzes Valkas mūzikas skola]]
* [[Valkas mākslas skola]]
* Valkas rajona padomes bērnu un jauniešu interešu centrs
* Valkas rajona Bērnu — jaunatnes sporta skola
* [[Latvijas Universitāte]]s Valkas filiāle
* Biedrība &quot;Latvijas—Igaunijas institūts&quot;
* Mācību centrs &quot;Buts&quot;

== Sports ==
Valkā organizētā sporta pirmsākumi ir attiecināmi uz 1922. gadu, kad Valkā izveidojās pirmā sporta organizācija [[Valkas sporta biedrība]]. Šajā biedrībā ietilpa 10 sekcijas — futbola, šaha, tenisa, riteņbraukšanas, slēpošanas, makšķerēšanas, vieglatlētikas, sporta spēļu, tūrisma un galda tenisa. Valkas sporta biedrība kopumā pastāvēja 16 gadus, kad 1938. gadā, apvienojoties ar Alūksnes sporta biedrību, pievienojās [[7. Valkas aizsargu pulka sporta klubam]]. 7. Valkas aizsargu pulka sporta klubam ir divi laika posmi. no 1934. līdz 1938. gadam, kad tas bija patstāvīgs klubs, un no 1938. līdz 1940. gadam, kad tam bija pievienojusies Valkas sporta biedrība. Tad ilgu laiku Valkas sporta dzīvē bija manāms klusums, līdz 1959. gadā izveidojās [[Sporta biedrība &quot;Vārpa&quot;]]. &quot;Vārpa&quot; bija slavena ar savu sportistu labajiem sasniegumiem ne tikai rajona mēroga sacensībās, bet arī republikas mērogā. Lai arī oficiāli sporta biedrība &quot;Vārpa&quot; nav likvidēta, savu darbību tā pārtrauca 1999. gadā.
Valkā ir ļoti plaši pieejama sporta infrastruktūra: trīs mūsdienīgas sporta zāles, mūsdienīgs stadions (rekonstruēts 2006. gadā) ar mākslīgā seguma futbola laukumu, trenažieru zāles u.c. Tā kā Valka ir robežpilsēta ar Valgu, tad abu pilsētu iedzīvotāji var izmantot abu pilsētu sniegtos sporta infrastruktūras pakalpojumus. Pieejamā infrastruktūra ļauj valcēniešiem nodarboties ar daudziem sporta veidiem, vieglatlētiku, [[Futbols|futbolu]], šahu, [[Basketbols|basketbolu]], [[Volejbols|volejbolu]], [[Florbols|florbolu]] u.c. Visu šo sporta veidu treniņus nodrošina Valkas rajona bērnu un jaunatnes sporta skola, Valkas ģimnāzija, Futbola klubs [[FK Valka]] un Valgas sporta iestādes.

== Sadarbības partneri ==

Valkas pilsētas sadarbības pilsētas ir:
* {{flaga|Igaunija}} [[Valga]] (dvīņu pilsēta), [[Igaunija]]
* {{flaga|Somija}} [[Tornio]], [[Somija]]
* {{flaga|Zviedrija}} [[Haparanda]], [[Zviedrija]]
* {{flaga|Zviedrija}} [[Ekere]], [[Zviedrija]]
* {{flaga|Polija}} [[Aleksandrova Kujavska]], [[Polija]] 
* {{flaga|Krievija}} [[Pleskava]], [[Krievija]]

== Ievērojamas personības ==
Valkā dzimuši:
* [[Bruno Artmanis]] — arhitekts (1915-2007);
* [[Teodors Celms]] — filosofs (1893—1989);
* [[Pāvels Loskutovs]] — vieglatlēts (1969; pārstāv Igauniju);
* [[Einārs Tupurītis]] — vieglatlēts (1973);
* [[Aigars Fadejevs]] — vieglatlēts (1975—2024).
* [[Andris Buiķis (matemātiķis)|Andris Buiķis]] (1939—2022) — Latvijas matemātiķis un politiķis.
Valkā darbojušies:
* [[Jānis Cimze]] — pedagogs (1814—1881);
* [[Arturs Goba]] — publicists, dzejnieks (1932—2019).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.vietas.lv/index.php?p=11&amp;id=8106 Valka portālā vietas.lv] {{lv ikona}}
* [http://www.walk.ee/ Valgas un Valkas avīze] {{ru ikona}}
* [http://www.valka.lv Valkas pašvaldības mājaslapa] {{lv ikona}}

{{Valkas novads}}
{{Latvijas pilsētas}}
{{Latvijas novadu centri}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Valkas rajons}}
{{Valkas apriņķis}}
}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Valka| ]]</text>
      <sha1>by2artdvhtncu13qz24rnkv9seu5h35</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valmiera</title>
    <ns>0</ns>
    <id>5480</id>
    <revision>
      <id>4450543</id>
      <parentid>4435859</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T00:11:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Asignotac</username>
        <id>109310</id>
      </contributor>
      <comment>Papildus informācija par attīstības projektiem</comment>
      <origin>4450543</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="90302" sha1="6a7l3cuul1d6jilunpsjejn8naj70db" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|pilsētu|Valmiera (nozīmju atdalīšana)|Valmiera}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Valmiera
| native_name = 
| settlement_type = Valstspilsēta
| other_name = 
| nickname = 
| motto = 
| image_skyline = {{Vairāki attēli
 |total_width             = 305
 |border                  = infobox
 |perrow                  = 1/2/2/1
 |caption_align           = center
 |image1                  = Valmiera kesklinn.JPG
 |caption1                = Valmieras centrs ar [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca|Svētā Sīmaņa baznīcu]]
 |image2                  = Tilts pār Gauju Valmierā.jpg
 |caption2                = Tilts pār [[Gauja|Gauju]]
 |image3                  = Gauja near Valmiera 2.jpg
 |caption3                = Gauja pie Valmieras
 |image4                  = Valmiera ordulinnuse varemed.jpg
 |caption4                = [[Valmieras Livonijas ordeņa pils|Valmieras Livonijas ordeņa pilsdrupas]]
 |image5                  = 20 Rīgas iela, Valmiera.jpg
 |caption5                = Rīgas iela
 |image6                  = Jāņa Daliņa stadions.jpg
 |caption6                = [[Jāņa Daliņa stadions]]
 }}
| imagesize = 
| image_caption = 
| image_flag = Valmiera flag.svg
| flag_link = Valmieras karogs
| image_shield = COA LV Valmiera.svg
| shield_link = Valmieras ģerbonis
| pushpin_map = Latvia (novadi)
| pushpin_label_position = left
| latd = 57
| latm = 32
| lats = 19
| latNS = N
| longd = 25
| longm = 25
| longs = 32
| longEW = E
| subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
| subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}'''
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_name1 = [[Valmieras novads]]
| established_title = Pilsētas tiesības
| established_date = kopš [[1323. gads|1323]]. gada
| seat_type = Citi&lt;br /&gt;nosaukumi
| seat = {{val|ru|Вольмар}}&lt;br /&gt;{{val|et|Volmari}}&lt;br /&gt;{{val|de|Wolmar}}
| leader_title = [[Valmieras novads|Valmieras novada]] domes priekšsēdētājs
| leader_name = [[Jānis Baiks]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Valmierai un Vidzemei]])&lt;/small&gt;
| area_total_km2 = 19.35
| area_total_sq_mi = 
| area_land_sq_mi = 
| area_water_sq_mi = 
| area_water_percent = 
| area_rank = 
| elevation_max_m = 
| elevation_max_ft = 
| elevation_min_m = 
| elevation_min_ft = 
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
| population_total = {{iedzsk|dati|Valmiera}}
| population_as_of = {{iedzsk|dat}}
| population_rank = 9
| population_density_km2 = auto
| population_density_sq_mi = 
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density = 
| population_density_rank = 
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| postal_code_type = Pasta indeksi
| postal_code = LV-4201&lt;br /&gt;LV-4202&lt;br /&gt;LV-4204
| website = [http://www.valmiera.lv/ www.valmiera.lv]
| footnotes = 
| image_blank_emblem = Valmiera logo.svg
| official_name = Valmieras valstspilsēta
}}
'''Valmiera''' ir [[pilsēta]] [[Vidzeme]]s centrālajā daļā, [[Valmieras novads|Valmieras novada]] administratīvais centrs, viena no desmit [[Latvija]]s [[valstspilsēta|valstspilsētām]] (bez atsevišķas pašvaldības). Ar 22 812 iedzīvotājiem Valmiera ir lielākā pilsēta [[Vidzemes plānošanas reģions|Vidzemes plānošanas reģionā]] un [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|8. lielākā Latvijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/247-iedzivotaju-skaits-un-ta-izmainas?themeCode=IR|title=Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas|first=|last=|work=stat.gov.lv|publisher=[[Centrālā statistikas pārvalde]]|date=|accessdate=21 October 2024}}&lt;/ref&gt; Valmierā no citām pašvaldībām katru dienu ierodas aptuveni 7000 cilvēku, kuri šeit strādā, mācās vai izmanto pakalpojumus, bet ir deklarēti citur.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.valmiera.lv/images/userfiles/cits/Gada_parskats_2018_26062019_DOMEI.pdf |title=Gada pārskats 2018 |access-date={{dat|2020|04|23||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200929120615/https://www.valmiera.lv/images/userfiles/cits/Gada_parskats_2018_26062019_DOMEI.pdf }}&lt;/ref&gt; Valmiera ir viena no senākajām pilsētām Latvijā, bijusi [[Hanzas savienība]]s locekle.

== Etimoloģija ==
Dažādos laikos pilsētai ir bijuši dažādi vārdi — ''Waldemer, Wolmaria, Wolmahr, Vladimirec, Wolmar, Valmiera'' —, kas visi atvasināti no [[Vikingi|vikingu]]—rūsu personvārda &quot;Valdemārs&quot; jeb &quot;Vladimirs&quot;.{{nepieciešama atsauce}} Populārākā versija ir par Pleskavas kņazu [[Vladimirs Mstislavičs|Vladimiru Mstislaviču]], kas šeit ievāca meslus un sprieda tiesu pēc padzīšanas no Pleskavas 1214. gadā. Otra versija pieņem, ka pils ir nosaukta Dānijas karaļa [[Valdemārs II Estridsens|Valdemāra II]] vārdā, kas 1221. gadā uz īsu laiku kļuva ne tikai par ziemeļu [[Igaunija]]s, bet arī [[Livonija]]s feodālo senjoru. Šai versijai par labu runā fakts, ka [[Zobenbrāļu ordenis]], kam piederēja Valmieras apkārtne, tajā laikā kļuva par Dānijas karaļa sabiedroto. Maz ticams, ka savu jauno pili ordenis būtu nosaucis sava ienaidnieka vārdā, bet pilnīgi iespējams, ka abu feodālo senjoru vārdi ar laiku vienkārši saplūda vienā valdnieka Valdemāra personvārdā.

== Vēsture ==
{{Pamatraksts|Valmieras vēsture}}
[[Attēls:Volmari ordulinnus.gif|thumb|220x220px|Valmieras pilsētas ģerbonis (''S' Civitatis de Woldemer '') Livonijas ordeņa laikos (1524)|left]]
Apmetne tagadējās Valmieras vietā pastāvējusi jau 11. gadsimtā un ietilpa seno [[Latgaļi|latgaļu]] apdzīvotās [[Tālava]]s teritorijā. Pilsēta atradās pie lielā tirdzniecības ceļa, kas latīņu tekstos saukts par ''via Ruthenorum'' un gāja gar Gauju uz [[rūsi|rūsu]] pārvaldīto [[Pleskava|Pleskavu]] un [[Veļikijnovgoroda|Novgorodu]]. Aiz Valmieras tas sadalījās divos virzienos — uz [[Pleskava|Pleskavu]] un [[Tartu|Tērbatu]].

1224. gadā Tālavas dalīšanas līguma rezultātā Gaujas tirdzniecības ceļš (t.s. &quot;[[Gaujas koridors]]&quot;) nonāca [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] kontrolē, kas šeit lika pamatus ordeņa pilij. 1283. gadā [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Villekens fon Endorps]] vadīja [[Valmieras Livonijas ordeņa pils|Valmieras pils]] (''Wolmar'') un [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca|Sv. Sīmaņa baznīcas]] celtniecību [[Gauja]]s krastos. 1323. gadā Valmiera pirmo reizi pieminēta kā &quot;Valdemāra pilsēta&quot;, drīz vien tā kļuva par [[Hanzas savienība]]s locekli. 1413. gadā [[Žilbērs de Lanuā]] Valmieru aprakstīja kā nocietinātu pilsētu. Līdz 16. gadsimtam te sanāca vairākas [[Livonijas landtāgs|landtāgu]] un pilsētu pārstāvju sapulces. 1622. gadā pēc [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu-zviedru kara]] Valmiera nonāca [[Zviedrija]]s valsts kanclera [[Aksels Ūksenšerna|Aksela Ūksenšernas]] pārvaldījumā, viņa dzimtas [[ģerbonis|ģerboņa]] vērša piere joprojām rotā pilsētas ģerboni.
[[Attēls:Skats uz Valmieru.jpg|thumb|220x220px|Skats uz Valmieras pils sienu un Sv.Sīmaņa baznīcu pirms Pirmā pasaules kara|left]]
1738. gadā [[Magdalēna Elizabete fon Hallarte]] Valmierā atvēra [[Brāļu draudze|brāļu draudžu]] skolotāju semināru, kas kļuva par jaunās atmodas kustības viduspunktu. 1785. gadā Valmiera ieguva apriņķa pilsētas tiesības. 19. gadsimtā Valmierā izveidojās pirmās rūpnīcas, abos Gaujas krastos attīstījās jaunas pilsētas daļas, darbojās [[Vidzemes skolotāju seminārs|Valkas-Valmieras skolotāju seminārs]], sieviešu ģimnāzija (tagadējā [[Valmieras sākumskola]]) un tirdzniecības skola, kas Valmieru padarīja par Vidzemes izglītības centru.

1906. gadā notikušajās pilsētas domes vēlēšanās pārsvaru guva [[latvieši]] (no 24 domniekiem 18 bija latvieši, 5 vācieši un viens krievs), kas par Valmieras pilsētas galvu ievēlēja Valmieras pilsētas ārstu [[Georgs Apinis|Georgu Apini]].

Pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais uzņēmums pilsētā bija &quot;Bekona eksporta&quot; fabrika. Otrā pasaules kara [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|1944. gada septembra Sarkanās armijas uzbrukuma]] (&quot;Rīgas operācijas&quot;) laikā trešdaļa pilsētas tika pilnībā nopostīta, pilsētas centrs izdega un pēckara gados to uzbūvēja no jauna. Līdz 1949. gada administratīvi teritoriālajai reformai Valmiera bija [[Valmieras apriņķis|Valmieras apriņķa]] centrs, bet līdz 2009. gada administratīvi teritoriālajai reformai - [[Valmieras rajons|Valmieras rajona]] centrs. 

2009. gadā Valmiera kļuva par republikas nozīmes pilsētu ar savu pašvaldību, neietilpstot nevienā novadā (tai blakus gan izveidoja pirmo Valmieras novadu, kuru 2010. gada janvārī pārdēvēja par [[Kocēnu novads|Kocēnu novadu]] tā centra vārdā). Nākamās administratīvi teritoriālās reformas rezultātā 2021. gada 1. jūlijā Valmieras pilsēta zaudēja atsevišķas pirmā līmeņa pašvaldības statusu, bet tā kļuva par [[Valstspilsēta|valstspilsētu]] un jaunā [[Valmieras novads|Valmieras novada]] centru.

=== Kultūras un vēstures pieminekļi ===
{{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Valmierā}}
* Valmieras senpilsēta un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[Valmieras Livonijas ordeņa pils|Valmieras pils drupas]]. Pils celta militāros nolūkos stratēģiski izdevīgā vietā uz paugura, ko veido Gaujas krasts un Rātsupītes grava. Pils sagrauta [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1702. gadā, kad krievu karaspēks uzbruka pilsētai un aizdedzināja pili.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://muzejs.valmiera.lv/index.php/par-muzeju/teritorija/|title=Valmieras muzejs|access-date={{dat|2013|11|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131014105053/http://muzejs.valmiera.lv/index.php/par-muzeju/teritorija/|archivedate={{dat|2013|10|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]. Draudze baznīcā atgriezās 1990. gadā, 1996. gadā dievnamu juridiski atdeva draudzei.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.arhivi.lv/index.php?&amp;1877|title=Latvijas Valsts arhīvi|access-date={{dat|2013|11|27||bez}}|archive-date={{dat|2014|08|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140830092701/http://www.arhivi.lv/index.php?&amp;1877}}&lt;/ref&gt;
* [[Elku saliņa]], senā kulta vieta. Atrodas tieši blakus viduslaiku pils kompleksam un [[Lucas pilskalns|Lucas pilskalnam]]. Viduslaikos tā bijusi apņemta ar ūdeni no visām pusēm un apaugusi ar ozoliem, saliņas vidū reiz zaļojis svētozols ar dievu tēliem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kulturaskarte.lv/lv/kulturvesturiska-vieta/elku-salina- |title=Kultūras karte |access-date={{dat|2013|11|27||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305040036/http://www.kulturaskarte.lv/lv/kulturvesturiska-vieta/elku-salina- }}&lt;/ref&gt;
* [[Vidzemes skolotāju seminārs|Valmieras skolotāju semināra]] ēka (arhitekts [[Aleksejs Kīzelbašs]]).&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://vvg.edu.lv/index.php/par-skolu/skolas-vesture/254-valmieras-skolotaju-seminara-vesture|title=VVĢ vēsture|access-date={{dat|2013|11|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20121105201745/http://vvg.edu.lv/index.php/par-skolu/skolas-vesture/254-valmieras-skolotaju-seminara-vesture|archivedate={{dat|2012|11|05||bez}}}}&lt;/ref&gt;

'''Seni pilsētas skati no [[Johans Kristofs Broce|J. K. Broces]] zīmējumu krājuma'''&lt;gallery&gt;
Attēls:BM06028Am.jpg|Gaujas pārceltuve pie Valmieras 1795. gadā 
Attēls:View of Valmiera by Johans Kristofs Broce in 1791.jpg|Apriņķa pilsētas Valmieras panorāma 1791. gadā 
Attēls:BM08159Am.jpg|Valmiera no ziemeļu puses 1799. gadā 
Attēls:View of Valmiera by Johans Kristofs Broce in 1799 (2).jpg|Valmiera no ziemeļu puses 1799. gadā 
Attēls:View of Valmiera by Johans Kristofs Broce in 1797.jpg|Valmiera no Gaujas puses 1797. gadā 
&lt;/gallery&gt;

== Ģeogrāfija ==

=== Fiziskā ģeogrāfija ===
[[Attēls:Gauja near Valmiera 1.jpg|thumb|Gauja pie Valmieras]]
Valmiera ģeogrāfiski atrodas Vidzemes ziemeļu daļā dabas ainavu un reljefa apvidu pārejas krustpunktā. No Valmieras sākas [[Gaujas senieleja|Gaujas senleja]], aiz pilsētas robežām, no [[Jumara]]s ietekas — arī [[Gaujas nacionālais parks]]. Gar Gauju no ziemeļaustrumiem iesniedzas Sedas līdzenuma atzars, kas šķir divas citas [[Tālavas zemiene]]s daļas: uz ziemeļiem no Valmieras ir Burtnieka līdzenums, uz austrumiem — Trikātas pacēlums. Gaujas līmenis ir zemāks par 30 m vjl., augstākās vietās pilsētā ir 56—59 m virs jūras līmeņa.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Enciclopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds &quot;Preses Nams&quot;|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}&lt;/ref&gt;

Valmieras pilsētas hidrogrāfisko tīklu veido gan dabiskas izcelsmes ūdensteces un ūdenstilpes, gan mākslīgi veidoti dīķi un grāvji. Kopumā zeme zem ūdeņiem pilsētā aizņem 5% no Valmieras pilsētas teritorijas. Valmieras pilsētas teritoriju uz pusēm sadala [[Gauja]]s upe. Tās kopgarums pilsētas teritorijas robežās sasniedz 8 km. Pilsētas robežās Gaujai ir trīs pietekas: [[Ģīmes upe|Ģīmes upīte]], [[Rātsupīte|Rātes upīte]], Kaugurmuižas strauts un [[Gaides upīte]].&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/content/uploads/2022/08/Vides_parskats.pdf|title=VALMIERAS PILSĒTAS TERITORIJAS PLĀNOJUMS. VIDES PĀRSKATS|date=2016}}&lt;/ref&gt; Pārgaujā ir atteku ezeriņi, mežu nogabali (Kauguru vēris, Pauku priedes). Pie Dīvalina meža labajā krastā Gauja veido līkumu un Kazu krāces.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Politiskā ģeogrāfija ===
[[Attēls:Valmiera City Council - 1.jpg|thumb|Valmieras pašvaldība]]
Valmiera atrodas [[Vidzemes plānošanas reģions|Vidzemes plānošanas reģionā]]. Tā ir Vidzemes lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita un astotā lielākā pilsēta Latvijā pēc platības. Tā atrodas 107 km attālumā no Rīgas un 50 km attālumā no Igaunijas robežas.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Valmiera ziemeļos un ziemeļaustrumos robežojas ar [[Valmieras pagasts|Valmieras pagastu]], rietumos ar [[Kocēnu pagasts|Kocēnu pagastu]] un dienvidos un austrumos ar [[Kauguru pagasts|Kauguru pagastu]]. Valmieras vēsturiskais centrs un teritorijas viena daļa atrodas Gaujas vidusteces labajā krastā, gandrīz tikpat liela, vēlāk un mazāk apbūvēta teritorija ir kreisajā krastā. Pilsētas platība mainījusies galvenokārt Pārgaujā, aiz dzelzceļa, paplašināta rūpniecības un zaļā zona, individuālās apbūves rajoni. Pilsētu no trim pusēm apņem apvedceļš, autoceļi sazaroti 12 virzienos.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; 2020. gadā Valmieras pašvaldība noteica pilsētas teritoriālo dalījumu un ir otrā Latvijas pašvaldība aiz Rīgas, kas ir publicējusi apkaimju jeb iekšpilsētas teritoriju robežas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmieraszinas.lv/valmiera-sadarbiba-ar-csp-publicejusi-pilsetas-apkaimju-robezas/|title=Valmiera sadarbībā ar CSP publicējusi pilsētas apkaimju robežas|last=Redaktors|website=Valmieras Ziņas|access-date=2023-08-02|date=2020-08-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Klimats ===
Klimats Gaujas ietekmē ir samērā vēss un mitrs. Veģetācijas periods ilgst 130 dienas. Vidējais sniega periods ir 105 dienas. Sniega segas vidējais ir biezums 25 cm. Maksimālais sniega segas biezums ir 43 cm. Vidējais grunts sasalums ir līdz 70 cm, maksimālais — 120 cm. Migla novērojama līdz 36 dienām gadā. Vidēji 22 dienas gadā puteņo, pērkons novērots vidēji 20 dienas gadā. Valdošie vēji — dienvidu, dienvidrietumu vēji.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

{{Laikapstākļu kaste|location=Valmieras|width=100%|single line=Yes|metric first=Yes|Jan high C=-2.6|Feb high C=-2.2|Mar high C=2.6|Apr high C=10.5|May high C=16.2|Jun high C=19.5|Jul high C=22.2|Aug high C=20.8|Sep high C=16.1|Oct high C=9.1|Nov high C=4|Dec high C=0.3|Jan mean C=-4.6|Feb mean C=-4.7|Mar mean C=-0.9|Apr mean C=6.1|May mean C=11.8|Jun mean C=15.6|Jul mean C=18.5|Aug mean C=17.2|Sep mean C=12.6|Oct mean C=6.5|Nov mean C=2.3|Dec mean C=.1.4|Jan low C=-7.1|Feb low C=-7.6|Mar low C=-4.7|Apr low C=1.1|May low C=6.4|Jun low C=10.7|Jul low C=14|Aug low C=13.1|Sep low C=9.2|Oct low C=3.9|Nov low C=0.4|Dec low C=-3.4|precipitation colour=green|Jan precipitation mm=56|Feb precipitation mm=45|Mar precipitation mm=45|Apr precipitation mm=45|May precipitation mm=58|Jun precipitation mm=79|Jul precipitation mm=74|Aug precipitation mm=78|Sep precipitation mm=58|Oct precipitation mm=67|Nov precipitation mm=60|Dec precipitation mm=52|Jan precipitation days=9|Feb precipitation days=8|Mar precipitation days=8|Apr precipitation days=7|May precipitation days=8|Jun precipitation days=9|Jul precipitation days=10|Aug precipitation days=10|Sep precipitation days=8|Oct precipitation days=9|Nov precipitation days=9|Dec precipitation days=9|Jan humidity=86|Feb humidity=85|Mar humidity=80|Apr humidity=70|May humidity=67|Jun humidity=70|Jul humidity=74|Aug humidity=75|Sep humidity=79|Oct humidity=83|Nov humidity=87|Dec humidity=86|source 1=climate-data.org&lt;ref name = HKO&gt;{{tīmekļa atsauce
| url = https://en.climate-data.org/europe/latvia/vidzeme/valmiera-383/table
| title = VALMIERA CLIMATE
| access-date = 2 August 2023
}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;}}

== Demogrāfija ==

Valmierā ir augsts Latvijas pilsoņu īpatsvars. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2012. gadā pilsētā bija piereģistrēti 23 113 Latvijas pilsoņi (93,5% no kopējā skaita), 1475 [[Latvijas nepilsoņi]] (5,7%) un 91 Krievijas Federācijas pilsonis (0,4%). Savukārt 2025. gadā bija piereģistrēti 21 767 Latvijas pilsoņi (95,4%), 840 Latvijas nepilsoņi (3,7%) un 49 Krievijas pilsoņi (0,2%):&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRV012/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāji pēc valstiskās piederības reģionos un valstspilsētās gada sākumā]&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!
! 2012
! 2013
! 2014
! 2015
! 2016
! 2017
! 2018
! 2019
! 2020
! 2021
! 2022
! 2023
! 2024
! 2025
! 2026
! 2027
|-
! Latvijas pilsoņi&lt;br /&gt;(īpatsvars)
| &lt;small&gt;23 113&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;(93,5%)
| &lt;small&gt;22 702&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;22 125&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;21 938&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;21 836&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;21 610&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;21 793&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;21 825&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;21 823&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;21 841&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;21 671&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;21 827&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;22 001&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;21 767&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;(95,4%)
|
|
|-
! Latvijas nepilsoņi&lt;br /&gt;(īpatsvars)
| &lt;small&gt;1 475&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;(5,7%)
| &lt;small&gt;1 417&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;1 352&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;1 290&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;1 226&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;1 150&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;1 095&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;1 055&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;1 004&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;967&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;924&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;906&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;874&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;840&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;(3,7%)
|
|
|
|-
! Krievijas pilsoņi&lt;br /&gt;(īpatsvars)
| &lt;small&gt;91&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;(0,4%)
| &lt;small&gt;87&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;92&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;98&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;93&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;89&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;87&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;82&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;78&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;77&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;76&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;63&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;61&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;49&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;(0,2%)
|
|
|}

{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 60%
|state       = 
|shading     = 
|percentages = pagr
|break       = jā
| cols = 3
|footnote    = Avots:&lt;ref&gt;Enciklopēdija &quot;Latvijas pilsētas&quot;. Rīga 1999.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]&lt;/ref&gt;
|1800|600
|1840|900
|1863|1100
|1881|2500
|1897|5050
|1914|5200
|1920|6946
|1925|8141
|1930|7700
|1935|8482
|1939|8300
|1943|9225
|1959|11589
|1970|20331
|1979|25584
|1989|29457
|2000|27752
|2011|25130
|2021|22971
}}
{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%; border:0; line-height:175%;&quot;
|- style=&quot;background:#ccc;&quot;
| colspan=&quot;19&quot; style=&quot;text-align:center; &quot;| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Valmierā 2023. gadā.&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/ Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā — Teritoriālā vienība, Tautība, Laika periods un Mērvienība. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2024. gada 11. maijā.]&lt;/ref&gt;'''
| rowspan=&quot;12&quot; |{{#invoke:chart|pie chart
|radius= 100
|units suffix = 
| slice 1 = 19159 : Latvieši : green
| slice 2 = 2140 : Krievi : red
| slice 3 = 348 : Baltkrievi : yellow
| slice 4 = 276 : Ukraiņi : aqua
| slice 5 = 157 : Poļi : orange
| slice 6 = 92 : Lietuvieši : blue
| slice 7 = 63 : Romi (čigāni) : pink
| slice 8 = 19 : Igauņi : brown
| slice 9 = 2 : Ebreji : white
| slice 10 = 329 : Cita un neizvēlēta : black
|hide group legends=yes
| percent = true
}}
kopā 22 585
{{legend|green|Latvieši}}
{{legend|red|Krievi}}
{{legend|yellow|Baltkrievi}}
{{legend|aqua|Ukraiņi}}
{{legend|orange|Poļi}}
{{legend|blue|Lietuvieši}}
{{legend|pink|Romi (čigāni)}}
{{legend|white|Ebreji}}
{{legend|brown|Igauņi}}
{{legend|black|Cita un neizvēlēta}}
|-
!  style=&quot;background:#efefef; width:130px;&quot;| Tautība
!  style=&quot;background:#efefef; width:80px;&quot;| Procenti
!  style=&quot;background:#efefef; width:80px;&quot;| Iedz. skaits
|-
| [[Latvieši]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 84,8%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 19 159
|-
| [[Latvijas krievi|Krievi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 9,5%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 2 140
|-
| [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1,5%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 348
|-
| [[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1,2%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 276
|-
| [[Latvijas poļi|Poļi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 0,7%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 157
|-
| [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 0,4%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 92
|-
| [[Latvijas čigāni|Romi (čigāni)]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 0,3%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 63
|-
| [[Latvijas igauņi|Igauņi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 0,1%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 19
|-
| [[Latvijas ebreji|Ebreji]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 0,0%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 2
|-
| Cita vai neizvēlēta
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1,5%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 329
|}

== Izglītība ==
[[Attēls:Valmieras Valsts gimnazija kreisa puse 2014-12-27.jpg|250px|thumbnail|right|Valmieras Valsts ģimnāzija]]
Zināms, ka 1632. gadā Valmieras pilsētas skolā par skolotāju strādāja Heinrihs Oldenburgs, kurš vēlāk bija Tērbatas [[Gustava akadēmija]]s valodniecības profesors.&lt;ref&gt;[https://dom.lndb.lv/data/obj/file/16367849.pdf Geschichte der Stadt Wolmar.] Von Wilhelm Heine. Rigaː Druck von W. F, Höcker, 1894]&lt;/ref&gt;
Jau 1738. gadā [[Valmiermuiža|Valmiermuižā]] atvēra [[Brāļu draudze|brāļu draudžu]] skolotāju semināru, bet Valmierā palīgmācītāju diakonātu. 1788. gadā nodibināja tautskolu ar mācībām latviešu valodā. 1804. gadā pilsētas skolu pārveidoja par [[Valmieras apriņķa skola|Valmieras apriņķa skolu]]. 1839. gadā Valmierā nodibināja [[Vidzemes skolotāju seminārs|Vidzemes draudžu skolotāju semināru]], kas 1902. gadā tika pārveidots par Valmieras skolotāju semināru.
1996. gadā Valmierā izveidoja [[Vidzemes Augstskola|Vidzemes Augstskolu]], kur iespējams iegūt bakalaura, maģistra un doktora grādu piecās fakultātēs: Tūrisma vadības un viesmīlības, Politoloģijas, Biznesa vadības un ekonomikas, Inženierzinātņu un Sociālo zinātņu fakultātē. Vidzemes Augstskolai ir īpaša loma reģionālās attīstības veicināšanā — augstskola attīstās kā inovatīvs reģionāls akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un pētniecības centrs. Vidzemes Augstskolā darbojas Valodu studiju un eksaminācijas centrs, Vidzemes Mūžizglītības centrs un Sociotehnisku sistēmu inženierijas institūts.

Valmierā ir 7 vispārējās izglītības skolas, kas ir Valmieras pilsētas pašvaldības dibinātas ([[Valmieras sākumskola]], [[Valmieras Pārgaujas sākumskola]], [[Valmieras Valsts ģimnāzija]], [[Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzija]], [[Valmieras 5. vidusskola]], [[Valmieras 2. vidusskola]], [[Valmieras Viestura vidusskola]]).

Valmierā ir viena speciālās izglītības skola ([[Valmieras Gaujas krasta vidusskola – attīstības centrs|Valmieras Gaujas krasta vidusskola — attīstības centrs]]).

Valmierā darbojas arī divas privātās skolas (Zaļā skola un pamatskola &quot;Universum&quot;).&lt;ref&gt;[http://www.zalaskola.lv/ Zaļā skola]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.universum.school/ |title=pamatskola &quot;Universum&quot; |access-date={{dat|2020|03|24||bez}} |archive-date={{dat|2020|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200324075720/https://www.universum.school/ }}&lt;/ref&gt;

Ir vairākas interešu un profesionālās ievirzes izglītības iestādes:

* [[Valmieras Mūzikas skola]] — dibināta jau 1920. gada novembrī. Pirmā direktore un skolas dibinātāja bija [[Anna Ķirpīte]], kura strādāja skolā no 1920. līdz 1922. gada janvārim. Skolas ēka toreiz atrodas Ziloņu ielā, bet Otrā pasaules kara beigās skola pilnībā nodega. Pēc tam mācības notika dažādās vietās, arī pedagogu mājās. No 1947. gada mūzikas skola ieguva telpas K.Baumaņa ielā. Pieaugot audzēkņu skaitam, skola tika paplašināta un ieguva telpas mācībām vēl divās ēkās: Beātes ielā 10 un Beātes ielā 12. 2013. gada 14. decembrī svinīgi tika atklāta Valmieras Mūzikas skolas jaunā ēka Pilskalna ielā 3.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/novados/valmiera/zinas/svinigi-atklata-valmieras-muzikas-skolas-jauna-eka.d?id=43901052 Delfi: Svinīgi atklāta Valmieras Mūzikas skolas jaunā ēka]&lt;/ref&gt; Skolas uzdevumi ir nodrošināt iespēju iegūt profesionālās ievirzes izglītības pamatzināšanas un prasmes mūzikā, kā arī sagatavot izglītojamos mūzikas profesionālās vidējās izglītības programmu apguvei. Skola īsteno šādas licencētas profesionālās ievirzes izglītības programmas: vokālā mūzika, taustiņinstrumentu spēle, sitaminstrumentu spēle un stīgu instrumentu spēle.&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;[https://vms.valmiera.lv/category/izglitibas-programmas/ VMS izglītības programmas]&lt;/ref&gt;
* [[Valmieras Dizaina un mākslas vidusskola]] — skolā tiek īstenotas gan profesionālās ievirzes, gan profesionālās izglītības, gan interešu izglītības programmas. Skola piedāvā apgūt šādas profesionālās vidējās izglītības četru gadu programmas: interjera dizains, reklāmas dizains, multimediju dizains un apģērbu dizains (uzņem izglītojamos ar iegūtu pamatizglītību), savukārt divu gadu programmās: interjera dizains, apģērbu dizains, foto dizains un metāla izstrādājumu dizains (uzņem izglītojamos ar iegūtu vidējo izglītību).&lt;ref&gt;[https://www.vdmv.lv/vidusskola VDM Vidusskola]&lt;/ref&gt;
* [[Valmieras Jaunatnes centrs &quot;Vinda&quot;]] — centra pirmsākumi meklējami jau padomju laikā, kad Valmierā Vecpuišu parkā tika dibināts Pionieru nams. 1996. gadā iestāde tika reorganizēta par Valmieras Skolēnu namu, bet jau 1998. gadā tā iegūst jaunu nosaukumu — Valmieras Bērnu un Jauniešu interešu centrs. Pēc gada — 1999. gada 1. oktobrī iestāde tiek nodēvēta par Valmieras Jaunatnes centru “Vinda&quot;. Centra pastāvēšanas gados tam bijuši 10 direktori. Kopš 2015. gada Valmieras Jaunatnes centru &quot;Vinda&quot; vada Sanita Loze.&lt;ref name=&quot;:8&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.valmiera.lv/lv/jaunumi/izglitibas_zinas/12108_par_valmieras_jaunatnes_centra_vinda_direktori_iecelta_sanita_loze |title=Par Valmieras Jaunatnes centra “Vinda” direktori iecelta Sanita Loze |access-date={{dat|2020|03|24||bez}} |archive-date={{dat|2020|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200324161824/https://www.valmiera.lv/lv/jaunumi/izglitibas_zinas/12108_par_valmieras_jaunatnes_centra_vinda_direktori_iecelta_sanita_loze }}&lt;/ref&gt; Centrs dod iespēju bērniem un jauniešiem izkopt intereses mākslinieciskajā pašdarbībā un netradicionālajos sporta veidos, veicina profesijas izvēli, brīvā laika saturīgu un lietderīgu pavadīšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vinda.valmiera.lv/|title=Valmieras Jaunatnes centrs &quot;Vinda&quot;|last=|first=|access-date={{dat|2009|02|19||bez}}|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090313070957/http://www.vjcvinda.lv/public/par_mums/|archivedate={{dat|2009|03|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Valmieras Bērnu sporta skola]] — īsteno šādas profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas: peldēšanu, vieglatlētiku, hokeju, basketbolu, orientēšanās sportu un futbolu.
* [[Valmieras tehnikums]] — izglītības iestāde, kas sadarbojas ar darba devējiem un nozaru profesionāļiem. Izglītības iestāde pēc darba devēju pieprasījuma izstrādā papildu izglītības programmas un kursus. Studiju virzieni: telemehānika un loģistika, mehānika un metālapstrāde, informācijas tehnoloģijas, pārtikas produktu ražošana, viesnīcu, restorānu un ēdināšanas pakalpojumi, grāmatvedība, klientu apkalpošana.&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierastehnikums.lv/lv/par-mums/mes-agrak-un-tagad.html|title=Valmieras tehnikums|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2020|03|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200325070643/https://www.valmierastehnikums.lv/lv/par-mums/mes-agrak-un-tagad.html}}&lt;/ref&gt;

=== Statistika 2019./2020. gadā ===
* Bērnu skaits pirmskolas izglītības iestādēs — 1625
* Skolēnu skaits vispārējās izglītības iestādēs — 4084
* Studējošo skaits [[Vidzemes Augstskola|Vidzemes Augstskolā]] — 715

== Kultūra ==
[[Attēls:Valmieras teātris.jpg|thumb|Valmieras teātris]]
[[Valmieras Kultūras centrs]] dibināts 1966. gadā kā Valmieras rajona kultūras nams, no 1989. gada — Valmieras pilsētas kultūras nams, bet no 2004. gada — Valmieras Kultūras centrs. Pirmā tā direktore bija [[Inta Rasa]]. Sekojošie tā vadītāji bija Balfurs Ferbers, Visvaldis Tilibs, Antonija Šmite, Valts Bermaks, Ieva Gaide, Dzidra Grase, Pēteris Dundurs un [[Vaira Dundure]].&lt;ref&gt;[http://www.valmiera.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=1860&amp;Itemid=421 www.valmiera.lv]&lt;/ref&gt; Pašlaik Valmieras Kultūras centru vada [[Toms Upners]].

Citas pilsētā nozīmīgas kultūras iestādes ir [[Valmieras Drāmas teātris]], [[Valmieras integrētā bibliotēka]], [[Valmieras muzejs]], [[Laipa (mākslas galerija)|mākslas &quot;Galerija Laipa&quot;]] un [[Gaisma (kinoteātris)|kinoteātris &quot;Gaisma&quot;]]. Klasiskās mūzikas koncerti norisinās arī Sv. Sīmaņa baznīcā un Valmieras 5. vidusskolas zālē. Lieli pasākumi tiek organizēti arī [[Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskajā centrā]], vasarā — brīvdabas pasākumi pilsētas vēsturiskajā centrā un citur pilsētā.

Kultūras pasākumiem un atpūtai iecienīta vieta ir [[Vecpuišu parks]]. Tas atrodas Valmieras pilsētas centrā blakus kinoteātrim &quot;Gaisma&quot;. Vecpuišu parks tika ierīkots 20. gadsimta sākumā pēc dr. med. [[Georgs Apinis|Georga Apiņa]] ierosinājuma. Parka ierīkošanai Georgs Apinis nodibināja &quot;Septiņu vecpuišu biedrību’’. 1913. gadā Georgs Apinis un pārējie septiņi līdzīpašnieki nopirka Valmieras pilsētas vidū esošo &quot;Lilijas dārzu&quot;, kur arī tapa Vecpuišu parks. Paviljona ēka Vecpuišu parkā tika uzcelta 1914. gadā, pašlaik tajā darbojas koncertzāle &quot;Valmiera&quot;. Vecpuišu parku Valmieras pilsētai pilnībā savā īpašumā izdevās iegūt tikai trīsdesmito gadu beigās. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā paviljona zālē bija izveidota [[lazarete]]. Dažādos laikos Vecpuišu parku dēvēja par ''Kultūras parku'', ''Komjauniešu'' un ''Vidus parku''.

Valmierā darbojas 7 kori, 8 deju kolektīvi, 2 instrumentālie kolektīvi, Vidzemes pūtēju orķestris un vairākas mākslas studijas.

=== Populārākie un pazīstamākie pasākumi, kas regulāri notiek Valmierā ===

* Starptautiskais Ziemas mūzikas festivāls
* Koru un deju kolektīvu konkursi
* Valmieras vasaras teātra festivāls
* Pilsētas svētki
* Mākslas dienas
* Simjūda gadatirgus
* Velo un kino festivāls &quot;Kino Pedālis&quot;
* Teātra festivāls

== Sports ==
[[Attēls:Dalina stadions.jpg|thumb|200x200px|[[Jāņa Daliņa stadions]]]]
[[Attēls:EČ BMX 2019 .jpg|thumb|200x200px|2019. gada Eiropas [[BMX]] čempionāts [[Māra Štromberga BMX trase|Māra Štromberga BMX trasē]] Valmierā]]
Kopumā pilsētā ir vairāk nekā 40 sporta organizācijas vairāk kā 30 sporta veidos. Bērnu sporta skolā darbojas vairāk kā 1200 audzēkņu.{{nepieciešama atsauce}}

Liela nozīmē sporta attīstībai Valmierā un apkārtnē ir [[Valmieras Olimpiskais centrs|Vidzemes Olimpiskajam centram]], kas savu darbību sāka 2005. gadā, ļaujot attīstīt tādus sporta veidus kā [[basketbols]] ([[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]), [[volejbols]], [[florbols]] (florbola klubs &quot;Valmiera&quot;),&lt;ref name=&quot;:10&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://fbkvalmiera.lv/index.php/lv/ |title=florbola klubs &quot;Valmiera&quot; |access-date={{dat|2020|03|24||bez}} |archive-date={{dat|2020|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200324065810/http://fbkvalmiera.lv/index.php/lv/ }}&lt;/ref&gt; [[hokejs]] un [[futbols]] ([[Valmiera FC]] — [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] [[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2022. gada čempions]], klubs [[FC Gauja]]). Iecienīts ir arī [[orientēšanās sports]]. Bez jau pieminētajiem sporta klubiem darbojas vēl daudzi citi sporta klubi, no kuriem nozīmīgākie ir Valmieras [[regbijs|regbija]] klubs &quot;Fēnikss&quot;, [[airēšana (sports)|airēšanas]] klubs &quot;Straume&quot;, Valmieras Vieglatlētikas klubs, Valmieras pauerliftinga klubs &quot;Spēka Pasaule&quot; (Valmiera ir četras reizes ir izcīnījusi ikgadējā tautas sporta pasākuma &quot;Latvijas Spēcīgākā pilsēta&quot; čempiones titulu), Valmieras [[BMX]] sporta klubs &quot;Tālava&quot;. Valmieras BMX sportisti regulāri piedalās starptautiskās sacensībās, šādas sacensības tiek rīkotas arī Valmierā [[Māris Štrombergs|Māra Štromberga]] BMX trasē.&lt;ref&gt;[https://bmxvalmiera.lv/ BMX Valmiera]&lt;/ref&gt;

Vieglatlētikai un dažādām sacensībām nozīmīgs ir 1938. gada 31. jūlijā atklātais [[Jāņa Daliņa stadions]], kas 1988. gadā pārsaukts par godu valmierietim un soļotājam [[Jānis Daliņš|Jānim Daliņam]],&lt;ref name=&quot;:11&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Viesturs Sprūde |title= 1938. gada 31. jūlijā. Valmierai savs stadions |date= 2018. gada 31. jūlijs |newspaper= [[Latvijas Avīze]] |url= https://www.la.lv/1938-gada-31-julija-valmierai-savs-stadions |accessdate= 2020. gada 24. martā}}&lt;/ref&gt; kurš [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] Losandželosā ieguva pirmo olimpisko medaļu Latvijai. Pilsētā ir arī skriešanas un nūjošanas trases. Airēšanas treniņi un sacensības notiek airēšanas trasē &quot;Kazu krāces&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://airesanasslaloms.lv/trases.php |title=Informācija par airēšanas trasēm Latvijā |access-date={{dat|2014|10|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140809084848/http://airesanasslaloms.lv/trases.php |archivedate={{dat|2014|08|09||bez}} }}&lt;/ref&gt; jeb &quot;Krācītes&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vieglicelot.lv/lv/object/airesanas-trasekracites.htm |title=Informācija par trasi ''Krācītes''. |access-date={{dat|2014|10|31||bez}} |archive-date={{dat|2019|08|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190814102809/http://www.vieglicelot.lv/lv/object/airesanas-trasekracites.htm }}&lt;/ref&gt;

2018. gada 2. oktobrī darbu uzsāka jaunais Valmieras peldbaseins.&lt;ref&gt;[https://www.valmieraspeldbaseins.lv/ Valmieras peldbaseins]&lt;/ref&gt;

=== Olimpisko spēļu dalībnieki no Valmieras ===
* [[Jānis Daliņš]] — [[vieglatlētika]] (soļošana) 🥈
* [[Jolanta Dukure]] — [[vieglatlētika]] (soļošana)
* [[Arnis Rumbenieks]] — [[vieglatlētika]] (soļošana)
* [[Oskars Ķibermanis]] — [[bobslejs]]
* [[Oskars Melbārdis]] — bobslejs 🥇🥉🥉
* [[Māris Štrombergs]] — [[riteņbraukšana]] ([[BMX]]) 🥇🥇
* [[Artūrs Matisons]] — [[riteņbraukšana]] (BMX)
* [[Ivo Lakučs]] — [[riteņbraukšana]] (treks, BMX)
* [[Edžus Treimanis]] — [[riteņbraukšana]] (BMX)
* [[Rihards Veide]] — [[riteņbraukšana]] (BMX)

=== Regulāri sporta pasākumi Valmierā ===
* Vidzemes Olimpiskā skrējēju diena
* Valmieras maratons
* [[Latvijas valsts mežu Kalnu Divriteņu maratons]]
* Skrējiensoļojums &quot;Rīga-Valmiera&quot;&lt;ref&gt;[https://ultrataka.lv/ Skrējiensoļojums &quot;Rīga-Valmiera&quot;]&lt;/ref&gt;
* Valsts Prezidenta balvas izcīņa [[vieglatlētika|vieglatlētikā]]
* Latvijas un starptautisko čempionātu basketbola spēles
* Florbola turnīrs &quot;Latvian Open&quot;
* Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēles handbolā vīriešiem
* Starptautiskā BMX čempionāta posms

=== Lieli vienreizēji sporta notikumi Valmierā ===
* 2011. gada [[FIBA]] Pasaules čempionāta basketbolā apakšgrupu spēles U-19 juniorēm
* 2014. gada [[Deivisa kauss|Deivisa kausa]] izcīņas spēles tenisā
* 2018. gada IFF Pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīrs florbolā vīriešiem
* 2019. gada UEC Eiropas čempionāts BMX riteņbraukšanā&lt;ref&gt;*[https://www.eurobmx2019.eu/lv/ 2019. gada UEC Eiropas čempionāts BMX riteņbraukšanā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190629154644/https://www.eurobmx2019.eu/lv/ |date={{dat|2019|06|29||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Ekonomika ==

2020. gadā Valmiera bija 2. vietā aiz [[Rīga]]s ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaita uz 1000 iedzīvotājiem ziņā, rūpniecībā nodarbināti 27,9% no visiem pilsētā reģistrētajos uzņēmumos nodarbinātajiem. Attīstīta ir arī tirdzniecība, kas veido 20,2% no visiem pilsētā esošajiem uzņēmumiem, šajā nozarē strādājošo skaits ir 16%. Nemainīgi augsts ir pakalpojumu nozarē esošais uzņēmumu skaits, kurā reģistrēti 26% uzņēmumu un nodarbināti 14,5% strādājošo. Par sabalansētu attīstību savukārt liecina kultūras, izglītības, veselības un sporta nozares uzņēmumu īpatsvars, kas sastāda 9,8% no reģistrēto uzņēmumu skaita un 13,3% no nodarbināto skaita.{{nepieciešama atsauce}}

Valmierā ir vairāki lieli ražošanas un rūpniecības uzņēmumi, kas ražo mēbeles, piena produktus, ugunsdzēšamos aparātus un un citus metālizstrādājumus, stikla šķiedru un saistītas lietas, rūpniecisko un medicīnisko gāzi, veic kokapstrādi.

Ar tirdzniecību pārsvarā nodarbojas vietējie uzņēmumi, bet dažos pēdējos gados ienākušas arī Latvijas un ārvalstu tirdzniecības ķēdes.

Valmierā darbojas 44 ārvalstu tiešo investīciju uzņēmumi, kas kopā veido 10% no pilsētas kopējā darbaspēka, 26% no kopējā pilsētas uzņēmumu apgrozījuma un pilsētai ir piesaistījuši ārvalstu investīcijas no Vācijas, ASV, Itālijas, Polijas, Krievijas, Zviedrijas, Igaunijas, Somijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Dānijas, Kipras, Beļģijas un Indijas.

Bezdarba līmenis 2019. gada beigās pilsētā bija 3,2%. Lielākie darba devēji: Valmieras pašvaldība (ieskaitot arī izglītības iestādes), AS &quot;Valmieras stikla šķiedra&quot;, SIA &quot;VALPRO&quot;, SIA &quot;Woltec&quot;, SIA &quot;[[Vidzemes slimnīca]]&quot;.{{nepieciešama atsauce}}

Valmieras pilsētai ir 10 oficiālas sadraudzības pilsētas un reģioni:
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- valign=&quot;top&quot;
|
* {{flaga|Vācija}} [[Halle]] (1994)
* {{flaga|DEN}} [[Hojes-Тоstrupas komūna]] (''Høje-Taastrup'') (1995)
* {{flaga|Zviedrija}} [[Solna|Solnas komūna]] (1991)
* {{flaga|Vācija}} [[Giterslo apriņķis]] (1994)
* {{flaga|EST}} [[Viljandi]] (1992)
||
* {{flaga|Polija}} [[Zduņska Vola]] (2002)
* {{flaga|RUS}} [[Pleskava]] (2001)
* {{flaga|BLR}} [[Barisava]] (2010)
* {{flaga|AZE}} [[Sijezena]] (2014)
* {{flaga|ITA}} [[Vallefoļjī komūna]] (2016)
|}

== Attīstība ==

=== Teritorijas plānojums ===
Pēc 2021. gada teritoriālās reformas un Valmieras novada izveides, 2023. gadā uzsākās teritoriālā plānojuma izstrāde. Plānojums nosaka perspektīvās infrastruktūras izveides iespējas un teritoriju ilgtermiņa attīstību. 2025. gada nogalē tika pabeigta plānojuma pirmās redakcijas izstrāde.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/noslegusies-valmieras-novada-teritorijas-planojuma-1-redakcijas-apspriesana/|title=Noslēgusies Valmieras novada teritorijas plānojuma 1. redakcijas apspriešana|last=Stērste|first=Edīte|website=Valmieras novads|access-date=2026-04-04|date=2026-03-24|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

Galvenokārt Valmieras pilsētu skar administratīvās teritorijas izmaiņas. Teritorijas plānojums paredz Valmiermuižas, Pilātu un Kaugurmuižas ciemu iekļaušanu Valmieras pilsētas teritorijā, un Brandeļu ciema iekļaušanu Kocēnu administratīvajā teritorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/noslegusies-valmieras-novada-teritorijas-planojuma-1-redakcijas-apspriesana/|title=Noslēgusies Valmieras novada teritorijas plānojuma 1. redakcijas apspriešana|last=Stērste|first=Edīte|website=Valmieras novads|access-date=2026-04-04|date=2026-03-24|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/content/uploads/2026/03/Valmiera_05032026.pdf|title=Valmieras Novads}}&lt;/ref&gt;

=== Infrastruktūras attīstība ===

==== Gaujas krasta promenāde ====
Promenāde gar Gaujas labo krastu Valmierā ir ilgi gaidīts un plānots projekts, tās īstenošana un darbs pie finanšu apguves uzsākās 2024. gada augustā. Trīs atsevišķu Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansētu projektu ietvaros tiek izveidota promenāde no Šaursliežu dzelzs tilta līdz Valmieras Mūzikas skolai. Projekts paredz gājēju un velobraucēju ceļa, skrējēju un nūjotāju takas izveidi, kas tiks aprīkota ar energoefektīvu apgaismojumu un videonovērošanas sistēmu drošības uzlabošanai, Projekts ietver arī atpūtas vietu, velostatīvu, soliņu un atkritumu urnu izvietošanu, kā arī velo remonta stacijas un informatīvo stendu uzstādīšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/valmiera-uzsak-ilgi-planoto-un-gaidito-gaujas-krasta-promenades-istenosanu/|title=Valmierā uzsāk ilgi plānoto un gaidīto Gaujas krasta promenādes īstenošanu|last=Stērste|first=Edīte|website=Valmieras novads|access-date=2026-04-04|date=2024-08-07|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

2025. gada septembrī tika sākta promenādes izbūve - uzsākts pirmais projekts posmā no Ziedu gravas līdz Gaujas ielai 7. Ņemot vērā teritorijas applūšanas riskus, promenādes infrastruktūru tiek paredzēts pacelt vidēji par 1-1.5 metriem stiprinot Gaujas upes krasta nogāzes ar zālienu un apstādījumiem. Gar nogāzi pie deviņstāvu daudzdzīvokļu ēkām Gaujas ielas 9-13 posmā tiek izbūvēta atbalsta siena nogāzes stiprināšanai. Būvdarbus veic SIA &quot;Sanart&quot;, projekta kopējās izmaksas ir 1,214,007.50 eiro, no kā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums sastāda 485,603 eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/aktualitates-valmieras-gaujas-krasta-promenades-buvnieciba/|title=Aktualitātes Valmieras Gaujas krasta promenādes būvniecībā|last=Stērste|first=Edīte|website=Valmieras novads|access-date=2026-04-04|date=2026-03-19|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/valmiera-uzsakti-gaujas-krasta-promenades-buvniecibas-darbi/|title=Valmierā uzsākti Gaujas krasta promenādes būvniecības darbi|last=Stērste|first=Edīte|website=Valmieras novads|access-date=2026-04-04|date=2025-09-16|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

Patlaban pārējos divos projektos - promenādes turpinājuma izveide no Gaujas ielas 7 līdz Valmieras Mūzikas skolai, un no Šaursliežu dzelzs tilta līdz Ziedu gravai respektīvi, turpinās būvdarbu iepirkuma dokumentācijas izstrāde un būvprojekta izmaiņu izstrāde. Visos promenādes posmos tiek paredzēta Gaujas krasta stiprināšana, pār Ģīmes upei plānots izbūvēt jaunu gājēju tiltu. Abu projektu izmaksas ir 2,009,401.07 un 2,048,399.45 eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/aktualitates-valmieras-gaujas-krasta-promenades-buvnieciba/|title=Aktualitātes Valmieras Gaujas krasta promenādes būvniecībā|last=Stērste|first=Edīte|website=Valmieras novads|access-date=2026-04-04|date=2026-03-19|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

=== Satiksmes infrastruktūras attīstības projekti ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Īstenotie projekti
!Ielu posms
!Laiks
!Izmaksas (EUR)
!Būvnieks
!Apraksts
|-
|Semināra iela (no Pāvila Rozīša līdz Smilšu iela), stāvlaukums pie Valmieras Valsts ģimnāzijas
|2025 - 2026
|1,212,285.18
|SIA &quot;Sidlu Ceļi&quot;
|Līdz šim Grants iela bija ar grants segumu - tika veikta asfaltbetona seguma, gājēju ietves un ielas apgaismojuma izbūve. Stāvlaukums nodrošina ērtu piekļuvi Valmieras Valsts ģimnāzijai un Valmieras sākumskolai, kā arī Valmieras Centra kapiem, un sporta un aktīvās atpūtas parkam &quot;Mežs&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/valmiera-uzsak-verienigu-stavlaukuma-parbuvi/|title=Valmierā uzsāk vērienīgu stāvlaukuma pārbūvi|last=Stērste|first=Edīte|website=Valmieras novads|access-date=2026-04-04|date=2025-06-02|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/valmiera-turpinas-seminara-ielas-posma-parbuve/|title=Valmierā turpinās Semināra ielas posma pārbūve|last=Stērste|first=Edīte|website=Valmieras novads|access-date=2026-04-04|date=2025-08-06|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
|-
|Strauta iela
|2024 - 2025
|1,401,027.81
|SIA &quot;Limbažu ceļi&quot;
|Strauta ielā, pie Valmieras tirgus tika izveidota mūsdienīgi labiekārtota pilsētvides telpa. Pārbūvētajā teritorijā apvienotas sešas funkcionālās telpas, ietve un brauktuve veidota vienā līmenī, paredzētas telpas arī jaunām tidzniecības vietām nākotnē. Izbūvēts stāvlaukums un nodrošinātas papildu autotransporta stāvvietas. Ielas teritoriju veidojot kā parku, izvietotas āra mēbeles, dzeramā ūdens brīvkrāns, atkritumu urnas, velosipēdu statīvi, digitāls ekrāns un sabiedriskā tualete. Funkcionāli iela veidota kā turpinājums Ziloņu ielai. Tuvākajā nākotnē plānota arī paša Valmieras tirgus teritorijas labiekārtošana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/noslegusies-strauta-ielas-parbuve-valmiera/|title=Noslēgusies Strauta ielas pārbūve Valmierā|last=Gailīte|first=Ginta|website=Valmieras novads|access-date=2026-04-04|date=2025-08-14|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
|-
|Rietekļa iela (no Rīgas līdz Voldemāra Baloža ielai) 
|2024 - 2025
|753,095.13
|PA &quot;SAN-VC&quot;
|Lai nodrošinātu jaunās katlu mājas Rietekļa ielā 1 funkcionēšanu, tika izbūvēta Rietekļa iela un siltumtrases infrastruktūra. Ielas pārbūves ietvaros bija plānots izbūvēt ielu un gājēju ietvi ielas posmā. Tomēr, finanšu taupīšanas ietvaros, ielas pārbūve netika pilnībā īstenota - netika ieklāta ielas asfaltbetona seguma virskārta un gājēju ietves segums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/118737|title=eis.gov.lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|Georga Apiņa iela (no Beātes līdz Rīgas ielai)
|2023 - 2024
|759,526.61
|SIA &quot;Limbažu ceļi&quot;
|Pārbūvēts ielas posms, nodrošinot drošu un ērtu infrastruktūru. Veikta brauktuves seguma, ietvju un inženiertīklu pārbūve. Izveidotas papildu autostāvvietas un veloceļš, posmā saglabāta vienvirziena autotransporta kustība. Uz Rīgas ielas izveidota gājēju pāriešanas vieta, kā arī veikts gājēju ietves paplašinājums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/valmiera-parbuvets-georga-apina-ielas-posms-uzlabojot-satiksmes-drosibu/|title=Valmierā pārbūvēts Georga Apiņa ielas posms, uzlabojot satiksmes drošību|last=Stērste|first=Edīte|website=Valmieras novads|access-date=2026-04-04|date=2024-10-14|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
|-
|Rotācijas aplis Rubenes, Raiņa un Valkas ielu krustojumā
|2023 - 2024
|847,385.15
|SIA &quot;ACBR&quot;
|Veikta rotācijas apļa izbūve krustojumā, kas līdz šim bija nepārredzams un satiksmei bīstams - izveidota infrastruktūra ātrākai un ērtākai transportlīdzekļu plūsmai, kā arī drošākai gājēju un velobraucēju kustībai. Būvdarbu laikā veikti arī inženiertīklu infrastruktūras pārbūves darbi, veikta arī asfaltbetona seguma atjaunošanas darbi Raiņa ielā no rotācijas apļa līdz pieslēgumam A3 valsts autoceļam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/valmiera-izbuvets-jauns-rotacijas-aplis/|title=Valmierā izbūvēts jauns rotācijas aplis|last=Stērste|first=Edīte|website=Valmieras novads|access-date=2026-04-04|date=2024-11-01|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
|-
|Gājēju Vanšu tilta pārbūve
|2024
|885,748.90 (sākotnēji 751,937.27)
|SIA &quot;Limbažu ceļi&quot;; SIA &quot;Binders&quot;
|Gājēju tilts tika uzbūvēts 1985. gadā - tas ir 145m garš, ar 11m garu centrālo laidumu, diviem piloniem un 3 metru platu ietves daļu. Pārbūves ietvaros tika demontēts tilta vecais segums, nokrāsotas tilta metāla konstrukcijas un izveidots jauns betona plātņu segums, kam virsū tika ieklāts speciāls asfalta un šķembu klājums. Tilta margās tika iebūvēta jauna apgaismojuma sistēma, kā arī mūzikas atskaņošanas ierīces. Būvdarbu laikā atklājās, ka tilts ir sliktākā stāvoklī, nekā plānots - kā dēļ projekts tika sadārdzināts par aptuveni 130 tūkstošiem eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.05.2024-valmiera-par-vairak-neka-900-tukstosiem-eiro-remonte-tiltu.a555699/|title=Valmierā par vairāk nekā 900 tūkstošiem eiro remontē tiltu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/news/valmiera-parbuvets-gajeju-vansu-tilts-par-gauju/|title=Valmierā pārbūvēts gājēju Vanšu tilts pār Gauju - Binders.lv|access-date=2026-04-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|Ķieģeļu iela (no Dzegu līdz Parka ielai)
|2023 - 2024
|232,472.02
|SIA &quot;ACBR&quot;
|Tika izbūvēts jauns ielas posms ar jaunu asfaltbetona segumu, apvienotu gājēju ietvi un veloceļu un inženiertīklu izbūvi. Ielas posms nodrošina piekļuvi daudzdzīvokļu īres namiem pie Matīšu šosejas. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/atsakusies-vairaku-ielu-parbuves-darbi-valmiera/|title=Atsākušies vairāku ielu pārbūves darbi Valmierā|last=Stērste|first=Edīte|website=Valmieras novads|access-date=2026-04-04|date=2024-04-25|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
|-
|Dienvidu Industriālā Maģistrāle (Linarda Laicena ielas un Cēsu ielas pārbūve, jaunas ielas posma starp Linarda Laicena un Cēsu ielu izbūve.
|2023
|3,294,117.65
|SIA &quot;Limbažu ceļi&quot;
|Ielu pārbūves procesā izveidots jauns, alternatīvs maršruts tranzīta un kravas transportam, atdalot to not vietējās nozīmes transporta plūsmas. Uzlabota arī iedzīvotāju mikromobilitāte, pārbūvējot ietves un izveidojot veloceļu. Visa projekta posmā izbūvēti vai pārbūvēti inženiertīkli un izbūvēts jauns ielu apgaismojums. Pie pilsētas robežas, projekta posma sākumpunkta, izveidots rotācijas aplis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/valmiera-noslegusies-dienvidu-industrialas-magistrales-buvnieciba/|title=Valmierā noslēgusies Dienvidu industriālās maģistrāles būvniecība|last=Stērste|first=Edīte|website=Valmieras novads|access-date=2026-04-04|date=2023-12-19|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/valmiera-noslegumam-tuvojas-dienvidu-industrialas-magistrales-buvnieciba/|title=Valmierā noslēgumam tuvojas Dienvidu industriālās maģistrāles būvniecība|last=Stērste|first=Edīte|website=Valmieras novads|access-date=2026-04-04|date=2023-10-16|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
|-
|Ūdens iela (no Smiltenes līdz Pleskavas ielai) 
|2022 - 2023
|532,010.43
|SIA &quot;ACBR&quot;
|Izbūvēta iela ar asfaltbetona segumu, apvienotu gājēju ietvi un veloceļu, autostāvvietām, pārbūvēti inženiertīkli un izbūvēts jauns ielu apgaismojums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/74188|title=Elektronisko iepirkumu sistēma|website=www.eis.gov.lv|access-date=2026-04-04}}&lt;/ref&gt;
|-
|Dārza iela (no Rīgas līdz Beātes ielai)
|2020 - 2021
|360,217.00
|SIA &quot;Limbažu ceļi&quot;
|Pārbūvēta iela - tika pārbūvēti inženiertīkli, kā arī izbūvēta jauna siltumtrase. Iela tika izbūvēta ar asfaltbetona segumu, autostāvvietām, un apvienotu gājēju ietvi un veloceļu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmieraszinas.lv/valmiera-atsakusas-ielu-parbuves/|title=Valmierā atsākušās ielu pārbūves|last=Redaktors|website=Valmieras Ziņas|access-date=2026-04-04|date=2021-04-16|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmieraszinas.lv/darza-iela-turpinas-buvdarbi/|title=Dārza ielā turpinās būvdarbi|last=Redaktors|website=Valmieras Ziņas|access-date=2026-04-04|date=2020-08-07|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
|-
|Ziloņu ielas pārbūve
|2020 - 2022
|1,252,174.39
|SIA &quot;Limbažu ceļi&quot;
|Veikta Ziloņu ielas teritorijas ap Dzirnavu ezeriņa labiekārtošana, veikta aizsargmūru konservācija. Izveidots laukums un vieta mākslas objektam &quot;Krodera ābele&quot;, kā arī risināta droša Lāčplēša ielas šķērsošana gājējiem un velobraucējiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.valmierasnovads.lv/sakts-zilonu-ielas-parbuves-pirmais-posms/|title=Sākts Ziloņu ielas pārbūves pirmais posms|last=Riekstiņa|first=Juta|website=Valmieras novads|access-date=2026-04-05|date=2020-11-02|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.valmierasnovads.lv/noslegumam-tuvojas-zilonu-ielas-valmiera-parbuve/|title=Noslēgumam tuvojas Ziloņu ielas Valmierā pārbūve|last=Riekstiņa|first=Juta|website=Valmieras novads|access-date=2026-04-05|date=2022-05-23|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
|-
|Mālu iela (no Beātes ielas līdz Matīšu šosejai)
|2020 - 2021
|496,596.22
|SIA &quot;Asfaltbūve&quot;
|Pārbūvēta iela - pārbūvēti inženiertīkli, izbūvēta apvienota gājēju ietve un veloceļš. 2014. gadā šajā ielas posmā tika veikta divkārtu virsmas apstrāde - tomēr, ielas posma ekspluatācijas laikā tika pierādīts, ka šāds seguma veids nav piemērots ielām ar intensīvu satiksmi, tāpēc pēc pārbūves ielā tika izbūvēts asfaltbetona segums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmieraszinas.lv/valmiera-uzsaks-malu-ielas-posma-parbuvi/|title=Valmierā uzsāks Mālu ielas posma pārbūvi|last=Redaktors|website=Valmieras Ziņas|access-date=2026-04-04|date=2020-07-28|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
|-
|Teodora Ūdera, Tālavas un Kāpu iela
|2020 - 2021
|959,288.00
|SIA &quot;Limbažu ceļi&quot;
|Ielās iepriekš bija grantēts segums, tās nodrošina piekļuvi PII &quot;Krācītes&quot; un airēšanas bāzes &quot;Krāces&quot; teritorijai. Pārbūves procesā tika pārbūvēti inženiertīkli, izbūvētas gājēju ietves un autostāvvietas, jauna apgaismojuma izbūve, atsevišķās vietās veikti jaunu koku stādījumi. Papildus Krāču ielā 4 tika veikts teritorijas labiekārtošanas projekts, īstenojot rotaļu laukuma un velo trasītes izveidi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmieraszinas.lv/uzsaks-teodora-udera-talavas-un-kapu-ielas-parbuvi/|title=Uzsāks Teodora Ūdera, Tālavas un Kāpu ielas pārbūvi|last=Redaktors|website=Valmieras Ziņas|access-date=2026-04-04|date=2020-07-24|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
|-
|Alvila Freimaņa iela (no Rīgas līdz Somu ielai)
|2021
| rowspan=&quot;2&quot; |390,650.30
| rowspan=&quot;2&quot; |SIA &quot;Limbažu ceļi&quot;
| rowspan=&quot;2&quot; |Ielas izbūvētas ar mērķi nodrošināt Valmieras industriālo teritoriju savstarpēju sasaisti un savienojumu ar starptautisko autoceļu tīklu TEN-T, kur ietilpst arī autoceļš A3. Pāvila Rozīša, Ausekļa un Voldemāra Baložu ielu posmā veikta ielu pārbūve; veikta jauna Voldemāra Baloža ielas posma izbūve. Visu ielu posmu ietvaros pārbūvēti inženiertīkli, izbūvēts jauns ielu apgaismojums un gājēju un velosipēdistu ceļš.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.valmierasnovads.lv/pienemta-ekspluatacija-valmieras-rietumu-industriala-magistrale/|title=Pieņemta ekspluatācijā Valmieras Rietumu industriālā maģistrāle|last=Riekstiņa|first=Juta|website=Valmieras novads|access-date=2026-04-04|date=2020-01-16|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
|-
|Rietumu Industriālā Maģistrāle (Pāvila Rozīša (bijusī Leona Paegles iela), Ausekļa iela, Somu iela, Voldemāra Baloža iela
|2018 - 2019
|}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Nākotnē plānotie projekti
!Ielu posms
!Apraksts
|-
|Matīšu šosejas seguma atjaunošana, Matīšu šosejas un Ķieģeļu ielas krustojuma pārbūve
|Plānots veikt Matīšu šosejas asfaltbetona seguma nomaiņu. Ķieģeļu ielas krustojumā, satiksmes drošības uzlabošanai, plānots veikt krustojuma pārbūvi, izbūvējot pagriezienu papildjoslas un uzstādot luksoforu. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/385520-apstiprinats-valmieras-novada-pasvaldibas-2026-gada-budzets-2026|title=Apstiprināts Valmieras novada pašvaldības 2026. gada budžets - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|Grants iela (Valmieras Valsts ģimnāzijas un Valmieras Sākumskolas pievedceļš)
|Plānots pārbūvēt pievedceļu ģimnāzijai, ielu pielāgojot tikai gājējiem un velobraucējiem un atjaunojot bijušo &quot;bērzu gatvi&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/385520-apstiprinats-valmieras-novada-pasvaldibas-2026-gada-budzets-2026|title=Apstiprināts Valmieras novada pašvaldības 2026. gada budžets - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|Pāvila Rozīša iela (no Miera līdz Diakonāta ielai)
|Plānots pārbūvēt ielas posmu - pārbūvēt inženiertīklus, izbūvēt pieejamas gājēju ietves. Skvērs pie restorāna &quot;Akustika&quot; tiks pārbūvēts, radot pievilcīgu un pieejamu ārtelpu teritoriju, veicinot arī savienojumu ar topošo Gaujas promenādi. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/385520-apstiprinats-valmieras-novada-pasvaldibas-2026-gada-budzets-2026|title=Apstiprināts Valmieras novada pašvaldības 2026. gada budžets - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|Ielu infrastruktūra Pilātos
|Ņemot vērā ka pašreizējais Pilātu ciems tiks iekļauts Valmieras pilsētas administratīvajā teritorijā, tajā tiks izbūvēta ielu infrastruktūra - nodrošinot piekļuvi pilsētas centralizētajai ūdensapgādei un kanalizācijai, kā arī izbūvējot gājēju un velosipēdu infrastruktūru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/attistiba/teritorijas-planosanas-dokumenti/teritorijas-planojums/|title=Teritorijas plānojums|website=Valmieras novads|access-date=2026-04-04|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
|-
|Valmieras austrumu apvedceļš
|Valmieras novada teritorijas plānojumā ir plānota austrumu apvedceļa izbūve, kas nodrošināta jauna Gaujas šķērsojuma izbūvi, un savienotu A3 autoceļu, Burkānciema un Pilātu apkaimes, ar Stacijas, Valmieras stikla šķiedras un Valmieras Industriālā parka apkaimi. Apvedceļa izbūve atslogotu pilsētas centra teritoriju, īpaši Cēsu ielas centra tiltu (kā pašreizējā satiksmes intensitāte ievērojami pārsniedz plānoto intensitāti), kā arī uzlabotu iepriekš minēto apkaimju savienojumus un attīstību. Paredzēts, ka apvedceļš tiktu izbūvēts paralēli augstsprieguma elektrības savienojuma līnijai pilsētas austrumos no Cempu ielas līdz Jāņa Daliņa ielai. Ņemot vērā ka autoceļa trase šķērso perspektīvo Baiļu slēpošanas trasi, ar to tiktu plānoti divlīmeņa šķērsojumi. Tālāk apvedceļš apiet Pilātu apkaimi, un savienojas ar A3 autoceļu pie &quot;Mazķīšiem&quot;, no kurienes perspektīvā plānots jauns pilsētas ziemeļu apvedceļš. Vispragmātiskāk būtu plānoto austrumu apvedceļu veidot paralēli Pilātu mežam, savienojoties ar A3 autoceļu pie Valkas ielas krustojuma - tomēr, Burkānciema un Pilātu ciema attīstības dēļ, šāds risinājums nav ekonomiski pamatots.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/attistiba/teritorijas-planosanas-dokumenti/teritorijas-planojums/|title=Teritorijas plānojums|website=Valmieras novads|access-date=2026-04-04|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
|}
Tuvākajā nākotnē plānota arī Lucas, Dīvaliņa un Palejas ielas pārbūve (izbūvējot siltumtrasi, veidojot loku), Jāņa Daliņa ielas seguma pārbūve, Vienības ielas (no Brīvības līdz Pļavas ielai), Patversmes ielas, Jāņa Endzelīna ielas, Smilšu ielas, Vaidavas ielas, un Rūpniecības ielas (no Cēsu līdz Sila ielai) pārbūve.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/content/uploads/2026/03/151_lem_Pielikums.pdf|title=Valmieras Novads}}&lt;/ref&gt;

=== Dzīvojamā fonda attīstība ===
Valmierā ir ļoti izteikta dzīvojamā fonda trūkuma problēma - ik dienu vidēji ap 7 tūkstoši cilvēku iebrauc pilsētā no apkārtējām teritorijām vai pilsētām. Šī problēma tiek daļēji risināta ar zemas īres maksas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju izbūvi Valmieras pilsētā. Projektus īsteno Valmieras novada pašvaldības kapitālsabiedrība SIA &quot;Valmieras namsaimnieks&quot;. 2018. gadā tika uzbūvēti pirmie divi zemas īres daudzdzīvokļu nami kopā ar 150 dzīvokļiem starp Ķieģeļu un Dakstiņu ielām. 2025. gadā tika izbūvēti vēl divi zemas īres daudzdzīvokļu nami, kas tika īstenoti ar speciālu valsts atbalsta programmu, ko īsteno AS &quot;Attīstības finanšu institūcija Altum&quot;. Tuvākajā nākotnē plānota vēl divu zemas īres daudzdzīvokļu namu izbūve.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/valmiera-atklatas-pirmas-ar-valsts-atbalstu-uzbuvetas-zemas-ires-maksas-daudzdzivoklu-dzivojamas-majas-120-jauni-dzivokli-specialistu-piesaistei/|title=Valmierā atklātas pirmās ar valsts atbalstu uzbūvētās zemas īres maksas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas – 120 jauni dzīvokļi speciālistu piesaistei|last=Stērste|first=Edīte|website=Valmieras novads|access-date=2026-04-04|date=2025-10-09|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc.lv/raksts/valmiera-turpinas-daudzdzivoklu-namu-izbuvi|title=Valmierā turpinās daudzdzīvokļu namu izbūvi|website=abc.lv|access-date=2026-04-04|date=2018-03-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Zemas īres daudzdzīvokļu programma nodrošina jaunus, mūsdienu prasībām piemērotus īres dzīvokļus par pieņemamu īres maksu. Galvenais īrnieku atlases kritērijs ir mājsaimniecības kopējie mēneša vidējie ienākumi. Ņemot vērā pieprasījumu, dzīvokļi tiek prioritāri piešķirti kvalificētiem ekspertiem kas strādā veselības, izglītības vai aizsardzības jomā, daudzbērnu ģimenēm un Latvijas remigrantiem. Daudzdzīvokļu namos ir divistabu, trīsistabu un četristabu dzīvokļi, tostarp atsevišķi dzīvokļi pielāgoti cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Katram dzīvoklim paredzēta viena slēgta velo novietne, kā arī atsevišķiem dzīvokļiem paredzēts izbūvēt balkonu. Pie ēkām tiek izveidota labiekārtota teritorija ar atpūtas zonām un stāvlaukumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://investinvalmiera.eu/lv/valmiera-pirmie-uzsak-zemas-ires-maksas-dzivojamo-maju-buvniecibu-valsts-programma/|title=Valmierā pirmie valsts programmā uzsāk zemas īres maksas dzīvojamo māju būvniecību – Invest in VALMIERA|access-date=2026-04-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Tūrisma objektu attīstība ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Īstenotie tūrisma attīstības projekti
!Projekts
!Laiks
!Izmaksas
!Būvnieks
!Apraksts
|-
|Zilākalna skatu tornis, Veselības taka
|2023 - 2024
|1,227,619.36
|SIA &quot;Livland Group&quot;
|2023. gada rudenī tika veikta vecā ugunsnovērošanas torņa demontāža, kas apmeklētājiem nebija pieejams un drošs - tā vietā tika uzbūvēts jauns skatu tornis. Skatu tornim izveidotas divas skatu platformas - viena 15,6 metru augstumā, otra 28,8 metru augstumā. Būvniecībā izmantota tērauda konstrukcija, kas darināta no ārpuses ar koka brusām.
Apkārt jaunajam skatu tornim izveidota 3,5km gara Veselības taka, kas piemērota pastaigām un nūjošanai. Tā sākas pie Zilākalna kultūrvēstures un apmeklētāju centra, kur tālāk tā turpinās caur Zilākalna reljefu. Veselības taka papildināta ar 12 kontrolpunktiem ar interesantiem faktiem par apkārtnes kultūrvēsturi, kā arī takā gājēji tiek aicināti izpildīt dažādus muskuļu un elpošanas vingrinājumus, lai pastaigu padarītu vēl enerģiskāku. Dažos takas punktos izvietoti koka veiklības un līdzsvara elementi, kā arī labiekārtotas piknika vietas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/uzsak-jauna-skatu-torna-buvniecibu-zilakalna/|title=Uzsāk jaunā skatu torņa būvniecību Zilākalnā|last=Stērste|first=Edīte|website=Valmieras novads|access-date=2026-04-04|date=2023-11-09|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/365004-zilakalna-atverts-jauns-skatu-tornis-un-veselibas-taka-2024|title=Zilākalnā atvērts jauns skatu tornis un Veselības taka - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|Skaņākalna parka apmeklētāju centra izveidošana
|2024 - 2026
|100,000
|
|Plānots turpināt labiekārtot Skaņākalna Dabas parku, lai uzlabotu tā pieejamību, kvalitāti un sasniedzamību. Plānots uzlabot un padarīt apmeklētājiem pieejamāku parka ieejas zonu - projektā plānots izveidot labiekārtotu un mūsdienīgu apmeklētāju centru, kas nodrošinātu parka apmeklētājus ar nepieciešajiem pakalpojumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/projects/skanakalna-parka-apmekletaju-centra-izveidosana/|title=Skaņākalna parka apmeklētāju centra izveidošana|website=Valmieras novads|access-date=2026-04-04|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
|-
|Valmieras vēsturiskā centra attīstība
|2020 - 2022
|4,083,731.06
|SIA &quot;R.K.C.F.Renesanse&quot;
|Veikti arheoloģiskie izrakumi teritoijā, veikts teritorijas labiekārtojums un izbūvēts Valmieras pils kultūrvides centrs, kas nodrošina gan mūru atsegumu konservāciju, gan dod telpu kultūras mantojuma apzināšanai, pētniecībai un izziņai. Veikta arī pils ziemeļrietuma korpusa restaurācija un konservācija, ēku kompleksa &quot;Vecā aptieka&quot; restaurācija un pils iekšpagalma infrastruktūras labiekārtošana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/noslegusies-valmieras-pils-kulturvides-centra-buvnieciba/|title=Noslēgusies Valmieras pils kultūrvides centra būvniecība|last=Riekstiņa|first=Juta|website=Valmieras novads|access-date=2026-04-05|date=2023-07-18|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/projects/valmieras-vesturiska-centra-attistiba/|title=Valmieras vēsturiskā centra attīstība|website=Valmieras novads|access-date=2026-04-05|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Izglītības attīstība ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Projekts
!Laiks
!Izmaksas (EUR)
!Īstenotājs
!Apraksts
|-
|Valmieras Gaujas krasta vidusskolas - attīstības centra mācību vides pilnveide
|2025 - 2029
|1,210,038.81
|SIA &quot;5. Iela&quot;
|Projekts risinās mūsdienu prasībām atbilstošas un drošas vides pieejamību skolas ēkās skolēniem ar kustību traucējumiem. Mācību telpas tiek paplašinātas, tiek izbūvētas platākas durvju ailes bez sliekšņiem. Atsevišķu atpūtas telpu izveide kur skolēniem uzturēties, piemērām, trauksmes epizožu gadījumā. Daļas no internāta pārbūvēšana par jauniem mācību kabinetiem. Skolas sanitāro telpu (labieriecību) pielāgošana. Kāpņu telpu sakārtošana un aprīkošana ar pacēlāju. Sakārtotas inženierkomunikācijas un skolu telpu aprīkojums ar energoefektīvu apgaismojumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/valmieras-gaujas-krasta-vidusskolai-attistibas-centram-gaidama-macibu-vides-un-vides-pieejamibas-pilnveide/|title=Valmieras Gaujas krasta vidusskolai – attīstības centram gaidāma mācību vides un vides pieejamības pilnveide|last=Pinne|first=Liene|website=Valmieras novads|access-date=2026-04-04|date=2025-07-28|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
|-
|Mācību vides uzlabošana Valmieras 2. Vidusskolā
|2025 - 2026
|4,752,060.84 (izmaksas iekļauj arī Mazsalacas vidusskolas, Strenču pamatskolas un Rūjienas vidusskolas attīstības projektus)
|
|Mācību vides uzlabošanas projekta ietvaros tiek īstenota V2V ziemeļu korpusa pārbūve. Tiek izbūvēta jauna bibliotēka, kā arī ierīkoti moderni dizaina un tehnoloģiju mācību kabineti. Tāpat tiek izbūvēta ventilācija, sakārtotas inženierkomunikācijas, veikti pasākumi ugunsdrošības prasību ievērošanai, iegādāti interaktīvi ekrāni un datori, kā arīergonomiskas mēbeles vairākiem mācību kabinetiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/macibu-vides-uzlabosana-valmieras-2-vidusskolai/|title=Mācību vides uzlabošana Valmieras 2. vidusskolai|last=Pinne|first=Liene|website=Valmieras novads|access-date=2026-04-04|date=2025-08-20|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
|-
|Valmieras Valsts ģimnāzijas mācību vides uzlabošana, un dienesta viesnīcas Ausekļa ielā pārbūve
|2020 - 2023
|2,759,787.85
|SIA &quot;Ekers&quot;
|Tika pārbūvēts Valmieras Valsts ģimnāzijas pārbūvētais mācību korpuss un jaunuzceltā sporta zāle. Bijušajā skolas divstāvu korpusā izbūvēts trešais stāvs, nodrošinot papildus mācību telpas. Izbūvēta jauna sporta zāle, visās telpās gaisa kvalitātes nodrošināšanai ierīkotas ventilācijas sistēmas. Labiekārtota ģimnāzijas teritorija, izveidotas ārtelpu atpūtas zonas ar soliņiem un atkriitumu urnām, uzstādīti statīvi velosipēdiem.
Dienesta viesnīcā &quot;Auseklis&quot; izbūvētas četrvietīgas un divvietīgas istabas, kā arī koplietojamās telpas un atpūtas zonas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/dienesta-viesnica-auseklis-atverta-skoleniem/|title=Dienesta viesnīca “Auseklis” atvērta skolēniem|last=Pinne|first=Liene|website=Valmieras novads|access-date=2026-04-04|date=2023-09-19|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/valmieras-novada-izglitibas-iestades-gatavas-jaunajam-macibu-gadam/|title=Valmieras novada izglītības iestādes gatavojas jaunajam mācību gadam|last=Pinne|first=Liene|website=Valmieras novads|access-date=2026-04-05|date=2023-08-25|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Atsevišķi attīstības projekti ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Projekts
!Laiks
!Kategorija
!Izmaksas (EUR)
!
!Apraksts
|-
|Vidzemes Piekūns
|2025 - 2029
|Drošība
|1,218,000
|
|Projekta mērķis ir ieviest viedus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus Pašvaldības policijas funkciju un uzdevumu izpildes nodrošināšanā. Projekta mērķis ir konceptuāli izstrādāt Latvijas mērogam unikālu bezpilota lidaparātu tīklu, kas, aprīkoti ar augstas kvalitātes videokamerām un sensoriem, dos iespēju uzlabot sabiedrisko kārtību un drošību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/uzsak-projekta-vidzemes-piekuns-istenosanu/|title=Uzsāk projekta “Vidzemes piekūns” īstenošanu|last=Upīte|first=Elīna|website=Valmieras novads|access-date=2026-04-04|date=2026-03-16|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
|-
|Publisko teritoriju ielu apgaismojuma inženiertīklu pārbūve Valmierā
|2023 - 2025
|Efektivitāte
|344,533.55 Valmierā; 268,408.58 novadā ārpus Valmieras
|SIA &quot;ĢR&quot;
|Publisko ielu apgaismojuma gaismekļu nomaiņa uz energoefektīviem LED gaismekļiem ar viedo vadību, veicinot siltumnīcefekta gāzu samazināšanu un energoefektivitātes uzlabošanu. Nomaiņa veikta 14 Valmieras ielās, 5 stāvlaukumos un skvēros, kā arī 6 novada apvienību teritorijās. Kopumā veikta 988 energoneefektīvu gaismekļa nomaiņa ar 926 energoefektīviem gaismekļiem, un 59 nolietojušos apgaismojuma balstu nomaiņa.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/projects/publisko-teritoriju-ielu-apgaismojuma-inzeniertiklu-parbuve-valmiera-valmieras-novada/|title=Publisko teritoriju ielu apgaismojuma inženiertīklu pārbūve Valmierā, Valmieras novadā|website=Valmieras novads|access-date=2026-04-04|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
|}

== Uzņēmējdarbības īpašās teritorijas ==

=== Valmieras Rūpniecības un Eksporta parks ===
Valmierā, pie dzelzceļa stacijas, iepriekš degradētajā gaļas kombināta teritorijā ir izveidots &quot;Eksporta parks&quot; — teritorija uzņēmējdarbībai. Teritorijas revitalizācija tika uzsākta 2020. gada nogalē. Daļa no bijušā kombināta ēkām ir nojauktas, daļa atjaunota. Teritorijā izbūvētas un pārbūvētas 5 ielas, to starpā trīs jaunas ielas — Eksporta, Kalēju un Meistaru iela. Teritorijas revitalizācijas kopējās izmaksas bija 4 miljoni eiro, no kā 3,1 miljoni eiro bija ERAF līdzfinansējums, un 138 tūkstoši eiro valsts budžeta dotācija.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt; Tika uzbūvēta arī jauna ražošanas ēka, par kopējām izmaksām 4,5 miljoni eiro, no kā ERAF līdzfinansējums bija plānots 1,9 miljonu eiro apmērā.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

2023. gada 12. septembrī [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs]] (KNAB) veica izmeklēšanas darbības Valmieras novada pašvaldībā par iespējamu krāpniecību lielos apmēros un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas saistīts ar it kā prettiesiski iegūtu ERAF finansējumu mērķorientētas infrastruktūras izveidei — ražošanas ēkas izbūvei. Tika apturēts ražošanas ēkai plānotais ERAF līdzfinansējums 1,2 miljonu eiro apmērā, tāpēc, lai projektu pabeigtu, pašvaldība ēku uzbūvēja par budžeta līdzekļiem. Publiski izskanējusi informācija, ka pašvaldība infrastruktūru attīstīja kāda konkrēta uzņēmēja (zināma nomnieka) interesēs, kā rezultātā pašvaldība ir ieguvusi procentuāli vairāk Eiropas Savienības līdzekļu. Regulējumā atļautais Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums zināma nomnieka gadījumā ir līdz 55% no projekta izmaksām, taču ražošanas ēkas projektā kopējais ERAF līdzfinansējums veidoja tikai 41,35% no projekta izmaksu. Izmeklēšanas laikā tika pārtraukts nepilnu 20 miljonu eiro līdzfinansējums Valmieras Industriālajam parkam, taču tas tika atgūts.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;

Ražošanas ēkas un zemes nomas tiesības tika izsolītas atklātā izsolē, nomas tiesības 2023. gada 6. jūlijā ieguva SIA &quot;Defence Partnership Latvia&quot;. 2024. gada 24. maijā Valmierā uzsāka &quot;Patria 6x6&quot; [[bruņumašīna|bruņumašīnu]] ražošanu, tas gada laikā spēj saražot līdz 160 bruņumašīnu.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Projekta &quot;Industriālo teritoriju attīstība Valmieras valstpilsētā - 3. kārta&quot; ietvaros, blakus eksporta parka teritorijai 2025. gada jūlijā uzsākās Pleskavas ielas izbūve no autoceļa V185 Kauguri - Ozolkalni līdz Stacijas ielai Valmierā. Attīstamajā teritorijā atrodas četras pašvaldībai piederošas uzņēmējdarbībai nozīmīgas zemes vienības, kurām līdz šim piekļuve bija apgrūtināta. Ielu pārbūvējot, tā savienosies ar esošo pilsētas piegādes un loģistikas tīklu, uzlabojot transporta plūsmu un uzņēmējdarbības infrastruktūru apkārtnē. Būvdarbus veic SIA &quot;Limbažu ceļi&quot;, projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 2,225,984.84 eiro, no kā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 1,917,587.11 eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/valmiera-turpinas-aktivi-buvdarbi-industrialo-teritoriju-attistibas-3-karta/|title=Valmierā turpinās aktīvi būvdarbi industriālo teritoriju attīstības 3. kārtā|last=Stērste|first=Edīte|website=Valmieras novads|access-date=2026-04-04|date=2025-10-24|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

Lai nodrošinātu efektīvāku piekļuvi eksporta parkam, 2026. gada martā uzsākās projekta &quot;Industriālo teritoriju attīstība Valmieras valstspilsētā - 4. kārta&quot; īstenošana. Projekta ietvaros paredzēts izbūvēt Zāļu ielas turpinājumu, lai savienotu  eksporta parku ar Lodes ielu un Cēsu ielu. Ielas izbūve uzlabos transporta plūsmu eksporta parka teritorijā, veidojot papildus savienojumu ar apkārtējo infrastruktūru, tādējādi atslogojot esošo piekļuvi. Būvdarbus veic SIA &quot;Sidlu ceļi&quot;, projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 257,694.55 eiro, no kā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 219,040.37 eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/valmiera-turpinas-zalu-ielas-izbuvi/|title=Valmierā turpinās Zāļu ielas izbūvi|last=Stērste|first=Edīte|website=Valmieras novads|access-date=2026-04-04|date=2026-03-06|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

=== Valmieras Industriālais parks ===
Līdzās Valmieras apvedceļam, pie dzelzceļa ir izveidots Valmieras Industriālā parks. 55 hektāru lielajā teritorijā ir izbūvēta infrastruktūra industriālai uzņēmējdarbībai - izbūvēts iekšējās teritorijas dzelzceļš, kravu iekraušanas un izkraušanas laukumi un industriālais elektroenerģijas pieslēgums. Projektam ir 20 miljonu eiro līdzfinansējums no Atveseļošanās un noturības mehānisma.&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;

Projekta ietvaros teritorijā izbūvēts iekšējās teritorijas dzelzceļš, kas daļēji kalpo kā dublieris dzelzceļa līnijai. Kopējais iekšējais teritorijas dzelzceļa garums ir 2,275 km, un pievedceļš 0,94 km garumā ar pieņemšanas un nosūtīšanas ceļiem. Sliežu ceļa lietderīgais garums ir līdz 46 vagoniem (viena pusvagona garums ir 13,92m). Visa teritorija ir iežogota un apgaismota. Izbūvēta arī elektroapgādes infrastruktūra ar transformatoru jaudu līdz 15 MW, betonēts kravu loģistikas laukums 44,600m2 platībā, ūdensapgādes un kanalizācijas savienojums, apgaismoti stāvlaukumi 10,000m2 platībā. Ņemot vērā dzelzceļa infrastruktūras un loģistikas laukumu potenciālu, teritorija ir nodēvēta par pirmo Latvijas &quot;sauso ostu&quot; (t.i. iekšzemes intermodāli termināļi, kas pa autoceļiem vai dzelzceļu ir tieši savienoti ar jūras ostām).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/valmiera-investicijam-pieejama-jauna-rupnieciskas-apbuves-teritorija-un-dzelzcela-infrastruktura-pabeigts-valmieras-industrialais-parks/|title=Valmieras Novads}}&lt;/ref&gt; Industriālā parka teritorijā līdz 2030. gadam prognozēts kravu apgrozījums vismaz 84 tūkstoši tonnu gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/24.07.2025-valmieras-industrialais-parks-top-ka-sausas-ostas-prototips.a608010/|title=Valmieras Industriālais parks top kā «sausās ostas» prototips|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://investinvalmiera.eu/lv/valmieras-industrialais-parks/|title=Valmieras Industriālais parks – Invest in VALMIERA|access-date=2026-04-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Darbs pie industriālā parka izveides tika sākts 2014. gadā. 2017. gadā industriālā parka teritorija tika pievienota pašvaldībai, vienlaikus teritorijā tika atklāta militārais piesārņojums, kas palēnināja projektu. 2022. un 2023. gadā tika veikta teritorijas militārā mantojuma sanācija, paralēli tika veikta teritorijas atmežošana. 2024. gada novembrī uzsākās būvniecības darbi — norit darbi pie inženierkomunikāciju un iekšējā ceļa izbūves. Būvdarbus veic piegādātāju apvienība &quot;ACB8&quot; un &quot;VIP ACB&amp;R&quot;, SIA &quot;Limbažu ceļi&quot; un SIA &quot;Valmieras ūdens&quot;, par kopēju līgumcenu 23,8 miljoni eiro. Industriālais parks tika pieņemts ekspluatācijā 2025. gada 25. novembrī. Tiek plānots arī pilsētas sabiedriskā transporta savienojums ar parku. &lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:10&quot; /&gt;

Darbību industriālajā parkā jau plāno Igaunijas investors &quot;Fibenol&quot; — uzņēmums plāno uzbūvēt vienu no Eiropā modernākajām biorafinēšanas rūpnīcām, ieguldot līdz pat 700 miljoniem eiro, radot aptuveni 150 jaunas darbavietas. Sekmīgas priekšizpētes darbu un ietekmes uz vidi izpētes gadījumā uzņēmums 2027. gadā plāno uzsākt biorafinēšanas ražotnes rūpnīcu.&lt;ref name=&quot;:11&quot; /&gt;

Projekta ietvaros tiek attīstīta arī apkārtējā infrastruktūra, pa kuru tiek paredzēta intensīvākā kravu pārvadājumu plūsma uz industriālo parku - 2026. gada martā tika uzsākta pašvaldības autoceļa V184 Dumbrāji - Zeiboti pārbūve un autoceļa P20 asfaltbetona seguma atjaunošana no Valmieras līdz rotācijas aplim. Tiek izbūvēta arī apgaismota gājēju un velosipēdistu infrastruktūra, kas savienos Valmieras pilsētu, industriālo parku un Mūrmuižu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.atd.lv/lv/jaunumi/remontdarbu-d%C4%93%C4%BC-uz-autoce%C4%BCa-dumbr%C4%81ji%E2%80%93zeiboti-valmieras-novad%C4%81-tiks-ietekm%C4%93ta-re%C4%A3ion%C4%81lo|title=Remontdarbu dēļ uz autoceļa Dumbrāji–Zeiboti Valmieras novadā tiks ietekmēta reģionālo autobusu satiksme {{!}} Autotransporta direkcija|website=www.atd.lv|access-date=2026-04-05}}&lt;/ref&gt;

== Transports ==

=== Sabiedriskais transports ===
{{see also|Sabiedriskais transports Valmierā}}

Valmierā ir plašs sabiedriskā transporta tīkls, kura pārvadājumus nodrošina SIA [[VTU Valmiera]]. Pilsētā ir 18 sabiedriskā transporta maršruti, pasažieru pārvadājumiem tiek izmantoti 10 hibrīdautobusi, 2 elektroautobusi un 3 mikroautobusi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vtu-valmiera.lv/valmiera-pasazieriem-erts-musdienigs-un-videi-draudzigs-sabiedriskais-transports/|title=Valmierā pasažieriem ērts, mūsdienīgs un videi draudzīgs sabiedriskais transports – VTU Valmiera|website=vtu-valmiera.lv|access-date=2025-12-19}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vtu-valmiera.lv/valmieras-pilsetas-marsrutos-kurses-elektroautobusi/|title=Valmieras pilsētas maršrutos kursēs elektroautobusi – VTU Valmiera|website=vtu-valmiera.lv|access-date=2025-12-19}}&lt;/ref&gt;

Vidēji viena pasažiera pārvadājuma reisa pašizmaksa ir 1,89 eiro.&lt;ref name=&quot;eis.gov.lv&quot;&gt;https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/122115&lt;/ref&gt; Braukšanas biļetes tarifs vienam braucienam 2025. gadā ir 1 eiro, pārējo līdzfinansē pašvaldība. 2022. gadā Valmieras sabiedriskajā transportā tika pārvadāti 919 tūkstoši pasažieru — no tiem 228 tūkstoši pensionāri un 236 tūkstoši skolēni.&lt;ref name=&quot;eis.gov.lv&quot;/&gt;

== Tūrisms ==
Valmierā un tuvākajā apkaimē atrodas gan dabas, gan vēsturiski, kultūras un arhitektūras pieminekļi, tiek organizēti daudzveidīgi pasākumi. Pilsētā nav viena izteikta tūristu piesaistes veida, taču tas netraucē pilsētā attīstīties darījumu, gardēžu, kultūras pasākumu un sporta tūrismam. Populārākie tūrisma objekti Valmierā ir

* '''Valmieras vecpilsēta''';
* [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]] — pilsētas centrā esošā vērienīgā izmēra būve ir Valmieras vēsturiskais simbols, kas celta 1283. vai 1284. gadā;
* [[Valmieras Livonijas ordeņa pils|Livonijas ordeņa pilsdrupas]] un [[Valmieras muzejs]] — liecība par Valmieras kā viduslaiku pilsētas nozīmību. Valmieras pilsdrupu teritorijas vidū atrodas Valmieras muzeja ēkas, kurās apskatāmas pastāvīgās ekspozīcijas par Valmieru un tās novada vēsturi, kā arī mainīgas tematiskās izstādes;
* [[Valmieras Drāmas teātris]] un mākslas &quot;Galerija Laipa&quot;;
* [[Gaujas stāvie krasti|Gaujas Stāvo krastu]] Sajūtu parks — gada siltākajos mēnešos iespējams doties pa 2 kilometrus garo Baskāju taku, kas veidota no dažādiem dabas un veiklības elementiem, vai pa kokos izveidotu taku un laisties pāri Gaujai trošu pārbraucienos;
* '''Gaujas tramvajs''' — vasarā kursē noteiktos laikos, gida pavadībā ļaujot iepazīt ievērojamākos Valmieras apskates objektus skatā no upes. Viena brauciena ilgums ir 45 minūtes;
* '''Ģīmes dabas taka''' — vides izglītības objekts Valmierā.&lt;ref&gt;[https://www.valmieraszinas.lv/valmiera-atklata-gimes-dabas-taka/ Valmierā atklāta Ģīmes dabas taka]&lt;/ref&gt; Ģīmes upes un dzirnavu dīķa krastos ir izvietoti informācijas stendi ar interaktīviem elementiem un uzskates materiāliem par takas trīs pamatelementiem — ūdeni, zemi un gaisu;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.visit.valmiera.lv/lv/ko_redzet_un_darit/5965_gimes__dabas_taka/ |title=Ģīmes dabas taka |access-date={{dat|2020|03|24||bez}} |archive-date={{dat|2020|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200324161826/http://www.visit.valmiera.lv/lv/ko_redzet_un_darit/5965_gimes__dabas_taka/ }}&lt;/ref&gt;
* '''Dzelzs tilts''' — šaursliežu dzelzceļa līnijas [[Dzelzceļa līnija Ainaži—Valmiera—Smiltene|Ainaži—Valmiera—Smiltene]] tilts, kas būvēts 1912. gadā. Brauciens no Valmieras līdz Ainažiem ar &quot;bānīti&quot; ilga 4 stundas. Pasažieru līnija tika slēgta agrāk, bet kravas pārvadājumus izbeidza 1979. gadā. Dzelzs tiltu mūsdienās izmanto kājāmgājēji un velosipēdisti;
* ziemā — '''slēpošanas centrs &quot;Baiļi&quot;''' [[Beverīnas novads|Beverīnas novada]] teritorijā;
* [[Valmieras Olimpiskais centrs]].

Galvenās valstis, no kurām ārvalstu tūristi ieceļo Valmierā, ir [[Igaunija]], [[Vācija]], [[Somija]] un [[Krievija]]. Liela daļa apmeklētāju pilsētā ierodas arī biznesa darīšanās.

Valmiera tiek saukta par [[Gaujas nacionālais parks|Gaujas nacionālā parka]] ziemeļu vārtiem, un izveidoti dažādi maršruti aktīvās atpūtas cienītājiem pa Valmieru un apkārtni, kurus iespējams veikt gan ar velosipēdu, gan kājām. Ziemā tiek atklāti slēpošanas maršruti. Pa Gauju notiek laivošana, kurai Valmiera bieži ir sākumpunkts. Gaujas Kazu krācēs Valmierā ir labiekārtotākā airēšanas slaloma trase Baltijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://edruva.lv/parvarot-gaujas-kraces-un-sevi/ |title=Pārvarot Gaujas krāces un sevi |access-date={{dat|2019|05|21||bez}} |archive-date={{dat|2018|08|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180815034017/http://edruva.lv/parvarot-gaujas-kraces-un-sevi/ }}&lt;/ref&gt;

Vasaras tūrisma sezonā pilsēta un apkārtējie novadi organizē kopīgu velo-kino festivālu &quot;Kino pedālis&quot;, kurš pulcē velobraukšanas entuziastus, kuri festivāla laikā veic velo maršrutus un brīvdabā skatās ar velosipēdiem saistītas dokumentālās filmas.

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Bridge over Gauja river.JPG|Tilts pār Gauju
Attēls:Rigas Iela, summer 2013.JPG|Rīgas iela
Attēls:Valmiera muuseum.JPG|Valmieras muzejs
Attēls:Valmiera Old Pharmacy in Castle ruins.JPG|Valmieras pilsdrupas
Attēls:Valmiera railway station 2.JPG|Valmieras dzelzceļa stacija
Attēls:Valmiera Sv Simana baznica.jpg|Sv. Sīmaņa baznīca
&lt;/gallery&gt;

== Reliģija ==
Valmierā ir trīs tradicionālo konfesiju dievnami:
* [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]] (luterāņu draudze)
* [[Valmieras Romas Katoļu Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas draudzes baznīca]]
* [[Valmieras Sv. Radoņežas Sergija pareizticīgo baznīca]]

== Interesanti fakti ==
Valmiera ir pirmā pilsēta Latvijā, kas īstenoja ugunsdrošības plānus.{{nepieciešama atsauce}} Pirmie pieminējumi datēti ar 1673. gadu, zviedru grāfa Karla Ūksenšernas valdības laikā tika izstrādāti ugunsgrēku dzēšanas noteikumi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.muzejs.vugd.gov.lv/lv/media/69/download|title=Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes Valmieras daļas VĒSTURES FORMULĀRS}}&lt;/ref&gt;

== Ievērojamas personības ==

Valmierā dzimuši:

* [[Johans Heinrihs Rozenplenters]] (''Johann Heinrich Rosenplänter'', 1798—1846), [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]]/[[Igaunija|igauņu]] literāts;
* [[Johans Eduards Erdmanis]] (''Johann Eduard Erdmann'', 1805—1892), filozofs;
* [[Jūlijs fon Ekards]] (''Julius Albert Wilhelm von Eckardt'', 1836—1908), žurnālists un diplomāts;
* [[Georgs fon Petersens]] (''Georg von Petersenn'', 1849—1930), mūzikas teorētiķis;
* [[Jāzeps Vītols]] (1863—1948), komponists;
* [[Jānis Daliņš]] (1904—1978), soļotājs;
* [[Aleksis Dreimanis]] (1914—2011), Kanādas latviešu ģeologs;
* [[Andrejs Kampe]] (1905—1942), diplomāts;
* [[Ruta Birgere]] (1924—2019), aktrise;
* [[Daina Avotiņa]] (1926—2025), latviešu rakstniece, dzejniece un tulkotāja;
* [[Visvaldis Lācis]] (1924—2020), politiķis un publicists;
* [[Arturs Maskats]] (1957), komponists;
* [[Mihails Gruzdovs]] (1953), režisors;
* [[Velta Rūķe-Draviņa]] (1917—2003), valodniece un folkloriste;
* [[Andris Piebalgs]] (1957), politiķis;
* [[Ģirts Ķesteris]] (1964), aktieris;
* [[Liene Šomase]] (1986), dziedātāja un mūziķe;
* [[Māris Štrombergs]] (1987), BMX riteņbraucējs;
* [[Oskars Melbārdis]] (1988), bobslejists;
* [[Francis Balodis]] (1882—1947), arheologs un eģiptologs;
* [[Oskars Ķibermanis]] (1993), bobslejists.

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.valmiera.lv Pilsētas oficiālā mājaslapa]
* [http://visit.valmiera.lv Valmieras un Valmieras apkārtnes oficiālā tūrisma mājaslapa]
* [http://www.valmiera24.lv Pilsētas interneta portāls]
* [http://www.vietas.lv/index.php?p=11&amp;id=8107 Valmiera Latvijas ceļvedī]

{{Valmieras novads}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums}}
{{Latvijas pilsētas}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Valmieras rajons}}
{{Valmieras apriņķis}}
}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Hanzas pilsētas]]
[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Valmiera| ]]</text>
      <sha1>6a7l3cuul1d6jilunpsjejn8naj70db</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450548</id>
      <parentid>4450543</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T02:43:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Sorī, bet te ir enciklopēdija, nevis pilsētas saita filiāle.</comment>
      <origin>4450548</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="52273" sha1="scpsetdoauc9c33n8zglh7me4qkyf6k" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|pilsētu|Valmiera (nozīmju atdalīšana)|Valmiera}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Valmiera
| native_name = 
| settlement_type = Valstspilsēta
| other_name = 
| nickname = 
| motto = 
| image_skyline = {{Vairāki attēli
 |total_width             = 305
 |border                  = infobox
 |perrow                  = 1/2/2/1
 |caption_align           = center
 |image1                  = Valmiera kesklinn.JPG
 |caption1                = Valmieras centrs ar [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca|Svētā Sīmaņa baznīcu]]
 |image2                  = Tilts pār Gauju Valmierā.jpg
 |caption2                = Tilts pār [[Gauja|Gauju]]
 |image3                  = Gauja near Valmiera 2.jpg
 |caption3                = Gauja pie Valmieras
 |image4                  = Valmiera ordulinnuse varemed.jpg
 |caption4                = [[Valmieras Livonijas ordeņa pils|Valmieras Livonijas ordeņa pilsdrupas]]
 |image5                  = 20 Rīgas iela, Valmiera.jpg
 |caption5                = Rīgas iela
 |image6                  = Jāņa Daliņa stadions.jpg
 |caption6                = [[Jāņa Daliņa stadions]]
 }}
| imagesize = 
| image_caption = 
| image_flag = Valmiera flag.svg
| flag_link = Valmieras karogs
| image_shield = COA LV Valmiera.svg
| shield_link = Valmieras ģerbonis
| pushpin_map = Latvia (novadi)
| pushpin_label_position = left
| latd = 57
| latm = 32
| lats = 19
| latNS = N
| longd = 25
| longm = 25
| longs = 32
| longEW = E
| subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
| subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}'''
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_name1 = [[Valmieras novads]]
| established_title = Pilsētas tiesības
| established_date = kopš [[1323. gads|1323]]. gada
| seat_type = Citi&lt;br /&gt;nosaukumi
| seat = {{val|ru|Вольмар}}&lt;br /&gt;{{val|et|Volmari}}&lt;br /&gt;{{val|de|Wolmar}}
| leader_title = [[Valmieras novads|Valmieras novada]] domes priekšsēdētājs
| leader_name = [[Jānis Baiks]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Valmierai un Vidzemei]])&lt;/small&gt;
| area_total_km2 = 19.35
| area_total_sq_mi = 
| area_land_sq_mi = 
| area_water_sq_mi = 
| area_water_percent = 
| area_rank = 
| elevation_max_m = 
| elevation_max_ft = 
| elevation_min_m = 
| elevation_min_ft = 
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
| population_total = {{iedzsk|dati|Valmiera}}
| population_as_of = {{iedzsk|dat}}
| population_rank = 9
| population_density_km2 = auto
| population_density_sq_mi = 
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density = 
| population_density_rank = 
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| postal_code_type = Pasta indeksi
| postal_code = LV-4201&lt;br /&gt;LV-4202&lt;br /&gt;LV-4204
| website = [http://www.valmiera.lv/ www.valmiera.lv]
| footnotes = 
| image_blank_emblem = Valmiera logo.svg
| official_name = Valmieras valstspilsēta
}}
'''Valmiera''' ir [[pilsēta]] [[Vidzeme]]s centrālajā daļā, [[Valmieras novads|Valmieras novada]] administratīvais centrs, viena no desmit [[Latvija]]s [[valstspilsēta|valstspilsētām]] (bez atsevišķas pašvaldības). Ar 22 812 iedzīvotājiem Valmiera ir lielākā pilsēta [[Vidzemes plānošanas reģions|Vidzemes plānošanas reģionā]] un [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|8. lielākā Latvijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/247-iedzivotaju-skaits-un-ta-izmainas?themeCode=IR|title=Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas|first=|last=|work=stat.gov.lv|publisher=[[Centrālā statistikas pārvalde]]|date=|accessdate=21 October 2024}}&lt;/ref&gt; Valmierā no citām pašvaldībām katru dienu ierodas aptuveni 7000 cilvēku, kuri šeit strādā, mācās vai izmanto pakalpojumus, bet ir deklarēti citur.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.valmiera.lv/images/userfiles/cits/Gada_parskats_2018_26062019_DOMEI.pdf |title=Gada pārskats 2018 |access-date={{dat|2020|04|23||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200929120615/https://www.valmiera.lv/images/userfiles/cits/Gada_parskats_2018_26062019_DOMEI.pdf }}&lt;/ref&gt; Valmiera ir viena no senākajām pilsētām Latvijā, bijusi [[Hanzas savienība]]s locekle.

== Etimoloģija ==
Dažādos laikos pilsētai ir bijuši dažādi vārdi — ''Waldemer, Wolmaria, Wolmahr, Vladimirec, Wolmar, Valmiera'' —, kas visi atvasināti no [[Vikingi|vikingu]]—rūsu personvārda &quot;Valdemārs&quot; jeb &quot;Vladimirs&quot;.{{nepieciešama atsauce}} Populārākā versija ir par Pleskavas kņazu [[Vladimirs Mstislavičs|Vladimiru Mstislaviču]], kas šeit ievāca meslus un sprieda tiesu pēc padzīšanas no Pleskavas 1214. gadā. Otra versija pieņem, ka pils ir nosaukta Dānijas karaļa [[Valdemārs II Estridsens|Valdemāra II]] vārdā, kas 1221. gadā uz īsu laiku kļuva ne tikai par ziemeļu [[Igaunija]]s, bet arī [[Livonija]]s feodālo senjoru. Šai versijai par labu runā fakts, ka [[Zobenbrāļu ordenis]], kam piederēja Valmieras apkārtne, tajā laikā kļuva par Dānijas karaļa sabiedroto. Maz ticams, ka savu jauno pili ordenis būtu nosaucis sava ienaidnieka vārdā, bet pilnīgi iespējams, ka abu feodālo senjoru vārdi ar laiku vienkārši saplūda vienā valdnieka Valdemāra personvārdā.

== Vēsture ==
{{Pamatraksts|Valmieras vēsture}}
[[Attēls:Volmari ordulinnus.gif|thumb|220x220px|Valmieras pilsētas ģerbonis (''S' Civitatis de Woldemer '') Livonijas ordeņa laikos (1524)|left]]
Apmetne tagadējās Valmieras vietā pastāvējusi jau 11. gadsimtā un ietilpa seno [[Latgaļi|latgaļu]] apdzīvotās [[Tālava]]s teritorijā. Pilsēta atradās pie lielā tirdzniecības ceļa, kas latīņu tekstos saukts par ''via Ruthenorum'' un gāja gar Gauju uz [[rūsi|rūsu]] pārvaldīto [[Pleskava|Pleskavu]] un [[Veļikijnovgoroda|Novgorodu]]. Aiz Valmieras tas sadalījās divos virzienos — uz [[Pleskava|Pleskavu]] un [[Tartu|Tērbatu]].

1224. gadā Tālavas dalīšanas līguma rezultātā Gaujas tirdzniecības ceļš (t.s. &quot;[[Gaujas koridors]]&quot;) nonāca [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] kontrolē, kas šeit lika pamatus ordeņa pilij. 1283. gadā [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Villekens fon Endorps]] vadīja [[Valmieras Livonijas ordeņa pils|Valmieras pils]] (''Wolmar'') un [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca|Sv. Sīmaņa baznīcas]] celtniecību [[Gauja]]s krastos. 1323. gadā Valmiera pirmo reizi pieminēta kā &quot;Valdemāra pilsēta&quot;, drīz vien tā kļuva par [[Hanzas savienība]]s locekli. 1413. gadā [[Žilbērs de Lanuā]] Valmieru aprakstīja kā nocietinātu pilsētu. Līdz 16. gadsimtam te sanāca vairākas [[Livonijas landtāgs|landtāgu]] un pilsētu pārstāvju sapulces. 1622. gadā pēc [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu-zviedru kara]] Valmiera nonāca [[Zviedrija]]s valsts kanclera [[Aksels Ūksenšerna|Aksela Ūksenšernas]] pārvaldījumā, viņa dzimtas [[ģerbonis|ģerboņa]] vērša piere joprojām rotā pilsētas ģerboni.
[[Attēls:Skats uz Valmieru.jpg|thumb|220x220px|Skats uz Valmieras pils sienu un Sv.Sīmaņa baznīcu pirms Pirmā pasaules kara|left]]
1738. gadā [[Magdalēna Elizabete fon Hallarte]] Valmierā atvēra [[Brāļu draudze|brāļu draudžu]] skolotāju semināru, kas kļuva par jaunās atmodas kustības viduspunktu. 1785. gadā Valmiera ieguva apriņķa pilsētas tiesības. 19. gadsimtā Valmierā izveidojās pirmās rūpnīcas, abos Gaujas krastos attīstījās jaunas pilsētas daļas, darbojās [[Vidzemes skolotāju seminārs|Valkas-Valmieras skolotāju seminārs]], sieviešu ģimnāzija (tagadējā [[Valmieras sākumskola]]) un tirdzniecības skola, kas Valmieru padarīja par Vidzemes izglītības centru.

1906. gadā notikušajās pilsētas domes vēlēšanās pārsvaru guva [[latvieši]] (no 24 domniekiem 18 bija latvieši, 5 vācieši un viens krievs), kas par Valmieras pilsētas galvu ievēlēja Valmieras pilsētas ārstu [[Georgs Apinis|Georgu Apini]].

Pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais uzņēmums pilsētā bija &quot;Bekona eksporta&quot; fabrika. Otrā pasaules kara [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|1944. gada septembra Sarkanās armijas uzbrukuma]] (&quot;Rīgas operācijas&quot;) laikā trešdaļa pilsētas tika pilnībā nopostīta, pilsētas centrs izdega un pēckara gados to uzbūvēja no jauna. Līdz 1949. gada administratīvi teritoriālajai reformai Valmiera bija [[Valmieras apriņķis|Valmieras apriņķa]] centrs, bet līdz 2009. gada administratīvi teritoriālajai reformai - [[Valmieras rajons|Valmieras rajona]] centrs. 

2009. gadā Valmiera kļuva par republikas nozīmes pilsētu ar savu pašvaldību, neietilpstot nevienā novadā (tai blakus gan izveidoja pirmo Valmieras novadu, kuru 2010. gada janvārī pārdēvēja par [[Kocēnu novads|Kocēnu novadu]] tā centra vārdā). Nākamās administratīvi teritoriālās reformas rezultātā 2021. gada 1. jūlijā Valmieras pilsēta zaudēja atsevišķas pirmā līmeņa pašvaldības statusu, bet tā kļuva par [[Valstspilsēta|valstspilsētu]] un jaunā [[Valmieras novads|Valmieras novada]] centru.

=== Kultūras un vēstures pieminekļi ===
{{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Valmierā}}
* Valmieras senpilsēta un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[Valmieras Livonijas ordeņa pils|Valmieras pils drupas]]. Pils celta militāros nolūkos stratēģiski izdevīgā vietā uz paugura, ko veido Gaujas krasts un Rātsupītes grava. Pils sagrauta [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1702. gadā, kad krievu karaspēks uzbruka pilsētai un aizdedzināja pili.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://muzejs.valmiera.lv/index.php/par-muzeju/teritorija/|title=Valmieras muzejs|access-date={{dat|2013|11|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131014105053/http://muzejs.valmiera.lv/index.php/par-muzeju/teritorija/|archivedate={{dat|2013|10|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]. Draudze baznīcā atgriezās 1990. gadā, 1996. gadā dievnamu juridiski atdeva draudzei.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.arhivi.lv/index.php?&amp;1877|title=Latvijas Valsts arhīvi|access-date={{dat|2013|11|27||bez}}|archive-date={{dat|2014|08|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140830092701/http://www.arhivi.lv/index.php?&amp;1877}}&lt;/ref&gt;
* [[Elku saliņa]], senā kulta vieta. Atrodas tieši blakus viduslaiku pils kompleksam un [[Lucas pilskalns|Lucas pilskalnam]]. Viduslaikos tā bijusi apņemta ar ūdeni no visām pusēm un apaugusi ar ozoliem, saliņas vidū reiz zaļojis svētozols ar dievu tēliem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kulturaskarte.lv/lv/kulturvesturiska-vieta/elku-salina- |title=Kultūras karte |access-date={{dat|2013|11|27||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305040036/http://www.kulturaskarte.lv/lv/kulturvesturiska-vieta/elku-salina- }}&lt;/ref&gt;
* [[Vidzemes skolotāju seminārs|Valmieras skolotāju semināra]] ēka (arhitekts [[Aleksejs Kīzelbašs]]).&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://vvg.edu.lv/index.php/par-skolu/skolas-vesture/254-valmieras-skolotaju-seminara-vesture|title=VVĢ vēsture|access-date={{dat|2013|11|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20121105201745/http://vvg.edu.lv/index.php/par-skolu/skolas-vesture/254-valmieras-skolotaju-seminara-vesture|archivedate={{dat|2012|11|05||bez}}}}&lt;/ref&gt;

'''Seni pilsētas skati no [[Johans Kristofs Broce|J. K. Broces]] zīmējumu krājuma'''&lt;gallery&gt;
Attēls:BM06028Am.jpg|Gaujas pārceltuve pie Valmieras 1795. gadā 
Attēls:View of Valmiera by Johans Kristofs Broce in 1791.jpg|Apriņķa pilsētas Valmieras panorāma 1791. gadā 
Attēls:BM08159Am.jpg|Valmiera no ziemeļu puses 1799. gadā 
Attēls:View of Valmiera by Johans Kristofs Broce in 1799 (2).jpg|Valmiera no ziemeļu puses 1799. gadā 
Attēls:View of Valmiera by Johans Kristofs Broce in 1797.jpg|Valmiera no Gaujas puses 1797. gadā 
&lt;/gallery&gt;

== Ģeogrāfija ==

=== Fiziskā ģeogrāfija ===
[[Attēls:Gauja near Valmiera 1.jpg|thumb|Gauja pie Valmieras]]
Valmiera ģeogrāfiski atrodas Vidzemes ziemeļu daļā dabas ainavu un reljefa apvidu pārejas krustpunktā. No Valmieras sākas [[Gaujas senieleja|Gaujas senleja]], aiz pilsētas robežām, no [[Jumara]]s ietekas — arī [[Gaujas nacionālais parks]]. Gar Gauju no ziemeļaustrumiem iesniedzas Sedas līdzenuma atzars, kas šķir divas citas [[Tālavas zemiene]]s daļas: uz ziemeļiem no Valmieras ir Burtnieka līdzenums, uz austrumiem — Trikātas pacēlums. Gaujas līmenis ir zemāks par 30 m vjl., augstākās vietās pilsētā ir 56—59 m virs jūras līmeņa.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Enciclopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds &quot;Preses Nams&quot;|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}&lt;/ref&gt;

Valmieras pilsētas hidrogrāfisko tīklu veido gan dabiskas izcelsmes ūdensteces un ūdenstilpes, gan mākslīgi veidoti dīķi un grāvji. Kopumā zeme zem ūdeņiem pilsētā aizņem 5% no Valmieras pilsētas teritorijas. Valmieras pilsētas teritoriju uz pusēm sadala [[Gauja]]s upe. Tās kopgarums pilsētas teritorijas robežās sasniedz 8 km. Pilsētas robežās Gaujai ir trīs pietekas: [[Ģīmes upe|Ģīmes upīte]], [[Rātsupīte|Rātes upīte]], Kaugurmuižas strauts un [[Gaides upīte]].&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/content/uploads/2022/08/Vides_parskats.pdf|title=VALMIERAS PILSĒTAS TERITORIJAS PLĀNOJUMS. VIDES PĀRSKATS|date=2016}}&lt;/ref&gt; Pārgaujā ir atteku ezeriņi, mežu nogabali (Kauguru vēris, Pauku priedes). Pie Dīvalina meža labajā krastā Gauja veido līkumu un Kazu krāces.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Politiskā ģeogrāfija ===
[[Attēls:Valmiera City Council - 1.jpg|thumb|Valmieras pašvaldība]]
Valmiera atrodas [[Vidzemes plānošanas reģions|Vidzemes plānošanas reģionā]]. Tā ir Vidzemes lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita un astotā lielākā pilsēta Latvijā pēc platības. Tā atrodas 107 km attālumā no Rīgas un 50 km attālumā no Igaunijas robežas.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Valmiera ziemeļos un ziemeļaustrumos robežojas ar [[Valmieras pagasts|Valmieras pagastu]], rietumos ar [[Kocēnu pagasts|Kocēnu pagastu]] un dienvidos un austrumos ar [[Kauguru pagasts|Kauguru pagastu]]. Valmieras vēsturiskais centrs un teritorijas viena daļa atrodas Gaujas vidusteces labajā krastā, gandrīz tikpat liela, vēlāk un mazāk apbūvēta teritorija ir kreisajā krastā. Pilsētas platība mainījusies galvenokārt Pārgaujā, aiz dzelzceļa, paplašināta rūpniecības un zaļā zona, individuālās apbūves rajoni. Pilsētu no trim pusēm apņem apvedceļš, autoceļi sazaroti 12 virzienos.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; 2020. gadā Valmieras pašvaldība noteica pilsētas teritoriālo dalījumu un ir otrā Latvijas pašvaldība aiz Rīgas, kas ir publicējusi apkaimju jeb iekšpilsētas teritoriju robežas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmieraszinas.lv/valmiera-sadarbiba-ar-csp-publicejusi-pilsetas-apkaimju-robezas/|title=Valmiera sadarbībā ar CSP publicējusi pilsētas apkaimju robežas|last=Redaktors|website=Valmieras Ziņas|access-date=2023-08-02|date=2020-08-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Klimats ===
Klimats Gaujas ietekmē ir samērā vēss un mitrs. Veģetācijas periods ilgst 130 dienas. Vidējais sniega periods ir 105 dienas. Sniega segas vidējais ir biezums 25 cm. Maksimālais sniega segas biezums ir 43 cm. Vidējais grunts sasalums ir līdz 70 cm, maksimālais — 120 cm. Migla novērojama līdz 36 dienām gadā. Vidēji 22 dienas gadā puteņo, pērkons novērots vidēji 20 dienas gadā. Valdošie vēji — dienvidu, dienvidrietumu vēji.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

{{Laikapstākļu kaste|location=Valmieras|width=100%|single line=Yes|metric first=Yes|Jan high C=-2.6|Feb high C=-2.2|Mar high C=2.6|Apr high C=10.5|May high C=16.2|Jun high C=19.5|Jul high C=22.2|Aug high C=20.8|Sep high C=16.1|Oct high C=9.1|Nov high C=4|Dec high C=0.3|Jan mean C=-4.6|Feb mean C=-4.7|Mar mean C=-0.9|Apr mean C=6.1|May mean C=11.8|Jun mean C=15.6|Jul mean C=18.5|Aug mean C=17.2|Sep mean C=12.6|Oct mean C=6.5|Nov mean C=2.3|Dec mean C=.1.4|Jan low C=-7.1|Feb low C=-7.6|Mar low C=-4.7|Apr low C=1.1|May low C=6.4|Jun low C=10.7|Jul low C=14|Aug low C=13.1|Sep low C=9.2|Oct low C=3.9|Nov low C=0.4|Dec low C=-3.4|precipitation colour=green|Jan precipitation mm=56|Feb precipitation mm=45|Mar precipitation mm=45|Apr precipitation mm=45|May precipitation mm=58|Jun precipitation mm=79|Jul precipitation mm=74|Aug precipitation mm=78|Sep precipitation mm=58|Oct precipitation mm=67|Nov precipitation mm=60|Dec precipitation mm=52|Jan precipitation days=9|Feb precipitation days=8|Mar precipitation days=8|Apr precipitation days=7|May precipitation days=8|Jun precipitation days=9|Jul precipitation days=10|Aug precipitation days=10|Sep precipitation days=8|Oct precipitation days=9|Nov precipitation days=9|Dec precipitation days=9|Jan humidity=86|Feb humidity=85|Mar humidity=80|Apr humidity=70|May humidity=67|Jun humidity=70|Jul humidity=74|Aug humidity=75|Sep humidity=79|Oct humidity=83|Nov humidity=87|Dec humidity=86|source 1=climate-data.org&lt;ref name = HKO&gt;{{tīmekļa atsauce
| url = https://en.climate-data.org/europe/latvia/vidzeme/valmiera-383/table
| title = VALMIERA CLIMATE
| access-date = 2 August 2023
}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;}}

== Demogrāfija ==

Valmierā ir augsts Latvijas pilsoņu īpatsvars. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2012. gadā pilsētā bija piereģistrēti 23 113 Latvijas pilsoņi (93,5% no kopējā skaita), 1475 [[Latvijas nepilsoņi]] (5,7%) un 91 Krievijas Federācijas pilsonis (0,4%). Savukārt 2025. gadā bija piereģistrēti 21 767 Latvijas pilsoņi (95,4%), 840 Latvijas nepilsoņi (3,7%) un 49 Krievijas pilsoņi (0,2%):&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRV012/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāji pēc valstiskās piederības reģionos un valstspilsētās gada sākumā]&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!
! 2012
! 2013
! 2014
! 2015
! 2016
! 2017
! 2018
! 2019
! 2020
! 2021
! 2022
! 2023
! 2024
! 2025
! 2026
! 2027
|-
! Latvijas pilsoņi&lt;br /&gt;(īpatsvars)
| &lt;small&gt;23 113&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;(93,5%)
| &lt;small&gt;22 702&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;22 125&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;21 938&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;21 836&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;21 610&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;21 793&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;21 825&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;21 823&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;21 841&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;21 671&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;21 827&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;22 001&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;21 767&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;(95,4%)
|
|
|-
! Latvijas nepilsoņi&lt;br /&gt;(īpatsvars)
| &lt;small&gt;1 475&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;(5,7%)
| &lt;small&gt;1 417&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;1 352&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;1 290&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;1 226&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;1 150&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;1 095&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;1 055&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;1 004&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;967&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;924&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;906&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;874&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;840&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;(3,7%)
|
|
|
|-
! Krievijas pilsoņi&lt;br /&gt;(īpatsvars)
| &lt;small&gt;91&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;(0,4%)
| &lt;small&gt;87&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;92&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;98&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;93&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;89&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;87&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;82&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;78&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;77&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;76&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;63&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;61&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;49&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;(0,2%)
|
|
|}

{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 60%
|state       = 
|shading     = 
|percentages = pagr
|break       = jā
| cols = 3
|footnote    = Avots:&lt;ref&gt;Enciklopēdija &quot;Latvijas pilsētas&quot;. Rīga 1999.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]&lt;/ref&gt;
|1800|600
|1840|900
|1863|1100
|1881|2500
|1897|5050
|1914|5200
|1920|6946
|1925|8141
|1930|7700
|1935|8482
|1939|8300
|1943|9225
|1959|11589
|1970|20331
|1979|25584
|1989|29457
|2000|27752
|2011|25130
|2021|22971
}}
{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%; border:0; line-height:175%;&quot;
|- style=&quot;background:#ccc;&quot;
| colspan=&quot;19&quot; style=&quot;text-align:center; &quot;| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Valmierā 2023. gadā.&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/ Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā — Teritoriālā vienība, Tautība, Laika periods un Mērvienība. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2024. gada 11. maijā.]&lt;/ref&gt;'''
| rowspan=&quot;12&quot; |{{#invoke:chart|pie chart
|radius= 100
|units suffix = 
| slice 1 = 19159 : Latvieši : green
| slice 2 = 2140 : Krievi : red
| slice 3 = 348 : Baltkrievi : yellow
| slice 4 = 276 : Ukraiņi : aqua
| slice 5 = 157 : Poļi : orange
| slice 6 = 92 : Lietuvieši : blue
| slice 7 = 63 : Romi (čigāni) : pink
| slice 8 = 19 : Igauņi : brown
| slice 9 = 2 : Ebreji : white
| slice 10 = 329 : Cita un neizvēlēta : black
|hide group legends=yes
| percent = true
}}
kopā 22 585
{{legend|green|Latvieši}}
{{legend|red|Krievi}}
{{legend|yellow|Baltkrievi}}
{{legend|aqua|Ukraiņi}}
{{legend|orange|Poļi}}
{{legend|blue|Lietuvieši}}
{{legend|pink|Romi (čigāni)}}
{{legend|white|Ebreji}}
{{legend|brown|Igauņi}}
{{legend|black|Cita un neizvēlēta}}
|-
!  style=&quot;background:#efefef; width:130px;&quot;| Tautība
!  style=&quot;background:#efefef; width:80px;&quot;| Procenti
!  style=&quot;background:#efefef; width:80px;&quot;| Iedz. skaits
|-
| [[Latvieši]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 84,8%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 19 159
|-
| [[Latvijas krievi|Krievi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 9,5%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 2 140
|-
| [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1,5%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 348
|-
| [[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1,2%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 276
|-
| [[Latvijas poļi|Poļi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 0,7%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 157
|-
| [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 0,4%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 92
|-
| [[Latvijas čigāni|Romi (čigāni)]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 0,3%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 63
|-
| [[Latvijas igauņi|Igauņi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 0,1%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 19
|-
| [[Latvijas ebreji|Ebreji]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 0,0%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 2
|-
| Cita vai neizvēlēta
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1,5%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 329
|}

== Izglītība ==
[[Attēls:Valmieras Valsts gimnazija kreisa puse 2014-12-27.jpg|250px|thumbnail|right|Valmieras Valsts ģimnāzija]]
Zināms, ka 1632. gadā Valmieras pilsētas skolā par skolotāju strādāja Heinrihs Oldenburgs, kurš vēlāk bija Tērbatas [[Gustava akadēmija]]s valodniecības profesors.&lt;ref&gt;[https://dom.lndb.lv/data/obj/file/16367849.pdf Geschichte der Stadt Wolmar.] Von Wilhelm Heine. Rigaː Druck von W. F, Höcker, 1894]&lt;/ref&gt;
Jau 1738. gadā [[Valmiermuiža|Valmiermuižā]] atvēra [[Brāļu draudze|brāļu draudžu]] skolotāju semināru, bet Valmierā palīgmācītāju diakonātu. 1788. gadā nodibināja tautskolu ar mācībām latviešu valodā. 1804. gadā pilsētas skolu pārveidoja par [[Valmieras apriņķa skola|Valmieras apriņķa skolu]]. 1839. gadā Valmierā nodibināja [[Vidzemes skolotāju seminārs|Vidzemes draudžu skolotāju semināru]], kas 1902. gadā tika pārveidots par Valmieras skolotāju semināru.
1996. gadā Valmierā izveidoja [[Vidzemes Augstskola|Vidzemes Augstskolu]], kur iespējams iegūt bakalaura, maģistra un doktora grādu piecās fakultātēs: Tūrisma vadības un viesmīlības, Politoloģijas, Biznesa vadības un ekonomikas, Inženierzinātņu un Sociālo zinātņu fakultātē. Vidzemes Augstskolai ir īpaša loma reģionālās attīstības veicināšanā — augstskola attīstās kā inovatīvs reģionāls akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un pētniecības centrs. Vidzemes Augstskolā darbojas Valodu studiju un eksaminācijas centrs, Vidzemes Mūžizglītības centrs un Sociotehnisku sistēmu inženierijas institūts.

Valmierā ir 7 vispārējās izglītības skolas, kas ir Valmieras pilsētas pašvaldības dibinātas ([[Valmieras sākumskola]], [[Valmieras Pārgaujas sākumskola]], [[Valmieras Valsts ģimnāzija]], [[Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzija]], [[Valmieras 5. vidusskola]], [[Valmieras 2. vidusskola]], [[Valmieras Viestura vidusskola]]).

Valmierā ir viena speciālās izglītības skola ([[Valmieras Gaujas krasta vidusskola – attīstības centrs|Valmieras Gaujas krasta vidusskola — attīstības centrs]]).

Valmierā darbojas arī divas privātās skolas (Zaļā skola un pamatskola &quot;Universum&quot;).&lt;ref&gt;[http://www.zalaskola.lv/ Zaļā skola]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.universum.school/ |title=pamatskola &quot;Universum&quot; |access-date={{dat|2020|03|24||bez}} |archive-date={{dat|2020|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200324075720/https://www.universum.school/ }}&lt;/ref&gt;

Ir vairākas interešu un profesionālās ievirzes izglītības iestādes:

* [[Valmieras Mūzikas skola]] — dibināta jau 1920. gada novembrī. Pirmā direktore un skolas dibinātāja bija [[Anna Ķirpīte]], kura strādāja skolā no 1920. līdz 1922. gada janvārim. Skolas ēka toreiz atrodas Ziloņu ielā, bet Otrā pasaules kara beigās skola pilnībā nodega. Pēc tam mācības notika dažādās vietās, arī pedagogu mājās. No 1947. gada mūzikas skola ieguva telpas K.Baumaņa ielā. Pieaugot audzēkņu skaitam, skola tika paplašināta un ieguva telpas mācībām vēl divās ēkās: Beātes ielā 10 un Beātes ielā 12. 2013. gada 14. decembrī svinīgi tika atklāta Valmieras Mūzikas skolas jaunā ēka Pilskalna ielā 3.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/novados/valmiera/zinas/svinigi-atklata-valmieras-muzikas-skolas-jauna-eka.d?id=43901052 Delfi: Svinīgi atklāta Valmieras Mūzikas skolas jaunā ēka]&lt;/ref&gt; Skolas uzdevumi ir nodrošināt iespēju iegūt profesionālās ievirzes izglītības pamatzināšanas un prasmes mūzikā, kā arī sagatavot izglītojamos mūzikas profesionālās vidējās izglītības programmu apguvei. Skola īsteno šādas licencētas profesionālās ievirzes izglītības programmas: vokālā mūzika, taustiņinstrumentu spēle, sitaminstrumentu spēle un stīgu instrumentu spēle.&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;[https://vms.valmiera.lv/category/izglitibas-programmas/ VMS izglītības programmas]&lt;/ref&gt;
* [[Valmieras Dizaina un mākslas vidusskola]] — skolā tiek īstenotas gan profesionālās ievirzes, gan profesionālās izglītības, gan interešu izglītības programmas. Skola piedāvā apgūt šādas profesionālās vidējās izglītības četru gadu programmas: interjera dizains, reklāmas dizains, multimediju dizains un apģērbu dizains (uzņem izglītojamos ar iegūtu pamatizglītību), savukārt divu gadu programmās: interjera dizains, apģērbu dizains, foto dizains un metāla izstrādājumu dizains (uzņem izglītojamos ar iegūtu vidējo izglītību).&lt;ref&gt;[https://www.vdmv.lv/vidusskola VDM Vidusskola]&lt;/ref&gt;
* [[Valmieras Jaunatnes centrs &quot;Vinda&quot;]] — centra pirmsākumi meklējami jau padomju laikā, kad Valmierā Vecpuišu parkā tika dibināts Pionieru nams. 1996. gadā iestāde tika reorganizēta par Valmieras Skolēnu namu, bet jau 1998. gadā tā iegūst jaunu nosaukumu — Valmieras Bērnu un Jauniešu interešu centrs. Pēc gada — 1999. gada 1. oktobrī iestāde tiek nodēvēta par Valmieras Jaunatnes centru “Vinda&quot;. Centra pastāvēšanas gados tam bijuši 10 direktori. Kopš 2015. gada Valmieras Jaunatnes centru &quot;Vinda&quot; vada Sanita Loze.&lt;ref name=&quot;:8&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.valmiera.lv/lv/jaunumi/izglitibas_zinas/12108_par_valmieras_jaunatnes_centra_vinda_direktori_iecelta_sanita_loze |title=Par Valmieras Jaunatnes centra “Vinda” direktori iecelta Sanita Loze |access-date={{dat|2020|03|24||bez}} |archive-date={{dat|2020|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200324161824/https://www.valmiera.lv/lv/jaunumi/izglitibas_zinas/12108_par_valmieras_jaunatnes_centra_vinda_direktori_iecelta_sanita_loze }}&lt;/ref&gt; Centrs dod iespēju bērniem un jauniešiem izkopt intereses mākslinieciskajā pašdarbībā un netradicionālajos sporta veidos, veicina profesijas izvēli, brīvā laika saturīgu un lietderīgu pavadīšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vinda.valmiera.lv/|title=Valmieras Jaunatnes centrs &quot;Vinda&quot;|last=|first=|access-date={{dat|2009|02|19||bez}}|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090313070957/http://www.vjcvinda.lv/public/par_mums/|archivedate={{dat|2009|03|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Valmieras Bērnu sporta skola]] — īsteno šādas profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas: peldēšanu, vieglatlētiku, hokeju, basketbolu, orientēšanās sportu un futbolu.
* [[Valmieras tehnikums]] — izglītības iestāde, kas sadarbojas ar darba devējiem un nozaru profesionāļiem. Izglītības iestāde pēc darba devēju pieprasījuma izstrādā papildu izglītības programmas un kursus. Studiju virzieni: telemehānika un loģistika, mehānika un metālapstrāde, informācijas tehnoloģijas, pārtikas produktu ražošana, viesnīcu, restorānu un ēdināšanas pakalpojumi, grāmatvedība, klientu apkalpošana.&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierastehnikums.lv/lv/par-mums/mes-agrak-un-tagad.html|title=Valmieras tehnikums|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2020|03|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200325070643/https://www.valmierastehnikums.lv/lv/par-mums/mes-agrak-un-tagad.html}}&lt;/ref&gt;

=== Statistika 2019./2020. gadā ===
* Bērnu skaits pirmskolas izglītības iestādēs — 1625
* Skolēnu skaits vispārējās izglītības iestādēs — 4084
* Studējošo skaits [[Vidzemes Augstskola|Vidzemes Augstskolā]] — 715

== Kultūra ==
[[Attēls:Valmieras teātris.jpg|thumb|Valmieras teātris]]
[[Valmieras Kultūras centrs]] dibināts 1966. gadā kā Valmieras rajona kultūras nams, no 1989. gada — Valmieras pilsētas kultūras nams, bet no 2004. gada — Valmieras Kultūras centrs. Pirmā tā direktore bija [[Inta Rasa]]. Sekojošie tā vadītāji bija Balfurs Ferbers, Visvaldis Tilibs, Antonija Šmite, Valts Bermaks, Ieva Gaide, Dzidra Grase, Pēteris Dundurs un [[Vaira Dundure]].&lt;ref&gt;[http://www.valmiera.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=1860&amp;Itemid=421 www.valmiera.lv]&lt;/ref&gt; Pašlaik Valmieras Kultūras centru vada [[Toms Upners]].

Citas pilsētā nozīmīgas kultūras iestādes ir [[Valmieras Drāmas teātris]], [[Valmieras integrētā bibliotēka]], [[Valmieras muzejs]], [[Laipa (mākslas galerija)|mākslas &quot;Galerija Laipa&quot;]] un [[Gaisma (kinoteātris)|kinoteātris &quot;Gaisma&quot;]]. Klasiskās mūzikas koncerti norisinās arī Sv. Sīmaņa baznīcā un Valmieras 5. vidusskolas zālē. Lieli pasākumi tiek organizēti arī [[Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskajā centrā]], vasarā — brīvdabas pasākumi pilsētas vēsturiskajā centrā un citur pilsētā.

Kultūras pasākumiem un atpūtai iecienīta vieta ir [[Vecpuišu parks]]. Tas atrodas Valmieras pilsētas centrā blakus kinoteātrim &quot;Gaisma&quot;. Vecpuišu parks tika ierīkots 20. gadsimta sākumā pēc dr. med. [[Georgs Apinis|Georga Apiņa]] ierosinājuma. Parka ierīkošanai Georgs Apinis nodibināja &quot;Septiņu vecpuišu biedrību’’. 1913. gadā Georgs Apinis un pārējie septiņi līdzīpašnieki nopirka Valmieras pilsētas vidū esošo &quot;Lilijas dārzu&quot;, kur arī tapa Vecpuišu parks. Paviljona ēka Vecpuišu parkā tika uzcelta 1914. gadā, pašlaik tajā darbojas koncertzāle &quot;Valmiera&quot;. Vecpuišu parku Valmieras pilsētai pilnībā savā īpašumā izdevās iegūt tikai trīsdesmito gadu beigās. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā paviljona zālē bija izveidota [[lazarete]]. Dažādos laikos Vecpuišu parku dēvēja par ''Kultūras parku'', ''Komjauniešu'' un ''Vidus parku''.

Valmierā darbojas 7 kori, 8 deju kolektīvi, 2 instrumentālie kolektīvi, Vidzemes pūtēju orķestris un vairākas mākslas studijas.

=== Populārākie un pazīstamākie pasākumi, kas regulāri notiek Valmierā ===

* Starptautiskais Ziemas mūzikas festivāls
* Koru un deju kolektīvu konkursi
* Valmieras vasaras teātra festivāls
* Pilsētas svētki
* Mākslas dienas
* Simjūda gadatirgus
* Velo un kino festivāls &quot;Kino Pedālis&quot;
* Teātra festivāls

== Sports ==
[[Attēls:Dalina stadions.jpg|thumb|200x200px|[[Jāņa Daliņa stadions]]]]
[[Attēls:EČ BMX 2019 .jpg|thumb|200x200px|2019. gada Eiropas [[BMX]] čempionāts [[Māra Štromberga BMX trase|Māra Štromberga BMX trasē]] Valmierā]]
Kopumā pilsētā ir vairāk nekā 40 sporta organizācijas vairāk kā 30 sporta veidos. Bērnu sporta skolā darbojas vairāk kā 1200 audzēkņu.{{nepieciešama atsauce}}

Liela nozīmē sporta attīstībai Valmierā un apkārtnē ir [[Valmieras Olimpiskais centrs|Vidzemes Olimpiskajam centram]], kas savu darbību sāka 2005. gadā, ļaujot attīstīt tādus sporta veidus kā [[basketbols]] ([[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]), [[volejbols]], [[florbols]] (florbola klubs &quot;Valmiera&quot;),&lt;ref name=&quot;:10&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://fbkvalmiera.lv/index.php/lv/ |title=florbola klubs &quot;Valmiera&quot; |access-date={{dat|2020|03|24||bez}} |archive-date={{dat|2020|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200324065810/http://fbkvalmiera.lv/index.php/lv/ }}&lt;/ref&gt; [[hokejs]] un [[futbols]] ([[Valmiera FC]] — [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] [[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2022. gada čempions]], klubs [[FC Gauja]]). Iecienīts ir arī [[orientēšanās sports]]. Bez jau pieminētajiem sporta klubiem darbojas vēl daudzi citi sporta klubi, no kuriem nozīmīgākie ir Valmieras [[regbijs|regbija]] klubs &quot;Fēnikss&quot;, [[airēšana (sports)|airēšanas]] klubs &quot;Straume&quot;, Valmieras Vieglatlētikas klubs, Valmieras pauerliftinga klubs &quot;Spēka Pasaule&quot; (Valmiera ir četras reizes ir izcīnījusi ikgadējā tautas sporta pasākuma &quot;Latvijas Spēcīgākā pilsēta&quot; čempiones titulu), Valmieras [[BMX]] sporta klubs &quot;Tālava&quot;. Valmieras BMX sportisti regulāri piedalās starptautiskās sacensībās, šādas sacensības tiek rīkotas arī Valmierā [[Māris Štrombergs|Māra Štromberga]] BMX trasē.&lt;ref&gt;[https://bmxvalmiera.lv/ BMX Valmiera]&lt;/ref&gt;

Vieglatlētikai un dažādām sacensībām nozīmīgs ir 1938. gada 31. jūlijā atklātais [[Jāņa Daliņa stadions]], kas 1988. gadā pārsaukts par godu valmierietim un soļotājam [[Jānis Daliņš|Jānim Daliņam]],&lt;ref name=&quot;:11&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Viesturs Sprūde |title= 1938. gada 31. jūlijā. Valmierai savs stadions |date= 2018. gada 31. jūlijs |newspaper= [[Latvijas Avīze]] |url= https://www.la.lv/1938-gada-31-julija-valmierai-savs-stadions |accessdate= 2020. gada 24. martā}}&lt;/ref&gt; kurš [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] Losandželosā ieguva pirmo olimpisko medaļu Latvijai. Pilsētā ir arī skriešanas un nūjošanas trases. Airēšanas treniņi un sacensības notiek airēšanas trasē &quot;Kazu krāces&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://airesanasslaloms.lv/trases.php |title=Informācija par airēšanas trasēm Latvijā |access-date={{dat|2014|10|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140809084848/http://airesanasslaloms.lv/trases.php |archivedate={{dat|2014|08|09||bez}} }}&lt;/ref&gt; jeb &quot;Krācītes&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vieglicelot.lv/lv/object/airesanas-trasekracites.htm |title=Informācija par trasi ''Krācītes''. |access-date={{dat|2014|10|31||bez}} |archive-date={{dat|2019|08|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190814102809/http://www.vieglicelot.lv/lv/object/airesanas-trasekracites.htm }}&lt;/ref&gt;

2018. gada 2. oktobrī darbu uzsāka jaunais Valmieras peldbaseins.&lt;ref&gt;[https://www.valmieraspeldbaseins.lv/ Valmieras peldbaseins]&lt;/ref&gt;

=== Olimpisko spēļu dalībnieki no Valmieras ===
* [[Jānis Daliņš]] — [[vieglatlētika]] (soļošana) 🥈
* [[Jolanta Dukure]] — [[vieglatlētika]] (soļošana)
* [[Arnis Rumbenieks]] — [[vieglatlētika]] (soļošana)
* [[Oskars Ķibermanis]] — [[bobslejs]]
* [[Oskars Melbārdis]] — bobslejs 🥇🥉🥉
* [[Māris Štrombergs]] — [[riteņbraukšana]] ([[BMX]]) 🥇🥇
* [[Artūrs Matisons]] — [[riteņbraukšana]] (BMX)
* [[Ivo Lakučs]] — [[riteņbraukšana]] (treks, BMX)
* [[Edžus Treimanis]] — [[riteņbraukšana]] (BMX)
* [[Rihards Veide]] — [[riteņbraukšana]] (BMX)

=== Regulāri sporta pasākumi Valmierā ===
* Vidzemes Olimpiskā skrējēju diena
* Valmieras maratons
* [[Latvijas valsts mežu Kalnu Divriteņu maratons]]
* Skrējiensoļojums &quot;Rīga-Valmiera&quot;&lt;ref&gt;[https://ultrataka.lv/ Skrējiensoļojums &quot;Rīga-Valmiera&quot;]&lt;/ref&gt;
* Valsts Prezidenta balvas izcīņa [[vieglatlētika|vieglatlētikā]]
* Latvijas un starptautisko čempionātu basketbola spēles
* Florbola turnīrs &quot;Latvian Open&quot;
* Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēles handbolā vīriešiem
* Starptautiskā BMX čempionāta posms

=== Lieli vienreizēji sporta notikumi Valmierā ===
* 2011. gada [[FIBA]] Pasaules čempionāta basketbolā apakšgrupu spēles U-19 juniorēm
* 2014. gada [[Deivisa kauss|Deivisa kausa]] izcīņas spēles tenisā
* 2018. gada IFF Pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīrs florbolā vīriešiem
* 2019. gada UEC Eiropas čempionāts BMX riteņbraukšanā&lt;ref&gt;*[https://www.eurobmx2019.eu/lv/ 2019. gada UEC Eiropas čempionāts BMX riteņbraukšanā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190629154644/https://www.eurobmx2019.eu/lv/ |date={{dat|2019|06|29||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Ekonomika ==

2020. gadā Valmiera bija 2. vietā aiz [[Rīga]]s ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaita uz 1000 iedzīvotājiem ziņā, rūpniecībā nodarbināti 27,9% no visiem pilsētā reģistrētajos uzņēmumos nodarbinātajiem. Attīstīta ir arī tirdzniecība, kas veido 20,2% no visiem pilsētā esošajiem uzņēmumiem, šajā nozarē strādājošo skaits ir 16%. Nemainīgi augsts ir pakalpojumu nozarē esošais uzņēmumu skaits, kurā reģistrēti 26% uzņēmumu un nodarbināti 14,5% strādājošo. Par sabalansētu attīstību savukārt liecina kultūras, izglītības, veselības un sporta nozares uzņēmumu īpatsvars, kas sastāda 9,8% no reģistrēto uzņēmumu skaita un 13,3% no nodarbināto skaita.{{nepieciešama atsauce}}

Valmierā ir vairāki lieli ražošanas un rūpniecības uzņēmumi, kas ražo mēbeles, piena produktus, ugunsdzēšamos aparātus un un citus metālizstrādājumus, stikla šķiedru un saistītas lietas, rūpniecisko un medicīnisko gāzi, veic kokapstrādi.

Ar tirdzniecību pārsvarā nodarbojas vietējie uzņēmumi, bet dažos pēdējos gados ienākušas arī Latvijas un ārvalstu tirdzniecības ķēdes.

Valmierā darbojas 44 ārvalstu tiešo investīciju uzņēmumi, kas kopā veido 10% no pilsētas kopējā darbaspēka, 26% no kopējā pilsētas uzņēmumu apgrozījuma un pilsētai ir piesaistījuši ārvalstu investīcijas no Vācijas, ASV, Itālijas, Polijas, Krievijas, Zviedrijas, Igaunijas, Somijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Dānijas, Kipras, Beļģijas un Indijas.

Bezdarba līmenis 2019. gada beigās pilsētā bija 3,2%. Lielākie darba devēji: Valmieras pašvaldība (ieskaitot arī izglītības iestādes), AS &quot;Valmieras stikla šķiedra&quot;, SIA &quot;VALPRO&quot;, SIA &quot;Woltec&quot;, SIA &quot;[[Vidzemes slimnīca]]&quot;.{{nepieciešama atsauce}}

Valmieras pilsētai ir 10 oficiālas sadraudzības pilsētas un reģioni:
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- valign=&quot;top&quot;
|
* {{flaga|Vācija}} [[Halle]] (1994)
* {{flaga|DEN}} [[Hojes-Тоstrupas komūna]] (''Høje-Taastrup'') (1995)
* {{flaga|Zviedrija}} [[Solna|Solnas komūna]] (1991)
* {{flaga|Vācija}} [[Giterslo apriņķis]] (1994)
* {{flaga|EST}} [[Viljandi]] (1992)
||
* {{flaga|Polija}} [[Zduņska Vola]] (2002)
* {{flaga|RUS}} [[Pleskava]] (2001)
* {{flaga|BLR}} [[Barisava]] (2010)
* {{flaga|AZE}} [[Sijezena]] (2014)
* {{flaga|ITA}} [[Vallefoļjī komūna]] (2016)
|}

== Attīstība ==

=== Teritorijas plānojums ===
Pēc 2021. gada teritoriālās reformas un Valmieras novada izveides 2023. gadā uzsākās teritoriālā plānojuma izstrāde. 2025. gada nogalē tika pabeigta plānojuma pirmās redakcijas izstrāde.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/noslegusies-valmieras-novada-teritorijas-planojuma-1-redakcijas-apspriesana/|title=Noslēgusies Valmieras novada teritorijas plānojuma 1. redakcijas apspriešana|last=Stērste|first=Edīte|website=Valmieras novads|access-date=2026-04-04|date=2026-03-24|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Teritorijas plānojums paredz Valmiermuižas, Pilātu un Kaugurmuižas ciemu iekļaušanu Valmieras pilsētas teritorijā, un Brandeļu ciema iekļaušanu Kocēnu administratīvajā teritorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/noslegusies-valmieras-novada-teritorijas-planojuma-1-redakcijas-apspriesana/|title=Noslēgusies Valmieras novada teritorijas plānojuma 1. redakcijas apspriešana|last=Stērste|first=Edīte|website=Valmieras novads|access-date=2026-04-04|date=2026-03-24|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/content/uploads/2026/03/Valmiera_05032026.pdf|title=Valmieras Novads}}&lt;/ref&gt;

=== Dzīvojamā fonda attīstība ===
Valmierā ir ļoti izteikta dzīvojamā fonda trūkuma problēma, kas daļēji tiek risināta ar zemas īres maksas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvi Valmieras pilsētā. 2018. gadā tika uzbūvēti pirmie divi zemas īres daudzdzīvokļu nami kopā ar 150 dzīvokļiem starp Ķieģeļu un Dakstiņu ielām. 2025. gadā tika izbūvēti vēl divi šāda tipa nami, plānoti vēl divi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/valmiera-atklatas-pirmas-ar-valsts-atbalstu-uzbuvetas-zemas-ires-maksas-daudzdzivoklu-dzivojamas-majas-120-jauni-dzivokli-specialistu-piesaistei/|title=Valmierā atklātas pirmās ar valsts atbalstu uzbūvētās zemas īres maksas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas – 120 jauni dzīvokļi speciālistu piesaistei|last=Stērste|first=Edīte|website=Valmieras novads|access-date=2026-04-04|date=2025-10-09|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc.lv/raksts/valmiera-turpinas-daudzdzivoklu-namu-izbuvi|title=Valmierā turpinās daudzdzīvokļu namu izbūvi|website=abc.lv|access-date=2026-04-04|date=2018-03-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Uzņēmējdarbības īpašās teritorijas ==

=== Valmieras Rūpniecības un Eksporta parks ===
Atrodas pie dzelzceļa stacijas, bijušajā gaļas kombināta teritorijā. Ražošanas ēkas un zemes nomas tiesības tika izsolītas atklātā izsolē, nomas tiesības 2023. gada 6. jūlijā ieguva SIA &quot;Defence Partnership Latvia&quot;. 2024. gada 24. maijā Valmierā uzsāka &quot;Patria 6x6&quot; [[bruņumašīna|bruņumašīnu]] ražošanu, tas gada laikā spēj saražot līdz 160 bruņumašīnu.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

=== Valmieras Industriālais parks ===
Atrodas līdzās Valmieras apvedceļam pie dzelzceļa. 55 hektāru lielajā teritorijā ir izbūvēta infrastruktūra industriālai uzņēmējdarbībai - izbūvēts iekšējās teritorijas dzelzceļš, kravu iekraušanas un izkraušanas laukumi un industriālais elektroenerģijas pieslēgums. Projektam ir 20 miljonu eiro līdzfinansējums no Atveseļošanās un noturības mehānisma.&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;

== Transports ==

=== Sabiedriskais transports ===
{{see also|Sabiedriskais transports Valmierā}}

Valmierā ir plašs sabiedriskā transporta tīkls, kura pārvadājumus nodrošina SIA [[VTU Valmiera]]. Pilsētā ir 18 sabiedriskā transporta maršruti, pasažieru pārvadājumiem tiek izmantoti 10 hibrīdautobusi, 2 elektroautobusi un 3 mikroautobusi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vtu-valmiera.lv/valmiera-pasazieriem-erts-musdienigs-un-videi-draudzigs-sabiedriskais-transports/|title=Valmierā pasažieriem ērts, mūsdienīgs un videi draudzīgs sabiedriskais transports – VTU Valmiera|website=vtu-valmiera.lv|access-date=2025-12-19}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vtu-valmiera.lv/valmieras-pilsetas-marsrutos-kurses-elektroautobusi/|title=Valmieras pilsētas maršrutos kursēs elektroautobusi – VTU Valmiera|website=vtu-valmiera.lv|access-date=2025-12-19}}&lt;/ref&gt;

Vidēji viena pasažiera pārvadājuma reisa pašizmaksa ir 1,89 eiro.&lt;ref name=&quot;eis.gov.lv&quot;&gt;https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/122115&lt;/ref&gt; Braukšanas biļetes tarifs vienam braucienam 2025. gadā ir 1 eiro, pārējo līdzfinansē pašvaldība. 2022. gadā Valmieras sabiedriskajā transportā tika pārvadāti 919 tūkstoši pasažieru — no tiem 228 tūkstoši pensionāri un 236 tūkstoši skolēni.&lt;ref name=&quot;eis.gov.lv&quot;/&gt;

== Tūrisms ==
Valmierā un tuvākajā apkaimē atrodas gan dabas, gan vēsturiski, kultūras un arhitektūras pieminekļi, tiek organizēti daudzveidīgi pasākumi. Pilsētā nav viena izteikta tūristu piesaistes veida, taču tas netraucē pilsētā attīstīties darījumu, gardēžu, kultūras pasākumu un sporta tūrismam. Populārākie tūrisma objekti Valmierā ir

* '''Valmieras vecpilsēta''';
* [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]] — pilsētas centrā esošā vērienīgā izmēra būve ir Valmieras vēsturiskais simbols, kas celta 1283. vai 1284. gadā;
* [[Valmieras Livonijas ordeņa pils|Livonijas ordeņa pilsdrupas]] un [[Valmieras muzejs]] — liecība par Valmieras kā viduslaiku pilsētas nozīmību. Valmieras pilsdrupu teritorijas vidū atrodas Valmieras muzeja ēkas, kurās apskatāmas pastāvīgās ekspozīcijas par Valmieru un tās novada vēsturi, kā arī mainīgas tematiskās izstādes;
* [[Valmieras Drāmas teātris]] un mākslas &quot;Galerija Laipa&quot;;
* [[Gaujas stāvie krasti|Gaujas Stāvo krastu]] Sajūtu parks — gada siltākajos mēnešos iespējams doties pa 2 kilometrus garo Baskāju taku, kas veidota no dažādiem dabas un veiklības elementiem, vai pa kokos izveidotu taku un laisties pāri Gaujai trošu pārbraucienos;
* '''Gaujas tramvajs''' — vasarā kursē noteiktos laikos, gida pavadībā ļaujot iepazīt ievērojamākos Valmieras apskates objektus skatā no upes. Viena brauciena ilgums ir 45 minūtes;
* '''Ģīmes dabas taka''' — vides izglītības objekts Valmierā.&lt;ref&gt;[https://www.valmieraszinas.lv/valmiera-atklata-gimes-dabas-taka/ Valmierā atklāta Ģīmes dabas taka]&lt;/ref&gt; Ģīmes upes un dzirnavu dīķa krastos ir izvietoti informācijas stendi ar interaktīviem elementiem un uzskates materiāliem par takas trīs pamatelementiem — ūdeni, zemi un gaisu;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.visit.valmiera.lv/lv/ko_redzet_un_darit/5965_gimes__dabas_taka/ |title=Ģīmes dabas taka |access-date={{dat|2020|03|24||bez}} |archive-date={{dat|2020|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200324161826/http://www.visit.valmiera.lv/lv/ko_redzet_un_darit/5965_gimes__dabas_taka/ }}&lt;/ref&gt;
* '''Dzelzs tilts''' — šaursliežu dzelzceļa līnijas [[Dzelzceļa līnija Ainaži—Valmiera—Smiltene|Ainaži—Valmiera—Smiltene]] tilts, kas būvēts 1912. gadā. Brauciens no Valmieras līdz Ainažiem ar &quot;bānīti&quot; ilga 4 stundas. Pasažieru līnija tika slēgta agrāk, bet kravas pārvadājumus izbeidza 1979. gadā. Dzelzs tiltu mūsdienās izmanto kājāmgājēji un velosipēdisti;
* ziemā — '''slēpošanas centrs &quot;Baiļi&quot;''' [[Beverīnas novads|Beverīnas novada]] teritorijā;
* [[Valmieras Olimpiskais centrs]].

Galvenās valstis, no kurām ārvalstu tūristi ieceļo Valmierā, ir [[Igaunija]], [[Vācija]], [[Somija]] un [[Krievija]]. Liela daļa apmeklētāju pilsētā ierodas arī biznesa darīšanās.

Valmiera tiek saukta par [[Gaujas nacionālais parks|Gaujas nacionālā parka]] ziemeļu vārtiem, un izveidoti dažādi maršruti aktīvās atpūtas cienītājiem pa Valmieru un apkārtni, kurus iespējams veikt gan ar velosipēdu, gan kājām. Ziemā tiek atklāti slēpošanas maršruti. Pa Gauju notiek laivošana, kurai Valmiera bieži ir sākumpunkts. Gaujas Kazu krācēs Valmierā ir labiekārtotākā airēšanas slaloma trase Baltijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://edruva.lv/parvarot-gaujas-kraces-un-sevi/ |title=Pārvarot Gaujas krāces un sevi |access-date={{dat|2019|05|21||bez}} |archive-date={{dat|2018|08|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180815034017/http://edruva.lv/parvarot-gaujas-kraces-un-sevi/ }}&lt;/ref&gt;

Vasaras tūrisma sezonā pilsēta un apkārtējie novadi organizē kopīgu velo-kino festivālu &quot;Kino pedālis&quot;, kurš pulcē velobraukšanas entuziastus, kuri festivāla laikā veic velo maršrutus un brīvdabā skatās ar velosipēdiem saistītas dokumentālās filmas.

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Bridge over Gauja river.JPG|Tilts pār Gauju
Attēls:Rigas Iela, summer 2013.JPG|Rīgas iela
Attēls:Valmiera muuseum.JPG|Valmieras muzejs
Attēls:Valmiera Old Pharmacy in Castle ruins.JPG|Valmieras pilsdrupas
Attēls:Valmiera railway station 2.JPG|Valmieras dzelzceļa stacija
Attēls:Valmiera Sv Simana baznica.jpg|Sv. Sīmaņa baznīca
&lt;/gallery&gt;

== Reliģija ==
Valmierā ir trīs tradicionālo konfesiju dievnami:
* [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]] (luterāņu draudze)
* [[Valmieras Romas Katoļu Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas draudzes baznīca]]
* [[Valmieras Sv. Radoņežas Sergija pareizticīgo baznīca]]

== Interesanti fakti ==
Valmiera ir pirmā pilsēta Latvijā, kas īstenoja ugunsdrošības plānus.{{nepieciešama atsauce}} Pirmie pieminējumi datēti ar 1673. gadu, zviedru grāfa Karla Ūksenšernas valdības laikā tika izstrādāti ugunsgrēku dzēšanas noteikumi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.muzejs.vugd.gov.lv/lv/media/69/download|title=Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes Valmieras daļas VĒSTURES FORMULĀRS}}&lt;/ref&gt;

== Ievērojamas personības ==

Valmierā dzimuši:

* [[Johans Heinrihs Rozenplenters]] (''Johann Heinrich Rosenplänter'', 1798—1846), [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]]/[[Igaunija|igauņu]] literāts;
* [[Johans Eduards Erdmanis]] (''Johann Eduard Erdmann'', 1805—1892), filozofs;
* [[Jūlijs fon Ekards]] (''Julius Albert Wilhelm von Eckardt'', 1836—1908), žurnālists un diplomāts;
* [[Georgs fon Petersens]] (''Georg von Petersenn'', 1849—1930), mūzikas teorētiķis;
* [[Jāzeps Vītols]] (1863—1948), komponists;
* [[Jānis Daliņš]] (1904—1978), soļotājs;
* [[Aleksis Dreimanis]] (1914—2011), Kanādas latviešu ģeologs;
* [[Andrejs Kampe]] (1905—1942), diplomāts;
* [[Ruta Birgere]] (1924—2019), aktrise;
* [[Daina Avotiņa]] (1926—2025), latviešu rakstniece, dzejniece un tulkotāja;
* [[Visvaldis Lācis]] (1924—2020), politiķis un publicists;
* [[Arturs Maskats]] (1957), komponists;
* [[Mihails Gruzdovs]] (1953), režisors;
* [[Velta Rūķe-Draviņa]] (1917—2003), valodniece un folkloriste;
* [[Andris Piebalgs]] (1957), politiķis;
* [[Ģirts Ķesteris]] (1964), aktieris;
* [[Liene Šomase]] (1986), dziedātāja un mūziķe;
* [[Māris Štrombergs]] (1987), BMX riteņbraucējs;
* [[Oskars Melbārdis]] (1988), bobslejists;
* [[Francis Balodis]] (1882—1947), arheologs un eģiptologs;
* [[Oskars Ķibermanis]] (1993), bobslejists.

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.valmiera.lv Pilsētas oficiālā mājaslapa]
* [http://visit.valmiera.lv Valmieras un Valmieras apkārtnes oficiālā tūrisma mājaslapa]
* [http://www.valmiera24.lv Pilsētas interneta portāls]
* [http://www.vietas.lv/index.php?p=11&amp;id=8107 Valmiera Latvijas ceļvedī]

{{Valmieras novads}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums}}
{{Latvijas pilsētas}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Valmieras rajons}}
{{Valmieras apriņķis}}
}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Hanzas pilsētas]]
[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Valmiera| ]]</text>
      <sha1>scpsetdoauc9c33n8zglh7me4qkyf6k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ģedimins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>9374</id>
    <revision>
      <id>4450325</id>
      <parentid>4411596</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T18:28:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīvesgājums */</comment>
      <origin>4450325</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9645" sha1="m0tlikc8bvpjzk6cwqrdjhr4fojeycz" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Ģedimins
| vārds_orģ = ''Gediminas''
| attēls = Gediminas, the Grand Duke of Lithuania, painted in 1709.png
| att_izm = 
| apraksts = &lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Lietuvas valsts vadītāji|Lietuvas dižkunigaitis]]
| term_sākums = 1316
| term_beigas = 1341
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = 
| premjers = 
| priekštecis = [[Vītenis]]
&lt;!------ Personas dati ------&gt;| pēctecis = [[Jaunutis]]
| dzim_dati = ap {{dat|1275|||A}}
| dzim_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = {{dat|1341}}
| mir_vieta = [[Viļņa]]
| apglabāts = 
| tautība = 
| partija = 
| apvienība = 
| dinastija = [[Ģedimina dzimta]]
| tēvs = [[Butvīds]] vai [[Skalmants]]
| māte = 
| dzīvesb = {{plainlist|
* kuršu kunga Vidmanta meita Vida
* [[Smoļenskas kņazi|Smoļenskas kņaza]] meita Olga
* [[Polockas kņazi|Polockas kņaza]] meita Jevna (''Jauna'')
}}
| bērni = {{hidden|7 dēli un 6 meitas|
{{plainlist|
* tai skaitā
* '''dēli'''
* Mantvīds
* Narimants
* [[Aļģirds]]
* [[Jaunutis]]
* [[Ķēstutis]]
* Karijots
* [[Ļubarts]]
* '''meitas'''
* Elizabete
* Marija
* Eifēmija
* [[Aldona (karaliene)|Aldona]]
}}
}}
| profesija = 
| alma_mater = 
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Ģedimins''' ({{val|lt|Gediminas}}, dzimis ap {{dat|1275|||A}}, miris {{dat|1341|||ģ}} beigās) bija [[Lietuvas dižkunigaitis]] (1316—1341), [[Ģedimina dzimta]]s (vēlākās [[Jagellonu dinastija]]s) aizsācējs, viens no izcilākajiem valdniekiem Lietuvas vēsturē. Ģedimina valdīšanas laikā par Lietuvas galvaspilsētu kļuva [[Viļņa]] (1323).

== Tituls ==

[[Attēls:Dižkunigaiša Ģedimina Zemgales hercoga vēstule Hanzai 1323.JPG|thumb|left|Lietuvas dižkunigaiša un Zemɡales hercoɡa Ģedimina vēstule Hanzas Savienībai (kopija, 1323).]]
Kādā latīniski rakstītā dokumentā viņš titulēts kā &quot;Ģedemins, no Dieva žēlastības lietuvju (letvīnu) un daudzu krievu (rutēņu) karalis&quot; (''Gedeminne Dei gratia Letwinorum et multorum Ruthenorum rex'').

Savukārt latīniski rakstītajā un 1323. gada 26. maijā parakstītajā vēstulē [[Hanzas savienība]]s pilsētām Ģedimins sevi dēvēja par &quot;lietuviešu un krievu karali, '''Zemgales kņazu un hercogu''' no Dieva žēlastības&quot; (''Gedeminne Dei gratia Letphanorum Ruthenorumque rex, princeps et dux Semigallie''), kas liecina par Lietuvas valdnieku mantotajām pretenzijām uz Zemgali. Zemgales ķēniņa titulu Lietuvas dižkunigaiši saņēma pēc Zemgales pēdējā ķēniņa [[Nameisis|Nameiša]] pāriešanas vasaļatkarībā no dižkunigaiša [[Traidens|Traideņa]].

== Vārda cilme ==
Personvārds '''Ģedimins''' ir saliktenis ar saknēm '''ged-''' (''gedėti'' — 'ilgoties') + '''min-''' (''minėti'' — 'pieminēt') — “ilgoties un pieminēt” vai “tas, pēc kura ilgojas un piemin”.&lt;ref&gt;[http://tuirtavovardas.wordpress.com/2011/06/27/gediminas/ Tavo vardas]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
[[Attēls:1000 Gediminas.jpg|thumb|150px|left|Dižkunigaiša Ģedimina skulptūra kopā ar elkdievības tēlu monumentā &quot;Tūkstošgadīgā Krievija&quot; [[Veļikijnovgoroda|Veļikijnovgorodā]] (1862)]]
[[Attēls:GediminasCastle002.jpg|thumb|200px|Ģedimina tornis [[Viļņa]]s pilī, kurā viņš valdīja no apmēram 1320. gada (tagadējais mūra tornis ir no 15. gadsimta)]]
Visticamākais, ka Ģedimins bija Lietuvas dižkunigaiša (no 1293.(1296.) līdz 1316. gadam) [[Vītenis|Vīteņa]] jaunākais brālis. Par dižkunigaiti Ģedimins kļuva pēc Vīteņa nāves 1316. gadā. Tieši Ģedimins nostiprināja Lietuvas dižkunigaitiju un padarīja to par nopietnu, ievērojamu spēku [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]; dažreiz viņš tiek saukts pat par īsteno Lietuvas dižkunigaitijas dibinātāju.

Lai nostiprinātu un paplašinātu savu valsti, kuras patstāvību apdraudēja [[Vācu ordenis]], Ģedimins jau valdīšanas sākumperiodā pakļāva [[Turava|Turavu]] un [[Pinska|Pinsku]]. 1319. gadā Ģedimins noslēdza militāru savienību ar [[Zelta Orda|Zelta Ordu]]&lt;ref&gt;Shirin Akiner. Religious language of a Belarusian Tatar kitab: a cultural monument of Islam in Europe. Otto Harrassowitz Verlag. 2009, pp. 457.&lt;/ref&gt; un pēc krievu kņazistu pakļaušanas lika tām turpināt maksāt [[Zelta Ordas hanu uzskaitījums|Ordas hanam]] Uzbekam meslus. 1320. gadā viņa dēls [[Aļģirds]] kļuva par [[Vitebskas kņazi|Vitebskas kņazu]]. Tajā pašā gadā viņš izveidoja aliansi ar [[Tveras kņazi]]sti. Viņa pakļautībā nonāca arī [[Smoļenska]] (1326), [[Pleskava]] (1322), [[Galīcija]] un [[Volīnija]] (ap 1320. līdz 1324. gadam), [[Kijiva]] (1325). 1325. gadā tika izveidota alianse ar [[Polijas Karaliste (1025—1385)|Polijas]] karali [[Vladislavs I Elkonītis|Vladislavu I Īso]], izdodot savu meitu [[Aldona (karaliene)|Aldonu]] par sievu Vladislava I dēlam, nākamajam Polijas karalim [[Kazimirs III Lielais|Kazimiram III]]. Ap 1330./1331. gadu alianse tika pārtraukta.

1324. gadā [[Romas pāvests]] [[Jānis XXII]] pēc [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]], Franciskāņu ordeņa un Rīgas pilsētas pārstāvju lūguma nosūtīja uz Rīgu divus legātus — Aletas bīskapu Baltrameju un [[Benediktiešu ordenis|Benediktiešu ordeņa]] abatu Bernardu. Rīgā viņi pāvesta vārdā noslēdza pamieru ar lietuviešiem un uz Viļņu devās sūtniecība, lai izdibinātu Ģedimina un viņa ķēniņvalsts ļaužu vēlmi kristīties. Tikmēr ordeņa pārstāvji sūtņiem pavēstīja, ka lietuvieši iebrukuši [[Mazovija]]s un [[Rēzekne]]s zemēs. Tā paša gada 25. novembrī legātu sūtņi atgriezās Rīgā, bet ar viņiem te ieradās arī kāds lietuviešu augstmanis, kas sava ķēniņa vārdā legātiem pavēstīja, ka &quot;ar ķēniņa ziņu nekad nav sūtīta kāda vēstule viņa paša un viņa cilvēku kristīšanas lietā, netika tāda iesniegta ne viņa svētībai pāvestam, nevienam viņš nav pavēlējis ko tādu atklāti sludināt ne piejūras pilsētās, ne citās provincēs; bez tam piebilda, ka ķēniņš saviem varenajiem dieviem zvērējis, ka nekad neapņemsies pieņemt citu ticību, bet turēsies pie tās, kurai līdz nāvei bija uzticīgi viņa senči&quot;.&lt;ref&gt;[http://estudijas.lu.lv/file.php/727/Petri_de_Dusburg.Cronica_terre_Prusie.latviski.pdf Petri de Dusburg. Chronicon Terrae Prussiae 359 (352)]{{Novecojusi saite}} Valda Salmiņa latviskais tulkojums&lt;/ref&gt;

1328. gada iesaistījās [[Livonijas pilsoņu karš|Livonijas pilsoņu karā]] Rīgas pilsētas pusē pret [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]], nopostīja [[Karkuses pils|Karkuzes]], [[Helmetas pils|Helmetas]] un citus cietokšņus.
 
Domājams, ka Ģedimins nomira no kaujā pret Vācu ordeni gūta ievainojuma 1341. gada decembrī, aizstāvot [[Veļona|Veļonas]] pili (pie [[Nemuna]]s). Valsti viņš atstāja savam dēlam [[Jaunutis|Jaunutim]], tomēr 1345. gadā ar vēl viena Ģedimina dēla — [[Ķēstutis|Ķēstuta]] palīdzību troni pārņēma [[Aļģirds]].

== Lietuvas sadalīšana starp Ģedimina dēliem ==
[[Bihoveca hronika|Bihoveca hronikā]] ir minētas trīs Ģedimina sievas — Vida no [[Kurzeme]]s, Olga no [[Smoļenska]]s un Jevna no [[Polocka]]s, kaut gan tam trūkst apstiprinājuma citos rakstu avotos.&lt;ref&gt;Ivinskis, Zenonas. &quot;Jaunė&quot;. Lietuvių enciklopedija. IX. Boston, Massachusetts: Lietuvių enciklopedijos leidykla. p. 335.&lt;/ref&gt; Pēc cita uzskata viņa sievas nav bijušas senkrievu kņazu meitas, jo citādi tas būtu minēts hronikās.&lt;ref&gt;Rowell, S.C. (1994). Lithuania Ascending: A Pagan Empire Within East-Central Europe, 1295-1345. Cambridge Studies in Medieval Life and Thought: Fourth Series. Cambridge University Press. p. 88&lt;/ref&gt; Tāpat ir pretrunīgas ziņas par viņa dēlu vecumu. Vienīgi latinizētajā manuskriptā ''Origo regis Jagyelo et Witholdi'' minēta šāda septiņu dēlu vecuma kārtība: Mantvīds, Narimants, [[Aļģirds]], [[Jaunutis]], [[Ķēstutis]], Karijots, [[Ļubarts]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://litopys.org.ua/psrl3235/lytov21.htm |title=Origo regis Jagyelo et Witholdi ducum Lithuaniæ. pirmpublicējums: Prochaska A. Przekład ruskiego latopisca ks. Litewskiego na jązyk łaciński. — Kwartalnik historyczny. Lwów, 1888. |access-date={{dat|2011|07|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110520063238/http://litopys.org.ua/psrl3235/lytov21.htm |archivedate={{dat|2011|05|20||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Pēc agrāko [[Kijivas lielkņazi|Kijivas lielkņazu]] parauga, kas savus dēlus iecēla par dalienas kņaziem, Ģedimins sadalīja savus valdījumus saviem septiņiem dēliem šādā veidā:

* [[Aļģirds]] (ap 1296.—1377.) — [[Krēvas pils]], no 1320. gada [[Vitebskas kņazs]]
* [[Ķēstutis]] (1297—1382) — [[Žemaitija]], [[Traķi]] un [[Grodņa]],
* [[Mantvīds]] (ap 1300.—1348.) — [[Kernave]] un [[Sloņima]],
* [[Narimants]] (ap 1300.—1348.) — [[Pinska]],
* [[Karijots]] (ap 1300.-ap 1362.) — [[Navahrudaka]],
* [[Ļubarts]] (ap 1300.—1384.) — [[Lucka]] un [[Volīnija]] (rezidence [[Volodimira|Volīnijas Vladimira]]),
* [[Jaunutis]] — [[Viļņa]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
 
{{kastes sākums}}
{{Ģedimina dzimtas valdnieki}}
{{amatu secība|pirms = [[Vītenis]]|virsraksts = [[Lietuvas dižkunigaitis]]|periods = 1316—1341|pēc = [[Jaunutis]]}}
{{kastes beigas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1275. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1341. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Ģedimina dinastija]]
[[Kategorija:Lietuvas dižkunigaiši]]</text>
      <sha1>m0tlikc8bvpjzk6cwqrdjhr4fojeycz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Florbols</title>
    <ns>0</ns>
    <id>12050</id>
    <revision>
      <id>4450535</id>
      <parentid>4360423</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T22:39:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>2tacos</username>
        <id>143670</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienoju informāciju un izlaboju kļūdaino.</comment>
      <origin>4450535</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5796" sha1="4ihbp17bkon7rh8ngxz2jvdr28cpriz" xml:space="preserve">[[Attēls:Floorball game.jpg|thumb|250px|Florbola mačs starp Zviedriju un Somiju]]

'''Florbols''' ir [[komandu sports|komandu sporta veids]], kas ir līdzīgs [[hokejs|hokejam]], un tiek spēlēts telpās ar plastikāta nūjām un bumbiņu. Spēles uzdevums ir trāpīt bumbiņu pretinieku vārtos.

Vislielākā popularitāte florbolam ir [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Somija|Somijā]], [[Šveice|Šveicē]], [[Latvija|Latvijā]] un [[Čehija|Čehijā]]. Florbolu koordinē [[Starptautiskā Florbola federācija]] (IFF), kuru [[1986]]. gadā dibināja Zviedrija, Somija un Šveice.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theworldgames.org/sports/Floorball-56|title=Floorball {{!}} IWGA|website=www.theworldgames.org|access-date=2024-01-27}}&lt;/ref&gt; IFF dalībnieces 2023. gadā ir 79 valstis,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://floorball.sport/theiff/member-associations/|title=Member Associations|website=IFF Main Site|access-date=2024-01-27|language=en-GB|archive-date=2024-03-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20240310091630/https://floorball.sport/theiff/member-associations/}}&lt;/ref&gt; vairāk nekā 3000 klubi un 270 000 reģistrēti spēlētāji visā pasaulē, no kuriem vairāk nekā puse — Zviedrijā.

== Vēsture ==
Uzskata, ka spēli izgudroja Zviedrijā 1960. gados.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.innebandy.se/StatistikHistorik/Innebandyns-fodelse/|title=Innebandyns födelse - Innebandy.se|website=web.archive.org|access-date=2024-01-27|date=2018-09-08|archive-date=2018-09-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20180908194118/http://www.innebandy.se/StatistikHistorik/Innebandyns-fodelse/}}&lt;/ref&gt; Nav datu par agrāku spēlēšanu, lai gan florbola veida nūja ražota arī agrāk ASV.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://synottipsportabars.lv/florbola-rasanas-miklainais-un-neizpetitais-sporta-veids/|title=Florbola rašanās: mīklainais un neizpētītais sporta veids|last=Admin|website=SynotTip Sporta Bārs|access-date=2024-01-27|date=2024-01-23|language=en}}&lt;/ref&gt; Pamatnoteikumi tika izveidoti 1979. gadā. Oficiālie spēļu noteikumi pirmo reizi tika pierakstīti 1981. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.danskfloorball.dk/UserFiles/File/Breddeudvalget/SF2006.pdf|title=Houmann, Steen (2006). &quot;Skolernes Floorball&quot; (PDF) (in Danish).|website=web.archive.org|access-date=2024-01-27|archive-date=2015-04-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20150402110611/http://www.danskfloorball.dk/UserFiles/File/Breddeudvalget/SF2006.pdf}}&lt;/ref&gt;

== Noteikumi ==
[[Attēls:Floorball ball.jpg|thumb|150px|left|Florbola bumbiņa]]
Florbola spēle ir radīta kā droša telpu hokeja forma. Traumas risks florbolā ir mazāks nekā citos hokeja paveidos, bet spēle joprojām no spēlētāja prasa gan ātrumu, gan izturību, gan īpašas spēles prasmes.

Šo spēli spēlē 2 komandās, katrai komandai laukumā vienlaicīgi ir seši spēlētāji, no kuriem viens ir [[vārtsargs (florbols)|vārtsargs]]. Atšķirībā no hokeja, florbolā vārtsargam nav nūjas. Komandai ir arī tiesības vārtsargu nomainīt pret sesto laukuma spēlētāju.
Florbola laukuma izmērs ir 40x20 [[metrs|metri]]. Laukumam apkārt ir izvietotas apmales, kuru augstums sasniedz 50 [[centimetrs|centimetrus]]. Tāpat kā hokejā laukuma stūri ir ieapaļi. Vārtu izmērs ir 160x115 cm.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Spēle sadalīta 3 periodos, katrs no tiem ilgst 20 [[minūte]]s (15 minūtes junioriem), starp periodiem ir 10 minūšu pārtraukums, kā arī pēc ~10 nospēlētām minūtēm periodā, reklāmas pauze, kura ilgst 30 sekundes.

Florbolā aizliegts turēt pretinieku vai viņa nūju, ķeksēt ar nūju, klupināt vai bloķēt pretinieku, sist pretiniekam vai viņa nūjai, sist pa bumbiņu ar nūju vai kāju augstāk par ceļgalu, ķert bumbiņu rokās, bāzt nūju starp pretinieka kājām. Par noteikumu pārkāpšanu pretinieku komandai tiek piešķirts soda sitiens, rupjas noteikumu pārkāpšanas gadījumā spēlētājs var saņemt noraidījumu. Ja pārkāpums notiek vārtsarga laukumā, tiesnesim ir tiesības piešķirt soda metienu. Ja tiek veikts ļoti rupjš pārkāpums, tad tiesnešiem ir iespēja spriest par sarkanās kartītes piešķiršanu attiecīgajam spēlētājam.

Laukuma spēlētāji florbolā spēlē bumbiņu ar nūju. Nūjas parasti ir veidotas no viegliem un izturīgiem materiāliem; lētākas nūjas ir veidotas no plastmasas vai stiklašķiedras, bet dārgākas nūjas ir veidotas no kompozīta materiāliem, kevlara vai karbona. Vidējais nūjas svars ir ap 270 gramiem.

Florbola nūja, salīdzinot ar hokeja nūju, ir salīdzinoši īsa. Īsais nūjas garums nodrošina ātrāku manevrētspēju.

Florbola bumbiņai ir speciāls dizains. Tā veidota no plastikāta un parasti ir baltā krāsā, 26 caurumi (katrs 1 cm plats) un tukšais bumbiņas vidus tai piešķir labas aerodinamiskās īpašības. Bumbiņas svars ir 23 grami, bet diametrs — 7,2 cm.

Nūjas un bumbiņas vieglais svars nodrošina ātrākus metienus. Florbola pasaules metiena spēka rekords ir 205 km/h, bet hokeja — 184 km/h. Lielais metienu ātrums prasa no vārtsargiem ātru reakcijas laiku un arī spēju notvert metienus ar neapzinātiem refleksiem. Šī iemesla dēļ florbola spēlēs, salīdzinot ar hokeju, ir liels gūto vārtu daudzums.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.floorball.org/ Starptautiskās Florbola Federācijas mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/19980115161329/http://www.floorball.org/ |date={{dat|1998|01|15||bez}} }}
* [http://www.floorball.lv/ Latvijas Florbola savienības mājaslapa]


{{Sports-aizmetnis}}
{{Olimpiskie sporta veidi}}

[[Kategorija:Florbols| ]]
[[Kategorija:Hokeja paveidi]]</text>
      <sha1>4ihbp17bkon7rh8ngxz2jvdr28cpriz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450542</id>
      <parentid>4450535</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T23:35:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/2tacos|2tacos]], atjaunoju versiju, ko saglabāja InternetArchiveBot</comment>
      <origin>4360423</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5706" sha1="oz7kx82d6lcylxbi1r02cwayl9y4kiz" xml:space="preserve">[[Attēls:Floorball game.jpg|thumb|250px|Florbola mačs starp Zviedriju un Somiju]]

'''Florbols''' ir [[komandu sports|komandu sporta veids]], kas ir līdzīgs [[hokejs|hokejam]], un tiek spēlēts telpās ar plastikāta nūjām un bumbiņu. Spēles uzdevums ir trāpīt bumbiņu pretinieku vārtos.

Vislielākā popularitāte florbolam ir [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Somija|Somijā]], [[Šveice|Šveicē]], [[Latvija|Latvijā]] un [[Čehija|Čehijā]]. Florbolu koordinē [[Starptautiskā Florbola federācija]] (IFF), kuru [[1986]]. gadā dibināja Zviedrija, Somija un Šveice.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theworldgames.org/sports/Floorball-56|title=Floorball {{!}} IWGA|website=www.theworldgames.org|access-date=2024-01-27}}&lt;/ref&gt; IFF dalībnieces 2023. gadā ir 79 valstis,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://floorball.sport/theiff/member-associations/|title=Member Associations|website=IFF Main Site|access-date=2024-01-27|language=en-GB|archive-date=2024-03-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20240310091630/https://floorball.sport/theiff/member-associations/}}&lt;/ref&gt; vairāk nekā 3000 klubi un 270 000 reģistrēti spēlētāji visā pasaulē, no kuriem vairāk nekā puse — Zviedrijā.

== Vēsture ==
Uzskata, ka spēli izgudroja Zviedrijā 1960. gados.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.innebandy.se/StatistikHistorik/Innebandyns-fodelse/|title=Innebandyns födelse - Innebandy.se|website=web.archive.org|access-date=2024-01-27|date=2018-09-08|archive-date=2018-09-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20180908194118/http://www.innebandy.se/StatistikHistorik/Innebandyns-fodelse/}}&lt;/ref&gt; Nav datu par agrāku spēlēšanu, lai gan florbola veida nūja ražota arī agrāk ASV.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://synottipsportabars.lv/florbola-rasanas-miklainais-un-neizpetitais-sporta-veids/|title=Florbola rašanās: mīklainais un neizpētītais sporta veids|last=Admin|website=SynotTip Sporta Bārs|access-date=2024-01-27|date=2024-01-23|language=en}}&lt;/ref&gt; Pamatnoteikumi tika izveidoti 1979. gadā. Oficiālie spēļu noteikumi pirmo reizi tika pierakstīti 1981. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.danskfloorball.dk/UserFiles/File/Breddeudvalget/SF2006.pdf|title=Houmann, Steen (2006). &quot;Skolernes Floorball&quot; (PDF) (in Danish).|website=web.archive.org|access-date=2024-01-27|archive-date=2015-04-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20150402110611/http://www.danskfloorball.dk/UserFiles/File/Breddeudvalget/SF2006.pdf}}&lt;/ref&gt;

== Noteikumi ==
[[Attēls:Floorball ball.jpg|thumb|150px|left|Florbola bumbiņa]]
Florbola spēle ir radīta kā droša telpu hokeja forma. Traumas risks florbolā ir mazāks nekā citos hokeja paveidos, bet spēle joprojām no spēlētāja prasa gan ātrumu, gan izturību, gan īpašas spēles prasmes.

Šo spēli spēlē 2 komandās, katrai komandai laukumā vienlaicīgi ir seši spēlētāji, no kuriem viens ir [[vārtsargs (florbols)|vārtsargs]]. Atšķirībā no hokeja, florbolā vārtsargam nav nūjas. Komandai ir arī tiesības vārtsargu nomainīt pret sesto laukuma spēlētāju.
Florbola laukuma izmērs ir 40x20 [[metrs|metri]]. Laukumam apkārt ir izvietotas apmales, kuru augstums sasniedz 50 [[centimetrs|centimetrus]]. Tāpat kā hokejā laukuma stūri ir ieapaļi. Vārtu izmērs ir 160x115 cm.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Spēle sadalīta 3 periodos, katrs no tiem ilgst 20 [[minūte]]s (15 minūtes junioriem), un starp periodiem ir 10 minūšu pārtraukums.

Florbolā aizliegts turēt pretinieku vai viņa nūju, ķeksēt ar nūju, klupināt vai bloķēt pretinieku, sist pretiniekam vai viņa nūjai, sist pa bumbiņu ar nūju vai kāju augstāk par ceļgalu, ķert bumbiņu rokās, palēkties ar abām kājām no zemes. Par noteikumu pārkāpšanu pretinieku komandai tiek piešķirts soda sitiens, rupjas noteikumu pārkāpšanas gadījumā spēlētājs var saņemt noraidījumu. Ja pārkāpums notiek vārtsarga laukumā, tiesnesim ir tiesības piešķirt soda metienu. Ja tiek veikts ļoti rupjš pārkāpums, tad tiesnešiem ir iespēja spriest par sarkanās kartītes piešķiršanu attiecīgajam spēlētājam.

Laukuma spēlētāji florbolā spēlē bumbiņu ar nūju. Nūjas parasti ir veidotas no viegliem un izturīgiem materiāliem; lētākas nūjas ir veidotas no plastmasas vai stiklašķiedras, bet dārgākas nūjas ir veidotas no kompozīta materiāliem, kevlara vai karbona. Vidējais nūjas svars ir ap 270 gramiem.

Florbola nūja, salīdzinot ar hokeja nūju, ir salīdzinoši īsa. Īsais nūjas garums nodrošina ātrāku manevrētspēju.

Florbola bumbiņai ir speciāls dizains. Tā veidota no plastikāta un parasti ir baltā krāsā, 26 caurumi (katrs 1 cm plats) un tukšais bumbiņas vidus tai piešķir labas aerodinamiskās īpašības. Bumbiņas svars ir 23 grami, bet diametrs — 7,2 cm.

Nūjas un bumbiņas vieglais svars nodrošina ātrākus metienus. Florbola pasaules metiena spēka rekords ir 205 km/h, bet hokeja — 184 km/h. Lielais metienu ātrums prasa no vārtsargiem ātru reakcijas laiku un arī spēju notvert metienus ar neapzinātiem refleksiem. Šī iemesla dēļ florbola spēlēs, salīdzinot ar hokeju, ir liels gūto vārtu daudzums.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.floorball.org/ Starptautiskās Florbola Federācijas mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/19980115161329/http://www.floorball.org/ |date={{dat|1998|01|15||bez}} }}
* [http://www.floorball.lv/ Latvijas Florbola savienības mājaslapa]


{{Sports-aizmetnis}}
{{Olimpiskie sporta veidi}}

[[Kategorija:Florbols| ]]
[[Kategorija:Hokeja paveidi]]</text>
      <sha1>oz7kx82d6lcylxbi1r02cwayl9y4kiz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450613</id>
      <parentid>4450542</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T08:28:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>2tacos</username>
        <id>143670</id>
      </contributor>
      <comment>Izlaboju kļūdainu noteikuma interpretāciju. Kā arī izlaboju nepareizi noformulētus vārdus. Noteikums &quot;palēkties no zemes ar abām kājām&quot; nav pareizi interpretēts sakarā ar to, ka bumbiņai ir jāpieskaras lai noteikums attiektos.</comment>
      <origin>4450613</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5748" sha1="efap990mijjctv1sgv8ixx2fa0kse2h" xml:space="preserve">[[Attēls:Floorball game.jpg|thumb|250px|Florbola mačs starp Zviedriju un Somiju]]

'''Florbols''' ir [[komandu sports|komandu sporta veids]], kas ir līdzīgs [[hokejs|hokejam]], un tiek spēlēts telpās ar plastikāta nūjām un bumbiņu. Spēles uzdevums ir trāpīt bumbiņu pretinieku vārtos.

Vislielākā popularitāte florbolam ir [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Somija|Somijā]], [[Šveice|Šveicē]], [[Latvija|Latvijā]] un [[Čehija|Čehijā]]. Florbolu koordinē [[Starptautiskā Florbola federācija]] (IFF), kuru [[1986]]. gadā dibināja Zviedrija, Somija un Šveice.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theworldgames.org/sports/Floorball-56|title=Floorball {{!}} IWGA|website=www.theworldgames.org|access-date=2024-01-27}}&lt;/ref&gt; IFF dalībnieces 2023. gadā ir 79 valstis,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://floorball.sport/theiff/member-associations/|title=Member Associations|website=IFF Main Site|access-date=2024-01-27|language=en-GB|archive-date=2024-03-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20240310091630/https://floorball.sport/theiff/member-associations/}}&lt;/ref&gt; vairāk nekā 3000 klubi un 270 000 reģistrēti spēlētāji visā pasaulē, no kuriem vairāk nekā puse — Zviedrijā.

== Vēsture ==
Uzskata, ka spēli izgudroja Zviedrijā 1960. gados.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.innebandy.se/StatistikHistorik/Innebandyns-fodelse/|title=Innebandyns födelse - Innebandy.se|website=web.archive.org|access-date=2024-01-27|date=2018-09-08|archive-date=2018-09-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20180908194118/http://www.innebandy.se/StatistikHistorik/Innebandyns-fodelse/}}&lt;/ref&gt; Nav datu par agrāku spēlēšanu, lai gan florbola veida nūja ražota arī agrāk ASV.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://synottipsportabars.lv/florbola-rasanas-miklainais-un-neizpetitais-sporta-veids/|title=Florbola rašanās: mīklainais un neizpētītais sporta veids|last=Admin|website=SynotTip Sporta Bārs|access-date=2024-01-27|date=2024-01-23|language=en}}&lt;/ref&gt; Pamatnoteikumi tika izveidoti 1979. gadā. Oficiālie spēļu noteikumi pirmo reizi tika pierakstīti 1981. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.danskfloorball.dk/UserFiles/File/Breddeudvalget/SF2006.pdf|title=Houmann, Steen (2006). &quot;Skolernes Floorball&quot; (PDF) (in Danish).|website=web.archive.org|access-date=2024-01-27|archive-date=2015-04-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20150402110611/http://www.danskfloorball.dk/UserFiles/File/Breddeudvalget/SF2006.pdf}}&lt;/ref&gt;

== Noteikumi ==
[[Attēls:Floorball ball.jpg|thumb|150px|left|Florbola bumbiņa]]
Florbola spēle ir radīta kā droša telpu hokeja forma. Traumas risks florbolā ir mazāks nekā citos hokeja paveidos, bet spēle joprojām no spēlētāja prasa gan ātrumu, gan izturību, gan īpašas spēles prasmes.

Šo spēli spēlē 2 komandās, katrai komandai laukumā vienlaicīgi ir seši spēlētāji, no kuriem viens ir [[vārtsargs (florbols)|vārtsargs]]. Atšķirībā no hokeja, florbolā vārtsargam nav nūjas. Komandai ir arī tiesības vārtsargu nomainīt pret sesto laukuma spēlētāju.
Florbola laukuma izmērs ir 40x20 [[metrs|metri]]. Laukumam apkārt ir izvietotas apmales, kuru augstums sasniedz 50 [[centimetrs|centimetrus]]. Tāpat kā hokejā laukuma stūri ir ieapaļi. Vārtu izmērs ir 160x115 cm.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Spēle sadalīta 3 periodos, katrs no tiem ilgst 20 [[minūte]]s (15 minūtes junioriem), un starp periodiem ir 10 minūšu pārtraukums.

Florbolā aizliegts turēt pretinieku vai viņa nūju, kāķēt ar nūju, klupināt vai bloķēt pretinieku, sist pretiniekam vai viņa nūjai, spēlēt bumbiņu ar nūju vai kāju augstāk par ceļgalu, ķert bumbiņu rokās vai atrasties gaisā ar abām kājām no zemes bumbiņas spēlēšanas brīdī. Par noteikumu pārkāpšanu pretinieku komandai tiek piešķirts soda sitiens, rupjas noteikumu pārkāpšanas gadījumā spēlētājs var saņemt noraidījumu. Ja pārkāpums notiek vārtsarga laukumā, tiesnesim ir tiesības piešķirt soda metienu. Ja tiek veikts ļoti rupjš pārkāpums, tad tiesnešiem ir iespēja spriest par sarkanās kartītes piešķiršanu attiecīgajam spēlētājam.

Laukuma spēlētāji florbolā spēlē bumbiņu ar nūju. Nūjas parasti ir veidotas no viegliem un izturīgiem materiāliem; lētākas nūjas ir veidotas no plastmasas vai stiklašķiedras, bet dārgākas nūjas ir veidotas no kompozīta materiāliem, kevlara vai karbona. Vidējais nūjas svars ir ap 270 gramiem.

Florbola nūja, salīdzinot ar hokeja nūju, ir salīdzinoši īsa. Īsais nūjas garums nodrošina ātrāku manevrētspēju.

Florbola bumbiņai ir speciāls dizains. Tā veidota no plastikāta un parasti ir baltā krāsā, 26 caurumi (katrs 1 cm plats) un tukšais bumbiņas vidus tai piešķir labas aerodinamiskās īpašības. Bumbiņas svars ir 23 grami, bet diametrs — 7,2 cm.

Nūjas un bumbiņas vieglais svars nodrošina ātrākus metienus. Florbola pasaules metiena spēka rekords ir 205 km/h, bet hokeja — 184 km/h. Lielais metienu ātrums prasa no vārtsargiem ātru reakcijas laiku un arī spēju notvert metienus ar neapzinātiem refleksiem. Šī iemesla dēļ florbola spēlēs, salīdzinot ar hokeju, ir liels gūto vārtu daudzums.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.floorball.org/ Starptautiskās Florbola Federācijas mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/19980115161329/http://www.floorball.org/ |date={{dat|1998|01|15||bez}} }}
* [http://www.floorball.lv/ Latvijas Florbola savienības mājaslapa]


{{Sports-aizmetnis}}
{{Olimpiskie sporta veidi}}

[[Kategorija:Florbols| ]]
[[Kategorija:Hokeja paveidi]]</text>
      <sha1>efap990mijjctv1sgv8ixx2fa0kse2h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dānijas futbola izlase</title>
    <ns>0</ns>
    <id>14867</id>
    <revision>
      <id>4450667</id>
      <parentid>4365573</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T10:57:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Krišjānis</username>
        <id>51961</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Pasaules čempionātos */</comment>
      <origin>4450667</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7434" sha1="en7jrc5rz7af8zwnfd2z5pm7uwac3yk" xml:space="preserve">{{Futbola izlases infokaste
| Name               = Dānija
| Badge              = Futbols-Danija.png
| FIFA Trigramme     = DEN
| Nickname           = ''De Rød-Hvide'' (sarkanbaltie)&lt;br /&gt;Dāņu dinamīts
| Association        = [[Dānijas Futbola asociācija]]
| Confederation      = [[UEFA]] (Eiropa)
| Coach              = {{flaga|Dānija}} [[Brians Rīmers]]
| Captain            = [[Pjērs Emīls Hejbjergs]]
| Most caps          = [[Kristians Ēriksens]] (147)
| Top scorer         = [[Pouls Nilsens]] (52)&lt;br /&gt;[[Jons Dāls Tomasons]] (52)
| Home Stadium       = ''[[Parken stadions|Telia Parken]]''
| FIFA Rank          = {{Nft rank|21.|down|1|date=2025. gada 19. novembris}}&lt;ref&gt;[https://inside.fifa.com/fifa-world-ranking/men Latest Men’s World Ranking]&lt;/ref&gt;
| FIFA max           = 3.
| FIFA max date      = 1997. gada maijs, 1997. gada augusts
| FIFA min           = 51.
| FIFA min date      = 2017. gada aprīlis
 &lt;!-- Tērpu krāsu veidnes --&gt;
| pattern_la1              = _den24h
| pattern_b1               = _den24h
| pattern_ra1              = _den24h
| pattern_sh1              = _den24h
| pattern_so1              = _den24h
| leftarm1                 = F40018
| body1                    = F40018
| rightarm1                = F40018
| shorts1                  = FFFFFF
| socks1                   = F40018
| pattern_la2              = _den24a
| pattern_b2               = _den24a
| pattern_ra2              = _den24a
| pattern_sh2              = _den24a
| pattern_so2              = _den24a
| leftarm2                 = FFFFFF
| body2                    = FFFFFF
| rightarm2                = FFFFFF
| shorts2                  = F40018
| socks2                   = FFFFFF
| First game         = {{fb|Dānija}} 9:0 {{fb-rt|Francija}}&lt;br /&gt;([[Londona]], [[Anglija]]; {{dat|1908|10|19|N|bez}})
| Largest win        = {{fb|Dānija}} 17:1 {{fb-rt|Francija}}&lt;br /&gt;([[Londona]], [[Anglija]]; {{dat|1908|10|22|N|bez}})
| Largest loss       = {{fb|Vācija|Nazi}} 8:0 {{fb-rt|Dānija}}&lt;br /&gt;([[Vroclava|Breslava]], [[Vācija]]; {{dat|1937|5|16|N|bez}}) 
| World cup apps     = 6
| World cup first    = 1986
| World cup best     = Ceturtdaļfināls: [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]
| Regional name      = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]]
| Regional cup apps  = 9
| Regional cup first = [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]]
| Regional cup best  = '''Čempioni''': [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]]
| Confederations cup apps  = 1
| Confederations cup first = 1995
| Confederations cup best  = '''Čempioni''': [[1995. gada Karaļa Fahda kauss|1995]]
}}

'''Dānijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Dānija|Dānijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Dānijas futbola izlasi pārvalda [[Dānijas Futbola asociācija]]. Lielākie izlases panākumi bija 1990. gados, kad [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992. gadā]] Dānijas izlase negaidīti uzvarēja Eiropas čempionātā. [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionātos]] Dānijas izlases lielākais panākums ir iekļūšana ceturtdaļfinālā [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gadā]].

== Pasaules čempionātos ==
* [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — Nepiedalījās
* [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — Nekvalificējās
* [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — Nepiedalījās
* [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]]—[[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — Nekvalificējās
* [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — Astotdaļfināls
* [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — Nekvalificējās
* [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — Nekvalificējās
* [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — Ceturtdaļfināls
* [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — Astotdaļfināls
* [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — Nekvalificējās
* [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Grupu turnīrs
* [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — [[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]
* [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — Astotdaļfināls
* [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — Grupu turnīrs
* [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]''

== Eiropas čempionātos ==
* [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] — Nekvalificējās
* [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]] — 4. vieta
* [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968]]—[[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]] — Nekvalificējās
* [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]] — Pusfināls
* [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]] — Grupu turnīrs
* [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — '''Čempioni'''
* [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — Grupu turnīrs
* [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — Grupu turnīrs
* [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — Ceturtdaļfināls
* [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — Nekvalificējās
* [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — Grupu turnīrs
* [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — Nekvalificējās
* [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — Pusfināls
* [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Astotdaļfināls

== Spēlētāju rekordi ==
''Statistika atjaunota {{dat|2025|11|20||bez}}.''

=== Visvairāk aizvadīto spēļu ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
!Spēlētājs
!Karjera izlasē
!Spēles
|-
|'''[[Kristians Ēriksens]]'''
|2010—
|147
|-
|[[Simons Kērs]]
|2009—2024
|132
|-
|[[Peters Šmeihels]]
|1987—2001
|129
|-
|[[Deniss Rommedāls]]
|2001—2014
|126
|-
|'''[[Kaspers Šmeihels]]'''
|2013—
|120
|-
|[[Jons Dāls Tomasons]]
|1997—2010
|112
|-
|[[Tomass Helvegs]]
|1994—2007
|108
|-
|[[Mikāls Laudrups]]
|1982—1998
|104
|-
|[[Martins Jergensens]]
|1998—2011
|102
|-
|[[Mortens Olsens]]
|1970—1989
|102
|}

=== Visvairāk gūto vārtu ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
!Spēlētājs
!Karjera izlasē
!Vārti
|-
|[[Pouls Nilsens]]
|1910—1925
|52
|-
|[[Jons Dāls Tomasons]]
|1997—2010
|52
|-
|'''[[Kristians Ēriksens]]'''
|2010—
|46
|-
|[[Pauli Jergensens]]
|1925—1939
|44
|-
|[[Ole Madsens]]
|1958—1969
|42
|-
|[[Prebens Elkērs]]
|1977—1988
|38
|-
|[[Mikāls Laudrups]]
|1982—1998
|37
|-
|[[Niklass Bendtners]]
|2006—2018
|30
|-
|[[Hennings Enoksens]]
|1958—1966
|29
|-
|[[Brians Laudrups]]
|1987—1998
|22
|-
|[[Ebe Sands]]
|1998—2004
|22
|}

== Sastāvs ==
Komandas sastāvs [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam.

{{#section-h:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā dalībvalstu sastāvi|Dānija}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{UEFA izlases}}
{{Navboxes
| title      = Dānijas futbola izlase
| titlestyle = background:#C8102E; color:white;
| list       = 
{{Dānijas futbola izlase - FIFA 2018}}
{{Dānijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Dānijas futbola izlase - Euro 2024}}
}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Eiropas futbola izlases]]
[[Kategorija:Dānijas futbola izlase| ]]</text>
      <sha1>en7jrc5rz7af8zwnfd2z5pm7uwac3yk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Itālijas futbola izlase</title>
    <ns>0</ns>
    <id>15147</id>
    <revision>
      <id>4450668</id>
      <parentid>4446532</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T10:59:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Krišjānis</username>
        <id>51961</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Pasaules čempionātos */</comment>
      <origin>4450668</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10434" sha1="13vwmlw52qhoczay8ia69lxilt6684b" xml:space="preserve">{{Futbola izlases infokaste
| Name               = Itālija
| Nickname           = ''Gli Azzurri'' (Zilā komanda)
| Badge              = Logo Italy National Football Team - 2023.svg
| Badge_size         = 160 px 
| Association        = [[Itālijas Futbola federācija]] (FIGC)
| Sub-confederation  = 
| Confederation      = [[UEFA]] (Eiropa)
| Coach              = {{flaga|Itālija}} [[Džennāro Gatuzo]]
| Captain            = [[Džanluidži Donnarumma]]
| Most caps          = [[Džanluidži Bufons]] (176)
| Top scorer         = [[Luidži Riva]] (35)
| Home Stadium       = 
| FIFA Trigramme     = ITA
| FIFA Rank          = {{Nft rank|12.|down|date=2025. gada 19. novembris}}
| FIFA max           = 1.
| FIFA max date      = 1993. gada oktobris&lt;br /&gt;2007. gada februāris&lt;br /&gt;2007. gada aprīlis—jūnijs&lt;br /&gt;2007. gada septembris
| FIFA min           = 21.
| FIFA min date      = 2018. gada jūnijs
| pattern_la1              = _ita26h
| pattern_b1               = _ita26hA
| pattern_ra1              = _ita26h
| pattern_sh1              = _ita26h
| pattern_so1              = _ita26hl
| leftarm1                 = 0048BA
| body1                    = 0048BA
| rightarm1                = 0048BA
| shorts1                  = FFFFFF
| socks1                   = 0048BA
| pattern_la2              = _ita26a
| pattern_b2               = _ita26a
| pattern_ra2              = _ita26a
| pattern_sh2              = _ita26a
| pattern_so2              = _ita26al
| leftarm2                 = FFFFFF
| body2                    = FFFFFF
| rightarm2                = FFFFFF
| shorts2                  = 0000FF
| socks2                   = FFFFFF
| First game         = {{flaga|Itālija|1861}} Itālija 6:2 [[Francijas futbola izlase|Francija]] {{flaga|Francija}}&lt;br /&gt;([[Milāna]], [[Itālija]]; {{dat|1910|5|15|N|bez}})
| Largest win        = {{flaga|Itālija}} Itālija 9:0 [[ASV futbola izlase|ASV]] {{flaga|ASV|1912}}&lt;br /&gt;([[Brentforda]], [[Anglija]]; {{dat|1948|8|2|N|bez}})
| Largest loss       = {{flaga|Ungārija|1920}} [[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] 7:1 Itālija {{flaga|Itālija|1861}}&lt;br /&gt;([[Budapešta]], [[Ungārija]]; {{dat|1924|4|6|N|bez}})
| World cup apps     = 18
| World cup first    = 1934
| World cup best     = '''Čempioni:'''&lt;br /&gt;[[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]], [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]], [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]], [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]]
| Regional name      = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]]
| Regional cup apps  = 10
| Regional cup first = [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968]]
| Regional cup best  = '''Čempioni:''' [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968]], [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]]
| Confederations cup apps  = 2
| Confederations cup first = 2009
| Confederations cup best  = 3. vieta: [[2013. gada FIFA Konfederāciju kauss|2013]]
}}
'''Itālijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Itālija|Itālijas valsti]] starptautiskās futbola sacensībās. Itālijas futbola izlasi pārvalda [[Itālijas Futbola federācija]]. Izlase ir četrkārtēja [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempione]], uzvarot [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934.]], [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938.]], [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982. gadā]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gadā]]. [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]] ir uzvarējusi divas reizes — [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968. gadā]] un ''[[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2020]]'', kas notika 2021. gadā.

== Pasaules čempionātos ==
{| width=40%
|valign=&quot;top&quot; width=33%|
* [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — ''Nepiedalījās''
* [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — '''Čempioni'''
* [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — '''Čempioni'''
* [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — Grupu turnīrs
* [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — Grupu turnīrs
* [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — ''Nekvalificējās''
* [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] — Grupu turnīrs
* [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — Grupu turnīrs
* [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — 2. vieta
* [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — Grupu turnīrs
* [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — 4. vieta
* [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — '''Čempioni'''
* [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — Astotdaļfināls
* [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — 3. vieta
|valign=&quot;top&quot; width=33%|
* [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — 2. vieta
* [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — Ceturtdaļfināls
* [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — Astotdaļfināls
* [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — '''Čempioni'''
* [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — Grupu turnīrs
* [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — Grupu turnīrs
* [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''Nekvalificējās''
* [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''Nekvalificējās''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/ziemelmakedonija-soke-italiju-un-turpina-cinu-par-ieklusanu-2022-gada-pk/|title=Ziemeļmaķedonija šokē Itāliju un turpina cīņu par iekļūšanu 2022. gada PK &amp;#124; Sportazinas.com|date=2022. gada 24. marts|website=www.sportazinas.com}}&lt;/ref&gt;
* [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]''
|}

== Eiropas čempionātos ==
* [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]] — ''Nepiedalījās''
* [[1964. gada Eiropas čempionāts futbolā|1964]] — ''Nekvalificējās''
* [[1968. gada Eiropas čempionāts futbolā|1968]] — '''Čempioni'''
* [[1972. gada Eiropas čempionāts futbolā|1972]] — ''Nekvalificējās''
* [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976]] — ''Nekvalificējās''
* [[1980. gada Eiropas čempionāts futbolā|1980]] — 4. vieta
* [[1984. gada Eiropas čempionāts futbolā|1984]] — ''Nekvalificējās''
* [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988]] — Pusfināls
* [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]] — ''Nekvalificējās''
* [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996]] — Grupu turnīrs
* [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]] — 2. vieta
* [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] — Grupu turnīrs
* [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — Ceturtdaļfināls
* [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — 2.vieta
* [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — Ceturtdaļfināls
* [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — '''Čempioni'''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/47448653/zinas/53378213/italijas-futbolisti-dramatiski-izcina-savu-otro-eiropas-cempionu-titulu|title=Itālijas futbolisti dramatiski izcīna savu otro Eiropas čempionu titulu|website=www.delfi.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Astotdaļfināls&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/8050173/sveices-futbolisti-sakauj-italiju-un-ieklust-eiropas-cempionata-ceturtdalfinala?_gl=1*1ojl225*_gcl_au*NTY5Mzc1OTEyLjE3MTkwNjg2MTY.&amp;_ga=2.216280657.636930501.1719667156-1063082564.1719068616|title=Šveices futbolisti sakauj Itāliju un iekļūst Eiropas čempionāta ceturtdaļfinālā|date=2024. gada 29. jūn.|website=EURO 2024|access-date={{dat|2024|06|29||bez}}|archive-date={{dat|2024|06|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240629181304/https://sports.tvnet.lv/8050173/sveices-futbolisti-sakauj-italiju-un-ieklust-eiropas-cempionata-ceturtdalfinala?_gl=1*1ojl225*_gcl_au*NTY5Mzc1OTEyLjE3MTkwNjg2MTY.&amp;_ga=2.216280657.636930501.1719667156-1063082564.1719068616}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Sergio Mattarella meets Italy national football team and Matteo Berrettini (12 July 2021) 24.jpg|thumb|[[Itālijas prezidents]] [[Serdžo Matarella]] (pa labi) sveic kapteini [[Džordžo Kjellīni|Kjelīni]] Romā, dienu pēc Itālijas triumfa [[UEFA Euro 2020]].]]

== Spēlētāju rekordi ==

=== Visvairāk aizvadīto spēļu ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
!Spēlētājs
!Karjera izlasē
!Spēles
|-
|[[Džanluidži Bufons]]
|1997—2018
|176
|-
|[[Fabio Kannavaro]]
|1997—2010
|136
|-
|[[Paolo Maldīni]]
|1988—2002
|126
|-
|[[Leonardo Bonuči]]
|2010—2023
|121
|-
|[[Džordžo Kjellīni]]
|2004—2022
|117
|-
|[[Daniele De Rosi]]
|2004—2017
|117
|-
|[[Andrea Pirlo]]
|2002—2015
|116
|-
|[[Dino Dzofs]]
|1968—1983
|112
|-
|[[Džanluka Dzambrota]]
|1999—2010
|98
|-
|[[Džačinto Faketi]]
|1963—1977
|94
|}

=== Visvairāk gūto vārtu ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
!Spēlētājs
!Karjera izlasē
!Vārti
|-
|[[Luidži Riva]]
|1965—1974
|35
|-
|[[Džuzepe Meaca]]
|1930—1939
|33
|-
|[[Silvio Piola]]
|1935—1952
|30
|-
|[[Roberto Badžo]]
|1988—2004
|27
|-
|[[Alesandro Del Pjēro]]
|1995—2008
|27
|-
|[[Adolfo Balončēri]]
|1920—1930
|25
|-
|[[Filipo Indzagi]]
|1997—2007
|25
|-
|[[Alesandro Altobelli]]
|1980—1988
|25
|-
|[[Kristians Vjēri]]
|1997—2005
|23
|-
|[[Frančesko Gracjāni]]
|1975—1983
|23
|}

== Izlases sastāvs ==
Komandas sastāvs [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā.

{{#section-h:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā dalībvalstu sastāvi|Itālija}}

== Skatīt arī ==
* [[Itālijas izlase 2012. gada Eiropas čempionātā]]
* [[Itālijas futbola izlase 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
* [http://www.figc.it/ Itālijas Futbola federācija] {{it ikona}} {{en ikona}}
* [http://www.fifa.com/associations/association=ita/index.html Itālijas profils FIFA vietnē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181116032449/https://www.fifa.com/associations/association=ita/index.html |date={{dat|2018|11|16||bez}} }} {{en ikona}}

{{UEFA izlases}}
{{Navboxes
| title      = Itālijas futbola izlase
| titlestyle = background:#0066BC; color:white;
| list       = 
{{Itālijas futbola izlase - FIFA 2002}}
{{Itālijas futbola izlase - FIFA 2006}}
{{Itālijas futbola izlase - FIFA 2010}}
{{Itālijas futbola izlase - FIFA 2014}}
{{Itālijas futbola izlase - Euro 2024}}
}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Eiropas futbola izlases]]
[[Kategorija:Itālijas futbola izlase| ]]</text>
      <sha1>13vwmlw52qhoczay8ia69lxilt6684b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Polijas futbola izlase</title>
    <ns>0</ns>
    <id>15253</id>
    <revision>
      <id>4450670</id>
      <parentid>4365576</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T11:04:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Krišjānis</username>
        <id>51961</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Pasaules čempionātos */</comment>
      <origin>4450670</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12805" sha1="fjc5vebn51b0q2ui2t5trasxivjgwgk" xml:space="preserve">{{Futbola izlases infokaste
|  Name               = Polija
|  Badge              = Herb Polski.svg
|  Badge_size         = 120px
|  FIFA Trigramme     = POL
|  Nickname           = ''Biało-czerwoni''&lt;br /&gt;(&quot;Baltie un sarkanie&quot;)&lt;br /&gt;
''Białe Orły''&lt;br /&gt;(&quot;Baltie ērgļi&quot;)
|  Association        = [[Polijas Futbola asociācija]]&lt;br /&gt;(''Polski Związek Piłki Nożnej'')
|  Confederation      = [[UEFA]] ([[Eiropa]])
|  Coach              = {{flaga|Polija}} [[Jans Urbans]]
|  Captain            = [[Roberts Levandovskis]]
|  Most caps          = [[Roberts Levandovskis]] (163)
|  Top scorer         = [[Roberts Levandovskis]] (88)
|  Home Stadium       = [[Varšavas Nacionālais stadions]]
|  FIFA Rank          = {{Nft rank|31.|up|2|date=2025. gada 19. novembris}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/men |title=Latest Men’s World Ranking|website=fifa.com|accessdate={{dat|2025|11|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|  FIFA max = 5.
|  FIFA max date = 2017. gada augusts
|  FIFA min = 78.
|  FIFA min date = 2013. gada novembris
| pattern_la1        = _pol24h
| pattern_b1         = _pol24h
| pattern_ra1        = _pol24h
| pattern_sh1        = _pol24h
| pattern_so1        = _pol24h
| leftarm1           = FFFFFF
| body1              = FFFFFF
| rightarm1          = FFFFFF
| shorts1            = F40018
| socks1             = FFFFFF
| pattern_la2        = _pol24a
| pattern_b2         = _pol24a
| pattern_ra2        = _pol24a
| pattern_sh2        = _pol24a
| pattern_so2        = _pol24a
| leftarm2           = F40018
| body2              = F40018
| rightarm2          = F40018
| shorts2            = F40018
| socks2             = F40018
|  First game         = {{fb|HUN|1940}} 1:0 {{fb-rt|Polija}}&lt;br /&gt;([[Budapešta]], [[Ungārija]]; 1921. gada 18. decembrī)
|  Largest win        = {{fb|Polija}} 10:0 {{fb-rt|SMR}}&lt;br /&gt;([[Kelce]], [[Polija]]; 2009. gada 1. aprīlī)
|  Largest loss       = {{fb|DEN}} 8:0 {{fb-rt|Polija}}&lt;br /&gt;([[Kopenhāgena]], [[Dānija]]; 1948. gada 26. jūnijā)
|  World cup apps     = 9
|  World cup first    = 1938 
|  World cup best     = 3. vieta: [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]], [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]]
|  Regional name      = [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]]
|  Regional cup apps  = 5
|  Regional cup first = [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]]
|  Regional cup best  = Ceturtdaļfināls: [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]]
}}

'''Polijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Polija|Poliju]] starptautiskās futbola sacensībās. Polijas futbola izlasi pārvalda [[Polijas Futbola asociācija]]. Lielākos panākumus izlase sasniedza 20. gadsimta 70.—80. gados, kad divreiz ([[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982. gadā]]) [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionātā]] ieņēma 3. vietu, savukārt 1972. gada [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] ieguva zelta medaļas.

== Pasaules čempionātos ==
* [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — ''Nepiedalījās''
* [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — ''Izstājās kvalifikācijas laikā''
* [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — Astotdaļfināls
* [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''Nepiedalījās''
* [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — ''Izstājās kvalifikācijas laikā''
* [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]]—[[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — ''Nekvalificējās''
* [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — 3. vieta
* [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — Ceturtdaļfināls
* [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — 3. vieta
* [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — Astotdaļfināls
* [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]]—[[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]] — ''Nekvalificējās''
* [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]] — Grupu turnīrs
* [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]] — Grupu turnīrs
* [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Nekvalificējās''
* [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]''
* [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — Grupu turnīrs
* [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — Astotdaļfināls
* [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]''

== Eiropas čempionātos ==
* [[1960. gada Eiropas čempionāts futbolā|1960]]—[[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]] - ''Nekvalificējās''
* [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]] — Grupu turnīrs
* [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]] — Grupu turnīrs
* [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]] — Ceturtdaļfināls
* [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020]] — Grupu turnīrs
* [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024]] — Grupu turnīrs

== Spēlētāju rekordi ==
''Statistika atjaunota {{dat|2025|11|19||bez}}.''

=== Visvairāk aizvadīto spēļu ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
!Spēlētājs
!Karjera izlasē
!Spēles
|-
|'''[[Roberts Levandovskis]]'''
|2008—
|163
|-
|[[Jakubs Blaščikovskis]]
|2006—2023
|109
|-
|'''[[Pjotrs Zeliņskis]]'''
|2013—
|105
|-
|[[Kamils Gliks]]
|2010—2022
|103
|-
|[[Mihals Ževlakovs]]
|1999—2011
|102
|-
|[[Gžegožs Lato]]
|1971—1984
|100
|-
|[[Gžegožs Krihovjaks]]
|2008—2023
|100
|-
|'''[[Kamils Grosickis]]'''
|2008—
|100
|-
|[[Kazimežs Dejna]]
|1968—1978
|97
|-
|[[Jaceks Bonks]]
|1993—2008
|96
|-
|[[Jaceks Kšinuveks]]
|1998—2009
|96
|}

=== Visvairāk gūto vārtu ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
!Spēlētājs
!Karjera izlasē
!Vārti
|-
|'''[[Roberts Levandovskis]]'''
|2008—
|88
|-
|[[Vlodzimežs Lubaņskis]]
|1963—1980
|48
|-
|[[Gžegožs Lato]]
|1971—1984
|45
|-
|[[Kazimežs Dejna]]
|1968—1978
|41
|-
|[[Ernests Pols]]
|1955—1965
|39
|-
|[[Andžejs Šarmahs]]
|1973—1982
|32
|-
|[[Gerards Cesliks]]
|1947—1958
|27
|-
|[[Zbigņevs Boņeks]]
|1976—1988
|24
|-
|[[Ernests Vilimovskis]]
|1934—1939
|21
|-
|[[Jakubs Blaščikovskis]]
|2006—2019
|21
|}

== Sastāvs ==
Komandas sastāvs [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam.

{{#section-h:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā dalībvalstu sastāvi|Polija}}
&lt;!--Šāds sastāvs tika izsaukts uz [[Pārbaudes spēle|pārbaudes spēli]] pret [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainu]] (11.11.2020) un [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga|2020.—2021. gada UEFA Nāciju līgas]] spēlēm pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] (14.11.2020) un [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]] (18.11.2020).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.90minut.pl/news/307/news3076751-LN-Kadra-na-mecze-z-Ukraina-Wlochami-i-Holandia.html|title=LN: Kadra na mecze z Ukrainą, Włochami i Holandią|website=www.90minut.pl|access-date=2020-11-11}}&lt;/ref&gt;
{{nat fs g start|background=red|color=white}}
{{nat fs g player|pos=GK|no=22|name=[[Lukašs Fabjaņskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1985|4|18|df=y}}|caps=54|goals=0|club=[[West Ham United FC|West Ham United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|pos=GK|no=1|name=[[Vojcehs Ščensnijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1990|4|18|df=y}}|caps=48|goals=0|club=[[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|pos=GK|no=12|name=[[Lukašs Skorupskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1991|5|5|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs break|background=red}}
{{nat fs g player|pos=DF|no=15|name=[[Kamils Gliks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1988|2|3|df=y}}|caps=77|goals=6|club=[[Benevento Calcio|Benevento]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|pos=DF|no=13|name=[[Macejs Ribuss]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1989|8|19|df=y}}|caps=56|goals=2|club=[[Maskavas &quot;Lokomotiv&quot;|Lokomotiv Moscow]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|pos=DF|no=18|name=[[Bartošs Berešinskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1992|7|12|df=y}}|caps=26|goals=0|club=[[Dženovas &quot;Sampdoria&quot;|Sampdoria]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|pos=DF|no=5|name=[[Jans Bednareks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|4|12|df=y}}|caps=25|goals=1|club=[[Southampton FC|Southampton]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|pos=DF|no=4|name=[[Tomašs Keņdzjora]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|6|11|df=y}}|caps=20|goals=0|club=[[Kijivas &quot;Dinamo&quot;|Dynamo Kyiv]]|clubnat=Ukraina}}
{{nat fs g player|pos=DF|no=24|name=[[Arkadjušs Reca]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|6|17|df=y}}|caps=9|goals=0|club=[[F.C. Crotone|Crotone]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|pos=DF|no=3|name=[[Sebastjans Valukevičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|4|5|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Cagliari Calcio|Cagliari]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|pos=DF|no=2|name=[[Pavels Bočnevičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|1|30|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[SC Heerenveen|Heerenveen]]|clubnat=Nīderlande}}
{{nat fs g player|pos=DF|no=25|name=[[Roberts Gumnijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|6|4|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[FC Augsburg|Augsburg]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs break|background=red}}
{{nat fs g player|pos=MF|no=11|name=[[Kamils Grosickis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1988|6|8|df=y}}|caps=78|goals=17|club=[[West Bromwich Albion FC|West Bromwich Albion]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|pos=MF|no=10|name=[[Gžegožs Krihovjaks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1990|1|29|df=y}}|caps=73|goals=4|club=[[Maskavas &quot;Lokomotiv&quot;|Lokomotiv Moscow]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|pos=MF|no=20|name=[[Pjotrs Zeliņskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|5|20|df=y}}|caps=53|goals=6|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|pos=MF|no=14|name=[[Mateušs Klihs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1990|6|13|df=y}}|caps=28|goals=2|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|pos=MF|no=8|name=[[Karols Lineti]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|2|2|df=y}}|caps=27|goals=2|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|pos=MF|no=6|name=[[Jaceks Goralskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1992|9|21|df=y}}|caps=15|goals=1|club=[[FC Kaitar|Kaitar]]|clubnat=KAZ}}
{{nat fs g player|pos=MF|no=19|name=[[Sebastjans Šimaņskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|5|10|df=y}}|caps=8|goals=1|club=[[Maskavas &quot;Dinamo&quot; (futbols)|Dynamo Moscow]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs g player|pos=MF|no=21|name=[[Kamils Jozvjaks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|4|22|df=y}}|caps=6|goals=0|club=[[Derby County FC|Derby County]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs g player|pos=MF|no=16|name=[[Jakubs Moders]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|4|7|df=y}}|caps=3|goals=0|club=[[Lech Poznań]]|clubnat=Polija}}
{{nat fs g player|pos=MF|no=10|name=[[Pšemislavs Plaheta]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|3|23|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Norwich City F.C.|Norwich City]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs break|background=red}}
{{nat fs g player|pos=FW|no=9|name=[[Roberts Levandovskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1988|8|21|df=y}}|caps=114|goals=63|club=[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs g player|pos=FW|no=7|name=[[Arkadjušs Miliks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1994|2|28|df=y}}|caps=54|goals=15|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs g player|pos=FW|no=23|name=[[Kšištofs Pjonteks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|7|1|df=y}}|caps=13|goals=6|club=[[Hertha BSC]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs end|background=red}}--&gt;

== Skatīt arī ==
[[Attēls:Narodowy-otwarcie19.JPG|thumb|260px|[[Varšavas Nacionālais stadions]]]]
* [[Polijas Futbola asociācija]].
* [[Ekstraklasa]] ir [[Polija]]s augstākā līga [[futbols|futbolā]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}
*[https://www.pzpn.pl/ pzpn.pl]
*[http://www.90minut.pl/rep_mecze.php?id_sezon=91 90minut.pl]

{{UEFA izlases}}
{{Navboxes
| title      = Polijas futbola izlase
| titlestyle = background:white; color:crimson;
| list       = 
{{Polijas futbola izlase - FIFA 1974}}
{{Polijas futbola izlase - FIFA 1978}}
{{Polijas futbola izlase - FIFA 1982}}
{{Polijas futbola izlase - FIFA 1986}}
{{Polijas futbola izlase - FIFA 2002}}
{{Polijas futbola izlase - FIFA 2006}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2008}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2012}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2016}}
{{Polijas futbola izlase - FIFA 2018}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2020}}
{{Polijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2024}}
}}

[[Kategorija:Polijas futbola izlase| ]]
[[Kategorija:Eiropas futbola izlases]]</text>
      <sha1>fjc5vebn51b0q2ui2t5trasxivjgwgk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Ieteiktie fakti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>15425</id>
    <revision>
      <id>4450315</id>
      <parentid>4449953</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T18:15:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +6</comment>
      <origin>4450315</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="384378" sha1="0crim5zywtq3wbr223tjmht4v9om7v7" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|150px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|200px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|200px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[Abinieki|abiniekiem]] (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[Rāpuļi|rāpuļiem]] (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bezjē [[Grieķijas kolonijas|kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]] un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>0crim5zywtq3wbr223tjmht4v9om7v7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450319</id>
      <parentid>4450315</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T18:20:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */</comment>
      <origin>4450319</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="384359" sha1="lmz7amezwpt8ruba47628r87wn5jj5j" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|150px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|200px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|200px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[Abinieki|abiniekiem]] (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[Rāpuļi|rāpuļiem]] (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>lmz7amezwpt8ruba47628r87wn5jj5j</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450546</id>
      <parentid>4450319</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T02:10:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <origin>4450546</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="384342" sha1="67ov77l6b15pi9wgox5ygsbfefmib62" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==


&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|150px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|200px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|200px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[Abinieki|abiniekiem]] (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[Rāpuļi|rāpuļiem]] (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>67ov77l6b15pi9wgox5ygsbfefmib62</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lionas &quot;Olympique&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>20891</id>
    <revision>
      <id>4450367</id>
      <parentid>4344653</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T19:57:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sastāvs */</comment>
      <origin>4450367</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5466" sha1="mlhkjbep92for531v2gzinazunssnio" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #274288
| nos = ''Olympique Lyonnais''
| logo_links = Olympique Lyonnais logo.svg
| logo_izm = 180px
| pilns = ''Olympique Lyonnais''
| iesauka = ''Les Gones'' (bērni), &lt;br /&gt;''Les Rhodaniens'' (ronieši),&lt;br /&gt;''Les Rouge &amp; Bleu'' (sarkanzilie)
| pilsēta = {{Vieta|Francija|Liona}}
| dib = 1899
| stad = ''[[Parc Olympique Lyonnais]]''
| ietilp = 59 186
| prez = {{flaga|Dienvidkoreja}} Michele Kang
| tren = {{flaga|Portugāle}} [[Paulu Fonseka]]
| līga = [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]
| sez = [[2024.—2025. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2024.—2025.]]
| poz = 6. vieta
| pattern_la1 = _lyon2526h
| pattern_b1 = _lyon2526h
| pattern_ra1 = _lyon2526h
| pattern_sh1 = _lyon2526h
| pattern_so1 = _adidasredl
| leftarm1 = 
| body1 = 
| rightarm1 = 
| shorts1 = 
| socks1 = FFFFFF
| pattern_la2 = _lyon2526a
| pattern_b2 = _lyon2526a
| pattern_ra2 = _lyon2526a
| pattern_sh2 = _lyon2526a
| pattern_so2 = _lyon2526al
| leftarm2 = 010066
| body2 = 010066
| rightarm2 = 010066
| shorts2 = 010066
| socks2 = 010066
| pattern_la3 =
| pattern_b3 =
| pattern_ra3 =
| pattern_sh3 = 
| pattern_so3 =
| leftarm3 =
| body3 = 
| rightarm3 =
| shorts3 =
| socks3 =
}}

'''Lionas &quot;Olympique&quot;''' ({{val|fr|Olympique Lyonnais}}), saukts arī par '''OL''' vai vienkārši '''''Lyon''''', ir [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas bāzēts [[Liona|Lionā]], [[Rona-Alpi|Ronas-Alpu]] reģionā. Dibināts [[1899]]. gadā kā ''Racing Club'', spēlē Francijas futbola augstākajā līmenī — [[Francijas futbola 1. līga|1. līgā]]. Mājas spēles komanda aizvada jaunuzceltajā ''[[Parc Olympique Lyonnais]]'' stadionā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olweb.fr/en/team/new-stadium-167.html|title=Le parc Olympique Lyonnais|accessdate={{dat|2016|6|9}}|publisher=olweb.fr|archiveurl=https://web.archive.org/web/20141012132727/http://www.olweb.fr/en/team/new-stadium-167.html|archivedate={{dat|2014|10|12||bez}}}}&lt;/ref&gt; ''Olympique'' futbolisti septiņas reizes ir kļuvuši par Francijas čempioniem, kā arī piecas reizes izcīnījuši [[Francijas kauss futbolā|Francijas kausu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olweb.fr/fr/article/le-palmares-par-competitions-23532.html|title=Le palmarès par compétition|accessdate={{dat|2015|10|8}}|publisher=Site officiel de L'Olympique Lyonnais}}&lt;/ref&gt;

== Sastāvs ==
''Sastāvs uz {{Dat|2025|9|21|A|bez}}''.
{{Fs start}}
{{Fs player|no=1|pos=GK|nat=SVK|name=[[Dominiks Greifs]]}}
{{Fs player|no=3|pos=DF|nat=ARG|name=[[Nikolass Taljafiko]]}}
{{Fs player|no=5|pos=MF|nat=BEL|name=[[Orels Mangala]]}}
{{Fs player|no=6|pos=MF|nat=USA|name=[[Taners Tesmans]]}}
{{Fs player|no=7|pos=FW|nat=CZE|name=[[Adams Karabecs]]|other=īrē no [[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]}}
{{Fs player|no=8|pos=MF|nat=FRA|name=[[Korentēns Toliso]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player|no=10|pos=MF|nat=CZE|name=[[Pavels Šulcs]]}}
{{Fs player|no=11|pos=FW|nat=BEL|name=[[Maliks Fofana]]}}
{{Fs player|no=16|pos=DF|nat=BRA|name=[[Abners Vinisiuss|Abners]]}}
{{Fs player|no=17|pos=FW|nat=POR|name=[[Alfonsu Moreira]]}}
{{Fs player|no=18|pos=FW|nat=ALG|name=[[Rašids Gezals]]}}
{{Fs player|no=19|pos=DF|nat=SEN|name=[[Musa Njakatē]]}}
{{Fs player|no=20|pos=FW|nat=URU|name=[[Martins Satriano]]|other=īrē no [[RC Lens|Lens]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|no=21|pos=DF|nat=NED|name=[[Rubens Kluiverts]]}}
{{Fs player|no=22|pos=DF|nat=ANG|name=[[Klintons Mata]]}}
{{Fs player|no=23|pos=MF|nat=ENG|name=[[Tailers Mortons]]}}
{{Fs player|no=29|pos=FW|nat=FRA|name=[[Enzo Molebe]]}}
{{Fs player|no=32|pos=FW|nat=ENG|name=[[Alehandro Gomess Rodrigess]]}}
{{Fs player|no=37|pos=FW|nat=GHA|name=[[Ernests Nuamā]]}}
{{Fs player|no=39|pos=MF|nat=FRA|name=[[Matiss De Karvalo]]}}
{{Fs player|no=40|pos=GK|nat=FRA|name=[[Remī Dešāms]]}}
{{Fs player|no=41|pos=DF|nat=CRO|name=[[Teo Barišičs]]}}
{{Fs player|no=44|pos=MF|nat=FRA|name=[[Halīss Merā]]}}
{{Fs player|no=50|pos=GK|nat=MLI|name=[[Lasīns Dijara]]}}
{{Fs player|no=98|pos=MF|nat=ENG|name=[[Einslijs Meitlends-Nailss]]}}
{{Fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''[[Francijas futbola 1. līga|Francijas čempionāts (''Ligue 1'')]]'''
** Čempioni (7): 2001—02, 2002—03, 2003—04, 2004—05, 2005—06, 2006—07, 2007—08
** Vicečempioni (5): 1994—95, 2000—01, 2009—10, 2014—15, 2015—16
* '''[[Francijas kauss futbolā|Francijas kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (5): 1963—64, 1966—67, 1972—73, 2007—08, 2011—12
** Finālisti (4): 1962—63, 1970—71, 1975—76, 2023—24
* '''Francijas līgas kauss'''
** Kausa ieguvēji (1): 2000—01
** Finālisti (5): 1995—96, 2006—07, 2011—12, 2013—14, 2019—20
* '''Francijas superkauss'''
** Kausa ieguvēji (8): 1973, 2002, 2003, 2004, 2005, 2006, 2007, 2012
** Finālisti (4): 1967, 2008, 2015, 2016
* '''[[Francijas futbola 2. līga|Francijas 2. līga]]'''
** Čempioni (3): 1950—51, 1953—54, 1988—89
* '''[[UEFA Čempionu līga]]'''
** Pusfinālisti (1): 2009—10
* '''[[UEFA Intertoto kauss]]'''
** Uzvarētāji (1): 1997

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{sporta ārējās saites}}
* [http://www.olweb.fr/ Oficiālā kluba vietne] {{fr ikona}} {{en ikona}} {{zh ikona}} {{ko ikona}}


{{futbols-aizmetnis}}
{{Ligue 1}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Francijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Lionas &quot;Olympique&quot;]]</text>
      <sha1>mlhkjbep92for531v2gzinazunssnio</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sporting CP</title>
    <ns>0</ns>
    <id>21049</id>
    <revision>
      <id>4450583</id>
      <parentid>4365451</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T07:23:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sastāvs */</comment>
      <origin>4450583</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14541" sha1="g6v7k24xtn6wh09qw3cxsv9zapq0wiq" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #176D44
| nos = ''Sporting CP''
| logo = [[Attēls:Logo sporting clube portugal.jpg|150px]]
| pilns = ''Sporting Clube de Portugal''
| iesauka = ''Leões'' (lauvas)&lt;br /&gt;''Verde-e-Brancos'' (zaļi-baltie)
| pilsēta = {{Vieta|Portugāle|Lisabona}}
| dib = 1906
| dib_mēn = 7
| dib_dat = 1
| stad = [[Žuze Alvalades stadions]]
| ietilp = 50 095
| prez = {{flaga|Portugāle}} Frederīku Varāndašs
| tren = {{flaga|Portugāle}} [[Rui Borgešs]]
| līga = ''[[Primeira Liga]]''
| sez = 2024.—2025.
| poz = 1. vieta
| pattern_la1 = _sporting1516h
| pattern_b1 = __sporting1516h
| pattern_ra1 = _sporting1516h
| pattern_sh1 = _sporting1516h
| pattern_so1 = _sporting1516h2
| leftarm1 = 00874B
| body1 = 00874B
| rightarm1 = 00874B
| shorts1 = FFFFF
| socks1 = FFFFFF
| pattern_la2 = _sporting1516a
| pattern_b2 = __sporting1516a
| pattern_ra2 = _sporting1516a
| pattern_sh2 = _sporting1516a
| pattern_so2 = _sporting1516a
| leftarm2 = 000000
| body2 = 00000
| rightarm2 = 000000
| shorts2 = 000000
| socks2 = 000000
| pattern_la3 = _sporting1516t
| pattern_b3 = __sporting1516t
| pattern_ra3 = _sporting1516t
| pattern_sh3 = _sporting1516t
| pattern_so3 = _sporting1516t
| leftarm3 = 000000
| body3 = 00000
| rightarm3 = 000000
| shorts3 = 003c23
| socks3 = FFFFFF
}}
'''''Sporting Clube de Portugal''''' ({{IPA|ˈspɔɾtĩɡ ˈklub(ɨ) dɨ puɾtuˈɡaɫ}}), zināms arī kā '''''Sporting CP''''', '''''Sporting''''' un '''Lisabonas &quot;Sporting&quot;''', ir [[Portugāle]]s [[sporta klubs]], kurš atrodas Portugāles galvaspilsētā [[Lisabona|Lisabonā]]. Plašāk klubu pazīst tā futbola komandas dēļ. Klubs dibināts 1906. gadā. Tajā ir reģistrēti vairāk kā 96&amp;nbsp;000 dalībnieku,&lt;ref&gt;{{pt ikona}} Pedro Jorge da Cunha - [http://www.maisfutebol.iol.pt/noticia.php?div_id=1676&amp;id=678591 Finanças do futebol] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090109125355/http://www.maisfutebol.iol.pt/noticia.php?div_id=1676&amp;id=678591 |date={{dat|2009|01|09||bez}} }}, 5th May 2006 - MaisFutebol&lt;/ref&gt; līdz ar to ''Sporting'' ir viens no populārākajiem sporta klubiem Portugālē un Eiropā. Tas ir otrais klubs Eiropā, kuram ir visvairāk Eiropas un nacionālo titulu visos sporta veidos,&lt;ref&gt;{{pt ikona}} - [http://www.sporting.pt/GrupoSCP/Clube/Clube_HistoriaSporting.asp] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091001113838/http://www.sporting.pt/GrupoSCP/Clube/Clube_HistoriaSporting.asp|date={{dat|2009|10|01||bez}}}} - Sporting C.P. Web Site&lt;/ref&gt; piekāpjoties tikai ''[[FC Barcelona]]''. Tās komandas, sportistus un līdzjutējus atbalstītāji bieži vien sauc par ''lauvām'' ({{val|pt|Leões}}), bet pretinieki - par ''ķirzakām'' ({{val|pt|Lagartos }}).

''Sporting'' futbola komanda spēlē Portugāles futbola čempionāta augstākajā līmenī ''[[Primeira Liga]]'' un savas mājas spēles aizvada [[Žuze Alvalades stadions|Žuze Alvalades stadionā]], kur ir 50&amp;nbsp;095 skatītāju vietas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sporting.pt/pt/clube/infraestruturas/estadio-jose-alvalade |title=Estádio José Alvalade |accessdate={{dat|2016|2|1||bez}} |publisher=Sporting Clube de Portugal |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160306084648/http://www.sporting.pt/pt/clube/infraestruturas/estadio-jose-alvalade |archivedate={{dat|2016|03|06||bez}} }}&lt;/ref&gt; ''Sporting'' futbolisti 21 reizes ir kļuvuši par Portugāles čempioniem, kā arī 16 reizes izcīnījuši Portugāles kausu. Lielākais panākums Eiropas klubu turnīros ir uzvara [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|UEFA Kausu ieguvēju kausa]] izcīņā 1963.–1964. gada sezonā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sporting.pt/pt/clube/historia/palmares |title=Palmares |accessdate={{dat|2016|2|1||bez}} |publisher=Sporting Clube de Portugal |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160401222905/http://www.sporting.pt/pt/clube/historia/palmares |archivedate={{dat|2016|04|01||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Sastāvs ==
''Sastāvs atjaunināts {{Dat|2026|04|05|5=bez}}.''{{Fs start}}
{{Fs player|no=1|pos=GK|nat=POR|name=[[Rui Silva]]}}
{{Fs player|no=5|pos=MF|nat=JAP|name=[[Hidemasa Morita]]}}
{{Fs player|no=6|pos=DF|nat=BEL|name=[[Zeno Debasts]]}}
{{Fs player|no=7|pos=FW|nat=POR|name=[[Žuvani Kenda]]}}
{{Fs player|no=8|pos=MF|nat=POR|name=[[Pedru Gonsalvešs]]}}
{{Fs player|no=10|pos=FW|nat=MOZ|name=[[Ženi Katamu]]}}
{{Fs player|no=11|pos=FW|nat=POR|name=[[Nunu Santušs]]}}
{{Fs player|no=12|pos=GK|nat=POR|name=[[Žuau Viržiņa]]}}
{{Fs player|no=13|pos=DF|nat=GRE|name=[[Jorgs Vajanids]]}}
{{Fs player|no=14|pos=MF|nat=GEO|name=[[Giorgi Kočorašvili]]}}
{{Fs player|no=15|pos=FW|nat=SEN|name=[[Sulejmans Fajs]]}}
{{Fs player|no=17|pos=FW|nat=POR|name=[[Fransišku Trinsāns]]}}
{{Fs player|no=20|pos=FW|nat=URU|name=[[Maksimiliano Arauho]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|no=22|pos=DF|nat=ESP|name=[[Ivans Fresenda]]}}
{{Fs player|no=23|pos=MF|nat=POR|name=[[Daniels Braganka]]}}
{{Fs player|no=25|pos=DF|nat=POR|name=[[Gonsalu Inasiu]]}}
{{Fs player|no=26|pos=DF|nat=CIV|name=[[Usmans Diomande]]}}
{{Fs player|no=31|pos=FW|nat=BRA|name=[[Luiss Gilerme]]}}
{{Fs player|no=41|pos=GK|nat=BRA|name=[[Djagu Kalai]]}}
{{Fs player|no=42|pos=MF|nat=DEN|name=[[Mortens Hjulmands]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player|no=52|pos=MF|nat=POR|name=[[Žuau Simoišs]]}}
{{Fs player|no=72|pos=DF|nat=POR|name=[[Eduardu Kvarežma]]}}
{{Fs player|no=89|pos=FW|nat=GRE|name=[[Fots Jonids]]}}
{{Fs player|no=91|pos=DF|nat=POR|name=[[Rikardu Mangišs]]}}
{{Fs player|no=97|pos=FW|nat=COL|name=[[Luiss Havjers Svaress|Luiss Svaress]]}}
{{Fs player|no=99|pos=GK|nat=POR|name=[[Fransišku Silva]]}}
{{Fs end}}

== Sezonas ==

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauce
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2010.–2011.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2011.html|title=Portugal 2010/11|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2011.–2012.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2012.html|title=Portugal 2011/12|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2012.–2013.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2013.html|title=Portugal 2012/13|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2013.–2014.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#bbbbbb&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2014.html|title=Portugal 2013/14|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2014.–2015.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2015.html|title=Portugal 2014/15|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2015.–2016.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#bbbbbb&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2016.html|title=Portugal 2015/16|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2016.–2017.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2017.html|title=Portugal 2016/17|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2017.–2018.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2018.html|title=Portugal 2017/18|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2018.–2019.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2019.html|title=Portugal 2018/19|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2019.–2020.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2020.html|title=Portugal 2019/20|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2020.–2021.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2021.html|title=Portugal 2020/21|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2021.–2022.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/port2022.html|title=Portugal 2021/22|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2022.–2023.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesp/port2023.html&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2023.–2024.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesp/port2024.html&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2024.–2025.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Primeira Liga'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesp/port2025.html&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Sasniegumi ==
* '''''[[Primeira Liga]]'''''&lt;ref name=&quot;champions&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/portchamp.html |title=Portugal - List of Champions |accessdate={{dat|2016|2|1||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Čempioni (21): 1940–41, 1943–44, 1946–47, 1947–48, 1948–49, 1950–51, 1951–52, 1952–53, 1953–54, 1957–58, 1961–62, 1965–66, 1969–70, 1973–74, 1979–80, 1981–82, 1999–2000, 2001–02, 2020–21, 2023–24, 2024–25.
** Vicečempioni (22): 1934–35, 1938–39, 1939–40, 1941–42, 1942–43, 1944–45, 1949–50, 1959–60, 1960–61, 1967–68, 1970–71, 1976–77, 1984–85, 1994–95, 1996–97, 2005–06, 2006–07, 2007–08, 2008–09, 2013–14, 2015–16, 2021–22
* '''Portugāles kauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/portcuphist.html |title=Portugal - List of Cup Winners |accessdate={{dat|2016|2|1||bez}} |publisher=RSSSF }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (16): 1940–41, 1944–45, 1945–46, 1947–48, 1953–54, 1962–63, 1970–71, 1972–73, 1973–74, 1977–78, 1981–82, 1994–95, 2001-02, 2006–07, 2007–08, 2014–15
** Finālisti (11): 1951–52, 1954–55, 1959–60, 1969–70, 1971–72, 1978–79, 1986–87, 1993–94, 1995–96, 1999–2000, 2011–12
* '''Portugāles Līgas kauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/portleagcuphist.html |title=Portugal - List of League Cup Finals |accessdate={{dat|2016|2|1||bez}} |publisher=RSSSF }}&lt;/ref&gt;
** Finālisti (2): 2007–08, 2008–09
* '''Portugāles superkauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesp/portsupcuphist.html |title=Portugal - List of Super Cup Winners |accessdate={{dat|2016|2|1||bez}} |publisher=RSSSF }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (8): 1982, 1987, 1995, 2000, 2002, 2007, 2008, 2015
** Finālisti (1): 1980
* '''Portugāles čempionāts (1921–1938)'''&lt;ref name=&quot;champions&quot; /&gt;
** Čempioni (4): 1922–23, 1933–34, 1935–36, 1937–38
** Vicečempioni (5): 1921–22, 1924–25, 1927–28, 1932–33, 1936–37
* '''[[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/ec3b.html |title=UEFA Cup |accessdate={{dat|2016|2|1||bez}} |publisher=RSSSF }}&lt;/ref&gt;
** Finālisti (1): 2004–05
* '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/ec2.html |title=European Cup Winners' Cup |accessdate={{dat|2016|2|1||bez}} |publisher=RSSSF }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 1963–64

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

== Ārējās saites ==
{{commons category|Sporting Clube de Portugal|Lisabonas &quot;Sporting&quot;}}
* [http://www.sporting.pt/ Kluba oficiālā vietne] {{pt ikona}} {{en ikona}}
* [https://www.facebook.com/SportingClubePortugal/ Facebook]
* [https://www.espn.com/soccer/team/_/id/2250/sporting-cp ESPN]
* [http://foot.dk/VisPorklub.asp?ID=63 foot.dk] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220516133543/http://foot.dk/VisPorklub.asp?ID=63 |date={{dat|2022|05|16||bez}} }} 
* [https://int.soccerway.com/teams/portugal/sporting-clube-de-portugal/1680/ SOCCERWAY]
* [https://www.transfermarkt.com/sporting-lissabon/startseite/verein/336 Transfermarkt]

{{PORfutč}}

{{futbols-aizmetnis}}

[[Kategorija:Portugāles futbola klubi]]
[[Kategorija:Sporting CP]]</text>
      <sha1>g6v7k24xtn6wh09qw3cxsv9zapq0wiq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Morisejs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>24776</id>
    <revision>
      <id>4450510</id>
      <parentid>4163655</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T21:05:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Niegodzisie</username>
        <id>82429</id>
      </contributor>
      <origin>4450510</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2340" sha1="516clabidqtd91fsgj2rwao64du7lmb" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|Vārds = Morisejs
|Attēls = MorrisseySXSW2006.jpg
|Att_izm = 230 px
|Apraksts = Morisejs 2006. gadā
|Fons = solists 
|Dz_vārds = Stīvens Patriks Morisejs
|Dzimis = 1959. gada 22. maijā
|Vieta = {{flagicon|United Kingdom}} [[Stretforda (Lielā Mančestra)|Stretforda]], [[Lankašīra]], [[Anglija]]
|Instrumenti = balss
|Žanrs = [[alternatīvais roks]]
|Nodarbošanās = [[dziedātājs]], dziesmu tekstu autors
|Gadi = 1982 - tagad
|Darbojies_arī = [[The Smiths]]
|Mlapa = {{url|http://www.morrisseymusic.com/}}
|Dzimums = V
}}

'''Stīvens Patriks Morisejs''' ({{val|en|Steven Patrick Morrissey}}, dzimis 1959. gada 22. maijā) ir īru izcelsmes britu dziedātājs un tekstu autors no [[Mančestra]]s, [[Anglija]]s. Viņš guva popularitāti 20. gadsimta 80. gadu sākumā kā populārās [[Apvienotā Karaliste|britu]] rokgrupas [[The Smiths]] solists un dziesmu tekstu autors. Pēc grupas izjukšanas [[1987]]. gadā viņš uzsāka veiksmīgu solokarjeru.&lt;br /&gt;
Viņa dziesmu teksti bieži vien ir dzēlīgi, sardoniski. Gan dziesmu tekstos, gan koncertos un intervijās Morisejs ir vērsies pret britu karalisko ģimeni, [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] un [[Džordžs V. Bušs|Džordžu V. Bušu]]. Viņš bieži vien propagandē [[veģetārisms|veģetārismu]] un [[dzīvnieku tiesības]].

== Diskogrāfija ==
=== Studijas albumi ===
* ''Viva Hate'' (1988)
* ''Kill Uncle'' (1991)
* ''Your Arsenal'' (1992)
* ''Vauxhall and I'' (1994)
* ''Southpaw Grammar'' (1995)
* ''Maladjusted'' (1997)
* ''You Are the Quarry'' (2004)
* ''Ringleader of the Tormentors'' (2006)
* ''Years of Refusal'' (2009)
* ''World Peace Is None of Your Business'' (2014)
* ''Low in High School'' (2017)
* ''California Son'' (2019)
* ''I Am Not a Dog on a Chain'' (2020)
* ''Make-Up Is a Lie'' (2026)

=== Izlases ===
* ''Bona Drag'' (1990)
* ''World of Morrissey'' (1995)
* ''Suedehead: The Best of Morrissey'' (1997)
* ''My Early Burglary Years'' (1998)
* ''The Best Of'' (2001)
* ''Greatest Hits'' (2008)

=== Koncertalbumi ===
* ''Beethoven Was Deaf'' (1993)
* ''Live at Earls Court'' (2005)

{{mūziķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1959. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lielajā Mančestrā dzimušie]]
[[Kategorija:Angļu dziedātāji]]
[[Kategorija:Veģetārieši]]
[[Kategorija:Vegāni]]</text>
      <sha1>516clabidqtd91fsgj2rwao64du7lmb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sari (Anglija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>26983</id>
    <revision>
      <id>4450547</id>
      <parentid>4152914</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T02:24:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Attēls &quot;Surrey_numbered_districts.svg&quot; aizvietots ar &quot;Surrey_numbered_districts_(1974-2027).svg&quot; (iemesls:&quot;[[:c:COM:FR|File renamed]]:&quot;).</comment>
      <origin>4450547</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4699" sha1="80t6hkcc1o8f6wbqm9flq9z9avw7klq" xml:space="preserve">{{Anglijas grāfistes infokaste
| name                    = Sari
| official_name           = Surrey
| other_name              = 
| image_main              = {{Vairāki attēli|border=infobox|perrow=1 2 |total_width=270px
                               | image1 = Guildford &amp; Cathedral of Surrey.JPG
                               | image2 = Spring in Epsom (6980024124) - cropped.jpg
                               | image3 = View from Leith Hill south over Leith Hill Place.jpg
   }}
| image_caption           = 
| flag_image              = {{#property:P41}}
| flag_link               = 
| arms_image              = {{#property:P94}}
| arms_link               = 
| motto                   = &lt;!--for non-English motto, use: ''Motto in italics''&lt;br /&gt;(&quot;English translation&quot;)--&gt;
| locator_map             = Surrey UK locator map 2010.svg
| map_caption             = Sari novietojums Anglijā
| coordinates             = 
| region                  = [[Dienvidaustrumanglija]]
| established_date        = 
| established_by          = 
| preceded_by             = 
| origin                  = 
| lord_lieutenant_office  = 
| lord_lieutenant_name    = 
| high_sheriff_office     = 
| high_sheriff_name       = 
| mayor_office            = 
| mayor_name              = 
| area_total_km2          = 1663
| area_total_rank         = 35.
| ethnicity               = 
| county_council          = Sari padome&lt;!-- only for counties with county councils --&gt;
| unitary_council         = &lt;!-- only for unitary counties like Northumberland --&gt;
| unitary_council1        = &lt;!-- and unitary_council2 etc. only for hybrid counties *--&gt;
| unitary_council2        = 
| government              = &lt;!-- for other government such as Greater Manchester Combined Authority --&gt;
| joint_committees        = 
| admin_hq                = [[Raigeita]]
| area_council_km2        = 1663
| area_council_rank       = 20.
| iso_code                = GB-SRY
| ons_code                = 43
| gss_code                = E10000030
| nuts_code               = UKJ23
| districts_map           = [[Attēls:Surrey numbered districts (1974-2027).svg|180px]]
| districts_key           = Distrikti&lt;!-- {{Legend|#FFFF99|'''Unitārās pašvaldības'''}} {{Legend|#FEC1E9|Distrikti}} --&gt;
| districts_list          = 1. [[Speltorna]]&lt;br/&gt;2. [[Ranimīda]]&lt;br/&gt;3. [[Sarihīta]]&lt;br/&gt;4. [[Vokinga]]&lt;br/&gt;5. [[Elmbridža]]&lt;br/&gt;6. [[Gilforda (boro)|Gilforda]]&lt;br/&gt;7. [[Veiverli]]&lt;br/&gt;8. [[Molveli]]&lt;br/&gt;9. [[Epsoma un Jūela]]&lt;br/&gt;10. [[Raigeita un Bansteda]]&lt;br/&gt;11. [[Tendridža]]
| MPs                     = 
| police                  = 
| website                 = {{URL|http://surreycc.gov.uk/}}
| largest_city            = [[Vokinga]]
| largest_town            = &lt;!-- only shown if largest_city is not set --&gt;
}}
'''Sari''' ({{val|en|Surrey}}; {{izrunā|ˈsʌri}}) ir [[Anglijas ceremoniālās grāfistes|ceremoniālā]] un [[Anglijas nemetropoles grāfistes|nemetropoles]] grāfiste [[Anglija]]s [[Dienvidaustrumanglija|dienvidaustrumos]]. Austrumos robežojas ar [[Kenta|Kentu]], dienvidaustrumos — ar [[Austrumsaseksa|Austrumsaseksu]], dienvidos — ar [[Rietumsaseksa|Rietumsaseksu]], rietumos un dienvidrietumos — ar [[Hempšīra|Hempšīru]], ziemeļrietumos — ar [[Bārkšīra|Bārkšīru]] un ziemeļaustrumos — ar [[Lielā Londona|Lielo Londonu]]. Grāfistes formālā galvenā pilsēta ir [[Gilforda]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.guildford.gov.uk/CHttpHandler.ashx?id=918&amp;p=0 |publisher=Guildford Borough Council |title=Medieval Guildford—''&quot;Henry III confirmed Guildford's status as the county town of Surrey in 1257&quot;'' |accessdate=30 October 2013 |deadurl=yes |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131101054620/http://www.guildford.gov.uk/CHttpHandler.ashx?id=918&amp;p=0 |archivedate=1 November 2013 }}&lt;/ref&gt; bet administratīvais centrs — [[Raigeita]]. Ar 1,1 miljonu iedzīvotāju skaitu Sari ir viena no visblīvāk apdzīvotajām grāfistēm Dienvidaustrumanglijā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.surreycc.gov.uk Sari grāfistes domes mājaslapa]
* [http://surreymaps.surreycc.gov.uk/public/viewer.asp Sari interaktīvā karte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170722104207/http://surreymaps.surreycc.gov.uk/public/viewer.asp |date={{dat|2017|07|22||bez}} }}
* [http://www.exploringsurreyspast.org.uk Izzini Sari vēsturi]

{{UK-aizmetnis}}

{{Anglijas grāfistes}}
{{Anglijas administratīvās grāfistes}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas nemetropoles grāfistes]]
[[Kategorija:Anglijas ceremoniālās grāfistes]]
[[Kategorija:Anglijas vēsturiskās grāfistes]]
[[Kategorija:Sari| ]]</text>
      <sha1>80t6hkcc1o8f6wbqm9flq9z9avw7klq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>22. februāris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>28447</id>
    <revision>
      <id>4450560</id>
      <parentid>4424904</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T05:37:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzimuši */</comment>
      <origin>4450560</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8633" sha1="0dpcbg58izedw2hzhxhhhogqco53tlm" xml:space="preserve">'''22. februāris''' ir gada 53. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 312 (313 [[garais gads|garajā gadā]]) dienas.

== Vārda dienas ==
[[Adrians (personvārds)|Adrians]], [[Adriāna]], [[Adrija]], [[Ārija (personvārds)|Ārija]], [[Rigonda]]

== Notikumi ==
* [[1882. gads]] — dibināta [[Serbijas Karaliste]].
* [[1944. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: kļūdas dēļ [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] lidmašīnas veica [[Nīderlande]]s pilsētu [[Neimegena]]s, [[Arnema]]s un [[Deventera]]s bombardēšanu, vienā pašā Neimegenā gāja bojā gandrīz 800 cilvēku.
* [[1958. gads]] — [[Ēģipte]]s un [[Sīrija]]s prezidenti parakstīja abu valstu apvienošanas paktu, dibinot [[Apvienotā Arābu Republika|Apvienoto Arābu Republiku]].
* [[1978. gads]] — ASV palaists pirmais eksperimentālais [[Globālā pozicionēšanas sistēma|GPS]] pavadonis ''[[Navstar 1]]''.
* [[1978. gads]] — [[Sentlūsija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]].
* [[1980. gads]] — ASV [[Hokejs olimpiskajās spēlēs|olimpiskā hokeja]] izlase veica savu [[Brīnums uz ledus|Brīnumu uz ledus]], uzvarot [[PSRS hokeja izlase|PSRS hokeja izlasi]] ar 4—3 un iegūstot zelta medaļu.
* [[1997. gads]] — [[Rozlina|Rozlinā]], [[Skotija|Skotijā]] zinātnieki paziņoja, ka tikusi [[klonēšana|klonēta]] [[aita]] Dollija, tā piedzima 1996. gada jūlijā.
* [[2005. gads]] — [[Irāna]]s provinces [[Kermāna]]s [[Zaranda]]s reģionā notika 6,4 ballu stipra [[zemestrīce]], kurā gāja bojā 500 cilvēki un vairāk nekā 1000 ievainoti.
* [[2007. gads]] — [[Alsungas novads|Alsungas novada]] [[Reģi|Reģos]], sociālās aprūpes centrā, notika [[ugunsgrēks]], kurā dzīvību zaudēja 25 cilvēki; tas kļuva par postošāko ugunsgrēku [[Latvija]]s vēsturē.
* [[2021. gads]]:
** par [[Gruzija]]s premjerministru kļuva [[Irakli Garibašvili]].
** Rīgas apgabaltiesa atzina [[Aivars Lembergs|Aivaru Lembergu]] par vainīgu vairākos viņam inkriminētos noziegumos un piesprieda piecu gadu cietumsodu, naudas sodu un mantas konfiskāciju.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Pirmās instances tiesa Lembergam piespriež 5 gadus cietumā un apcietina tiesas zālē |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirmas-instances-tiesa-lembergam-piespriez-5-gadus-cietuma-un-apcietina-tiesas-zale.a393831/ |accessdate={{dat|2021|2|27||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2021|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** no amata atkāpās [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas vīriešu basketbola izlases]] galvenais treneris [[Roberts Štelmahers]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Štelmahers atkāpjas no Latvijas basketbola izlases galvenā trenera amata |url=https://sports.tvnet.lv/7186338/stelmahers-atkapjas-no-latvijas-basketbola-izlases-galvena-trenera-amata |accessdate={{dat|2021|2|27||bez}} |publisher=[[tvnet.lv|sports.tvnet.lv]] |date={{dat|2021|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Dzimuši ==
* [[1040. gads]] — [[Raši]] (רַשִׁ&quot;י‏‎‎‎), rabīns (miris 1105. gadā)
* [[1161. gads]] — [[Inocents III]] (''Innocentius III''), Romas pāvests (miris 1216. gadā)
* [[1403. gads]] — [[Šarls VII]] (''Charles VII''), Francijas karalis (miris 1461. gadā)
* [[1440. gads]] — [[Ladislavs Postums]] (''Ladislaus Postumus''), Austrijas hercogs un Bohēmijas karalis (miris 1457. gadā)
* [[1788. gads]] — [[Artūrs Šopenhauers]] (''Arthur Schopenhauer''), vācu filozofs (miris 1860. gadā)
* [[1824. gads]] — [[Pjērs Žansēns]] (''Pierre Janssen''), franču astronoms (miris 1907. gadā)
* [[1840. gads]] — [[Augusts Bēbelis]] (''August Bebel''), vācu politiķis (miris 1913. gadā)
* [[1857. gads]]:
** [[Roberts Beidens-Pauels]] (''Robert Baden-Powell''), anglis, skautu kustības dibinātājs (miris 1941. gadā)
** [[Heinrihs Rudolfs Hercs]] (''Heinrich Rudolf Hertz''), vācu fiziķis (miris 1894. gadā)
* [[1873. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s]], pēc v.s. {{dat||2|10}}) — [[Jānis Endzelīns]], latviešu valodnieks (miris 1961. gadā)
* [[1877. gads]] — [[Harijs Lī]] (''Harry Lee''), amerikāņu vieglatlēts (miris 1937. gadā)
* [[1878. gads]] — [[Gastons Alibērs]] (''Gaston Alibert''), franču paukotājs (miris 1917. gadā)
* [[1880. gads]] — [[Ēriks Lemmings]] (''Eric Lemming''), zviedru vieglatlēts (miris 1930. gadā)
* [[1900. gads]] — [[Luiss Bunjuels]] (''Luis Buñuel''), spāņu kinorežisors (miris 1983. gadā)
* [[1903. gads]] — [[Frenks Remzijs]] (''Frank Ramsey''), britu matemātiķis (miris 1930. gadā)
* [[1919. gads Latvijā|1919. gads]] — [[Eduards Freimanis]], latviešu futbolists (miris 1993. gadā)
* [[1932. gads Latvijā|1932. gads]] — [[Baiba Indriksone]], latviešu aktrise (mirusi 2024. gadā)
* [[1943. gads]]:
** [[Horsts Kēlers]] (''Horst Köhler''), Vācijas prezidents (miris 2025. gadā)
** [[Eduards Ļimonovs]] (''Эдуард Лимонов''), Krievijas politiķis, rakstnieks un dzejnieks (miris 2020. gadā)
* [[1944. gads]] — [[Džonatans Demijs]] (''Jonathan Demme''), ASV kinorežisors (miris 2017. gadā)
* [[1948. gads]] — [[Džons Eštons]] (''John Ashton''), amerikāņu aktieris (miris 2024. gadā)
* [[1949. gads]]:
** [[Nikijs Lauda]] (''Niki Lauda''), Austrijas autosportists (miris 2019. gadā)
** [[Voldemārs Šļakota]], latviešu uzņēmējs un sabiedrisks darbinieks
* [[1950. gads]] — [[Džūlija Voltersa]] (''Julie Walters''), angļu aktrise
* [[1952. gads]] — [[Khadga Prasāds Šarma Olī]] (李顯龍), Nepālas premjerministrs
* [[1958. gads]] — [[Kaīss Saīds]] (قَيْس سْعَيِّد), Tunisijas prezidents
* [[1959. gads]] — [[Kails Maklahlens]] (''Kyle MacLachlan''), ASV aktieris
* [[1960. gads Latvijā|1960. gads]] — [[Andrejs Veisbergs]], latviešu valodnieks
* [[1970. gads]] — [[Ivans Karasjovs]] (''Иван Карасёв''), krievu rakstnieks un žurnālists
* [[1974. gads]]:
** [[Džeimss Blants]] (''James Blunt''), angļu mūziķis
** [[Andrejs Pavlovs]], Latvijas hokejists
* [[1975. gads]] — [[Drū Berimora]] (''Drew Barrymore''), ASV aktrise, producente un scenāriste
* [[1984. gads]] — [[Branislavs Ivanovičs]] (''Бранислав Ивановић''), serbu futbolists
* [[1992. gads]] — [[Hariss Seferovičs]] (''Haris Seferovic''), šveiciešu futbolists
* [[2002. gads]] — [[Sonja Leinamo]] (''Sonja Leinamo''), somu biatloniste
* [[2008. gads]] — [[Lennarts Karls]] (''Lennart Karl''), vācu futbolists

== Miruši ==
* [[1512. gads]] — [[Amerigo Vespuči]] (''Amérigo Vespucci''), itāliešu jūrasbraucējs (dzimis 1454. gadā)
* [[1797. gads]] — [[Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens|Barons Minhauzens]] (''Baron Münchhausen''), neticamu stāstu autors (dzimis 1720. gadā)
* [[1875. gads]] — [[Žans Batists Kamils Koro]] (''Jean-Baptiste Camille Corot''), franču gleznotājs (dzimis 1796. gadā)
* [[1903. gads]] — [[Hugo Volfs]] (''Hugo Wolf''), austriešu komponists (dzimis 1860. gadā)
* [[1913. gads]] — [[Ferdināns de Sosīrs]] (''Ferdinand de Saussure''), Šveices lingvistiķis (dzimis 1857. gadā)
* [[1938. gads]] — [[Antonio Mačado]] (''Antonio Machado''), spāņu dzejnieks un esejists (dzimis 1875. gadā)
* [[1939. gads]] — [[Aleksandrs Jegorovs]] (''Александр Егоров''), PSRS maršals (dzimis 1883. gadā)
* [[1941. gads Latvijā|1941. gads]] — [[Voldemārs Maldonis]], latviešu luterāņu mācītājs, teologs (dzimis 1870. gadā)
* [[1942. gads]] — [[Stefans Cveigs]] (''Stefan Zweig''), austriešu rakstnieks (dzimis 1881. gadā)
* [[1968. gads]] — [[Verners Vekmanis]] (''Verner Weckman''), Somijas cīkstonis, inženieris, uzņēmējs (dzimis 1882. gadā)
* [[1980. gads]] — [[Oskars Kokoška]] (''Oskar Kokoschka''), austriešu mākslinieks (dzimis 1886. gadā)
* [[1987. gads]] — [[Endijs Vorhols]] (''Andy Warhol''), rusīnu izcelsmes ASV mākslinieks (dzimis 1928. gadā)
* [[2006. gads]] — [[Sjūzena Kahramānere]] (''Suzan Kahramaner''), turku matemātiķe (dzimusi 1913. gadā)
* [[2019. gads Latvijā|2019. gads]] — [[Mārtiņš Milbrets]], latviešu mākslinieks un scenogrāfs (dzimis 1965. gadā)
* [[2021. gads Latvijā|2021. gads]] — [[Armands Reinfelds]], latviešu aktieris (dzimis 1965. gadā)
* [[2026. gads]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* Neatkarības diena ([[Sentlūsija]])

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Februāris]]</text>
      <sha1>0dpcbg58izedw2hzhxhhhogqco53tlm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:LV futbola izlase PČ</title>
    <ns>10</ns>
    <id>30894</id>
    <revision>
      <id>4450669</id>
      <parentid>3695426</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T11:01:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Krišjānis</username>
        <id>51961</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4450669</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2603" sha1="4gzdenkblgr35knt2jwykkdd6ueum9n" xml:space="preserve">{| class=wikitable
||[[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]
|rowspan=2 colspan=2| ''Nepiedalījās''
|-
||[[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]]
|-
||[[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]]
| ''Nekvalificējās''{{0|0000}}
| [[Latvijas futbola izlase 1938. gada Pasaules kausa kvalifikācijā|kvalifikācija]]
|-
||[[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]]
|rowspan=11 colspan=2| ''atradās [[PSRS futbola izlase|PSRS]] sastāvā''
|-
||[[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]]
|-
||[[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]]
|-
||[[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]]
|-
||[[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]]
|-
||[[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]]
|-
||[[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]]
|-
||[[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]]
|-
||[[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]]
|-
||[[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]]
|-
||[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]]
|-
||[[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]]
| ''Nekvalificējās''
| [[Latvijas futbola izlase 1994. gada Pasaules kausa kvalifikācijā|kvalifikācija]]
|-
||[[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]
| ''Nekvalificējās''
| [[Latvijas futbola izlase 1998. gada Pasaules kausa kvalifikācijā|kvalifikācija]]
|-
||[[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]]
| ''Nekvalificējās''
| [[Latvijas futbola izlase 2002. gada Pasaules kausa kvalifikācijā|kvalifikācija]]
|-
||[[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]]
| ''Nekvalificējās''
| [[Latvijas futbola izlase 2006. gada Pasaules kausa kvalifikācijā|kvalifikācija]]
|-
||[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]]
| ''Nekvalificējās''
| [[Latvijas futbola izlase 2010. gada Pasaules kausa kvalifikācijā|kvalifikācija]]
|-
|[[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]]
| ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]''
| [[Latvijas futbola izlase 2014. gada Pasaules kausa kvalifikācijā|kvalifikācija]]
|-
|[[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]]
| ''[[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]''
| [[Latvijas futbola izlase 2018. gada Pasaules kausa kvalifikācijā|kvalifikācija]]
|-
|[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]
| ''[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]''
| [[Latvijas futbola izlase 2022. gada Pasaules kausa kvalifikācijā|kvalifikācija]]
|-
|[[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]
| ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Nekvalificējās]]''
| [[Latvijas futbola izlase 2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijā|kvalifikācija]]
|}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Latvijas futbola izlases veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>4gzdenkblgr35knt2jwykkdd6ueum9n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nāves metāls</title>
    <ns>0</ns>
    <id>33900</id>
    <revision>
      <id>4450618</id>
      <parentid>4261909</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T09:08:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Amherst99</username>
        <id>10592</id>
      </contributor>
      <origin>4450618</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2360" sha1="05tpm73s8taj467yd24ddxqsei26wbq" xml:space="preserve">{{Mūzikas žanra infokaste
| nosaukums              = Nāves metāls
| krāsa                  = white
| fona_krāsa             = #BB0022
| stila_izcelsme         = [[Trešmetāls]], [[Melnais metāls (mūzikas žanrs)|melnais metāls]]
| kultūras_izcelsme      = [[1980. gadi|1980. gadu]] sākums, [[Florida]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
| instrumenti            = [[elektriskā ģitāra]], [[basģitāra]], [[bungas]]
| popularitāte           = popularitātes zenīts no 1989. līdz 1995. gadam
| atvasinātās_formas     =
| apakšžanru_saraksts    =
| apakšžanri             = melodiskais nāves metāls, tehniskais nāves metāls
| jauktie_žanri          = ''Death/Doom'', Death/Thrash, ''Blackened Death'', progresīvais nāves metāls, Deathcore, graindkors
| reģionos               = [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Zviedrija]], [[Kanāda]], [[Nīderlande]], [[Polija]]
| vietējā_estrāde        = ''[[Lassie the Cat]]'', ''[[Preternatural]]'', [[Malduguns (grupa)|Malduguns]]
| citas_tēmas            = 
}}

'''Nāves metāls''' ({{val-en|death metal}}) ir [[smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagā metāla]] mūzikas apakšžanrs, kas radās 1980. gados kā [[trešmetāls|trešmetāla]] atzars. 

[[Attēls:Chuck Schuldiner.jpg|thumb|170px|left|Grupas ''[[Death (grupa)|Death]]'' vokālists un ģitārists [[Čaks Šuldiners]] (1967—2001), ko nereti dēvē par nāves metāla tēvu]]
Pasaulē mūsdienās ir tūkstošiem grupu, kas spēlē šajā stilā, piemēram, ''[[Cannibal Corpse]]'', ''[[Death (grupa)|Death]]'', ''[[Obituary]]'', ''[[Vader]]'', ''Zyklon'' un citas. Nāves metāla teksti parasti ir ar vardarbības, patoloģiju, šausmu un pretreliģisku tematiku, nereti arī par politiskām, sabiedriskām, filosofiskām tēmām, taču tikpat kā nav sastopami vieglākai [[rokmūzika]]i raksturīgie dziesmu vārdi par attiecībām, seksu un ballītēm, savukārt mūzikā dominē zems skaņojums, elektriskās ģitāras ar [[distorsijas efekts|distorsijas efektu]], neparasta, sarežģīta dziesmu kompozīcija ar straujām tempa izmaiņām, [[bass (balss)|basa]] tipa vokāli, ko ļoti bieži papildina rūcieni (''growls'') un t.s. nāves rūcieni (''death growls''). Bundzinieki izmanto kardānus.


{{Mūzikas žanrs-aizmetnis}}

[[Kategorija:Rokmūzikas žanri]]
[[Kategorija:Smagā metāla žanri]]</text>
      <sha1>05tpm73s8taj467yd24ddxqsei26wbq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Filozofs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>35070</id>
    <revision>
      <id>4450471</id>
      <parentid>4311849</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T20:31:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4450471</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2235" sha1="mko8ppwhs7mremtyxe900o3tm9ybing" xml:space="preserve">[[Attēls:Sanzio 01 Plato Aristotle.jpg|thumbnail|Divi no ievērojamākajiem filozofiem — [[Platons]] un [[Aristotelis]]]]
[[Attēls:Hortus Deliciarum, Philosophy and the seven liberal arts (cropped).jpg|thumb|Filozofijas un septiņu brīvo mākslu [[alegorija]] no ''Hortus Deliciarum'']]
'''Filozofs''' ({{val|grc|φιλόσοφος}}), sieviešu dzimtē — '''filozofe''', ir [[filozofija]]s speciālists. Filozofi bieži tiek iedalīti pēc pārstāvētās filozofijas skolas vai kustības. Ievērojamākie apbalvojumi, kurus var saņemt filozofi, ir [[Kioto balva mākslā vai filozofijā]], [[Rolfa Šoka prēmija]], [[Avicennas balva]] un [[Berggrēna prēmija]]. Filozofu svētie aizstāvji ir [[Svētā Katrīna no Aleksandrijas|Svētā Katrīna]], [[Alberts Lielais]], [[Justīns Moceklis]] un [[Akvīnas Toms]].

[[Terminoloģija|Termins]] &quot;filozofs&quot; ir senāks par terminu &quot;filozofija&quot; un sākotnēji tika lietots, lai apzīmētu izglītotu cilvēku vispār. Nozīmē, kādā to lietoja senatnē, to pirmo reizi pielietoja [[sengrieķu filozofs]] [[Pitagors]].

Filozofija kā disciplīna pēta eksistences, zināšanu, patiesības, ētikas, estētikas un loģikas jautājumus. Filozofi cenšas izprast pasaules būtību, cilvēka vietu tajā un domāšanas principus.

== Filozofija ==
{{Pamatraksts|Filozofija}}
Filozofija radās senajā Grieķijā 6. gadsimtā p.m.ē., kur tā attīstījās līdz ar tādiem domātājiem kā [[Sokrats]], [[Platons]] un [[Aristotelis]]. Paralēli filozofiskās tradīcijas veidojās arī Senajā Indijā un Senajā Ķīnā.

Viduslaikos filozofija cieši saistījās ar reliģiju, īpaši kristietību un islāmu. Jaunajos laikos filozofija attīstījās kā patstāvīga zinātne, pievēršoties zināšanu teorijai un dabas izpētei.

Galvenās filozofijas nozares ir:

* [[Metafizika]] — pēta realitātes būtību

* [[Epistemoloģija]] — pēta zināšanas un to izcelsmi

* [[Ētika]] — pēta morāli un rīcību

* [[Loģika]] — pēta domāšanas likumus

* [[Estētika]] — pēta skaistumu un mākslu  

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{filozofija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Filozofi| ]]</text>
      <sha1>mko8ppwhs7mremtyxe900o3tm9ybing</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450482</id>
      <parentid>4450471</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T20:33:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4450482</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3308" sha1="6l9bvel0rmn70gszclnawwmh24yr16m" xml:space="preserve">[[Attēls:Sanzio 01 Plato Aristotle.jpg|thumbnail|Divi no ievērojamākajiem filozofiem — [[Platons]] un [[Aristotelis]]]]
[[Attēls:Hortus Deliciarum, Philosophy and the seven liberal arts (cropped).jpg|thumb|Filozofijas un septiņu brīvo mākslu [[alegorija]] no ''Hortus Deliciarum'']]
'''Filozofs''' ({{val|grc|φιλόσοφος}}), sieviešu dzimtē — '''filozofe''', ir [[filozofija]]s speciālists. Filozofi bieži tiek iedalīti pēc pārstāvētās filozofijas skolas vai kustības. Ievērojamākie apbalvojumi, kurus var saņemt filozofi, ir [[Kioto balva mākslā vai filozofijā]], [[Rolfa Šoka prēmija]], [[Avicennas balva]] un [[Berggrēna prēmija]]. Filozofu svētie aizstāvji ir [[Svētā Katrīna no Aleksandrijas|Svētā Katrīna]], [[Alberts Lielais]], [[Justīns Moceklis]] un [[Akvīnas Toms]].

[[Terminoloģija|Termins]] &quot;filozofs&quot; ir senāks par terminu &quot;filozofija&quot; un sākotnēji tika lietots, lai apzīmētu izglītotu cilvēku vispār. Nozīmē, kādā to lietoja senatnē, to pirmo reizi pielietoja [[sengrieķu filozofs]] [[Pitagors]].

Filozofija kā disciplīna pēta eksistences, zināšanu, patiesības, ētikas, estētikas un loģikas jautājumus. Filozofi cenšas izprast pasaules būtību, cilvēka vietu tajā un domāšanas principus.

== Termina izcelsme ==
Termins ''filozofs'' radās Senajā Grieķijā 6. gadsimtā p.m.ē. Saskaņā ar tradīciju to pirmo reizi lietoja [[Pitagors]]. Viņš atteicās sevi saukt par “gudro” (σοφός — ''sophos'') un tā vietā izmantoja apzīmējumu “filozofs”, uzsverot, ka cilvēks var tikai tiekties pēc gudrības, bet ne pilnībā to sasniegt.

Senajā Grieķijā sākotnēji ar vārdu “filozofs” apzīmēja izglītotu un domājošu cilvēku vispār, nevis konkrētas disciplīnas speciālistu. Tikai vēlāk, attīstoties filozofijai kā atsevišķai zinātnes nozarei, šis termins ieguva mūsdienu nozīmi — cilvēks, kas profesionāli nodarbojas ar filozofiju.

Klasiskajā periodā (5.–4. gadsimts p.m.ē.) tādi domātāji kā [[Sokrats|Sokrāts]], [[Platons]] un [[Aristotelis]] nostiprināja filozofa kā patiesības meklētāja un kritiskā domātāja lomu.

Viduslaikos filozofa jēdziens bieži tika saistīts ar [[Teoloģija|teoloģiju]], savukārt jaunajos laikos tas kļuva par neatkarīgu intelektuālās darbības apzīmējumu.

== Filozofija ==
{{Pamatraksts|Filozofija}}
Filozofija radās senajā Grieķijā 6. gadsimtā p.m.ē., kur tā attīstījās līdz ar tādiem domātājiem kā [[Sokrats]], [[Platons]] un [[Aristotelis]]. Paralēli filozofiskās tradīcijas veidojās arī Senajā Indijā un Senajā Ķīnā.

Viduslaikos filozofija cieši saistījās ar reliģiju, īpaši kristietību un islāmu. Jaunajos laikos filozofija attīstījās kā patstāvīga zinātne, pievēršoties zināšanu teorijai un dabas izpētei.

Galvenās filozofijas nozares ir:

* [[Metafizika]] — pēta realitātes būtību

* [[Epistemoloģija]] — pēta zināšanas un to izcelsmi

* [[Ētika]] — pēta morāli un rīcību

* [[Loģika]] — pēta domāšanas likumus

* [[Estētika]] — pēta skaistumu un mākslu  

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{filozofija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Filozofi| ]]</text>
      <sha1>6l9bvel0rmn70gszclnawwmh24yr16m</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450483</id>
      <parentid>4450482</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T20:33:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4450483</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3334" sha1="3n9kzlpe0cuhrb2zndl27b54kjibmak" xml:space="preserve">[[Attēls:Sanzio 01 Plato Aristotle.jpg|thumbnail|Divi no ievērojamākajiem filozofiem — [[Platons]] un [[Aristotelis]]]]
[[Attēls:Hortus Deliciarum, Philosophy and the seven liberal arts (cropped).jpg|thumb|Filozofijas un septiņu brīvo mākslu [[alegorija]] no ''Hortus Deliciarum'']]
'''Filozofs''' ({{val|grc|φιλόσοφος}}), sieviešu dzimtē — '''filozofe''', ir [[filozofija]]s speciālists. Filozofi bieži tiek iedalīti pēc pārstāvētās filozofijas skolas vai kustības. Ievērojamākie apbalvojumi, kurus var saņemt filozofi, ir [[Kioto balva mākslā vai filozofijā]], [[Rolfa Šoka prēmija]], [[Avicennas balva]] un [[Berggrēna prēmija]]. Filozofu svētie aizstāvji ir [[Svētā Katrīna no Aleksandrijas|Svētā Katrīna]], [[Alberts Lielais]], [[Justīns Moceklis]] un [[Akvīnas Toms]].

[[Terminoloģija|Termins]] &quot;filozofs&quot; ir senāks par terminu &quot;filozofija&quot; un sākotnēji tika lietots, lai apzīmētu izglītotu cilvēku vispār. Nozīmē, kādā to lietoja senatnē, to pirmo reizi pielietoja [[sengrieķu filozofs]] [[Pitagors]].

Filozofija kā disciplīna pēta eksistences, zināšanu, patiesības, ētikas, estētikas un loģikas jautājumus. Filozofi cenšas izprast pasaules būtību, cilvēka vietu tajā un domāšanas principus.

== Termina izcelsme ==
Termins ''filozofs'' radās Senajā Grieķijā 6. gadsimtā p.m.ē. Saskaņā ar tradīciju to pirmo reizi lietoja [[Pitagors]]. Viņš atteicās sevi saukt par “gudro” (σοφός — ''sophos'') un tā vietā izmantoja apzīmējumu “filozofs”, uzsverot, ka cilvēks var tikai tiekties pēc gudrības, bet ne pilnībā to sasniegt.

Senajā Grieķijā sākotnēji ar vārdu “filozofs” apzīmēja izglītotu un domājošu cilvēku vispār, nevis konkrētas disciplīnas speciālistu. Tikai vēlāk, attīstoties filozofijai kā atsevišķai zinātnes nozarei, šis termins ieguva mūsdienu nozīmi — cilvēks, kas profesionāli nodarbojas ar filozofiju.

Klasiskajā periodā (5.–4. gadsimts p.m.ē.) tādi domātāji kā [[Sokrats|Sokrāts]], [[Platons]] un [[Aristotelis]] nostiprināja filozofa kā patiesības meklētāja un kritiskā domātāja lomu.

Viduslaikos filozofa jēdziens bieži tika saistīts ar [[Teoloģija|teoloģiju]], savukārt jaunajos laikos tas kļuva par neatkarīgu intelektuālās darbības apzīmējumu.

== Filozofija ==
{{Pamatraksts|Filozofija}}
Filozofija radās senajā Grieķijā 6. gadsimtā p.m.ē., kur tā attīstījās līdz ar tādiem domātājiem kā [[Sokrats]], [[Platons]] un [[Aristotelis]]. Paralēli filozofiskās tradīcijas veidojās arī Senajā Indijā un Senajā Ķīnā.

Viduslaikos filozofija cieši saistījās ar reliģiju, īpaši kristietību un islāmu. Jaunajos laikos filozofija attīstījās kā patstāvīga zinātne, pievēršoties zināšanu teorijai un dabas izpētei.

Galvenās filozofijas nozares ir:

* [[Metafizika]] — pēta realitātes būtību

* [[Epistemoloģija]] — pēta zināšanas un to izcelsmi

* [[Ētika]] — pēta morāli un rīcību

* [[Loģika]] — pēta domāšanas likumus

* [[Estētika]] — pēta skaistumu un mākslu  

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{filozofija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Filozofi| ]]
[[Kategorija:Filozofija]]</text>
      <sha1>3n9kzlpe0cuhrb2zndl27b54kjibmak</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450484</id>
      <parentid>4450483</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T20:34:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4450484</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3335" sha1="bsnmfyi77aydricrt11njkefuil8o8k" xml:space="preserve">[[Attēls:Sanzio 01 Plato Aristotle.jpg|thumbnail|Divi no ievērojamākajiem filozofiem — [[Platons]] un [[Aristotelis]]]]
[[Attēls:Hortus Deliciarum, Philosophy and the seven liberal arts (cropped).jpg|thumb|Filozofijas un septiņu brīvo mākslu [[alegorija]] no ''Hortus Deliciarum'']]
'''Filozofs''' ({{val|grc|φιλόσοφος}}), sieviešu dzimtē — '''filozofe''', ir [[filozofija]]s speciālists. Filozofi bieži tiek iedalīti pēc pārstāvētās filozofijas skolas vai kustības. Filozofu svētie aizstāvji ir [[Svētā Katrīna no Aleksandrijas|Svētā Katrīna]], [[Alberts Lielais]], [[Justīns Moceklis]] un [[Akvīnas Toms]].

[[Terminoloģija|Termins]] &quot;filozofs&quot; ir senāks par terminu &quot;filozofija&quot; un sākotnēji tika lietots, lai apzīmētu izglītotu cilvēku vispār. Nozīmē, kādā to lietoja senatnē, to pirmo reizi pielietoja [[sengrieķu filozofs]] [[Pitagors]].

Filozofija kā disciplīna pēta eksistences, zināšanu, patiesības, ētikas, estētikas un loģikas jautājumus. Filozofi cenšas izprast pasaules būtību, cilvēka vietu tajā un domāšanas principus.

Ievērojamākie apbalvojumi, kurus var saņemt filozofi, ir [[Kioto balva mākslā vai filozofijā]], [[Rolfa Šoka prēmija]], [[Avicennas balva]] un [[Berggrēna prēmija]].

== Termina izcelsme ==
Termins ''filozofs'' radās Senajā Grieķijā 6. gadsimtā p.m.ē. Saskaņā ar tradīciju to pirmo reizi lietoja [[Pitagors]]. Viņš atteicās sevi saukt par “gudro” (σοφός — ''sophos'') un tā vietā izmantoja apzīmējumu “filozofs”, uzsverot, ka cilvēks var tikai tiekties pēc gudrības, bet ne pilnībā to sasniegt.

Senajā Grieķijā sākotnēji ar vārdu “filozofs” apzīmēja izglītotu un domājošu cilvēku vispār, nevis konkrētas disciplīnas speciālistu. Tikai vēlāk, attīstoties filozofijai kā atsevišķai zinātnes nozarei, šis termins ieguva mūsdienu nozīmi — cilvēks, kas profesionāli nodarbojas ar filozofiju.

Klasiskajā periodā (5.–4. gadsimts p.m.ē.) tādi domātāji kā [[Sokrats|Sokrāts]], [[Platons]] un [[Aristotelis]] nostiprināja filozofa kā patiesības meklētāja un kritiskā domātāja lomu.

Viduslaikos filozofa jēdziens bieži tika saistīts ar [[Teoloģija|teoloģiju]], savukārt jaunajos laikos tas kļuva par neatkarīgu intelektuālās darbības apzīmējumu.

== Filozofija ==
{{Pamatraksts|Filozofija}}
Filozofija radās senajā Grieķijā 6. gadsimtā p.m.ē., kur tā attīstījās līdz ar tādiem domātājiem kā [[Sokrats]], [[Platons]] un [[Aristotelis]]. Paralēli filozofiskās tradīcijas veidojās arī Senajā Indijā un Senajā Ķīnā.

Viduslaikos filozofija cieši saistījās ar reliģiju, īpaši kristietību un islāmu. Jaunajos laikos filozofija attīstījās kā patstāvīga zinātne, pievēršoties zināšanu teorijai un dabas izpētei.

Galvenās filozofijas nozares ir:

* [[Metafizika]] — pēta realitātes būtību

* [[Epistemoloģija]] — pēta zināšanas un to izcelsmi

* [[Ētika]] — pēta morāli un rīcību

* [[Loģika]] — pēta domāšanas likumus

* [[Estētika]] — pēta skaistumu un mākslu  

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{filozofija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Filozofi| ]]
[[Kategorija:Filozofija]]</text>
      <sha1>bsnmfyi77aydricrt11njkefuil8o8k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>6. maijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>37560</id>
    <revision>
      <id>4450515</id>
      <parentid>4327723</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T21:12:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzimuši */</comment>
      <origin>4450515</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6775" sha1="721jtv8oyj3ngsp4b318ujdli1qqa3i" xml:space="preserve">'''6. maijs''' ir gada 126. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (127. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 239 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Didzis]], [[Gaidis]]

== Notikumi ==
* [[1861. gads]] — [[Amerikas pilsoņu karš]]: [[Ārkanzasa]] izstājās no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].
* [[1889. gads]] — [[Eifeļa tornis]] [[Parīze|Parīzē]], [[Francija|Francijā]], tika atvērts publikai.
* [[1910. gads]] — [[Džordžs V Vindzors|Džordžs V]] kļuva par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karali pēc viņa tēva, [[Eduards VII|Eduarda VII]] nāves.
* [[1919. gads]] — sākās [[Trešais angļu-afgāņu karš]].
* [[1921. gads]] — [[Norvēģija|Norvēģijā]] sākās ģenerālstreiks.
* [[1937. gads]] — [[Hindenburga katastrofa]]: [[Vācija|vācu]] [[dirižablis]] aizdegās un uzsprāga [[Leikhērsta|Leikhērstā]], [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]], ASV, 36 cilvēki gāja bojā.
* [[1945. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: sākās [[Prāgas ofensīva]], pēdējā lielākā kauja Austrumu frontē.
* [[1990. gads]] — gar un virs [[Pruta]]s upes, kas atdalīja [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]], norisinājās masu demonstrācija [[Ziedu tilts]].
* [[1994. gads]] — atklāts [[dzelzceļš|dzelzceļa]] [[Lamanša tunelis]], kas savienoja Apvienoto Karalisti ar Franciju; tā celtniecība ilga septiņus gadus.
* [[2007. gads]] — Francijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā ar 53% balsu tika ievēlēts [[Nikolā Sarkozī]].

== Dzimuši ==
* [[972. gads]] — [[Heinrihs II Svētais|Heinrihs II]] (''Heinrich II.''), Svētās Romas imperators (miris 1024. gadā)
* [[1501. gads]] — [[Marcels II]] (''Marcellus II''), Romas pāvests (miris 1555. gadā)
* [[1574. gads]] — [[Inocents X]] (''Innocentius X''), Romas pāvests (miris 1655. gadā)
* [[1856. gads]]:
** [[Zigmunds Freids]] (''Sigmund Freud''), ebreju izcelsmes Austrijas neirologs un psihiatrs, psihoanalīzes pamatlicējs (miris 1939. gadā)
** [[Roberts Pīrijs]] (''Robert Peary''), amerikāņu polārpētnieks (miris 1920. gadā)
* [[1857. gads]] — [[Šarls Frederiks Petī]] (''Charles Frédéric Petit''), franču loka šāvējs, olimpisko sudraba medaļu ieguvējs (miris 1947. gadā)
* [[1879. gads]] — [[Hendriks van Hēkelums]] (''Hendrik &quot;Henk&quot; van Heuckelum''), nīderlandiešu futbolists (miris 1929. gadā)
* [[1880. gads]] — [[Ernsts Ludvigs Kirhners]] (''Ernst Ludwig Kirchner''), vācu mākslinieks (miris 1938. gadā)
* [[1882. gads]] — [[Jānis Kurelis]], Latvijas armijas ģenerālis (miris 1954. gadā)
* [[1900. gads Latvijā|1900. gads]] — [[Arnolds Hofmanis]], Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks un jurists (miris 2006. gadā)
* [[1904. gads]] — [[Harri Martinsons]] (''Harry Martinson''), zviedru rakstnieks un dzejnieks (miris 1978. gadā)
* [[1915. gads]] — [[Orsons Velss]] (''Orson Welles''), amerikāņu režisors un aktieris (miris 1985. gadā)
* [[1916. gads]] — [[Akils Dzavata]] (''Achille Zavatta''), franču klauns, mākslinieks un cirka operators (miris 1993. gadā)
* [[1931. gads]] — [[Villijs Mejs]] (''Willie Mays''), amerikāņu beisbolists (miris 2024. gadā)
* [[1941. gads]] — [[Ivica Osims]] (''Ivica Osim''), bosniešu futbolists un treneris (miris 2022. gadā)
* [[1950. gads]] — [[Mihails Mjasņikovičs]] (''Міхаіл Мясніковіч''), baltkrievu politiķis
* [[1951. gads Latvijā|1951. gads]] — [[Andrejs Krastiņš]], latviešu politiķis un jurists (miris 2008. gadā)
* [[1952. gads]] — [[Vladimirs Siņicins]] (''Владимир Синицын''), krievu žurnālists, sporta komentētājs, biljarda un snūkera tiesnesis
* [[1953. gads]] — [[Tonijs Blērs]] (''Tony Blair''), Apvienotās Karalistes politiķis, valsts premjerministrs
* [[1961. gads]] — [[Džordžs Klūnijs]] (''George Clooney''), ASV kinoaktieris
* [[1964. gads]] — [[Larss Mikelsens]] (''Lars Mikkelsen''), dāņu aktieris
* [[1966. gads]]
** [[Ainārs Dimants]], latviešu žurnālists (miris 2024. gadā)
** [[Aleksandrs Skvorcovs]] (''Александр Скворцов''), Krievijas kosmonauts
* [[1969. gads Latvijā|1969. gads]] — [[Oļegs Maļuhins]], latviešu biatlonists
* [[1972. gads]] — [[Martins Brodērs]] (''Martin Brodeur''), Kanādas hokejists
* [[1978. gads]] — [[Rīta Līsa Roponena]] (''Riitta-Liisa Roponen''), Somijas distanču slēpotāja
* [[1979. gads]]:
** [[Gerds Kanters]] (''Gerd Kanter''), igauņu vieglatlēts, diska metējs
** [[Džons Montgomerijs]] (''Jon Montgomery''), Kanādas skeletonists
* [[1983. gads]] — [[Dani Alviss]] (''Daniel Alvess''), Brazīlijas futbolists
* [[1985. gads]] — [[Kriss Pols]] (''Chris Paul''), ASV basketbolists
* [[1993. gads]]:
** [[Gustavo Gomess]] (''Gustavo Gómez''), Paragvajas futbolists
** [[Naomi Skota]] (''Naomi Scott''), angļu aktrise un dziedātāja
* [[1994. gads]]:
** [[Mateo Kovačičs]] (''Mateo Kovačić''), horvātu futbolists
** [[Huans Muso]] (''Juan Musso''), Argentīnas futbolists
* [[1995. gads]] — [[Marko Pjaca]] (''Marko Pjaca''), horvātu futbolists
* [[2002. gads]] — [[Kols Pālmers]] (''Cole Palmer''), angļu futbolists
* [[2019. gads]] — [[Ārčijs Mauntbatens-Vindzors]] (''Archie Mountbatten-Windsor''), Saseksas hercogu pāra prinča Harija un viņa sievas Meganas pirmais bērns

== Miruši ==
* [[1859. gads]] — [[Aleksandrs fon Humbolts]] (''Alexander von Humboldt''), vācu ģeogrāfs un dabas pētnieks (dzimis 1769. gadā)
* [[1862. gads]] — [[Henrijs Deivids Toro]] (''Henry David Thoreau''), amerikāņu autors un filozofs (dzimis 1817. gadā)
* [[1910. gads]] — [[Eduards VII]] (''Edward VII''), Apvienotās Karalistes karalis (dzimis 1841. gadā)
* [[1949. gads]] — [[Moriss Meterlinks]] (''Maurice Maeterlinck''), beļģu rakstnieks (dzimis 1862. gadā)
* [[1955. gads]] — [[Alberto Askari]] (''Alberto Ascari''), itāliešu autobraucējs (dzimis 1918. gadā)
* [[1961. gads]] — [[Lučians Blaga]] (''Lucian Blaga''), rumāņu dzejnieks un filozofs (dzimis 1895. gadā)
* [[1963. gads]] — [[Teodors fon Kārmāns]] (''Theodore von Kármán''), ebreju izcelsmes Austroungārijā dzimis ASV inženieris un fiziķis (dzimis 1881. gadā)
* [[1971. gads]] — [[Helēna Veigele]] (''Helene Weigel''), vācu aktrise un teātra darbiniece (dzimusi 1900. gadā)
* [[1992. gads]] — [[Marlēna Dītriha]] (''Marlene Dietrich''), vācu aktrise (dzimusi 1901. gadā)
* [[2019. gads]] — [[Zarife Hasanaja]] (''Zarife Hasanaj''), Albānijas bruņoto spēku seržante (dzimusi 1987. gadā)
* [[2025. gads Latvijā|2025. gads]] — [[Rudīte Urbacāne]], latviešu skolotāja (dzimusi 1951. gadā)


{{Viss gads}}

[[Kategorija:Maijs]]</text>
      <sha1>721jtv8oyj3ngsp4b318ujdli1qqa3i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Millers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>38380</id>
    <revision>
      <id>4450297</id>
      <parentid>4449840</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T17:34:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Kārlis Johans Georgs Millers</comment>
      <origin>4450297</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3101" sha1="mo8dufkoh7p5moobp2aqwhtfkud0hxr" xml:space="preserve">'''Millers''' ({{val|de|Müller}}, {{val|en|Miller}} — 'dzirnavnieks'; sieviešu dzimtē [[Millere]]) ir izplatīts [[ģermāņi|ģermāņu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu:

* [[Aivars Millers]] — latviešu uzņēmējs un bijušais politiķis;
* [[Armīns Millers-Štāls]] (''Armin Mueller-Stahl''; 1930) — vācu aktieris;
* [[Arturs Millers]] (''Arthur Miller''; 1915—2005) — ASV dramaturgs;
* [[Benets Millers]] (''Bennett Miller''; 1966) — ASV kinorežisors;
* [[Bode Millers]] (''Bode Miller''; 1977) — ASV kalnu slēpotājs;
* [[Džeitī Millers]] (''J. T. Miller''; 1993) — ASV hokejists;
* [[Džordžs Millers]];
:* [[Džordžs Millers (režisors)|Džordžs Millers]] (''George Miller''; 1945) — austrāliešu režisors;
:* [[Džordžs Millers (NASA)|Džordžs Millers]] (''George Mueller''; 1918—2015) — ASV kosmiskās nozares administrators.
* [[Fricis Millers]] (''Fritz Müller'') — Vācijas regbists;
* [[Frenks Millers]] (''Frank Miller''; 1957) — ASV komiksu autors;
* [[Gerds Millers]] (''Gerd Müller''; 1945) — Vācijas futbolists;
* [[Glenns Millers]] (''Glenn Miller''; 1904—1944) — ASV mūziķis;
* [[Hanss Millers]] (''Hans Müller''; 1896—1971) — Austrijas šahists;
* [[Heinrihs Millers]] (''Heinrich Müller''; 1900—1945) — gestapo priekšnieks;
* [[Henrijs Millers]] (''Henry Miller''; 1891—1980) — ASV rakstnieks;
* [[Jergs Millers]] (''Jörg Müller''; 1969) — Vācijas autosportists;
* [[Jevgeņijs Millers]] (''Евгений Миллер''; 1867—1938) — Krievijas armijas ģenerālis;
* [[Jonass Millers]] (''Jonas Müller''; 1995) — Vācijas hokejists;
* [[Kārlis Johans Georgs Millers]] (''Carl Johann Georg Müller''; 1796—1875) — vācbaltiešu ārsts;
* [[Kamillo Millers]] (''Camillo Müller''; 1870—1901) — austriešu paukotājs;
* [[Kārlis Millers]] (1844—1911) — latviešu skolotājs;
* [[Kolins Millers]] (''Colin Miller''; 1992) — Kanādas hokejists;
* [[Maiks Millers]] (''Mike Miller''; 1980) — ASV basketbolists;
* [[Makss Millers]] (''Max Müller''; 1823—1900) — vācu-angļu filologs, indologs un viens no salīdzinošās reliģijas pētniecības pamatlicējiem;
* [[Mirko Millers]] (''Mirco Müller''; 1995) — Šveices hokejists;
* [[Morics Millers]] (''Moritz Müller''; 1986) — Vācijas hokejists;
* [[Patriks Millers]] (''Patrick Müller'', 1976) — Šveices futbolists;
* [[Raiens Millers]] (''Ryan Miller''; 1980) — ASV hokejists;
* [[Redžijs Millers]] (''Reggie Miller''; 1965) — ASV basketbolists;
* [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller'';; 1944—2026) — ASV jurists, virsnieks un FIB direktors;
* [[Tālis Millers]] (1929—2022) — latviešu ķīmiķis;
* [[Tomass Millers]] (''Thomas Müller''; 1989) — Vācijas futbolists;
* [[Visvaris Millers]] (1927—1992) — latviešu jurists un pasniedzējs;
* [[Žanis Millers]] (1880—?) — latviešu revolucionārs, padomju valsts darbinieks.

== Skatīt arī ==
* [[Millars]]
* [[Mellers]]
* ''[[Müller]]''

{{Uzvārds}}

[[Kategorija:Ģermāņu uzvārdi]]</text>
      <sha1>mo8dufkoh7p5moobp2aqwhtfkud0hxr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:F1 Grand Prix saraksts</title>
    <ns>10</ns>
    <id>40475</id>
    <revision>
      <id>4450301</id>
      <parentid>4290098</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T17:38:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4450301</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2205" sha1="rdto0ss7gzfl9i7e9itoy1awr818z7x" xml:space="preserve">{{Navbox
|name  = F1 Grand Prix saraksts
|title = [[F1 Grand Prix saraksts|Sacīkstes]] ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionātā
| bodyclass = hlist
| state = {{{state|expanded}}}

|group1 = Pašreizējās ({{f1|2026}})
|list1  = 
* [[Bahreinas Grand Prix|Bahreina]]
* [[Saūda Arābijas Grand Prix|Saūda Arābija]]
* [[Austrālijas Grand Prix|Austrālija]]
* [[Japānas Grand Prix|Japāna]]
* [[Ķīnas Grand Prix|Ķīna]]
* [[Maiami Grand Prix|Maiami]]
* [[Emīlijas-Romanjas Grand Prix|Emīlija-Romanja]]
* [[Monako Grand Prix|Monako]]
* [[Kanādas Grand Prix|Kanāda]]
* [[Spānijas Grand Prix|Spānija]]
* [[Austrijas Grand Prix|Austrija]]
* [[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānija]]
* [[Ungārijas Grand Prix|Ungārija]]
* [[Beļģijas Grand Prix|Beļģija]]
* [[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlande]]
* [[Itālijas Grand Prix|Itālija]]
* [[Azerbaidžānas Grand Prix|Azerbaidžāna]]
* [[Singapūras Grand Prix|Singapūra]]
* [[ASV Grand Prix|ASV]]
* [[Meksikas Grand Prix|Meksika]]
* [[Brazīlijas Grand Prix|Sanpaulu]]
* [[Lasvegasas Grand Prix|Lasvegasa]]
* [[Kataras Grand Prix|Katara]]
* [[Abū Dabī Grand Prix|Abū Dabī]]

|group2 = Pagātnes
|list2  = 
* [[Argentīnas Grand Prix|Argentīna]]
* [[ASV Rietumu Grand Prix|ASV Rietumi]]
* [[Cēzara Pils Grand Prix|Cēzara Pils]]
* [[Dalasas Grand Prix|Dalasa]]
* [[Detroitas Grand Prix|Detroita]]
* [[Dienvidāfrikas Grand Prix|Dienvidāfrika]]
* [[Eiropas Grand Prix|Eiropa]]
* [[Indijas Grand Prix|Indija]]
* [[Indianapolis 500|Indianapolisas 500]]
* [[Klusā okeāna Grand Prix|Klusais okeāns]]
* [[Korejas Grand Prix|Koreja]]
* [[Luksemburgas Grand Prix|Luksemburga]]
* [[Malaizijas Grand Prix|Malaizija]]

* [[Marokas Grand Prix|Maroka]]
* [[Peskāras Grand Prix|Peskāra]]
* [[Portugāles Grand Prix|Portugāle]]
* [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno]]
* [[Šveices Grand Prix|Šveice]]
* [[Turcijas Grand Prix|Turcija]]
* [[Zviedrijas Grand Prix|Zviedrija]]
* [[Krievijas Grand Prix|Krievija]]
* [[Francijas Grand Prix|Francija]]
* [[Vācijas Grand Prix|Vācija]]
}}&lt;includeonly&gt;
[[Kategorija:Formula 1 Grand Prix]]&lt;/includeonly&gt;&lt;noinclude&gt;
{{collapsible option}}

[[Kategorija:Formula 1 veidnes|Grand Prix saraksts]]&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>rdto0ss7gzfl9i7e9itoy1awr818z7x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1993. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>43287</id>
    <revision>
      <id>4450514</id>
      <parentid>4444597</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T21:12:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzimuši */</comment>
      <origin>4450514</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13145" sha1="t8o1st4kpjo5qu5e3y9a25amik5k26f" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|1993}}
{{Gada citi notikumi|1993}}
{{Gads citos kalendāros|1993}}
'''1993'''. ({{Rom sk gadam|1993}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]].

== Notikumi ==

=== Janvāris ===
[[Attēls:Bill_Clinton.jpg|thumb|130px|42. [[ASV prezidents]] [[Bills Klintons]]]]
* [[1. janvāris]]:
** [[Čehoslovākija]]s vietā tika dibināta [[Čehija]] un [[Slovākija]].
** [[Bratislava|Bratislavā]] izveidota [[Slovākijas Nacionālā banka]].
* [[3. janvāris]] — [[Maskava|Maskavā]] [[ASV prezidents]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs]] un [[Krievija]]s prezidents [[Boriss Jeļcins]] parakstīja otro [[Stratēgisko ieroču samazināšanas līgums|Stratēgisko ieroču samazināšanas līgumu]] (''START II'').
* [[7. janvāris]] — [[Gana|Ganā]] tika dibināta Ceturtā republika ar [[Džerijs Rolings|Džeriju Rolingu]] kā prezidentu.
* [[20. janvāris]] — [[Bills Klintons]] tika inaugurēts kā 42. [[ASV prezidents]], nomainot [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordžu H. V. Bušu]].
* [[25. janvāris]] — sociāldemokrāts [[Pols Nīrups Rasmusens]] kļuva par [[Dānija]]s premjerministru, nomainot [[Pols Sliters|Polu Sliteru]].
* [[26. janvāris]] — [[Vaclavs Havels]] tika ievēlēts par [[Čehija]]s prezidentu.

=== Februāris ===
* [[5. februāris]] — [[Beļģija]] no unitāras [[karaliste]]s kļuva par federālu monarhiju.
* [[8. februāris]] — par [[Čehija]]s valūtu tiek ieviesta [[Čehijas krona]], nomainot [[Čehoslovākijas kronu]].

=== Marts ===
* [[5. marts]] — [[Latvija|Latvijā]] tika laista apgrozībā 5 [[lats|latu]] banknote.
* [[22. marts]] — [[Intel]] izlaida pirmo [[Pentium]] [[mikroprocesors|mikroprocesoru]].
* [[24. marts]]:
** [[Izraēla]]s [[Knesets]] ievēlēja [[Ezers Veicmans|Ezeru Veicmanu]] par valsts prezidentu;
** [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikas Republika]] oficiāli paziņoja par [[kodolieroči|kodolieroču]] izstrādes programmu.
* [[27. marts]] — [[Dzjans Dzemiņs]] kļuva par [[Ķīna|Ķīnas Tautas republikas]] prezidentu.

=== Aprīlis ===
* [[5. aprīlis]] — ieviesta [[Gruzija]]s naudas vienība — [[Gruzijas lars|lars]].
* [[8. aprīlis]] — [[Maķedonijas Republika]] tika uzņemta [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]].
* [[13. aprīlis]] — izveidota [[Kazahstānas Nacionālā banka]].
* [[22. aprīlis]] — tika izlaista [[tīmekļa pārlūkprogramma]]s ''[[Mosaic (pārlūkprogramma)|Mosaic]]'' pirmā versija.
* [[23. aprīlis]] — [[Eritreja]]s iedzīvotāji nobalsoja par neatkarību no [[Etiopija]]s [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] pārraudzītajā referendumā.
* [[27. aprīlis]] — izveidota [[Armēnijas Nacionālā banka]].
* [[30. aprīlis]] — [[CERN]] palaida [[globālais tīmeklis|globālo tīmekli]] brīvā izmantošanā jebkuram.

=== Maijs ===
* [[Maijs]] — dibināta nevalstiskā organizācija ''[[Transparency International]]''.
* [[15. maijs]] — darbu sāka viena no pirmajām [[Latvija]]s komercradiostacijām [[Radio SWH]].
* [[24. maijs]] — [[Eritreja]] pasludināja neatkarību no [[Etiopija]]s
* [[28. maijs]] — [[Eritreja]] un [[Monako]] iestajās [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]].

=== Jūnijs ===
* [[5. jūnijs|5.]]-[[6. jūnijs]] — [[5. Saeimas vēlēšanas]] [[Latvija|Latvijā]], kura visvairāk balsu saņēma partija [[Latvijas Ceļš]].
* [[25. jūnijs]]:
** [[Kima Kempbela]] kļuva par pirmo sievieti [[Kanāda]]s premjerministra amatā.
** [[Lietuva|Lietuvā]] tika atjaunota naudas vienība [[lits]].

=== Jūlijs ===
* [[27. jūnijs]] — [[Microsoft]] izlaida pirmo [[operētājsistēma]]s [[Windows NT]] versiju ''Windows NT 3.1''.

=== Augusts ===
* [[21. augusts]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] zaudēja kontaktu ar [[Marss (planēta)|Marsa]] [[Starpplanētu zonde|zondi]] [[Mars Observer]] trīs dienas pirms ieiešanas planētas [[orbīta|orbītā]].
* [[30. augusts]] — [[Krievija]] pabeidza bruņoto spēku izvešanu no [[Lietuva]]s.

=== Septembris ===
[[Attēls:Bill_Clinton,_Yitzhak_Rabin,_Yasser_Arafat_at_the_White_House_1993-09-13.jpg|thumb|180px|[[Palestīnas Atbrīvošanas organizācija|PAO]] vadītājs [[Jāsirs Arafāts]], [[Izraēla]]s premjerministrs [[Ichaks Rabins]] un [[ASV prezidents]] [[Bills Klintons]]]]
* [[13. septembris]] — [[Palestīnas Atbrīvošanas organizācija]]s vadītājs [[Jāsirs Arafāts]] un [[Izraēla]]s premjerministrs [[Ichaks Rabins]] spieda viens otram roku [[Vašingtona|Vašingtonā]] pēc miera līguma parakstīšanas.
* [[24. septembris]] — [[Kambodža|Kambodžā]] tika atjaunota monarhija ar [[Norodoms Sihanouks|Norodomu Sihanouku]] kā karali.
* [[27. septembris]] — kara laikā [[Abhāzija|Abhāzijā]] [[Gruzija]]s spēki zaudēja [[Suhumi]].

=== Oktobris ===
* [[2. oktobris|2.]]-[[5. oktobris]] — [[Krievija]]s konstitucionālā krīze kuliminēja ar parlamenta ēkas ieņemšanu ar militāra spēka palīdzību.
* [[3. oktobris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] bruņotie spēki [[Mogadīšo]], [[Somālija|Somālijā]] izcīnīja kauju ar vietējiem nemierniekiem; bojā gāja 19 amerikāni un aptuveni 500 somāliešu.
* [[5. oktobris]] — [[Ķīna]] veica [[kodolizmēģinājums|kodolizmēģinājumu]], pārtraucot pasaules ''de facto'' moratoriju.
* [[19. oktobris]] — [[Pakistāna|Pakistānā]] par premjerministri ievēlēja [[Benazira Bhuto|Benaziru Bhuto]].
* [[25. oktobris]] — [[Kanāda|Kanādā]] parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Žans Kretjēns|Žana Kretjēna]] vadītā Liberālā partija.

=== Novembris ===
* [[1. novembris]] — stājās spēkā [[Māstrihtas līgums]], tādējādi tika dibināta [[Eiropas Savienība]].
* [[18. novembris]] — [[Sietla|Sietlā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notika [[APEC]] pirmā sēde.

=== Decembris ===
* [[2. decembris]] — [[STS-61]]: startēja [[Space Shuttle]] [[Endeavour (kosmoplāns)|Endeavour]] [[Habla kosmiskais teleskops|Habla kosmiskā teleskopa]] remonta misijā.
* [[29. decembris]] — stājas spēkā [[Riodežaneiro]] [[Starptautisks līgums|konvencija]] [[Konvencija par bioloģisko daudzveidību|par bioloģisko daudzveidību]].
* [[31. decembris]] — pieņemta pašreizējā [[Peru]] [[konstitūcija]].

== Dzimuši ==
;Janvāris
* [[7. janvāris]] — [[Jans Oblaks]] (''Jan Oblak''), slovēņu futbolists
* [[19. janvāris]] — [[Žuau Mariu]] (''João Mário''), portugāļu futbolists
* [[28. janvāris]] — [[Vills Poulters]] (''Will Poulter''), angļu aktieris
;Februāris
* [[9. februāris]] — [[Niklass Filkrugs]] (''Niclas Füllkrug''), vācu futbolists
* [[10. februāris]] — [[Mija Halīfa]] (''Mia Khalifa''), libāņu-amerikāņu pornoaktrise
* [[19. februāris]]:
** [[Viktorija Džastisa]] (''Victoria Justice''), amerikāņu aktrise un dziedātāja
** [[Mauro Ikardi]] (''Mauro Icardi''), argentīniešu futbolists
* [[25. februāris]] — [[Konors Koudijs]] (''Conor Coady''), angļu futbolists
;Marts
* [[3. marts]] — [[Antonio Rīdigers]] (''Antonio Rüdiger''), vācu futbolists
* [[5. marts]] — [[Harijs Magvairs]] (''Harry Maguire''), angļu futbolists
* [[11. marts]] — [[Džodija Komera]] (''Jodie Comer''), angļu aktrise
* [[15. marts]] — [[Pols Pogba]] (''Paul Pogba''), franču futbolists
* [[19. marts]] — [[Hakīms Zijāšs]] (''حكيم زياش‎''), Marokas futbolists
;Aprīlis
* [[24. aprīlis]] — [[Bens Deiviss]] (''Ben Davies''), velsiešu futbolists
* [[25. aprīlis]] — [[Rafaels Varāns]] (''Raphaël Varane''), franču futbolists
;Maijs
* [[6. maijs]]:
** [[Gustavo Gomess]] (''Gustavo Gómez''), Paragvajas futbolists
** [[Naomi Skota]] (''Naomi Scott''), angļu aktrise un dziedātāja
* [[13. maijs]] — [[Romelu Lukaku]] (''Romelu Lukaku''), beļģu futbolists
* [[16. maijs]] — [[Juhanness Tīngnēss Bē]] (''Johannes Thingnes Bø''), norvēģu biatlonists
* [[29. maijs]] — [[Maika Monro]] (''Maika Monroe''), amerikāņu aktrise
* [[30. maijs]] — [[Tatjana Zaļevska]] (''Татьяна Залевская''), Piedņestras politiķe
;Jūnijs
* [[13. jūnijs]] — [[Tomass Partijs]] (''Thomas Partey''), Ganas futbolists
* [[26. jūnijs]] — [[Ariana Grande]] (''Ariana Grande''), amerikāņu dziedātāja
;Jūlijs
* [[18. jūlijs]] — [[Nebīls Fekīrs]] (''Nabil Fekir''), franču futbolists
* [[20. jūlijs]] — [[Likā Diņs]] (''Lucas Digne''), franču futbolists
* [[26. jūlijs]] — [[Teilora Momsena]] (''Taylor Momsen''), amerikāņu aktrise un dziedātāja
* [[28. jūlijs]] — [[Harijs Keins]] (''Harry Kane''), angļu futbolists
* [[29. jūlijs]] — [[Ajoze Peress]] (''Ayoze Pérez''), spāņu futbolists
* [[30. jūlijs]] — [[Andrē Gomešs]] (''André Gomes''), portugāļu futbolists
;Augusts
* [[4. augusts]] — [[Džovanni Di Lorenco]] (''Giovanni Di Lorenzo''), itāļu futbolists
* [[17. augusts]] — [[Edersons]] (''Ederson''), brazīliešu futbolists
* [[22. augusts]] — [[Laura Dālmeiere]] (''Laura Dahlmeier''), vācu biatloniste (mirusi 2025. gadā)
* [[31. augusts]] — [[Pablo Mari]] (''Pablo Marí''), spāņu futbolists
;Septembris
* [[4. septembris]] — [[Janiks Karasko]] (''Yannick Carrasco''), beļģu futbolists
;Oktobris
* [[8. oktobris]] — [[Enguss Džonss]] (''Angus Jones''), amerikāņu aktieris
* [[14. oktobris]] — [[Čārlijs Kērks]] (''Charlie Kirk''), amerikāņu labējais aktīvists, rakstnieks un mediju personība (miris 2025. gadā)
* [[23. oktobris]] — [[Fabiņu]] (''Fabinho''), brazīliešu futbolists
* [[25. oktobris]] — [[Mija Gota]] (''Mia Goth''), britu aktrise
;Novembris
* [[15. novembris]] — [[Paulo Divala]] (''Paulo Dybala''), argentīniešu futbolists
* [[16. novembris]] — [[Nelsons Semedu]] (''Nélson Semedo''), portugāļu futbolists
* [[19. novembris]] — [[Suso]] (''Suso''), Spānijas futbolists
* [[22. novembris]] — [[Adele Egzarkopulosa]] (''Adèle Exarchopoulos''), franču aktrise
;Decembris
* [[8. decembris]] — [[Annasofija Roba]] (''AnnaSophia Robb''), amerikāņu aktrise
* [[19. decembris]] — [[Leonardo Bitenkurts]] (''Leonardo Bittencourt''), vācu futbolists
* [[22. decembris]] — [[Rafaels Gerreiru]] (''Raphaël Guerreiro''), portugāļu futbolists

== Miruši ==
* [[20. janvāris]] — [[Kobo Abe]], Japāņu rakstnieks (dzimis 1924. gadā)
* [[20. janvāris]] — [[Odrija Hepbērna]] (''Audrey Hepburn''), britu aktrise (dzimusi 1929. gadā)
* [[5. februāris]] — [[Džozefs Mankevičs]] (''Joseph Mankiewicz''), amerikāņu scenārists un kinorežisors (dzimis 1909. gadā)
* [[20. februāris]] — [[Feručio Lamborgini]] (''Ferruccio Lamborghini''), Itālijas autobūvētājs (dzimis 1916. gadā)
* [[24. februāris]] — [[Bobijs Mūrs]] (''Bobby Moore''), Anglijas futbolists (dzimis 1941. gadā)
* [[3. marts]] — [[Alberts Seibins]] (''Albert Sabin''), ASV mediķis (dzimis 1906. gadā)
* [[4. marts]] — [[Anšlavs Eglītis]], latviešu rakstnieks un gleznotājs (dzimis 1906. gadā)
* [[31. marts]] — [[Brendons Lī]] (''Brandon Lee''), amerikāņu aktieris un cīņas mākslu meistars (dzimis 1965. gadā)
* [[17. aprīlis]] — [[Turguts Ezals]] (''Turgut Özal''), Turcijas prezidents un premjerministrs (dzimis 1927. gadā)
* [[20. septembris]] — [[Ērihs Hartmanis]] (''Erich Hartmann''), vācu kara pilots (dzimis 1922. gadā)
* [[25. oktobris]] — [[Vinsents Praiss]] (''Vincent Price''), amerikāņu aktieris (dzimis 1911. gadā)
* [[28. oktobris]] — [[Jurijs Lotmans]] (''Juri Lotman''), igauņu semiotiķis (dzimis 1922. gadā)
* [[29. oktobris]] — [[Lipmans Berss]] (''Lipman Bers''), Latvijā dzimis ASV matemātiķis (dzimis 1914. gadā)
* [[31. oktobris]]:
** [[Federiko Fellīni]] (''Federico Fellini''), Itālijas kino režisors (dzimis 1920. gadā)
** [[Rivers Fīnikss]] (''River Phoenix''), amerikāņu aktieris un mūziķis (dzimis 1970. gadā)
* [[3. novembris]] — [[Ļevs Termens]] (''Лев Термен''), krievu inženieris (dzimis 1896. gadā)
* [[16. novembris]] — [[Akils Dzavata]] (''Achille Zavatta''), franču klauns, mākslinieks un cirka operators (dzimis 1916. gadā)
* [[4. decembris]] — [[Frenks Zapa]] (''Frank Zappa''), ASV mūziķis (dzimis 1940. gadā)
* [[12. decembris]] — [[Jožefs Antalls]] (''Antall József''), ungāru politiķis (dzimis 1932. gadā)
* [[31. decembris]] — [[Zviads Gamsahurdija]], Gruzijas pirmais prezidents (dzimis 1939. gadā)

== Nobela prēmijas ==
* [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — ''Robert W. Fogel'', ''Douglass C. North''
* [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — ''Russell Alan Hulse'', ''Joseph Hooton Taylor Jr.''
* [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — ''Richard J. Roberts'', ''Philip Allen Sharp''
* [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — ''Kary Mullis'', ''Michael Smith''
* [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — ''Toni Morrison''
* [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Nelsons Mandela]] un [[Frederiks de Klerks]]

{{pg5}}
{{commons}}

[[Kategorija:1993. gads|*]]</text>
      <sha1>t8o1st4kpjo5qu5e3y9a25amik5k26f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2008. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>43988</id>
    <revision>
      <id>4450559</id>
      <parentid>4404294</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T05:37:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4450559</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27239" sha1="hj8lklrk4lca4dkh8yjwsy9va66cq4t" xml:space="preserve">{{Gads|2008}}
{{Gada citi notikumi|2008}}
{{Gads citos kalendāros|2008}}
'''2008. gads''' ({{Rom sk gadam|2008}}) bija garais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[otrdiena|otrdienā]].

2008. gads bija:
* [[Starptautiskais planētas Zeme gads]];
* [[Starptautiskais polārais gads]] ({{dat|2007|3|1|SK}}—{{dat|2009|3|1|SK}});
* Starptautiskais [[kartupelis|kartupeļu]] gads;
* Starptautiskais [[sanitārija]]s gads.
* Pēc [[ķīniešu kalendārs|ķīniešu kalendāra]] [[mājas cūka|cūkas]] gads līdz [[6. februāris|6. februārim]], ko [[7. februāris|7. februārī]] nomainīja [[žurka]]s gads;

== Notikumi ==
* [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze]]

=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]]:
** [[Kipra|Kiprā]] un [[Malta|Maltā]] ieviests [[eiro]];
** par [[Eiropas Savienība]]s prezidējošo valsti kļuva [[Slovēnija]].
* [[2. janvāris]] — [[nafta]]s cenas pirmoreiz sasniedza 100 [[ASV dolārs|ASV dolārus]] par barelu.
* [[3. janvāris]]:
** [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Aiova]]s priekšvēlēšanās uzvaru izcīnīja [[Maiks Hakabijs]] ([[ASV Republikāniskā partija|Republikāņi]]) un [[Baraks Obama]] ([[ASV Demokrātiskā partija|Demokrāti]]);
** [[Dijarbakira|Dijarbakirā]] ([[Turcija|Turcijā]]) uzsprāga mīnēta automašīna; bojā gāja 4 cilvēki un vēl 68 guva miesas bojājumus.
* [[5. janvāris]] — [[Miheils Saakašvili|Miheilu Saakašvili]] pārvēlēja ārkārtas prezidenta vēlēšanās [[Gruzija|Gruzijā]].
* [[8. janvāris]] — ASV [[Ņūhempšīra]]s priekšvēlēšanās uzvaru izcīnīja [[Džons Makeins]] (Republikāņi) un [[Hilarija Klintone]] (Demokrāti).
* [[17. janvāris]] — [[Hītrovas lidosta|Hītrovas lidostā]] lidmašīnai ''[[Boeing 777]]'' nosēžoties, pietrūka skrejceļa; ievainoti 19 pasažieri.
* [[24. janvāris]] — [[Itālija]]s premjerministrs [[Romāno Prodi]] atkāpās no amata pēc tam, kad zaudēja uzticības balsojumā.
* [[30. janvāris]] — no [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] priekšvēlēšanām izstājās [[Rūdolfs Džuljāni]] un [[Džons Edvardss]].

=== Februāris ===
* [[1. februāris]] — ''[[Microsoft]]'' piedāvāja 44 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] par ''[[Yahoo!]]'' kompāniju.
* [[2. februāris]] — nemiernieki uzbruka [[Čada]]s galvaspilsētai [[Ndžamena]]i, bet tika padzīti no tās.
* [[3. februāris]] — [[Serbija]]s prezidenta vēlēšanu 2. kārtā atkārtoti tika ievēlēts [[Boriss Tadičs]].
* [[4. februāris]] — [[Irāna]] atklāja savu pirmo kosmisko centru un palaida kosmosā [[raķete|raķeti]].
* [[7. februāris]] — [[STS-122]]: startēja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kosmoplāns ''[[Atlantis (kosmoplāns)|Atlantis]]'', lai uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]] nogādātu [[Eiropa|Eiropā]] būvēto moduli ''[[Columbus (SKS)|Columbus]]''.
* [[8. februāris]]:
** [[Džibuti]] notika parlamenta vēlēšanas.
** par [[Beliza]]s premjerministru kļuva [[Dīns Barovs]].
* [[11. februāris]] — pret [[Austrumtimora]]s prezidentu [[Žozē Ramošs-Otra|Žozē Ramošu-Otru]] veikts atentāta mēģinājums, viņu ievainojot.
* [[13. februāris]] — [[Malaizija]]s premjerministrs [[Abdulahs Badavi]] atlaida parlamentu; vēlēšanas notika 8. martā.
* [[14. februāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Ziemeļilinoisas Universitātes apšaude|Ziemeļilinoisas Universitātes apšaudē]] nogalināti pieci un ievainoti 16 cilvēki; pats šāvējs izdarīja pašnāvību.
* [[15. februāris]] — [[Vāclavs Klauss]] atkārtoti ievēlēts par [[Čehija]]s prezidentu.
* [[17. februāris]] — [[Kosova]]s parlaments pasludināja neatkarību no [[Serbija]]s.
* [[18. februāris]] — parlamenta vēlēšanās [[Pakistāna|Pakistānā]] vairāk nekā pusi vietu ieguva opozīcijas partijas.
* [[19. februāris]]:
** [[Armēnija|Armēnijā]] prezidenta vēlēšanās uzvarēja [[Seržs Sargsjans]];
** [[Kuba]]s prezidents [[Fidels Kastro]] paziņoja par atkāpšanos no amata.
* [[21. februāris]]:
** ar raķeti [[RIM-161 Standard missile 3|SM-3]] iznīcināts sabojājies [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] spiegošanas pavadonis [[USA-193]];
** sākās [[Turcijas iebrukums Irākā|2008. gada Turcijas sauszemes iebrukums Irākā]] ar segvārdu &quot;Operācija &quot;Saule&quot;&quot; ({{val|tr|Güneş Harekâtı}}).
* [[24. februāris]]:
** pasniegta 80. [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]; par labāko filmu atzīta &quot;[[Kur sirmgalvjiem nav vietas]]&quot;.
** [[Kipra|Kiprā]] notika prezidenta vēlēšanas, kurās uz otro termiņu pārvēlēja prezidents [[Dimitris Hristofis|Dimitri Hristofi]].
* [[25. februāris]] — par 17. [[Dienvidkoreja]]s [[Dienvidkorejas prezidents|prezidentu]] kļuva [[I Mjonbaks]].
* [[26. februāris]] — [[Florida]]s štata dienvidos un vidienē notika elektropadeves pārrāvums, izraisot haosu satiksmē un apturot daudzu biroju un veikalu darbu.
* [[27. februāris]] — mērena zemestrīce satricināja [[Linkolnšīra|Linkonšīru]] [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Pazemes grūdienu stiprums sasniedza 5,3 balles pēc [[Rihtera skala]]s un to epicentrs atradās Apvienotās Karalistes ziemeļaustrumos.
* [[28. februāris]] — par [[Kipra]]s prezidentu iecelts [[Dimitris Hristofis]].

=== Marts ===
* [[2. marts]] — notika [[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|Krievijas prezidenta vēlēšanas]], kuru rezultātā [[Dmitrijs Medvedevs]] ievēlēts par [[Krievija]]s prezidentu.
* [[3. marts]] — [[Džons Makeins]] savāca pietiekami daudz delegātu balsu, lai varētu piedalīties [[2008. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2008. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] no [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskās partijas]].
* [[6. marts]] — astoņi cilvēki nogalināti un desmit ievainoti apšaudē [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]], [[Izraēla|Izraēlā]].
* [[8. marts]]:
** no [[Serbija]]s premjerministra amata atkāpās [[Vojislavs Koštuņica]];
** [[Malaizija|Malaizijā]] notika vispārējās vēlēšanas
* [[9. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Ariane 5ES]]'' palaists pirmais [[Eiropas Kosmosa aģentūra|Eiropas]] [[kravas kosmosa kuģis]] ''[[Jules Verne ATV]]'', kas paredzēts [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] apgādei.
* [[14. marts]] — [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karaliene [[Elizabete II Vindzora|Elizabete II]] atklāja [[Londona]]s [[Hītrovas lidosta]]s piekto termināli.
* [[17. marts]] — [[Austrālija]]s pilsētā [[Adelaide|Adelaidē]] beidzās vēl nepieredzēti ilgs 15 dienu karstuma vilnis, kuru nodēvēja kā &quot;reizi 3000 gados&quot; un kura laikā temperatūra katru dienu pārsniedza +35 °C.
* [[19. marts]] — no [[Zeme]]s novērots 7,5 miljardu [[Gaismas gads|gaismas gadu]] attālumā noticis [[zvaigzne]]s sprādziens, kas bijis tik spēcīgs, ka šis objekts kļuva par vistālāko ar neapbruņotu aci saredzamo objektu [[Visums|Visumā]].
* [[24. marts]] — [[Butāna|Butānā]] notika pirmās vispārējās vēlēšanas.
* [[25. marts]] — no Vilkinsa ledus šelfa [[Antarktīda|Antarktīdā]] atdalījās {{nobr|414 km²}} liels aisbergs.
* [[29. marts]] — prezidenta un parlamenta vēlēšanas [[Zimbabve|Zimbabvē]].
* [[30. marts]] — britu tabloīds ''[[News of the World]]'' publicēja [[Starptautiskā Automobiļu federācija|FIA]] prezidentu [[Makss Moslijs|Maksu Mosliju]] kompromitējošas fotogrāfijas.

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — [[Bukareste|Bukarestē]], [[Rumānija|Rumānijā]] sākās 20. [[NATO]] samits.
* [[3. aprīlis]]:
** NATO ielūdza [[Albānija|Albāniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]] aliansē. [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] iestāšanos bloķēja [[Grieķija]];
** pirmais [[Eiropas Kosmosa aģentūra|Eiropas]] [[kravas kosmosa kuģis]] ''[[Jules Verne ATV]]'' savienojās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]].
* [[6. aprīlis]] — prezidenta vēlēšanas [[Melnkalne|Melnkalnē]].
* [[9. aprīlis]] — parlamenta vēlēšanas [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]].
* [[10. aprīlis]] — asamblejas vēlēšanas [[Nepāla|Nepālā]].
* [[13. aprīlis]] — vēlēšanās [[Itālija|Itālijā]] uzvarēja [[Silvio Berluskoni]] pārstāvētā partija.
* [[15. aprīlis]] — [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], cenšoties pacelties, Gomas lidostā avarēja ''Hewa Bora Airways'' lidmašīna DC-9 ar aptuveni 80 pasažieriem.
* [[18. aprīlis]] — netālu no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Ilinoisa]]s štata pilsētas Vestsalemas notika 5,2 balles stipra [[zemestrīce]], kas bija vidējo rietumu reģionā spēcīgākā pēdējo 40 gadu laikā.
* [[20. aprīlis]] — [[Paragvaja|Paragvajā]] notika vispārējās vēlēšanas.
* [[24. aprīlis]] — [[Anglija|Anglijā]] un [[Velsa|Velsā]] notika pēdējo 20 gadu laikā pirmais skolotāju streiks.
* [[28. aprīlis]]:
** [[Indija|Indijā]] ar [[nesējraķete|nesējraķeti]] [[PSLV]] palaisti desmit [[Zemes mākslīgais pavadonis|pavadoņi]];
** [[Virdžīnija]]s štatā ASV plosījās vairāki [[tornādo]], ievainojot vismaz 200 cilvēku; vissmagāk cieta Safolkas pilsēta;
** 71 cilvēks gāja bojā vilcienu katastrofā [[Šaņduna]]s provincē [[Ķīna|Ķīnā]].

=== Maijs ===
* [[1. maijs]]:
** septiņi cilvēki gāja bojā un iznīcinātas vismaz 400 mājas vairāk kā 25 [[tornādo]] plosīšanās rezultātā [[Ārkanzasa]]s štatā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]];
** [[Ķīna|Ķīnā]] atklāja pasaulē garāko jūras tiltu, kura garums ir 36 kilometri un tas stiepjas pāri Handžou līcim [[Austrumķīnas jūra|Austrumķīnas jūrā]].
* [[2. maijs]] — [[Kanāda]]s pilsētās Kvebekā un Halifaksā sākās [[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā]].
* [[4. maijs]]:
** 7:25 no rīta uz sēkļa [[Irbes šaurums|Irbes šaurumā]] uzskrēja pasažieru kuģis ''Mona Lisa'' ar 984 pasažieriem;
** vairāk nekā {{sk|90000}} cilvēku gāja bojā, kad ciklons ''Nargis'' sasniedza [[Mjanma]]s dienvidu reģionus; vēja ātrums brāzmās sasniedza 215 km/h (60 m/s).
* [[7. maijs]] — par [[Krievija]]s prezidentu oficiāli apstiprināts [[Dmitrijs Medvedevs]].
* [[8. maijs]] — par [[Itālija]]s premjerministru iecelts [[Silvio Berluskoni]].
* [[11. maijs]] — notika parlamenta vēlēšanas [[Serbija|Serbijā]].
* [[12. maijs]] — 7,9 balles stiprā zemestrīcē [[Ķīna]]s centrālajā reģionā bojā gāja vismaz {{sk|19000}} cilvēku. Zemestrīce bija tik stipra, ka bija jūtama visā Dienvidaustrumāzijas reģionā.
* [[13. maijs]] — 63 cilvēki gāja bojā un 216 ievainoti vairākos bumbu [[Sprādziens|sprādzienos]] Džeipuras pilsētā [[Indija|Indijā]].
* [[15. maijs]] — naftas vada sprādzienā netālu no [[Nigērija]]s galvaspilsētas [[Lagosa]]s bojā gāja aptuveni 100 cilvēki.
* [[16. maijs]] — [[Dominikāna|Dominikānas Republikā]] notika prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja [[Leonels Fernandess]].
* [[25. maijs]] — plkst. 23:53:44 (pēc [[Saskaņotais pasaules laiks|saskaņotā pasaules laika]]) uz [[Marss (planēta)|Marsa]] virsmas nolaidās [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] kosmiskais aparāts ''[[Phoenix (kosmiskais aparāts)|Phoenix]]''.

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijā]] notika parlamenta vēlēšanas.
* [[3. jūnijs]] — [[Baraks Obama]] savāca pietiekami daudz delegātu balsu, lai varētu piedalīties [[2008. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2008. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] no [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskās partijas]].
* [[11. jūnijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] palaista orbitālā observatorija ''[[Fermi Gamma-ray Space Telescope|Gamma-ray Large Area Space Telescope]]'' (GLAST).
* [[12. jūnijs]] — referendumā [[Īrija|Īrijā]] noraidīta [[Lisabonas līgums|Lisabonas līguma]] ratifikācija.
* [[14. jūnijs]] — 6,9 balles spēcīgā [[zemestrīce|zemestrīcē]] [[Japāna|Japānā]] gāja bojā 12 un ievainoti vairāk nekā 400 cilvēki.
* [[27. jūnijs]] — [[Roberts Mugabe]] ievēlēts par [[Zimbabve]]s prezidentu uz otro termiņu.
* [[29. jūnijs]] — parlamenta vēlēšanas [[Mongolija|Mongolijā]].

=== Jūlijs ===
* [[2. jūlijs]] — [[Ingrīda Betankūra]] un 14 citi ķīlnieki atbrīvoti no [[Kolumbija]]s Revolucionāro bruņoto spēku gūsta pēc sešu gadu nebrīves.
* [[7. jūlijs]] — par [[Serbija]]s premjerministru kļuva [[Mirko Cvetkovičs]], nomainot [[Vojislavs Koštunica|Vojislavu Koštunicu]].
* [[21. jūlijs]] — [[Belgrada|Belgradā]], Serbijā arestēts bijušais [[Serbu Republika]]s prezidents [[Radovans Karadžičs]].
* [[23. jūlijs]] — [[Rāms Varans Jādavs]] nodeva zvērestu kā pirmais [[Nepāla]]s prezidents.
* [[27. jūlijs]]:
** vismaz 17 cilvēki gāja bojā un 154 ievainoti bumbas sprādzienā lielākajā [[Turcija]]s pilsētā [[Stambula|Stambulā]];
** [[Kambodža|Kambodžā]] notika parlamenta vēlēšanas.
* [[28. jūlijs]] — vismaz 48 cilvēki gāja bojā un 287 ievainoti bumbas sprādzienos [[Irāka]]s pilsētās [[Bagdāde|Bagdādē]] un [[Kirkūka|Kirkūkā]].

=== Augusts ===
[[Attēls:Beijing 2008 logo.gif|thumb|150px|[[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|Pekina 2008]]]]
* [[7. augusts]] — [[Gruzija]], pārtraucot pamieru, uzbruka Dienvidosetijas reģionam. [[Krievija]]s bruņotie spēki atbildot sāka uzbrukumu objektiem Gruzijas teritorijā — konflikta zonā, kā arī ārpus tās.
* [[8. augusts]] — [[Ķīna]]s galvaspilsētā [[Pekina|Pekinā]] sākās [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskās spēles]].
* [[10. augusts]] — aizdegās un uzsprāga propāna rūpnīca [[Kanāda]]s pilsētā [[Toronto]]; bojā gāja viens cilvēks.
* [[14. augusts]] — Gruzija izstājās no [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS]].
* [[18. augusts]] — par [[Pakistāna]]s premjerministru iecelts [[Muhamedmians Somro]].
* [[20. augusts]] — aviokompānijas ''Spanair'' lidmašīna ar reisa numuru 5022, veicot ārkārtes nosēšanos, noslīdēja no skrejceļa un avarēja; bojā gāja 153 cilvēki un tikai 18 izglābās.
* [[24. augusts]]:
** [[Gvatemala|Gvatemalā]] nokrita lidmašīna. nogalinot 10 cilvēkus.
** pacelšanās laikā [[Kirgizstāna]]s pilsētā [[Biškeka|Biškekā]] avarēja aviokompānijas ''Iran Aseman Airlines'' pasažieru lidmašīna ''[[Boeing]] 737-219''; bojā gāja 68 cilvēki.
* [[26. augusts]] — Krievija atzina [[Dienvidosetija]]s un [[Abhāzija]]s neatkarību.

=== Septembris ===
* [[1. septembris]] — viesuļvētra Gustavs kā otrās kategorijas vētra sasniedza [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Luiziāna]]s štatu; bojā gāja 7 cilvēki. Pirms tam kā ceturtās kategorijas viesuļvētra Gustavs brāzās pāri [[Kuba]]s rietumdaļai, skarot arī [[Haiti]], [[Dominikāna|Dominikānu]] un [[Jamaika|Jamaiku]]. Tur bojā gājušo cilvēku skaits sasniedza 85 cilvēkus.
* [[6. septembris]] — [[Pakistāna|Pakistānā]] notika prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja [[Asifs Ali Zardārī]].
* [[8. septembris]] — [[ANO]] [[Starptautiskā tiesa]] sāka izskatīt [[Gruzija]]s prasību pret [[Krievija|Krieviju]].
* [[9. septembris]] — Asifs Ali Zardārī nodeva [[Pakistānas prezidenti|Pakistānas prezidenta]] zvērestu.
* [[10. septembris]] — [[Somālijas]] [[pirāts|pirāti]] nolaupīja [[Dienvidkoreja]]s kravas [[kuģis|kuģi]].
* [[16. septembris]] — [[Kaira|Kairā]] atrakts [[Ramzesa II templis]].
* [[21. septembris]] — [[Ehuds Olmerts]] atkāpās no [[Izraēlas premjerministri|Izraēlas premjerministra]] amata.
* [[24. septembris]] — [[Taro Oso]] kļuva par [[Japāna]]s premjerministru.
* [[28. septembris]] — [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] notika parlamenta vēlēšanas.

=== Oktobris ===
* [[6. oktobris]] — 6,6 balles stiprā [[Zemestrīce|zemestrīcē]] [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]] bojā gāja vismaz 65 cilvēki.
* [[7. oktobris]] — [[meteoroīds]] &quot;2008 TC&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt;&quot; kļuva par pirmo tāda tipa objektu, kas zinātniski novērots pirms sadursmes ar [[Zeme|Zemi]].
* [[22. oktobris]] — Indijas Kosmosa izpētes organizācija (jeb ISRO) veiksmīgi palaida [[Kosmosa kuģis|kosmosa kuģi]] ''Chandrayaan-1'' [[Mēness]] izpētes misijā.
* [[29. oktobris]]:
** [[Pakistāna|Pakistānā]] notika 6,4 balles spēcīga zemestrīce; bojā gāja vismaz 200 cilvēki;
** apvienojās aviokompānijas ''Delta'' un ''Northwest Airlines'', izveidojot pasaules lielāko aviokompāniju ''Delta''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://nwa.com/features/mergerletter/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2008|11|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080913203259/http://nwa.com/features/mergerletter/ |archivedate={{dat|2008|09|13||bez}} }}&lt;/ref&gt;

=== Novembris ===
[[Attēls:BarackObama2005portrait.jpg|thumb|120px|[[Baraks Obama]]]]
* [[4. novembris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notika [[2008. gada ASV prezidenta vēlēšanas|44. prezidenta]] un 47. viceprezidenta vēlēšanas, kurās pārliecinoši uzvarēja [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskās partijas]] kandidāts [[Baraks Obama]], kurš ar 338. pret 163. elektoru balsīm apsteidza [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskās partijas]] kandidātu [[Džons Makeins|Džonu Makeinu]]. Viceprezidenta amatā ievēlēts [[Džo Baidens]]. Šīs prezidenta vēlēšanas iegāja vēsturē ar to, ka [[Baraks Obama]] bija pirmais melnādainais [[ASV prezidents]].
* [[8. novembris]] — [[Krievija]]s zemūdenes ''[[K-152 Nerpa]]'' incidentā bojā gāja 20 cilvēku.
* [[20. novembris]] — [[Kanāda|Kanādā]] nokrita [[meteoroīds]] ''2008 Prairie meteoroid''.
* [[21. novembris]] — [[Internets|internetā]] pirmoreiz pamanīja vienu no bīstamākajiem [[Datorvīruss|datora tārpiem]] — ''[[Conficker]]''.
* [[25. novembris]] — referendumā [[Grenlande|Grenlandē]] par tās autonomijas palielināšanu no [[Dānija]]s, 75% vēlētāju deva atbalstu.
* [[26. novembris|26]].—[[29. novembris]] — sērijā teroristu uzbrukumu [[Indija]]s finanšu galvaspilsētā [[Mumbaja|Mumbajā]] bojā gāja 195, bet ievainoti vismaz 239 cilvēki.
* [[29. novembris]] — grautiņos [[Nigērija|Nigērijā]] bojā gāja 381, bet ievainojumus guva vismaz 300 cilvēki.

=== Decembris ===
* [[5. decembris]] — mirstīgās atliekas, kuras atrada 1991. gadā, ar [[Dezoksiribonukleīnskābe|DNS]] testa palīdzību beidzot identificētas kā [[Cars|cara]] [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja II Romanova]] atliekas.
* [[7. decembris]] — [[Gana|Ganā]] notika parlamenta vēlēšanas.
* [[9. decembris]] — par [[Lietuva]]s premjerministru iecelts [[Andrjus Kubiļus]].
* [[14. decembris]] — spēcīgs sniegputenis [[Francija]]s dienvidos izjauca transporta kustību un atstāja bez elektrības un komunikācijām {{sk|70000}} cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.delfi.lv/news/world/other/article.php?id=22650818 |title=Sniegputenis Francijas dienvidos bez elektrības atstāj 70 000 cilvēku |access-date={{dat|2008|12|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110812021846/http://www.delfi.lv/news/world/other/article.php?id=22650818 |archivedate={{dat|2011|08|12||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* [[15. decembris]] — formāli sadalītas [[Nīderlandes Antiļas]].&lt;ref name=&quot;endofNA&quot;&gt;[http://www.government.nl/News/Press_releases_and_news_items/2007/February/Agreement_on_division_of_Netherlands_Antilles Agreement on division of Netherlands Antilles] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081009134416/http://www.government.nl/News/Press_releases_and_news_items/2007/February/Agreement_on_division_of_Netherlands_Antilles |date={{dat|2008|10|09||bez}} }}{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[16. decembris]] — [[Zviedrija]]s dienvidus satricināja 4,7 balles stipra [[zemestrīce]]. Grūdieni reģistrēti plkst. 6:20 pēc vietējā laika. Zemestrīces epicentrs atradies 59 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Malme]]s, Zviedrijas trešās lielākās pilsētas. Pazemes grūdieni bija jūtami Zviedrijas dienviddaļā un [[Dānija]]s ziemeļos, arī galvaspilsētā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]].&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zalazeme/nature/article.php?id=79961 TVNET :: Daba — Zviedriju satricina 4,7 balles stipra zemestrīce]&lt;/ref&gt;
* [[27. decembris]] — [[Izraēla]] veica gaisa uzbrukumu [[Gazas josla|Gazas sektoram]], kurā bojā gāja vismaz 375 cilvēki, no kuriem 60 bija civilpersonas, bet vismaz 1700 tika ievainoti.
* [[28. decembris]] — [[Bangladeša|Bangladešā]] notika vēlēšanas pēc divu gadu politiskās krīzes.
* [[30. decembris]] — [[Halīfa tornis|Dubaijas torņa]] augstums sasniedza 780 metrus.

== Dzimuši ==

* [[22. februāris]] — [[Lennarts Karls]] (''Lennart Karl''), vācu futbolists

== Miruši ==

=== Janvāris ===
[[Attēls:Edmund Hillary, c. 1953, autograph removed.jpg|thumb|120px|[[Edmunds Hilarijs]]]]
[[Attēls:Bobby Fischer 1960 in Leipzig.jpg|thumb|120px|[[Bobijs Fišers]]]]
[[Attēls:Heath Ledger 2006 - Cropped, Facing Left.jpg|thumb|120px|[[Hīts Ledžers]]]]
[[Attēls:President Suharto, 1993.jpg|thumb|120px|[[Suharto]]]]
* [[3. janvāris]] — [[Aleksandrs Abdulovs]] (''Александр Абдулов''), krievu aktieris (dzimis 1953. gadā)
* [[11. janvāris]] — [[Edmunds Hilarijs]] (''Edmund Hillary''), Jaunzēlandes alpīnists (dzimis 1919. gadā)
* [[17. janvāris]] — [[Bobijs Fišers]] (''Bobby Fischer''), ASV dzimis Islandes šahists (dzimis 1943. gadā)
* [[22. janvāris]] — [[Hīts Ledžers]] (''Heath Ledger''), Austrālijas aktieris (dzimis 1979. gadā)
* [[27. janvāris]] — [[Suharto]] (''Suharto''), Indonēzijas prezidents (dzimis 1921. gadā)

=== Februāris ===
* [[5. februāris]] — [[Mahariši Mahešs Jogi]] (महर्षि महेश योगी), Indijas reliģiskais līderis (dzimis ap 1917. gadu)
* [[6. februāris]] — [[Dīters Nolls]] (''Dieter Noll''), vācu rakstnieks (dzimis 1927. gadā)
* [[10. februāris]] — [[Rojs Šaiders]] (''Roy Scheider''), amerikāņu aktieris (dzimis 1932. gadā)
* [[12. februāris]] — [[Badri Patarkacišvilli]] (ბადრი პატარკაციშვილი), Gruzijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1955. gadā)
* [[15. februāris]] (oficiāli atzīts par mirušu) — [[Stīvs Fosets]] (''Steve Fossett''), ASV aviators, burātājs, ceļotājs (dzimis 1944. gadā)
* [[18. februāris]] — [[Alēns Robs-Grijē]] (''Alain Robbe-Grillet''), franču rakstnieks un kinorežisors (dzimis 1922. gadā)

=== Marts ===
* [[18. marts]] — [[Entonijs Mingella]] (''Anthony Minghella''), angļu dramaturgs un režisors (dzimis 1954. gadā)
* [[19. marts]]:
** [[Arturs Klārks]] (''Arthur Clarke''), angļu rakstnieks (dzimis 1917. gadā)
** [[Pols Skofīlds]] (''Paul Scofield''), angļu aktieris (dzimis 1922. gadā)
* [[24. marts]]:
** [[Nīls Espinols]] (''Neil Aspinall''), angļu producents (dzimis 1942. gadā)
** [[Ričards Vidmarks]] (''Richard Widmark''), amerikāņu aktieris (dzimis 1914. gadā)
* [[27. marts]] — [[Žans Marī Balestrs]] (''Jean-Marie Balestre''), franču sporta administrators (dzimis 1921. gadā)
* [[29. marts]] — [[Rajko Mitičs]] (''Рајко Митић''), Dienvidslāvijas futbolists un treneris (dzimis 1922. gadā)

=== Aprīlis ===
* [[5. aprīlis]] — [[Čārltons Hestons]] (''Charlton Heston''), amerikāņu aktieris (dzimis 1923. gadā)
* [[29. aprīlis]] — [[Alberts Hofmanis]] (''Albert Hofmann''), Šveices ķīmiķis (dzimis 1906. gadā)

=== Maijs ===
[[Attēls:Sydney Pollack.jpg|thumb|120px|[[Sidnijs Polaks]]]]
* [[12. maijs]] — [[Irena Sendlere]] (''Irena Sendlerowa''), ebreju bērnu glābēja Holokausta laikā (dzimusi 1910. gadā)
* [[26. maijs]] — [[Sidnijs Polaks]] (''Sydney Pollack''), ASV kinorežisors, producents un aktieris (dzimis 1934. gadā)

=== Jūnijs ===
[[Attēls:Tschingis Ajtmatow.jpg|thumb|120px|[[Čingizs Aitmatovs]]]]
* [[7. jūnijs]] — [[Dino Rizi]] (''Dino Risi''), itāļu kinorežisors (dzimis 1916. gadā)
* [[10. jūnijs]] — [[Čingizs Aitmatovs]] (''Чыңгыз Айтматов''), kirgīzu rakstnieks (dzimis 1928. gadā)
* [[13. jūnijs]] — [[Broņislavs Geremeks]] (''Bronisław Geremek''), Polijas politiķis, vēsturnieks (dzimis 1932. gadā)
* [[22. jūnijs]] — [[Džordžs Karlins]] (''George Carlin''), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1937. gadā)
* [[24. jūnijs]] — [[Leonīds Hurvičs]] (''Leonid Hurwicz''), Krievijā dzimis ASV ekonomists (dzimis 1917. gadā)
* [[28. jūnijs]] — [[Ruslana Koršunova]] (''Руслана Коршунова''), Krievijas modele (dzimusi 1987. gadā)

=== Jūlijs ===
* [[6. jūlijs]] — [[Nonna Mordjukova]] (''Нонна Мордюкова''), krievu aktrise (dzimusi 1925. gadā)

=== Augusts ===
[[Attēls:Aleksandr Solzhenitsyn 1974crop.jpg|thumb|120px|[[Aleksandrs Solžeņicins]]]]
* [[3. augusts]] — [[Aleksandrs Solžeņicins]] (''Александр Солженицын''), krievu rakstnieks (dzimis 1918. gadā)
* [[10. augusts]] — [[Aizeks Heiss]] (''Isaac Hayes''), ASV mūziķis (dzimis 1942. gadā)
* [[28. augusts]] — [[Fils Hills]] (''Philip Hill''), ASV autosportists (dzimis 1927. gadā)

=== Septembris ===
[[Attēls:Paul Newman 1954.JPG|thumb|120px|[[Pols Ņūmens]]]]
* [[12. septembris]] — [[Deivids Fosters Volless]] (''David Foster Wallace''), ASV rakstnieks (dzimis 1962. gadā)
* [[26. septembris]] — [[Pols Ņūmens]] (''Paul Newman''), ASV aktieris (dzimis 1925. gadā)

=== Oktobris ===
[[Attēls:JoergHaider Sep07 (cropped).JPG|thumb|120px|[[Jergs Haiders]]]]
* [[11. oktobris]]:
** [[Vija Artmane]], Latvijas aktrise (dzimusi 1929. gadā)
** [[Jergs Haiders]] (''Jörg Haider''), Austrijas politiķis (dzimis 1950. gadā)
* [[13. oktobris]] — [[Aleksejs Čerepanovs]] (''Алексей Черепанов''), krievu hokejists (dzimis 1989. gadā)

=== Novembris ===
[[Attēls:Miriam makeba 01.jpg|thumb|120px|[[Miriama Makeba]]]]
* [[4. novembris]] — [[Maikls Kraitons]] (''Michael Crichton''), ASV fantastikas rakstnieks (dzimis 1942. gadā)
* [[9. novembris]] — [[Miriama Makeba]] (''Miriam Makeba''), Dienvidāfrikas dziedātāja, aktrise un cilvēktiesību aktīviste (1932. gadā)

=== Decembris ===
* [[5. decembris]] — [[Aleksijs II]] (''Алексий II''), Maskavas un visas Krievzemes patriarhs (dzimis 1929. gadā)

== Nobela prēmijas ==
* [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Pols Krugmans]]
* [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Makoto Kobajaši]], [[Tošihide Maskava]] (益川 敏英), [[Joičiro Nambu]]
* [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Fransuāza Barē-Sinūsi]], [[Haralds cur Hauzens]], [[Liks Montaņjē]]
* [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Martins Čalfijs]] (''Martin Chalfie''), [[Osamu Šimomura]] (下村 脩), [[Rodžers Tsiens]] (錢永健)
* [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Žans Marī Gistavs Leklēzio]]
* [[Nobela miera prēmija|Miera prēmija]] — [[Marti Ahtisāri]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{gg2}}

[[Kategorija:2008. gads| ]]</text>
      <sha1>hj8lklrk4lca4dkh8yjwsy9va66cq4t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Borobudura</title>
    <ns>0</ns>
    <id>57266</id>
    <revision>
      <id>4450196</id>
      <parentid>3611763</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T13:51:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4450196</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1325" sha1="q9v0kel0w46sornkq9ibb7p28wp3i5r" xml:space="preserve">[[Attēls:Borobudur-Nothwest-view.jpg|300px|thumb|right|Skats uz Borobuduru no ziemeļrietumiem.]]
[[Attēls:Borobudur.Stupas.am002.JPG|300px|thumb|right|Borobudura statujas]]

'''Borobudura''' ir [[9. gadsimts|9. gadsimtā]] [[Šrīvidžaja]]s valstī celts [[budisti|budistu]] piemineklis, kas atrodas [[Centrālā Java|Centrālajā Javā]], [[Indonēzija|Indonēzijā]].&lt;ref&gt;{{PZT|118|Borobudurs}}&lt;/ref&gt; Piemineklis ir veidots uz sešām platformām un izdaiļots ar 2672 [[cilnis|ciļņu]] grupām un 504 [[Buda]]s statujām.&lt;ref name=&quot;p35-36&quot;&gt;Chandi Borobudur - A Monument of Mankind, Soekmono, The Unesco Press, Paris, 1976 [http://unesdoc.unesco.org/images/0002/000200/020097E.pdf#search=%22soekmono%20chandi%20borobudur%22], 35.-36.lpp. atjaunots {{dat|2007|01|27}}&lt;/ref&gt; Tempļa galvenais kupols tika uzbūvēts uz augšējās platformas, kam apkārt izvietotas 72 Budas statujas.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Reliģija-aizmetnis}}

{{coord|display=title|7|36|28|S|110|12|13|E|region:IQ_scale:5000}}

{{Indonēzija UNESCO}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Budistu tempļi]]
[[Kategorija:Arheoastronomija]]
[[Kategorija:Indonēzijas arheoloģiskie pieminekļi]]
[[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Indonēzijā]]</text>
      <sha1>q9v0kel0w46sornkq9ibb7p28wp3i5r</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450202</id>
      <parentid>4450196</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T13:58:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4450202</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1332" sha1="bu2jhwlgum7t2kqxqtovkya1j3pbhrf" xml:space="preserve">[[Attēls:Borobudur-Nothwest-view.jpg|300px|thumb|right|Skats uz Borobuduru no ziemeļrietumiem.]]
[[Attēls:Borobudur.Stupas.am002.JPG|300px|thumb|right|Borobudura statujas]]

'''Borobudura''' ir [[9. gadsimts|9. gadsimtā]] [[Šrīvidžaja]]s impērijas laikā celta [[budisti|budistu]] svētvieta, kas atrodas [[Centrālā Java|Centrālajā Javā]], [[Indonēzija|Indonēzijā]].&lt;ref&gt;{{PZT|118|Borobudurs}}&lt;/ref&gt; Piemineklis ir veidots uz sešām platformām un izdaiļots ar 2672 [[cilnis|ciļņu]] grupām un 504 [[Buda]]s statujām.&lt;ref name=&quot;p35-36&quot;&gt;Chandi Borobudur - A Monument of Mankind, Soekmono, The Unesco Press, Paris, 1976 [http://unesdoc.unesco.org/images/0002/000200/020097E.pdf#search=%22soekmono%20chandi%20borobudur%22], 35.-36.lpp. atjaunots {{dat|2007|01|27}}&lt;/ref&gt; Tempļa galvenā [[stūpa]] uzbūvēta uz augšējās platformas, tai apkārt izvietotas 72 Budas statujas.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Reliģija-aizmetnis}}

{{coord|display=title|7|36|28|S|110|12|13|E|region:IQ_scale:5000}}

{{Indonēzija UNESCO}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Budistu tempļi]]
[[Kategorija:Arheoastronomija]]
[[Kategorija:Indonēzijas arheoloģiskie pieminekļi]]
[[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Indonēzijā]]</text>
      <sha1>bu2jhwlgum7t2kqxqtovkya1j3pbhrf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Milans Barošs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>59487</id>
    <revision>
      <id>4450154</id>
      <parentid>4449894</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T13:02:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4450154</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4810" sha1="rga5tj39j958fvyj1made9dva20nc0y" xml:space="preserve">{{Futbolista info
|               vārds = Milans Barošs
|                foto = [[Attēls:Milan Baroš3, FCB-SLAVIA 30092018.jpg|225px]]
|         pilns vārds = Milans Barošs
|    dzimšanas datums = {{dzimšanas datums un vecums|1981|10|28}}
|      dzimtā pilsēta = {{flaga|Čehoslovākija}} [[Valašske Meziržīči]]
|            dzimtene = [[Čehoslovākija]]
|     miršanas datums = 
|    miršanas pilsēta = 
|     miršanas valsts = 
|              augums = 184 cm
|             iesauka = 
|            pozīcija = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] 
|               klubs = {{flaga|Čehija}} [[FK Vigantice]]
|              numurs = 
|    jauniešu sezonas = 1987—1991&lt;br /&gt;1991—1993&lt;br /&gt;1993—1998
|      jauniešu klubi = {{flaga|Čehija}} [[FC Vigantice]]&lt;br /&gt;{{flaga|Čehija}} [[RK Rožnov p. Radhoštěm]]&lt;br /&gt;{{flaga|Čehija}} [[Ostravas &quot;Banik&quot;]]
|             sezonas = 1998—2001&lt;br /&gt;2002—2005&lt;br /&gt;2005—2007&lt;br /&gt;2007—2008&lt;br /&gt;2008&lt;br /&gt;2008—2013&lt;br /&gt;2013&lt;br /&gt;2013—2014&lt;br /&gt;2014—2015&lt;br /&gt;2015—2016&lt;br /&gt;2016—2017&lt;br /&gt;2017—2020&lt;br /&gt;2020
|               klubi = {{flaga|Čehija}} [[Ostravas &quot;Banik&quot;]]&lt;br /&gt;{{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]]&lt;br /&gt;{{flaga|Anglija}} [[Birmingemas &quot;Aston Villa&quot;]]&lt;br /&gt;{{flaga|Francija}} [[Lionas &quot;Olympique&quot;]]&lt;br /&gt;{{flaga|Anglija}} {{īre}} [[Portsmouth F.C.|Portsmouth]]&lt;br /&gt;{{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]]&lt;br /&gt;{{flaga|Čehija}} [[Ostravas &quot;Banik&quot;]]&lt;br /&gt;{{flaga|Turcija}} [[Antalaspor]]&lt;br /&gt;{{flaga|Čehija}} [[Ostravas &quot;Banik&quot;]]&lt;br /&gt;{{flaga|Čehija}} [[FK Mladá Boleslav|Mladá Boleslav]]&lt;br /&gt;{{flaga|Čehija}} [[Liberecas &quot;Slovan&quot;]]&lt;br /&gt;{{flaga|Čehija}} [[Ostravas &quot;Banik&quot;]]&lt;br /&gt;{{flaga|Čehija}} [[FK Vigantice]]
|       spēles(vārti) = 76 (23)&lt;br /&gt;68 (19)&lt;br /&gt;42 {{0}}(9)&lt;br /&gt;24 {{0}}(7) &lt;br /&gt;12 {{0}}(0)&lt;br /&gt;93 {{0}}(48)&lt;br /&gt;12 {{0}}(5)&lt;br /&gt;13 {{0}}(2)&lt;br /&gt;11 {{0}}(2)&lt;br /&gt;21 {{0}}(6)&lt;br /&gt;24 {{0}}(5)&lt;br /&gt;58 {{0}}(16)&lt;br /&gt;8 {{0}}(12)
|          ni sezonas = 2001—2012
|          ni komanda = {{flaga|Čehija}} [[Čehijas futbola izlase|Čehija]]
|    ni spēles(vārti) = 93 (41)
|     trenera sezonas = 
|       trenera klubi = 
|         ni izmaiņas = 
|         pk izmaiņas = 
}}

'''Milans Barošs''' ({{val|cs|Milan Baroš}}; dzimis [[1981]]. gada [[28. oktobris|28. oktobrī]]) ir bijušais [[čehi|čehu]] [[futbols|futbolists]], [[Ostravas &quot;Baník&quot;]] uzbrucējs un [[Čehijas futbola izlase]]s spēlētājs.

Spēlējis arī [[Ostravas &quot;Baník&quot;]], &quot;[[Liverpool FC]]&quot;, &quot;[[Birmingemas &quot;Aston Villa&quot;]]&quot;, [[Lionas &quot;Olympique&quot;]], [[Portsmouth FC]] un [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]]

2008./09. gada sezonā viņš kļuva par [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] rezultatīvāko spēlētāju ar 20 gūtiem vārtiem. [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā futbolā]] viņš ieguva [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā#Vārtu guvēji|Zelta futbolzābaku]], gūstot piecus vārtus. Viņa 41 vārti Čehijas izlasē ir otrais labākais rādītājs, atpaliekot tikai no [[Jans Kollers|Jana Kollera]].

== Sasniegumi ==
'''Liverpool'''

* [[Anglijas Līgas kauss]]: 2002–03
* [[UEFA Čempionu līga]]: 2004–05

'''Olympique Lyon'''

* [[Ligue 1|Francijas Ligue 1]]: 2006–07, 2007–08
* [[Trophée des Champions]]: 2007

'''Portsmouth'''

* [[FA kauss]]: 2007–08

'''Galatasaray'''

* [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2011–12

'''Mladá Boleslav'''

* [[Čehijas kauss futbolā|Čehijas kauss]]: 2015–16

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] labākais vārtu guvējs: 2004
* Turcijas Superlīgas labākais vārtu guvējs: 2008–09

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


{{Čehijas futbolists-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Baroszs, Milans}}
[[Kategorija:1981. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Čehijas futbolisti]]
[[Kategorija:Čehijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2000. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Lionas &quot;Olympique&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2004. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Zlīnas apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Portsmouth FC spēlētāji]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]]
[[Kategorija:Antalyaspor spēlētāji]]
[[Kategorija:Ostravas &quot;Baník&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Mladá Boleslav spēlētāji]]
[[Kategorija:Liberecas &quot;Slovan&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>rga5tj39j958fvyj1made9dva20nc0y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Emre Belezoglu</title>
    <ns>0</ns>
    <id>60034</id>
    <revision>
      <id>4450220</id>
      <parentid>4449889</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T14:16:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4450220</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4400" sha1="1ye0tjwzbtvbtmyb3zbg68h1kxi877n" xml:space="preserve">{{Futbolista info
|               vārds = Emre Belezoglu
|                foto = Emre in national team (11.08.2010) (cropped).JPG
|         pilns vārds = Emre Belezoglu
|    dzimšanas datums = {{dzimšanas datums un vecums|1980|9|7}}
|      dzimtā pilsēta = {{flaga|Turcija}} [[Stambula]]
|            dzimtene = [[Turcija]]
|     miršanas datums = 
|    miršanas pilsēta = 
|     miršanas valsts = 
|              augums = 171 cm
|             iesauka = 
|            pozīcija = [[Pussargs (futbols)|pussargs]]
|               klubs = {{flaga|Turcija}} [[Antalyaspor]] (treneris)
|              numurs = 
|    jauniešu sezonas = 1992—1994&lt;br /&gt;1994—1996
|      jauniešu klubi = {{flaga|Turcija}} [[Zeytinburnuspor]]&lt;br /&gt;{{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]]
|             sezonas = 1996—2001&lt;br /&gt;2001—2005&lt;br /&gt;2005—2008&lt;br /&gt;2008—2012&lt;br /&gt;2012&lt;br /&gt;2013—2015&lt;br /&gt;2015—2019&lt;br /&gt;2019—2020
|               klubi = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]]&lt;br /&gt;{{flaga|Itālija}} [[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Milānas &quot;Inter&quot;]]&lt;br /&gt;{{flaga|Anglija}} [[Ņūkāslas &quot;United&quot;]]&lt;br /&gt;{{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]]&lt;br /&gt;{{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Atletico&quot;]]&lt;br /&gt;{{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]]&lt;br /&gt;{{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Başakşehir&quot;]]&lt;br /&gt;{{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]]
|       spēles(vārti) = 102 (13)&lt;br /&gt;{{0}}78 {{0}}(5)&lt;br /&gt;{{0}}58 {{0}}(5) &lt;br /&gt;103 (12)&lt;br /&gt;{{0}}{{0}}7 {{0}}(1)&lt;br /&gt;{{0}}56 (14)&lt;br /&gt;104 (11)&lt;br /&gt;26 (3)
|          ni sezonas = 2000—2019
|          ni komanda = {{fb|TUR}}
|    ni spēles(vārti) = 101 {{0}}(9)
|     trenera sezonas =20212021&lt;br /&gt;2021—2023&lt;br /&gt;2023—2024&lt;br /&gt;2025— 
|       trenera klubi ={{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]] (pagaidu treneris)&lt;br /&gt;{{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Başakşehir&quot;]]&lt;br /&gt;{{flaga|Turcija}} [[MKE Ankaragücü|Ankaragücü]]&lt;br /&gt;{{flaga|Turcija}} [[Antalyaspor]] 
|         ni izmaiņas = 
|         pk izmaiņas = 
}}

'''Emre Belezoglu''' ({{val-tr|Emre Belözoğlu}}, dzimis {{Dat|1980|9|7}}, [[Stambula|Stambulā]], [[Turcija|Turcijā]]) ir [[Turcija]]s [[futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists. Kopš 2024. gada Belezoglu ir [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] kluba ''[[Antalyaspor]]'' galvenais treneris.

Emre ir viens no sekmīgākajiem [[turki|turku]] futbolistiem un, pateicoties arī viņam, [[Galatasarajas sporta klubs]] guva panākumus [[2000. gads|2000]]. gada [[UEFA]] kausa izcīņā. Viņš ir bijis arī [[Turcijas futbola izlase]]s komandas kapteinis.

2004. gadā [[Pelē]] viņu iekļāva savā [[FIFA 100]] sarakstā kā vienu no 125 labākajiem futbolistiem futbola vēsturē. 2020. gada 28. oktobrī [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahče]] paziņoja, ka Belezoglu ir aizgājis no profesionālā futbola un iecelts par kluba futbola direktoru, pārraugot 2020.–2021. gada vasaras transfēru logu.

== Sasniegumi ==

=== Spēlētāja karjera ===
'''Galatasaray'''

* [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 1997—98, 1998—99, 1999—2000
* [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 1998—99, 1999—2000
* [[Turcijas Superkauss]]: 1997
* [[UEFA kauss]]: 1999—2000
* [[UEFA Superkauss]]: 2000

'''Inter Milan'''

* [[Coppa Italia]]: 2004—05

'''Newcastle United'''

* [[UEFA Intertoto kauss]]: 2006

'''Fenerbahçe'''

* Turcijas Superlīga: 2010—11, 2013—14
* Turcijas kauss: 2011—12, 2012—13
* Turcijas Superkauss: 2009, 2014

'''Atlético Madrid'''

* UEFA Superkauss: 2012

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[FIFA 100]]

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{Turcijas futbolists-aizmetnis}}

{{FIFA 100}}

{{DEFAULTSORT:Belezoglu, Emre}}
[[Kategorija:1980. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Turcijas futbolisti]]
[[Kategorija:Turcijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:FIFA 100]]
[[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Madrides &quot;Atletico&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Newcastle United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Başakşehir&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Milānas &quot;Internazionale&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Turcijas futbola treneri]]
[[Kategorija:Stambulas ilā dzimušie]]</text>
      <sha1>1ye0tjwzbtvbtmyb3zbg68h1kxi877n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Japānas Grand Prix</title>
    <ns>0</ns>
    <id>65801</id>
    <revision>
      <id>4450300</id>
      <parentid>4085153</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T17:37:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4450300</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9227" sha1="9ygqjgxcafywoygkp05uvvf0fmg4oiw" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā|string=Grand Prix}}
{{atjaunināt}}
{{atsauces+}}

{{F1 Grand Prix infokaste| 
  Nos          = [[Japāna]]s ''Grand Prix'' | 
  Vlt          = Japāna |
  Trase        = [[Sudzuka]] |
  Att          = Circuit Suzuka.png | 
  Apl          = 53 |
  Tgar         = 5,807 |
  Sgar         = 307,573 | 
  Rek_uzv_pil  = {{flaga|Vācija}} [[Mihaels Šūmahers]] (6) |
  Rek_uzv_kom  = {{flaga|Lielbritānija}} [[McLaren]] (9) |
  Gads         = 2026 | 
  Uzv_pil      = {{flaga|ITA}} [[Kimi Antonelli]] |
  Uzv_kom      = {{flaga|GER}} [[Mercedes F1|Mercedes]] |
  Uzv_laik     = 1:28:03.403 | 
  Pole_pil     = {{flaga|ITA}} [[Kimi Antonelli]] |
  Pole_kom     = {{flaga|GER}} [[Mercedes F1|Mercedes]] |
  Pole_lai     = 1:28.778 | 
  AA_pil       = {{flaga|ITA}} [[Kimi Antonelli]] |
  AA_kom       = {{flaga|GER}} [[Mercedes F1|Mercedes]]|
  AA_laik      = 1:32.432 | 
}}
'''Japānas ''Grand Prix''''' ir ikgadēja [[Formula 1]] ''[[F1 Grand Prix saraksts|Grand Prix]]'' izcīņa. Tā pirmo reizi norisinājās [[1963]]. gadā, tomēr F1 čempionāta kalendārā to iekļauj tikai sākot ar {{f1|1976}}. gadu.

Pirmās divas F1 čempionātā rīkotās sacīkstes norisinājās [[Fudži trase|Fudži trasē]], tomēr līdz nākamajai Japānas GP izcīņai vajadzēja gaidīt vairākus gadus. {{f1|1987}}. gadā šī sacīkste atgriezās čempionāta kalendārā, sacīkstes notika [[Sudzuka]]s trasē. Tur tās rīkoja līdz {{f1|2006}}. gadam, ieskaitot. {{f1|2007}}. un {{f1|2008}}. gadā sacīkstes atgriezās Fudži. Bija plānots, ka sākot ar {{f1|2009}}. gadu tiks ieviesta sistēma, kurā nepāra gados sacīkstes tiks rīkotas Sudzukā, bet pāra gados — Fudži, tomēr Fudži trases īpašnieki vēlāk no šīs sistēmas atteicās, līdz ar to Sudzuku padarot par vienīgo Japānas GP mājvietu.

Japānā visvairāk ir uzvarējis [[Mihaels Šūmahers]]: 6 reizes. ''[[McLaren]]'' komandas piloti ir uzvarējuši 8 reizes, vairāk nekā citu komandu piloti.

== Uzvarētāji ==
=== Vairākkārtējie uzvarētāji (piloti) ===

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! U.
! Pilots
! Gadi
|-
! 6
| {{flaga|Vācija}} [[Mihaels Šūmahers]]
| {{f1|1995}}, {{f1|1997}}, {{f1|2000}}, {{f1|2001}}, {{f1|2002}}, {{f1|2004}}
|-
! 5
| {{flaga|GBR}} [[Luiss Hamiltons]]
| {{f1|2007}}, {{f1|2014}}, {{f1|2015}}, {{f1|2017}}, {{f1|2018}}
|-
!rowspan=&quot;2|4
| {{flaga|Vācija}} [[Sebastiāns Fetels]]
| {{f1|2009}}, {{f1|2010}}, {{f1|2012}}, {{f1|2013}}
|-
| {{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]]
| {{f1|2022}}, {{f1|2023}}, {{f1|2024}}, {{f1|2025}}
|-
!rowspan=&quot;5&quot;| 2
| {{flaga|Austrija}} [[Gerhards Bergers]]
| {{f1|1987}}, {{f1|1991}}
|-
| {{flaga|Brazīlija}} [[Airtons Senna]]
| {{f1|1988}}, {{f1|1993}}
|-
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Deimons Hills]]
| {{f1|1994}}, {{f1|1996}}
|-
| {{flaga|Somija}} [[Mika Hekinens]]
| {{f1|1998}}, {{f1|1999}}
|-
| {{flaga|Spānija}} [[Fernando Alonso]]
| {{f1|2006}}, {{f1|2008}}
|}

=== Vairākkārtējie uzvarētāji (komandas) ===

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! U.
! Komanda
! Gadi
|-
! 9
| {{flaga|Lielbritānija}} [[McLaren]]
| {{f1|1977}}, {{f1|1988}}, {{f1|1991}}, {{f1|1993}}, {{f1|1998}}, {{f1|1999}}, {{f1|2005}}, {{f1|2007}}, {{f1|2011}}
|-
! 8
| {{flaga|Austrija}} [[Red Bull Racing|Red Bull]]
| {{f1|2009}}, {{f1|2010}}, {{f1|2012}}, {{f1|2013}}, {{f1|2022}}, {{f1|2023}}, {{f1|2024}}, {{f1|2025}}
|-
!rowspan=&quot;2&quot;| 7
| {{flaga|Itālija}} [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]
| {{f1|1987}}, {{f1|1997}}, {{f1|2000}}, {{f1|2001}}, {{f1|2002}}, {{f1|2003}}, {{f1|2004}}
|-
| {{flaga|GER}} [[Mercedes F1|Mercedes]]
| {{f1|2014}}, {{f1|2015}}, {{f1|2016}}, {{f1|2017}}, {{f1|2018}}, {{f1|2019}}, {{f1|2026}}
|-
!rowspan=&quot;2&quot;| 3 
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Benetton Formula|Benetton]]
| {{f1|1989}}, {{f1|1990}}, {{f1|1995}}
|-
| {{flaga|Lielbritānija}} [[WilliamsF1|Williams]]
| {{f1|1992}}, {{f1|1994}}, {{f1|1996}}
|-
! 2
| {{flaga|Francija}} [[Renault F1|Renault]]
| {{f1|2006}}, {{f1|2008}}
|}

=== Saraksts ===
Minēti tikai uzvarētāji tajos ''Grand Prix'', kas aizvadīti F1 sezonu ietvaros.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot;
|-
! Gads
! Pilots
! Konstruktors
! Vieta
! Ziņojums
|-
!{{f1|2026}}
| {{flaga|ITA}} [[Kimi Antonelli]]
| [[Mercedes F1|Mercedes]]
|[[Sudzuka]]
| {{f1gp2|2026|Japānas}}
|-
!{{f1|2025}}
| {{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]]
| [[Red Bull Racing|Red Bull]]-[[Honda RBPT]]
|[[Sudzuka]]
| {{f1gp2|2025|Japānas}}
|-
!{{f1|2024}}
| {{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]]
| [[Red Bull Racing|Red Bull]]-[[Honda RBPT]]
|[[Sudzuka]]
| {{f1gp2|2024|Japānas}}
|-
!{{f1|2023}}
| {{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]]
| [[Red Bull Racing|Red Bull]]-[[Honda RBPT]]
|[[Sudzuka]]
| {{f1gp2|2023|Japānas}}
|-
!{{f1|2022}}
| {{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]]
| [[Red Bull Racing|Red Bull]]-[[RBPT]]
|[[Sudzuka]]
| {{f1gp2|2022|Japānas}}
|-
!{{f1|2012}}
| {{flaga|Vācija}} [[Sebastiāns Fetels]]
| [[Red Bull Racing|Red Bull]]-[[Renault]]
|[[Sudzuka]]
| {{f1gp2|2012|Japānas}}
|-
!{{f1|2011}}
|{{flaga|Lielbritānija}} [[Džensons Batons]]
|[[Team McLaren|McLaren]]-[[Mercedes-Benz|Mercedes]]
|[[Sudzuka]]
| {{f1gp2|2011|Japānas}}
|-
!{{f1|2010}}
| {{flaga|Vācija}} [[Sebastiāns Fetels]]
| [[Red Bull Racing|Red Bull]]-[[Renault]]
|[[Sudzuka]]
| {{f1gp2|2010|Japānas}}
|-
!{{f1|2009}}
| {{flaga|Vācija}} [[Sebastiāns Fetels]]
| [[Red Bull Racing|Red Bull]]-[[Renault]]
|[[Sudzuka]]
| {{f1gp2|2009|Japānas}}
|-
!{{f1|2008}}
| {{flaga|Spānija}} [[Fernando Alonso]]
|[[Renault F1|Renault]]
|[[Fudži trase|Fudži]]
| {{f1gp2|2008|Japānas}}
|-
!{{f1|2007}}
|{{flaga|Lielbritānija}} [[Luiss Hamiltons]]
|[[Team McLaren|McLaren]]-[[Mercedes-Benz|Mercedes]]
|[[Fudži trase|Fudži]]
| {{f1gp2|2007|Japānas}}
|-
!{{f1|2006}}
| {{flaga|Spānija}} [[Fernando Alonso]]
|[[Renault F1|Renault]]
|[[Sudzuka]]
| {{f1gp2|2006|Japānas}}
|-
!{{f1|2005}}
|{{flaga|Somija}} [[Kimi Reikenens]]
|[[Team McLaren|McLaren]]-[[Mercedes-Benz|Mercedes]]
|[[Sudzuka]]
| {{f1gp2|2005|Japānas}}
|-
!{{f1|2004}}
| {{flaga|Vācija}} [[Mihaels Šūmahers]]
|[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]
|[[Sudzuka]]
| {{f1gp2|2004|Japānas}}
|-
!{{f1|2003}}
| {{flaga|Brazīlija}} [[Rubenšs Barikello]]
|[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]
|[[Sudzuka]]
| {{f1gp2|2003|Japānas}}
|-
!{{f1|2002}}
| {{flaga|Vācija}} [[Mihaels Šūmahers]]
|[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]
|[[Sudzuka]]
| {{f1gp2|2002|Japānas}}
|-
!{{f1|2001}}
| {{flaga|Vācija}} [[Mihaels Šūmahers]]
|[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]
|[[Sudzuka]]
| {{f1gp2|2001|Japānas}}
|-
!{{f1|2000}}
| {{flaga|Vācija}} [[Mihaels Šūmahers]]
|[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]
|[[Sudzuka]]
| {{f1gp2|2000|Japānas}}
|-
!{{f1|1999}}
|{{flaga|Somija}} [[Mika Hekinens]]
|[[Team McLaren|McLaren]]-[[Mercedes-Benz|Mercedes]]
|[[Sudzuka]]
| {{f1gp2|1999|Japānas}}
|-
!{{f1|1998}}
|{{flaga|Somija}} [[Mika Hekinens]]
|[[Team McLaren|McLaren]]-[[Mercedes-Benz|Mercedes]]
|[[Sudzuka]]
| {{f1gp2|1998|Japānas}}
|-
!{{f1|1997}}
| {{flaga|Vācija}} [[Mihaels Šūmahers]]
|[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]
|[[Sudzuka]]
| {{f1gp2|1997|Japānas}}
|-
!{{f1|1996}}
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Deimons Hills]]
|[[WilliamsF1|Williams]]-[[Renault F1|Renault]]
|[[Sudzuka]]
| {{f1gp2|1996|Japānas}}
|-
!{{f1|1995}}
| {{flaga|Vācija}} [[Mihaels Šūmahers]]
|[[Benetton Formula|Benetton]]-[[Renault F1|Renault]]
|[[Sudzuka]]
| {{f1gp2|1995|Japānas}}
|-
!{{f1|1994}}
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Deimons Hills]]
|[[WilliamsF1|Williams]]-[[Renault F1|Renault]]
|[[Sudzuka]]
| {{f1gp2|1994|Japānas}}
|-
!{{f1|1993}}
| {{flaga|Brazīlija}} [[Airtons Senna]]
|[[Team McLaren|McLaren]]-[[Ford Motor Company|Ford]]
|[[Sudzuka]]
| {{f1gp2|1993|Japānas}}
|-
!{{f1|1992}}
|{{flaga|Itālija}} [[Rikardo Patrēze]]
|[[WilliamsF1|Williams]]-[[Renault F1|Renault]]
|[[Sudzuka]]
| {{f1gp2|1992|Japānas}}
|-
!{{f1|1991}}
| {{flaga|Austrija}} [[Gerhards Bergers]]
|[[Team McLaren|McLaren]]-[[Honda Racing F1|Honda]]
|[[Sudzuka]]
| {{f1gp2|1991|Japānas}}
|-
!{{f1|1990}}
| {{flaga|Brazīlija}} [[Nelsons Pikē]]
|[[Benetton Formula|Benetton]]-[[Ford Motor Company|Ford]]
|[[Sudzuka]]
| {{f1gp2|1990|Japānas}}
|-
!{{f1|1989}}
|{{flaga|Itālija}} [[Alesandro Nanīni]]
|[[Benetton Formula|Benetton]]-[[Ford Motor Company|Ford]]
|[[Sudzuka]]
| {{f1gp2|1989|Japānas}}
|-
!{{f1|1988}}
| {{flaga|Brazīlija}} [[Airtons Senna]]
|[[Team McLaren|McLaren]]-[[Honda Racing F1|Honda]]
|[[Sudzuka]]
| {{f1gp2|1988|Japānas}}
|-
!{{f1|1987}}
| {{flaga|Austrija}} [[Gerhards Bergers]]
|[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]
|[[Sudzuka]]
| {{f1gp2|1987|Japānas}}
|- bgcolor=&quot;#dddddd&quot;
!1986&lt;br /&gt;–&lt;br /&gt;1978
|colspan=&quot;4&quot;| ''Netika aizvadītas''
|-
!{{f1|1977}}
|{{flaga|Lielbritānija}} [[Džeimss Hants]]
|[[Team McLaren|McLaren]]-[[Ford Motor Company|Ford]]
|[[Fudži trase|Fudži]]
| {{f1gp2|1977|Japānas}}
|-
!{{f1|1976}}
| {{flaga|ASV}} [[Mario Andreti]]
|[[Team Lotus|Lotus]]-[[Ford Motor Company|Ford]]
|[[Fudži trase|Fudži]]
| {{f1gp2|1976|Japānas}}
|}

== Skatīt arī ==
* [[F1 Grand Prix saraksts]]
== Ārējās saites ==
*[https://www.suzukacircuit.jp/f1_en/ Japanese Grand Prix at the Suzuka Circuit website] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170308031810/https://www.suzukacircuit.jp/f1_en/ |date=8 March 2017 }}

{{F1 Grand Prix saraksts}}

[[Kategorija:Japānas Grand Prix|*]]</text>
      <sha1>9ygqjgxcafywoygkp05uvvf0fmg4oiw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450302</id>
      <parentid>4450300</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T17:39:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4450302</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9227" sha1="p6ntcg40tvvsjbu4obbq6fst5ypy0g8" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā|string=Grand Prix}}
{{atjaunināt}}
{{atsauces+}}

{{F1 Grand Prix infokaste| 
  Nos          = [[Japāna]]s ''Grand Prix'' | 
  Vlt          = Japāna |
  Trase        = [[Sudzuka]] |
  Att          = Circuit Suzuka.png | 
  Apl          = 53 |
  Tgar         = 5,807 |
  Sgar         = 307,573 | 
  Rek_uzv_pil  = {{flaga|Vācija}} [[Mihaels Šūmahers]] (6) |
  Rek_uzv_kom  = {{flaga|Lielbritānija}} [[McLaren]] (9) |
  Gads         = 2026 | 
  Uzv_pil      = {{flaga|ITA}} [[Kimi Antonelli]] |
  Uzv_kom      = {{flaga|GER}} [[Mercedes F1|Mercedes]] |
  Uzv_laik     = 1:28:03.403 | 
  Pole_pil     = {{flaga|ITA}} [[Kimi Antonelli]] |
  Pole_kom     = {{flaga|GER}} [[Mercedes F1|Mercedes]] |
  Pole_lai     = 1:28.778 | 
  AA_pil       = {{flaga|ITA}} [[Kimi Antonelli]] |
  AA_kom       = {{flaga|GER}} [[Mercedes F1|Mercedes]]|
  AA_laik      = 1:32.432 | 
}}
'''Japānas ''Grand Prix''''' ir ikgadēja [[Formula 1]] ''[[F1 Grand Prix saraksts|Grand Prix]]'' izcīņa. Tā pirmo reizi norisinājās [[1963]]. gadā, tomēr F1 čempionāta kalendārā to iekļauj tikai sākot ar {{f1|1976}}. gadu.

Pirmās divas F1 čempionātā rīkotās sacīkstes norisinājās [[Fudži trase|Fudži trasē]], tomēr līdz nākamajai Japānas GP izcīņai vajadzēja gaidīt vairākus gadus. {{f1|1987}}. gadā šī sacīkste atgriezās čempionāta kalendārā, sacīkstes notika [[Sudzuka]]s trasē. Tur tās rīkoja līdz {{f1|2006}}. gadam, ieskaitot. {{f1|2007}}. un {{f1|2008}}. gadā sacīkstes atgriezās Fudži. Bija plānots, ka sākot ar {{f1|2009}}. gadu tiks ieviesta sistēma, kurā nepāra gados sacīkstes tiks rīkotas Sudzukā, bet pāra gados — Fudži, tomēr Fudži trases īpašnieki vēlāk no šīs sistēmas atteicās, līdz ar to Sudzuku padarot par vienīgo Japānas GP mājvietu.

Japānā visvairāk ir uzvarējis [[Mihaels Šūmahers]]: 6 reizes. ''[[McLaren]]'' komandas piloti ir uzvarējuši 9 reizes, vairāk nekā citu komandu piloti.

== Uzvarētāji ==
=== Vairākkārtējie uzvarētāji (piloti) ===

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! U.
! Pilots
! Gadi
|-
! 6
| {{flaga|Vācija}} [[Mihaels Šūmahers]]
| {{f1|1995}}, {{f1|1997}}, {{f1|2000}}, {{f1|2001}}, {{f1|2002}}, {{f1|2004}}
|-
! 5
| {{flaga|GBR}} [[Luiss Hamiltons]]
| {{f1|2007}}, {{f1|2014}}, {{f1|2015}}, {{f1|2017}}, {{f1|2018}}
|-
!rowspan=&quot;2|4
| {{flaga|Vācija}} [[Sebastiāns Fetels]]
| {{f1|2009}}, {{f1|2010}}, {{f1|2012}}, {{f1|2013}}
|-
| {{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]]
| {{f1|2022}}, {{f1|2023}}, {{f1|2024}}, {{f1|2025}}
|-
!rowspan=&quot;5&quot;| 2
| {{flaga|Austrija}} [[Gerhards Bergers]]
| {{f1|1987}}, {{f1|1991}}
|-
| {{flaga|Brazīlija}} [[Airtons Senna]]
| {{f1|1988}}, {{f1|1993}}
|-
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Deimons Hills]]
| {{f1|1994}}, {{f1|1996}}
|-
| {{flaga|Somija}} [[Mika Hekinens]]
| {{f1|1998}}, {{f1|1999}}
|-
| {{flaga|Spānija}} [[Fernando Alonso]]
| {{f1|2006}}, {{f1|2008}}
|}

=== Vairākkārtējie uzvarētāji (komandas) ===

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! U.
! Komanda
! Gadi
|-
! 9
| {{flaga|Lielbritānija}} [[McLaren]]
| {{f1|1977}}, {{f1|1988}}, {{f1|1991}}, {{f1|1993}}, {{f1|1998}}, {{f1|1999}}, {{f1|2005}}, {{f1|2007}}, {{f1|2011}}
|-
! 8
| {{flaga|Austrija}} [[Red Bull Racing|Red Bull]]
| {{f1|2009}}, {{f1|2010}}, {{f1|2012}}, {{f1|2013}}, {{f1|2022}}, {{f1|2023}}, {{f1|2024}}, {{f1|2025}}
|-
!rowspan=&quot;2&quot;| 7
| {{flaga|Itālija}} [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]
| {{f1|1987}}, {{f1|1997}}, {{f1|2000}}, {{f1|2001}}, {{f1|2002}}, {{f1|2003}}, {{f1|2004}}
|-
| {{flaga|GER}} [[Mercedes F1|Mercedes]]
| {{f1|2014}}, {{f1|2015}}, {{f1|2016}}, {{f1|2017}}, {{f1|2018}}, {{f1|2019}}, {{f1|2026}}
|-
!rowspan=&quot;2&quot;| 3 
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Benetton Formula|Benetton]]
| {{f1|1989}}, {{f1|1990}}, {{f1|1995}}
|-
| {{flaga|Lielbritānija}} [[WilliamsF1|Williams]]
| {{f1|1992}}, {{f1|1994}}, {{f1|1996}}
|-
! 2
| {{flaga|Francija}} [[Renault F1|Renault]]
| {{f1|2006}}, {{f1|2008}}
|}

=== Saraksts ===
Minēti tikai uzvarētāji tajos ''Grand Prix'', kas aizvadīti F1 sezonu ietvaros.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot;
|-
! Gads
! Pilots
! Konstruktors
! Vieta
! Ziņojums
|-
!{{f1|2026}}
| {{flaga|ITA}} [[Kimi Antonelli]]
| [[Mercedes F1|Mercedes]]
|[[Sudzuka]]
| {{f1gp2|2026|Japānas}}
|-
!{{f1|2025}}
| {{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]]
| [[Red Bull Racing|Red Bull]]-[[Honda RBPT]]
|[[Sudzuka]]
| {{f1gp2|2025|Japānas}}
|-
!{{f1|2024}}
| {{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]]
| [[Red Bull Racing|Red Bull]]-[[Honda RBPT]]
|[[Sudzuka]]
| {{f1gp2|2024|Japānas}}
|-
!{{f1|2023}}
| {{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]]
| [[Red Bull Racing|Red Bull]]-[[Honda RBPT]]
|[[Sudzuka]]
| {{f1gp2|2023|Japānas}}
|-
!{{f1|2022}}
| {{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]]
| [[Red Bull Racing|Red Bull]]-[[RBPT]]
|[[Sudzuka]]
| {{f1gp2|2022|Japānas}}
|-
!{{f1|2012}}
| {{flaga|Vācija}} [[Sebastiāns Fetels]]
| [[Red Bull Racing|Red Bull]]-[[Renault]]
|[[Sudzuka]]
| {{f1gp2|2012|Japānas}}
|-
!{{f1|2011}}
|{{flaga|Lielbritānija}} [[Džensons Batons]]
|[[Team McLaren|McLaren]]-[[Mercedes-Benz|Mercedes]]
|[[Sudzuka]]
| {{f1gp2|2011|Japānas}}
|-
!{{f1|2010}}
| {{flaga|Vācija}} [[Sebastiāns Fetels]]
| [[Red Bull Racing|Red Bull]]-[[Renault]]
|[[Sudzuka]]
| {{f1gp2|2010|Japānas}}
|-
!{{f1|2009}}
| {{flaga|Vācija}} [[Sebastiāns Fetels]]
| [[Red Bull Racing|Red Bull]]-[[Renault]]
|[[Sudzuka]]
| {{f1gp2|2009|Japānas}}
|-
!{{f1|2008}}
| {{flaga|Spānija}} [[Fernando Alonso]]
|[[Renault F1|Renault]]
|[[Fudži trase|Fudži]]
| {{f1gp2|2008|Japānas}}
|-
!{{f1|2007}}
|{{flaga|Lielbritānija}} [[Luiss Hamiltons]]
|[[Team McLaren|McLaren]]-[[Mercedes-Benz|Mercedes]]
|[[Fudži trase|Fudži]]
| {{f1gp2|2007|Japānas}}
|-
!{{f1|2006}}
| {{flaga|Spānija}} [[Fernando Alonso]]
|[[Renault F1|Renault]]
|[[Sudzuka]]
| {{f1gp2|2006|Japānas}}
|-
!{{f1|2005}}
|{{flaga|Somija}} [[Kimi Reikenens]]
|[[Team McLaren|McLaren]]-[[Mercedes-Benz|Mercedes]]
|[[Sudzuka]]
| {{f1gp2|2005|Japānas}}
|-
!{{f1|2004}}
| {{flaga|Vācija}} [[Mihaels Šūmahers]]
|[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]
|[[Sudzuka]]
| {{f1gp2|2004|Japānas}}
|-
!{{f1|2003}}
| {{flaga|Brazīlija}} [[Rubenšs Barikello]]
|[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]
|[[Sudzuka]]
| {{f1gp2|2003|Japānas}}
|-
!{{f1|2002}}
| {{flaga|Vācija}} [[Mihaels Šūmahers]]
|[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]
|[[Sudzuka]]
| {{f1gp2|2002|Japānas}}
|-
!{{f1|2001}}
| {{flaga|Vācija}} [[Mihaels Šūmahers]]
|[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]
|[[Sudzuka]]
| {{f1gp2|2001|Japānas}}
|-
!{{f1|2000}}
| {{flaga|Vācija}} [[Mihaels Šūmahers]]
|[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]
|[[Sudzuka]]
| {{f1gp2|2000|Japānas}}
|-
!{{f1|1999}}
|{{flaga|Somija}} [[Mika Hekinens]]
|[[Team McLaren|McLaren]]-[[Mercedes-Benz|Mercedes]]
|[[Sudzuka]]
| {{f1gp2|1999|Japānas}}
|-
!{{f1|1998}}
|{{flaga|Somija}} [[Mika Hekinens]]
|[[Team McLaren|McLaren]]-[[Mercedes-Benz|Mercedes]]
|[[Sudzuka]]
| {{f1gp2|1998|Japānas}}
|-
!{{f1|1997}}
| {{flaga|Vācija}} [[Mihaels Šūmahers]]
|[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]
|[[Sudzuka]]
| {{f1gp2|1997|Japānas}}
|-
!{{f1|1996}}
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Deimons Hills]]
|[[WilliamsF1|Williams]]-[[Renault F1|Renault]]
|[[Sudzuka]]
| {{f1gp2|1996|Japānas}}
|-
!{{f1|1995}}
| {{flaga|Vācija}} [[Mihaels Šūmahers]]
|[[Benetton Formula|Benetton]]-[[Renault F1|Renault]]
|[[Sudzuka]]
| {{f1gp2|1995|Japānas}}
|-
!{{f1|1994}}
| {{flaga|Lielbritānija}} [[Deimons Hills]]
|[[WilliamsF1|Williams]]-[[Renault F1|Renault]]
|[[Sudzuka]]
| {{f1gp2|1994|Japānas}}
|-
!{{f1|1993}}
| {{flaga|Brazīlija}} [[Airtons Senna]]
|[[Team McLaren|McLaren]]-[[Ford Motor Company|Ford]]
|[[Sudzuka]]
| {{f1gp2|1993|Japānas}}
|-
!{{f1|1992}}
|{{flaga|Itālija}} [[Rikardo Patrēze]]
|[[WilliamsF1|Williams]]-[[Renault F1|Renault]]
|[[Sudzuka]]
| {{f1gp2|1992|Japānas}}
|-
!{{f1|1991}}
| {{flaga|Austrija}} [[Gerhards Bergers]]
|[[Team McLaren|McLaren]]-[[Honda Racing F1|Honda]]
|[[Sudzuka]]
| {{f1gp2|1991|Japānas}}
|-
!{{f1|1990}}
| {{flaga|Brazīlija}} [[Nelsons Pikē]]
|[[Benetton Formula|Benetton]]-[[Ford Motor Company|Ford]]
|[[Sudzuka]]
| {{f1gp2|1990|Japānas}}
|-
!{{f1|1989}}
|{{flaga|Itālija}} [[Alesandro Nanīni]]
|[[Benetton Formula|Benetton]]-[[Ford Motor Company|Ford]]
|[[Sudzuka]]
| {{f1gp2|1989|Japānas}}
|-
!{{f1|1988}}
| {{flaga|Brazīlija}} [[Airtons Senna]]
|[[Team McLaren|McLaren]]-[[Honda Racing F1|Honda]]
|[[Sudzuka]]
| {{f1gp2|1988|Japānas}}
|-
!{{f1|1987}}
| {{flaga|Austrija}} [[Gerhards Bergers]]
|[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]
|[[Sudzuka]]
| {{f1gp2|1987|Japānas}}
|- bgcolor=&quot;#dddddd&quot;
!1986&lt;br /&gt;–&lt;br /&gt;1978
|colspan=&quot;4&quot;| ''Netika aizvadītas''
|-
!{{f1|1977}}
|{{flaga|Lielbritānija}} [[Džeimss Hants]]
|[[Team McLaren|McLaren]]-[[Ford Motor Company|Ford]]
|[[Fudži trase|Fudži]]
| {{f1gp2|1977|Japānas}}
|-
!{{f1|1976}}
| {{flaga|ASV}} [[Mario Andreti]]
|[[Team Lotus|Lotus]]-[[Ford Motor Company|Ford]]
|[[Fudži trase|Fudži]]
| {{f1gp2|1976|Japānas}}
|}

== Skatīt arī ==
* [[F1 Grand Prix saraksts]]
== Ārējās saites ==
*[https://www.suzukacircuit.jp/f1_en/ Japanese Grand Prix at the Suzuka Circuit website] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170308031810/https://www.suzukacircuit.jp/f1_en/ |date=8 March 2017 }}

{{F1 Grand Prix saraksts}}

[[Kategorija:Japānas Grand Prix|*]]</text>
      <sha1>p6ntcg40tvvsjbu4obbq6fst5ypy0g8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Franks de Būrs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>86819</id>
    <revision>
      <id>4450253</id>
      <parentid>4449887</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T15:02:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4450253</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8815" sha1="12k65edbn4cac2s0880t8taqsfcvti7" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Franks de Būrs
| image = FrankBoer.JPG
| image_size = 220
| caption = Franks de Būrs 2011. gadā
| fullname = Francisks de Būrs
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1970|5|15}}
| birth_place = {{vieta|Nīderlande|Horna|2s=Horna (Ziemeļholande)}}
| height = 181
| position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]]
| currentclub = 
| youthyears1 = 1984—1988
| youthclubs1 = {{flaga|Nīderlande}} [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;|Ajax]]
| years1 = 1988—1999
| clubs1 = {{flaga|Nīderlande}} [[AFC Ajax|Ajax]]
| caps1 = 328
| goals1 = 30
| years2 = 1999—2003
| clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]]
| caps2 = 144
| goals2 = 5
| years3 = 2003—2004
| clubs3 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
| caps3 = 15
| goals3 = 1
| years4 = 2004
| clubs4 = {{flaga|Skotija}} [[Rangers F.C.|Rangers]]
| caps4 = 15
| goals4 = 2
| years5 = 2004—2005
| clubs5 = {{flaga|Katara}} [[Al-Rayyan SC|Al-Rayyan]]
| caps5 = 16
| goals5 = 5
| years6 = 2005—2006
| clubs6 = {{flaga|Katara}} [[Al-Shamal SC|Al-Shamal]]
| caps6 = 1
| goals6 = 0
| totalcaps = 519
| totalgoals = 43
| nationalyears1 = 1990—2004
| nationalteam1 = {{fb|NED}}
| nationalcaps1 = 112
| nationalgoals1 = 13
| manageryears1 = 2007—2010
| managerclubs1 = {{flaga|Nīderlande}} [[AFC Ajax|Ajax]] (jauniešu treneris)
| manageryears2 = 2008—2010
| managerclubs2 = {{fb|NED}} (asistents)
| manageryears3 = 2010—2016
| managerclubs3 = {{flaga|Nīderlande}} [[AFC Ajax|Ajax]]
| manageryears4 = 2016
| managerclubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Internazionale]]
| manageryears5 = 2017
| managerclubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]
| manageryears6 = 2018—2020
| managerclubs6 = {{flaga|ASV}} [[Atlantas &quot;United&quot;]]
| manageryears7 = 2020—2021
| managerclubs7 = {{fb|NED}}
| managerclubs8 = {{flaga|AAE}} [[Al Jazira Club|Al Jazira]]
| manageryears8 = 2023
}}

'''Franks de Būrs''' ({{val-nl|Frank de Boer}}; dzimis {{dat|1970|5|15}} [[Horna (Ziemeļholande)|Hornā]]) ir bijušais [[Nīderlande]]s [[futbolists]], tagad&amp;nbsp;— futbola treneris. Viņš ir jaunākais no dvīņu brāļiem, viņa brālis [[Ronalds de Būrs]] arī bija profesionāls futbolists un daļu karjeras viņi aizvadīja vienos klubos. Franks bija [[aizsargs (futbols)|aizsargs]] ar labu piespēļu prasmi un standartsituāciju izpildi. No 2020. gada septembra līdz 2021. gada jūnijam bija [[Nīderlandes futbola izlase]]s galvenais treneris.

== Futbolista karjera ==
De Būrs savu karjeru sāka kā kreisais malējais aizsargs [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]], bet tad sāka spēlēt centra aizsarga pozīcijā, kur spēlēja arī nacionālās izlases rindās. Pēc tam, kad viņš ar ''Ajax'' ieguva [[Čempionu līga]]s un [[UEFA kauss|UEFA]] kausu, viņš pievienojās ''[[FC Barcelona]]'', kur viņam panākumus atkārtot neizdevās. Turklāt viņam nācās piedzīvot negodu sakarā ar pozitīviem testiem ar aizliegto preparātu [[nandrolons|nandrolonu]]. Viņš pavadīja nepilnu sezonu [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]], pievienojoties klubam 2003. gada vasarā. 2004. gada janvārī viņš pārcēlās uz [[Glāzgovas &quot;Rangers&quot;]]. Rangers komandu viņš kopā ar dvīņubrāli Ronaldu pameta pēc [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionāta]] (viņi spēlēja kopā Ajax, Barcelona un Rangers komandā), lai karjeru noslēgtu [[Katara|Katarā]] ''[[Al-Rayyan Sports Club|Al-Rayyan]]'' klubā. Par spēlētāja karjeras beigšanu viņš paziņoja 2006. gada aprīlī.

[[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandes izlasē]] debitēja {{dat|1990|9|26||bez}} spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]]. Pirmos vārtus izlases rindās guva {{dat|1991|6|5||bez}} pret [[Somijas futbola izlase|Somiju]]. Piedalījies divos [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīros — [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]] un [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gadā]], kā arī trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] ([[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]], [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]]). Visas trīs reizes komanda sasniedza Eiropas čempionāta pusfinālu, bet 1998. gada Pasaules kausā izcīnīja 4. vietu. Ilgus gadus bijis izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]. Karjeru izlasē noslēdza pēc 2004. gada Eiropas čempionāta finālturnīra. Kopumā izlases rindās aizvadījis 112 spēles un guvis 13 vārtus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eu-football.info/_player.php?id=4363 |title=Frank de Boer, footballer |language=en |website=eu-football.info |accessdate={{dat|2020|10|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Trenera karjera ==
Kopš 2007. gada viņš darbojās kā ''[[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;|Ajax]]'' kluba jauniešu treneris, kā arī [[Nīderlandes futbola izlase]]s trenera asistents kopā ar citu bijušo futbolistu [[Filips Koku|Filipu Koku]]. No 2010. līdz 2016. gadam  bija ''Ajax'' galvenais treneris. 2016. gada augustā kļuva par [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]] galveno treneri.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=http://www.inter.it/en/news/54061/frank-de-boer-confirmed-as-new-head-coach |title=Frank de Boer confirmed as new Head Coach |language=en |accessdate={{dat|2016|8|21||bez}} |date={{dat|2016|8|9||bez}} |publisher=Milānas &quot;Internazionale&quot; |archive-date={{dat|2016|08|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160812153220/http://www.inter.it/en/news/54061/frank-de-boer-confirmed-as-new-head-coach }}&lt;/ref&gt; 2017. gadā vadījis [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s klubu ''[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]''.

No 2018. līdz 2020. gadam strādāja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] — bija [[Major League Soccer|MLS]] komandas ''[[Atlanta United FC|Atlanta United]]'' galvenais treneris. {{dat|2020|9|23||bez}} tika apstiprināts par [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandes izlases]] galveno treneri.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sports/futbols/de-burs-parnem-niderlandes-futbola-izlases-grozus-14248786 |title=De Būrs pārņem Nīderlandes futbola izlases grožus |date={{dat|2020|9|24||bez}}|website=diena.lv |accessdate={{dat|2020|10|11||bez}} }}&lt;/ref&gt; [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionātā]] Nīderlandes izlase izstājās astotdaļfinālā, ar 0:2 piekāpjoties [[Čehijas futbola izlase|Čehijai]]. Drīz pēc tam pēc apbusējas vienošanās ar [[Nīderlandes Futbola asociācija|Nīderlandes Futbola asociāciju]] de Būrs galvenā trenera amatu atstāja.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/euro_2020/29062021-de_burs_neizpildita_uzdevuma_del_atstaj_n |title=De Būrs neizpildītā uzdevuma dēļ atstāj Nīderlandes izlases trenera amatu |date={{dat|2021|6|29||bez}}|website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2021|7|14||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2023. gada 5. jūnijā De Būrs tika iecelts par [[AAE Pro līga|AAE Pro līgas]] kluba [[Al Jazira Club|Al Jazira]] galveno treneri, parakstot divu gadu līgumu, lai aizstātu savu tautieti [[Marsels Kaizers|Marselu Kaizeru]].

== Sasniegumi ==

=== Spēlētāja karjera ===
'''Ajax'''

* [[Eredivisie]]: 1989–90, 1993–94, 1994–95, 1995–96, 1997–98
* [[KNVB beker]]: 1992–93, 1997–98
* [[Johan Cruijff Schaal]]: 1993, 1994, 1995
* [[UEFA Čempionu līga]]: 1994–95
* [[UEFA kauss]]: 1991–92
* [[UEFA Superkauss]]: 1995
* [[Starpkontinentālais kauss]]: 1995

'''Barcelona'''

* [[Spānijas La Liga]]: 1998–99

=== Trenera karjera ===
'''Ajax'''

* Eredivisie: 2010–11, 2011–12, 2012–13, 2013–14
* Johan Cruijff Schaal: 2013

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{Nīderlandes futbolists-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Būrs, Franks de}}
[[Kategorija:1970. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Nīderlandes futbolisti]]
[[Kategorija:Nīderlandes izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Nīderlandes futbola treneri]]
[[Kategorija:1994. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:1992. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2000. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2004. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Dopinga lietas futbolā]]
[[Kategorija:Rangers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Amsterdamas &quot;Ajax&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Nīderlandes futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā treneri]]
[[Kategorija:Ziemeļholandē dzimušie]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]]
[[Kategorija:Al-Rayyan SC spēlētāji]]
[[Kategorija:Al-Shamal SC spēlētāji]]</text>
      <sha1>12k65edbn4cac2s0880t8taqsfcvti7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šampēteris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>92245</id>
    <revision>
      <id>4450135</id>
      <parentid>4449991</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T12:45:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-20122-04|~2026-20122-04]], atjaunoju versiju, ko saglabāja 人间百态</comment>
      <origin>4412699</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4380" sha1="huu292j9f9k3ruyg19ldezxgvglqb7d" xml:space="preserve">{{Pilsētas daļas infokaste
| nosaukums = Šampēteris
| attels = [[Attēls:Rimako.JPG|250px]]
| paraksts = Tekstiluzņēmums &quot;Rimako&quot;.
| karte = [[Attēls:Sampeteris karte.png|250px]]
| paraksts2 = 
| pilseta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]]
| priekspilseta = [[Zemgales priekšpilsēta]]
| apaksrajoni = 
| platiba = 1,366 km²
| iedzivotaju_skaits = 4 650 ([[2025. gads|2025]])
| iever_celtnes = 
| udenstilpnes = 
| parki = 
| autobuss = {{Rīga sab|t=a|8|22|32|43|44|53|56|63}}
| trolejbuss = 
| tramvajs = 
| mikroautobuss = 
| cits = 
| pasta_indekss = 
| areja_saite = [http://www.apkaimes.lv/sakums/sampeteris/ apkaimes.lv]
}}

'''Šampēteris''', agrāk '''Šampetris''' (no {{val|fr|champêtre}} — 'lauciniecisks'), ir [[Rīga]]s pilsētas [[apkaime]] [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], [[Zemgales priekšpilsēta|Zemgales priekšpilsētā]]. Šampētera apkaime atrodas [[Rīga]]s rietumu daļas centrā. Tā robežojas ar [[Imanta (Rīga)|Imantas]], [[Zasulauks|Zasulauka]], [[Pleskodāle]]s un [[Zolitūde]]s apkaimēm. Šampētera apkaimes robežas ir [[Lielirbes iela]], dzelzceļš, [[Jāņa Endzelīna iela (Rīga)|Jāņa Endzelīna iela]], [[Irlavas iela (Rīga)|Irlavas iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] un [[Ventspils iela (Rīga)|Ventspils iela]].

Šampētera apkaimes kopējā platība ir 1,366 km², kas ir apmēram četras reizes mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs [[Rīga|Rīgā]], taču, pat neskatoties uz šo relatīvi mazo platību, Šampētera apkaimei ir grūti uztveramas precīzas robežas. Austrumu pusē tās saplūst ar [[Zasulauks|Zasulauka]] apkaimi, bet dienvidrietumos ar [[Pleskodāle|Pleskodāli]]. Tomēr, vērtējot pašreizējās teritorijas izmantošanas īpatnības, galvenās ielu trases un dzelzceļu kā fiziski norobežojošos elementus, var uzskatīt, ka ir identificētas optimālās Šampētera apkaimes robežas. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 5023 metri.

== Vēsture ==

[[1683]]. gada kartē šeit atzīmēta Prēstinga (''Prästingshof'') un Ludendorfa (''Ludendorfshof'') muiža un Skudru krogs. [[1782]]. gadā muižiņas īpašniece bija Anna Ulrika [[Fītinghofi|fon Fītinghofa]], kas tās nodēvēja par Šampētera muižu (''Hof Champêtre'' no {{val|fr|champêtre}} — 'lauciniecisks').&lt;ref&gt;Veitners K. Pārdaugavas muižu vēsturiskā attīstība 1750. g. — 1850. g. [[LU Vēstures un filozofijas fakultāte]]s bakalaura darbs, vad. doc. J. Štrauhmanis. Rīga: 1996. — 38. lpp.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Širants R. Dažu Rīgas vietvārdu izcelšanās. Dabas un vēstures kalendārs 1972. Rīga: izdevniecība &quot;Zinātne&quot;, 1971. — 229.—235. lpp.&lt;/ref&gt;
1795. gadā muiža nonāca [[Īgelštrēmi|Oto Heinriha fon Īgelštrēma]] īpašumā.
1797. gadā Šampētera muižas teritorijā atradās divas latviešu brīvzemnieku saimniecības un krogs. 19. gadsimtā muižas zemi sadalīja apbūves gabalos, ko pārdeva vai iznomāja. 1803. gadā te nodibināja etiķa manufaktūru, 1856. gadā — alus darītavu, bet 1899. gadā — litogrāfiju. 19./20. gadsimta mijā muižiņa piederēja fon Derksu ģimenei.
1919. gadā Šampēteri administratīvi iekļāva Rīgas pilsētas teritorijā. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] muižas dzīvojamajā ēkā iekārtoja dzīvokļus, bet 1998. gadā muižas koka dzīvojamo ēku nojauca. Šobrīd apskatāma daļa no bijušā muižas parka ar nelielo dīķīti.
&lt;gallery&gt;
Attēls:Pārdaugavas 1791. gada karte.jpg|Šampētera (''Champetre'') muižiņa 1791. gada kartē
Šampētera iela pirms 1914.png|Šampētera iela (pirms 1914)
Attēls:Šampetera apkaime 1937.jpg|Šampētera apkaime 1937. gada Rīgas pilsētas plānā
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Zemgales priekšpilsēta]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā]]
* [[Rīgas klimats]]

== Piezīmes un atsauces ==
* Izmantoti materiāli no [http://www.rdpad.lv/ Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas].
* Izmantoti materiāli no [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla].
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.apkaimes.lv/sakums/sampeteris/ Apkaimes oficiālā mājas lapa]
* [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla].

{{Rīga-aizmetnis}}
{{Rīgas pilsētas daļas}}

[[Kategorija:Šampēteris| ]]</text>
      <sha1>huu292j9f9k3ruyg19ldezxgvglqb7d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rimi Baltic</title>
    <ns>0</ns>
    <id>95935</id>
    <revision>
      <id>4450628</id>
      <parentid>4423707</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T09:33:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Luvigas36437</username>
        <id>87875</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rimi Hyper */ Šobrīd ir slēgs uz rekonstrukciju.</comment>
      <origin>4450628</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="43406" sha1="go0zbuzdix6o9az0i1p9ga6fcus456d" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Uzņēmuma infokaste v2
| name = ''Rimi Baltic''
| services = 
| footnotes = 
| homepage = {{URL|rimibaltic.com}}&lt;br /&gt;{{URL|rimi.lv}}
| traded_as = 
| subsid = Rimi Igaunija (Rimi Eesti Food AS)&lt;br /&gt; Rimi Latvija (Rimi Latvia, SIA)&lt;br /&gt; Rimi Lietuva (Rimi Lietuva, UAB)
| divisions = 
| parent = 
| num_employees = 11 200&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://rimibaltic.com/|title=About us - Rimi Baltic|website=rimibaltic.com|access-date=2020-12-23|archive-date=2020-11-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20201124203643/https://rimibaltic.com/}}&lt;/ref&gt;
| owner = ''[[Salling Group ]]'' {{DEN}}
| equity = 
| assets = 
| aum = 
| net_income = 
| operating_income = 
| revenue = [[eiro|EUR]] 917 201 mil. (2019)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/news/post/news5eb5820269ab3+Mazumtirgot%C4%81js__Rimi_Latvia__p%C4%93rn_nopeln%C4%ABja_33_16_miljonus_eiro__apgroz%C4%ABjums_pieauga_par_2_6_|title=Mazumtirgotājs &quot;Rimi Latvia&quot; pērn nopelnīja 33,16 miljonus eiro, apgrozījums pieauga par 2,6% {{!}} Ziņas|website=www.firmas.lv|access-date=2020-12-23}}&lt;/ref&gt;
| products = 
| logo = [[Attēls:Rimi Baltic Logo.svg|270px]]
| industry = 
| key_people = Giedrjus Bandzevičs&lt;br /&gt;(Valdes priekšsēdētājs) &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://rimibaltic.com/|title=Management - Rimi Baltic|website=rimibaltic.com|access-date=2020-12-23|archive-date=2020-11-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20201124203643/https://rimibaltic.com/}}&lt;/ref&gt;
| area_served = {{karogs|Igaunija}} (90 veikali)&lt;br /&gt;{{karogs|Latvija}} (140 veikali)&lt;br /&gt;{{karogs|Lietuva}} (82 veikali)
| location_country = {{LAT}}
| location_city = [[Rīga]]
| defunct = 
| founder = 
| foundation = |2005. gadā (1996. gadā)
| successor = 
| predecessor = 
| fate = 
| genre = [[Mazumtirdzniecība]]
| type = 
| caption = 
| intl = 
}}

'''''Rimi Baltic''''' ir pārtikas un nepārtikas preču [[mazumtirdzniecība]]s tīkls [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas bāzēts [[Latvija]]s galvaspilsētā [[Rīga|Rīgā]]. ''Rimi Baltic'' veikalu tīkls pieder [[Dānija]]s mazumtirdzniecības uzņēmumam ''[[Salling Group]]'' (līdz 2025. gadam ''Rimi'' īpašnieks bija [[Zviedrija]]s ''[[ICA AB]]''). ''Rimi Baltic'' ietilpst uzņēmumi ''Rimi Latvia'' ([[Latvija|Latvijā]]), ''Rimi Lietuva'' ([[Lietuva|Lietuvā]]) un ''Rimi Eesti Food'' ([[Igaunija|Igaunijā]]). Šobrīd Baltijā ir 314 ''Rimi'' veikali, kā arī trīs preču izplatīšanas centri Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Uzņēmuma veikalos un administrācijā strādā vairāk kā {{sk|11200}} darbinieki.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.lv/par-rimi/par-mums|title=Par mums|website=rimi.lv|access-date=2025-02-05}}&lt;/ref&gt;

2017. gadā ar apgrozījumu 830 874 miljoni eiro ''Rimi Latvia'' ieņēma pirmo vietu [[Latvija|Latvijā]], sekojot ''[[Maxima Latvija]]'', kuras apgrozījums bija 723 05 miljoni eiro.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/maxima-latvija-pern-stradajusi-ar-rekordpelnu-un-apgrozijumu.d?id=50073725|title='Maxima Latvija' pērn strādājusi ar rekordpeļņu un apgrozījumu|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-05-29|last=DELFI|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/rimi-latvia-pelna-pagajusaja-gada-sasniegusi-32-079-miljonus-eiro.d?id=49107937|title='Rimi Latvia' peļņa pagājušajā gadā sasniegusi 32,079 miljonus eiro|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2017-08-04|last=DELFI|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2025. gadā 36 vietās Latvijā darbojās 39 ''Rimi Hyper'', 37 ''Rimi Super'', 58 ''Rimi Mini'', 6 ''Rimi Express'' veikali.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Veikalu kategorijas ==
Rimi veikalus iedala vairākās kategorijās (formātos), kuru dalījums ir atkarīgs no preču klāsta, kā arī veikala izmēra:
* ''Rimi Hyper'' — hipermārketi;
* ''Rimi Super'' — [[lielveikals|lielveikali]];
* ''Rimi Mini'' — mazā formāta veikali;
* ''Rimi Express'' — ātrās iepirkšanās veikali.

''Rimi'' lielveikalu (iepriekš pazīstami arī kā kompaktie hipermārketi) interjera dizainu var redzēt ICA mazākos lielveikalos [[Zviedrija|Zviedrijā]], tādos kā ''ICA Maxi Västra Hamnen'' [[Malme|Malmē]] un ''ICA Maxi Enköping.''

== Vēsture ==
Uzņēmums ''Rimi Baltic'' tika izveidots 2004. gadā kā [[Somija]]s ''[[Kesko|Kesko Food]]'' un [[Zviedrija]]s ''[[ICA AB]]'' kopuzņēmums ar 50 % daļu katrai. Abi uzņēmumi vienojās par darbības apvienošanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. Oficiāli ''Rimi Baltic'' darbu uzsāka 2005. gada 1. janvārī.

Pirms tam ''Kesko Food'' piederēja 6 ''Citymarket'' hipermārketu un 45 ''Säästumarket'' zemo cenu veikalu ķēde [[Igaunija|Igaunijā]], kā arī 5 ''Citymarket'' hipermārketu un 17 ''Super Netto'' zemo cenu veikalu ķēde [[Latvija|Latvijā]]. ''ICA'' piederēja 33 ''Rimi'' veikalu (supermārketu un kompakto hipermārketu) ķēde visās trijās Baltijas valstīs. Pēc apvienošanās 2005. gada laikā visi ''Citymarket'' veikali tika rekonstruēti par ''Rimi Hypermarket'' veikaliem.

2006. gada nogalē ''Kesko Food'' nolēma izstāties no apvienotās kompānijas un pārdeva ''Rimi Baltic'' daļas ''ICA'', tādējādi no 2007. gada 1. janvāra ''Rimi Baltic'' pilnībā piederēja kompānijai ''ICA AB''. Darījumi ar īpašumiem, kas attiecās uz ''Kesko'' īpašumtiesībām uz bijušajiem ''Citymarket'' veikaliem, tika pabeigti dažas dienas vēlāk.

2009. gada nogalē visā Baltijas reģionā ''Rimi'' sāka pāriet uz jaunu lielveikala koncepciju. Jaunais formāts ietvēra pircēju iepirkšanās paradumiem atbilstošu veikala iekārtojumu — nodaļu izvietojumu, pamanāmu norāžu sistēmu, videi draudzīgāku tehnoloģiju lietošanu un jaunu grafisko identitāti.&lt;ref name=&quot;rimi.lv&quot;&gt;https://www.rimi.lv/jaunumi/rimi-piesaka-jaunu-konceptu-un-atver-veikalu-nicgales-iela&lt;/ref&gt;

2010. gadā, saistībā ar ekonomisko recesiju, pēc pirmajā pusgadā piedzīvotā pārdošanas apjomu krituma, Lietuvā līdz gada beigām tika slēgti 24 nerentabli ''Rimi'' veikali. ''Rimi Baltic'' grupas veikalu pārdošanas apjoms, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli, 2010. gada pirmajā pusgadā bija 524,4 miljoni eiro. Salīdzinot ar iepriekšējā gada tādu pašu periodu, tas samazinājās par 12,5 %. Latvijā tika reģistrēts kritums par 12,1 %, Lietuvā par 16,9 %, bet Igaunijā par 10,1 %.&lt;ref&gt;[http://db.lv/r/459-tirdznieciba/461-mazumtirdznieciba/227545-rimi-jasledz-tresdala-veikalu-lietuva Rimi jāslēdz trešdaļa veikalu Lietuvā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100823044439/http://db.lv/r/459-tirdznieciba/461-mazumtirdznieciba/227545-rimi-jasledz-tresdala-veikalu-lietuva# |date={{dat|2010|08|23||bez}} }}, db.lv {{dat|2010|8|19|SK}}&lt;/ref&gt;

2016. gada 23. decembrī ''ICA Gruppen'' noslēdza vienošanās par Lietuvas uzņēmuma ''[[Palink|UAB Palink]]'' pirkšanu par 213 miljoniem eiro. ''Palink'' pārvaldīja Lietuvā otro lielāko pārtikas mazumtirdzniecības tīklu ''IKI''.&lt;ref name=&quot;DB 2016.12&quot; /&gt; Lietuvas Konkurences padome šo iegādi atļāva 2017. gada oktobrī ar nosacījumu, ka trešajām personām tiks pārdoti 17 ''Rimi'' un ''Iki'' veikali Viļņā, Kauņā, Klaipēdā un Panevēžā.&lt;ref name=&quot;TVNET 2017.10&quot; /&gt; 2018. gada marta vidū ''Rimi Lietuva'' iesniedza Konkurences padomei potenciālo pircēju kandidatūras. Padome tās neatbalstīja, pamatojot to, ka šie pircēji &quot;nenodrošinātu stabilu un vismaz tikpat efektīvu konkurenci&quot;, kādu līdz darījuma īstenošanai nodrošina pašreizējais uzņēmums. Aprīlī Konkurences padome paziņoja, ka tiek pārtraukta ''Iki'' pārdošana ''Rimi''.&lt;ref name=&quot;Jauns.lv 2018.04.18&quot; /&gt;

2025. gada 5. martā tika paziņots, ka ''[[ICA AB]]'' ir vienojies par 1,3 miljardiem eiro pārdot ''Rimi Baltic'' [[Dānija]]s mazumtirdzniecības grupai ''[[Salling Group]]''.&lt;ref name=&quot;delfi 2025.03.05&quot; /&gt; 5. maijā ''Rimi Baltic'' pārdošanu atļāva [[Eiropas Komisija]]. Darījums tika pabeigts 2. jūnijā.
Jaunā ''Rimi'' stratēģija, kuru saka izstrādāt jau pirms pārdošanas un kura saskan ar ''Salling Group'' zemo cenu politiku, paredz nepārtikas un dārgāko pārtikas preču piedāvājuma samazināšanu veikalos, uz to rēķina palielinot salīdzinoši lēto un vidēji dārgo preču daudzumu. Tai skaitā plānots līdz 33 % pacelt pēc veikalu tīkla pasūtījuma ražoto preču daudzumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/si-prece-pazudis-no-rimi-plauktiem-tirdzniecibas-tikls-ievies-jaunu-biznesa-strategiju-kas-vel-tiks-iznemts-no-sortimenta|title=Šī prece pazudīs no “Rimi” plauktiem! Tirdzniecības tīkls ievieš jaunu biznesa stratēģiju – kas vēl tiks izņemts no sortimenta?|website=LA.LV|access-date=2025-06-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2026. gada 7. janvārī SIA ''Rimi Baltic'' vienojās izpirkt ''Rimi'' noliktavu ārpakalpojumu sniedzēja SIA ''HAVI Logistics'' 100 % kapitāldaļas (to skaitā ''Havi Logistics UAB'' Lietuvā un ''Havi Logistics OÜ'' Igaunijā).&lt;ref name=&quot;db 2026.01.07&quot; /&gt;

=== Rimi Latvia ===
[[Attēls:RIMI Hypermarket logo.jpg|thumb|150px|''Rimi Hypermarket'' logo līdz 2010. gadam]]
[[Attēls:Super Netto old logo.png|thumb|''Supernetto'' sākotnējais logo līdz 2008. gadam]]
''Rimi Latvia'' vēsture aizsākās 1996. gadā, kad [[Latvija|Latvijā]] nodibināja uzņēmumu SIA &quot;Rimi Baltija&quot;. [[1997]]. gada 20. [[februāris|februārī]] tirdzniecības centrā [[Tirdzniecības centrs &quot;Dole&quot;|&quot;Dole&quot;]] atklāja pirmo ''Rimi'' veikalu Latvijā, tādējādi Latvijā iedibinot lielveikalu tradīcijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/rimi-par-vienu-cenu-vares-nopirkt-divus-produktus-179665|title=Rimi par vienu cenu varēs nopirkt divus produktus|website=Dienas Bizness|access-date=2025-08-19|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[2000. gads|2000]]. gadā ''Rimi Baltija'' apvienojās ar [[Interpegro]] tīklu, kā rezultātā ''Rimi Baltija'' kļuva par tirgus līderi. [[2001. gads|2001]]. gadā Latvijā ienāca Somijas uzņēmums [[Kesko|Kesko Food]] un tika atklāts pirmais lielveikals ''Citymarket''. Tajā pašā gadā nodibināja uzņēmumu SIA &quot;Rimi Latvia&quot;. 2001. gada maijā atklāja pirmo hipermārketu Latvijā — ''MAXI RIMI'' hipermārketu tirdzniecības centrā [[Tirdzniecības parks &quot;Alfa&quot;|Alfa]]. 2002. gadā ''Kesko'' Latvijā atklāja pirmo zemo cenu veikalu ''Supernetto''. Tas atradās Saharova ielā 23a [[Rīga|Rīgā]]. 2003. gadā [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava ielā]] 161 atklāja ''Rimi'' izplatīšanas centru, kas bija pirmais un lielākais ''Rimi'' izplatīšanas centrs Baltijas valstīs.&lt;ref&gt;[http://www.financenet.lv/zinas/kompanijas/article.php?id=15315 Rīgā topošā &quot;Rimi&quot; noliktavu un biroju ēka būs uzņēmuma centrālais ofiss Baltijas valstīs], financenet.lv, {{dat|2002|8|30|SK}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā gadā ''Rimi'' investori [[Zviedrija]]s kompānija ''ICA AB'' un [[Somija]]s kompānija Kesko Food Ltd parakstīja nodomu protokolu par kopuzņēmuma izveidi Baltijas valstīs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rimi.lv/lat/par_mums/vesture/ |title=Rimi Latvia vēsture |access-date={{dat|2009|10|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090325102647/http://www.rimi.lv/lat/par_mums/vesture/ |archivedate={{dat|2009|03|25||bez}} }}&lt;/ref&gt;

2004. gadā ieviesa jauno ''Rimi'' hipermārketu koncepciju, atbilstoši tai pārveidojot visus kompānijas hipermārketus, bet 2005. gada 1. janvārī darbību Baltijas valstīs sāka kopuzņēmums ''Rimi Baltic''.&lt;ref&gt;[http://www.financenet.lv/zinas/kompanijas/article.php?id=31248 Darbību uzsāk &quot;Rimi&quot; un &quot;Kesko Food&quot; kopuzņēmums &quot;Rimi Baltic&quot;], tvnet.lv, {{dat|2005|1|3|SK}}&lt;/ref&gt; 2005. gada laikā ''Rimi'' lielveikalus pārveidoja atbilstoši jaunajai koncepcijai ar jaunu logo un interjeru. 2006. gadā Zviedrijas kompānija ''ICA AB'', iegādājoties ''Kesko'' daļu, pilnībā pārņēma savā īpašumā ''Rimi Baltic''.[[Attēls:Supernetto logo.jpg|thumb|150px|''Supernetto'' jaunais logo]]2007. gadā ''Rimi'' zīmolu atzina par spēcīgāko starp tirdzniecības tīkliem Latvijā.&lt;ref&gt;[http://www.rimi.lv/lat/presei/arhivs_2007/?doc=1922 Rimi — labākais zīmols starp tirdzniecības tīkliem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081007154332/http://www.rimi.lv/lat/presei/arhivs_2007/?doc=1922 |date={{dat|2008|10|07||bez}} }} {{dat|2007|6|13|SK}}&lt;/ref&gt; [[2008. gads|2008]]. gada jūnijā [[Ādaži|Ādažos]] tika atvērts pirmais jaunā vizuālā koncepta zemo cenu veikals ''Supernetto''. Līdz 2009. gada vidum Latvijā pārveidoja visus ''Supernetto'' veikalus.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/4919204/adazos-durvis-ver-jauns-zemo-cenu-veikals-supernetto Ādažos durvis ver jauns zemo cenu veikals ''Supernetto''], tvnet.lv, {{dat|2008|6|20|SK}}&lt;/ref&gt;

2009. gada nogalē ''Rimi'' sāka pāriet uz jaunu lielveikala koncepciju. Pirmais jaunā formāta veikals Latvijā bija ''Rimi'' &quot;Nīcgale&quot; tirdzniecības centrā &quot;Minska&quot;, ko atvēra 2009. gada [[22. decembris|22. decembrī]].&lt;ref name=&quot;rimi.lv&quot;/&gt;

=== Sauklis ===
Rimi veikaliem Latvijā ir bijuši saukļi: &quot;Mans ♡ veikals&quot;, &quot;Vienmēr labāk, lētāk ērtāk&quot;, &quot;Tuvāk sirdij, tuvāk mājām&quot;, &quot;Maksā mazāk, dzīvo labāk!&quot; un &quot;Tas nav veikals, tā ir dzīve&quot;. No 2019. gada rudens līdz 2025. gada vasarai sauklis bija &quot;Katra diena arvien labāka&quot;, Kopš 2025. gada vasaras sauklis ir &quot;Gudra izvēle&quot;, tas ir saistītas ar veikala tīkla jauno īpašnieku, maiņas dēļ.

== Vadība ==
''Rimi Baltic'' vadība:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://rimibaltic.com/|title=Management - Rimi Baltic|last=|first=|website=rimibaltic.com|access-date=05.04.2019|date=|archive-date=24.11.2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201124203643/https://rimibaltic.com/}}&lt;/ref&gt;
* Giedrius Bandzevičs — ''Rimi Baltic'' valdes priekšsēdētājs
** Valdis Turlais — ''Rimi Latvia'' valdes priekšsēdētājs
** Kristela Metsa — ''Rimi Eesti food'' valdes priekšsēdētāja
** Vaids Lukoševičs — ''Rimi Lietuva'' valdes priekšsēdētājs
** Irina Briže — finanšu direktore
** Vaido Padumē — sortimenta un iepirkumu direktors
** Zane Ermansone — digitālās attīstības direktore
** Mečislavs Maculēvičs — personāla direktors

''Rimi Latvia'' vadība:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.lv/par-rimi/vadiba|title=Rimi - Vadība|last=|first=|website=www.rimi.lv|access-date=05.04.2019|date=|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* Valdis Turlais — valdes priekšsēdētājs
** Gatis Pakalnieks — hipermārketu tīkla direktors
** Oļegs Kopačs — veikalu tīkla ''Rimi Mini'' direktors
** Inese Pētersone — kategoriju departamenta direktore
** Gundega Kirilka — personāla vadītāja
** Kristīne Ciemīte — mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja
** Vjačeslavs Gavriļuks — piegādes tīkla procesu direktors
** Kristīne Miezīte-Zeltiņa — finanšu un biznesa kontroles vadītāja
** Māris Gailīts — nekustamo īpašumu un mazumtirdzniecības tīkla attīstības vadītājs
** Andrejs Akermanis — supermārketu tīkla direktors

== Veikali ==
[[Attēls:Rimi Alfa.JPG|thumb|250px|''Rimi Hyper'' tirdzniecības parkā &quot;[[AKROPOLE Alfa|Alfa]]&quot; [[Rīga|Rīgā]].]]
[[Attēls:Rimi Jugla.JPG|thumb|250px|''Rimi Super'' [[Jugla (Rīga)|Juglā]].]]
[[Attēls:Hyper rimi.jpg|thumb|250px|''Rimi Hyper'' tirdzniecības centrs [[Lietuva]]s galvaspilsētā [[Viļņa|Viļņā]].]]
Latvijā šobrīd ir 39 ''Rimi'' ''Hyper'', 37 ''Rimi'' ''Super,'' 58 ''Rimi Mini'', 6 ''Rimi Express'' veikali. Lietuvā uzņēmums pašlaik darbojas ar 40 ''Rimi'' ''Hyper,'' 39 ''Rimi'' ''Super'' un 11 ''Rimi Express'' veikaliem, savukārt Igaunijā pašlaik darbojas 17 ''Rimi'' ''Hyper'', 26 ''Rimi'' ''Super'', 36 ''Rimi Mini'' un 3 ''Rimi Express'' veikali.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.ee/kauplused|title=Rimi - Kauplused|last=|first=|website=www.rimi.ee|access-date=02.07.2019|date=|language=ee}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.lt/parduotuves|title=Rimi - Parduotuvės|last=|first=|website=www.rimi.lt|access-date=02.07.2019|date=|language=lt}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.lv/veikali|title=Rimi - Veikali|last=|first=|website=www.rimi.lv|access-date=02.07.2019|date=|language=lv}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;300&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; |
!width=&quot;75&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | Latvija
!width=&quot;75&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | Lietuva
!width=&quot;75&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | Igaunija
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | ''Rimi Baltic''
|-
| Kopējais veikalu skaits
| align=&quot;center&quot; | 140
| align=&quot;center&quot; | 82
| align=&quot;center&quot; |90
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; |312
|-
|
* ''Rimi'' ''Hyper''
| align=&quot;center&quot; |39
| align=&quot;center&quot; |40
| align=&quot;center&quot; |17
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; |96
|-
|
* ''Rimi'' ''Super''
| align=&quot;center&quot; |37
| align=&quot;center&quot; |39
| align=&quot;center&quot; |26
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; |102
|-
|
* ''Rimi Mini''
| align=&quot;center&quot; |58
| align=&quot;center&quot; | 0
| align=&quot;center&quot; |36
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; |94
|-
|
* ''Rimi Express''
| align=&quot;center&quot; |6
| align=&quot;center&quot; |11
| align=&quot;center&quot; |3
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; |20
|-
| Darbinieku skaits
| align=&quot;center&quot; | 5 717
| align=&quot;center&quot; | 3 240
| align=&quot;center&quot; | 2 790
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; |11 520
|-
| Apgrozījums, [[eiro]] (2017)&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/rimi-latvia-pern-sasniedzis-rekordapgrozijumu-un-pelnu.d?id=51081185 'Rimi Latvia' pērn sasniedzis rekordapgrozījumu un peļņu], delfi.lv {{dat|2018|5|13}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/financenet/nozares/772572-rimi_baltic_veikalu_apgrozijums_pern_pieaudzis_par_14_latvija_kapums_par_43|title=«Rimi Baltic» veikalu apgrozījums pērn pieaudzis par 1,4%; Latvijā kāpums par 4,3%|website=Financenet|access-date=2018-05-02|language=lv|archive-date=2018-02-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20180208234731/http://www.tvnet.lv/financenet/nozares/772572-rimi_baltic_veikalu_apgrozijums_pern_pieaudzis_par_14_latvija_kapums_par_43}}&lt;/ref&gt;
| align=&quot;center&quot; | 893,7 milj.
| align=&quot;center&quot; | 313,2 milj.
| align=&quot;center&quot; | 377,6 milj.
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | 1,585 mljrd.
|-
|}

== Izplatīšanas centri ==
=== Rimi Latvia ===
2003. gadā uzbūvētais ''Rimi'' izplatīšanas centrs [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņos]] ir modernākais [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], tas nodrošina svaigas produkcijas piegādi visiem uzņēmuma ''Rimi Latvia'' veikaliem [[Rīga|Rīgā]] un citos [[Latvija]]s novados. Izplatīšanas kompleksa izveidē, celtniecībā un iekārtās uzņēmums investējis 13 miljonus [[Lats|latu]]. Izveidojot šo centru, būtiski tika atvieglots piegādātāju darbs un samazināta transporta plūsma [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]]. Izplatīšanas centra teritorija ir 28 tūkstoši m², darbinieku skaits aptuveni 600. Mēneša laikā preču aprites plūsma izplatīšanas centrā pārsniedz 30 000 tonnas.&lt;ref&gt;[http://www.rimi.lv/lat/par_mums/logistika/ Rimi izplatīšanas centrs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091117142030/http://www.rimi.lv/lat/par_mums/logistika/ |date={{dat|2009|11|17||bez}} }}, rimi.lv&lt;/ref&gt;

''Rimi'' Izplatīšanas centrā atrodas saldēto un atdzesēto produktu noliktavas, augļu un dārzeņu, sauso un iepakoto preču noliktavas, kā arī atgriežamā iepakojuma preču un muitas zona. Preču piegādes zonā (dokos) vienlaikus var apkalpot vairāk nekā 40 automašīnas. Dažas noliktavas strādā visu diennakti.

Loģistikas servisu un personālu izplatīšanas kompleksā nodrošināja SIA &quot;BalDis&quot;, kas ir starptautiskā loģistikas uzņēmuma ''Havi Logistics'' meitas uzņēmums.&lt;ref&gt;[http://www.havi-logistics.com/EN/Content/TOPNavigation/Contact/_DC_details_countries/_Latvia_details.asp HAVI Logistics in Latvia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090715090935/http://www.havi-logistics.com/EN/Content/TOPNavigation/Contact/_DC_details_countries/_Latvia_details.asp |date={{dat|2009|07|15||bez}} }}, havi-logistics.com {{en ikona}}&lt;/ref&gt; 2009. gada oktobrī SIA &quot;BalDis&quot; mainīja savu nosaukumu uz ''Havi Logistics''.

2018. gada nogalē tika uzsākti pārbūves darbi ''Rimi'' noliktavu telpās Augusta Deglava ielā, tādēļ 2018. gada septembrī ''Rimi Latvia'' pārcēla savas loģistikas operācijas uz pagaidu telpām Ķekavā. Realizējot loģistikas centra projektu, ''Rimi'' noliktavu telpas Augusta Deglava ielā kļūs trīs reizes lielākas, kopumā sasniedzot 84 000 kvadrātmetru, tādējādi kļūstot par centrālo loģistikas punktu ''Rimi'' veikalu tīklam visās Baltijas valstīs. Plānots, ka noliktava pilnvērtīgu darbu varētu uzsākt 2020. gada otrajā pusē. No šīs noliktavas tiks veikta preču komplektēšana Latvijas veikaliem, kā arī centrāli iepirkto preču komplektēšana Igaunijas un Lietuvas veikaliem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rimi.lv/jaunumi/rimi-logistikas-centru-buves-yit-kausta|title=Rimi loģistikas centru būvēs YIT Kausta|website=www.rimi.lv|access-date=2018-12-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2023. gada nogalē ''ICA Gruppen'' loģistikas centru Deglava ielā pārdeva ''HAVI'' grupai, lai samazinātu savus parādus.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/par-83-miljoniem-eiro-pardots-rimi-baltic-logistikas-centrs-514324|title=Par 83 miljoniem eiro pārdots Rimi Baltic loģistikas centrs|website=Dienas Bizness|access-date=2023-12-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vienlaikus ''Rimi'' parakstīja līgumu, ka tas uz 15 gadiem paliks šī centra nomnieks.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Veikalu tīkls Latvijā ==
=== ''Rimi Hyper'' ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;220&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | Veikals
!width=&quot;120&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | Platība
!width=&quot;200&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | Adrese
!width=&quot;160&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | Tika atvērts
|-
|Rimi SHM &quot;Apelsīns&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1890
|[[Ādaži]], Rīgas gatve 5
|2016. gada 13. maijs
|-
|Rimi SHM &quot;Pionieru&quot;
|
|[[Bauska]], Pionieru iela 2
|2002. gada 14. novembris
|-
|Rimi SHM &quot;Cietokšņa&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2008
|[[Daugavpils]], Cietokšņa iela 70
|2004. gada 18. jūnijs
|-
|Rimi SHM &quot;Brīvības&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1900
|[[Dobele]], Brīvības iela 30
|2015. gada 17. novembris
|-
|Rimi SHM &quot;Sāga&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2910
|[[Ulbroka]], Biķeru iela 4
|2020. gada 10. novembris
|-
|Rimi SHM &quot;RAF&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5000
|[[Jelgava]], Rīgas iela 48
|2014. gada 25. jūlijs
|-
|Rimi CHM &quot;Vivo&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3024
|[[Jelgava]], Katoļu iela 18
|2003. gada 27. novembris
|-
|Rimi SHM &quot;Vienības&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2824
|[[Jēkabpils]], Vienības iela 7
|2015. gada 5. jūnijs
|-
|Rimi SHM &quot;Kauguri&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1829
|[[Jūrmala]], Talsu šoseja 29
|2002. gada 6. jūnijs
|-
|Rimi SHM &quot;A7&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2500
|[[Ķekavas novads]], Džutas, [[Krustkalni]]
|2013. gada 3. maijs
|-
|Rimi CHM &quot;Ostmala&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2320 &lt;br /&gt;&lt;/small&gt;(''agrāk 3200'')&lt;/small&gt;
|[[Liepāja]], K. Zāles laukums 8
|2020. gada 14. augusts &lt;br /&gt;&lt;/small&gt;(''2004. gada 25. novembris'')&lt;/small&gt;
|-
|Rimi SHM &quot;Rietumu centrs&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2000
|[[Liepāja]], Jaunā Ostmala 3/5
|2014. gada 29. maijs
|-
|Rimi SHM &quot;Mārupe&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1879
|[[Mārupe]], Daugavas iela 31
|2015. gada 30. jūnijs
|-
|Rimi SHM &quot;Rīgas&quot;
| align=&quot;center&quot; | 4000
|[[Ogre]], Rīgas iela 33
|2014. gada 5. septembris
|-
|Rimi SHM &quot;Atbrīvošanas&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2911
|[[Rēzekne]], Atbrīvošanas aleja 138
|2015. gada 3. novembris
|-
| Rimi LHM &quot;[[Tirdzniecības parks &quot;Alfa&quot;|Alfa]]&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6000
|[[Rīga]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] 372
| 2001. gada 24. maijs
|-
| Rimi SHM &quot;Biķernieku&quot;
| align=&quot;center&quot; | 4000
|[[Rīga]], [[Biķernieku iela]] 160
| 2012. gada 19. jūnijs
|-
| Rimi CHM &quot;P.Brieža&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2841
|[[Rīga]], [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]] 33a
| 2002. gada 28. novembris
|-
| Rimi LHM &quot;Damme&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5205
|[[Rīga]], [[Kurzemes prospekts]] 1a
| 2011. gada 3. marts
|-
| Rimi SHM &quot;Deglava&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2000
|[[Rīga]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava iela]] 110
| 2009. gada 1. decembris
|-
| Rimi HM &quot;Gaiļezers&quot;
| align=&quot;center&quot; |
|[[Rīga]], [[Gaiļezera iela]] 8
| 2019. gada 12. decembris
|-
| Rimi SHM &quot;Gramzdas&quot;
| align=&quot;center&quot; | 4000
|[[Rīga]], [[Imantas 15.līnija (Rīga)|Imantas 15. līnija]] 7
| 2015. gada 28. aprīlis
|-
| Rimi SHM &quot;Mežaparks&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1879
|[[Rīga]], [[Ķīšezera iela]] 6
| 2024. gada 28. novembris
|-
| Rimi SHM &quot;Mīlgrāvja&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1553
|[[Rīga]], [[Mīlgrāvja iela]] 6
| 2009. gada 30. janvāris
|-
| Rimi LHM &quot;[[Iepirkšanās centrs &quot;Olimpia&quot;|Olympia]]&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6122
|[[Rīga]], [[Āzenes iela]] 5
| 2002. gada 12. decembris
|-
|Rimi SHM &quot;[[Origo]]&quot;
| align=&quot;center&quot; |
| [[Rīga]], Stacijas laukums 2
| 2020. gada 31. marts &lt;br /&gt;&lt;/small&gt;(''2003. gada 8. maijs'')&lt;/small&gt;
|-
| Rimi CHM &quot;Ozols&quot; &lt;/small&gt;(''agrāk Rimi &quot;[[Galerija Azur|Azur]]&quot;'')&lt;/small&gt;
| align=&quot;center&quot; | 4083 &lt;br /&gt;&lt;/small&gt;(''agrāk 6233'')&lt;/small&gt;
|[[Rīga]], [[Mazā Rencēnu iela]] 1
| 2019. gada 25. jūlijs &lt;br /&gt;&lt;/small&gt;(''2006. gada 24. augusts'')&lt;/small&gt;
|-
| Rimi LHM &quot;[[Tirdzniecības centrs &quot;Spice&quot;|Spice]]&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6574
|[[Rīga]], [[Jaunmoku iela]] 21
| 2001. gada 27. septembris
|-
| Rimi CHM &quot;Stirnu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2960
|[[Rīga]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] 26
| 2006. gada 25. oktobris
|-
| Rimi CHM &quot;Teika Plaza&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2045
|[[Rīga]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]] 201
| 2024. gada 29. augusts
|-
| Rimi CHM &quot;Valdemāra&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3167
|[[Rīga]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]] 112
| 2003. gada 10. aprīlis
|-
| Rimi CHM &quot;Ziepniekkalns&quot; (&quot;Aleja&quot;)
| align=&quot;center&quot; | 4300
|[[Rīga]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]] 194a
| 2020. gada 15. maijs
|-
| Rimi CHM &quot;Zoom&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3045
|[[Rīga]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 400
| 2006. gada 11. augusts
|-
|Rimi SHM &quot;Slokas&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3700
|[[Salaspils]], Skolas iela 4e
|2012. gada 1. novembris
|-
|Rimi SHM &quot;Strēlnieku&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1862
|[[Sigulda]], Strēlnieku iela 2
|2017. gada 12. decembris
|-
|Rimi SHM &quot;Pasta&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5000
|[[Tukums]], Pasta iela 14
|2012. gada 16. marts
|-
|Rimi SHM &quot;Rīgas 74&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2040
|[[Valmiera]], Rīgas iela 74
|2019. gada 20. decembris
|-
|Rimi CHM &quot;Tobago&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2876
|[[Ventspils]], Lielais prospekts 3/5
|2003. gada 19. jūnijs
|-
|}

=== ''Rimi Super'' ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;150&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | Veikals
!width=&quot;60&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | Platība
!width=&quot;200&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | Adrese
!width=&quot;160&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | Tika atvērts
|-
|Rimi &quot;Carnikava&quot;
| align=&quot;center&quot; |948
|[[Carnikava]], Atpūtas iela 1
| 2025. gada 20. februāris
|-
|Rimi &quot;Raiņa&quot;
| align=&quot;center&quot; |1000
|[[Cēsis]], Raiņa iela 26/28
| 2014. gada 19. augusts
|-
|Rimi &quot;Daugavpils&quot;
| align=&quot;center&quot; |
| [[Daugavpils]], 18. Novembra iela 136
| 2002. gada 12. jūnijs
|-
|Rimi &quot;Ditton&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1300
| [[Daugavpils]], Cietokšņa iela 60
| 2012. gada 3. aprīlis
|-
|Rimi &quot;Peldu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1015
| [[Ikšķile]], Peldu iela 2
| 2025. gada 18. decembris
|-
|Rimi &quot;Satiksme&quot;
| align=&quot;center&quot; | 900
| [[Jelgava]], Satiksmes iela 35
| 2014. gada 6. novembris
|-
|Rimi &quot;Lielupe&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1200
| [[Jūrmala]], Viestura iela 22
| 2000. gada 23. novembris
|-
|Rimi &quot;Kuldīga&quot;
| align=&quot;center&quot; |
| [[Kuldīga]], Sūru iela 2
| 2002. gada 12. decembris
|-
|Rimi &quot;Rīgas (Ķekava)&quot;
| align=&quot;center&quot; | 
|[[Ķekava]], Rīgas iela 22
|2021. gada 21. decembris
|-
|Rimi &quot;Liepāja&quot;
| align=&quot;center&quot; | 925
| [[Liepāja]], Ziemeļu iela 13
| 2020. gada 19. jūnijs
|-
|Rimi &quot;Madona&quot;
| align=&quot;center&quot; |
| [[Madona]], Saules iela 6
| 2003. gada decembris
|-
|Rimi &quot;Lambertu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1020
| [[Mārupe]], Lambertu iela 35
| 2025. gada 19. decembris
|-
|Rimi &quot;Stacijas&quot;
|
|[[Olaine]], Stacijas iela 8
| 2015. gada 9. aprīlis
|-
|Rimi &quot;Piņķi&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1068
| [[Piņķi]], Rīgas iela 23
| 2023. gada 21. jūnijs
|-
|Rimi &quot;Āgenskalns&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1587
| [[Rīga]], Mārupes iela 10a
| 2015. gada 15. septembris
|-
|Rimi &quot;Anniņmuižas&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1600
| [[Rīga]], Anniņmuižas bulvāris 40a
| 2003. gada 9. oktobris
|-
|Rimi &quot;Barona centrs&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1500
| [[Rīga]], Krišjāņa Barona 46
| 1999. gada 1. novembris
|-
|Rimi &quot;[[Bērnu pasaule]]&quot;
| align=&quot;center&quot; |
| [[Rīga]], Matīsa iela 25
| 2000. gads
|-
|Rimi &quot;Briāna&quot;
| align=&quot;center&quot; | 950
| [[Rīga]], Krišjāņa Valdemāra iela 62
| 2013. gada 12. septembris
|-
|Rimi &quot;[[Tirdzniecības centrs &quot;Dole&quot;|Dole]]&quot;
| align=&quot;center&quot; |
| [[Rīga]], Latgales iela 357
| 1997. gada 20. februāris
|-
|Rimi &quot;Dzelzavas&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1400
| [[Rīga]], Dzelzavas iela 78
| 2019. gada 6. februāris
|-
|Rimi &quot;[[Galerija Centrs]]&quot;
| align=&quot;center&quot; |
| [[Rīga]], Audēju iela 16
| 1997. gada 4. decembris
|-
|Rimi &quot;[[Galleria Riga]]&quot;
| align=&quot;center&quot; | 860
| [[Rīga]], Dzirnavu iela 67
| 2010. gada 22. oktobris
|-
|Rimi &quot;Juglas centrs&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1800
| [[Rīga]], Juglas krastmala 2
| 2002. gada 31. janvāris
|-
|Rimi &quot;Lidoņu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 775
| [[Rīga]], Lidoņu iela 27
| 2017. gada 31. augusts
|-
| Rimi &quot;Lielezeres&quot;
| align=&quot;center&quot; | 957
| [[Rīga]], Lielezeres iela 18
| 2025. gada 10. jūlijs
|-
|Rimi &quot;Purvciems&quot;
| align=&quot;center&quot; |
| [[Rīga]], Nīcgales iela 2
| 1997. gada augusts
|-
|Rimi &quot;Prūšu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1200
| [[Rīga]], Prūšu iela 2b
| 2011. gada 16. novembris
|-
|Rimi &quot;Sadovņikova&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1012
| [[Rīga]], Firsa Sadovņikova iela 14
| 2024. gada 7. novembris
|-
|Rimi &quot;Saharova&quot;
| align=&quot;center&quot; | 973
| [[Rīga]], Saharova iela 23a
| 2015. gada 29. decembris
|-
|Rimi &quot;S. Eizenšteina&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1500
|[[Rīga]], Sergeja Eizenšteina 29
| 2001. gada 20. septembris
|-
|Rimi &quot;Seiles&quot;
|
|[[Rīga]], [[Valērijas Seiles iela (Rīga)|Valērijas Seiles iela]] 6
|
|-
|Rimi &quot;Skanste&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1025
|[[Rīga]], Skanstes iela 17
| 2025. gada 11. jūnijs
|-
|Rimi &quot;Valdeķu&quot;
|
|[[Rīga]], Valdeķu iela 51a
| 2009. gads
|-
|Rimi &quot;Valdlauči&quot;
| align=&quot;center&quot; | 741
| [[Rīga]], Valdlauču iela 2
| 2023. gada 6. aprīlis
|-
|Rimi &quot;Vecmīlgrāvis&quot;
| align=&quot;center&quot; |
| [[Rīga]], Augusta Dombrovska iela 23
| 2000. gada aprīlis
|-
|Rimi &quot;Vienības&quot;
| align=&quot;center&quot; | 830
| [[Rīga]], Vienības gatve 95
| 2000. gada 15. jūnijs
|-
|Rimi &quot;Jelgavas&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1170
| [[Saldus]], Jelgavas iela 1
| 2003. gada 6. decembris
|-
|Rimi &quot;Ainažu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1016
| [[Saulkrasti]], Ainažu iela 30
| 2024. gada 19. decembris
|-
|Rimi &quot;Talsi 2&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1100
| [[Talsi]], Dundagas iela 18
| 2002. gada 7. februāris
|-
|Rimi &quot;Valmiera&quot;
| align=&quot;center&quot; | 900
| [[Valmiera]], Fabrikas iela 2
| 2011. gada 10. jūnijs
|-
|Rimi &quot;Poruka&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1100
|[[Ventspils]], Jāņa Poruka iela 5
| 2012. gada 12. septembris
|-
|}

=== ''Rimi Mini'' ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;150&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | Veikals
!width=&quot;60&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | Platība
!width=&quot;200&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | Adrese
!width=&quot;160&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | Tika atvērts
|-
|Rimi &quot;Ādaži&quot;
|
|[[Ādaži]], Gaujas iela 6
|
|-
|Rimi &quot;Spīdolas&quot;
|
|[[Aizkraukle]], Spīdolas iela 17
|
|-
|Rimi &quot;Alūksne&quot;
| align=&quot;center&quot; | 572
|[[Alūksne]], Pils iela 72
|2022. gada 24. augusts
|-
|Rimi &quot;Brīvības&quot;
|
|[[Balvi]], Brīvības iela 57
|
|-
| Rimi &quot;Zaļā&quot;
| align=&quot;center&quot; | 466
| [[Bauska]], Zaļā iela 3
| 2017. gada 5. decembris
|-
|Rimi &quot;Smilšu&quot;
|
|[[Daugavpils]], Smilšu iela 92b
|
|-
|Rimi &quot;Viestura&quot;
|
|[[Daugavpils]], Viestura iela 10
|
|-
|Rimi &quot;Dobele&quot;
|
|[[Dobele]], Brīvības iela 10a
|
|-
|Rimi &quot;Blaumaņa&quot;
|
|[[Gulbene]], Blaumaņa iela 24
|
|-
|Rimi &quot;Ikšķile&quot;
|
|[[Ikšķile]], Melioratoru iela 1a
|
|-
|Rimi &quot;Nākotnes&quot;
|
|[[Jēkabpils]], Nākotnes iela 2
|
|-
|Rimi &quot;Rīgas&quot;
|
|[[Jēkabpils]], Rīgas iela 120
|
|-
|Rimi &quot;Jūrmala&quot;
|
|[[Jūrmala]], Raiņa iela 74
|2019. gada 27. februāris
|-
|Rimi &quot;Piltenes&quot;
|
|[[Kuldīga]], Piltenes iela 27
|
|-
|Rimi &quot;Ezerkrasts&quot;
|
|[[Liepāja]], Ganību iela 175/177
|
|-
|Rimi &quot;Kungu&quot;
|
|[[Liepāja]], Kungu iela 40/42
|
|-
| Rimi &quot;Cēsu&quot;
| align=&quot;center&quot; |
| [[Limbaži]], Cēsu iela 23
| 2018. gada 25. aprīlis
|-
|Rimi &quot;Līvāni&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1000
|[[Līvāni]], Rīgas iela 89
|2017. gada janvāris
|-
|Rimi &quot;Rūpniecības&quot;
|
|[[Madona]], Rūpniecības iela 47
|
|-
|Rimi &quot;Galdnieku&quot;
|
|[[Rēzekne]], Galdnieku iela 8
|
|-
|Rimi &quot;Rēzekne&quot;
|
|[[Rēzekne]], Atbrīvošanas aleja 146a
|[Slēgts]
|-
|Rimi &quot;Anniņmuižas&quot;
|
|[[Rīga]], Anniņmuižas bulvāris 90
|
|-
|Rimi &quot;Apuzes&quot;
|
|[[Rīga]], Apuzes iela 45
|
|-
| Rimi &quot;Bauskas 120&quot;
| align=&quot;center&quot; | 566
| [[Rīga]], [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas iela]] 120
| 2017. gada 14. novembris
|-
|Rimi &quot;Biķernieku&quot;
|
|[[Rīga]], Biķernieku iela 21
|
|-
|Rimi &quot;Bolderāja&quot;
|
|[[Rīga]], Gobas iela 14
|
|-
|Rimi &quot;Brīvības&quot;
|
|[[Rīga]], Brīvības iela 171
| 2019. gada 18. decembris
|-
|Rimi &quot;Brīvības&quot;
|
|[[Rīga]], Brīvības gatve 404
|
|-
|Rimi &quot;Centrālā stacija&quot;
| align=&quot;center&quot; | 199
|[[Rīga]], Stacijas laukums 2
|2022. gada 16. novembris
|-
|Rimi &quot;Čaka&quot;
|
|[[Rīga]], Čaka iela 136
|2021. gada 22. decembris
|-
|Rimi &quot;Deglava&quot;
|
|[[Rīga]], Deglava iela 100
|
|-
| Rimi &quot;Dzelzavas&quot;
|
| [[Rīga]], [[Dzelzavas iela]] 86
|
|-
|Rimi &quot;Ģertrūdes&quot;
| align=&quot;center&quot; | 220
|[[Rīga]], [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] 66
|2018. gada 21. decembris
|-
|Rimi &quot;Jugla&quot;
|
|[[Rīga]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] 25
|
|-
|Rimi &quot;Kalnciema&quot;
|
|[[Rīga]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] 41
|
|-
|Rimi &quot;Kreimeņu&quot;
|
|[[Rīga]], [[Kreimeņu iela (Rīga)|Kreimeņu iela]] 4a
|
|-
|Rimi &quot;Magdelēnas&quot;
|
|[[Rīga]], [[Antonijas iela (Rīga)|Antonijas iela]] 21
|2025. gada 28. maijs
|-
|Rimi &quot;Marijas&quot;
|
|[[Rīga]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]] 14
|2021. gada 27. janvāris
|-
|Rimi &quot;Mārupes&quot;
|
|[[Rīga]], [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]] 4
|
|-
| Rimi &quot;Merķeļa&quot;
| align=&quot;center&quot; | 190
|[[Rīga]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] 21
| 2016. gada 22. marts (2023. gads) [Slēgts]
|-
|Rimi &quot;Latgales 220&quot;
|
|[[Rīga]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 220b
| 2018. gada 16. maijs
|-
|Rimi &quot;Latgales 256&quot;
|
|[[Rīga]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 256b
|
|-
|Rimi &quot;Latgales 427&quot;
|
|[[Rīga]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 427e
|
|-
|Rimi &quot;Nīcgales&quot;
|
|[[Rīga]], [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] 53
|
|-
| Rimi &quot;Rīgas Modes&quot;
| align=&quot;center&quot; | 195
|[[Rīga]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] 49
| 2017. gada 9. novembris (2021. gads)
|-
|Rimi &quot;Salaspils&quot;
|
|[[Rīga]], [[Salaspils iela (Rīga)|Salaspils iela]] 20b
|
|-
|Rimi &quot;Stirnu&quot;
|
|[[Rīga]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] 31
|
|-
|Rimi &quot;Tallinas&quot;
|
|[[Rīga]], [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] 86
| 2020. gada 29. aprīlis
|-
|Rimi &quot;Tilta&quot;
|
|[[Rīga]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]] 32
|
|-
|Rimi &quot;Tionis&quot;
|
|[[Rīga]], [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]] 1a
|
|-
|Rimi &quot;Vaidavas&quot;
|
|[[Rīga]], Vaidavas iela 9b
|
|-
|Rimi &quot;Vaidelote&quot;
| align=&quot;center&quot; | 231
|[[Rīga]], Vaidelotes iela 11a
|2021. gada 25. augusts
|-
|Rimi &quot;Valmieras iela&quot;
| align=&quot;center&quot; | 213
|[[Rīga]], [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] 33
|2023. gada 11. janvāris
|-
| Rimi &quot;Zolitūdes&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1000
| [[Rīga]], Zolitūdes iela 34
| 1999. gada 27. septembris
|-
| Rimi &quot;Saulkrasti&quot;
| align=&quot;center&quot; | 459,6
| [[Saulkrasti]], Rīgas iela 54
| 2020. gada 14. oktobris
|-
| Rimi &quot;Ventas&quot;
| align=&quot;center&quot; | 500
| [[Sigulda]], Ventas iela 1
| 2017. gada 22. septembris
|-
|Rimi &quot;Laims&quot;
| align=&quot;center&quot; | 558
|[[Smiltene]], Kalēju iela 7
| 2025. gada 17. decembris
|-
|Rimi &quot;Lielā&quot;
|
|[[Talsi]], Lielā iela 2
|Slēgts no 2026. gada 15. janvāra&lt;ref&gt;[https://www.rimi.lv/veikali/liela-mini-rimi Rimi. Talsi Lielā]&lt;/ref&gt;
|-
|Rimi &quot;Raudas&quot;
|
|[[Tukums]], Raudas iela 17
|
|-
|Rimi &quot;Rubenes&quot;
|
|[[Valmiera]], Rubenes iela 51
|
|-
|Rimi &quot;Tārgales&quot;
|
|[[Ventspils]], Tārgales iela 62
|
|-
|}

=== ''Rimi Express'' ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
!width=&quot;150&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | Veikals
!width=&quot;60&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | Platība
!width=&quot;200&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | Adrese
!width=&quot;160&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | Tika atvērts
!width=&quot;160&quot; style=&quot;background:#efefef;&quot; | Slēgts
|-
| Rimi &quot;Aspazijas&quot;
| align=&quot;center&quot; |
|[[Rīga]], [[Aspazijas bulvāris]] 28
| 2019. gada 5. decembris
|2020. gadā
|-
| Rimi &quot;Barona&quot;
| align=&quot;center&quot; |
|[[Rīga]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] 20
| 2019. gada 18. aprīlis
|2020. gadā
|-
| Rimi &quot;Grēcinieku&quot;
| align=&quot;center&quot; | 127
|[[Rīga]], [[Grēcinieku iela]] 22
| 2015. gada 15. decembris
| 2020. gadā
|-
|Rimi &quot;Kungu&quot;
| align=&quot;center&quot; |
|[[Rīga]], [[Kungu iela (Rīga)|Kungu iela]] 1
|2019. gada 23. oktobris
|
|-
|Rimi &quot;Olimpiskais&quot;
| align=&quot;center&quot; | 47
|[[Rīga]], [[Grostonas iela]] 6b
|2021. gada 16. novembris
|
|-
| Rimi &quot;Pērnavas&quot;
| align=&quot;center&quot; | 152
|[[Rīga]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] 36
| 2018. gada 5. janvāris
|
|-
| Rimi &quot;Šķūņu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 120
|[[Rīga]], [[Skaņu iela (Rīga)|Šķūņu iela]] 19
| 2018. gada 1. marts
|
|-
| Rimi &quot;Valdemāra&quot;
| align=&quot;center&quot; |
|[[Rīga]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]] 21
| 2019. gada 23. maijs
|
|-
|Rimi &quot;Annas&quot;
|
|[[Ventspils]], Annas iela 1
|
| 2024. gadā
|-
|}

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;120&quot;&gt;
Attēls:Rimi Mārupe.JPG|''Rimi Hyper'' [[Mārupe|Mārupē]]
Attēls:Rimi Gramzdas.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Zolitūde|Zolitūdē]]
Attēls:Rimi Zoom.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Ķengarags|Ķengaragā]]
Attēls:Rimi Azur.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciemā]]
Attēls:Rimi Stirnu.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]
Attēls:Rimi Mīlgrāvis.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Jaunmīlgrāvis|Jaunmīlgrāvī]]
Attēls:Rimi Damme.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Imanta (Rīga)|Imantā]]
Attēls:Rimi Valdemāra.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Brasa|Brasā]]
Attēls:Rimi hipermārkets Pulkveža Brieža ielā.jpg|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]]
Attēls:Rimi hypermarket Olympia - panoramio.jpg|''Rimi Hyper'' I/C &quot;Olimpia&quot; [[Rīga|Rīgā]]
Attēls:Gaiļezera iela (Rimi).jpg|''Rimi  Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Gaiļezera iela|Gaiļezera ielā]]
Attēls:Rimi Daugavpils.JPG|''Rimi Hyper'' [[Latvija]]s otrajā lielākajā pilsētā [[Daugavpils|Daugavpilī]]
Attēls:Rimi Jelgava.JPG|''Rimi Hyper'' [[Latvija]]s ceturtajā lielākajā pilsētā [[Jelgava|Jelgavā]]
Attēls:Supernetto Jugla.JPG|''Supernetto'' [[Rīga|Rīgā]], [[Jugla (Rīga)|Juglā]]
Attēls:Rimi Jelgava (3).JPG|''Rimi Super'' [[Jelgava|Jelgavā]]
Attēls:Rimi Jelgava (2).JPG|''Rimi Hyper'' RAF centrā, [[Jelgava|Jelgavā]]
Attēls:Rimi Biķernieku.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Mežciems (Rīga)|Mežciemā]]
Attēls:Rimi Deglava.JPG|''Rimi Hyper'' [[Rīga|Rīgā]], [[Pļavnieki|Pļavniekos]]
Attēls:Rimi Sēlija.JPG|''Rimi Hyper'' T/C &quot;Sēlija&quot; [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]
Attēls:Rimi Pļavnieku.JPG|''Rimi Super'' [[Rīga|Rīgā]], [[Pļavnieki|Pļavniekos]]
Attēls:Rimi Dzelzavas.JPG|''Rimi Mini'' [[Rīga|Rīgā]], [[Dzelzavas iela|Dzelzavas ielā]]
Attēls:Rimi express Grēcinieku.JPG|''Rimi Express'' [[Rīga|Rīgā]], [[Grēcinieku iela|Grēcinieku ielā]]
Attēls:Rimi express Merķeļa.JPG|''Rimi Express'' [[Rīga|Rīgā]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa ielā]]
Attēls:Rimi express Brīvības.JPG|''Rimi Express'' [[Rīga|Rīgā]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]]
Attēls:Rimi express Šķūņu.JPG|''Rimi Express'' [[Rīga|Rīgā]], [[Šķūņu iela (Rīga)|Šķūņu ielā]]
Attēls:Rimi express Pērnavas.JPG|''Rimi Express'' [[Rīga|Rīgā]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas ielā]]
Attēls:Rimi Minska.jpg|''Rimi Super'' [[Rīga|Rīgā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]
Attēls:Rimi A7.jpg|''Rimi Hyper'' [[Ķekavas novads|Ķekavas novadā]]
Attēls:Rimi Vienības.jpg|''Rimi Super'' [[Rīga|Rīgā]], [[Atgāzene|Atgāzenē]]
Attēls:Veikals Zolitūdes un Rostokas ielu krustojumā, Rīga, Latvia - panoramio.jpg|''Rimi Mini'' [[Rīga|Rīgā]], [[Zolitūdes iela|Zolitūdes ielā]]
Attēls:Rimi Biķernieku 2.JPG|''Rimi Mini'' [[Rīga|Rīgā]], [[Biķernieku iela|Biķernieku ielā]]
Attēls:Rimi Dzelzavas 2.JPG|''Rimi Super'' [[Rīga|Rīgā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]
Attēls:Rimi Jugla 2.JPG|''Rimi Mini'' [[Rīga|Rīgā]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības gatvē]]
Attēls:Rimi Vienības 2.jpg|''Rimi Mini'' [[Rīga|Rīgā]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]]
Attēls:Rimi foodstore in Ozolnieki.jpg|''Rimi Mini'' [[Ozolnieki|Ozolniekos]]
Attēls:Kuldiga Rimi - panoramio.jpg|''Rimi Super'' [[Kuldīga|Kuldīgā]]
Attēls:Rimi Piņķi.jpg|''Rimi Super'' [[Piņķi|Piņķos]]
Attēls:Rimi Carnikava.jpg|''Rimi Super'' [[Carnikava|Carnikavā]]
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;DB 2016.12&quot;&gt;[http://www.db.lv/tirdznieciba/mazumtirdznieciba/papildinats-rimi-par-213-miljoniem-noperk-lietuvas-partikas-precu-mazumtirdzniecibas-kedi-iki-458075 Rimi par 213 miljoniem nopērk Lietuvas pārtikas preču mazumtirdzniecības ķēdi IKI] Lelde Petrāne, Dienas Bizness, 2016. gada 23. decembris&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;TVNET 2017.10&quot;&gt;[http://www.tvnet.lv/financenet/nozares/682130-lietuvas_konkurences_padome_atlauj_rimi_parnemt_veikalu_tiklu_iki Lietuvas Konkurences padome atļauj «Rimi» pārņemt veikalu tīklu «Iki»] LETA, 2017. trešdiena 18. oktobris&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Jauns.lv 2018.04.18&quot;&gt;[https://jauns.lv/raksts/bizness/278156-rimi-lietuva-tomer-neizdodas-parpirkt-iki-veikalus &quot;Rimi&quot; Lietuvā tomēr neizdodas pārpirkt &quot;Iki&quot; veikalus] Jauns.lv, 2018. gada 18. aprīlī&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;delfi 2025.03.05&quot;&gt;[https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120063664/zviedri-pardevusi-baltijas-mazumtirgotaju-rimi Zviedri pārdevuši Baltijas mazumtirgotāju &quot;Rimi&quot;], delfi.lv {{dat|2025|03|05|SK}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;db 2026.01.07&quot;&gt;[https://www.db.lv/zinas/rimi-baltic-paraksta-akciju-pirksanas-ligumu-havi-logistics-iegadei-baltija-524669 Rimi Baltic paraksta akciju pirkšanas līgumu Havi Logistics iegādei Baltijā] Db.lv, 07.01.2026&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.rimibaltic.com ''Rimi Baltic'' oficiālā tīmekļa vietne]
* [https://www.rimi.lv ''Rimi Latvia'' oficiālā tīmekļa vietne]


{{Tirdzniecības ķēdes Latvijā}}
{{Latvijas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu}}
{{Latvijas uzņēmumi ar lielāko peļņu}}
{{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}}
{{Baltijas vērtīgākie uzņēmumi}}

[[Kategorija:Veikalu tīkli Latvijā]]
[[Kategorija:Zviedrijas uzņēmumi]]
[[Kategorija:Kesko]]</text>
      <sha1>go0zbuzdix6o9az0i1p9ga6fcus456d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sieviešu Nacionālā basketbola asociācija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>100146</id>
    <revision>
      <id>4450187</id>
      <parentid>4346074</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T13:28:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Komandas */</comment>
      <origin>4450187</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5704" sha1="511raewkrs27v2cuj0y6ztn2ss2wjkt" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums      = Sieviešu Nacionālā Basketbola asociācija
| aktuāla_sezona = 2025. gada Sieviešu Nacionālā basketbola asociācijas sezona
| logo           = WNBA Logo.jpg
| pikseļi        = 180px
| apraksts       = 
| sports         = [[Basketbols]]
| dibin          = [[1997]]
| moto           = 
| komandas       = 12
| valsts         = {{USA}}
| čempions_km    = [[Lasvegasas &quot;Aces&quot;]]&lt;br&gt;(3. tituls)
| čempions_visv  = [[Hjūstonas &quot;Comets&quot;]]&lt;br&gt;[[Minesotas &quot;Lynx&quot;]]&lt;br&gt;[[Sietlas &quot;Storm&quot;]]&lt;br&gt;(4 tituli)
| mlapa          = [http://www.wnba.com WNBA.com]
}}

'''Sieviešu Nacionālā basketbola asociācija''' ({{val|en|Women's National Basketball Association}}), saīsināti '''WNBA''', ir viena no vadošajām sieviešu [[basketbols|basketbola]] līgām pasaulē (līdztekus [[Eirolīga sievietēm|Eirolīga]]). To izveidoja {{dat|1996|4|24||bez}}, bet pirmā sezona bija 1997. gadā. Šobrīd WNBA ir 12 komandas: 6 Austrumu un 6 Rietumu konferencē, kaut gan sākumā līgā spēlēja tikai 8 komandas, bet līgas vēsturē kopā tādas ir bijušas 18. Veiksmīgākās komandas WNBA pastāvēšanas vēsturē ir [[Hjūstonas &quot;Comets&quot;]], [[Minesotas &quot;Lynx&quot;]] un [[Sietlas &quot;Storm&quot;]], kas četras reizes ir izcīnījušas čempiones titulu.

WNBA regulārā sezona norit no maija līdz augustam, tās laikā katra komanda nospēlē 34 spēles. Katras konferences 4 labākās komandas iekļūst ''play-off'' turnīrā, kas sākas septembrī. Izslēgšanas spēļu sērijas tiek izspēlētas līdz vienas komandas divām uzvarām, bet WNBA finālsērija līdz trim uzvarām. Gados, kad notiek [[vasaras olimpiskās spēles]], WNBA ir mēneša pārtraukums, lai spēlētājas varētu pārstāvēt nacionālās izlases olimpiādē.

Pēc līdzības ar vīriešu [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] turnīru notiek arī citi ikgadējie WNBA pasākumi — [[WNBA All-Stars spēle|WNBA Visu Zvaigžņu spēle]] (jūlijā) un [[WNBA drafts]].

WNBA ir spēlējušas trīs [[Latvija]]s basketbolistes: [[Zane Tamane]] — [[Vašingtonas &quot;Mystics&quot;]] 2006. gadā un [[Fīniksas &quot;Mercury&quot;]] 2012. gadā un [[Anete Jēkabsone-Žogota]] — [[Konektikutas &quot;Sun&quot;]] 2009. un 2010. gadā un Fīniksas &quot;Mercury&quot; 2014. gadā (&quot;Mercury&quot; sastāvā kļuva par WNBA čempioni), kā arī [[Kitija Laksa]] 2025. gadā, kas arī pārstāvēja &quot;Mercury&quot;, sasniedzot WNBA finālsēriju.

[[WNBA drafts|WNBA draftā]] ir izvēlētas četras latviešu spēlētājas. 2004. gadā ar 31. numuru [[Indiānas &quot;Fever&quot;]] izraudzījās [[Ieva Kubliņa|Ievu Kubliņu]], 2006. gadā [[Detroitas &quot;Shock&quot;]] ar 35. numuru draftēja [[Zane Teilāne|Zani Teilāni]], bet 2011. gadā [[Losandželosas &quot;Sparks&quot;]] ar 29. numuru draftēja [[Elīna Babkina|Elīnu Babkinu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://basket.lv/musejie-pasaule/wnba-drafta-kitiju-laksu-izvelas-seattle-storm|title=WNBA draftā Kitiju Laksu izvēlas “Seattle Storm”|last=basket.lv|access-date={{dat|2022|01|08||bez}}|archive-date={{dat|2022|01|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220108164056/https://basket.lv/musejie-pasaule/wnba-drafta-kitiju-laksu-izvelas-seattle-storm}}&lt;/ref&gt; [[2020. gada WNBA drafts|2020. gada WNBA draftā]] par visu laiku visaugstāk draftēto latviešu spēlētāju kļuva [[Kitija Laksa]], kuru [[Sietlas &quot;Storm&quot;]] izraudzījās ar kopējo 11. numuru pirmajā kārtā.

== Komandas ==
{| class=&quot;navbox wikitable&quot; text-align:left&quot;
|-
! Konference
! Komanda
! Pilsēta
! Arēna
! Pievienojas WNBA
|-
! rowspan=8 style=&quot;background-color: #D0E7FF; text-align: center;&quot; | '''[[Austrumu konference (WNBA)|Austrumu konference]]'''
|-
| '''[[Atlantas &quot;Dream&quot;]]'''
| [[Atlanta]], [[Džordžija]]
| [[Philips Arena]]
| align=center | 2008
|-
| '''[[Čikāgas &quot;Sky&quot;]]'''
| [[Rozmonta]], [[Ilinoisa]]
| [[Allstate Arena]]
| align=center | 2006
|-
| '''[[Konektikutas &quot;Sun&quot;]]'''
| [[Unkasvila]], [[Konektikuta]]
| [[Mohegan Sun Arena]]
| align=center | 1999
|-
| '''[[Indiānas &quot;Fever&quot;]]'''
| [[Indianapolisa]], [[Indiāna]]
| [[Bankers Life Fieldhouse]]
| align=center | 2000
|-
| '''[[Ņujorkas &quot;Liberty&quot;]]'''
| [[Ņujorka]], [[Ņujorka (štats)|Ņujorka]]
| [[Madison Square Garden]]
| align=center | 1997
|-
| '''[[Toronto &quot;Tempo&quot;]]'''
| [[Toronto]]
| [[Coca-Cola Coliseum]]
| align=center | 2026
|-
| '''[[Vašingtonas &quot;Mystics&quot;]]'''
| [[Vašingtona]]
| [[Verizon Center]]
| align=center | 1998
|- style = &quot;border-top:2px solid black;&quot;
! rowspan=8 style=&quot;background-color: #FFCCCC; text-align: center;&quot; | '''[[Rietumu konference (WNBA)|Rietumu konference]]'''
|-
| '''[[Dalasas &quot;Wings&quot;]]'''
| [[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]], [[Teksasa]]
| [[College Park Center]]
| align=center | 1998
|-
| '''[[Losandželosas &quot;Sparks&quot;]]'''
| [[Losandželosa]], [[Kalifornija]]
| [[Staples Center]]
| align=center | 1997
|-
| '''[[Minesotas &quot;Lynx&quot;]]'''
| [[Mineapolisa]], [[Minesota]]
| [[Target Center]]
| align=center | 1999
|-
| '''[[Fīniksas &quot;Mercury&quot;]]'''
| [[Fīniksa]], [[Arizona]]
| [[Talking Stick Resort Arena]]
| align=center | 1997
|-
| '''[[Lasvegasas &quot;Aces&quot;]]'''
| [[Lasvegasa]], [[Nevada]]
| [[Michelob Ultra Arena]]
| align=center | 1997
|-
| '''[[Portlendas &quot;Fire&quot;]]'''
| [[Portlenda]], [[Oregona]]
| [[Moda Center]]
| align=center | 2026
|-
| '''[[Sietlas &quot;Storm&quot;]]'''
| [[Sietla]], [[Vašingtona]]
| [[KeyArena]]
| align=center | 2000
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Nacionālā basketbola asociācija]]

== Ārējās saites ==
* [http://www.wnba.com/ WNBA oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}


{{Basketbols-aizmetnis}}
{{WNBA}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Basketbola līgas]]
[[Kategorija:Sieviešu Nacionālā basketbola asociācija| ]]</text>
      <sha1>511raewkrs27v2cuj0y6ztn2ss2wjkt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450189</id>
      <parentid>4450187</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T13:33:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4450189</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5822" sha1="n9jbmo5wzl4bhxx9t946l34fi7ztedh" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums      = Sieviešu Nacionālā Basketbola asociācija
| aktuāla_sezona = 2026. gada Sieviešu Nacionālā basketbola asociācijas sezona
| logo           = WNBA Logo.jpg
| pikseļi        = 180px
| apraksts       = 
| sports         = [[Basketbols]]
| dibin          = [[1997]]
| moto           = 
| komandas       = 15
| valsts         = {{USA}}
| čempions_km    = [[Lasvegasas &quot;Aces&quot;]]&lt;br&gt;(3. tituls)
| čempions_visv  = [[Hjūstonas &quot;Comets&quot;]]&lt;br&gt;[[Minesotas &quot;Lynx&quot;]]&lt;br&gt;[[Sietlas &quot;Storm&quot;]]&lt;br&gt;(4 tituli)
| mlapa          = [http://www.wnba.com WNBA.com]
}}

'''Sieviešu Nacionālā basketbola asociācija''' ({{val|en|Women's National Basketball Association}}), saīsināti '''WNBA''', ir viena no vadošajām sieviešu [[basketbols|basketbola]] līgām pasaulē (līdztekus [[Eirolīga sievietēm|Eirolīga]]). To izveidoja {{dat|1996|4|24||bez}}, bet pirmā sezona bija 1997. gadā. Šobrīd WNBA ir 15 komandas: 7 Austrumu un 8 Rietumu konferencē, kaut gan sākumā līgā spēlēja tikai 8 komandas, bet līgas vēsturē kopā tādas ir bijušas 18. Veiksmīgākās komandas WNBA pastāvēšanas vēsturē ir [[Hjūstonas &quot;Comets&quot;]], [[Minesotas &quot;Lynx&quot;]] un [[Sietlas &quot;Storm&quot;]], kas četras reizes ir izcīnījušas čempiones titulu.

WNBA regulārā sezona norit no maija līdz augustam, tās laikā katra komanda nospēlē 34 spēles. Katras konferences 4 labākās komandas iekļūst ''play-off'' turnīrā, kas sākas septembrī. Izslēgšanas spēļu sērijas tiek izspēlētas līdz vienas komandas divām uzvarām, bet WNBA finālsērija līdz trim uzvarām. Gados, kad notiek [[vasaras olimpiskās spēles]], WNBA ir mēneša pārtraukums, lai spēlētājas varētu pārstāvēt nacionālās izlases olimpiādē.

Pēc līdzības ar vīriešu [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] turnīru notiek arī citi ikgadējie WNBA pasākumi — [[WNBA All-Stars spēle|WNBA Visu Zvaigžņu spēle]] (jūlijā) un [[WNBA drafts]].

WNBA ir spēlējušas trīs [[Latvija]]s basketbolistes: [[Zane Tamane]] — [[Vašingtonas &quot;Mystics&quot;]] 2006. gadā un [[Fīniksas &quot;Mercury&quot;]] 2012. gadā un [[Anete Jēkabsone-Žogota]] — [[Konektikutas &quot;Sun&quot;]] 2009. un 2010. gadā un Fīniksas &quot;Mercury&quot; 2014. gadā (&quot;Mercury&quot; sastāvā kļuva par WNBA čempioni), kā arī [[Kitija Laksa]] 2025. gadā, kas arī pārstāvēja &quot;Mercury&quot;, sasniedzot WNBA finālsēriju.

[[WNBA drafts|WNBA draftā]] ir izvēlētas četras latviešu spēlētājas. 2004. gadā ar 31. numuru [[Indiānas &quot;Fever&quot;]] izraudzījās [[Ieva Kubliņa|Ievu Kubliņu]], 2006. gadā [[Detroitas &quot;Shock&quot;]] ar 35. numuru draftēja [[Zane Teilāne|Zani Teilāni]], bet 2011. gadā [[Losandželosas &quot;Sparks&quot;]] ar 29. numuru draftēja [[Elīna Babkina|Elīnu Babkinu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://basket.lv/musejie-pasaule/wnba-drafta-kitiju-laksu-izvelas-seattle-storm|title=WNBA draftā Kitiju Laksu izvēlas “Seattle Storm”|last=basket.lv|access-date={{dat|2022|01|08||bez}}|archive-date={{dat|2022|01|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220108164056/https://basket.lv/musejie-pasaule/wnba-drafta-kitiju-laksu-izvelas-seattle-storm}}&lt;/ref&gt; [[2020. gada WNBA drafts|2020. gada WNBA draftā]] par visu laiku visaugstāk draftēto latviešu spēlētāju kļuva [[Kitija Laksa]], kuru [[Sietlas &quot;Storm&quot;]] izraudzījās ar kopējo 11. numuru pirmajā kārtā.

== Komandas ==
{| class=&quot;navbox wikitable&quot; text-align:left&quot;
|-
! Konference
! Komanda
! Pilsēta
! Arēna
! Pievienojas WNBA
|-
! rowspan=8 style=&quot;background-color: #D0E7FF; text-align: center;&quot; | '''[[Austrumu konference (WNBA)|Austrumu konference]]'''
|-
| '''[[Atlantas &quot;Dream&quot;]]'''
| [[Atlanta]], [[Džordžija]]
| [[Philips Arena]]
| align=center | 2008
|-
| '''[[Čikāgas &quot;Sky&quot;]]'''
| [[Rozmonta]], [[Ilinoisa]]
| [[Allstate Arena]]
| align=center | 2006
|-
| '''[[Konektikutas &quot;Sun&quot;]]'''
| [[Unkasvila]], [[Konektikuta]]
| [[Mohegan Sun Arena]]
| align=center | 1999
|-
| '''[[Indiānas &quot;Fever&quot;]]'''
| [[Indianapolisa]], [[Indiāna]]
| [[Bankers Life Fieldhouse]]
| align=center | 2000
|-
| '''[[Ņujorkas &quot;Liberty&quot;]]'''
| [[Ņujorka]], [[Ņujorka (štats)|Ņujorka]]
| [[Madison Square Garden]]
| align=center | 1997
|-
| '''[[Toronto &quot;Tempo&quot;]]'''
| [[Toronto]]
| [[Coca-Cola Coliseum]]
| align=center | 2026
|-
| '''[[Vašingtonas &quot;Mystics&quot;]]'''
| [[Vašingtona]]
| [[Verizon Center]]
| align=center | 1998
|- style = &quot;border-top:2px solid black;&quot;
! rowspan=9 style=&quot;background-color: #FFCCCC; text-align: center;&quot; | '''[[Rietumu konference (WNBA)|Rietumu konference]]'''
|-
| '''[[Dalasas &quot;Wings&quot;]]'''
| [[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]], [[Teksasa]]
| [[College Park Center]]
| align=center | 1998
|-
| '''[[Goldensteitas &quot;Valkyries&quot;]]'''
| [[Sanfrancisko]], [[Kalifornija]]
| [[Chase Center]]
| align=center | 2025
|-
| '''[[Losandželosas &quot;Sparks&quot;]]'''
| [[Losandželosa]], [[Kalifornija]]
| [[Staples Center]]
| align=center | 1997
|-
| '''[[Minesotas &quot;Lynx&quot;]]'''
| [[Mineapolisa]], [[Minesota]]
| [[Target Center]]
| align=center | 1999
|-
| '''[[Fīniksas &quot;Mercury&quot;]]'''
| [[Fīniksa]], [[Arizona]]
| [[Talking Stick Resort Arena]]
| align=center | 1997
|-
| '''[[Lasvegasas &quot;Aces&quot;]]'''
| [[Lasvegasa]], [[Nevada]]
| [[Michelob Ultra Arena]]
| align=center | 1997
|-
| '''[[Portlendas &quot;Fire&quot;]]'''
| [[Portlenda]], [[Oregona]]
| [[Moda Center]]
| align=center | 2026
|-
| '''[[Sietlas &quot;Storm&quot;]]'''
| [[Sietla]], [[Vašingtona]]
| [[KeyArena]]
| align=center | 2000
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Nacionālā basketbola asociācija]]

== Ārējās saites ==
* [http://www.wnba.com/ WNBA oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}


{{Basketbols-aizmetnis}}
{{WNBA}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Basketbola līgas]]
[[Kategorija:Sieviešu Nacionālā basketbola asociācija| ]]</text>
      <sha1>n9jbmo5wzl4bhxx9t946l34fi7ztedh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:WNBA</title>
    <ns>10</ns>
    <id>107932</id>
    <revision>
      <id>4450190</id>
      <parentid>3907516</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T13:37:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4450190</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2100" sha1="ak8s9t0bkkv9n8i0zqzqclyus99c10g" xml:space="preserve">{{Navbox with columns
|name = WNBA
|title = [[Sieviešu Nacionālā Basketbola asociācija]]
|above      =  
|fullwidth = yes
|col1headerstyle = background:#D0E7FF;
|col2headerstyle = background:#FFCCCC;
|col1header = [[Austrumu konference (WNBA)|Austrumu konference]]
|col1headercolspan = 2
|col2header = [[Rietumu konference (WNBA)|Rietumu konference]]
|col2headercolspan = 2
|col1 = {{Navbox|child
|state = plain
|titlestyle = background:#D0E7FF;
|liststyle = background:#D0E7FF;text-align:center;
|list1 = [[Atlantas &quot;Dream&quot;]]
|list2 = [[Čikāgas &quot;Sky&quot;]]
|list3 = [[Konektikutas &quot;Sun&quot;]]
}}
|col2 = {{Navbox|child
|state = plain
|titlestyle = background:#D0E7FF;
|liststyle = background:#D0E7FF;text-align:center;
|list1 = [[Indiānas &quot;Fever&quot;]]
|list2 = [[Ņujorkas &quot;Liberty&quot;]]
|list3 = [[Vašingtonas &quot;Mystics&quot;]]
|list4 = [[Toronto &quot;Tempo&quot;]]
}}
|col3 = {{Navbox|child
|state = plain
|titlestyle = background:#FFCCCC;
|liststyle = background:#FFCCCC;text-align:center;
|list1 = [[Dalasas &quot;Wings&quot;]]
|list2 = [[Losandželosas &quot;Sparks&quot;]]
|list3 = [[Minesotas &quot;Lynx&quot;]]
|list4 = [[Goldensteitas &quot;Valkyries&quot;]]
}}
|col4 = {{Navbox|child
|state = plain
|titlestyle = background:#FFCCCC;
|liststyle = background:#FFCCCC;text-align:center;
|list1 = [[Fīniksas &quot;Mercury&quot;]]
|list2 = [[Lasvegasas &quot;Aces&quot;]]
|list3 = [[Sietlas &quot;Storm&quot;]]
|list4 = [[Portlendas &quot;Fire&quot;]]
}}
|liststyle = background:#eee;
|list1 = '''Bijušās komandas:''' [[Detroitas &quot;Shock&quot;]]{{·}} [[Jūtas &quot;Starzz&quot;]]{{·}} [[Hjūstonas &quot;Comets&quot;]]{{·}} [[Klīvlendas &quot;Rockers&quot;]]{{·}} [[Maiami &quot;Sol&quot;]]{{·}} [[Orlando &quot;Miracle&quot;]]{{·}} [[Sakramento &quot;Monarchs&quot;]]{{·}} [[Šarlotas &quot;Sting&quot;]]{{·}} [[Talsas &quot;Shock&quot;]]

|list2= '''Saistītie raksti:''' [[WNBA drafts|Drafts]]{{·}} [[WNBA All-Star spēle|All-Star spēle]]{{·}} [[WNBA izslēgšanas spēles|Izslēgšanas spēles]]{{·}} [[WNBA fināli|Fināli]]

|below = [[:Kategorija:Sieviešu Nacionālā Basketbola asociācija|Kategorija]]{{·}} [[Portāls:Basketbols|Portāls]]{{·}} [[Vikiprojekts:Basketbols|Vikiprojekts]]
}}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Basketbola veidnes|WNBA]]

&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>ak8s9t0bkkv9n8i0zqzqclyus99c10g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Raiens Babels</title>
    <ns>0</ns>
    <id>116562</id>
    <revision>
      <id>4450264</id>
      <parentid>4449882</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T15:37:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4450264</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15008" sha1="t495lqgyfzd8eaws6ujmng2hx81aegt" xml:space="preserve">{{Futbolista info|vārds=Raiens Babels|foto=[[Attēls:Ryan-babel-6.jpg|250px|Ryan Babel]]|pilns vārds=Raiens Guno Babels|augums=185 cm|dzimšanas datums={{dzimšanas datums un vecums|1986|12|19}}|dzimtā pilsēta=[[Amsterdama]]|dzimtene={{flaga|Nīderlande}} Nīderlande|klubs=|numurs=|pozīcija=[[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]]|jauniešu sezonas=1998-2004|jauniešu klubi={{flaga|Nīderlande}} [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;|&quot;Ajax&quot;]]|sezonas=2004-2007&lt;br /&gt;2007-2011&lt;br /&gt;2011-2012&lt;br /&gt;2012-2013&lt;br /&gt;2013-2015&lt;br /&gt;2015-2016&lt;br /&gt;2016&lt;br /&gt;2017-2019&lt;br /&gt;2019&lt;br /&gt;2019-2022&lt;br /&gt;2020&lt;br /&gt;2022-2023|klubi={{flaga|Nīderlande}} [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;|&quot;Ajax&quot;]]&lt;br /&gt;{{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]]&lt;br /&gt;{{flaga|Vācija}} [[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]]&lt;br /&gt;{{flaga|Nīderlande}} [[AFC Ajax|Ajax]]&lt;br /&gt;{{flaga|Turcija}} [[Kasımpaşa SK|Kasımpaşa]]&lt;br /&gt;{{flaga|AAE}} [[Al Ain FC|Al Ain]]&lt;br /&gt;{{flaga|Spānija}} [[Akoruņas &quot;Deportivo&quot;]]&lt;br /&gt;{{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Beşiktaş&quot;|Beşiktaş]]&lt;br /&gt;{{flaga|Anglija}} [[Fulham F.C.|Fulham]]&lt;br /&gt;{{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]]&lt;br /&gt;{{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[AFC Ajax|Ajax]]&lt;br /&gt;{{flaga|Turcija}} [[Eyüpspor]]|spēles(vārti)=73 (14)&lt;br /&gt;{{0}}91 (12)&lt;br /&gt;{{0}}46 (5)&lt;br /&gt;{{0}}16 (4)&lt;br /&gt;{{0}}58 (14)&lt;br /&gt;{{0}}8 (1)&lt;br /&gt;{{0}}11 (4)&lt;br /&gt;{{0}}62 (22)&lt;br /&gt;{{0}}16 (5)&lt;br /&gt;{{0}}77 (15)&lt;br /&gt;{{0}}5 (0)&lt;br /&gt;27 (5)|ni sezonas=2002-2003&lt;br /&gt;2003-2004&lt;br /&gt;2004-2005&lt;br /&gt;2005-2007&lt;br /&gt;2008&lt;br /&gt;2005-2021|ni komanda={{flaga|Nīderlande}} Nīderlande U-17&lt;br /&gt;{{flaga|Nīderlande}} Nīderlande U-19&lt;br /&gt;{{flaga|Nīderlande}} Nīderlande U-20&lt;br /&gt;{{flaga|Nīderlande}} Nīderlande U-21&lt;br /&gt;{{flaga|Nīderlande}} Nīderlande U-23&lt;br /&gt;{{flaga|Nīderlande}} [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlande]]|ni spēles(vārti)={{0|00}}6 {{0}}(3)&lt;br /&gt;{{0|00}}6 (2)&lt;br /&gt;{{0|00}}4 {{0}}(2)&lt;br /&gt;{{0|00}}5 {{0}}(2)&lt;br /&gt;{{0|00}}5 {{0}}(2)&lt;br /&gt;{{0}}69 (10)|ni izmaiņas=|pk izmaiņas=}}

'''Raiens Guno Babels''' ({{val|nl|Ryan Guno Babel}}; dzimis {{dat|1986|12|19}} [[Amsterdama|Amsterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]]) ir nīderlandiešu bijušais [[futbols|futbolists]], [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]].

== Klubu karjera ==
=== &quot;Ajax&quot; ===
Babels savu karjeru sāka [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] jauniešu komandā 1997. gadā.

[[2004]]. gada janvārī Babels parakstīja savu pirmo profesionāļa līgumu ar klubu, kurā pavadīja jauniešu sezonas - [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]]. {{dat|2004|2|1}}, tikai pusotru mēnesi pēc savas 17. dzimšanas dienas, viņš debitēja pirmajā komandā, uzvarā pār &quot;[[ADO Den Haag]]&quot; ar 4:0.&lt;ref name=&quot;ARCHIVES&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://english.ajax.nl/web/show/id=154814/contentid=61694 | title=Extension for Ryan Babel | publisher=[[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;|AFC Ajax]] | date=2007-02-02 | accessdate=2007-05-07 | archiveurl=https://web.archive.org/web/20070313203650/http://english.ajax.nl/web/show/id%3D154814/contentid%3D61694 | archivedate=2007-03-13 }}&lt;/ref&gt; Tajā sezonā &quot;Ajax&quot; uzvarēja [[Eredivisie|Nīderlandes čempionātā]], taču Babels vairs uz laukuma neizgāja. Deviņus mēnešus vēlāk, {{dat|2004|11|20}} uzbrucējs guva savus pirmos vārtus kluba sastāvā, palīdzot komandai uzveikt &quot;[[De Graafschap]]&quot; ar 5:0.&lt;ref name=&quot;fifa&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fifa.com/worldcup/archive/germany2006/news/newsid=26825.html|title=Babel rewarding Van Basten's faith|publisher=[[FIFA]]|date=2006-01-16|accessdate=2007-07-11|archive-date=2014-02-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20140222165032/http://www.fifa.com/worldcup/archive/germany2006/news/newsid=26825.html}}&lt;/ref&gt;

[[2005. gads|2005]]. gada jūlijā Babels parakstīja jaunu līgumu ar &quot;Ajax&quot;. Sezonu viņš iesāka ar gūtiem vārtiem [[Nīderlandes futbola superkauss|Nīderlandes superkausa]] finālā pret &quot;[[PSV Eindhoven]]&quot;, ko amsterdamieši uzvarēja ar 2:1. Bābels guva vārtus arī abās trešās kvalifikācijas kārtas [[UEFA Čempionu līga]]s spēlēs pret &quot;[[Brondby]]&quot;. 2005./2006. gada sezona futbolistam izvērtās neveiksmīga - vietējā čempionātā gūti tikai divi vārti, taču tas neliedza spēlēt Nīderlandes izlasē, kurā novembra beigās guva savus otros vārtus.

2006./2007. gada sezona viņam iesākās ar vēl vienu uzvaru Nīderlandes superkausā. Janvārī, kad tika atvērts transfēru logs, baumoja par viņa pāreju uz [[Arsenal FC|Londonas &quot;Arsenal&quot;]] un [[Ņūkāslas &quot;United&quot;]], taču darījums nenotika.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://sport.independent.co.uk/football/news/article2137748.ece | title=West Ham in for Ljungberg as Arsenal line up Dutch star | last=Burt | first=Jason | publisher=[[The Independent]] | date=2007-01-09 | accessdate=2007-05-07 | archiveurl=https://web.archive.org/web/20070714071255/http://sport.independent.co.uk/football/news/article2137748.ece | archivedate=2007-07-14 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://home.skysports.com/list.aspx?hlid=442408&amp;CPID=8&amp;clid=4&amp;lid=&amp;title=Babel+catching+Magpies+eye&amp;channel=&amp; | title=Babel catching Magpies' eye | last=van Leeuwen | first=Gerrit | publisher=[[Sky Sports]] | date=2007-01-18 | accessdate=2007-05-07 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; {{dat|2007|2|2}} Babels piekrita pagarināt līgumu ar &quot;Ajax&quot;.&lt;ref name=&quot;ARCHIVES&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://home.skysports.com/list.aspx?hlid=472023&amp;CPID=9&amp;clid=3&amp;lid=&amp;title=Ajax+star+wowed+by+Wenger|title=Ajax star wowed by Wenger|publisher=[[Sky Sports News]]|date=2007-06-14|access-date=2007-06-18|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070703085837/http://home.skysports.com/list.aspx?hlid=472023&amp;CPID=9&amp;clid=3&amp;lid=&amp;title=Ajax+star+wowed+by+Wenger|archivedate=2007-07-03}}&lt;/ref&gt; Maijā viņš ieguva arī Nīderlandes kausa čempiona titulu.

=== &quot;Liverpool&quot; ===
{{dat|2007|7|10}} mediji ziņoja, ka [[Liverpool FC|&quot;Liverpool&quot;]] piedāvā Amsterdamas klubam 14 miljonus [[sterliņu mārciņa|sterliņu mārciņu]] par Babelu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/l/liverpool/6285040.stm|title=Liverpool make improved Babel bid |publisher=[[BBC Sport]]|date=2007-07-13|accessdate=2008-09-16}}&lt;/ref&gt; Divas dienas vēlāk izplatījās runas, ka komandas vienojušās par aptuveni 11,5 miljoniem, bet 13. jūlijā &quot;Liverpool&quot; paziņoja, ka ir parakstījuši ar futbolistu piecu gadu līgumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Paul Eaton|url=http://www.liverpoolfc.tv/news/drilldown/N156347070712-1814.htm|title=Babel set to sign on Friday |publisher=[[Liverpool FC|Liverpool F.C.]]|date=2007-07-12}}&lt;/ref&gt; Plašākai publikai viņš tika iepazīstināts kopā ar [[Josi Benajuns|Josi Benajunu]].

Debiju vienībā Babels piedzīvoja 17. jūlijā pārbaudes mačā pret [[Brēmenes &quot;Werder&quot;]]. [[Anglijas Premjerlīga|Premjerlīgā]] viņš debitēja 2007./2008. gada sezonas spēlē pret [[Birmingemas &quot;Aston Villa&quot;|&quot;Aston Villa&quot;]]. 1. septembrī viņš guva pirmos vārtus kluba sastāvā mačā ar &quot;[[Derby Country]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce 
|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/eng_prem/6963702.stm
|title=Liverpool 6—0 Derby 
|publisher=BBC 
|date=1 September 2007 |accessdate=4 September 2009}}&lt;/ref&gt;

{{dat|2010|1|6}} prese ziņoja, ka &quot;Liverpool&quot; atraidījuši 8 miljonu sterliņu mārciņu piedāvājumu no [[Birmingemas &quot;City&quot;]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/l/liverpool/8443286.stm|title=Birmingham's £8m bid for Liverpool's Ryan Babel denied|date=6 January 2010|publisher=BBC Sport|accessdate=6 January 2010}}&lt;/ref&gt;

== Karjera izlasē ==
Babels piedalījās 2005. gada U-20 vecuma grupas Pasaules kausa izcīņā. Tur viņš guva divus vārtus četrās spēlēs, kas palīdzēja [[Nīderlande]]s izlasei aizkļūt līdz ceturtdaļfinālam, kur viņus tikai pēcspēles 11 metru sitienu sērijā uzveica [[Nigērija]] ar 10:9.

Tajā pašā sezonā viņš debitēja nacionālajā izlasē, {{dat|2005|3|26}} izejot laukumā pret [[Rumānija|Rumāniju]]. Uz laukuma viņš izgāja otrā puslaika vidū, nomainot [[Arjens Robens|Arjenu Robenu]], un guva mača otros vārtus. Pateicoties tam, Babels kļuva par jaunāko futbolistu Nīderlandes izlasē, kurš guvis vārtus, 68 gadu laikā.

Babels tika iekļauts izlases sastāvā [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada Pasaules kausa izcīņas]] finālturnīram, taču savainojuma dēļ piedalījās tikai vienā spēlē. Tāpat viņš piedalījās [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada Olimpiskajās spēlēs]] un ir iekļauts valstsvienībā [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada Pasaules kausa izcīņai]].

== Karjeras statistika ==
{| border=&quot;1&quot; cellpadding=&quot;4&quot; cellspacing=&quot;2&quot; style=&quot;margin:auto; background:ivory; font-size:95%; border:1px #aaa solid; border-collapse:collapse; clear:center;&quot;
|+ '''&lt;big&gt;Klubu statistika&lt;/big&gt;'''
|- style=&quot;background:beige&quot;
!rowspan=&quot;2&quot;|Klubs
!rowspan=&quot;2&quot;|Sezona
!colspan=&quot;2&quot;|{{flagicon|Netherlands}} [[Eredivisie]] 
!colspan=&quot;2&quot;|[[KNVB kauss]] 
!colspan=&quot;2&quot;|[[Nīderlandes futbola superkauss|Superkauss]]
!colspan=&quot;2&quot;|[[UEFA|Eiropas mači]]
!colspan=&quot;2&quot;|Kopā
|- style=&quot;background:beige&quot;
!Spēles
!Vārti
!Spēles
!Vārti
!Spēles
!Vārti
!Spēles
!Vārti
!Spēles
!Vārti
|-
| rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|'''[[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;|&quot;Ajax&quot;]]'''&lt;br /&gt;([[Eredivisie]])
| style=&quot;text-align:center;&quot;|2003—04
| style=&quot;text-align:center;&quot;|1
| style=&quot;text-align:center;&quot;|0
| style=&quot;text-align:center;&quot;|0
| style=&quot;text-align:center;&quot;|0
| style=&quot;text-align:center;&quot;|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;|0
| style=&quot;text-align:center;&quot;|0
| style=&quot;text-align:center;&quot;|1
| style=&quot;text-align:center;&quot;|0
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;|2004—05
| style=&quot;text-align:center;&quot;|20
| style=&quot;text-align:center;&quot;|7
| style=&quot;text-align:center;&quot;|2
| style=&quot;text-align:center;&quot;|0
| style=&quot;text-align:center;&quot;|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;|4
| style=&quot;text-align:center;&quot;|1
| style=&quot;text-align:center;&quot;|26
| style=&quot;text-align:center;&quot;|8
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;|2005—06
| style=&quot;text-align:center;&quot;|25
| style=&quot;text-align:center;&quot;|2
| style=&quot;text-align:center;&quot;|1
| style=&quot;text-align:center;&quot;|0
| style=&quot;text-align:center;&quot;|1
| style=&quot;text-align:center;&quot;|1
| style=&quot;text-align:center;&quot;|9
| style=&quot;text-align:center;&quot;|2
| style=&quot;text-align:center;&quot;|36
| style=&quot;text-align:center;&quot;|5
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;|2006—07
| style=&quot;text-align:center;&quot;|27
| style=&quot;text-align:center;&quot;|5
| style=&quot;text-align:center;&quot;|3
| style=&quot;text-align:center;&quot;|0
| style=&quot;text-align:center;&quot;|1
| style=&quot;text-align:center;&quot;|0
| style=&quot;text-align:center;&quot;|7
| style=&quot;text-align:center;&quot;|2
| style=&quot;text-align:center;&quot;|38
| style=&quot;text-align:center;&quot;|7
|- style=&quot;background:lemonchiffon&quot;
! style=&quot;text-align:left;&quot;| Kopā klubā!! 73 !! 14 !! 6 !! 0 !! 2 !! 1 !! 20 !! 5 !! 101 !! 20
|- style=&quot;background:beige&quot;
!colspan=&quot;2&quot;|
!colspan=&quot;2&quot;|{{flagicon|England}} [[Anglijas Premjerlīga|Premjerlīga]]
!colspan=&quot;2&quot;|[[FA kauss]]
!colspan=&quot;2&quot;|[[Anglijas Līgas kauss|Līgas kauss]]
!colspan=&quot;2&quot;|[[UEFA|Eiropas mači]]
!colspan=&quot;2&quot;|Kopā
|-
| rowspan=&quot;4&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|'''[[Liverpool FC|&quot;Liverpool&quot;]]'''
([[Anglijas Premjerlīga|Premjerlīga]])
| style=&quot;text-align:center;&quot;|2007—08
| style=&quot;text-align:center;&quot;|30
| style=&quot;text-align:center;&quot;|4
| style=&quot;text-align:center;&quot;|4
| style=&quot;text-align:center;&quot;|1
| style=&quot;text-align:center;&quot;|2
| style=&quot;text-align:center;&quot;|0
| style=&quot;text-align:center;&quot;|13
| style=&quot;text-align:center;&quot;|5
| style=&quot;text-align:center;&quot;|49
| style=&quot;text-align:center;&quot;|10
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;|2008—09
| style=&quot;text-align:center;&quot;|27
| style=&quot;text-align:center;&quot;|3
| style=&quot;text-align:center;&quot;|2
| style=&quot;text-align:center;&quot;|0
| style=&quot;text-align:center;&quot;|3
| style=&quot;text-align:center;&quot;|0
| style=&quot;text-align:center;&quot;|10
| style=&quot;text-align:center;&quot;|1
| style=&quot;text-align:center;&quot;|42
| style=&quot;text-align:center;&quot;|4
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;|2009—10
| style=&quot;text-align:center;&quot;|25
| style=&quot;text-align:center;&quot;|4
| style=&quot;text-align:center;&quot;|1
| style=&quot;text-align:center;&quot;|0
| style=&quot;text-align:center;&quot;|2
| style=&quot;text-align:center;&quot;|0
| style=&quot;text-align:center;&quot;|10
| style=&quot;text-align:center;&quot;|2
| style=&quot;text-align:center;&quot;|38
| style=&quot;text-align:center;&quot;|6
|- style=&quot;background:lemonchiffon&quot;
! style=&quot;text-align:left;&quot;| Kopā klubā!! 82 !! 11 !! 8 !! 1 !! 6 !! 0 !! 33 !! 8 !! 129 !! 21
|-
! colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:beige; text-align:left;&quot;|Kopā karjerā
!  style=&quot;text-align:center; background:beige;&quot;| 155
!  style=&quot;text-align:center; background:beige;&quot;| 25
!  style=&quot;text-align:center; background:beige;&quot;| 14
!  style=&quot;text-align:center; background:beige;&quot;| 1
!  style=&quot;text-align:center; background:beige;&quot;| 8
!  style=&quot;text-align:center; background:beige;&quot;| 1
!  style=&quot;text-align:center; background:beige;&quot;| 50
!  style=&quot;text-align:center; background:beige;&quot;| 13
!  style=&quot;text-align:center; background:beige;&quot;| 230
!  style=&quot;text-align:center; background:beige;&quot;| 37
|-
| colspan=&quot;12&quot;|&lt;small&gt;Pēdējo reizi atjaunots {{dat|2010|2|25}}&lt;ref name=stats&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://soccernet.espn.go.com/players/stats?id=41418&amp;cc=5739 | title=8 Ryan Babel | publisher=[[ESPN]] | date=2007-05-07 | accessdate=2007-05-07 | archive-date=2007-10-18 | archive-url=https://web.archive.org/web/20071018133932/http://soccernet.espn.go.com/players/stats?id=41418&amp;cc=5739 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://guardian.touch-line.com/StatsCentre.asp?Lang=0&amp;CTID=14&amp;CPID=15&amp;pStr=Player&amp;PLID=183171&amp;TEID=553|title=Ryan Babel stats|publisher=The Guardian|accessdate=2007-07-11|archive-date=2012-10-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20121011113958/http://guardian.touch-line.com/StatsCentre.asp?Lang=0&amp;CTID=14&amp;CPID=15&amp;pStr=Player&amp;PLID=183171&amp;TEID=553}}&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;
|}

== Sasniegumi ==
'''Ajax'''

* [[Eredivisie]]: 2003–04, 2012–13
* [[KNVB beker]]: 2005–06, 2006–07
* [[Johan Cruijff Schaal]]: 2005, 2006

'''Al Ain'''

* [[AAE Superlīga]]: 2015

'''Beşiktaş'''

* [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2016–17

'''Galatasaray'''

* [[Turcijas Superkauss]]: 2019

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{Liverpool FC spēlētāji}}

{{DEFAULTSORT:Babels, Raiens}}
[[Kategorija:1986. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Nīderlandes futbolisti]]
[[Kategorija:Nīderlandes izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Fulham FC spēlētāji]]
[[Kategorija:TSG 1899 Hoffenheim spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Beşiktaş&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Amsterdamas &quot;Ajax&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Ziemeļholandē dzimušie]]
[[Kategorija:Kasımpaşa S.K. spēlētāji]]
[[Kategorija:Al Ain FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Eyüpspor spēlētāji]]</text>
      <sha1>t495lqgyfzd8eaws6ujmng2hx81aegt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Emiliano Insua</title>
    <ns>0</ns>
    <id>117387</id>
    <revision>
      <id>4450105</id>
      <parentid>4450089</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T11:59:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4450105</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9747" sha1="nfpnrcbm9qem293wbmbcmft8qh4luoz" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Emiliano Insua
| image = EmilianoInsua2.jpg
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1989|1|7}}
| cityofbirth = {{vieta|Argentīna|Buenosairesa}}
| height = 179
| currentclub = 
| clubnumber = 
| position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]]
| years1 = 2007
| clubs1 = {{flaga|Argentīna}} [[Boca Juniors]]
| caps1 = 0
| goals1 = 0
| years2 = 2007
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]]
| caps2 = 0
| goals2 = 0
| nationalyears1 = 2006—2009
| nationalteam1 = {{flaga|Argentīna}} Argentīna U20
| nationalcaps1 = 19
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2008
| nationalteam2 = {{flaga|Argentīna}} Argentīna U23
| nationalcaps2 = 1
| nationalgoals2 = 0
| pcupdate = 
| name = 
| caption = Emiliano Insua 2019. gadā
| birth_date = 
| birth_place = 
| caps3 = 44
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]]
| goals3 = 0
| years3 = 2007—2011
| caps4 = 16
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
| goals4 = 0
| years4 = 2010—2011
| clubs5 = {{flaga|Portugāle}} [[Sporting CP]]
| years5 = 2011—2013
| caps5 = 37
| goals5 = 1
| clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Atlético Madrid]]
| years6 = 2013—2015
| caps6 = 9
| goals6 = 0
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Rayo Vallecano]]
| years7 = 2014—2015
| caps7 = 24
| goals7 = 1
| clubs8 = {{flaga|Vācija}} [[VfB Stuttgart]]
| years8 = 2015—2020
| caps8 = 125
| goals8 = 3
| clubs9 = {{flaga|ASV}} [[LA Galaxy]]
| caps9 = 22
| clubs10 = {{flaga|Argentīna}} [[Club Atlético Aldosivi|Aldosivi]]
| goals9 = 0
| years10 = 2021
| caps10 = 26
| goals10 = 0
| clubs11 = {{flaga|Argentīna}} [[Racing Club de Avellaneda|Racing Club]]
| years11 = 2022—2023
| caps11 = 46
| goals11 = 0
| years9 = 2020—2021
| nationalteam3 = {{fb|ARG}}
| nationalyears3 = 2009—2017
| nationalcaps3 = 5
| nationalgoals3 = 0
}}'''Emiliano Adrians Insua Sapata''' ({{val|es|Emiliano Adrian Insúa Zapata}}; dzimis {{dat|1989|1|7}} [[Buenosairesa|Buenosairasā]], [[Argentīna|Argentīnā]]) ir argentīniešu [[futbols|futbolists]], [[aizsargs (futbols)|aizsargs]].

== Klubu karjera ==
=== Jauniešu komandas ===
Insua savas futbolista gaitas uzsāka jauniešu vienībā &quot;Pinochio&quot;, vēlāk pārceļoties uz prestižo [[Buenosairesas &quot;Boca Juniors&quot;]].&lt;ref name=echotb&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Barrett |first=Tony |title=Emiliano Insua plans to grasp his big Anfield chance |publisher=''[[The Liverpool Echo]]'' |date=2008-05-02 |url=http://www.liverpoolecho.co.uk/liverpool-fc/liverpool-fc-news/2008/05/02/emiliano-insua-plans-to-grasp-his-big-anfield-chance-100252-20853820/ |accessdate=2008-07-19}}&lt;/ref&gt; Aizsargs gan neizpelnījās vietu pieaugušo komandas sastāvā, taču tika pamanīts no [[Liverpool FC|&quot;Liverpool&quot;]] pārstāvjiem.&lt;ref name=Profile&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=First team squad profiles — Emiliano Insúa |publisher=Liverpoolfc.tv |url=http://www.liverpoolfc.tv/team/first-team/player/22-emiliano-insua |accessdate=2008-07-19}}&lt;/ref&gt; Pēc spēlēšanas Argentīnas U-17 izlasē vairāki klubi alka parakstīt līgumu ar viņu. Arī &quot;Boca Juniors&quot; vēlējās iekļaut viņu pamatsastāvā, taču beigu beigās futbolists uz 18 mēnešiem tika izīrēts [[Liverpūle]]s klubam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Reds agree Argentine deal |publisher=[[Sky Sports]] (on Liverpoolfc.tv) |date=2006-10 
|url=http://www.liverpoolfc.tv/news/archivedirs/mediawatch/2006/nov/MW10851061128-1604.htm |accessdate=2008-07-19}}&lt;/ref&gt;

=== &quot;Liverpool&quot; ===
Insua &quot;Liverpool&quot; pirmajā komandā debitēja {{dat|2007|4|28}}, izejot laukumā mačā pret [[Portsmouth F.C.|&quot;Portsmouth&quot;]]. Tomēr līdz sezonas beigām viņš tika tikai vēl pie vienas spēles pieredzes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Emiliano Insúa — All time playing career |publisher=Soccer database from ''[[Racing Post]]'' |url=http://www.soccerbase.com/players_details.sd?playerid=46494 |accessdate=2008-07-19 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080603153736/http://www.soccerbase.com/players_details.sd?playerid=46494 |archivedate=2008-06-03 }}&lt;/ref&gt;
[[2007. gads|2007]]. gada augustā tika noslēgts darījums, kura rezultātā Insua parakstīja pastāvīgu līgumu ar &quot;Liverpool&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Kay |first=Oliver |title=Lucky escape for Carragher |publisher=''[[The Times]]'' |date=2007-08-27 |url=http://www.timesonline.co.uk/tol/sport/football/premier_league/liverpool/article2332271.ece |accessdate=2008-07-19 |location=London |archive-date=2011-09-07 |archive-url=https://web.archive.org/web/20110907005656/http://www.timesonline.co.uk/tol/sport/football/premier_league/liverpool/article2332271.ece }}&lt;/ref&gt; Tajā gadā viņš piedalījās vien trīs mačos, taču rezervistu komandas sastāvā uzvarēja attiecīgajā līgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Barrett |first=Tony |title=Emiliano Insúa aiming high after reserves' night of glory |publisher=''[[The Liverpool Echo]]'' |date=2008-05-08|url=http://www.liverpoolecho.co.uk/liverpool-fc/liverpool-fc-news/2008/05/08/emiliano-insua-aiming-high-after-reserves-night-of-glory-100252-20879378/ |accessdate=2008-07-19}}&lt;/ref&gt;

Aizsarga sniegums bija pietiekoši labs, lai galvenais treneris [[Rafaels Benitess]] piedāvātu palikt &quot;Liverpool&quot; sistēmā. {{dat|2008|7|2}} viņš parakstīja trīs gadu kontraktu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Eaton |first=Paul |title=Insua pens new Anfield deal  |publisher=Liverpoolfc.tv |date=2008-07-02 |url=http://www.liverpoolfc.tv/news/drilldown/N160392080702-1332.htm |accessdate=2008-07-19}}&lt;/ref&gt; Pirms 2008./2009. gada sezonas viņam tika piešķirts 22 numurs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Rice |first=Jimmy |title=TRIO HANDED FIRST-TEAM SQUAD NUMBERS |publisher=Liverpool FC |date=2008-08-06 |url=http://www.liverpoolfc.tv/news/drilldown/N160834080808-1416.htm |accessdate=2008-08-06}}&lt;/ref&gt; 2008. gada decembrī viņš piedalījās vairākos mačos galvenās vienības sastāvā [[Fabio Aureliu]] savainojuma dēļ.

Savus pirmos vārtus &quot;Liverpool&quot; viņš guva [[Anglijas Līgas kauss|Līgas kausa]] izcīņas spēlē pret [[Arsenal FC|&quot;Arsenal&quot;]] {{dat|2009|10|28}}. Kopš tā laika argentīnietis regulāri izpelnās spēles laiku pirmajā komandā. 2010. gada jūlijā tika panākta vienošanās par viņa pievienošanos [[ACF Fiorentina|Fiorentina]], tomēr līgums netika parakstīts.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/l/liverpool/8831589.stm|title=Liverpool agree fee to sell Insua|access-date=2026-04-04|date=2010-07-17|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
'''Atlético Madrid'''

* [[La Liga]]: 2013–14
* [[Copa del Rey]]: 2012–13
* [[Spānijas Superkauss]]: 2014

'''VfB Stuttgart'''

* [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīga]]: 2016–17

'''Argentīnas U20 izlase'''

* [[FIFA U-20 Pasaules kauss]]: 2007

== Karjeras statistika ==
:''Pēdējo reizi atjaunots 2009. gada 30. novembrī.''
{|border=1 align=center cellpadding=4 cellspacing=2 style=&quot;background: ivory; font-size: 95%; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; clear:center&quot;
|-
|- style=&quot;background:beige&quot;
!rowspan=&quot;2&quot;|Klubs
!rowspan=&quot;2&quot;|Sezona
!colspan=&quot;2&quot;|{{flagicon|England}} [[Anglijas Premjerlīga|Premjerlīga]]
!colspan=&quot;2&quot;|[[FA kauss]]
!colspan=&quot;2&quot;|[[Anglijas Līgas kauss|Līgas kauss]]
!colspan=&quot;2&quot;|[[UEFA|Eiropas mači]]
!colspan=&quot;2&quot;|Citi mači
!colspan=&quot;2&quot;|Kopā
|- style=&quot;background:beige&quot;
!Spēles!!Vārti!!Spēles!!Vārti!!Spēles!!Vārti!!Spēles!!Vārti!!Spēles!!Vārti!!Spēles!!Vārti
|-
|rowspan=&quot;5&quot; align=center valign=center|'''[[Liverpool FC|&quot;Liverpool&quot;]]'''
([[Anglijas Premjerlīga|Premjerlīga]])
|2006—07
|align=&quot;center&quot;|2
|align=&quot;center&quot;|0
|align=&quot;center&quot;|0
|align=&quot;center&quot;|0
|align=&quot;center&quot;|0
|align=&quot;center&quot;|0
|align=&quot;center&quot;|0
|align=&quot;center&quot;|0
|align=&quot;center&quot;|0
|align=&quot;center&quot;|0
!2
!0
|-
|2007—08
|align=&quot;center&quot;|3
|align=&quot;center&quot;|0
|align=&quot;center&quot;|0
|align=&quot;center&quot;|0
|align=&quot;center&quot;|0
|align=&quot;center&quot;|0
|align=&quot;center&quot;|0
|align=&quot;center&quot;|0
|align=&quot;center&quot;|0
|align=&quot;center&quot;|0
!3
!0
|-
|2008—09
|align=&quot;center&quot;|10
|align=&quot;center&quot;|0
|align=&quot;center&quot;|1
|align=&quot;center&quot;|0
|align=&quot;center&quot;|2
|align=&quot;center&quot;|0
|align=&quot;center&quot;|0
|align=&quot;center&quot;|0
|align=&quot;center&quot;|0
|align=&quot;center&quot;|0
!13
!0
|-
|2009—10
|align=&quot;center&quot;|31
|align=&quot;center&quot;|0
|align=&quot;center&quot;|2
|align=&quot;center&quot;|0
|align=&quot;center&quot;|1
|align=&quot;center&quot;|1
|align=&quot;center&quot;|9
|align=&quot;center&quot;|0
|align=&quot;center&quot;|0
|align=&quot;center&quot;|0
!42
!1
|-
|- style=&quot;background:lemonchiffon&quot;
! Kopā klubā !! 46 !! 0 !! 3 !! 0 !! 3 !! 1 !! 9 !! 0 !! 0 !! 0 !! 59 !! 1
|-
! style=&quot;background:beige&quot; colspan=&quot;2&quot; align=&quot;Centre&quot; |Kopā karjerā
! style=&quot;background:beige&quot;| 44
! style=&quot;background:beige&quot;| 0
! style=&quot;background:beige&quot;| 3
! style=&quot;background:beige&quot;| 0
! style=&quot;background:beige&quot;| 3
! style=&quot;background:beige&quot;| 1
! style=&quot;background:beige&quot;| 9
! style=&quot;background:beige&quot;| 0
! style=&quot;background:beige&quot;| 0
! style=&quot;background:beige&quot;| 0
! style=&quot;background:beige&quot;| 59
! style=&quot;background:beige&quot;| 1
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{Liverpool FC spēlētāji}}

{{DEFAULTSORT:Insua, Emiliano}}
[[Kategorija:1989. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Buenosairesā dzimušie]]
[[Kategorija:Argentīnas futbolisti]]
[[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Sporting CP spēlētāji]]
[[Kategorija:Madrides &quot;Atletico&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Rayo Vallecano spēlētāji]]
[[Kategorija:VfB Stuttgart spēlētāji]]
[[Kategorija:Argentīnas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Buenosairesas &quot;Boca Juniors&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Racing Club de Avellaneda spēlētāji]]
[[Kategorija:Losandželosas &quot;Galaxy&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>nfpnrcbm9qem293wbmbcmft8qh4luoz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gomess</title>
    <ns>0</ns>
    <id>118121</id>
    <revision>
      <id>4450516</id>
      <parentid>4349158</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T21:13:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4450516</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1497" sha1="1ll60hxs71nknw7g6nypy2t8qdwh7sf" xml:space="preserve">'''Gomess'''&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Norādījumi par citvalodu īpašvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā, VII: Spāņu valodas īpašvārdi |author=Laimdots Ceplītis |authorlink=Laimdots Ceplītis |year=1961 |publisher=[[Latvijas PSR Zinātņu akadēmija]]s izdevniecība |location=Rīga |page=62}}&lt;/ref&gt; ({{val|es|Gómez}}; sieviešu dzimtē [[Gomesa]]) ir izplatīts [[spāņu valoda|spāņu]] cilmes [[uzvārds]], kam [[portugāļu valoda|portugāļu valodā]] sastopams līdzīgs uzvārds ar tādu pašu cilmi — [[Gomešs]] ({{val|pt|Gomes}}). Cilvēki ar šo uzvārdu:

* [[Džo Gomess]] (''Joe Gomez''; 1997) — Anglijas futbolists;
* [[Endžels Gomess]] (''Angel Gomes''; 2000) — Anglijas futbolists;
* [[Ernans Dario Gomess]] (''Hernán Darío Gómez''; 1956) — Kolumbijas futbola treneris;
* [[Gustavo Gomess]] (''Gustavo Gómez''; 1993) — Paragvajas futbolists;
* [[Havjērs Gomess]] (''Javier Gómez''; 1983) — Spānijas triatlonists;
* [[Maksi Gomess]] (''Maxi Gómez''; 1996) — Urugvajas futbolists;
* [[Mario Gomess]] (''Mario Gómez''; 1985) — Vācijas futbolists;
* [[Papu Gomess]] (''Papu Gómez''; 1988) — Argentīnas futbolists;
* [[Serhio Gomess]] (''Sergio Gómez''; 2000) — Spānijas futbolists;
* [[Viktors Gomess]] (''Victor Gomes''; 1982) ― Dienvidāfrikas futbola tiesnesis.

== Skatīt arī ==
* ''[[Gomes]]''
* [[Gomešs]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Uzvārds}}

[[Kategorija:Spāņu uzvārdi]]</text>
      <sha1>1ll60hxs71nknw7g6nypy2t8qdwh7sf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450520</id>
      <parentid>4450516</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T21:25:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4450520</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1568" sha1="klzgoxakxfxjm17swdzcus56o9bcvai" xml:space="preserve">'''Gomess'''&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Norādījumi par citvalodu īpašvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā, VII: Spāņu valodas īpašvārdi |author=Laimdots Ceplītis |authorlink=Laimdots Ceplītis |year=1961 |publisher=[[Latvijas PSR Zinātņu akadēmija]]s izdevniecība |location=Rīga |page=62}}&lt;/ref&gt; ({{val|es|Gómez}}; sieviešu dzimtē [[Gomesa]]) ir izplatīts [[spāņu valoda|spāņu]] cilmes [[uzvārds]], kam [[portugāļu valoda|portugāļu valodā]] sastopams līdzīgs uzvārds ar tādu pašu cilmi — [[Gomešs]] ({{val|pt|Gomes}}). Cilvēki ar šo uzvārdu:

* [[Djego Gomess]] (''Diego Gómez''; 2003) — Paragvajas futbolists;
* [[Džo Gomess]] (''Joe Gomez''; 1997) — Anglijas futbolists;
* [[Endžels Gomess]] (''Angel Gomes''; 2000) — Anglijas futbolists;
* [[Ernans Dario Gomess]] (''Hernán Darío Gómez''; 1956) — Kolumbijas futbola treneris;
* [[Gustavo Gomess]] (''Gustavo Gómez''; 1993) — Paragvajas futbolists;
* [[Havjērs Gomess]] (''Javier Gómez''; 1983) — Spānijas triatlonists;
* [[Maksi Gomess]] (''Maxi Gómez''; 1996) — Urugvajas futbolists;
* [[Mario Gomess]] (''Mario Gómez''; 1985) — Vācijas futbolists;
* [[Papu Gomess]] (''Papu Gómez''; 1988) — Argentīnas futbolists;
* [[Serhio Gomess]] (''Sergio Gómez''; 2000) — Spānijas futbolists;
* [[Viktors Gomess]] (''Victor Gomes''; 1982) ― Dienvidāfrikas futbola tiesnesis.

== Skatīt arī ==
* ''[[Gomes]]''
* [[Gomešs]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Uzvārds}}

[[Kategorija:Spāņu uzvārdi]]</text>
      <sha1>klzgoxakxfxjm17swdzcus56o9bcvai</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksejs Širovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>129848</id>
    <revision>
      <id>4450276</id>
      <parentid>4336898</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T16:41:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Visisg</username>
        <id>53135</id>
      </contributor>
      <comment>Papildināts ar svarīgākajām sacensībām. Precizēts, ka agrāk darbojies politikā.</comment>
      <origin>4450276</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5628" sha1="6hfi4nho1hhojypgxi3xnw9p6sinrw0" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Aleksejs Širovs
|     vārds_orig = 
|         attēls = Shirov Alexei.jpg
|     att_izmērs = 200px
|  att_nosaukums = Aleksejs Širovs 2007.gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1972
|     dz_mēnesis = 7
|       dz_diena = 4
|       dz_vieta = [[Rīga]], [[Latvijas PSR]] {{USSR}}&lt;br /&gt;(tagad {{LAT}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{URS}}&lt;br /&gt;{{LAT}}&lt;br /&gt;{{ESP}}&lt;br /&gt;{{LAT}}&lt;br /&gt;{{ESP}}
|   nodarbošanās = [[šahs|šahists]]
|        tautība = 
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = {{plainlist|
* Veronika Alvaresa (1994—1998)
* [[Viktorija Čmilīte-Nilsena|Viktorija Čmilīte]] (2001—2008)
* [[Olga Dolgova]] (2010—pašlaik)
}}
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
}}
'''Aleksejs Širovs''' ({{val-es|Alexéi Shírov}}; dzimis {{dat|1972|7|4}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s un [[Spānija]]s [[šahs|šahists]], [[lielmeistars (šaha)|lielmeistars]]. Ir darbojies politikā.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1972. gadā Rīgā. Mācījās [[Rīgas 60. vidusskola|Rīgas 60. vidusskolā]], beidza [[Rīgas 22. vidusskola|Rīgas 22. vidusskolu]].

Šaha meistars kopš 1987. gada, par starptautisko meistaru kļuva 1989. gadā, par starptautisko lielmeistaru 1990. gadā. 1992. gadā pārstāvēja Latviju šaha olimpiādē [[Manila|Manilā]], spēlējot pie pirmā galdiņa (8 no 13). Šādu pašu rezultātu uzrādīja arī pēc diviem gadiem [[Maskava|Maskavā]]. 

1996. gadā ieguva [[Spānija]]s pilsonību un sacensībās pārstāvēja šo valsti. 2000. gadā [[FIDE]] pasaules čempionāta finālā cīnījās ar [[Višvanatans Anands|Višvanatanu Anandu]], kurš uzvarēja ar rezultātu 3½:½ un kļuva par pasaules čempionu FIDE versijā.

No 2012. līdz 2018. gadam A. Širovs šaha turnīros pārstāvēja Latviju,&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/sahists-sirovs-atkal-parstaves-latviju-13911056 Šahists Širovs atkal pārstāvēs Latviju] Diena.lv&lt;/ref&gt; bet pēc tam atkal Spāniju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/fedchange.phtml?year=2018 |title=Transfers in 2018 |access-date={{dat|2018|04|24||bez}} |archive-date={{dat|2020|07|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200720054519/https://ratings.fide.com/fedchange.phtml?year=2018 }}&lt;/ref&gt;

2015. gada maijā A. Širovam bija 51. augstākais reitings starp aktīvajiem šahistiem.&lt;ref&gt;[http://ratings.fide.com/top.phtml?list=men FIDE Chess ratings: Top 100 Players June 2014]&lt;/ref&gt;

2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] izcīnījis 8. vietu [[2021. gada &quot;FIDE Chess.com Grand Swiss&quot; turnīrs|2021. gada &quot;FIDE Chess.com Grand Swiss&quot; turnīrā]].&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr587230.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;flag=30 2021 FIDE Chess.com Grand Swiss]&lt;/ref&gt;

2023. gada novembrī [[Daglasa|Daglasā]] ierindojies 40. vietā &quot;FIDE Grand Swiss&quot; turnīrā.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr793016.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 2023 FIDE Grand Swiss]&lt;/ref&gt;

2025. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] ierindojies 21. vietā &quot;FIDE Grand Swiss&quot; turnīrā.&lt;ref&gt;[https://s3.chess-results.com/tnr1246285.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 FIDE Grand Swiss Tournament 2025 Open]&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==
A. Širovs kandidēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no [[Latvijas Krievu savienība]]s saraksta, taču netika ievēlēts.

== Sacensības ==
*1998. gads - uzvara kandidātu mačā pret Vladimiru Kramņiku&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-1998-jun-14-mn-59997-story.html|title=INTERNATIONAL NEWS|last=Peters|first=Jack|website=Los Angeles Times|access-date=2026-04-04|date=1998-06-14|language=en-US}}&lt;/ref&gt;
*2000. gads - FIDE Pasaules čempionāta fināls, mačs pret [[Višvanatans Anands|Višvanatanu Anandu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.chessgames.com/perl/chesscollection?cid=1022878|title=2000 FIDE World Chess Championship|website=www.chessgames.com|access-date=2026-04-04}}&lt;/ref&gt;
*2007. gads - FIDE Pasaules kausa fināls&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cup2007.fide.com/results.asp.htm|title=World Chess Cup 2007 Results|website=cup2007.fide.com|access-date=2026-04-04}}&lt;/ref&gt;
*2009. gads - uzvara  “M-Tel Masters” sacensībās [[Sofija|Sofijā]], [[Bulgārija|Bulgārijā]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bulgariagazette.com/alexey-shirov-won-m-tel-masters-2009/|title=Alexey Shirov won M-Tel Masters 2009|website=Bulgaria Gazette - News from Bulgaria|access-date=2026-04-04|language=en-US}}&lt;/ref&gt;
*[[2013. gads]] - 1. vieta [[Jāņa Mileikas piemiņas turnīrs|J.Mileikas piemiņas turnīrā]].
*[[2015. gads]] - 1. vieta Latvijas ātrā šaha čempionātā Mežezerā&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr178642.aspx?lan=1&amp;art=1&amp;wi=821 Latvian championship rapid 2015]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Šaha ārējās saites| fide = | chessgames = | 365chess = | chesstempo= | chess-db= | iccf= | olimp = | olimp2 = | olimp3 = | olimp4 = | olimp5 = | olimpw = | olimp2w = | olimp3w = }}

{{Spānijas sportists-aizmetnis}}
{{Latvijas sportists-aizmetnis}}
{{Šahs-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Širovs, Aleksejs}}
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas krievi]]
[[Kategorija:Latvijas šahisti]]
[[Kategorija:PSRS šahisti]]
[[Kategorija:Spānijas šahisti]]</text>
      <sha1>6hfi4nho1hhojypgxi3xnw9p6sinrw0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Moda Center</title>
    <ns>0</ns>
    <id>137555</id>
    <revision>
      <id>4450268</id>
      <parentid>3187645</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T16:04:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4450268</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2009" sha1="temjmlzn4qokr3run84dgs9ikcgqknc" xml:space="preserve">{{Coord|45|31|54|N|122|40|0|W|region:US_type:landmark|display=title}}
{{Stadiona infokaste
|nosaukums         = Moda Center
|attēls            = RoseGardenArenaS.jpg
|valsts            = {{flag|ASV}}
|pilsēta           = Portlenda (Oregona)
|adrese            = 1 Center Court, [[Portlenda (Oregona)|Portlenda]], [[Oregona]] 97227
|celtniecība-no    = {{dat|1993||}}
|atklāts           = {{dat|1995|10|12}}
|izmaksas2         = 262
|koncerts          = 20 500
|vieglatlētika     = 
|futbols           = 
|basketbols        = 20 630
|hokejs            = 18 280
|klubu-mājvieta    = [[Portlendas &quot;Trail Blazers&quot;]] ([[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]) (1995–pašlaik)&lt;br /&gt;[[Portlendas &quot;Winterhawks&quot;]] ([[WHL]]) (1995–pašlaik)&lt;br /&gt;[[Portlendas &quot;Forest Dragons&quot;]] ([[AFL]]) (1997–1999)&lt;br /&gt;[[Portlendas &quot;Pythons&quot;]] ([[WISL]]) (1998–1999)&lt;br /&gt;[[Portlendas &quot;Fire&quot;]] ([[Sieviešu Nacionālā basketbola asociācija|WNBA]]) (2000–2002; 2026–pašlaik)&lt;br /&gt;[[Portlendas &quot;LumberJax&quot;]] ([[NLL]]) (2006–2009)
|karte=Oregona}}
'''''Moda Center''''' ir daudzfunkcionāla [[sports|sporta]] arēna [[Portlenda (Oregona)|Portlendā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Arēna tika atklāta {{dat|1995|10|12}}, tās būvniecība tika sponsorēta no vairākiem avotiem, tai skaitā pilsētas domes. Arēnas īpašnieki ir ''Vulcan Inc.''. Šeit savas mājas spēles aizvada [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] komanda [[Portlendas &quot;Trail Blazers&quot;]], [[WNBA]] komanda [[Portlendas &quot;Fire&quot;]] un [[WHL]] komanda [[Portlendas &quot;Winterhawks&quot;]]. Basketbola spēlēm arēnas ietilpība ir līdz 20 630 sēdvietām, citiem pasākumiem ietilpība ir nedaudz mazāka.

== Ārējās saites ==
{{Commonscat-inline|Moda Center}}
* [https://web.archive.org/web/20140625045550/http://www.rosequarter.com/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}


{{Sports-aizmetnis}}
{{Arhitektūra-aizmetnis}}

[[Kategorija:Daudzfunkcionālās halles ASV]]
[[Kategorija:Oregona]]
[[Kategorija:Portlendas &quot;Trail Blazers&quot;]]</text>
      <sha1>temjmlzn4qokr3run84dgs9ikcgqknc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Suharto</title>
    <ns>0</ns>
    <id>144828</id>
    <revision>
      <id>4450544</id>
      <parentid>4308240</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T00:47:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>pap</comment>
      <origin>4450544</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3625" sha1="iafdu70748zlw56k1jm2ltenvap8bq2" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Suharto
| vārds_orģ           = 
| attēls              = President Suharto, 1993.jpg
| mazs_att            = 
| apraksts            = 
| amats               = 2. [[Indonēzija]]s prezidents
| term_sākums         = {{dat|1967|3|12|N}}
| term_beigas         = {{dat|1998|5|21|N}}
| viceprezidents      = 
| vicepremjers        = 
| vietnieks           = 
| prezidents          = 
| premjers            = 
| priekštecis         = 
| pēctecis            = 
| amats2              = 
| term_sākums2        = 
| term_beigas2        = 
| viceprezidents2     = 
| vicepremjers2       = 
| vietnieks2          = 
| prezidents2         = 
| premjers2           = 
| priekštecis2        = 
| pēctecis2           = 
| dzim_dati           = {{dat|1921|6|8}}
| dzim_vieta          = {{Vieta|Nīderlandes Austrumindija|Kemusuka}}
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|2008|1|27|1921|6|8}}
| mir_vieta           = {{Vieta|Indonēzija|Džakarta}}
| apglabāts           = 
| tautība             = Indonēzietis
| partija             = ''Golkar''
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = 
| alma_mater          = 
| reliģija            = 
| paraksts            = Suharto signature.svg
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}
'''Hadži Muhamads Suharto''' ({{val-id|Haji Muhammad Soeharto}}, {{dat|1921|6|8|N}} — {{dat|2008|1|27|N}}) bija otrais [[Indonēzija]]s prezidents. Šajā amatā viņš pavadīja 31 gadu no iepriekšējā valsts vadītāja [[Sukarno]] gāšanas [[1967]]. gadā līdz atkāpšanās brīdim [[1998]]. gadā. Indonēziešu literatūrā viņš dažreiz tiek minēts kā ''Pak Harto''.

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1921. ɡādā mazā ciemā netālu no [[Jogjakarta]]s [[Java (sala)|Javas]] salā [[Nīderlande|holandiešu]] koloniālās ēras laikā. Viņa vecāki bija zemnieki, viņi izšķīrās neilgi pēc Suharto dzimšanas. [[Japāna]]s okupācijas laikā viņš bija Japānas organizētās indonēziešu aizsardzības dienesta darbinieks. Pēc Indonēzijas nacionālās revolūcijas viņš pievienojās tikko izveidotajai Indonēzijas armijai. Laika gaitā viņš kļuva par armijas ģenerāli. 1968. gadā viņš kļuva par otro Indonēzijas prezidentu, lai arī jau gadu iepriekš kļuva par pagaidu prezidentu. Viņš guva valsts atbalstu laika posmā no 1970. gadiem līdz 1990. gadu vidum, taču pēc tam valstī izcēlās masu nemieri pēc 1997.—1998. gada Āzijas [[Finanšu krīze|finanšu krīzes]] un 1998. gada maijā Suharto atkāpās no amata. 2008. gadā viņš nomira. Suharto vadīšanas laiks ir ticis asi kritizēts par cilvēktiesību pārkāpumiem, piemēram, masu slaktiņiem, represijām pret politiskajiem pretiniekiem. Tajā pat laikā viņš modernizēja valsts ekonomiku ar reformu palīdzību. Tāpat viņa vadīšanas laikā Indonēzija piedzīvoja industralizāciju, uzlabojās veselības aprūpe, izglītības un dzīves standarti.

== Ārējās saites ==
{{Commonscat-inline|Suharto}}
* [http://www.guardian.co.uk/world/2008/jan/27/obituaries.johngittings The Guardian obituary] {{en ikona}}

{{politiķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1921. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2008. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Indonēzijā dzimušie]]
[[Kategorija:Indonēzijas politiķi]]
[[Kategorija:Ar Krizantēmas ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Kņaza Jaroslava Gudrā ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Indonēzijas prezidenti]]</text>
      <sha1>iafdu70748zlw56k1jm2ltenvap8bq2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>146631</id>
    <revision>
      <id>4450146</id>
      <parentid>4449484</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T12:58:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Marts */ Čans Santohi</comment>
      <origin>4450146</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18841" sha1="az48qmpal4mfvdn5j158dscpqg72r7y" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Gads|2026}}
{{Gada citi notikumi|2026}}
{{Gads citos kalendāros|2026}}
'''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]].

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]]:
** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli.
** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]].
** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}&lt;/ref&gt;
** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki.
* [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s.
* [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.&lt;ref&gt;[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].&lt;ref&gt;https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}&lt;/ref&gt;
* [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]].
* [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]].
* [[8. februāris]] — Par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}&lt;/ref&gt;
* [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung &quot;offenen Krieg&quot; | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}&lt;/ref&gt; Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]].
* [[8. marts]] — Par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}&lt;/ref&gt;
* [[17. marts|17.]]—[[29. marts]] — Viktorijā, [[Austrālija|Austrālijā]] notika Sadraudzības spēles.

=== Aprīlis ===

* [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.&lt;ref&gt;https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo&lt;/ref&gt;

== Paredzētie notikumi ==

=== Maijs ===
* [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notiks [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}&lt;/ref&gt;
* [[26. maijs]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.&lt;ref name=&quot;Eurogamer Delay&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notiks [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}&lt;/ref&gt;
* [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiks [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]].

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļūs [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]].
* [[4. jūlijs]] — Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības deklarācijas 250. gadadiena.

=== Augusts ===
* [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notiks pilns Saules aptumsums. Pilns aptumsums šķērsos Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notiks prezidenta vēlēšanas.

=== Septembris ===
* [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2026. gada FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]].
* [[13. septembris]] — notiks [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]].
* [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notiks [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]].

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]].

=== Novembris ===
* [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]].
* [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]].

=== Nezināms datums ===
* Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā)
* [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
* [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā)
* [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā)
* [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā)
* [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā)
* [[10. janvāris]]:
** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā)
** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā)
* [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā)
* [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā)
* [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā)
* [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā)
* [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā)
* [[22. janvāris]] — [[Francis Buhholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā)
* [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā)
&lt;gallery&gt;
Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]]
Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]]
Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]]
Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]]
CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]]
&lt;/gallery&gt;

=== Februāris ===
* [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā)
* [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā)
* [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā)
* [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā)
* [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā)
* [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā)
* [[28. februāris]]:
** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas gardīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā)
** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā)
** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā)
** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā)
** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā)
** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā)
** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā)
&lt;gallery&gt;
James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]]
Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]]
Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]]
Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]]
Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]]
&lt;/gallery&gt;

=== Marts ===
* [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā)
* [[5. marts]]:
** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā)
** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā)
* [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā)
* [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā)
* [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā)
* [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[17. marts]]:
** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā)
** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā)
** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā)
* [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā)
* [[20. marts]]:
** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā)
** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā)
** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā)
** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā)
* [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā)
* [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā)
* [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā)
* [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
* [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā)
* [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā)
&lt;gallery&gt;
Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]]
JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]]
Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]]
Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]]
Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]]
&lt;/gallery&gt;
&lt;!--
== Svarīgi reliģiski svētki ==

== Nobela prēmijas ==
* [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] —
* [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] —
* [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] —
* [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] —
* [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] —
* [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] —
--&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Pg4}}
{{Commons|2026}}

[[Kategorija:2026. gads| ]]</text>
      <sha1>az48qmpal4mfvdn5j158dscpqg72r7y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Treisijs/Īsākie raksti</title>
    <ns>2</ns>
    <id>155857</id>
    <revision>
      <id>4450136</id>
      <parentid>4449992</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T12:46:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-20122-04|~2026-20122-04]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Treisijs</comment>
      <origin>4396151</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="79143" sha1="222hm4rae5rhwoa5gygswibavv5hyxa" xml:space="preserve">'''Īsākie raksti''' ir saraksts, kurā ir uzskaitīti īsākie raksti, kas vismaz vienā valodā ir vērtīgi vai labi un ar vairāk nekā 120 starpviki saitēm (līdz 2022. gadam bija 100 starpviki saites). Saraksts ir veidots pēc informācijas, kas pieejams listē [[Dalībnieks:Edgars2007/Īsākie raksti]]. Iekrāsoti ir tie raksti, kuri ir uzlaboti vismaz par 1000 baitiem. Rakstu garumi atbilst norādītajā datumā norādītajā laikā esošajam garumam.

== Jaunākie īsie raksti ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 80%&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; | Vieta
! colspan=&quot;2&quot; | 15-01-2026
! colspan=&quot;2&quot; | 01-08-2025
! colspan=&quot;2&quot; | 01-07-2025
! colspan=&quot;2&quot; | 01-03-2025
! colspan=&quot;2&quot; | 01-02-2025
|-
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
|-
| 1.
| [[Abū Nuvāss]] || 1018
| bgcolor=#BFFF00 | [[Kvadrāts]] || 2124
| bgcolor=#BFFF00 | [[Nakts]] || 1329
| bgcolor=#BFFF00 | [[Prāts]] || 815
| bgcolor=#BFFF00 | [[Bioķīmija]] || 3659
|-
| 2.
| [[Al-Horezmī]] || 2724
| bgcolor=#BFFF00 | [[Kodolenerģija]] || 3456
| bgcolor=#BFFF00 | [[Terbijs]] || 1505
| bgcolor=#BFFF00 | [[Sakausējums]] || 3238
| bgcolor=#BFFF00 | [[Indira Gandija]] || 3659
|-
| 3.
| [[Džhārkhanda]] || 3418
| bgcolor=#BFFF00 | [[Amerīcijs]] || 3887
| bgcolor=#BFFF00 | [[Dārza zemene]] || 1942
| bgcolor=#BFFF00 | [[Gazālī]] || 3497
| bgcolor=#BFFF00 | [[Simons Bolivars]] || 3660
|-
| 4.
| [[Vindhuka]] || 3474
| bgcolor=#BFFF00 | [[Marko Polo]] || 3887
| bgcolor=#BFFF00 | [[TikTok]] || 2572
| bgcolor=#BFFF00 | [[Diode]] || 3518
| bgcolor=#BFFF00 | [[Palestīna]] || 3666
|-
| 5.
| [[Semītu valodas]] || 3758
| bgcolor=#BFFF00 | [[Lacio]] || 3902
| bgcolor=#BFFF00 | [[Dzimums]] || 2812
| bgcolor=#BFFF00 | [[Mērilenda]] || 3779
| bgcolor=#BFFF00 | [[Hartūma]] || 3689
|-
| 6.
| [[Afroaziātu valodas]] || 3781
| bgcolor=#BFFF00 | [[Trompete]] || 3903
| bgcolor=#BFFF00 | [[Rabāta]] || 3104
| bgcolor=#BFFF00 | [[Tallijs]] || 3785
| bgcolor=#BFFF00 | [[Antons Čehovs]] || 3693
|-
| 7.
| [[Ptolemajs]] || 3864
| bgcolor=#BFFF00 | [[Hangils]] || 3904
| bgcolor=#BFFF00 | [[Montserrata]] || 3188
| bgcolor=#BFFF00 | [[Flerovijs]] || 3787
| bgcolor=#BFFF00 | [[Anatomija]] || 3708
|-
| 8.
| [[Gēns]] || 3913
| bgcolor=#BFFF00 | [[Sofokls]] || 3905
| bgcolor=#BFFF00 | [[Mikronēzija (reģions)]] || 3306
| bgcolor=#BFFF00 | [[Rumāņu valoda]] || 3810
| bgcolor=#BFFF00 | [[Phenjana]] || 3708
|-
| 9.
| [[Hromosoma]] || 3931
| bgcolor=#BFFF00 | [[Akmens laikmets]] || 3906
| bgcolor=#BFFF00 | [[Radjards Kiplings]] || 3337
| bgcolor=#BFFF00 | [[Bismuts]] || 3811
| bgcolor=#BFFF00 | [[Kalifornijs]] || 3721
|-
| 10.
| [[Dienvidpols]] || 3944
| bgcolor=#BFFF00 | [[Kastīlija un Leona]] || 3906
| bgcolor=#BFFF00 | [[Kaimanu Salas]] || 3545
| bgcolor=#BFFF00 | [[Dārza sīpoli]] || 3811
| bgcolor=#BFFF00 | [[Antananarivu]] || 3743
|-
| 11.
| [[Ugo Čavess]] || 3948
| bgcolor=#BFFF00 | [[Kārlis Linnejs]] || 3907
| bgcolor=#BFFF00 | [[Bills Klintons]] || 3854
| bgcolor=#BFFF00 | [[Bogota]] || 3815
| bgcolor=#BFFF00 | [[Igors Stravinskis]] || 3745
|-
| 12.
| [[Manga]] || 3949
| bgcolor=#BFFF00 | [[Kigali]] || 3913
| bgcolor=#BFFF00 | [[Harijs Trumens]] || 3863
| bgcolor=#BFFF00 | [[Nīderlandiešu valoda]] || 3825
| bgcolor=#BFFF00 | [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanais Krusts]] || 3745
|-
| 13.
| [[Džons Adamss (prezidents)]] || 3951
| bgcolor=#BFFF00 | [[Konstitūcija]] || 3915
| bgcolor=#BFFF00 | [[Sports]] || 3864
| bgcolor=#BFFF00 | [[Antibiotikas]] || 3830
| bgcolor=#BFFF00 | [[Žans Žaks Ruso]] || 3750
|-
| 14.
| [[Malāla Jūsafzaja]] || 3954
| bgcolor=#BFFF00 | [[Thimphu]] || 3920
| bgcolor=#BFFF00 | [[Plazma]] || 3865
| bgcolor=#BFFF00 | [[Rodijs]] || 3840
| bgcolor=#BFFF00 | [[Radīšanas grāmata]] || 3755
|-
| 15.
| [[Antonīns Dvoržāks]] || 3960
| bgcolor=#BFFF00 | [[Misisipi (upe)]] || 3927
| bgcolor=#BFFF00 | [[Žans Ogists Dominiks Engrs|Ž. Ogists Dominiks Engrs]] || 3865
| bgcolor=#BFFF00 | [[Granada]] || 3841
| bgcolor=#BFFF00 | [[Smiltis]] || 3757
|-
| 16.
| [[Krūts]] || 3960
| bgcolor=#BFFF00 | [[Haidarābādu]] || 3928
| bgcolor=#BFFF00 | [[Ledājs]] || 3871
| bgcolor=#BFFF00 | [[Tūkstoš un vienas nakts pasakas|1001 nakts pasakas]] || 3842
| bgcolor=#BFFF00 | [[Grūtniecība]] || 3761
|-
| 17.
| [[Indijs]] || 3967
| bgcolor=#BFFF00 | [[Sakne]] || 3929
| bgcolor=#BFFF00 | [[Osmijs]] || 3872
| bgcolor=#BFFF00 | [[Džordžs Vašingtons]] || 3846
| bgcolor=#BFFF00 | [[Pērta]] || 3762
|-
| 18.
| [[Skaistums]] || 3970
| bgcolor=#BFFF00 | [[Galvassāpes]] || 3934
| bgcolor=#BFFF00 | [[Oganesons]] || 3876
| bgcolor=#BFFF00 | [[Aktīnijs]] || 3848
| bgcolor=#BFFF00 | [[Statistika]] || 3762
|-
| 19.
| [[Ābrams]] || 3971
| bgcolor=#BFFF00 | [[Kaaba]] || 3937
| bgcolor=#BFFF00 | [[Metafizika]] || 3878
| bgcolor=#BFFF00 | [[Basshunter]] || 3849
| bgcolor=#BFFF00 | [[Fudzi]] || 3769
|-
| 20.
| [[Livermorijs]] || 3975
| [[Džendžou]] || 3940
| bgcolor=#BFFF00 | [[Vorens Hārdings]] || 3878
| bgcolor=#BFFF00 | [[Johanness Keplers]] || 3849
| bgcolor=#BFFF00 | [[Nacionālsociālisms]] || 3771
|-
| 21.
| [[Tadžmahāls]] || 3980
| [[Abidžana]] || 3942
| bgcolor=#BFFF00 | [[Hošimina]] || 3884
| bgcolor=#BFFF00 | [[Džeralds Fords]] || 3850
| bgcolor=#BFFF00 | [[Almati]] || 3774
|-
| 22.
| [[Neparastie draugi]] || 3983
| [[Dienvidpols]] || 3944
| [[Norfolkas Sala]] || 3886
| [[Bills Klintons]] || 3854
| [[Mērilenda]] || 3779
|-
| 23.
| [[Arbūzs]] || 3986
| [[Bonna]] || 3946
| [[Amerīcijs]] || 3887
| [[Vorens Hārdings]] || 3860
| [[Tallijs]] || 3785
|-
| 24.
| [[Kims Irsens]] || 3990
| [[Manga]] || 3949
| [[Marko Polo]] || 3887
| [[Sofokls]] || 3862
| [[Flerovijs]] || 3787
|-
| 25.
| [[Aparteīds]] || 4000
| [[Ugo Čavess]] || 3949
| [[Lacio]] || 3902
| [[Harijs Trumens]] || 3863
| [[Rumāņu valoda]] || 3810
|-
| 26.
| [[Endrū Džonsons]] || 4001
| [[Džons Adamss (prezidents)]] || 3951
| [[Trompete]] || 3903
| [[Sports]] || 3864
| [[Bismuts]] || 3811
|-
| 27.
| [[Ungāru valoda]] || 4001
| bgcolor=#BFFF00 | [[Korbins Blū]] || 3952
| [[Hangils]] || 3904
| [[Plazma]] || 3865
| [[Dārza sīpoli]] || 3811
|-
| 28.
| [[Mendeļejevijs]] || 4009
| [[Malāla Jūsafzaja]] || 3954
| [[Sofokls]] || 3905
| [[Žans Ogists Dominiks Engrs|Ž. Ogists Dominiks Engrs]] || 3865
| [[Nīderlandiešu valoda]] || 3825
|-
| 29.
| [[Sēnes]] || 4009
| bgcolor=#BFFF00 | [[Jūnijs]] || 3955
| [[Akmens laikmets]] || 3906
| [[Ledājs]] || 3871
| [[Antibiotikas]] || 3830
|-
| 30.
| [[Samārijs]] || 4010
| [[Lima]] || 3955
| [[Kastīlija un Leona]] || 3906
| [[Osmijs]] || 3872
| [[Bogota]] || 3836
|}

== Iepriekšējie īsie raksti ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 80%&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; | Vieta
! colspan=&quot;2&quot; | 01-01-2025
! colspan=&quot;2&quot; | 31-08-2024
! colspan=&quot;2&quot; | 13-01-2024
! colspan=&quot;2&quot; | 28-10-2023
! colspan=&quot;2&quot; | 11-08-2023
|-
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
|-
| 1.
| bgcolor=#BFFF00 | Mode || 852
| bgcolor=#BFFF00 | Mākslīgais pavadonis || 1060
| bgcolor=#BFFF00 | Mahathirs bin Mohamads || 2760
| bgcolor=#BFFF00 | Lapsa || 1745
| bgcolor=#BFFF00 | Diktatūra || 566
|-
| 2.
| bgcolor=#BFFF00 | Dili || 2548
| bgcolor=#BFFF00 | Sabiedrība || 1341
| bgcolor=#BFFF00 | ASEAN || 3397
| bgcolor=#BFFF00 | Saziņa || 1962
| bgcolor=#BFFF00 | Monoteisms || 870
|-
| 3.
| bgcolor=#BFFF00 | 1 (skaitlis) || |2806
| bgcolor=#BFFF00 | Darbības vārds || 2042
| bgcolor=#BFFF00 | Dmitrijs Mendeļejevs || 3413
| bgcolor=#BFFF00 | Rakstīšana || 3225
| bgcolor=#BFFF00 | Dziesma || 912
|-
| 4.
| bgcolor=#BFFF00 | Adisabeba || 3164
| bgcolor=#BFFF00 | Mieži || 2441
| bgcolor=#BFFF00 | Moljērs || 3414
| bgcolor=#BFFF00 | Sāra Bernāra || 3280
| bgcolor=#BFFF00 | Zināšanas || 1367
|-
| 5.
| bgcolor=#BFFF00 | Jamusukro || 3239
| bgcolor=#BFFF00 | Klinšu kalni || 2702
| bgcolor=#BFFF00 | Plūdi || 3418
| bgcolor=#BFFF00 | Damaska || 3284
| bgcolor=#BFFF00 | Holmijs || 1505
|-
| 6.
| bgcolor=#BFFF00 | Bēnazīra Bhuto || 3332
| bgcolor=#BFFF00 | Sentpola || 3180
| bgcolor=#BFFF00 | Informācija || 3422
| bgcolor=#BFFF00 | Prometijs || 3284
| bgcolor=#BFFF00 | Ātrums || 1538
|-
| 7.
| bgcolor=#BFFF00 | Zīda ceļš || 3413
| bgcolor=#BFFF00 | Nikosija || 3335
| bgcolor=#BFFF00 | Džons Kvinsijs Adamss || 3424
| bgcolor=#BFFF00 | Aptaukošanās || 3292
| bgcolor=#BFFF00 | Republika || 1846
|-
| 8.
| bgcolor=#BFFF00 | Insbruka || 3556
| bgcolor=#BFFF00 | Klīvlenda || 3365
| bgcolor=#BFFF00 | Kalns || 3429
| bgcolor=#BFFF00 | Murasaki Sikibu || 3292
| bgcolor=#BFFF00 | Thimphu || 1975
|-
| 9.
| bgcolor=#BFFF00 | Niameja || 3571
| bgcolor=#BFFF00 | Džakomo Pučīni || 3442
| bgcolor=#BFFF00 | Sana || 3444
| bgcolor=#BFFF00 | Zekerijs Teilors || 3295
| bgcolor=#BFFF00 | Koronavīrusu apakšdzimta || 2063
|-
| 10.
| bgcolor=#BFFF00 | Sengrieķu mitoloģija || 3587
| bgcolor=#BFFF00 | Federiko Fellīni || 3466
| bgcolor=#BFFF00 | Rezerfordijs || 3448
| bgcolor=#BFFF00 | Einšteinijs || 3298
| bgcolor=#BFFF00 | Kvieši || 2186
|-
| 11.
| bgcolor=#BFFF00 | Nobēlijs || 3600
| bgcolor=#BFFF00 | Suverēnās valstis || 3509
| bgcolor=#BFFF00 | Bohotņica || 3449
| bgcolor=#BFFF00 | Paramore || 3310
| bgcolor=#BFFF00 | Pilsoņu karš || 2589
|-
| 12.
| bgcolor=#BFFF00 | Urīns || 3612
| bgcolor=#BFFF00 | Osaka || 3534
| bgcolor=#BFFF00 | Partenons || 3474
| bgcolor=#BFFF00 | Plastmasas || 3310
| bgcolor=#BFFF00 | Armēņu valoda || 2631
|-
| 13.
| bgcolor=#BFFF00 | Herberts Hūvers || 3613
| bgcolor=#BFFF00 | Prūsija || 3537
| bgcolor=#BFFF00 | Ankorvats || 3483
| bgcolor=#BFFF00 | Dārzenis || 3317
| bgcolor=#BFFF00 | Interlingve || 2760
|-
| 14.
| bgcolor=#BFFF00 | Svahili || 3617
| bgcolor=#BFFF00 | Japāņu valoda || 3542
| bgcolor=#BFFF00 | Zevs || 3506
| bgcolor=#BFFF00 | Gurķis || 3347
| bgcolor=#BFFF00 | Segsēkļi || 2822
|-
| 15.
| bgcolor=#BFFF00 | Bakas || 3624
| bgcolor=#BFFF00 | Daoisms || 3554
| bgcolor=#BFFF00 | Acteki || 3520
| bgcolor=#BFFF00 | Kurpes || 3354
| bgcolor=#BFFF00 | Veselība || 3199
|-
| 16.
| bgcolor=#BFFF00 | Hokaido || 3632
| bgcolor=#BFFF00 | Iterbijs || 3555
| bgcolor=#BFFF00 | Oglekļa dioksīds || 3520
| bgcolor=#BFFF00 | Zīmulis || 3367
| bgcolor=#BFFF00 | Fermijs || 3202
|-
| 17.
| bgcolor=#BFFF00 | Astūrija || 3640
| bgcolor=#BFFF00 | Kelvins Kūlidžs || 3567
| bgcolor=#BFFF00 | Pretorija || 3520
| bgcolor=#BFFF00 | Krikets || 3387
| bgcolor=#BFFF00 | Vesels skaitlis || 3206
|-
| 18.
| bgcolor=#BFFF00 | Princese Diāna || 3642
| bgcolor=#BFFF00 | Tuvie Austrumi || 3573
| bgcolor=#BFFF00 | Dortmunde || 3521
| bgcolor=#BFFF00 | Šiva || 3393
| bgcolor=#BFFF00 | Sintoisms || 	3211
|-
| 19.
| bgcolor=#BFFF00 | Kuritiba || 3650
| bgcolor=#BFFF00 | Vasko da Gama || 3576
| bgcolor=#BFFF00 | Datorpele || 3527
| bgcolor=#BFFF00 | Saporo || 3394
| bgcolor=#BFFF00 | Lourensijs || 3232
|-
| 20.
| bgcolor=#BFFF00 | Bobs Mārlijs || 3651
| bgcolor=#BFFF00 | Rijāda || 3582
| bgcolor=#BFFF00 | Paruna || 3527
| bgcolor=#BFFF00 | Viljams Herisons || 3400
| bgcolor=#BFFF00 | Grovers Klīvlends || 3251
|-
| 21.
| bgcolor=#BFFF00 | Valūtas fonds || 3656
| bgcolor=#BFFF00 | Badmintons || 3590
| bgcolor=#BFFF00 | Hirohito || 3531
| bgcolor=#BFFF00 | Ibn Haldūns || 3406
| bgcolor=#BFFF00 | Kioto || 3270
|-
| 22.
| Bioķīmija ||  3659
| Nobēlijs || 3600
| Antons Čehovs || 3533
| Dmitrijs Mendeļejevs || 3413
| Rakstīšana || 3273
|-
| 23.
| Indira Gandija || 3659
| Urīns || 3612
| Osaka || 3534
| Moljērs || 3414
| Sāra Bernāra || 3280
|-
| 24.
| Simons Bolivars ||  3660
| Herberts Hūvers || 3613
| Japāņu valoda || 3542
| ASEAN || 3415
| Damaska || 3284
|-
| 25.
| Palestīna || 3666
| Svahili || 3617
| Daoisms || 3554
| Plūdi || 3417
| Prometijs || 3284
|-
| 26.
| Hartūma || 3689
| Bakas || 3624
| Iterbijs || 3555
| Informācija || 3422
| Aptaukošanās || 3292
|-
| 27.
| Antons Čehovs || 3693
| Hokaido || 3632
| Tuvie Austrumi || 3573
| Džons Kvinsijs Adamss || 3424
| Murasaki Sikibu || 3292
|-
| 28.
| Anatomija || 3708
| Astūrija || 3641
| Vasko da Gama || 3576
| Kalns || 3429
| Zekerijs Teilors || 3295
|-
| 29.
| Phenjana || 3708
| Kuritiba || 3650
| Svahili || 3582
| Sana || 3444
| Einšteinijs || 3298
|-
| 30.
| Kalifornijs || 3721
| Valūtas fonds || 3650
| Ceļa locītava || 3593
| Rezerfordijs || 3448
| Paramore || 3310
|}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 80%&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; | Vieta
! colspan=&quot;2&quot; | 15-11-2021
! colspan=&quot;2&quot; | 08-06-2021
! colspan=&quot;2&quot; | 06-12-2020
! colspan=&quot;2&quot; | 15-09-2020
! colspan=&quot;2&quot; | 29-07-2020
|-
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
|-
| 1.
| bgcolor=#BFFF00 | Hadīts || 700
| bgcolor=#BFFF00 | Paleontoloģija || 721
| bgcolor=#BFFF00 | Fransisko Franko || 1008
| bgcolor=#BFFF00 | Krišna || 863
| bgcolor=#BFFF00 | Dragon Ball || 2089
|-
| 2.
| bgcolor=#BFFF00 | Khmeru valoda || 957
| bgcolor=#BFFF00 | Dārza salāti || 1481
| bgcolor=#BFFF00 | Kaligrāfija || 1532
| bgcolor=#BFFF00 | Heopsa piramīda || 1266
| bgcolor=#BFFF00 | Neandertālietis || 2805
|-
| 3.
| bgcolor=#BFFF00 | Hammurapi || 1080
| bgcolor=#BFFF00 | Šikoku || 1783
| bgcolor=#BFFF00 | Abū Bekrs || 1538
| bgcolor=#BFFF00 | Stonhendža || 1374
| bgcolor=#BFFF00 | Haifa || 2910
|-
| 4.
| bgcolor=#BFFF00 | Odiseja || 1156
| bgcolor=#BFFF00 | Džeimss Bjūkenens || 1902
| bgcolor=#BFFF00 | Kornvola || 1581
| bgcolor=#BFFF00 | Fosilijas || 1378
| bgcolor=#BFFF00 | Flerovijs || 2987
|-
| 5.
| bgcolor=#BFFF00 | Guptu impērija || 1173
| bgcolor=#BFFF00 | EM starojums || 1909
| bgcolor=#BFFF00 | Burkāns || 1745
| bgcolor=#BFFF00 | Volapiks || 1596
| bgcolor=#BFFF00 | Raterfords Heiss || 2987
|-
| 6.
| bgcolor=#BFFF00 | Bāka || 1300
| bgcolor=#BFFF00 | Psihiski traucējumi || 2064
| bgcolor=#BFFF00 | Javiešu valoda ||  1950
| bgcolor=#BFFF00 | Kašūbu valoda || 2240
| bgcolor=#BFFF00 | Erfurte || 2990
|-
| 7.
| bgcolor=#BFFF00 | Berberu valodas || 1360
| bgcolor=#BFFF00 | Parastās pupiņas || 2135
| bgcolor=#BFFF00 | Hakasija || 2095
| bgcolor=#BFFF00 | Nukualofa || 2276
| bgcolor=#BFFF00 | Hipokrats || 2991
|-
| 8.
| bgcolor=#BFFF00 | Augsburga || 1467
| bgcolor=#BFFF00 | Šerloks Holmss || 2145
| bgcolor=#BFFF00 | Vītoli || 2500
| bgcolor=#BFFF00 | Mongoļi || 2418
| bgcolor=#BFFF00 | Migla || 2991
|-
| 9.
| bgcolor=#BFFF00 | Manioka || 1557
| bgcolor=#BFFF00 | Kobe || 2208
| bgcolor=#BFFF00 | Džordžs Gordons Bairons || 2501
| bgcolor=#BFFF00 | Džons Stainbeks || 2562
| bgcolor=#BFFF00 | Arābi || 2992
|-
| 10.
| bgcolor=#BFFF00 | The Carpenters || 1572
| bgcolor=#BFFF00 | Laknava || 2356
| bgcolor=#BFFF00 | Koipera josla || 2577
| bgcolor=#BFFF00 | Viljams Folkners || 2700
| bgcolor=#BFFF00 | Kosmiskā telpa || 2994
|-
| 11.
| bgcolor=#BFFF00 | Makemake || 1598
| bgcolor=#BFFF00 | Elbruss || 2373
| bgcolor=#BFFF00 | Meca || 2619
| bgcolor=#BFFF00 | Semjuels Bekets || 2734
| bgcolor=#BFFF00 | Brīvības statuja || 2995
|-
| 12.
| bgcolor=#BFFF00 | Tutanhamons || 1632
| bgcolor=#BFFF00 | Meija Endželu || 2521
| bgcolor=#BFFF00 | Gallija || 2626
| bgcolor=#BFFF00 | Dņepra || 2791
| bgcolor=#BFFF00 | Zeme (teritorija) || 2995
|-
| 13.
| bgcolor=#BFFF00 | Gordons Brauns || 1727
| bgcolor=#BFFF00 | Fukuoka || 2552
| bgcolor=#BFFF00 | Tomass Hobss || 2748
| bgcolor=#BFFF00 | Suņdzi || 3027
| bgcolor=#BFFF00 | Spināti || 2998
|-
| 14.
| bgcolor=#BFFF00 | Sināns || 1758
| bgcolor=#BFFF00 | Ažaksjo || 2613
| bgcolor=#BFFF00 | Umberto Eko || 2770
| bgcolor=#BFFF00 | Ģeogrāfiskā karte || 3072
| bgcolor=#BFFF00 | Manga || 3003
|-
| 15.
| bgcolor=#BFFF00 | Marrākeša || 1817
| bgcolor=#BFFF00 | Resifi || 2715
| bgcolor=#BFFF00 | Fortaleza || 3121
| bgcolor=#BFFF00 | Zazu valoda || 3073
| bgcolor=#BFFF00 | Granada || 3008
|-
| 16.
| bgcolor=#BFFF00 | Resnā zarna || 1843
| bgcolor=#BFFF00 | Titāniks (filma) || 2917
| bgcolor=#BFFF00 | Utarpradēša || 3121
| bgcolor=#BFFF00 | Ovjedo || 3078
| bgcolor=#BFFF00 | Olbani || 3012
|-
| 17.
| bgcolor=#BFFF00 | Hāfezs || 1995
| bgcolor=#BFFF00 | Tirēnu jūra || 2977
| bgcolor=#BFFF00 | Bungas || 3122
| bgcolor=#BFFF00 | Līnuss Tūrvaldss || 3086
| bgcolor=#BFFF00 | Sji Dzjiņpins || 3020
|-
| 18.
| bgcolor=#BFFF00 | Jorka || 2174
| bgcolor=#BFFF00 | Mogulu impērija || 3136
| bgcolor=#BFFF00 | Borijs || 3125
| bgcolor=#BFFF00 | Samārijs || 3088
| bgcolor=#BFFF00 | Šāhruhs Hāns || 3029
|-
| 19.
| bgcolor=#BFFF00 | Sifiliss || 2191
| bgcolor=#BFFF00 | Čendu || 3146
| bgcolor=#BFFF00 | Baltā krāsa || 3128
| bgcolor=#BFFF00 | Traktors || 3096
| bgcolor=#BFFF00 | Džeimss Medisons || 3032
|-
| 20.
| bgcolor=#BFFF00 | Azerbaidžāņi || 2351
| bgcolor=#BFFF00 | Fēru valoda || 3149
| bgcolor=#BFFF00 | Bangi || 3129
| bgcolor=#BFFF00 | Džeimss Monro || 3100
| bgcolor=#BFFF00 | Vienādojums || 3034
|-
| 21.
| bgcolor=#BFFF00 | Abāsīdu kalifāts || 2365
| bgcolor=#BFFF00 | Nihonijs || 3154
| bgcolor=#BFFF00 | Agata Kristi || 3132
| bgcolor=#BFFF00 | C (progr. valoda) || 3109
| bgcolor=#BFFF00 | Vila || 3041
|-
| 22.
| bgcolor=#BFFF00 | Tenesī || 2370
| bgcolor=#BFFF00 | Darmštatijs || 3160
| bgcolor=#BFFF00 | Metāns || 3137
| bgcolor=#BFFF00 | Nerons || 3112
| bgcolor=#BFFF00 | Mahmūds Ahmadīnežāds || 3042
|-
| 23.
| bgcolor=#BFFF00 | Amjēna || 2466
| bgcolor=#BFFF00 | Mona Liza || 3161
| bgcolor=#BFFF00 | Tekvondo || 3138
| bgcolor=#BFFF00 | Klasiskā mehānika || 3114
| bgcolor=#BFFF00 | Nikosija || 3044
|-
| 24.
| bgcolor=#BFFF00 | Jans Vermērs || 2478
| bgcolor=#BFFF00 | Empire State Building || 3164
| bgcolor=#BFFF00 | Florensa Naitingeila || 3140
| bgcolor=#BFFF00 | Medīna || 3114
| bgcolor=#BFFF00 | Frenklins Pīrss || 3054
|-
| 25.
| bgcolor=#BFFF00 | Imperators || 2607
| bgcolor=#BFFF00 | Prazeodīms || 3165
| bgcolor=#BFFF00 | Persijas līcis || 3142
| bgcolor=#BFFF00 | Rakstpratība || 3119
| bgcolor=#BFFF00 | Norvēģu valoda || 3062
|-
| 26.
| bgcolor=#BFFF00 | Ibn Rušds || 2690
| Veselība || 3174
| Aptaukošanās || 3143
| bgcolor=#BFFF00 | Milards Filmors || 3120
| bgcolor=#BFFF00 | Sāls || 3065
|-
| 27.
| bgcolor=#BFFF00 | Kaukāzs (kalni) || 2848
| Fermijs || 3175
| Blūzs || 3146
| Fortaleza || 3121
| bgcolor=#BFFF00 | Portualegri || 3070
|-
| 28.
| bgcolor=#BFFF00 | Freiburga || 2949
| Babilona || 3184
| Nihonijs || 3154
| Utarpradēša || 3121
| bgcolor=#BFFF00 | Toledo || 3070
|-
| 29.
| bgcolor=#BFFF00 | Murmanska || 3030
| Elle || 3194
| Grovers Klīvlends || 3158
| Bungas || 3122
| Ģeogrāfiskā karte || 3072
|-
| 30.
| Tebrīza || 3122
| Vesels skaitlis || 3206
| Darmštatijs || 3160
| Borijs || 3125
| Zazu valoda || 3073
|}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 80%&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; | Vieta
! colspan=&quot;2&quot; | 14-06-2020
! colspan=&quot;2&quot; | 07-02-2020
! colspan=&quot;2&quot; | 08-10-2019
! colspan=&quot;2&quot; | 01-08-2019
! colspan=&quot;2&quot; | 10-07-2019
|-
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
|-
| 1.
| bgcolor=#BFFF00 | Foboss (pavadonis) || 569
| bgcolor=#BFFF00 | Vilna || 822
| bgcolor=#BFFF00 | Gribas brīvība || 603
| bgcolor=#BFFF00 | Kurdi || 735
| bgcolor=#BFFF00 | Metalurģija || 2674
|-
| 2.
| bgcolor=#BFFF00 | Imūnsistēma || 1037
| bgcolor=#BFFF00 | Propaganda || 924
| bgcolor=#BFFF00 | Neatkarība || 1007
| bgcolor=#BFFF00 | Medības || 2297
| bgcolor=#BFFF00 | Orions (zvaigznājs) || 2681
|-
| 3.
| bgcolor=#BFFF00 | Sengrieķu valoda || 1350
| bgcolor=#BFFF00 | Ribonukleīnskābe || 980
| bgcolor=#BFFF00 | Skaitļu teorija || 2144
| bgcolor=#BFFF00 | Linkolna (ASV) || 2699
| bgcolor=#BFFF00 | Hādžs || 2690
|-
| 4.
| bgcolor=#BFFF00 | Mikroorganismi || 1420
| bgcolor=#BFFF00 | Rāmājana || 1145
| bgcolor=#BFFF00 | Pune || 2727
| bgcolor=#BFFF00 | Amonjaks || 2755
| bgcolor=#BFFF00 | Edmunds Hilarijs || 2691
|-
| 5.
| bgcolor=#BFFF00 | Tulpes || 1757
| bgcolor=#BFFF00 | Eļļa || 1194
| bgcolor=#BFFF00 | Albāņu valoda || 2816
| bgcolor=#BFFF00 | Miegs || 	2757
| bgcolor=#BFFF00 | Džavāharlāls Nehru || 2692
|-
| 6.
| bgcolor=#BFFF00 | Atila || 1796
| bgcolor=#BFFF00 | Višnu || 1227
| bgcolor=#BFFF00 | Šotodžits Rajs || 2816
| bgcolor=#BFFF00 | Tieslietas || 2758
| bgcolor=#BFFF00 | Izceļošanas grāmata || 2697
|-
| 7.
| bgcolor=#BFFF00 | Sapfo || 2188
| bgcolor=#BFFF00 | Apģērbs || 1272
| bgcolor=#BFFF00 | Emils Zolā || 2828
| bgcolor=#BFFF00 | Brilles || 2759
| bgcolor=#BFFF00 | Iespiešana || 2700
|-
| 8.
| bgcolor=#BFFF00 | Kaktusu dzimta || 2224
| bgcolor=#BFFF00 | Kaaba || 1373
| bgcolor=#BFFF00 | Gustavs Mālers || 2831
| bgcolor=#BFFF00 | Metafizika || 2764
| bgcolor=#BFFF00 | Elba || 2701
|-
| 9.
| bgcolor=#BFFF00 | Dižona || 2326
| bgcolor=#BFFF00 | Saules enerģija || 1751
| bgcolor=#BFFF00 | Dons Kihots || 2833
| bgcolor=#BFFF00 | Nagasaki || 2769
| bgcolor=#BFFF00 | Rokmūzika || 2702
|-
| 10.
| bgcolor=#BFFF00 | Kigali || 2386
| bgcolor=#BFFF00 | Manhatana || 1796
| bgcolor=#BFFF00 | Elektriskā strāva || 2840
| bgcolor=#BFFF00 | Džeimss Gārfīlds || 2778
| bgcolor=#BFFF00 | Al-Qaida || 2704
|-
| 11.
| bgcolor=#BFFF00 | Vārānasī || 2590
| bgcolor=#BFFF00 | Rietumaustrālija || 1823
| bgcolor=#BFFF00 | Ķīmiskā reakcija || 2846
| bgcolor=#BFFF00 | Mendeļejevijs || 2778
| bgcolor=#BFFF00 | Tamilnāda || 2709
|-
| 12.
| bgcolor=#BFFF00 | Ozoli || 2631
| bgcolor=#BFFF00 | Skype || 1844
| bgcolor=#BFFF00 | Džons Tailers || 2848
| bgcolor=#BFFF00 | Mahārāštra || 2783
| bgcolor=#BFFF00 | Redīsi || 2724
|-
| 13.
| bgcolor=#BFFF00 | Etna || 2709
| bgcolor=#BFFF00 | 1920. gadi || 1875
| bgcolor=#BFFF00 | Kompass || 2850
| bgcolor=#BFFF00 | Biškeka || 2787
| bgcolor=#BFFF00 | Ovidijs || 2725
|-
| 14.
| bgcolor=#BFFF00 | Popmūzika || 2729
| bgcolor=#BFFF00 | Lavīna || 2078
| bgcolor=#BFFF00 | Laiva || 2852
| bgcolor=#BFFF00 | Tauriņi || 2791
| bgcolor=#BFFF00 | Magnijs || 2728
|-
| 15.
| bgcolor=#BFFF00 | Altajiešu valodas || 2766
| bgcolor=#BFFF00 | Galapagu salas || 2108
| bgcolor=#BFFF00 | Protaktīnijs || 2867
| bgcolor=#BFFF00 | Jandzi || 2797
| bgcolor=#BFFF00 | Nobela prēmija literatūrā || 2732
|-
| 16.
| bgcolor=#BFFF00 | Frīzlande || 2792
| bgcolor=#BFFF00 | Honiara || 2117
| bgcolor=#BFFF00 | Trompete || 2872
| bgcolor=#BFFF00 | Asinsrites orgānu sistēma || 2798
| bgcolor=#BFFF00 | Plašsaziņas līdzekļi || 2734
|-
| 17.
| bgcolor=#BFFF00 | Frančesko Petrarka || 2805
| bgcolor=#BFFF00 | Nabadzība || 2135
| bgcolor=#BFFF00 | Jānis XXIII || 2886
| bgcolor=#BFFF00 | Lutēcijs || 2798
| bgcolor=#BFFF00 | Dubnijs || 2735
|-
| 18.
| bgcolor=#BFFF00 | Oganesons || 2944
| bgcolor=#BFFF00 | Jasunari Kavabata || 2236
| bgcolor=#BFFF00 | Maltiešu valoda || 2890
| bgcolor=#BFFF00 | Hasijs || 2799
| bgcolor=#BFFF00 | Rentgenijs || 2741
|-
| 19.
| bgcolor=#BFFF00 | Sarkanā krāsa || 2944
| bgcolor=#BFFF00 | Jordāna || 2323
| bgcolor=#BFFF00 | Selina Diona || 2890
| bgcolor=#BFFF00 | Dananga || 2800
| bgcolor=#BFFF00 | Nācarete || 2743
|-
| 20.
| bgcolor=#BFFF00 | Atoma kodols || 2947
| bgcolor=#BFFF00 | Pols Pots || 2360
| bgcolor=#BFFF00 | Latīņamerika || 2897
| bgcolor=#BFFF00 | Pireneji || 2802
| bgcolor=#BFFF00 | Alcheimera slimība || 2744
|-
| 21.
| bgcolor=#BFFF00 | Nepāliešu valoda || 2949
| bgcolor=#BFFF00 | Omaha || 2728
| bgcolor=#BFFF00 | Haidarābādu || 2907
| bgcolor=#BFFF00 | Prezervatīvs || 2810
| bgcolor=#BFFF00 | Mērīšana || 2744
|-
| 22.
| bgcolor=#BFFF00 | Bendžamins Herisons || 2953
| bgcolor=#BFFF00 | Žans Kalvins || 2826
| bgcolor=#BFFF00 | Alī Ibn Abū Tālibs || 2908
| bgcolor=#BFFF00 | Tripura || 2813
| bgcolor=#BFFF00 | Kristības || 2748
|-
| 23.
| bgcolor=#BFFF00 | Nāciju Sadraudzība || 2957
| bgcolor=#BFFF00 | Vezuvs || 2842
| bgcolor=#BFFF00 | Mitoloģija || 2909
| Albāņu valoda || 2816
| bgcolor=#BFFF00 | Bērzi || 2750
|-
| 24.
| bgcolor=#BFFF00 | Brižita Bardo || 2968
| bgcolor=#BFFF00 | Auna Sana Su Či || 2935
| bgcolor=#BFFF00 | Džeimss Polks || 2924
| Šotodžits Rajs || 2816
| bgcolor=#BFFF00 | Ņūorleāna || 2750
|-
| 25.
| bgcolor=#BFFF00 | Organisms || 2971
| bgcolor=#BFFF00 | Nobela miera prēmija || 2938
| bgcolor=#BFFF00 | Jānis Pāvils I || 2927
| Veselība || 2823
| bgcolor=#BFFF00 | Nunavuta || 2753
|-
| 26.
| bgcolor=#BFFF00 | Piramīdas || 2971
| bgcolor=#BFFF00 | Utarakhanda || 2938
| bgcolor=#BFFF00 | Livermorijs || 2927
| Emils Zolā || 2828
| Amonjaks || 2755
|-
| 27.
| bgcolor=#BFFF00 | Melnais piparkrūms || 2982
| bgcolor=#BFFF00 | Ludviks Zāmenhofs || 2940
| bgcolor=#BFFF00 | Lindons Džonsons || 2932
| Gustavs Mālers || 2831
| Miegs || 2757
|-
| 28.
| bgcolor=#BFFF00 | Zoroastrisms || 2982
| Oganesons || 2944
| Auna Sana Su Či || 2935
| Dons Kihots || 2833
| Tieslietas || 2758
|-
| 29.
| bgcolor=#BFFF00 | Onorē de Balzaks || 2983
| Sarkanā krāsa || 2944
| Nobela miera prēmija || 2938
| Elektriskā strāva || 2840
| Brilles || 2759
|-
| 30.
| Empire State Building || 2986
| Atoma kodols || 2947
| Oganesons || 2944
| Ķīmiskā reakcija || 2846
| Metafizika || 2764
|}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 80%&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; | Vieta
! colspan=&quot;2&quot; | 21-06-2019
! colspan=&quot;2&quot; | 12-05-2019
! colspan=&quot;2&quot; | 26-02-2019
! colspan=&quot;2&quot; | 28-01-2019
! colspan=&quot;2&quot; | 07-01-2019
|-
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
|-
| 1.
| bgcolor=#BFFF00 | Monblāns || 1241
| bgcolor=#BFFF00 | Datora aparatūra || 436
| bgcolor=#BFFF00 | Ektors Berliozs || 1881
| bgcolor=#BFFF00 | Sintoisms || 2043
| bgcolor=#BFFF00 | Bioķīmija || 675
|-
| 2.
| bgcolor=#BFFF00 | ABBA || 2613
| bgcolor=#BFFF00 | Varbūtība || 884
| bgcolor=#BFFF00 | Japānas jena || 2298
| bgcolor=#BFFF00 | Princese Diāna || 2044
| bgcolor=#BFFF00 | Ieleja || 759
|-
| 3.
| bgcolor=#BFFF00 | Galviņkāposti || 2615
| bgcolor=#BFFF00 | Čānakja || 906
| bgcolor=#BFFF00 | Zemūdene || 2307
| bgcolor=#BFFF00 | Uliss Grānts || 2065
| bgcolor=#BFFF00 | Nepietiekams uzturs || 787
|-
| 4.
| bgcolor=#BFFF00 | Sanmarīno (pilsēta) || 2617
| bgcolor=#BFFF00 | Afroaziātu valodas || 1629
| bgcolor=#BFFF00 | Enzīmi || 2308
| bgcolor=#BFFF00 | Klods Monē || 2074
| bgcolor=#BFFF00 | Tuvie Austrumi || 859
|-
| 5.
| bgcolor=#BFFF00 | Lhasa || 2618
| bgcolor=#BFFF00 | Bretoņu valoda || 1715
| bgcolor=#BFFF00 | Fotoaparāts || 2328
| bgcolor=#BFFF00 | Šiītu islāms || 2078
| bgcolor=#BFFF00 | Sārmu metāli || 1037
|-
| 6.
| bgcolor=#BFFF00 | Bali || 2620
| bgcolor=#BFFF00 | Baziliks || 1775
| bgcolor=#BFFF00 | Endrū Džeksons || 2337
| bgcolor=#BFFF00 | Adisabeba || 2091
| bgcolor=#BFFF00 | Klasiskā mehānika || 1100
|-
| 7.
| bgcolor=#BFFF00 | Dzimumakts || 2624
| bgcolor=#BFFF00 | Isfahāna || 2472
| bgcolor=#BFFF00 | Troja || 2338
| bgcolor=#BFFF00 | C (progr. valoda) || 2091
| bgcolor=#BFFF00 | Urīns || 1105
|-
| 8.
| bgcolor=#BFFF00 | Hangils || 2624
| bgcolor=#BFFF00 | Sterliņu mārciņa || 2497
| bgcolor=#BFFF00 | Dalailama || 2355
| bgcolor=#BFFF00 | Sakausējums || 2108
| bgcolor=#BFFF00 | Kalns || 1146
|-
| 9.
| bgcolor=#BFFF00 | Regejs || 2629
| bgcolor=#BFFF00 | Lacio || 2508
| bgcolor=#BFFF00 | Radjards Kiplings || 2357
| bgcolor=#BFFF00 | Murasaki Sikibu || 2111
| bgcolor=#BFFF00 | Agnosticisms || 1197
|-
| 10.
| bgcolor=#BFFF00 | Kopernikijs || 2630
| bgcolor=#BFFF00 | Pjemonta || 2511
| bgcolor=#BFFF00 | Paramaribo || 2363
| bgcolor=#BFFF00 | Svētā Pētera bazilika || 2128
| bgcolor=#BFFF00 | Gēns || 1266
|-
| 11.
| bgcolor=#BFFF00 | Krusa || 2636
| bgcolor=#BFFF00 | Niameja || 2515
| bgcolor=#BFFF00 | Saporo || 2368
| bgcolor=#BFFF00 | Mikipele || 2131
| bgcolor=#BFFF00 | Babilona || 1279
|-
| 12.
| bgcolor=#BFFF00 | Ola || 2639
| bgcolor=#BFFF00 | Gredzenu pavēlnieks || 2519
| bgcolor=#BFFF00 | Basshunter || 2369
| bgcolor=#BFFF00 | Apollons || 2167
| bgcolor=#BFFF00 | Tekvondo || 1568
|-
| 13.
| bgcolor=#BFFF00 | Beluorizonti || 2641
| bgcolor=#BFFF00 | Trajāns || 2523
| bgcolor=#BFFF00 | 1001 nakts pasakas || 2376
| bgcolor=#BFFF00 | Bangi || 2174
| bgcolor=#BFFF00 | Rakstpratība || 1617
|-
| 14.
| bgcolor=#BFFF00 | Mežs || 2647
| bgcolor=#BFFF00 | Džimijs Hendrikss || 2533
| bgcolor=#BFFF00 | Olīvkoks || 2383
| bgcolor=#BFFF00 | Kims Irsens || 2190
| bgcolor=#BFFF00 | Baškīru valoda || 1649
|-
| 15.
| bgcolor=#BFFF00 | Poliomielīts || 2647
| bgcolor=#BFFF00 | Kalcijs || 2535
| bgcolor=#BFFF00 | Abidžana || 2396
| bgcolor=#BFFF00 | Sībordžijs || 2196
| bgcolor=#BFFF00 | Fudzi || 1691
|-
| 16.
| bgcolor=#BFFF00 | Česters Arturs || 2648
| bgcolor=#BFFF00 | Ramadāns || 2554
| bgcolor=#BFFF00 | Bohotņica || 2398
| bgcolor=#BFFF00 | Johans Gūtenbergs || 2199
| bgcolor=#BFFF00 | Evaņģēlijs || 1963
|-
| 17.
| bgcolor=#BFFF00 | Viljams Tāfts || 2651
| bgcolor=#BFFF00 | Plazma || 2555
| bgcolor=#BFFF00 | Semītu valodas || 2407
| bgcolor=#BFFF00 | Trīsdesmitgadu karš || 2204
| bgcolor=#BFFF00 | Darmštatijs || 1989
|-
| 18.
| bgcolor=#BFFF00 | NVS || 2654
| bgcolor=#BFFF00 | Tūlijs || 2556
| bgcolor=#BFFF00 | Kuritiba || 2435
| bgcolor=#BFFF00 | Mūzikas instruments || 2205
| bgcolor=#BFFF00 | Maķedoniešu valoda || 1991
|-
| 19.
| bgcolor=#BFFF00 | Meitnerijs || 2655
| bgcolor=#BFFF00 | Sieviete || 2575
| bgcolor=#BFFF00 | Tenesīns || 2435
| bgcolor=#BFFF00 | Rezerfordijs || 2208
| bgcolor=#BFFF00 | Rudzi || 2007
|-
| 20.
| bgcolor=#BFFF00 | Valjadolida || 2656
| bgcolor=#BFFF00 | Goa || 2578
| bgcolor=#BFFF00 | Ibn Haldūns || 2438
| bgcolor=#BFFF00 | Hromosoma || 2220
| bgcolor=#BFFF00 | Bezgalība || 2008
|-
| 21.
| bgcolor=#BFFF00 | Ibn Batūta || 2657
| bgcolor=#BFFF00 | Pērta || 2582
| bgcolor=#BFFF00 | Sana || 2445
| bgcolor=#BFFF00 | Joga || 2227
| bgcolor=#BFFF00 | Džons Adamss || 2013
|-
| 22.
| bgcolor=#BFFF00 | Guandžou || 2660
| bgcolor=#BFFF00 | Arktika || 2586
| bgcolor=#BFFF00 | Skaistums || 2446
| bgcolor=#BFFF00 | Ceļa locītava || 2235
| bgcolor=#BFFF00 | Krikets || 2018
|-
| 23.
| bgcolor=#BFFF00 | Čans Kaiši || 2660
| bgcolor=#BFFF00 | Naņdzjina || 2592
| bgcolor=#BFFF00 | Ananass || 2450
| bgcolor=#BFFF00 | Saaukstēšanās || 2247
| bgcolor=#BFFF00 | Sāra Bernāra || 2025
|-
| 24.
| bgcolor=#BFFF00 | Informācijas tehnoloģijas || 2666
| bgcolor=#BFFF00 | Jokohama || 2596
| bgcolor=#BFFF00 | Bendžamins Franklins || 2462
| bgcolor=#BFFF00 | Navarra || 2249
| bgcolor=#BFFF00 | Telesakari || 2039
|-
| 25.
| bgcolor=#BFFF00 | Antibiotikas || 2667
| bgcolor=#BFFF00 | Pundurplanēta || 2600
| bgcolor=#BFFF00 | Šaujampulveris || 2462
| bgcolor=#BFFF00 | Dārzenis || 2259
| Sintoisms || 2043
|-
| 26.
| bgcolor=#BFFF00 | Nikola Kidmena || 2668
| bgcolor=#BFFF00 | Omars Haijāms || 2604
| Isfahāna || 2472
| bgcolor=#BFFF00 | Šeņdžeņa || 2289
| Princese Diāna || 2044
|-
| 27.
| bgcolor=#BFFF00 | Disprozijs || 2670
| bgcolor=#BFFF00 | Malajiešu valoda || 2611
| Sterliņu mārciņa || 2497
| bgcolor=#BFFF00 | Ziemeļrietumu Teritorijas || 2290
| Uliss Grānts || 2065
|-
| 28.
| Metalurģija || 2674
| bgcolor=#BFFF00 | Slovāku valoda || 2611
| Lacio || 2508
| bgcolor=#BFFF00 | Erīda (pundurplanēta) || 2293
| Klods Monē || 2074
|-
| 29.
| Orions (zvaigznājs) || 2681
| bgcolor=#BFFF00 | Jukona (teritorija) || 2612
| Pjemonta || 2511
| bgcolor=#BFFF00 | Persijas līcis || 2293
| Šiītu islāms || 2078
|-
| 30.
| Hādžs || 2690
| ABBA || 2613
| Niameja || 2515
| Japānas jena || 2298
| Adisabeba || 2091
|}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 80%&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; | Vieta
! colspan=&quot;2&quot; | 27-08-2018
! colspan=&quot;2&quot; | 30-07-2018
! colspan=&quot;2&quot; | 02-06-2018
! colspan=&quot;2&quot; | 14-04-2018  9:22
! colspan=&quot;2&quot; | 04-02-2017 10:40
|-
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
|-
| 1.
| bgcolor=#BFFF00 | Galvassāpes || 938
| bgcolor=#BFFF00 | Mikrobioloģija || 729
| bgcolor=#BFFF00 | Kurpes || 791
| bgcolor=#BFFF00 | Plašsaziņas līdzekļi || 489
| bgcolor=#BFFF00 | Galviņkāposti || 1308
|-
| 2.
| bgcolor=#BFFF00 | Ekosistēma || 1770
| bgcolor=#BFFF00 | Popmūzika || 1489
| bgcolor=#BFFF00 | Traktors || 977
| bgcolor=#BFFF00 | Paruna || 741
| bgcolor=#BFFF00 | Rutēnijs || 1441
|-
| 3.
| bgcolor=#BFFF00 | Vorens Hārdings || 1779
| bgcolor=#BFFF00 | Videospēle || 1637
| bgcolor=#BFFF00 | Kečvu valoda || 1107
| bgcolor=#BFFF00 | Bali || 790
| bgcolor=#BFFF00 | Rentgenijs || 1450
|-
| 4.
| bgcolor=#BFFF00 | Nobēlijs || 1786
| bgcolor=#BFFF00 | Pneimonija || 1648
| bgcolor=#BFFF00 | Faraons || 1194
| bgcolor=#BFFF00 | Hādžs || 810
| bgcolor=#BFFF00 | Lutēcijs || 1460
|-
| 5.
| bgcolor=#BFFF00 | Džeimss Medisons || 1787
| bgcolor=#BFFF00 | Borijs || 1649
| bgcolor=#BFFF00 | Orions (zvaigznājs) || 1286
| bgcolor=#BFFF00 | Vesels skaitlis || 822
| bgcolor=#BFFF00 | Lourensijs || 1481
|-
| 6.
| bgcolor=#BFFF00 | Džeimss Polks || 1788
| bgcolor=#BFFF00 | Pablo Neruda || 1653
| bgcolor=#BFFF00 | Metafizika || 1319
| bgcolor=#BFFF00 | Regejs || 869
| bgcolor=#BFFF00 | Hasijs || 1484
|-
| 7.
| bgcolor=#BFFF00 | Jānis XXIII || 1793
| bgcolor=#BFFF00 | Nepāliešu valoda || 1654
| bgcolor=#BFFF00 | Česters Arturs || 1521
| bgcolor=#BFFF00 | Prezervatīvs || 1020
| bgcolor=#BFFF00 | Sarkanais Krusts || 1485
|-
| 8.
| bgcolor=#BFFF00 | Utarakhanda || 1795
| bgcolor=#BFFF00 | Viljams Herisons || 1655
| bgcolor=#BFFF00 | Slovāku valoda || 1547
| bgcolor=#BFFF00 | Baltā krāsa || 1028
| bgcolor=#BFFF00 | Redīsi || 1505
|-
| 9.
| bgcolor=#BFFF00 | Maltiešu valoda || 1796
| bgcolor=#BFFF00 | Berlīnes mūris || 1666
| bgcolor=#BFFF00 | Edmunds Hilarijs || 1555
| bgcolor=#BFFF00 | Metāns || 1104
| bgcolor=#BFFF00 | Hipokrats || 1516
|-
| 10.
| bgcolor=#BFFF00 | Līnuss Tūrvaldss || 1802
| bgcolor=#BFFF00 | Valentīna diena || 1672
| bgcolor=#BFFF00 | Spināti || 1574
| bgcolor=#BFFF00 | Frānsiss Dreiks || 1143
| bgcolor=#BFFF00 | Kīrs Lielais || 1523
|-
| 11.
| bgcolor=#BFFF00 | Sengrieķu mitoloģija || 1803
| bgcolor=#BFFF00 | Einšteinijs || 1679
| bgcolor=#BFFF00 | Herberts Hūvers || 1582
| bgcolor=#BFFF00 | Atoma kodols || 1193
| bgcolor=#BFFF00 | Termodinamika || 1534
|-
| 12.
| bgcolor=#BFFF00 | Parlaments || 1816
| bgcolor=#BFFF00 | Mahārāštra || 1684
| bgcolor=#BFFF00 | Vila || 1588
| bgcolor=#BFFF00 | Muzejs || 1260
| bgcolor=#BFFF00 | Zekerijs Teilors || 1541
|-
| 13.
| bgcolor=#BFFF00 | Martins Van Burens || 1830
| bgcolor=#BFFF00 | Džudo || 1687
| bgcolor=#BFFF00 | Prometijs || 1591
| bgcolor=#BFFF00 | 1346. gads || 1325
| bgcolor=#BFFF00 | Acteki || 1542
|-
| 14.
| bgcolor=#BFFF00 | Žaks Kartjē || 1833
| bgcolor=#BFFF00 | Zeme (teritorija) || 1687
| bgcolor=#BFFF00 | Delavēra || 1599
| bgcolor=#BFFF00 | Brilles || 1379
| bgcolor=#BFFF00 | Kalifornijs || 1543
|-
| 15.
| bgcolor=#BFFF00 | Džeimss Monro || 1843
| bgcolor=#BFFF00 | Raterfords Heiss || 1700
| bgcolor=#BFFF00 | Frenklins Pīrss || 1604
| bgcolor=#BFFF00 | Bakas || 1400
| bgcolor=#BFFF00 | Zazu valoda || 1544
|-
| 16.
| bgcolor=#BFFF00 | Torijs || 1855
| bgcolor=#BFFF00 | Nobela prēmija literatūrā || 1702
| bgcolor=#BFFF00 | Milards Filmors || 1609
| bgcolor=#BFFF00 | Sakne || 1432
| bgcolor=#BFFF00 | Samārijs || 1556
|-
| 17.
| bgcolor=#BFFF00 | Kerala || 1870
| bgcolor=#BFFF00 | Dubnijs || 1708
| bgcolor=#BFFF00 | Fermijs || 1610
| bgcolor=#BFFF00 | Prazeodīms || 1469
| bgcolor=#BFFF00 | Omars Haijāms || 1562
|-
| 18.
| bgcolor=#BFFF00 | Mona Liza || 1878
| bgcolor=#BFFF00 | Tamilnāda || 1718
| bgcolor=#BFFF00 | Lielais Lācis || 1612
| bgcolor=#BFFF00 | Badmintons || 1492
| bgcolor=#BFFF00 | Karnātaka || 1566
|-
| 19.
| bgcolor=#BFFF00 | Piramīda (celtne) || 1882
| bgcolor=#BFFF00 | Džons Tailers || 1719
| bgcolor=#BFFF00 | Jānis Pāvils I || 1613
| bgcolor=#BFFF00 | Krusa || 1497
| bgcolor=#BFFF00 | Pireneji || 1578
|-
| 20.
| bgcolor=#BFFF00 | Auzas || 1894
| bgcolor=#BFFF00 | Mūzika || 1736
| bgcolor=#BFFF00 | Viljams Tāfts || 1613
| bgcolor=#BFFF00 | Ankorvats || 1501
| bgcolor=#BFFF00 | Plūdi || 1587
|-
| 21.
| bgcolor=#BFFF00 | Viljams Makinlijs || 1900
| bgcolor=#BFFF00 | Džeimss Gārfīlds || 1738
| bgcolor=#BFFF00 | Melnais piparkrūms || 1616
| bgcolor=#BFFF00 | Tripura || 1516
| Delavēra || 1598
|-
| 22.
| bgcolor=#BFFF00 | Utarpradēša || 1904
| bgcolor=#BFFF00 | Cērijs || 1749
| bgcolor=#BFFF00 | Protaktīnijs || 1627
| Česters Arturs || 1521
| Frenklins Pīrss || 1604
|-
| 23.
| bgcolor=#BFFF00 | Ķīmiskā reakcija || 1906
| bgcolor=#BFFF00 | Alī Ibn Abū Tālibs || 1755
| bgcolor=#BFFF00 | Mendeļejevijs || 1628
| Slovāku valoda || 1547
| Prometijs || 1604
|-
| 24.
| bgcolor=#BFFF00 | Džons Kvinsijs Adamss || 1917
| bgcolor=#BFFF00 | Bronza || 1758
| Pneimonija || 1648
| Edmunds Hilarijs || 1555
| Milards Filmors || 1609
|-
| 25.
| bgcolor=#BFFF00 | Gurķis || 1936
| bgcolor=#BFFF00 | Masačūsetsa || 1761
| Borijs || 1649
| Spināti || 1574
| Fermijs || 1610
|-
| 26.
| bgcolor=#BFFF00 | Lindons Džonsons || 1938
| bgcolor=#BFFF00 | Tvaika dzinējs || 1769
| Pablo Neruda || 1653
| Herberts Hūvers || 1582
| Lielais Lācis || 1612
|-
| 27.
| bgcolor=#BFFF00 | Bungas || 1941
| Ekosistēma || 1770
| Nepāliešu valoda || 1654
| Vila || 1588
| Viljams Tāfts || 1613
|-
| 28.
| bgcolor=#BFFF00 | Gazāli || 1970
| Vorens Hārdings || 1779
| Viljams Herisons || 1655
| Prometijs || 1591
| Melnais piparkrūms || 1614
|-
| 29.
| bgcolor=#BFFF00 | Endrū Džonsons || 1986
| Nobēlijs || 1786
| Berlīnes mūris || 1666
| Delavēra || 1599
| Protaktīnijs || 1616
|-
| 30.
| Bezgalība || 1988
| Džeimss Medisons || 1787
| Valentīna diena || 1672
| Frenklins Pīrss || 1604
| Slovāku valoda || 1616
|}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 80%&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; | Vieta
! colspan=&quot;2&quot; | 18-12-2016 07:18
! colspan=&quot;2&quot; | 20-09-2016 11:53
! colspan=&quot;2&quot; | 02-11-2015 16:49
! colspan=&quot;2&quot; | 13-11-2014 20:29:55
! colspan=&quot;2&quot; | 16-10-2014 23:12:38
|-
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
|-
| 1.
| bgcolor=#BFFF00 | Latīņamerika || 1287
| bgcolor=#BFFF00 | Valsts (bioloģija) || 586
| bgcolor=#BFFF00 | Vīnogas || 596
| bgcolor=#BFFF00 | Banāni || 21
| bgcolor=#BFFF00 | Sviests || 610
|-
| 2.
| bgcolor=#BFFF00 | Saaukstēšanās || 1289
| bgcolor=#BFFF00 | Informācijas tehnoloģijas || 587
| bgcolor=#BFFF00 | Vjetnamiešu valoda || 640
| bgcolor=#BFFF00 | Demokrātija || 3007
| bgcolor=#BFFF00 | Bētleme || 1273
|-
| 3.
| bgcolor=#BFFF00 | Skaistums || 1297
| bgcolor=#BFFF00 | Dzimumakts || 624
| bgcolor=#BFFF00 | Mahābhārata || 677
| bgcolor=#BFFF00 | Akmeņogles || 3021
| bgcolor=#BFFF00 | Rozes || 1333
|-
| 4.
| bgcolor=#BFFF00 | Valūtas fonds || 1321
| bgcolor=#BFFF00 | Veselība || 639
| bgcolor=#BFFF00 | Du Fu || 694
| bgcolor=#BFFF00 | Ekonomika || 3086
| bgcolor=#BFFF00 | Sējas zirņi || 1634
|-
| 5.
| bgcolor=#BFFF00 | Iterbijs || 1350
| bgcolor=#BFFF00 | Poliomielīts || 673
| bgcolor=#BFFF00 | Rotaļlieta || 712
| bgcolor=#BFFF00 | Cjiņs Šihuans || 3097
| bgcolor=#BFFF00 | Hesene || 2765
|-
| 6.
| bgcolor=#BFFF00 | Tūlijs || 1356
| bgcolor=#BFFF00 | Hirohito || 683
| bgcolor=#BFFF00 | Britu Kolumbija || 722
| bgcolor=#BFFF00 | Mēnesis || 3119
| bgcolor=#BFFF00 | Alžīra || 2811
|-
| 7.
| bgcolor=#BFFF00 | Flerovijs || 1365
| bgcolor=#BFFF00 | Dons Kihots || 725
| bgcolor=#BFFF00 | Gudžarāta || 731
| bgcolor=#BFFF00 | Stroncijs || 3120
| bgcolor=#BFFF00 | Arhitektūra || 2822
|-
| 8.
| bgcolor=#BFFF00 | Disprozijs || 1390
| bgcolor=#BFFF00 | Nunavuta || 763
| bgcolor=#BFFF00 | Nodoklis || 792
| bgcolor=#BFFF00 | Džimijs Veilss || 3143
| bgcolor=#BFFF00 | Lauksaimniecība || 2852
|-
| 9.
| bgcolor=#BFFF00 | Sāls || 1392
| bgcolor=#BFFF00 | Smiltis || 789
| bgcolor=#BFFF00 | Patiesība || 850
| bgcolor=#BFFF00 | Horvātu valoda || 3155
| bgcolor=#BFFF00 | Polonijs || 2852
|-
| 10.
| bgcolor=#BFFF00 | Meitnerijs || 1396
| bgcolor=#BFFF00 | Niameja || 810
| bgcolor=#BFFF00 | Vielmaiņa || 870
| bgcolor=#BFFF00 | Arheoloģija || 3158
| bgcolor=#BFFF00 | Aizvēsture || 2853
|-
| 11.
| bgcolor=#BFFF00 | Sieviete || 1401
| bgcolor=#BFFF00 | Tieslietas || 813
| bgcolor=#BFFF00 | Allāhs || 890
| bgcolor=#BFFF00 | Urdu || 3159
| bgcolor=#BFFF00 | Laodzi || 2858
|-
| 12.
| bgcolor=#BFFF00 | Trompete || 1402
| bgcolor=#BFFF00 | Ola || 830
| bgcolor=#BFFF00 | Manitoba || 934
| bgcolor=#BFFF00 | Zigmunds Freids || 3165
| bgcolor=#BFFF00 | Lapas || 2861
|-
| 13.
| bgcolor=#BFFF00 | Starptautiskā tiesa || 1409
| bgcolor=#BFFF00 | Rakstīšana || 855
| bgcolor=#BFFF00 | Epistemoloģija || 946
| bgcolor=#BFFF00 | Piena Ceļš || 3197
| bgcolor=#BFFF00 | Ivrits || 2888
|-
| 14.
| bgcolor=#BFFF00 | Ābrams || 1414
| bgcolor=#BFFF00 | Lacio || 896
| bgcolor=#BFFF00 | Atmosfēra || 972
| bgcolor=#BFFF00 | Reikjavīka || 3207
| bgcolor=#BFFF00 | Ingmārs Bergmans || 2904
|-
| 15.
| bgcolor=#BFFF00 | Hangils || 1419
| bgcolor=#BFFF00 | Gaismas ātrums || 914
| bgcolor=#BFFF00 | Ašoka || 988
| bgcolor=#BFFF00 | Džida || 3211
| bgcolor=#BFFF00 | Vilhelms Rentgens || 2910
|-
| 16.
| bgcolor=#BFFF00 | 1001 nakts pasakas || 1423
| bgcolor=#BFFF00 | Jukona (teritorija) || 972
| bgcolor=#BFFF00 | Golfs || 992
| bgcolor=#BFFF00 | Rodailenda || 3230
| bgcolor=#BFFF00 | Portugāļu valoda || 2924
|-
| 17.
| bgcolor=#BFFF00 | Ledājs || 1425
| bgcolor=#BFFF00 | Minu dinastija || 1012
| bgcolor=#BFFF00 | Algoritms || 1010
| bgcolor=#BFFF00 | Mihails Gorbačovs || 3231
| bgcolor=#BFFF00 | Džefrijs Čosers || 2949
|-
| 18.
| bgcolor=#BFFF00 | Kirijs || 1429
| bgcolor=#BFFF00 | Arktika || 1015
| bgcolor=#BFFF00 | Eikarioti || 1024
| bgcolor=#BFFF00 | Kilimandžāro || 3232
| bgcolor=#BFFF00 | Grieķu alfabēts || 2975
|-
| 19.
| bgcolor=#BFFF00 | Livermorijs || 1440
| bgcolor=#BFFF00 | Plazma || 1022
| bgcolor=#BFFF00 | Emocijas || 1050
| bgcolor=#BFFF00 | Jeruzaleme || 3248
| bgcolor=#BFFF00 | Tehnēcijs || 2982
|-
| 20.
| Rutēnijs || 1441
| bgcolor=#BFFF00 | Laiva || 1035
| bgcolor=#BFFF00 | Helikopters || 1084
| bgcolor=#BFFF00 | Televīzija || 3248
| bgcolor=#BFFF00 | Džordžs H. V. Bušs || 2989
|-
| 21.
| Rentgenijs || 1450
| bgcolor=#BFFF00 | Sārmu metāli || 1037
| bgcolor=#BFFF00 | Aizsprosts || 1090
| bgcolor=#BFFF00 | Vergilijs || 3257
| bgcolor=#BFFF00 | Sanmarīno || 3000
|-
| 22.
| Lutēcijs || 1460
| bgcolor=#BFFF00 | Jāņa evaņģēlijs || 1072
| bgcolor=#BFFF00 | Apūlija || 1095
| bgcolor=#BFFF00 | Katalāņu valoda || 3273
| Demokrātija || 3007
|-
| 23.
| Lourensijs || 1481
| bgcolor=#BFFF00 | Nobela miera prēmija || 1083
| bgcolor=#BFFF00 | Nuakšota || 1141
| bgcolor=#BFFF00 | Hanss Kristians Andersens || 3280
| Akmeņogles || 3021
|-
| 24.
| Hasijs || 1484
| bgcolor=#BFFF00 | Aptaukošanās || 1121
| bgcolor=#BFFF00 | Kokvilna || 1158
| bgcolor=#BFFF00 | Tomass Džefersons || 3282
| Ekonomika || 3086
|-
| 25.
| Sarkanais Krusts || 1485
| bgcolor=#BFFF00 | Interlingva || 1125
| bgcolor=#BFFF00 | Karatē || 1202
| bgcolor=#BFFF00 | Divritenis || 3290
| Cjiņs Šihuans || 3097
|-
| 26.
| Hipokrats || 1516
| bgcolor=#BFFF00 | Mežs || 1132
| bgcolor=#BFFF00 | Kvantu mehānika || 1202
| bgcolor=#BFFF00 | Dušanbe || 3308
| Mēnesis || 3119
|-
| 27.
| Kīrs Lielais || 1523
| bgcolor=#BFFF00 | Erfurte || 1169
| bgcolor=#BFFF00 | Dzēlējodi || 1220
| bgcolor=#BFFF00 | Bengāļu valoda || 3309
| Stroncijs || 3120
|-
| 28.
| Termodinamika || 1534
| bgcolor=#BFFF00 | Alcheimera slimība || 1182
| bgcolor=#BFFF00 | Umars Ibnelhatābs || 1293
| Medicīna || 3310
| Džimijs Veilss || 3143
|-
| 29.
| Zekerijs Teilors || 1541
| Skaistums || 1228
| bgcolor=#BFFF00 | Regbijs || 1313
| Angela Merkele || 3320
| Šrilanka || 3147
|-
| 30.
| Acteki || 1542
| bgcolor=#BFFF00 | Cjinu dinastija || 1242
| Berklijs || 1348
| Poļu valoda || 3321
| Horvātu valoda || 3155
|}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 80%&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; | Vieta
! colspan=&quot;2&quot; | 01-06-2014 06:29:52
! colspan=&quot;2&quot; | 05-03-2014 11:34:21
! colspan=&quot;2&quot; | 03-09-2013 07:45:19
! colspan=&quot;2&quot; | 08-07-2013 00:01:07
! colspan=&quot;2&quot; | 26-05-2013 04:45:32
|-
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
|-
| 1.
| bgcolor=#BFFF00 | Mogadīšo || 578
| bgcolor=#BFFF00 | Dabas zinātne || 638
| bgcolor=#BFFF00 | Li Bai || 732
| bgcolor=#BFFF00 | Balkānu pussala || 439
| bgcolor=#BFFF00 | Horhe Luiss Borhess || 837
|-
| 2.
| bgcolor=#BFFF00 | Lekorbizjē || 582
| bgcolor=#BFFF00 | Aparteīds || 841
| bgcolor=#BFFF00 | Krūts || 881
| bgcolor=#BFFF00 | Džens He || 599
| bgcolor=#BFFF00 | Akira Kurosava || 945
|-
| 3.
| bgcolor=#BFFF00 | Anatomija || 735
| bgcolor=#BFFF00 | Iliāda || 970
| bgcolor=#BFFF00 | Aktīnijs || 1358
| bgcolor=#BFFF00 | Komikss || 626
| bgcolor=#BFFF00 | Anarhisms || 1011
|-
| 4.
| bgcolor=#BFFF00 | Sīpols || 1042
| bgcolor=#BFFF00 | Avicenna || 1232
| bgcolor=#BFFF00 | Niobijs || 1540
| bgcolor=#BFFF00 | Macuo Basjo || 882
| bgcolor=#BFFF00 | Arābu alfabēts || 1130
|-
| 5.
| bgcolor=#BFFF00 | Valoda || 1236
| bgcolor=#BFFF00 | Osmijs || 1382
| bgcolor=#BFFF00 | Antonio Vivaldi || 1655
| bgcolor=#BFFF00 | Hokusai || 883
| bgcolor=#BFFF00 | Saladīns || 1185
|-
| 6.
| bgcolor=#BFFF00 | Grūtniecība || 1436
| bgcolor=#BFFF00 | Lantāns || 1416
| bgcolor=#BFFF00 | Volframs || 1696
| bgcolor=#BFFF00 | Luijs Pastērs || 1195
| bgcolor=#BFFF00 | Gallijs || 1341
|-
| 7.
| bgcolor=#BFFF00 | Hartūma || 1732
| bgcolor=#BFFF00 | Hafnijs || 1417
| bgcolor=#BFFF00 | Pallādijs || 1727
| bgcolor=#BFFF00 | Cirkonijs || 1260
| bgcolor=#BFFF00 | Kriptons || 1409
|-
| 8.
| bgcolor=#BFFF00 | Māja || 1732
| bgcolor=#BFFF00 | Indijs || 1462
| bgcolor=#BFFF00 | Ziemeļpols || 1760
| bgcolor=#BFFF00 | Radons || 1408
| bgcolor=#BFFF00 | Tīringene || 1483
|-
| 9.
| bgcolor=#BFFF00 | Agnese Monika || 1739
| bgcolor=#BFFF00 | Rodijs || 1497
| bgcolor=#BFFF00 | Klavieres || 2090
| bgcolor=#BFFF00 | Astats || 1562
| bgcolor=#BFFF00 | Eiropijs || 1490
|-
| 10.
| bgcolor=#BFFF00 | Lila Daunsa || 1776
| bgcolor=#BFFF00 | Koksne || 1506
| bgcolor=#BFFF00 | Itrijs || 2145
| bgcolor=#BFFF00 | Tantals || 1580
| Romāns || 1509
|-
| 11.
| bgcolor=#BFFF00 | Himalaji || 1973
| bgcolor=#BFFF00 | Lombardija || 1559
| bgcolor=#BFFF00 | Kadmijs || 2257
| bgcolor=#BFFF00 | Stikls || 1592
| Astats || 1562
|-
| 12.
| bgcolor=#BFFF00 | Svētais Pāvils || 2002
| bgcolor=#BFFF00 | Rēnijs || 1573
| bgcolor=#BFFF00 | Gaborone || 2264
| bgcolor=#BFFF00 | Romāns || 1644
| Stikls || 1592
|-
| 13.
| bgcolor=#BFFF00 | Antananarivu || 2336
| bgcolor=#BFFF00 | Bokss || 1607
| bgcolor=#BFFF00 | Molibdēns || 2264
| bgcolor=#BFFF00 | Irīdijs || 1681
| Germānijs || 1735
|-
| 14.
| bgcolor=#BFFF00 | Programmēšanas valoda || 2422
| bgcolor=#BFFF00 | Amerīcijs || 1626
| bgcolor=#BFFF00 | Džendžou || 2307
| bgcolor=#BFFF00 | Germānijs || 1735
| Džimijs Kārters || 1972
|-
| 15.
| bgcolor=#BFFF00 | Anguna || 2449
| bgcolor=#BFFF00 | Ganga || 1685
| bgcolor=#BFFF00 | Ksenons || 2394
| bgcolor=#BFFF00 | Džimijs Kārters || 1972
| Francijs || 2113
|-
| 16.
| bgcolor=#BFFF00 | PTO || 2516
| bgcolor=#BFFF00 | Marlons Brando || 1844
| bgcolor=#BFFF00 | Sudrabs || 2407
| bgcolor=#BFFF00 | Selēna || 2108
| Īrija (sala) || 2233
|-
| 17.
| bgcolor=#BFFF00 | Baku || 2570
| bgcolor=#BFFF00 | Neptūnijs || 1962
| bgcolor=#BFFF00 | Plutonijs || 2421
| bgcolor=#BFFF00 | Francijs || 2113
| Gabriels Garsija Markess || 2418
|-
| 18.
| bgcolor=#BFFF00 | Sofokls || 2585
| bgcolor=#BFFF00 | Tūrisms || 1967
| bgcolor=#BFFF00 | Briseles reģions || 2429
| bgcolor=#BFFF00 | Īrija (sala) || 2233
| bgcolor=#BFFF00 | Romas katoļu baznīca || 2565
|-
| 19.
| bgcolor=#BFFF00 | Vankūvera || 2698
| bgcolor=#BFFF00 | Telūrs || 1980
| bgcolor=#BFFF00 | Gabriels Garsija Markess || 2460
| Kadmijs || 2257
| bgcolor=#BFFF00 | Džordžs Vašingtons || 2579
|-
| 20.
| bgcolor=#BFFF00 | Nīderlandiešu valoda || 2720
| bgcolor=#BFFF00 | Tatarstāna || 1996
| Bismuts || 2487
| Ksenons || 2394
| Mihails Gorbačovs || 2599
|-
| 21.
| bgcolor=#BFFF00 | Gviāna || 2728
| bgcolor=#BFFF00 | Endijs Vorhols || 2097
| Baku || 2554
| Sudrabs || 2407
| bgcolor=#BFFF00 | Ķīmiskais elements || 2638
|-
| 22.
| bgcolor=#BFFF00 | GNU/Linux || 2762
| bgcolor=#BFFF00 | Dienvidpols || 2137
| Mihails Gorbačovs || 2599
| Gabriels Garsija Markess || 2418
| bgcolor=#BFFF00 | Rabindranats Tagore || 2648
|-
| 23.
| bgcolor=#BFFF00 | Tallijs || 2764
| bgcolor=#BFFF00 | Gripa || 2247
| Maldīvija || 2654
| Briseles galvaspilsētas reģions|Briseles reģions || 2429
| Maldīvija || 2654
|-
| 24.
| Hesene || 2792
| bgcolor=#BFFF00 | Džūdija Gārlenda || 2355
| Gviāna || 2688
| Baku || 2554
| Dante Aligjēri || 2659
|-
| 25.
| Alžīra || 2811
| Programmēšanas valoda || 2407
| Nīderlandiešu valoda || 2690
| Mihails Gorbačovs || 2599
| Gviāna || 2688
|-
| 26.
| Arhitektūra || 2822
| Anguna || 2420
| Vankūvera || 2698
| Maldīvija || 2654
| Nīderlandiešu valoda || 2690
|-
| 27.
| Ivrits || 2846
| PTO || 2480
| Čārlijs Čaplins || 2748
| Gviāna || 2688
| Čārlijs Čaplins || 2748
|-
| 28.
| Lauksaimniecība || 2852
| bgcolor=#BFFF00 | Bismuts || 2487
| Aizvēsture || 2778
| Nīderlandiešu valoda || 2690
| GNU/Linux || 2782
|-
| 29.
| Polonijs || 2852
| Baku || 2554
| Alžīra || 2780
| Čārlijs Čaplins || 2748
| Portugāļu valoda || 2820
|-
| 30.
| Aizvēsture || 2853
| Sofokls || 2555
| GNU/Linux || 2782
| Aizvēsture || 2763
| Arhitektūra || 2822
|}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 80%&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; | Vieta
! colspan=&quot;2&quot; | 02-05-2013 16:47:24
! colspan=&quot;2&quot; | 12-01-2013 14:11:46
! colspan=&quot;2&quot; | 29-11-2012 15:40:37
! colspan=&quot;2&quot; | 13-10-2012 17:03:23
! colspan=&quot;2&quot; | 03-09-2012 18:19:11
|-
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
|-
| 1.
| bgcolor=#BFFF00 | Urdu || 1605
| bgcolor=#BFFF00 | Akbars Lielais || 3193
| bgcolor=#BFFF00 | Loģika || 2302
| bgcolor=#BFFF00 | Niķelis || 3088
| bgcolor=#BFFF00 | Ontārio || 2935
|-
| 2.
| bgcolor=#BFFF00 | Portugāļu valoda || 1716
| bgcolor=#BFFF00 | Džainisms || 3208
| bgcolor=#BFFF00 | Vijole || 2548
| bgcolor=#BFFF00 | Vanādijs || 3384
| bgcolor=#BFFF00 | NASA || 3588
|-
| 3.
| bgcolor=#BFFF00 | Polonijs || 1742
| bgcolor=#BFFF00 | Evolūcija || 3303
| bgcolor=#BFFF00 | Malārija || 2966
| bgcolor=#BFFF00 | Serbu valoda || 3541
| bgcolor=#BFFF00 | Cukura diabēts || 4031
|-
| 4.
| bgcolor=#BFFF00 | Stroncijs || 1990
| bgcolor=#BFFF00 | Antimons || 3337
| bgcolor=#BFFF00 | Aritmētika || 3181
| bgcolor=#BFFF00 | Kilimandžāro || 3586
| bgcolor=#BFFF00 | Lejassaksija || 4382
|-
| 5.
| bgcolor=#BFFF00 | Ņujorka (štats) || 2046
| bgcolor=#BFFF00 | Platīns || 3481
| bgcolor=#BFFF00 | Bārijs || 3525
| bgcolor=#BFFF00 | Skandijs || 3818
| bgcolor=#BFFF00 | Vīsbādene || 5083
|-
| 6.
| bgcolor=#BFFF00 | Migels de Servantess || 2182
| bgcolor=#BFFF00 | Rubīdijs || 3562
| bgcolor=#BFFF00 | Cukurs || 3636
| bgcolor=#BFFF00 | Cerera || 3965
| bgcolor=#BFFF00 | Leipciga || 5291
|-
| 7.
| bgcolor=#BFFF00 | ANO || 2224
| Selēns || 3771
| bgcolor=#BFFF00 | Cēzijs || 3643
| bgcolor=#BFFF00 | Fonņas-Kebana NP || 5129
| bgcolor=#BFFF00 | Velsiešu valoda || 5512
|-
| 8.
| bgcolor=#BFFF00 | Operētājsistēma || 2296
| Stroncijs || 4203
| bgcolor=#BFFF00 | Marks Tvens || 3822
| bgcolor=#BFFF00 | Henrijs Fords || 5236
| bgcolor=#BFFF00 | Leonards Eilers || 5716
|-
| 9.
| bgcolor=#BFFF00 | Japāņu valoda || 2357
| Sēnes || 5762
| bgcolor=#BFFF00 | Gaļa || 3910
| bgcolor=#BFFF00 | Nedēļa || 5664
| bgcolor=#BFFF00 | Islandiešu valoda || 5936
|-
| 10.
| bgcolor=#BFFF00 | Fonņas-Kebana NP || 2358
| Vīns || 6036
| bgcolor=#BFFF00 | Broms || 4425
| bgcolor=#BFFF00 | Hamburga || 5817
| bgcolor=#BFFF00 | Vaduca || 5939
|-
| 11.
| bgcolor=#BFFF00 | Nelsons Mandela || 2410
| Ņujorka (štats) || 6121
| bgcolor=#BFFF00 | Frīda Kalo || 4514
| bgcolor=#BFFF00 | Tuvalu || 6009
| bgcolor=#BFFF00 | Andi || 5946
|-
| 12.
| bgcolor=#BFFF00 | Ž. Ogists Dominiks Engrs || 2417
| Zaļā krāsa || 6121
| bgcolor=#BFFF00 | Havana || 5090
| bgcolor=#BFFF00 | Vaduca || 6019
| bgcolor=#BFFF00 | Tonga || 5949
|-
| 13.
| bgcolor=#BFFF00 | Konfūcijs || 2423
| Masa || 6134
| bgcolor=#BFFF00 | Denvera || 5360
| bgcolor=#BFFF00 | Fluors || 6023
| bgcolor=#BFFF00 | Masa || 5951
|-
| 14.
| bgcolor=#BFFF00 | Lielais Ķīnas mūris || 2452
| Nīla || 6145
| bgcolor=#BFFF00 | Misisipi (upe) || 5431
| bgcolor=#BFFF00 | Ķīmiskais elements || 6028
| bgcolor=#BFFF00 | Andalūzija || 5961
|-
| 15.
| bgcolor=#BFFF00 | Hošimina || 2463
| Lima || 6152
| bgcolor=#BFFF00 | Zagreba || 6010
| bgcolor=#BFFF00 | Arsēns || 6029
| bgcolor=#BFFF00 | Pensilvānija || 5966
|-
| 16.
| bgcolor=#BFFF00 | Valodniecība || 2464
| Bezastainie abinieki || 6153
| bgcolor=#BFFF00 | Oto fon Bismarks || 6065
| bgcolor=#BFFF00 | Baktērijas || 6030
| bgcolor=#BFFF00 | Merida (Venecuēla) || 5967
|-
| 17.
| Romas katoļu baznīca || 2565
| Sofija || 6153
| bgcolor=#BFFF00 | Džons Kenedijs || 6067
| bgcolor=#BFFF00 | Romāņu valodas || 6035
| bgcolor=#BFFF00 | Luvra || 5969
|-
| 18.
| Džordžs Vašingtons || 2579
| Saksija || 6156
| bgcolor=#BFFF00 | Papīrs || 6073
| bgcolor=#BFFF00 | Velsiešu valoda || 6035
| bgcolor=#BFFF00 | Maikls Faradejs || 5976
|-
| 19.
| Ķīmiskais elements || 2638
| Vīruss || 6157
| bgcolor=#BFFF00 | Varš || 6075
| bgcolor=#BFFF00 | Urāns (elements) || 6044
| bgcolor=#BFFF00 | Turīna || 5976
|-
| 20.
| Rabindranats Tagore || 2648
| Metrs || 6175
| bgcolor=#BFFF00 | Ž. Ogists Dominiks Engrs || 6076
| bgcolor=#BFFF00 | Gaisma || 6046
| bgcolor=#BFFF00 | Grieķu alfabēts || 5981
|-
| 21.
| Maldīvija || 2654
| Lordi || 6176
| bgcolor=#BFFF00 | Aknas || 6085
| bgcolor=#BFFF00 | Kārlis Linnejs || 6046
| bgcolor=#BFFF00 | Nevada || 5986
|-
| 22.
| Dante Aligjēri || 2659
| Piena Ceļš || 6184
| bgcolor=#BFFF00 | Rīsi || 6087
| bgcolor=#BFFF00 | Koks || 6047
| bgcolor=#BFFF00 | Kvieši || 5990
|-
| 23.
| Gviāna || 2688
| Ivrits || 6185
| bgcolor=#BFFF00 | Socioloģija || 6092
| bgcolor=#BFFF00 | Zviedru valoda || 6054
| bgcolor=#BFFF00 | Dzīvsudrabs || 5994
|-
| 24.
| Nīderlandiešu valoda || 2690
| Mitoloģija || 6186
| bgcolor=#BFFF00 | Kvieši || 6095
| bgcolor=#BFFF00 | Nobela prēmija || 6058
| bgcolor=#BFFF00 | Beirūta || 6000
|-
| 25.
| Čārlijs Čaplins || 2748
| Dubaija || 6189
| bgcolor=#BFFF00 | Kālijs || 6096
| bgcolor=#BFFF00 | A || 6060
| Ķīmiskais elements || 6002
|-
| 26.
| Arhitektūra || 2822
| Ābols || 6190
| bgcolor=#BFFF00 | Daka || 6102
| bgcolor=#BFFF00 | Pī || 6061
| Fluors || 6003
|-
| 27.
| Ivrits || 2829
| Bils Geitss || 6190
| bgcolor=#BFFF00 | Ekoloģija || 6104
| Ekoloģija || 6063
| Arsēns || 6006
|-
| 28.
| Lauksaimniecība || 2837
| Rūpniecība || 6191
| Vīns || 6106
| Deguns || 6064
| Urāns (elements) || 6006
|-
| 29.
| Ukraiņu valoda || 2872
| Arhitektūra || 6192
| Vīruss || 6118
| Oto fon Bismarks || 6065
| bgcolor=#BFFF00 | Brandenburga (zeme) || 6007
|-
| 30.
| Džordžs H. V. Bušs || 2962
| Banāns || 6194
| Masa || 6121
| Neapole || 6066
| Tuvalu || 6009
|}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 80%&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; | Vieta
! colspan=&quot;2&quot; | 15-08-2012 05:26:38
! colspan=&quot;2&quot; | 26-07-2012 22:57:42
! colspan=&quot;2&quot; | 28-06-2012 09:10:19
! colspan=&quot;2&quot; | 08-05-2012 18:11:20
! colspan=&quot;2&quot; | 19-04-2012 05:07:04
|-
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
|-
| 1.
| bgcolor=#BFFF00 | Skola || 2945
| bgcolor=#BFFF00 | Dzīvība || 3001
| bgcolor=#BFFF00 | Tunisa || 3075
| bgcolor=#BFFF00 | Volts Disnejs || 4900
| bgcolor=#BFFF00 | Zaļā krāsa || 2918
|-
| 2.
| bgcolor=#BFFF00 | Norvēģu valoda || 4396
| bgcolor=#BFFF00 | Voltērs || 3162
| bgcolor=#BFFF00 | Masa || 3097
| bgcolor=#BFFF00 | Dubaija || 5412
| bgcolor=#BFFF00 | Saksija || 3787
|-
| 3.
| bgcolor=#BFFF00 | Motörhead || 5677
| bgcolor=#BFFF00 | Daba || 4431
| bgcolor=#BFFF00 | Kinofilma || 3279
| bgcolor=#BFFF00 | Arheoloģija || 5667
| bgcolor=#BFFF00 | Andi || 5481
|-
| 4.
| bgcolor=#BFFF00 | Maiami || 5854
| bgcolor=#BFFF00 | Arsēns || 4891
| bgcolor=#BFFF00 | Vīruss || 3301
| bgcolor=#BFFF00 | Ābele || 5671
| bgcolor=#BFFF00 | Ādams Smits || 5493
|-
| 5.
| bgcolor=#BFFF00 | Skaitlis || 5862
| bgcolor=#BFFF00 | Andalūzija || 5022
| bgcolor=#BFFF00 | Sarkanā krāsa || 3324
| bgcolor=#BFFF00 | Īru valoda || 5673
| bgcolor=#BFFF00 | Asteroīds || 5511
|-
| 6.
| bgcolor=#BFFF00 | Vīruss || 5874
| bgcolor=#BFFF00 | Teilors Lautners || 5161
| bgcolor=#BFFF00 | Statistika || 3663
| bgcolor=#BFFF00 | Mitoloģija || 5681
| bgcolor=#BFFF00 | Ungāru valoda || 5604
|-
| 7.
| bgcolor=#BFFF00 | Oklahoma || 5875
| bgcolor=#BFFF00 | Džordžs H. V. Bušs || 5570
| bgcolor=#BFFF00 | Uguns || 4457
| bgcolor=#BFFF00 | Beirūta || 5683
| bgcolor=#BFFF00 | Minesota || 5613
|-
| 8.
| bgcolor=#BFFF00 | Manila || 5883
| bgcolor=#BFFF00 | Šokolāde || 5809
| bgcolor=#BFFF00 | Nīls Ārmstrongs || 4620
| bgcolor=#BFFF00 | Valodniecība || 5686
| bgcolor=#BFFF00 | Baktērijas || 5614
|-
| 9.
| bgcolor=#BFFF00 | Gaisma || 5884
| bgcolor=#BFFF00 | Ekonomika || 5812
| bgcolor=#BFFF00 | Medicīna || 4705
| bgcolor=#BFFF00 | Indiāna || 5701
| bgcolor=#BFFF00 | Vīns || 5615
|-
| 10.
| bgcolor=#BFFF00 | Kārlis Linnejs || 5886
| bgcolor=#BFFF00 | Elektrība || 5818
| bgcolor=#BFFF00 | Ukraiņu valoda || 4802
| bgcolor=#BFFF00 | Ivrits || 5701
| bgcolor=#BFFF00 | Dzīvsudrabs || 5641
|-
| 11.
| bgcolor=#BFFF00 | Tunisa || 5886
| bgcolor=#BFFF00 | Elektrons || 5831
| bgcolor=#BFFF00 | Aidaho || 4994
| bgcolor=#BFFF00 | Citrons || 5707
| bgcolor=#BFFF00 | Sardīnija || 5647
|-
| 12.
| bgcolor=#BFFF00 | Bils Geitss || 5889
| bgcolor=#BFFF00 | Lidmašīna || 5836
| bgcolor=#BFFF00 | Tuksnesis || 5747
| bgcolor=#BFFF00 | Hroms || 5710
| bgcolor=#BFFF00 | Tuberkuloze || 5648
|-
| 13.
| bgcolor=#BFFF00 | Everests || 5889
| bgcolor=#BFFF00 | Ohaio || 5837
| bgcolor=#BFFF00 | Hlors || 5771
| bgcolor=#BFFF00 | Svahili || 5714
| bgcolor=#BFFF00 | Kafija || 5655
|-
| 14.
| bgcolor=#BFFF00 | Papīrs || 5898
| bgcolor=#BFFF00 | Īslandiešu valoda || 5840
| bgcolor=#BFFF00 | Arhitektūra || 5784
| bgcolor=#BFFF00 | Socioloģija || 5716
| bgcolor=#BFFF00 | Cinks || 5659
|-
| 15.
| bgcolor=#BFFF00 | Teniss || 5898
| bgcolor=#BFFF00 | Menas Sala || 5862
| bgcolor=#BFFF00 | A || 5789
| bgcolor=#BFFF00 | Kvebeka || 5721
| bgcolor=#BFFF00 | Skaitlis || 5666
|-
| 16.
| bgcolor=#BFFF00 | Dezoksiribonukleīnskābe || 5902
| Skaitlis || 5862
| bgcolor=#BFFF00 | Vilciens || 5791
| bgcolor=#BFFF00 | Sirds || 5721
| Arheoloģija || 5667
|-
| 17.
| bgcolor=#BFFF00 | Virdžīnija || 5910
| Gaisma || 5872
| bgcolor=#BFFF00 | Neons || 5792
| bgcolor=#BFFF00 | Alus || 5727
| Īru valoda || 5673
|-
| 18.
| bgcolor=#BFFF00 | Dzīvība || 5913
| Oklahoma || 5875
| bgcolor=#BFFF00 | Manila || 5794
| bgcolor=#BFFF00 | Tbilisi || 5727
| Ābele || 5677
|-
| 19.
| bgcolor=#BFFF00 | Zieds || 5913
| Virdžīnija || 5877
| bgcolor=#BFFF00 | Maksts || 5795
| bgcolor=#BFFF00 | Roalds Amundsens || 5728
| Mitoloģija || 5681
|-
| 20.
| bgcolor=#BFFF00 | Īru valoda || 5917
| Dezoksiribonukleīnskābe || 5879
| bgcolor=#BFFF00 | Ekoloģija || 5801
| Ekonomika || 5735
| Beirūta || 5683
|-
| 21.
| bgcolor=#BFFF00 | Dāņu valoda || 5918
| Manila || 5883
| bgcolor=#BFFF00 | Podoļska || 5804
| Cīrihe || 5745
| Valodniecība || 5686
|-
| 22.
| bgcolor=#BFFF00 | Metrs || 5921
| Kārlis Linnejs || 5886
| Šokolāde || 5809
| Tuksnesis || 5747
| Citrons || 5690
|-
| 23.
| bgcolor=#BFFF00 | Japāņu valoda || 5922
| Tunisa || 5886
| Ekonomika || 5812
| Neons ||5755
| Tuksnesis || 5697
|-
| 24.
| bgcolor=#BFFF00 | Sahāra || 5935
| Bils Geitss || 5889
| Elektrons || 5814
| Vilciens || 5756
| Sirds || 5699
|-
| 25.
| bgcolor=#BFFF00 | Silīcijs || 5935
| Dāņu valoda || 5897
| Elektrība || 5818
| Maksts || 5759
| Indiāna || 5701
|-
| 26.
| bgcolor=#BFFF00 | Alpi || 5938
| Papīrs || 5898
| Dezoksiribonukleīnskābe || 5819
| Berne || 5763
| Ivrits || 5701
|-
| 27.
| Vaduca || 5939
| Teniss || 5898
| Ohaio || 5825
| Hlors || 5770
| Hroms || 5710
|-
| 28.
| Brandenburga (zeme) || 5942
| Zieds || 5913
| Lidmašīna || 5836
| Manila || 5774
| Svahili || 5714
|-
| 29.
| Andi || 5946
| Īru valoda || 5917
| Īslandiešu valoda || 5840
| Virdžīnija || 5780
| Socioloģija || 5716
|-
| 30.
| Tonga || 5949
| Vīruss || 5919
| Menas Sala || 5844
| Dezoksiribonukleīnskābe || 5782
| Kvebeka || 5721
|}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 80%&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; | Vieta
! colspan=&quot;2&quot; | 15-03-2012 02:31:53
! colspan=&quot;2&quot; | 14-02-2012 19:17:34
! colspan=&quot;2&quot; | 29-01-2012 15:13:21
! colspan=&quot;2&quot; | 28-12-2011 08:31:41
! colspan=&quot;2&quot; | 18-11-2011 18:54:45
|-
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
|-
| 1.
| bgcolor=#BFFF00 | Valūta || 2231
| bgcolor=#BFFF00 | Sekunde || 2373
| bgcolor=#BFFF00 | Ķiploks || 3179
| bgcolor=#BFFF00 | Kilograms || 3037
| bgcolor=#BFFF00 | Elektrība || 5118
|-
| 2.
| bgcolor=#BFFF00 | Basku valoda || 4404
| bgcolor=#BFFF00 | Lugo || 2650
| bgcolor=#BFFF00 | YouTube || 3512
| bgcolor=#BFFF00 | Rūpniecība || 3052
| bgcolor=#BFFF00 | Mīlestība || 5118
|-
| 3.
| bgcolor=#BFFF00 | Bulgāru valoda || 4719
| bgcolor=#BFFF00 | Hroms || 3424
| bgcolor=#BFFF00 | Tomass Džefersons || 5158
| bgcolor=#BFFF00 | Metāls || 3279
| bgcolor=#BFFF00 | Neons || 5125
|-
| 4.
| bgcolor=#BFFF00 | Berilijs || 5554
| bgcolor=#BFFF00 | Monarhija || 3797
| bgcolor=#BFFF00 | Daka || 5330
| bgcolor=#BFFF00 | Andi || 3290
| bgcolor=#BFFF00 | Kālijs || 5127
|-
| 5.
| bgcolor=#BFFF00 | Fluors || 5562
| bgcolor=#BFFF00 | Brandenburga (zeme) || 3922
| bgcolor=#BFFF00 | Varš || 5338
| bgcolor=#BFFF00 | Tadžmahāls || 3322
| bgcolor=#BFFF00 | Aruba || 5128
|-
| 6.
| bgcolor=#BFFF00 | Vērmonta || 5565
| bgcolor=#BFFF00 | Vilciens || 4915
| bgcolor=#BFFF00 | Vērmonta || 5342
| bgcolor=#BFFF00 | Šokolāde || 3567
| bgcolor=#BFFF00 | Bogota || 5161
|-
| 7.
| bgcolor=#BFFF00 | Aruba || 5566
| bgcolor=#BFFF00 | Velingtona || 4920
| bgcolor=#BFFF00 | Rumāņu valoda || 5354
| bgcolor=#BFFF00 | Afrikandu valoda || 5124
| bgcolor=#BFFF00 | Kentuki || 5165
|-
| 8.
| bgcolor=#BFFF00 | Silīcijs || 5566
| bgcolor=#BFFF00 | Titāns || 4973
| bgcolor=#BFFF00 | Otava || 5363
| bgcolor=#BFFF00 | Konstitūcija || 5278
| bgcolor=#BFFF00 | Berilijs || 5170
|-
| 9.
| bgcolor=#BFFF00 | Akmens laikmets || 5581
| bgcolor=#BFFF00 | Zobi || 5204
| bgcolor=#BFFF00 | Socioloģija || 5386
| bgcolor=#BFFF00 | Mao Dzeduns || 5280
| bgcolor=#BFFF00 | Korejiešu valoda || 5173
|-
| 10.
| bgcolor=#BFFF00 | Rūpniecība || 5586
| bgcolor=#BFFF00 | Ammāna || 5472
| bgcolor=#BFFF00 | Urāns (elements) || 5389
| bgcolor=#BFFF00 | Laiks || 5281
| bgcolor=#BFFF00 | Citrons || 5195
|-
| 11.
| bgcolor=#BFFF00 | Pablo Pikaso || 5592
| bgcolor=#BFFF00 | Auglis || 5484
| bgcolor=#BFFF00 | Franču Gviāna || 5415
| bgcolor=#BFFF00 | Ekoloģija || 5285
| bgcolor=#BFFF00 | Ķelne || 5199
|-
| 12.
| bgcolor=#BFFF00 | Teniss || 5592
| bgcolor=#BFFF00 | Karāči || 5484
| bgcolor=#BFFF00 | Maksts || 5415
| bgcolor=#BFFF00 | Google || 5286
| bgcolor=#BFFF00 | Katalonija || 5205
|-
| 13.
| bgcolor=#BFFF00 | Zagreba || 5596
| bgcolor=#BFFF00 | Mēnesis || 5495
| bgcolor=#BFFF00 | Asteroīds || 5420
| bgcolor=#BFFF00 | Sirds || 5286
| bgcolor=#BFFF00 | Kanbera || 5211
|-
| 14.
| bgcolor=#BFFF00 | Poļu valoda || 5602
| bgcolor=#BFFF00 | Kālijs || 5497
| bgcolor=#BFFF00 | Brazilja || 5420
| bgcolor=#BFFF00 | Tuksnesis || 5295
| bgcolor=#BFFF00 | Elektrons || 5213
|-
| 15.
| bgcolor=#BFFF00 | Hanoja || 5604
| bgcolor=#BFFF00 | Otava || 5513
| bgcolor=#BFFF00 | Teniss || 5424
| bgcolor=#BFFF00 | Ziemeļkarolīna || 5296
| bgcolor=#BFFF00 | Havajas || 5216
|-
| 16.
| Ungāru valoda || 5604
| bgcolor=#BFFF00 | Argons || 5518
| bgcolor=#BFFF00 | Sicīlija || 5427
| bgcolor=#BFFF00 | Bils Geitss || 5302
| bgcolor=#BFFF00 | Koks || 5218
|-
| 17.
| Minesota || 5613
| bgcolor=#BFFF00 | Somu valoda || 5518
| bgcolor=#BFFF00 | Kukurūza || 5430
| bgcolor=#BFFF00 | Karš || 5305
| bgcolor=#BFFF00 | Bavārija || 5224
|-
| 18.
| Baktērijas || 5614
| bgcolor=#BFFF00 | Siers || 5520
| bgcolor=#BFFF00 | Metrs || 5430
| bgcolor=#BFFF00 | Menas Sala || 5305
| bgcolor=#BFFF00 | Honkonga || 5224
|-
| 19.
| Svahili || 5614
| bgcolor=#BFFF00 | Andi || 5532
| bgcolor=#BFFF00 | Komoras || 5442
| bgcolor=#BFFF00 | Luvra || 5306
| bgcolor=#BFFF00 | Mitoloģija || 5229
|-
| 20.
| Vīns || 5615
| bgcolor=#BFFF00 | Ķīmiskais elements || 5540
| bgcolor=#BFFF00 | Alpi || 5444
| bgcolor=#BFFF00 | Podoļska || 5314
| bgcolor=#BFFF00 | Tomāts || 5230
|-
| 21.
| Dzīvsudrabs || 5616
| Minesota || 5548
| bgcolor=#BFFF00 | Lordi || 5444
| bgcolor=#BFFF00 | Ābele || 5316
| bgcolor=#BFFF00 | Seula || 5231
|-
| 22.
| Īru valoda || 5627
| Silīcijs || 5549
| bgcolor=#BFFF00 | Dzīvsudrabs || 5445
| bgcolor=#BFFF00 | Sardīnija || 5318
| bgcolor=#BFFF00 | Aknas || 5234
|-
| 23.
| Sardīnija || 5628
| Berilijs || 5554
| bgcolor=#BFFF00 | Baktērijas || 5446
| Varš || 5325
| bgcolor=#BFFF00 | Baktērijas || 5235
|-
| 24.
| Kafija || 5629
| Fluors || 5564
| bgcolor=#BFFF00 | Everests || 5451
| Daka || 5330
| bgcolor=#BFFF00 | Pablo Pikaso || 5258
|-
| 25.
| Laiks || 5630
| Vērmonta || 5565
| bgcolor=#BFFF00 | Banāns || 5457
| Vērmonta || 5331
| bgcolor=#BFFF00 | Vašingtona (štats) || 5258
|-
| 26.
| Dezoksiribonukleīnskābe || 5638
| Aruba || 5566
| bgcolor=#BFFF00 | Demokrātija || 5463
| Rumāņu valoda || 5354
| Ekoloģija || 5262
|-
| 27.
| Ābele || 5642
| Rūpniecība || 5568
| bgcolor=#BFFF00 | Marseļa || 5464
| Otava || 5363
| Bils Geitss || 5265
|-
| 28.
| Ivrits || 5648
| Ivrits || 5571
| bgcolor=#BFFF00 | Tuberkuloze || 5467
| Socioloģija || 5366
| Rumāņu valoda || 5268
|-
| 29.
| Tuberkuloze || 5648
| Teniss || 5575
| Kālijs || 5483
| Kukurūza || 5375
| Ābele || 5269
|-
| 30.
| Valodniecība || 5648
| Zagreba || 5577
| Auglis || 5484
| Alpi || 5395
| Google || 5271
|}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 80%&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; | Vieta
! colspan=&quot;2&quot; | 30-10-2011 18:46:11
! colspan=&quot;2&quot; | 22-10-2011 10:44:36
! colspan=&quot;2&quot; | 12-09-2011 11:27:10
! colspan=&quot;2&quot; | 29-08-2011 01:16:42
! colspan=&quot;2&quot; | 21-08-2011 18:55:38
|-
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
|-
| 1.
| bgcolor=#BFFF00 | Mao Dzeduns || 4878
| bgcolor=#BFFF00 | Bengāļu valoda || 4488
| bgcolor=#BFFF00 | Asteroīds || 2552
| bgcolor=#BFFF00 | Maksts || 4533
| bgcolor=#BFFF00 | Kolorādo || 4403
|-
| 2.
| bgcolor=#BFFF00 | Skaitlis || 4896
| bgcolor=#BFFF00 | Ungāru valoda || 4789
| bgcolor=#BFFF00 | Citrons || 3218
| bgcolor=#BFFF00 | Ķīmiskais elements || 4550
| bgcolor=#BFFF00 | Virdžīnija || 4404
|-
| 3.
| bgcolor=#BFFF00 | Tbilisi || 4907
| bgcolor=#BFFF00 | Lielais Ķīnas mūris || 4791
| bgcolor=#BFFF00 | Socioloģija || 4594
| bgcolor=#BFFF00 | Bils Geitss || 4553
| bgcolor=#BFFF00 | Elektrons || 4413
|-
| 4.
| bgcolor=#BFFF00 | Hlors || 4926
| bgcolor=#BFFF00 | Dzīvsudrabs || 4797
| bgcolor=#BFFF00 | Laiks || 4681
| bgcolor=#BFFF00 | Zieds || 4553
| bgcolor=#BFFF00 | Banāns || 4419
|-
| 5.
| bgcolor=#BFFF00 | Cinks || 4932
| bgcolor=#BFFF00 | Seula || 4798
| bgcolor=#BFFF00 | Daka || 4683
| bgcolor=#BFFF00 | Demokrātija || 4554
| bgcolor=#BFFF00 | Arheoloģija || 4428
|-
| 6.
| bgcolor=#BFFF00 | Čehu valoda || 4935
| bgcolor=#BFFF00 | Sardīnija || 4807
| bgcolor=#BFFF00 | Argons || 4703
| bgcolor=#BFFF00 | Tuberkuloze || 4556
| bgcolor=#BFFF00 | Luvra || 4429
|-
| 7.
| bgcolor=#BFFF00 | Gaisma || 4946
| bgcolor=#BFFF00 | Džimijs Veilss || 4812
| bgcolor=#BFFF00 | Īslandiešu valoda || 4708
| bgcolor=#BFFF00 | Ekoloģija || 4566
| bgcolor=#BFFF00 | Lordi (mūzikas grupa) || 4437
|-
| 8.
| bgcolor=#BFFF00 | Katalonija || 4951
| bgcolor=#BFFF00 | Korejiešu valoda || 4822
| bgcolor=#BFFF00 | Laika josla || 4711
| bgcolor=#BFFF00 | Papīrs || 4575
| bgcolor=#BFFF00 | Cjiņs Šihuans || 4445
|-
| 9.
| bgcolor=#BFFF00 | Sahāra || 4956
| bgcolor=#BFFF00 | Vīns || 4826
| bgcolor=#BFFF00 | Koks || 4725
| bgcolor=#BFFF00 | Somu valoda || 4584
| bgcolor=#BFFF00 | Google || 4448
|-
| 10.
| bgcolor=#BFFF00 | Brazilja || 4965
| bgcolor=#BFFF00 | Alpi || 4833
| bgcolor=#BFFF00 | Kvebeka || 4725
| bgcolor=#BFFF00 | Lima || 4601
| bgcolor=#BFFF00 | Neons || 4449
|-
| 11.
| bgcolor=#BFFF00 | Ķīmiskais elements || 4966
| bgcolor=#BFFF00 | Google || 4838
| bgcolor=#BFFF00 | Nīla || 4728
| bgcolor=#BFFF00 | Divritenis || 4604
| bgcolor=#BFFF00 | Ammāna || 4456
|-
| 12.
| bgcolor=#BFFF00 | Metrs || 4978
| bgcolor=#BFFF00 | Elektrība || 4840
| bgcolor=#BFFF00 | Kukurūza || 4738
| bgcolor=#BFFF00 | Tbilisi || 4604
| bgcolor=#BFFF00 | Migels de Servantess || 4460
|-
| 13.
| bgcolor=#BFFF00 | Angela Merkele || 4979
| bgcolor=#BFFF00 | Konstitūcija || 4851
| bgcolor=#BFFF00 | Neons || 4739
| bgcolor=#BFFF00 | Sahāra || 4612
| bgcolor=#BFFF00 | Korejiešu valoda || 4465
|-
| 14.
| bgcolor=#BFFF00 | Silīcijs || 4981
| bgcolor=#BFFF00 | Siers || 4853
| bgcolor=#BFFF00 | Everests || 4743
| bgcolor=#BFFF00 | Kanbera || 4616
| bgcolor=#BFFF00 | Tbilisi || 4485
|-
| 15.
| bgcolor=#BFFF00 | Lauksaimniecība || 4993
| bgcolor=#BFFF00 | Karš || 4863
| bgcolor=#BFFF00 | Berilijs || 4746
| bgcolor=#BFFF00 | Rumāņu valoda || 4618
| bgcolor=#BFFF00 | Romāņu valodas || 4495
|-
| 16.
| bgcolor=#BFFF00 | Ābols || 4994
| bgcolor=#BFFF00 | A || 4865
| bgcolor=#BFFF00 | Botānika || 4746
| bgcolor=#BFFF00 | Piena Ceļš || 4637
| bgcolor=#BFFF00 | Botānika || 4504
|-
| 17.
| bgcolor=#BFFF00 | Televīzija || 4998
| bgcolor=#BFFF00 | Rīsi || 4865
| Dzīvsudrabs || 4771
| bgcolor=#BFFF00 | Televīzija || 4642
| bgcolor=#BFFF00 | Svahili || 4507
|-
| 18.
| bgcolor=#BFFF00 | Tuberkuloze || 5000
| bgcolor=#BFFF00 | Fluors || 4877
| Ungāru valoda || 4771
| bgcolor=#BFFF00 | Vīns || 4651
| bgcolor=#BFFF00 | Menas Sala || 4522
|-
| 19.
| bgcolor=#BFFF00 | Vasko da Gama || 5003
| Mao Dzeduns || 4878
| Lielais Ķīnas mūris || 4780
| bgcolor=#BFFF00 | Dzeja || 4660
| bgcolor=#BFFF00 | Silīcijs || 4531
|-
| 20.
| bgcolor=#BFFF00 | Kentuki || 5007
| bgcolor=#BFFF00 | Bils Klintons || 4896
| Džimijs Veilss || 4781
| bgcolor=#BFFF00 | Alpi || 4662
| Maksts || 4533
|-
| 21.
| bgcolor=#BFFF00 | Menas Sala || 5010
| Skaitlis || 4896
| Vīns || 4787
| bgcolor=#BFFF00 | Nedēļa || 4669
| Bils Geitss || 4535
|-
| 22.
| bgcolor=#BFFF00 | Neons || 5016
| Tbilisi || 4911
| Google || 4789
| bgcolor=#BFFF00 | Roalds Amundsens || 4670
| Zieds || 4542
|-
| 23.
| bgcolor=#BFFF00 | Dāņu valoda || 5034
| Hlors || 4926
| Sardīnija || 4790
| bgcolor=#BFFF00 | Tomāts || 4676
| Ķīmiskais elements || 4550
|-
| 24.
| bgcolor=#BFFF00 | Puertoriko || 5040
| Cinks || 4932
| Rīsi || 4794
| Laiks || 4681
| Demokrātija || 4554
|-
| 25.
| bgcolor=#BFFF00 | Svahili || 5045
| Čehu valoda || 4935
| Seula || 4798
| Daka || 4683
| Tuberkuloze || 4556
|-
| 26.
| bgcolor=#BFFF00 | Divritenis || 5047
| bgcolor=#BFFF00 | Katovice || 4941
| Korejiešu valoda || 4812
| Socioloģija || 4683
| Papīrs || 4557
|-
| 27.
| bgcolor=#BFFF00 | Demokrātija || 5051
| Gaisma || 4946
| Alpi || 4814
| Laika josla || 4692
| Ekoloģija || 4566
|-
| 28.
| bgcolor=#BFFF00 | Varš || 5052
| Brazilja || 4948
| Siers || 4823
| Argons || 4703
| Somu valoda || 4584
|-
| 29.
| bgcolor=#BFFF00 | Hanoja || 5062
| Katalonija || 4951
| Skaitlis || 4829
| Īslandiešu valoda || 4708
| Lima || 4601
|-
| 30.
| bgcolor=#BFFF00 | Īru valoda || 5064
| Sahāra || 4956
| A || 4831
| Koks || 4713
| Divritenis || 4604
|}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 80%&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; | Vieta
! colspan=&quot;2&quot; | 14-08-2011 18:23:01
! colspan=&quot;2&quot; | 07-08-2011 11:21:56
! colspan=&quot;2&quot; | 28-07-2011 22:52:44
! colspan=&quot;2&quot; | 17-07-2011 07:39:34
! colspan=&quot;2&quot; | 12-06-2011 02:40:32
|-
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
! width=&quot;125&quot; | Īsais raksts
! Raksta&lt;/br&gt;garums
|-
| 1.
| bgcolor=#BFFF00 | Argons || 4274
| bgcolor=#BFFF00 | Konstitūcija || 3651
| bgcolor=#BFFF00 | Elektrība || 2991
| bgcolor=#BFFF00 | Maksts || 2986
| bgcolor=#BFFF00 | Aknas || 2091
|-
| 2.
| bgcolor=#BFFF00 | Konstitūcija || 4353
| bgcolor=#BFFF00 | Korejiešu valoda || 3956
| bgcolor=#BFFF00 | Konstitūcija || 3222
| bgcolor=#BFFF00 | Papīrs || 3041
| bgcolor=#BFFF00 | Zieds || 2449
|-
| 3.
| bgcolor=#BFFF00 | Fluors || 4364
| bgcolor=#BFFF00 | Vērmonta || 4050
| bgcolor=#BFFF00 | Argons || 3255
| bgcolor=#BFFF00 | Ekoloģija || 3101
| bgcolor=#BFFF00 | Beirūta || 2486
|-
| 4.
| bgcolor=#BFFF00 | Elektrība || 4365
| bgcolor=#BFFF00 | Sahāra || 4065
| bgcolor=#BFFF00 | Maksts || 3389
| bgcolor=#BFFF00 | Aknas || 3107
| bgcolor=#BFFF00 | Maksts || 2497
|-
| 5.
| bgcolor=#BFFF00 | Everests || 4373
| bgcolor=#BFFF00 | Argons || 4072
| bgcolor=#BFFF00 | Korejiešu valoda || 3424
| bgcolor=#BFFF00 | Skaitlis || 3229
| bgcolor=#BFFF00 | Ammāna || 2625
|-
| 6.
| bgcolor=#BFFF00 | Ķīniešu valoda || 4386
| bgcolor=#BFFF00 | Čehu valoda || 4075
| bgcolor=#BFFF00 | Sardīnija || 3570
| bgcolor=#BFFF00 | Koks || 3331
| bgcolor=#BFFF00 | Kafija || 2695
|-
| 7.
| bgcolor=#BFFF00 | Gaisma || 4392
| bgcolor=#BFFF00 | Laika josla || 4078
| bgcolor=#BFFF00 | Ekoloģija || 3714
| bgcolor=#BFFF00 | Siers || 3357
| bgcolor=#BFFF00 | Siers || 2790
|-
| 8.
| bgcolor=#BFFF00 | Zagreba || 4393
| bgcolor=#BFFF00 | Somu valoda || 4109
| bgcolor=#BFFF00 | Neons || 3864
| bgcolor=#BFFF00 | Jūta || 3622
| bgcolor=#BFFF00 | Rīsi || 2794
|-
| 9.
| bgcolor=#BFFF00 | Lidmašīna || 4400
| bgcolor=#BFFF00 | Romāņu valodas || 4114
| bgcolor=#BFFF00 | Siers || 3899
| bgcolor=#BFFF00 | Mīlestība || 3642
| bgcolor=#BFFF00 | Skaitlis || 2814
|-
| 10.
| Kolorādo || 4403
| bgcolor=#BFFF00 | Dzeja || 4122
| bgcolor=#BFFF00 | Koks || 3925
| bgcolor=#BFFF00 | Rīsi || 3689
| bgcolor=#BFFF00 | Brazilja || 2852
|-
| 11.
| Virdžīnija || 4404
| bgcolor=#BFFF00 | Mitoloģija || 4138
| bgcolor=#BFFF00 | Aidaho || 4006
| bgcolor=#BFFF00 | Google || 3705
| bgcolor=#BFFF00 | Koks || 2872
|-
| 12.
| Elektrons || 4413
| bgcolor=#BFFF00 | Kālijs || 4150
| bgcolor=#BFFF00 | Kukurūza || 4014
| bgcolor=#BFFF00 | Aidaho || 3707
| bgcolor=#BFFF00 | Ekoloģija || 2903
|-
| 13.
| Banāns || 4419
| bgcolor=#BFFF00 | Metrs || 4155
| bgcolor=#BFFF00 | Mitoloģija || 4015
| bgcolor=#BFFF00 | Ābols || 3713
| bgcolor=#BFFF00 | Papīrs || 2930
|-
| 14.
| Luvra || 4419
| bgcolor=#BFFF00 | Demokrātija || 4167
| bgcolor=#BFFF00 | Ķīmiskais elements || 4034
| bgcolor=#BFFF00 | Neons || 3728
| bgcolor=#BFFF00 | Velsa || 2974
|-
| 15.
| Arheoloģija || 4428
| bgcolor=#BFFF00 | Manila || 4183
| bgcolor=#BFFF00 | Lidmašīna || 4034
| bgcolor=#BFFF00 | Kafija || 3759
| bgcolor=#BFFF00 | Īslandiešu valoda || 3202
|-
| 16.
| Lordi (mūzikas grupa) || 4437
| bgcolor=#BFFF00 | Aknas || 4197
| bgcolor=#BFFF00 | Hlors || 4040
| bgcolor=#BFFF00 | Tuberkuloze || 3785
| bgcolor=#BFFF00 | Metrs || 3295
|-
| 17.
| Cjiņs Šihuans || 4445
| bgcolor=#BFFF00 | Komēta || 4201
| bgcolor=#BFFF00 | Bezastainie abinieki || 4041
| bgcolor=#BFFF00 | Tomāts || 3796
| bgcolor=#BFFF00 | Otava || 3337
|-
| 18.
| Google || 4448
| bgcolor=#BFFF00 | Mīlestība || 4205
| bgcolor=#BFFF00 | Beirūta || 4043
| bgcolor=#BFFF00 | Laika josla || 3876
| bgcolor=#BFFF00 | Karš || 3339
|-
| 19.
| Neons || 4449
| bgcolor=#BFFF00 | Indiāna || 4229
| bgcolor=#BFFF00 | Cinks || 4047
| bgcolor=#BFFF00 | Bavārija || 3878
| bgcolor=#BFFF00 | Jūta || 3385
|-
| 20.
| Korejiešu valoda || 4450
| bgcolor=#BFFF00 | Rumāņu valoda || 4239
| Vērmonta || 4050
| bgcolor=#BFFF00 | Kentuki || 3880
| bgcolor=#BFFF00 | Mīlestība || 3398
|-
| 21.
| Ammāna || 4456
| bgcolor=#BFFF00 | Velosipēds || 4254
| Sahāra || 4065
| bgcolor=#BFFF00 | Dzeja || 3882
| bgcolor=#BFFF00 | Cinks || 3451
|-
| 22.
| Migels de Servantess || 4460
| bgcolor=#BFFF00 | Lauksaimniecība || 4269
| Čehu valoda || 4075
| bgcolor=#BFFF00 | Zieds || 3904
| bgcolor=#BFFF00 | Auglis || 3461
|-
| 23.
| Tbilisi || 4485
| bgcolor=#BFFF00 | Koks || 4275
| Laika josla || 4078
| bgcolor=#BFFF00 | Sahāra || 3917
| bgcolor=#BFFF00 | Svahili valoda || 3471
|-
| 24.
| Romāņu valodas || 4495
| bgcolor=#BFFF00 | Džimijs Veilss || 4305
| Somu valoda || 4088
| bgcolor=#BFFF00 | Alpi || 3931
| bgcolor=#BFFF00 | Mao Dzeduns || 3486
|-
| 25.
| Botānika || 4504
| bgcolor=#BFFF00 | Cinks || 4313
| Romāņu valodas || 4114
| bgcolor=#BFFF00 | Piena Ceļš || 3940
| bgcolor=#BFFF00 | Bils Geitss || 3514
|-
| 26.
| Svahili || 4507
| bgcolor=#BFFF00 | Ungāru valoda || 4316
| Dzeja || 4122
| bgcolor=#BFFF00 | Sicīlija || 3940
| bgcolor=#BFFF00 | Kukurūza || 3522
|-
| 27.
| Silīcijs || 4509
| bgcolor=#BFFF00 | Varš || 4325
| Manila || 4145
| bgcolor=#BFFF00 | Īslandiešu valoda || 3984
| bgcolor=#BFFF00 | Elektrons || 3536
|-
| 28.
| Maksts || 4518
| bgcolor=#BFFF00 | Vasko da Gama || 4326
| Kālijs || 4150
| bgcolor=#BFFF00 | Džimijs Veilss || 3994
| bgcolor=#BFFF00 | Laika josla || 3555
|-
| 29.
| Menas sala || 4522
| bgcolor=#BFFF00 | Hanoja || 4331
| Metrs || 4155
| Mitoloģija || 3998
| bgcolor=#BFFF00 | Mitoloģija || 3573
|-
| 30.
| Bils Geitss || 4535
| bgcolor=#BFFF00 | Kafija || 4338
| Demokrātija || 4167
| Beirūta || 4009
| bgcolor=#BFFF00 | Kvebeka || 3576
|}

== Skatīt arī ==
* [[Special:ShortPages]]</text>
      <sha1>222hm4rae5rhwoa5gygswibavv5hyxa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hamits Altintops</title>
    <ns>0</ns>
    <id>158787</id>
    <revision>
      <id>4450258</id>
      <parentid>4449885</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T15:27:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4450258</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3878" sha1="to8yhp37rin3lt5qjzua3izr432gl04" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| playername = Hamits Altintops
| fullname = 
| image = [[Attēls:Hamit Altintop crop.JPG|250px]]
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1982|12|8}}
| cityofbirth = 
| countryofbirth = {{vieta|Rietumvācija|Gelzenkirhene}}
| height = 183
| currentclub = 
| clubnumber = 
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| youthyears1 = 1991–1992
| youthclubs1 = Schwarz-Weiß Gelsenkirchen
| youthyears2 = 1992–1997
| youthclubs2 = TuS Rotthausen
| youthyears3 = 1997–2000
| youthclubs3 = [[SG Wattenscheid 09|Wattenscheid 09]]
| years1 = 2000–2003
| clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[SG Wattenscheid 09|Wattenscheid 09]]
| caps1 = 75
| goals1 = 12
| years2 = 2003–2007
| clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[FC Schalke 04|Schalke 04]]
| caps2 = 113
| goals2 = 8
| years3 = 2007–2011
| clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern Munich]]
| caps3 = 63
| goals3 = 7
| years4 = 2011–2012
| clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]
| caps4 = 5
| goals4 = 1
| years5 = 2012–2017
| clubs5 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
| caps5 = 61
| goals5 = 1
| nationalyears1 = 2004–2014
| nationalteam1 = {{fb|TUR}}
| nationalcaps1 = 82
| nationalgoals1 = 7
| pcupdate = {{dat|2019|3|26|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2019|3|26|SK|bez}}
| medaltemplates = 
| name = 
| caption = 
| birth_date = 
| birth_place = 
| caps6 = 33
| clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[SV Darmstadt 98|Darmstadt 98]]
| goals6 = 1
| years6 = 2017–2018
| totalcaps = 350
| totalgoals = 30
}}
'''Hamits Altintops''' ({{val|tr|Hamit Altıntop}}; dzimis {{dat|1982|12|8}}) ir Vācijā dzimis bijušas turku [[futbolists]], spēlēja [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, Turcijas izlases dalībnieks.

Pirms līguma parakstīšanas ar &quot;Real&quot; viņš spēlēja Vācijas Bundeslīgas klubu sastāvā, [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]] vienības sastāvā futbolists izcīnīja divas uzvaras Vācijas Bundeslīgā, trīs uzvaras Vācijas kausa izcīņā, kā arī izcīnīja 2. vietu UEFA Čempionu līgā.

Turcijas izlases sastāvā piedalījās [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]], kurā sasniedza pusfinālu. Viņš ieguva 2010. gada FIFA [[Puškāša balva|Puškāša balvu]] par sezonas labākajiem vārtiem [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2012]] kvalifikācijas spēlē pret [[Kazahstāna|Kazahstānas]] izlasi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/ballondor/puskasaward/index.html|website=www.fifa.com|access-date=2026-04-04}}&lt;/ref&gt;

Viņam ir identiskais dvīņubrālis [[Halils Altintops]].

== Sasniegumi ==
'''Schlke 04'''

* [[DFL Ligapokal]]: 2005
* [[UEFA Intertoto kauss]]: 2003, 2004

'''Bayern Munich'''

* [[Vācijas Bundeslīga]]: 2007–08, 2009–10
* [[DFB Pokal]]: 2007–08, 2009–10
* DFL Ligapokal: 2007
* [[DFL Supercup]]: 2010

'''Real Madrid'''

* [[Spānijas La Liga]]: 2011–12

'''Galatasaray'''

* [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2012–13, 2013–14
* [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2013–14, 2014–15
* [[Turcijas Superkauss]]: 2012, 2013, 2016

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[FIFA Puškāša balva]]: 2010

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{aktieru ārējās saites}}

{{Turcijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Altintops, Hamits}}
[[Kategorija:1982. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Turcijas futbolisti]]
[[Kategorija:Turcijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Madrides &quot;Real&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Minhenes &quot;Bayern&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Gelzenkirhenes &quot;Schalke 04&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Ziemeļreinā-Vestfālenē dzimušie]]
[[Kategorija:SV Darmstadt 98 spēlētāji]]</text>
      <sha1>to8yhp37rin3lt5qjzua3izr432gl04</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Daniels Fridmans</title>
    <ns>0</ns>
    <id>163464</id>
    <revision>
      <id>4450224</id>
      <parentid>4238335</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T14:19:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Visisg</username>
        <id>53135</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4450224</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7491" sha1="ncjcim0z3gy03k5dpw675tb3mzc6uy2" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Daniels Fridmans
|     vārds_orig = ''Daniel Fridman''
|         attēls = Daniel Fridman 2013.jpg
|     att_izmērs = 220px
|  att_nosaukums = Daniels Fridmans (2013)
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1976
|     dz_mēnesis = 2
|       dz_diena = 15
|       dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads =
|      m_mēnesis =
|        m_diena =
|        m_vieta =
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{USSR}} &lt;br /&gt; {{LAT}} &lt;br /&gt; {{GER}}
|   nodarbošanās = [[šahs|šahists]]}}

'''Daniels Fridmans''' ({{val|de|Daniel Fridman}}; dzimis {{dat|1976|2|15}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[ebrejs|ebreju]] tautības&lt;ref&gt;Igors Berdičevskis. &quot;Ebreju šaha enciklopēdija&quot; (izdevums krievu valodā: Игорь Бердичевский. Шахматная еврейская энциклопедия. Москва: Русский шахматный дом, 2016 {{ISBN|978-5-94693-503-6}}) 269. lpp.&lt;/ref&gt; [[Latvija|Latvijā]] dzimis šahists,  [[starptautiskais lielmeistars]], kas kopš 2001. gada pārstāv [[Vācija|Vāciju]].

Ar šahu iepazinies agrā bērnībā un drīz vien sācis spēlēt jauniešu sacensībās. 1990. gada pirmo reizi piedalījies [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātā]], 1994. gadā ieguvis starptautiskā meistara nosaukumu, bet 1996. gadā ir izcīnījis Latvijas čempiona titulu. Pārstāvējis Latvijas komandu šaha olimpiādēs un Eiropas šaha komandu čempionātos, divas reizes uzņemoties komandas līdera lomu pie 1. galdiņa.

1999. gadā pārcēlies uz pastāvīgu dzīvi Vācijā, bet kopš 2007. gada pārstāv arī šo valsti starptautiskajās sacensībās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/fedchange.phtml?year=2007 |title=FIDE Player transfers&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt; |access-date={{dat|2011|09|23||bez}} |archive-date={{dat|2011|10|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20111011021412/http://ratings.fide.com/fedchange.phtml?year=2007 }}&lt;/ref&gt; 2008. gadā ir kļuvis par Vācijas čempionu šahā. Šo panākumu atkārtojis 2012. un 2014. gadā. Ir daudzu starptautisko turnīru uzvarētājs un laureāts, tostarp arī ātrajā šahā.

Vairākkārt pārstāvējis Vācijas izlasi lielākajos komandu šaha turnīros:
* [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījies 5 reizes Latvijas (1996, 2004, 2006) un Vācijas (2008, 2018) izlases sastāvā. Individuālajā vērtējumā izcīnījis zelta ([[43. šaha olimpiāde|2018]]) un 2 bronzas (2008, 2012) medaļas,
* [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātos]] piedalījies 1 reizi (2013). Individuālajā vērtējumā izcīnījis zelta (2013) medaļu,
* [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātos]] piedalījies 4 reizes (2009, 2011-2015). Komandu vērtējumā izcīnījis zelta (2011) medaļu, bet individuālajā - sudraba (2009) medaļu.

Daniels Fridmans ir precējies ar ASV [[starptautiskais lielmeistars|starptautisko lielmeistari]] [[šahs|šahā]] [[Anna Zatonskiha|Annu Zatonskihu]]. 2007. gadā ģimenē ir piedzimusi meita Sofija.&lt;ref&gt;[http://main.uschess.org/content/view/8500/463/ The United States Chess Federation - Interview with Anna Zatonskih&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt; Daniela jaunākais brālis Rafaels (dzimis 1979. gadā) arī ir šahists un ir ieguvis starptautiskā meistara nosaukumu [[šahs|šahā]].&lt;ref&gt;[http://ratings.fide.com/card.phtml?event=11600780 Fridman, Rafael FIDE Chess Profile - Players Arbiters Trainers&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;

== Nozīmīgākās sacensības ==

* [[1992]]. gads, 3. vieta Pasaules jauniešu čempionātā [[Duisburga|Duisburgā]], [[Vācija]].
* [[1995]]. gads, dalīta 2.-3. vieta [[1995. gada Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātā]].
* [[1996]]. gads, 1. vieta [[1996. gada Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātā]].
* [[1996]]. gads, piedalījies Latvijas komandas sastāvā Pasaules šaha 32. olimpiādē pie 4.galdiņa (+3, =5, -1).&lt;ref&gt;[http://www.olimpbase.org/1996/1996lat.html OlimpBase :: 32nd Chess Olympiad, Yerevan 1996, Latvia&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;
* [[1997]]. gads, piedalījies Latvijas komandas sastāvā Eiropas 11. komandu čempionātā pie 4.galdiņa (+1, =6, -0).&lt;ref&gt;[http://www.olimpbase.org/1997e/1997lat.html OlimpBase :: 11th European Team Chess Championship, Pula 1997, Latvia&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;
* [[2004]]. gads, piedalījies Latvijas komandas sastāvā Pasaules šaha 36. olimpiādē pie 1.galdiņa (+1, =8, -3).&lt;ref&gt;[http://www.olimpbase.org/2004/2004lat.html OlimpBase :: 36th Chess Olympiad, Calvia 2004, Latvia&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;
* [[2006. gads|2006]]. gads, piedalījies Latvijas komandas sastāvā Pasaules šaha 37. olimpiādē pie 1.galdiņa (+2, =6, -2).&lt;ref&gt;[http://www.olimpbase.org/2006/2006lat.html OlimpBase :: 37th Chess Olympiad, Turin 2006, Latvia&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;
* [[2008. gads|2008]]. gads, 1. vieta Vācijas šaha čempionātā.&lt;ref&gt;[http://www.chessdom.com/news/german-chess-championship GM Daniel Fridman wins the German chess championship | Chessdom&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;
* [[2012. gads|2012]]. gads, 1. vieta Vācijas šaha čempionātā.
* [[2014. gads|2014]]. gads, 3. vieta [[Latvijas dzelzceļš|Latvijas dzelzceļa]] organizētajā starptautiskajā ātrā šaha turnīrā &quot;Latvian Railway Open&quot; (Rīga).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.chessds.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=1003%3Alatvian-railway-open&amp;catid=37%3Aturniri&amp;Itemid=178&amp;lang=lv |title=Latvian Railway Open |access-date={{dat|2014|03|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140821042623/http://www.chessds.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=1003%3Alatvian-railway-open&amp;catid=37%3Aturniri&amp;Itemid=178&amp;lang=lv |archivedate={{dat|2014|08|21||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* [[2014. gads|2014]]. gads, 1. vieta Vācijas šaha čempionātā.

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{citation
 | title=Daniels Fridmans
 | url=http://ratings.fide.com/card.phtml?event=11600454
 | nopp=false}} šahista profils vietnē FIDE.com
* {{citation
 | title=Daniels Fridmans
 | url=http://www.chessgames.com/perl/chessplayer?pid=42773
 | nopp=false}} šahista profils vietnē chessgames.com
* {{citation
 | title=Daniels Fridmans
 | url=http://www.365chess.com/players/Daniel_Fridman
 | nopp=false}} šahista profils vietnē 365chess.com
* {{citation
 | title=Daniels Fridmans
 | url=http://www.olimpbase.org/players/2uyy8kcf.html
 | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Pasaules šaha olimpiādes)
* {{citation
 | title=Daniels Fridmans
 | url=http://www.olimpbase.org/playerse/2uyy8kcf.html
 | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Eiropas komandu šaha čempionāti)
* {{citation
 | title=Daniels Fridmans
 | url=http://www.olimpbase.org/playerst/2uyy8kcf.html
 | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Pasaules komandu šaha čempionāti)
* {{citation
 | title=Daniels Fridmans
 | url=http://www.olimpbase.org/playersc/2uyy8kcf.html
 | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Eiropas klubu komandu šaha čempionāti)

{{DEFAULTSORT:Fridmans, Daniels}}
[[Kategorija:1976. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas šahisti]]
[[Kategorija:Vācijas šahisti]]</text>
      <sha1>ncjcim0z3gy03k5dpw675tb3mzc6uy2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Edgars Rinkēvičs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>166914</id>
    <revision>
      <id>4450639</id>
      <parentid>4405488</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T09:39:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4450639</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21870" sha1="3m18xh5qd4x8wtmm3b50v3ste8szy6v" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Edgars Rinkēvičs
| vārds_orģ = 
| attēls = Edgars Rinkēvičs as president-elect, 2023-05-31 (cropped).jpg
| att_izm = 200
| mazs_att = 
| apraksts = Edgars Rinkēvičs 2023. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Latvijas Valsts prezidents]]
| term_sākums = {{dat|2023|07|08|N}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = 
| premjers = *[[Arturs Krišjānis Kariņš]]
*[[Evika Siliņa]]
| priekštecis = [[Egils Levits]]
| pēctecis = 
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2 = [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs]]
| term_sākums2 = {{dat|2011|10|25|N}}
| term_beigas2 = {{dat|2023|07|08|N}}
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| vietnieks2 = 
| prezidents2 = * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
* [[Raimonds Vējonis]]
* [[Egils Levits]]
| premjers2 = * [[Valdis Dombrovskis]]
* [[Laimdota Straujuma]]
* [[Māris Kučinskis]]
* [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis2 = [[Ģirts Valdis Kristovskis]]
| pēctecis2 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
&lt;!------ Trešais amats ------&gt;
| amats3 = [[14. Saeima]]s deputāts
| term_sākums3 = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
| term_beigas3 = {{dat|2022|12|14|N|bez}}
| viceprezidents3 = 
| vicepremjers3 = 
| vietnieks3 = 
| prezidents3 = [[Egils Levits]]
| premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis3 = 
| pēctecis3 = 
&lt;!------ Ceturtais amats ------&gt;
| amats4 = [[13. Saeima]]s deputāts
| term_sākums4 = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| term_beigas4 = {{dat|2019|2|7|N|bez}}
| viceprezidents4 = 
| vicepremjers4 = 
| prezidents4 = * [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Egils Levits]]
| premjers4 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis4 = 
| pēctecis4 = 
&lt;!------ Piektais amats ------&gt;
| amats5 = [[12. Saeima]]s deputāts
| term_sākums5 = {{dat|2014|11|4|N|bez}}
| term_beigas5 = {{dat|2014|11|5|N|bez}}
| viceprezidents5 = 
| vicepremjers5 = 
| prezidents5 = * [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers5 = * [[Māris Kučinskis]] 
* [[Laimdota Straujuma]]
| priekštecis5 = 
| pēctecis5 = 
&lt;!------ Sestais amats ------&gt;
| amats6 = [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrijas]] [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretārs]]
| term_sākums6 = {{dat|1997|5|10|N}}
| term_beigas6 = {{dat|2008|10|13|N}}
| viceprezidents6 = 
| vicepremjers6 = 
| vietnieks6 = 
| prezidents6 = * [[Guntis Ulmanis]]
* [[Vaira Vīķe-Freiberga]]
* [[Valdis Zatlers]]
| premjers6 = 
| priekštecis6 = [[Einārs Vaivods]]
| pēctecis6 = [[Jānis Sārts]]
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1973|9|21}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jūrmala|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Jūrmala}}&lt;ref name=&quot;diena&quot; /&gt;
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = * [[Latvijas Ceļš]] &lt;small&gt;(1998—2004)&lt;/small&gt;
* [[Reformu partija (Latvija)|Reformu partija]] &lt;small&gt;(2012—2014)&lt;/small&gt;
* [[Vienotība]] &lt;small&gt;(2014—2023)&lt;/small&gt;
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = Anatolijs Rinkēvičs (1936—2007)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://rus.delfi.lv/life/ljudi/foto-ne-politik-a-chelovek-kakim-my-vidim-novogo-prezidenta-v-socsetyah.d?id=55618360|title=Не политик, а человек. Каким мы видим нового президента в соцсетях|date=2023-05-31}}&lt;/ref&gt;
| māte = Biruta Austra Pinka (1936—2022)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Biruta-Austra-Pinka|title=Biruta Austra Pinka}}&lt;/ref&gt;
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = [[politiķis]]
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Edgars Rinkēvičs''' (dzimis {{dat|1973|9|21}} [[Jūrmala|Jūrmalā]])&lt;ref name=&quot;Jaunas asinis&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;LATe&quot;&gt;{{LAT e|4|999}}&lt;/ref&gt; ir [[latvieši|latviešu]] sabiedriskais darbinieks un politiķis. Kopš 2023. gada 8. jūlija viņš ir [[Latvijas Valsts prezidents]]. Bijušais [[Latvijas ārlietu ministrs]], bijis [[Latvijas prezidents|Latvijas Valsts prezidenta]] kancelejas vadītājs un [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrijas]] [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretārs]], un bijis triju [[Saeima]]s sasaukumu deputāts. Bijis partiju &quot;[[Vienotība]]&quot;, &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot; un [[Reformu partija (Latvija)|Reformu partijas]] biedrs.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1973. gadā Jūrmalā Anatolija Rinkēviča un viņa sievas ārstes Birutas Annas, dzimušas Pinkas, ģimenē. Viņa vectēvs Antons Rinkēvičs bija dzimis Lielo Mukānu sādžā [[Vaboles pagasts|Vaboles pagastā]].&lt;ref&gt;[https://www.augsdaugavasnovads.lv/novads/aktualitates/jaunumi/edgara-rinkevica-senci-nak-no-vaboles-pagasta/ Edgara Rinkēviča senči nāk no Vaboles pagasta un piederējuši Līksnas draudzei]{{Novecojusi saite}} augsdaugavasnovads.lv 18.04.2024&lt;/ref&gt; 
1991. gadā Rinkēvičs pabeidza mācības [[Jūrmalas 4. vidusskola|Jūrmalas 4. vidusskolā]],&lt;ref name=&quot;cvk12s&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sv2014.cvk.lv/saraksti/a2bfa6d69fc4.html|title=Edgars Rinkēvičs — 12. Saeimas vēlēšanas|work=CVK.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|accessdate={{dat|2014|10|22||bez}}}}&lt;/ref&gt; studēja [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte]]s bakalaura programmā (1991—1995), līdztekus darbojās kā žurnālists ārpolitikas un starptautisko attiecību jautājumos [[Latvijas Radio]] (1993–1994).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/396832-arlietu_ministra_amata_kandidata_edgara_rinkevica_biografija|title=Ārlietu ministra amata kandidāta Edgara Rinkēviča biogrāfija|publisher=Tvnet.lv|accessdate={{dat|2012|1|7||bez}}|archive-date={{dat|2016|03|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160306050845/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/396832-arlietu_ministra_amata_kandidata_edgara_rinkevica_biografija}}&lt;/ref&gt; 1997. gadā ieguva maģistra grādu politikas zinātnēs; turpināja maģistra studijas [[Nacionālās aizsardzības universitāte (ASV)|Nacionālās aizsardzības universitātes]] Bruņoto spēku Nacionālo resursu stratēģijas industriālā koledžā ASV (1999—2000), papildinājās [[Groningenas Universitāte]]s politikas zinātnes un starptautisko attiecību programmā.&lt;ref name=&quot;Jaunas asinis&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Saeima_CV&quot;&gt;[http://titania.saeima.lv/LIVS11/saeimalivs_lmp.nsf/0/88f6289efd28d955c225793300437370/$FILE/25_Lm.pdf Edgara Rinkēviča dzīves un darba apraksts]&lt;/ref&gt;

=== Karjera ===
1995. gadā E. Rinkēvičs sāka strādāt [[Latvijas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrijā]] par Politikas departamenta vecāko referantu,&lt;ref name=&quot;Saeima_CV&quot; /&gt; 1996. gadā uz pusgadu kļuva par departamenta direktoru. Pēc tam līdz 1997. gada maijam bija ministrijas [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietnieks aizsardzības politikas jautājumos. 1997. gada maijā kļuva par ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāju, tā paša gada augustā&amp;nbsp;— valsts sekretāru. Laikā no 1998. līdz 2004. gadam E. Rinkēvičs bija partijas &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot; biedrs.&lt;ref name=&quot;ir&quot; /&gt; 1998. gada februārī viņš kļuva par Baltijas valstu un ASV partnerības hartas nosacījumu izpildes komisijas divpusējās aizsardzības un militāro jautājumu darba grupas vadītāju no Latvijas puses.&lt;ref name=&quot;Jaunas asinis&quot; /&gt; No 2002. līdz 2003. gadam darbojies delegācijā sarunās par Latvijas iestāšanos [[NATO]] (delegācijas vadītāja vietnieks), no 2005. gada līdz 2007. gada janvārim vadījis NATO valstu un valdību sanāksmes organizācijas biroju. 2008. gada oktobrī beidza valsts sekretāra darbu, lai kļūtu par [[Valsts prezidenta kanceleja]]s vadītāju.&lt;ref name=&quot;presidentcv&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/393190-uz_arlietu_ministra_kreslu_varetu_pretendet_edgars_rinkevics |title=Uz ārlietu ministra krēslu varētu pretendēt Edgars Rinkēvičs |access-date={{dat|2011|10|25||bez}} |archive-date={{dat|2011|09|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110925120030/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/393190-uz_arlietu_ministra_kreslu_varetu_pretendet_edgars_rinkevics }}&lt;/ref&gt; Kancelejas vadītājs bija līdz 2011. gada jūlijam.&lt;ref name=&quot;mkcv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mk.gov.lv/lv/amatpersonas/edgars-rinkevics|title=CV Ministru kabineta mājaslapā|publisher=Mk.gov.lv|accessdate={{dat|2012|9|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==
2011. gada 25. oktobrī E. Rinkēvičs kļuva par [[Zatlera Reformu partija]]s virzītu bezpartijisku [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs|ārlietu ministru]] [[Dombrovska 3. Ministru kabinets|Valda Dombrovska valdībā]].&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/saeima-izsaka-uzticibu-dombrovska-tresajai-valdibai.d?id=41366711 Saeima izsaka uzticību Dombrovska trešajai valdībai], delfi.lv&lt;/ref&gt; 2012. gada janvārī iestājās Zatlera Reformu partijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/arlietu-ministrs-rinkevics-iestajas-zrp.d?id=42092782|title=Ārlietu ministrs Rinkēvičs iestājas ZRP|last=BNS|date={{dat|2012|1|30||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|1|31||bez}}}}&lt;/ref&gt; Ārlietu ministra amatu saglabāja arī [[Straujumas 1. kabinets|Laimdotas Straujumas valdībā]]. 2014. gada maijā pārgāja uz partiju &quot;[[Vienotība]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/vienotiiba-uznjem-astonjus-rp-politikjus-tostarp-kozlovski-un-ri.a85963/|title=«Vienotībā» uzņem astoņus RP politiķus, tostarp Kozlovski un Rinkēviču|publisher=LSM.lv|accessdate={{dat|2014|8|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2014. gadā kandidējis [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]], kur tika ievēlēts parlamentā. Ārlietu ministra amatu saglabājis arī [[Straujumas 2. Ministru kabinets|Laimdotas Straujumas otrajā valdībā]] un [[Kučinska valdība|Māra Kučinska valdībā]].

2018. gada rudenī E. Rinkēvičs tika [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[13. Saeima|13. Saeimā]] no apvienības &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot; saraksta un janvārī tika apstiprināts par ārlietu ministru [[Kariņa 1. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa valdībā]]. 2022. gadā ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]], saņemot lielāko plusu skaitu (35 072) starp visiem [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanu]] kandidātiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rinkevics-14-saeimas-velesanas-nopelnijis-visvairak-plusu-daudz-svitrojumu--sadurskim-un-barcai.a476189/|title=Rinkēvičs 14. Saeimas vēlēšanās nopelnījis visvairāk plusu; daudz svītrojumu – Šadurskim un Barčai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-28|language=lv}}&lt;/ref&gt; Ārlietu ministra amatu saglabāja arī jaunajā [[Kariņa 2. Ministru kabinets|K. Kariņa vadītajā valdībā]].

2023. gada 11. maijā tika paziņots, ka [[2023. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|2023. gada Latvijas prezidenta vēlēšanās]] &quot;Jaunā Vienotība&quot; virzīs E. Rinkēviču kā Valsts prezidenta kandidātu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7772457/jauna-vienotiba-pazino-savu-valsts-prezidenta-amata-kandidatu|title=&quot;Jaunā vienotība&quot; paziņo savu Valsts prezidenta amata kandidātu|website=tvnet.lv|access-date=2023-05-11|date=2023-05-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; 31. maijā notikušajās vēlēšanās viņš vēlēšanu trešajā kārtā uzvarēja ar 52 Saeimas deputātu balsīm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.05.2023-par-valsts-prezidentu-ievelets-arlietu-ministrs-edgars-rinkevics.a510745/|title=Par Valsts prezidentu ievēlēts ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs|website=lsm.lv|access-date=2023-05-31|date=2023-05-31|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Privātā dzīve ==
{{dat|2014|11|6||bez}} E. Rinkēvičs savā ''[[Twitter]]'' profilā nāca klajā ar paziņojumu, ka viņš ir [[gejs]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/edgarsrinkevics/status/530450808132108288|title=Edgara Rinkēviča Twitter profils|date={{dat|2014|11|6||bez}}|publisher=Twitter.com|accessdate={{dat|2014|11|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; un darīs visu, lai Latvijā tiktu pieņemts likums par civilajām partnerattiecībām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/edgarsrinkevics/status/530436835101904896|title=Edgara Rinkēviča Twitter profils|date={{dat|2014|11|6||bez}}|publisher=Twitter.com|accessdate={{dat|2014|11|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; Viņš kļuva par pirmo Latvijas politiķi, kas publiski atzinis savu [[homoseksualitāte|homoseksualitāti]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/latvija/politika/arlietu-ministrs-rinkevics-publiski-atzistas-ka-ir-homoseksuals-14076361|title=Ārlietu ministrs Rinkēvičs publiski atzīstas, ka ir homoseksuāls|author=LETA|date={{dat|2014|11|6||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2014|11|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/rinkevics-socialajos-medijos-pazino-lepns-but-gejs.d?id=45193588|title=Rinkēvičs sociālajos medijos paziņo: 'lepns būt gejs'|date={{dat|2014|11|6||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|11|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2023. gadā, kļūstot par Latvijas Valsts prezidentu, E. Rinkēvičs kļuva arī par pirmo atklāto homoseksuālo [[Eiropas Savienība]]s valsts vadītāju.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2023-05-31 |title=EU's First Openly Gay Head of State Elected by Latvian Assembly |language=en |work=Bloomberg.com |url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2023-05-31/eu-s-first-openly-gay-head-of-state-elected-by-latvian-assembly |access-date=2023-05-31}}&lt;/ref&gt;

== Rezultāti vēlēšanās ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em; font-size:95%; text-align:center;&quot;
|- style=&quot;background:#e9e9e9;&quot;
! Gads
! style=&quot;text-align:left;&quot;|Vēlēšanas
! Saraksts
! Apgabals
! Vieta sarakstā
! Plusi
! Svītrojumi
! Vieta rezultātā
! Rezultāts
|-
| 2014&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sv2014.cvk.lv/Part-5-Strukt-1.html |title=2014. gada 12.Saeimas vēlēšanas — 4. Partija &quot;VIENOTĪBA&quot; |work=CVK.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|accessdate={{dat|2014|10|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| [[12. Saeimas vēlēšanas]]
| [[Vienotība]]
| rowspan=&quot;3&quot; | [[Rīgas vēlēšanu apgabals|Rīga]]
| 1.
| 28 257
| 3039
| 1.
| rowspan=&quot;4&quot; | ievēlēts
|-
|2018&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectionResults/CandidateList?id=OsZ8k8LdxvFTNYno4Tf1Ww==&amp;locationId=PXRbyaJBnpnvV5EomPbrww==|website=sv2018.cvk.lv|access-date=2023-01-07|title=13. Saeimas vēlēšanu rezultāti}}&lt;/ref&gt;
|[[13. Saeimas vēlēšanas]]
| rowspan=&quot;3&quot; |[[Jaunā Vienotība]]
|1.
|10 159
|797
|1.
|-
|2022&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/riga/velesanu-rezultati/kandidatu-saraksti/jauna-vienotiba|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2023-01-07}}&lt;/ref&gt;
|[[14. Saeimas vēlēšanas]]
|1.
|35 072
|1090
|1.
|-
|2023
|[[2023. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas]]
| Latvija
|—
|52
|35
|1.
|}

== Apbalvojumi ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;font-size: 0.95em;&quot;
|-
! Gads !! Apbalvojums !! Valsts
|-
| 2000 || [[Attēls:AM Par ieguldijumu BS attistiba.PNG|70px]] Latvijas Republikas Aizsardzības ministra apbalvojums Goda Zīme &quot;Par ieguldījumu Bruņoto spēku attīstībā&quot; || Latvija
|-
| 2004 || [[Attēls:Comm Medal for Adv Lv Mem NATO.png|70px]] Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas piemiņas medaļa &quot;Sekmējot Latvijas dalību NATO&quot; || Latvija
|-
| 2004 ||[[Attēls:LAT Order of Viesturs civ BAR.svg|70px]] Latvijas Republikas [[Viestura ordenis|Viestura ordeņa]] lielkrusta komandieris || Latvija
|-
| 2005 || [[Attēls:POL Order Zaslugi RP kl5 BAR.svg|70px]] Polijas Republikas Nopelnu krusta komandieris || Polija
|-
| 2005 || [[Attēls:ITA OMRI 2001 GUff BAR.svg|70px]] Itālijas Republikas Nopelnu krusts || Itālija
|-
| 2005 || [[Attēls:EST Order of the Cross of Terra Mariana - 3rd Class BAR.svg|70px]] Igaunijas Republikas Nopelnu krusts || Igaunija
|-
| 2006 || [[Attēls:Order of Orange-Nassau - Member.png|70px]] Nīderlandes Karalistes Orānijas Nasavas ordeņa kavalieris || Nīderlande
|-
| 2007 || NATO apbalvojums &quot;Par uzslavas cienīgu darbu&quot; || —
|-
| 2007 || [[Attēls:LVA Order of the Three Stars - Commander BAR.svg|70px]] Latvijas Republikas [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] lielvirsnieks || Latvija
|-
| 2013 || [[Attēls:FIN Order of the Lion of Finland 2Class BAR.svg|70px]] Somijas Lauvas ordeņa 1. pakāpes komandiera ordenis || Somija
|-
| 2015 || [[Attēls:Den kongelige norske fortjenstorden storkors stripe.svg|70px]] Norvēģijas Karaliskais Nopelnu ordenis, I šķira, Lielais krusts || Norvēģija
|-
| 2019 || [[Attēls:GER Bundesverdienstkreuz 6 GrVK Stern Band.svg|70px]] Vācijas Nopelnu ordenis, Lielais krusts (7. pakāpe) || Vācija 
|-
| 2019 || [[Attēls:EST Order of the Cross of Terra Mariana - 1st Class BAR.svg|70px]] Igaunijas Republikas Māras Zemes ordeņa krusts, I šķira || Igaunija
|-
|2021
|Igaunijas Republikas Ārlietu ministrijas Nopelnu krusts&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eng.lsm.lv/article/politics/diplomacy/foreign-minister-collects-estonian-award.a390201/|title=Foreign Minister collects Estonian award|last=|first=|website=eng.lsm.lv|access-date=2021-01-31|date=2021-01-25|language=en}}&lt;/ref&gt;
|Igaunija
|-
|2022
| [[Attēls:Order of Merit 1st Class of Ukraine.png|70px]] Ukrainas pirmās pakāpes ordenis &quot;Par nopelniem&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-nolemis-apbalvot-latvijas-arlietu-ministru-rinkevicu-ar-ukrainas-ordeni.a471340/|title=Zelenskis nolēmis apbalvot Latvijas ārlietu ministru Rinkēviču ar Ukrainas ordeni|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|Ukraina
|}

== Atsauces ==
;Kopējās
{{Refbegin}}
* {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mfa.gov.lv/lv/darbinieks/edgars-rinkevics?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F|title=Edgara Rinkēviča CV|publisher=Am.gov.lv|accessdate={{dat|2023|6|1||bez}}}}
{{Refend}}

;Konkrētās
{{Atsauces|30em|refs=
&lt;ref name=&quot;diena&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/latvija/politika/arlietu-ministra-resurss-pieredze-13911113|title=Ārlietu ministra resurss - pieredze|last=Egle|first=Ināra|date={{dat|2011|10|25||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2012|9|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Jaunas asinis&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/228307-pili_jaunas_asinis_edgars_rinkevics|title=Pilī jaunas asinis – Edgars Rinkēvičs|last=Barkāns|first=Elmārs|date={{dat|2008|10|13||bez}}|publisher=Tvnet.lv|accessdate={{dat|2012|9|28||bez}}|archive-date={{dat|2014|11|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20141110092424/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/228307-pili_jaunas_asinis_edgars_rinkevics}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;ir&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irir.lv/2011/10/25/valda-dombrovska-vadita-valdiba|title=Valda Dombrovska vadītā valdība|last=Bērziņa|first=Vita|date={{dat|2011|10|25||bez}}|publisher=Ir.lv|accessdate={{dat|2012|9|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;presidentcv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.president.lv/images/modules/items/DOC/item_1749_item_1741_item_1739_CV_Edgars_Rinkevics_short2.doc|title=E.Rinkēvičs - Curriculum vitae|publisher=President.lv|accessdate={{dat|2012|9|28||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110514023415/http://www.president.lv/images/modules/items/DOC/item_1749_item_1741_item_1739_CV_Edgars_Rinkevics_short2.doc|archivedate={{dat|2011|05|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;

}}&lt;!--
&lt;ref&gt;[http://www.nra.lv/articles/print.htm?id=10958 Stabilais Edgars Rinkēvičs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100504145525/http://www.nra.lv/articles/print.htm?id=10958 |date={{dat|2010|05|04||bez}} }}&amp;nbsp;— http://news.lv/Rigas_Balss/2008-10-30/Stabilais_Edgars_Rinkevics&lt;/ref&gt; --&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.president.lv/lv/valsts-prezidents-edgars-rinkevics Informācija Valsts prezidenta kancelejas mājaslapā]
* {{tviteris|edgarsrinkevics}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Latvijas Valsts prezidents]]
 | periods    = {{dat|2023|7|8|N}} — ''pašlaik''
 | pirms      = [[Egils Levits]]
 | pēc        = ''amatā''
}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Latvijas ārlietu ministrs]]
 | periods    = {{dat|2011|10|25|N}} — {{dat|2023|7|8|N}}
 | pirms      = [[Ģirts Valdis Kristovskis]]
 | pēc        = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] ''(p.i.)''
}}
{{kastes beigas}}

{{Latvijas prezidenti}}
{{ES valstu vadītāji}}
{{navboxes
|title=Latvijas Republikas Ministru kabinets
|list=
{{Kariņa 2. Ministru kabinets}}
{{Kariņa 1. Ministru kabinets}}
{{Kučinska Ministru kabinets}}
{{Straujumas 2. Ministru kabinets}}
{{Straujumas Ministru kabinets}}
{{Dombrovska 3. Ministru kabinets}}
}}
{{navboxes
|title=Latvijas Republikas Saeima
|list=
{{14. Saeima}}
{{13. Saeima}}
{{12. Saeima}}
}}


{{DEFAULTSORT:Rinkēvičs, Edgars}}
[[Kategorija:1973. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Jūrmalā dzimušie]]
[[Kategorija:&quot;Latvijas Ceļa&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Reformu partijas politiķi]]
[[Kategorija:&quot;Vienotības&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas ārlietu ministri]]
&lt;!-- [[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]] 
[[Kategorija:Latvijas prezidenti]]--&gt;
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:14. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas valsts sekretāri]]
[[Kategorija:LGBT politiķi]]
[[Kategorija:LGBT cilvēki no Latvijas]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieki]]
[[Kategorija:Viestura ordeņa lielkrusta komandieri]]
[[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]]
[[Kategorija:Ar ordeni &quot;Par nopelniem&quot; apbalvotie (Ukraina)]]</text>
      <sha1>3m18xh5qd4x8wtmm3b50v3ste8szy6v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bārtuļi (Līdumnieku pagasts)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>176940</id>
    <revision>
      <id>4450646</id>
      <parentid>4437059</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T10:16:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (Heading start with three &quot;=&quot; and later with level two)</comment>
      <origin>4450646</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3046" sha1="3iycak7jotcls83gdmxfn9k65nempam" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|apdzīvotu vietu Līdumnieku pagastā|Bārtuļi|Bārtuļi}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Bārtuļi
| settlement_type          = Skrajciems
| image_skyline            =
| imagesize                =
| image_caption            = 
| pushpin_map              = Latvija#Ludzas novads
| pushpin_label_position   =  
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Ludzas novads]]
| subdivision_name2        = [[Līdumnieku pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēti --&gt;
| established_date         = &lt;!-- {{dat|xxxx}} --&gt;
| established_title2       = 
| established_date2        = 
| area_total_km2           = 
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 2008
| population_footnotes     = &lt;ref&gt;[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=5019&amp;p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt;
| population_total         = 31
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd =56  | latm =35| lats =44| latNS = N
| longd =27| longm =58| longs =41| longEW = E
| elevation_m              = 110
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = LV-5719 Kušneri
}}
'''Bārtuļi''' ({{val|ltg|Bārtuli}}) ir ciems [[Ludzas novads|Ludzas novada]] [[Līdumnieku pagasts|Līdumnieku pagastā]], praktiski saplūdis ar [[Līdumnieki]]em. Izvietojies pagasta vidienē rietumos no [[Zabolotjes ezers|Zabolotjes ezera]] {{nobr|1 km}} no pagasta centra [[Līdumnieki]]em un {{nobr|293 km}} no [[Rīga]]s. Ciemā ietilpst &lt;small&gt;(2024)&lt;/small&gt; 17 adrešu vienības (mājas).&lt;ref&gt;[https://www.kadastrs.lv/varis/100151496?type=village Valsts adrešu reģistrs]&lt;/ref&gt;

1897. gadā katoļu ciemā bija 20 sētas ar 162 cilvēkiem.
== Skola ==
[[Attēls:Aizpures skola.png|thumb|left|Aizpures pamatskolas ēka (1938).]]
Mazā skolēnu skaita dēļ 1929. gadā apriņķa skolu valde Zabolotjes skolu slēdza, pirms tam vienu daļu inventāra un vienu skolotāju pārceļot uz Bārtuļiem. 1929. gadā skolā mācījās 77 skolēni, bet 1931. gadā – 76. 1931. gadā Bārtuļu skolā atvēra 5. klasi un 1932. gadā pārveidoja par latviešu 6-klasīgo pamatskolu, kuru 1938. gadā pārdevēja par Aizpūres skolu.

Pēc kara darbojās Aizpūres latviešu septiņgadīgā skola, kurai 1960. gadā pievienoja Verumu skolu un 1962. gadā pārveidoja par astoņgadīgo skolu.
2000. gadā to pārveidoja par sākumskolu un slēdza 2001. gadā.&lt;ref&gt;[https://www.ludzasbiblio.lv/kulturvestures-datu-baze/izglitiba/vesture-ierakstitas-skolas/aizpures-sakumskola/ Aizpūres (Miurinieku, Zabolotjes, Bārtuļu) skola]&lt;/ref&gt;
== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Līdumnieku pagasta ciemi}}
{{DEFAULTSORT:Bartulzi (Lidumnieku pagasts)}}</text>
      <sha1>3iycak7jotcls83gdmxfn9k65nempam</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kušņeri (Līdumnieku pagasts)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>177253</id>
    <revision>
      <id>4450647</id>
      <parentid>4438672</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T10:17:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (Heading start with three &quot;=&quot; and later with level two)</comment>
      <origin>4450647</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3115" sha1="cay12dj7wa54epc3j2yobqi4vgz8hgu" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|apdzīvotu vietu Līdumnieku pagastā|Kušņeri|Kušņeri}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Kušņeri
| settlement_type          = Skrajciems
| image_skyline            =
| imagesize                =
| image_caption            = 
| pushpin_map              = Latvia &lt;!-- tiek ģenerēta karte; ja nav kooordinātu, rindu jādzēš --&gt;
| pushpin_label_position   = left
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Ludzas novads]]
| subdivision_name2        = [[Līdumnieku pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt; 
| established_date         = &lt;!-- {{dat|xxxx}} --&gt;
| established_title2       = 
| established_date2        = 
| area_total_km2           = 0,15
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 2008
| population_footnotes     = &lt;ref name=lgia&gt;[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=65372&amp;p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt;
| population_total         = 24
| population_density_km2   = auto
| latd =56  | latm =34| lats =32| latNS = N
| longd =27| longm =59| longs =04| longEW = E
| elevation_m              = 120
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = LV-5719 Kušneri
}}
'''Kušņeri''' ({{val|ltg|Kušneri}}) ir ciems [[Ludzas novads|Ludzas novada]] [[Līdumnieku pagasts|Līdumnieku pagastā]]. Izvietojies pagasta vidienē {{nobr|2 km}} no pagasta centra [[Līdumnieki]]em un {{nobr|288 km}} no [[Rīga]]s.

Apdzīvoto vietu veido divas sādžas — '''Īsie Kušņeri''' (''Eisī Kušneri'', ''Korotkije Kušņeri'') dienvidaustrumu daļā un '''Garie Kušņeri''' (''Garī Kušneri'', ''Dolgije Kušņeri'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gisnet.lv///////topo/?map=topokartes&amp;cps=745122.7087448483,276873.96159917186,20000&amp;layers=__base__ |title=Gisnet.lv Padomju topogrāfiskās kartes |access-date={{dat|2012|01|26||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160306113731/http://www.gisnet.lv///////topo/?map=topokartes&amp;cps=745122.7087448483,276873.96159917186,20000&amp;layers=__base__ }}&lt;/ref&gt; ziemeļdaļā pie [[Līdumnieki|Līdumnieku]]—[[Cibla]]s ceļa.

1897. gadā katoļu ciemā bija 22 sētas ar 148 cilvēkiem.
== Skola ==
[[Attēls:Zabolotjes pamatskola 1928.png|thumb|left|Zabolotjes pamatskolas ēka Miuriniekos pirms slēɡšanas (1928).]]
Zabolotjes muižā, vēlāk Miuriniekos (Īsos Kušneros) darbojās latviešu 1. pakāpes pamatskola, kurā strādāja divi skolotāji. 1921. gadā skolā bija 108 skolēni, 1922. gadā – 105, 1923. gadā – 88, 1924. gadā – 65, bet 1929. gadā – 30. Mazā skolēnu skaita dēļ 1929. gadā apriņķa skolu valde skolu slēdza.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Līdumnieku pagasta ciemi}}
{{DEFAULTSORT:Kusznzeri}}</text>
      <sha1>cay12dj7wa54epc3j2yobqi4vgz8hgu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cimermanis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>182285</id>
    <revision>
      <id>4450320</id>
      <parentid>4275594</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T18:21:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4450320</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="159" sha1="c9ess3f26to4slg2oz0ow1wq4wwdsfr" xml:space="preserve">'''Cimermanis''' var būt:

* [[Rihards Cimermanis]];
* [[Saulvedis Cimermanis]] (1929—2022) — latviešu etnogrāfs.

{{Uzvārds}}
[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>c9ess3f26to4slg2oz0ow1wq4wwdsfr</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450490</id>
      <parentid>4450320</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T20:37:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4450490</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="358" sha1="bsvg775yyz8zozw28bsfpt2heot40k7" xml:space="preserve">'''Cimermanis''' var būt:

* [[Rihards Cimermanis]]:
** [[Rihards Cimermanis (mācītājs)|Rihards Cimermanis]] (1862—?) — latviešu luterāņu mācītājs;
** [[Rihards Cimermanis (hokejists)|Rihards Cimermanis]] (1993) — latviešu hokejists;
* [[Saulvedis Cimermanis]] (1929—2022) — latviešu etnogrāfs.

{{Uzvārds}}
[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>bsvg775yyz8zozw28bsfpt2heot40k7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:IndulisMX</title>
    <ns>2</ns>
    <id>183523</id>
    <revision>
      <id>4450435</id>
      <parentid>3992246</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T20:21:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Safari_browser_logo.svg&quot;, jo [[c:User:Jameslwoodward|Jameslwoodward]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/Files in Category:Safari logos|]]).</comment>
      <origin>4450435</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1797" sha1="2onkeu95es38u6auvug4thi1wv9laeu" xml:space="preserve">[[File:Errare humanum est.jpg|thumb|de omnibus dubitandum&lt;ref&gt;[http://home.lu.lv/~harijs/Macibu%20materiali%20,teksti/Lingua%20Latina/Latinu%20izteicieni.doc Latīņu izteicieni]&lt;/ref&gt;:mihi questio factus sum (Augustīns)]]
[[Attēls:San Diego-Tijuana Metro 3D Map.jpg|left|thumb|Sandjego — [[Tihuana]]s aglomerācija.]]
[[Attēls:New City apartment buildings.jpg|thumb|New City]]
[[Attēls:TheosophicalSocietyBudapest.jpg|thumb|150px|left]]
[[File:Codex Glazier 2.JPG|thumb|right|280px|Illuminated cross (''crux ansata'')]]
[[Attēls:Leontocephaline at Ostia Antica by Franz Cumont.jpg|thumb|left|upright=.8|&quot;demiurgs&quot;- Drawing of the ''leontocephaline'' found at the [[Mithraeum]] of C. Valerius Heracles and sons, dedicated 190 AD at [[Ostia Antica]], Italy (CIMRM 312).&lt;ref&gt;http://www.newadvent.org/cathen/04707b.htm Demiurge&lt;/ref&gt;]]
[[File:Sanzio 01 Plato Aristotle.jpg|thumb|upright|Plato (left) and Aristotle (right), a detail of ''[[The School of Athens]]]]
{{userboxtop|info}}
{{ user en  }}
{{ user lv-4 }}
{{ user es-2 }}
{{ user ru-0 }}
{{ Uzrunāt uz tu }}
{{ Latvijas patriots}}
{{Rīgas iedzīvotājs}}
{{VikiLaiks2|day=7|month=3|year=2012|}}
{{userboxbottom}}
:Dieva dēli namu taisa,
:Zelta spāres galiņā;
:Saules meitas cauri teka
:Ar vizuļu vainadziņu.
33754-207
:Pilna Māras istabiņa
:Sīku, mazu šūpulīšu:
:Kad to vienu kustināja,
:Visi līdzi līgojās.
*
* Pacioli [http://en.wikipedia.org/wiki/Luca_Pacioli]
* http://www.alexwg.org/publications/ProcIEEEICALT_6-825.pdf
* [http://web.archive.org/web/20071031134218/http://www.business.otago.ac.nz/SIRC05/conferences/2001/05_burry.pdf] Gaudi

[[File:Muszla Jakuba.svg|center|thumb|100px]]
[[File:禪-ouyang.png|100px]]
[[File:The Sabbath Breakers.jpg|thumb|left|275px|''The Sabbath Breakers'' by J.C. Dollman.]]</text>
      <sha1>2onkeu95es38u6auvug4thi1wv9laeu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Ingii</title>
    <ns>2</ns>
    <id>192203</id>
    <revision>
      <id>4450437</id>
      <parentid>3236040</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T20:22:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Safari_browser_logo.svg&quot;, jo [[c:User:Jameslwoodward|Jameslwoodward]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/Files in Category:Safari logos|]]).</comment>
      <origin>4450437</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1965" sha1="01b6tpx8fy9fnc2fz9zph2c8ehxjot7" xml:space="preserve">[[Attēls:Ingii.jpg|left|thumb|220px]]
{{userboxtop|}}
{{Lietotāja sieviete‎}}
{{user lv}}
{{user en-2}}
{{user ru-2}}
{{Uzrunāt uz tu}}
{{userbox|#bbffaa|white| |Šī dalībniece izmanto [[Safari]].}}
{{VikiLaiks2|day=29|month=11|year=2008}}
{{Latvijas patriots}}
{{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:Riga 300 px.png|42px]]|Šī dalībniece ir Rīgas iedzīvotāja.}}
{{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:No Smoking.svg|42px]]|Šī dalībniece nesmēķē.}}
{{userbox
| border-c = brown
| id       = [[Attēls:Mei.jpg|45px]]
| id-c     = white
| info     = Bet šī dalībniece labprāt nobauda glāzi laba '''[[vīns|vīna]]'''.
| info-c   = white
| info-fc  = {{{info-fc|black}}}
| info-s   = {{{info-s|8}}}
}}
{{userbox
| border-c = brown
| id       = [[Attēls:Goemaer detail cremaillere.gif|45px]]
| id-c     = white
| info     = Kā arī šī dalībniece aizraujas virtuvē pie pannām un katliem. 
| info-c   = white
| info-fc  = {{{info-fc|black}}}
| info-s   = {{{info-s|8}}}
}}
{{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:Isländer-Mähne.jpg|42px]]|Šai dalībniecei ir interesantāk rakstīt par [[dzīvnieki]]em nekā par [[cilvēki]]em}}
{{Neviens nav perfekts}}
{{userbox|#bbffaa|white||Un šī dalībniece citos cilvēkos visaugstāk vērtē labu humora izjūtu}}
{{userboxbottom}}
Mani sauc Inga, lai gan daudzi mani zina kā Ingii - vārds, ko ieguvu ciemojoties Bostonā, jo nama māte nespēja atcerēties vārdu Inga. Galu galā visas sievietes tajā pusē sauc Betī, Peidžī, Keidī, Nensī, Lorī, utt. Esmu dzimusi Cēsīs, bet tagad dzīvoju Rīgā. Vikipēdijā sāku rakstīt, jo nebija rakstu par zirgu šķirnēm, tad nebija rakstu par zirgu dzimtas sugām un arī par suņiem bija apkaunojoši īsi rakstiņi. Te nu es esmu jau labu laiciņu un vēlos, lai Vikipēdijā latviešu valodā būtu raksti par dzīvniekiem un ne tikai par tādiem, kas dzīvo Latvijā.

''&quot;Visas upes tek uz jūru, bet jūra nekad netiek pilna.&quot; Ernests Hemingvejs''</text>
      <sha1>01b6tpx8fy9fnc2fz9zph2c8ehxjot7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Edgars Bertuks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>193932</id>
    <revision>
      <id>4450625</id>
      <parentid>4326504</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T09:24:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4450625</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9807" sha1="5afsgyjiq4b08c9uyeza4syszoo3dnb" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Edgars Bertuks
 |       piktogramma_1 = 
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = 
 |          vārds_orig = 
 |              attēls = Edgars Bertuks 2013.jpg
|             att_izm = 
 |            paraksts = Edgars Bertuks [[2013. gada Pasaules čempionāts orientēšanās sportā|2013. gada Pasaules čempionātā]]
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1985|1|1}}
 |             dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Alūksne|td=Latvija}}
 |             mir_dat = 
 |            mir_viet = 
 |             tautība = [[latvieši|latvietis]]
 |              garums = {{mērv|cm=187}}
 |               svars = {{mērv|kg=75}}
 |            spēlē ar = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = [http://www.bertuks.com bertuks.com]
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |          vidusskola = [[Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija]]
 |             koledža = 
 |          augstskola = 
 |        universitāte = [[Rīgas Tehniskā universitāte]]
 |          izgl iest1 = 
 |      izgl iest1_nos = 
 |          izgl iest2 = 
 |      izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{LAT}}
 |        sporta veids = [[orientēšanās]]
 |          disciplīna = 
 |                 poz = 
 |            tvēriens = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig = 
 |            treneris = Jari Ikaheimonens
 |         bij_treneri = 
 |               trenē = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |               klubs = {{flaga|Somija}} ''Turun Metsänkävjät''&lt;br /&gt;{{flaga|Latvija}} ''OK Alūksne''
 |             komanda = 
 |              numurs = 
 |               amats = 
 |                līga = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = 
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCompetition|Pasaules čempionāts}}
{{MedalGold|[[2012. gada Pasaules čempionāts orientēšanās sportā|Lozanna 2012]]|Vidējā distance}}
{{MedalBronze|[[2012. gada Pasaules čempionāts orientēšanās sportā|Lozanna 2012]]|Garā distance}}
{{MedalBronze|[[2013. gada Pasaules čempionāts orientēšanās sportā|Vokati 2013]]|Garā distance}}
}}
'''Edgars Bertuks''' (dzimis {{dat|1985|01|01}} [[Alūksne|Alūksnē]])&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bertuks.com/?page_id=2|title=Par mani|publisher=Bertuks.com|accessdate={{dat|2012|7|18||bez}}|archive-date={{dat|2015|02|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150203142114/http://bertuks.com/?page_id=2}}&lt;/ref&gt; ir [[latvieši|latviešu]] [[orientēšanās|orientierists]], nodarbojies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]], garo distanču skriešanu. Viņš ir pirmais [[Pasaules čempionāts orientēšanās sportā|pasaules čempions]] Latvijas un Baltijas orientēšanās sporta vēsturē. Latvijā pārstāv klubu ''OK Alūksne/Ape'', bet starptautiskajās sacensībās — [[Somija]]s klubu ''Turun Metsänkävjät''.

== Biogrāfija ==
E. Bertuks 2003. gadā ir beidzis [[Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija|E. Glika Alūksnes Valsts ģimnāziju]], pēc tam studējis [[RTU|Rīgas Tehniskajā universitātē]], kur ieguvis bakalaura grādu ķīmijas inženierijā. Skolas vecumā trenējies arī [[basketbols|basketbolā]] (viņa augums 1,87 m), vairākas sezonas nopietni nodarbojies ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]], garo distanču skriešanu. Pirms kļūšanas par profesionālu orientieristu 2011. gadā, strādājis uzņēmumā ''Siemens Healthcare''.&lt;ref&gt;[http://www.sporto.lv/raksts/cerams_es_nenosausos Cerams, es nenošaušos...] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121019200930/http://www.sporto.lv/raksts/cerams_es_nenosausos |date={{dat|2012|10|19||bez}} }} Intervija Sporto.lv&lt;/ref&gt;

Viņa tēvs Uldis ir bijušais biatlonists,&lt;ref name=&quot;Poļakovs&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sports/citi/pasaules-cempions-edgars-bertuks-orientesanas-sporta-galva-vienmer-jatur-augsa-14017333|title=Pasaules čempions Edgars Bertuks: Orientēšanās sportā galva vienmēr jātur augšā|last=Iļja Poļakovs|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2013|9|22||bez}}}}&lt;/ref&gt; nodarbojas arī ar orientēšanās sportu. 2012. gadā E. Bertuks apprecējās ar orientieristi [[Kristīne Kokina|Kristīni Kokinu]], kas arī bijusi Latvijas izlasē, vēlāk šķīrušies. Ģimenē trīs bērni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://beztabu.tv3.lv/interesanti/skrien-nevis-skaitlis-pase-bet-tu-tads-ka-juties-90-gadniece-no-dundagas-un-orientieristi-bertuki-aicina-kusteties/|title=&quot;Skrien nevis skaitlis pasē, bet , tu - tāds, kā jūties!&quot; 90 gadniece no Dundagas un orientieristi Bertuki mudina kustēties|last=Blass|first=Autors: Roberts|website=tv3.lv|access-date=2022-06-20}}&lt;/ref&gt;

== Karjera ==
Ievērojamākais saniegums karjeras sākumā bija 4. vieta stafetē Pasaules čempionātā junioriem 2004. gadā [[Gdiņa|Gdiņā]], [[Polija|Polijā]], kur viņa komandas biedri bija [[Kristaps Jaudzems]] un Artis Jansons.&lt;ref&gt;[http://runners.worldofo.com/kristapsjaudzems.html Kristaps Jaudzems] ''World of O Runners''&lt;/ref&gt;

[[2012. gada Pasaules čempionāts orientēšanās sportā|2012. gada Pasaules čempionātā]] [[Šveice|Šveicē]] viņš izcīnīja uzvaru vidējā distancē, par piecām sekundēm apsteidzot [[Krievija]]s orientieristu [[Valentīns Novikovs|Valentīnu Novikovu]]. Tā bija pirmā [[Latvija]]s (un arī [[Baltija]]s valstu) sportistu izcīnītā uzvara un medaļa Pasaules čempionātos pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas (1989. gadā, pārstāvot PSRS, medaļu izcīnīja [[Alīda Ābola]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/sports/dazadi/429456-orientierists_bertuks_kluvis_par_pasaules_cempionu_videja_distance|title=Orientierists Bertuks kļuvis par pasaules čempionu vidējā distancē|publisher=Tvnet.lv|accessdate={{dat|2012|7|18||bez}}|archive-date={{dat|2012|07|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120719165003/http://www.tvnet.lv/sports/dazadi/429456-orientierists_bertuks_kluvis_par_pasaules_cempionu_videja_distance}}&lt;/ref&gt; Tāpat 2012. gada čempionātā viņš izcīnīja bronzas medaļu garajā distancē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sports/orientesanas-sports/orientierists-bertuks-izcina-vel-vienu-medalu-pasaules-cempionata-13958512|title=Orientierists Bertuks izcīna vēl vienu medaļu pasaules čempionātā|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2012|7|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Vienreiz uzvarējis un vairākkārt iekļuvis trijniekā prestižākajās daudzdienu sacensībās [[Baltija|Baltijā]] — [[Kāpas trīsdienas|&quot;Kāpas&quot; trīsdienās]]. 2012. gadā E. Bertuks finišēja pirmajā vietā pirmajā etapā pasaulē lielākajās orientēšanās stafešu sacensībās [[Jukola]], apsteidzot visus konkurentus par vairāk kā minūti.

2012. gada noslēgumā E. Bertuks portāla ''World of O News'' līdzjutēju balsojumā tika atzīts par gada labāko orientieristu pasaulē.&lt;ref&gt;[http://news.worldofo.com/2012/12/13/bertuks-and-niggli-orienteering-achievement-of-2012/ Bertuks and Niggli: Orienteering Achievement of 2012] World of O News&lt;/ref&gt; Augstāko vietu Pasaules kausa kopvērtējumā (15.) izcīnījis 2012. gada sezonā, savukārt augstākajā vietā pasaules rangā (7.) bijis 2013. gada jūlijā, kas ir augstākā vieta, kādā bijis kāds no Baltijas valstu sportistiem.

[[2013. gada Pasaules čempionāts orientēšanās sportā|2013. gada Pasaules čempionātā]] [[Somija|Somijā]] E. Bertukam atkal izdevās izcīnīt medaļu — šoreiz bronzu garajā distancē,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/orientesanas/09072013-bertukam_bronza_pasaules_cempionata|title=Bertukam bronza pasaules čempionātā|date={{dat|2013|7|9||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|7|9||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.lof.lv/?p=raksts&amp;fid=976 Edgars Bertuks izcīnījis bronzas medaļu PČ garajā distancē ]{{Novecojusi saite}} LOF.lv&lt;/ref&gt; savukārt vidējā distancē, kur iepriekš bija kļuvis par čempionu, viņš distances beigu daļā guva acs traumu, zaudēja ātrumu un finišēja 8. vietā.

2013. gadā E. Bertuks kļuva arī par Latvijas čempionu [[vieglatlētika]]s [[kross (vieglatlētika)|krosā]],&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/vieglatletika/22042013-bertuks_triumfe_latvijas_cempionata_krosa Bertuks triumfē Latvijas čempionātā krosā]  Sportacentrs.com&lt;/ref&gt; 8 km distancē apsteidzot otrās vietas ieguvēju citu orientieristu Kristapu Kaimiņu.

2014. gada Eiropas orientēšanās čempionātā [[Portugāle|Portugālē]] viņš ieguva 5. vietu vidējā distancē (+1:17 aiz uzvarētāja [[Daniels Hubmanis|Daniela Hubmaņa]]) un 10. vietu garajā distancē (+3:40 aiz tā paša D. Hubmaņa, kurš uzvarēja arī šajā distancē).

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.bertuks.com/?page_id=9 Oficiālā mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120831213626/http://www.bertuks.com/?page_id=9 |date={{dat|2012|08|31||bez}} }}
* {{twitter|beercis}}
* [https://web.archive.org/web/20120902000750/http://iof.6prog.org/WR_Athlete.aspx?AID=LAT132 ''World Ranking'' profils] {{en ikona}}
* [http://runners.worldofo.com/edgarsbertuks.html ''WorldofO'' profils] {{en ikona}}

{{DEFAULTSORT:Bertuks, Edgars}}
[[Kategorija:1985. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Alūksnē dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas orientieristi]]
[[Kategorija:Vegāni]]
[[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>5afsgyjiq4b08c9uyeza4syszoo3dnb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lazdiju rajona pašvaldība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>203376</id>
    <revision>
      <id>4450633</id>
      <parentid>4448692</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T09:36:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Seņūnijas */</comment>
      <origin>4450633</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3775" sha1="jn0sz78cctr0amuldvmuopx9ywsnrsy" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name =Lazdiju rajona pašvaldība
| official_name = ''Lazdijų rajono savivaldybė''
| image_skyline =Kauknorėlis.jpg
| imagesize =
| image_caption = Kauknoreļa ezers
| settlement_type = [[Lietuvas administratīvais iedalījums|pašvaldība]]
| total_type = Kopā
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
| image_map = Lazdijai in Lithuania.svg
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Alītas apriņķis]]
| area_total_km2 = 1309
| population_total =  16791
| population_as_of = 2025
| population_density_km2 = auto
| coor_pinpoint = 
| latd = 
| latm = 
| lats =
| latNS = 
| longd = 
| longm = 
| longs =
| longEW = 
| seat_type = Centrs
| seat = [[Lazdiji]]
| parts_type = Administratīvais iedalījums
| parts = 11
| p1 = [[Būdvietes seņūnija]]
| p2 = [[Kapčamiestes seņūnija]]
| p3 = [[Krosnas seņūnija]]
| p4 = [[Kučūnu seņūnija]]
| p5 = [[Lazdiju seņūnija]]
| p6 = [[Lazdiju pilsētas seņūnija]]
| p7 = [[Norageļu seņūnija]]
| p8 = [[Seiriju seņūnija]]
| p9 = [[Šestoku seņūnija]]
| p10 = 
| p11 = [[Šventežeres seņūnija]]
| p12 = [[Veisieju seņūnija]]
| p13 = 
| population_blank02_title = Etniskais sastāvs
| population_blank02 = [[lietuvieši]] (98,3 %)
| website = {{URL|http://www.lazdijai.lt/}}
}}
'''Lazdiju rajona pašvaldība''' ({{val|lt|Lazdijų rajono savivaldybė}}) ir viena no 60 [[Lietuva]]s [[Pašvaldība|pašvaldībām]]. Pašvaldība atrodas vēsturiskajā [[Dzūkija]]s novadā. Tā robežojas ar [[Kalvarijas pašvaldība|Kalvarijas]], [[Marijampoles pašvaldība|Marijampoles]], [[Alītas rajona pašvaldība|Alītas rajona]] un [[Druskininku pašvaldība|Druskininku pašvaldībām]], kā arī [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Polija|Poliju]].

== Seņūnijas ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+
!Seņūnija
!Centrs
!Iedzīvotāji
!Platība
!Pilsētas
!Miesti
!Ciemi
|-
|[[Būdvietes seņūnija]]
|[[Dzūki]]
|883
|72,5
|–
|–
|22
|-
|[[Kapčamiestes seņūnija]]
|[[Kapčamieste]]
|832
|247,19
|–
|[[Kapčamieste]]
|32
|-
|[[Krosnas seņūnija]]
|[[Krosna]]
|692
|43,08
|–
|[[Krosna]]
|11
|-
|[[Kučūnu seņūnija]]
|[[Kučūni]]
|639
|63,67
|–
|–
|10
|-
|[[Lazdiju pilsētas seņūnija]]
|[[Lazdiji]]
|4016
|4,22
|[[Lazdiji]]
|–
|–
|-
|[[Lazdiju seņūnija]]
|[[Lazdiji]]
|2413
|167,69
|–
|[[Rudamina (Lazdiju rajons)|Rudamina]]
|52
|-
|[[Noraģēļu seņūnija]]
|[[Noraģēļi]]
|776
|63,01
|–
|–
|16
|-
|[[Seiriju seņūnija]]
|[[Seiriji]]
|2024
|175,73
|–
|[[Seiriji]]
|38
|-
|[[Šestoku seņūnija|Šeštoku seņūnija]]
|[[Šeštoki]]
|1252
|85,52
|–
|[[Šeštoki]]
|24
|-
|[[Šventežeres seņūnija]]
|[[Šventežere]]
|1521
|130,92
|–
|[[Šventežere]]
|29
|-
|[[Veisieju seņūnija]]
|[[Veisieji]]
|3199
|252,57
|[[Veisieji]]
|–
|57
|}

== Apskates vietas ==
*[[Dzūkijas nacionālais parks]] (''Dzūkijos nacionalinis parkas'')
*[[Meteļu reģionālais parks]] (''Metelių regioninis parkas'')
*[[Žuvinta rezervāts]] (''Žuvinto biosferos rezervatas'')

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt; 
Musteika.JPG|Musteikas ciems Dzūkijas nacionālajā parkā
Bijotų_miškas1.JPG|Meteļu reģionālais parks
Žuvintas1.JPG|Žurvinta rezervāts
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
*[https://web.archive.org/web/20190112190141/http://www.cepkeliai-dzukija.lt/ Dzūkijas nacionālais parks]
*[http://www.meteliuparkas.lt/ Meteļu reģionālais parks]
*[http://www.zuvintas.lt/ Žurvinta rezervāts]

{{Lietuva-aizmetnis}}

{{Lietuvas pašvaldības}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lazdiju rajona pašvaldība| ]]</text>
      <sha1>jn0sz78cctr0amuldvmuopx9ywsnrsy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Paģēģu pašvaldība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>203744</id>
    <revision>
      <id>4450599</id>
      <parentid>4442823</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T07:48:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Seņūnijas */</comment>
      <origin>4450599</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2340" sha1="1596zc5jfoppv66kgsfav0do7e1btsf" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name =Paģēģu pašvaldība
| official_name = ''Pagėgių savivaldybė''
| image_skyline =Milžinkapis.JPG
| imagesize =
| image_caption = Šereitlauķes pilskalns
| settlement_type = [[Lietuvas administratīvais iedalījums|pašvaldība]]
| total_type = Kopā
| image_flag ={{#property:P41}} 
| image_shield ={{#property:P94}}
| image_map = Pagegiai in Lithuania.svg
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| area_total_km2 = 537
| population_total =  6894
| population_as_of = 2025
| population_density_km2 = auto
| coor_pinpoint = 
| latd = 
| latm = 
| lats =
| latNS = 
| longd = 
| longm = 
| longs =
| longEW = 
| seat_type = Centrs
| seat = [[Paģēģi]]
| parts_type = Administratīvais iedalījums
| parts = 5
| p1 = [[Lumpenu seņūnija]]
| p2 = [[Natkišķu seņūnija]]
| p3 = [[Paģēģu seņūnija]]
| p4 = [[Stonišķu seņūnija]]
| p5 = [[Vilkišķu seņūnija]]
| population_blank02_title = Etniskais sastāvs
| population_blank02 = 
| website = {{url|http://www.pagegiai.lt/}}
|shield_size=75px}}
'''Paģēģu pašvaldība''' ({{val-lt|Pagėgių savivaldybė}}) ir viena no [[Lietuva]]s [[Lietuvas pašvaldības|pašvaldībām]] [[Tauraģes apriņķis|Tauraģes apriņķī]]. Pašvaldība atrodas vēsturiskajā [[Mazā Lietuva|Mazās Lietuvas]] novadā. Tā robežojas ar [[Šilutes rajona pašvaldība|Šilutes rajona]], [[Tauraģes rajona pašvaldība|Tauraģes rajona]] un [[Jurbarkas rajona pašvaldība|Jurbarkas rajona pašvaldībām]], kā arī [[Krievija|Krieviju]].

== Seņūnijas ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+
!Seņūnija
!Centrs
!Iedzīvotāji
(2025)
!Platība
!Pilsētas
!Miesti
!Ciemi
|-
|[[Lumpēnu seņūnija]]
|[[Lumpēni]]
|843
|82,86
|–
|–
|11
|-
|[[Natķišķu seņūnija]]
|[[Natķišķi]]
|654
|51,13
|–
|–
|12
|-
|[[Paģēģu seņūnija]]
|[[Paģēģi]]
|3196
|127,39
|Paģēģi, [[Panemune (Paģēģi)|Panemune]]
|–
|23
|-
|[[Stonišķu seņūnija]]
|[[Stonišķi]]
|1534
|127,4
|–
|–
|21
|-
|[[Viļķīšķu seņūnija]]
|[[Viļķīšķi]]
|1213
|146,65
|–
|[[Viļķīšķi]]
|20
|}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Lietuva-aizmetnis}}

{{Lietuvas pašvaldības}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Paģēģu pašvaldība| ]]</text>
      <sha1>1596zc5jfoppv66kgsfav0do7e1btsf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Maķedonija (Grieķija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>203928</id>
    <revision>
      <id>4450236</id>
      <parentid>4315320</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T14:26:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4450236</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6232" sha1="0a2pek8te9tkt88v9argpv99qm4rzig" xml:space="preserve">{{Coord|40|45|N|22|54|E|type:adm1st_region:GR|display=title}}
{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
 | name                    = Maķedonija
 | native_name             = ''Μακεδονία''
 | settlement_type         = 
 | image_skyline           = 
 | imagesize               = 
 | image_caption           = 
 | image_flag              = Flag of Greek Macedonia.svg
 | image_shield            = Vergina Sun WIPO.svg
 | shield_size             = 
 | capital                 = [[Saloniki]]
 | largest_city            = 
 | official_language       = 
 | image_map               = Location map of Macedonia (Greece).svg
 | mapsize                 = 
 | map_caption             = 
 | subdivision_type        = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
 | subdivision_name        = {{GRE}}
 | established_title       = 
 | established_date        = 
 | government_footnotes    = 
 | government_type         = 
 | governing_body          = 
 | leader_party            = 
 | leader_title            = 
 | leader_name             = 
 | area_footnotes          = 
 | area_magnitude          = 
 | area_total_km2          = 34177
 | area_land_km2           = 
 | area_water_km2          = 
 | area_water_percent      = 
 | area_rank               = 
 | elevation_max_m         = 
 | elevation_min_m         = 
 | population_footnotes    = &lt;ref name=&quot;Eurostat population&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=demo_r_d2jan&amp;lang=en |title=Population at 1st January by sex and age from 1990 onwards |publisher=eurostat.ec.europa.eu |accessdate=27 July 2011}}&lt;/ref&gt;
 | population_total        = 2844587
 | population_as_of        = 2009
 | population_rank         = 
 | population_density_km2  = auto
 | footnotes               = 
}}
'''Maķedonija''' ({{val|el|Μακεδονία}}, ''Makedonía'') ir ģeogrāfisks un vēsturisks apgabals [[Grieķija|Grieķijā]]. Ar 34 177 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; lielu platību tas ir lielākais un ar 2 844 587 iedzīvotājiem arī otrs apdzīvotākais no visiem valsts apgabaliem. Te atrodas lielākā daļa [[Senā Maķedonija|Senās Maķedonijas]]. Līdz [[Balkānu kari]]em tas bija [[Osmaņu impērija]]s apgabals, taču netika noteiktas konkrētas robežas.&lt;ref name=&quot;Etairia Makedonikon Spoudon 1&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last1=Grigoriou |first1= Alexandros Ch. |last2=Chekimoglou |first2= Evangelos A. |title=Η Θεσσαλονίκη των Περιηγητών 1430-1930 |trans_title=The Thessaloniki of Explorers 1430-1930|url=http://books.google.com/books?id=p6vdPgAACAAJ|accessdate=28 October 2012|year=2008|publisher=Εταιρεία Μακεδονικών Σπουδών|isbn=978-960-7265-91-3 |page=43}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Thomas Thornton, ''The Present State of Turkey'', London 1807, Vol. 2, p. 10, [http://depts.washington.edu/cartah/text_archive/thornton/t2c5.shtml Washington.edu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160420210824/http://depts.washington.edu/cartah/text_archive/thornton/t2c5.shtml |date={{dat|2016|04|20||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://depts.washington.edu/cartah/text_archive/thornton/page_images/t2c5_p010.jpg |title=Washington.edu |access-date={{dat|2012|10|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160420210151/http://depts.washington.edu/cartah/text_archive/thornton/page_images/t2c5_p010.jpg |archivedate={{dat|2016|04|20||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Conder, Josiah: ''The Modern Traveller, Volume the Fifteenth: Greece''. London : J.Duncan, 1830, Vol. 1, p. 12. [http://www.archive.org/stream/moderntraveller15condiala Archive.org]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Comstock1828&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|author=John Lee Comstock|title=History of the Greek revolution: compiled from official documents of the Greek government|url=http://books.google.com/books?id=fy0FAAAAMAAJ|accessdate=28 October 2012|year=1828|publisher=W. W. Reed &amp; co.|pages=5.—6.}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

Senajos laikos Grieķijas Maķedonija bija [[Senā Maķedonija|Maķedonijas karaļvalsts]] kodols, kur valdīja [[Filips II (Maķedonija)|Filips II]] un viņa dēls [[Aleksandrs Lielais]], kurš izveidoja plašu impēriju no Balkāniem līdz Indijai. Pēc Aleksandra nāves reģions tika iekļauts [[Romas impērija|Romas impērijā]], vēlāk — [[Bizantijas impērija|Bizantijas]] sastāvā.

No 14. gs. Maķedonija nonāca [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijas]] pakļautībā un palika tās sastāvā gandrīz piecus gadsimtus. Šajā laikā reģions piedzīvoja ievērojamas demogrāfiskas, kultūras un reliģiskas pārmaiņas. 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā reģionā pastiprinājās [[nacionālisms]] un sāncensība starp [[grieķi|grieķiem]], [[bulgāri|bulgāriem]] un [[Serbi|serbiem]], kas uzskatīja šo teritoriju par daļu no savas etniskās un vēsturiskās identitātes.

Pēc [[Balkānu kari|Balkānu kariem]] (1912–1913) Grieķija ieguva lielu daļu Maķedonijas teritorijas. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Grieķu—turku karš|grieķu—turku kara]] (1919–1922) Grieķijas Maķedonijā ieceļoja vairāk nekā pusmiljons grieķu bēgļu no [[Anatolija|Anatolijas]], kas būtiski mainīja reģiona etnisko sastāvu.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā reģionu okupēja [[Nacistiskā Vācija]] un [[Bulgārija]], bet pēc kara tas atgriezās Grieķijas sastāvā. Grieķijas pilsoņu kara laikā (1946–1949) Maķedonija bija viens no galvenajiem kauju reģioniem.

20. gs. beigās un 21. gs. sākumā Grieķijas Maķedonija kļuva par diplomātisku uzmanības centru, ņemot vērā strīdu ar [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] par vārda &quot;Maķedonija&quot; lietošanu. Grieķija uzskatīja šo nosaukumu par daļu no savas kultūras mantojuma, un strīds tika atrisināts tikai Prespas vienošanās rezultātā 2018. gadā.

Mūsdienās Grieķijas Maķedonija ir svarīgs kultūras, ekonomikas un tūrisma centrs ar lielāko pilsētu — [[Saloniki|Salonikiem]] — kā reģionālo metropoli.
== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Maķedonija (reģions)]]
* [[Vardaras Maķedonija]]
{{Grieķija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Grieķijas administratīvais iedalījums]]
[[Kategorija:Senās Grieķijas reģioni]]</text>
      <sha1>0a2pek8te9tkt88v9argpv99qm4rzig</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Maķedonija (reģions)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>203930</id>
    <revision>
      <id>4450237</id>
      <parentid>4315317</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T14:27:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4450237</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2909" sha1="k5vwtjerjpn2g86ppbww3hy9gdfmmzw" xml:space="preserve">{{cita nozīme|ģeogrāfisku un vēsturisku reģionu|reģionu Grieķijā|Maķedonija (Grieķija)}}
[[Attēls:Macedonia region map wikipedia.png|235px|thumbnail|Aptuvena Maķedonijas reģiona teritorija iezīmēta ar raustītu līniju]]
'''Maķedonija''' ir ģeogrāfisks un vēsturisks reģions [[Balkānu pussala|Balkānos]]. Maķedonijas robežas laika gaitā ir mainījušās. Mūsdienās šo reģionu aizņem [[Ziemeļmaķedonija]], [[Grieķija|Grieķijas]] [[Maķedonija (Grieķija)|Maķedonijas]] reģions un atsevišķas teritorijas [[Bulgārija|Bulgārijā]], [[Albānija|Albānijā]], [[Kosova|Kosovā]] un [[Serbija|Serbijā]]. Aptuvenā reģiona platība ir 67 tūkstoši km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; un iedzīvotāju skaits ap 4,8 miljoniem cilvēku.

== Vēsture ==
Senatnē Maķedonija bija neatkarīga valsts – [[Senā Maķedonija|Maķedonijas karaļvalsts]], kas izveidojās 8. gs. p.m.ē. Tā kļuva par vienu no spēcīgākajām valstīm seno Grieķu pasaulē 4. gs. p.m.ē. valdnieka [[Filips II (Maķedonija)|Filipa II]] vadībā. Viņa dēls [[Aleksandrs Lielais]] izveidoja vienu no lielākajām impērijām pasaules vēsturē, paplašinot Maķedonijas ietekmi līdz pat [[Indija|Indijai]].

Pēc Aleksandra nāves 323. g. p.m.ē. viņa impērija sadalījās, un Maķedonija kļuva par neatkarīgu hellēnistisku karalisti, līdz 2. gs. p.m.ē. to iekaroja [[Romas Republika]]. Vēlāk tā kļuva par [[Romas impērija|Romas]] un pēc tam par [[Bizantijas impērija|Bizantijas impērijas]] provinci.

Viduslaikos Maķedonijas teritoriju ieņēma dažādi spēki, tostarp [[slāvi]], [[bulgāri]] un [[Bizantija|bizantieši]], bet no 14. gs. tā nonāca [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijas]] sastāvā, kurā palika gandrīz 500 gadus.

Pēc [[Balkānu kari|Balkānu kariem]] (1912–1913) Osmaņu vara reģionā beidzās, un Maķedonija tika sadalīta starp [[Serbija|Serbiju]], [[Grieķija|Grieķiju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]]. Šis sadalījums saglabājās arī pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], izraisot etniskas un politiskas spriedzes.

20. gs. otrajā pusē lielākā daļa no Vēsturiskās Maķedonijas, kas atradās [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijas]] sastāvā ([[Vardaras Maķedonija]]), kļuva par Maķedonijas Sociālistisko Republiku. Pēc Dienvidslāvijas sabrukuma 1991. gadā tā pasludināja neatkarību kā [[Maķedonijas Republika]], bet pēc ilgstoša nosaukuma strīda ar Grieķiju 2019. gadā valsts tika oficiāli pārdēvēta par [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]].

Reģions joprojām ir etniski daudzveidīgs un politiski jūtīgs, jo dažādas valstis un tautas piešķir Maķedonijai atšķirīgu vēsturisku un kultūras nozīmi.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Ziemeļmaķedonija-aizmetnis}}
{{Grieķija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Maķedonija]]</text>
      <sha1>k5vwtjerjpn2g86ppbww3hy9gdfmmzw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pluņģes rajona pašvaldība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>207658</id>
    <revision>
      <id>4450579</id>
      <parentid>4443073</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T07:13:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Seņūnijas */</comment>
      <origin>4450579</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3401" sha1="1dodn5mqxkwodn1lks9wep7tdcco16m" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name =Pluņģes rajona pašvaldība
| official_name = ''Plungės rajono savivaldybė''
| image_skyline =2010 06 13Plateliai01.JPG
| imagesize =
| image_caption = Plateļu ezers
| settlement_type = [[Lietuvas administratīvais iedalījums|pašvaldība]]
| total_type = Kopā
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
| image_map = Plunge in Lithuania.svg
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Telšu apriņķis]]
| area_total_km2 = 1106
| population_total = 32689
| population_as_of = 2025
| population_density_km2 = auto
| coor_pinpoint = 
| latd = 
| latm = 
| lats =
| latNS = 
| longd = 
| longm = 
| longs =
| longEW = 
| seat_type = Centrs
| seat = [[Pluņģe]]
| parts_type = Administratīvais iedalījums
| parts = 11
| p1 = [[Alsēdžu seņūnija]]
| p2 = [[Babrungas seņūnija]]
| p3 = [[Kukļu seņūnija]]
| p4 = [[Nausodes seņūnija]]
| p5 = [[Paukštaķu seņūnija]]
| p6 = [[Plateļu seņūnija]]
| p7 = [[Pluņģes pilsētas seņūnija]]
| p8 = [[Stalģēnu seņūnija]]
| p9 = [[Šateiķu seņūnija]]
| p10 = [[Žemaiču Kalvarijas seņūnija]]
| p11 = [[Žlibinu seņūnija]]
| population_blank02_title = Etniskais sastāvs
| population_blank02 = [[lietuvieši]] (98,8%)
| website = {{url|http://www.plunge.lt}}
}}
'''Pluņģes rajona pašvaldība''' ({{val-lt|Plungės rajono savivaldybė}}) ir viena no [[Lietuva]]s [[Lietuvas pašvaldības|pašvaldībām]]. Atrodas [[Telšu apriņķis|Telšu apriņķi]], vēsturiskajā [[Žemaitija]]s novadā, bet līdz 13. gadsimta beigām ietilpa [[Kursa (valsts)|Kursā]], un pēc 1422. gada [[Melnas līgums|Melnas līguma]] noslēgšanas nokļuva [[Lietuvas dižkunigaitija]]s sastāvā. Tā robežojas ar [[Skodas rajona pašvaldība|Skodas rajona]], [[Mažeiķu rajona pašvaldība|Mažeiķu rajona]], [[Telšu rajona pašvaldība|Telšu rajona]], [[Rietavas pašvaldība|Rietavas]], [[Klaipēdas rajona pašvaldība|Klaipēdas rajona]] un [[Kretingas rajona pašvaldība|Kretingas rajona pašvaldībām]].

== Seņūnijas ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+
!Seņūnija
!Centrs
!Iedzīvotāji
!Platība
!Pilsēta
!Miesti
!Ciemi
|-
|[[Alsēdžu seņūnija]]
|[[Alsēdži]]
|1043
|55,46
|–
|[[Alsēdži]]
|12
|-
|[[Babrungas seņūnija]]
|[[Babrunga]]
|2123
|93,69
|–
|–
|20
|-
|[[Kuļu seņūnija]]
|[[Kuļi]]
|962
|122,75
|–
|[[Kuļi]]
|11
|-
|[[Nausodes seņūnija]]
|[[Varkaļi (Lietuva)|Varkaļi]]
|3695
|112,31
|–
|–
|17
|-
|[[Paukštaķu seņūnija]]
|[[Grumbļi]]
|1034
|91,57
|–
|–
|28
|-
|[[Plateļu seņūnija]]
|[[Plateļi]]
|1583
|141,65
|–
|[[Plateļi]]
|24
|-
|Pluņģes pilsētas seņūnija
|[[Pluņģe]]
|17543
|11,85
|[[Pluņģe]]
|–
|–
|-
|[[Staļģēnu seņūnija]]
|[[Staļģēni]]
|836
|82,7
|–
|–
|8
|-
|[[Šateiķu seņūnija]]
|[[Šateiķi]]
|2055
|134,19
|–
|–
|19
|-
|[[Žemaiču Kalvarijas seņūnija]]
|[[Žemaiču Kalvarija]]
|1570
|119,22
|–
|[[Žemaiču Kalvarija]]
|23
|-
|[[Žlibinu seņūnija]]
|[[Žlibini]]
|1221
|140,11
|–
|–
|21
|}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Lietuva-aizmetnis}}

{{Lietuvas pašvaldības}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Pluņģes rajons| ]]
[[Kategorija:Telšu apriņķis]]</text>
      <sha1>1dodn5mqxkwodn1lks9wep7tdcco16m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Radamels Falkao</title>
    <ns>0</ns>
    <id>210445</id>
    <revision>
      <id>4450111</id>
      <parentid>4450079</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T12:07:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4450111</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6399" sha1="7kcbypqi70g13cpk06ley0co3csslgl" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Falkao
| image = Radamel Falcao García (cropped).jpg
| image_size = 
| caption = Falkao 2019. gadā
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1986|2|10}}
| birth_place = {{vieta|Kolumbija|Santamarta}}
| currentclub = {{flaga|Kolumbija}} [[Millonarios F.C.|Millonarios]]
| clubnumber = 9
| height = 177
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| youthyears1 = 2001—2005
| youthclubs1 = {{flaga|Argentīna}} [[Club Atlético River Plate|River Plate]]
| years1 = 1999—2001
| clubs1 = {{flaga|Colombia}} [[Lanceros Boyacá]]
| caps1 = 8
| goals1 = 1
| years2 = 2005—2009
| clubs2 = {{flaga|Argentīna}} [[Club Atlético River Plate|River Plate]]
| caps2 = 90
| goals2 = 34
| years3 = 2009—2011
| clubs3 = {{flaga|Portugāle}} [[F.C. Porto|Porto]]
| caps3 = 51
| goals3 = 41
| years4 = 2011—2013
| clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Atletico&quot;|Atlético Madrid]]
| caps4 = 68
| goals4 = 52
| years5 = 2013—
| clubs5 = {{flaga|Monako}} [[AS Monaco FC|Monaco]]
| caps5 = 107
| goals5 = 65
| years6 = 2014−2015
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Mančestras United]]
| caps6 = 26
| goals6 = 4
| nationalyears1 = 2007—2023
| nationalteam1 = {{fb|Colombia}}
| nationalcaps1 = 105
| nationalgoals1 = 36
| pcupdate = {{dat|2025|04|27|SK|bez}}
| caps7 = 10
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]]
| goals7 = 1
| years7 = 2015−2016
| caps8 = 34
| clubs8 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]]
| goals8 = 19
| years8 = 2019−2021
| clubs9 = {{flaga|Spānija}} [[Rayo Vallecano]]
| years9 = 2021−2024
| caps9 = 71
| goals9 = 9
| clubs10 = {{flaga|Kolumbija}} [[Millonarios F.C.|Millonarios]]
| years10 = 2024—
| caps10 = 19
| goals10 = 6
}}
'''Radamels Falkao Garsija Sarate''' ({{val|es|Radamel Falcao García Zárate}}; dzimis {{dat|1986|2|10}}) ir kolumbiešu [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Kolumbijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada spēlē Kolumbijas komandā ''[[Millonarios F.C.|Millonarios]]''.

Profesionāļa karjeru sācis dzimtajā Kolumbijā ''Lanceros Boyacá'' kluba sastāvā (aizvadīja tikai astoņas spēles, kurās guva vienus vārtus). 2005. gadā sāka karjeru Argentīnas klubā ''[[Club Atlético River Plate|River Plate]]'', 2008. gadā kluba sastāvā izcīnīja uzvaru Argentīnas ''Primera División'' turnīrā. 2009. gadā pārgāja uz Portugāles līgas ''[[F.C. Porto|Porto]]''. Tā sastāvā 2010.—2011. gada sezonā guva uzvaru Portugāles čempionātā, Portugāles kausa izcīņā (vēl šajā turnīrā uzvarēts 2009.—2010. gada sezonā), Portugāles Superkausa izcīņā (uzvarēts arī 2010. gadā), kā arī svinēta uzvara [[UEFA Eiropas līga|UEFA Eiropas līgā]]. 2011. gadā Falkao pārgāja uz Spānijas ''[[La Liga]]'' klubu [[Madrides &quot;Atletico&quot;]]. Tā sastāvā tika uzvarēts 2011.—2012. gada Eiropas līgā un 2012. gada UEFA Superkausā. Pēc 2012.—2013. gada sezonas pārgāja uz Francijas čempionāta klubu ''[[AS Monaco FC|Monaco]]''.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.asm-fc.com/en/news/team/agreement-with-atletico-madrid-for-radamel-falcao|title=Monaco agree deal with Atlético Madrid for Falcao|date=31 May 2013|accessdate=31 May 2013|publisher=AS Monaco|archiveurl=https://archive.today/20130615054640/http://www.asm-fc.com/en/news/team/agreement-with-atletico-madrid-for-radamel-falcao|archivedate={{dat|2013|06|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.espn.co.uk/football/sport/story/209948.html|title=Monaco confirm £50m Falcao signing|date=31 May 2013|accessdate=31 May 2013|publisher=ESPN.co.uk|archive-date={{dat|2013|10|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131005001940/http://www.espn.co.uk/football/sport/story/209948.html}}&lt;/ref&gt;

Falkao divas sezonas pēc kārtas bijis Eiropas līgas rezultatīvākais spēlētājs (2011, 2012). 2010.—2011. gada sezonā pārspēja [[Jirgens Klinsmans|Jirgena Klinsmana]] rekordu (15 vārti) par vienā sezonā Eiropas mēroga sacensībās gūtajiem vārtiem (17 vārti). 2012. gadā ''[[The Guardian]]'' viņu ierindoja 6. vietā pasaules 100 labāko futbolistu sarakstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.guardian.co.uk/football/datablog/2012/dec/24/world-best-footballers-top-100-list|title=The world's best footballers: the top 100 list|publisher=''[[The Guardian]]''|accessdate={{dat|2013|1|2||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Pirmajos gados ''River Plate'' komandā Falkao īslaicīgi studēja žurnālistiku [[Palermo Universitāte|Palermo Universitātē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eltiempo.com/archivo/documento/cms-7295310|title=En Colombia se vive la 'Falcaomanía'|last=Tiempo|first=Redaccion El|website=El Tiempo|access-date=2026-04-04|date=2010-02-20|language=spanish}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
'''Porto'''

* [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]: 2010—11
* [[Portugāles kauss futbolā]]: 2009—10, 2010—11
* [[Supertaça Cândido de Oliveira]]: 2010, 2011
* [[UEFA Eiropas līga]]: 2010—11

'''Atlético Madrid'''

* [[Copa del Rey]]: 2012—13
* UEFA Eiropas līga: 2011—12
* [[UEFA Superkauss]]: 2012

'''Monaco'''

* [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]: [[2016.—2017. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2016—17]]

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[UEFA Eiropas līga]]s labākais vārtu guvējs: 2010—11, 2011—12

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
*[https://web.archive.org/web/20121103013845/http://www.clubatleticodemadrid.com/Web/gestion/Jugadores/FichaTecnica1_EN.php?jug=1023&amp;equ=200&amp;previo=1 Madrides &quot;Atletico&quot; profils]

{{Kolumbijas futbolists-aizmetnis}}
{{Kolumbijas futbola izlase - FIFA 2018}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Falkao, Radamels}}
[[Kategorija:1986. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kolumbijas futbolisti]]
[[Kategorija:Kolumbijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Porto spēlētāji]]
[[Kategorija:Madrides &quot;Atletico&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Rayo Vallecano spēlētāji]]
[[Kategorija:Buenosairesas &quot;River Plate&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>7kcbypqi70g13cpk06ley0co3csslgl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pauls</title>
    <ns>0</ns>
    <id>210786</id>
    <revision>
      <id>4450316</id>
      <parentid>3985459</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T18:17:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Henrijs Pauls</comment>
      <origin>4450316</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="615" sha1="0xtyuz70mvw0bjtc8yagd78x8rtznmv" xml:space="preserve">'''Pauls''' var būt:

* [[Pauls (personvārds)|Pauls]] — vīriešu [[personvārds]];&lt;!-- PAMATNOZĪME --&gt;
* [[Ilgvars Pauls]] — latviešu alpīnists;
* [[Henrijs Pauls]] (''Henry Paul'') — vācu ģeologs un paleontologs (1909—1944);
* [[Raimonds Pauls]] — latviešu komponists, pianists, politiķis;
* [[Pols van Daiks]] (''Paul van Dyk''), īstajā vārdā '''Matiass Pauls''' ({{val|de|Matthias Paul}}) — vācu dīdžejs un deju mūzikas producents.
* [[Pauls (Grieķija)|Pauls]] (''Παύλος''; 1901—1964) — Grieķijas karalis.

{{uzvārds}}
{{Nozīmju atdalīšana}}

[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>0xtyuz70mvw0bjtc8yagd78x8rtznmv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II</title>
    <ns>0</ns>
    <id>213987</id>
    <revision>
      <id>4450109</id>
      <parentid>4221768</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T12:02:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4450109</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6793" sha1="i63o8zo82wuus0fr2kma2vtngeiq9p8" xml:space="preserve">[[Attēls:Dzelzceļa līniju shēma.jpg|thumb|300px|Ventspils—Stendes dzelzceļa posms ar Ziemeļkurzemes šaursliežu dzelzceļa tīkla shēmu (1935)]]
[[Attēls:Strupceļš aiz Ventspils stacijas.jpg|thumb|200px|Dzelzceļa līnijas Ventspils—Tukums II beigas — strupceļš aiz Ventspils stacijas]]
'''Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II''' ir dzelzceļa līnija Latvijā, kas savieno [[Tukums|Tukuma]] un [[Ventspils]] pilsētas. Līnija iet caur [[Ventspils novads|Ventspils novadu]], [[Talsu novads|Talsu novadu]] un [[Tukuma novads|Tukuma novadu]]. Līnija ir 108 km gara, tajā ir tikai viens sliežu ceļš, tai ir piešķirta 1. — visaugstākā kategorija.&lt;ref&gt;{{LDz pārskats}}&lt;/ref&gt; Līnijā pastāv tikai kravas vilcienu satiksme, galvenokārt kravu pārvadāšanai uz un no Ventspils ostas. Līdz 2010. gadam līnijā kursēja arī pasažieru dīzeļvilcieni. Līdz 2023. gadam bija plānots elektrificēt šo līniju, lai palielinātu vilcienu ātrumu, bet projektu atcēla.

== Vēsture ==
Ideja par dzelzceļa līnijas būvi radās 1880. gados, kad Rīgas un Liepājas ostas vairs nevarēja nodrošināt visu preču eksportu, bet par risinājumu varēja izmantot [[Ventspils osta|Ventspils ostu]]. Pirmie mēģinājumi uzbūvēt dzelzceļa līniju beidzās neveiksmīgi, naudas trūkuma dēļ, taču jau 1890. gados, sakarā ar rūpniecības uzplaukumu, ideja par līnijas būvi atdzima. Līnija tika atklāta [[1901]]. gadā kā [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|privātās dzelzceļa līnijas Ventspils—Maskava]] daļa. To izbūvēja Maskavas—Ventspils—Ribinskas dzelzceļa sabiedrība, taču [[1918]]. gadā līnija pārgāja valsts īpašumā.&lt;ref&gt;[http://www.railwaymuseum.lv/linijas.htm Latvijas dzelzceļu līnijas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140329065801/http://www.railwaymuseum.lv/linijas.htm |date={{dat|2014|03|29||bez}} }} Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.railwaymuseum.lv/dzc.vesture1.htm Latvijas dzelzceļu vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120509163941/http://www.railwaymuseum.lv/dzc.vesture1.htm |date={{dat|2012|05|09||bez}} }} Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs&lt;/ref&gt; 
Pirmā pasaules kara laikā uzbūvēja [[Stendes—Ventspils lauku dzelzceļi|Stendes—Ventspils lauku dzelzceļu tīklu]]. 
No 2010. gada 15. februāra no Rīgas uz Ventspili pārtrauca dzelzceļa pasažieru pārvadājumus.&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/uz-ventspili-un-rengi-vilciens-vairs-nekurses-716906 Uz Ventspili un Reņģi vilciens vairs nekursēs]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.ventspilnieki.lv/zinas/citas_aktualitates/04022010_vilciens_riga__ventspils_vairs_nekurses Vilciens Rīga - Ventspils vairs nekursēs]&lt;/ref&gt;

== Pasažieru vilcienu satiksme ==
[[Latvijas PSR]] laikā pa līniju kursēja 2 pasažieru vilcienu pāri dienā [[pasažieru vilciens Rīga—Ventspils|maršrutā Rīga—Ventspils]] caur Jelgavu — no Rīgas no rīta, bet no Ventspils pievakarē, un no Rīgas vakarā, bet no Ventspils no rīta.&lt;ref&gt;[http://railwayz.info/filez/pblt-1989.zip Службеное расписание движения пригородных поездов (1989/1990 г.); Прибалтийская железная дорога]{{krieviski}}&lt;/ref&gt; 1995. gadā rīta vilciens no Rīgas un vakara vilciens no Ventspils tika novirzīti caur Jūrmalu,&lt;ref&gt;[http://railwayz.info/filez/lvprig1994.pdf Piepilsētas vilcienu kustības dienesta saraksts 1994./1995. g.; VAS Latvijas Dzelzceļš]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://railwayz.info/filez/lv1995_lat.djvu Pasažieru vilcienu kustības dienesta saraksts 1995./1996. g.; VAS Latvijas dzelzceļš]&lt;/ref&gt; 1998. gadā arī otrs vilciens.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/arhivs/ventspils-vilciens-brauks-caur-jurmalu-10287630 Ventspils vilciens brauks caur Jūrmalu] Diena.lv&lt;/ref&gt; 2001. gada augustā pasažieru vilcienu satiksme tika pārtraukta,&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/arhivs/daudzviet-vilcieni-pienaks-retak-11208394 Daudzviet vilcieni pienāks retāk] Diena.lv&lt;/ref&gt; bet tā tika atjaunota pēc 7 gadiem — 2008. gada augustā. Tad vilciens līnijā kursēja tikai vienreiz dienā — vakarā no Rīgas, bet no rīta — no Ventspils (šajā līnijā pieturēja Kandavā, Sabilē, Stendē, Spārē un Ugālē).&lt;ref&gt;[http://www.ldz.lv/?object_id=3382 Atjaunos dzelzceļa pasažieru pārvadājumus maršrutā Rīga—Ventspils] Ldz.lv&lt;/ref&gt; No 2009. gada oktobra vilciens kursēja tikai nedēļas nogalēs, vilcienu daļēji aizstājot ar autobusiem,&lt;ref&gt;[http://www.ldz.lv/?object_id=4198 Rīga-Ventspils vilcienu satiksme daļēji tiks aizstāta ar autobusiem] Ldz.lv&lt;/ref&gt; bet 2010. gada februārī tika atcelts pavisam. 2018.gada aprīlī Ventspilī pienāca dienesta pasažieru vilciens bez parastiem braucējiem no Rīgas un atsākās runas par vilciena atjaunošanu, bet to atlika uz vēlāku laiku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atsaks-sarunas-par-pasazieru-vilcienu-reisiem-riga-ventspils.a276038/|title=Atsāks sarunas par pasažieru vilcienu reisiem Rīga – Ventspils|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-16|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2024. gada 22. janvārī portālā manabalss.lv tika uzsākta parakstu vākšana, lai atjaunotu satiksmi starp Rīgu un Ventspili.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/atjaunot-vilciena-kursesanu-starp-ventspili-un-rigu/show?locale=lv|title=ATJAUNOT VILCIENA SATIKSMI STARP VENTSPILI UN RĪGU|website=ManaBalss.lv - līdzdalības platforma|access-date=2024-03-16|language=lv|archive-date=2024-03-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20240316111253/https://manabalss.lv/atjaunot-vilciena-kursesanu-starp-ventspili-un-rigu/show?locale=lv}}&lt;/ref&gt; Bija plānots līdz 2023. gadam &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/politika/199300-valdiba-apstiprina-dzelzcela-elektrifikacijas-projekta-noteikumus.htm|title=Valdība apstiprina dzelzceļa elektrifikācijas projekta noteikumus|website=nra.lv|access-date=2024-03-16|language=lv}}&lt;/ref&gt; projektā elektrificēt arī posmu Tukums II—Ventspils, taču projekts netika realizēts.

== Stacijas ==
Dzelzceļa līnijā ir 12 stacijas un 3 pieturas punkti (netiek izmantoti).
# [[Ventspils (stacija)|Ventspils]]
# [[Ventspils II]]
# [[Elkšķene (stacija)|Elkšķene]]
# [[Puze (stacija)|Puze]]
# [[Ugāle (stacija)|Ugāle]]
# [[Usma (stacija)|Usma]]
# [[Spāre (stacija)|Spāre]]
# [[Līči (stacija)|Līči]]
# [[Stende (stacija)|Stende]]
# [[Sabile (stacija)|Sabile]]
# [[Līgciems (stacija)|Līgciems]]
# [[Kandava (stacija)|Kandava]]
# [[Pūre (stacija)|Pūre]]
# [[Zvāre (stacija)|Zvāre]]
# [[Tukums II]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{DEFAULTSORT:Ventspils—Tukums II, dzelzceļa līnija}}
{{Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II}}
[[Kategorija:Latvijas dzelzceļa līnijas]]</text>
      <sha1>i63o8zo82wuus0fr2kma2vtngeiq9p8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Jelgavas novadā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>244189</id>
    <revision>
      <id>4450552</id>
      <parentid>4446159</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T03:39:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4450552</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="131341" sha1="37kjdkj3y8251spoc7rf3ldnb5gqz4a" xml:space="preserve">Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Jelgavas novads|Jelgavas novadā]].

{{monument-title-wikidata|Q97231093}}

{{Wikidata list
|sparql=SELECT 	
	?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality
	?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki
WHERE
{
	VALUES ?currList { wd:Q20565841 } .
	VALUES ?currNovads { wd:Q97231093 } .
	?currNovads wdt:P300 ?region .
	?item wdt:P2817 ?currList .
	?item wdt:P2494 ?vaid .
	?item wdt:P1435 ?type .
	?item wdt:P131 ?munid.
	?munid wdt:P131 ?upmunid .  
	?munid wdt:P131* ?currNovads .
	?upmunid wdt:P31 ?upmuntype .  
	BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid )  AS ?novads ) .
	?munsitelink schema:about ?munid .
	?munsitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; .
	BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), &quot;lv.wikipedia.org/wiki/&quot;) AS ?munwiki) .
	OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} .
	OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } .
	OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), &quot;Special:FilePath/&quot;) AS ?image) . }
	OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord .
		?item p:P625 ?coordinate .
		?coordinate psv:P625 ?coordinate_node .
		?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat .
		?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . }
	OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; 
		BIND(strafter(str(?sitelink),&quot;/wiki/&quot;) as ?wikipediauri) }
	?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)=&quot;lv&quot;)
	?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)=&quot;lv&quot;)
	?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)=&quot;lv&quot;)
	?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)=&quot;lv&quot;)
}
|wdq=
|section=?district
|sort=P131
|columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki
|thumb=128
|min_section=1
|row_template=monument
|skip_table=1
}}
{{monument
| qid = Q50405190
| label = ''[[:d:Q50405190|Vecsvirlaukas muižas klēts]]''
| name = Vecsvirlaukas muižas klēts
| municipality = Bajāri
| district = Jaunsvirlaukas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.641648808238
| long = 23.788512229291
| p625 = {{Coord|56.641648808238|23.788512229291|display=inline}}
| image = Vecsvirlaukas%20klets.jpg
| vaid = 5214
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Baj%C4%81ri_(Jaunsvirlaukas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q50405575
| label = ''[[:d:Q50405575|Kungu māja]]''
| name = Kungu māja
| municipality = Blankenfelde
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Blankenfeldes muižā
| lat = 56.34422810923
| long = 23.547274125763
| p625 = {{Coord|56.34422810923|23.547274125763|display=inline}}
| image = Blankenfeldes%20mui%C5%BEas%20kungu%20m%C4%81ja%2002.JPG
| commonscat = Blankenfelde Manor House
| vaid = 5264
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]''
| munwiki = Blankenfelde
}}
{{monument
| qid = Q50405581
| label = ''[[:d:Q50405581|Dārza rīku mājiņa]]''
| name = Dārza rīku mājiņa
| municipality = Blankenfelde
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Blankenfeldes muižā
| lat = 56.344656750478
| long = 23.54870132083
| p625 = {{Coord|56.344656750478|23.54870132083|display=inline}}
| image = Gardener%20House%20ruins%20in%20Blankenfelde%202015-09-26%20%281%29.jpg
| commonscat = Gardener House ruins in Blankenfelde Manor
| vaid = 5265
| year = 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]''
| munwiki = Blankenfelde
}}
{{monument
| qid = Q50405587
| label = ''[[:d:Q50405587|Kalpu māja ar caurbrauktuvi]]''
| name = Kalpu māja ar caurbrauktuvi
| municipality = Blankenfelde
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Blankenfeldes muižā
| lat = 56.344838586092
| long = 23.548179513701
| p625 = {{Coord|56.344838586092|23.548179513701|display=inline}}
| image = Kalpu%20m%C4%81ja%20ar%20caurbrauktuvi%20Blenkenfeldes%20mui%C5%BE%C4%81%2002.JPG
| commonscat = Servant house in Blankenfelde Manor
| vaid = 5266
| year = 18. gs. b. 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]''
| munwiki = Blankenfelde
}}
{{monument
| qid = Q50405595
| label = ''[[:d:Q50405595|Klēts (spīķeris)]]''
| name = Klēts (spīķeris)
| municipality = Blankenfelde
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Blankenfeldes muižā
| lat = 56.344440624517
| long = 23.545142558282
| p625 = {{Coord|56.344440624517|23.545142558282|display=inline}}
| image = Barn%20in%20Blankenfelde%20Manor%202015-09-26%20%282%29.jpg
| commonscat = Barn in Blankenfelde Manor
| vaid = 5267
| year = 19. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]''
| munwiki = Blankenfelde
}}
{{monument
| qid = Q50405603
| label = ''[[:d:Q50405603|Brūzis]]''
| name = Brūzis
| municipality = Blankenfelde
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Blankenfeldes muižā
| lat = 56.343452315905
| long = 23.549549161392
| p625 = {{Coord|56.343452315905|23.549549161392|display=inline}}
| image = Br%C5%ABzis%20%28Blankenfeldes%20mui%C5%BEa%29.JPG
| commonscat = Blankenfelde Manor Brewery ruins
| vaid = 5268
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]''
| munwiki = Blankenfelde
}}
{{monument
| qid = Q50405609
| label = ''[[:d:Q50405609|Stallis]]''
| name = Stallis
| municipality = Blankenfelde
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Blankenfeldes muižā
| lat = 56.34435732712
| long = 23.548310823092
| p625 = {{Coord|56.34435732712|23.548310823092|display=inline}}
| image = Stable%20in%20Blankenfelde%20Manor%202015-09-26%20%284%29.jpg
| commonscat = Stable in Blankenfelde Manor
| vaid = 5269
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]''
| munwiki = Blankenfelde
}}
{{monument
| qid = Q50405616
| label = ''[[:d:Q50405616|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Blankenfelde
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Blankenfeldes muižā
| lat = 56.345261926929
| long = 23.549645278255
| p625 = {{Coord|56.345261926929|23.549645278255|display=inline}}
| image = Blankenfelde%20Manor%20Park%202015-09-26%20%282%29.jpg
| commonscat = Blankenfelde Manor Park
| vaid = 5270
| year = 19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]''
| munwiki = Blankenfelde
}}
{{monument
| qid = Q50405624
| label = ''[[:d:Q50405624|(Vēja) krogs]]''
| name = (Vēja) krogs
| municipality = Blankenfelde
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Blankenfeldes muižā
| lat = 56.341147223816
| long = 23.542938618759
| p625 = {{Coord|56.341147223816|23.542938618759|display=inline}}
| vaid = 5271
| year = 1874.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]''
| munwiki = Blankenfelde
}}
{{monument
| qid = Q4956103
| label = ''[[:d:Q4956103|Bramberģes muižas dzīvojamā ēka]]''
| name = Bramberģes muižas dzīvojamā ēka
| municipality = Bramberģe
| district = Glūdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Bramberģes muižā
| lat = 56.579444444444
| long = 23.584444444444
| p625 = {{Coord|56.57944444444445|23.584444444444443|display=inline}}
| image = Bramberge%20manor%20-%20panoramio.jpg
| commonscat = Bramberģe Manor
| vaid = 5207
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Bramber%C4%A3e
}}
{{monument
| qid = Q50405099
| label = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]''
| name = Bramberģes muižas apbūve ar parku
| municipality = Bramberģe
| district = Glūdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Bramberģes muižā
| lat = 56.579507663427
| long = 23.584481601715
| p625 = {{Coord|56.579507663427|23.584481601715|display=inline}}
| image = Bramber%C4%A3e%20Manor%202015-09-26.jpg
| vaid = 5205
| year = 16. gs. b. 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56042401|Bramberģes muiža]]''
| munwiki = Bramber%C4%A3e
}}
{{monument
| qid = Q50405107
| label = ''[[:d:Q50405107|Pārvaldnieka māja]]''
| name = Pārvaldnieka māja
| municipality = Bramberģe
| district = Glūdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Bramberģes muižā
| lat = 56.579900406362
| long = 23.585158000973
| p625 = {{Coord|56.579900406362|23.585158000973|display=inline}}
| image = Bramber%C4%A3es%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%283%29.jpg
| vaid = 5206
| year = 17. gs. s. 19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Bramber%C4%A3e
}}
{{monument
| qid = Q50405127
| label = ''[[:d:Q50405127|Vārti un aizsardzības sistēmas paliekas]]''
| name = Vārti un aizsardzības sistēmas paliekas
| municipality = Bramberģe
| district = Glūdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Bramberģes muižā
| lat = 56.579794279459
| long = 23.584379914365
| p625 = {{Coord|56.579794279459|23.584379914365|display=inline}}
| image = V%C4%81rti%20un%20aizsardz%C4%ABbas%20sist%C4%93mas%20paliekas%20Bramber%C4%A3es%20mui%C5%BE%C4%81%2002.JPG
| commonscat = Gate of Bramberģe Manor
| vaid = 5208
| year = 16. gs. b. 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Bramber%C4%A3e
}}
{{monument
| qid = Q50405433
| label = ''[[:d:Q50405433|Bērvircavas muižas kungu māja un parks]]''
| name = Bērvircavas muižas kungu māja un parks
| municipality = Bērvircava
| district = Sesavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = &quot;Nameļi&quot;
| lat = 56.4025970596
| long = 23.748740206579
| p625 = {{Coord|56.4025970596|23.748740206579|display=inline}}
| image = B%C4%93rvircavas%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%281%29.jpg
| vaid = 5242
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q18623032|Bērvircavas muiža]]''
| munwiki = B%C4%93rvircava
}}
{{monument
| qid = Q51879263
| label = ''[[:d:Q51879263|Mazsilgraužu senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Mazsilgraužu senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Cenu pagasts
| district = Cenu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Mazsilgraužiem
| lat = 56.704633662844
| long = 23.788775664055
| p625 = {{Coord|56.704633662844|23.788775664055|display=inline}}
| vaid = 983
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Cenu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879264
| label = [[Silgraužu skansts]]
| name = Silgraužu skansts
| municipality = Cenu pagasts
| district = Cenu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Mazsilgraužiem
| lat = 56.702763653074
| long = 23.785471183112
| p625 = {{Coord|56.702763653074|23.785471183112|display=inline}}
| vaid = 984
| wikipediauri = Silgrau%C5%BEu_skansts
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Cenu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879265
| label = [[Bluķu skansts]]
| name = Bluķu skansts
| municipality = Cenu pagasts
| district = Cenu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Upmaļiem
| lat = 56.703519394409
| long = 23.769459411377
| p625 = {{Coord|56.703519394409|23.769459411377|display=inline}}
| vaid = 985
| wikipediauri = Blu%C4%B7u_skansts
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Cenu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q113483778
| label = [[Piemineklis 6. Rīgas kājnieku pulka karavīriem|Latvijas atbrīvošanas karā kritušo karavīru piemiņas vieta pie bijušās Skuju skolas]]
| name = Latvijas atbrīvošanas karā kritušo karavīru piemiņas vieta pie bijušās Skuju skolas
| municipality = Cenu pagasts
| district = Cenu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-041
| locality = pie bijušās Skuju skolas
| lat = 56.725611111111
| long = 23.852833330556
| p625 = {{Coord|56.725611111111114|23.852833330555555|display=inline}}
| image = Dalbes%20apk%C4%81rtne%2C%20br%C4%ABv%C4%ABbas%20c%C4%AB%C5%86u%20piemineklis%202000-10-06%20-%20panoramio.jpg
| commonscat = Monument to the fallen soldiers of 6th Riga Infantry Regiment
| vaid = 9268
| wikipediauri = Piemineklis_6._R%C4%ABgas_k%C4%81jnieku_pulka_karav%C4%ABriem
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Cenu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879266
| label = [[Dalbes luterāņu baznīca]]
| name = Dalbes luterāņu baznīca
| municipality = Dalbe
| district = Cenu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.741021871224
| long = 23.868344112291
| p625 = {{Coord|56.741021871224|23.868344112291|display=inline}}
| image = Dalbes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2C.jpg
| commonscat = Lutheran church in Dalbe
| vaid = 5187
| wikipediauri = Dalbes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1869.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dalbe
}}
{{monument
| qid = Q50404973
| label = ''[[:d:Q50404973|Pils galvenā korpusa drupas]]''
| name = Pils galvenā korpusa drupas
| municipality = Eleja
| district = Elejas pagasts&lt;br/&gt;Eleja
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Elejas muižā
| lat = 56.423640307623
| long = 23.700818390699
| p625 = {{Coord|56.423640307623|23.700818390699|display=inline}}
| image = %D0%A0%D0%B0%D0%B7%D0%B2%D0%B0%D0%BB%D0%B8%D0%BD%D1%8B.JPG
| commonscat = Eleja Manor house ruins
| vaid = 5193
| year = 1806. -1810.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]''
| munwiki = Eleja
}}
{{monument
| qid = Q50404979
| label = ''[[:d:Q50404979|Pārvaldnieka māja]]''
| name = Pārvaldnieka māja
| municipality = Eleja
| district = Elejas pagasts&lt;br/&gt;Eleja
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Elejas muižā
| lat = 56.423082033243
| long = 23.701189405888
| p625 = {{Coord|56.423082033243|23.701189405888|display=inline}}
| image = Elejas%20mui%C5%BEa%2005.JPG
| vaid = 5194
| year = 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]''
| munwiki = Eleja
}}
{{monument
| qid = Q50404987
| label = ''[[:d:Q50404987|Akas (4)]]''
| name = Akas (4)
| municipality = Eleja
| district = Elejas pagasts&lt;br/&gt;Eleja
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Elejas muižā
| lat = 56.423947063506
| long = 23.70019468003
| p625 = {{Coord|56.423947063506|23.70019468003|display=inline}}
| vaid = 5195
| year = 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]''
| munwiki = Eleja
}}
{{monument
| qid = Q50404992
| label = ''[[:d:Q50404992|Apaļais paviljons (rotonda)]]''
| name = Apaļais paviljons (rotonda)
| municipality = Eleja
| district = Elejas pagasts&lt;br/&gt;Eleja
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Elejas muižā
| lat = 56.428053606453
| long = 23.702778449596
| p625 = {{Coord|56.428053606453|23.702778449596|display=inline}}
| vaid = 5196
| year = 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]''
| munwiki = Eleja
}}
{{monument
| qid = Q50404997
| label = ''[[:d:Q50404997|Brūzis]]''
| name = Brūzis
| municipality = Eleja
| district = Elejas pagasts&lt;br/&gt;Eleja
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Elejas muižā
| lat = 56.421653384316
| long = 23.704542353575
| p625 = {{Coord|56.421653384316|23.704542353575|display=inline}}
| image = Elejas%20mui%C5%BEa%20%28%C4%92ka%20aiz%20%C5%BEoga%29%202015-09-26.jpg
| vaid = 5197
| year = 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]''
| munwiki = Eleja
}}
{{monument
| qid = Q50405004
| label = ''[[:d:Q50405004|Dārzniecības ēkas (2)]]''
| name = Dārzniecības ēkas (2)
| municipality = Eleja
| district = Elejas pagasts&lt;br/&gt;Eleja
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Elejas muižā
| lat = 56.423218546075
| long = 23.702511320434
| p625 = {{Coord|56.423218546075|23.702511320434|display=inline}}
| vaid = 5198
| year = 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]''
| munwiki = Eleja
}}
{{monument
| qid = Q50405010
| label = ''[[:d:Q50405010|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Eleja
| district = Elejas pagasts&lt;br/&gt;Eleja
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Elejas muižā
| lat = 56.423261294307
| long = 23.69999521425
| p625 = {{Coord|56.423261294307|23.69999521425|display=inline}}
| image = Elejas%20mui%C5%BEa%2002.JPG
| vaid = 5199
| year = 19. gs. s. 1958.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]''
| munwiki = Eleja
}}
{{monument
| qid = Q50405017
| label = ''[[:d:Q50405017|Mūra žogs]]''
| name = Mūra žogs
| municipality = Eleja
| district = Elejas pagasts&lt;br/&gt;Eleja
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Elejas muižā
| lat = 56.422920807864
| long = 23.6981366441
| p625 = {{Coord|56.422920807864|23.6981366441|display=inline}}
| image = Wall%20near%20Eleja%20manor%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 5201
| year = 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]''
| munwiki = Eleja
}}
{{monument
| qid = Q50405022
| label = ''[[:d:Q50405022|Tējas namiņš]]''
| name = Tējas namiņš
| municipality = Eleja
| district = Elejas pagasts&lt;br/&gt;Eleja
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Elejas muižā
| lat = 56.426280067385
| long = 23.702082271888
| p625 = {{Coord|56.426280067385|23.702082271888|display=inline}}
| image = Elejas%20teejas%20nams.jpg
| vaid = 5202
| year = 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]''
| munwiki = Eleja
}}
{{monument
| qid = Q50405030
| label = ''[[:d:Q50405030|Vārti un ieejas tiltiņš ar dekoratīvām skulptūrām]]''
| name = Vārti un ieejas tiltiņš ar dekoratīvām skulptūrām
| municipality = Eleja
| district = Elejas pagasts&lt;br/&gt;Eleja
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Elejas muižā
| lat = 56.42739296767
| long = 23.702629030686
| p625 = {{Coord|56.42739296767|23.702629030686|display=inline}}
| image = Elejas%20mui%C5%BEas%20ieejas%20tilti%C5%86%C5%A1%202015-09-26.jpg
| vaid = 5203
| year = 1912.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]''
| munwiki = Eleja
}}
{{monument
| qid = Q50405050
| label = ''[[:d:Q50405050|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Eleja
| district = Elejas pagasts&lt;br/&gt;Eleja
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Elejas muižā
| lat = 56.424370975434
| long = 23.699873137461
| p625 = {{Coord|56.424370975434|23.699873137461|display=inline}}
| image = Elejas%20mui%C5%BEas%20parks%202015-09-26.jpg
| commonscat = Eleja Manor park
| vaid = 5204
| year = 19. gs. s. -1912.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]''
| munwiki = Eleja
}}
{{monument
| qid = Q19896848
| label = [[Meitene (stacija)|Meitene]]
| name = Meitene
| municipality = Elejas pagasts
| district = Elejas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Meitenē
| lat = 56.4089
| long = 23.6778
| p625 = {{Coord|56.4089|23.6778|display=inline}}
| image = Meitenes%20dzelzce%C4%BCa%20stacija.JPG
| commonscat = Meitene railway station
| vaid = 5189
| wikipediauri = Meitene_(stacija)
| year = 1922.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Latvijas—Lietuvas robeža]]
| munwiki = Elejas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50404931
| label = [[Sesavas luterāņu baznīca]]
| name = Sesavas luterāņu baznīca
| municipality = Elejas pagasts
| district = Elejas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Sesavā
| lat = 56.422005355702
| long = 23.729794657646
| p625 = {{Coord|56.422005355702|23.729794657646|display=inline}}
| image = Sesavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202015-09-26%20%282%29.jpg
| commonscat = Lutheran church in Sesava
| vaid = 5190
| wikipediauri = Sesavas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1633. 17. -19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Elejas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50404937
| label = ''[[:d:Q50404937|Ērģeļu prospekts]]''
| name = Ērģeļu prospekts
| municipality = Elejas pagasts
| district = Elejas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Sesavas luterāņu baznīcā
| lat = 56.422005355
| long = 23.729794657
| p625 = {{Coord|56.422005355|23.729794657|display=inline}}
| image = Sesavas%20ergjeles.jpg
| vaid = 3423
| year = 1789.-1793.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Elejas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50404945
| label = ''[[:d:Q50404945|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Elejas pagasts
| district = Elejas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Sesavas luterāņu baznīcā
| lat = 56.422005355
| long = 23.729794657
| p625 = {{Coord|56.422005355|23.729794657|display=inline}}
| image = Sesavas%20ergjeles.jpg
| vaid = 3424
| year = 1789.-1793. 1860.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Elejas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50404953
| label = ''[[:d:Q50404953|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Elejas pagasts
| district = Elejas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Sesavas luterāņu baznīcā
| lat = 56.422005355
| long = 23.729794657
| p625 = {{Coord|56.422005355|23.729794657|display=inline}}
| vaid = 3426
| year = 18.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Elejas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50404961
| label = ''[[:d:Q50404961|Sesavas mācītājmāja un dārzs]]''
| name = Sesavas mācītājmāja un dārzs
| municipality = Elejas pagasts
| district = Elejas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Sesavā
| lat = 56.416423600172
| long = 23.73219961064
| p625 = {{Coord|56.416423600172|23.73219961064|display=inline}}
| image = Sesavas%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jm%C4%81ja%202015-09-26%20%281%29.jpg
| commonscat = Parish house in Sesava
| vaid = 5191
| year = pēc 1768., 19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Elejas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879282
| label = ''[[:d:Q51879282|Emburgas vējdzirnavu senkapi]]''
| name = Emburgas vējdzirnavu senkapi
| municipality = Emburga
| district = Salgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Krīpēniem
| lat = 56.546947927098
| long = 23.987526774108
| p625 = {{Coord|56.546947927098|23.987526774108|display=inline}}
| vaid = 1012
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q51879283
| label = ''[[:d:Q51879283|Emburgas vējdzirnavas]]''
| name = Emburgas vējdzirnavas
| municipality = Emburga
| district = Salgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.548055257275
| long = 23.98714936192
| p625 = {{Coord|56.548055257275|23.98714936192|display=inline}}
| image = Emburgas%20vejdzirnavas%20Sidraben%2012.jpg
| commonscat = Emburga windmill
| vaid = 5250
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q51879284
| label = ''[[:d:Q51879284|Dzīvojamā māja &quot;Upenieki&quot;]]''
| name = Dzīvojamā māja &quot;Upenieki&quot;
| municipality = Emburga
| district = Salgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Upeniekos
| lat = 56.65450913908
| long = 23.939706519752
| p625 = {{Coord|56.65450913908|23.939706519752|display=inline}}
| image = Upenieku%20maja.jpg
| vaid = 5251
| year = 1827.?
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q51879286
| label = ''[[:d:Q51879286|Garozas dzelzceļa stacija]]''
| name = Garozas dzelzceļa stacija
| municipality = Garoza
| district = Salgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.650107424196
| long = 23.949506214879
| p625 = {{Coord|56.650107424196|23.949506214879|display=inline}}
| vaid = 5252
| year = 1906.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Garoza (stacija)|Garoza]]
| munwiki = Garoza_(Salgales_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q50405135
| label = ''[[:d:Q50405135|Glūdas dzelzceļa stacijas ēkas (2)]]''
| name = Glūdas dzelzceļa stacijas ēkas (2)
| municipality = Glūda
| district = Glūdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.598611163109
| long = 23.488628770771
| p625 = {{Coord|56.598611163109|23.488628770771|display=inline}}
| image = %C4%92ka%20Gl%C5%ABdas%20stacij%C4%81.JPG
| vaid = 5209
| year = 1927.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Gl%C5%ABda
}}
{{monument
| qid = Q50405140
| label = ''[[:d:Q50405140|Dzīvojamā ēka &quot;Pūri&quot;]]''
| name = Dzīvojamā ēka &quot;Pūri&quot;
| municipality = Glūda
| district = Glūdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Pūros
| lat = 56.614552864847
| long = 23.526285436492
| p625 = {{Coord|56.614552864847|23.526285436492|display=inline}}
| image = P%C5%ABri%20House%20in%20Gl%C5%ABda%202015-09-26%20%281%29.jpg
| commonscat = Pūri House in Glūda
| vaid = 5210
| year = ap 1920.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Gl%C5%ABda
}}
{{monument
| qid = Q50405065
| label = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]''
| name = Auces pusmuižas apbūve
| municipality = Glūdas pagasts
| district = Glūdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Aučos, Auces pusmuižā
| lat = 56.642603851333
| long = 23.492022355893
| p625 = {{Coord|56.642603851333|23.492022355893|display=inline}}
| vaid = 5211
| year = 1849. 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405071
| label = ''[[:d:Q50405071|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Glūdas pagasts
| district = Glūdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Aučos, Auces pusmuižā
| lat = 56.642185028527
| long = 23.492364492721
| p625 = {{Coord|56.642185028527|23.492364492721|display=inline}}
| vaid = 5212
| year = 1849.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]''
| munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405078
| label = ''[[:d:Q50405078|Kūts]]''
| name = Kūts
| municipality = Glūdas pagasts
| district = Glūdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Aučos, Auces pusmuižā
| lat = 56.643221167205
| long = 23.490970037322
| p625 = {{Coord|56.643221167205|23.490970037322|display=inline}}
| vaid = 5213
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]''
| munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405086
| label = ''[[:d:Q50405086|Ķīšu senkapi]]''
| name = Ķīšu senkapi
| municipality = Glūdas pagasts
| district = Glūdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = starp Ķīšiem un Spārēm
| lat = 56.61912727875
| long = 23.556170422747
| p625 = {{Coord|56.61912727875|23.556170422747|display=inline}}
| vaid = 987
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405352
| label = ''[[:d:Q50405352|Jaunplatones senkapi]]''
| name = Jaunplatones senkapi
| municipality = Jaunplatone
| district = Platones pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Ausekļiem un Ošiem
| lat = 56.492403109919
| long = 23.67141014566
| p625 = {{Coord|56.492403109919|23.67141014566|display=inline}}
| vaid = 997
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunplatone
}}
{{monument
| qid = Q50405197
| label = ''[[:d:Q50405197|Jaunsvirlaukas muižas kungu māja]]''
| name = Jaunsvirlaukas muižas kungu māja
| municipality = Jaunsvirlauka
| district = Jaunsvirlaukas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.503859899363
| long = 23.933317320815
| p625 = {{Coord|56.503859899363|23.933317320815|display=inline}}
| image = Jaunsvirlaukas%20mui%C5%BEa%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 5219
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jaunsvirlauka
}}
{{monument
| qid = Q50405147
| label = ''[[:d:Q50405147|Bērzukrogs]]''
| name = Bērzukrogs
| municipality = Jaunsvirlaukas pagasts
| district = Jaunsvirlaukas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Bērzukrogā
| lat = 56.592461130808
| long = 23.806386862469
| p625 = {{Coord|56.592461130808|23.806386862469|display=inline}}
| image = Berzkrogs%20jaunsvirlauka.jpg
| vaid = 5215
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405152
| label = ''[[:d:Q50405152|Franksesavas muižas apbūve]]''
| name = Franksesavas muižas apbūve
| municipality = Jaunsvirlaukas pagasts
| district = Jaunsvirlaukas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Franksesavas muižā
| lat = 56.575947119036
| long = 23.860990077783
| p625 = {{Coord|56.575947119036|23.860990077783|display=inline}}
| image = Franksesava.jpg
| vaid = 5216
| year = 18. gs. 2.p. 19. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405157
| label = ''[[:d:Q50405157|Kalte]]''
| name = Kalte
| municipality = Jaunsvirlaukas pagasts
| district = Jaunsvirlaukas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Franksesavas muižā
| lat = 56.576167853084
| long = 23.862096825633
| p625 = {{Coord|56.576167853084|23.862096825633|display=inline}}
| image = Franksesava%20kalte.jpg
| vaid = 5217
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405152|Franksesavas muižas apbūve]]''
| munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405162
| label = ''[[:d:Q50405162|Ciemaldes senkapi]]''
| name = Ciemaldes senkapi
| municipality = Jaunsvirlaukas pagasts
| district = Jaunsvirlaukas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Ciemaldes kapsētas
| lat = 56.511989344778
| long = 24.006965582888
| p625 = {{Coord|56.511989344778|24.006965582888|display=inline}}
| vaid = 988
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405166
| label = ''[[:d:Q50405166|Dainu senkapi]]''
| name = Dainu senkapi
| municipality = Jaunsvirlaukas pagasts
| district = Jaunsvirlaukas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Dainām
| lat = 56.610611973559
| long = 23.894878542269
| p625 = {{Coord|56.610611973559|23.894878542269|display=inline}}
| vaid = 989
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405171
| label = ''[[:d:Q50405171|Šauvu senkapi]]''
| name = Šauvu senkapi
| municipality = Jaunsvirlaukas pagasts
| district = Jaunsvirlaukas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Šauvām
| lat = 56.543096980829
| long = 23.928051169441
| p625 = {{Coord|56.543096980829|23.928051169441|display=inline}}
| vaid = 990
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405176
| label = ''[[:d:Q50405176|Kakužēnu senkapi (Miķeļkalniņš, Mīklaskalniņš)]]''
| name = Kakužēnu senkapi (Miķeļkalniņš, Mīklaskalniņš)
| municipality = Jaunsvirlaukas pagasts
| district = Jaunsvirlaukas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Kakužēniem, uz D no Īslīces upes ietekas Lielupē
| lat = 56.522281968367
| long = 23.987404672476
| p625 = {{Coord|56.522281968367|23.987404672476|display=inline}}
| vaid = 991
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405181
| label = ''[[:d:Q50405181|Pūcēnu apmetne]]''
| name = Pūcēnu apmetne
| municipality = Jaunsvirlaukas pagasts
| district = Jaunsvirlaukas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Pūcēm un Vimbām
| lat = 56.62203689926
| long = 23.86106752094
| p625 = {{Coord|56.62203689926|23.86106752094|display=inline}}
| vaid = 992
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405186
| label = ''[[:d:Q50405186|Gaideļu - Viduču senkapi]]''
| name = Gaideļu - Viduču senkapi
| municipality = Jaunsvirlaukas pagasts
| district = Jaunsvirlaukas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Svitenes upes labajā krastā pie Šauvām
| lat = 56.544360334691
| long = 23.925699862217
| p625 = {{Coord|56.544360334691|23.925699862217|display=inline}}
| vaid = 993
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405238
| label = ''[[:d:Q50405238|Dzīvojamā ēka &quot;Lielčurilas&quot;]]''
| name = Dzīvojamā ēka &quot;Lielčurilas&quot;
| municipality = Lielplatone
| district = Lielplatones pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Lielčurilās
| lat = 56.469107055607
| long = 23.673524080094
| p625 = {{Coord|56.469107055607|23.673524080094|display=inline}}
| vaid = 5224
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Lielplatone
}}
{{monument
| qid = Q50405244
| label = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]''
| name = Lielplatones muižas apbūve
| municipality = Lielplatone
| district = Lielplatones pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Lielplatones muižā
| lat = 56.452323869793
| long = 23.658972664858
| p625 = {{Coord|56.452323869793|23.658972664858|display=inline}}
| vaid = 5225
| year = 19. gs. s. - 19. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56042402|Lielplatones muiža]]''
| munwiki = Lielplatone
}}
{{monument
| qid = Q50405251
| label = ''[[:d:Q50405251|Lielplatones muižas pils]]''
| name = Lielplatones muižas pils
| municipality = Lielplatone
| district = Lielplatones pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Lielplatones muižā
| lat = 56.452199724952
| long = 23.659387358534
| p625 = {{Coord|56.452199724952|23.659387358534|display=inline}}
| image = Lielplatones%20muizha.jpg
| vaid = 5226
| year = 1845. -1860.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]''
| munwiki = Lielplatone
}}
{{monument
| qid = Q50405257
| label = ''[[:d:Q50405257|Kalpu māja]]''
| name = Kalpu māja
| municipality = Lielplatone
| district = Lielplatones pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Lielplatones muižā
| lat = 56.450781716766
| long = 23.658336126337
| p625 = {{Coord|56.450781716766|23.658336126337|display=inline}}
| vaid = 5227
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]''
| munwiki = Lielplatone
}}
{{monument
| qid = Q50405263
| label = ''[[:d:Q50405263|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Lielplatone
| district = Lielplatones pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Lielplatones muižā
| lat = 56.451718797113
| long = 23.658979635987
| p625 = {{Coord|56.451718797113|23.658979635987|display=inline}}
| image = Lielplatones%20klets.jpg
| vaid = 5228
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]''
| munwiki = Lielplatone
}}
{{monument
| qid = Q50405268
| label = ''[[:d:Q50405268|Kūts]]''
| name = Kūts
| municipality = Lielplatone
| district = Lielplatones pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Lielplatones muižā
| lat = 56.451606182517
| long = 23.660424268523
| p625 = {{Coord|56.451606182517|23.660424268523|display=inline}}
| image = Lielplatones%20kuuts.jpg
| vaid = 5229
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]''
| munwiki = Lielplatone
}}
{{monument
| qid = Q50405273
| label = ''[[:d:Q50405273|Rija]]''
| name = Rija
| municipality = Lielplatone
| district = Lielplatones pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Lielplatones muižā
| lat = 56.450110894657
| long = 23.657747698814
| p625 = {{Coord|56.450110894657|23.657747698814|display=inline}}
| vaid = 5230
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]''
| munwiki = Lielplatone
}}
{{monument
| qid = Q50405279
| label = ''[[:d:Q50405279|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Lielplatone
| district = Lielplatones pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Lielplatones muižā
| lat = 56.452368919964
| long = 23.660647412785
| p625 = {{Coord|56.452368919964|23.660647412785|display=inline}}
| image = Lielplatone%20Manor%20park%2002.jpg
| commonscat = Lielplatone Manor park
| vaid = 5232
| year = 19. gs. s. - 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]''
| munwiki = Lielplatone
}}
{{monument
| qid = Q50405284
| label = ''[[:d:Q50405284|Vešūzis]]''
| name = Vešūzis
| municipality = Lielplatone
| district = Lielplatones pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Lielplatones muižas parkā
| lat = 56.453251842491
| long = 23.660075375883
| p625 = {{Coord|56.453251842491|23.660075375883|display=inline}}
| image = Lielplatones%20muizhas%20veshuuzis.jpg
| commonscat = Lielplatone Manor laundry house
| vaid = 5233
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405279|Parks]]''
| munwiki = Lielplatone
}}
{{monument
| qid = Q50405223
| label = ''[[:d:Q50405223|Čurilu - Jaunzemu apmetne]]''
| name = Čurilu - Jaunzemu apmetne
| municipality = Lielplatones pagasts
| district = Lielplatones pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Čurilām un Jaunzemiem
| lat = 56.467213424794
| long = 23.672890568843
| p625 = {{Coord|56.467213424794|23.672890568843|display=inline}}
| vaid = 994
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lielplatones_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405227
| label = ''[[:d:Q50405227|Skulmēnu apmetne]]''
| name = Skulmēnu apmetne
| municipality = Lielplatones pagasts
| district = Lielplatones pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Skulmēniem
| lat = 56.476389938833
| long = 23.685072675488
| p625 = {{Coord|56.476389938833|23.685072675488|display=inline}}
| vaid = 995
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lielplatones_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405233
| label = ''[[:d:Q50405233|Staņuvēnu senkapi]]''
| name = Staņuvēnu senkapi
| municipality = Lielplatones pagasts
| district = Lielplatones pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Staņuvēniem
| lat = 56.455961588366
| long = 23.661416928318
| p625 = {{Coord|56.455961588366|23.661416928318|display=inline}}
| vaid = 996
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lielplatones_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405438
| label = ''[[:d:Q50405438|Lielsesavas muižas kungu māja]]''
| name = Lielsesavas muižas kungu māja
| municipality = Lielsesava
| district = Sesavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.356753305684
| long = 23.813840262194
| p625 = {{Coord|56.356753305684|23.813840262194|display=inline}}
| image = Lielsesavas%20mui%C5%BEa.jpg
| vaid = 5243
| year = 1802. 1833. -1835.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138315279|Lielsesavas muiža]]''
| munwiki = Lielsesava
}}
{{monument
| qid = Q50405358
| label = ''[[:d:Q50405358|Lielvircavas luterāņu baznīca]]''
| name = Lielvircavas luterāņu baznīca
| municipality = Lielvircava
| district = Platones pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.510033150856
| long = 23.75571654611
| p625 = {{Coord|56.510033150856|23.75571654611|display=inline}}
| image = Lielvircavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2011.jpg
| commonscat = Lutheran church in Lielvircava
| vaid = 5239
| year = 16./17. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Lielvircava
}}
{{monument
| qid = Q50405363
| label = ''[[:d:Q50405363|Lielvircavas muižas kungu māja]]''
| name = Lielvircavas muižas kungu māja
| municipality = Lielvircava
| district = Platones pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.521882842309
| long = 23.756999289239
| p625 = {{Coord|56.521882842309|23.756999289239|display=inline}}
| image = Lielvircavas%20mui%C5%BEa%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 5240
| year = 18. gs. b. 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Lielvircavas muiža]]
| munwiki = Lielvircava
}}
{{monument
| qid = Q15219313
| label = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]]
| name = Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca
| municipality = Līvbērze
| district = Līvbērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.70305556
| long = 23.45416667
| p625 = {{Coord|56.70305556|23.45416667|display=inline}}
| image = L%C4%ABvb%C4%93rzes%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2002.JPG
| commonscat = Church of Saint Joseph in Līvbērze
| vaid = 5234
| wikipediauri = L%C4%ABvb%C4%93rzes_bazn%C4%ABca
| year = 1684.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze
}}
{{monument
| qid = Q50405326
| label = ''[[:d:Q50405326|Līvbērzes krogs]]''
| name = Līvbērzes krogs
| municipality = Līvbērze
| district = Līvbērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.702073217347
| long = 23.45373412318
| p625 = {{Coord|56.702073217347|23.45373412318|display=inline}}
| vaid = 5235
| year = 18. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze
}}
{{monument
| qid = Q50405332
| label = ''[[:d:Q50405332|Upesmuižas labības klēts]]''
| name = Upesmuižas labības klēts
| municipality = Līvbērze
| district = Līvbērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.686875157399
| long = 23.503447116928
| p625 = {{Coord|56.686875157399|23.503447116928|display=inline}}
| image = Barn%20-%20panoramio%20%2820%29.jpg
| vaid = 5236
| year = 1837.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze
}}
{{monument
| qid = Q50405290
| label = ''[[:d:Q50405290|Līvbērzes muižas kungu māja]]''
| name = Līvbērzes muižas kungu māja
| municipality = Līvbērzes pagasts
| district = Līvbērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Līvēs
| lat = 56.716926314253
| long = 23.495401875114
| p625 = {{Coord|56.716926314253|23.495401875114|display=inline}}
| image = L%C4%ABvesmui%C5%BEa%20-%20abandoned%20manor.jpg
| vaid = 5237
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Līvbērzes muiža]]
| munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405296
| label = ''[[:d:Q50405296|Dzīvojamā ēka &quot;Kuzmas Brakši&quot;]]''
| name = Dzīvojamā ēka &quot;Kuzmas Brakši&quot;
| municipality = Līvbērzes pagasts
| district = Līvbērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Mežniecībā
| lat = 56.662055913238
| long = 23.541554159432
| p625 = {{Coord|56.662055913238|23.541554159432|display=inline}}
| vaid = 5238
| year = 1938.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405304
| label = ''[[:d:Q50405304|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Līvbērzes pagasts
| district = Līvbērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Līvbērzes katoļu baznīcā
| lat = 56.70305556
| long = 23.45416667
| p625 = {{Coord|56.70305556|23.45416667|display=inline}}
| image = Livberze%20altaris.jpg
| vaid = 3429
| year = 18.gs.IIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405309
| label = ''[[:d:Q50405309|Gleznojums uz dzegas]]''
| name = Gleznojums uz dzegas
| municipality = Līvbērzes pagasts
| district = Līvbērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Līvbērzes katoļu baznīcā
| lat = 56.70305556
| long = 23.45416667
| p625 = {{Coord|56.70305556|23.45416667|display=inline}}
| vaid = 3432
| year = 17./18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405315
| label = ''[[:d:Q50405315|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Līvbērzes pagasts
| district = Līvbērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Līvbērzes katoļu baznīcā
| lat = 56.70305556
| long = 23.45416667
| p625 = {{Coord|56.70305556|23.45416667|display=inline}}
| vaid = 3433
| year = 18.gs.IIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405320
| label = ''[[:d:Q50405320|Torņa smailes noslēgums]]''
| name = Torņa smailes noslēgums
| municipality = Līvbērzes pagasts
| district = Līvbērzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Līvbērzes katoļu baznīcā
| lat = 56.70305556
| long = 23.45416667
| p625 = {{Coord|56.70305556|23.45416667|display=inline}}
| vaid = 3435
| year = 17./18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405629
| label = ''[[:d:Q50405629|Mūrmuižas dzirnavas]]''
| name = Mūrmuižas dzirnavas
| municipality = Mūrmuiža
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.432438839406
| long = 23.524366608423
| p625 = {{Coord|56.432438839406|23.524366608423|display=inline}}
| image = M%C5%ABrmui%C5%BEas%20dzirnavas%202015-09-26%20%283%29.jpg
| commonscat = Mūrmuiža Mills
| vaid = 5274
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = M%C5%ABrmui%C5%BEa_(Vilces_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q50405636
| label = ''[[:d:Q50405636|Mūrmuižas dzirnavu dzīvojamā ēka]]''
| name = Mūrmuižas dzirnavu dzīvojamā ēka
| municipality = Mūrmuiža
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.433030213258
| long = 23.524494193621
| p625 = {{Coord|56.433030213258|23.524494193621|display=inline}}
| image = M%C5%ABrmui%C5%BEas%20dzirnavas%202015-09-26%20%284%29.jpg
| vaid = 5275
| year = 1907.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = M%C5%ABrmui%C5%BEa_(Vilces_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q50405721
| label = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]''
| name = Oglaines muižas apbūve
| municipality = Oglaine
| district = Vircavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Oglaines muižā
| lat = 56.493565255028
| long = 23.828994803647
| p625 = {{Coord|56.493565255028|23.828994803647|display=inline}}
| vaid = 5295
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Oglaine
}}
{{monument
| qid = Q50405727
| label = ''[[:d:Q50405727|Labības šķūnis]]''
| name = Labības šķūnis
| municipality = Oglaine
| district = Vircavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Oglaines muižā
| lat = 56.493756513778
| long = 23.827162352763
| p625 = {{Coord|56.493756513778|23.827162352763|display=inline}}
| vaid = 5296
| year = 19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]''
| munwiki = Oglaine
}}
{{monument
| qid = Q50405733
| label = ''[[:d:Q50405733|Labības noliktava]]''
| name = Labības noliktava
| municipality = Oglaine
| district = Vircavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Oglaines muižā
| lat = 56.493953920163
| long = 23.828331962079
| p625 = {{Coord|56.493953920163|23.828331962079|display=inline}}
| vaid = 5297
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]''
| munwiki = Oglaine
}}
{{monument
| qid = Q50405336
| label = ''[[:d:Q50405336|Mākslas zinātnieka K.Eliasa un gleznotāja Ģ.Eliasa dzimtas mājas]]''
| name = Mākslas zinātnieka K.Eliasa un gleznotāja Ģ.Eliasa dzimtas mājas
| municipality = Platones pagasts
| district = Platones pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zīlēnos
| lat = 56.503079277364
| long = 23.672195045272
| p625 = {{Coord|56.503079277364|23.672195045272|display=inline}}
| image = Eliass%20zileni.jpg
| vaid = 30
| year = 1887.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Platones_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405341
| label = ''[[:d:Q50405341|Lielvircavas senkapi (Viesuļkalns)]]''
| name = Lielvircavas senkapi (Viesuļkalns)
| municipality = Platones pagasts
| district = Platones pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Tomēniem, Vircavas upes kreisajā krastā
| lat = 56.518510242161
| long = 23.759901685515
| p625 = {{Coord|56.518510242161|23.759901685515|display=inline}}
| vaid = 998
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Platones_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405347
| label = ''[[:d:Q50405347|Zoltneru apmetne]]''
| name = Zoltneru apmetne
| municipality = Platones pagasts
| district = Platones pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = starp Zoltneriem un Tomēniem
| lat = 56.520714586529
| long = 23.764524569665
| p625 = {{Coord|56.520714586529|23.764524569665|display=inline}}
| vaid = 999
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Platones_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405367
| label = ''[[:d:Q50405367|Pēterlauku vējdzirnavas]]''
| name = Pēterlauku vējdzirnavas
| municipality = Pēterlauki
| district = Platones pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.539360461806
| long = 23.714796039793
| p625 = {{Coord|56.539360461806|23.714796039793|display=inline}}
| image = P%C4%93terlauku%20v%C4%93jdzirnavas%202000-10-06%20-%20panoramio.jpg
| commonscat = Pēterlauki windmill
| vaid = 5241
| year = 1860. -1870.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = P%C4%93terlauki
}}
{{monument
| qid = Q51879240
| label = [[Jāņa Čakstes memoriālais muzejs &quot;Auči&quot;]]
| name = Jāņa Čakstes memoriālais muzejs &quot;Auči&quot;
| municipality = Salgales pagasts
| district = Salgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-041
| locality = Aučos
| lat = 56.59433025019
| long = 23.955417661457
| p625 = {{Coord|56.59433025019|23.955417661457|display=inline}}
| image = Au%C4%8Du%20pilsmui%C5%BEa.JPG
| commonscat = Memorial museum of Jānis Čakste &quot;Auči&quot;
| vaid = 5248
| wikipediauri = J%C4%81%C5%86a_%C4%8Cakstes_memori%C4%81lais_muzejs_%22Au%C4%8Di%22
| year = 1871.-1944., 1995.
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Salgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879269
| label = ''[[:d:Q51879269|Diduļu senkapi]]''
| name = Diduļu senkapi
| municipality = Salgales pagasts
| district = Salgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Diduļiem
| lat = 56.523834283611
| long = 24.00924362642
| p625 = {{Coord|56.523834283611|24.00924362642|display=inline}}
| vaid = 1010
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Salgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879271
| label = ''[[:d:Q51879271|Emburgas pilskalns]]''
| name = Emburgas pilskalns
| municipality = Salgales pagasts
| district = Salgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Emburgas pasta
| lat = 56.555781187745
| long = 23.987600846336
| p625 = {{Coord|56.555781187745|23.987600846336|display=inline}}
| image = Emburgas%20pilskalns.jpg
| vaid = 1011
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Salgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879272
| label = ''[[:d:Q51879272|Namiķu skansts]]''
| name = Namiķu skansts
| municipality = Salgales pagasts
| district = Salgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Namiķiem
| lat = 56.638941736218
| long = 23.936220250247
| p625 = {{Coord|56.638941736218|23.936220250247|display=inline}}
| vaid = 1013
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Salgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879273
| label = ''[[:d:Q51879273|Pūķu senkapi]]''
| name = Pūķu senkapi
| municipality = Salgales pagasts
| district = Salgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Pūķiem
| lat = 56.549919193987
| long = 24.08608201744
| p625 = {{Coord|56.549919193987|24.08608201744|display=inline}}
| vaid = 1014
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Salgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879274
| label = ''[[:d:Q51879274|Speltu apmetne]]''
| name = Speltu apmetne
| municipality = Salgales pagasts
| district = Salgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Speltēm
| lat = 56.62133677312
| long = 23.954051756445
| p625 = {{Coord|56.62133677312|23.954051756445|display=inline}}
| vaid = 1015
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Salgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879275
| label = ''[[:d:Q51879275|Sveņķīšu skansts]]''
| name = Sveņķīšu skansts
| municipality = Salgales pagasts
| district = Salgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Sveņķīšiem
| lat = 56.647713964042
| long = 23.907763624632
| p625 = {{Coord|56.647713964042|23.907763624632|display=inline}}
| vaid = 1016
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Salgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879276
| label = ''[[:d:Q51879276|Tuču apmetne]]''
| name = Tuču apmetne
| municipality = Salgales pagasts
| district = Salgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Tučiem
| lat = 56.515715250304
| long = 24.025514036228
| p625 = {{Coord|56.515715250304|24.025514036228|display=inline}}
| vaid = 1017
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Salgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879277
| label = ''[[:d:Q51879277|Dzīvojamā māja &quot;Billītes&quot;]]''
| name = Dzīvojamā māja &quot;Billītes&quot;
| municipality = Salgales pagasts
| district = Salgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Billītēs
| lat = 56.575215569417
| long = 24.109174632978
| p625 = {{Coord|56.575215569417|24.109174632978|display=inline}}
| image = Billites.jpg
| vaid = 5249
| year = 19. gs. b. 1936.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Salgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879278
| label = ''[[:d:Q51879278|Salgales luterāņu baznīcas drupas]]''
| name = Salgales luterāņu baznīcas drupas
| municipality = Salgales pagasts
| district = Salgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Salgalē
| lat = 56.526490488386
| long = 23.990324926478
| p625 = {{Coord|56.526490488386|23.990324926478|display=inline}}
| image = Salgales%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20drupas%2014.jpg
| commonscat = Lutheran church in Salgale
| vaid = 5253
| year = 17. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Salgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879279
| label = ''[[:d:Q51879279|Salgales mācītājmāja]]''
| name = Salgales mācītājmāja
| municipality = Salgales pagasts
| district = Salgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Salgalē
| lat = 56.518441644881
| long = 24.00783589704
| p625 = {{Coord|56.518441644881|24.00783589704|display=inline}}
| vaid = 5254
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Salgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879280
| label = ''[[:d:Q51879280|Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie bij. Vareļu mājām]]''
| name = Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie bij. Vareļu mājām
| municipality = Salgales pagasts
| district = Salgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-041
| locality = pie bij. Vareļu mājām
| lat = 56.623613583468
| long = 23.908864380811
| p625 = {{Coord|56.623613583468|23.908864380811|display=inline}}
| image = Vareli%20memorial%20Ozolnieki%20municipality.jpg
| vaid = 8731
| year = 1919.
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Salgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q113483763
| label = ''[[:d:Q113483763|Dzejnieku E. Virzas un E. Stērstes mājas &quot;Billītes&quot;]]''
| name = Dzejnieku E. Virzas un E. Stērstes mājas &quot;Billītes&quot;
| municipality = Salgales pagasts
| district = Salgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-041
| locality = &quot;Billītes&quot;
| vaid = 9223
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Salgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q12664040
| label = ''[[:d:Q12664040|Līču pilskalns]]''
| name = Līču pilskalns
| municipality = Sesavas pagasts
| district = Sesavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Saulīšiem
| lat = 56.466107659712
| long = 23.771908071281
| p625 = {{Coord|56.466107659712|23.771908071281|display=inline}}
| image = Liichu%20pilskalns.jpg
| vaid = 1006
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| complex = [[Zemgales pilskalni]]
| munwiki = Sesavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405372
| label = ''[[:d:Q50405372|Blūmfeldu apmetne]]''
| name = Blūmfeldu apmetne
| municipality = Sesavas pagasts
| district = Sesavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Blūmfeldiem
| lat = 56.410404809596
| long = 23.836278118401
| p625 = {{Coord|56.410404809596|23.836278118401|display=inline}}
| vaid = 1000
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sesavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405377
| label = ''[[:d:Q50405377|Ežu senkapi]]''
| name = Ežu senkapi
| municipality = Sesavas pagasts
| district = Sesavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Ežu kapsētas un Miltiņiem
| lat = 56.393435226106
| long = 23.826287497737
| p625 = {{Coord|56.393435226106|23.826287497737|display=inline}}
| image = E%C5%BEu%20senkapi.jpg
| vaid = 1001
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sesavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405384
| label = ''[[:d:Q50405384|Krauju senkapi]]''
| name = Krauju senkapi
| municipality = Sesavas pagasts
| district = Sesavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Kraujām
| lat = 56.409779298497
| long = 23.749589103968
| p625 = {{Coord|56.409779298497|23.749589103968|display=inline}}
| vaid = 1002
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sesavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405388
| label = ''[[:d:Q50405388|Libartu apmetne]]''
| name = Libartu apmetne
| municipality = Sesavas pagasts
| district = Sesavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Libartiem
| lat = 56.421999537439
| long = 23.752863040079
| p625 = {{Coord|56.421999537439|23.752863040079|display=inline}}
| vaid = 1003
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sesavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405392
| label = ''[[:d:Q50405392|Osīšu senkapi]]''
| name = Osīšu senkapi
| municipality = Sesavas pagasts
| district = Sesavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Osīšiem
| lat = 56.495914091417
| long = 23.772003641959
| p625 = {{Coord|56.495914091417|23.772003641959|display=inline}}
| vaid = 1004
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sesavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405396
| label = ''[[:d:Q50405396|Līču apmetne]]''
| name = Līču apmetne
| municipality = Sesavas pagasts
| district = Sesavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Saulīšiem
| lat = 56.467817666424
| long = 23.771884056484
| p625 = {{Coord|56.467817666424|23.771884056484|display=inline}}
| vaid = 1005
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sesavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405406
| label = ''[[:d:Q50405406|Bābukalna senkapi]]''
| name = Bābukalna senkapi
| municipality = Sesavas pagasts
| district = Sesavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Silmačiem
| lat = 56.498744057165
| long = 23.777461153664
| p625 = {{Coord|56.498744057165|23.777461153664|display=inline}}
| vaid = 1007
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sesavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405410
| label = ''[[:d:Q50405410|Latu apmetne]]''
| name = Latu apmetne
| municipality = Sesavas pagasts
| district = Sesavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = starp Latiem un Rogām
| lat = 56.404514810402
| long = 23.832202687753
| p625 = {{Coord|56.404514810402|23.832202687753|display=inline}}
| vaid = 1008
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sesavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405415
| label = ''[[:d:Q50405415|Stundu apmetne]]''
| name = Stundu apmetne
| municipality = Sesavas pagasts
| district = Sesavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Vircavas upes labajā krastā pie Stundu kapsētas
| lat = 56.418198665348
| long = 23.757166974562
| p625 = {{Coord|56.418198665348|23.757166974562|display=inline}}
| vaid = 1009
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sesavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405420
| label = ''[[:d:Q50405420|Skursteņmuižas apbūve]]''
| name = Skursteņmuižas apbūve
| municipality = Sesavas pagasts
| district = Sesavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Skursteņmuižā
| image = Skurste%C5%86mui%C5%BEas%20saimniec%C4%ABbas%20%C4%93kas%2C%2011.08.2013.jpg
| vaid = 5244
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56042419|Skursteņmuiža]]''
| munwiki = Sesavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405426
| label = ''[[:d:Q50405426|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Sesavas pagasts
| district = Sesavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Skursteņmuižā
| lat = 56.435094327247
| long = 23.785629337379
| p625 = {{Coord|56.435094327247|23.785629337379|display=inline}}
| vaid = 5247
| year = 19. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405420|Skursteņmuižas apbūve]]''
| munwiki = Sesavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405201
| label = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]''
| name = Staļģenes muižas apbūve ar parku
| municipality = Staļģene
| district = Jaunsvirlaukas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Staļģenes muižā
| lat = 56.571925618726
| long = 23.9611188463
| p625 = {{Coord|56.571925618726|23.9611188463|display=inline}}
| vaid = 5221
| year = 18. gs. b. 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Staļģenes muiža]]
| munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene
}}
{{monument
| qid = Q50405206
| label = ''[[:d:Q50405206|Staļģenes muižas kungu māja]]''
| name = Staļģenes muižas kungu māja
| municipality = Staļģene
| district = Jaunsvirlaukas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Staļģenes muižā
| lat = 56.571869127991
| long = 23.96136173138
| p625 = {{Coord|56.571869127991|23.96136173138|display=inline}}
| image = Stalgene%20manor%20house%20-%20panoramio%20%281%29.jpg
| vaid = 5222
| year = 18. gs. b. 19. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene
}}
{{monument
| qid = Q50405213
| label = ''[[:d:Q50405213|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Staļģene
| district = Jaunsvirlaukas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Staļģenes muižā
| lat = 56.571630513454
| long = 23.960317733129
| p625 = {{Coord|56.571630513454|23.960317733129|display=inline}}
| vaid = 5223
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene
}}
{{monument
| qid = Q7652835
| label = ''[[:d:Q7652835|Svētes muižas pils]]''
| name = Svētes muižas pils
| municipality = Svēte
| district = Svēte&lt;br/&gt;Svētes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.5917
| long = 23.6628
| p625 = {{Coord|56.5917|23.6628|display=inline}}
| image = Svete%20manor%20%281730%29.jpg
| vaid = 5255
| year = 18. gs. 1.p. 18. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Svētes muiža]]
| munwiki = Sv%C4%93te_(ciems)
}}
{{monument
| qid = Q50405457
| label = ''[[:d:Q50405457|Svētes pagasta skola]]''
| name = Svētes pagasta skola
| municipality = Svēte
| district = Svētes pagasts&lt;br/&gt;Svēte
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.592206449256
| long = 23.677933189608
| p625 = {{Coord|56.592206449256|23.677933189608|display=inline}}
| vaid = 5256
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Sv%C4%93te_(ciems)
}}
{{monument
| qid = Q50405444
| label = ''[[:d:Q50405444|Purva Rapu senkapi]]''
| name = Purva Rapu senkapi
| municipality = Svētes pagasts
| district = Svētes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Dzelmēm
| lat = 56.600667868913
| long = 23.629421202298
| p625 = {{Coord|56.600667868913|23.629421202298|display=inline}}
| vaid = 1018
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sv%C4%93tes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405449
| label = ''[[:d:Q50405449|Galiņu senkapi]]''
| name = Galiņu senkapi
| municipality = Svētes pagasts
| district = Svētes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Galiņu kapsētas, Svētes upes labajā krastā
| lat = 56.580029576417
| long = 23.651060139405
| p625 = {{Coord|56.580029576417|23.651060139405|display=inline}}
| vaid = 1019
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sv%C4%93tes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879268
| label = ''[[:d:Q51879268|Teteles muižas tornis]]''
| name = Teteles muižas tornis
| municipality = Tetele
| district = Cenu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Teteles skolā
| lat = 56.63707063454
| long = 23.839267029128
| p625 = {{Coord|56.63707063454|23.839267029128|display=inline}}
| image = Teteles%20tornis.jpg
| commonscat = Tetele tower
| vaid = 5188
| year = 1840.? 1992.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Tetelmindes muiža]]
| munwiki = Tetele
}}
{{monument
| qid = Q20405849
| label = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]]
| name = Valgundes pareizticīgo klosteris
| municipality = Valgunde
| district = Valgundes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.73368469052
| long = 23.694398865304
| p625 = {{Coord|56.73368469052|23.694398865304|display=inline}}
| image = R%C4%ABgas%20pareiztic%C4%ABgo%20sievie%C5%A1u%20klostera%20apb%C5%ABve%2C%20Valgunde%201.jpg
| commonscat = Valgunde Monastery
| vaid = 5259
| wikipediauri = Valgundes_pareiztic%C4%ABgo_klosteris
| year = 1897.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Valgunde
}}
{{monument
| qid = Q50405483
| label = ''[[:d:Q50405483|Cara vārti]]''
| name = Cara vārti
| municipality = Valgunde
| district = Valgundes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīcā
| lat = 56.733835217065
| long = 23.693287768576
| p625 = {{Coord|56.733835217065|23.693287768576|display=inline}}
| vaid = 3440
| year = 19.gs.IIIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405492|Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca]]''
| munwiki = Valgunde
}}
{{monument
| qid = Q50405492
| label = ''[[:d:Q50405492|Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca]]''
| name = Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca
| municipality = Valgunde
| district = Valgundes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī
| lat = 56.73383521728
| long = 23.693287768327
| p625 = {{Coord|56.73383521728|23.693287768327|display=inline}}
| image = J%C4%81%C5%86a%20Trepinieka%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca%2001.JPG
| commonscat = Church of St. John Climacus in Valgunde Monastery
| vaid = 5260
| year = 1897.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]]
| munwiki = Valgunde
}}
{{monument
| qid = Q50405499
| label = ''[[:d:Q50405499|Kapella]]''
| name = Kapella
| municipality = Valgunde
| district = Valgundes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī
| lat = 56.734062517249
| long = 23.693240906247
| p625 = {{Coord|56.734062517249|23.693240906247|display=inline}}
| image = Kapella%20Valgundes%20kloster%C4%AB.JPG
| commonscat = Chapel in Valgunde Monastery
| vaid = 5261
| year = 1897.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]]
| munwiki = Valgunde
}}
{{monument
| qid = Q50405504
| label = ''[[:d:Q50405504|Kristus apskaidrošanās pareizticīgo baznīca]]''
| name = Kristus apskaidrošanās pareizticīgo baznīca
| municipality = Valgunde
| district = Valgundes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī
| lat = 56.733418188271
| long = 23.692962527807
| p625 = {{Coord|56.733418188271|23.692962527807|display=inline}}
| image = Spaso-Preobrazhenskiy%20female%20monastery%20-%20panoramio.jpg
| commonscat = Church of the Transfiguration of Christ in Valgunde Monastery
| vaid = 5262
| year = 1897.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]]
| munwiki = Valgunde
}}
{{monument
| qid = Q20893032
| label = [[Ložmetējkalns]]
| name = Ložmetējkalns
| municipality = Valgundes pagasts
| district = Valgundes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Klīves mežniec. 7. kv.
| lat = 56.86573
| long = 23.65913
| p625 = {{Coord|56.86573|23.65913|display=inline}}
| image = Lo%C5%BEmet%C4%93jkalns%2C%20skats%20no%20skatu%20tor%C5%86a%202000-05-06.jpg
| commonscat = Ložmetējkalns
| vaid = 31
| wikipediauri = Lo%C5%BEmet%C4%93jkalns
| year = 1916.-1917.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Valgundes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405462
| label = ''[[:d:Q50405462|Kapsargu senkapi]]''
| name = Kapsargu senkapi
| municipality = Valgundes pagasts
| district = Valgundes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Kapsargiem
| lat = 56.838159401865
| long = 23.576765055613
| p625 = {{Coord|56.838159401865|23.576765055613|display=inline}}
| vaid = 1020
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Valgundes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405470
| label = [[Kalnciema-Klīves luterāņu baznīca|Kalnciema-Klīves baznīca]]
| name = Kalnciema-Klīves baznīca
| municipality = Valgundes pagasts
| district = Valgundes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Kalnciemā
| lat = 56.808997762469
| long = 23.624348438161
| p625 = {{Coord|56.808997762469|23.624348438161|display=inline}}
| image = Lutheran%20church%20in%20Kalnciems%202015-09-26%20%283%29.jpg
| commonscat = Lutheran church in Kalnciems
| vaid = 5257
| wikipediauri = Kalnciema-Kl%C4%ABves_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1854.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Valgundes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405477
| label = ''[[:d:Q50405477|Kalnciema skola]]''
| name = Kalnciema skola
| municipality = Valgundes pagasts
| district = Valgundes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Kalnciemā
| lat = 56.808775780772
| long = 23.625272267574
| p625 = {{Coord|56.808775780772|23.625272267574|display=inline}}
| image = Kalnciema%20vidusskola%202015-09-26.jpg
| commonscat = School in Kalnciems
| vaid = 5258
| year = 1924.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Valgundes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405219
| label = ''[[:d:Q50405219|Vecsvirlaukas skola]]''
| name = Vecsvirlaukas skola
| municipality = Vecsvirlauka
| district = Jaunsvirlaukas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.614251027822
| long = 23.873019918084
| p625 = {{Coord|56.614251027822|23.873019918084|display=inline}}
| vaid = 5220
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecsvirlauka
}}
{{monument
| qid = Q50405643
| label = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]''
| name = Vilces muižas apbūve
| municipality = Vilce
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Vilces muižā
| image = 2010%2009%2004%201Vilce005.JPG
| vaid = 5280
| year = 18. gs. 2.p. 19. gs. 2.c.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Vilces muiža]]
| munwiki = Vilce
}}
{{monument
| qid = Q50405649
| label = ''[[:d:Q50405649|Pils]]''
| name = Pils
| municipality = Vilce
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Vilces muižā
| lat = 56.420666906585
| long = 23.542322596936
| p625 = {{Coord|56.420666906585|23.542322596936|display=inline}}
| image = Vilces%20mui%C5%BEas%20pils%202000-11-04.jpg
| commonscat = Vilce Manor House
| vaid = 5281
| year = 18. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]''
| munwiki = Vilce
}}
{{monument
| qid = Q50405657
| label = ''[[:d:Q50405657|Portāls ar cilni &quot;Ģerbonis&quot;]]''
| name = Portāls ar cilni &quot;Ģerbonis&quot;
| municipality = Vilce
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Vilces muižas pilī
| lat = 56.42066690623
| long = 23.54232259766
| p625 = {{Coord|56.42066690623|23.54232259766|display=inline}}
| image = Vilces%20mui%C5%BEas%20pils%2C%20%C4%A2erbonis%202015-09-26.jpg
| commonscat = Portal of Vilce Manor House
| vaid = 3448
| year = 18.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405649|Pils]]''
| munwiki = Vilce
}}
{{monument
| qid = Q50405668
| label = ''[[:d:Q50405668|Kalte]]''
| name = Kalte
| municipality = Vilce
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Vilces muižā
| lat = 56.422868018369
| long = 23.541885315908
| p625 = {{Coord|56.422868018369|23.541885315908|display=inline}}
| vaid = 5282
| year = 1884.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]''
| munwiki = Vilce
}}
{{monument
| qid = Q50405676
| label = ''[[:d:Q50405676|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Vilce
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Vilces muižā
| lat = 56.420511957277
| long = 23.542131545796
| p625 = {{Coord|56.420511957277|23.542131545796|display=inline}}
| image = Vilces%20mui%C5%BEas%20parks%202015-09-26%20%282%29.jpg
| commonscat = Park of Vilce Manor
| vaid = 5283
| year = 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]''
| munwiki = Vilce
}}
{{monument
| qid = Q50405683
| label = ''[[:d:Q50405683|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Vilce
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Vilces muižā, Bračos
| lat = 56.423029876547
| long = 23.543078602033
| p625 = {{Coord|56.423029876547|23.543078602033|display=inline}}
| vaid = 5284
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]''
| munwiki = Vilce
}}
{{monument
| qid = Q50405689
| label = ''[[:d:Q50405689|Smēde]]''
| name = Smēde
| municipality = Vilce
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Vilces muižā, Zālītēs
| lat = 56.421871448199
| long = 23.545711015289
| p625 = {{Coord|56.421871448199|23.545711015289|display=inline}}
| image = Vilces%20smede.jpg
| vaid = 5285
| year = 1826.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]''
| munwiki = Vilce
}}
{{monument
| qid = Q12672861
| label = [[Silakalns|Silenes pilskalns]]
| name = Silenes pilskalns
| municipality = Vilces pagasts
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Sila kapsētas
| lat = 56.379868966868
| long = 23.416874715214
| p625 = {{Coord|56.379868966868|23.416874715214|display=inline}}
| image = Silakalns%20%28Augstais%20kalns%29%20-%20pilskalns.JPG
| vaid = 1022
| wikipediauri = Silakalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vilces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q12677288
| label = [[Vilces pilskalns]]
| name = Vilces pilskalns
| municipality = Vilces pagasts
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Vilces mežniecības 51. kv., Vilces un Rukūzes upju satekā
| lat = 56.42354
| long = 23.52718
| p625 = {{Coord|56.42354|23.52718|display=inline}}
| image = 2010%2009%2004%201Vilce008pilskalns.JPG
| vaid = 1025
| wikipediauri = Vilces_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vilces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405510
| label = ''[[:d:Q50405510|Skanstveidīgs nocietinājums]]''
| name = Skanstveidīgs nocietinājums
| municipality = Vilces pagasts
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Sidrabes upes, Vilces mežn. 158. kv. pie Celmiem un Robežniekiem
| lat = 56.369549564192
| long = 23.628759746111
| p625 = {{Coord|56.369549564192|23.628759746111|display=inline}}
| vaid = 1021
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vilces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405517
| label = ''[[:d:Q50405517|Dambīšu senkapi]]''
| name = Dambīšu senkapi
| municipality = Vilces pagasts
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Švīpiņiem (Dambīšiem)
| vaid = 9165
| year = Vidējais dzelzs laikmets, viduslaiki
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vilces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405522
| label = ''[[:d:Q50405522|Mūrmuižas senkapi]]''
| name = Mūrmuižas senkapi
| municipality = Vilces pagasts
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Vairogiem
| lat = 56.438144482435
| long = 23.531593500241
| p625 = {{Coord|56.438144482435|23.531593500241|display=inline}}
| vaid = 1023
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vilces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405526
| label = ''[[:d:Q50405526|Vilces parka senkapi]]''
| name = Vilces parka senkapi
| municipality = Vilces pagasts
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Vilces skolas
| lat = 56.417421484692
| long = 23.542820486731
| p625 = {{Coord|56.417421484692|23.542820486731|display=inline}}
| vaid = 1024
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vilces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405533
| label = ''[[:d:Q50405533|Berķenes (Bērķenes) ūdensdzirnavas]]''
| name = Berķenes (Bērķenes) ūdensdzirnavas
| municipality = Vilces pagasts
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Lielberķenē
| lat = 56.430419058314
| long = 23.480136152835
| p625 = {{Coord|56.430419058314|23.480136152835|display=inline}}
| image = Lielber%C4%B7ene%20old%20watermill%20%28abandoned%29.jpg
| commonscat = Berķene Mill
| vaid = 5272
| year = 19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vilces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405540
| label = ''[[:d:Q50405540|Berķenes muižas kungu māja]]''
| name = Berķenes muižas kungu māja
| municipality = Vilces pagasts
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Lielberķenē, Plāteros
| lat = 56.428944500842
| long = 23.480120265902
| p625 = {{Coord|56.428944500842|23.480120265902|display=inline}}
| image = Ber%C4%B7enes%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%287%29.jpg
| commonscat = Berķene manor house
| vaid = 5273
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Berķenes muiža]]
| munwiki = Vilces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405549
| label = ''[[:d:Q50405549|Viensētas &quot;Sniedzes&quot; apbūve]]''
| name = Viensētas &quot;Sniedzes&quot; apbūve
| municipality = Vilces pagasts
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Sniedzēs
| lat = 56.416082554465
| long = 23.484145155906
| p625 = {{Coord|56.416082554465|23.484145155906|display=inline}}
| image = Sniedzes%2C%20Vilce%20parish%202015-09-26%20%283%29.jpg
| commonscat = Sniedzes, Vilce parish
| vaid = 5276
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vilces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405554
| label = ''[[:d:Q50405554|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Vilces pagasts
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Sniedzēs
| lat = 56.415927816788
| long = 23.48394410066
| p625 = {{Coord|56.415927816788|23.48394410066|display=inline}}
| image = Sniedzes%20pie%20Ber%C4%B7enes%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 5277
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vilces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405561
| label = ''[[:d:Q50405561|Kūts]]''
| name = Kūts
| municipality = Vilces pagasts
| district = Vilces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Sniedzēs
| lat = 56.416449786409
| long = 23.483534203013
| p625 = {{Coord|56.416449786409|23.483534203013|display=inline}}
| image = K%C5%ABts%20Sniedz%C4%93s%2002.JPG
| vaid = 5278
| year = 1900.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vilces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405745
| label = ''[[:d:Q50405745|Vircavas pils]]''
| name = Vircavas pils
| municipality = Vircava
| district = Vircavas pagasts&lt;br/&gt;Vircava
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Kroņvircavas muižā
| lat = 56.557497867633
| long = 23.773773467425
| p625 = {{Coord|56.557497867633|23.773773467425|display=inline}}
| image = Vircava%20manor%20complex%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 5287
| year = 17. gs. b. 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]''
| munwiki = Vircava
}}
{{monument
| qid = Q50405751
| label = ''[[:d:Q50405751|Pārvaldnieka māja]]''
| name = Pārvaldnieka māja
| municipality = Vircava
| district = Vircavas pagasts&lt;br/&gt;Vircava
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Kroņvircavas muižā
| lat = 56.558649507541
| long = 23.775077604368
| p625 = {{Coord|56.558649507541|23.775077604368|display=inline}}
| image = Kronvircavas%20parvaldnieka%20maja.jpg
| vaid = 5288
| year = 18. gs. 2.p. 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]''
| munwiki = Vircava
}}
{{monument
| qid = Q50405757
| label = ''[[:d:Q50405757|Saimniecības ēka - muižas virtuve]]''
| name = Saimniecības ēka - muižas virtuve
| municipality = Vircava
| district = Vircava&lt;br/&gt;Vircavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Kroņvircavas muižā
| lat = 56.557557721994
| long = 23.773058944703
| p625 = {{Coord|56.557557721994|23.773058944703|display=inline}}
| vaid = 5289
| year = 19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]''
| munwiki = Vircava
}}
{{monument
| qid = Q50405764
| label = ''[[:d:Q50405764|Klēts - magazīna]]''
| name = Klēts - magazīna
| municipality = Vircava
| district = Vircavas pagasts&lt;br/&gt;Vircava
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Kroņvircavas muižā
| lat = 56.558797070179
| long = 23.774555545727
| p625 = {{Coord|56.558797070179|23.774555545727|display=inline}}
| image = Vircava%20klets.jpg
| vaid = 5290
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]''
| munwiki = Vircava
}}
{{monument
| qid = Q50405771
| label = ''[[:d:Q50405771|Klēts - stallis]]''
| name = Klēts - stallis
| municipality = Vircava
| district = Vircava&lt;br/&gt;Vircavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Kroņvircavas muižā
| lat = 56.557970168999
| long = 23.7734908387
| p625 = {{Coord|56.557970168999|23.7734908387|display=inline}}
| vaid = 5291
| year = 18. gs. b. -19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]''
| munwiki = Vircava
}}
{{monument
| qid = Q50405778
| label = ''[[:d:Q50405778|&quot;Kavalieru māja&quot;]]''
| name = &quot;Kavalieru māja&quot;
| municipality = Vircava
| district = Vircava&lt;br/&gt;Vircavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Kroņvircavas muižā
| lat = 56.558194409841
| long = 23.774396930092
| p625 = {{Coord|56.558194409841|23.774396930092|display=inline}}
| image = Vircava%20%28Kronvircava%29%20manor%20chevaliers%27%20house.jpg
| vaid = 5292
| year = 17. gs. 18. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]''
| munwiki = Vircava
}}
{{monument
| qid = Q50405786
| label = ''[[:d:Q50405786|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Vircava
| district = Vircava&lt;br/&gt;Vircavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Kroņvircavas muižā
| lat = 56.556098903505
| long = 23.778132740311
| p625 = {{Coord|56.556098903505|23.778132740311|display=inline}}
| image = Vircava%20River%20in%20Vircava%2001.jpg
| vaid = 5293
| year = 1693. -19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Kroņvircavas muiža]]
| munwiki = Vircava
}}
{{monument
| qid = Q50405696
| label = ''[[:d:Q50405696|Vecdunduru apmetne]]''
| name = Vecdunduru apmetne
| municipality = Vircavas pagasts
| district = Vircavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Dunduru fermas
| lat = 56.533523335823
| long = 23.855475550551
| p625 = {{Coord|56.533523335823|23.855475550551|display=inline}}
| vaid = 1026
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vircavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405702
| label = ''[[:d:Q50405702|Vecdunduru senkapi]]''
| name = Vecdunduru senkapi
| municipality = Vircavas pagasts
| district = Vircavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Dunduru fermas
| lat = 56.529481332387
| long = 23.857963657654
| p625 = {{Coord|56.529481332387|23.857963657654|display=inline}}
| vaid = 1027
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vircavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405707
| label = ''[[:d:Q50405707|Grīvnieku apmetne]]''
| name = Grīvnieku apmetne
| municipality = Vircavas pagasts
| district = Vircavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Grīvniekiem
| lat = 56.489052850655
| long = 23.857080954703
| p625 = {{Coord|56.489052850655|23.857080954703|display=inline}}
| vaid = 1028
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vircavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405712
| label = ''[[:d:Q50405712|Mazroķu senkapi]]''
| name = Mazroķu senkapi
| municipality = Vircavas pagasts
| district = Vircavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Roķiem, Sesavas upes kreisajā krastā
| lat = 56.491767738719
| long = 23.85207928496
| p625 = {{Coord|56.491767738719|23.85207928496|display=inline}}
| vaid = 1029
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vircavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405716
| label = ''[[:d:Q50405716|Kulpju muižas klēts]]''
| name = Kulpju muižas klēts
| municipality = Vircavas pagasts
| district = Vircavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Tūbās
| lat = 56.52649345648
| long = 23.915048742583
| p625 = {{Coord|56.52649345648|23.915048742583|display=inline}}
| vaid = 5294
| year = 18. gs. 1.p. 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vircavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405994
| label = ''[[:d:Q50405994|Zaļās muižas senkapi]]''
| name = Zaļās muižas senkapi
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieki&lt;br/&gt;Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Zaļenieku pagastnama, Tērvetes upes labajā krastā
| lat = 56.529538648692
| long = 23.504211308146
| p625 = {{Coord|56.529538648692|23.504211308146|display=inline}}
| vaid = 1034
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406001
| label = ''[[:d:Q50406001|Zaļenieku biedrības nams]]''
| name = Zaļenieku biedrības nams
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieku pagasts&lt;br/&gt;Zaļenieki
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.526718625577
| long = 23.508648763176
| p625 = {{Coord|56.526718625577|23.508648763176|display=inline}}
| image = Zalenieku%20tautas%20nams.jpg
| vaid = 5327
| year = 1893.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406006
| label = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]]
| name = Zaļenieku luterāņu baznīca
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieki&lt;br/&gt;Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.5299
| long = 23.4964
| p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}}
| image = Za%C4%BCenieki%20Lutheran%20church%20in%20June%202013.jpg
| commonscat = Zaļenieki Lutheran church
| vaid = 5328
| wikipediauri = Za%C4%BCenieku_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1824. -1872.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406013
| label = ''[[:d:Q50406013|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieki&lt;br/&gt;Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zaļenieku luterāņu baznīcā
| lat = 56.5299
| long = 23.4964
| p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}}
| vaid = 3450
| year = 1862.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]]
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406019
| label = ''[[:d:Q50406019|Vitrāžas (2)]]''
| name = Vitrāžas (2)
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieki&lt;br/&gt;Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zaļenieku luterāņu baznīcā
| lat = 56.5299
| long = 23.4964
| p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}}
| vaid = 3457
| year = 1873.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]]
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406027
| label = ''[[:d:Q50406027|Zaļenieki mācītājmuižas apbūve]]''
| name = Zaļenieki mācītājmuižas apbūve
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieku pagasts&lt;br/&gt;Zaļenieki
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zaļenieku mācītājmuižā
| lat = 56.534711323893
| long = 23.499212349967
| p625 = {{Coord|56.534711323893|23.499212349967|display=inline}}
| vaid = 5312
| year = 19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56042420|Zaļenieku mācītājmuiža]]''
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406033
| label = ''[[:d:Q50406033|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieku pagasts&lt;br/&gt;Zaļenieki
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zaļenieku mācītājmuižā
| lat = 56.534823383209
| long = 23.499273398217
| p625 = {{Coord|56.534823383209|23.499273398217|display=inline}}
| image = Zalenieku%20pastorats.jpg
| vaid = 5313
| year = 19. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50406027|Zaļenieki mācītājmuižas apbūve]]''
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406049
| label = ''[[:d:Q50406049|Griestu gleznojums]]''
| name = Griestu gleznojums
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieki&lt;br/&gt;Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zaļenieku muižas pilī
| lat = 56.530854333997
| long = 23.508186465433
| p625 = {{Coord|56.530854333997|23.508186465433|display=inline}}
| image = Za%C4%BCenieki%20Palace%20interior%202015-09-26%20%286%29.jpg
| vaid = 3458
| year = 19.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]''
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406057
| label = ''[[:d:Q50406057|Griestu gleznojums]]''
| name = Griestu gleznojums
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieki&lt;br/&gt;Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zaļenieku muižas pilī
| lat = 56.530854333997
| long = 23.508186465433
| p625 = {{Coord|56.530854333997|23.508186465433|display=inline}}
| vaid = 3459
| year = 19.gs.60.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]''
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406064
| label = ''[[:d:Q50406064|Kamīns]]''
| name = Kamīns
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieki&lt;br/&gt;Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zaļenieku muižas pilī
| lat = 56.530854333997
| long = 23.508186465433
| p625 = {{Coord|56.530854333997|23.508186465433|display=inline}}
| image = Kam%C4%ABns%20Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20pil%C4%AB.JPG
| vaid = 3460
| year = 19.gs.60.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]''
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406070
| label = ''[[:d:Q50406070|Sienu gleznojums]]''
| name = Sienu gleznojums
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieki&lt;br/&gt;Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zaļenieku muižas pilī
| lat = 56.530854333997
| long = 23.508186465433
| p625 = {{Coord|56.530854333997|23.508186465433|display=inline}}
| vaid = 3461
| year = 18.gs.IIIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]''
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406077
| label = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]''
| name = Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieku pagasts&lt;br/&gt;Zaļenieki
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zaļenieku muižā
| lat = 56.5285
| long = 23.5122
| p625 = {{Coord|56.5285|23.5122|display=inline}}
| image = Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20kalpu%20ciemata%20apb%C5%ABve%202015-09-26.jpg
| vaid = 5317
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406085
| label = ''[[:d:Q50406085|Dzīvojamā ēka &quot;Līkā māja&quot;]]''
| name = Dzīvojamā ēka &quot;Līkā māja&quot;
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieku pagasts&lt;br/&gt;Zaļenieki
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zaļenieku muižā
| lat = 56.529384013447
| long = 23.508574023255
| p625 = {{Coord|56.529384013447|23.508574023255|display=inline}}
| image = Za%C4%BCenieki%20Manor%202015-09-26%20%285%29.jpg
| vaid = 5318
| year = 19. gs. s
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]''
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406095
| label = ''[[:d:Q50406095|Kalēja māja]]''
| name = Kalēja māja
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieku pagasts&lt;br/&gt;Zaļenieki
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zaļenieku muižā
| lat = 56.528704733314
| long = 23.509929533827
| p625 = {{Coord|56.528704733314|23.509929533827|display=inline}}
| vaid = 5319
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]''
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406101
| label = ''[[:d:Q50406101|Pārvaldnieka māja]]''
| name = Pārvaldnieka māja
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieku pagasts&lt;br/&gt;Zaļenieki
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zaļenieku muižā
| lat = 56.528183976315
| long = 23.513118693858
| p625 = {{Coord|56.528183976315|23.513118693858|display=inline}}
| image = Parvaldnieka%20maja%20zalenieki.jpg
| vaid = 5320
| year = 1860.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]''
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406107
| label = ''[[:d:Q50406107|Saimniecības ēka]]''
| name = Saimniecības ēka
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieku pagasts&lt;br/&gt;Zaļenieki
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zaļenieku muižā
| lat = 56.528218386976
| long = 23.512385928364
| p625 = {{Coord|56.528218386976|23.512385928364|display=inline}}
| vaid = 5321
| year = 1860.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]''
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406115
| label = ''[[:d:Q50406115|&quot;Līkās mājas&quot; kūts]]''
| name = &quot;Līkās mājas&quot; kūts
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieki&lt;br/&gt;Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zaļenieku muižā
| lat = 56.528934446862
| long = 23.50868625788
| p625 = {{Coord|56.528934446862|23.50868625788|display=inline}}
| vaid = 5322
| year = 1902.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]''
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406121
| label = ''[[:d:Q50406121|Zirgu staļļi (2)]]''
| name = Zirgu staļļi (2)
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieki&lt;br/&gt;Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zaļenieku muižā
| lat = 56.531374777037
| long = 23.508867322559
| p625 = {{Coord|56.531374777037|23.508867322559|display=inline}}
| image = Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20zirgu%20sta%C4%BC%C4%BCu%20%C4%93ka.jpg
| vaid = 5323
| year = 1768. -1775. 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]''
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406127
| label = ''[[:d:Q50406127|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieki&lt;br/&gt;Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zaļenieku muižā
| lat = 56.528150087763
| long = 23.511437025966
| p625 = {{Coord|56.528150087763|23.511437025966|display=inline}}
| image = Zaljenieki%20klets.jpg
| vaid = 5324
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]''
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406133
| label = ''[[:d:Q50406133|Kūts]]''
| name = Kūts
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieki&lt;br/&gt;Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zaļenieku muižā
| lat = 56.527717018092
| long = 23.511873299188
| p625 = {{Coord|56.527717018092|23.511873299188|display=inline}}
| vaid = 5325
| year = 1860.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]''
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406140
| label = ''[[:d:Q50406140|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieki&lt;br/&gt;Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zaļenieku muižā
| lat = 56.534570508399
| long = 23.51720511698
| p625 = {{Coord|56.534570508399|23.51720511698|display=inline}}
| image = Za%C4%BCenieki%20Manor%20park%202015-09-26%20%283%29.jpg
| commonscat = Park of Zaļenieki Manor
| vaid = 5326
| year = 18./19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]''
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50406147
| label = ''[[:d:Q50406147|Zaļenieku veco kapu kapliča]]''
| name = Zaļenieku veco kapu kapliča
| municipality = Zaļenieki
| district = Zaļenieki&lt;br/&gt;Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.530707757898
| long = 23.496855642735
| p625 = {{Coord|56.530707757898|23.496855642735|display=inline}}
| image = Zaljenieku%20kaplica.jpg
| vaid = 5329
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieki
}}
{{monument
| qid = Q50405793
| label = ''[[:d:Q50405793|Būdnieku senkapi un apmetne]]''
| name = Būdnieku senkapi un apmetne
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie bij. Būdniekiem
| lat = 56.459397672391
| long = 23.506317674661
| p625 = {{Coord|56.459397672391|23.506317674661|display=inline}}
| vaid = 1030
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405798
| label = ''[[:d:Q50405798|Gauriņu apmetne]]''
| name = Gauriņu apmetne
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie bij. Gauriņiem
| lat = 56.48028259099
| long = 23.463209457252
| p625 = {{Coord|56.48028259099|23.463209457252|display=inline}}
| vaid = 1031
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405803
| label = ''[[:d:Q50405803|Bušu apmetne]]''
| name = Bušu apmetne
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Bušām
| lat = 56.467308584868
| long = 23.516643215106
| p625 = {{Coord|56.467308584868|23.516643215106|display=inline}}
| vaid = 1032
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405809
| label = ''[[:d:Q50405809|Ķēķu senkapi]]''
| name = Ķēķu senkapi
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = pie Ķēķiem
| lat = 56.517517044188
| long = 23.474366791441
| p625 = {{Coord|56.517517044188|23.474366791441|display=inline}}
| vaid = 1033
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405815
| label = ''[[:d:Q50405815|Kaiju senkapi]]''
| name = Kaiju senkapi
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = starp Kaijām un Viltapām pie Kaiju autobusu pieturas
| lat = 56.558878408101
| long = 23.582735367071
| p625 = {{Coord|56.558878408101|23.582735367071|display=inline}}
| vaid = 1035
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405822
| label = ''[[:d:Q50405822|Dzejnieces Aspazijas dzimtās mājas]]''
| name = Dzejnieces Aspazijas dzimtās mājas
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Daukšās
| lat = 56.543570744843
| long = 23.58329937597
| p625 = {{Coord|56.543570744843|23.58329937597|display=inline}}
| image = Dauk%C5%A1as%20-%20Aspazijas%20muzejs%20pie%20Za%C4%BCeniekiem%202001-06-30.jpg
| vaid = 32
| year = 1865.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405831
| label = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]''
| name = Abgunstes muižas apbūve
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Abgunstes muižā
| lat = 56.478459857
| long = 23.488917804995
| p625 = {{Coord|56.478459857|23.488917804995|display=inline}}
| vaid = 5298
| year = 18. gs. b. - 19. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Abgunstes muiža]]
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405837
| label = ''[[:d:Q50405837|Abgunstes muižas dzīvojamā ēka]]''
| name = Abgunstes muižas dzīvojamā ēka
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Abgunstes muižā
| lat = 56.478246505457
| long = 23.48849740896
| p625 = {{Coord|56.478246505457|23.48849740896|display=inline}}
| image = Abgunste%20%282%29.jpg
| vaid = 5299
| year = 1780. pēc 1905.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]''
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405845
| label = ''[[:d:Q50405845|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Abgunstes muižā
| lat = 56.477610271488
| long = 23.488076068975
| p625 = {{Coord|56.477610271488|23.488076068975|display=inline}}
| image = Abgunste%20klets.jpg
| vaid = 5300
| year = 18. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]''
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405852
| label = ''[[:d:Q50405852|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Abgunstes muižā
| lat = 56.477909240198
| long = 23.488184475719
| p625 = {{Coord|56.477909240198|23.488184475719|display=inline}}
| vaid = 5301
| year = 19. gs. s. 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]''
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405858
| label = ''[[:d:Q50405858|Ūziņu dzirnavnieka māja]]''
| name = Ūziņu dzirnavnieka māja
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Bērziņos
| lat = 56.48599172503
| long = 23.536956486804
| p625 = {{Coord|56.48599172503|23.536956486804|display=inline}}
| image = Uzinju%20dzirnavnieka%20maja.jpg
| vaid = 5302
| year = 1928.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405865
| label = ''[[:d:Q50405865|Gauriņu kapu kapliča]]''
| name = Gauriņu kapu kapliča
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Gauriņu kapos
| lat = 56.480896989929
| long = 23.457597140099
| p625 = {{Coord|56.480896989929|23.457597140099|display=inline}}
| image = Gaurinju%20kaplica.jpg
| vaid = 5303
| year = 1870.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405871
| label = ''[[:d:Q50405871|Zemnieku sēta &quot;Kalnmačas&quot;]]''
| name = Zemnieku sēta &quot;Kalnmačas&quot;
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Kalnmačās
| lat = 56.47574349493
| long = 23.555360266275
| p625 = {{Coord|56.47574349493|23.555360266275|display=inline}}
| vaid = 5304
| year = 19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405880
| label = ''[[:d:Q50405880|Zemnieku sēta &quot;Lieldimzēni&quot;]]''
| name = Zemnieku sēta &quot;Lieldimzēni&quot;
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Lieldimzēnos
| lat = 56.492274268153
| long = 23.572549017499
| p625 = {{Coord|56.492274268153|23.572549017499|display=inline}}
| image = Dimzeni%20kopskats.jpg
| vaid = 5305
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405889
| label = ''[[:d:Q50405889|Dzīvojamā ēka &quot;Meņģeļi&quot;]]''
| name = Dzīvojamā ēka &quot;Meņģeļi&quot;
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Meņģeļos
| lat = 56.454472124226
| long = 23.467360221813
| p625 = {{Coord|56.454472124226|23.467360221813|display=inline}}
| image = Mengjelju%20maja.jpg
| vaid = 5306
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405898
| label = ''[[:d:Q50405898|Viensētas &quot;Milleri&quot; apbūve]]''
| name = Viensētas &quot;Milleri&quot; apbūve
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Milleros
| lat = 56.519557125541
| long = 23.524493291107
| p625 = {{Coord|56.519557125541|23.524493291107|display=inline}}
| vaid = 5307
| year = 19. gs. b. - 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405903
| label = ''[[:d:Q50405903|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Milleros
| lat = 56.519636465154
| long = 23.524391616297
| p625 = {{Coord|56.519636465154|23.524391616297|display=inline}}
| vaid = 5308
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405909
| label = ''[[:d:Q50405909|Pagrabs]]''
| name = Pagrabs
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Milleros
| lat = 56.519495255772
| long = 23.52419448284
| p625 = {{Coord|56.519495255772|23.52419448284|display=inline}}
| image = Milleri%20pagrabs.jpg
| vaid = 5309
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405916
| label = ''[[:d:Q50405916|Mežsarga sēta &quot;Saulgrieži&quot;]]''
| name = Mežsarga sēta &quot;Saulgrieži&quot;
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Saulgriežos
| lat = 56.501123277476
| long = 23.489689434413
| p625 = {{Coord|56.501123277476|23.489689434413|display=inline}}
| vaid = 5310
| year = 19. gs. b. - 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405922
| label = ''[[:d:Q50405922|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Kalnmačās
| lat = 56.475765119539
| long = 23.555169282067
| p625 = {{Coord|56.475765119539|23.555169282067|display=inline}}
| image = Kalnmachu%20maja.jpg
| vaid = 8310
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405929
| label = ''[[:d:Q50405929|Kalpu māja &quot;Kalnmaču ērbērģis&quot;]]''
| name = Kalpu māja &quot;Kalnmaču ērbērģis&quot;
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Kalnmačās
| lat = 56.475731864514
| long = 23.556137335798
| p625 = {{Coord|56.475731864514|23.556137335798|display=inline}}
| vaid = 8311
| year = 19. gs.v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405935
| label = ''[[:d:Q50405935|&quot;Kalnmaču&quot; klēts]]''
| name = &quot;Kalnmaču&quot; klēts
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Kalnmačās
| lat = 56.475631119854
| long = 23.554668405618
| p625 = {{Coord|56.475631119854|23.554668405618|display=inline}}
| vaid = 8312
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405942
| label = ''[[:d:Q50405942|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Lieldimzēnos
| lat = 56.49207973307
| long = 23.573442761171
| p625 = {{Coord|56.49207973307|23.573442761171|display=inline}}
| image = Dimzeni%20maja.jpg
| vaid = 8313
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405949
| label = ''[[:d:Q50405949|Klēts - ratnīca]]''
| name = Klēts - ratnīca
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Lieldimzēnos
| lat = 56.492359859858
| long = 23.57297284766
| p625 = {{Coord|56.492359859858|23.57297284766|display=inline}}
| image = Dimzeni%20klets.jpg
| vaid = 8314
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405957
| label = ''[[:d:Q50405957|Kūts]]''
| name = Kūts
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Lieldimzēnos
| lat = 56.492184670145
| long = 23.572407423554
| p625 = {{Coord|56.492184670145|23.572407423554|display=inline}}
| image = Dimzeni%20kuts%20liela.jpg
| vaid = 8315
| year = 1926.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405963
| label = ''[[:d:Q50405963|&quot;Lieldimzēnu&quot; kūts]]''
| name = &quot;Lieldimzēnu&quot; kūts
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Lieldimzēnos
| lat = 56.492361149027
| long = 23.572666641675
| p625 = {{Coord|56.492361149027|23.572666641675|display=inline}}
| image = Dimzeni%20kuuts%20maza.jpg
| vaid = 8316
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405969
| label = ''[[:d:Q50405969|Pirts]]''
| name = Pirts
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Lieldimzēnos
| lat = 56.491855906025
| long = 23.572862106918
| p625 = {{Coord|56.491855906025|23.572862106918|display=inline}}
| vaid = 8317
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405976
| label = ''[[:d:Q50405976|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Saulgriežos
| lat = 56.501011779049
| long = 23.489974159431
| p625 = {{Coord|56.501011779049|23.489974159431|display=inline}}
| vaid = 8318
| year = 1927.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405982
| label = ''[[:d:Q50405982|Klētiņa]]''
| name = Klētiņa
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Saulgriežos
| lat = 56.501194525433
| long = 23.489654795839
| p625 = {{Coord|56.501194525433|23.489654795839|display=inline}}
| vaid = 8319
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50406043
| label = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]''
| name = Zaļenieku pils
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Zaļenieku muižā
| lat = 56.5309
| long = 23.5082
| p625 = {{Coord|56.5309|23.5082|display=inline}}
| image = Zalenieki%20manor%20%281%29.jpg
| commonscat = Zaļenieki Palace
| vaid = 5316
| year = 1768. -1775.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138500655|Zaļenieku muižas apbūve]]''
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q113484106
| label = [[Tērvetes sila senkapi]]
| name = Tērvetes sila senkapi
| municipality = Zaļenieku pagasts
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-041
| locality = Kalnamuižas (Tērvetes) sils, autoceļa Jelgava – Tērvete – Žagare labajā pusē
| lat = 56.48717
| long = 23.42221
| p625 = {{Coord|56.48717|23.42221|display=inline}}
| vaid = 9287
| wikipediauri = T%C4%93rvetes_sila_senkapi
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50405988
| label = ''[[:d:Q50405988|Ūziņu vējdzirnavas]]''
| name = Ūziņu vējdzirnavas
| municipality = Ūziņi
| district = Zaļenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-041
| lat = 56.48692811924
| long = 23.536897002122
| p625 = {{Coord|56.48692811924|23.536897002122|display=inline}}
| image = Uzinju%20dzirnavas.jpg
| vaid = 5311
| year = 1880.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = %C5%AAzi%C5%86i
}}
{{Wikidata list end}}

{{commonscat|Cultural heritage monuments in Jelgava Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Jelgavas novads}}

{{Latvijas kultūras mantojums}}

[[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]]
[[Kategorija:Jelgavas novads]]</text>
      <sha1>37kjdkj3y8251spoc7rf3ldnb5gqz4a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eilīna Vornosa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>255663</id>
    <revision>
      <id>4450679</id>
      <parentid>4410030</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T11:56:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-20874-16</username>
        <id>143685</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4450679</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2498" sha1="sf3r4az2e30z4vibr86p564qvuaxeq3" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Eilīna Vornosa
|     vārds_orig = ''Aileen Wuornos''
|         attēls = Wuornos.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1956
|     dz_mēnesis = 2
|       dz_diena = 29
|       dz_vieta = {{vieta|ASV|Mičigana|Ročestera|3s=Ročestera (Mičigana)}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 2002
|      m_mēnesis = 10
|        m_diena = 9
|        m_vieta = {{vieta|ASV|Florida|Bredfordas apgabals|Floridas štata cietums}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[Amerikāņi (nācija)|Amerikāniete]]
|   nodarbošanās = 
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = S
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = Lūiss Fells
|          bērni = 
|       paraksts = 
|  paraksts_plat = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
|    citas daļas = 
}}
'''Eilīna Kerola Vornosa''' ({{val|en|Aileen Carol Wuornos}}; dzimusi '''Pitmena''' (''Pittman'') {{dat|1956|2|29}}, mirusi {{dat|2002|10|9}}) bija amerikāņu [[sērijveida slepkava]].

No {{dat|1989|11|30|Ģ|bez}} līdz {{dat|1990|11|19|d|bez}} [[Florida|Floridā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], nogalinājusi septiņus vīriešus, kas bija vecumā no 40 līdz 65 gadiem. Pati Vornosa apgalvoja, ka viņus nogalinājusi [[pašaizstāvība]]s nolūkā, jo viņi [[izvarošana|izvarojuši]] vai mēģinājuši izvarot Vornosu, kad viņa strādāja par [[prostitūta|prostitūtu]].

{{dat|1991|1|9||bez}} tikusi aizturēta. Vornosa tika apsūdzēta par sešām pirmās pakāpes slepkavībām. Viņai tika piespriests [[nāvessods]], ko Floridas štats izpildīja {{dat|2002|10|9||bez}} ar [[nāvējoša injekcija|nāvējošu injekciju]].

2003. gadā iznāca filma &quot;[[Monstrs (filma)|Monstrs]]&quot; (2003; ''Monster''), [[Šarlīze Terona]] par Vornosas attēlošanu tajā saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kā labākā aktrise.

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20140705164111/http://www.crimelibrary.com/notorious_murders/women/wuornos/1.html Eilīna Vurnosa] {{en ikona}}


{{Cilvēks-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vornosa, Eilīna}}

[[Kategorija:1956. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Mičiganā dzimušie]]
[[Kategorija:2002. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV slepkavas]]
[[Kategorija:Ar nāvi sodītie cilvēki]]
[[Kategorija:Sieviešu sērijveida slepkavas]]</text>
      <sha1>sf3r4az2e30z4vibr86p564qvuaxeq3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Deandrē Jedlins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>261449</id>
    <revision>
      <id>4450265</id>
      <parentid>4450096</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T15:40:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4450265</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6202" sha1="q80dxf0m3t511zzqpwwlbtbirav7cq6" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Deandrē Jedlins
| image = DeAndre Yedlin 2021.jpg
| image_size = 200
| caption = Jedlins 2021. gadā
| fullname = 
| birth_date = {{birth date and age|1993|7|9}}
| birth_place = {{vieta|ASV|Vašingtona|Sietla|2s=Vašingtona (štats)}}
| height = 173
| position = Aizsargs
| currentclub = {{flaga|ASV}} [[Real Salt Lake]]
| clubnumber = 2
| youthyears1 = 2004—2006
| youthclubs1 = {{flaga|ASV}} Emerald City FC
| youthyears2 = 2006—2008
| youthclubs2 = {{flaga|ASV}} Northwest Nationals
| youthyears3 = 2008—2010
| youthclubs3 = {{flaga|ASV}} Crossfire Premier
| youthyears4 = 2010—2011
| youthclubs4 = {{flaga|ASV}} [[Seattle Sounders FC Academy|Seattle Sounders FC]]
| youthyears5 = 2011—2012
| youthclubs5 = {{flaga|ASV}} [[Akron Zips men's soccer|Akron Zips]]
| years1 = 2012
| clubs1 = {{flaga|ASV}} [[Seattle Sounders FC U-23]]
| caps1 = 16
| goals1 = 1
| years2 = 2013—2014
| clubs2 = {{flaga|ASV}} [[Sietlas &quot;Sounders&quot;]]
| caps2 = 56
| goals2 = 1
| years3 = 2015—2016
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]
| caps3 = 1
| goals3 = 0
| nationalyears1 = 2013
| nationalteam1 = {{flaga|ASV}} ASV U-20
| nationalcaps1 = 4
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2014—2023
| nationalteam2 = {{fb|USA}}
| nationalcaps2 = 81
| nationalgoals2 = 0
| medaltemplates = 
| club-update = {{dat|2026|02|11|SK|bez}}
| caps4 = 23
| caps5 = 112
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} {{īre}} [[Sunderland AFC|Sunderland]]
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]
| goals4 = 0
| goals5 = 3
| years4 = 2015—2016
| years5 = 2016—2021
| caps6 = 27
| clubs6 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]]
| goals6 = 1
| years6 = 2021—2022
| caps7 = 65
| clubs7 = {{flaga|ASV}} [[Maiami &quot;Inter&quot;]]
| goals7 = 0
| years7 = 2022—2024
| clubs8 = {{flaga|ASV}} [[FC Cincinnati]]
| years8 = 2024—2025
| caps8 = 55
| goals8 = 0
| clubs9 = {{flaga|ASV}} [[Real Salt Lake]]
| years9 = 2025—
| caps9 = 7
| goals9 = 1
}}
'''Deandrē Jedlins''' ({{val|en|DeAndre Roselle Yedlin}};&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce| title = 2014 FIFA World Cup Brazil: List of Players| url = http://www.fifadata.com/document/fwc/2014/pdf/fwc_2014_squadlists.pdf| publisher = FIFA| format = PDF| page = 32| date = 11 June 2014| accessdate = 11 June 2014| archive-date = {{dat|2017|08|06||bez}}| archive-url = https://web.archive.org/web/20170806141058/http://www.fifadata.com/document/FWC/2014/pdf/FWC_2014_SquadLists.pdf}}&lt;/ref&gt; dzimis {{dat|1993|7|9}}) ir amerikāņu [[futbolists]], spēlē aizsarga pozīcijā, [[ASV futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada Jedlins pārstāv [[ASV augstākā futbola līga|ASV augstākās futbola līgas]] klubu ''[[Real Salt Lake]]''.

Pirms spēlēšanas MLS bijis ''USL Premier Development League'' kluba ''Seattle Sounders FC U-23'' spēlētājs. Kopš 2014. gada spēlē ASV nacionālās izlases sastāvā, piedalījies {{futbPK|2014|l=l}} un tika iekļauts komandas sastāvā arī dalībai [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2022/10112022-kameruna_neieklauj_sastava_audas_vartsarg|title=Kamerūna neiekļauj sastāvā &quot;Audas&quot; vārtsargu Ondoā, ASV iekļauj puslatvieti|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-11-10|date=2022-11-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Viņš ir [[Amerikas pamatiedzīvotāji|indiāņu]], [[afroamerikāņi|afroamerikāņu]] un [[ASV latvieši|latviešu]] izcelsmes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/sports/news/football/news/asv-izlases-latviesu-izcelsmes-futbolists-jedlins-gatavojas-iegut-latvijas-pasi.d?id=45027466|title=ASV izlases latviešu izcelsmes futbolists Jedlins gatavojas iegūt Latvijas pasi|date={{dat|2014|9|27||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|9|27||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2014. gada novembrī tika paziņots, ka viņš iegūs Latvijas pasi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sports/futbols/asv-izlases-latviesu-izcelsmes-futbolists-jedlins-iegus-latvijas-pasi-14076857|title=ASV izlases latviešu izcelsmes futbolists Jedlins iegūs Latvijas pasi|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2014|11|12||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tomēr tā paša gada nogalē tika paziņots, ka viņš ir saņēmis darba atļauju [[Lielbritānija|Lielbritānijā]], līdz ar to Latvijas pilsonība un pase viņam nav nepieciešama, lai spēlētu ''Tottenham Hotspur''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/anglija/24122014-jedlins_janvari_pievienosies_tottenham_ta|title=Jedlins pievienosies &quot;Tottenham&quot;, taču nekļūs par Latvijas pilsoni|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2015|2|9||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2021. gada maijā Jedlins pievienojās ''USL'' čempionāta kluba [[San Diego Loyal SC]] īpašnieku grupai.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.sdloyal.com/news_article/show/1165130|title=DeAndre Yedlin Joins San Diego Loyal SC Ownership Group|work=San Diego Loyal SC|access-date=2026-04-04|date=2021-05-20|last=Loyal|first=San Diego|language=en-us}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
'''Newcastle United'''

* [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāts]]: 2016—17
'''ASV'''

* [[CONCACAF Nāciju līga]]: 2019—20

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20130729105914/http://www.gozips.com/sports/msoc/2012-13/bios/yedlin_deandre_jl1s Akronas univeristātes profils] {{en ikona}}

{{ASV futbolists-aizmetnis}}
{{ASV futbola izlase - FIFA 2022}}

{{DEFAULTSORT:Jedlins, Deandrē}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV futbolisti]]
[[Kategorija:ASV izlases futbolisti]]
[[Kategorija:ASV latvieši]]
[[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Sunderland AFC spēlētāji]]
[[Kategorija:Newcastle United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Vašingtonas štatā dzimušie]]
[[Kategorija:Maiami &quot;Inter&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Sietlas &quot;Sounders&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Cincinnati spēlētāji]]
[[Kategorija:Real Salt Lake spēlētāji]]
[[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>q80dxf0m3t511zzqpwwlbtbirav7cq6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>George Hadži</title>
    <ns>0</ns>
    <id>283186</id>
    <revision>
      <id>4450106</id>
      <parentid>4450088</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T12:00:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4450106</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8828" sha1="caj6prypvhvs1n3dezzradiowj5jvf5" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = George Hadži
| image = Lansarea candidaturii Gabrielei Szabo pentru Camera Deputatilor, Voluntari - 04.05 (48) (14270956179) (cropped).jpg
| image_size = 235
| caption = George Hadži 2014. gadā
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1965|2|5|df=y}}
| birth_place = {{vieta|Rumānija|Sečele}}
| height = 172&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.legaseriea.it/it/serie-a-tim/calciatore;jsessionid=AC1A2207ECDDE024F3C480D7BEEB513E?p_p_id=BDC_dettaglio_calciatore_WAR_LegaCalcioBDC&amp;p_p_lifecycle=0&amp;p_p_state=normal&amp;p_p_mode=view&amp;p_p_col_id=column-1&amp;p_p_col_count=1&amp;_BDC_dettaglio_calciatore_WAR_LegaCalcioBDC_idGirone=341&amp;_BDC_dettaglio_calciatore_WAR_LegaCalcioBDC_idPersona=10425|title=Hagi Gheorghe|publisher=[[Lega Serie A]]|accessdate=17 July 2012|archive-date={{dat|2014|01|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140116075309/http://www.legaseriea.it/it/serie-a-tim/calciatore;jsessionid=AC1A2207ECDDE024F3C480D7BEEB513E?p_p_id=BDC_dettaglio_calciatore_WAR_LegaCalcioBDC&amp;p_p_lifecycle=0&amp;p_p_state=normal&amp;p_p_mode=view&amp;p_p_col_id=column-1&amp;p_p_col_count=1&amp;_BDC_dettaglio_calciatore_WAR_LegaCalcioBDC_idGirone=341&amp;_BDC_dettaglio_calciatore_WAR_LegaCalcioBDC_idPersona=10425}}&lt;/ref&gt;
| currentclub = {{flaga|Rumānija}} [[FCV Farul Constanța|Farul Constanța]] (galvenais treneris)
| position = Uzbrūkošais pussargs
| nicknames = 
| youthyears1 = 1978—1980
| youthclubs1 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Farul Constanța|Farul Constanța]]
| youthyears2 = 1980—1981
| youthclubs2 = {{flaga|Rumānija}} Luceafărul București
| youthyears3 = 1981—1982
| youthclubs3 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Farul Constanța|Farul Constanța]]
| years1 = 1982—1983
| clubs1 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Farul Constanța|Farul Constanța]]
| caps1 = 18
| goals1 = 7
| years2 = 1983—1987
| clubs2 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Sportul Studențesc București|Sportul Studențesc București]]
| caps2 = 108
| goals2 = 58
| years3 = 1987—1990
| clubs3 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Steaua|Steaua București]]
| caps3 = 97
| goals3 = 76
| years4 = 1990—1992
| clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]
| caps4 = 64
| goals4 = 16
| years5 = 1992—1994
| clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Brescia Calcio|Brescia]]
| caps5 = 61
| goals5 = 14
| years6 = 1994—1996
| clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]]
| caps6 = 36
| goals6 = 7
| years7 = 1996—2001
| clubs7 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
| caps7 = 132
| goals7 = 59
| totalcaps = 516
| totalgoals = 237
| manageryears1 = 2001
| manageryears2 = 2003—2004
| manageryears3 = 2004—2005
| manageryears4 = 2005—2006
| manageryears5 = 2007
| manageryears6 = 2010—2011
| manageryears7 = 2014—2020
| managerclubs1 = {{fb|Rumānija}}
| managerclubs2 = {{flaga|Turcija}} [[Bursaspor]]
| managerclubs3 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
| managerclubs4 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Politehnica Timișoara|Politehnica Timișoara]]
| managerclubs5 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Steaua|Steaua București]]
| managerclubs6 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
| managerclubs7 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Viitorul|Viitorul]]
| nationalyears1 = 1983—2000
| nationalteam1 = {{fb|Rumānija}}
| nationalcaps1 = 124
| nationalgoals1 = 35
| managerclubs8 = {{flaga|Rumānija}} [[FCV Farul Constanța|Farul Constanța]]
| manageryears8 = 2021—
}}
'''George Hadži''' ({{val|ro|Gheorghe Hagi}}; dzimis {{dat|1965|2|5}}) ir bijušais [[rumāņi|rumāņu]] [[futbolists]], spēlējis uzbrūkošā pussarga pozīcijā. Tiek uzskatīts par vienu no 20. gadsimta 80. un 90. gadu labākajiem uzbrūkošajiem pussargiem,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/LEGENDS/hagi.html|title=Gheorghe Hagi|work=Planet World Cup.com}}&lt;/ref&gt; kā arī visu laiku labāko Rumānijas futbolistu.&lt;ref&gt;[http://www.romania-insider.com/famous-romanians-gheorghe-hagi/5870/# &quot;Famous Romanians: Gheorghe Hagi&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150924092023/http://www.romania-insider.com/famous-romanians-gheorghe-hagi/5870/ |date={{dat|2015|09|24||bez}} }}. ''Romania Insider''. 11 August 2010.&lt;/ref&gt; Iekļauts ''[[FIFA 100]]'' sarakstā. Kopš 2021. gada Hadži ir Rumānijas ''[[Liga I]]'' komandas ''[[FCV Farul Constanța|Farul Constanța]]'' galvenais treneris.

Karjeru sācis Rumānijā, vairākus gadus spēlējis [[Bukarestes &quot;Sportul Studențesc&quot;]] un [[FC Steaua|Bukarestes &quot;Steaua&quot;]] klubā. Turpmāko karjeru aizvadījis Spānijas, Itālijas un Turcijas klubos. Karjeru noslēdzis Turcijas klubā [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]]. Spēlētāja karjeras laikā trīs reizes kļuvis par Rumānijas un četras reizes par Turcijas čempionu. &quot;Galatasaray&quot; sastāvā 1999.—2000. gada sezonā izcīnījis uzvaru [[UEFA Eiropas līga|UEFA kausā]].

[[Rumānijas futbola izlase|Rumānijas izlases]] sastāvā aizvadījis 124 spēles, kurās guvis 35 vārtus. Viens no visvairāk spēles aizvadījušajiem futbolistiem Rumānijas izlasē, kopā ar [[Adrians Mutu|Adrianu Mutu]] dala izlases rezultatīvākā futbolista godu.

Izlases sastāvā trīs reizes spēlējis [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa izcīņā]] (1990, 1994, 1998), 1994. gadā ASV iekļauts turnīra simboliskajā izlasē. Trīs reizes piedalījies [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta finālturnīrā]] (1984, 1996, 2000).

Septiņas reizes atzīts par Rumānijas gada labāko futbolistu. Rumānijas Futbola federācija 2003. gadā UEFA jubilejas svinībām izraudzījās Hadži kā [[UEFA jubilejas apbalvojumi|labāko futbolistu pēdējos 50 gados]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.uefa.com/uefa/news/Kind=256/newsId=130150.html |title=Golden Players take centre stage |work=UEFA.com |date=29 November 2003 |accessdate=4 May 2009 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20040312203128/http://www.uefa.com/uefa/news/Kind=256/newsId=130150.html |deadurl=yes |archivedate={{dat|2004|03|12||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2004. gadā bijušais Brazīlijas futbolists [[Pelē]] viņu iekļāva savā ''[[FIFA 100]]'' sarakstā kā vienu no 125 labākajiem futbolistiem futbola vēsturē.

Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuvis par treneri. Hadži nodibināja arī savu vārdā nosaukto futbola akadēmiju, kas ir viena no lielākajām Dienvidaustrumeiropā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gsp.ro/fotbal/liga-1/reportaj-exclusiv-suma-fabuloasa-pe-care-gica-hagi-a-investit-o-in-academie-si-facilitatile-incredibile-din-complex-453588.html|title=REPORTAJ EXCLUSIV » Suma fabuloasă pe care Gică Hagi a investit-o în Academie şi facilităţile incredibile din complex|website=GSP.ro|access-date=2026-04-04|date=2015-07-10|language=ro}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==

=== Spēlētāja karjera ===
'''Steaua București'''

* [[Liga I]]: 1986—87, 1987—88, 1988—89
* [[Rumānijas kauss futbolā|Rumānijas kauss]]: 1986—87, 1988—89
* [[UEFA Superkauss|Eiropas Superkauss]]: 1986

'''Real Madrid'''

* [[Spānijas Superkauss]]: 1990

'''Barcelona'''

* Spānijas Superkauss: 1994

'''Galatasaray'''

* [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 1996—97, 1997—98, 1998—99, 1999—2000
* [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 1998—99, 1999—2000
* [[Turcijas Superkauss]]: 1996, 1997
* [[UEFA kauss]]: 1999—2000
* [[UEFA Superkauss]]: 2000

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[UEFA Čempionu līga|Eiropas kausa]] labākais vārtu guvējs: 1987—88
* Rumānijas gada futbolists: 1985, 1987, 1993, 1994, 1997, 1999, 2000
* [[FIFA 100]]

=== Trenera karjera ===
'''Galatasaray'''

* Turcijas Superlīga: 2004—05

'''Viitorul Constanța'''

* Liga I: 2016—17
* Rumānijas kauss: 2018—19
* [[Rumānijas Superkauss]]: 2019

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Futbolists-aizmetnis}}
{{FIFA 100}}

{{DEFAULTSORT:Hadži, George}}
[[Kategorija:1965. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Konstancas žudecā dzimušie]]
[[Kategorija:Rumānijas futbolisti]]
[[Kategorija:Rumānijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:1990. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:1994. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:1984. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:FIFA 100]]
[[Kategorija:Rumānijas futbola treneri]]
[[Kategorija:Rumānijas futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:Brescia Calcio spēlētāji]]
[[Kategorija:Madrides &quot;Real&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:1996. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2000. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:FCSB spēlētāji]]</text>
      <sha1>caj6prypvhvs1n3dezzradiowj5jvf5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Sagatave</title>
    <ns>10</ns>
    <id>286204</id>
    <revision>
      <id>4450545</id>
      <parentid>4449877</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T02:10:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <origin>4450545</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="273814" sha1="f7od4hz6asn742vt82a4w7w55pyudxa" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1|}}}
|2025-07-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mohamed Bazoum at the European Commission - P060245-844068 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... kopš [[2023. gads|2023. gada]] 26. jūlija [[Nigēras Republika]]s prezidents '''[[Mohameds Bazums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[militārs apvērsums|militārā apvērsuma]] rezultātā varu sagrābušās huntas ķīlnieks?
* ... '''[[Baraks Obama vecākais]]''' pēc šķiršanās ar Stenliju Annu Danhemu tikai vienu reizi apmeklēja savu dēlu [[Baraks Obama|Baraku Obamu]] — 1971. gadā, kad topošajam [[ASV prezidents|ASV prezidentam]] bija 10 gadi?
* ... '''[[lukisms|lukismam]]''' — aizspriedumiem vai [[diskriminācija]]i pret cilvēkiem, kurus uzskata par fiziski nepievilcīgiem, ir pievērsta mazāka kulturālā uzmanība nekā citiem diskriminācijas veidiem, un parasti tam nav tādas tiesiskās aizsardzības, kāda bieži vien ir citām diskriminācijas formām, taču tas joprojām ir plaši izplatīts un būtiski ietekmē cilvēku iespējas?
|2025-07-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ke Huy Quan at the White House (52902390767) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... par filmu &quot;[[Viss visur vienlaikus]]&quot; saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]]&quot;, '''[[Džonatans Kī Kvans]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par pirmo [[Vjetnama|Vjetnamā]] dzimušo cilvēku, kas saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvu]]?
* ... '''[[angļu izcelsmes amerikāņi]]''' pēc oficiālās statistikas ir trešā lielākā eiropiešu izcelsmes [[amerikāņi|amerikāņu]] grupa pēc vācu un īru izcelsmes amerikāņiem, tomēr [[demogrāfi]] uzskata, ka šis skaitlis ir pārāk zems, jo daudzi, ja ne lielākā daļa angļu izcelsmes cilvēku sevi identificē vienkārši kā &quot;amerikāņus&quot; vai &quot;jauktas eiropiešu izcelsmes&quot;?
* ... '''[[Vācu Austrumāfrika]]''' bija lielākā un apdzīvotākā [[Vācijas Impērija]]s [[kolonija]] ar aptuveni 7,75 miljoniem [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
|2025-07-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mukesh Ambani.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Indija]]s miljardieris '''[[Mukešs Ambani]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir bagātākais cilvēks [[Āzija|Āzijā]] un viens no 20 bagātākajiem pasaulē?
* ... '''[[kristianizācija]]''' sākās [[Romas impērija|Romas impērijā]], kad pirmie [[Jēzus Kristus|Jēzus]] sekotāji kļuva par ceļojošiem sludinātājiem?
* ... no 1565. līdz 1821. gadam '''[[Spāņu Ostindija]]''' bija daļa no [[Jaunspānija]]s vicekaralistes un tika pārvaldīta no [[Mehiko]], bet pēc [[Meksika]]s neatkarības iegūšanas [[kolonija]]s tika pārvaldītas tieši no [[Spānijas Impērija]]s galvaspilsētas [[Madride]]s?
|2025-07-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ilze Liepa 3.jpg|border|right|150px]]}}
* ... 2000. gadā [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[baletdejotāja]]i un [[aktrise]]i '''[[Ilze Liepa (balerīna)|Ilzei Liepai]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} piešķīra [[Lietuva]]s pilsonību par īpašiem nopelniem, taču pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] viņa atbalstīja karu, un 2024. gadā viņas Lietuvas [[pilsonība]] tika anulēta?
* ... '''[[1712. gads Latvijā|1712. gada]]''' vasarā [[Jelgava|Jelgavā]] ieradās [[Kurzemes un Zemgales hercogs|Kurzemes un Zemgales hercoga]] atraitne [[Krievijas cars|Krievijas cara]] [[Pēteris I|Pētera I]] brāļameita [[Anna I|Anna]] un viņas hofmeistars [[Pēteris Bestuževs|Pēteris Bestuževs-Rjumins]]?
* ... '''[[Michelin ceļvedis|''Michelin'' ceļvežus]]''' sāka izdot [[Francija]]s riepu ražošanas uzņēmuma ''[[Michelin]]'' īpašnieks [[Andrē Mišlēns]] ar mērķi veicināt auto tūrismu, apmeklējot labākos restorānus?
|2025-07-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Momotombo - N3A8108 (22873883634).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Momotombo|Momotombo vulkāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 2015. gada izvirduma laikā)&lt;/small&gt;}} ir viens no [[Nikaragva]]s simboliem?
* ... [[1956. gads|1956. gadā]] Franču Maroka ieguva neatkarību, un [[Spānija]] atdeva [[Maroka]]i arī lielāko daļu savu teritoriju '''[[Spānijas Maroka|Spānijas Marokā]]''', saglabājot varu pār Spānijas suverēnajām teritorijām (tostarp [[Seuta|Seutu]] un [[Melilja|Melilju]]) un [[kolonija|kolonijām]] ārpus Marokas?
* ... par pirmo [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]] saformēto [[divīzija|divīziju]] [[1918. gads|1918. gada]] aprīlī kļuva '''[[Latdivīzija]]''', ko veidoja [[latviešu strēlnieki]]?
|2025-07-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Gary Payton II Wizards (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Basketbola slavas zāle|Basketbola slavas zālē]] iekļautā [[Gērijs Peitons|Gērija Peitona]] dēls '''[[Gērijs Peitons II]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} arī ir profesionāls [[basketbolists]]; 2022. gadā kļuvis par [[NBA čempioni|NBA čempionu]] [[Goldensteitas &quot;Warriors&quot;]] sastāvā?
* ... 2010. gadā [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] pirmizrādi piedzīvoja [[Valdis Lūriņš|Valda Lūriņa]] režisētā izrāde &quot;Latgola.lv&quot;, kas veidota pēc [[latgalieši|latgaliešu]] [[dramaturģe]]s un [[pedagoģe]]s '''[[Danskovīte]]s''' lugām &quot;Ontans i Anne&quot;, bet 2014. gadā tai pievienojās arī otra daļa &quot;Latgola.lv 2&quot;?
* ... 2000. gada [[Ķīna]]s, [[Ķīnas Republika|Taivānas]], [[Honkonga]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] cīņas mākslas [[piedzīvojumu filma]], kuras režisors ir [[Ans Lī]], '''&quot;[[Tīģeris un drakons]]&quot;''', tiek dēvēta par vienu no visu laiku labākajām cīņas mākslas filmām?
|2025-07-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Concepcion volcano in Nicaragua 2012.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Konsepsjons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir augstākais no diviem [[vulkāni]]em, kas veido [[Ometepe]]s salu [[Nikaragvas ezers|Nikaragvas ezerā]] (otrs ir neaktīvais [[Maderass]])?
* ... [[ASV]] un [[Kanāda|Kanādā]] ir daudz '''[[neinkorporēta teritorija|neinkorporētu teritoriju]]''', kamēr citās valstīs (arī [[Latvija|Latvijā]]) tādu ir maz vai nav vispār?
* ... '''[[Tautonas kauja|Tautonas kauju]]''' [[1461. gads|1461. gada]] 29. martā [[Sarkanās un Baltās rozes karš|Rožu karu]] laikā [[Ziemeļjorkšīra|Ziemeļjorkšīrā]] uzskata par lielāko un asiņaināko kauju [[Anglija]]s teritorijā?
|2025-07-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Медовик.jpg|border|right|150px]]}}
* ... lai gan [[leģenda]] vēsta, ka '''[[medus kūka|medus kūku]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 19. gadsimtā [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] esot izveidojis jauns pavārs, kurš strādājis pie ķeizarienes Elizabetes Aleksejevnas, tradicionālajās krievu [[Pavārgrāmata|pavārgrāmatās]] medus kūka minēta reti, toties popularitāti šis konditorejas izstrādājums ieguva [[Padomju Savienība|padomju]] laikā?
* ... 1992. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Neatkarīgā filma|neatkarīga]] spraiga sižeta [[Vesterns|vesterna]] filma '''&quot;[[El Mariači]]&quot;''' bija ļoti veiksmīga un tai tika izveidoti divi turpinājumi '''&quot;[[Desperado]]&quot;''' un &quot;[[Reiz Meksikā]]&quot;; tai pieder arī [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]], kā filmai ar vismazāko budžetu, kuras [[kases ieņēmumi]] ir pārsnieguši 1 miljonu ASV dolāru?
* ... 1999. gadā [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[baletdejotājs|baletdejotājam]] '''[[Andris Liepa|Andrim Liepam]]''' piešķīra [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]] par īpašiem nopelniem, bet 2007. gadā — [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]?
|2025-07-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Spitfire VC 103 MU.jpg|border|right|250px]]}}
* ... '''''[[Supermarine Spitfire]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija vienīgais britu [[iznīcinātājs]], ko nepārtraukti ražoja visā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] kino un televīzijas producents '''[[Džerijs Brukhaimers]]''' ir viens no [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] dibinātājiem un īpašniekiem?
* ... [[COVID-19 pandēmija]]s laikā [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[pasaules ekonomika]]''' samazinājās par 3,4 %?
|2025-07-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Shota Arveladze in FC Pakhtakor.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Gruzijas futbola izlase]]s rindās '''[[Šota Arveladze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir aizvadījis 61 maču, gūstot 26 vārtus, kas viņu padara par izlases visu laiku rezultatīvāko spēlētāju?
* ... [[1873. gads Latvijā|1873. gadā]] '''[[Teodors Lodiņš]]''' [[Bauska|Bauskā]] no uzņēmēja Judeloviča iegādājās Celherta alus brūzi, ko paplašināja un modernizēja; pēc saražotās produkcijas apjoma tā bija lielākā [[alus]] darītava [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]?
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]] notikusī '''[[Otrā kauja pie Ipras]]''' bija pirmā [[kauja]], kurā [[Vācijas Impērija]] izmantoja [[Ķīmiskie ieroči|ķīmiskos ieročus]]?
|2025-07-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Barbadian Money.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Barbadosas dolārs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]] ar precīzu attiecību 2:1?
* ... [[mīti]]em un nostāstiem par '''[[feja|fejām]]''' [[Eiropas tautas|Eiropas tautu]] [[folklora|folklorā]] nav vienotas izcelsmes, tie drīzāk ir tautas [[ticējumi|ticējumu]] apkopojums no dažādiem avotiem?
* ... '''[[Jaunjelgavas luterāņu baznīca]]''' ir viena no divām [[Latvijas PSR|padomju varas gados]] [[Latvija|Latvijā]] uzceltajām [[Baznīca (celtne)|baznīcām]]?
|2025-07-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Celtics at Wizards 2024-12-046 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... 2024. gadā uzvarot [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] turnīrā, [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Džo Mazulla]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par jaunāko treneri, kurš uzvarējis [[NBA finālsērija|NBA finālsērijā]] kopš [[Bills Rasels|Billa Rasela]] [[1968.—1969. gada NBA sezona|1969. gadā]]?
* ... '''[[14. gadsimts p.m.ē.|14. gadsimtā p.m.ē.]]''' bija [[Mikēnu civilizācija]]s ziedu laiki [[Grieķija|Grieķijā]]?
* ... '''[[margarīns]]''' tika izstrādāts kā alternatīva [[sviests|sviestam]] un ir kļuvis populārs dažādu ēdienu un konditorejas izstrādājumu pagatavošanā, tomēr, salīdzinājumā ar sviestu, margarīnam ir augsts piesātināto [[taukskābes|taukskābju]] saturs, kas ir saistīts ar sirds un asinsvadu sistēmas slimībām?
|2025-07-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ET Axum asv2018-01 img34 view from hill.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Etiopija]]s ziemeļos esošā '''[[Aksuma]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sena pilsēta, tā bija [[Aksumas valsts]] galvaspilsēta no 2. gadsimta p.m.ē. līdz 10. gadsimtam mūsu ērā?
* ... tiešsaistes [[enciklopēdija|enciklopēdiju]] [[angļu valoda|angļu valodā]], kas pastāvēja no 1999. līdz 2003. gadam, '''''[[Nupedia]]''''' izveidoja [[Džimijs Veilss]], kurš ir arī [[Vikipēdija]]s izveidotājs?
* ... plašāku popularitāti '''[[Putina pils]]''' ieguva [[2021. gads|2021. gadā]], kad [[Krievija]]s opozicionārs [[Aleksejs Navaļnijs]] publicēja dokumentālo filmu &quot;[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]&quot;?
|2025-07-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sugar apple on tree.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[zvīņainā anona|zvīņainās anonas]]''' [[auglis]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir ēdams un sarunvalodā tiek saukts par cukurābolu?
* ... [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā [[Zviedrija]]s karaspēks [[feldmaršals|feldmaršala]] [[Roberts Duglass|Roberta Duglasa]] vadībā no '''[[Emburgas pils]]''' pa [[Lielupe|Lielupi]] laivās uzbruka [[Jelgava]]i un sagūstīja [[hercogs Jēkabs|hercogu Jēkabu]]; kara laikā sagrauto Emburgas pili pēc tam vairs neatjaunoja?
* ... 2015.—2016. gada sezonā '''[[Erans Zahavi]]''' uzstādīja [[Izraēlas Premjerlīga|Izraēlas futbola Premjerlīgas]] rekordu par visvairāk gūtajiem vārtiem sezonas laikā (35 vārti), un tādu pašu rekordu 2019. gadā viņš uzstādīja arī [[Ķīnas Superlīga|Ķīnas Superlīgā]] (29 vārti)?
|2025-07-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Roger Vadim - still.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Franči|franču]] [[kinorežisors]], [[scenārists]] un [[kinoproducents|producents]] '''[[Rožē Vadims]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir bijis precējies ar [[Brižita Bardo|Brižitu Bardo]] un [[Džeina Fonda|Džeinu Fondu]], bet no 1961. līdz 1964. gadam viņa partnere bija [[Katrina Deneva]]?
* ... [[Gajāna]]s rietumu daļas '''[[Esekibo]]''', kas ir vairāk nekā divas trešdaļas no Gajānas teritorijas, piederību apstrīd [[Venecuēla]]?
* ... no 7. līdz 11. gadsimtam pastāvējusī '''[[Šrīvidžaja]]''' bija pirmā valsts, kas dominēja lielākajā daļā [[Dienvidaustrumāzija]]s rietumu jūru?
|2025-07-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:WK3B0118 polsstok dames mccartney.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 2016. gadā debitējot [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Riodežaneiro]], 19 gadu un 252 dienu vecumā '''[[Elaiza Makartnija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva bronzas medaļu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]] ar rezultātu 4,80 m, kļūstot par jaunāko olimpisko medaļnieci šajā disciplīnā un uzstādot [[Jaunzēlande]]s rekordu?
* ... '''[[drukas spiede|drukas spiedi]]''' jeb iespiedmašīnu [[15. gadsimts|15. gadsimtā]] izgudroja [[Johans Gūtenbergs]], un tā palīdzēja padarīt [[grāmata]]s un citus rakstus pieejamus plašām cilvēku masām, ne tikai atsevišķiem cilvēkiem?
* ... [[Rīga]] ir vienīgā [[galvaspilsēta]], kuru šķērso '''[[57. ziemeļu paralēle]]''' un '''[[24. austrumu meridiāns]]''', tādēļ tos reizēm dēvē par Rīgas paralēli un Rīgas meridiānu?
|2025-07-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jean Thurel 1788 (1804), par Antoine Vestier.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Francija]]s armijas [[karavīrs]] fuzilieris ar ārkārtīgi ilgu militāro karjeru '''[[Žans Tirels]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} piedzima [[Luijs XIV|Luija XIV]] valdīšanas laikā, bet miris [[Napoleons Bonaparts|Napoleona I]] valdīšanas laikā un dzīvoja trīs dažādos gadsimtos?
* ... [[erotika|erotisko]] romānu [[rakstniece]]s '''[[Karīna Gleitnere|Karīnas Gleitneres]]''' pirmais [[romāns]] &quot;Saplēstās mežģīnes&quot; tika izdots 2017. gadā, un kopš tā laika autore ir izdevusi vairākus citus romānus, &quot;gūstot Latvijas mērogam neraksturīgus panākumus&quot;?
* ... '''[[ziemas saulgrieži|ziemas saulgriežus]]''' sauc arī par ziemas saulstāvjiem jeb solstīciju, jo pirms un pēc saulgriežiem [[Saule]] vairākas dienas gandrīz nemaina savu maksimālo augstumu virs [[horizonts|horizonta]], tāpat [[ēna|ēnu]] garums mainās ļoti lēni?
|2025-07-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Men 12.5 km Pursuit by Sandro Halank–055.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — masu starts vīriešiem|biatlona masu startā 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' [[Norvēģija]]s sportists [[Juhanness Tīngnēss Bē]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva savu ceturto zelta medaļu [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|šajās olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Papes Ornitoloģisko pētījumu centrs]]''' darbojas kopš [[1966. gads Latvijā|1966. gada]] rudens, veicot pētījumus rudens migrācijas sezonā: ceļojošo [[putni|putnu]] un [[sikspārņi|sikspārņu]] ķeršanu un gredzenošanu?
* ... '''[[3. tūkstošgade pirms mūsu ēras|3. tūkstošgadē pirms mūsu ēras]]''' lielākoties pasaulē bija [[akmens laikmets]], bet atsevišķās teritorijās notika pāreja uz [[bronzas laikmets|bronzas laikmetu]] un attīstījās pirmās lielās civilizācijas — [[Senā Ēģipte]], [[Senā Divupe]], [[Senā Indija]] un [[Senā Ķīna]]?
|2025-07-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bastogne JPG02.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Beļģija]]s pilsēta '''[[Bastoņa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} atrodas [[riteņbraukšana]]s sacensību [[Ljēža—Bastoņa—Ljēža]] pusceļā, kas ir vienas no senākajām un prestižākajām viendienas sacensībām profesionālās [[šosejas riteņbraukšana]]s sacensību kalendārā un pirmoreiz notika [[1892. gads|1892. gadā]]?
* ... šaušanai ar '''[[muskete|musketi]]''' [[musketieri]] izmantoja furketi jeb balsta dakšu?
* ... sākotnēji '''[[abra]]s''' izgatavoja no gareniski pāršķelta un izdobta koka [[stumbrs|stumbra]], bet no 19. gadsimta tās sāka izgatavot mucenieki no [[apse]]s, [[liepas]], [[bērzi|bērza]] vai citas [[koksne]]s?
|2025-07-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cephalodiscus nigrescens.jpg|border|right|200px]]}}
* ... ir zināmas ap 25 mūsdienās dzīvojošas '''[[spārnžauņi|spārnžauņu]]''' sugas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā ''Cephalodiscus nigrescens'')&lt;/small&gt;}}, taču zināmi arī vairāku simtu izmirušu [[Ģints (bioloģija)|ģinšu]] pārstāvji, no kuriem daži ir pat no [[Kembrijs|kembrija]] perioda?
* ... lai arī katras valsts [[jurisdikcija]]i parasti ir savi [[kuģniecība]]s nozares [[tiesību akti]], industrijas starptautiskā daba un nepieciešamība pēc vienveidības kopš 20. gadsimta sākuma ir novedusi pie ievērojamas starptautisko '''[[kuģošanas tiesības|kuģošanas tiesību]]''' attīstības?
* ... [[angļi|angļu]] [[futbolists]] un futbola [[treneris]] '''[[Harijs Rednaps]]''' ir tēvs futbolistam [[Džeimijs Rednaps|Džeimijam Rednapam]] un tēvocis [[Frenks Lampards|Frenkam Lampardam]], kurš pie viņa spēlēja ''[[West Ham United]]'' rindās?
|2025-07-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Theodora mosaic - Basilica San Vitale (Ravenna) v2.jpg|border|right|150px]]}}
* ... pēdējā [[Romas imperators|Romas imperatora,]] kuram dzimtā valoda bija [[Latīņu valoda|latīņu]], [[Justiniāns I|Justiniāna I]] dzīvesbiedre '''[[Teodora]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcēlās ne tikai ar skaistumu, bet arī izcilu prātu, tālredzību un aukstasinību, un, būdama enerģiska, uzņēmīga, valdonīga un viltīga, bija patstāvīga [[Bizantijas Impērija|Bizantija]]s politikā un galma intrigās?
* ... '''[[Rafaha]]s''' dienvidu daļā atrodas [[Ēģipte]]s un [[Gazas josla]]s robežšķērsošanas punkts; līdz brīdim, kad [[Hamās]] [[2007. gads|2007. gadā]] pārņēma Gazas joslu, šo robežšķērsošanas punktu kontrolēja [[Izraēla]] un [[Eiropas Savienība]]?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[bobslejs|bobsleja]] pilots '''[[Jēkabs Kalenda]]''' pirms bobsleja nodarbojās ar [[smaiļošana|smaiļošanu]], ir piedalījies Eiropas čempionātā junioriem?
|2025-07-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Parazoanthus axinellae (Schmidt, 1862) 0.jpg|border|right|200px]]}}
* ... parasti '''[[zooīdi]]''' ir [[Daudzšūnu dzīvnieki|daudzšūnu]] koloniāli organismi, kuru uzbūve ir līdzīga radniecīgiem savrupiem organismiem{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Sešstarainie koraļļi|sešstarainā koraļļa]] ''Parazoanthus axinellae'' zooīdi)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Senā Roma|Senās Romas]] [[rakstnieks|rakstnieka]] un [[retorika]]s skolotāja '''[[Apūlijs|Apūlija]]''' ievērojamākais darbs &quot;Zelta ēzelis&quot; (&quot;Metamorfoze&quot;) tiek uzskatīts par vienu no pirmajiem pilnvērtīgajiem [[proza]]s darbiem pasaulē?
* ... lai [[Viesturs Kairišs|Viestura Kairiša]] filma '''&quot;[[Janvāris (filma)|Janvāris]]&quot;''', kuras sižets norisinās [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] janvārī [[Barikāžu laiks|barikāžu laikā]], vairāk vizuāli līdzinātos 1990. gadiem un tajā iekļautajiem oriģinālajiem dokumentālajiem videokadriem, filmas uzņemšanā izmantotas astoņu milimetru un ''Betacam'' formātu [[video kamera|kameras]]?
|2025-07-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Svedjenäva-2788 - Flickr - Ragnhild &amp; Neil Crawford.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Bohēmijas gandrene]]i''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir nodalāmi divi izplatības reģioni: [[Skandināvija]]s—[[Baltijas valstis|Baltijas]] un [[Centrāleiropa|centrālās]] un [[Austrumeiropa|austrumu Eiropas]]; tā visbiežāk sastopama [[Zviedrija|Zviedrijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] ļoti reti, ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 2. kategorijā?
* ... [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]] un daļējas [[mobilizācija]]s izsludināšana, pēc ekspertu domām, būs demogrāfisks pārbaudījums [[Krievija]]i, kura pārdzīvo '''[[demogrāfiskā krīze Krievijā|demogrāfisko krīzi]]'''?
* ... '''[[radioterapija|radioterapiju]]''' jeb staru terapiju, kurā izmanto [[jonizējošais starojums|jonizējošo starojumu]], lai iznīcinātu vai ierobežotu [[audzējs|audzēja]] augšanu, izmanto gan [[ļaundabīgs audzējs|ļaundabīgu audzēju]], gan labdabīgu audzēju ārstēšanā?
|2025-07-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dodgers at Nationals (53677192000) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2023. gads sportā|2023. gadā]] [[Japāna]]s [[beisbols|beisbola]] spēlētājs '''[[Šohei Otani]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} parakstīja 10 gadu līgumu ar [[Losandželosas &quot;Dodgers&quot;]] 700 miljonu [[ASV dolārs|dolāru]] vērtībā, kas kļuva par rekordlīgumu beisbola un visu Ziemeļamerikas sporta veidu vēsturē?
* ... '''[[Kagajana (upe)|Kagajana]]''' [[Lusonas sala]]s ziemeļos ir [[Filipīnas|Filipīnu]] garākā [[upe]] un lielākā pēc ūdens caurplūdes?
* ... '''[[Varakļānu vēsture|Varakļāni vēsturē]]''' pirmo reizi pieminēti 1226. gadā, kad ''Warka'' minēts kā novads, kuru [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] izlēņojis bruņiniekam Kokneses Teodorikam, bet 1483. gadā pirmoreiz minēta apdzīvota vieta tagadējās [[Varakļānu pilsēta]]s vietā?
|2025-07-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Enteropneusta USNM 1431735, MBIO32531, BMOO 08254 - Specimen Image.jpg|border|right|200px]]}}
* ... lai iegūtu barību, daudzi '''[[zarnelpotāji]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā ''Balanoglossus sp.'')&lt;/small&gt;}} rij smiltis vai dubļus, kas satur organiskās vielas un [[Mikroorganismi|mikroorganismus]] (to sauc par detrīta barošanos), bet cita metode, ko daži zarnelpotāji izmanto barības iegūšanai, ir suspendēto organisko vielu daļiņu un mikroorganismu izfiltrēšana no ūdens, ko sauc par suspensijas barošanos?
* ... saskaņā ar [[1897. gads|1897. gada]] [[tautas skaitīšana]]s rezultātiem '''[[Vjatkas guberņa]]''' ar vairāk nekā 3 miljoniem iedzīvotāju bija otrā visvairāk apdzīvotā guberņa [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] aiz [[Kijivas guberņa]]s?
* ... [[Itālija]]s '''[[Pantellerija (komūna)|Pantellerijas komūna]]''' atrodas [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] uz vulkāniskās [[Pantellerija]]s salas starp [[Sicīlija|Sicīlijas salu]] un [[Āfrika|Āfriku]] (68 km līdz Āfrikai)?
|2025-07-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Indonesian Rupiah (IDR) banknotes.png|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Indonēzijas rūpija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sīkāk dalās 100 senos, bet augstās [[inflācija]]s dēļ šāda nauda ikdienā netiek lietota; 2023. gada decembrī vienas Indonēzijas rūpijas vērtība bija 0,000059161595 [[eiro]]?
* ... režisore [[Linda Olte]] sākotnēji apsvēra veidot [[Dokumentālā filma|dokumentālo filmu]], taču trīs gadu garumā, pētot [[bērnu nams|bērnu namus]], runājot ar darbiniekiem, bērniem un speciālistiem, domu par dokumentālo filmu atmeta, bet tā vietā tapa sociāla [[drāmas filma|drāma]] '''&quot;[[Māsas (2022. gada filma)|Māsas]]&quot;''', kas ietver visu to dokumentalitāti, kas sakrāta trīs gados?
* ... '''[[Pī diena|Pī dienu]]''' par godu [[matemātika]]s konstantei [[pī]] (π) atzīmē [[14. marts|14. martā]] (3/14), kas sakrīt ar pī vērtību, ja to noapaļo ar diviem cipariem aiz komanta (3,14)?
|2025-07-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Potato-Chips.jpg|border|right|200px]]}}
* ... par '''[[kartupeļu čipsi|kartupeļu čipsu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} dzimteni uzskata [[Anglija|Angliju]]?
* ... '''[[Plimuta (Masačūsetsa)|Plimuta]]''' ir nozīmīga vieta [[ASV vēsture]]i un kultūrai, šeit atradās kolonija, ko [[1620. gads|1620. gadā]] dibināja ar kuģi ''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'' atceļojušie angļu kolonisti (''Pilgrim Fathers''), izveidojot [[Jaunanglija|Jaunangliju]]; šeit notika arī pirmās [[Pateicības diena]]s svinības?
* ... '''[[vendu valoda]]''' ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] un [[Zimbabve|Zimbabvē]]?
|2025-07-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Shining Cranesbill (Geranium lucidum) - geograph.org.uk - 4065306.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[spožā gandrene]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir ļoti rets ievazāts (adventīvs) augs, kurš šeit ir ārpus dabiskā izplatības apvidus?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Francija]]s [[televīzija]]s [[Detektīvs|detektīvseriālu]] '''&quot;[[Nāve paradīzē]]&quot;''' filmē [[Francijas aizjūras departamenti|Francijas aizjūras departamentā]] [[Gvadelupa|Gvadelupā]]?
* ... [[Filipīnas|Filipīnām]] piederošās '''[[Babujanas salas]]''' ir vulkāniskas izcelsmes, lielākoties kalnainas un atrodas aktīva [[vulkānisms|vulkānisma]] zonā; jaunākā no salām — Didikasa — radās [[1952. gads|1952. gadā]] zemūdens [[vulkāna izvirdums|vulkāna izvirduma]] rezultātā?
|2025-08-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Estragon 1511.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[estragons|estragonam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir lineāras un šauras [[lapas]], kuras izžāvējot iegūst [[garšviela|garšvielu]] ar spēcīgu, saldenu garšu?
* ... '''[[PSRS Tautas deputātu kongress]]''' bija vēlēts [[Padomju Savienība]]s [[parlaments]], kas darbojās [[perestroika]]s laikā no [[1989. gads|1989. gada]] 25. maija līdz [[1991. gads|1991. gada]] 5. septembrim?
* ... [[Indija]]s [[Gudžarātas štats|Gudžarātas štatā]] esošā '''[[Rādžkota]]''' bija viena no straujāk augošajām [[pilsēta|pilsētām]] pasaulē laika posmā no 2006. līdz 2020. gadam?
|2025-08-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sv. Viktora kapela.JPG|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvijas PSR]] laikā draudzei atsavinātajā '''[[Varakļānu Svētā Viktora kapela|Varakļānu Svētā Viktora kapelā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tikuši glabāti [[kolhozs|kolhoza]] graudi, bet pazemes telpās saimniekojuši vandaļi un dzērāji?
* ... '''[[Batanas salas|Batanas salās]]''' un neapdzīvotajās Balintangas salās esošā '''[[Batanesa]]''' ir mazākā [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Filipīnu provinces|province]] gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[lingala]]''' ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Kongo Republika|Kongo Republikā]] un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]]?
|2025-08-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Patrick Dempsey SiriusXM.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoaktieris]] '''[[Patriks Dempsijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir arī [[sacīkšu braucējs]], piedalījies Deitonas un [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]]?
* ... svarīgākie '''[[agroklimatiskie rādītāji]]''' [[Latvija]]s apstākļos ir [[temperatūra]] un [[mitrums]] veģetācijas periodā un zemākās temperatūras pārziemošanas laikā vai miera periodā?
* ... '''[[banānu dzimta|banānu dzimtā]]''' klasificētie augi ir [[lakstaugi]] ar viltus [[Stumbrs|stumbru]], kuru veido pārklājošies [[lapas|lapu]] bazālie apvalki, kas liek dažiem dzimtas pārstāvjiem izskatīties kā [[koksne]]s kokiem; šāds stumbrs var sasniegt pat 15 metru augstumu?
|2025-08-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Copenhagen Metro escalators.jpg|border|right|200px]]}}
* ... salīdzinājumā ar [[lifts|liftu]] '''[[eskalatori]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā eskalatori [[Kopenhāgena]]s metro)&lt;/small&gt;}} spēj nodrošināt lielāku cilvēku plūsmu starp stāviem, tomēr tie ir lielāki un aizņem vairāk vietas nekā lifti?
* ... daži kritiķi apgalvo, ka '''[[vēja parki]]em''' ir negatīva ietekme uz cilvēku [[veselība|veselību]], taču lielākā daļa pētnieku uzskata, ka šie apgalvojumi ir aplami un pieskaitāmi [[pseidozinātne]]i?
* ... '''[[Pirmais Ķīnas—Japānas karš]]''' noslēdzās ar Simonoseki līgumu, kurā [[Ķīna]] atzina [[Japānas Impērija]]s pretenzijas uz [[Korejas pussala|Korejas pussalu]]; pēc šī kara ļoti pasliktinājās ķīniešu varenība, un citām valstīm kļuva vieglāk iegūt ietekmi par dažādām ķīniešu pārvaldītajām sfērām?
|2025-08-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Viktor Bout.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2022. gads|2022. gada]] 8. decembrī [[ASV]] uz 25 gadu cietumsodu notiesātais ieroču [[kontrabandists]] '''[[Viktors Buts]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} atgriezās [[Krievija|Krievijā]] pēc tam, kad tika apmainīts pret amerikāņu [[basketboliste|basketbolisti]] Britniju Graineri, kura Krievijā bija notiesāta par [[Narkotikas|narkotiku]] [[Kontrabanda|kontrabandu]]?
* ... '''[[1655. gads Latvijā|1655. gada]]''' jūlijā, [[Zviedrija]]s karaspēkam no [[Zviedru Vidzeme]]s iebrūkot [[Poļu Livonija]]s teritorijā, sākās [[Otrais Ziemeļu karš]] par [[Livonija]]s mantojumu?
* ... saskaņā ar [[jūdaisms|jūdaisma]] mītiem, '''[[Lilita]]''' bija pirmā sieviete, ko Dievs radījis kopā ar pirmo cilvēku, [[Ādams|Ādamu]], tomēr viņa atteicās pakļauties Ādamam un tika izdzīta no [[Ēdenes dārzs|Ēdenes dārza]], pēc tam kļūstot par dēmonisku būtni, kas asociēta ar [[nakts|nakti]] un seksualitāti?
|2025-08-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pavlova Cake.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Pavlovas kūka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika radīta par godu slavenajai krievu baletdejotājai [[Anna Pavlova|Annai Pavlovai]], kas 20. gadsimta 20. gados viesojās [[Austrālija|Austrālijā]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]]?
* ... 2004. gada [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Austrija]]s kopražojuma [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskās]] [[kara filma]]s '''&quot;[[Sakāve]]&quot;''' darbība norisinās [[Berlīnes kauja]]s laikā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] noslēgumā un ataino pēdējās [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] (atveido [[Bruno Gancs]]) dienas?
* ... '''[[Polijas—Lietuvas karš]]''' beidzās ar [[1920. gads|1920. gada]] 7. oktobrī parakstīto Suvalku vienošanos, ar ko tika noslēgts [[pamiers]] un noteiktas robežas starp [[Polija|Poliju]] un [[Lietuva|Lietuvu]], bet [[Viļņas apgabals]] tika pievienots Polijai?
|2025-08-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aerial image of Stromboli (view from the northeast).jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Itālija]]i piederošais '''[[Stromboli |Stromboli vulkāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nav norimis jau vairāk nekā 2000 gadus; tas ir viens no visaktīvākajiem [[vulkāni]]em pasaulē?
* ... turpinoties [[Otrais Ziemeļu karš|Otrajam Ziemeļu karam]] '''[[1659. gads Latvijā|1659. gadā]]''' [[Zviedrija|zviedru]] sagūstīto [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercogu]] [[hercogs Jēkabs|Jēkabu]] un viņa ģimeni no [[Jelgava]]s pārveda uz [[Rīga|Rīgu]], bet vēlāk deportēja uz [[Ivangoroda]]s cietoksni [[Ingrija]]s rietumos?
* ... laikā, kad [[spāņi]] iekaroja [[Kanāriju salas]], to pamatiedzīvotāji '''[[guanči]]''' pretojās iekarotājiem un turpmākajos gados lielākā daļa tika iznīcināti vai pārdoti [[verdzība|verdzībā]], bet atlikušie guanči sajaucās ar spāņiem, pievēršoties [[kristietība]]i un zaudējot savu dzimto valodu?
|2025-08-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Coat of arms of Republic of Genoa.svg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Dženovas Republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt;}} bija viena no vadošajām [[tirdzniecība]]s un jūras valstīm [[Vidusjūra|Vidusjūrā]], izslavēta ar savu tirgotāju, jūras pārvedumu un [[banka|banku]] darbību?
* ... kā jaunākie '''[[Latvijas Nemateriālais kultūras mantojums|Latvijas Nemateriālais kultūras mantojuma]]''' sarakstā [[2023. gads|2023. gadā]] tika iekļauti [[Bārta]]s kultūrtelpa, sēņu [[Sēņošana|vākšana]] un [[Sēņu kulinārija|izmantošana]], Ziemeļlatgales celu jostiņu [[aušana]]s tradīcija un [[Piebalga]]s kultūrtelpa?
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[kinorežisors]] un [[scenārists]] '''[[Lase Halstrēms]]''' kļuva pazīstams kā režisors gandrīz visiem popgrupas ''[[ABBA]]'' mūzikas video, bet vēlāk kļuvis par [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i nominētu kinorežisoru?
|2025-08-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - Ligita Gintere.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[14. Saeima]]s deputāte '''[[Ligita Gintere]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} no 2009. gada līdz 2021. gadam bija [[Jaunpils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jaunpils novada domes priekšsēdētāja]] — vienīgā tā vadītāja [[Jaunpils novads|Jaunpils novada]] pastāvēšanas vēsturē?
* ... '''[[1662. gads Latvijā|1662. gadā]]''' bijušā [[Livonija]]s karaļa [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] mirstīgās atliekas ar kuģi no [[Piltene]]s aizveda uz [[Dānija|Dāniju]], lai tās pārapbedītu [[Roskildes katedrāle|Roskildes katedrālē]]?
* ... [[Islāms|Islāma]] tradīcijā '''[[Arafāta kalns]]''' netālu no [[Meka]]s ir vieta, no kuras [[Muhameds]] [[632. gads|632. gada]] 6. martā teica savu pēdējo sprediķi; stāvēšana Arafāta kalnā musulmaņiem ir [[Hādžs|Hādža]] centrālais notikums, kura laikā ticīgie lūdz [[Allāhs|Allāhu]] piedot viņu grēkus?
|2025-08-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Autodromo aerea poster.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Itālija]]s '''[[Imola]]s''' komūna ir ievērojama ar to, ka tur atrodas [[Enco un Dino Ferrāri autodroms]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kur norisinās ''[[Formula 1]]'' posms Emīlijas-Romanjas ''Grand Prix'', bet iepriekš šajā trasē norisinājās [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[herpetoloģija]]''' ir [[zooloģija]]s nozare, kas pēta [[abinieki|abiniekus]] un [[rāpuļi|rāpuļus]]?
* ... kopš seriāla '''&quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;''' pirmizrādes 1997. gadā tam ir bijuši divi galvenie varoņi: [[Džons Netlss]] kā vecākais detektīvinspektors '''[[Toms Bārnabijs]]''' līdz viņa aiziešanai no seriāla 13. sezonas beigās; pēc tam [[Nīls Dadžens]] kā vecākais detektīvinspektors Džons Bārnabijs, Toma jaunākais brālēns, kopš 14. sezonas sākuma?
|2025-08-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Clear sky afternoon on the Ipswich Waterfront.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Ipsviča]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tiek uzskatīta par vienu no senākajām [[Anglija]]s [[pilsēta|pilsētām]]: [[Romas impērija]]s laikos pie mūsdienu [[Fīlikstova]]s bija romiešu nocietinājums, bet Ipsvičas apvidū atradās romiešu fermeru villas, kas iespējams, bijis apvidus administratīvais komplekss?
* ... '''[[1721. gads Latvijā|1721. gada]]''' 10. septembrī [[Zviedrijas karalis]] Frederiks I parakstīja [[Nīštates miera līgums|Nīštates miera līgumu]], kurā [[Krievijas cars|Krievijas caram]] [[Pēteris Lielais|Pēterim I]] cedēja īpašuma tiesības uz [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]] iekarotajām [[Livonija]]s, [[Igaunija]]s, [[Ingrija]]s provincēm un daļu no [[Karēlija]]s?
* ... gada [[nokrišņu daudzums]] '''[[Nūbijas tuksnesis|Nūbijas tuksnesī]]''' nepārsniedz 25 mm, bet dažos gados [[nokrišņi|nokrišņu]] nav vispār?
|2025-08-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Strelitzia juncea.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[strelīciju ģints]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā ''Strelitzia juncea'')&lt;/small&gt;}} ir nosaukta par godu [[Mēklenburgas-Štrēlicas Šarlote]]i?
* ... saistībā ar [[islāms|islāma]] vēsturi, '''[[Kūfa]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] ir nozīmīga pilsēta; šeit atradās pirmā [[šiītu islāms|šiītu]] līdera [[Alī ibn Abū Tālibs|Alī ibn Abū Tāliba]] rezidence, un viņa māja ir šiītu musulmaņu svētā vieta?
* ... [[Padomju Savienība]]s uzvara pār [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[Krievija|Krievijā]] ir īpaši izmantota [[Krievijas propaganda|propagandas]] nolūkos, attīstot '''[[Uzvaras kults|Uzvaras kultu]]''', lai attaisnotu agresīvu [[Ārpolitika|ārpolitiku]] un pastiprinātu militārismu [[Putinisms|putinisma]] laikā?
|2025-08-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1718 Merk Grenadier Lange Kerls anagoria.JPG|border|right|150px]]}}
* ... palielinoties gara auguma karavīru skaitam [[Prūsija]]s armijas 6. vecais prūšu [[kājnieki|kājnieku]] [[Pulks (armija)|pulks]] ieguva iesauku '''&quot;[[Potsdamas milži]]&quot;'''; pulka karavīru minimālais augums bija 1 metrs 88 centimetri{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā grenadieris no [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns|Frīdriha Vilhelma I]] Sarkanā bataljona)&lt;/small&gt;}}?
* ... 624. gada '''[[Bedras kauja]]''' ir ļoti nozīmīga [[islāms|islāma]] vēsturē, jo tiek uzskatīta par pirmo lielo [[musulmaņi|musulmaņu]] uzvaru: šajā kaujā [[Muhameds|Muhameda]] vadītie musulmaņi pieveica [[kuraišīti|kuraišītus]], lai gan kuraišītu armija bija daudz lielāka par Muhameda sekotāju karaspēku?
* ... neraugoties uz sociālajām, ekonomiskajām un politiskajām pārmaiņām kopš [[Padomju Savienība|PSRS]] laikiem, 2023. gadā [[Latvija|Latvijā]] un [[Igaunija|Igaunijā]] bija vislielākais '''[[krievu diaspora]]s''' īpatsvars (aptuveni 22 % no visiem [[iedzīvotāji]]em) starp visām pasaules valstīm?
|2025-08-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Haeckel Cystoidea.jpg|border|right|150px]]}}
* ... viena no izmirušajām [[Adatādaiņi|adatādaiņu]] [[Klase (bioloģija)|klasēm]] '''[[jūras lodītes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ārīgi atgādina [[jūras lilijas]], taču atšķirībā no tām jūras lodītēm ķermenis bija lodveidīgs, nevis kausveidīgs?
* ... '''[[Ludviga un Maksimiliāna Minhenes universitāte|Ludviga un Maksimiliāna Minhenes universitāti]]''' ir absolvējuši 43 [[Nobela prēmija]]s laureāti?
* ... [[Pakistāna]]s [[Beludžistāna (province)|Beludžistānas provinces]] administratīvais centrs '''[[Kveta]]''' atrodas tuvu Pakistānas un [[Afganistāna]]s robežai, līdz ar to tā ir stratēģiski svarīga pilsēta saistībā ar reģiona drošības jautājumiem un robežkontroli?
|2025-08-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Marina Grande Capri.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Itālija]]s sala '''[[Kapri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[kūrorts|kūrortvieta]] kopš [[Romas Republika]]s laikiem?
* ... '''[[mormoņu ticība]]''', ko 19. gadsimta 20. un 30. gados aizsāka [[Džozefs Smits]], ir Pēdējo dienu svēto kustības reliģiskā tradīcija un teoloģija, par kuru nav vienprātības, vai tā ir [[sekta]], mistisks kults, jauna reliģija, baznīca, cilvēku grupa vai amerikāņu subkultūra?
* ... '''[[Āzijas attīstības banka]]s''' galvenā mītne atrodas [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Galvaspilsētas reģions (Filipīnas)|galvaspilsētas reģionā]], [[Mandalujonga|Mandalujongā]]?
|2025-08-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Strelitzia reginae 1.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] savvaļā augošajai '''[[karaliskā strelīcija|karaliskajai strelīcijai]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nav [[Stumbrs|stumbra]], bet daudzās [[lapas]] stingros, cietos, garos kātos veido varenu, 1—1,5 m augstu puduri?
* ... kopš '''[[kosmosa izpēte]]s''' straujas attīstības sākuma 20. gadsimta 60. gados '''[[planetoloģija]]''' spēj pētīt [[planēta]]s ne tikai veicot [[novērojums|novērojumus]] ar [[teleskops|teleskopiem]] no [[Zeme]]s, bet arī nosūtot [[starpplanētu zonde]]s?
* ... '''[[81. Zelta globusa balva]]s''' pasniegšanas ceremonijā visvairāk nominācijas, deviņas, ieguva filma &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot; un seriāls &quot;[[Pēctecība]]&quot;, kam sekoja &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot; ar astoņām nominācijām, ko atzina arī par [[Labākā drāmas filma (Zelta globusa balva)|labāko filmu drāmas kategorijā]]?
|2025-08-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Charles XIII of Sweden.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[1809. gads|1809. gada]] 7. martā [[Kārlstade|Kārlstadē]] sadumpojušās [[Zviedrija]]s karaspēka daļas virzījās uz [[Stokholma|Stokholmu]] un 13. martā ielauzās karaļa apartamentos un arestēja karaļa ģimeni; 29. martā [[Gustavs IV Ādolfs]] atteicās no troņa un [[Rigsdags]] par [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] iecēla viņa tēva brāli '''[[Kārlis XIII|Kārli XIII]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Īri|īru]] [[dzejnieki]] '''[[Tomass Makdona]]''' un '''[[Džozefs Plankets]]''' bija starp septiņiem cilvēkiem, kas parakstīja [[Īrijas Republika]]s dibināšanas proklamāciju, bet [[Lieldienu sacelšanās]] laikā bija vieni no tās līderiem, un par piedalīšanos sacelšanās notikumos tika [[Nāvessods|sodīti ar nāvi]]?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|2024. gada Pasaules čempionātā daiļslidošanā]]''' 40 gadu vecumā [[Kanāda]]s [[daiļslidotāja]] Dianā Stellato-Dudeka kļuva par vecāko sievieti, kas jebkad izcīnījusi zelta medaļu [[Pasaules čempionāts daiļslidošanā|pasaules čempionātā]]?
|2025-08-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Map of the Schengen Area.svg|border|right|200px]]}}
* ... [[Īrija]] un [[Kipra]] ir vienīgās [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstis, kas nav '''[[Šengenas zona|Šengenas zonā]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, taču Kipra ir apņēmusies tai pievienoties nākotnē?
* ... [[sērijveida slepkava]] un [[izvarotājs]] '''[[Staņislavs Rogoļevs]]''', kas veica noziegumus [[Latvija]]s teritorijā 20. gadsimta 80. gadu sākumā, veica uzbrukumus vismaz 21 sievietei, no kurām 10 tika noslepkavotas, līdz tika notverts [[Ulbroka|Ulbrokā]], atzīts par pieskaitāmu un ar tiesas lēmumu [[sodīts ar nāvi]] 1984. gadā?
* ... [[PSRS maršals]] '''[[Dmitrijs Jazovs]]''' bija [[Padomju Savienība]]s aizsardzības ministrs, līdz viņš tika arestēts par piedalīšanos [[Augusta pučs|1991. gada augusta pučā]]?
|2025-08-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of Philip the Arab. Saint-Petersburg, The State Hermitage Museum (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Filips Arābs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija pirmais [[arābi|arābu]] izcelsmes [[Senās Romas imperatori|Romas imperators]]?
* ... vecākais virsnieks, kurš izdzīvoja &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; katastrofā, '''[[Čārlzs Laigtolers]]''' vēlāk, jau kā atvaļināts flotes [[virsnieks]], tika apbalvots par dalību [[Denkerkas evakuācija|sabiedroto karaspēka evakuācijā no Denkerkas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā]]''' [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] ir [[Lagzdīnes pilskalns]], bet pirmais šajā nominācijā tika izvēlēts [[Veckuldīgas pilskalns]] [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]]?
|2025-08-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mount Apo view from Aeon Tower (Davao City; 11-26-2021).jpg|border|right|200px]]}}
* ... potenciāli aktīvais snaudošais [[stratovulkāns]] '''[[Apo]]''' [[Mindanao]] salā ir [[Filipīnas|Filipīnu]] augstākā virsotne{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Davao]] pilsēta ar Apo vulkānu fonā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[2019. gada Apvienotās Karalistes vispārējās vēlēšanas]]''' bija labvēlīgas [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvajai partijai]], izcīnot atpakaļ iepriekšējo [[Pārstāvju palāta]]s vairākumu, kas bija iegūts [[2015. gads|2015. gada]] vēlēšanās, un sasniedzot lielāko vairākumu kopš [[1992. gads|1992. gada]] vēlēšanām?
* ... [[Romas pāvests]] no 483. gada līdz 492. gadm '''[[Fēlikss III]]''' atteicās parakstīt [[Austrumromas imperators|Austrumromas imperatora]] Zenona dokumentu Henotikonu, kas iezīmēja sākumu [[Rietumu kristietība]]s un [[Austrumu kristietība]]s atdalīšanās procesam?
|2025-08-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jabbal An-Nour - Makkah (2241558560).jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Meka]]s ziemeļaustrumu pievārtē esošajam '''[[Džebel en Nūrs|Džebel en Nūra]]''' pakalnam {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir lielā nozīme [[islāms|islāma]] tradīcijā, jo tā virsotnē atrodas Hiras ala, kurā [[Erceņģelis Gabriels|Džibrils]] [[Muhameds|Muhamedam]] pavēstīja [[Korāns|Korāna]] pirmās atklāsmes?
* ... 16. un 17. gadsimtā notikušās '''[[Īrijas kolonizācija]]s''' ietvaros [[īri]]em piederošā zeme tika konfiscēta un nodota kolonistiem no [[Anglija]]s?
* ... '''''[[Whiskas]]''''' bija pirmais zīmols, kas izstrādāja vairākus [[kaķu barība]]s aromātus, kas palīdzēja nostiprināt uzņēmuma pozīcijas starptautiskajā tirgū?
|2025-08-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Long Live the USSR! Blueprint for the Brotherhood of all Working Classes of all the World's Nationalities! 1935 (51724375511).jpg|border|right|200px]]}}
* ... viena no '''[[padomju propaganda]]s''' iezīmēm ir vadoņa cildināšana, kas izraisīja [[personības kults|personības kultu]] rašanos{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] 1935. gada padomju propagandas plakāts, kurā [[Padomju Savienība]] attēlota kā [[Josifs Staļins|Staļina]] pārraudzīts &quot;visu pasaules tautību strādnieku šķiras brālības paraugs&quot;)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Krima]]s pussalā lietotais [[gotu valoda]]s [[dialekts]] jeb '''[[Krimas gotu valoda]]''' izzuda 18. gadsimta beigās?
* ... visizplatītākā '''[[reliģija Kanādā]]''' ir [[kristietība]] (vairāk nekā 50% iedzīvotāju), un lielākā [[konfesija]] ir [[katoļticība]]?
|2025-08-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Masatoshi Koshiba 2002.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Japāna]]s fiziķis '''[[Masatosi Kosiba]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[2002. gads|2002. gadā]] kopā ar Reimondu Deivisu ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] &quot;par pirmatklājēju ieguldījumu [[astrofizika|astrofizikā]], īpaši par kosmisko [[neitrīno]] noteikšanu&quot;?
* ... [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] naktī uz 5. decembri, kas bija [[PSRS Konstitūcija]]s diena, students '''[[Bruno Javoišs]]''' uzkāpa 76 metrus augstajā [[Rīga]]s radiotornī un [[Latvijas PSR karogs|Latvijas PSR karoga]] vietā uzvilka paša šūto sarkanbaltsarkano [[Latvijas karogs|Latvijas karogu]], tādējādi protestējot pret [[Latvija]]s [[Pārkrievošana|pārkrievošanu]]?
* ... '''[[Vācu Šveice]]''' aizņem aptuveni 65% valsts, un ir gan platības, gan iedzīvotāju skaita ziņā lielākā [[Šveice]]s daļa?
|2025-08-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Urban pigeon (22360225255).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[leikisms]]''' izpaužas kā balts kažoka, spalvu vai [[epiderma]]s krāsojums, bet nekad kā [[acis|acu]] pigmentācijas trūkums{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[mājas balodis]] ar leikismu)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[svatu valoda]]''' jeb sisvati ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Svatini]] un [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]?
* ... '''[[Numīdijas valsts]]''' izveidojās pēc [[Otrais pūniešu karš|Otrā pūniešu kara]], kad [[romieši]], sadarbojoties ar [[numīdieši]]em, novājināja [[Kartāga|Kartāgu]]; Numīdija kļuva par pirmo [[berberi|berberu]] valsti vēsturē?
|2025-08-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:গুরনাহ-ঢাকা-২০২৩.JPG|border|right|150px]]}}
* ... [[2021. gads|2021. gadā]] [[Tanzānija]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[rakstnieks]] '''[[Abdulrazaks Gurna]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par bezkompromisa un līdzcietīgo [[koloniālisms|koloniālisma]] seku un [[bēgļi|bēgļu]] likteņu izpēti attēlojumā starp kultūrām un kontinentiem&quot;?
* ... [[Romas pāvests]] '''[[Bonifācijs III]]''' tika ievēlēts jau 606. gadā, bet, gandrīz gadu aizkavējoties [[Konstantinopole|Konstantinopolē]], pilntiesīgi par pāvestu kļuva 607. gadā, kad viņa pontifikāts ilga no februāra līdz nāvei novembrī?
* ... '''[[Pekinas Universitāte]]''' ir viena no prestižākajām un vecākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Ķīna|Ķīnā]], kā arī pasaulē, regulāri atrodoties starp 50 labākajām [[Pasaules universitāšu akadēmiskais reitings|universitāšu reitingā]]?
|2025-08-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pysanky2011.JPG|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Lieldienu ola|Lieldienu olu]]''' krāsošana ir tradicionāls rituāls daudzās kultūrās, kur svin [[Lieldienas]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā saskaņā ar [[ukraiņi|ukraiņu]] tradīcijām krāsotas olas)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[2005. gads|2005. gadā]] '''[[Andidžona]]s''' pilsētā [[Fergānas ieleja|Fergānas ielejā]] notika masu protesti, kurus [[Uzbekistāna]]s valdība ar varu apspieda, pievēršot visas pasaules uzmanību [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] jautājumiem šajā valstī?
* ... '''[[2023. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā]]''' labākais no [[Latvija]]s [[daiļslidotāji]]em bija [[Deniss Vasiļjevs]], kurš izcīnīja 5. vietu, savukārt Sofija Stepčenko, ieņemot 11. vietu, uzrādīja labāko rezultātu Latvijas sieviešu daiļslidošanā kopš [[Angelina Kučvaļska|Angelinas Kučvaļskas]] 4. vietas 2016. gada čempionātā?
|2025-08-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Prionailurus viverrinus 01.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[zvejniekkaķis|zvejniekkaķi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} labi peld un pamatā barojas ar [[zivis|zivīm]] un citiem [[ūdens]] [[dzīvnieki]]em?
* ... [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] '''[[Valentīns (pāvests)|Valentīna]]''' pontifikāts ilga vien 40 dienas [[827. gads|827. gadā]] no augusta līdz oktobrim?
* ... '''[[vijas|vijām]]''' nav [[lapas|lapu]], un tās nespēj pašas sev radīt [[hlorofils|hlorofilu]], tāpēc tās parazitē uz citiem [[augi]]em?
|2025-08-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Maranta leuconeura 5zz.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[baltdzīslu maranta]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir centrālajā un austrumu [[Brazīlija|Brazīlijā]], taču tā plaši tiek audzēta arī kā [[telpaugs]]?
* ... '''[[2022. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā|2022. gada Eiropas čempionātā daiļslidošanā]]''', kas notika [[Tallina|Tallinā]], [[Latvija]]s sportists [[Deniss Vasiļjevs]] izcīnīja bronzas medaļu, kas ir augstākais sasniegums viņa [[daiļslidotājs|daiļslidotāja]] karjerā, taču visos programmas veidos uzvarēja [[Krievija]]s sportisti, kopā iegūstot 9 medaļas no 12 iespējamajām?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] 7. decembrī, kad [[Pērlhārboras bombardēšana|japāņi uzbruka Pērlhārborai]], līnijkuģi '''''[[USS Arizona (BB-39)|Arizona]]''''' skāra vairākas bruņas caururbjošas [[aviācijas bumba]]s, no kurām viena detonēja ar sprāgstvielu pildītā kuģa korpusa nodalījumā, nogremdējot līnijkuģi un nogalinot 1177 tā virsniekus un apkalpes locekļus?
|2025-08-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:West and East Germans at the Brandenburg Gate in 1989.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[1989. gada revolūcijas]]''' veicināja pasaulē lielākās [[komunisms|komunistiskās]] valsts [[Padomju Savienība]]s sabrukumu un atteikšanos no komunistiskajiem režīmiem daudzās pasaules daļās, dažās no kurām valdības gāza vardarbīgi{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Berlīnes mūra krišana]] [[1989. gads|1989. gada]] novembrī)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[2024. gada laikapstākļi Latvijā]]''' iegāja vēsturē kā vissiltākais gads novērojumu vēsturē (kopā ar [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadu]]); gada vidējā [[gaisa temperatūra]] [[Rīga|Rīgā]] bija +9,8 °C?
* ... viena no retajām ''[[film noir]]'' krāsu filmām '''&quot;[[Niagāra (filma)|Niagāra]]&quot;''' kopā ar citām [[1953. gads|1953. gada]] filmām &quot;[[Džentlmeņi izvēlas blondīnes]]&quot; un &quot;Kā apprecēt miljonāru&quot;, bija pirmās, kas padarīja [[Merilina Monro|Merilinu Monro]] par Holivudas seksa simbolu?
|2025-08-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dauģēnu ala un klintis.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[dabas parks|dabas parkā]] [[Salacas ieleja (dabas parks)|Salacas ieleja]] esošais ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais [[dabas piemineklis]] '''[[Dauģēnu klintis un alas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} iekļauj arī [[Dauģēnu Lielā ala|Dauģēnu Lielo alu]], kas ir garākā dabīgi veidojusies [[ala]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Baltija|Baltijā]]?
* ... '''[[2024. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā]]''', kas notika [[Kauņa|Kauņā]], bija pirmā reize, kad čempionāts norisinājās [[Lietuva|Lietuvā]]?
* ... pēc [[verdzība]]s atcelšanas 19. gadsimtā [[ASV]] un citur [[Amerika|Amerikā]] vergu '''[[plantācijas]]''' aizstāja lielas latifundijas, kurās izmantoja galvenokārt algotu un daļēji piespiedu darbu?
|2025-08-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Monaco - panoramio (138).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Montekarlo kazino]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} atklāts [[1865. gads|1865. gadā]] ar mērķi izvairīties no [[Monako]] valdošās Grimaldi ģimenes [[bankrots|bankrota]]; tradicionāli noteikts, ka pašiem Monako pilsoņiem aizliegts atrasties [[kazino]] telpās?
* ... 2023. gadā '''[[Polijas bruņotie spēki|Polijas bruņoto spēku]]''' sastāvā bija 202 tūkstoši profesionālo [[karavīri|karavīru]] un 350 tūkstoši teritoriālās aizsardzības kaujinieku?
* ... 2008. gada [[ASV]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Iepazīstieties, spartieši]]&quot;''' nopelnīja vairāk nekā 84 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 30 miljonu liela budžeta, bet saņēma ārkārtīgi negatīvas kritiķu un skatītāju atsauksmes, un 2009. gadā to nominēja [[Zelta avenes balva]]i piecās kategorijās?
|2025-09-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Frederic Passy.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[1901. gads|1901. gadā]] [[Francija]]s [[ekonomists]], [[diplomāts]] un miera aktīvists '''[[Frederiks Pasī]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņa darbu mūža garumā starptautiskajās miera konferencēs, diplomātijā un arbitrāžās&quot;; kopā ar [[Anrī Dināns|Anrī Dinānu]] viņi bija pirmie, kas izpelnījās šo apbalvojumu?
* ... [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ [[Starptautiskā Slidošanas savienība]] atcēla '''[[2021. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā|2021. gada Eiropas čempionātu daiļslidošanā]]''', kam bija jānotiek [[Horvātija]]s galvaspilsētā [[Zagreba|Zagrebā]], bet 2022. gadā tika paziņots, ka Zagreba kļūs par rīkotājpilsētu 2025. gada Eiropas čempionātam?
* ... pēc platības '''[[Arābijas tuksnesis]]''' ir piektais lielākais [[tuksnesis]] pasaulē, trešais lielākais smilšu tuksnesis pasaulē un lielākais tuksnesis [[Āzija|Āzijā]]?
|2025-09-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wil Lee-Wright foto Rein Traante2017 MG 0419 (32592903182).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Norvēģijas premjerministru uzskaitījums|Norvēģijas premjerministre]] laika posmā no 2013. līdz 2021. gadam '''[[Erna Sūlberga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[Norvēģija]]s [[parlaments|parlamentā]] Stortingā pirmo reizi tika ievēlēta 1989. gadā?
* ... vienā '''[[asins ziedošana]]s''' reizē tiek iegūti 450 ml [[asinis|asins]] un vēl 30 ml pārbaudei, lai veiktu dažāda veida analīzes un pārliecinātos, ka donors ir vesels un tā asinis derīgas?
* ... '''[[Lanao ezers]]''' ir [[Mindanao]] salas lielākais ezers, kā arī [[Filipīnas|Filipīnu]] dziļākais un otrs lielākais ezers?
|2025-09-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Agra 03-2016 10 Agra Fort.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Āgras forts]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kuru 16. gadsimtā pabeidza celt [[mogulu impērija]]s valdnieks [[Akbars Lielais]], bet 17. gadsimtā pārbūvēja [[Šahs Džahāns]], bija vairāku mogulu valdnieku rezidence?
* ... '''[[ziepju opera]]s''' radās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 20. gadsimta 30. gados kā radio [[raidluga]]s, kuru pārtraukumos atskaņoja veļas pulvera un [[ziepes|ziepju]] [[reklāma]]s, jo raidlugas sponsorēja higiēnas preču ražotāji?
* ... '''[[Silakalns|Silakalnu]]''' jeb Augsto kalnu [[Lietuva]]s pierobežā, [[Vilces pagasts|Vilces pagastā]] aprakstījis jau [[Kārlis fon Lēviss of Menārs]]; [[Augusts Bīlenšteins]] uzskatīja, ka pilskalns bija senās [[zemgaļi|zemgaļu]] zemes [[Silene (zeme)|Silenes]] centrs, tomēr [[Ernests Brastiņš]] to par pilskalnu neatzina?
|2025-09-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:RFK Jr. Portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... 26. ASV veselības un cilvēkresursu sekretārs [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] administrācijā '''[[Roberts Kenedijs jaunākais|Roberts Frensiss Kenedijs jaunākais]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[ASV ģenerālprokurors|ASV ģenerālprokurora]] un senatora [[Roberts Kenedijs|Roberta Kenedija]] dēls un ASV prezidenta [[Džons Kenedijs|Džona Kenedija]] un senatora [[Teds Kenedijs|Teda Kenedija]] brāļadēls?
* ... viens no '''[[centrbēdzes spēks|centrbēdzes spēka]]''' izpausmes veidiem ir [[Koriolisa spēks]], kas rodas [[Zeme]]s rotācijas rezultātā?
* ... '''[[universālais pamatienākums]]''' nav ieviests nevienā [[valsts|valstī]], kaut gan ir bijuši daudzi projekti, un ideja tiek apspriesta daudzviet?
|2025-09-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Carnation_cliff,_Mazsalaca.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[dabas parks|dabas parkā]] [[Salacas ieleja (dabas parks)|Salacas ieleja]] esošais ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais [[dabas piemineklis]] '''[[Neļķu klintis un alas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} iekļauj divas [[alas]] un [[avots|avotu]]: Mazsalacas Velnala atrodas uz dienvidiem no lielākā atseguma, bet lejpus tās atrodas Velna Skābumbaļļa — ala un avots?
* ... lielāko tiesu no '''[[Vilces pilskalns|Vilces pilskalna]]''' plakuma ir iznīcinājusi [[Vilces upe]]s [[erozija]]?
* ... [[Jaunskotija|Jaunskotijā]] dzimušais [[amerikāņi|amerikāņu]] jūrnieks, ceļotājs un rakstnieks '''[[Džošua Slokams]]''' bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē apkuģojis apkārt pasaulei?
|2025-09-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:(2022) วัดอรุณราชวรารามราชวรมหาวิหาร เขตบางกอกใหญ่ กรุงเทพมหานคร,Wat Arun Ratchawararam Ratchaworamahawiharn (cropped).jpg|border|right|200px]]}}
* ... kaut arī viens no [[Taizeme]]s galvaspilsētas [[Bangkoka]]s simboliem '''[[Vataruns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir celts vismaz 17. gadsimtā, tā centrālais elements — prangs celts 19. gadsimta sākumā, karaļu Ramas II un Ramas III valdīšanas laikā?
* ... 20. gadsimta 60. gadu vidū '''''[[Daily Mirror]]''''' ikdienas pārdošanas apjomi pārsniedza 5 miljonus eksemplāru, un kopš tā laika to nav spējis atkārtot neviens cits [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] ikdienas (kas neiznāk svētdienās) [[laikraksts]]?
* ... '''[[Gruzijas guberņa]]''' tika izveidota [[1801. gads|1801. gadā]] [[Gruzija]]s zemēs, kas saskaņā ar manifestu par Austrumgruzijas aneksiju kļuva par [[Krievijas Impērija]]s sastāvdaļu?
|2025-09-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Conium maculatum Hauxley 2.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[plankumainais suņstobrs|plankumainajam suņstobram]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir ārkārtīgi [[inde|indīga]] sula, kas satur koniīnu — vielu, kas ietekmē zīdītāju [[centrālā nervu sistēma|centrālo nervu sistēmu]], izraisot muskuļu paralīzi, kā rezultātā var apstāties [[elpošana]] un iestāties [[nāve]]?
* ... '''[[gaļas balodis|gaļas baložu]]''' audzēšana kā rūpnieciskās putnkopības nozare ir attīstīta [[ASV]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|sabiedroto]] [[karagūstekņi]] lietoja terminu '''&quot;[[elles kuģi]]s&quot;''', lai apzīmētu tirdzniecības kuģus, ko [[Japānas Impērija]] rekvizēja, lai pārvadātu karagūstekņus un piespiedu strādniekus uz dažādām Japānas kontrolē esošām vietām?
|2025-09-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sternula albifrons 2 - Little Swanport.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Latvijas Ornitoloģijas biedrība]] izraudzījās [[Piekraste|jūras piekrastē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] ligzdojošo '''[[mazais zīriņš|mazo zīriņu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} par [[Gada putns Latvijā|Gada putnu Latvijā]]?
* ... pēc [[Alžīrija]]s neatkarības iegūšanas 20. gadsimta 60. gadu sākumā gandrīz visi '''[[Franču Alžīrija]]s''' eiropiešu izcelsmes iedzīvotāji pameta valsti?
* ... [[1929. gads Latvijā|1929. gada]] 25. aprīlī [[Rīga|Rīgā]] notika '''[[Kulturālās tuvināšanās biedrība ar SPRS tautām|Kulturālās tuvināšanās biedrības ar SPRS tautām]]''' dibināšana; par biedrības priekšsēdētāju kļuva [[Rainis]], bet pēc viņa nāves vadību pārņēma [[Oto Skulme]], vēlāk to vadīja [[Pāvils Rozītis]], [[Jānis Jaunsudrabiņš]], [[Eduards Smiļģis]] un [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]]?
|2025-09-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Fuyu Persimmon (Diospyros Kaki).jpg|border|right|200px]]}}
* ... lai arī '''[[Japānas hurma]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[latviski|latviskais]] nosaukums norāda uz [[Japāna|Japānu]], tā dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ķīna (reģions)|Ķīna]]?
* ... [[Baltijas jūra]]s salās, [[Igaunija]]s rietumu un [[Skandināvija]]s dienvidaustrumu piekrastē sastopamais '''[[košsarkanais pērkonamoliņš]]''' ir arī [[Latvija|Latvijā]] ļoti reti sastopama suga — kopš 20. gadsimta 50. gadu beigām zināma atradne [[Venta]]s ielejā augšpus [[Kuldīga]]s?
* ... [[Fanerozojs|fanerozojā]] bija pieci lieli '''[[masveida izmiršana]]s''' gadījumi, bet [[Krīta-terciāra masveida izmiršana|pēdējā masveida izmiršana]] notika pirms aptuveni 65 miljoniem gadu, un tā vislabāk ir pazīstama ar [[Dinozauri|dinozauru]] izmiršanu?
|2025-09-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bay leaf pair443.jpg|border|right|200px]]}}
* ... daudzas '''[[lauru dzimta]]s''' augu [[suga]]s ir ļoti [[Indīgs augs|indīgas]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[lauru lapas]], ko izmanto [[kulinārija|kulinārijā]] kā [[garšaugs|garšaugu]])&lt;/small&gt;}}?
* ... sakarā ar augsto [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vasarā [[Persijas līcis|Persijas līča]] reģionā un [[Kataras futbola izlase]]s dalību [[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023. gada CONCACAF Zelta kausa izcīņā]] [[Katara|Katarā]] notikušais '''[[2023. gada Āzijas kauss futbolā]]''' tika pārcelts uz [[2024. gads sportā|2024. gada]] janvāri un februāri?
* ... 2005. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[politiskā trillera filma]] '''&quot;[[Tulks (filma)|Tulks]]&quot;''' ir pirmā filma, kas filmēta [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s galvenajā mītnē [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
|2025-09-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rettichschwarzrund.jpg|border|right|150px]]}}
* ... dažos avotos ir minēts, ka '''[[rutks]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[tīruma pērkone]]s [[pasuga]], turpretī citi autori uzskata, ka rutki un [[redīsi]] ir atsevišķa pērkoņu ģints [[suga]]?
* ... tāpat kā daudzām bezpriesteru piekrišanām, '''[[Vecticībnieku Pomoras baznīca]]i''' nav trīs līmeņu hierarhijas; [[vecticībnieki|vecticībnieku]] pomoriešu vidū pieņemtos [[Sakraments|sakramentus]] ([[Kristības|kristīšana]], grēksūdze) veic kopienas biedri?
* ... [[Irāna|Irānā]] un [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] sastopamajai '''[[tališu valoda]]i''' visradniecīgākā ir [[kurdu valoda]] (jo īpaši tās [[zazaki]], gorani un [[kurmandži]] dialekti)?
|2025-09-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wat Phra Sri Sanphet, Ayutthaya Historical Park, Thailand.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Ajutaja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija Ajutajas Karalistes galvaspilsēta, ar pārtraukumiem, no 1351. gada līdz 1767. gadam, kad to nopostīja [[birmieši]]?
* ... '''[[puritāņi]]''', kam bija nozīmīga loma [[Anglija]]s un agrīnās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, bija [[Anglija|angļu]] [[Protestantisms|protestanti]], [[Kalvinisms|kalvinisma]] sekotāji, kas neatzina oficiālās [[Anglikāņu baznīca]]s autoritāti?
* ... [[Bavārija]]s administratīvajā apriņķī '''[[Augšfrankonija|Augšfrankonijā]]''' ir vairāk nekā 200 [[alus darītava|alus darītavu]], kas brūvē aptuveni 1000 dažādu [[alus]] veidu, tāpēc tiek uzskatīts, ka apriņķī ir vislielākais alus darītavu blīvums uz vienu iedzīvotāju pasaulē?
|2025-09-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chlorociboria-aeruginascens.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 2024. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] izvēlēja '''[[zilzaļā hlorociborija|zilzaļo hlorociboriju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} par [[Gada sēne Latvijā|gada sēni]]?
* ... '''[[Vikipēdija serbhorvātu valodā|Vikipēdijas serbhorvātu valodā]]''' dalībnieki paši izvēlas, vai lietot [[Kirilica|kirilicu]] vai [[Latīņu raksts|latīņu rakstu]], pēdējā gadījumā izmantojot vai nu [[Serbu valoda|serbu]] vai [[Horvātu valoda|horvātu]] [[pareizrakstība|pareizrakstību]]?
* ... '''[[islāms Indonēzijā|islāmu Indonēzijā]]''' praktizē līdz pat 88 % valsts iedzīvotāju, tādējādi [[Indonēzijas Republika]] ir [[Musulmaņu pasaule|musulmaņu valsts]] ar vislielāko [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaitu]]?
|2025-09-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Škoda 16Ev.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvija]]s pārvadātāja AS &quot;[[Pasažieru vilciens]]&quot; elektrificētajos maršrutos kursējošais zemās grīdas [[elektrovilciens]] '''''[[Škoda 16Ev]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir izstrādāts, balstoties uz sērijā iepriekš ražotajiem '''''[[Škoda Transportation]]''''' ''7Ev'' un ''RegioPanter'' vilcieniem, kas tika piegādāti [[Čehija]]s un [[Slovākija]]s dzelzceļa operatoriem?
* ... [[1964. gads|1964. gada]] 26. aprīlī '''[[Tangaņika]]''' un [[Zanzibāra]] izveidoja Tangaņikas un Zanzibāras Apvienoto Republiku, ko tā paša gada 29. oktobrī pārdēvēja par [[Tanzānijas Apvienotā Republika|Tanzānijas Apvienoto Republiku]]?
* ... [[Jelgava|Jelgavā]] ir senas [[teātris|teātra]] spēlēšanas tradīcijas — pilsētā aktīvi darbojas amatierteātru kustība un tajā jau 20. gadsimta sākumā bija profesionālais teātris, bet '''[[Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris]]''' savu dzimšanas dienu skaita no Tautas teātra nosaukuma piešķiršanas [[1959. gads Latvijā|1959. gada]] 11. novembrī?
|2025-09-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2020-01-12 Alpine Skiing at the 2020 Winter Youth Olympics – Women's Giant Slalom – 1st run (Martin Rulsch) 421.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Francija|Francijā]] '''[[Dženifera Ģērmane]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} slalomā izcīnīja zelta medaļu, kas bija pirmais zelts junioru čempionātos [[Latvija]]s [[kalnu slēpošana]]s vēsturē (bronzu 1988. gadā izcīnīja viņas māte [[Ulla Ģērmane]], kas līdz meitas panākumiem tika uzskatīta par visu laiku labāko Latvijas kalnu slēpotāju)?
* ... '''[[PSRS konstitūcija]]''' piešķīra pilsoņiem dažas formālas tiesības, bet faktiski negarantēja tādas politiskās brīvības kā [[Vārda brīvība|vārda]], [[Pulcēšanās brīvība|pulcēšanās un biedrošanās]] brīvība?
* ... '''[[Vikipēdija tatāru valodā]]''' ir līdzīga [[Vikipēdija serbhorvātu valodā|serbohorvātu Vikipēdijai]], jo, tāpat kā tur, tajā var rakstīt gan [[Kirilica|kirilicā]], gan [[Latīņu raksts|latīņu]] rakstībā; sākotnēji projekts tika uzsākts latīņu rakstībā, taču vēlāk projektā tika uzsākta abu [[alfabēts|alfabētu]] līdzāspastāvēšana?
|2025-09-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mohammed Shahabuddin.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Bangladešas prezidents]] '''[[Mohameds Šahabudins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} piedalījās [[1971. gads|1971. gada]] Neatkarības karā, bet [[1975. gads|1975. gadā]] viņš tika ieslodzīts cietumā par protestu organizēšanu pēc Bangladešas pirmā prezidenta [[Mudžiburs Rahmans|Mudžibura Rahmana]] slepkavības [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]]?
* ... sākotnēji '''[[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausu futbolā]]''' bija paredzēts izspēlēt [[2023. gads sportā|2023. gada]] vasarā, taču nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ [[Kotdivuāra|Kotdivuārā]] šajā laikā turnīrs tika pārcelts uz [[2024. gads sportā|2024. gada]] janvāri un februāri?
* ... [[Eiropa]]s [[koloniālisms|koloniālo]] impēriju laikā [[Āfrika|Āfrikā]] vietējos savervētos karavīrus, kas tika saukti '''[[askari (militārpersona)|askari]]''', izmantoja [[Itālija]]s, [[Lielbritānija]]s, [[Portugāle]]s, [[Vācijas Impērija|Vācijas]] un [[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās]] armijas?
|2025-09-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Saleh al-Arouri at Russia–Hamas meeting, 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Sālahs el Arūri]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kurš tiek uzskatīts par vienu no [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobra ''[[Hamās]]'' uzbrukuma [[Izraēla]]i plānotājiem, tika nogalināts Izraēlas triecienā [[Libāna]]s galvaspilsētā [[Beirūta|Beirūtā]] [[2024. gads|2024. gadā]] [[Izraēlas-Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas un ''Hamās'' kara laikā]]?
* ... [[2005. gads Latvijā|2005. gadā]] [[Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapi|Latvijas Evaņģēliski Luteriskās baznīcas arhibīskaps]] [[Jānis Vanags (arhibīskaps)|Jānis Vanags]] izslēdza '''[[Juris Cālītis|Juri Cālīti]]''' no luteriskās baznīcas par to, ka viņš vadīja pasākuma &quot;[[Rīgas Praids]] 2005&quot; ietvaros organizēto dievkalpojumu [[Rīgas Anglikāņu baznīca|Anglikāņu baznīcā]]?
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] izvēlējās '''[[apdzira|apdziru]]''' par [[Gada augs Latvijā|Gada augu Latvijā]]?
|2025-09-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lincoln Cathedral viewed from Lincoln Castle.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Anglija]]s ziemeļdaļā esošajai '''[[Linkolnas katedrāle]]i''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[1311. gads|1311. gadā]] tika uzcelta torņa smaile, kas bija 160 metrus augsta, un līdz [[1549. gads|1549. gadam]], kad tā gāja bojā vētrā, katedrāle bija augstākā celtne pasaulē, par vairāk nekā 10 metriem pārspējot [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]?
* ... '''''[[Starlink]]''''' globālā [[sakaru pavadonis|sakaru pavadoņu]] sistēma, ko pārvalda un attīsta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmums ''[[SpaceX]]'', var nodrošināt ātrdarbīgu platjoslas [[internets|interneta]] piekļuvi vietās, kur tā ir bijusi neuzticama, dārga vai pilnīgi nepieejama?
* ... '''[[narcistiskie personības traucējumi|narcistiskajiem personības traucējumiem]]''' ir raksturīga ilgstoša pārspīlēta sajūta par savu nozīmību, pārmērīga vajadzība pēc apbrīnas un samazināta spēja just līdzi citiem cilvēkiem jeb piedzīvot [[empātija|empātiju]]?
|2025-09-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:King Ferdinand of Romania 2.jpg|border|right|150px]]}}
* ... atšķirībā no sava [[Vācijas Impērija|Vāciju]] atbalstošā tēvoča Karola I [[Rumānijas Karaliste]]s karalis '''[[Ferdinands I (Rumānija)|Ferdinands I]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}? saglabāja neitrālu nostāju, un [[1916. gads|1916. gadā]] Rumānija iesaistījās [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] [[Antante]]s pusē?
* ... '''[[Galda teniss 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|galda tenisā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja zelta medaļas visos piecos sacensību veidos?
* ... 16. gadsimtā [[Eiropa]]s dižciltīgo '''[[Oldenburgas dinastija]]''' sadalījās vairākos atzaros; pie viena no tiem — [[Gliksburgas dinastija|Šlēsvigas-Holšteinas-Zonderburgas-Gliksburgas dinastijas]] mūsdienās pieder [[Dānijas karaļi]] un [[Norvēģijas karaļi]]?
|2025-09-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Huperzia selago 1.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[apdziras|apdzirām]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, atšķirībā no citiem [[staipekņi]]em, [[sporas|sporu]] nesēji (sporangiji) atrodas starp lapām — visbiežāk [[stumbrs|stumbra]] vidusdaļā, nevis vālītēs zaru galotnēs?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[žurnālists]], [[PSRS]] diplomāts, [[VDK]] un [[CIP]] dubultaģents '''[[Imants Lešinskis]]''' 1978. gada 3. septembrī pieprasīja patvērumu [[ASV Valsts departaments|ASV Valsts departamentā]] un pārbēga uz [[ASV]]?
* ... 2023. gadā '''[[Leons Kozlovskis]]''' [[motokross|motokrosā]] aizvadīja savu 36. sezonu, izcīnot devīto Latvijas čempiona titulu savā karjerā un ''MX Open'' klasē viņš palika nepārspēts jau trešo sezonu pēc kārtas?
|2025-09-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Edward Mills Purcell.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[1952. gads|1952. gadā]] '''[[Edvards Milss Pērsels]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kopā ar [[Fēlikss Blohs|Fēliksu Blohu]] ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] &quot;par jaunu metožu izveidošanu precīziem [[kodolu magnētiskā rezonanse|kodolu magnētisma]] mērījumiem un ar to saistītajiem atklājumiem&quot;?
* ... [[ASV]] aeronautikas kompāniju '''''[[Blue Origin]]''''' 2000. gadā nodibināja ''[[Amazon]]'' izveidotājs [[Džefs Beizoss]], bet [[2021. gads kosmonautikā|2021. gadā]] tās suborbitālā raķete ar kapsulu ''[[New Shepard]]'' veica pirmo lidojumu ar pasažieriem, to skaitā ''Blue Origin'' īpašnieku Beizosu?
* ... [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] '''[[Adeodāts I|Adeodāta I]]''' pontifikāta laikā bija daudz politisku un reliģiozu sarežģījumu, jo [[Austrumromas impērija]] karoja ar [[ostgoti]]em, kas skāra arī [[Roma|Romu]], kur uzturējās pāvests?
|2025-09-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hereford Cathedral Exterior from NW, Herefordshire, UK - Diliff.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Anglija]]s rietumos esošajā '''[[Herefordas katedrāle|Herefordas katedrālē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir bagātīga [[viduslaiki|viduslaiku]] grāmatu [[bibliotēka]], to starpā lielākā zināmā saglabātā viduslaiku [[karte]] — ''Hereford Mappa Mundi'', kā arī [[Lielā brīvības harta]]?
* ... 2009. gadā Beļģijas [[motokrosists]] Joriss Hendrikss kopā ar latvieti '''[[Kaspars Liepiņš|Kasparu Liepiņu]]''' tika kronēti par Pasaules čempioniem, gāžot no troņa Danielu Vilemsenu, kurš pirms tam blakusvāģu klasē uzvarēja sešas sezonas pēc kārtas, un līdz ar to Liepiņš kļuva par ceturto latvieti ar Pasaules čempionāta zelta medaļu blakusvāģu motokrosā?
* ... '''[[panģermānisms|panģermānisma]]''' politiku [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] agresīvā formā centās īstenot [[Vācijas kanclers]] [[Ādolfs Hitlers]], veicot [[Sudetu aneksija|Sudetu aneksiju]], [[Austrijas anšluss|Austrijas anšlusu]], veicinot [[vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu izceļošanu no Baltijas valstīm]]?
|2025-09-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Prins Christian til Danmark 2021.JPG|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Dānijas kroņprincis Kristians|kroņprincis Kristians]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} par [[Dānija]]s troņmantnieku kļuva pēc vecmammas [[Margrēte II|Margrētes II]] atkāpšanās no troņa [[2024. gads|2024. gada]] 14. janvārī, troni nododot savam vecākajam dēlam un Kristiana tēvam [[Frederiks X|Frederikam X]]?
* ... [[Lielbritānijas bruņotie spēki|Lielbritānijas bruņoto spēku]] '''[[Iebrukums Islandē (1940)|iebrukums Islandē]]''' sākās [[1940. gads|1940. gada]] 10. maija rītā ar britu karaspēka izsēdināšanu galvaspilsētā [[Reikjavika|Reikjavikā]]; viņi ātri ieņēma stratēģiski svarīgus objektus, atvienoja sakaru centrus un arestēja [[Vācija]]s pilsoņus, bet pēc tam ātri ieņēma citas apdzīvotās vietas?
* ... [[Itāļi|itāļu]]-[[Franči|franču]] [[aktrise]]s, [[scenāriste]]s un [[režisore]]s '''[[Valērija Bruni Tedeski|Valērijas Bruni Tedeski]]''' māsa [[Karla Bruni]] arī ir [[dziedātāja]] un aktrise, kā arī bijušā [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Nikolā Sarkozī]] sieva?
|2025-09-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Concilio Trento Museo Buonconsiglio.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Tridentes koncils]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kas tika organizēts vairākās sesijās ar pārtraukumiem no [[1545. gads|1545.]] līdz [[1563. gads|1563. gadam]], bija sasaukts, lai organizētu [[kontrreformācija|kontrreformāciju]] pret [[protestantisms|protestantu]] kustību?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] sākoties, [[Zviedrija]] bija saglabājusi [[neitralitāte|neitralitāti]] [[Starptautiskās attiecības|starptautiskajās attiecībās]] vairāk nekā 100 gadus kopš [[Napoleona kari|Napoleona karu]] beigām, un ģeopolitiskais novietojums un manevrēšana palīdzēja arī '''[[Zviedrija Otrajā pasaules karā|Zviedrijai Otrajā pasaules karā]]''' saglabāt neitralitāti?
* ... '''[[kurpīšu ģints]]''' sugas ir [[indīgie augi|indīgi augi]], tajos ir indīgie [[alkaloīdi]], kas ir nāvējoši gan cilvēkam, gan dzīvniekiem?
|2025-09-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Glika ozoli Alūksnē.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[1685. gads Latvijā|1685.]] un [[1689. gads Latvijā|1689. gadā]] '''[[Glika ozoli|Glika ozolus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[Alūksne|Alūksnē]] iestādīja [[Ernsts Gliks]], noslēdzot darbu pie [[Vecā Derība|Vecās]] un [[Jaunā Derība|Jaunās Derības]] [[latviešu valoda|latviešu]] tulkojuma, un tie ir vieni no nedaudzajiem dižozoliem [[Latvija|Latvijā]], kuriem zināms stādīšanas gads?
* ... [[1896. gads|1896. gada]] 27. augustā tā dēvētajā [[Anglijas—Zanzibāras karš|Anglijas—Zanzibāras karā]] tika gāzts [[sultāns]] Halīds bin Bargāšs, un '''[[Zanzibāras Sultanāts|Zanzibāras Sultanāta]]''' troni ieņēma [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]] tīkams valdnieks?
* ... '''[[Derības šķirsts]]''', ko saskaņā ar [[Izceļošanas grāmata|Izceļošanas grāmatu]] [[Mozus]] saņēma [[Sīnājs|Sīnāja kalnā]], nav saglabājies līdz mūsdienām; pastāv daudz dažādu spekulāciju un mīklu, vai vispār šāds šķirsts ir pastāvējis?
|2025-09-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Carnation cliff, Mazsalaca.jpg|border|right|200px]]}}
* ... par pirmo '''[[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]''' [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] nosauca [[Neļķu klintis]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, bet [[2025. gads Latvijā|šogad]] tā ir [[Pūsēnu kalns]]?
* ... Britānijas iekarošana sākās [[43. gads|43. gadā]] un lielā mērā tika pabeigta līdz 60. gadu beigām, padarot '''[[Britānija (Romas impērijas province)|Britāniju]]''' par vienu no [[Romas impērija]]s perifērijas [[Senās Romas province|provincēm]]?
* ... '''[[2024. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles]]''', kas notika no {{dat||1|19|G|bez}} līdz 1. februārim Kanvondo provincē, [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], bija pirmās ziemas jaunatnes olimpiskās spēles, kas notika ārpus [[Eiropa]]s, un kopumā trešās jaunatnes olimpiskās spēles [[Āzija|Āzijā]]?
|2025-09-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wilhelmine schroeder-devrient.jpg|border|right|150px]]}}
* ... viena no redzamākajām [[vācieši|vācu]] 19. gadsimta [[operdziedātāja|operdziedātājām]] '''[[Vilhelmīne Šrēdere-Devrienta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 1850. gadā salaulājās ar [[Voldemārs fon Boks|Voldemāra fon Boka]] brāli Heinrihu fon Boku un apmetās uz dzīvi [[Trikāta|Trikātā]], kur dzīvoja līdz 1858. gadam?
* ... 170 metrus garā '''[[Vinčesteras katedrāle]]''' [[Anglija]]s dienvidos ir garākā [[viduslaiki|viduslaikos]] uzbūvētā [[katedrāle]] pasaulē; citu starpā šeit apglabāti karalis [[Knuds I Lielais]] un rakstniece [[Džeina Ostina]]?
* ... [[Skoti|skotu]] [[aktrise]] '''[[Kellija Makdonalda]]''' kino debiju piedzīvoja [[Denijs Boils|Denija Boila]] 1996. gada filmā &quot;[[Vilcienvakte]]&quot;?
|2025-09-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:János Kádár (fototeca.iiccr.ro).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Jānošs Kādārs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par Ungārijas Sociālistiskās strādnieku partijas pirmo sekretāru un [[Ungārijas Tautas Republika]]s Ministru padomes priekšsēdētāju pēc [[1956. gada Ungārijas revolūcija]]s un saglabāja savu amatu līdz pat [[1988. gads|1988. gadam]]?
* ... sākot ar Ptolemaja IV Filopatora valdīšanas laiku, '''[[Ptolemaju valsts]]''' vara vājinājās, bet tā pastāvēja līdz [[Oktaviāns|Oktaviāna]] iekarošanai 30. gadā p. m. ē., un pēc tam kļuva par [[Romas impērija]]s Ēģiptes [[Senās Romas province|provinci]]?
* ... [[melanoma]] ir visbīstamākais '''[[ādas vēzis|ādas vēža]]''' veids, jo tas attīstās [[melanocīts|melanocītos]], šūnās, kas ražo pigmentu, kas piešķir krāsu [[āda]]i, [[mati]]em un [[acis|acīm]]; tā var ātri izplatīties citos ķermeņa audos un orgānos un var būt letāla, ja netiek agrīni diagnosticēta un ārstēta?
|2025-09-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pha That Luang, July 2023.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pie [[Laosa]]s galvaspilsētas [[Vjenčana]]s esošā apzeltītā [[budisms|budistu]] [[stūpa]] '''[[Pātātluāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir viens no Laosas simboliem, attēlota valsts ģerbonī?
* ... galvenā dievība [[zoroastrisms|zoroastrismā]] '''[[Ahura Mazda]]''' tiek uzskatīts par absolūtu, visvarenāko un visgudrāko būtni, kura pārvalda pasaules kārtību un simbolizē labestību, [[gudrība|gudrību]] un [[taisnīgums|taisnīgumu]]?
* ... Pierīgas '''[[Sužu muiža|Sužu muižā]]''' no 1953. līdz 1991. gadam bija izvietota [[Padomju armija]]s kara daļa, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] šo īpašumu atguva Latvijas valsts un izvietoja tur [[Latvijas Sauszemes spēki|Latvijas armijas]] Sužu izlūkdienesta bataljonu?
|2025-09-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ononis repens - img 18789.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ložņu blaktene]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sporādiska suga; ilggadīgi noturīga populācija ir tikai pie [[Venta]]s ietekas jūrā?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] melnā [[kinokomēdija]], kuras režisors ir [[Jorgs Lantims]], '''&quot;[[Nabaga radības]]&quot;''' guva lielu kritiķu atzinību, un to atzina par vienu no 2023. gada labākajām filmām gan [[Amerikas Kinoinstitūts]], gan [[Nacionālā kinofilmu pārraudzīšanas padome]]?
* ... lai arī parasti '''[[pasažieru kuģis|pasažieru kuģi]]''' ietilpst [[Tirdzniecības flote|tirdzniecības flotē]], tie ir bijuši izmantoti kā karaspēka pārvadātāji un, pildot šādus uzdevumus, tikuši mobilizēti kā [[Karakuģis|karakuģi]]?
|2025-10-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tomahawk Block IV cruise missile -crop.jpg|border|right|200px]]}}
* ... tā kā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tāla darbības rādiusa raķete '''''[[Tomahawk]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} lido ar zemskaņas ātrumu, nevar manevrēt ar lielu pārslodzi un nevar izmantot mānekļus, to var iznīcināt modernas [[Pretgaisa aizsardzība|pretgaisa]] un pretraķešu aizsardzības sistēmas?
* ... '''[[Reihstāga dedzināšana]]i''' [[1933. gads|1933. gada]] 27. februārī bija liela nozīme [[Nacisti|nacistu]] varas nostiprināšanā [[Trešais reihs|Vācijā]]; saskaņā ar oficiālo versiju dedzināšanu bija sarīkojis holandiešu [[Komunisms|komunists]] Marinuss van der Lube, par ko viņam tika piespriests [[nāvessods]]?
* ... '''[[Jaunzēlandes demogrāfija]]''' ir unikāla [[Rietumu pasaule|Rietumu pasaulē]] ar tās iedzīvotāju augsto etniski jaukto [[laulības|laulību]] līmeni?
|2025-10-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Stende Evangelic Lutheran Church.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Stendes luterāņu baznīca]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir celta ar pārtraukumiem no 1668. līdz 1751. gadam un kopš tā laika nav paplašināta vai pārbūvēta, tikai vairākkārt remontēta?
* ... '''[[Karolingu impērija]]''' [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] izveidojās [[800. gads|800. gada]] 25. decembrī, kad pāvests [[Leons III]] [[Roma|Romā]] kronēja [[franku valsts]] karali [[Kārlis Lielais|Kārli Lielo]] ar imperatora kroni?
* ... mazākā daļa '''[[aleuti|aleutu]]''' runā aleutu valodā, bet lielākoties tie lieto [[Angļu valoda|angļu valodu]], kā arī [[Krievu valoda|krievu]] valodu [[Krievija]]s [[Kamčatkas novads|Kamčatkas novadā]]?
|2025-10-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DP &quot;Daugavas Vārti&quot;.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Daugavas vārti]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[Daugava]]s senlejas sašaurinājums starp [[Latgales augstiene|Latgales]] un [[Augšzemes augstiene|Augšzemes augstienēm]], kur senieleja sašaurinās no 2,7 kilometriem līdz 500 metriem, bet abos upes krastos izveidojušās vairāk nekā 40 metrus augstas kraujas — Slutišku krauja un Ververu krauja?
* ... ieceļojot [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]], '''[[senslāvi]]''' [[pārtautošana|pārtautoja]] [[Austrumgalindi|austrumgalindus]], [[Merieši|meriešus]], [[Meščeri|meščerus]], [[Muromieši|muromiešus]] un daudzas citas [[balti|baltu]] un [[Somugri|somugru]] pirmtautas, kas veicināja [[austrumslāvi|austrumslāvu]] kā atsevišķa [[slāvi|slāvu]] atzara nostiprināšanos?
* ... [[1846. gads|1846. gada]] 13. maijā starp [[ASV—Meksikas karš|ASV un Meksiku sākās karš]], un 1846. gada 14. jūnijā [[Kalifornija|Kalifornijā]] dzīvojošie amerikāņu kolonisti pēc kapteiņa [[Džons Frimonts|Džona Frimonta]] iniciatīvas sacēlās pret [[Meksika|Meksiku]] un pasludināja '''[[Kalifornijas Republika|Kalifornijas Republiku]]'''?
|2025-10-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Trifolium fragiferum.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[zemeņu āboliņš]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[Eiropa|Eiropā]] plaši sastopama [[Āboliņi|āboliņu ģints]] suga, bet [[Latvija|Latvijā]] sastopama reti un salveidīgi, tikai dažviet [[Baltijas jūra]]s un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Ukraina]]s [[dokumentālā filma]] '''&quot;[[20 dienas Mariupolē]]&quot;''' saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā dokumentālā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā dokumentālā filma]]&quot; un [[77. BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] kategorijā &quot;Labākā dokumentālā filma&quot;?
* ... [[Angola]]s [[eksklāvs]] '''[[Kabindas province]]''' atrodas starp [[Kongo Republika|Kongo Republiku]] un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātisko Republiku]], bet rietumos to apskalo [[Atlantijas okeāns]]?
|2025-10-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of the Republic of Yucatan.svg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Jukatanas Republika]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;}}, kas no [[Meksika]]s atdalījās pēc [[federālisms|federālisma]] atcelšanas, pastāvēja no [[1841. gads|1841.]] līdz [[1848. gads|1848. gadam]]?
* ... '''[[stostīšanās]]''' visbiežāk sākas [[bērnība|bērnībā]], parasti vecumā no 2 līdz 6 gadiem, kad [[runa]]s un valodas prasmes attīstās, taču tā var parādīties arī pieaugušo vecumā, ko dažkārt izraisa traumas vai citi veselības traucējumi?
* ... pirms 154—150 miljoniem gadu, [[jura (periods)|juras perioda]] beigās dzīvojušie '''[[brahiozauri]]''' bija masīvi [[zauriegurņa dinozauri]], tie bija 18—22 metrus augsti, un to masa sasniedza 47 tonnas?
|2025-10-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Video Irish Yellow Slug (Limacus maculatus) with slug mites (28919510073).jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[zaļganais kailgliemezis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[Sveša suga|sveša]] [[gliemeži|gliemežu]] suga, kas pirmo reizi konstatēta 2010. gadā, un, lai noskaidrotu sugas izplatību, Latvijas Malakologu biedrība zaļgano kailgliemezi pasludināja par [[2024. gads Latvijā|2024. gada]] [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemi]]?
* ... mūsdienās [[vēsturnieki|vēsturnieku]] vidū nav vienota uzskata par senās zemes '''[[Punta]]s''' atrašanās vietu; populārākās [[hipotēze]]s ir [[Eritreja]], [[Džibutija]], [[Etiopija]]s ziemeļaustrumi, [[Somālija]], [[Sudāna]]s ziemeļaustrumi, bet Somālijas reģions [[Puntlenda]] savu vārdu ir ieguvis no Puntas?
* ... visvairāk čempionu titulus '''[[UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā|UEFA Eiropas čempionātā telpu futbolā]]''' ir izcīnījusi [[Spānija]] — septiņus?
|2025-10-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Patto-acciaio.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Tērauda pakts]]''' kļuva par sākumpunktu [[Trešais reihs|Vācijas]] un [[Itālija]]s izveidotajam militārajam un politiskajam blokam [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma priekšvakarā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā pakta parakstīšana)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] dalībai [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] apvienībai '''&quot;[[Tauta. Zeme. Valstiskums.]]&quot;''' pievienojās bijušais [[VL-TB/LNNK|Nacionālās apvienības]] politiķis [[14. Saeima]]s deputāts [[Aleksandrs Kiršteins]] un kļuva par saraksta pirmo numuru, tomēr apvienība vēlēšanās saņēma vien 0,58% vēlētāju balsu?
* ... [[Latvijas—Igaunijas basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] kapteinis un rezultatīvākais spēlētājs '''[[Artūrs Ausējs]]''' nav spēlējis jaunatnes izlasēs, toties no 2017. līdz 2019. gadam bija pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs?
|2025-10-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Trifolium campestre kz01.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz '''[[lauka āboliņš|lauka āboliņa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robežas, tas ir sastopams reti — tikai valsts rietumu daļā?
* ... tā kā [[Taizeme|Taizemē]] un [[Laosa|Laosā]] atšķiras autoceļu puse, kurā pārvietojas autotranports, '''[[Pirmais Taizemes—Laosas Draudzības tilts|Pirmā Taizemes—Laosas Draudzības tilta]]''' Laosas pusē atrodas vieta, kur braukšanas puses mainās?
* ... '''[[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]]''' notiks no [[2025. gads sportā|2026. gada]] 18. janvāra līdz 8. februārim [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]], kas ir pirmā reize, kad [[UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā|Eiropas čempionātu futzālā]] rīko divās valstīs?
|2025-10-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Color Photographed B-17E in Flight.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pirms [[Pērlhārboras bombardēšana|Japānas uzbrukuma Pērlhārborai]] [[ASV Gaisa spēki|ASV Gaisa spēkos]] darbojās nedaudz mazāk par 200 '''''[[B-17 Flying Fortress]]''''' lidmašīnām{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, taču ražošana ievērojami paātrinājās, un ''B-17'' kļuva par pirmo patiesi masveidā ražoto lielo lidmašīnu, kas piedzīvoja cīņu visos [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] karadarbības teātros?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un citās valstīs, kas pieņēmušas anglosakšu mērvienības sistēmu, lietotā '''[[unce]]''' ir līdzvērtīga 28,349523125 [[grams|gramiem]]?
* ... [[Itālija]]s [[Futbols|futbola]] C sērijas klubā '''''[[Catania FC]]''''', kas ir aizvadījis 17 sezonas [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijā]], kopš 2023. gada spēlē latviešu [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Klāvs Bethers]]?
|2025-10-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Spinulum canadense iNat 227208297.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir '''[[mainīgais staipeknis|mainīgā staipekņa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[izplatības areāls|izplatības areāla]] dienvidu mala, tādēļ tas sastopams ļoti reti, ir zināmas tikai dažas atradnes?
* ... '''[[nacionālā norobežošana Padomju Savienībā]]''' bija pamatota ar [[Ļeņinisms|ļeņinismā]] paustajām domām par tautu pašnoteikšanās tiesībām, nodrošinot dažādām tautībām ne tikai kultūras telpu, bet arī administratīvās teritorijas un kaut kādā mērā patstāvīgu [[Ekonomika|tautsaimniecisko]] darbību?
* ... '''[[tīģerlauva]]s''' [[tēviņš|tēviņi]] vienmēr ir sterili, bet [[mātīte]]s nav?
|2025-10-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tukuma ezers.jpg|border|right|200px]]}}
* ... mākslīgi uzpludinātais '''[[Tukuma ezers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 1920. gados)&lt;/small&gt;}} bija pilsētas rota un viena no populārākajām pilsētnieku atpūtas vietām, un tieši dēļ ezera sauklis &quot;Uz Tukumu pēc smukuma!&quot; kļuva populārs; mūsdienās tā vietā atrodas dūksnainas [[pļava]]s?
* ... no kopējā balsojošo skaita '''[[2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendums|2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendumā]]''' 98,83 % nobalsoja par neatkarīgas [[Dienvidsudāna]]s valsts izveidi?
* ... [[peptīdi|peptīdu]] [[hormoni|hormons]] '''[[glikagons]]''' darbojas pretēji [[insulīns|insulīnam]], paaugstinot [[glikoze]]s līmeni [[asinis|asinīs]]?
|2025-10-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Securigera varia 145938672.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[mainīgā vainadzīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sastopama arī [[Latvija]]s teritorijā — to uzskata par no kultūras vai adventīvā ceļā ieviesušos [[Latvijas flora|vietējā florā]], un tā ir pārsvarā sastopama valsts centrālajā un austrumu daļā?
* ... aptuveni 86 % '''[[filipīnieši|filipīniešu]]''' ir [[katoļi]], bet 10 % — [[musulmaņi]], galvenokārt [[Filipīnas|Filipīnu]] dienvidos?
* ... '''[[Lordu palāta]]''' bija dominējošais spēks [[Lielbritānija]]s politiskajā sistēmā līdz [[1833. gads|1833. gadam]], kad Lordu palāta izteica neuzticību valdībai, bet tā neatkāpās, jo [[Pārstāvju palāta]] to atbalstīja; tādējādi sāka veidoties jauna ieraža: valdība neatkāpās no amata, ja tai Lordu palāta izteica neuzticības balsojumu, kamēr vien tā saglabāja Pārstāvju palātas uzticību?
|2025-10-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wodaabe during Gerewol, Cure Salee, In-Gall, Niger (15380276990).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[fuli|fulu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kopējais skaits tiek lēsts ap 38,6 miljoniem, no kuriem mazliet mazāk par pusi dzīvo [[Nigērija|Nigērijā]]?
* ... '''[[Trīs karaļvalstu karš]]''' bija virkne savstarpēji saistītu konfliktu [[Anglija|Anglijā]], [[Skotija|Skotijā]] un [[Īrija|Īrijā]] laikā no 1639. līdz 1651. gadam, kad šīs valstis tika uzskatītas par atsevišķām karalistēm [[Čārlzs I Stjuarts|Čārlza I]] personālūnijas ietvaros?
* ... [[itāļi|itāļu]] [[rakstnieks]] un [[tulkotājs]] '''[[Karlo Kollodi]]''', kura slavenākais darbs ir &quot;[[Pinokio piedzīvojumi]]&quot;, rakstīja arī politiski satīriskus darbus, kā arī [[tulkojums|tulkojumus]] un iesaistījās [[žurnālistika|žurnālistikā]]?
|2025-10-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Getulio Vargas (1930).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[1945. gads|1945. gadā]] ilggadējais [[autoritārisms|autoritārais]] [[Brazīlijas prezidents]] '''[[Žetuliu Vargass]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika gāzts [[militārs apvērsums|militārā apvērsumā]], tomēr [[1951. gads|1951. gadā]] viņu atkal ievēlēja par prezidentu, līdz [[1954. gads|1954. gadā]], reaģējot uz politisko spriedzi un apsūdzībām, izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] nošaujoties?
* ... [[2018. gads Latvijā|2018. gadā]] Jumpravas vidusskola tika reorganizēta, mainot nosaukumu uz '''[[Jumpravas pamatskola|Jumpravas pamatskolu]]'''?
* ... [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]]s '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' pasaules pirmizrāde notika [[2024. gads kino|2024. gada]] 22. maijā '''[[2024. gada Kannu kinofestivāls|77. Kannu kinofestivālā]]'''?
|2025-10-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:John Pettie Puritan Roundhead.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Anglijas pilsoņu karš|Anglijas pilsoņu kara]] karojošās puses dēvēja par '''&quot;[[apaļgalvji]]em&quot;''' un '''&quot;[[kavalieri]]em&quot;'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā &quot;apaļgalvis&quot; Džona Petija gleznā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Impilte]]''' pie [[Sventāja (upe)|Sventājas upes]] mūsdienu [[Lietuva]]s teritorijā bija senās [[Kursa (valsts)|Kursas]] [[Duvzare]]s zemes galvenais pilskalns?
* ... no 2001. līdz 2018. gadam [[Panamas futbola izlase|Panamas futbola izlasē]] 108 spēles aizvadījušais '''[[Luiss Tehada]]''' nomira no [[miokarda infarkts|sirdslēkmes]] {{dat|2024|1|28||bez}} pēc futbola spēles 41 gada vecumā?
|2025-10-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Teodors Amtmanis.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] laikā [[Alfreds Amtmanis-Briedītis|Alfreda Amtmaņa-Briedīša]] brāli [[aktieris|aktieri]] un [[režisors|režisoru]] '''[[Teodors Amtmanis|Teodoru Amtmani]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} apcietināja, apsūdzēja un kopā ar citiem [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|Maskavas latviešu teātra &quot;Skatuve&quot;]] darbiniekiem 1938. gada 3. februārī nošāva?
* ... 5,3 [[kilometri|kilometrus]] garā [[Vīne]]s '''[[Ringštrāse]]''' ir izbūvēta bijušo pilsētas nocietinājumu vietā, aptverot pilsētas vecāko daļu — [[Vīnes Iekšpilsēta|Vīnes Iekšpilsētu]]?
* ... 1994. gada [[ASV]] filmas '''&quot;[[Krauklis (1994. gada filma)|Krauklis]]&quot;''' uzņemšanas laikā notika incidents, kurā gāja bojā galvenās lomas atveidotājs [[Brendons Lī]], bet tā kā pirms viņa nāves uzņēma lielāko daļu ainu ar viņa piedalīšanos, filmu pabeidza pārrakstot scenāriju, kā arī izmantojot dublierus, [[kaskadieris|kaskadierus]] un digitālos efektus?
|2025-10-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Conferencia de prensa del Presidente de México - Miércoles 24 de junio de 2020 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Meksika]]s prezidents laika posmā no 2018. līdz 2024. gadam '''[[Andress Manuels Lopess Ovradors]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kurš bija [[kreisa politika|kreisās]] un [[centriski kreisa politika|centriski kreisās politikas]] pārstāvis, ir pazīstams ar [[populisms|populistisko]] pieeju un apņēmību ieviest sociālās reformas Meksikā?
* ... '''[[Pasaules čempionāts kamaniņu sportā]]''' divreiz ir noticis [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] [[Latvija|Latvijā]]: 2003. un 2015. gadā?
* ... no [[2022. gads|2022. gada]] 24. februāra līdz 24. maijam, sākoties [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumam Ukrainā]] un aktīvai [[Karš|karadarbībai]], '''[[Harkivas metro]]''' uz laiku tika apturēts, un stacijas tika izmantotas kā [[bumbu patvertne]]s?
|2025-10-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brandon lee (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris|aktiera]] un cīņas mākslu meistara '''[[Brendons Lī|Brendona Lī]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} karjeru salīdzina ar viņa tēva [[Brūss Lī|Brūsa Lī]] karjeru, jo abi nomira jauni pirms viņu popularitāti atnesušo filmu izdošanas?
* ... [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|Maskavas latviešu teātra &quot;Skatuve&quot;]] dibinātājs '''[[Osvalds Glāznieks]]''' [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijā&quot;]] izvairījās no apcietināšanas, kaut arī gandrīz visus teātra darbiniekus nošāva; [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš nokļuva frontes otrā pusē, atgriezās [[Latvija|Latvijā]], bet pēc kara viņam piesprieda ieslodzījumu [[Gulags|Gulaga]] nometnē, un viņš gāja bojā, iespējams, inscenētā dzelzceļa katastrofā?
* ... [[1791. gads|1791. gadā]] pieņemtā [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas valsts]] '''[[3. maija konstitūcija]]''' ir pirmā rakstītā konstitūcija [[Eiropa|Eiropā]] un otrā pasaulē (pēc [[ASV konstitūcija]]s, kas tika pieņemta [[1787. gads|1787. gadā]])?
|2025-10-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Trifolium medium 1.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[zirgu āboliņš]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[apputeksnēšana|svešapputes]] augs: lai gan tā divdzimumu [[zieds|ziedos]] abu veidu [[dzimumšūna]]s attīstās vienlaicīgi, pašapaugļošanās tiek [[ģenētika|ģenētiski]] novērsta, un, ja [[putekšņi|putekšņa]] [[gēns|gēnu]] sastāvs ir vienāds ar [[auglenīca]]s gēniem, tās dīgšana tiek pārtraukta un [[apaugļošanās]] nenotiek?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2024. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''', kas no 26. līdz 28. janvārim notika [[Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trasē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja 7 medaļas, medaļu kopvērtējumā atpaliekot tikai no [[Austrija]]s un [[Vācija]]s?
* ... [[Kolumbija]]s narkobarons [[Pablo Eskobars]] par narkobaronesi '''[[Grizelda Blanko|Grizeldu Blanko]]''', ir teicis: &quot;Vienīgais vīrietis, no kura es kādreiz esmu baidījies, bija sieviete, vārdā Grizelda Blanko&quot;?
|2025-10-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Паоло Ніколато (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Paolo Nikolato]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kurš kopš 2024. gada februāra ir [[Latvijas futbola izlase]]s galvenais treneris, pats [[futbols|futbolu]] ir spēlējis tikai amatieru līmenī, bet iepriekš trenējis dažādu vecumu [[Itālija]]s jaunatnes izlases?
* ... '''[[Maskavas procesi]]''' ir kopīgs nosaukums trim paraugprāvām, kuras norisinājās [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], [[Maskava|Maskavā]], no 1936. līdz 1938. gadam un kurās tiesāti vadošie [[PSKP|Vissavienības Komunististiskās (boļševiku) partijas]] darbinieki; tos var uzskatīt par [[Lielais terors|Lielā terora]] ievadu?
* ... [[ebreji|ebreju]] valstiskuma zaudēšana un izkliedēšana [[diaspora|diasporā]] noveda pie tā, ka [[2. gadsimts|2. gadsimtā]] '''[[senebreju valoda]]''' tika pārtraukta lietot kā sarunvaloda, jo to izspieda [[aramiešu valoda]], bet mūsdienu [[ivrits]] ir atjaunota senebreju valodas forma?
|2025-10-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Onobrychis viciifolia Inflorescence 11April2009 CampoCalatrava.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[vīķlapu esparsete]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un dienvidaustrumu [[Eiropa|Eiropā]], taču tā kultivēšanas dēļ ir plaši ieviesta ārpus sākotnējā areāla un vietām pārgājusi savvaļā, arī [[Latvija|Latvijā]] tā ir kultivēts augs, kas vietām pārgājis savvaļā un naturalizējies?
* ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] [[Latvijas PSR]] tiesas prāvā [[VEF Kultūras pils|VEF Kultūras pilī]] tiesāja [[Audriņu traģēdija|Audriņu iedzīvotāju slepkavības]] veicējus, un uz [[Kanāda|Kanādu]] emigrējušais '''[[Haralds Puntulis]]''' tika aizmuguriski [[nāvessods|notiesāts uz nāvi]], tomēr Kanāda viņu neizdeva [[Padomju Savienība]]i?
* ... lidmašīnas '''[[An-24 katastrofa Liepājā|An-24 katastrofā Liepājā]]''', kas notika [[1967. gads Latvijā|1967. gada]] 30. decembrī netālu no [[Liepājas lidosta]]s, bojā gāja 43 vai 44 cilvēki?
|2025-10-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pavel Durov sitting portrait.jpg|border|right|150px]]}}
* ... kopš 2017. gada [[Krievi|krievu]] izcelsmes uzņēmējs, kurš pazīstams ar sociālo tīklu vietnes ''[[VKontakte]]'' un lietotnes ''[[Telegram]]'' dibināšanu, '''[[Pāvels Durovs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} dzīvo [[Dubaija|Dubaijā]], kur atrodas ''Telegram'' galvenais birojs, un 2022. gadā ''[[Forbes]]'' viņu atzina par bagātāko cilvēku [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]]?
* ... pēc [[Josifs Staļins|Staļina]] nāves no 1953. līdz 1977. gadam '''[[Ukrainas PSR himna]]''' tika izpildīta bez vārdiem, līdz [[himna]]s tekstu pārrakstīja Nikolajs Bažans, lai no tās svītrotu Staļina pieminēšanu?
* ... '''[[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' bija pirmās [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] vēlēšanas pēc [[Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības|Breksita]]?
|2025-10-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Trifolium incarnatum L..JPG|border|right|150px]]}}
* ... [[Eiropa|Eiropā]], [[ASV]] un [[Austrālija]]s dienvidu daļā '''[[inkarnāta āboliņš|inkarnāta āboliņu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} audzē augstvērtīgas [[lopbarība]]s iegūšanai?
* ... pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks '''[[Sericas kauja|Sericas kaujā]]''' uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Horvātija|Horvātijā]] dzimušais [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Herdi Prenga]]''' kopš 2023. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]], bet iepriekš pārstāvējis arī ''[[Riga FC]]''?
|2025-10-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Salzburg_-_Festung_Hohensalzburg.JPG|border|right|200px]]}}
* ... 250 metrus garā un 150 metrus platā '''[[Hoenzalcburgas pils]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir viena no lielākajām [[viduslaiki|viduslaiku]] [[pils|pilīm]] Eiropā; 1996. gadā to kopā ar [[Zalcburga]]s vecpilsētu iekļāva [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā?
* ... atbilstoši [[2019. gads Latvijā|2019. gadā]] noteiktajiem '''[[Latvijas slimnīcas|Latvijas slimnīcu]]''' līmeņu kritērijiem, augstākajam piektajam līmenim atbilst [[Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca]], [[Rīgas Austrumu Klīniskā universitātes slimnīca]] un [[Bērnu Klīniskā universitātes slimnīca]]?
* ... '''[[Otrais Sudānas pilsoņu karš]]''', kas ilga no 1983. līdz 2005. gadam, prasīja apmēram 2 miljonu cilvēku dzīvību un apmēram 4 miljoni kļuva par bēgļiem, bet karš beidzās ar Naivašas vienošanos, kuras rezultātā [[2011. gads|2011. gadā]] notika [[2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendums|Dienvidsudānas neatkarības referendums]] un nodibinājās neatkarīgā [[Dienvidsudāna]]s valsts?
|2025-10-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wright C. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 1778.jpg|border|right|150px]]}}
* ... divu sudraba medaļu ieguvējs [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] '''[[Kempbels Raits]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2023. gada vasarā nolēma pārstāvēt [[Amerikas Savienotās Valstis]], kuru pilsonība viņam jau bija, nevis dzimto [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]]?
* ... '''[[encefalīts]]''' ir galvas [[smadzenes|smadzeņu]] iekaisums, ko var izraisīt dažādi [[vīruss|vīrusi]], [[baktērijas]], [[sēnītes]] vai citi [[mikroorganismi]]?
* ... [[1889. gads|1889. gadā]] kuģu īpašnieks, kapteinis un kuģu būvētājs '''[[Andrejs Veide]]''' [[Ainaži|Ainažos]] uzsāka lielas četrmastu barkentīnas būvi, bet neilgi pēc būvdarbu uzsākšanas negaidīti miris, taču [[1891. gads Latvijā|1891. gadā]] ūdenī nolaistais ''[[Andreas Weide]]'' bija lielākais Latvijas teritorijā uzbūvētais [[burinieks]]?
|2025-10-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Saguinus bicolor Parque do Mindu.jpg|border|right|150px]]}}
* ... kritiski apdraudētais '''[[divkrāsainais tamarīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir nosaukts par [[Manausa]]s pilsētas [[Brazīlija|Brazīlijā]] talismanu?
* ... '''[[Helsinku metro]]''' savieno arī kaimiņpilsētu [[Espo]] ar [[Helsinki|Helsinku]] centru?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] aeronauts un izpletņlēcējs, sava oriģinālā [[izpletnis|izpletņa]] modeļa radītājs '''[[Čārlzs Lerū]]''' gāja bojā [[1889. gads|1889. gada]] 12. septembrī [[Tallinas līcis|Tallinas līcī]], vēja iepūsts ūdenī pēc karjeras 239. lēciena?
|2025-10-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cytisus scoparius 001.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[parastais slotzaris|parastā slotzara]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas vidus]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, taču suga dekoratīvo īpašību dēļ ir plaši ieviesusies arī citās teritorijās, kur tā pārgājusi savvaļā, tostarp arī [[Latvija|Latvijā]] tas ir reti sastopams, savvaļā pārgājis augs?
* ... par tiešo [[1979. gads Latvijā|1979. gada]] 22. marta lidmašīnas '''[[Tu-134 katastrofa Liepājā|''Tu-134'' katastrofas Liepājā]]''' cēloni noteica pilotēšanas kļūdu — nolaišanos zem atbilstošā pieļaujamā augstuma minimuma, turklāt katastrofu veicinājusi nepareiza iekraušana [[Omska|Omskā]], kā arī neapmierinošais laikapstākļu atbalsts [[Liepājas lidosta|Liepājas lidostā]]?
* ... '''[[afroamerikāņu angļu valoda]]s''' pirmsākumi meklējami [[17. gadsimts|17. gadsimtā]], kad ar [[vergu tirdzniecība]]s starpniecību Dienvidu kolonijās (kas 18. gadsimta beigās kļuva par [[ASV dienvidi]]em) ieveda [[Rietumāfrika]]s vergus?
|2025-10-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Harrison H. Schmitt at the LM with the US flag, AS17-134-20382.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''''[[Apollo 17]]''''' bija [[ASV]] [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[Apollo programma|''Apollo'' programmas]] pēdējais pilotējamais lidojums ar nosēšanos uz [[Mēness]] virsmas, kura laikā [[Jūdžīns Sernans]] un Herisons Šmits uz Mēness pavadīja 3 dienas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Šmits ''Apollo 17'' mēness moduļa priekšā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[statika]]i''' pretējā [[mehānika]]s nozare ir [[Dinamika (mehānika)|dinamika]]?
* ... [[Dons]] ar dziesmu '''''[[Hollow]]''''' [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] iekļuva finālā, kur ieguva 16. vietu?
|2025-10-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Apis mellifera - Melilotus albus - Keila2.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[nektāraugi]]''' ir nozīmīgi gan [[biškopība|biškopībā]], kur [[Eiropas medus bite|bites]] no nektāra ražo [[medus|medu]], gan [[bioloģiskā lauksaimniecība|bioloģiskajā lauksaimniecībā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[baltais amoliņš|baltā amoliņa]] zieds)&lt;/small&gt;}}?
* ... pēc tam, kad [[Padomju Savienība]] [[1991. gads|1991. gada]] decembrī beidza pastāvēt, '''[[Padomju armija]]''' palika [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība]]s pakļautībā, līdz tā tika formāli likvidēta [[1992. gads|1992. gada]] 14. februārī?
* ... [[Austrija]]s [[biatloniste]]s '''[[Anna Gandlere|Annas Gandleres]]''' tēvs ir bijušais [[distanču slēpotājs]], {{oss|Z=1998|L=G}} sudraba medaļas ieguvējs 10 km distancē un 1999. gada pasaules čempions stafetē Markuss Gandlers?
|2025-10-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chester Cathedral ext Hamilton 001.JPG|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Česteras katedrāle]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sākta celt 10. gadsimtā un pamatā tika uzcelta līdz 16. gadsimta sākumam; tajā ir redzami gandrīz visi [[Anglija]]s [[viduslaiki|viduslaiku]] celtniecības stili?
* ... [[Senie laiki|Seno laiku]] zemes un jūras ceļu tīkls '''[[Vīraka ceļš]]''' savienoja [[Somālijas pussala|Āfrikas Raga]] un [[Arābijas pussala|Dienvidarābija]]s reģionu ar [[Vidusjūra]]s baseinu; pa šo ceļu uz ziemeļiem tika piegādātas smaržvielas (piemēram, [[vīraks]] un mirres), [[garšviela]]s un citas luksuspreces?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s spēlētāja '''[[Ketija Vihmane]]''' pirmo reizi pievienojās vadošajam [[Latvija]]s klubam [[Rīgas TTT]] un sezonas noslēgumā kļuva par [[Latvijas Sieviešu basketbola līga]]s čempioni, kā arī izcīnīja bronzas medaļu [[Baltijas Sieviešu basketbola līga|Baltijas Sieviešu basketbola līgā]]?
|2025-10-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lathyrus japonicus Groszek nadmorski 2020-06-29 04.jpg|border|right|200px]]}}
* ... neparasti plašā '''[[jūrmalas dedestiņa]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izplatība vairāku jūru piekrastēs un salās ir izskaidrojama ar sēklu dīgtspējas saglabāšanos pēc ilgstošas atrašanās [[jūras ūdens|jūras ūdenī]], ļaujot sēklām dreifēt lielos attālumos?
* ... [[Amerikas Pilsoņu karš]] bieži tiek dēvēts par vienu no pirmajiem modernajiem [[karš|kariem]] vēsturē, jo tas ietvēra tajā laikā vismodernākās karadarbības tehnoloģijas un '''[[ASV Pilsoņu karā izmantoto ieroču saraksts|ieročus]]'''?
* ... '''[[tautas latīņu valoda]]''' nevis klasiskā [[latīņu valoda]] ir [[Romāņu valodas|romāņu valodu]] priekštece?
|2025-11-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Soldier with Bazooka M1.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[bazuka]]''', ko plaši izmantoja [[ASV Armija]], īpaši [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, bija viena no pirmās paaudzes raķešu dzinēju prettanku ieročiem, ko izmantoja [[kājnieki|kājnieku]] kaujās?
* ... '''[[Kipras Karaliste]]''' tika izveidota [[Kipra|Kiprā]] [[Trešais Krusta karš|Trešā Krusta kara]] laikā [[1184. gads|1184. gadā]] un pastāvēja līdz [[1489. gads|1489. gadam]]?
* ... viens no [[Rīgas OMON]] [[Barikāžu laiks|uzbrukumu Barikāžu laikā]] organizētājiem '''[[Vladimirs Antjufejevs]]''', kurš ilgstoši atradās [[Latvija]]s tiesībsargājošo iestāžu meklēšanā, vēlāk bijis [[Krievija]]s kontrolētās [[Piedņestra]]s Valsts drošības ministrijas vadītājs, bet [[2014. gads|2014. gadā]] kļuva par vienu no tā sauktās [[Doneckas tautas republika]]s līderiem?
|2025-11-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Astragalus penduliflorus 004.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[nokarenais tragantzirnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir augu suga, kurai ir ļoti šaurs [[izplatības areāls]] — tā ir sastopama tikai vietumis [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], Eiropā atradnes konstatētas [[Skandināvija|Skandināvijā]], [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu Eiropā]], kā arī [[Latvija|Latvijā]], kur ir neliela, bet ilggadīgi stabila populācija [[Latgale|Latgalē]]?
* ... [[Beļģija]]s [[biatloniste]]i '''[[Lote Lī|Lotei Lī]]''' ir arī [[Norvēģija]]s pilsonība, jo māte ir beļģiete, bet tēvs ir [[norvēģi]]s; sākotnēji viņa pārstāvēja Norvēģiju, bet kopš 2019. gada startē Beļģijas komandas sastāvā?
* ... [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] esošais [[pilsētciemats]] ar senu vēsturi '''[[Bješankoviči]]''' atrodas [[Daugava]]s tecējuma vistālākajā dienvidu punktā?
|2025-11-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Austin Reaves (51959765431) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... pirms [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausa]] tika izplatīta informācija, ka '''[[Ostins Rīvss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} varētu pārstāvēt [[Vācijas basketbola izlase|Vācijas basketbola izlasi]], ņemot vērā, ka viņa ģimenei ir vācu saknes, tomēr viņš finālturnīrā pārstāvēja [[ASV basketbola izlase|ASV izlasi]] un ieguva 4. vietu, kamēr Vācija kļuva par čempioni?
* ... '''[[Edesas grāfiste]]''' bija pirmā [[Krusta kari|krustnešu]] valsts, ko nodibināja [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta karagājiena]] laikā, un tā pastāvēja no [[1098. gads|1098.]] līdz [[1146. gads|1146. gadam]]?
* ... [[autonomija|pašpārvaldošs]] valstisks veidojums '''[[Činlande]]''' kontrolē lielāko daļu [[Čina]]s teritorijas [[Mjanma|Mjanmā]] un ir paudusi, ka tās mērķis ir autonomas federālas pavalsts izveide, līdzko tiks gāzta Mjanmā valdošā militārā [[hunta]]?
|2025-11-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vaccinium-uliginosum-by-Maseltov-1.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[zilene]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir pasaulē visbiežāk sastopamā [[melleņu ģints]] suga?
* ... [[1738. gads|1738. gada]] 18. novembrī [[Austrijas erchercogiste]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] parakstītais '''[[Vīnes miera līgums]]''' izbeidza [[Polijas mantojuma karš|Polijas mantojuma karu]]?
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors|režisoru]], [[kinoproducents|producentu]], [[scenārists|scenāristu]], [[aktieri]] un dziedātāja [[Džo Dasēns|Džo Dasēna]] tēvu '''[[Džūlss Dasēns|Džūlsu Dasēnu]]''' iekļāva Holivudas melnajā sarakstā pēc tam, kad viņš atteicās liecināt par saistību ar komunistiskām organizācijām; vēlāk viņš strādāja [[Francija|Francijā]] un [[Grieķija|Grieķijā]]?
|2025-11-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Prise de la Bastille.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[1789. gads|1789. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] notikusī '''[[Bastīlijas ieņemšana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija viena no galvenajām [[Franču revolūcija]]s epizodēm, un notikuma piemiņai [[Francija|Francijā]] šajā datumā tiek svinēta Bastīlijas diena?
* ... '''[[pavasara dedestiņa]]''' ir vienīgā suga [[dedestiņu ģints|dedestiņu ģintī]], kas zied tik agri, taču atšķirībā no citiem pavasarī ziedošiem augiem, piemēram vizbuļiem vai [[zeltstarītes|zeltstarītēm]], pēc noziedēšanas pavasara dedestiņas virszemes daļas nenonīkst, bet turpina augt un spēcīgi sakuplot līdz rudenim?
* ... '''[[Fidži olimpiskajās spēlēs]]''' savu pirmo olimpisko medaļu ieguva [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], uzvarot [[regbijs-7|regbija-7]] turnīrā, ko atkārtoja arī [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada olimpiskajās spēlēs]]?
|2025-11-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lathyrus linifolius RF.jpg|border|right|150px]]}}
* ... Latvijā '''[[kalnu dedestiņa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} aug tuvu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] austrumu robežai un ir reti sastopama; ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] 2. kategorijā?
* ... '''[[visaju valodas|visaju valodām]]''' pieder 27 [[valoda]]s ar vairāk nekā 47 miljoniem runātāju, kas izplatītas [[Filipīnas|Filipīnu]] centrālajā un dienvidu daļā, kā arī [[Kalimantāna]]s ziemeļaustrumos [[Malaizija|Malaizijā]]?
* ... [[Plūdmaiņas|plūdmaiņās]] applūstošais [[Ziemeļjūra]]s līcis uz [[Beļģija]]s un [[Nīderlande]]s robežas '''[[Zvins]]''' radās [[1134. gads|1134. gada]] vētrā, kad ūdens izlauza piekrastes [[kāpa]]s un izveidoja kanālu ar [[Šelda]]s upi; viduslaikos tas bija galvenais kuģošanas kanāls uz [[Brige]]s ostu, bet sākot no 13. gadsimta pamazām aizsērēja un ap 1500. gadu vairs nebija izmantojams?
|2025-11-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Patricia Routledge from GylesDamesPalladium050323 (24 of 74) (52727635532).jpg|border|right|150px]]}}
* ... 2017. gadā [[Lielbritānijas karaliene]] [[Elizabete II Vindzora|Elizabete II]] '''[[Patrīcija Rūtledža|Patrīciju Rūtledžu]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kura vislabāk pazīstama ar Hiacintes Burkas lomu ''[[BBC One|BBC1]]'' [[situāciju komēdija]]s seriālā &quot;[[Smalkais stils]]&quot;, iecēla [[Britu Impērijas ordenis|lēdijas kārtā]] par viņas nopelniem izklaides industrijā un [[Labdarība|labdarībā]]?
* ... [[krievi|krievu]] [[ornitologs]] un [[medniecība]]s speciālists, viens no mūsdienu [[Krievija]]s ornitoloģijas pamatlicējiem '''[[Sergejs Buturļins]]''' no 1898. gada līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] dzīvoja [[Alūksne|Alūksnē]], kur strādāja par miertiesnesi?
* ... ar '''[[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]]''' adresi [[Rīga|Rīgā]] ir reģistrēti 665 adresācijas objekti, ierindojot to pirmajā vietā starp visām ielām pilsētā, kā arī tā ir otra garākā iela Rīgā (pēc [[Jaunciema gatve]]s) ar kopējo garumu 14 734 metri?
|2025-11-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Baznīca, Nurmuiža 03.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Nurmuižas luterāņu baznīca]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika uzcelta [[1594. gads Latvijā|1594. gadā]], pamatojoties uz hercoga [[Gothards Ketlers|Gotharda Ketlera]] rīkojumu par baznīcu celtniecību [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes hercogistē]]?
* ... [[1956. gads Latvijā|1956. gadā]] '''[[Kuldīgas sinagoga|Kuldīgas sinagogu]]''' sāka pārbūvēt par [[kinoteātris|kinoteātri]], kas sinagogā atradās līdz pat [[2003. gads Latvijā|2003. gadam]], bet pašlaik ēkā atrodas [[Kuldīga]]s Galvenā bibliotēka?
* ... [[Francijas Pirmā republika|Francijas]] okupācijas laikā no [[1795. gads|1795.]] līdz [[1806. gads|1806. gadam]] [[Nīderlande]]s provinces zaudēja autonomiju, un to teritorijā tika izveidota no Francijas pilnībā atkarīgā '''[[Batāvijas Republika]]'''?
|2025-11-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Galega orientalis (14355592081).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[austrumu galega]]i''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir šaurs dabiskais [[izplatības areāls]] [[Kaukāzs|Kaukāzā]], taču suga ir ievazāta arī citviet pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]]?
* ... mūsdienās [[Filipīnas|Filipīnās]] dzīvo gandrīz 9 miljoni '''[[ilongi|ilongu]]''', kas veido 7,9 % no kopējā iedzīvotāju skaita un ir ceturtā lielākā tauta valstī?
* ... ieslodzīto '''[[badastreiks|badastreiku]]''' laikā [[cietums|cietumos]] plaši izmantota ir piespiedu barošanas prakse, taču [[Pasaules Veselības organizācija]]s Tokijas deklarācija aizliedz ieslodzīto piespiedu barošanu noteiktos apstākļos: ja ieslodzītais atsakās ēst, barošanu var pārtraukt, bet tikai tad, ja vismaz divi neatkarīgi ārsti apstiprina, ka ieslodzītais var apsvērt sava atteikuma ēst sekas?
|2025-11-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Alcide Dessalines d'Orbigny 1802.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[franči|franču]] naturālists, pētnieks, [[malakologs]] un [[paleontologs]] '''[[Alsids Orbiņī]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir pazīstams kā mikropaleontoloģijas dibinātājs?
* ... '''''[[INTASAT]]''''' bija [[Spānija]]s pirmais [[Zemes mākslīgais pavadonis]], ko orbītā palaida [[1974. gads kosmonautikā|1974. gada]] 15. novembrī?
* ... '''[[viltvārža sindroms]]''' ir [[psiholoģija|psiholoģisks]] fenomens, kurā cilvēki šaubās par savām prasmēm, talantiem vai sasniegumiem un pastāvīgi baidās tikt atmaskoti kā krāpnieki?
|2025-11-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:SaudiArabiaP23b-10Riyals-(1983)-donatedth f.jpg|border|right|250px]]}}
* ... '''[[Saūda Arābijas riāls|Saūda Arābijas riālu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izmanto kā reģionālo rezerves [[valūta|valūtu]], un tas ir galvenā valūta [[Līča arābu valstu sadarbības padome|Līča arābu valstu sadarbības padomē]]?
* ... '''[[ilongu valoda|ilongu valodu]]''' kā dzimto valodu lieto ap 7,8 miljoniem cilvēku, bet kopējais valodas lietotāju skaits tiek lēsts ap 9,3 miljoniem; tā ir ceturtā izplatītākā [[Filipīnas|Filipīnu]] [[valoda]]?
* ... '''[[Talsu Kristīgā vidusskola]]''' ir lielākā privātskola [[Latvija|Latvijā]] pēc skolēnu skaita?
|2025-11-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Emperor Taishō (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Japānas imperators|imperatora]] '''[[Taišo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} valdīšanas laikmets iezīmējās ar zināmu [[Japānas Impērija]]s politiskās sistēmas [[Demokrātija|demokratizāciju]] un [[Liberālisms|liberalizāciju]] laikposmā pirms ultranacionālistiskā [[Militārisms|militārisma]] laikmeta, kura sākumu iezīmēja totalitāras [[Militārā diktatūra|militārās diktatūras]] nodibināšana?
* ... '''[[itāļu streiks]]''' ir ļoti efektīva protesta akcija, jo strādāt strikti pēc instrukcijām praktiski nav iespējams, un, ņemot vērā amatu aprakstu birokrātisko raksturu un neiespējamību ņemt vērā visas ražošanas darbības nianses, šāda protesta forma noved pie ievērojama [[produktivitāte]]s krituma un līdz ar to pie lieliem zaudējumiem?
* ... '''[[ASV prezidentu uzskaitījums pēc vecuma|jaunākais ASV prezidents]]''' ievēlēšanas brīdī bija [[Teodors Rūzvelts]] 42 gadu un 322 dienu vecumā?
|2025-11-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ostrubel.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[ostrublis|ostrubļus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[Vācijas Impērija]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā emitēja izmantošanai [[Krievijas Impērija]]s okupētajās teritorijās?
* ... saskaņā ar '''[[1713. gada pragmatiskā sankcija|1713. gada pragmatisko sankciju]]''' tika noteikts, ka [[Hābsburgi|Hābsburgu]] mantojuma zemes, ja imperatoram nav dēlu, pāriet viņa meitām; šī likuma rezultātā par [[Austrija]]s erchercogieni kļuva [[Marija Terēzija]]?
* ... [[1954. gads|1954. gada]] oktobrī [[Ēģipte]] un [[Lielbritānija]] parakstīja līgumu par [[Sudāna]]s neatkarības iestāšanos [[1956. gads|1956. gada]] 1. janvārī, tādējādi izbeidzot '''[[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s''' pastāvēšanu, kas tika izveidota 19. gadsimta beigās?
|2025-11-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:夜合花(夜香木蘭) Magnolia coco -香港動植物公園 Hong Kong Botanical Garden- (9227078645).jpg|border|right|200px]]}}
* ... atšķirībā no vairuma [[segsēkļi|segsēkļu]], kuru [[Zieds|ziedu]] daļas ir izvietotas gredzenos, '''[[magnoliju dzimta]]s''' augiem {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā ''Magnolia coco'')&lt;/small&gt;}} [[putekšņlapa]]s, [[lapas]] un [[auglenīca]]s ir novietotas spirālē uz koniskas ziedgultnes?
* ... '''[[ASV Vigu partija|Vigu partija]]''' izveidojās kā [[Opozīcija (politika)|opozīcija]] [[ASV prezidents|ASV prezidentam]] [[Endrū Džeksons|Endrū Džeksonam]] un [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātu partijai]] un ilgu laiku 19. gadsimtā ieņēma nozīmīgu vietu [[ASV]] politikas divpartiju sistēmā?
* ... pilsēta [[Krievija]]s [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] '''[[Zapadnaja Dvina]]''' ir dibināta [[1900. gads|1900. gadā]] kā apdzīvota vieta pie tāda paša nosaukuma stacijas dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|Ventspils—Maskava]]?
|2025-11-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaarlo Juho Ståhlberg.jpg|border|right|150px]]}}
* ... pirmais [[Somijas prezidents]] '''[[Kārlo Juho Stolbergs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]?
* ... saskaņā ar '''[[Vanzē konference|Vanzē konferencē]]''' pieņemto politiku &quot;ebreju jautājuma galīgajam atrisinājumam&quot; [[nacisti|nacistu]] iestādes izveidoja [[nāves nometne|nāves nometņu]] tīklu, kas bija paredzēts cilvēku iznīcināšanai; no [[1942. gads|1942.]] līdz [[1944. gads|1944. gadam]] šajās nometnēs tika nogalināti 3 miljoni [[ebreji|ebreju]]?
* ... kopējais '''[[papuasu valodas|papuasu valodu]]''' skaits, pēc dažādiem datiem, ir no 750 līdz 1000?
|2025-11-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hofburg Heldenplatz.png|border|right|200px]]}}
* ... no 13. gadsimta līdz 1918. gadam '''[[Hofburga]]s''' pils komplekss [[Vīne]]s centrā {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija [[Hābsburgi|Hābsburgu]] galvenā rezidence, bet mūsdienās daļā no pils iekārtota [[Austrijas prezidents|Austrijas prezidenta]] rezidence?
* ... '''[[Toms Komass]]''' ir [[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera]] visu laiku labākā rezultāta īpašnieks (7 stundas, 30 minūtes un 49 sekundes), kā arī uzvarējis šajās [[Latvija|Latvijā]] prestižākajās ultragaro distanču skriešanas sacīkstēs četrus gadus pēc kārtas (2021—2024)?
* ... '''[[Laosas pilsoņu karš]]''', kas notika no [[1959. gads|1959.]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]] starp komunistiski noskaņotajiem '''''[[Pathet Lao]]''''' spēkiem un [[Laosas Karaliste|Laosas Karalisti]], bija cieši saistīts ar [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karu]] un [[Kambodžas pilsoņu karš|Kambodžas pilsoņu karu]], kā arī [[Aukstais karš|Aukstā kara]] norisēm pasaulē?
|2025-11-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Simo Valakari 1.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Skotijas futbola Premjerlīga]]s komandas ''[[Saint Johnstone FC|St Johnstone]]'' galvenais treneris [[somi|soms]] '''[[Simo Valakari]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pusotru sezonu strādāja ar [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] klubiem [[FK Auda]] un ''[[Riga FC]]''?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2024. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''', kas norisinājās Vinterbergas trasē [[Vācija|Vācijā]], mājinieki izcīnīja 6 no 7 zelta medaļām, bet kopā 15 medaļas?
* ... '''[[tagali]]''' ir daudzskaitlīgākā no [[Filipīnas|Filipīnu]] tautām, veidojot 26 % no valsts iedzīvotāju kopskaita; tie apdzīvo [[Lusona]]s salas centrālo daļu, kā arī [[Mindoro]] un [[Palavana]]s salas?
|2025-11-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sabah West Coast Bajau women in traditional dress.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[samali|samalus]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā samalu sievietes [[Sabaha]]s štatā [[Malaizija|Malaizijā]])&lt;/small&gt;}}, kas apdzīvo salu piekrastes [[Filipīnas|Filipīnās]], [[Malaizija|Malaizijā]], [[Indonēzija|Indonēzijā]] un [[Bruneja|Brunejā]], reizēm dēvē par &quot;jūras [[čigāni]]em&quot; — tie piekopj [[nomadi|pusnomadu]] dzīvesveidu, laivās migrējot starp sava apdzīvotības areāla salu ciemiem?
* ... par [[14. Saeima]]s deputātu '''[[Amils Saļimovs]]''' no partijas &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; kļuva 2024. gada februārī, pēc tam, kad tika anulēts deputātes [[Glorija Grevcova|Glorijas Grevcovas]] mandāts, jo stājās spēkā tiesas spriedums par Grevcovas nepatiesu ziņu sniegšanu [[Centrālā vēlēšanu komisija|Centrālajai vēlēšanu komisijai]]?
* ... '''[[Burundi pilsoņu karš|Burundi pilsoņu karā]]''' starp [[tutsi]] un [[hutu]] etniskajām grupām, kas ilga no 1993. gada līdz 2005. gadam, gāja bojā aptuveni 300 000 cilvēku?
|2025-11-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bamboo forest.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Bambusi|bambusu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} vidū ir daži no visātrāk augošajiem [[augi]]em pasaulē: dažas bambusu sugas 24 stundu laikā var izaugt pat 91 [[Centimetrs|centimetru]] (gandrīz 40 [[Milimetrs|milimetri]] stundā), bet [[Austrumāzija|Austrumāzijā]] sastopamajai sugai ''Phyllostachys bambusoides'' 24 stundu laikā ir novērots pieaugums līdz 120 centimetriem?
* ... lai gan '''[[Raudas meteorpapīrs]]''', kas [[1686. gads Latvijā|1686. gadā]] tika atnests ar vēju un [[Kurzeme|Kurzemē]] [[Embūtes draudzes novads|Embūtes draudzes novadā]] nokrita zemē, ir mikrobiāla seguma paraugs, joprojām šāda veida objektus mēdz saukt par meteorpapīru?
* ... '''[[Otrais pūniešu karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem kariem antīkajā pasaules vēsturē, kas beidzās ar Romas uzvaru, jo [[romieši]] bija izturīgāki un ekonomiski, militāri spēcīgāki; pēc kara [[Romas Republika]] kļuva par dominējošo spēku [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]]?
|2025-11-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lens - Dijon (15-08-2020) 32 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Latvijas futbola Virslīga]]s kluba ''[[Riga FC]]'' [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsargs]] '''[[Ngondā Muzinga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2017. gadā ir debitējis [[Kongo DR futbola izlase]]s rindās un piedalījies tās sastāvā [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019. gada Āfrikas Nāciju kausā]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Klāvs Čavars]]''' pievienojās vadošajam [[Azerbaidžāna]]s klubam Baku &quot;Sabah&quot; un novembrī tā sastāvā zaudētā spēlē pret [[Grieķija]]s klubu ''Maroussi'' nobloķēja 8 pretinieku metienus, uzstādot FIBA Eiropas kausa rekordu vienā spēlē bloķētajos metienos?
* ... [[Anglija]]s armijas sakāve '''[[Banokbērnas kauja|Banokbērnas kaujā]]''' [[1314. gads|1314. gadā]] nodrošināja [[Skotija]]s neatkarības atjaunošanu, tādēļ Banokbērnas kauja tiek uzskatīta par ievērojamu brīdi Skotijas vēsturē?
|2025-11-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;}}?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' tika veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?
|2025-11-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?
|2025-11-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|150px]]}}
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?
|2025-11-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?
|2025-11-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas karā]] pēc [[1880. gads|1880. gada]] '''[[Marengo kauja]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]]?
|2025-11-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pieder rekords ar 143 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?
|2025-11-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par [[Vācijas Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?
|2025-11-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' tika laboti divi pasaules rekordi: [[400 metru skrējiens|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza [[Bahamas|Bahamu]] pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?
|2025-11-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|250px]]}}
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības tika rīkotas [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]], un kvadrigas tika uzskatītas par [[Grieķu dievi|gieķu dievu]] transporta līdzekli{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;}}?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?
|2025-11-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[VEF Rīga]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?
|2025-12-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''''[[Casu martzu]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?
|2025-12-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā Pasaule|Jaunās Pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tā ir atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?
|2025-12-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|200px]]}}
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?
|2025-12-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|150px]]}}
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?
|2025-12-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?
|2025-12-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] Pīlesmiesta koka baznīcas vietā tika uzcelta mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīca]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kas [[Nīgrande|Nīgrandē]] ir saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?
|2025-12-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?
|2025-12-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;}}?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukrainiete]] '''[[Zinaīda Turčina]]''' tika atzīta par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?
|2025-12-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim tika uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?
|2025-12-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?
|2025-12-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?
|2025-12-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|200px]]}}
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?
|2025-12-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|200px]]}}
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' ir pārgājuši uz apkārtējo tautu valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;}}), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad [[teroristi]] no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem uzbrukumiem mūsdienu [[Krievija]]s vēsturē, atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?
|2025-12-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?
|2025-12-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|200px]]}}
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?
|2025-12-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|200px]]}}
* ... '''[[fļaki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?
|2025-12-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt;}} tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?
|2025-12-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?
|2025-12-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[šaverma]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?
|2025-12-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|200px]]}}
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?
|2025-12-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet [[Tobāgo]] mūsdienās tās ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?
|2025-12-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|150px]]}}
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt;}} tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šo laiku vēlāk sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?
|2025-12-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?
|2025-12-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?
|2025-12-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?
|2025-12-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?
|2025-12-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja sudraba medaļu [[Augstlēkšana|augstlēkšanā]], piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?
|2025-12-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|150px]]}}
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?
|2025-12-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|200px]]}}
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?
|2025-12-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?
|2025-12-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|200px]]}}
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt;}} darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?
|2026-01-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|150px]]}}
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?
|2026-01-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|150px]]}}
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?
|2026-01-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|250px]]}}
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?
|2026-01-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|150px]]}}
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?
|2026-01-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?
|2026-01-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?
|2026-01-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?
|2026-01-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt;}} ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?
|2026-01-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?
|2026-01-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?
|2026-01-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;}}?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?
|2026-01-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?
|2026-01-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?
|2026-01-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?
|2026-01-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?
|2026-01-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?
|2026-01-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|200px]]}}
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt;}} atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?
|2026-01-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]}}
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;}}); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?
|2026-01-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?
|2026-01-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt;}} ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?
|2026-01-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|150px]]}}
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?
|2026-01-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši izplatījusies daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em, un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?
|2026-01-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?
|2026-01-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?
|2026-01-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt;}} var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?
|2026-01-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] jeb gudrības zobs{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?
|2026-01-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Džons Netlss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?
|2026-01-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?
|2026-01-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?
|2026-01-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?
|2026-01-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?
|2026-02-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?
|2026-02-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi, un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?
|2026-02-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;}}?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?
|2026-02-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|200px]]}}
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;}}?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?
|2026-02-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
|2026-02-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt;}} — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?
|2026-02-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|200px]]}}
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?
|2026-02-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|200px]]}}
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?
|2026-02-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?
|2026-02-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?
|2026-02-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?
|2026-02-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?
|2026-02-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?
|2026-02-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|200px]]}}
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt;}} bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?
|2026-02-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964. gada Tokijas olimpiskajās spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?
|2026-02-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|150px]]}}
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?
|2026-02-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?
|2026-02-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?
|2026-02-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?
|2026-02-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?
|2026-02-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?
|2026-02-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|200px]]}}
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?
|2026-02-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;}} tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?
|2026-02-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Greiems Hills]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, abi ''[[An-2]]R'' piloti gāja bojā?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?
|2026-02-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lamine Yamal in 2025.jpg|border|right|150px]]}}
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?
|2026-02-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
|2026-02-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|150px]]}}
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?
|2026-02-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|200px]]}}
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;}} atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?
|2026-03-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?
|2026-03-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?
|2026-03-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|150px]]}}
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?
|2026-03-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?
|2026-03-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums, kas sākās pirms aptuveni {{sk|115000}} gadiem un noslēdzās pirms {{sk|12600}} gadiem{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?
|2026-03-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|150px]]}}
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?
|2026-03-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?
|2026-03-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;}}?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?
|2026-03-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?
|2026-03-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;}}, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?
|2026-03-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|150px]]}}
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?
|2026-03-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|200px]]}}
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?
|2026-03-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] pie [[Ikšķile]]s tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu no [[Rīgas ūdenskrātuve]]s uzpludināšanas [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?
|2026-03-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt;}} ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?
|2026-03-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?
|2026-03-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|200px]]}}
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?
|2026-03-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt;}} ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?
|2026-03-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|200px]]}}
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?
|2026-03-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;}}?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā, ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?
|2026-03-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Erm, Johannes 11373.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?
|2026-03-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|200px]]}}
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?
|2026-03-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?
|2026-03-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?
|2026-03-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?
|2026-03-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?
|2026-03-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?
|2026-03-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Loustofta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt;}} ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?
|2026-03-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|150px]]}}
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?
|2026-03-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Kims Čonins]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju [[Ēriks Mateiko|Ēriku Mateiko]], bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?
|2026-03-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?
|2026-03-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|250px]]}}
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]?{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;}}?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?
|2026-04-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?
|2026-04-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;}}?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?
|2026-04-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?
|2026-04-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?
|2026-04-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;}}?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
|2026-04-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt;}} ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?
}}&lt;noinclude&gt;
{{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>f7od4hz6asn742vt82a4w7w55pyudxa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Palembana</title>
    <ns>0</ns>
    <id>298442</id>
    <revision>
      <id>4450193</id>
      <parentid>4342781</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T13:45:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4450193</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2339" sha1="k3amxpoxctoz7bnkcqwzq562govfcdy" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Palembana
 | official_name            = ''Palembang''
 | settlement_type          = pilsēta
 | other_name               = 
 | nickname                 = 
 | motto                    = 
 | image_skyline            = Montage of Palembang.jpg
 | imagesize                = 
 | image_caption            = 
 | image_flag               = Flag of Palembang City.png
 | image_shield             = Palembang CoA.svg
 | pushpin_map              = Indonēzija#Sumatra
 | pushpin_label_position   = &lt;!-- left/right --&gt;
 | latd  =   2 | latm  = 59 | lats  = 10 | latNS  = S
 | longd = 104 | longm = 45 | longs = 20 | longEW = E
 | subdivision_type         = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
 | subdivision_name         = {{karogs|Indonēzija}}
 | subdivision_type1         = Province
 | subdivision_name1         = [[Dienvidsumatra]]
 | area_total_km2           = 374.03
 | elevation_m              = 8
 | population_total         = 1801367
 | population_as_of         = {{dat|2024|||SK|bez}}
 | population_rank          = 
 | population_density_km2   = auto
 | website                  = {{url|http://www.palembang.go.id/}}
 | footnotes                = 
}}
'''Palembana''' ({{val|id|Palembang}}, {{ara|ڤلامبڠ}}) ir pilsēta [[Sumatra|Sumatrā]], [[Indonēzija|Indonēzijā]]. Atrodas Musi upes abos krastos. Otra lielākā Sumatras pilsēta un septītā lielākā Indonēzijā.

Viena no vecākajām pilsētām [[Malajas arhipelāgs|Malajas arhipelāgā]] un [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]]. Bija [[Šrīvidžaja]]s karalistes (varena malajiešu karaliste) galvaspilsēta no 7. līdz 12. gadsimtam. [[Nīderlandes Austrumindijas kompānija]] 1617. gadā Palembanā izveidoja tirdzniecības punktu. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā no 1942. līdz 1945. gadam pilsētu okupēja Japāna. &lt;!-- 1948. gadā tā kļuva par Dienvidsumatras autonomās valsts, kas 1950. gadā pievienojās Indonēzijai, galvaspilsētu. --&gt;

Ievērojams ir Amperas tilts (viens no garākajiem valstī), lielā mošeja, Srividžajas Universitāte, sultāna Mahmuda Badarudina II muzejs. 

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Indonēzija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Indonēzijas pilsētas]]</text>
      <sha1>k3amxpoxctoz7bnkcqwzq562govfcdy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450194</id>
      <parentid>4450193</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T13:46:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4450194</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2309" sha1="j6vo9ejymiyzkhsd47uoqssu8xs940l" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Palembana
 | official_name            = ''Palembang''
 | settlement_type          = pilsēta
 | other_name               = 
 | nickname                 = 
 | motto                    = 
 | image_skyline            = Montage of Palembang.jpg
 | imagesize                = 
 | image_caption            = 
 | image_flag               = Flag of Palembang City.png
 | image_shield             = Palembang CoA.svg
 | pushpin_map              = Indonēzija#Sumatra
 | pushpin_label_position   = &lt;!-- left/right --&gt;
 | latd  =   2 | latm  = 59 | lats  = 10 | latNS  = S
 | longd = 104 | longm = 45 | longs = 20 | longEW = E
 | subdivision_type         = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
 | subdivision_name         = {{karogs|Indonēzija}}
 | subdivision_type1         = Province
 | subdivision_name1         = [[Dienvidsumatra]]
 | area_total_km2           = 374.03
 | elevation_m              = 8
 | population_total         = 1801367
 | population_as_of         = {{dat|2024|||SK|bez}}
 | population_rank          = 
 | population_density_km2   = auto
 | website                  = {{url|http://www.palembang.go.id/}}
 | footnotes                = 
}}
'''Palembana''' ({{val|id|Palembang}}, {{ara|ڤلامبڠ}}) ir pilsēta [[Sumatra|Sumatrā]], [[Indonēzija|Indonēzijā]]. Atrodas Musi upes abos krastos. Otra lielākā Sumatras pilsēta un septītā lielākā Indonēzijā.

Viena no vecākajām pilsētām [[Malajas arhipelāgs|Malajas arhipelāgā]] un [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]]. Bija [[Šrīvidžaja]]s karalistes galvaspilsēta no 7. līdz 12. gadsimtam. [[Nīderlandes Austrumindijas kompānija]] 1617. gadā Palembanā izveidoja tirdzniecības punktu. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā no 1942. līdz 1945. gadam pilsētu okupēja Japāna. &lt;!-- 1948. gadā tā kļuva par Dienvidsumatras autonomās valsts, kas 1950. gadā pievienojās Indonēzijai, galvaspilsētu. --&gt;

Ievērojams ir Amperas tilts (viens no garākajiem valstī), lielā mošeja, Srividžajas Universitāte, sultāna Mahmuda Badarudina II muzejs. 

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Indonēzija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Indonēzijas pilsētas]]</text>
      <sha1>j6vo9ejymiyzkhsd47uoqssu8xs940l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Baiks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>303754</id>
    <revision>
      <id>4450387</id>
      <parentid>4391645</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T20:09:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Visisg</username>
        <id>53135</id>
      </contributor>
      <comment>Iekļautas visas amatā ievēlēšanas reizes.</comment>
      <origin>4450387</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5846" sha1="nsyyrn2dueqq2ajbfi9w37zhcc6k33o" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Jānis Baiks
| attēls              = Daiga Mieriņa reģionālajā vizītē apmeklē Valmieru (cropped).jpg
| apraksts            = Jānis Baiks 2024. gadā

| amats               = [[Valmieras novads|Valmieras novada]] domes priekšsēdētājs
| term_sākums         = {{dat|2021|07|01|N|bez}}
| term_beigas         = ''pašlaik''
| priekštecis         = ''amats izveidots
| pēctecis            = 
| prezidents          = 
* [[Egils Levits]]
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers            = 
* [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
* [[Evika Siliņa]]
| amats2              = [[Valmiera]]s domes priekšsēdētājs
| term_sākums2        = {{dat|2014|11|06|N|bez}}
| term_beigas2        = {{dat|2021|07|01|N|bez}}
| priekštecis2        = [[Inesis Boķis]]
| pēctecis2           = ''amats apvienots ar Valmieras novada domes priekšsēdētāja amatu
| prezidents2          = 
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
* [[Raimonds Vējonis]]
* [[Egils Levits]]
| premjers2            = 
* [[Laimdota Straujuma]]
* [[Māris Kučinskis]]
* [[Arturs Krišjānis Kariņš]]

| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1974|2|1|bez}}
| dzim_vieta          = 
| dzīves_vieta        = {{vieta|Latvija|Valmieras novads}}
| mir_dati            = 
| mir_vieta           = 
| alma_mater          = [[Latvijas Universitāte]]
| tautība             = 
| partija             = [[Valmierai un Vidzemei]]
}}
'''Jānis Baiks''' (dzimis {{dat|1974|02|01||bez}}) ir Latvijas politiķis. No 2014. līdz 2021. gadam bija [[Valmiera]]s [[Valmieras pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]. Kopš 2021. gada ir [[Valmieras novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Valmieras novada domes priekšsēdētājs]], pārstāv partiju «[[Valmierai un Vidzemei]]».

1996. gadā pabeidza [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitāti]], iegūstot bakalaura grādu biznesa vadībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Ziņas par deputātu kandidātu | publisher = [[Centrālā vēlēšanu komisija]] | accessdate = 2016. gada 8. janvārī | url = http://www.pv2013.cvk.lv/CandidateBiography-6893.html }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2013. gadā [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|ievēlēts]] [[Valmiera]]s domē no partijas «[[Valmierai un Vidzemei]]» saraksta. Baiks tika ievēlēts par domes priekšsēdētāja vietnieku. {{dat|2014|11|06||bez}} ievēlēts Valmieras domes priekšsēdētāja amatā, nomainot [[Inesis Boķis|Inesi Boķi]], kas kļuva par [[12. Saeima]]s deputātu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Par Valmieras mēru ievēlēts Jānis Baiks | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2014. gada 6. novembrī | accessdate = 2016. gada 8. janvārī | url = http://www.delfi.lv/novados/valmiera/zinas/par-valmieras-meru-ievelets-janis-baiks.d?id=45193122 }}&lt;/ref&gt;Pēc [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada pašvaldību vēlēšanām]] 2017. gada 29. jūnijā Jānis Baiks Valmieras pilsētas pašvaldības jaunievēlētās domes pirmajā sēdē  atkārtoti tika ievēlēts par domes priekšsēdētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmieraszinas.lv/janis-baiks-un-ricards-gailums-turpinas-vadit-valmieras-pilsetas-domi/|title=Jānis Baiks un Ričards Gailums turpinās vadīt Valmieras pilsētas domi|last=Redaktors|website=Valmieras Ziņas|access-date=2026-04-04|date=2017-06-29|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;2021. gada 1. jūlijā pēc administratīvi teritoriālās reformas J. Baiks tika ievēlēts par Valmieras novada domes priekšsēdētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/par-valmieras-novada-domes-priekssedetaju-ievelets-janis-baiks.a411176/|title=Par Valmieras novada domes priekšsēdētāju ievēlēts Jānis Baiks|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2023. gada 12. septembrī Baiku aizturēja [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|KNAB]], izmeklējot aizdomas par infrastruktūrai domāto ES līdzekļu piesavināšanos Valmieras pašvaldībā. Netika sniegta informācija, vai viņš tiek vainots šajā nodarījumā jeb vai aizturēšanai ir cits iemesls.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.09.2023-valmiera-knab-aizdomas-par-4-miljonu-eiro-prettiesisku-iegusanu-aizturets-mers-baiks.a523650/|title=Valmierā KNAB aizdomas par 4 miljonu eiro prettiesisku iegūšanu; aizturēts mērs Baiks|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] 2025. gada 25. jūnijā J. Baiks vienbalsīgi tika ievēlēts par Valmieras novada domes priekšsēdētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.06.2025-par-valmieras-novada-domes-priekssedetaju-vienbalsigi-atkartoti-ievele-baiku.a604371/|title=Par Valmieras novada domes priekšsēdētāju vienbalsīgi atkārtoti ievēlē Baiku|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas politiķis-aizmetnis}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Valmiera]]s pašvaldības vadītājs
 | periods    = {{dat|2014|11|5|N}} — {{dat|2021|07|01|N}}
 | pirms      = [[Inesis Boķis]]
 | pēc        = ''amats likvidēts''
}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Valmieras novads|Valmieras novada]] pašvaldības vadītājs
 | periods    = {{dat|2021|07|01|N}} — ''pašlaik
 | pirms      = ''amats izveidots
 | pēc        = ''amatā''
}}
{{kastes beigas}}

{{Latvijas pašvaldību vadītāji}}

{{DEFAULTSORT:Baiks, Jānis}}
[[Kategorija:1974. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Valmieras pašvaldības vadītāji]]
[[Kategorija:Valmieras novada pašvaldības vadītāji]]</text>
      <sha1>nsyyrn2dueqq2ajbfi9w37zhcc6k33o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arkādijs Naidičs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>307801</id>
    <revision>
      <id>4450197</id>
      <parentid>4238142</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T13:52:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Visisg</username>
        <id>53135</id>
      </contributor>
      <comment>Precizētas pārejas uz citām federācijām - AZE un BUL</comment>
      <origin>4450197</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5711" sha1="ivnxuwlw2lfvumoj8pgsptoxk9q90y8" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Arkādijs Naidičs
|     vārds_orig = ''Arkadij Naiditsch''
|         attēls = Arkadij Naiditsch 2013.jpg
|     att_izmērs = 220px
|  att_nosaukums = Arkādijs Naidičs 2013. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1985
|     dz_mēnesis = 10
|       dz_diena = 25
|       dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{LAT}} &lt;br /&gt;{{GER}} &lt;br /&gt;{{AZE}} (2015-2024) &lt;br /&gt;{{BUL}}
|   nodarbošanās = [[šahs|šahists]]
}}

'''Arkādijs Naidičs''' ({{val|de|Arkadij Naiditsch}}; dzimis {{dat|1985|10|25|L}}, [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija|Latvijā]] dzimis [[lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (2001), kas 2015. gada 1. augustā pārgāja no [[Vācija|Vācijas]] šaha federācijas uz [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānas]] šaha federāciju, bet 2024. gada 22. maijā pārgāja uz [[Bulgārija|Bulgārijas]] šaha federāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://ratings.fide.com/fedchange.phtml?year=2024 |title=Transfers in 2024 |access-date={{dat|2024|05|31||bez}} |archive-date={{dat|2024|02|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240205221200/https://ratings.fide.com/fedchange.phtml?year=2024 }}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Rīgas šaha skolas audzēknis. Pirmais treneris - Leonīds Borisovs. Vēlāk trenējās pie lielmeistara [[Aivars Gipslis|Aivara Gipšļa]] un meistara [[Valentīns Kirilovs|Valentīna Kirilova]]. 1995. gadā uzvarējis [[Eiropas jauniešu šaha čempionāts|Eiropas jauniešu šaha čempionātā]] U10 vecuma grupā un ieņēmis 2. vietu Pasaules junioru šaha čempionātā U12 vecuma grupā.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/arhivs/sudrabs-pasaules-jauniesu-saha-cempionata-10023281 Sudrabs pasaules jauniešu šaha čempionātā]&lt;/ref&gt; 1996. gadā Naidiča ģimene pārvākusies no Rīgas uz pastāvīgu dzīvi Vācijas pilsētā [[Dortmunde|Dortmundē]]. Ātri kļuvis par vienu no labākajiem Vācijas jaunajiem šahistiem. 1999. gadā [[Starptautiskā Šaha federācija|FIDE]] Naidičam piešķīrusi starptautiskā meistara (IM) nosaukumu, bet 2001. gadā - starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu. 2005. gadā kļuvis par Vācijas pilsoni.

2005. gadā uzvarējis spēcīgā starptautiskā šaha turnīrā Dortmundē un [[Nīderlande]]s lielākajā ātrā šaha turnīrā ''Dutch Rapid Open''.&lt;ref&gt;[http://www.chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=2662 Naiditsch wins Dutch Rapid Open]&lt;/ref&gt; 2007. gadā uzvarējis Vācijas šaha čempionātā.&lt;ref&gt;[http://www.chessbase.de/nachrichten.asp?newsid=6248 Arkadij Naiditsch holt sich den Meistertitel]&lt;/ref&gt; 2007. gadā uzvarējis [[Latvija]]s šaha festivāla &quot;[[Liepājas rokāde]]&quot; superturnīrā. 2014. gadā uzvarējis [[Cīrihe]]s starptautiskajā šaha turnīrā ''Zurich Christmas Open''.&lt;ref&gt;[http://www.chessdom.com/arkadij-naiditsch-wins-38th-zurich-christmas-open/ Arkadij Naiditsch wins 38th Zurich Christmas Open]&lt;/ref&gt;

Pārstāvējis Vācijas un Azerbaidžānas izlases lielākajās šaha komandu sacensībās:
* [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījies 8 reizes (2002, 2004, 2006, 2008) [[Vācija|Vācijas]], (2012, 2014, 2016) [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānas]] un (2024) [[Bulgārija|Bulgārijas]] izlases sastāvā;
* [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātā]] piedalījies 4 reizes (2005, 2010)  [[Vācija|Vācijas]] un (2013, 2015) [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānas]] izlases sastāvā;
* [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātā]] piedalījies 6 reizes (2003, 2005, 2007, 2009, 2011, 2015). Komandu vērtējumā izcīnījis 2 zelta (2011, 2017) medaļas, bet individuālajā 2 sudraba (2013, 2015) un bronzas (2011) medaļas.

== Personīgā dzīve ==
2014. gada oktobrī apprecējies ar Izraēlas šahisti [[Jūlija Švaigere|Jūliju Švaigeri]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=McGourty|first=Colin|title=Naiditsch: &quot;I’m not afraid of anybody&quot;|url=https://chess24.com/en/read/news/naiditsch-i-m-not-afraid-of-anybody|language=en|website=chess24.com|date=2015-08-12}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{Atsauce
 | title=Arkādijs Naidičs
 | url=http://ratings.fide.com/card.phtml?event=4650891
 | nopp=false}} šahista profils vietnē fide.com
* {{Atsauce
 | title=Arkādijs Naidičs
 | url=http://www.chessgames.com/perl/chessplayer?pid=48885
 | nopp=false}} šahista profils vietnē chessgames.com
* {{Atsauce
 | title=Arkādijs Naidičs
 | url=http://www.365chess.com/players/Arkadij_Naiditsch
 | nopp=false}} šahista profils vietnē 365chess.com
* {{Atsauce
 | title=Arkādijs Naidičs
 | url=http://chesstempo.com/gamedb/player/146176
 | nopp=false}} šahista profils vietnē chesstempo.com
* {{Atsauce
 | title=Arkādijs Naidičs
 | url=http://www.olimpbase.org/players/xlzp9zli.html
 | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Pasaules šaha olimpiādes)
* {{Atsauce
 | title=Arkādijs Naidičs
 | url=http://www.olimpbase.org/playerst/xlzp9zli.html
 | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Pasaules komandu šaha čempionāti)
* {{Atsauce
 | title=Arkādijs Naidičs
 | url=http://www.olimpbase.org/playerse/xlzp9zli.html
 | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Eiropas komandu šaha čempionāti)

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Naidičs, Arkādijs}}
[[Kategorija:1985. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Azerbaidžānas šahisti]]
[[Kategorija:Bulgārijas šahisti]]
[[Kategorija:Latvijas šahisti]]
[[Kategorija:Vācijas šahisti]]</text>
      <sha1>ivnxuwlw2lfvumoj8pgsptoxk9q90y8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450208</id>
      <parentid>4450197</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T14:08:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Uzlaidu Vikifikatoru saišu saīsināšanai</comment>
      <origin>4450208</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5625" sha1="7txaspfjuw9gnr416iwrqwzn0gmg9z9" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Arkādijs Naidičs
|     vārds_orig = ''Arkadij Naiditsch''
|         attēls = Arkadij Naiditsch 2013.jpg
|     att_izmērs = 220px
|  att_nosaukums = Arkādijs Naidičs 2013. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1985
|     dz_mēnesis = 10
|       dz_diena = 25
|       dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{LAT}} &lt;br /&gt;{{GER}} &lt;br /&gt;{{AZE}} (2015-2024) &lt;br /&gt;{{BUL}}
|   nodarbošanās = [[šahs|šahists]]
}}

'''Arkādijs Naidičs''' ({{val|de|Arkadij Naiditsch}}; dzimis {{dat|1985|10|25|L}}, [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija|Latvijā]] dzimis [[lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (2001), kas 2015. gada 1. augustā pārgāja no [[Vācija]]s šaha federācijas uz [[Azerbaidžāna]]s šaha federāciju, bet 2024. gada 22. maijā pārgāja uz [[Bulgārija]]s šaha federāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://ratings.fide.com/fedchange.phtml?year=2024 |title=Transfers in 2024 |access-date={{dat|2024|05|31||bez}} |archive-date={{dat|2024|02|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240205221200/https://ratings.fide.com/fedchange.phtml?year=2024 }}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Rīgas šaha skolas audzēknis. Pirmais treneris — Leonīds Borisovs. Vēlāk trenējās pie lielmeistara [[Aivars Gipslis|Aivara Gipšļa]] un meistara [[Valentīns Kirilovs|Valentīna Kirilova]]. 1995. gadā uzvarējis [[Eiropas jauniešu šaha čempionāts|Eiropas jauniešu šaha čempionātā]] U10 vecuma grupā un ieņēmis 2. vietu Pasaules junioru šaha čempionātā U12 vecuma grupā.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/arhivs/sudrabs-pasaules-jauniesu-saha-cempionata-10023281 Sudrabs pasaules jauniešu šaha čempionātā]&lt;/ref&gt; 1996. gadā Naidiča ģimene pārvākusies no Rīgas uz pastāvīgu dzīvi Vācijas pilsētā [[Dortmunde|Dortmundē]]. Ātri kļuvis par vienu no labākajiem Vācijas jaunajiem šahistiem. 1999. gadā [[Starptautiskā Šaha federācija|FIDE]] Naidičam piešķīrusi starptautiskā meistara (IM) nosaukumu, bet 2001. gadā — starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu. 2005. gadā kļuvis par Vācijas pilsoni.

2005. gadā uzvarējis spēcīgā starptautiskā šaha turnīrā Dortmundē un [[Nīderlande]]s lielākajā ātrā šaha turnīrā ''Dutch Rapid Open''.&lt;ref&gt;[http://www.chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=2662 Naiditsch wins Dutch Rapid Open]&lt;/ref&gt; 2007. gadā uzvarējis Vācijas šaha čempionātā.&lt;ref&gt;[http://www.chessbase.de/nachrichten.asp?newsid=6248 Arkadij Naiditsch holt sich den Meistertitel]&lt;/ref&gt; 2007. gadā uzvarējis [[Latvija]]s šaha festivāla &quot;[[Liepājas rokāde]]&quot; superturnīrā. 2014. gadā uzvarējis [[Cīrihe]]s starptautiskajā šaha turnīrā ''Zurich Christmas Open''.&lt;ref&gt;[http://www.chessdom.com/arkadij-naiditsch-wins-38th-zurich-christmas-open/ Arkadij Naiditsch wins 38th Zurich Christmas Open]&lt;/ref&gt;

Pārstāvējis Vācijas un Azerbaidžānas izlases lielākajās šaha komandu sacensībās:
* [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījies 8 reizes (2002, 2004, 2006, 2008) [[Vācija]]s, (2012, 2014, 2016) [[Azerbaidžāna]]s un (2024) [[Bulgārija]]s izlases sastāvā;
* [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātā]] piedalījies 4 reizes (2005, 2010) [[Vācija]]s un (2013, 2015) [[Azerbaidžāna]]s izlases sastāvā;
* [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātā]] piedalījies 6 reizes (2003, 2005, 2007, 2009, 2011, 2015). Komandu vērtējumā izcīnījis 2 zelta (2011, 2017) medaļas, bet individuālajā 2 sudraba (2013, 2015) un bronzas (2011) medaļas.

== Personīgā dzīve ==
2014. gada oktobrī apprecējies ar Izraēlas šahisti [[Jūlija Švaigere|Jūliju Švaigeri]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=McGourty|first=Colin|title=Naiditsch: &quot;I’m not afraid of anybody&quot;|url=https://chess24.com/en/read/news/naiditsch-i-m-not-afraid-of-anybody|language=en|website=chess24.com|date=2015-08-12}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{Atsauce
 | title=Arkādijs Naidičs
 | url=http://ratings.fide.com/card.phtml?event=4650891
 | nopp=false}} šahista profils vietnē fide.com
* {{Atsauce
 | title=Arkādijs Naidičs
 | url=http://www.chessgames.com/perl/chessplayer?pid=48885
 | nopp=false}} šahista profils vietnē chessgames.com
* {{Atsauce
 | title=Arkādijs Naidičs
 | url=http://www.365chess.com/players/Arkadij_Naiditsch
 | nopp=false}} šahista profils vietnē 365chess.com
* {{Atsauce
 | title=Arkādijs Naidičs
 | url=http://chesstempo.com/gamedb/player/146176
 | nopp=false}} šahista profils vietnē chesstempo.com
* {{Atsauce
 | title=Arkādijs Naidičs
 | url=http://www.olimpbase.org/players/xlzp9zli.html
 | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Pasaules šaha olimpiādes)
* {{Atsauce
 | title=Arkādijs Naidičs
 | url=http://www.olimpbase.org/playerst/xlzp9zli.html
 | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Pasaules komandu šaha čempionāti)
* {{Atsauce
 | title=Arkādijs Naidičs
 | url=http://www.olimpbase.org/playerse/xlzp9zli.html
 | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Eiropas komandu šaha čempionāti)

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Naidičs, Arkādijs}}
[[Kategorija:1985. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Azerbaidžānas šahisti]]
[[Kategorija:Bulgārijas šahisti]]
[[Kategorija:Latvijas šahisti]]
[[Kategorija:Vācijas šahisti]]</text>
      <sha1>7txaspfjuw9gnr416iwrqwzn0gmg9z9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450213</id>
      <parentid>4450208</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T14:11:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Visisg</username>
        <id>53135</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4450213</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5639" sha1="a2140gco3nby07m1zofl6vs37jj4f08" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Arkādijs Naidičs
|     vārds_orig = ''Arkadij Naiditsch''
|         attēls = Arkadij Naiditsch 2013.jpg
|     att_izmērs = 220px
|  att_nosaukums = Arkādijs Naidičs 2013. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1985
|     dz_mēnesis = 10
|       dz_diena = 25
|       dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{LAT}} &lt;br /&gt;{{GER}} &lt;br /&gt;{{AZE}} (2015-2024) &lt;br /&gt;{{BUL}}
|   nodarbošanās = [[šahs|šahists]]
}}

'''Arkādijs Naidičs''' ({{val|de|Arkadij Naiditsch}}; dzimis {{dat|1985|10|25|L}}, [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija|Latvijā]] dzimis [[lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (2001), kas 2015. gada 1. augustā pārgāja no [[Vācija]]s šaha federācijas uz [[Azerbaidžāna]]s šaha federāciju, bet 2024. gada 22. maijā pārgāja uz [[Bulgārija]]s šaha federāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://ratings.fide.com/fedchange.phtml?year=2024 |title=Transfers in 2024 |access-date={{dat|2024|05|31||bez}} |archive-date={{dat|2024|02|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240205221200/https://ratings.fide.com/fedchange.phtml?year=2024 }}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Rīgas šaha skolas audzēknis. Pirmais treneris — Leonīds Borisovs. Vēlāk trenējās pie lielmeistara [[Aivars Gipslis|Aivara Gipšļa]] un meistara [[Valentīns Kirilovs|Valentīna Kirilova]]. 1995. gadā uzvarējis [[Eiropas jauniešu šaha čempionāts|Eiropas jauniešu šaha čempionātā]] U10 vecuma grupā un ieņēmis 2. vietu Pasaules junioru šaha čempionātā U12 vecuma grupā.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/arhivs/sudrabs-pasaules-jauniesu-saha-cempionata-10023281 Sudrabs pasaules jauniešu šaha čempionātā]&lt;/ref&gt; 1996. gadā Naidiča ģimene pārvākusies no Rīgas uz pastāvīgu dzīvi Vācijas pilsētā [[Dortmunde|Dortmundē]]. Ātri kļuvis par vienu no labākajiem Vācijas jaunajiem šahistiem. 1999. gadā [[Starptautiskā Šaha federācija|FIDE]] Naidičam piešķīrusi starptautiskā meistara (IM) nosaukumu, bet 2001. gadā — starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu. 2005. gadā kļuvis par Vācijas pilsoni.

2005. gadā uzvarējis spēcīgā starptautiskā šaha turnīrā Dortmundē un [[Nīderlande]]s lielākajā ātrā šaha turnīrā ''Dutch Rapid Open''.&lt;ref&gt;[http://www.chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=2662 Naiditsch wins Dutch Rapid Open]&lt;/ref&gt; 2007. gadā uzvarējis Vācijas šaha čempionātā.&lt;ref&gt;[http://www.chessbase.de/nachrichten.asp?newsid=6248 Arkadij Naiditsch holt sich den Meistertitel]&lt;/ref&gt; 2007. gadā uzvarējis [[Latvija]]s šaha festivāla &quot;[[Liepājas rokāde]]&quot; superturnīrā. 2014. gadā uzvarējis [[Cīrihe]]s starptautiskajā šaha turnīrā ''Zurich Christmas Open''.&lt;ref&gt;[http://www.chessdom.com/arkadij-naiditsch-wins-38th-zurich-christmas-open/ Arkadij Naiditsch wins 38th Zurich Christmas Open]&lt;/ref&gt;

Pārstāvējis Vācijas,  Azerbaidžānas un Bulgārijas izlases lielākajās šaha komandu sacensībās:
* [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījies 8 reizes (2002, 2004, 2006, 2008) [[Vācija]]s, (2012, 2014, 2016) [[Azerbaidžāna]]s un (2024) [[Bulgārija]]s izlases sastāvā;
* [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātā]] piedalījies 4 reizes (2005, 2010) [[Vācija]]s un (2013, 2015) [[Azerbaidžāna]]s izlases sastāvā;
* [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātā]] piedalījies 6 reizes (2003, 2005, 2007, 2009, 2011, 2015). Komandu vērtējumā izcīnījis 2 zelta (2011, 2017) medaļas, bet individuālajā 2 sudraba (2013, 2015) un bronzas (2011) medaļas.

== Personīgā dzīve ==
2014. gada oktobrī apprecējies ar Izraēlas šahisti [[Jūlija Švaigere|Jūliju Švaigeri]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=McGourty|first=Colin|title=Naiditsch: &quot;I’m not afraid of anybody&quot;|url=https://chess24.com/en/read/news/naiditsch-i-m-not-afraid-of-anybody|language=en|website=chess24.com|date=2015-08-12}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{Atsauce
 | title=Arkādijs Naidičs
 | url=http://ratings.fide.com/card.phtml?event=4650891
 | nopp=false}} šahista profils vietnē fide.com
* {{Atsauce
 | title=Arkādijs Naidičs
 | url=http://www.chessgames.com/perl/chessplayer?pid=48885
 | nopp=false}} šahista profils vietnē chessgames.com
* {{Atsauce
 | title=Arkādijs Naidičs
 | url=http://www.365chess.com/players/Arkadij_Naiditsch
 | nopp=false}} šahista profils vietnē 365chess.com
* {{Atsauce
 | title=Arkādijs Naidičs
 | url=http://chesstempo.com/gamedb/player/146176
 | nopp=false}} šahista profils vietnē chesstempo.com
* {{Atsauce
 | title=Arkādijs Naidičs
 | url=http://www.olimpbase.org/players/xlzp9zli.html
 | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Pasaules šaha olimpiādes)
* {{Atsauce
 | title=Arkādijs Naidičs
 | url=http://www.olimpbase.org/playerst/xlzp9zli.html
 | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Pasaules komandu šaha čempionāti)
* {{Atsauce
 | title=Arkādijs Naidičs
 | url=http://www.olimpbase.org/playerse/xlzp9zli.html
 | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Eiropas komandu šaha čempionāti)

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Naidičs, Arkādijs}}
[[Kategorija:1985. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Azerbaidžānas šahisti]]
[[Kategorija:Bulgārijas šahisti]]
[[Kategorija:Latvijas šahisti]]
[[Kategorija:Vācijas šahisti]]</text>
      <sha1>a2140gco3nby07m1zofl6vs37jj4f08</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Klāņezers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>313731</id>
    <revision>
      <id>4450345</id>
      <parentid>4356316</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T19:36:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Verters</username>
        <id>85934</id>
      </contributor>
      <origin>4450345</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2323" sha1="6zsbjx4cn758oehq3uffd0yj3yt1laa" xml:space="preserve">{{Ezera infokaste
| ezers        = Klāņezers
| attēls       = Klāņezers 08042017.jpg
| paraksts     = Klāņezers 2017. gadā
| vieta        = {{LAT}}
| vieta2       = [[Ventspils novads]]
| vieta3       = [[Tārgales pagasts]], [[Popes pagasts]]
| map = Latvija
| plat_d=57 | plat_m=27 | plat_s=57 | plat_NS=N 
| gar_d=21 | gar_m=46 | gar_s=34 | gar_EW=E
| platība_ha   = 60,0
| garums       = 
| platums        &lt;!-- tikai skatli; km --&gt;
| Vid_dziļums  = 0,8
| Max_dziļums  = 1,8
| tilpums      = &lt;!-- tikai skatli --&gt;
| augstums_vjl = 
| izteka       = [[Klāņu-Būšnieku kanāls]]
| lielbaseins  = 
| valstis      = &lt;!-- ja vairākas, caur &quot;&lt;br /&gt;&quot; --&gt;
| salas        = 5 (kopējā platība 1,43 ha)
| pilsētas     = 
}}

'''Klāņezers''' (arī '''Klaņezers''', '''Klaņu ezers''', '''Klāņu ezers''')&lt;ref&gt;[http://www.ezeri.lv/database/1991/ ezeri.lv]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=70395 |title=Informācija par objektu: Klāņezers |accessdate={{dat|2016|04|23||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt; ir [[lagūna]]s tipa ezers [[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Tārgales pagasts|Tārgales]] un [[Popes pagasts|Popes pagastos]] starp [[Klāņu purvs|Klāņu]], [[Dziru purvs|Dziru]] un [[Stāvu pruvs|Stāvu purviem]]. Daļa no dabas lieguma [[Klāņu purvs (dabas liegums)|Klāņu purvs]].

Dibens — dūņains, vietām smilšains. Krasti — zemi. Iesākumā ezera noteka bija pa [[Dižgrāvis (Irbes pieteka)|Dižgrāvi]], bet, kad no 1929. līdz 1931. gadam tika izrakts [[Klāņu-Būšnieku kanāls]], dabīgā izteka aizsērēja.

Makrofīti — [[grīšļi]], [[meldrs|meldri]], [[kosas]], [[glīvenes]], [[lēpe]]s, [[ūdenszāle]]s, [[niedres]].

Ezerā dzīvo [[līdaka]]s, [[Rauda (zivs)|raudas]], [[karūsa]]s, [[asaris|asari]], [[līnis|līņi]] un [[platgalve]]s.

&lt;gallery&gt;
Klanu pan.jpg|Ezera panorāma 2020. gadā
Klāņezers 19042020.jpg|Klāņezers no dienvidiem
Salklanezapr2020.jpg|Klāņezera salas
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites|latnac=105301}}

[[Kategorija:Ventspils novada ezeri]]
[[Kategorija:Tārgales pagasts]]
[[Kategorija:Popes pagasts]]</text>
      <sha1>6zsbjx4cn758oehq3uffd0yj3yt1laa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Loriks Cana</title>
    <ns>0</ns>
    <id>320885</id>
    <revision>
      <id>4450157</id>
      <parentid>4449893</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T13:05:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4450157</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3165" sha1="6urms29lh85aj7vftoqfud1c25q41wn" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name        = Loriks Cana
| fullname    = Loriks Agims Cana
| image       =FBBP01 - FCN - 20151028 - Coupe de la Ligue - Lorik Cana.jpg
| caption     = Loriks Cana 2015. gadā
| birth_date  = {{dzimšanas datums un vecums|1983|7|27}}
| birth_place = {{vieta|Dienvidslāvija|Priština}}
| height      = 186
| position    = [[aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[pussargs]]
| youthyears1 = 1997–2000 |youthclubs1 = {{flaga|Šveice}} Dardania Lausanne
| youthyears2 = 2000–2001 |youthclubs2 = {{flaga|Francija}} [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;|Paris Saint-Germain]]
| years1      = 2000–2003 |clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain Academy|Paris Saint-Germain B]] |caps1 = 39 |goals1 = 2
| years2      = 2002–2005 |clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;|Paris Saint-Germain]] |caps2 = 69 |goals2 = 2
| years3      = 2005–2009 |clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Marseļas &quot;Olympique&quot;|Marseille]] |caps3 = 122 |goals3 = 6
| years4      = 2009–2010 |clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Sunderland AFC|Sunderland]]     |caps4 = 31  |goals4 = 0
| years5      = 2010–2011 |clubs5 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]] |caps5 = 24 |goals5 = 1
| years6      = 2011–2015 |clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[S.S. Lazio|Lazio]] |caps6 = 82 |goals6 = 4
| years7      = 2015–2016     |clubs7 = {{flaga|Francija}} [[FC Nantes|Nantes]] |caps7 = 21 |goals7 = 0
| nationalyears1 = 2003–2016
| nationalteam1  = {{fb|ALB}}
| nationalcaps1  =  93
| nationalgoals1 =  1
| medaltemplates = 
|club-update = 
|nationalteam-update = 
}}
'''Loriks Agims Cana'''  ({{val|sq|Lorik Agim Cana}}; {{IPA|[ˈlɔɾik ˈtsana]}}; dzimis {{dat|1983|7|27}}) ir bijušais profesionāls [[Albānija]]s futbolists, spēlēja aizsarga pozīcijā. Ir bijis [[Albānijas futbola izlase]]s kapteinis.

Dzimis [[Kosova|Kosovā]], [[Priština|Prištinā]], bērnībā pārcēlies uz Šveici, [[Lozanna|Lozannā]], kur trenējies vietējā klubā, pēc tam saņēmis piedāvājumu pāriet uz [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] jauniešu akadēmiju.

Pēc [[FC Nantes|Nantes]] atstāšanas 2016. gada vasarā Cana palika bez kluba, jo nāca ziņas par viņa sirds veselības problēmām, kas liedza viņam turpināt spēlēt profesionālā līmenī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://newsport.al/semundja-e-rende-largon-nga-futbolli-kapitenin-cana|title=Lajmi i fundit/ Sëmundja e rëndë largon nga futbolli kapitenin Cana|website=NEWSPORT|access-date=2026-04-04|date=2016-08-31}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
'''Individuālie sasniegumi'''

* Albānijas gada labākais futbolists: 2003

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Cana, Loriks}}
[[Kategorija:1983. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Albānijas futbolisti]]
[[Kategorija:Albānijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Parīzes &quot;Saint-Germain&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Marseļas &quot;Olympique&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Sunderland AFC spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:S.S. Lazio spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Nantes spēlētāji]]</text>
      <sha1>6urms29lh85aj7vftoqfud1c25q41wn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džons Hārtfīlds</title>
    <ns>0</ns>
    <id>322075</id>
    <revision>
      <id>4450591</id>
      <parentid>3955808</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T07:35:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4450591</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3037" sha1="6qczgikjzpq8jjtc5mpnm5hpbspb4uo" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Džons Hārtfīlds
|     vārds_orig = ''John Heartfield''
|         attēls = Bundesarchiv Bild 183-69249-0004, Berlin, IV. VBK-Kongress, Nagel, Hartfield (cropped).jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1891
|     dz_mēnesis = 6
|       dz_diena = 19
|       dz_vieta = [[Berlīne]], [[Vācijas Impērija]]&lt;br /&gt;({{DEU}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1968
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 26
|        m_vieta = [[Berlīne|Austrumberlīne]], [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]]&lt;br /&gt;({{DEU}})
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = mākslinieks, grafiķis, scenogrāfs
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

'''Džons Hārtfīlds''' ({{val|de|John Heartfield}}; dzimis kā '''Helmuts Hercfelds''' ({{val|de|Helmut Herzfeld}}) {{dat|1891|6|19}}, miris {{dat|1968|4|26}}) bija politiski kreisi noskaņots vācu  mākslinieks, grafiķis un scenogrāfs, viens no [[fotomontāža]]s mākslas pamatlicējiem.

1917. gadā, protestējot pret Vācijā valsošo nacionālismu, angliskoja savu vārdu. Tajā pašā gadā pieslējās [[Berlīne]]s [[dadaisms|dadaistu]] kustībai. 1918. gadā iestājās [[Vācijas Komunistiskā partija|Vācijas Komunistiskajā partijā]]. Pēc Pirmā pasaules kara kopā ar [[Georgs Gross|Georga Grosu]] veidoja pirmās [[fotomontāža]]s kā mākslas žanru. Hārtfīlds, ilustrēdams avīzi ''Arbeiter-Illustrierte-Zeitung'', inovatīvi izmantoja fotomontāžu kā politiskās cīņas ieroci, radīdams antifašistiskas un komunistiskas dabas darbus. Hārtfīlda domubiedru grupā bija tādi Berlīnes mākslinieki kā [[Ervīns Piskators]], [[Bertolts Brehts]], [[Hanna Heha]] un citi. Hārtfīlds bija vairāku Piskatora un Brehta lugu scenogrāfijas autors.

Pēc [[nacionālsociālisms|nacistu]] nākšanas pie varas devās emigrācijā, iesākumā uz [[Prāga|Prāgu]], vēlāk uz [[Londona|Londonu]]. Pēc kara atgriezās komunistiskajā Austrumvācijā ([[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]]).

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
*[http://www.johnheartfield.com/ Džonam Hārtfīldam veltīta lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161003192832/http://johnheartfield.com/ |date={{dat|2016|10|03||bez}} }} {{en ikona}}
*[http://satori.lv/raksts/4736/Artis_Ostups/Dzona_Hartfilda_skola Artis Ostups: Džona Hārtfīlda skola] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160831144642/http://www.satori.lv/raksts/4736/Artis_Ostups/Dzona_Hartfilda_skola |date={{dat|2016|08|31||bez}} }} {{lv ikona}}

{{Vācija-aizmetnis}}
{{cilvēks-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Hārtfīlds, Džons}}
[[Kategorija:Dadaisma mākslinieki]]
[[Kategorija:Fotomontāža]]
[[Kategorija:Berlīnē dzimušie]]</text>
      <sha1>6qczgikjzpq8jjtc5mpnm5hpbspb4uo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kardoso</title>
    <ns>0</ns>
    <id>322286</id>
    <revision>
      <id>4450507</id>
      <parentid>4273747</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T20:52:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+1.....</comment>
      <origin>4450507</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="345" sha1="dew3yw2spvd7xt33yelafkg6ujleqnf" xml:space="preserve">'''Kardoso''' var būt:
* [[Džonijs Kardoso]] (''Johnny Cardoso''; 2001) — amerikāņu futbolists;
* [[Rodolfo Kardoso]] (''Rodolfo Cardoso''; 1937—2013) — Filipīnu šahists;
* [[Ruta Kardoso]] (''Ruth Cardoso''; 1934—2000) — Brazīlijas šahiste.

{{uzvārds}}

[[Kategorija:Spāņu uzvārdi]]
[[Kategorija:Portugāļu uzvārdi]]</text>
      <sha1>dew3yw2spvd7xt33yelafkg6ujleqnf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mēbess</title>
    <ns>0</ns>
    <id>324358</id>
    <revision>
      <id>4450312</id>
      <parentid>2547410</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T18:11:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>pārveidoju nozīmju atdalīšanā.</comment>
      <origin>4450312</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="128" sha1="19dxr9z5wzg5nxcl8t6fh3rhac57ne3" xml:space="preserve">'''Mēbess''' var būt:

* [[‎Grigorijs Mēbess]];
* [[Kārlis Jūlijs Jakobs Mēbess]].

{{Uzvārds}}
[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>19dxr9z5wzg5nxcl8t6fh3rhac57ne3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450498</id>
      <parentid>4450312</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T20:42:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4450498</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="269" sha1="9tv8ses648k934b4f2f0umc6vupyljg" xml:space="preserve">'''Mēbess''' var būt:

* [[Grigorijs Mēbess]] (''Григорий Мёбес''; 1868—1930 vai 1934) — krievu brīvmūrnieks;
* [[Kārlis Jūlijs Jakobs Mēbess]] (''Karl Julius Jakob Mebes''; 1789—1861) — vācu ārsts.

{{Uzvārds}}
[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>9tv8ses648k934b4f2f0umc6vupyljg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Taw Tülki</title>
    <ns>3</ns>
    <id>339743</id>
    <revision>
      <id>4450608</id>
      <parentid>3375383</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T08:06:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Neriah</username>
        <id>96719</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Neriah pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Taw Tu'lki]] uz [[Dalībnieka diskusija:Taw Tülki]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/Taw Tu'lki|Taw Tu'lki]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/Taw Tülki|Taw Tülki]]&quot;</comment>
      <origin>2633498</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="176" sha1="d3ycwwc3a84w4kul7vgz7r5ya036evr" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Ufimech}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2016. gada 26. decembris, plkst. 13.19 (EET)</text>
      <sha1>d3ycwwc3a84w4kul7vgz7r5ya036evr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Grieķijas valsts vadītāju uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>350234</id>
    <revision>
      <id>4450569</id>
      <parentid>4330496</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T06:44:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Phaedon_Gizikis_(1968).jpg&quot;, jo [[c:User:Krd|Krd]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: [[:c:COM:VRT|No permission]] since 28 March 2026).</comment>
      <origin>4450569</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14749" sha1="0d532t85e5c0sivrewnroo0px5dixvd" xml:space="preserve">Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Grieķija]]s valsts vadītāji''' kopš [[1822]]. gada, kad notika [[Grieķijas neatkarības karš|Grieķijas revolūcija]] un tika izveidota mūsdienu Grieķijas valsts.

== Uzskaitījums ==
=== [[File:Flag of Greece (1822-1978).svg|30px]] [[Pirmā Grieķu Republika]] (1822 — 1832) [[File:Greek Phoenix seal.png|30px]] ===
==== Grieķijas Pagaidu administrācija (1822 — 1827) ====
 {| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! # !! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;7&quot; | '''Administrācijas prezidents (1822 — 1826)''' 
|-
| '''1.''' || [[File:Alexandros Mavrokordatos.png|80px]] || '''[[Aleksandrs Mavrokordats]]''' &lt;br/&gt;''Αλέξανδρος Μαυροκορδάτος'' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1791–1865)&lt;/small&gt; || [[1822]]. gada [[13. janvāris]] — [[1823]]. gada [[10. maijs]] || — || 
|-
| '''2.''' || [[File:Petrobey Mavromichalis1.jpg|80px]] || '''[[Petrobejs Mavromihalis]]''' &lt;br/&gt;''Πέτρομπεης Μαυρομιχάλης'' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1765–1848)&lt;/small&gt; || [[1823]]. gada [[10. maijs]] — [[31. decembris]] || — || 
|-
| '''3.''' || [[File:GevrgiosKoyntoyrivths.jpg|80px]] || '''[[Jorgs Kunduriotis]]''' &lt;br/&gt;''Γεωργιος Κουντουριώτης'' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1782–1858)&lt;/small&gt; || [[1823]]. gada [[31. decembris]] — [[1826]]. gada [[26. aprīlis]] || — || 
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;7&quot; | '''Valdības komisijas priekšsēdētājs (1826 — 1827)''' 
|-
| '''4.''' || [[File:AνδρέαςΖαΐμης.jpg|80px]] || '''[[Andrejs Zaimis]]''' &lt;br/&gt;''Ανδρέας Ζαΐμης'' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1791–1840)&lt;/small&gt; || [[1826]]. gada [[26. aprīlis]] — [[1827]]. gada [[14. aprīlis]] || — || 
|}

==== Grieķu valsts (1827 — 1832) ====
{{legend| #3CB371 | [[Krievu partija (Grieķija)|Krievu partija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
!colspan=&quot;2&quot; | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; | '''Priekšsēdētājs (1822 — 1826)''' 
|-
| style=&quot;background: #3CB371| || '''1.''' || [[File:Kapodistrias2.jpg|80px]] || '''[[Joannis Kapodistrija]]''' &lt;br/&gt;''Ιωάννης Καποδίστριας'' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1776–1831)&lt;/small&gt; || [[1827]]. gada [[14. aprīlis]] — [[1831]]. gada [[9. oktobris]] &lt;small&gt;(noslepkavots)&lt;/small&gt; || [[Krievu partija (Grieķija)|Krievu partija]] || 
|-
| style=&quot;background: #3CB371| || '''2.''' || [[File:Avgoustinos Kapodistrias.jpg|80px]] || '''[[Augustīns Kapodistrija]]''' &lt;br/&gt;''Αυγουστίνος Καποδίστριας'' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1778–1857)&lt;/small&gt; || [[1831]]. gada [[9. oktobris]] — [[1832]]. gada [[23. marts]] &lt;small&gt;(atkāpās no amata)&lt;/small&gt; || [[Krievu partija (Grieķija)|Krievu partija]] || 
|}

=== [[File:State Flag of Greece (1863-1924 and 1935-1970).svg|30px]] [[Grieķijas Karaliste]] (1832 — 1924) [[File:Royal Coat of Arms of Greece.svg|30px]] ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! # !! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Dinastija !! Piezīmes
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;7&quot; | '''Karalis (1832 — 1862)''' 
|-
| '''1.''' || [[File:Stieler Joseph C. - Portrait of Othon as a young man - Google Art Project.jpg|80px]] || '''[[Oto (Grieķija)|Oto]]''' &lt;br/&gt;''Όθων'' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1815–1867)&lt;/small&gt; || [[1832]]. gada [[27. maijs]] — [[1862]]. gada [[23. oktobris]] &lt;small&gt;(gāzts no amata)&lt;/small&gt; || [[Vitelsbahu dinastija]] ||
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;7&quot; | '''Karalis (1863 — 1924)''' 
|-
| '''2.''' || [[File:King George of Hellenes.jpg|80px]] || '''[[Georgs I (Grieķija)|Georgs I]]''' &lt;br/&gt;''Γεώργιος A΄'' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1845–1913)&lt;/small&gt; || [[1862]]. gada [[23. oktobris]] — [[1913]]. gada [[18. marts]] &lt;small&gt;(noslepkavots)&lt;/small&gt; || [[Gliksburgas dinastija]] || 
|-
| '''3.''' || [[File:Constantine I of Greece (1914).jpg|80px]] || '''[[Konstantīns I (Grieķija)|Konstantīns I]]''' &lt;br/&gt;''Κωνσταντίνος A΄'' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1868–1923)&lt;/small&gt; || [[1913]]. gada [[18. marts]] — [[1917]]. gada [[11. jūnijs]] &lt;small&gt;(atteicās no amata)&lt;/small&gt; || [[Gliksburgas dinastija]] || 
|-
| '''4.''' || [[File:King Alexander of Greece.jpg|80px]] || '''[[Aleksandrs I (Grieķija)|Aleksandrs I]]''' &lt;br/&gt;''Αλέξανδρος'' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1893–1920)&lt;/small&gt; || [[1917]]. gada [[11. jūnijs]] — [[1920]]. gada [[25. oktobris]] || [[Gliksburgas dinastija]] ||  
|-
| — || [[File:AlmiranteCoundouritis--inheartofgermani00vaka.jpg|80px]] || [[Pavloss Kunturiotis]] &lt;br/&gt;''Παύλος Κουντουριώτης'' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1855–1935)&lt;/small&gt; || [[1920]]. gada [[28. oktobris]] — [[17. novembris]] &lt;small&gt;(atkāpies no amata)&lt;/small&gt; || [[Gliksburgas dinastija]] || ''reģents''
|-
| — || [[File:Queen Olga of Greece.jpg|80px]] || [[Olga Konstantinovna|Karaliene Olga]] &lt;br/&gt;''Βασίλισσα Όλγα'' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1851–1926)&lt;/small&gt; || [[1920]]. gada [[17. novembris]] — [[19. decembris]] || [[Gliksburgas dinastija]] || ''reģente''
|-
| '''(3.)''' || [[File:Constantine I of Greece (1914).jpg|80px]] || '''[[Konstantīns I (Grieķija)|Konstantīns I]]''' &lt;br/&gt;''Κωνσταντίνος A΄'' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1868–1923)&lt;/small&gt; || [[1920]]. gada [[19. decembris]] — [[1922]]. gada [[27. septembris]] &lt;small&gt;(atteicās no amata)&lt;/small&gt; || [[Gliksburgas dinastija]] || 
|-
| '''5.''' || [[File:Georgeiiofgreece.jpg|80px]] || '''[[Georgs II (Grieķija)|Georgs II]]''' &lt;br/&gt;''Γεώργιος Β΄'' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1890–1947)&lt;/small&gt; || [[1922]]. gada [[27. septembris]] — [[1924]]. gada [[25. marts]] &lt;small&gt;(gāzts no amata)&lt;/small&gt; || [[Gliksburgas dinastija]] || 
|}

=== [[File:Flag of Greece (1822-1978).svg|30px]] [[Otrā Grieķu Republika]] (1924 — 1935) [[File:Coat of arms of Greece (1924–1935).svg|30px]] ===
{{legend| #C3B091 | Militārais |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #DDDDDD | [[Neatkarīgais politiķis|Neatkarīgais]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
!colspan=&quot;2&quot; | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; | '''Prezidents (1924 — 1835)''' 
|-
| style=&quot;background: #C3B091| || '''1.''' || [[File:AlmiranteCoundouritis--inheartofgermani00vaka.jpg|80px]] || '''[[Pavloss Kunturiotis]]''' &lt;br/&gt;''Παύλος Κουντουριώτης'' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1855–1935)&lt;/small&gt; || [[1924]]. gada [[25. marts]] — [[1926]]. gada [[6. aprīlis]] &lt;small&gt;(atkāpās no amata)&lt;/small&gt; || Militārais || 
|-
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #C3B091| || rowspan=&quot;2&quot;| '''2.''' || rowspan=&quot;2&quot;| [[File:Major General Theodoros Pangalos, 1920.jpg|80px]] || rowspan=&quot;2&quot;| '''[[Teodors Pangals]]''' &lt;br/&gt;''Θεόδωρος Πάγκαλος'' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1878–1952)&lt;/small&gt; || [[1926]]. gada [[6. aprīlis]] — [[18. aprīlis]] || rowspan=&quot;2&quot;| Militārais || ''pagaidu prezidents''
|-
| [[1926]]. gada [[18. aprīlis]] — [[22. augusts]] &lt;small&gt;(gāzts no amata)&lt;/small&gt; || 
|-
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #C3B091| || rowspan=&quot;2&quot;| '''(1.)''' || rowspan=&quot;2&quot;| [[File:AlmiranteCoundouritis--inheartofgermani00vaka.jpg|80px]] || rowspan=&quot;2&quot;| '''[[Pavloss Kunturiotis]]''' &lt;br/&gt;''Παύλος Κουντουριώτης'' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1855–1935)&lt;/small&gt; || [[1926]]. gada [[22. augusts]] — [[24. augusts]] || rowspan=&quot;2&quot;| Militārais || ''pagaidu prezidents''
|-
| [[1926]]. gada [[24. augusts]] — [[1929]]. gada [[10. decembris]] &lt;small&gt;(atkāpās no amata)&lt;/small&gt; || 
|-
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #DDDDDD| || rowspan=&quot;2&quot;| '''3.''' || rowspan=&quot;2&quot;| [[File:Alexandros Zaimis.jpg|80px]] || rowspan=&quot;2&quot;| '''[[Aleksandrs Zaimis]]''' &lt;br/&gt;''Αλέξανδρος Ζαΐμης'' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1855–1936)&lt;/small&gt; || [[1929]]. gada [[10. decembris]] — [[14. decembris]] || rowspan=&quot;2&quot;| Neatkarīgais || ''pagaidu prezidents''
|-
| [[1929]]. gada [[14. decembris]] — [[1935]]. gada [[10. oktobris]] &lt;small&gt;(gāzts no amata)&lt;/small&gt; || 
|}

=== [[File:State Flag of Greece (1863-1924 and 1935-1970).svg|30px]] [[Grieķijas Karaliste]] (1935 — 1973) [[File:Royal Coat of Arms of Greece.svg|30px]] ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! # !! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Dinastija !! Piezīmes
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;7&quot; | '''Karalis (1935—1973)''' 
|-
| '''(5.)''' || [[File:Georgeiiofgreece.jpg|80px]] || '''[[Georgs II (Grieķija)|Georgs II]]''' &lt;br/&gt;''Γεώργιος Β΄'' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1890–1947)&lt;/small&gt; || [[1935]]. gada [[25. novembris]] — [[1947]]. gada [[1. aprīlis]] || [[Gliksburgas dinastija]] ||
|-
| '''6.''' || [[File:Paul I of Greece.jpg|80px]] || '''[[Pāvils (Grieķija)|Pāvils]]''' &lt;br/&gt;''Παύλος΄'' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1901–1964)&lt;/small&gt; || [[1947]]. gada [[1. aprīlis]] — [[1964]]. gada [[6. marts]] || [[Gliksburgas dinastija]] ||
|-
| '''7.''' || [[File:King Constantine.jpg|80px]] || '''[[Konstantīns II (Grieķija)|Konstantīns II]]''' &lt;br/&gt;''Κωνσταντίνος Β΄'' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1940—2023)&lt;/small&gt; || [[1964]]. gada [[6. marts]] — [[1973]]. gada [[1. jūnijs]] &lt;small&gt;(gāzts no amata)&lt;/small&gt; || [[Gliksburgas dinastija]] ||
|}

=== [[Attēls:Flag of Greece (1970–1975).svg|30px]] [[Grieķijas militārā hunta]] (1973—1974) [[Attēls:Greek Phoenix.svg|30px]] ===
{{legend| #C3B091 | Militārais |border=1px solid #AAAAAA}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
!colspan=&quot;2&quot; | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br /&gt; &lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; | '''Prezidents (1973—1974)'''
|-
| style=&quot;background: #C3B091| || '''4.''' || [[Attēls:Georgios Papadopoulos speaking.jpg|80px]] || '''[[Jorgs Papadopuls]]''' &lt;br /&gt;''Γεώργιος Παπαδόπουλος'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1919—1999)&lt;/small&gt; || [[1973]]. gada [[1. jūnijs]] — [[25. novembris]] &lt;small&gt;(gāzts no amata)&lt;/small&gt; || Militārais ||
|-
| style=&quot;background: #C3B091| || '''5.''' || || '''[[Fedons Gizikis]]''' &lt;br /&gt;''Φαίδων Γκιζίκης'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1917—1999)&lt;/small&gt; || [[1973]]. gada [[25. novembris]] — [[1974]]. gada [[17. decembris]] || Militārais ||
|}

=== [[Attēls:Flag of Greece.svg|30px]] [[Grieķija|Trešā Grieķijas Republika]] (1974 — mūsdienas)[[Attēls:Coat of arms of Greece.svg|30px]] === 
{{legend| blue | [[Jaunā demokrātija (Grieķija)|Jaunā demokrātija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| green | [[PASOK]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #DDDDDD | [[Neatkarīgais politiķis|Neatkarīgais]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
!colspan=&quot;2&quot; | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; | '''Prezidents (1974 — pašlaik)''' 
|-
| style=&quot;background: blue| || '''6.''' || [[File:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Mihails Stasinopuloss]]''' &lt;br/&gt;''Μιχαήλ Στασινόπουλος'' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1903–2002)&lt;/small&gt; || [[1974]]. gada [[18. decembris]] — [[1975]]. gada [[19. jūlijs]] || [[Jaunā demokrātija (Grieķija)|Jaunā demokrātija]] || 
|-
| style=&quot;background: blue| || '''7.''' || [[File:Konstantinos Tsatsos.JPG|80px]] || '''[[Konstantīns Cacoss]]''' &lt;br/&gt;''Κωνσταντίνος Τσάτσος'' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1899–1987)&lt;/small&gt; || [[1975]]. gada [[19. jūlijs]] — [[1980]]. gada [[10. maijs]] || [[Jaunā demokrātija (Grieķija)|Jaunā demokrātija]] || 
|-
| style=&quot;background: blue| || '''8.''' || [[File:KaramanlisNatsinasAgora crop.jpg|80px]] || '''[[Konstantīns Karamanlis]]''' &lt;br/&gt;''Κωνσταντίνος Καραμανλής'' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1907–1998)&lt;/small&gt; || [[1980]]. gada [[10. maijs]] — [[1985]]. gada [[10. marts]] &lt;small&gt;(atkāpās no amata)&lt;/small&gt; || [[Jaunā demokrātija (Grieķija)|Jaunā demokrātija]] ||
|-
| style=&quot;background: green| || — || [[File:Ioannis Alevras.jpg|80px]] || [[Joannis Alevrass]] &lt;br/&gt;''Ioannis Alevras'' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;Ιωάννης Αλευράς&lt;/small&gt; || [[1985]]. gada [[10. marts]] — [[30. marts]] || [[PASOK]] || ''pagaidu prezidents''
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || '''9.''' || [[File:Christos Sartzetakis (1989) cropped.jpg|80px]] || '''[[Kristoss Sartzetakis]]''' &lt;br/&gt;''Χρήστος Σαρτζετάκης'' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1929—2022)&lt;/small&gt; || [[1985]]. gada [[30. marts]] — [[1990]]. gada [[4. maijs]] || [[Neatkarīgais politiķis|Neatkarīgais]] ||
|-
| style=&quot;background: blue| || '''(8.)''' || [[File:KaramanlisNatsinasAgora crop.jpg|80px]] || '''[[Konstantins Karamanlis]]''' &lt;br/&gt;''Κωνσταντίνος Καραμανλής'' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1907–1998)&lt;/small&gt; || [[1990]]. gada [[4. maijs]] — [[1995]]. gada [[10. marts]] || [[Jaunā demokrātija (Grieķija)|Jaunā demokrātija]] ||
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || '''9.''' || [[File:Konstantinos Stefanopoulos 2000.jpg|80px]] || '''[[Konstantins Stefanopuls]]''' &lt;br/&gt;''Κωνσταντίνος Στεφανόπουλος'' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1926–2016)&lt;/small&gt; || [[1995]]. gada [[10. marts]] — [[2005]]. gada [[12. marts]] || [[Neatkarīgais politiķis|Neatkarīgais]] ||
|-
| style=&quot;background: green| || '''10.''' || [[File:Karolos Papoulias.jpg|80px]] || '''[[Karols Papulijs]]''' &lt;br/&gt;''Κάρολος Παπούλιας'' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1929-2021)&lt;/small&gt; || [[2005]]. gada [[12. marts]] — [[2015]]. gada [[13. marts]] || [[PASOK]] ||
|-
| style=&quot;background: blue| || '''11.''' || [[File:Prokopis Pavlopoulos 2016-01-15.jpg|80px]] || '''[[Prokops Pavlopuls]]''' &lt;br/&gt;''Προκόπης Παυλόπουλος'' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1950)&lt;/small&gt; || [[2015]]. gada [[13. marts]] — [[2020]]. gada [[13. marts]] || [[Jaunā demokrātija (Grieķija)|Jaunā demokrātija]] ||
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || '''12.''' || [[Attēls:President Sakellaropoulou (crop).jpg|80px]] || '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;br/&gt;''Κατερίνα Σακελλαροπούλου'' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1956)&lt;/small&gt; || [[2020]]. gada [[13. marts]] — [[2025]]. gada [[13. marts]] || [[Neatkarīgais politiķis|Neatkarīgā]] ||
|-
| style=&quot;background: blue| || '''13.''' || [[Attēls:KonstantinosTasoulas (cropped).jpg|80px]] || '''[[Konstantins Tasuls]]''' &lt;br/&gt;''Κωνσταντίνος Τασούλας'' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1959)&lt;/small&gt; || [[2025]]. gada [[13. marts]] — ''pašlaik'' || [[Jaunā demokrātija (Grieķija)|Jaunā demokrātija]] || 

|}

{{Eiropas valstu vadītāji}}

[[Kategorija:Grieķijas prezidenti|*]]
[[Kategorija:Prezidentu uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>0d532t85e5c0sivrewnroo0px5dixvd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Tttoooxxx/Smilšu kaste</title>
    <ns>2</ns>
    <id>350844</id>
    <revision>
      <id>4450128</id>
      <parentid>4449860</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T12:35:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tttoooxxx</username>
        <id>65596</id>
      </contributor>
      <comment>/* Konstrukcija */</comment>
      <origin>4450128</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15005" sha1="q360b5vf4eski0ik3kah7r3z9hqnz1f" xml:space="preserve">[[Attēls:Ship-propeller 2000.jpg|thumb|upright=1.35|Tirdzniecības kuģa labā soļa dzenskrūve, kura, kuģim ejot uz priekšu, rotē pulksteņa rādītāja kustības virzienā. Vīrieša roka ir atspiesta pret lāpstas izejošo šķautni]]
[[Attēls:Pratt &amp; Whitney Canada PW100 Dash 8 OE-LGD 01.JPG|thumb|upright=1.35|[[Bombardier Q Series|''Bombardier Q400'']] [[Turbopropelleru dzinējs|turbopropelleru dzinēja]] [[Pratt &amp; Whitney Canada PW100|''Pratt &amp; Whitney Canada PW100'']] propelleris]]
'''Dzenskrūve''' ([[Gaisa kuģis|lidaparātos]] saukta par propelleru) ir ierīce ar rotējošu rumbu un no tās izvirzītām lāpstām, kuras pagrieztas ap savu asi tā, lai veidotu noteiktu soli, kurš ir attālums, kuru dzenskrūve teorētiski veiktu vienā pilnā apgriezienā, ja tā kustētos cietā vidē bez slīdēšanas. Rotācijas laikā dzenskrūve paātrina tādu plūstošu vidi kā ūdens vai gaiss radot lineāro [[Vilce (tehnika)|vilci]].&lt;ref&gt;[https://www.britannica.com/technology/propeller Propeller] Britannica. Skatīts: 2026. gada 1. aprīlī&lt;/ref&gt; Dzenskrūves tiek izmantotas, lai sūknētu plūstošu vielu pa caurulēm vai kanāliem, kā arī, lai radītu vilci, kura dzen [[Laiva|laivu]] caur ūdeni vai [[Gaisa kuģis|lidaparātu]] caur gaisu.

Lāpstu forma izvēlēta tāda, lai to [[rotācija]]s kustība caur plūstošajai vielai radītu spiediena starpību starp abām lāpstas virsmām. Tā lāpstas virsma, kas vērsta uz kuģa pakaļgalu, spiež ūdeni atpakaļ un pie šīs virsmas veidojas paaugstināts spiediens. Otra lāpstas virsma, kura vērsta uz kuģa priekšgalu, ūdeni iesūc, tur plūsma paātrinās veidojot zemāku spiedienu. Atbilstoši [[Bernulli likums|Bernulli likumam]], uz šķidrumu, lāpstas aizmugurējās virsmas tuvumā, iedarbojas spēks, kas paātrina ūdens plūsmu. Savukārt uz lāpstu iedarbojas pretspēks - tā saņem vilci.&lt;ref&gt;[https://www.grc.nasa.gov/www/k-12/airplane/propeller.html Propeller propulsion] NASA. Skatīts: 2026. gada 2. aprīlī&lt;/ref&gt; Lielākā daļa kuģu dzenskrūvju ir aprīkotas ar spirālveida lāpstām, kas ir savērptas un veido skrūves vītnei līdzīgu formu ap savu garenasi. Lāpstas pievienotas rumbai, kura, savukārt, nostiprināta gandrīz horizontālas rotācijas ass [[dzenvārpsta]]s galā.&lt;ref&gt;Daudziem kuģiem dzenvārpsta nav horizontāla, bet gan ar nelielu slīpumu uz pakaļgalu. Lai arī bieži jūras arhitektu šādu slīpumu veidot spiež kuģa korpusa forma, slīpums nedaudz pretdarbojas [[Piesūkšanās (kuģniecība)|piesūkšanās]] parādībai.&lt;/ref&gt;

== Konstrukcija ==
Kuģu dzenskrūves var iedalīt fiksētā soļa (''fixed pitch'' (FPP)) un mainīgā soļa (''controllable pitch'' (CPP)) dzenskrūvēs. Dzenskrūves atšķiras ne tikai ar lāpstu skaitu, bet arī ar materiālu no kāda tās izgatavotas. Daudzas ir izgatavotas no tādiem bronzas sakausējumiem kā mangāna bronza vai vara - niķeļa - alumīnija bronza. Pēdējo lieto īpaši bieži. Izmanto arī citus vara sakausējumus, jo tiem piemīt augsta izturība un plastiskums. Kopš 1950. gadiem izmanto augstākas izturības niķeļa - alumīnija bronzu. Pēdējā laikā dzenskrūves izgatavo no nerūsējošā tērauda, īpaši tad, ja kuģiem paredzēts strādāt arktiskos apstākļos. 

Dzenskrūvēm ir vairākas lāpstas un modernajām dzenskrūvēm var būt līdz pat septiņām lāpstām. Lāpstu skaita izvēle ir saistīta ar vibrāciju ietekmi. Lielāks lāpstu skaits šķietami samazina vibrācijas ierosinošos spēkus dzenskrūves rajonā. Lāpstu minimālo biezumu nosaka klasifikācijas sabiedrību noteikumi.

Ir noticis daudz pētījumu, lai no mūsdienu piedziņas sistēmām, izmantojot optimālas formas lāpstas, iegūtu maksimāli iespējamo jaudu. Ražotāji orientējas uz dzenskrūves izturību un uzticamību, bet kuģu kapteiņi un īpašnieki uz efektivitāti un atsevišķu eksemplāru ekspluatācijas aspektiem.

Tāpat par priekšrocību tiek uzskatīts tas, ka izgatavošanas materiālu var metināt. Tad, bojājuma gadījumā, dzenskrūvi ir iespējams saremontēt.

Dzenskrūve ir cieši saistīta ar kuģa galveno piedziņas sistēmu un vairums izgatavotāju piegādā dzenskrūvi kopā ar dzenvārpstu, gultņiem un blīvslēgiem, bieži sadarbībā ar dzinēju ražotājiem. Kā daļa no integrētās piedziņas sistēmas (''integrated propulsion package'' (IPP)) tās var tikt uzstādītas kopā ar skrūves kolonnām (''azipod thruster'') vai ūdensmetējiem atkarībā no kuģa izmēriem un tipa.

Dzenskrūves tiek projektētas, lai nodrošinātu maksimālu dzinēja izmantošanas efektivitāti pie paša ekonomiskākā degvielas patēriņa. Tomēr arī pati dzenskrūve rada pretestību un kā blakusefektu šķērsvirziena vilci. Uz lāpstu ieejošās šķautnes veidojas lielāka vai mazāka kavitācija. Tā pastāvīgi samazina dzenskrūvju efektivitāti un izraisa tādus blakusefektus kā palielinātu vibrāciju un troksni. 

Dzenskrūves rotācija kombinācijā ar kavitāciju rada virpuli lāpstu galu tuvumā. Šis virpulis ietekmē slīdes vērtību un attiecīgi arī kuģa ātrumu. Kavitācija var radīt arī iedobumu koroziju, kura samazina dzenskrūves veiktspēju.

Diska laukums tiek definēts kā riņķa, kurš iet caur lāpstu galiem, laukums un to atrod ar formulu:

&lt;math&gt;\frac{\pi D ^{2}}{4}&lt;/math&gt;,

kur ''D'' - dzenskrūves diametrs.

Vispār, jo lielāks dzenskrūves diametrs, jo lielāka tā efektivitāte. Tādēļ, projektējot korpusa formu, cenšas paredzēt praktiski lielāko dzenskrūvi, kura tajā pašā laikā nodrošina pieņemamu attālumu no kuģa ķīļa. Parasti attālums ir starp 15 un 30 cm neatkarīgi no tā vai kuģim ir pakaļvadņa pēda vai nav. Pienācīgam attālumam jābūt arī starp dzenskrūvi un pārējām kuģa korpusa daļām, jo šādam attālumam ir tendence samazināt kuģa pakaļgala vibrāciju.

Ja izmanto divas dzenskrūves ar dzenvārpstas balsteņiem, attālumi no lāpstu galiem līdz korpusam var atšķirties, bet parasti tie ir robežās no 0,2D līdz 0,4D.

Mūsdienās izmanto daudzas un dažādas dzenskrūves sistēmas. Vēl joprojām labā soļa fiksētu lāpstu dzenskrūve ir izplatīta, bet mainīgā soļa dzenskrūvju, pretēji rotējošu dzenskrūvju, daudzlāpstu dzenskrūvju sistēmu, dzenskrūvju komplektu, poda tipa piedziņas iekārtu, vadaptveru un skrūves kolonnu attīstība ir panākusi to, ka šīs dzenskrūves ieņem stabilu tirgus daļu tirdzniecības un kara kuģu būvē. Izmanto arī aktīvās stūres ar pievienotu dzenskrūvi. Lāpstiņu dzineklis (''Voith Schneider Propeller'' (VSP)) ir attīstījies kopā ar lāpstiņu stūri (''Voith Cycloidal Rudder'') strādājot ar cikloidālo piedziņu.

Dzenskrūves slīpums ir attālums pie lāpstas gala starp ģenerējošo līniju un perpendikulu pret dzenskrūves asi, kas krustojas ar ģenerējošo līniju pie dzenskrūves ass. Ģenerējošā līnija ir līnija, kas raksturo lāpstas virsmas formu un novietojumu telpā, tai kustoties vai rotējot šajā telpā.

Dzenskrūves slīpuma leņķis ir leņķis, kurš izmērīts starp plakni, kura perpendikulāra dzenvārpstas rotācijas asij, un ģenerējošās līnijas tangenti noteiktā attālumā pa dzenskrūves rādiusu.

== Iepriekšējais lagrēķins ==
Pēc reisa uzdevuma saņemšanas, kad zināms, uz kurieni jāiet, savlaicīgi pirms iziešanas jūrā izstrādā iepriekšējo lagrēķinu. Visizdevīgāko un drošāko pārgājiena maršruta variantu atliek uz pārgājiena kartēm, novelkot attiecīgās īstā kursa līnijas, pa kurām paredz pārvietoties. Uz kartēm atzīmē vietas, kur paredzēts izdarīt kursa maiņas. Parasti to izdara tādās vietās, ko viegli noteikt pēc kāda noteikta priekšmeta peilējuma dvarsa&lt;ref&gt;Virziens perpendikulārs kuģošanas līdzekļa garenasij.&lt;/ref&gt; momentā vai tuvu tam, vai arī šķērsojot [[Piekrastes navigācija#Seglīnijas|seglīnijas]] utt. Ja pagrieziena vietu izvēlas pēc kāda noteikta priekšmeta peilējuma, tad tā īsto peilējumu noņem no kartes un pārved kompasa peilējumā. Tā skaitlisko vērtību uzraksta uz kartes tajā vietā, kur tas būs, lai vajadzīgajā momentā to ātri atrastu.

Pēc pagriezieniem izvēloties katru jaunu kursu, raugās, lai īstā kursa līnija, ko velk uz kartes, paietu garām drošā attālumā [[Bāka|bākām]], krasta līnijai, sēkļiem, klintīm un citām zemūdens un virsūdens bīstamām vietām. Raugās, lai kursa līnija lieliem kuģiem nešķērsotu 20 metru izobatu, bet maziem kuģiem, kuriem iegrime līdz 3 metriem — 10 metru izobatu. Tas sevišķi jāievēro vietās, kur nav izliktas navigācijas drošības zīmes (stoderes, bojas, mucas) un par kuģa drošību jāspriež pēc izobatām vai dziļuma skaitļiem, kas uznesti uz kartes. Vietās, kur izlikts pietiekoši daudz noenkuroto navigācijas drošības zīmju, no šīm prasībām var atkāpties. Uz katras novilktās kursa līnijas uzraksta īstā kursa skaitlisko vērtību un distanci. Tos noņem no kartes ar transportieri un mērcirkuli. Uz kartes novilktā līnija, pa kuru nolemts iet, ir '''īstā kursa līnija''', ja nav ne vēja, ne straumes nonesuma; '''ceļa driftes līnija''', ja ir vēja nonesums; '''ceļa līnija''', ja ir straumes nonesums.
[[Attēls:NAVIGATIONAL WORK.xcf|thumb|Navigācijas karte ar stūrmaņa instrumentiem.]]
Izmantojot magnētisko kompasu, nepieciešams uz kartes doto variāciju attiecināt uz tekošo [[Gads|gadu]]. Pēc tam to atzīmē uz kartes gar visu novilkto kursa līniju, sadalot pēdējo pa gabaliem atbilstoši variācijas izmaiņām ik pa 0,5°.

Atbilstoši acs [[Augstums virs jūras līmeņa|augstumam]] aprēķina pa ceļam esošo bāku un uguņu atklāšanās attālumus. Atklāšanās vietas atzīmē uz novilktās kursa līnijas. Atkarībā no bāku izvietojuma atbilstošās vietās uz tās atzīmē paņēmienus, pēc kuriem būs visizdevīgāk pārbaudīt kuģa atrašanās vietu. Ja pārgājiens paredzēts rajonos, kur ir stipras pastāvīgas vai plūdmaiņu straumes, kā arī stipra ūdens līmeņa krišanās, kas var radīt grūtības tālākam pārgājienam, tad arī šādus rajonus atzīmē uz kartes.

Lai [[stūrmanis]] jau iepriekš kaut vai aptuveni zinātu, kad pēc kuģa laika jāatklājas vienai vai otrai bākai, jāpaiet navigācijas ziņā svarīgākie krasta priekšmeti, jāmaina kurss, jāieslēdz un jāizslēdz gaitas ugunis (saules riets un lēkts, kad to nevar novērot, ja laiks apmācies), kad jāatklājas krastam pēc lielāku līču, jūru vai okeānu šķērsošanas utt., tad, izvedot iepriekšējo lagrēķinu, šie momenti jāaprēķina. To izdara pamatojoties uz varbūtējo vidējo ātrumu attiecībā pret jūras dibenu.

Tā kā iepriekšējā lagrēķina izstrādāšanas laikā ne vienmēr būs precīzi zināma stunda, dažreiz pat datums, kad tieši jāiziet jūrā, tad visus aprēķinus izdara, izraugoties tā saucamo &quot;operatīvo laiku&quot;. Pēc tā visizdevīgāk pieņemt, ka iziešana jūrā notiks pusnaktī, t.i., pulksten 00 st. 00 min pēc kuģa laika. Tālākos iepriekšējā lagrēķinā vēlamos momentus aprēķina pēc operatīvā laika un pieraksta attiecīgās vietās uz kartes uz kursa līnijas. Ja iznāk, ka faktiskais iziešanas laiks no ostas nav pusnaktī, bet citā momentā, kā tas parasti mēdz būt, tad stūrmanim pie visiem iepriekš aprēķinātajiem momentiem vienmēr jāpieskaita korekcija. Tā ir stundu un minūšu skaits, kad pēc operatīvā laika atstāta osta, t.i., pēc pusnakts. Tas pats attiecas arī uz datumu. Aprēķinot laiku dažādiem pārgājiena punktiem, jāievēro, ka jāņem vērā kuģa pulksteņu pārbīdīšana, šķērsojot attiecīgo [[Laika josla|laika joslu]] robežmeridiānus: ejot ar kursiem no 0° līdz 180° — par vienu stundu uz priekšu, ar kursiem no 180° līdz 360° — par vienu stundu atpakaļ. Par ostas atstāšanas laiku skaita nevis to momentu, kad tiek atdoti pietauvošanās gali, bet gan to, kad kuģis, izejot jūrā, pēc visiem manevriem paiet garām attiecīgās ostas pieņemšanas bojai un tālāko ceļu turpina ar pilnu gaitu.

Minētais attiecībā uz laiku rāda, ka katrs iepriekšējā lagrēķinā aprēķinātais moments ir aptuvens un var nesakrist ar faktisko momentu. Tas attiecas arī uz gaitas uguņu ieslēgšanas un izslēgšanas laiku, kas atkarīgs vēl no kuģa vietas koordinātu precizitātes Saules [[Riets|rietēšanas]] un [[Lēkts|lēkšanas]] momentos. Ja faktiskais datums atšķiras no operatīvā, tad šie momenti attiecībā uz saules lēktu un rietu jāpārrēķina. Būs jāpārrēķina arī ūdens līmeņa augstums paisuma un bēguma laikā, ja iepriekšējā lagrēķinā tas ir aprēķināts un paredzēts šķērsot rajonus, kur stūrmanim jāzina dziļums zem kuģa ķīļa.

Sardzes stūrmanim pārgājiena laikā rūpīgi jāseko kursam, jāpārbauda kuģa vieta izdarot observācijas, un, ja vajadzīgs, jāpagriež kuģis uz tās ceļa līnijas, kas paredzēta iepriekšējā lagrēķinā.

Ja pārgājiens notiek tuvu krastam un šaurumos, ieteicams pārgājiena karti sagatavot, lai tā būtu uzskatāmāka. Lietderīgi izcelt navigācijas ziņā svarīgākos punktus uz kartes ar krāsaino zīmuli, tos viegli apvelkot, lai pēc tam varētu izdzēst. Tādi priekšmeti var būt ne tikvien parastās bākas, bet arī citi — atsevišķas mājas, krasta pauguri, zemesragi, kas iestiepjas jūrā, utt., kurus iespējams izmantot [[Navigācija#Kuģa vietas noteikšana piekrastē|kuģa vietas orientēšanai]]. Tāpat ieteicams izcelt sēkļu un citu bīstamo vietu rajonus, gar kuriem paredzēts vadīt kuģi. Lokācijas vajadzībām jāizceļ tie krasta reljefa rajoni, kurus var izmantot šim nolūkam.&lt;ref&gt;Legzdiņš H. ''Navigācija. — I. daļa.'' Izdevniecība &quot;Zvaigzne&quot;, 1971. 343. — 346. lpp.&lt;/ref&gt;

== Datoru izmantošana ==
Mūsdienās datorprogrammas var ievērojami vienkāršot pārgājiena plānošanas procesu un nodrošināt to, ka nekas svarīgs netiek aizmirsts.&lt;ref name=&quot;c&quot;/&gt; Pārgājiena plānošanas programmnodrošinājums var veikt tādas funkcijas kā darbības ar maršruta punktiem, attāluma aprēķinus, plūdmaiņu augstuma un straumes prognozēšanu, jūrniecības astronomijas aprēķinus, krājumu apjoma novērtēšanu degvielai, eļļai, ūdenim un citiem krājumiem, kā arī citas noderīgas funkcijas.&lt;ref name=&quot;c&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://msi.nga.mil/api/publications/download?key=16693975/SFH00000/Bowditch_Vol_1.pdf&amp;type=view Bowditch N. un Nacionālās ģeotelpiskās izlūkošanas aģentūras grāmata par navigāciju ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I. 2024. gada izdevums.'' Tās 28. nodaļā atrodamas ziņas arī par pārgājiena plānošanu] {{en ikona}}
* [https://www.youtube.com/watch?v=X6Mv8NMoM64 Video par pārgājiena plānošanu] {{en ikona}}

[[Kategorija:Jūrniecība]]</text>
      <sha1>q360b5vf4eski0ik3kah7r3z9hqnz1f</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450165</id>
      <parentid>4450128</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T13:16:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tttoooxxx</username>
        <id>65596</id>
      </contributor>
      <comment>/* Konstrukcija */</comment>
      <origin>4450165</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15080" sha1="s3eeqxoen4bv5r3u9jeb3xwadx8n044" xml:space="preserve">[[Attēls:Ship-propeller 2000.jpg|thumb|upright=1.35|Tirdzniecības kuģa labā soļa dzenskrūve, kura, kuģim ejot uz priekšu, rotē pulksteņa rādītāja kustības virzienā. Vīrieša roka ir atspiesta pret lāpstas izejošo šķautni]]
[[Attēls:Pratt &amp; Whitney Canada PW100 Dash 8 OE-LGD 01.JPG|thumb|upright=1.35|[[Bombardier Q Series|''Bombardier Q400'']] [[Turbopropelleru dzinējs|turbopropelleru dzinēja]] [[Pratt &amp; Whitney Canada PW100|''Pratt &amp; Whitney Canada PW100'']] propelleris]]
'''Dzenskrūve''' ([[Gaisa kuģis|lidaparātos]] saukta par propelleru) ir ierīce ar rotējošu rumbu un no tās izvirzītām lāpstām, kuras pagrieztas ap savu asi tā, lai veidotu noteiktu soli, kurš ir attālums, kuru dzenskrūve teorētiski veiktu vienā pilnā apgriezienā, ja tā kustētos cietā vidē bez slīdēšanas. Rotācijas laikā dzenskrūve paātrina tādu plūstošu vidi kā ūdens vai gaiss radot lineāro [[Vilce (tehnika)|vilci]].&lt;ref&gt;[https://www.britannica.com/technology/propeller Propeller] Britannica. Skatīts: 2026. gada 1. aprīlī&lt;/ref&gt; Dzenskrūves tiek izmantotas, lai sūknētu plūstošu vielu pa caurulēm vai kanāliem, kā arī, lai radītu vilci, kura dzen [[Laiva|laivu]] caur ūdeni vai [[Gaisa kuģis|lidaparātu]] caur gaisu.

Lāpstu forma izvēlēta tāda, lai to [[rotācija]]s kustība caur plūstošajai vielai radītu spiediena starpību starp abām lāpstas virsmām. Tā lāpstas virsma, kas vērsta uz kuģa pakaļgalu, spiež ūdeni atpakaļ un pie šīs virsmas veidojas paaugstināts spiediens. Otra lāpstas virsma, kura vērsta uz kuģa priekšgalu, ūdeni iesūc, tur plūsma paātrinās veidojot zemāku spiedienu. Atbilstoši [[Bernulli likums|Bernulli likumam]], uz šķidrumu, lāpstas aizmugurējās virsmas tuvumā, iedarbojas spēks, kas paātrina ūdens plūsmu. Savukārt uz lāpstu iedarbojas pretspēks - tā saņem vilci.&lt;ref&gt;[https://www.grc.nasa.gov/www/k-12/airplane/propeller.html Propeller propulsion] NASA. Skatīts: 2026. gada 2. aprīlī&lt;/ref&gt; Lielākā daļa kuģu dzenskrūvju ir aprīkotas ar spirālveida lāpstām, kas ir savērptas un veido skrūves vītnei līdzīgu formu ap savu garenasi. Lāpstas pievienotas rumbai, kura, savukārt, nostiprināta gandrīz horizontālas rotācijas ass [[dzenvārpsta]]s galā.&lt;ref&gt;Daudziem kuģiem dzenvārpsta nav horizontāla, bet gan ar nelielu slīpumu uz pakaļgalu. Lai arī bieži jūras arhitektu šādu slīpumu veidot spiež kuģa korpusa forma, slīpums nedaudz pretdarbojas [[Piesūkšanās (kuģniecība)|piesūkšanās]] parādībai.&lt;/ref&gt;

== Konstrukcija ==
[[Attēls:Voith schneider animation.gif|thumb|300px|Lāpstiņu dzineklis]]
Kuģu dzenskrūves var iedalīt fiksētā soļa (''fixed pitch'' (FPP)) un mainīgā soļa (''controllable pitch'' (CPP)) dzenskrūvēs. Dzenskrūves atšķiras ne tikai ar lāpstu skaitu, bet arī ar materiālu no kāda tās izgatavotas. Daudzas ir izgatavotas no tādiem bronzas sakausējumiem kā mangāna bronza vai vara - niķeļa - alumīnija bronza. Pēdējo lieto īpaši bieži. Izmanto arī citus vara sakausējumus, jo tiem piemīt augsta izturība un plastiskums. Kopš 1950. gadiem izmanto augstākas izturības niķeļa - alumīnija bronzu. Pēdējā laikā dzenskrūves izgatavo no nerūsējošā tērauda, īpaši tad, ja kuģiem paredzēts strādāt arktiskos apstākļos. 

Dzenskrūvēm ir vairākas lāpstas un modernajām dzenskrūvēm var būt līdz pat septiņām lāpstām. Lāpstu skaita izvēle ir saistīta ar vibrāciju ietekmi. Lielāks lāpstu skaits šķietami samazina vibrācijas ierosinošos spēkus dzenskrūves rajonā. Lāpstu minimālo biezumu nosaka klasifikācijas sabiedrību noteikumi.

Ir noticis daudz pētījumu, lai no mūsdienu piedziņas sistēmām, izmantojot optimālas formas lāpstas, iegūtu maksimāli iespējamo jaudu. Ražotāji orientējas uz dzenskrūves izturību un uzticamību, bet kuģu kapteiņi un īpašnieki uz efektivitāti un atsevišķu eksemplāru ekspluatācijas aspektiem.

Tāpat par priekšrocību tiek uzskatīts tas, ka izgatavošanas materiālu var metināt. Tad, bojājuma gadījumā, dzenskrūvi ir iespējams saremontēt.

Dzenskrūve ir cieši saistīta ar kuģa galveno piedziņas sistēmu un vairums izgatavotāju piegādā dzenskrūvi kopā ar dzenvārpstu, gultņiem un blīvslēgiem, bieži sadarbībā ar dzinēju ražotājiem. Kā daļa no integrētās piedziņas sistēmas (''integrated propulsion package'' (IPP)) tās var tikt uzstādītas kopā ar skrūves kolonnām (''azipod thruster'') vai ūdensmetējiem atkarībā no kuģa izmēriem un tipa.

Dzenskrūves tiek projektētas, lai nodrošinātu maksimālu dzinēja izmantošanas efektivitāti pie paša ekonomiskākā degvielas patēriņa. Tomēr arī pati dzenskrūve rada pretestību un kā blakusefektu šķērsvirziena vilci. Uz lāpstu ieejošās šķautnes veidojas lielāka vai mazāka kavitācija. Tā pastāvīgi samazina dzenskrūvju efektivitāti un izraisa tādus blakusefektus kā palielinātu vibrāciju un troksni. 

Dzenskrūves rotācija kombinācijā ar kavitāciju rada virpuli lāpstu galu tuvumā. Šis virpulis ietekmē slīdes vērtību un attiecīgi arī kuģa ātrumu. Kavitācija var radīt arī iedobumu koroziju, kura samazina dzenskrūves veiktspēju.

Diska laukums tiek definēts kā riņķa, kurš iet caur lāpstu galiem, laukums un to atrod ar formulu:

&lt;math&gt;\frac{\pi D ^{2}}{4}&lt;/math&gt;,

kur ''D'' - dzenskrūves diametrs.

Vispār, jo lielāks dzenskrūves diametrs, jo lielāka tā efektivitāte. Tādēļ, projektējot korpusa formu, cenšas paredzēt praktiski lielāko dzenskrūvi, kura tajā pašā laikā nodrošina pieņemamu attālumu no kuģa ķīļa. Parasti attālums ir starp 15 un 30 cm neatkarīgi no tā vai kuģim ir pakaļvadņa pēda vai nav. Pienācīgam attālumam jābūt arī starp dzenskrūvi un pārējām kuģa korpusa daļām, jo šādam attālumam ir tendence samazināt kuģa pakaļgala vibrāciju.

Ja izmanto divas dzenskrūves ar dzenvārpstas balsteņiem, attālumi no lāpstu galiem līdz korpusam var atšķirties, bet parasti tie ir robežās no 0,2D līdz 0,4D.

Mūsdienās izmanto daudzas un dažādas dzenskrūves sistēmas. Vēl joprojām labā soļa fiksētu lāpstu dzenskrūve ir izplatīta, bet mainīgā soļa dzenskrūvju, pretēji rotējošu dzenskrūvju, daudzlāpstu dzenskrūvju sistēmu, dzenskrūvju komplektu, poda tipa piedziņas iekārtu, vadaptveru un skrūves kolonnu attīstība ir panākusi to, ka šīs dzenskrūves ieņem stabilu tirgus daļu tirdzniecības un kara kuģu būvē. Izmanto arī aktīvās stūres ar pievienotu dzenskrūvi. Lāpstiņu dzineklis (''Voith Schneider Propeller'' (VSP)) ir attīstījies kopā ar lāpstiņu stūri (''Voith Cycloidal Rudder'') strādājot ar cikloidālo piedziņu.

Dzenskrūves slīpums ir attālums pie lāpstas gala starp ģenerējošo līniju un perpendikulu pret dzenskrūves asi, kas krustojas ar ģenerējošo līniju pie dzenskrūves ass. Ģenerējošā līnija ir līnija, kas raksturo lāpstas virsmas formu un novietojumu telpā, tai kustoties vai rotējot šajā telpā.

Dzenskrūves slīpuma leņķis ir leņķis, kurš izmērīts starp plakni, kura perpendikulāra dzenvārpstas rotācijas asij, un ģenerējošās līnijas tangenti noteiktā attālumā pa dzenskrūves rādiusu.

== Iepriekšējais lagrēķins ==
Pēc reisa uzdevuma saņemšanas, kad zināms, uz kurieni jāiet, savlaicīgi pirms iziešanas jūrā izstrādā iepriekšējo lagrēķinu. Visizdevīgāko un drošāko pārgājiena maršruta variantu atliek uz pārgājiena kartēm, novelkot attiecīgās īstā kursa līnijas, pa kurām paredz pārvietoties. Uz kartēm atzīmē vietas, kur paredzēts izdarīt kursa maiņas. Parasti to izdara tādās vietās, ko viegli noteikt pēc kāda noteikta priekšmeta peilējuma dvarsa&lt;ref&gt;Virziens perpendikulārs kuģošanas līdzekļa garenasij.&lt;/ref&gt; momentā vai tuvu tam, vai arī šķērsojot [[Piekrastes navigācija#Seglīnijas|seglīnijas]] utt. Ja pagrieziena vietu izvēlas pēc kāda noteikta priekšmeta peilējuma, tad tā īsto peilējumu noņem no kartes un pārved kompasa peilējumā. Tā skaitlisko vērtību uzraksta uz kartes tajā vietā, kur tas būs, lai vajadzīgajā momentā to ātri atrastu.

Pēc pagriezieniem izvēloties katru jaunu kursu, raugās, lai īstā kursa līnija, ko velk uz kartes, paietu garām drošā attālumā [[Bāka|bākām]], krasta līnijai, sēkļiem, klintīm un citām zemūdens un virsūdens bīstamām vietām. Raugās, lai kursa līnija lieliem kuģiem nešķērsotu 20 metru izobatu, bet maziem kuģiem, kuriem iegrime līdz 3 metriem — 10 metru izobatu. Tas sevišķi jāievēro vietās, kur nav izliktas navigācijas drošības zīmes (stoderes, bojas, mucas) un par kuģa drošību jāspriež pēc izobatām vai dziļuma skaitļiem, kas uznesti uz kartes. Vietās, kur izlikts pietiekoši daudz noenkuroto navigācijas drošības zīmju, no šīm prasībām var atkāpties. Uz katras novilktās kursa līnijas uzraksta īstā kursa skaitlisko vērtību un distanci. Tos noņem no kartes ar transportieri un mērcirkuli. Uz kartes novilktā līnija, pa kuru nolemts iet, ir '''īstā kursa līnija''', ja nav ne vēja, ne straumes nonesuma; '''ceļa driftes līnija''', ja ir vēja nonesums; '''ceļa līnija''', ja ir straumes nonesums.
[[Attēls:NAVIGATIONAL WORK.xcf|thumb|Navigācijas karte ar stūrmaņa instrumentiem.]]
Izmantojot magnētisko kompasu, nepieciešams uz kartes doto variāciju attiecināt uz tekošo [[Gads|gadu]]. Pēc tam to atzīmē uz kartes gar visu novilkto kursa līniju, sadalot pēdējo pa gabaliem atbilstoši variācijas izmaiņām ik pa 0,5°.

Atbilstoši acs [[Augstums virs jūras līmeņa|augstumam]] aprēķina pa ceļam esošo bāku un uguņu atklāšanās attālumus. Atklāšanās vietas atzīmē uz novilktās kursa līnijas. Atkarībā no bāku izvietojuma atbilstošās vietās uz tās atzīmē paņēmienus, pēc kuriem būs visizdevīgāk pārbaudīt kuģa atrašanās vietu. Ja pārgājiens paredzēts rajonos, kur ir stipras pastāvīgas vai plūdmaiņu straumes, kā arī stipra ūdens līmeņa krišanās, kas var radīt grūtības tālākam pārgājienam, tad arī šādus rajonus atzīmē uz kartes.

Lai [[stūrmanis]] jau iepriekš kaut vai aptuveni zinātu, kad pēc kuģa laika jāatklājas vienai vai otrai bākai, jāpaiet navigācijas ziņā svarīgākie krasta priekšmeti, jāmaina kurss, jāieslēdz un jāizslēdz gaitas ugunis (saules riets un lēkts, kad to nevar novērot, ja laiks apmācies), kad jāatklājas krastam pēc lielāku līču, jūru vai okeānu šķērsošanas utt., tad, izvedot iepriekšējo lagrēķinu, šie momenti jāaprēķina. To izdara pamatojoties uz varbūtējo vidējo ātrumu attiecībā pret jūras dibenu.

Tā kā iepriekšējā lagrēķina izstrādāšanas laikā ne vienmēr būs precīzi zināma stunda, dažreiz pat datums, kad tieši jāiziet jūrā, tad visus aprēķinus izdara, izraugoties tā saucamo &quot;operatīvo laiku&quot;. Pēc tā visizdevīgāk pieņemt, ka iziešana jūrā notiks pusnaktī, t.i., pulksten 00 st. 00 min pēc kuģa laika. Tālākos iepriekšējā lagrēķinā vēlamos momentus aprēķina pēc operatīvā laika un pieraksta attiecīgās vietās uz kartes uz kursa līnijas. Ja iznāk, ka faktiskais iziešanas laiks no ostas nav pusnaktī, bet citā momentā, kā tas parasti mēdz būt, tad stūrmanim pie visiem iepriekš aprēķinātajiem momentiem vienmēr jāpieskaita korekcija. Tā ir stundu un minūšu skaits, kad pēc operatīvā laika atstāta osta, t.i., pēc pusnakts. Tas pats attiecas arī uz datumu. Aprēķinot laiku dažādiem pārgājiena punktiem, jāievēro, ka jāņem vērā kuģa pulksteņu pārbīdīšana, šķērsojot attiecīgo [[Laika josla|laika joslu]] robežmeridiānus: ejot ar kursiem no 0° līdz 180° — par vienu stundu uz priekšu, ar kursiem no 180° līdz 360° — par vienu stundu atpakaļ. Par ostas atstāšanas laiku skaita nevis to momentu, kad tiek atdoti pietauvošanās gali, bet gan to, kad kuģis, izejot jūrā, pēc visiem manevriem paiet garām attiecīgās ostas pieņemšanas bojai un tālāko ceļu turpina ar pilnu gaitu.

Minētais attiecībā uz laiku rāda, ka katrs iepriekšējā lagrēķinā aprēķinātais moments ir aptuvens un var nesakrist ar faktisko momentu. Tas attiecas arī uz gaitas uguņu ieslēgšanas un izslēgšanas laiku, kas atkarīgs vēl no kuģa vietas koordinātu precizitātes Saules [[Riets|rietēšanas]] un [[Lēkts|lēkšanas]] momentos. Ja faktiskais datums atšķiras no operatīvā, tad šie momenti attiecībā uz saules lēktu un rietu jāpārrēķina. Būs jāpārrēķina arī ūdens līmeņa augstums paisuma un bēguma laikā, ja iepriekšējā lagrēķinā tas ir aprēķināts un paredzēts šķērsot rajonus, kur stūrmanim jāzina dziļums zem kuģa ķīļa.

Sardzes stūrmanim pārgājiena laikā rūpīgi jāseko kursam, jāpārbauda kuģa vieta izdarot observācijas, un, ja vajadzīgs, jāpagriež kuģis uz tās ceļa līnijas, kas paredzēta iepriekšējā lagrēķinā.

Ja pārgājiens notiek tuvu krastam un šaurumos, ieteicams pārgājiena karti sagatavot, lai tā būtu uzskatāmāka. Lietderīgi izcelt navigācijas ziņā svarīgākos punktus uz kartes ar krāsaino zīmuli, tos viegli apvelkot, lai pēc tam varētu izdzēst. Tādi priekšmeti var būt ne tikvien parastās bākas, bet arī citi — atsevišķas mājas, krasta pauguri, zemesragi, kas iestiepjas jūrā, utt., kurus iespējams izmantot [[Navigācija#Kuģa vietas noteikšana piekrastē|kuģa vietas orientēšanai]]. Tāpat ieteicams izcelt sēkļu un citu bīstamo vietu rajonus, gar kuriem paredzēts vadīt kuģi. Lokācijas vajadzībām jāizceļ tie krasta reljefa rajoni, kurus var izmantot šim nolūkam.&lt;ref&gt;Legzdiņš H. ''Navigācija. — I. daļa.'' Izdevniecība &quot;Zvaigzne&quot;, 1971. 343. — 346. lpp.&lt;/ref&gt;

== Datoru izmantošana ==
Mūsdienās datorprogrammas var ievērojami vienkāršot pārgājiena plānošanas procesu un nodrošināt to, ka nekas svarīgs netiek aizmirsts.&lt;ref name=&quot;c&quot;/&gt; Pārgājiena plānošanas programmnodrošinājums var veikt tādas funkcijas kā darbības ar maršruta punktiem, attāluma aprēķinus, plūdmaiņu augstuma un straumes prognozēšanu, jūrniecības astronomijas aprēķinus, krājumu apjoma novērtēšanu degvielai, eļļai, ūdenim un citiem krājumiem, kā arī citas noderīgas funkcijas.&lt;ref name=&quot;c&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://msi.nga.mil/api/publications/download?key=16693975/SFH00000/Bowditch_Vol_1.pdf&amp;type=view Bowditch N. un Nacionālās ģeotelpiskās izlūkošanas aģentūras grāmata par navigāciju ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I. 2024. gada izdevums.'' Tās 28. nodaļā atrodamas ziņas arī par pārgājiena plānošanu] {{en ikona}}
* [https://www.youtube.com/watch?v=X6Mv8NMoM64 Video par pārgājiena plānošanu] {{en ikona}}

[[Kategorija:Jūrniecība]]</text>
      <sha1>s3eeqxoen4bv5r3u9jeb3xwadx8n044</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450171</id>
      <parentid>4450165</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T13:18:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tttoooxxx</username>
        <id>65596</id>
      </contributor>
      <comment>/* Konstrukcija */</comment>
      <origin>4450171</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15079" sha1="i9kl6pp72y5qrmlqzb0wdbzrr1zu3ln" xml:space="preserve">[[Attēls:Ship-propeller 2000.jpg|thumb|upright=1.35|Tirdzniecības kuģa labā soļa dzenskrūve, kura, kuģim ejot uz priekšu, rotē pulksteņa rādītāja kustības virzienā. Vīrieša roka ir atspiesta pret lāpstas izejošo šķautni]]
[[Attēls:Pratt &amp; Whitney Canada PW100 Dash 8 OE-LGD 01.JPG|thumb|upright=1.35|[[Bombardier Q Series|''Bombardier Q400'']] [[Turbopropelleru dzinējs|turbopropelleru dzinēja]] [[Pratt &amp; Whitney Canada PW100|''Pratt &amp; Whitney Canada PW100'']] propelleris]]
'''Dzenskrūve''' ([[Gaisa kuģis|lidaparātos]] saukta par propelleru) ir ierīce ar rotējošu rumbu un no tās izvirzītām lāpstām, kuras pagrieztas ap savu asi tā, lai veidotu noteiktu soli, kurš ir attālums, kuru dzenskrūve teorētiski veiktu vienā pilnā apgriezienā, ja tā kustētos cietā vidē bez slīdēšanas. Rotācijas laikā dzenskrūve paātrina tādu plūstošu vidi kā ūdens vai gaiss radot lineāro [[Vilce (tehnika)|vilci]].&lt;ref&gt;[https://www.britannica.com/technology/propeller Propeller] Britannica. Skatīts: 2026. gada 1. aprīlī&lt;/ref&gt; Dzenskrūves tiek izmantotas, lai sūknētu plūstošu vielu pa caurulēm vai kanāliem, kā arī, lai radītu vilci, kura dzen [[Laiva|laivu]] caur ūdeni vai [[Gaisa kuģis|lidaparātu]] caur gaisu.

Lāpstu forma izvēlēta tāda, lai to [[rotācija]]s kustība caur plūstošajai vielai radītu spiediena starpību starp abām lāpstas virsmām. Tā lāpstas virsma, kas vērsta uz kuģa pakaļgalu, spiež ūdeni atpakaļ un pie šīs virsmas veidojas paaugstināts spiediens. Otra lāpstas virsma, kura vērsta uz kuģa priekšgalu, ūdeni iesūc, tur plūsma paātrinās veidojot zemāku spiedienu. Atbilstoši [[Bernulli likums|Bernulli likumam]], uz šķidrumu, lāpstas aizmugurējās virsmas tuvumā, iedarbojas spēks, kas paātrina ūdens plūsmu. Savukārt uz lāpstu iedarbojas pretspēks - tā saņem vilci.&lt;ref&gt;[https://www.grc.nasa.gov/www/k-12/airplane/propeller.html Propeller propulsion] NASA. Skatīts: 2026. gada 2. aprīlī&lt;/ref&gt; Lielākā daļa kuģu dzenskrūvju ir aprīkotas ar spirālveida lāpstām, kas ir savērptas un veido skrūves vītnei līdzīgu formu ap savu garenasi. Lāpstas pievienotas rumbai, kura, savukārt, nostiprināta gandrīz horizontālas rotācijas ass [[dzenvārpsta]]s galā.&lt;ref&gt;Daudziem kuģiem dzenvārpsta nav horizontāla, bet gan ar nelielu slīpumu uz pakaļgalu. Lai arī bieži jūras arhitektu šādu slīpumu veidot spiež kuģa korpusa forma, slīpums nedaudz pretdarbojas [[Piesūkšanās (kuģniecība)|piesūkšanās]] parādībai.&lt;/ref&gt;

== Konstrukcija ==
Kuģu dzenskrūves var iedalīt fiksētā soļa (''fixed pitch'' (FPP)) un mainīgā soļa (''controllable pitch'' (CPP)) dzenskrūvēs. Dzenskrūves atšķiras ne tikai ar lāpstu skaitu, bet arī ar materiālu no kāda tās izgatavotas. Daudzas ir izgatavotas no tādiem bronzas sakausējumiem kā mangāna bronza vai vara - niķeļa - alumīnija bronza. Pēdējo lieto īpaši bieži. Izmanto arī citus vara sakausējumus, jo tiem piemīt augsta izturība un plastiskums. Kopš 1950. gadiem izmanto augstākas izturības niķeļa - alumīnija bronzu. Pēdējā laikā dzenskrūves izgatavo no nerūsējošā tērauda, īpaši tad, ja kuģiem paredzēts strādāt arktiskos apstākļos. 

Dzenskrūvēm ir vairākas lāpstas un modernajām dzenskrūvēm var būt līdz pat septiņām lāpstām. Lāpstu skaita izvēle ir saistīta ar vibrāciju ietekmi. Lielāks lāpstu skaits šķietami samazina vibrācijas ierosinošos spēkus dzenskrūves rajonā. Lāpstu minimālo biezumu nosaka klasifikācijas sabiedrību noteikumi.

Ir noticis daudz pētījumu, lai no mūsdienu piedziņas sistēmām, izmantojot optimālas formas lāpstas, iegūtu maksimāli iespējamo jaudu. Ražotāji orientējas uz dzenskrūves izturību un uzticamību, bet kuģu kapteiņi un īpašnieki uz efektivitāti un atsevišķu eksemplāru ekspluatācijas aspektiem.

Tāpat par priekšrocību tiek uzskatīts tas, ka izgatavošanas materiālu var metināt. Tad, bojājuma gadījumā, dzenskrūvi ir iespējams saremontēt.

Dzenskrūve ir cieši saistīta ar kuģa galveno piedziņas sistēmu un vairums izgatavotāju piegādā dzenskrūvi kopā ar dzenvārpstu, gultņiem un blīvslēgiem, bieži sadarbībā ar dzinēju ražotājiem. Kā daļa no integrētās piedziņas sistēmas (''integrated propulsion package'' (IPP)) tās var tikt uzstādītas kopā ar skrūves kolonnām (''azipod thruster'') vai ūdensmetējiem atkarībā no kuģa izmēriem un tipa.

Dzenskrūves tiek projektētas, lai nodrošinātu maksimālu dzinēja izmantošanas efektivitāti pie paša ekonomiskākā degvielas patēriņa. Tomēr arī pati dzenskrūve rada pretestību un kā blakusefektu šķērsvirziena vilci. Uz lāpstu ieejošās šķautnes veidojas lielāka vai mazāka kavitācija. Tā pastāvīgi samazina dzenskrūvju efektivitāti un izraisa tādus blakusefektus kā palielinātu vibrāciju un troksni. 

Dzenskrūves rotācija kombinācijā ar kavitāciju rada virpuli lāpstu galu tuvumā. Šis virpulis ietekmē slīdes vērtību un attiecīgi arī kuģa ātrumu. Kavitācija var radīt arī iedobumu koroziju, kura samazina dzenskrūves veiktspēju.
[[Attēls:Voith schneider animation.gif|thumb|300px|Lāpstiņu dzineklis]]
Diska laukums tiek definēts kā riņķa, kurš iet caur lāpstu galiem, laukums un to atrod ar formulu:

&lt;math&gt;\frac{\pi D ^{2}}{4}&lt;/math&gt;,

kur ''D'' - dzenskrūves diametrs.

Vispār, jo lielāks dzenskrūves diametrs, jo lielāka tā efektivitāte. Tādēļ, projektējot korpusa formu, cenšas paredzēt praktiski lielāko dzenskrūvi, kura tajā pašā laikā nodrošina pieņemamu attālumu no kuģa ķīļa. Parasti attālums ir starp 15 un 30 cm neatkarīgi no tā vai kuģim ir pakaļvadņa pēda vai nav. Pienācīgam attālumam jābūt arī starp dzenskrūvi un pārējām kuģa korpusa daļām, jo šādam attālumam ir tendence samazināt kuģa pakaļgala vibrāciju.

Ja izmanto divas dzenskrūves ar dzenvārpstas balsteņiem, attālumi no lāpstu galiem līdz korpusam var atšķirties, bet parasti tie ir robežās no 0,2D līdz 0,4D.

Mūsdienās izmanto daudzas un dažādas dzenskrūves sistēmas. Vēl joprojām labā soļa fiksētu lāpstu dzenskrūve ir izplatīta, bet mainīgā soļa dzenskrūvju, pretēji rotējošu dzenskrūvju, daudzlāpstu dzenskrūvju sistēmu, dzenskrūvju komplektu, poda tipa piedziņas iekārtu, vadaptveru un skrūves kolonnu attīstība ir panākusi to, ka šīs dzenskrūves ieņem stabilu tirgus daļu tirdzniecības un kara kuģu būvē. Izmanto arī aktīvās stūres ar pievienotu dzenskrūvi. Lāpstiņu dzineklis (''Voith Schneider Propeller'' (VSP)) ir attīstījies kopā ar lāpstiņu stūri (''Voith Cycloidal Rudder'') strādājot ar cikloidālo piedziņu.

Dzenskrūves slīpums ir attālums pie lāpstas gala starp ģenerējošo līniju un perpendikulu pret dzenskrūves asi, kas krustojas ar ģenerējošo līniju pie dzenskrūves ass. Ģenerējošā līnija ir līnija, kas raksturo lāpstas virsmas formu un novietojumu telpā, tai kustoties vai rotējot šajā telpā.

Dzenskrūves slīpuma leņķis ir leņķis, kurš izmērīts starp plakni, kura perpendikulāra dzenvārpstas rotācijas asij, un ģenerējošās līnijas tangenti noteiktā attālumā pa dzenskrūves rādiusu.

== Iepriekšējais lagrēķins ==
Pēc reisa uzdevuma saņemšanas, kad zināms, uz kurieni jāiet, savlaicīgi pirms iziešanas jūrā izstrādā iepriekšējo lagrēķinu. Visizdevīgāko un drošāko pārgājiena maršruta variantu atliek uz pārgājiena kartēm, novelkot attiecīgās īstā kursa līnijas, pa kurām paredz pārvietoties. Uz kartēm atzīmē vietas, kur paredzēts izdarīt kursa maiņas. Parasti to izdara tādās vietās, ko viegli noteikt pēc kāda noteikta priekšmeta peilējuma dvarsa&lt;ref&gt;Virziens perpendikulārs kuģošanas līdzekļa garenasij.&lt;/ref&gt; momentā vai tuvu tam, vai arī šķērsojot [[Piekrastes navigācija#Seglīnijas|seglīnijas]] utt. Ja pagrieziena vietu izvēlas pēc kāda noteikta priekšmeta peilējuma, tad tā īsto peilējumu noņem no kartes un pārved kompasa peilējumā. Tā skaitlisko vērtību uzraksta uz kartes tajā vietā, kur tas būs, lai vajadzīgajā momentā to ātri atrastu.

Pēc pagriezieniem izvēloties katru jaunu kursu, raugās, lai īstā kursa līnija, ko velk uz kartes, paietu garām drošā attālumā [[Bāka|bākām]], krasta līnijai, sēkļiem, klintīm un citām zemūdens un virsūdens bīstamām vietām. Raugās, lai kursa līnija lieliem kuģiem nešķērsotu 20 metru izobatu, bet maziem kuģiem, kuriem iegrime līdz 3 metriem — 10 metru izobatu. Tas sevišķi jāievēro vietās, kur nav izliktas navigācijas drošības zīmes (stoderes, bojas, mucas) un par kuģa drošību jāspriež pēc izobatām vai dziļuma skaitļiem, kas uznesti uz kartes. Vietās, kur izlikts pietiekoši daudz noenkuroto navigācijas drošības zīmju, no šīm prasībām var atkāpties. Uz katras novilktās kursa līnijas uzraksta īstā kursa skaitlisko vērtību un distanci. Tos noņem no kartes ar transportieri un mērcirkuli. Uz kartes novilktā līnija, pa kuru nolemts iet, ir '''īstā kursa līnija''', ja nav ne vēja, ne straumes nonesuma; '''ceļa driftes līnija''', ja ir vēja nonesums; '''ceļa līnija''', ja ir straumes nonesums.
[[Attēls:NAVIGATIONAL WORK.xcf|thumb|Navigācijas karte ar stūrmaņa instrumentiem.]]
Izmantojot magnētisko kompasu, nepieciešams uz kartes doto variāciju attiecināt uz tekošo [[Gads|gadu]]. Pēc tam to atzīmē uz kartes gar visu novilkto kursa līniju, sadalot pēdējo pa gabaliem atbilstoši variācijas izmaiņām ik pa 0,5°.

Atbilstoši acs [[Augstums virs jūras līmeņa|augstumam]] aprēķina pa ceļam esošo bāku un uguņu atklāšanās attālumus. Atklāšanās vietas atzīmē uz novilktās kursa līnijas. Atkarībā no bāku izvietojuma atbilstošās vietās uz tās atzīmē paņēmienus, pēc kuriem būs visizdevīgāk pārbaudīt kuģa atrašanās vietu. Ja pārgājiens paredzēts rajonos, kur ir stipras pastāvīgas vai plūdmaiņu straumes, kā arī stipra ūdens līmeņa krišanās, kas var radīt grūtības tālākam pārgājienam, tad arī šādus rajonus atzīmē uz kartes.

Lai [[stūrmanis]] jau iepriekš kaut vai aptuveni zinātu, kad pēc kuģa laika jāatklājas vienai vai otrai bākai, jāpaiet navigācijas ziņā svarīgākie krasta priekšmeti, jāmaina kurss, jāieslēdz un jāizslēdz gaitas ugunis (saules riets un lēkts, kad to nevar novērot, ja laiks apmācies), kad jāatklājas krastam pēc lielāku līču, jūru vai okeānu šķērsošanas utt., tad, izvedot iepriekšējo lagrēķinu, šie momenti jāaprēķina. To izdara pamatojoties uz varbūtējo vidējo ātrumu attiecībā pret jūras dibenu.

Tā kā iepriekšējā lagrēķina izstrādāšanas laikā ne vienmēr būs precīzi zināma stunda, dažreiz pat datums, kad tieši jāiziet jūrā, tad visus aprēķinus izdara, izraugoties tā saucamo &quot;operatīvo laiku&quot;. Pēc tā visizdevīgāk pieņemt, ka iziešana jūrā notiks pusnaktī, t.i., pulksten 00 st. 00 min pēc kuģa laika. Tālākos iepriekšējā lagrēķinā vēlamos momentus aprēķina pēc operatīvā laika un pieraksta attiecīgās vietās uz kartes uz kursa līnijas. Ja iznāk, ka faktiskais iziešanas laiks no ostas nav pusnaktī, bet citā momentā, kā tas parasti mēdz būt, tad stūrmanim pie visiem iepriekš aprēķinātajiem momentiem vienmēr jāpieskaita korekcija. Tā ir stundu un minūšu skaits, kad pēc operatīvā laika atstāta osta, t.i., pēc pusnakts. Tas pats attiecas arī uz datumu. Aprēķinot laiku dažādiem pārgājiena punktiem, jāievēro, ka jāņem vērā kuģa pulksteņu pārbīdīšana, šķērsojot attiecīgo [[Laika josla|laika joslu]] robežmeridiānus: ejot ar kursiem no 0° līdz 180° — par vienu stundu uz priekšu, ar kursiem no 180° līdz 360° — par vienu stundu atpakaļ. Par ostas atstāšanas laiku skaita nevis to momentu, kad tiek atdoti pietauvošanās gali, bet gan to, kad kuģis, izejot jūrā, pēc visiem manevriem paiet garām attiecīgās ostas pieņemšanas bojai un tālāko ceļu turpina ar pilnu gaitu.

Minētais attiecībā uz laiku rāda, ka katrs iepriekšējā lagrēķinā aprēķinātais moments ir aptuvens un var nesakrist ar faktisko momentu. Tas attiecas arī uz gaitas uguņu ieslēgšanas un izslēgšanas laiku, kas atkarīgs vēl no kuģa vietas koordinātu precizitātes Saules [[Riets|rietēšanas]] un [[Lēkts|lēkšanas]] momentos. Ja faktiskais datums atšķiras no operatīvā, tad šie momenti attiecībā uz saules lēktu un rietu jāpārrēķina. Būs jāpārrēķina arī ūdens līmeņa augstums paisuma un bēguma laikā, ja iepriekšējā lagrēķinā tas ir aprēķināts un paredzēts šķērsot rajonus, kur stūrmanim jāzina dziļums zem kuģa ķīļa.

Sardzes stūrmanim pārgājiena laikā rūpīgi jāseko kursam, jāpārbauda kuģa vieta izdarot observācijas, un, ja vajadzīgs, jāpagriež kuģis uz tās ceļa līnijas, kas paredzēta iepriekšējā lagrēķinā.

Ja pārgājiens notiek tuvu krastam un šaurumos, ieteicams pārgājiena karti sagatavot, lai tā būtu uzskatāmāka. Lietderīgi izcelt navigācijas ziņā svarīgākos punktus uz kartes ar krāsaino zīmuli, tos viegli apvelkot, lai pēc tam varētu izdzēst. Tādi priekšmeti var būt ne tikvien parastās bākas, bet arī citi — atsevišķas mājas, krasta pauguri, zemesragi, kas iestiepjas jūrā, utt., kurus iespējams izmantot [[Navigācija#Kuģa vietas noteikšana piekrastē|kuģa vietas orientēšanai]]. Tāpat ieteicams izcelt sēkļu un citu bīstamo vietu rajonus, gar kuriem paredzēts vadīt kuģi. Lokācijas vajadzībām jāizceļ tie krasta reljefa rajoni, kurus var izmantot šim nolūkam.&lt;ref&gt;Legzdiņš H. ''Navigācija. — I. daļa.'' Izdevniecība &quot;Zvaigzne&quot;, 1971. 343. — 346. lpp.&lt;/ref&gt;

== Datoru izmantošana ==
Mūsdienās datorprogrammas var ievērojami vienkāršot pārgājiena plānošanas procesu un nodrošināt to, ka nekas svarīgs netiek aizmirsts.&lt;ref name=&quot;c&quot;/&gt; Pārgājiena plānošanas programmnodrošinājums var veikt tādas funkcijas kā darbības ar maršruta punktiem, attāluma aprēķinus, plūdmaiņu augstuma un straumes prognozēšanu, jūrniecības astronomijas aprēķinus, krājumu apjoma novērtēšanu degvielai, eļļai, ūdenim un citiem krājumiem, kā arī citas noderīgas funkcijas.&lt;ref name=&quot;c&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://msi.nga.mil/api/publications/download?key=16693975/SFH00000/Bowditch_Vol_1.pdf&amp;type=view Bowditch N. un Nacionālās ģeotelpiskās izlūkošanas aģentūras grāmata par navigāciju ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I. 2024. gada izdevums.'' Tās 28. nodaļā atrodamas ziņas arī par pārgājiena plānošanu] {{en ikona}}
* [https://www.youtube.com/watch?v=X6Mv8NMoM64 Video par pārgājiena plānošanu] {{en ikona}}

[[Kategorija:Jūrniecība]]</text>
      <sha1>i9kl6pp72y5qrmlqzb0wdbzrr1zu3ln</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450172</id>
      <parentid>4450171</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T13:18:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tttoooxxx</username>
        <id>65596</id>
      </contributor>
      <comment>/* Konstrukcija */</comment>
      <origin>4450172</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15079" sha1="bgmobzekj553nm7ylt9suynnisd01cl" xml:space="preserve">[[Attēls:Ship-propeller 2000.jpg|thumb|upright=1.35|Tirdzniecības kuģa labā soļa dzenskrūve, kura, kuģim ejot uz priekšu, rotē pulksteņa rādītāja kustības virzienā. Vīrieša roka ir atspiesta pret lāpstas izejošo šķautni]]
[[Attēls:Pratt &amp; Whitney Canada PW100 Dash 8 OE-LGD 01.JPG|thumb|upright=1.35|[[Bombardier Q Series|''Bombardier Q400'']] [[Turbopropelleru dzinējs|turbopropelleru dzinēja]] [[Pratt &amp; Whitney Canada PW100|''Pratt &amp; Whitney Canada PW100'']] propelleris]]
'''Dzenskrūve''' ([[Gaisa kuģis|lidaparātos]] saukta par propelleru) ir ierīce ar rotējošu rumbu un no tās izvirzītām lāpstām, kuras pagrieztas ap savu asi tā, lai veidotu noteiktu soli, kurš ir attālums, kuru dzenskrūve teorētiski veiktu vienā pilnā apgriezienā, ja tā kustētos cietā vidē bez slīdēšanas. Rotācijas laikā dzenskrūve paātrina tādu plūstošu vidi kā ūdens vai gaiss radot lineāro [[Vilce (tehnika)|vilci]].&lt;ref&gt;[https://www.britannica.com/technology/propeller Propeller] Britannica. Skatīts: 2026. gada 1. aprīlī&lt;/ref&gt; Dzenskrūves tiek izmantotas, lai sūknētu plūstošu vielu pa caurulēm vai kanāliem, kā arī, lai radītu vilci, kura dzen [[Laiva|laivu]] caur ūdeni vai [[Gaisa kuģis|lidaparātu]] caur gaisu.

Lāpstu forma izvēlēta tāda, lai to [[rotācija]]s kustība caur plūstošajai vielai radītu spiediena starpību starp abām lāpstas virsmām. Tā lāpstas virsma, kas vērsta uz kuģa pakaļgalu, spiež ūdeni atpakaļ un pie šīs virsmas veidojas paaugstināts spiediens. Otra lāpstas virsma, kura vērsta uz kuģa priekšgalu, ūdeni iesūc, tur plūsma paātrinās veidojot zemāku spiedienu. Atbilstoši [[Bernulli likums|Bernulli likumam]], uz šķidrumu, lāpstas aizmugurējās virsmas tuvumā, iedarbojas spēks, kas paātrina ūdens plūsmu. Savukārt uz lāpstu iedarbojas pretspēks - tā saņem vilci.&lt;ref&gt;[https://www.grc.nasa.gov/www/k-12/airplane/propeller.html Propeller propulsion] NASA. Skatīts: 2026. gada 2. aprīlī&lt;/ref&gt; Lielākā daļa kuģu dzenskrūvju ir aprīkotas ar spirālveida lāpstām, kas ir savērptas un veido skrūves vītnei līdzīgu formu ap savu garenasi. Lāpstas pievienotas rumbai, kura, savukārt, nostiprināta gandrīz horizontālas rotācijas ass [[dzenvārpsta]]s galā.&lt;ref&gt;Daudziem kuģiem dzenvārpsta nav horizontāla, bet gan ar nelielu slīpumu uz pakaļgalu. Lai arī bieži jūras arhitektu šādu slīpumu veidot spiež kuģa korpusa forma, slīpums nedaudz pretdarbojas [[Piesūkšanās (kuģniecība)|piesūkšanās]] parādībai.&lt;/ref&gt;

== Konstrukcija ==
Kuģu dzenskrūves var iedalīt fiksētā soļa (''fixed pitch'' (FPP)) un mainīgā soļa (''controllable pitch'' (CPP)) dzenskrūvēs. Dzenskrūves atšķiras ne tikai ar lāpstu skaitu, bet arī ar materiālu no kāda tās izgatavotas. Daudzas ir izgatavotas no tādiem bronzas sakausējumiem kā mangāna bronza vai vara - niķeļa - alumīnija bronza. Pēdējo lieto īpaši bieži. Izmanto arī citus vara sakausējumus, jo tiem piemīt augsta izturība un plastiskums. Kopš 1950. gadiem izmanto augstākas izturības niķeļa - alumīnija bronzu. Pēdējā laikā dzenskrūves izgatavo no nerūsējošā tērauda, īpaši tad, ja kuģiem paredzēts strādāt arktiskos apstākļos. 

Dzenskrūvēm ir vairākas lāpstas un modernajām dzenskrūvēm var būt līdz pat septiņām lāpstām. Lāpstu skaita izvēle ir saistīta ar vibrāciju ietekmi. Lielāks lāpstu skaits šķietami samazina vibrācijas ierosinošos spēkus dzenskrūves rajonā. Lāpstu minimālo biezumu nosaka klasifikācijas sabiedrību noteikumi.

Ir noticis daudz pētījumu, lai no mūsdienu piedziņas sistēmām, izmantojot optimālas formas lāpstas, iegūtu maksimāli iespējamo jaudu. Ražotāji orientējas uz dzenskrūves izturību un uzticamību, bet kuģu kapteiņi un īpašnieki uz efektivitāti un atsevišķu eksemplāru ekspluatācijas aspektiem.

Tāpat par priekšrocību tiek uzskatīts tas, ka izgatavošanas materiālu var metināt. Tad, bojājuma gadījumā, dzenskrūvi ir iespējams saremontēt.

Dzenskrūve ir cieši saistīta ar kuģa galveno piedziņas sistēmu un vairums izgatavotāju piegādā dzenskrūvi kopā ar dzenvārpstu, gultņiem un blīvslēgiem, bieži sadarbībā ar dzinēju ražotājiem. Kā daļa no integrētās piedziņas sistēmas (''integrated propulsion package'' (IPP)) tās var tikt uzstādītas kopā ar skrūves kolonnām (''azipod thruster'') vai ūdensmetējiem atkarībā no kuģa izmēriem un tipa.

Dzenskrūves tiek projektētas, lai nodrošinātu maksimālu dzinēja izmantošanas efektivitāti pie paša ekonomiskākā degvielas patēriņa. Tomēr arī pati dzenskrūve rada pretestību un kā blakusefektu šķērsvirziena vilci. Uz lāpstu ieejošās šķautnes veidojas lielāka vai mazāka kavitācija. Tā pastāvīgi samazina dzenskrūvju efektivitāti un izraisa tādus blakusefektus kā palielinātu vibrāciju un troksni. 

Dzenskrūves rotācija kombinācijā ar kavitāciju rada virpuli lāpstu galu tuvumā. Šis virpulis ietekmē slīdes vērtību un attiecīgi arī kuģa ātrumu. Kavitācija var radīt arī iedobumu koroziju, kura samazina dzenskrūves veiktspēju.

Diska laukums tiek definēts kā riņķa, kurš iet caur lāpstu galiem, laukums un to atrod ar formulu:

&lt;math&gt;\frac{\pi D ^{2}}{4}&lt;/math&gt;,

kur ''D'' - dzenskrūves diametrs.

Vispār, jo lielāks dzenskrūves diametrs, jo lielāka tā efektivitāte. Tādēļ, projektējot korpusa formu, cenšas paredzēt praktiski lielāko dzenskrūvi, kura tajā pašā laikā nodrošina pieņemamu attālumu no kuģa ķīļa. Parasti attālums ir starp 15 un 30 cm neatkarīgi no tā vai kuģim ir pakaļvadņa pēda vai nav. Pienācīgam attālumam jābūt arī starp dzenskrūvi un pārējām kuģa korpusa daļām, jo šādam attālumam ir tendence samazināt kuģa pakaļgala vibrāciju.

Ja izmanto divas dzenskrūves ar dzenvārpstas balsteņiem, attālumi no lāpstu galiem līdz korpusam var atšķirties, bet parasti tie ir robežās no 0,2D līdz 0,4D.
[[Attēls:Voith schneider animation.gif|thumb|300px|Lāpstiņu dzineklis]]
Mūsdienās izmanto daudzas un dažādas dzenskrūves sistēmas. Vēl joprojām labā soļa fiksētu lāpstu dzenskrūve ir izplatīta, bet mainīgā soļa dzenskrūvju, pretēji rotējošu dzenskrūvju, daudzlāpstu dzenskrūvju sistēmu, dzenskrūvju komplektu, poda tipa piedziņas iekārtu, vadaptveru un skrūves kolonnu attīstība ir panākusi to, ka šīs dzenskrūves ieņem stabilu tirgus daļu tirdzniecības un kara kuģu būvē. Izmanto arī aktīvās stūres ar pievienotu dzenskrūvi. Lāpstiņu dzineklis (''Voith Schneider Propeller'' (VSP)) ir attīstījies kopā ar lāpstiņu stūri (''Voith Cycloidal Rudder'') strādājot ar cikloidālo piedziņu.

Dzenskrūves slīpums ir attālums pie lāpstas gala starp ģenerējošo līniju un perpendikulu pret dzenskrūves asi, kas krustojas ar ģenerējošo līniju pie dzenskrūves ass. Ģenerējošā līnija ir līnija, kas raksturo lāpstas virsmas formu un novietojumu telpā, tai kustoties vai rotējot šajā telpā.

Dzenskrūves slīpuma leņķis ir leņķis, kurš izmērīts starp plakni, kura perpendikulāra dzenvārpstas rotācijas asij, un ģenerējošās līnijas tangenti noteiktā attālumā pa dzenskrūves rādiusu.

== Iepriekšējais lagrēķins ==
Pēc reisa uzdevuma saņemšanas, kad zināms, uz kurieni jāiet, savlaicīgi pirms iziešanas jūrā izstrādā iepriekšējo lagrēķinu. Visizdevīgāko un drošāko pārgājiena maršruta variantu atliek uz pārgājiena kartēm, novelkot attiecīgās īstā kursa līnijas, pa kurām paredz pārvietoties. Uz kartēm atzīmē vietas, kur paredzēts izdarīt kursa maiņas. Parasti to izdara tādās vietās, ko viegli noteikt pēc kāda noteikta priekšmeta peilējuma dvarsa&lt;ref&gt;Virziens perpendikulārs kuģošanas līdzekļa garenasij.&lt;/ref&gt; momentā vai tuvu tam, vai arī šķērsojot [[Piekrastes navigācija#Seglīnijas|seglīnijas]] utt. Ja pagrieziena vietu izvēlas pēc kāda noteikta priekšmeta peilējuma, tad tā īsto peilējumu noņem no kartes un pārved kompasa peilējumā. Tā skaitlisko vērtību uzraksta uz kartes tajā vietā, kur tas būs, lai vajadzīgajā momentā to ātri atrastu.

Pēc pagriezieniem izvēloties katru jaunu kursu, raugās, lai īstā kursa līnija, ko velk uz kartes, paietu garām drošā attālumā [[Bāka|bākām]], krasta līnijai, sēkļiem, klintīm un citām zemūdens un virsūdens bīstamām vietām. Raugās, lai kursa līnija lieliem kuģiem nešķērsotu 20 metru izobatu, bet maziem kuģiem, kuriem iegrime līdz 3 metriem — 10 metru izobatu. Tas sevišķi jāievēro vietās, kur nav izliktas navigācijas drošības zīmes (stoderes, bojas, mucas) un par kuģa drošību jāspriež pēc izobatām vai dziļuma skaitļiem, kas uznesti uz kartes. Vietās, kur izlikts pietiekoši daudz noenkuroto navigācijas drošības zīmju, no šīm prasībām var atkāpties. Uz katras novilktās kursa līnijas uzraksta īstā kursa skaitlisko vērtību un distanci. Tos noņem no kartes ar transportieri un mērcirkuli. Uz kartes novilktā līnija, pa kuru nolemts iet, ir '''īstā kursa līnija''', ja nav ne vēja, ne straumes nonesuma; '''ceļa driftes līnija''', ja ir vēja nonesums; '''ceļa līnija''', ja ir straumes nonesums.
[[Attēls:NAVIGATIONAL WORK.xcf|thumb|Navigācijas karte ar stūrmaņa instrumentiem.]]
Izmantojot magnētisko kompasu, nepieciešams uz kartes doto variāciju attiecināt uz tekošo [[Gads|gadu]]. Pēc tam to atzīmē uz kartes gar visu novilkto kursa līniju, sadalot pēdējo pa gabaliem atbilstoši variācijas izmaiņām ik pa 0,5°.

Atbilstoši acs [[Augstums virs jūras līmeņa|augstumam]] aprēķina pa ceļam esošo bāku un uguņu atklāšanās attālumus. Atklāšanās vietas atzīmē uz novilktās kursa līnijas. Atkarībā no bāku izvietojuma atbilstošās vietās uz tās atzīmē paņēmienus, pēc kuriem būs visizdevīgāk pārbaudīt kuģa atrašanās vietu. Ja pārgājiens paredzēts rajonos, kur ir stipras pastāvīgas vai plūdmaiņu straumes, kā arī stipra ūdens līmeņa krišanās, kas var radīt grūtības tālākam pārgājienam, tad arī šādus rajonus atzīmē uz kartes.

Lai [[stūrmanis]] jau iepriekš kaut vai aptuveni zinātu, kad pēc kuģa laika jāatklājas vienai vai otrai bākai, jāpaiet navigācijas ziņā svarīgākie krasta priekšmeti, jāmaina kurss, jāieslēdz un jāizslēdz gaitas ugunis (saules riets un lēkts, kad to nevar novērot, ja laiks apmācies), kad jāatklājas krastam pēc lielāku līču, jūru vai okeānu šķērsošanas utt., tad, izvedot iepriekšējo lagrēķinu, šie momenti jāaprēķina. To izdara pamatojoties uz varbūtējo vidējo ātrumu attiecībā pret jūras dibenu.

Tā kā iepriekšējā lagrēķina izstrādāšanas laikā ne vienmēr būs precīzi zināma stunda, dažreiz pat datums, kad tieši jāiziet jūrā, tad visus aprēķinus izdara, izraugoties tā saucamo &quot;operatīvo laiku&quot;. Pēc tā visizdevīgāk pieņemt, ka iziešana jūrā notiks pusnaktī, t.i., pulksten 00 st. 00 min pēc kuģa laika. Tālākos iepriekšējā lagrēķinā vēlamos momentus aprēķina pēc operatīvā laika un pieraksta attiecīgās vietās uz kartes uz kursa līnijas. Ja iznāk, ka faktiskais iziešanas laiks no ostas nav pusnaktī, bet citā momentā, kā tas parasti mēdz būt, tad stūrmanim pie visiem iepriekš aprēķinātajiem momentiem vienmēr jāpieskaita korekcija. Tā ir stundu un minūšu skaits, kad pēc operatīvā laika atstāta osta, t.i., pēc pusnakts. Tas pats attiecas arī uz datumu. Aprēķinot laiku dažādiem pārgājiena punktiem, jāievēro, ka jāņem vērā kuģa pulksteņu pārbīdīšana, šķērsojot attiecīgo [[Laika josla|laika joslu]] robežmeridiānus: ejot ar kursiem no 0° līdz 180° — par vienu stundu uz priekšu, ar kursiem no 180° līdz 360° — par vienu stundu atpakaļ. Par ostas atstāšanas laiku skaita nevis to momentu, kad tiek atdoti pietauvošanās gali, bet gan to, kad kuģis, izejot jūrā, pēc visiem manevriem paiet garām attiecīgās ostas pieņemšanas bojai un tālāko ceļu turpina ar pilnu gaitu.

Minētais attiecībā uz laiku rāda, ka katrs iepriekšējā lagrēķinā aprēķinātais moments ir aptuvens un var nesakrist ar faktisko momentu. Tas attiecas arī uz gaitas uguņu ieslēgšanas un izslēgšanas laiku, kas atkarīgs vēl no kuģa vietas koordinātu precizitātes Saules [[Riets|rietēšanas]] un [[Lēkts|lēkšanas]] momentos. Ja faktiskais datums atšķiras no operatīvā, tad šie momenti attiecībā uz saules lēktu un rietu jāpārrēķina. Būs jāpārrēķina arī ūdens līmeņa augstums paisuma un bēguma laikā, ja iepriekšējā lagrēķinā tas ir aprēķināts un paredzēts šķērsot rajonus, kur stūrmanim jāzina dziļums zem kuģa ķīļa.

Sardzes stūrmanim pārgājiena laikā rūpīgi jāseko kursam, jāpārbauda kuģa vieta izdarot observācijas, un, ja vajadzīgs, jāpagriež kuģis uz tās ceļa līnijas, kas paredzēta iepriekšējā lagrēķinā.

Ja pārgājiens notiek tuvu krastam un šaurumos, ieteicams pārgājiena karti sagatavot, lai tā būtu uzskatāmāka. Lietderīgi izcelt navigācijas ziņā svarīgākos punktus uz kartes ar krāsaino zīmuli, tos viegli apvelkot, lai pēc tam varētu izdzēst. Tādi priekšmeti var būt ne tikvien parastās bākas, bet arī citi — atsevišķas mājas, krasta pauguri, zemesragi, kas iestiepjas jūrā, utt., kurus iespējams izmantot [[Navigācija#Kuģa vietas noteikšana piekrastē|kuģa vietas orientēšanai]]. Tāpat ieteicams izcelt sēkļu un citu bīstamo vietu rajonus, gar kuriem paredzēts vadīt kuģi. Lokācijas vajadzībām jāizceļ tie krasta reljefa rajoni, kurus var izmantot šim nolūkam.&lt;ref&gt;Legzdiņš H. ''Navigācija. — I. daļa.'' Izdevniecība &quot;Zvaigzne&quot;, 1971. 343. — 346. lpp.&lt;/ref&gt;

== Datoru izmantošana ==
Mūsdienās datorprogrammas var ievērojami vienkāršot pārgājiena plānošanas procesu un nodrošināt to, ka nekas svarīgs netiek aizmirsts.&lt;ref name=&quot;c&quot;/&gt; Pārgājiena plānošanas programmnodrošinājums var veikt tādas funkcijas kā darbības ar maršruta punktiem, attāluma aprēķinus, plūdmaiņu augstuma un straumes prognozēšanu, jūrniecības astronomijas aprēķinus, krājumu apjoma novērtēšanu degvielai, eļļai, ūdenim un citiem krājumiem, kā arī citas noderīgas funkcijas.&lt;ref name=&quot;c&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://msi.nga.mil/api/publications/download?key=16693975/SFH00000/Bowditch_Vol_1.pdf&amp;type=view Bowditch N. un Nacionālās ģeotelpiskās izlūkošanas aģentūras grāmata par navigāciju ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I. 2024. gada izdevums.'' Tās 28. nodaļā atrodamas ziņas arī par pārgājiena plānošanu] {{en ikona}}
* [https://www.youtube.com/watch?v=X6Mv8NMoM64 Video par pārgājiena plānošanu] {{en ikona}}

[[Kategorija:Jūrniecība]]</text>
      <sha1>bgmobzekj553nm7ylt9suynnisd01cl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450177</id>
      <parentid>4450172</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T13:19:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tttoooxxx</username>
        <id>65596</id>
      </contributor>
      <comment>/* Konstrukcija */</comment>
      <origin>4450177</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15079" sha1="7vgdicevs4w5zmvlm2ojjvo02qi6x3s" xml:space="preserve">[[Attēls:Ship-propeller 2000.jpg|thumb|upright=1.35|Tirdzniecības kuģa labā soļa dzenskrūve, kura, kuģim ejot uz priekšu, rotē pulksteņa rādītāja kustības virzienā. Vīrieša roka ir atspiesta pret lāpstas izejošo šķautni]]
[[Attēls:Pratt &amp; Whitney Canada PW100 Dash 8 OE-LGD 01.JPG|thumb|upright=1.35|[[Bombardier Q Series|''Bombardier Q400'']] [[Turbopropelleru dzinējs|turbopropelleru dzinēja]] [[Pratt &amp; Whitney Canada PW100|''Pratt &amp; Whitney Canada PW100'']] propelleris]]
'''Dzenskrūve''' ([[Gaisa kuģis|lidaparātos]] saukta par propelleru) ir ierīce ar rotējošu rumbu un no tās izvirzītām lāpstām, kuras pagrieztas ap savu asi tā, lai veidotu noteiktu soli, kurš ir attālums, kuru dzenskrūve teorētiski veiktu vienā pilnā apgriezienā, ja tā kustētos cietā vidē bez slīdēšanas. Rotācijas laikā dzenskrūve paātrina tādu plūstošu vidi kā ūdens vai gaiss radot lineāro [[Vilce (tehnika)|vilci]].&lt;ref&gt;[https://www.britannica.com/technology/propeller Propeller] Britannica. Skatīts: 2026. gada 1. aprīlī&lt;/ref&gt; Dzenskrūves tiek izmantotas, lai sūknētu plūstošu vielu pa caurulēm vai kanāliem, kā arī, lai radītu vilci, kura dzen [[Laiva|laivu]] caur ūdeni vai [[Gaisa kuģis|lidaparātu]] caur gaisu.

Lāpstu forma izvēlēta tāda, lai to [[rotācija]]s kustība caur plūstošajai vielai radītu spiediena starpību starp abām lāpstas virsmām. Tā lāpstas virsma, kas vērsta uz kuģa pakaļgalu, spiež ūdeni atpakaļ un pie šīs virsmas veidojas paaugstināts spiediens. Otra lāpstas virsma, kura vērsta uz kuģa priekšgalu, ūdeni iesūc, tur plūsma paātrinās veidojot zemāku spiedienu. Atbilstoši [[Bernulli likums|Bernulli likumam]], uz šķidrumu, lāpstas aizmugurējās virsmas tuvumā, iedarbojas spēks, kas paātrina ūdens plūsmu. Savukārt uz lāpstu iedarbojas pretspēks - tā saņem vilci.&lt;ref&gt;[https://www.grc.nasa.gov/www/k-12/airplane/propeller.html Propeller propulsion] NASA. Skatīts: 2026. gada 2. aprīlī&lt;/ref&gt; Lielākā daļa kuģu dzenskrūvju ir aprīkotas ar spirālveida lāpstām, kas ir savērptas un veido skrūves vītnei līdzīgu formu ap savu garenasi. Lāpstas pievienotas rumbai, kura, savukārt, nostiprināta gandrīz horizontālas rotācijas ass [[dzenvārpsta]]s galā.&lt;ref&gt;Daudziem kuģiem dzenvārpsta nav horizontāla, bet gan ar nelielu slīpumu uz pakaļgalu. Lai arī bieži jūras arhitektu šādu slīpumu veidot spiež kuģa korpusa forma, slīpums nedaudz pretdarbojas [[Piesūkšanās (kuģniecība)|piesūkšanās]] parādībai.&lt;/ref&gt;

== Konstrukcija ==
Kuģu dzenskrūves var iedalīt fiksētā soļa (''fixed pitch'' (FPP)) un mainīgā soļa (''controllable pitch'' (CPP)) dzenskrūvēs. Dzenskrūves atšķiras ne tikai ar lāpstu skaitu, bet arī ar materiālu no kāda tās izgatavotas. Daudzas ir izgatavotas no tādiem bronzas sakausējumiem kā mangāna bronza vai vara - niķeļa - alumīnija bronza. Pēdējo lieto īpaši bieži. Izmanto arī citus vara sakausējumus, jo tiem piemīt augsta izturība un plastiskums. Kopš 1950. gadiem izmanto augstākas izturības niķeļa - alumīnija bronzu. Pēdējā laikā dzenskrūves izgatavo no nerūsējošā tērauda, īpaši tad, ja kuģiem paredzēts strādāt arktiskos apstākļos. 

Dzenskrūvēm ir vairākas lāpstas un modernajām dzenskrūvēm var būt līdz pat septiņām lāpstām. Lāpstu skaita izvēle ir saistīta ar vibrāciju ietekmi. Lielāks lāpstu skaits šķietami samazina vibrācijas ierosinošos spēkus dzenskrūves rajonā. Lāpstu minimālo biezumu nosaka klasifikācijas sabiedrību noteikumi.

Ir noticis daudz pētījumu, lai no mūsdienu piedziņas sistēmām, izmantojot optimālas formas lāpstas, iegūtu maksimāli iespējamo jaudu. Ražotāji orientējas uz dzenskrūves izturību un uzticamību, bet kuģu kapteiņi un īpašnieki uz efektivitāti un atsevišķu eksemplāru ekspluatācijas aspektiem.

Tāpat par priekšrocību tiek uzskatīts tas, ka izgatavošanas materiālu var metināt. Tad, bojājuma gadījumā, dzenskrūvi ir iespējams saremontēt.

Dzenskrūve ir cieši saistīta ar kuģa galveno piedziņas sistēmu un vairums izgatavotāju piegādā dzenskrūvi kopā ar dzenvārpstu, gultņiem un blīvslēgiem, bieži sadarbībā ar dzinēju ražotājiem. Kā daļa no integrētās piedziņas sistēmas (''integrated propulsion package'' (IPP)) tās var tikt uzstādītas kopā ar skrūves kolonnām (''azipod thruster'') vai ūdensmetējiem atkarībā no kuģa izmēriem un tipa.

Dzenskrūves tiek projektētas, lai nodrošinātu maksimālu dzinēja izmantošanas efektivitāti pie paša ekonomiskākā degvielas patēriņa. Tomēr arī pati dzenskrūve rada pretestību un kā blakusefektu šķērsvirziena vilci. Uz lāpstu ieejošās šķautnes veidojas lielāka vai mazāka kavitācija. Tā pastāvīgi samazina dzenskrūvju efektivitāti un izraisa tādus blakusefektus kā palielinātu vibrāciju un troksni. 

Dzenskrūves rotācija kombinācijā ar kavitāciju rada virpuli lāpstu galu tuvumā. Šis virpulis ietekmē slīdes vērtību un attiecīgi arī kuģa ātrumu. Kavitācija var radīt arī iedobumu koroziju, kura samazina dzenskrūves veiktspēju.

Diska laukums tiek definēts kā riņķa, kurš iet caur lāpstu galiem, laukums un to atrod ar formulu:

&lt;math&gt;\frac{\pi D ^{2}}{4}&lt;/math&gt;,

kur ''D'' - dzenskrūves diametrs.
[[Attēls:Voith schneider animation.gif|thumb|300px|Lāpstiņu dzineklis]]
Vispār, jo lielāks dzenskrūves diametrs, jo lielāka tā efektivitāte. Tādēļ, projektējot korpusa formu, cenšas paredzēt praktiski lielāko dzenskrūvi, kura tajā pašā laikā nodrošina pieņemamu attālumu no kuģa ķīļa. Parasti attālums ir starp 15 un 30 cm neatkarīgi no tā vai kuģim ir pakaļvadņa pēda vai nav. Pienācīgam attālumam jābūt arī starp dzenskrūvi un pārējām kuģa korpusa daļām, jo šādam attālumam ir tendence samazināt kuģa pakaļgala vibrāciju.

Ja izmanto divas dzenskrūves ar dzenvārpstas balsteņiem, attālumi no lāpstu galiem līdz korpusam var atšķirties, bet parasti tie ir robežās no 0,2D līdz 0,4D.

Mūsdienās izmanto daudzas un dažādas dzenskrūves sistēmas. Vēl joprojām labā soļa fiksētu lāpstu dzenskrūve ir izplatīta, bet mainīgā soļa dzenskrūvju, pretēji rotējošu dzenskrūvju, daudzlāpstu dzenskrūvju sistēmu, dzenskrūvju komplektu, poda tipa piedziņas iekārtu, vadaptveru un skrūves kolonnu attīstība ir panākusi to, ka šīs dzenskrūves ieņem stabilu tirgus daļu tirdzniecības un kara kuģu būvē. Izmanto arī aktīvās stūres ar pievienotu dzenskrūvi. Lāpstiņu dzineklis (''Voith Schneider Propeller'' (VSP)) ir attīstījies kopā ar lāpstiņu stūri (''Voith Cycloidal Rudder'') strādājot ar cikloidālo piedziņu.

Dzenskrūves slīpums ir attālums pie lāpstas gala starp ģenerējošo līniju un perpendikulu pret dzenskrūves asi, kas krustojas ar ģenerējošo līniju pie dzenskrūves ass. Ģenerējošā līnija ir līnija, kas raksturo lāpstas virsmas formu un novietojumu telpā, tai kustoties vai rotējot šajā telpā.

Dzenskrūves slīpuma leņķis ir leņķis, kurš izmērīts starp plakni, kura perpendikulāra dzenvārpstas rotācijas asij, un ģenerējošās līnijas tangenti noteiktā attālumā pa dzenskrūves rādiusu.

== Iepriekšējais lagrēķins ==
Pēc reisa uzdevuma saņemšanas, kad zināms, uz kurieni jāiet, savlaicīgi pirms iziešanas jūrā izstrādā iepriekšējo lagrēķinu. Visizdevīgāko un drošāko pārgājiena maršruta variantu atliek uz pārgājiena kartēm, novelkot attiecīgās īstā kursa līnijas, pa kurām paredz pārvietoties. Uz kartēm atzīmē vietas, kur paredzēts izdarīt kursa maiņas. Parasti to izdara tādās vietās, ko viegli noteikt pēc kāda noteikta priekšmeta peilējuma dvarsa&lt;ref&gt;Virziens perpendikulārs kuģošanas līdzekļa garenasij.&lt;/ref&gt; momentā vai tuvu tam, vai arī šķērsojot [[Piekrastes navigācija#Seglīnijas|seglīnijas]] utt. Ja pagrieziena vietu izvēlas pēc kāda noteikta priekšmeta peilējuma, tad tā īsto peilējumu noņem no kartes un pārved kompasa peilējumā. Tā skaitlisko vērtību uzraksta uz kartes tajā vietā, kur tas būs, lai vajadzīgajā momentā to ātri atrastu.

Pēc pagriezieniem izvēloties katru jaunu kursu, raugās, lai īstā kursa līnija, ko velk uz kartes, paietu garām drošā attālumā [[Bāka|bākām]], krasta līnijai, sēkļiem, klintīm un citām zemūdens un virsūdens bīstamām vietām. Raugās, lai kursa līnija lieliem kuģiem nešķērsotu 20 metru izobatu, bet maziem kuģiem, kuriem iegrime līdz 3 metriem — 10 metru izobatu. Tas sevišķi jāievēro vietās, kur nav izliktas navigācijas drošības zīmes (stoderes, bojas, mucas) un par kuģa drošību jāspriež pēc izobatām vai dziļuma skaitļiem, kas uznesti uz kartes. Vietās, kur izlikts pietiekoši daudz noenkuroto navigācijas drošības zīmju, no šīm prasībām var atkāpties. Uz katras novilktās kursa līnijas uzraksta īstā kursa skaitlisko vērtību un distanci. Tos noņem no kartes ar transportieri un mērcirkuli. Uz kartes novilktā līnija, pa kuru nolemts iet, ir '''īstā kursa līnija''', ja nav ne vēja, ne straumes nonesuma; '''ceļa driftes līnija''', ja ir vēja nonesums; '''ceļa līnija''', ja ir straumes nonesums.
[[Attēls:NAVIGATIONAL WORK.xcf|thumb|Navigācijas karte ar stūrmaņa instrumentiem.]]
Izmantojot magnētisko kompasu, nepieciešams uz kartes doto variāciju attiecināt uz tekošo [[Gads|gadu]]. Pēc tam to atzīmē uz kartes gar visu novilkto kursa līniju, sadalot pēdējo pa gabaliem atbilstoši variācijas izmaiņām ik pa 0,5°.

Atbilstoši acs [[Augstums virs jūras līmeņa|augstumam]] aprēķina pa ceļam esošo bāku un uguņu atklāšanās attālumus. Atklāšanās vietas atzīmē uz novilktās kursa līnijas. Atkarībā no bāku izvietojuma atbilstošās vietās uz tās atzīmē paņēmienus, pēc kuriem būs visizdevīgāk pārbaudīt kuģa atrašanās vietu. Ja pārgājiens paredzēts rajonos, kur ir stipras pastāvīgas vai plūdmaiņu straumes, kā arī stipra ūdens līmeņa krišanās, kas var radīt grūtības tālākam pārgājienam, tad arī šādus rajonus atzīmē uz kartes.

Lai [[stūrmanis]] jau iepriekš kaut vai aptuveni zinātu, kad pēc kuģa laika jāatklājas vienai vai otrai bākai, jāpaiet navigācijas ziņā svarīgākie krasta priekšmeti, jāmaina kurss, jāieslēdz un jāizslēdz gaitas ugunis (saules riets un lēkts, kad to nevar novērot, ja laiks apmācies), kad jāatklājas krastam pēc lielāku līču, jūru vai okeānu šķērsošanas utt., tad, izvedot iepriekšējo lagrēķinu, šie momenti jāaprēķina. To izdara pamatojoties uz varbūtējo vidējo ātrumu attiecībā pret jūras dibenu.

Tā kā iepriekšējā lagrēķina izstrādāšanas laikā ne vienmēr būs precīzi zināma stunda, dažreiz pat datums, kad tieši jāiziet jūrā, tad visus aprēķinus izdara, izraugoties tā saucamo &quot;operatīvo laiku&quot;. Pēc tā visizdevīgāk pieņemt, ka iziešana jūrā notiks pusnaktī, t.i., pulksten 00 st. 00 min pēc kuģa laika. Tālākos iepriekšējā lagrēķinā vēlamos momentus aprēķina pēc operatīvā laika un pieraksta attiecīgās vietās uz kartes uz kursa līnijas. Ja iznāk, ka faktiskais iziešanas laiks no ostas nav pusnaktī, bet citā momentā, kā tas parasti mēdz būt, tad stūrmanim pie visiem iepriekš aprēķinātajiem momentiem vienmēr jāpieskaita korekcija. Tā ir stundu un minūšu skaits, kad pēc operatīvā laika atstāta osta, t.i., pēc pusnakts. Tas pats attiecas arī uz datumu. Aprēķinot laiku dažādiem pārgājiena punktiem, jāievēro, ka jāņem vērā kuģa pulksteņu pārbīdīšana, šķērsojot attiecīgo [[Laika josla|laika joslu]] robežmeridiānus: ejot ar kursiem no 0° līdz 180° — par vienu stundu uz priekšu, ar kursiem no 180° līdz 360° — par vienu stundu atpakaļ. Par ostas atstāšanas laiku skaita nevis to momentu, kad tiek atdoti pietauvošanās gali, bet gan to, kad kuģis, izejot jūrā, pēc visiem manevriem paiet garām attiecīgās ostas pieņemšanas bojai un tālāko ceļu turpina ar pilnu gaitu.

Minētais attiecībā uz laiku rāda, ka katrs iepriekšējā lagrēķinā aprēķinātais moments ir aptuvens un var nesakrist ar faktisko momentu. Tas attiecas arī uz gaitas uguņu ieslēgšanas un izslēgšanas laiku, kas atkarīgs vēl no kuģa vietas koordinātu precizitātes Saules [[Riets|rietēšanas]] un [[Lēkts|lēkšanas]] momentos. Ja faktiskais datums atšķiras no operatīvā, tad šie momenti attiecībā uz saules lēktu un rietu jāpārrēķina. Būs jāpārrēķina arī ūdens līmeņa augstums paisuma un bēguma laikā, ja iepriekšējā lagrēķinā tas ir aprēķināts un paredzēts šķērsot rajonus, kur stūrmanim jāzina dziļums zem kuģa ķīļa.

Sardzes stūrmanim pārgājiena laikā rūpīgi jāseko kursam, jāpārbauda kuģa vieta izdarot observācijas, un, ja vajadzīgs, jāpagriež kuģis uz tās ceļa līnijas, kas paredzēta iepriekšējā lagrēķinā.

Ja pārgājiens notiek tuvu krastam un šaurumos, ieteicams pārgājiena karti sagatavot, lai tā būtu uzskatāmāka. Lietderīgi izcelt navigācijas ziņā svarīgākos punktus uz kartes ar krāsaino zīmuli, tos viegli apvelkot, lai pēc tam varētu izdzēst. Tādi priekšmeti var būt ne tikvien parastās bākas, bet arī citi — atsevišķas mājas, krasta pauguri, zemesragi, kas iestiepjas jūrā, utt., kurus iespējams izmantot [[Navigācija#Kuģa vietas noteikšana piekrastē|kuģa vietas orientēšanai]]. Tāpat ieteicams izcelt sēkļu un citu bīstamo vietu rajonus, gar kuriem paredzēts vadīt kuģi. Lokācijas vajadzībām jāizceļ tie krasta reljefa rajoni, kurus var izmantot šim nolūkam.&lt;ref&gt;Legzdiņš H. ''Navigācija. — I. daļa.'' Izdevniecība &quot;Zvaigzne&quot;, 1971. 343. — 346. lpp.&lt;/ref&gt;

== Datoru izmantošana ==
Mūsdienās datorprogrammas var ievērojami vienkāršot pārgājiena plānošanas procesu un nodrošināt to, ka nekas svarīgs netiek aizmirsts.&lt;ref name=&quot;c&quot;/&gt; Pārgājiena plānošanas programmnodrošinājums var veikt tādas funkcijas kā darbības ar maršruta punktiem, attāluma aprēķinus, plūdmaiņu augstuma un straumes prognozēšanu, jūrniecības astronomijas aprēķinus, krājumu apjoma novērtēšanu degvielai, eļļai, ūdenim un citiem krājumiem, kā arī citas noderīgas funkcijas.&lt;ref name=&quot;c&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://msi.nga.mil/api/publications/download?key=16693975/SFH00000/Bowditch_Vol_1.pdf&amp;type=view Bowditch N. un Nacionālās ģeotelpiskās izlūkošanas aģentūras grāmata par navigāciju ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I. 2024. gada izdevums.'' Tās 28. nodaļā atrodamas ziņas arī par pārgājiena plānošanu] {{en ikona}}
* [https://www.youtube.com/watch?v=X6Mv8NMoM64 Video par pārgājiena plānošanu] {{en ikona}}

[[Kategorija:Jūrniecība]]</text>
      <sha1>7vgdicevs4w5zmvlm2ojjvo02qi6x3s</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450180</id>
      <parentid>4450177</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T13:20:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tttoooxxx</username>
        <id>65596</id>
      </contributor>
      <comment>/* Konstrukcija */</comment>
      <origin>4450180</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15079" sha1="i9kl6pp72y5qrmlqzb0wdbzrr1zu3ln" xml:space="preserve">[[Attēls:Ship-propeller 2000.jpg|thumb|upright=1.35|Tirdzniecības kuģa labā soļa dzenskrūve, kura, kuģim ejot uz priekšu, rotē pulksteņa rādītāja kustības virzienā. Vīrieša roka ir atspiesta pret lāpstas izejošo šķautni]]
[[Attēls:Pratt &amp; Whitney Canada PW100 Dash 8 OE-LGD 01.JPG|thumb|upright=1.35|[[Bombardier Q Series|''Bombardier Q400'']] [[Turbopropelleru dzinējs|turbopropelleru dzinēja]] [[Pratt &amp; Whitney Canada PW100|''Pratt &amp; Whitney Canada PW100'']] propelleris]]
'''Dzenskrūve''' ([[Gaisa kuģis|lidaparātos]] saukta par propelleru) ir ierīce ar rotējošu rumbu un no tās izvirzītām lāpstām, kuras pagrieztas ap savu asi tā, lai veidotu noteiktu soli, kurš ir attālums, kuru dzenskrūve teorētiski veiktu vienā pilnā apgriezienā, ja tā kustētos cietā vidē bez slīdēšanas. Rotācijas laikā dzenskrūve paātrina tādu plūstošu vidi kā ūdens vai gaiss radot lineāro [[Vilce (tehnika)|vilci]].&lt;ref&gt;[https://www.britannica.com/technology/propeller Propeller] Britannica. Skatīts: 2026. gada 1. aprīlī&lt;/ref&gt; Dzenskrūves tiek izmantotas, lai sūknētu plūstošu vielu pa caurulēm vai kanāliem, kā arī, lai radītu vilci, kura dzen [[Laiva|laivu]] caur ūdeni vai [[Gaisa kuģis|lidaparātu]] caur gaisu.

Lāpstu forma izvēlēta tāda, lai to [[rotācija]]s kustība caur plūstošajai vielai radītu spiediena starpību starp abām lāpstas virsmām. Tā lāpstas virsma, kas vērsta uz kuģa pakaļgalu, spiež ūdeni atpakaļ un pie šīs virsmas veidojas paaugstināts spiediens. Otra lāpstas virsma, kura vērsta uz kuģa priekšgalu, ūdeni iesūc, tur plūsma paātrinās veidojot zemāku spiedienu. Atbilstoši [[Bernulli likums|Bernulli likumam]], uz šķidrumu, lāpstas aizmugurējās virsmas tuvumā, iedarbojas spēks, kas paātrina ūdens plūsmu. Savukārt uz lāpstu iedarbojas pretspēks - tā saņem vilci.&lt;ref&gt;[https://www.grc.nasa.gov/www/k-12/airplane/propeller.html Propeller propulsion] NASA. Skatīts: 2026. gada 2. aprīlī&lt;/ref&gt; Lielākā daļa kuģu dzenskrūvju ir aprīkotas ar spirālveida lāpstām, kas ir savērptas un veido skrūves vītnei līdzīgu formu ap savu garenasi. Lāpstas pievienotas rumbai, kura, savukārt, nostiprināta gandrīz horizontālas rotācijas ass [[dzenvārpsta]]s galā.&lt;ref&gt;Daudziem kuģiem dzenvārpsta nav horizontāla, bet gan ar nelielu slīpumu uz pakaļgalu. Lai arī bieži jūras arhitektu šādu slīpumu veidot spiež kuģa korpusa forma, slīpums nedaudz pretdarbojas [[Piesūkšanās (kuģniecība)|piesūkšanās]] parādībai.&lt;/ref&gt;

== Konstrukcija ==
Kuģu dzenskrūves var iedalīt fiksētā soļa (''fixed pitch'' (FPP)) un mainīgā soļa (''controllable pitch'' (CPP)) dzenskrūvēs. Dzenskrūves atšķiras ne tikai ar lāpstu skaitu, bet arī ar materiālu no kāda tās izgatavotas. Daudzas ir izgatavotas no tādiem bronzas sakausējumiem kā mangāna bronza vai vara - niķeļa - alumīnija bronza. Pēdējo lieto īpaši bieži. Izmanto arī citus vara sakausējumus, jo tiem piemīt augsta izturība un plastiskums. Kopš 1950. gadiem izmanto augstākas izturības niķeļa - alumīnija bronzu. Pēdējā laikā dzenskrūves izgatavo no nerūsējošā tērauda, īpaši tad, ja kuģiem paredzēts strādāt arktiskos apstākļos. 

Dzenskrūvēm ir vairākas lāpstas un modernajām dzenskrūvēm var būt līdz pat septiņām lāpstām. Lāpstu skaita izvēle ir saistīta ar vibrāciju ietekmi. Lielāks lāpstu skaits šķietami samazina vibrācijas ierosinošos spēkus dzenskrūves rajonā. Lāpstu minimālo biezumu nosaka klasifikācijas sabiedrību noteikumi.

Ir noticis daudz pētījumu, lai no mūsdienu piedziņas sistēmām, izmantojot optimālas formas lāpstas, iegūtu maksimāli iespējamo jaudu. Ražotāji orientējas uz dzenskrūves izturību un uzticamību, bet kuģu kapteiņi un īpašnieki uz efektivitāti un atsevišķu eksemplāru ekspluatācijas aspektiem.

Tāpat par priekšrocību tiek uzskatīts tas, ka izgatavošanas materiālu var metināt. Tad, bojājuma gadījumā, dzenskrūvi ir iespējams saremontēt.

Dzenskrūve ir cieši saistīta ar kuģa galveno piedziņas sistēmu un vairums izgatavotāju piegādā dzenskrūvi kopā ar dzenvārpstu, gultņiem un blīvslēgiem, bieži sadarbībā ar dzinēju ražotājiem. Kā daļa no integrētās piedziņas sistēmas (''integrated propulsion package'' (IPP)) tās var tikt uzstādītas kopā ar skrūves kolonnām (''azipod thruster'') vai ūdensmetējiem atkarībā no kuģa izmēriem un tipa.

Dzenskrūves tiek projektētas, lai nodrošinātu maksimālu dzinēja izmantošanas efektivitāti pie paša ekonomiskākā degvielas patēriņa. Tomēr arī pati dzenskrūve rada pretestību un kā blakusefektu šķērsvirziena vilci. Uz lāpstu ieejošās šķautnes veidojas lielāka vai mazāka kavitācija. Tā pastāvīgi samazina dzenskrūvju efektivitāti un izraisa tādus blakusefektus kā palielinātu vibrāciju un troksni. 

Dzenskrūves rotācija kombinācijā ar kavitāciju rada virpuli lāpstu galu tuvumā. Šis virpulis ietekmē slīdes vērtību un attiecīgi arī kuģa ātrumu. Kavitācija var radīt arī iedobumu koroziju, kura samazina dzenskrūves veiktspēju.
[[Attēls:Voith schneider animation.gif|thumb|300px|Lāpstiņu dzineklis]]
Diska laukums tiek definēts kā riņķa, kurš iet caur lāpstu galiem, laukums un to atrod ar formulu:

&lt;math&gt;\frac{\pi D ^{2}}{4}&lt;/math&gt;,

kur ''D'' - dzenskrūves diametrs.

Vispār, jo lielāks dzenskrūves diametrs, jo lielāka tā efektivitāte. Tādēļ, projektējot korpusa formu, cenšas paredzēt praktiski lielāko dzenskrūvi, kura tajā pašā laikā nodrošina pieņemamu attālumu no kuģa ķīļa. Parasti attālums ir starp 15 un 30 cm neatkarīgi no tā vai kuģim ir pakaļvadņa pēda vai nav. Pienācīgam attālumam jābūt arī starp dzenskrūvi un pārējām kuģa korpusa daļām, jo šādam attālumam ir tendence samazināt kuģa pakaļgala vibrāciju.

Ja izmanto divas dzenskrūves ar dzenvārpstas balsteņiem, attālumi no lāpstu galiem līdz korpusam var atšķirties, bet parasti tie ir robežās no 0,2D līdz 0,4D.

Mūsdienās izmanto daudzas un dažādas dzenskrūves sistēmas. Vēl joprojām labā soļa fiksētu lāpstu dzenskrūve ir izplatīta, bet mainīgā soļa dzenskrūvju, pretēji rotējošu dzenskrūvju, daudzlāpstu dzenskrūvju sistēmu, dzenskrūvju komplektu, poda tipa piedziņas iekārtu, vadaptveru un skrūves kolonnu attīstība ir panākusi to, ka šīs dzenskrūves ieņem stabilu tirgus daļu tirdzniecības un kara kuģu būvē. Izmanto arī aktīvās stūres ar pievienotu dzenskrūvi. Lāpstiņu dzineklis (''Voith Schneider Propeller'' (VSP)) ir attīstījies kopā ar lāpstiņu stūri (''Voith Cycloidal Rudder'') strādājot ar cikloidālo piedziņu.

Dzenskrūves slīpums ir attālums pie lāpstas gala starp ģenerējošo līniju un perpendikulu pret dzenskrūves asi, kas krustojas ar ģenerējošo līniju pie dzenskrūves ass. Ģenerējošā līnija ir līnija, kas raksturo lāpstas virsmas formu un novietojumu telpā, tai kustoties vai rotējot šajā telpā.

Dzenskrūves slīpuma leņķis ir leņķis, kurš izmērīts starp plakni, kura perpendikulāra dzenvārpstas rotācijas asij, un ģenerējošās līnijas tangenti noteiktā attālumā pa dzenskrūves rādiusu.

== Iepriekšējais lagrēķins ==
Pēc reisa uzdevuma saņemšanas, kad zināms, uz kurieni jāiet, savlaicīgi pirms iziešanas jūrā izstrādā iepriekšējo lagrēķinu. Visizdevīgāko un drošāko pārgājiena maršruta variantu atliek uz pārgājiena kartēm, novelkot attiecīgās īstā kursa līnijas, pa kurām paredz pārvietoties. Uz kartēm atzīmē vietas, kur paredzēts izdarīt kursa maiņas. Parasti to izdara tādās vietās, ko viegli noteikt pēc kāda noteikta priekšmeta peilējuma dvarsa&lt;ref&gt;Virziens perpendikulārs kuģošanas līdzekļa garenasij.&lt;/ref&gt; momentā vai tuvu tam, vai arī šķērsojot [[Piekrastes navigācija#Seglīnijas|seglīnijas]] utt. Ja pagrieziena vietu izvēlas pēc kāda noteikta priekšmeta peilējuma, tad tā īsto peilējumu noņem no kartes un pārved kompasa peilējumā. Tā skaitlisko vērtību uzraksta uz kartes tajā vietā, kur tas būs, lai vajadzīgajā momentā to ātri atrastu.

Pēc pagriezieniem izvēloties katru jaunu kursu, raugās, lai īstā kursa līnija, ko velk uz kartes, paietu garām drošā attālumā [[Bāka|bākām]], krasta līnijai, sēkļiem, klintīm un citām zemūdens un virsūdens bīstamām vietām. Raugās, lai kursa līnija lieliem kuģiem nešķērsotu 20 metru izobatu, bet maziem kuģiem, kuriem iegrime līdz 3 metriem — 10 metru izobatu. Tas sevišķi jāievēro vietās, kur nav izliktas navigācijas drošības zīmes (stoderes, bojas, mucas) un par kuģa drošību jāspriež pēc izobatām vai dziļuma skaitļiem, kas uznesti uz kartes. Vietās, kur izlikts pietiekoši daudz noenkuroto navigācijas drošības zīmju, no šīm prasībām var atkāpties. Uz katras novilktās kursa līnijas uzraksta īstā kursa skaitlisko vērtību un distanci. Tos noņem no kartes ar transportieri un mērcirkuli. Uz kartes novilktā līnija, pa kuru nolemts iet, ir '''īstā kursa līnija''', ja nav ne vēja, ne straumes nonesuma; '''ceļa driftes līnija''', ja ir vēja nonesums; '''ceļa līnija''', ja ir straumes nonesums.
[[Attēls:NAVIGATIONAL WORK.xcf|thumb|Navigācijas karte ar stūrmaņa instrumentiem.]]
Izmantojot magnētisko kompasu, nepieciešams uz kartes doto variāciju attiecināt uz tekošo [[Gads|gadu]]. Pēc tam to atzīmē uz kartes gar visu novilkto kursa līniju, sadalot pēdējo pa gabaliem atbilstoši variācijas izmaiņām ik pa 0,5°.

Atbilstoši acs [[Augstums virs jūras līmeņa|augstumam]] aprēķina pa ceļam esošo bāku un uguņu atklāšanās attālumus. Atklāšanās vietas atzīmē uz novilktās kursa līnijas. Atkarībā no bāku izvietojuma atbilstošās vietās uz tās atzīmē paņēmienus, pēc kuriem būs visizdevīgāk pārbaudīt kuģa atrašanās vietu. Ja pārgājiens paredzēts rajonos, kur ir stipras pastāvīgas vai plūdmaiņu straumes, kā arī stipra ūdens līmeņa krišanās, kas var radīt grūtības tālākam pārgājienam, tad arī šādus rajonus atzīmē uz kartes.

Lai [[stūrmanis]] jau iepriekš kaut vai aptuveni zinātu, kad pēc kuģa laika jāatklājas vienai vai otrai bākai, jāpaiet navigācijas ziņā svarīgākie krasta priekšmeti, jāmaina kurss, jāieslēdz un jāizslēdz gaitas ugunis (saules riets un lēkts, kad to nevar novērot, ja laiks apmācies), kad jāatklājas krastam pēc lielāku līču, jūru vai okeānu šķērsošanas utt., tad, izvedot iepriekšējo lagrēķinu, šie momenti jāaprēķina. To izdara pamatojoties uz varbūtējo vidējo ātrumu attiecībā pret jūras dibenu.

Tā kā iepriekšējā lagrēķina izstrādāšanas laikā ne vienmēr būs precīzi zināma stunda, dažreiz pat datums, kad tieši jāiziet jūrā, tad visus aprēķinus izdara, izraugoties tā saucamo &quot;operatīvo laiku&quot;. Pēc tā visizdevīgāk pieņemt, ka iziešana jūrā notiks pusnaktī, t.i., pulksten 00 st. 00 min pēc kuģa laika. Tālākos iepriekšējā lagrēķinā vēlamos momentus aprēķina pēc operatīvā laika un pieraksta attiecīgās vietās uz kartes uz kursa līnijas. Ja iznāk, ka faktiskais iziešanas laiks no ostas nav pusnaktī, bet citā momentā, kā tas parasti mēdz būt, tad stūrmanim pie visiem iepriekš aprēķinātajiem momentiem vienmēr jāpieskaita korekcija. Tā ir stundu un minūšu skaits, kad pēc operatīvā laika atstāta osta, t.i., pēc pusnakts. Tas pats attiecas arī uz datumu. Aprēķinot laiku dažādiem pārgājiena punktiem, jāievēro, ka jāņem vērā kuģa pulksteņu pārbīdīšana, šķērsojot attiecīgo [[Laika josla|laika joslu]] robežmeridiānus: ejot ar kursiem no 0° līdz 180° — par vienu stundu uz priekšu, ar kursiem no 180° līdz 360° — par vienu stundu atpakaļ. Par ostas atstāšanas laiku skaita nevis to momentu, kad tiek atdoti pietauvošanās gali, bet gan to, kad kuģis, izejot jūrā, pēc visiem manevriem paiet garām attiecīgās ostas pieņemšanas bojai un tālāko ceļu turpina ar pilnu gaitu.

Minētais attiecībā uz laiku rāda, ka katrs iepriekšējā lagrēķinā aprēķinātais moments ir aptuvens un var nesakrist ar faktisko momentu. Tas attiecas arī uz gaitas uguņu ieslēgšanas un izslēgšanas laiku, kas atkarīgs vēl no kuģa vietas koordinātu precizitātes Saules [[Riets|rietēšanas]] un [[Lēkts|lēkšanas]] momentos. Ja faktiskais datums atšķiras no operatīvā, tad šie momenti attiecībā uz saules lēktu un rietu jāpārrēķina. Būs jāpārrēķina arī ūdens līmeņa augstums paisuma un bēguma laikā, ja iepriekšējā lagrēķinā tas ir aprēķināts un paredzēts šķērsot rajonus, kur stūrmanim jāzina dziļums zem kuģa ķīļa.

Sardzes stūrmanim pārgājiena laikā rūpīgi jāseko kursam, jāpārbauda kuģa vieta izdarot observācijas, un, ja vajadzīgs, jāpagriež kuģis uz tās ceļa līnijas, kas paredzēta iepriekšējā lagrēķinā.

Ja pārgājiens notiek tuvu krastam un šaurumos, ieteicams pārgājiena karti sagatavot, lai tā būtu uzskatāmāka. Lietderīgi izcelt navigācijas ziņā svarīgākos punktus uz kartes ar krāsaino zīmuli, tos viegli apvelkot, lai pēc tam varētu izdzēst. Tādi priekšmeti var būt ne tikvien parastās bākas, bet arī citi — atsevišķas mājas, krasta pauguri, zemesragi, kas iestiepjas jūrā, utt., kurus iespējams izmantot [[Navigācija#Kuģa vietas noteikšana piekrastē|kuģa vietas orientēšanai]]. Tāpat ieteicams izcelt sēkļu un citu bīstamo vietu rajonus, gar kuriem paredzēts vadīt kuģi. Lokācijas vajadzībām jāizceļ tie krasta reljefa rajoni, kurus var izmantot šim nolūkam.&lt;ref&gt;Legzdiņš H. ''Navigācija. — I. daļa.'' Izdevniecība &quot;Zvaigzne&quot;, 1971. 343. — 346. lpp.&lt;/ref&gt;

== Datoru izmantošana ==
Mūsdienās datorprogrammas var ievērojami vienkāršot pārgājiena plānošanas procesu un nodrošināt to, ka nekas svarīgs netiek aizmirsts.&lt;ref name=&quot;c&quot;/&gt; Pārgājiena plānošanas programmnodrošinājums var veikt tādas funkcijas kā darbības ar maršruta punktiem, attāluma aprēķinus, plūdmaiņu augstuma un straumes prognozēšanu, jūrniecības astronomijas aprēķinus, krājumu apjoma novērtēšanu degvielai, eļļai, ūdenim un citiem krājumiem, kā arī citas noderīgas funkcijas.&lt;ref name=&quot;c&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://msi.nga.mil/api/publications/download?key=16693975/SFH00000/Bowditch_Vol_1.pdf&amp;type=view Bowditch N. un Nacionālās ģeotelpiskās izlūkošanas aģentūras grāmata par navigāciju ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I. 2024. gada izdevums.'' Tās 28. nodaļā atrodamas ziņas arī par pārgājiena plānošanu] {{en ikona}}
* [https://www.youtube.com/watch?v=X6Mv8NMoM64 Video par pārgājiena plānošanu] {{en ikona}}

[[Kategorija:Jūrniecība]]</text>
      <sha1>i9kl6pp72y5qrmlqzb0wdbzrr1zu3ln</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450182</id>
      <parentid>4450180</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T13:23:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tttoooxxx</username>
        <id>65596</id>
      </contributor>
      <comment>/* Konstrukcija */</comment>
      <origin>4450182</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15076" sha1="goae88rmysomdqgqr1grueafa8neyrq" xml:space="preserve">[[Attēls:Ship-propeller 2000.jpg|thumb|upright=1.35|Tirdzniecības kuģa labā soļa dzenskrūve, kura, kuģim ejot uz priekšu, rotē pulksteņa rādītāja kustības virzienā. Vīrieša roka ir atspiesta pret lāpstas izejošo šķautni]]
[[Attēls:Pratt &amp; Whitney Canada PW100 Dash 8 OE-LGD 01.JPG|thumb|upright=1.35|[[Bombardier Q Series|''Bombardier Q400'']] [[Turbopropelleru dzinējs|turbopropelleru dzinēja]] [[Pratt &amp; Whitney Canada PW100|''Pratt &amp; Whitney Canada PW100'']] propelleris]]
'''Dzenskrūve''' ([[Gaisa kuģis|lidaparātos]] saukta par propelleru) ir ierīce ar rotējošu rumbu un no tās izvirzītām lāpstām, kuras pagrieztas ap savu asi tā, lai veidotu noteiktu soli, kurš ir attālums, kuru dzenskrūve teorētiski veiktu vienā pilnā apgriezienā, ja tā kustētos cietā vidē bez slīdēšanas. Rotācijas laikā dzenskrūve paātrina tādu plūstošu vidi kā ūdens vai gaiss radot lineāro [[Vilce (tehnika)|vilci]].&lt;ref&gt;[https://www.britannica.com/technology/propeller Propeller] Britannica. Skatīts: 2026. gada 1. aprīlī&lt;/ref&gt; Dzenskrūves tiek izmantotas, lai sūknētu plūstošu vielu pa caurulēm vai kanāliem, kā arī, lai radītu vilci, kura dzen [[Laiva|laivu]] caur ūdeni vai [[Gaisa kuģis|lidaparātu]] caur gaisu.

Lāpstu forma izvēlēta tāda, lai to [[rotācija]]s kustība caur plūstošajai vielai radītu spiediena starpību starp abām lāpstas virsmām. Tā lāpstas virsma, kas vērsta uz kuģa pakaļgalu, spiež ūdeni atpakaļ un pie šīs virsmas veidojas paaugstināts spiediens. Otra lāpstas virsma, kura vērsta uz kuģa priekšgalu, ūdeni iesūc, tur plūsma paātrinās veidojot zemāku spiedienu. Atbilstoši [[Bernulli likums|Bernulli likumam]], uz šķidrumu, lāpstas aizmugurējās virsmas tuvumā, iedarbojas spēks, kas paātrina ūdens plūsmu. Savukārt uz lāpstu iedarbojas pretspēks - tā saņem vilci.&lt;ref&gt;[https://www.grc.nasa.gov/www/k-12/airplane/propeller.html Propeller propulsion] NASA. Skatīts: 2026. gada 2. aprīlī&lt;/ref&gt; Lielākā daļa kuģu dzenskrūvju ir aprīkotas ar spirālveida lāpstām, kas ir savērptas un veido skrūves vītnei līdzīgu formu ap savu garenasi. Lāpstas pievienotas rumbai, kura, savukārt, nostiprināta gandrīz horizontālas rotācijas ass [[dzenvārpsta]]s galā.&lt;ref&gt;Daudziem kuģiem dzenvārpsta nav horizontāla, bet gan ar nelielu slīpumu uz pakaļgalu. Lai arī bieži jūras arhitektu šādu slīpumu veidot spiež kuģa korpusa forma, slīpums nedaudz pretdarbojas [[Piesūkšanās (kuģniecība)|piesūkšanās]] parādībai.&lt;/ref&gt;

== Konstrukcija ==
Kuģu dzenskrūves var iedalīt fiksētā soļa (''fixed pitch'' (FPP)) un mainīgā soļa (''controllable pitch'' (CPP)) dzenskrūvēs. Dzenskrūves atšķiras ne tikai ar lāpstu skaitu, bet arī ar materiālu no kāda tās izgatavotas. Daudzas ir izgatavotas no tādiem bronzas sakausējumiem kā mangāna bronza vai vara - niķeļa - alumīnija bronza. Pēdējo lieto īpaši bieži. Izmanto arī citus vara sakausējumus, jo tiem piemīt augsta izturība un plastiskums. Kopš 1950. gadiem izmanto augstākas izturības niķeļa - alumīnija bronzu. Pēdējā laikā dzenskrūves izgatavo no nerūsējošā tērauda, īpaši tad, ja kuģiem paredzēts strādāt arktiskos apstākļos. 

Dzenskrūvēm ir vairākas lāpstas un modernajām dzenskrūvēm var būt līdz pat septiņām lāpstām. Lāpstu skaita izvēle ir saistīta ar vibrāciju ietekmi. Lielāks lāpstu skaits šķietami samazina vibrācijas ierosinošos spēkus dzenskrūves rajonā. Lāpstu minimālo biezumu nosaka klasifikācijas sabiedrību noteikumi.

Ir noticis daudz pētījumu, lai no mūsdienu piedziņas sistēmām, izmantojot optimālas formas lāpstas, iegūtu maksimāli iespējamo jaudu. Ražotāji orientējas uz dzenskrūves izturību un uzticamību, bet kuģu kapteiņi un īpašnieki uz efektivitāti un atsevišķu eksemplāru ekspluatācijas aspektiem. Tāpat par priekšrocību tiek uzskatīts tas, ka izgatavošanas materiālu var metināt. Tad, bojājuma gadījumā, dzenskrūvi ir iespējams saremontēt.

Dzenskrūve ir cieši saistīta ar kuģa galveno piedziņas sistēmu un vairums izgatavotāju piegādā dzenskrūvi kopā ar dzenvārpstu, gultņiem un blīvslēgiem, bieži sadarbībā ar dzinēju ražotājiem. Kā daļa no integrētās piedziņas sistēmas (''integrated propulsion package'' (IPP)) tās var tikt uzstādītas kopā ar skrūves kolonnām (''azipod thruster'') vai ūdensmetējiem atkarībā no kuģa izmēriem un tipa.

Dzenskrūves tiek projektētas, lai nodrošinātu maksimālu dzinēja izmantošanas efektivitāti pie paša ekonomiskākā degvielas patēriņa. Tomēr arī pati dzenskrūve rada pretestību un kā blakusefektu šķērsvirziena vilci. Uz lāpstu ieejošās šķautnes veidojas lielāka vai mazāka kavitācija. Tā pastāvīgi samazina dzenskrūvju efektivitāti un izraisa tādus blakusefektus kā palielinātu vibrāciju un troksni. 

Dzenskrūves rotācija kombinācijā ar kavitāciju rada virpuli lāpstu galu tuvumā. Šis virpulis ietekmē slīdes vērtību un attiecīgi arī kuģa ātrumu. Kavitācija var radīt arī iedobumu koroziju, kura samazina dzenskrūves veiktspēju.
[[Attēls:Voith schneider animation.gif|thumb|300px|Lāpstiņu dzineklis]]
Diska laukums tiek definēts kā riņķa, kurš iet caur lāpstu galiem, laukums un to atrod ar formulu:

&lt;math&gt;\frac{\pi D ^{2}}{4}&lt;/math&gt;,

kur ''D'' - dzenskrūves diametrs.

Vispār, jo lielāks dzenskrūves diametrs, jo lielāka tā efektivitāte. Tādēļ, projektējot korpusa formu, cenšas paredzēt praktiski lielāko dzenskrūvi, kura tajā pašā laikā nodrošina pieņemamu attālumu no kuģa ķīļa. Parasti attālums ir starp 15 un 30 cm neatkarīgi no tā vai kuģim ir pakaļvadņa pēda vai nav. Pienācīgam attālumam jābūt arī starp dzenskrūvi un pārējām kuģa korpusa daļām, jo šādam attālumam ir tendence samazināt kuģa pakaļgala vibrāciju. Ja izmanto divas dzenskrūves ar dzenvārpstas balsteņiem, attālumi no lāpstu galiem līdz korpusam var atšķirties, bet parasti tie ir robežās no 0,2D līdz 0,4D.

Mūsdienās izmanto daudzas un dažādas dzenskrūves sistēmas. Vēl joprojām labā soļa fiksētu lāpstu dzenskrūve ir izplatīta, bet mainīgā soļa dzenskrūvju, pretēji rotējošu dzenskrūvju, daudzlāpstu dzenskrūvju sistēmu, dzenskrūvju komplektu, poda tipa piedziņas iekārtu, vadaptveru un skrūves kolonnu attīstība ir panākusi to, ka šīs dzenskrūves ieņem stabilu tirgus daļu tirdzniecības un kara kuģu būvē. Izmanto arī aktīvās stūres ar pievienotu dzenskrūvi. Lāpstiņu dzineklis (''Voith Schneider Propeller'' (VSP)) ir attīstījies kopā ar lāpstiņu stūri (''Voith Cycloidal Rudder'') strādājot ar cikloidālo piedziņu.

Dzenskrūves slīpums ir attālums pie lāpstas gala starp ģenerējošo līniju un perpendikulu pret dzenskrūves asi, kas krustojas ar ģenerējošo līniju pie dzenskrūves ass. Ģenerējošā līnija ir līnija, kas raksturo lāpstas virsmas formu un novietojumu telpā, tai kustoties vai rotējot šajā telpā. Dzenskrūves slīpuma leņķis ir leņķis, kurš izmērīts starp plakni, kura perpendikulāra dzenvārpstas rotācijas asij, un ģenerējošās līnijas tangenti noteiktā attālumā pa dzenskrūves rādiusu.

== Iepriekšējais lagrēķins ==
Pēc reisa uzdevuma saņemšanas, kad zināms, uz kurieni jāiet, savlaicīgi pirms iziešanas jūrā izstrādā iepriekšējo lagrēķinu. Visizdevīgāko un drošāko pārgājiena maršruta variantu atliek uz pārgājiena kartēm, novelkot attiecīgās īstā kursa līnijas, pa kurām paredz pārvietoties. Uz kartēm atzīmē vietas, kur paredzēts izdarīt kursa maiņas. Parasti to izdara tādās vietās, ko viegli noteikt pēc kāda noteikta priekšmeta peilējuma dvarsa&lt;ref&gt;Virziens perpendikulārs kuģošanas līdzekļa garenasij.&lt;/ref&gt; momentā vai tuvu tam, vai arī šķērsojot [[Piekrastes navigācija#Seglīnijas|seglīnijas]] utt. Ja pagrieziena vietu izvēlas pēc kāda noteikta priekšmeta peilējuma, tad tā īsto peilējumu noņem no kartes un pārved kompasa peilējumā. Tā skaitlisko vērtību uzraksta uz kartes tajā vietā, kur tas būs, lai vajadzīgajā momentā to ātri atrastu.

Pēc pagriezieniem izvēloties katru jaunu kursu, raugās, lai īstā kursa līnija, ko velk uz kartes, paietu garām drošā attālumā [[Bāka|bākām]], krasta līnijai, sēkļiem, klintīm un citām zemūdens un virsūdens bīstamām vietām. Raugās, lai kursa līnija lieliem kuģiem nešķērsotu 20 metru izobatu, bet maziem kuģiem, kuriem iegrime līdz 3 metriem — 10 metru izobatu. Tas sevišķi jāievēro vietās, kur nav izliktas navigācijas drošības zīmes (stoderes, bojas, mucas) un par kuģa drošību jāspriež pēc izobatām vai dziļuma skaitļiem, kas uznesti uz kartes. Vietās, kur izlikts pietiekoši daudz noenkuroto navigācijas drošības zīmju, no šīm prasībām var atkāpties. Uz katras novilktās kursa līnijas uzraksta īstā kursa skaitlisko vērtību un distanci. Tos noņem no kartes ar transportieri un mērcirkuli. Uz kartes novilktā līnija, pa kuru nolemts iet, ir '''īstā kursa līnija''', ja nav ne vēja, ne straumes nonesuma; '''ceļa driftes līnija''', ja ir vēja nonesums; '''ceļa līnija''', ja ir straumes nonesums.
[[Attēls:NAVIGATIONAL WORK.xcf|thumb|Navigācijas karte ar stūrmaņa instrumentiem.]]
Izmantojot magnētisko kompasu, nepieciešams uz kartes doto variāciju attiecināt uz tekošo [[Gads|gadu]]. Pēc tam to atzīmē uz kartes gar visu novilkto kursa līniju, sadalot pēdējo pa gabaliem atbilstoši variācijas izmaiņām ik pa 0,5°.

Atbilstoši acs [[Augstums virs jūras līmeņa|augstumam]] aprēķina pa ceļam esošo bāku un uguņu atklāšanās attālumus. Atklāšanās vietas atzīmē uz novilktās kursa līnijas. Atkarībā no bāku izvietojuma atbilstošās vietās uz tās atzīmē paņēmienus, pēc kuriem būs visizdevīgāk pārbaudīt kuģa atrašanās vietu. Ja pārgājiens paredzēts rajonos, kur ir stipras pastāvīgas vai plūdmaiņu straumes, kā arī stipra ūdens līmeņa krišanās, kas var radīt grūtības tālākam pārgājienam, tad arī šādus rajonus atzīmē uz kartes.

Lai [[stūrmanis]] jau iepriekš kaut vai aptuveni zinātu, kad pēc kuģa laika jāatklājas vienai vai otrai bākai, jāpaiet navigācijas ziņā svarīgākie krasta priekšmeti, jāmaina kurss, jāieslēdz un jāizslēdz gaitas ugunis (saules riets un lēkts, kad to nevar novērot, ja laiks apmācies), kad jāatklājas krastam pēc lielāku līču, jūru vai okeānu šķērsošanas utt., tad, izvedot iepriekšējo lagrēķinu, šie momenti jāaprēķina. To izdara pamatojoties uz varbūtējo vidējo ātrumu attiecībā pret jūras dibenu.

Tā kā iepriekšējā lagrēķina izstrādāšanas laikā ne vienmēr būs precīzi zināma stunda, dažreiz pat datums, kad tieši jāiziet jūrā, tad visus aprēķinus izdara, izraugoties tā saucamo &quot;operatīvo laiku&quot;. Pēc tā visizdevīgāk pieņemt, ka iziešana jūrā notiks pusnaktī, t.i., pulksten 00 st. 00 min pēc kuģa laika. Tālākos iepriekšējā lagrēķinā vēlamos momentus aprēķina pēc operatīvā laika un pieraksta attiecīgās vietās uz kartes uz kursa līnijas. Ja iznāk, ka faktiskais iziešanas laiks no ostas nav pusnaktī, bet citā momentā, kā tas parasti mēdz būt, tad stūrmanim pie visiem iepriekš aprēķinātajiem momentiem vienmēr jāpieskaita korekcija. Tā ir stundu un minūšu skaits, kad pēc operatīvā laika atstāta osta, t.i., pēc pusnakts. Tas pats attiecas arī uz datumu. Aprēķinot laiku dažādiem pārgājiena punktiem, jāievēro, ka jāņem vērā kuģa pulksteņu pārbīdīšana, šķērsojot attiecīgo [[Laika josla|laika joslu]] robežmeridiānus: ejot ar kursiem no 0° līdz 180° — par vienu stundu uz priekšu, ar kursiem no 180° līdz 360° — par vienu stundu atpakaļ. Par ostas atstāšanas laiku skaita nevis to momentu, kad tiek atdoti pietauvošanās gali, bet gan to, kad kuģis, izejot jūrā, pēc visiem manevriem paiet garām attiecīgās ostas pieņemšanas bojai un tālāko ceļu turpina ar pilnu gaitu.

Minētais attiecībā uz laiku rāda, ka katrs iepriekšējā lagrēķinā aprēķinātais moments ir aptuvens un var nesakrist ar faktisko momentu. Tas attiecas arī uz gaitas uguņu ieslēgšanas un izslēgšanas laiku, kas atkarīgs vēl no kuģa vietas koordinātu precizitātes Saules [[Riets|rietēšanas]] un [[Lēkts|lēkšanas]] momentos. Ja faktiskais datums atšķiras no operatīvā, tad šie momenti attiecībā uz saules lēktu un rietu jāpārrēķina. Būs jāpārrēķina arī ūdens līmeņa augstums paisuma un bēguma laikā, ja iepriekšējā lagrēķinā tas ir aprēķināts un paredzēts šķērsot rajonus, kur stūrmanim jāzina dziļums zem kuģa ķīļa.

Sardzes stūrmanim pārgājiena laikā rūpīgi jāseko kursam, jāpārbauda kuģa vieta izdarot observācijas, un, ja vajadzīgs, jāpagriež kuģis uz tās ceļa līnijas, kas paredzēta iepriekšējā lagrēķinā.

Ja pārgājiens notiek tuvu krastam un šaurumos, ieteicams pārgājiena karti sagatavot, lai tā būtu uzskatāmāka. Lietderīgi izcelt navigācijas ziņā svarīgākos punktus uz kartes ar krāsaino zīmuli, tos viegli apvelkot, lai pēc tam varētu izdzēst. Tādi priekšmeti var būt ne tikvien parastās bākas, bet arī citi — atsevišķas mājas, krasta pauguri, zemesragi, kas iestiepjas jūrā, utt., kurus iespējams izmantot [[Navigācija#Kuģa vietas noteikšana piekrastē|kuģa vietas orientēšanai]]. Tāpat ieteicams izcelt sēkļu un citu bīstamo vietu rajonus, gar kuriem paredzēts vadīt kuģi. Lokācijas vajadzībām jāizceļ tie krasta reljefa rajoni, kurus var izmantot šim nolūkam.&lt;ref&gt;Legzdiņš H. ''Navigācija. — I. daļa.'' Izdevniecība &quot;Zvaigzne&quot;, 1971. 343. — 346. lpp.&lt;/ref&gt;

== Datoru izmantošana ==
Mūsdienās datorprogrammas var ievērojami vienkāršot pārgājiena plānošanas procesu un nodrošināt to, ka nekas svarīgs netiek aizmirsts.&lt;ref name=&quot;c&quot;/&gt; Pārgājiena plānošanas programmnodrošinājums var veikt tādas funkcijas kā darbības ar maršruta punktiem, attāluma aprēķinus, plūdmaiņu augstuma un straumes prognozēšanu, jūrniecības astronomijas aprēķinus, krājumu apjoma novērtēšanu degvielai, eļļai, ūdenim un citiem krājumiem, kā arī citas noderīgas funkcijas.&lt;ref name=&quot;c&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://msi.nga.mil/api/publications/download?key=16693975/SFH00000/Bowditch_Vol_1.pdf&amp;type=view Bowditch N. un Nacionālās ģeotelpiskās izlūkošanas aģentūras grāmata par navigāciju ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I. 2024. gada izdevums.'' Tās 28. nodaļā atrodamas ziņas arī par pārgājiena plānošanu] {{en ikona}}
* [https://www.youtube.com/watch?v=X6Mv8NMoM64 Video par pārgājiena plānošanu] {{en ikona}}

[[Kategorija:Jūrniecība]]</text>
      <sha1>goae88rmysomdqgqr1grueafa8neyrq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450200</id>
      <parentid>4450182</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T13:54:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tttoooxxx</username>
        <id>65596</id>
      </contributor>
      <comment>/* Konstrukcija */</comment>
      <origin>4450200</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15336" sha1="48yjzqhreot5lhy8xdwukzucvrn5mig" xml:space="preserve">[[Attēls:Ship-propeller 2000.jpg|thumb|upright=1.35|Tirdzniecības kuģa labā soļa dzenskrūve, kura, kuģim ejot uz priekšu, rotē pulksteņa rādītāja kustības virzienā. Vīrieša roka ir atspiesta pret lāpstas izejošo šķautni]]
[[Attēls:Pratt &amp; Whitney Canada PW100 Dash 8 OE-LGD 01.JPG|thumb|upright=1.35|[[Bombardier Q Series|''Bombardier Q400'']] [[Turbopropelleru dzinējs|turbopropelleru dzinēja]] [[Pratt &amp; Whitney Canada PW100|''Pratt &amp; Whitney Canada PW100'']] propelleris]]
'''Dzenskrūve''' ([[Gaisa kuģis|lidaparātos]] saukta par propelleru) ir ierīce ar rotējošu rumbu un no tās izvirzītām lāpstām, kuras pagrieztas ap savu asi tā, lai veidotu noteiktu soli, kurš ir attālums, kuru dzenskrūve teorētiski veiktu vienā pilnā apgriezienā, ja tā kustētos cietā vidē bez slīdēšanas. Rotācijas laikā dzenskrūve paātrina tādu plūstošu vidi kā ūdens vai gaiss radot lineāro [[Vilce (tehnika)|vilci]].&lt;ref&gt;[https://www.britannica.com/technology/propeller Propeller] Britannica. Skatīts: 2026. gada 1. aprīlī&lt;/ref&gt; Dzenskrūves tiek izmantotas, lai sūknētu plūstošu vielu pa caurulēm vai kanāliem, kā arī, lai radītu vilci, kura dzen [[Laiva|laivu]] caur ūdeni vai [[Gaisa kuģis|lidaparātu]] caur gaisu.

Lāpstu forma izvēlēta tāda, lai to [[rotācija]]s kustība caur plūstošajai vielai radītu spiediena starpību starp abām lāpstas virsmām. Tā lāpstas virsma, kas vērsta uz kuģa pakaļgalu, spiež ūdeni atpakaļ un pie šīs virsmas veidojas paaugstināts spiediens. Otra lāpstas virsma, kura vērsta uz kuģa priekšgalu, ūdeni iesūc, tur plūsma paātrinās veidojot zemāku spiedienu. Atbilstoši [[Bernulli likums|Bernulli likumam]], uz šķidrumu, lāpstas aizmugurējās virsmas tuvumā, iedarbojas spēks, kas paātrina ūdens plūsmu. Savukārt uz lāpstu iedarbojas pretspēks - tā saņem vilci.&lt;ref&gt;[https://www.grc.nasa.gov/www/k-12/airplane/propeller.html Propeller propulsion] NASA. Skatīts: 2026. gada 2. aprīlī&lt;/ref&gt; Lielākā daļa kuģu dzenskrūvju ir aprīkotas ar spirālveida lāpstām, kas ir savērptas un veido skrūves vītnei līdzīgu formu ap savu garenasi. Lāpstas pievienotas rumbai, kura, savukārt, nostiprināta gandrīz horizontālas rotācijas ass [[dzenvārpsta]]s galā.&lt;ref&gt;Daudziem kuģiem dzenvārpsta nav horizontāla, bet gan ar nelielu slīpumu uz pakaļgalu. Lai arī bieži jūras arhitektu šādu slīpumu veidot spiež kuģa korpusa forma, slīpums nedaudz pretdarbojas [[Piesūkšanās (kuģniecība)|piesūkšanās]] parādībai.&lt;/ref&gt;

== Konstrukcija ==
Kuģu dzenskrūves var iedalīt fiksētā soļa (''fixed pitch'' (FPP)) un mainīgā soļa (''controllable pitch'' (CPP)) dzenskrūvēs. Dzenskrūves atšķiras ne tikai ar lāpstu skaitu, bet arī ar materiālu no kāda tās izgatavotas. Daudzas ir izgatavotas no tādiem [[bronza]]s sakausējumiem kā mangāna bronza vai vara - niķeļa - alumīnija bronza. Pēdējo lieto īpaši bieži. Izmanto arī citus vara sakausējumus, jo tiem piemīt augsta izturība un plastiskums. Kopš 1950. gadiem izmanto augstākas izturības niķeļa - alumīnija bronzu. Pēdējā laikā dzenskrūves izgatavo no nerūsējošā tērauda, īpaši tad, ja kuģiem paredzēts strādāt arktiskos apstākļos. 

Dzenskrūvēm ir vairākas lāpstas un modernajām dzenskrūvēm var būt līdz pat septiņām lāpstām. Lāpstu skaita izvēle ir saistīta ar [[Vibrācija|vibrāciju]] ietekmi. Lielāks lāpstu skaits šķietami samazina vibrācijas ierosinošos spēkus dzenskrūves rajonā. Lāpstu minimālo biezumu nosaka klasifikācijas sabiedrību noteikumi.

Ir noticis daudz pētījumu, lai no mūsdienu piedziņas sistēmām, izmantojot optimālas formas lāpstas, iegūtu maksimāli iespējamo jaudu. Ražotāji orientējas uz dzenskrūves izturību un uzticamību, bet kuģu kapteiņi un īpašnieki uz efektivitāti un atsevišķu eksemplāru ekspluatācijas aspektiem. Tāpat par priekšrocību tiek uzskatīts tas, ka izgatavošanas materiālu var [[Metināšana|metināt]]. Tad, bojājuma gadījumā, dzenskrūvi ir iespējams saremontēt.

Dzenskrūve ir cieši saistīta ar kuģa galveno piedziņas sistēmu un vairums izgatavotāju piegādā dzenskrūvi kopā ar dzenvārpstu, gultņiem un blīvslēgiem, bieži sadarbībā ar dzinēju ražotājiem. Kā daļa no integrētās piedziņas sistēmas (''integrated propulsion package'' (IPP)) tās var tikt uzstādītas kopā ar skrūves kolonnām (''azipod thruster'') vai ūdensmetējiem atkarībā no [[Kuģis|kuģa]] izmēriem un tipa.

Dzenskrūves tiek projektētas, lai nodrošinātu maksimālu dzinēja izmantošanas efektivitāti pie paša ekonomiskākā degvielas patēriņa. Tomēr arī pati dzenskrūve rada pretestību un kā blakusefektu šķērsvirziena vilci. Uz lāpstu ieejošās šķautnes veidojas lielāka vai mazāka [[kavitācija]]. Tā pastāvīgi samazina dzenskrūvju efektivitāti un izraisa tādus blakusefektus kā palielinātu vibrāciju un troksni. 

Dzenskrūves rotācija kombinācijā ar kavitāciju rada virpuli lāpstu galu tuvumā. Šis virpulis ietekmē slīdes vērtību un attiecīgi arī kuģa ātrumu. Kavitācija var radīt arī iedobumu [[Korozija|koroziju]], kura samazina dzenskrūves veiktspēju.
[[Attēls:Voith schneider animation.gif|thumb|300px|Lāpstiņu dzineklis]]
Diska laukums tiek definēts kā [[Riņķis|riņķa]], kurš iet caur lāpstu galiem, laukums un to atrod ar formulu:

&lt;math&gt;\frac{\pi D ^{2}}{4}&lt;/math&gt;,

kur ''D'' - dzenskrūves [[diametrs]].

Vispār, jo lielāks dzenskrūves diametrs, jo lielāka tā efektivitāte. Tādēļ, projektējot korpusa formu, cenšas paredzēt praktiski lielāko dzenskrūvi, kura tajā pašā laikā nodrošina pieņemamu attālumu no [[Kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]. Parasti attālums ir starp 15 un 30 cm neatkarīgi no tā vai kuģim ir pakaļvadņa pēda vai nav. Pienācīgam attālumam jābūt arī starp dzenskrūvi un pārējām kuģa korpusa daļām, jo šādam attālumam ir tendence samazināt kuģa pakaļgala vibrāciju. Ja izmanto divas dzenskrūves ar dzenvārpstas balsteņiem, attālumi no lāpstu galiem līdz korpusam var atšķirties, bet parasti tie ir robežās no 0,2D līdz 0,4D.

Mūsdienās izmanto daudzas un dažādas dzenskrūves sistēmas. Vēl joprojām labā soļa fiksētu lāpstu dzenskrūve ir izplatīta, bet mainīgā soļa dzenskrūvju, pretēji rotējošu dzenskrūvju, daudzlāpstu dzenskrūvju sistēmu, dzenskrūvju komplektu, poda tipa piedziņas iekārtu, vadaptveru un skrūves kolonnu attīstība ir panākusi to, ka šīs dzenskrūves ieņem stabilu tirgus daļu tirdzniecības un [[Karakuģis|kara]] kuģu būvē. Izmanto arī aktīvās stūres ar pievienotu dzenskrūvi. Lāpstiņu dzineklis (''Voith Schneider Propeller'' (VSP)) ir attīstījies kopā ar lāpstiņu stūri (''Voith Cycloidal Rudder'') strādājot ar cikloidālo piedziņu.

Dzenskrūves slīpums ir attālums pie lāpstas gala starp ģenerējošo līniju un perpendikulu pret dzenskrūves asi, kas krustojas ar ģenerējošo līniju pie dzenskrūves ass. Ģenerējošā līnija ir līnija, kas raksturo lāpstas virsmas formu un novietojumu telpā, tai kustoties vai rotējot šajā telpā. Dzenskrūves slīpuma leņķis ir leņķis, kurš izmērīts starp [[Plakne|plakni]], kura perpendikulāra dzenvārpstas rotācijas asij, un ģenerējošās līnijas tangenti noteiktā attālumā pa dzenskrūves rādiusu.&lt;ref&gt;House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 59, 60. lpp. {{ISBN|9780851748146}}&lt;/ref&gt;

== Iepriekšējais lagrēķins ==
Pēc reisa uzdevuma saņemšanas, kad zināms, uz kurieni jāiet, savlaicīgi pirms iziešanas jūrā izstrādā iepriekšējo lagrēķinu. Visizdevīgāko un drošāko pārgājiena maršruta variantu atliek uz pārgājiena kartēm, novelkot attiecīgās īstā kursa līnijas, pa kurām paredz pārvietoties. Uz kartēm atzīmē vietas, kur paredzēts izdarīt kursa maiņas. Parasti to izdara tādās vietās, ko viegli noteikt pēc kāda noteikta priekšmeta peilējuma dvarsa&lt;ref&gt;Virziens perpendikulārs kuģošanas līdzekļa garenasij.&lt;/ref&gt; momentā vai tuvu tam, vai arī šķērsojot [[Piekrastes navigācija#Seglīnijas|seglīnijas]] utt. Ja pagrieziena vietu izvēlas pēc kāda noteikta priekšmeta peilējuma, tad tā īsto peilējumu noņem no kartes un pārved kompasa peilējumā. Tā skaitlisko vērtību uzraksta uz kartes tajā vietā, kur tas būs, lai vajadzīgajā momentā to ātri atrastu.

Pēc pagriezieniem izvēloties katru jaunu kursu, raugās, lai īstā kursa līnija, ko velk uz kartes, paietu garām drošā attālumā [[Bāka|bākām]], krasta līnijai, sēkļiem, klintīm un citām zemūdens un virsūdens bīstamām vietām. Raugās, lai kursa līnija lieliem kuģiem nešķērsotu 20 metru izobatu, bet maziem kuģiem, kuriem iegrime līdz 3 metriem — 10 metru izobatu. Tas sevišķi jāievēro vietās, kur nav izliktas navigācijas drošības zīmes (stoderes, bojas, mucas) un par kuģa drošību jāspriež pēc izobatām vai dziļuma skaitļiem, kas uznesti uz kartes. Vietās, kur izlikts pietiekoši daudz noenkuroto navigācijas drošības zīmju, no šīm prasībām var atkāpties. Uz katras novilktās kursa līnijas uzraksta īstā kursa skaitlisko vērtību un distanci. Tos noņem no kartes ar transportieri un mērcirkuli. Uz kartes novilktā līnija, pa kuru nolemts iet, ir '''īstā kursa līnija''', ja nav ne vēja, ne straumes nonesuma; '''ceļa driftes līnija''', ja ir vēja nonesums; '''ceļa līnija''', ja ir straumes nonesums.
[[Attēls:NAVIGATIONAL WORK.xcf|thumb|Navigācijas karte ar stūrmaņa instrumentiem.]]
Izmantojot magnētisko kompasu, nepieciešams uz kartes doto variāciju attiecināt uz tekošo [[Gads|gadu]]. Pēc tam to atzīmē uz kartes gar visu novilkto kursa līniju, sadalot pēdējo pa gabaliem atbilstoši variācijas izmaiņām ik pa 0,5°.

Atbilstoši acs [[Augstums virs jūras līmeņa|augstumam]] aprēķina pa ceļam esošo bāku un uguņu atklāšanās attālumus. Atklāšanās vietas atzīmē uz novilktās kursa līnijas. Atkarībā no bāku izvietojuma atbilstošās vietās uz tās atzīmē paņēmienus, pēc kuriem būs visizdevīgāk pārbaudīt kuģa atrašanās vietu. Ja pārgājiens paredzēts rajonos, kur ir stipras pastāvīgas vai plūdmaiņu straumes, kā arī stipra ūdens līmeņa krišanās, kas var radīt grūtības tālākam pārgājienam, tad arī šādus rajonus atzīmē uz kartes.

Lai [[stūrmanis]] jau iepriekš kaut vai aptuveni zinātu, kad pēc kuģa laika jāatklājas vienai vai otrai bākai, jāpaiet navigācijas ziņā svarīgākie krasta priekšmeti, jāmaina kurss, jāieslēdz un jāizslēdz gaitas ugunis (saules riets un lēkts, kad to nevar novērot, ja laiks apmācies), kad jāatklājas krastam pēc lielāku līču, jūru vai okeānu šķērsošanas utt., tad, izvedot iepriekšējo lagrēķinu, šie momenti jāaprēķina. To izdara pamatojoties uz varbūtējo vidējo ātrumu attiecībā pret jūras dibenu.

Tā kā iepriekšējā lagrēķina izstrādāšanas laikā ne vienmēr būs precīzi zināma stunda, dažreiz pat datums, kad tieši jāiziet jūrā, tad visus aprēķinus izdara, izraugoties tā saucamo &quot;operatīvo laiku&quot;. Pēc tā visizdevīgāk pieņemt, ka iziešana jūrā notiks pusnaktī, t.i., pulksten 00 st. 00 min pēc kuģa laika. Tālākos iepriekšējā lagrēķinā vēlamos momentus aprēķina pēc operatīvā laika un pieraksta attiecīgās vietās uz kartes uz kursa līnijas. Ja iznāk, ka faktiskais iziešanas laiks no ostas nav pusnaktī, bet citā momentā, kā tas parasti mēdz būt, tad stūrmanim pie visiem iepriekš aprēķinātajiem momentiem vienmēr jāpieskaita korekcija. Tā ir stundu un minūšu skaits, kad pēc operatīvā laika atstāta osta, t.i., pēc pusnakts. Tas pats attiecas arī uz datumu. Aprēķinot laiku dažādiem pārgājiena punktiem, jāievēro, ka jāņem vērā kuģa pulksteņu pārbīdīšana, šķērsojot attiecīgo [[Laika josla|laika joslu]] robežmeridiānus: ejot ar kursiem no 0° līdz 180° — par vienu stundu uz priekšu, ar kursiem no 180° līdz 360° — par vienu stundu atpakaļ. Par ostas atstāšanas laiku skaita nevis to momentu, kad tiek atdoti pietauvošanās gali, bet gan to, kad kuģis, izejot jūrā, pēc visiem manevriem paiet garām attiecīgās ostas pieņemšanas bojai un tālāko ceļu turpina ar pilnu gaitu.

Minētais attiecībā uz laiku rāda, ka katrs iepriekšējā lagrēķinā aprēķinātais moments ir aptuvens un var nesakrist ar faktisko momentu. Tas attiecas arī uz gaitas uguņu ieslēgšanas un izslēgšanas laiku, kas atkarīgs vēl no kuģa vietas koordinātu precizitātes Saules [[Riets|rietēšanas]] un [[Lēkts|lēkšanas]] momentos. Ja faktiskais datums atšķiras no operatīvā, tad šie momenti attiecībā uz saules lēktu un rietu jāpārrēķina. Būs jāpārrēķina arī ūdens līmeņa augstums paisuma un bēguma laikā, ja iepriekšējā lagrēķinā tas ir aprēķināts un paredzēts šķērsot rajonus, kur stūrmanim jāzina dziļums zem kuģa ķīļa.

Sardzes stūrmanim pārgājiena laikā rūpīgi jāseko kursam, jāpārbauda kuģa vieta izdarot observācijas, un, ja vajadzīgs, jāpagriež kuģis uz tās ceļa līnijas, kas paredzēta iepriekšējā lagrēķinā.

Ja pārgājiens notiek tuvu krastam un šaurumos, ieteicams pārgājiena karti sagatavot, lai tā būtu uzskatāmāka. Lietderīgi izcelt navigācijas ziņā svarīgākos punktus uz kartes ar krāsaino zīmuli, tos viegli apvelkot, lai pēc tam varētu izdzēst. Tādi priekšmeti var būt ne tikvien parastās bākas, bet arī citi — atsevišķas mājas, krasta pauguri, zemesragi, kas iestiepjas jūrā, utt., kurus iespējams izmantot [[Navigācija#Kuģa vietas noteikšana piekrastē|kuģa vietas orientēšanai]]. Tāpat ieteicams izcelt sēkļu un citu bīstamo vietu rajonus, gar kuriem paredzēts vadīt kuģi. Lokācijas vajadzībām jāizceļ tie krasta reljefa rajoni, kurus var izmantot šim nolūkam.&lt;ref&gt;Legzdiņš H. ''Navigācija. — I. daļa.'' Izdevniecība &quot;Zvaigzne&quot;, 1971. 343. — 346. lpp.&lt;/ref&gt;

== Datoru izmantošana ==
Mūsdienās datorprogrammas var ievērojami vienkāršot pārgājiena plānošanas procesu un nodrošināt to, ka nekas svarīgs netiek aizmirsts.&lt;ref name=&quot;c&quot;/&gt; Pārgājiena plānošanas programmnodrošinājums var veikt tādas funkcijas kā darbības ar maršruta punktiem, attāluma aprēķinus, plūdmaiņu augstuma un straumes prognozēšanu, jūrniecības astronomijas aprēķinus, krājumu apjoma novērtēšanu degvielai, eļļai, ūdenim un citiem krājumiem, kā arī citas noderīgas funkcijas.&lt;ref name=&quot;c&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://msi.nga.mil/api/publications/download?key=16693975/SFH00000/Bowditch_Vol_1.pdf&amp;type=view Bowditch N. un Nacionālās ģeotelpiskās izlūkošanas aģentūras grāmata par navigāciju ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I. 2024. gada izdevums.'' Tās 28. nodaļā atrodamas ziņas arī par pārgājiena plānošanu] {{en ikona}}
* [https://www.youtube.com/watch?v=X6Mv8NMoM64 Video par pārgājiena plānošanu] {{en ikona}}

[[Kategorija:Jūrniecība]]</text>
      <sha1>48yjzqhreot5lhy8xdwukzucvrn5mig</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450201</id>
      <parentid>4450200</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T13:55:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tttoooxxx</username>
        <id>65596</id>
      </contributor>
      <comment>/* Iepriekšējais lagrēķins */</comment>
      <origin>4450201</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15336" sha1="6iuoj00fec049pdhtri6k616k46sh1h" xml:space="preserve">[[Attēls:Ship-propeller 2000.jpg|thumb|upright=1.35|Tirdzniecības kuģa labā soļa dzenskrūve, kura, kuģim ejot uz priekšu, rotē pulksteņa rādītāja kustības virzienā. Vīrieša roka ir atspiesta pret lāpstas izejošo šķautni]]
[[Attēls:Pratt &amp; Whitney Canada PW100 Dash 8 OE-LGD 01.JPG|thumb|upright=1.35|[[Bombardier Q Series|''Bombardier Q400'']] [[Turbopropelleru dzinējs|turbopropelleru dzinēja]] [[Pratt &amp; Whitney Canada PW100|''Pratt &amp; Whitney Canada PW100'']] propelleris]]
'''Dzenskrūve''' ([[Gaisa kuģis|lidaparātos]] saukta par propelleru) ir ierīce ar rotējošu rumbu un no tās izvirzītām lāpstām, kuras pagrieztas ap savu asi tā, lai veidotu noteiktu soli, kurš ir attālums, kuru dzenskrūve teorētiski veiktu vienā pilnā apgriezienā, ja tā kustētos cietā vidē bez slīdēšanas. Rotācijas laikā dzenskrūve paātrina tādu plūstošu vidi kā ūdens vai gaiss radot lineāro [[Vilce (tehnika)|vilci]].&lt;ref&gt;[https://www.britannica.com/technology/propeller Propeller] Britannica. Skatīts: 2026. gada 1. aprīlī&lt;/ref&gt; Dzenskrūves tiek izmantotas, lai sūknētu plūstošu vielu pa caurulēm vai kanāliem, kā arī, lai radītu vilci, kura dzen [[Laiva|laivu]] caur ūdeni vai [[Gaisa kuģis|lidaparātu]] caur gaisu.

Lāpstu forma izvēlēta tāda, lai to [[rotācija]]s kustība caur plūstošajai vielai radītu spiediena starpību starp abām lāpstas virsmām. Tā lāpstas virsma, kas vērsta uz kuģa pakaļgalu, spiež ūdeni atpakaļ un pie šīs virsmas veidojas paaugstināts spiediens. Otra lāpstas virsma, kura vērsta uz kuģa priekšgalu, ūdeni iesūc, tur plūsma paātrinās veidojot zemāku spiedienu. Atbilstoši [[Bernulli likums|Bernulli likumam]], uz šķidrumu, lāpstas aizmugurējās virsmas tuvumā, iedarbojas spēks, kas paātrina ūdens plūsmu. Savukārt uz lāpstu iedarbojas pretspēks - tā saņem vilci.&lt;ref&gt;[https://www.grc.nasa.gov/www/k-12/airplane/propeller.html Propeller propulsion] NASA. Skatīts: 2026. gada 2. aprīlī&lt;/ref&gt; Lielākā daļa kuģu dzenskrūvju ir aprīkotas ar spirālveida lāpstām, kas ir savērptas un veido skrūves vītnei līdzīgu formu ap savu garenasi. Lāpstas pievienotas rumbai, kura, savukārt, nostiprināta gandrīz horizontālas rotācijas ass [[dzenvārpsta]]s galā.&lt;ref&gt;Daudziem kuģiem dzenvārpsta nav horizontāla, bet gan ar nelielu slīpumu uz pakaļgalu. Lai arī bieži jūras arhitektu šādu slīpumu veidot spiež kuģa korpusa forma, slīpums nedaudz pretdarbojas [[Piesūkšanās (kuģniecība)|piesūkšanās]] parādībai.&lt;/ref&gt;

== Konstrukcija ==
Kuģu dzenskrūves var iedalīt fiksētā soļa (''fixed pitch'' (FPP)) un mainīgā soļa (''controllable pitch'' (CPP)) dzenskrūvēs. Dzenskrūves atšķiras ne tikai ar lāpstu skaitu, bet arī ar materiālu no kāda tās izgatavotas. Daudzas ir izgatavotas no tādiem [[bronza]]s sakausējumiem kā mangāna bronza vai vara - niķeļa - alumīnija bronza. Pēdējo lieto īpaši bieži. Izmanto arī citus vara sakausējumus, jo tiem piemīt augsta izturība un plastiskums. Kopš 1950. gadiem izmanto augstākas izturības niķeļa - alumīnija bronzu. Pēdējā laikā dzenskrūves izgatavo no nerūsējošā tērauda, īpaši tad, ja kuģiem paredzēts strādāt arktiskos apstākļos. 

Dzenskrūvēm ir vairākas lāpstas un modernajām dzenskrūvēm var būt līdz pat septiņām lāpstām. Lāpstu skaita izvēle ir saistīta ar [[Vibrācija|vibrāciju]] ietekmi. Lielāks lāpstu skaits šķietami samazina vibrācijas ierosinošos spēkus dzenskrūves rajonā. Lāpstu minimālo biezumu nosaka klasifikācijas sabiedrību noteikumi.

Ir noticis daudz pētījumu, lai no mūsdienu piedziņas sistēmām, izmantojot optimālas formas lāpstas, iegūtu maksimāli iespējamo jaudu. Ražotāji orientējas uz dzenskrūves izturību un uzticamību, bet kuģu kapteiņi un īpašnieki uz efektivitāti un atsevišķu eksemplāru ekspluatācijas aspektiem. Tāpat par priekšrocību tiek uzskatīts tas, ka izgatavošanas materiālu var [[Metināšana|metināt]]. Tad, bojājuma gadījumā, dzenskrūvi ir iespējams saremontēt.

Dzenskrūve ir cieši saistīta ar kuģa galveno piedziņas sistēmu un vairums izgatavotāju piegādā dzenskrūvi kopā ar dzenvārpstu, gultņiem un blīvslēgiem, bieži sadarbībā ar dzinēju ražotājiem. Kā daļa no integrētās piedziņas sistēmas (''integrated propulsion package'' (IPP)) tās var tikt uzstādītas kopā ar skrūves kolonnām (''azipod thruster'') vai ūdensmetējiem atkarībā no [[Kuģis|kuģa]] izmēriem un tipa.

Dzenskrūves tiek projektētas, lai nodrošinātu maksimālu dzinēja izmantošanas efektivitāti pie paša ekonomiskākā degvielas patēriņa. Tomēr arī pati dzenskrūve rada pretestību un kā blakusefektu šķērsvirziena vilci. Uz lāpstu ieejošās šķautnes veidojas lielāka vai mazāka [[kavitācija]]. Tā pastāvīgi samazina dzenskrūvju efektivitāti un izraisa tādus blakusefektus kā palielinātu vibrāciju un troksni. 

Dzenskrūves rotācija kombinācijā ar kavitāciju rada virpuli lāpstu galu tuvumā. Šis virpulis ietekmē slīdes vērtību un attiecīgi arī kuģa ātrumu. Kavitācija var radīt arī iedobumu [[Korozija|koroziju]], kura samazina dzenskrūves veiktspēju.
[[Attēls:Voith schneider animation.gif|thumb|300px|Lāpstiņu dzineklis]]
Diska laukums tiek definēts kā [[Riņķis|riņķa]], kurš iet caur lāpstu galiem, laukums un to atrod ar formulu:

&lt;math&gt;\frac{\pi D ^{2}}{4}&lt;/math&gt;,

kur ''D'' - dzenskrūves [[diametrs]].

Vispār, jo lielāks dzenskrūves diametrs, jo lielāka tā efektivitāte. Tādēļ, projektējot korpusa formu, cenšas paredzēt praktiski lielāko dzenskrūvi, kura tajā pašā laikā nodrošina pieņemamu attālumu no [[Kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]. Parasti attālums ir starp 15 un 30 cm neatkarīgi no tā vai kuģim ir pakaļvadņa pēda vai nav. Pienācīgam attālumam jābūt arī starp dzenskrūvi un pārējām kuģa korpusa daļām, jo šādam attālumam ir tendence samazināt kuģa pakaļgala vibrāciju. Ja izmanto divas dzenskrūves ar dzenvārpstas balsteņiem, attālumi no lāpstu galiem līdz korpusam var atšķirties, bet parasti tie ir robežās no 0,2D līdz 0,4D.

Mūsdienās izmanto daudzas un dažādas dzenskrūves sistēmas. Vēl joprojām labā soļa fiksētu lāpstu dzenskrūve ir izplatīta, bet mainīgā soļa dzenskrūvju, pretēji rotējošu dzenskrūvju, daudzlāpstu dzenskrūvju sistēmu, dzenskrūvju komplektu, poda tipa piedziņas iekārtu, vadaptveru un skrūves kolonnu attīstība ir panākusi to, ka šīs dzenskrūves ieņem stabilu tirgus daļu tirdzniecības un [[Karakuģis|kara]] kuģu būvē. Izmanto arī aktīvās stūres ar pievienotu dzenskrūvi. Lāpstiņu dzineklis (''Voith Schneider Propeller'' (VSP)) ir attīstījies kopā ar lāpstiņu stūri (''Voith Cycloidal Rudder'') strādājot ar cikloidālo piedziņu.

Dzenskrūves slīpums ir attālums pie lāpstas gala starp ģenerējošo līniju un perpendikulu pret dzenskrūves asi, kas krustojas ar ģenerējošo līniju pie dzenskrūves ass. Ģenerējošā līnija ir līnija, kas raksturo lāpstas virsmas formu un novietojumu telpā, tai kustoties vai rotējot šajā telpā. Dzenskrūves slīpuma leņķis ir leņķis, kurš izmērīts starp [[Plakne|plakni]], kura perpendikulāra dzenvārpstas rotācijas asij, un ģenerējošās līnijas tangenti noteiktā attālumā pa dzenskrūves rādiusu.&lt;ref&gt;House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 59, 60. lpp. {{ISBN|9780851748146}}&lt;/ref&gt;

== Fiksētā soļa dzenskrūve ==
Pēc reisa uzdevuma saņemšanas, kad zināms, uz kurieni jāiet, savlaicīgi pirms iziešanas jūrā izstrādā iepriekšējo lagrēķinu. Visizdevīgāko un drošāko pārgājiena maršruta variantu atliek uz pārgājiena kartēm, novelkot attiecīgās īstā kursa līnijas, pa kurām paredz pārvietoties. Uz kartēm atzīmē vietas, kur paredzēts izdarīt kursa maiņas. Parasti to izdara tādās vietās, ko viegli noteikt pēc kāda noteikta priekšmeta peilējuma dvarsa&lt;ref&gt;Virziens perpendikulārs kuģošanas līdzekļa garenasij.&lt;/ref&gt; momentā vai tuvu tam, vai arī šķērsojot [[Piekrastes navigācija#Seglīnijas|seglīnijas]] utt. Ja pagrieziena vietu izvēlas pēc kāda noteikta priekšmeta peilējuma, tad tā īsto peilējumu noņem no kartes un pārved kompasa peilējumā. Tā skaitlisko vērtību uzraksta uz kartes tajā vietā, kur tas būs, lai vajadzīgajā momentā to ātri atrastu.

Pēc pagriezieniem izvēloties katru jaunu kursu, raugās, lai īstā kursa līnija, ko velk uz kartes, paietu garām drošā attālumā [[Bāka|bākām]], krasta līnijai, sēkļiem, klintīm un citām zemūdens un virsūdens bīstamām vietām. Raugās, lai kursa līnija lieliem kuģiem nešķērsotu 20 metru izobatu, bet maziem kuģiem, kuriem iegrime līdz 3 metriem — 10 metru izobatu. Tas sevišķi jāievēro vietās, kur nav izliktas navigācijas drošības zīmes (stoderes, bojas, mucas) un par kuģa drošību jāspriež pēc izobatām vai dziļuma skaitļiem, kas uznesti uz kartes. Vietās, kur izlikts pietiekoši daudz noenkuroto navigācijas drošības zīmju, no šīm prasībām var atkāpties. Uz katras novilktās kursa līnijas uzraksta īstā kursa skaitlisko vērtību un distanci. Tos noņem no kartes ar transportieri un mērcirkuli. Uz kartes novilktā līnija, pa kuru nolemts iet, ir '''īstā kursa līnija''', ja nav ne vēja, ne straumes nonesuma; '''ceļa driftes līnija''', ja ir vēja nonesums; '''ceļa līnija''', ja ir straumes nonesums.
[[Attēls:NAVIGATIONAL WORK.xcf|thumb|Navigācijas karte ar stūrmaņa instrumentiem.]]
Izmantojot magnētisko kompasu, nepieciešams uz kartes doto variāciju attiecināt uz tekošo [[Gads|gadu]]. Pēc tam to atzīmē uz kartes gar visu novilkto kursa līniju, sadalot pēdējo pa gabaliem atbilstoši variācijas izmaiņām ik pa 0,5°.

Atbilstoši acs [[Augstums virs jūras līmeņa|augstumam]] aprēķina pa ceļam esošo bāku un uguņu atklāšanās attālumus. Atklāšanās vietas atzīmē uz novilktās kursa līnijas. Atkarībā no bāku izvietojuma atbilstošās vietās uz tās atzīmē paņēmienus, pēc kuriem būs visizdevīgāk pārbaudīt kuģa atrašanās vietu. Ja pārgājiens paredzēts rajonos, kur ir stipras pastāvīgas vai plūdmaiņu straumes, kā arī stipra ūdens līmeņa krišanās, kas var radīt grūtības tālākam pārgājienam, tad arī šādus rajonus atzīmē uz kartes.

Lai [[stūrmanis]] jau iepriekš kaut vai aptuveni zinātu, kad pēc kuģa laika jāatklājas vienai vai otrai bākai, jāpaiet navigācijas ziņā svarīgākie krasta priekšmeti, jāmaina kurss, jāieslēdz un jāizslēdz gaitas ugunis (saules riets un lēkts, kad to nevar novērot, ja laiks apmācies), kad jāatklājas krastam pēc lielāku līču, jūru vai okeānu šķērsošanas utt., tad, izvedot iepriekšējo lagrēķinu, šie momenti jāaprēķina. To izdara pamatojoties uz varbūtējo vidējo ātrumu attiecībā pret jūras dibenu.

Tā kā iepriekšējā lagrēķina izstrādāšanas laikā ne vienmēr būs precīzi zināma stunda, dažreiz pat datums, kad tieši jāiziet jūrā, tad visus aprēķinus izdara, izraugoties tā saucamo &quot;operatīvo laiku&quot;. Pēc tā visizdevīgāk pieņemt, ka iziešana jūrā notiks pusnaktī, t.i., pulksten 00 st. 00 min pēc kuģa laika. Tālākos iepriekšējā lagrēķinā vēlamos momentus aprēķina pēc operatīvā laika un pieraksta attiecīgās vietās uz kartes uz kursa līnijas. Ja iznāk, ka faktiskais iziešanas laiks no ostas nav pusnaktī, bet citā momentā, kā tas parasti mēdz būt, tad stūrmanim pie visiem iepriekš aprēķinātajiem momentiem vienmēr jāpieskaita korekcija. Tā ir stundu un minūšu skaits, kad pēc operatīvā laika atstāta osta, t.i., pēc pusnakts. Tas pats attiecas arī uz datumu. Aprēķinot laiku dažādiem pārgājiena punktiem, jāievēro, ka jāņem vērā kuģa pulksteņu pārbīdīšana, šķērsojot attiecīgo [[Laika josla|laika joslu]] robežmeridiānus: ejot ar kursiem no 0° līdz 180° — par vienu stundu uz priekšu, ar kursiem no 180° līdz 360° — par vienu stundu atpakaļ. Par ostas atstāšanas laiku skaita nevis to momentu, kad tiek atdoti pietauvošanās gali, bet gan to, kad kuģis, izejot jūrā, pēc visiem manevriem paiet garām attiecīgās ostas pieņemšanas bojai un tālāko ceļu turpina ar pilnu gaitu.

Minētais attiecībā uz laiku rāda, ka katrs iepriekšējā lagrēķinā aprēķinātais moments ir aptuvens un var nesakrist ar faktisko momentu. Tas attiecas arī uz gaitas uguņu ieslēgšanas un izslēgšanas laiku, kas atkarīgs vēl no kuģa vietas koordinātu precizitātes Saules [[Riets|rietēšanas]] un [[Lēkts|lēkšanas]] momentos. Ja faktiskais datums atšķiras no operatīvā, tad šie momenti attiecībā uz saules lēktu un rietu jāpārrēķina. Būs jāpārrēķina arī ūdens līmeņa augstums paisuma un bēguma laikā, ja iepriekšējā lagrēķinā tas ir aprēķināts un paredzēts šķērsot rajonus, kur stūrmanim jāzina dziļums zem kuģa ķīļa.

Sardzes stūrmanim pārgājiena laikā rūpīgi jāseko kursam, jāpārbauda kuģa vieta izdarot observācijas, un, ja vajadzīgs, jāpagriež kuģis uz tās ceļa līnijas, kas paredzēta iepriekšējā lagrēķinā.

Ja pārgājiens notiek tuvu krastam un šaurumos, ieteicams pārgājiena karti sagatavot, lai tā būtu uzskatāmāka. Lietderīgi izcelt navigācijas ziņā svarīgākos punktus uz kartes ar krāsaino zīmuli, tos viegli apvelkot, lai pēc tam varētu izdzēst. Tādi priekšmeti var būt ne tikvien parastās bākas, bet arī citi — atsevišķas mājas, krasta pauguri, zemesragi, kas iestiepjas jūrā, utt., kurus iespējams izmantot [[Navigācija#Kuģa vietas noteikšana piekrastē|kuģa vietas orientēšanai]]. Tāpat ieteicams izcelt sēkļu un citu bīstamo vietu rajonus, gar kuriem paredzēts vadīt kuģi. Lokācijas vajadzībām jāizceļ tie krasta reljefa rajoni, kurus var izmantot šim nolūkam.&lt;ref&gt;Legzdiņš H. ''Navigācija. — I. daļa.'' Izdevniecība &quot;Zvaigzne&quot;, 1971. 343. — 346. lpp.&lt;/ref&gt;

== Datoru izmantošana ==
Mūsdienās datorprogrammas var ievērojami vienkāršot pārgājiena plānošanas procesu un nodrošināt to, ka nekas svarīgs netiek aizmirsts.&lt;ref name=&quot;c&quot;/&gt; Pārgājiena plānošanas programmnodrošinājums var veikt tādas funkcijas kā darbības ar maršruta punktiem, attāluma aprēķinus, plūdmaiņu augstuma un straumes prognozēšanu, jūrniecības astronomijas aprēķinus, krājumu apjoma novērtēšanu degvielai, eļļai, ūdenim un citiem krājumiem, kā arī citas noderīgas funkcijas.&lt;ref name=&quot;c&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://msi.nga.mil/api/publications/download?key=16693975/SFH00000/Bowditch_Vol_1.pdf&amp;type=view Bowditch N. un Nacionālās ģeotelpiskās izlūkošanas aģentūras grāmata par navigāciju ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I. 2024. gada izdevums.'' Tās 28. nodaļā atrodamas ziņas arī par pārgājiena plānošanu] {{en ikona}}
* [https://www.youtube.com/watch?v=X6Mv8NMoM64 Video par pārgājiena plānošanu] {{en ikona}}

[[Kategorija:Jūrniecība]]</text>
      <sha1>6iuoj00fec049pdhtri6k616k46sh1h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Blerims Džemaili</title>
    <ns>0</ns>
    <id>371889</id>
    <revision>
      <id>4450124</id>
      <parentid>4449903</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T12:27:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4450124</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4345" sha1="155o3rmt9dghyozerd6y0mq94wae9p6" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| playername = Blerims Džemaili
| image = Blerim Dzemaili 2018.jpg
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1986|4|12}}
| cityofbirth = {{vieta|Dienvidslāvija|Tetova|td=Maķedonija}}
| height = 179
| currentclub = 
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| youthyears1 = 2001–2003
| youthclubs1 = {{flaga|Šveice}} [[FC Zürich]]
| years1 = 2003–2007
| clubs1 = {{flaga|Šveice}} [[FC Zürich]]
| caps1 = 111
| goals1 = 9
| years2 = 2007–2009
| clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Bolton Wanderers F.C.]]
| caps2 = 0
| goals2 = 0
| years3 = 2008–2009
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Torino F.C.]]
| caps3 = 23
| goals3 = 0
| years4 = 2009–2010
| clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Torino F.C.]]
| caps4 = 7
| goals4 = 0
| years5 = 2009–2010
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Parma Calcio 1913|Parma]]
| caps5 = 19
| goals5 = 1
| years6 = 2010–2011
| clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[Parma Calcio 1913]]
| caps6 = 30
| goals6 = 1
| years7 = 2011–2014
| clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[SSC Napoli]]
| caps7 = 86
| goals7 = 16
| years8 = 2014–2016
| clubs8 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]]
| caps8 = 11
| goals8 = 0
| years9 = 2015–2016
| clubs9 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Genoa C.F.C.]]
| caps9 = 27
| goals9 = 3
| years10 = 2016–2020
| clubs10 = {{flaga|Itālija}} [[Bologna F.C. 1909]]
| caps10 = 88
| goals10 = 11
| years11 = 2017
| clubs11 = {{īre}} {{flaga|Kanāda}} [[Monreālas &quot;Impact&quot;]]
| caps11 = 22
| goals11 = 7
| nationalyears1 = 2004–2008
| nationalteam1 = {{flaga|Šveice}} Šveice U21
| nationalcaps1 = 16
| nationalgoals1 = 4
| nationalyears2 = 2006–2018
| nationalteam2 = {{fb|SWI}}
| nationalcaps2 = 69
| nationalgoals2 = 10
| name = 
| caption = Džemaili 2018. gadā
| birth_date = 
| birth_place = 
| caps12 = 0
| goals13 = 6
| caps13 = 59
| goals12 = 0
| clubs12 = {{flaga|Ķīna}} [[Shenzhen F.C.|Shenzhen]]
| clubs13 = {{flaga|Šveice}} [[FC Zürich]]
| years12 = 2020
| years13 = 2020–2023
| totalcaps = 483
| totalgoals = 54
}}

'''Blerims Džemaili''' (''Blerim Džemaili'', {{val|sq|Blerim Xhemaili}}; dzimis {{dat|1986|4|12}} [[Tetova|Tetovā]]) ir bijušais [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] (mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]]) dzimis [[Albāņi|albāņu]] izcelsmes [[Šveice]]s [[futbolists]], pussargs, [[Šveices futbola izlase]]s dalībnieks.

Ģimene no Dienvidslāvijas ieceļojusi Šveicē, [[Cīrihe|Cīrihē]], kad Blerimam Džemaili bija 4 gadi. Šveices pieaugušo izlasē debitējis 2006. gadā, 2014. un 2018. gadā, kā arī [[UEFA Euro 2016]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thenationalnews.com/sport/football/balkan-imports-hitting-big-time-as-switzerland-establish-themselves-as-world-cup-regulars-1.262390|title=Balkan imports hitting big time as Switzerland establish themselves as World Cup regulars|website=The National|access-date=2026-04-04|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
'''Zürich'''

* [[Šveices Superlīga]]: 2005–06, 2006–07
* [[Šveices kauss futbolā|Šveices kauss]]: 2004–05

'''Napoli'''

* [[Coppa Italia]]: 2011–12, 2013–14

'''Galatasaray'''

* [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2014–15
* [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2014–15

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{Šveices futbolists-aizmetnis}}
{{Šveices futbola izlase - FIFA 2014}}
{{Šveices futbola izlase - FIFA 2018}}

{{DEFAULTSORT:Džemaili, Blerims}}
[[Kategorija:1986. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ziemeļmaķedonijā dzimušie]]
[[Kategorija:Šveices futbolisti]]
[[Kategorija:Šveices izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:SSC Napoli spēlētāji]]
[[Kategorija:Parma Calcio 1913 spēlētāji]]
[[Kategorija:Genoa C.F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Torino F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Bologna F.C. 1909 spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Zürich spēlētāji]]
[[Kategorija:Bolton Wanderers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:CF Montréal spēlētāji]]
[[Kategorija:Ziemeļmaķedonijas albāņi]]</text>
      <sha1>155o3rmt9dghyozerd6y0mq94wae9p6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Raimonds Čudars</title>
    <ns>0</ns>
    <id>374457</id>
    <revision>
      <id>4450592</id>
      <parentid>4413695</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T07:37:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Politiskā darbība */</comment>
      <origin>4450592</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9176" sha1="m9smvn3rqvxn1sre2ea6f3yddwwf596" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Raimonds Čudars
| attēls = Raimonds Čudars 2022.jpg
| att_izm = 275px
| apraksts = Raimonds Čudars 2022. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Latvijas Republikas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs]]
| term_sākums = {{dat|2025|06|19|N|bez}}
| term_beigas = ''pašlaik''
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers = [[Evika Siliņa]]
| priekštecis = [[Inga Bērziņa]]
| pēctecis = 
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2 = [[Latvijas Republikas klimata un enerģētikas ministrs]]
| term_sākums2 = {{dat|2022|12|14|N|bez}}
| term_beigas2 = {{dat|2023|09|15|N|bez}}
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| vietnieks2 = 
| prezidents2 = 
* [[Egils Levits]]
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers2 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis2 = ''amats izveidots''
| pēctecis2 = [[Kaspars Melnis]]
&lt;!------ Trešais amats ------&gt;
| amats3 = [[14. Saeima]]s deputāts
| term_sākums3 = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
| term_beigas3 = {{dat|2022|12|14|N|bez}}
| term_sākums4 = {{dat|2023|09|20|N|bez}}
| term_beigas4 = {{dat|2025|06|19|N|bez}}
| viceprezidents3 = 
| vicepremjers3 = 
| vietnieks3 =
| prezidents3 =  [[Egils Levits]]
| premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| prezidents4 =  [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers4 = [[Evika Siliņa]]
| priekštecis3 = 
| pēctecis3 =  
| amats5 = [[Salaspils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Salaspils novada domes priekšsēdētājs]]
| term_sākums5 = {{dat|2009|07|01|N}}
| term_beigas5 = {{dat|2022|11|03|N}}
| vietnieks5 = [[Mihails Rogals]] (2009—''?'')&lt;ref name=&quot;2009-dec2-lat-pdf&quot;&gt;https://salaspils.lv/sites/default/files/SalaspilsVestis/2009/2009-dec2-lat.pdf&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt; [[Zoja Rimša]] (2009—2011)&lt;ref name=&quot;69041-salaspili-neizdodas-panakt-domes-vadibas-nomainu-htm&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/69041-salaspili-neizdodas-panakt-domes-vadibas-nomainu.htm|title=Salaspilī neizdodas panākt domes vadības nomaiņu|website=nra.lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;2009-dec2-lat-pdf&quot; /&gt; &lt;br /&gt; [[Juris Putniņš]] (''?''—2011)&lt;ref name=&quot;69041-salaspili-neizdodas-panakt-domes-vadibas-nomainu-htm&quot; /&gt;&lt;br /&gt;[[Malda Caune]] (2011—2022)&lt;ref&gt;http://arhivs.lff.lv/dokumenti/Valde/MaldaCaune_CV.pdf&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt; [[Zigmārs Zeimulis]] (2013—2017)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://m.aprinkis.lv/sabiedriba/politika/item/10397-veletaju-miletam-salaspils-meram-simpatijas-atzistas-ari-domes-deputati|title=Aprinkis.lv - Vēlētāju mīlētajam Salaspils mēram simpātijās atzīstas arī domes deputāti (pievienota fotogalerija)|first=Raivis|last=Bahšteins|website=m.aprinkis.lv}}&lt;/ref&gt; &lt;br /&gt;[[Raivis Anspaks]] (2021—2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/novados/par-salaspils-novada-domes-priekssedetaju-vienbalsigi-ievele-lidzsinejo-mera-vietnieku-anspaku-14289025|title=Par Salaspils novada domes priekšsēdētāju vienbalsīgi ievēlē līdzšinējo mēra vietnieku Anspaku|website=www.diena.lv}}&lt;/ref&gt;
| prezidents5 = [[Valdis Zatlers]]&lt;br /&gt;[[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]&lt;br /&gt;[[Raimonds Vējonis]]&lt;br /&gt;[[Egils Levits]]
| premjers5 = [[Valdis Dombrovskis]]&lt;br /&gt;[[Laimdota Straujuma]]&lt;br /&gt;[[Māris Kučinskis]]&lt;br /&gt;[[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis5 = [[Juris Putniņš]]
| pēctecis5 = [[Raivis Anspaks]]
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1974|07|4}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Murjāņi|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Salaspils}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = * [[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]
* [[Latvijas Zemnieku savienība]]
* [[Jaunais laiks]]
* [[Vienotība]]
| dzīvesb = 
| profesija = [[jurists]]
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
}}

'''Raimonds Čudars''' (dzimis {{dat|1974|07|04}} [[Murjāņi|Murjāņos]]) ir [[Latvija]]s [[jurists]] un [[politiķis]], [[Latvijas Republikas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs]]. Bijušais [[Latvijas Republikas klimata un enerģētikas ministrs]], pārstāv partiju &quot;[[Vienotība]]&quot;. No 2009. līdz 2022. gadam bijis [[Salaspils novads|Salaspils novada]] domes priekšsēdētājs. Ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]] no apvienības &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot; saraksta.

== Dzīvesgājums ==
R. Čudars 1996. gadā ieguvis [[jurists|jurista]] izglītību [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]]. No 2002. līdz 2009. gadam bijis praktizējošs [[advokāts]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jaunavienotiba.lv/cilveki/raimonds-cudars/|title=Raimonds Čudars|website=Jaunā Vienotība|access-date=2022-11-24|language=lv|archive-date=2022-11-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20221124160013/https://jaunavienotiba.lv/cilveki/raimonds-cudars/}}&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==
1997. gadā R. Čudars pirmo reizi kandidēja [[1997. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]] uz vietu Salaspils domē no apvienības &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot; saraksta, taču netika ievēlēts. [[2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] R. Čudars tika ievēlēts [[Salaspils]] domē no [[Latvijas Zemnieku savienība]]s saraksta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/cvk.vietas.vis|title=Rezultāti|website=www.cvk.lv|access-date=2022-11-24|archive-date=2022-03-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20220308015659/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/cvk.vietas.vis}}&lt;/ref&gt; [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2005. gadā ievēlēts]] Salaspils domē jau no partijas &quot;[[Jaunais laiks]]&quot; saraksta.

[[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada 1. jūlija pašvaldību vēlēšanās]] R. Čudars tika ievēlēts [[Salaspils novads|Salaspils novada]] domē no partijas &quot;Jaunais laiks&quot; un apvienības &quot;Tēvzemei un Brīvībai&quot; kopējā saraksta un tika ievēlēts par domes priekšsēdētāju. Novada domes priekšsēdētāja amatu ieņēma līdz 2022. gadam. Ticis pārvēlēts [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada]], [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada]] un [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada]] pašvaldību vēlēšanās,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://salaspils.lv/lv/node/1011|title=Salaspils novadu nākamos četrus gadus vadīs Raimonds Čudars|website=salaspils.lv|access-date=2021-10-13|language=en}}&lt;/ref&gt; tika atkārtoti tiekot pārvēlēts arī par Salaspils novada domes priekšsēdētāju.

Kopš 2013. gada bija [[Latvijas pašvaldību savienība]]s novadu apvienības valdes loceklis.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Raimonda Čudara CV 2017|url=http://vienotiba2017.lv/wp-content/uploads/2017/08/Raimonds_Cudars_CV2017.pdf|website=Vienotiba 2017|accessdate={{dat|2018|2|1||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; No 2016. gada 4. jūnija ir politiskās partijas &quot;[[Vienotība]]&quot; valdes loceklis.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Raimonds Čudars|url=https://vienotiba.lv/raimonds_cudars|website=VIENOTĪBA|accessdate={{dat|2018|2|1||bez}}|archive-date={{dat|2017|04|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170424183043/http://vienotiba.lv/raimonds_cudars}}&lt;/ref&gt;

2022. gada rudenī [[14. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[14. Saeima|14. Saeimā]] no apvienības &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot;. Decembrī apstiprināts par [[Latvijas Republikas klimata un enerģētikas ministrs|klimata un enerģētikas ministru]] [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa valdībā]]. 2025. gada jūnijā R. Čudars tika apstiprināts par [[Latvijas Republikas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs|Latvijas Republikas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru]] [[Evikas Siliņas valdība|Evikas Siliņas valdībā]], stājoties demisionējušās [[Inga Bērziņa|Ingas Bērziņas]] vietā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
| pirms = ''amats izveidots''
| virsraksts = [[Latvijas Republikas klimata un enerģētikas ministrs]]
| periods = {{dat|2022|12|14|N}} — {{dat|2023|09|15|N}}
| pēc = [[Kaspars Melnis]]
}}
{{Amatu secība
| pirms = [[Inga Bērziņa]]
| virsraksts = [[Latvijas Republikas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs]]
| periods = {{dat|2025|06|19|N}} — ''pašlaik''
| pēc = ''amatā''
}}
{{kastes beigas}}

{{Siliņas Ministru kabinets}}
{{Kariņa 2. Ministru kabinets}}
{{14. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Čudars, Raimonds}}
[[Kategorija:1973. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Saulkrastu novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Pašreizējie Ministru kabineta locekļi]]
[[Kategorija:&quot;Jaunā laika&quot; politiķi]]
[[Kategorija:&quot;Vienotības&quot; politiķi]]
[[Kategorija:14. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Salaspils novada pašvaldības vadītāji]]
[[Kategorija:Latvijas klimata un enerģētikas ministri]]
[[Kategorija:Latvijas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministri]]
[[Kategorija:Latvijas juristi]]</text>
      <sha1>m9smvn3rqvxn1sre2ea6f3yddwwf596</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450597</id>
      <parentid>4450592</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T07:44:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Politiskā darbība */</comment>
      <origin>4450597</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9206" sha1="delgv186kjy8gcmswtlvzofg86xd1n0" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Raimonds Čudars
| attēls = Raimonds Čudars 2022.jpg
| att_izm = 275px
| apraksts = Raimonds Čudars 2022. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Latvijas Republikas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs]]
| term_sākums = {{dat|2025|06|19|N|bez}}
| term_beigas = ''pašlaik''
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers = [[Evika Siliņa]]
| priekštecis = [[Inga Bērziņa]]
| pēctecis = 
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2 = [[Latvijas Republikas klimata un enerģētikas ministrs]]
| term_sākums2 = {{dat|2022|12|14|N|bez}}
| term_beigas2 = {{dat|2023|09|15|N|bez}}
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| vietnieks2 = 
| prezidents2 = 
* [[Egils Levits]]
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers2 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis2 = ''amats izveidots''
| pēctecis2 = [[Kaspars Melnis]]
&lt;!------ Trešais amats ------&gt;
| amats3 = [[14. Saeima]]s deputāts
| term_sākums3 = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
| term_beigas3 = {{dat|2022|12|14|N|bez}}
| term_sākums4 = {{dat|2023|09|20|N|bez}}
| term_beigas4 = {{dat|2025|06|19|N|bez}}
| viceprezidents3 = 
| vicepremjers3 = 
| vietnieks3 =
| prezidents3 =  [[Egils Levits]]
| premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| prezidents4 =  [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers4 = [[Evika Siliņa]]
| priekštecis3 = 
| pēctecis3 =  
| amats5 = [[Salaspils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Salaspils novada domes priekšsēdētājs]]
| term_sākums5 = {{dat|2009|07|01|N}}
| term_beigas5 = {{dat|2022|11|03|N}}
| vietnieks5 = [[Mihails Rogals]] (2009—''?'')&lt;ref name=&quot;2009-dec2-lat-pdf&quot;&gt;https://salaspils.lv/sites/default/files/SalaspilsVestis/2009/2009-dec2-lat.pdf&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt; [[Zoja Rimša]] (2009—2011)&lt;ref name=&quot;69041-salaspili-neizdodas-panakt-domes-vadibas-nomainu-htm&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/69041-salaspili-neizdodas-panakt-domes-vadibas-nomainu.htm|title=Salaspilī neizdodas panākt domes vadības nomaiņu|website=nra.lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;2009-dec2-lat-pdf&quot; /&gt; &lt;br /&gt; [[Juris Putniņš]] (''?''—2011)&lt;ref name=&quot;69041-salaspili-neizdodas-panakt-domes-vadibas-nomainu-htm&quot; /&gt;&lt;br /&gt;[[Malda Caune]] (2011—2022)&lt;ref&gt;http://arhivs.lff.lv/dokumenti/Valde/MaldaCaune_CV.pdf&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt; [[Zigmārs Zeimulis]] (2013—2017)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://m.aprinkis.lv/sabiedriba/politika/item/10397-veletaju-miletam-salaspils-meram-simpatijas-atzistas-ari-domes-deputati|title=Aprinkis.lv - Vēlētāju mīlētajam Salaspils mēram simpātijās atzīstas arī domes deputāti (pievienota fotogalerija)|first=Raivis|last=Bahšteins|website=m.aprinkis.lv}}&lt;/ref&gt; &lt;br /&gt;[[Raivis Anspaks]] (2021—2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/novados/par-salaspils-novada-domes-priekssedetaju-vienbalsigi-ievele-lidzsinejo-mera-vietnieku-anspaku-14289025|title=Par Salaspils novada domes priekšsēdētāju vienbalsīgi ievēlē līdzšinējo mēra vietnieku Anspaku|website=www.diena.lv}}&lt;/ref&gt;
| prezidents5 = [[Valdis Zatlers]]&lt;br /&gt;[[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]&lt;br /&gt;[[Raimonds Vējonis]]&lt;br /&gt;[[Egils Levits]]
| premjers5 = [[Valdis Dombrovskis]]&lt;br /&gt;[[Laimdota Straujuma]]&lt;br /&gt;[[Māris Kučinskis]]&lt;br /&gt;[[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis5 = [[Juris Putniņš]]
| pēctecis5 = [[Raivis Anspaks]]
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1974|07|4}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Murjāņi|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Salaspils}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = * [[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]
* [[Latvijas Zemnieku savienība]]
* [[Jaunais laiks]]
* [[Vienotība]]
| dzīvesb = 
| profesija = [[jurists]]
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
}}

'''Raimonds Čudars''' (dzimis {{dat|1974|07|04}} [[Murjāņi|Murjāņos]]) ir [[Latvija]]s [[jurists]] un [[politiķis]], [[Latvijas Republikas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs]]. Bijušais [[Latvijas Republikas klimata un enerģētikas ministrs]], pārstāv partiju &quot;[[Vienotība]]&quot;. No 2009. līdz 2022. gadam bijis [[Salaspils novads|Salaspils novada]] domes priekšsēdētājs. Ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]] no apvienības &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot; saraksta.

== Dzīvesgājums ==
R. Čudars 1996. gadā ieguvis [[jurists|jurista]] izglītību [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]]. No 2002. līdz 2009. gadam bijis praktizējošs [[advokāts]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jaunavienotiba.lv/cilveki/raimonds-cudars/|title=Raimonds Čudars|website=Jaunā Vienotība|access-date=2022-11-24|language=lv|archive-date=2022-11-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20221124160013/https://jaunavienotiba.lv/cilveki/raimonds-cudars/}}&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==
1997. gadā R. Čudars pirmo reizi kandidēja [[1997. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]] uz vietu Salaspils domē no apvienības &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot; saraksta, taču netika ievēlēts. [[2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] R. Čudars tika ievēlēts [[Salaspils]] domē no [[Latvijas Zemnieku savienība]]s saraksta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/cvk.vietas.vis|title=Rezultāti|website=www.cvk.lv|access-date=2022-11-24|archive-date=2022-03-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20220308015659/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/cvk.vietas.vis}}&lt;/ref&gt; [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2005. gadā ievēlēts]] Salaspils domē jau no partijas &quot;[[Jaunais laiks]]&quot; saraksta.

[[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada 1. jūlija pašvaldību vēlēšanās]] R. Čudars tika ievēlēts [[Salaspils novads|Salaspils novada]] domē no partijas &quot;Jaunais laiks&quot; un apvienības &quot;Tēvzemei un Brīvībai&quot; kopējā saraksta un tika ievēlēts par domes priekšsēdētāju. Novada domes priekšsēdētāja amatu ieņēma līdz 2022. gadam. Ticis atkārtoti ievēlēts pašvaldībā arī [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada]], [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada]] un [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada]] pašvaldību vēlēšanās,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://salaspils.lv/lv/node/1011|title=Salaspils novadu nākamos četrus gadus vadīs Raimonds Čudars|website=salaspils.lv|access-date=2021-10-13|language=en}}&lt;/ref&gt; katrā reizē atkārtoti pārvēlēts arī par Salaspils novada domes priekšsēdētāju.

Kopš 2013. gada bija [[Latvijas pašvaldību savienība]]s novadu apvienības valdes loceklis.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Raimonda Čudara CV 2017|url=http://vienotiba2017.lv/wp-content/uploads/2017/08/Raimonds_Cudars_CV2017.pdf|website=Vienotiba 2017|accessdate={{dat|2018|2|1||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; No 2016. gada 4. jūnija ir politiskās partijas &quot;[[Vienotība]]&quot; valdes loceklis.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Raimonds Čudars|url=https://vienotiba.lv/raimonds_cudars|website=VIENOTĪBA|accessdate={{dat|2018|2|1||bez}}|archive-date={{dat|2017|04|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170424183043/http://vienotiba.lv/raimonds_cudars}}&lt;/ref&gt;

2022. gada rudenī [[14. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[14. Saeima|14. Saeimā]] no apvienības &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot;. Decembrī apstiprināts par [[Latvijas Republikas klimata un enerģētikas ministrs|klimata un enerģētikas ministru]] [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa valdībā]]. 2025. gada jūnijā R. Čudars tika apstiprināts par [[Latvijas Republikas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs|Latvijas Republikas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru]] [[Evikas Siliņas valdība|Evikas Siliņas valdībā]], stājoties demisionējušās [[Inga Bērziņa|Ingas Bērziņas]] vietā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
| pirms = ''amats izveidots''
| virsraksts = [[Latvijas Republikas klimata un enerģētikas ministrs]]
| periods = {{dat|2022|12|14|N}} — {{dat|2023|09|15|N}}
| pēc = [[Kaspars Melnis]]
}}
{{Amatu secība
| pirms = [[Inga Bērziņa]]
| virsraksts = [[Latvijas Republikas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs]]
| periods = {{dat|2025|06|19|N}} — ''pašlaik''
| pēc = ''amatā''
}}
{{kastes beigas}}

{{Siliņas Ministru kabinets}}
{{Kariņa 2. Ministru kabinets}}
{{14. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Čudars, Raimonds}}
[[Kategorija:1973. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Saulkrastu novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Pašreizējie Ministru kabineta locekļi]]
[[Kategorija:&quot;Jaunā laika&quot; politiķi]]
[[Kategorija:&quot;Vienotības&quot; politiķi]]
[[Kategorija:14. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Salaspils novada pašvaldības vadītāji]]
[[Kategorija:Latvijas klimata un enerģētikas ministri]]
[[Kategorija:Latvijas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministri]]
[[Kategorija:Latvijas juristi]]</text>
      <sha1>delgv186kjy8gcmswtlvzofg86xd1n0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džimijs Durmass</title>
    <ns>0</ns>
    <id>375208</id>
    <revision>
      <id>4450116</id>
      <parentid>4449908</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T12:21:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4450116</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3511" sha1="759ywiu22i5p3xmku62ih5rizf0256f" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Džimijs Durmass
| image = UEFA EURO qualifiers Sweden vs Romaina 20190323 Jimmy Durmaz (cropped).jpg
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1989|3|22}}
| birth_place = {{vieta|Zviedrija|Erebrū}}
| height = 180
| currentclub = 
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| youthyears1 = 2001—2005
| youthclubs1 = {{flaga|Zviedrija}} [[BK Forward]]
| years1 = 2005—2008
| clubs1 = {{flaga|Zviedrija}} [[BK Forward]]
| caps1 = 35
| goals1 = 4
| years2 = 2008—2012
| clubs2 = {{flaga|Zviedrija}} [[Malmes FF]]
| caps2 = 91
| goals2 = 14
| years3 = 2012—2014
| clubs3 = {{flaga|Turcija}} [[Genclerbirligi]]
| caps3 = 61
| goals3 = 11
| years4 = 2014—2016
| clubs4 = {{flaga|Grieķija}} [[Pirejas &quot;Olympiacos&quot; (futbola klubs)|Pirejas &quot;Olympiacos&quot;]]
| caps4 = 43
| goals4 = 9
| years5 = 2016—2019
| clubs5 = {{flaga|Francija}} [[Toulouse FC]]
| caps5 = 83
| goals5 = 9
| nationalyears1 = 2009—2010
| nationalteam1 = {{flaga|Zviedrija}} Zviedrija U21
| nationalcaps1 = 8
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2011—2019
| nationalteam2 = {{fb|SWE}}
| nationalcaps2 = 49
| nationalgoals2 = 3
| caption = Durmass 2019. gadā
| caps6 = 12
| clubs6 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]]
| goals6 = 0
| years6 = 2019—2021
| caps7 = 29
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Fatih Karagümrük S.K.|Fatih Karagümrük]]
| goals7 = 3
| years7 = 2020—2021
| clubs8 = {{flaga|Turcija}} [[Fatih Karagümrük S.K.|Fatih Karagümrük]]
| years8 = 2021—2022
| caps8 = 45
| goals8 = 1
| clubs9 = {{flaga|Zviedrija}} [[AIK Fotboll|AIK]]
| years9 = 2023
| caps9 = 19
| goals9 = 0
| clubs10 = {{flaga|Turcija}} [[Gençlerbirliği S.K.|Gençlerbirliği]]
| years10 = 2024—2025
| caps10 = 2
| goals10 = 0
| clubs11 = {{flaga|Turcija}} [[Etimesgutspor]]
| years11 = 2025
| caps11 = 8
| goals11 = 0
| totalcaps = 438
| totalgoals = 51
}}

'''Džimijs Durmass''' ({{val|sv|Jakup Jimmy Durmaz}}; dzimis {{dat|1989|3|22}}) ir [[Zviedrija]]s bijušais [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Zviedrijas futbola izlase]]s dalībnieks. Durmass, kurš no 2011. līdz 2019. gadam bija izlases spēlētājs, aizvadīja 49 spēles Zviedrijas izlasē un guva 3 vārtus. Viņš bija iekļauts valstsvienībā [[2016. gada UEFA Eiropas čempionāts|UEFA Euro 2016]] un [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] izcīņā.

== Sasniegumi ==
'''Malmö FF'''

* [[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]: 2010

'''Olympiacos'''

* [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīga]]: 2014—15, 2015—16
* [[Grieķijas kauss futbolā|Grieķijas kauss]]: 2014—15

'''Galatasaray'''

* [[Turcijas Superkauss]]: 2019

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{futbolists-aizmetnis}}
{{īss-aizmetnis}}
{{Zviedrijas futbola izlase - FIFA 2018}}

{{DEFAULTSORT:Durmass, Džimijs}}
[[Kategorija:1989. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Erebrū lēnē dzimušie]]
[[Kategorija:Zviedrijas futbolisti]]
[[Kategorija:Zviedrijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Malmes FF spēlētāji]]
[[Kategorija:Toulouse FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Pirejas &quot;Olympiacos&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Gençlerbirliği S.K. spēlētāji]]
[[Kategorija:AIK Fotboll spēlētāji]]
[[Kategorija:Fatih Karagümrük S.K. spēlētāji]]</text>
      <sha1>759ywiu22i5p3xmku62ih5rizf0256f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Miši Batšuaji</title>
    <ns>0</ns>
    <id>377792</id>
    <revision>
      <id>4450191</id>
      <parentid>4449891</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T13:42:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4450191</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3980" sha1="jdk8vlqyevbesb5y7fznm0dleemp2st" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Miši Batšuaji
| image = Michy Batshuayi 2019.jpg
| caption = Batšuaji 2019. gadā
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|10|2}}
| birth_place = {{vieta|Beļģija|Brisele}}
| height = 185
| currentclub = {{flaga|Vācija}} [[Eintracht Frankfurt]]
| clubnumber = 
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| youthyears1 = 2008-2011
| youthclubs1 = {{flaga|Beļģija}} [[Standard Liege]]
| years1 = 2011-2014
| clubs1 = {{flaga|Beļģija}} [[Standard Liege]]
| caps1 = 97
| goals1 = 39
| years2 = 2014-2016
| clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]]
| caps2 = 62
| goals2 = 26
| years3 = 2016–2022
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.]]
| caps3 = 48
| goals3 = 8
| years4 = 2018
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]]
| caps4 = 10
| goals4 = 7
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]]
| years5 = 2018–2019
| caps5 = 15
| goals5 = 1
| nationalyears1 = 2012-2014
| nationalteam1 = {{flaga|Beļģija}} Beļģija U21
| nationalcaps1 = 13
| nationalgoals1 = 7
| nationalyears2 = 2015–
| nationalteam2 = {{fb|BEL}}
| nationalcaps2 = 55
| nationalgoals2 = 27
| pcupdate = 04.02.2025.
| ntupdate = 04.02.2025.
| caps6 = 11
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]
| goals6 = 5
| years6 = 2019
| caps7 = 18
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]
| goals7 = 2
| years7 = 2020–2021
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]
| years8 = 2021–2022
| caps8 = 33
| goals8 = 14
| clubs9 = {{flaga|Turcija}} [[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]]
| years9 = 2022–2024
| caps9 = 46
| goals9 = 24
| clubs10 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
| years10 = 2024–2025
| caps10 = 18
| goals10 = 5
| clubs11 = {{flaga|Vācija}} [[Eintracht Frankfurt]]
| years11 = 2025–
| caps11 = 0
| goals11 = 0
}}

'''Miši Batšuaji''' (dzimis {{dat|1993|10|2}}) ir [[Beļģija]]s [[futbols|futbolists]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Beļģijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada spēlē [[Vācijas Bundeslīga]]s kluba [[Frankfurtes &quot;Eintracht&quot;|Frankfurtes &quot;''Eintracht''&quot;]] sastāvā. Batšuaji guva vārtus savā debijas spēlē Beļģijas izlasē pret Kipru 2015. gada martā. Viņš bija komandā, kas [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausā]] ieguva trešo vietu, spēlēja arī [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausā]] un UEFA Eiropas čempionātos 2016. un 2020. gadā.

== Sasniegumi ==
'''Chelsea'''

* [[Anglijas Premjerlīga]]: 2016–17
'''Valencia'''

* [[Spānijas Karaļa kauss]]: 2018–19

'''Beşiktaş'''

* [[Turcijas Superkauss]]: 2021

'''Fenerbahçe'''

* [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2022–23

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}


{{Beļģijas futbolists-aizmetnis}}
{{Beļģijas futbola izlase - FIFA 2018}}
{{Beļģijas futbola izlase - FIFA 2022}}

{{DEFAULTSORT:Batšuaji, Miši}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Briseles galvaspilsētas reģionā dzimušie]]
[[Kategorija:Beļģijas futbolisti]]
[[Kategorija:Beļģijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Marseļas &quot;Olympique&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Dortmundes &quot;Borussia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Beşiktaş&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Ljēžas &quot;Standard&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Valencia CF spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Frankfurtes &quot;Eintracht&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>jdk8vlqyevbesb5y7fznm0dleemp2st</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nordins Amrabats</title>
    <ns>0</ns>
    <id>380294</id>
    <revision>
      <id>4450257</id>
      <parentid>4449886</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T15:25:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4450257</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3892" sha1="nbkgjanr91mpa8oogsyvnzh4xi9o9mk" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Nordins Amrabats
| image = N. Amrabat.jpg
| caption = 
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1987|3|31}}
| birth_place = {{vieta|Nīderlande|Naarden}}
| height = 178
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Hull City AFC|Hull City]]
| clubnumber = 37
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| youthyears1 = 2003—2006
| youthclubs1 = {{flaga|Nīderlande}} [[Huizen]]
| years1 = 2006—2007
| clubs1 = {{flaga|Nīderlande}} [[Almere City FC|Almere City]]
| caps1 = 36
| goals1 = 14
| years2 = 2007—2008
| clubs2 = {{flaga|Nīderlande}} [[VVV Venlo]]
| caps2 = 33
| goals2 = 10
| years3 = 2008—2011
| clubs3 = {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven]]
| caps3 = 57
| goals3 = 9
| years4 = 2011—2012
| clubs4 = {{flaga|Turcija}} [[Kayserispor]]
| caps4 = 38
| goals4 = 6
| years5 = 2012—2015
| clubs5 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]]
| caps5 = 34
| goals5 = 1
| years6 = 2014—2015
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Málaga CF]]
| caps6 = 46
| goals6 = 8
| years7 = 2015—2016
| clubs7 = {{flaga|Spānija}} [[Málaga CF]]
| caps7 = 13
| goals7 = 0
| years8 = 2016—2018
| clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Watford F.C.]]
| caps8 = 44
| goals8 = 0
| years9 = 2017—2018
| clubs9 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[CD Leganes]]
| caps9 = 27
| goals9 = 1
| clubs10 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Nassr]]
| years10 = 2018—2021
| caps10 = 80
| goals10 = 15
| nationalyears1 = 2007—2008
| nationalteam1 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlande U21
| nationalcaps1 = 7
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2011—2019
| nationalteam2 = {{fb|MAR}}
| nationalcaps2 = 64
| nationalgoals2 = 7
| pcupdate = {{dat|2025|04|30|sk|bez}}
| clubs11 = {{flaga|Grieķija}} [[Atēnu AEK]]
| years11 = 2021—2025
| caps11 = 93
| goals11 = 21
| clubs12 = {{flaga|Anglija}} [[Hull City AFC|Hull City]]
| years12 = 2025—
| caps12 = 7
| goals12 = 0
}}

'''Nordins Amrabats''' (dzimis {{dat|1987|3|31}}) ir [[Maroka]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Marokas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada spēlē [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] kluba ''[[Hull City AFC|Hull City]]'' sastāvā. Amrabats Marokas izlasi pārstāvēja divos [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausa]] turnīros, [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada Olimpiskajās spēlēs]] un [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/player/67582/nordin-amrabat|title=Football (Sky Sports)|website=SkySports|access-date=2026-04-04|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
'''Galatasaray'''

* [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2013
* [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2014
* [[Turcijas Superkauss]]: 2012, 2013

'''Al Nassr'''

* [[Saūda Arābijas Profesionālā līga]]: 2018—19
* [[Saūda Arābijas Superkauss]]: 2019, 2020
'''AEK Athens'''

* [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīga]]: 2022—23
* [[Grieķijas kauss futbolā|Grieķijas kauss]]: 2022—23

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}


{{DEFAULTSORT:Amrabats, Nordins}}
[[Kategorija:1987. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Marokas futbolisti]]
[[Kategorija:Marokas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Almere City FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Watford F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:PSV Eindhoven spēlētāji]]
[[Kategorija:Málaga CF spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Ziemeļholandē dzimušie]]
[[Kategorija:VVV-Venlo spēlētāji]]
[[Kategorija:Atēnu AEK spēlētāji]]
[[Kategorija:Kayserispor spēlētāji]]
[[Kategorija:Al Nassr FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Hull City A.F.C. spēlētāji]]</text>
      <sha1>nbkgjanr91mpa8oogsyvnzh4xi9o9mk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viņa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>382029</id>
    <revision>
      <id>4450254</id>
      <parentid>4405949</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T15:13:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-20823-21</username>
        <id>143661</id>
      </contributor>
      <origin>4450254</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3627" sha1="l3pxih93bgyr3z9edf9duq4063hz66t" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = solists
| Vārds = Arta Zelma Jēgere
| Attēls = 
| Apraksts = 
| Pseidonīms = VIŅA
| Dz_vārds = 
| Dzimis = 1994. gadā
| Vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| Žanrs = [[hiphops]], [[elektroniskā mūzika]]
| Nodarbošanās = [[reps|repere]], [[dziedātājs|dziedātāja]]
| Instrumenti = [[balss]]
| Gadi = 2014—pašlaik
| Darbojies_arī = ''[[Bandmaster]]'' &amp; [[Autographic]]
| Dzimums = S
}}
'''Arta Zelma Jēgere''', pazīstama kā '''VIŅA''' (dzimusi 1994. gadā 9.jūnijā) ir latviešu repere un dziedātāja. Pazīstama gan ar savu solodarbību, gan kā projekta ''Bandmaster'' dalībniece.

== Dzīves gājums ==
Dzimusi [[Rīga|Rīgā]]. Plašāku atpazīstamību Zelma ieguva 2015. gadā, radio &quot;Pieci.lv&quot; raidījumā &quot;Pilnīgs Vakars&quot;, kad piedalījās repa divcīņā. 

2015. gada novembrī mūziķe laida klajā savu pirmo mūzikas video dziesmai &quot;Uguns&quot;. Mūzikas videoklipa režisors Gatis Ungurs.&lt;ref&gt;{{youtube|zg4JEtHzeG4}}&lt;/ref&gt; 2016. gada septembrī VIŅA laida klajā savu pirmo minialbumu &quot;''Elpo''&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.parmuziku.lv/apskati/ieraksti/repere-vina-izdod-savu-debijas-albumu-elpo-3704|title=Repere VIŅA izdod debijas albumu &quot;Elpo&quot;|website=www.parmuziku.lv|access-date=2019-01-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2016. līdz 2020. gadam Zelma ir daļa no grupas ''Bandmaster,'' grupas darbības laikā tiek izdots albums &quot;Stay Awake&quot;, kurš 2018. gadā ieguva [[Mūzikas ierakstu gada balva &quot;Zelta Mikrofons&quot;|Zelta mikrofons]] balvu kā &quot;Labākais elektroniskās mūzikas albums&quot;.

2018. gadā Zelma Jēgere [[Mūzikas ierakstu gada balva &quot;Zelta Mikrofons&quot;|Zelta mikrofons]] balvu saņem arī par albumu &quot;Elpo&quot; kategorijā — &quot;Labākā debija&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.satori.lv/article/pazinoti-balvas-zelta-mikrofons-2018-nominanti|title=Paziņoti balvas &quot;Zelta mikrofons 2018&quot; nominanti|website=www.satori.lv|access-date=2019-04-25|language=en|archive-date=2019-04-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20190425124945/https://www.satori.lv/article/pazinoti-balvas-zelta-mikrofons-2018-nominanti}}&lt;/ref&gt; 

2019. gada 21. jūlijā mūziķe laida klajā savu otro albumu &quot;Mildas īstais vārds ir Zelma&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/muzika/muzike-vina-izdod-albumu-_mildas-istais-vards-ir-zelma_-14223503|title=Mūziķe VIŅA izdod albumu Mildas īstais vārds ir Zelma|website=www.diena.lv|access-date=2019-07-23}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6735397/vina-izdod-albumu-mildas-istais-vards-ir-zelma|title=VIŅA izdod albumu &quot;Mildas īstais vārds ir Zelma&quot;|website=TVNET|access-date=2019-07-23|date=2019-07-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2020. gadā &quot;Mildas īstais vārds ir Zelma&quot; saņem [[Mūzikas ierakstu gada balva &quot;Zelta Mikrofons&quot;|Zelta mikrofons]] balvu kategorijā Labākais hiphop mūzikas albums.

Albums &quot;Mildas īstais vārds ir Zelma&quot; tika nominēts arī [[Austras balva|Austras balvai]] kā &quot;Labākais albums 2019. gadā&quot;.

2023. gadā mūziķe izdeva solo albumu angļu valodā ar nosaukumu &quot;[https://nra.lv/izklaide/muzika/407613-recenzija-zelma-diamond-dust.htm Diamond Dust]&quot;.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{facebook|vinaspanti}}
* [https://soundcloud.com/vinaspanti ''Soundcloud'' profils]
* [https://slepkavina.bandcamp.com/releases ''Bandcamp'' profils]


{{DEFAULTSORT:Jēgere, Zelma}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu mūziķi]]
[[Kategorija:Latviešu dziedātāji]]
[[Kategorija:Latviešu reperi]]
[[Kategorija:Supernovas dalībnieki]]</text>
      <sha1>l3pxih93bgyr3z9edf9duq4063hz66t</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450255</id>
      <parentid>4450254</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T15:16:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-20823-21</username>
        <id>143661</id>
      </contributor>
      <origin>4450255</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3678" sha1="57b1saywnrv2xl99bib6njabcplc019" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = solists
| Vārds = Arta Zelma Jēgere
| Attēls = 
| Apraksts = 
| Pseidonīms = VIŅA
| Dz_vārds = 
| Dzimis = 1994. gada 9.jūnijā
| Vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| Žanrs = [[hiphops]], [[elektroniskā mūzika]]
| Nodarbošanās = [[reps|repere]], [[dziedātājs|dziedātāja]]
| Instrumenti = [[balss]] čells klavieres ģitāra
| Gadi = 2014—pašlaik
| Darbojies_arī = ''[[Bandmaster]]'' &amp; [[Autographic]]
| Dzimums = S
}}
'''Arta Zelma Jēgere''', pazīstama kā '''VIŅA''' (dzimusi 1994. gadā 9.jūnijā) ir latviešu repere un dziedātāja. Pazīstama gan ar savu solodarbību, gan kā projektu ''Bandmaster'' un AUTOGRAPHIC dalībniece.

== Dzīves gājums ==
Dzimusi [[Rīga|Rīgā]]. Plašāku atpazīstamību Zelma ieguva 2015. gadā, radio &quot;Pieci.lv&quot; raidījumā &quot;Pilnīgs Vakars&quot;, kad piedalījās repa divcīņā. 

2015. gada novembrī mūziķe laida klajā savu pirmo mūzikas video dziesmai &quot;Uguns&quot;. Mūzikas videoklipa režisors Gatis Ungurs.&lt;ref&gt;{{youtube|zg4JEtHzeG4}}&lt;/ref&gt; 2016. gada septembrī VIŅA laida klajā savu pirmo minialbumu &quot;''Elpo''&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.parmuziku.lv/apskati/ieraksti/repere-vina-izdod-savu-debijas-albumu-elpo-3704|title=Repere VIŅA izdod debijas albumu &quot;Elpo&quot;|website=www.parmuziku.lv|access-date=2019-01-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2016. līdz 2020. gadam Zelma ir daļa no grupas ''Bandmaster,'' grupas darbības laikā tiek izdots albums &quot;Stay Awake&quot;, kurš 2018. gadā ieguva [[Mūzikas ierakstu gada balva &quot;Zelta Mikrofons&quot;|Zelta mikrofons]] balvu kā &quot;Labākais elektroniskās mūzikas albums&quot;.

2018. gadā Zelma Jēgere [[Mūzikas ierakstu gada balva &quot;Zelta Mikrofons&quot;|Zelta mikrofons]] balvu saņem arī par albumu &quot;Elpo&quot; kategorijā — &quot;Labākā debija&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.satori.lv/article/pazinoti-balvas-zelta-mikrofons-2018-nominanti|title=Paziņoti balvas &quot;Zelta mikrofons 2018&quot; nominanti|website=www.satori.lv|access-date=2019-04-25|language=en|archive-date=2019-04-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20190425124945/https://www.satori.lv/article/pazinoti-balvas-zelta-mikrofons-2018-nominanti}}&lt;/ref&gt; 

2019. gada 21. jūlijā mūziķe laida klajā savu otro albumu &quot;Mildas īstais vārds ir Zelma&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/muzika/muzike-vina-izdod-albumu-_mildas-istais-vards-ir-zelma_-14223503|title=Mūziķe VIŅA izdod albumu Mildas īstais vārds ir Zelma|website=www.diena.lv|access-date=2019-07-23}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6735397/vina-izdod-albumu-mildas-istais-vards-ir-zelma|title=VIŅA izdod albumu &quot;Mildas īstais vārds ir Zelma&quot;|website=TVNET|access-date=2019-07-23|date=2019-07-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2020. gadā &quot;Mildas īstais vārds ir Zelma&quot; saņem [[Mūzikas ierakstu gada balva &quot;Zelta Mikrofons&quot;|Zelta mikrofons]] balvu kategorijā Labākais hiphop mūzikas albums.

Albums &quot;Mildas īstais vārds ir Zelma&quot; tika nominēts arī [[Austras balva|Austras balvai]] kā &quot;Labākais albums 2019. gadā&quot;.

2023. gadā mūziķe izdeva solo albumu angļu valodā ar nosaukumu &quot;[https://nra.lv/izklaide/muzika/407613-recenzija-zelma-diamond-dust.htm Diamond Dust]&quot;.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{facebook|vinaspanti}}
* [https://soundcloud.com/vinaspanti ''Soundcloud'' profils]
* [https://slepkavina.bandcamp.com/releases ''Bandcamp'' profils]


{{DEFAULTSORT:Jēgere, Zelma}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu mūziķi]]
[[Kategorija:Latviešu dziedātāji]]
[[Kategorija:Latviešu reperi]]
[[Kategorija:Supernovas dalībnieki]]</text>
      <sha1>57b1saywnrv2xl99bib6njabcplc019</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450256</id>
      <parentid>4450255</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T15:23:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Ticēšu bezatsauces datumam uz vārda.</comment>
      <origin>4450256</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3809" sha1="8sz348fke8fbfhze3vobmwfz2zn3zrp" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = solists
| Vārds = Arta Zelma Jēgere
| Attēls = 
| Apraksts = 
| Pseidonīms = VIŅA
| Dz_vārds = 
| Dzimis = 1994. gada 9. jūnijā
| Vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| Žanrs = [[hiphops]], [[elektroniskā mūzika]]
| Nodarbošanās = [[reps|repere]], [[dziedātājs|dziedātāja]]
| Instrumenti = [[balss]] čells klavieres ģitāra
| Gadi = 2014—pašlaik
| Darbojies_arī = ''[[Bandmaster]]'' &amp; [[Autographic]]
| Dzimums = S
}}
'''Arta Zelma Jēgere''', pazīstama kā '''VIŅA''' (dzimusi 1994. gadā 9. jūnijā) ir latviešu repere un dziedātāja. Pazīstama gan ar savu solodarbību, gan kā projektu ''Bandmaster'' un ''Autographic'' dalībniece.

== Dzīves gājums ==
Dzimusi [[Rīga|Rīgā]]. Plašāku atpazīstamību Zelma ieguva 2015. gadā, radio &quot;Pieci.lv&quot; raidījumā &quot;Pilnīgs Vakars&quot;, kad piedalījās repa divcīņā. 

2015. gada novembrī mūziķe laida klajā savu pirmo mūzikas video dziesmai &quot;Uguns&quot;. Mūzikas videoklipa režisors Gatis Ungurs.&lt;ref&gt;{{youtube|zg4JEtHzeG4}}&lt;/ref&gt; 2016. gada septembrī VIŅA laida klajā savu pirmo minialbumu &quot;''Elpo''&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.parmuziku.lv/apskati/ieraksti/repere-vina-izdod-savu-debijas-albumu-elpo-3704|title=Repere VIŅA izdod debijas albumu &quot;Elpo&quot;|website=www.parmuziku.lv|access-date=2019-01-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2016. līdz 2020. gadam Zelma ir daļa no grupas ''Bandmaster,'' grupas darbības laikā tiek izdots albums &quot;Stay Awake&quot;, kurš 2018. gadā ieguva [[Mūzikas ierakstu gada balva &quot;Zelta Mikrofons&quot;|Zelta mikrofons]] balvu kā &quot;Labākais elektroniskās mūzikas albums&quot;.

2018. gadā Zelma Jēgere [[Mūzikas ierakstu gada balva &quot;Zelta Mikrofons&quot;|Zelta mikrofons]] balvu saņem arī par albumu &quot;Elpo&quot; kategorijā — &quot;Labākā debija&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.satori.lv/article/pazinoti-balvas-zelta-mikrofons-2018-nominanti|title=Paziņoti balvas &quot;Zelta mikrofons 2018&quot; nominanti|website=www.satori.lv|access-date=2019-04-25|language=en|archive-date=2019-04-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20190425124945/https://www.satori.lv/article/pazinoti-balvas-zelta-mikrofons-2018-nominanti}}&lt;/ref&gt; 

2019. gada 21. jūlijā mūziķe laida klajā savu otro albumu &quot;Mildas īstais vārds ir Zelma&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/muzika/muzike-vina-izdod-albumu-_mildas-istais-vards-ir-zelma_-14223503|title=Mūziķe VIŅA izdod albumu Mildas īstais vārds ir Zelma|website=www.diena.lv|access-date=2019-07-23}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6735397/vina-izdod-albumu-mildas-istais-vards-ir-zelma|title=VIŅA izdod albumu &quot;Mildas īstais vārds ir Zelma&quot;|website=TVNET|access-date=2019-07-23|date=2019-07-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2020. gadā &quot;Mildas īstais vārds ir Zelma&quot; saņem [[Mūzikas ierakstu gada balva &quot;Zelta Mikrofons&quot;|Zelta mikrofons]] balvu kategorijā Labākais hiphop mūzikas albums.

Albums &quot;Mildas īstais vārds ir Zelma&quot; tika nominēts arī [[Austras balva|Austras balvai]] kā &quot;Labākais albums 2019. gadā&quot;.

2023. gadā mūziķe izdeva solo albumu angļu valodā ar nosaukumu &quot;Diamond Dust&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/muzika/407613-recenzija-zelma-diamond-dust.htm|title=RECENZIJA: Zelma “Diamond Dust”|website=nra.lv|access-date=2026-04-04|language=lv}} &lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{facebook|vinaspanti}}
* [https://soundcloud.com/vinaspanti ''Soundcloud'' profils]
* [https://slepkavina.bandcamp.com/releases ''Bandcamp'' profils]


{{DEFAULTSORT:Jēgere, Zelma}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu mūziķi]]
[[Kategorija:Latviešu dziedātāji]]
[[Kategorija:Latviešu reperi]]
[[Kategorija:Supernovas dalībnieki]]</text>
      <sha1>8sz348fke8fbfhze3vobmwfz2zn3zrp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450267</id>
      <parentid>4450256</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T15:54:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4450267</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3817" sha1="r5tupzlbwehljpk3vtbi1avnhk3po04" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = solists
| Vārds = Arta Zelma Jēgere
| Attēls = 
| Apraksts = 
| Pseidonīms = VIŅA
| Dz_vārds = 
| Dzimis = 1994. gada 9. jūnijā
| Vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| Žanrs = [[hiphops]], [[elektroniskā mūzika]]
| Nodarbošanās = [[reps|repere]], [[dziedātājs|dziedātāja]]
| Instrumenti = [[balss]], čells, klavieres, ģitāra
| Gadi = 2014—pašlaik
| Darbojies_arī = ''[[Bandmaster]]'' &amp; [[Autographic]]
| Dzimums = S
}}
'''Arta Zelma Jēgere''', pazīstama kā '''VIŅA''' (dzimusi 1994. gada 9. jūnijā) ir latviešu repere un dziedātāja. Pazīstama gan ar savu solodarbību, gan kā projektu ''Bandmaster'' un ''Autographic'' dalībniece.

== Dzīves gājums ==
Dzimusi [[Rīga|Rīgā]]. Plašāku atpazīstamību Zelma ieguva 2015. gadā, radio &quot;Pieci.lv&quot; raidījumā &quot;Pilnīgs Vakars&quot;, kad piedalījās repa divcīņā. 

2015. gada novembrī mūziķe laida klajā savu pirmo mūzikas video dziesmai &quot;Uguns&quot;. Mūzikas videoklipa režisors Gatis Ungurs.&lt;ref&gt;{{youtube|zg4JEtHzeG4}}&lt;/ref&gt; 2016. gada septembrī VIŅA laida klajā savu pirmo minialbumu &quot;''Elpo''&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.parmuziku.lv/apskati/ieraksti/repere-vina-izdod-savu-debijas-albumu-elpo-3704|title=Repere VIŅA izdod debijas albumu &quot;Elpo&quot;|website=www.parmuziku.lv|access-date=2019-01-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2016. līdz 2020. gadam Zelma bija daļa no grupas ''Bandmaster,'' grupas darbības laikā tika izdots albums &quot;Stay Awake&quot;, kurš 2018. gadā ieguva [[Mūzikas ierakstu gada balva &quot;Zelta Mikrofons&quot;|Zelta mikrofons]] balvu kā &quot;Labākais elektroniskās mūzikas albums&quot;.

2018. gadā Zelma Jēgere [[Mūzikas ierakstu gada balva &quot;Zelta Mikrofons&quot;|Zelta mikrofons]] balvu saņēma arī par albumu &quot;Elpo&quot; kategorijā — &quot;Labākā debija&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.satori.lv/article/pazinoti-balvas-zelta-mikrofons-2018-nominanti|title=Paziņoti balvas &quot;Zelta mikrofons 2018&quot; nominanti|website=www.satori.lv|access-date=2019-04-25|language=en|archive-date=2019-04-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20190425124945/https://www.satori.lv/article/pazinoti-balvas-zelta-mikrofons-2018-nominanti}}&lt;/ref&gt; 

2019. gada 21. jūlijā mūziķe laida klajā savu otro albumu &quot;Mildas īstais vārds ir Zelma&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/muzika/muzike-vina-izdod-albumu-_mildas-istais-vards-ir-zelma_-14223503|title=Mūziķe VIŅA izdod albumu Mildas īstais vārds ir Zelma|website=www.diena.lv|access-date=2019-07-23}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6735397/vina-izdod-albumu-mildas-istais-vards-ir-zelma|title=VIŅA izdod albumu &quot;Mildas īstais vārds ir Zelma&quot;|website=TVNET|access-date=2019-07-23|date=2019-07-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2020. gadā &quot;Mildas īstais vārds ir Zelma&quot; saņēma [[Mūzikas ierakstu gada balva &quot;Zelta Mikrofons&quot;|Zelta mikrofons]] balvu kategorijā Labākais hiphop mūzikas albums.

Albums &quot;Mildas īstais vārds ir Zelma&quot; tika nominēts arī [[Austras balva|Austras balvai]] kā &quot;Labākais albums 2019. gadā&quot;.

2023. gadā mūziķe izdeva solo albumu angļu valodā ar nosaukumu &quot;Diamond Dust&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/muzika/407613-recenzija-zelma-diamond-dust.htm|title=RECENZIJA: Zelma “Diamond Dust”|website=nra.lv|access-date=2026-04-04|language=lv}} &lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{facebook|vinaspanti}}
* [https://soundcloud.com/vinaspanti ''Soundcloud'' profils]
* [https://slepkavina.bandcamp.com/releases ''Bandcamp'' profils]


{{DEFAULTSORT:Jēgere, Zelma}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu mūziķi]]
[[Kategorija:Latviešu dziedātāji]]
[[Kategorija:Latviešu reperi]]
[[Kategorija:Supernovas dalībnieki]]</text>
      <sha1>r5tupzlbwehljpk3vtbi1avnhk3po04</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada FIFA Pasaules kauss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>398126</id>
    <revision>
      <id>4450663</id>
      <parentid>4449865</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T10:37:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Krišjānis</username>
        <id>51961</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* D grupa */</comment>
      <origin>4450663</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="64227" sha1="q8gjy9nrf3qf8lbthl36npgxj3zon0d" xml:space="preserve">{{Būs sports|futbols}}
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = futbols
 |          nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2026
 |     citi_nosaukumi = 
 |             attēls = 2026 FIFA World Cup emblem.svg
 |            att_izm = 150px
 |             valsts = {{CAN}}&lt;br /&gt;{{USA}}&lt;br /&gt;{{MEX}} 
 |              laiks = {{dat||06|11|N}} — {{dat||07|19|N}}
 |     komandu_skaits = 48
 |     konfederācijas = 6
 |           stadioni = 16
 |           pilsētas = 16
 |            pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]
 |            nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]]
}}

'''2026. gada FIFA Pasaules kauss''' būs 23. [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīrs]]. Tas norisināsies [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Meksika|Meksikā]] no {{dat|2026|06|11|G|bez}} līdz {{dat||07|19|D|bez}}.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2022-06-17 |title=FIFA nosauc 16 pilsētas, kuras uzņems 2026. gada Pasaules kausu |url=https://sports.delfi.lv/news/futbols/fifa-nosauc-16-pilsetas-kuras-uznems-2026gada-pasaules-kausu.d?id=54464552 |access-date=2023-09-01 |website=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]] }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Finālturnīra rīkošanai bija pieteikusies arī [[Maroka]]. Finālturnīra rīkotāja tika paziņots {{dat|2018|6|13||bez}}. Šī būs pirmā reize finālturnīru vēsturē, kad tajā startē 48 komandas,&lt;ref name=&quot;48teams&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html|title=Unanimous decision expands FIFA World Cup™ to 48 teams from 2026|website=FIFA.com|publisher=Fédération Internationale de Football Association|date=10 January 2017|access-date=10 January 2017|archive-date={{dat|2017|01|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170110231324/http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2021|08|25||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170110231324/http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html }}&lt;/ref&gt; kā arī pirmā reize, kad tas norisinās trīs valstīs.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/44464913|title=Canada, US &amp; Mexico to host 2026 World Cup|work=BBC Sport|access-date=2022-06-19|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; 60 mači, ieskaitot ceturtdaļfinālus, pusfinālus un finālu, notiks ASV, kamēr Kanādā un Meksikā katrā notiks 10 mači.

==  Formāts ==
2023. gada 14. martā FIFA paziņoja par turnīra formāta maiņu paplašinot finālturnīru dalībnieku skaitu līdz 48 komandām. Komandas tiks sadalītas 12 grupās pa 4 komandām, izslēgšanas spēles sāksies ar sešpadsmitdaļfinālu, kurā iekļūs visu grupu divas labākās komandas, kā arī 8 labākās trešās vietas.

== Kvalifikācija ==
{{pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}}

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Reģions
! Kvalificējās
! Komandas
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]]
| 16 no 55
| {{fb|ENG}}, {{fb|FRA}}, {{fb|CRO}}, {{fb|POR}}, {{fb|NOR}}, {{fb|GER}}, {{fb|NED}}, {{fb|BEL}}, {{fb|ESP}}, {{fb|SUI}}, {{fb|AUT}}, {{fb|SCO}}, {{fb|CZE}}, {{fb|BIH}}, {{fb|SWE}}, {{fb|TUR}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]]
| 6 no 10
| {{fb|ARG}}, {{fb|BRA}}, {{fb|ECU}}, {{fb|URU}}, {{fb|COL}}, {{fb|PAR}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]]
| 3+3 no 32+3
| {{fb|CAN}} (rīkotāji), {{fb|USA}} (rīkotāji), {{fb|MEX}} (rīkotāji), {{fb|PAN}}, {{fb|CUW}}, {{fb|HAI}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]]
| 9 no 46
| {{fb|JPN}}, {{fb|IRN}}, {{fb|UZB}}, {{fb|KOR}}, {{fb|JOR}}, {{fb|AUS}}, {{fb|QAT}}, {{fb|KSA}}, {{fb|IRQ}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]]
| 10 no 54
| {{fb|MAR}}, {{fb|TUN}}, {{fb|EGY}}, {{fb|ALG}}, {{fb|GHA}}, {{fb|CPV}}, {{fb|RSA}}, {{fb|CIV}}, {{fb|SEN}}, {{fb|COD}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]]
| 1 no 11
| {{fb|NZL}}
|}

=== Izloze ===
Finālturnīra grupu izloze notiks 2025. gada 5. decembrī Kenedija centrā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Uz izlozes brīdi nebūs zināmi UEFA otrās kārtas 4 uzvarētāji un 2 starpkonfederāciju izslēgšanas spēļu uzvarētāji, jo spēles notiks 2026. gada martā. Turnīra saimnieki – Meksika (A grupa), Kanāda (B grupa) un ASV (D grupa) jau ir ielozētas grupās.
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! style=&quot;width:25%&quot; | 1. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 2. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 3. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 4. grozs
|- style=&quot;vertical-align:top&quot;
|
* {{fb|CAN}}
* {{fb|MEX}}
* {{fb|USA}}
* {{fb|ESP}}
* {{fb|ARG}}
* {{fb|FRA}}
* {{fb|ENG}}
* {{fb|BRA}}
* {{fb|POR}}
* {{fb|NED}}
* {{fb|BEL}}
* {{fb|GER}}
|
* {{fb|CRO}}
* {{fb|MAR}}
* {{fb|COL}}
* {{fb|URU}}
* {{fb|SUI}}
* {{fb|JAP}}
* {{fb|SEN}}
* {{fb|IRN}}
* {{fb|KOR}}
* {{fb|ECU}}
* {{fb|AUT}}
* {{fb|AUS}}
|
* {{fb|NOR}}
* {{fb|PAN}}
* {{fb|EGY}}
* {{fb|ALG}}
* {{fb|SCO}}
* {{fb|PAR}}
* {{fb|TUN}}
* {{fb|CIV}}
* {{fb|UZB}}
* {{fb|QAT}}
* {{fb|KSA}}
* {{fb|RSA}}
|
* {{fb|JOR}}
* {{fb|CPV}}
* {{fb|GHA}}
* {{fb|CUW}}
* {{fb|HAI}}
* {{fb|NZL}}
* {{fb|BIH}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#A zars|UEFA A]])&lt;/small&gt;
* {{fb|SWE}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#B zars|UEFA B]])&lt;/small&gt;
* {{fb|TUR}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#C zars|UEFA C]])&lt;/small&gt;
* {{fb|CZE}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#D zars|UEFA D]])&lt;/small&gt;
* {{fb|COD}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Pirmais zars|Starpkonfederāciju spēļu pirmā zara uzvarētājs]])&lt;/small&gt;
* {{fb|IRQ}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Otrais zars|Starpkonfederāciju spēļu otrā zara uzvarētājs]])&lt;/small&gt;
|}

== Stadioni ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
![[Vankūvera]]
![[Toronto]]
![[Bostona]]
![[Filadelfija]]
![[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]
|-
|''[[BC Place]]''
|''[[BMO Field]]''
|''[[Gillette Stadium]]''
|''[[Lincoln Financial Field]]''
|''[[MetLife Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''54 500'''
|Ietilpība: '''45 736'''
|Ietilpība: '''65 878'''
|Ietilpība: '''69 796'''
|Ietilpība: '''82 500'''
|-
|[[Attēls:BC_Place_2015_Women's_FIFA_World_Cup.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Bmo_Field_2016_East_Stand.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Gillette_Stadium_(Top_View).jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Philly_(45).JPG|250x250px]]
|[[Attēls:Copa_America_game_between_Columbia_vs_Peru_at_the_MetLife_Stadium.jpg|250x250px]]
|-
![[Sietla]]
|colspan=&quot;3&quot; rowspan=&quot;12&quot;|
{{VietasKarte+|Ziemeļamerika|width=750|float=center|caption=Organizētājpilsētas|places=
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=49.28|long=-123.12|label='''[[Vankūvera]]'''|position=top}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=43.7|long=-79.4|label='''[[Toronto]]'''|position=top}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=33.755|long=-84.39|label='''[[Atlanta]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=42.065278|long= -71.248333|label='''[[Bostona]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=32.775833|long=-96.796667|label='''[[Dalasa]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=29.762778|long=-95.383056|label='''[[Hjūstona]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.099722|long=-94.578333|label='''[[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=34.05|long=-118.25|label='''[[Losandželosa]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=25.775278|long=-80.208889|label='''[[Maiami]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=40.817097|long=-74.085024|label='''[[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.9500|long=-75.1667|label='''[[Filadelfija]]'''|position=left}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=37.4032|long=-121.9698|label='''[[Sanfrancisko]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=47.5952|long=-122.3316|label='''[[Sietla]]'''|position=bottom}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=19.302911 |long=-99.150442 |label='''[[Mehiko]]'''|position=bottom}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=25.722806 |long=-100.312056 |label='''[[Monterreja]]'''|position=left}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=20.681667 |long=-103.462778 |label= '''[[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]'''|position=left}}
}}
![[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
|-
|''[[Lumen Field]]''
|''[[Arrowhead Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''69 000'''
|Ietilpība: '''76 416'''
|-
|[[Attēls:CenturyLink_Field_in_soccer_configuration_from_Stadium_Place.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Aerial_view_of_Arrowhead_Stadium_08-31-2013_crop.jpg|250x250px]]
|-
![[Sanfrancisko]]
![[Atlanta]]
|-
|''[[Levi's Stadium]]''
|''[[Mercedes-Benz Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''68 500'''
|Ietilpība: '''71 000'''
|-
|[[Attēls:Entering_Levi's_Stadium.JPG|250x250px]]
|[[Attēls:2017_Orlando_City_at_Atlanta_United_MLS_Game.jpg|250x250px]]
|-
![[Losandželosa]]
![[Dalasa]]
|-
|''[[SoFi Stadium]]''
|''[[AT&amp;T Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''70 240'''
|Ietilpība: '''80 000'''
|-
|[[Attēls:SoFi_Stadium_interior_2021.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Cowboys_stadium_inside_view_4.JPG|250x250px]]
|-
![[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
![[Monterreja]]
![[Mehiko]]
![[Hjūstona]]
![[Maiami]]
|-
|''[[Estadio Akron]]''
|''[[Estadio BBVA]]''
|''[[Estadio Azteca]]''
|''[[NRG Stadium]]''
|''[[Hard Rock Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''49 850'''
|Ietilpība: '''53 500'''
|Ietilpība: '''87 523'''
|Ietilpība: '''72 220'''
|Ietilpība: '''64 767'''
|-
|[[Attēls:Estadio Akron 02-07-2022 cabecera sur lado derecho.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Estadio_BBVA_Bancomer_-_Diciembre_2017.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Soccer_game_at_the_Azteca_Stadium.JPG|250x250px]]
|[[Attēls:Reliantstadium.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Hard_Rock_Stadium_2017_2.jpg|250x250px]]
|}

== Grupu turnīrs ==
=== A grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=MEX |team2=RSA |team3=KOR |team4=CZE

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_MEX={{fb|MEX}} |short_MEX={{fbicon|MEX}}
|name_RSA={{fb|RSA}} |short_RSA={{fbicon|RSA}}
|name_KOR={{fb|KOR}} |short_KOR={{fbicon|KOR}}
|name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{fbicon|CZE}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|11}}
|win_MEX=0 |draw_MEX=0 |loss_MEX=0 |gf_MEX=0 |ga_MEX=0 |status_MEX=
|win_RSA=0 |draw_RSA=0 |loss_RSA=0 |gf_RSA=0 |ga_RSA=0 |status_RSA=
|win_KOR=0 |draw_KOR=0 |loss_KOR=0 |gf_KOR=0 |ga_KOR=0 |status_KOR=
|win_CZE=0 |draw_CZE=0 |loss_CZE=0 |gf_CZE=0 |ga_CZE=0 |status_CZE=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|11|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021443 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|RSA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|11|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|KOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021441 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CZE}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CZE}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021440 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|RSA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021442 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KOR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CZE}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021444 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MEX}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|RSA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021445 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KOR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== B grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=CAN |team2=BIH |team3=QAT |team4=SUI

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_CAN={{fb|CAN}} |short_CAN={{fbicon|CAN}}
|name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{fbicon|BIH}}
|name_QAT={{fb|QAT}} |short_QAT={{fbicon|QAT}}
|name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{fbicon|SUI}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|12}}
|win_CAN=0 |draw_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0 |ga_CAN=0 |status_CAN=
|win_BIH=0 |draw_BIH=0 |loss_BIH=0 |gf_BIH=0 |ga_BIH=0 |status_BIH=
|win_QAT=0 |draw_QAT=0 |loss_QAT=0 |gf_QAT=0 |ga_QAT=0 |status_QAT=
|win_SUI=0 |draw_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0 |ga_SUI=0 |status_SUI=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|12|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CAN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021449 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BIH}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|QAT}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021447 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SUI}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021446 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BIH}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CAN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021450 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|QAT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021451 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CAN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BIH}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021448 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|QAT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== C grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=BRA |team2=MAR |team3=HAI |team4=SCO

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_BRA={{fb|BRA}} |short_BRA={{fbicon|BRA}}
|name_MAR={{fb|MAR}} |short_MAR={{fbicon|MAR}}
|name_HAI={{fb|HAI}} |short_HAI={{fbicon|HAI}}
|name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{fbicon|SCO}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|13}}
|win_BRA=0 |draw_BRA=0 |loss_BRA=0 |gf_BRA=0 |ga_BRA=0 |status_BRA=
|win_MAR=0 |draw_MAR=0 |loss_MAR=0 |gf_MAR=0 |ga_MAR=0 |status_MAR=
|win_HAI=0 |draw_HAI=0 |loss_HAI=0 |gf_HAI=0 |ga_HAI=0 |status_HAI=
|win_SCO=0 |draw_SCO=0 |loss_SCO=0 |gf_SCO=0 |ga_SCO=0 |status_SCO=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021456 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|HAI}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021453 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SCO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SCO}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021454 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 20:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 03:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021457 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|HAI}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SCO}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021455 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BRA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MAR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021452 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|HAI}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== D grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=USA |team2=PAR |team3=AUS |team4=TUR

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_USA={{fb|USA}} |short_USA={{fbicon|USA}}
|name_PAR={{fb|PAR}} |short_PAR={{fbicon|PAR}}
|name_AUS={{fb|AUS}} |short_AUS={{fbicon|AUS}}
|name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{fbicon|TUR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|13}}
|win_USA=0 |draw_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=0 |ga_USA=0 |status_USA=
|win_PAR=0 |draw_PAR=0 |loss_PAR=0 |gf_PAR=0 |ga_PAR=0 |status_PAR=
|win_AUS=0 |draw_AUS=0 |loss_AUS=0 |gf_AUS=0 |ga_AUS=0 |status_AUS=
|win_TUR=0 |draw_TUR=0 |loss_TUR=0 |gf_TUR=0 |ga_TUR=0 |status_TUR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|12|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;13. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021458 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|AUS}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021463 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|TUR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021462 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUS}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021460 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021459 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|USA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021461 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUS}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== E grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=GER |team2=CUW |team3=CIV |team4=ECU

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{fbicon|GER}}
|name_CUW={{fb|CUW}} |short_CUW={{fbicon|CUW}}
|name_CIV={{fb|CIV}} |short_CIV={{fbicon|CIV}}
|name_ECU={{fb|ECU}} |short_ECU={{fbicon|ECU}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=
|win_GER=0 |draw_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0 |ga_GER=0 |status_GER=
|win_CUW=0 |draw_CUW=0 |loss_CUW=0 |gf_CUW=0 |ga_CUW=0 |status_CUW=
|win_CIV=0 |draw_CIV=0 |loss_CIV=0 |gf_CIV3=0 |ga_CIV=0 |status_CIV=
|win_ECU=0 |draw_ECU=0 |loss_ECU=0 |gf_ECU=0 |ga_ECU=0 |status_ECU=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}} 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|CUW}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;15. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CIV}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|ECU}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}} 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|CIV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21. jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ECU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|CUW}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CUW}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|CIV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ECU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|GER}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}


=== F grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=NED |team2=JAP |team3=SWE |team4=TUN

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{fbicon|NED}}
|name_JAP={{fb|JAP}} |short_JAP={{fbicon|JAP}}
|name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{fbicon|SWE}}
|name_TUN={{fb|TUN}} |short_TUN={{fbicon|TUN}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=
|win_NED=0 |draw_NED=0 |loss_NED=0 |gf_NED=0 |ga_NED=0 |status_NED=
|win_JAP=0 |draw_JAP=0 |loss_JAP=0 |gf_JAP=0 |ga_JAP=0 |status_JAP=
|win_SWE=0 |draw_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=0 |ga_SWE=0 |status_SWE=
|win_TUN=0 |draw_TUN=0 |loss_TUN=0 |gf_TUN=0 |ga_TUN=0 |status_TUN=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NED}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|JAP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;15. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SWE}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|TUN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NED}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|SWE}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 22:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21. jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|JAP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JAP}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|SWE}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|NED}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== G grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=BEL |team2=EGY |team3=IRN |team4=NZL

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{fbicon|BEL}}
|name_EGY={{fb|EGY}} |short_EGY={{fbicon|EGY}}
|name_IRN={{fb|IRN}} |short_IRN={{fbicon|IRN}}
|name_NZL={{fb|NZL}} |short_NZL={{fbicon|NZL}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=
|win_BEL=0 |draw_BEL=0 |loss_BEL=0 |gf_BEL=0 |ga_BEL=0 |status_BEL=
|win_EGY=0 |draw_EGY=0 |loss_EGY=0 |gf_EGY=0 |ga_EGY=0 |status_EGY=
|win_IRN=0 |draw_IRN=0 |loss_IRN=0 |gf_IRN=0 |ga_IRN=0 |status_IRN=
|win_NZL=0 |draw_NZL=0 |loss_NZL=0 |gf_NZL=0 |ga_NZL=0 |status_NZL=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;16. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|IRN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|NZL}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BEL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|EGY}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BEL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|IRN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NZL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|EGY}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|EGY}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|IRN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NZL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|BEL}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== H grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ESP |team2=CPV |team3=KSA |team4=URU

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{fbicon|ESP}}
|name_CPV={{fb|CPV}} |short_CPV={{fbicon|CPV}}
|name_KSA={{fb|KSA}} |short_KSA={{fbicon|KSA}}
|name_URU={{fb|URU}} |short_URU={{fbicon|URU}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=
|win_ESP=0 |draw_ESP=0 |loss_ESP=0 |gf_ESP=0 |ga_ESP=0 |status_ESP=
|win_CPV=0 |draw_CPV=0 |loss_CPV=0 |gf_CPV=0 |ga_CPV=0 |status_CPV=
|win_KSA=0 |draw_KSA=0 |loss_KSA=0 |gf_KSA=0 |ga_KSA=0 |status_KSA=
|win_URU=0 |draw_URU=0 |loss_URU=0 |gf_URU=0 |ga_URU=0 |status_URU=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|CPV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;16.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|KSA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|URU}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|KSA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|URU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|CPV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CPV}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|KSA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|URU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|ESP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== I grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=FRA |team2=SEN |team3=IRQ |team4=NOR

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{fbicon|FRA}}
|name_SEN={{fb|SEN}} |short_SEN={{fbicon|SEN}}
|name_IRQ={{fb|IRQ}} |short_IRQ={{fbicon|IRQ}}
|name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{fbicon|NOR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=
|win_FRA=0 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=0 |ga_FRA=0 |status_FRA=
|win_SEN=0 |draw_SEN=0 |loss_SEN=0 |gf_SEN=0 |ga_SEN=0 |status_SEN=
|win_IRQ=0 |draw_IRQ=0 |loss_IRQ=0 |gf_IRQ=0 |ga_IRQ=0 |status_IRQ=
|win_NOR=0 |draw_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=0 |ga_NOR=0 |status_NOR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|SEN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|IRQ}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|NOR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|IRQ}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|SEN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|FRA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SEN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|IRQ}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== J grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ARG |team2=ALG |team3=AUT |team4=JOR

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ARG={{fb|ARG}} |short_ARG={{fbicon|ARG}}
|name_ALG={{fb|ALG}} |short_ALG={{fbicon|ALG}}
|name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{fbicon|AUT}}
|name_JOR={{fb|JOR}} |short_JOR={{fbicon|JOR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=
|win_ARG=0 |draw_ARG=0 |loss_ARG=0 |gf_ARG=0 |ga_ARG=0 |status_ARG=
|win_ALG=0 |draw_ALG=0 |loss_JALG=0 |gf_ALG=0 |ga_ALG=0 |status_ALG=
|win_AUT=0 |draw_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=0 |ga_AUT=0 |status_AUT=
|win_JOR=0 |draw_JOR=0 |loss_JOR=0 |gf_JOR=0 |ga_JOR=0 |status_JOR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|ALG}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|AUT}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|JOR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|AUT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|ALG}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28.jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ALG}} 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|AUT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28.jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|ARG}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== K grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=POR |team2=COD |team3=UZB |team4=COL

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{fbicon|POR}}
|name_COD={{fb|COD}} |short_COD={{fbicon|COD}}
|name_UZB={{fb|UZB}} |short_UZB={{fbicon|UZB}}
|name_COL={{fb|COL}} |short_COL={{fbicon|COL}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=
|win_POR=0 |draw_POR=0 |loss_POR=0 |gf_POR=0 |ga_POR=0 |status_POR=
|win_COD=0 |draw_COD=0 |loss_COD=0 |gf_COD=0 |ga_COD=0 |status_COD=
|win_UZB=0 |draw_UZB=0 |loss_UZB=0 |gf_UZB=0 |ga_UZB=0 |status_UZB=
|win_COL=0 |draw_COL=0 |loss_COL=0 |gf_COL=0 |ga_COL=0 |status_COL=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|POR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|COD}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;18. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|UZB}} 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|COL}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|POR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|UZB}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;18. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|COD}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 19:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 02:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|POR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 19:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 02:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COD}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|UZB}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== L grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ENG |team2=CRO |team3=GHA |team4=PAN

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{fbicon|ENG}}
|name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{fbicon|CRO}}
|name_GHA={{fb|GHA}} |short_GHA={{fbicon|GHA}}
|name_PAN={{fb|PAN}} |short_PAN={{fbicon|PAN}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=
|win_ENG=0 |draw_ENG=0 |loss_ENG=0 |gf_ENG=0 |ga_ENG=0 |status_ENG=
|win_CRO=0 |draw_CRO=0 |loss_CRO=0 |gf_CRO=0 |ga_CRO=0 |status_CRO=
|win_GHA=0 |draw_GHA=0 |loss_GHA=0 |gf_GHA=0 |ga_GHA=0 |status_GHA=
|win_PAN=0 |draw_PAN=0 |loss_PAN=0 |gf_PAN=0 |ga_PAN=0 |status_PAN=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|CRO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;18.jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GHA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|PAN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|GHA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;24. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|CRO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|ENG}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CRO}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|GHA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Trešo vietu ieguvēji ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|class_rules=
|source=FIFA

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team_order=|team1=GrA |team2=GrB |team3=GrC |team4=GrD |team5=GrE |team6=GrF |team7=GrG |team8=GrH |team9=GrI |team10=GrJ |team11=GrJ |team12=GrL

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update=
|win_GrA=0 |draw_GrA=0 |loss_GrA=0 |gf_GrA=0 |ga_GrA=0 |status_GrA=
|win_GrB=0 |draw_GrB=0 |loss_GrB=0 |gf_GrB=0 |ga_GrB=0 |status_GrB=
|win_GrC=0 |draw_GrC=0 |loss_GrC=0 |gf_GrC=0 |ga_GrC=0 |status_GrC=
|win_GrD=0 |draw_GrD=0 |loss_GrD=0 |gf_GrD=0 |ga_GrD=0 |status_GrD=
|win_GrE=0 |draw_GrE=0 |loss_GrE=0 |gf_GrE=0 |ga_GrE=0 |status_GrE=
|win_GrF=0 |draw_GrF=0 |loss_GrF=0 |gf_GrF=0 |ga_GrF=0 |status_GrF=
|win_GrG=0 |draw_GrG=0 |loss_GrG=0 |gf_GrG=0 |ga_GrG=0 |status_GrG=
|win_GrH=0 |draw_GrH=0 |loss_GrH=0 |gf_GrH=0 |ga_GrH=0 |status_GrH=
|win_GrI=0 |draw_GrI=0 |loss_GrI=0 |gf_GrI=0 |ga_GrI=0 |status_GrI=
|win_GrJ=0 |draw_GrJ=0 |loss_GrJ=0 |gf_GrJ=0 |ga_GrJ=0 |status_GrJ=
|win_GrK=0 |draw_GrK=0 |loss_GrK=0 |gf_GrK=0 |ga_GrK=0 |status_GrK=
|win_GrL=0 |draw_GrL=0 |loss_GrL=0 |gf_GrL=0 |ga_GrL=0 |status_GrL=

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GrA=&lt;!--{{fb|}}--&gt;A3
|name_GrB=&lt;!--{{fb|}}--&gt;B3
|name_GrC=&lt;!--{{fb|}}--&gt;C3
|name_GrD=&lt;!--{{fb|}}--&gt;D3
|name_GrE=&lt;!--{{fb|}}--&gt;E3
|name_GrF=&lt;!--{{fb|}}--&gt;F3
|name_GrG=&lt;!--{{fb|}}--&gt;G3
|name_GrH=&lt;!--{{fb|}}--&gt;H3
|name_GrI=&lt;!--{{fb|}}--&gt;I3
|name_GrJ=&lt;!--{{fb|}}--&gt;J3
|name_GrK=&lt;!--{{fb|}}--&gt;K3
|name_GrL=&lt;!--{{fb|}}--&gt;L3

&lt;!--Qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=Q
|result1=KO |result2=KO |result3=KO |result4=KO |result5=KO |result6=KO |result7=KO |result8=KO
|col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas turnīram
}}

== Izslēgšanas turnīrs ==
{{#invoke:RoundN|N32
|style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes
|RD1=Sešpadsmitdaļfināli
|RD2=Astotdaļfināli
|RD3=Ceturtdaļfināli
|RD4=Pusfināli
|RD5=Fināls
|Consol=Spēle par 3. vietu

|29. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;E1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A3/B3/C3/D3/F3|
|30. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;I1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;C3/D3/F3/G3/H3|
|28. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;A2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B2|
|29. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;F1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;C2|
|2. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;K2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;L2|
|2. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;H1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;J2|
|1. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;D1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B3/E3/F3/I3/J3|
|1. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;G1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A3/E3/H3/I3/J3|
|29. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;C1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;F2|
|30. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;E2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;I2|
|30. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;A1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;C3/E3/F3/H3/I3|
|1. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;L1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;E3/H3/I3/J3/K3|
|3. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;J1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;H2|
|3. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;D2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;G2|
|2. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;B1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;E3/F3/G3/I3/J3|
|2. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;K1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;D3/E3/I3/J3/L3|

|4. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|4. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|6. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|6. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|5. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|5. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|7. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|7. jūlijs |&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|9. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|10. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|11. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|11. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|14. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|15. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|19. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--|

|18. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
}}

=== Sešpadsmitdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|28|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = A2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = B2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = C1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = F2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 16:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = E1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = A3/B3/C3/D3/F3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;30. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = F1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = C2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = E2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = I2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;31. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = I1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = C3/D3/F3/G3/H3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;1. jūlijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = A1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = C3/E3/F3/H3/I3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = L1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = E3/H3/I3/J3/K3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = G1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = A3/E3/H3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;2. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = D1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = B3/E3/F3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = H1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = J2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;3. jūlijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = K2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = L2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;3. jūlijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = B1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = E3/F3/G3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = D2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = G2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;4. jūlijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = J1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = H2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 20:30 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;4. jūlijā, 04:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = K1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = D3/E3/I3/J3/L3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Astotdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|04|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|04|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;5. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|05|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|05|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;6. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|06|N}}
  | laiks     = 14:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|06|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;7. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|07|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|07|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Ceturtdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|09|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|10|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|11|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|11|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūlijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Pusfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|14|N}}
  | laiks     = 14:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|15|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Par 3. vietu ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|18|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Fināls ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|19|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}}

{{Futbols-aizmetnis}}
{{FIFA Pasaules kauss}}
{{Pasaules futbols}}

[[Kategorija:2026. gads sportā]]
[[Kategorija:FIFA Pasaules kauss|2026]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]]</text>
      <sha1>q8gjy9nrf3qf8lbthl36npgxj3zon0d</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450665</id>
      <parentid>4450663</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T10:49:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Krišjānis</username>
        <id>51961</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* E grupa */</comment>
      <origin>4450665</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="64853" sha1="ebntv6n87cv82trured1u62x0waihih" xml:space="preserve">{{Būs sports|futbols}}
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = futbols
 |          nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2026
 |     citi_nosaukumi = 
 |             attēls = 2026 FIFA World Cup emblem.svg
 |            att_izm = 150px
 |             valsts = {{CAN}}&lt;br /&gt;{{USA}}&lt;br /&gt;{{MEX}} 
 |              laiks = {{dat||06|11|N}} — {{dat||07|19|N}}
 |     komandu_skaits = 48
 |     konfederācijas = 6
 |           stadioni = 16
 |           pilsētas = 16
 |            pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]
 |            nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]]
}}

'''2026. gada FIFA Pasaules kauss''' būs 23. [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīrs]]. Tas norisināsies [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Meksika|Meksikā]] no {{dat|2026|06|11|G|bez}} līdz {{dat||07|19|D|bez}}.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2022-06-17 |title=FIFA nosauc 16 pilsētas, kuras uzņems 2026. gada Pasaules kausu |url=https://sports.delfi.lv/news/futbols/fifa-nosauc-16-pilsetas-kuras-uznems-2026gada-pasaules-kausu.d?id=54464552 |access-date=2023-09-01 |website=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]] }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Finālturnīra rīkošanai bija pieteikusies arī [[Maroka]]. Finālturnīra rīkotāja tika paziņots {{dat|2018|6|13||bez}}. Šī būs pirmā reize finālturnīru vēsturē, kad tajā startē 48 komandas,&lt;ref name=&quot;48teams&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html|title=Unanimous decision expands FIFA World Cup™ to 48 teams from 2026|website=FIFA.com|publisher=Fédération Internationale de Football Association|date=10 January 2017|access-date=10 January 2017|archive-date={{dat|2017|01|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170110231324/http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2021|08|25||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170110231324/http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html }}&lt;/ref&gt; kā arī pirmā reize, kad tas norisinās trīs valstīs.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/44464913|title=Canada, US &amp; Mexico to host 2026 World Cup|work=BBC Sport|access-date=2022-06-19|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; 60 mači, ieskaitot ceturtdaļfinālus, pusfinālus un finālu, notiks ASV, kamēr Kanādā un Meksikā katrā notiks 10 mači.

==  Formāts ==
2023. gada 14. martā FIFA paziņoja par turnīra formāta maiņu paplašinot finālturnīru dalībnieku skaitu līdz 48 komandām. Komandas tiks sadalītas 12 grupās pa 4 komandām, izslēgšanas spēles sāksies ar sešpadsmitdaļfinālu, kurā iekļūs visu grupu divas labākās komandas, kā arī 8 labākās trešās vietas.

== Kvalifikācija ==
{{pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}}

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Reģions
! Kvalificējās
! Komandas
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]]
| 16 no 55
| {{fb|ENG}}, {{fb|FRA}}, {{fb|CRO}}, {{fb|POR}}, {{fb|NOR}}, {{fb|GER}}, {{fb|NED}}, {{fb|BEL}}, {{fb|ESP}}, {{fb|SUI}}, {{fb|AUT}}, {{fb|SCO}}, {{fb|CZE}}, {{fb|BIH}}, {{fb|SWE}}, {{fb|TUR}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]]
| 6 no 10
| {{fb|ARG}}, {{fb|BRA}}, {{fb|ECU}}, {{fb|URU}}, {{fb|COL}}, {{fb|PAR}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]]
| 3+3 no 32+3
| {{fb|CAN}} (rīkotāji), {{fb|USA}} (rīkotāji), {{fb|MEX}} (rīkotāji), {{fb|PAN}}, {{fb|CUW}}, {{fb|HAI}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]]
| 9 no 46
| {{fb|JPN}}, {{fb|IRN}}, {{fb|UZB}}, {{fb|KOR}}, {{fb|JOR}}, {{fb|AUS}}, {{fb|QAT}}, {{fb|KSA}}, {{fb|IRQ}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]]
| 10 no 54
| {{fb|MAR}}, {{fb|TUN}}, {{fb|EGY}}, {{fb|ALG}}, {{fb|GHA}}, {{fb|CPV}}, {{fb|RSA}}, {{fb|CIV}}, {{fb|SEN}}, {{fb|COD}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]]
| 1 no 11
| {{fb|NZL}}
|}

=== Izloze ===
Finālturnīra grupu izloze notiks 2025. gada 5. decembrī Kenedija centrā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Uz izlozes brīdi nebūs zināmi UEFA otrās kārtas 4 uzvarētāji un 2 starpkonfederāciju izslēgšanas spēļu uzvarētāji, jo spēles notiks 2026. gada martā. Turnīra saimnieki – Meksika (A grupa), Kanāda (B grupa) un ASV (D grupa) jau ir ielozētas grupās.
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! style=&quot;width:25%&quot; | 1. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 2. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 3. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 4. grozs
|- style=&quot;vertical-align:top&quot;
|
* {{fb|CAN}}
* {{fb|MEX}}
* {{fb|USA}}
* {{fb|ESP}}
* {{fb|ARG}}
* {{fb|FRA}}
* {{fb|ENG}}
* {{fb|BRA}}
* {{fb|POR}}
* {{fb|NED}}
* {{fb|BEL}}
* {{fb|GER}}
|
* {{fb|CRO}}
* {{fb|MAR}}
* {{fb|COL}}
* {{fb|URU}}
* {{fb|SUI}}
* {{fb|JAP}}
* {{fb|SEN}}
* {{fb|IRN}}
* {{fb|KOR}}
* {{fb|ECU}}
* {{fb|AUT}}
* {{fb|AUS}}
|
* {{fb|NOR}}
* {{fb|PAN}}
* {{fb|EGY}}
* {{fb|ALG}}
* {{fb|SCO}}
* {{fb|PAR}}
* {{fb|TUN}}
* {{fb|CIV}}
* {{fb|UZB}}
* {{fb|QAT}}
* {{fb|KSA}}
* {{fb|RSA}}
|
* {{fb|JOR}}
* {{fb|CPV}}
* {{fb|GHA}}
* {{fb|CUW}}
* {{fb|HAI}}
* {{fb|NZL}}
* {{fb|BIH}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#A zars|UEFA A]])&lt;/small&gt;
* {{fb|SWE}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#B zars|UEFA B]])&lt;/small&gt;
* {{fb|TUR}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#C zars|UEFA C]])&lt;/small&gt;
* {{fb|CZE}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#D zars|UEFA D]])&lt;/small&gt;
* {{fb|COD}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Pirmais zars|Starpkonfederāciju spēļu pirmā zara uzvarētājs]])&lt;/small&gt;
* {{fb|IRQ}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Otrais zars|Starpkonfederāciju spēļu otrā zara uzvarētājs]])&lt;/small&gt;
|}

== Stadioni ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
![[Vankūvera]]
![[Toronto]]
![[Bostona]]
![[Filadelfija]]
![[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]
|-
|''[[BC Place]]''
|''[[BMO Field]]''
|''[[Gillette Stadium]]''
|''[[Lincoln Financial Field]]''
|''[[MetLife Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''54 500'''
|Ietilpība: '''45 736'''
|Ietilpība: '''65 878'''
|Ietilpība: '''69 796'''
|Ietilpība: '''82 500'''
|-
|[[Attēls:BC_Place_2015_Women's_FIFA_World_Cup.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Bmo_Field_2016_East_Stand.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Gillette_Stadium_(Top_View).jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Philly_(45).JPG|250x250px]]
|[[Attēls:Copa_America_game_between_Columbia_vs_Peru_at_the_MetLife_Stadium.jpg|250x250px]]
|-
![[Sietla]]
|colspan=&quot;3&quot; rowspan=&quot;12&quot;|
{{VietasKarte+|Ziemeļamerika|width=750|float=center|caption=Organizētājpilsētas|places=
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=49.28|long=-123.12|label='''[[Vankūvera]]'''|position=top}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=43.7|long=-79.4|label='''[[Toronto]]'''|position=top}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=33.755|long=-84.39|label='''[[Atlanta]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=42.065278|long= -71.248333|label='''[[Bostona]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=32.775833|long=-96.796667|label='''[[Dalasa]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=29.762778|long=-95.383056|label='''[[Hjūstona]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.099722|long=-94.578333|label='''[[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=34.05|long=-118.25|label='''[[Losandželosa]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=25.775278|long=-80.208889|label='''[[Maiami]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=40.817097|long=-74.085024|label='''[[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.9500|long=-75.1667|label='''[[Filadelfija]]'''|position=left}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=37.4032|long=-121.9698|label='''[[Sanfrancisko]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=47.5952|long=-122.3316|label='''[[Sietla]]'''|position=bottom}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=19.302911 |long=-99.150442 |label='''[[Mehiko]]'''|position=bottom}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=25.722806 |long=-100.312056 |label='''[[Monterreja]]'''|position=left}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=20.681667 |long=-103.462778 |label= '''[[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]'''|position=left}}
}}
![[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
|-
|''[[Lumen Field]]''
|''[[Arrowhead Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''69 000'''
|Ietilpība: '''76 416'''
|-
|[[Attēls:CenturyLink_Field_in_soccer_configuration_from_Stadium_Place.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Aerial_view_of_Arrowhead_Stadium_08-31-2013_crop.jpg|250x250px]]
|-
![[Sanfrancisko]]
![[Atlanta]]
|-
|''[[Levi's Stadium]]''
|''[[Mercedes-Benz Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''68 500'''
|Ietilpība: '''71 000'''
|-
|[[Attēls:Entering_Levi's_Stadium.JPG|250x250px]]
|[[Attēls:2017_Orlando_City_at_Atlanta_United_MLS_Game.jpg|250x250px]]
|-
![[Losandželosa]]
![[Dalasa]]
|-
|''[[SoFi Stadium]]''
|''[[AT&amp;T Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''70 240'''
|Ietilpība: '''80 000'''
|-
|[[Attēls:SoFi_Stadium_interior_2021.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Cowboys_stadium_inside_view_4.JPG|250x250px]]
|-
![[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
![[Monterreja]]
![[Mehiko]]
![[Hjūstona]]
![[Maiami]]
|-
|''[[Estadio Akron]]''
|''[[Estadio BBVA]]''
|''[[Estadio Azteca]]''
|''[[NRG Stadium]]''
|''[[Hard Rock Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''49 850'''
|Ietilpība: '''53 500'''
|Ietilpība: '''87 523'''
|Ietilpība: '''72 220'''
|Ietilpība: '''64 767'''
|-
|[[Attēls:Estadio Akron 02-07-2022 cabecera sur lado derecho.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Estadio_BBVA_Bancomer_-_Diciembre_2017.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Soccer_game_at_the_Azteca_Stadium.JPG|250x250px]]
|[[Attēls:Reliantstadium.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Hard_Rock_Stadium_2017_2.jpg|250x250px]]
|}

== Grupu turnīrs ==
=== A grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=MEX |team2=RSA |team3=KOR |team4=CZE

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_MEX={{fb|MEX}} |short_MEX={{fbicon|MEX}}
|name_RSA={{fb|RSA}} |short_RSA={{fbicon|RSA}}
|name_KOR={{fb|KOR}} |short_KOR={{fbicon|KOR}}
|name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{fbicon|CZE}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|11}}
|win_MEX=0 |draw_MEX=0 |loss_MEX=0 |gf_MEX=0 |ga_MEX=0 |status_MEX=
|win_RSA=0 |draw_RSA=0 |loss_RSA=0 |gf_RSA=0 |ga_RSA=0 |status_RSA=
|win_KOR=0 |draw_KOR=0 |loss_KOR=0 |gf_KOR=0 |ga_KOR=0 |status_KOR=
|win_CZE=0 |draw_CZE=0 |loss_CZE=0 |gf_CZE=0 |ga_CZE=0 |status_CZE=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|11|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021443 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|RSA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|11|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|KOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021441 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CZE}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CZE}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021440 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|RSA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021442 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KOR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CZE}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021444 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MEX}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|RSA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021445 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KOR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== B grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=CAN |team2=BIH |team3=QAT |team4=SUI

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_CAN={{fb|CAN}} |short_CAN={{fbicon|CAN}}
|name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{fbicon|BIH}}
|name_QAT={{fb|QAT}} |short_QAT={{fbicon|QAT}}
|name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{fbicon|SUI}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|12}}
|win_CAN=0 |draw_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0 |ga_CAN=0 |status_CAN=
|win_BIH=0 |draw_BIH=0 |loss_BIH=0 |gf_BIH=0 |ga_BIH=0 |status_BIH=
|win_QAT=0 |draw_QAT=0 |loss_QAT=0 |gf_QAT=0 |ga_QAT=0 |status_QAT=
|win_SUI=0 |draw_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0 |ga_SUI=0 |status_SUI=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|12|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CAN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021449 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BIH}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|QAT}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021447 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SUI}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021446 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BIH}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CAN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021450 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|QAT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021451 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CAN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BIH}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021448 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|QAT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== C grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=BRA |team2=MAR |team3=HAI |team4=SCO

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_BRA={{fb|BRA}} |short_BRA={{fbicon|BRA}}
|name_MAR={{fb|MAR}} |short_MAR={{fbicon|MAR}}
|name_HAI={{fb|HAI}} |short_HAI={{fbicon|HAI}}
|name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{fbicon|SCO}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|13}}
|win_BRA=0 |draw_BRA=0 |loss_BRA=0 |gf_BRA=0 |ga_BRA=0 |status_BRA=
|win_MAR=0 |draw_MAR=0 |loss_MAR=0 |gf_MAR=0 |ga_MAR=0 |status_MAR=
|win_HAI=0 |draw_HAI=0 |loss_HAI=0 |gf_HAI=0 |ga_HAI=0 |status_HAI=
|win_SCO=0 |draw_SCO=0 |loss_SCO=0 |gf_SCO=0 |ga_SCO=0 |status_SCO=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021456 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|HAI}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021453 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SCO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SCO}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021454 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 20:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 03:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021457 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|HAI}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SCO}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021455 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BRA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MAR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021452 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|HAI}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== D grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=USA |team2=PAR |team3=AUS |team4=TUR

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_USA={{fb|USA}} |short_USA={{fbicon|USA}}
|name_PAR={{fb|PAR}} |short_PAR={{fbicon|PAR}}
|name_AUS={{fb|AUS}} |short_AUS={{fbicon|AUS}}
|name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{fbicon|TUR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|13}}
|win_USA=0 |draw_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=0 |ga_USA=0 |status_USA=
|win_PAR=0 |draw_PAR=0 |loss_PAR=0 |gf_PAR=0 |ga_PAR=0 |status_PAR=
|win_AUS=0 |draw_AUS=0 |loss_AUS=0 |gf_AUS=0 |ga_AUS=0 |status_AUS=
|win_TUR=0 |draw_TUR=0 |loss_TUR=0 |gf_TUR=0 |ga_TUR=0 |status_TUR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|12|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;13. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021458 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|AUS}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021463 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|TUR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021462 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUS}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021460 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021459 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|USA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021461 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUS}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== E grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=GER |team2=CUW |team3=CIV |team4=ECU

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{fbicon|GER}}
|name_CUW={{fb|CUW}} |short_CUW={{fbicon|CUW}}
|name_CIV={{fb|CIV}} |short_CIV={{fbicon|CIV}}
|name_ECU={{fb|ECU}} |short_ECU={{fbicon|ECU}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|14}}
|win_GER=0 |draw_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0 |ga_GER=0 |status_GER=
|win_CUW=0 |draw_CUW=0 |loss_CUW=0 |gf_CUW=0 |ga_CUW=0 |status_CUW=
|win_CIV=0 |draw_CIV=0 |loss_CIV=0 |gf_CIV3=0 |ga_CIV=0 |status_CIV=
|win_ECU=0 |draw_ECU=0 |loss_ECU=0 |gf_ECU=0 |ga_ECU=0 |status_ECU=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}} 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021464 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CUW}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;15. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CIV}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021467 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ECU}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}} 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021469 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CIV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21. jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ECU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021465 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CUW}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CUW}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021468 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CIV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ECU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021466 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GER}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== F grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=NED |team2=JAP |team3=SWE |team4=TUN

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{fbicon|NED}}
|name_JAP={{fb|JAP}} |short_JAP={{fbicon|JAP}}
|name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{fbicon|SWE}}
|name_TUN={{fb|TUN}} |short_TUN={{fbicon|TUN}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=
|win_NED=0 |draw_NED=0 |loss_NED=0 |gf_NED=0 |ga_NED=0 |status_NED=
|win_JAP=0 |draw_JAP=0 |loss_JAP=0 |gf_JAP=0 |ga_JAP=0 |status_JAP=
|win_SWE=0 |draw_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=0 |ga_SWE=0 |status_SWE=
|win_TUN=0 |draw_TUN=0 |loss_TUN=0 |gf_TUN=0 |ga_TUN=0 |status_TUN=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NED}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|JAP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;15. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SWE}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|TUN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NED}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|SWE}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 22:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21. jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|JAP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JAP}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|SWE}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|NED}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== G grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=BEL |team2=EGY |team3=IRN |team4=NZL

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{fbicon|BEL}}
|name_EGY={{fb|EGY}} |short_EGY={{fbicon|EGY}}
|name_IRN={{fb|IRN}} |short_IRN={{fbicon|IRN}}
|name_NZL={{fb|NZL}} |short_NZL={{fbicon|NZL}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=
|win_BEL=0 |draw_BEL=0 |loss_BEL=0 |gf_BEL=0 |ga_BEL=0 |status_BEL=
|win_EGY=0 |draw_EGY=0 |loss_EGY=0 |gf_EGY=0 |ga_EGY=0 |status_EGY=
|win_IRN=0 |draw_IRN=0 |loss_IRN=0 |gf_IRN=0 |ga_IRN=0 |status_IRN=
|win_NZL=0 |draw_NZL=0 |loss_NZL=0 |gf_NZL=0 |ga_NZL=0 |status_NZL=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;16. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|IRN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|NZL}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BEL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|EGY}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BEL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|IRN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NZL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|EGY}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|EGY}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|IRN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NZL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|BEL}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== H grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ESP |team2=CPV |team3=KSA |team4=URU

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{fbicon|ESP}}
|name_CPV={{fb|CPV}} |short_CPV={{fbicon|CPV}}
|name_KSA={{fb|KSA}} |short_KSA={{fbicon|KSA}}
|name_URU={{fb|URU}} |short_URU={{fbicon|URU}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=
|win_ESP=0 |draw_ESP=0 |loss_ESP=0 |gf_ESP=0 |ga_ESP=0 |status_ESP=
|win_CPV=0 |draw_CPV=0 |loss_CPV=0 |gf_CPV=0 |ga_CPV=0 |status_CPV=
|win_KSA=0 |draw_KSA=0 |loss_KSA=0 |gf_KSA=0 |ga_KSA=0 |status_KSA=
|win_URU=0 |draw_URU=0 |loss_URU=0 |gf_URU=0 |ga_URU=0 |status_URU=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|CPV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;16.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|KSA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|URU}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|KSA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|URU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|CPV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CPV}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|KSA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|URU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|ESP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== I grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=FRA |team2=SEN |team3=IRQ |team4=NOR

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{fbicon|FRA}}
|name_SEN={{fb|SEN}} |short_SEN={{fbicon|SEN}}
|name_IRQ={{fb|IRQ}} |short_IRQ={{fbicon|IRQ}}
|name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{fbicon|NOR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=
|win_FRA=0 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=0 |ga_FRA=0 |status_FRA=
|win_SEN=0 |draw_SEN=0 |loss_SEN=0 |gf_SEN=0 |ga_SEN=0 |status_SEN=
|win_IRQ=0 |draw_IRQ=0 |loss_IRQ=0 |gf_IRQ=0 |ga_IRQ=0 |status_IRQ=
|win_NOR=0 |draw_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=0 |ga_NOR=0 |status_NOR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|SEN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|IRQ}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|NOR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|IRQ}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|SEN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|FRA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SEN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|IRQ}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== J grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ARG |team2=ALG |team3=AUT |team4=JOR

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ARG={{fb|ARG}} |short_ARG={{fbicon|ARG}}
|name_ALG={{fb|ALG}} |short_ALG={{fbicon|ALG}}
|name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{fbicon|AUT}}
|name_JOR={{fb|JOR}} |short_JOR={{fbicon|JOR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=
|win_ARG=0 |draw_ARG=0 |loss_ARG=0 |gf_ARG=0 |ga_ARG=0 |status_ARG=
|win_ALG=0 |draw_ALG=0 |loss_JALG=0 |gf_ALG=0 |ga_ALG=0 |status_ALG=
|win_AUT=0 |draw_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=0 |ga_AUT=0 |status_AUT=
|win_JOR=0 |draw_JOR=0 |loss_JOR=0 |gf_JOR=0 |ga_JOR=0 |status_JOR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|ALG}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|AUT}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|JOR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|AUT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|ALG}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28.jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ALG}} 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|AUT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28.jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|ARG}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== K grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=POR |team2=COD |team3=UZB |team4=COL

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{fbicon|POR}}
|name_COD={{fb|COD}} |short_COD={{fbicon|COD}}
|name_UZB={{fb|UZB}} |short_UZB={{fbicon|UZB}}
|name_COL={{fb|COL}} |short_COL={{fbicon|COL}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=
|win_POR=0 |draw_POR=0 |loss_POR=0 |gf_POR=0 |ga_POR=0 |status_POR=
|win_COD=0 |draw_COD=0 |loss_COD=0 |gf_COD=0 |ga_COD=0 |status_COD=
|win_UZB=0 |draw_UZB=0 |loss_UZB=0 |gf_UZB=0 |ga_UZB=0 |status_UZB=
|win_COL=0 |draw_COL=0 |loss_COL=0 |gf_COL=0 |ga_COL=0 |status_COL=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|POR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|COD}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;18. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|UZB}} 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|COL}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|POR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|UZB}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;18. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|COD}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 19:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 02:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|POR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 19:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 02:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COD}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|UZB}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== L grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ENG |team2=CRO |team3=GHA |team4=PAN

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{fbicon|ENG}}
|name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{fbicon|CRO}}
|name_GHA={{fb|GHA}} |short_GHA={{fbicon|GHA}}
|name_PAN={{fb|PAN}} |short_PAN={{fbicon|PAN}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=
|win_ENG=0 |draw_ENG=0 |loss_ENG=0 |gf_ENG=0 |ga_ENG=0 |status_ENG=
|win_CRO=0 |draw_CRO=0 |loss_CRO=0 |gf_CRO=0 |ga_CRO=0 |status_CRO=
|win_GHA=0 |draw_GHA=0 |loss_GHA=0 |gf_GHA=0 |ga_GHA=0 |status_GHA=
|win_PAN=0 |draw_PAN=0 |loss_PAN=0 |gf_PAN=0 |ga_PAN=0 |status_PAN=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|CRO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;18.jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GHA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|PAN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|GHA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;24. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|CRO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|ENG}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CRO}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|GHA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Trešo vietu ieguvēji ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|class_rules=
|source=FIFA

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team_order=|team1=GrA |team2=GrB |team3=GrC |team4=GrD |team5=GrE |team6=GrF |team7=GrG |team8=GrH |team9=GrI |team10=GrJ |team11=GrJ |team12=GrL

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update=
|win_GrA=0 |draw_GrA=0 |loss_GrA=0 |gf_GrA=0 |ga_GrA=0 |status_GrA=
|win_GrB=0 |draw_GrB=0 |loss_GrB=0 |gf_GrB=0 |ga_GrB=0 |status_GrB=
|win_GrC=0 |draw_GrC=0 |loss_GrC=0 |gf_GrC=0 |ga_GrC=0 |status_GrC=
|win_GrD=0 |draw_GrD=0 |loss_GrD=0 |gf_GrD=0 |ga_GrD=0 |status_GrD=
|win_GrE=0 |draw_GrE=0 |loss_GrE=0 |gf_GrE=0 |ga_GrE=0 |status_GrE=
|win_GrF=0 |draw_GrF=0 |loss_GrF=0 |gf_GrF=0 |ga_GrF=0 |status_GrF=
|win_GrG=0 |draw_GrG=0 |loss_GrG=0 |gf_GrG=0 |ga_GrG=0 |status_GrG=
|win_GrH=0 |draw_GrH=0 |loss_GrH=0 |gf_GrH=0 |ga_GrH=0 |status_GrH=
|win_GrI=0 |draw_GrI=0 |loss_GrI=0 |gf_GrI=0 |ga_GrI=0 |status_GrI=
|win_GrJ=0 |draw_GrJ=0 |loss_GrJ=0 |gf_GrJ=0 |ga_GrJ=0 |status_GrJ=
|win_GrK=0 |draw_GrK=0 |loss_GrK=0 |gf_GrK=0 |ga_GrK=0 |status_GrK=
|win_GrL=0 |draw_GrL=0 |loss_GrL=0 |gf_GrL=0 |ga_GrL=0 |status_GrL=

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GrA=&lt;!--{{fb|}}--&gt;A3
|name_GrB=&lt;!--{{fb|}}--&gt;B3
|name_GrC=&lt;!--{{fb|}}--&gt;C3
|name_GrD=&lt;!--{{fb|}}--&gt;D3
|name_GrE=&lt;!--{{fb|}}--&gt;E3
|name_GrF=&lt;!--{{fb|}}--&gt;F3
|name_GrG=&lt;!--{{fb|}}--&gt;G3
|name_GrH=&lt;!--{{fb|}}--&gt;H3
|name_GrI=&lt;!--{{fb|}}--&gt;I3
|name_GrJ=&lt;!--{{fb|}}--&gt;J3
|name_GrK=&lt;!--{{fb|}}--&gt;K3
|name_GrL=&lt;!--{{fb|}}--&gt;L3

&lt;!--Qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=Q
|result1=KO |result2=KO |result3=KO |result4=KO |result5=KO |result6=KO |result7=KO |result8=KO
|col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas turnīram
}}

== Izslēgšanas turnīrs ==
{{#invoke:RoundN|N32
|style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes
|RD1=Sešpadsmitdaļfināli
|RD2=Astotdaļfināli
|RD3=Ceturtdaļfināli
|RD4=Pusfināli
|RD5=Fināls
|Consol=Spēle par 3. vietu

|29. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;E1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A3/B3/C3/D3/F3|
|30. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;I1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;C3/D3/F3/G3/H3|
|28. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;A2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B2|
|29. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;F1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;C2|
|2. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;K2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;L2|
|2. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;H1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;J2|
|1. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;D1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B3/E3/F3/I3/J3|
|1. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;G1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A3/E3/H3/I3/J3|
|29. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;C1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;F2|
|30. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;E2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;I2|
|30. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;A1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;C3/E3/F3/H3/I3|
|1. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;L1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;E3/H3/I3/J3/K3|
|3. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;J1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;H2|
|3. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;D2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;G2|
|2. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;B1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;E3/F3/G3/I3/J3|
|2. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;K1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;D3/E3/I3/J3/L3|

|4. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|4. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|6. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|6. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|5. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|5. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|7. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|7. jūlijs |&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|9. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|10. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|11. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|11. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|14. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|15. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|19. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--|

|18. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
}}

=== Sešpadsmitdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|28|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = A2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = B2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = C1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = F2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 16:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = E1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = A3/B3/C3/D3/F3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;30. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = F1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = C2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = E2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = I2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;31. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = I1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = C3/D3/F3/G3/H3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;1. jūlijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = A1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = C3/E3/F3/H3/I3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = L1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = E3/H3/I3/J3/K3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = G1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = A3/E3/H3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;2. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = D1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = B3/E3/F3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = H1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = J2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;3. jūlijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = K2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = L2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;3. jūlijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = B1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = E3/F3/G3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = D2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = G2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;4. jūlijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = J1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = H2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 20:30 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;4. jūlijā, 04:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = K1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = D3/E3/I3/J3/L3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Astotdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|04|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|04|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;5. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|05|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|05|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;6. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|06|N}}
  | laiks     = 14:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|06|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;7. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|07|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|07|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Ceturtdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|09|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|10|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|11|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|11|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūlijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Pusfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|14|N}}
  | laiks     = 14:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|15|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Par 3. vietu ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|18|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Fināls ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|19|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}}

{{Futbols-aizmetnis}}
{{FIFA Pasaules kauss}}
{{Pasaules futbols}}

[[Kategorija:2026. gads sportā]]
[[Kategorija:FIFA Pasaules kauss|2026]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]]</text>
      <sha1>ebntv6n87cv82trured1u62x0waihih</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450666</id>
      <parentid>4450665</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T10:55:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Krišjānis</username>
        <id>51961</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* F grupa */</comment>
      <origin>4450666</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="65480" sha1="mzjjor14ruu48bq2yqtqj9wj1huvbf1" xml:space="preserve">{{Būs sports|futbols}}
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = futbols
 |          nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2026
 |     citi_nosaukumi = 
 |             attēls = 2026 FIFA World Cup emblem.svg
 |            att_izm = 150px
 |             valsts = {{CAN}}&lt;br /&gt;{{USA}}&lt;br /&gt;{{MEX}} 
 |              laiks = {{dat||06|11|N}} — {{dat||07|19|N}}
 |     komandu_skaits = 48
 |     konfederācijas = 6
 |           stadioni = 16
 |           pilsētas = 16
 |            pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]
 |            nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]]
}}

'''2026. gada FIFA Pasaules kauss''' būs 23. [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīrs]]. Tas norisināsies [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Meksika|Meksikā]] no {{dat|2026|06|11|G|bez}} līdz {{dat||07|19|D|bez}}.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2022-06-17 |title=FIFA nosauc 16 pilsētas, kuras uzņems 2026. gada Pasaules kausu |url=https://sports.delfi.lv/news/futbols/fifa-nosauc-16-pilsetas-kuras-uznems-2026gada-pasaules-kausu.d?id=54464552 |access-date=2023-09-01 |website=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]] }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Finālturnīra rīkošanai bija pieteikusies arī [[Maroka]]. Finālturnīra rīkotāja tika paziņots {{dat|2018|6|13||bez}}. Šī būs pirmā reize finālturnīru vēsturē, kad tajā startē 48 komandas,&lt;ref name=&quot;48teams&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html|title=Unanimous decision expands FIFA World Cup™ to 48 teams from 2026|website=FIFA.com|publisher=Fédération Internationale de Football Association|date=10 January 2017|access-date=10 January 2017|archive-date={{dat|2017|01|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170110231324/http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2021|08|25||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170110231324/http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html }}&lt;/ref&gt; kā arī pirmā reize, kad tas norisinās trīs valstīs.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/44464913|title=Canada, US &amp; Mexico to host 2026 World Cup|work=BBC Sport|access-date=2022-06-19|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; 60 mači, ieskaitot ceturtdaļfinālus, pusfinālus un finālu, notiks ASV, kamēr Kanādā un Meksikā katrā notiks 10 mači.

==  Formāts ==
2023. gada 14. martā FIFA paziņoja par turnīra formāta maiņu paplašinot finālturnīru dalībnieku skaitu līdz 48 komandām. Komandas tiks sadalītas 12 grupās pa 4 komandām, izslēgšanas spēles sāksies ar sešpadsmitdaļfinālu, kurā iekļūs visu grupu divas labākās komandas, kā arī 8 labākās trešās vietas.

== Kvalifikācija ==
{{pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}}

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Reģions
! Kvalificējās
! Komandas
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]]
| 16 no 55
| {{fb|ENG}}, {{fb|FRA}}, {{fb|CRO}}, {{fb|POR}}, {{fb|NOR}}, {{fb|GER}}, {{fb|NED}}, {{fb|BEL}}, {{fb|ESP}}, {{fb|SUI}}, {{fb|AUT}}, {{fb|SCO}}, {{fb|CZE}}, {{fb|BIH}}, {{fb|SWE}}, {{fb|TUR}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]]
| 6 no 10
| {{fb|ARG}}, {{fb|BRA}}, {{fb|ECU}}, {{fb|URU}}, {{fb|COL}}, {{fb|PAR}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]]
| 3+3 no 32+3
| {{fb|CAN}} (rīkotāji), {{fb|USA}} (rīkotāji), {{fb|MEX}} (rīkotāji), {{fb|PAN}}, {{fb|CUW}}, {{fb|HAI}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]]
| 9 no 46
| {{fb|JPN}}, {{fb|IRN}}, {{fb|UZB}}, {{fb|KOR}}, {{fb|JOR}}, {{fb|AUS}}, {{fb|QAT}}, {{fb|KSA}}, {{fb|IRQ}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]]
| 10 no 54
| {{fb|MAR}}, {{fb|TUN}}, {{fb|EGY}}, {{fb|ALG}}, {{fb|GHA}}, {{fb|CPV}}, {{fb|RSA}}, {{fb|CIV}}, {{fb|SEN}}, {{fb|COD}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]]
| 1 no 11
| {{fb|NZL}}
|}

=== Izloze ===
Finālturnīra grupu izloze notiks 2025. gada 5. decembrī Kenedija centrā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Uz izlozes brīdi nebūs zināmi UEFA otrās kārtas 4 uzvarētāji un 2 starpkonfederāciju izslēgšanas spēļu uzvarētāji, jo spēles notiks 2026. gada martā. Turnīra saimnieki – Meksika (A grupa), Kanāda (B grupa) un ASV (D grupa) jau ir ielozētas grupās.
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! style=&quot;width:25%&quot; | 1. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 2. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 3. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 4. grozs
|- style=&quot;vertical-align:top&quot;
|
* {{fb|CAN}}
* {{fb|MEX}}
* {{fb|USA}}
* {{fb|ESP}}
* {{fb|ARG}}
* {{fb|FRA}}
* {{fb|ENG}}
* {{fb|BRA}}
* {{fb|POR}}
* {{fb|NED}}
* {{fb|BEL}}
* {{fb|GER}}
|
* {{fb|CRO}}
* {{fb|MAR}}
* {{fb|COL}}
* {{fb|URU}}
* {{fb|SUI}}
* {{fb|JAP}}
* {{fb|SEN}}
* {{fb|IRN}}
* {{fb|KOR}}
* {{fb|ECU}}
* {{fb|AUT}}
* {{fb|AUS}}
|
* {{fb|NOR}}
* {{fb|PAN}}
* {{fb|EGY}}
* {{fb|ALG}}
* {{fb|SCO}}
* {{fb|PAR}}
* {{fb|TUN}}
* {{fb|CIV}}
* {{fb|UZB}}
* {{fb|QAT}}
* {{fb|KSA}}
* {{fb|RSA}}
|
* {{fb|JOR}}
* {{fb|CPV}}
* {{fb|GHA}}
* {{fb|CUW}}
* {{fb|HAI}}
* {{fb|NZL}}
* {{fb|BIH}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#A zars|UEFA A]])&lt;/small&gt;
* {{fb|SWE}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#B zars|UEFA B]])&lt;/small&gt;
* {{fb|TUR}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#C zars|UEFA C]])&lt;/small&gt;
* {{fb|CZE}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#D zars|UEFA D]])&lt;/small&gt;
* {{fb|COD}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Pirmais zars|Starpkonfederāciju spēļu pirmā zara uzvarētājs]])&lt;/small&gt;
* {{fb|IRQ}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Otrais zars|Starpkonfederāciju spēļu otrā zara uzvarētājs]])&lt;/small&gt;
|}

== Stadioni ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
![[Vankūvera]]
![[Toronto]]
![[Bostona]]
![[Filadelfija]]
![[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]
|-
|''[[BC Place]]''
|''[[BMO Field]]''
|''[[Gillette Stadium]]''
|''[[Lincoln Financial Field]]''
|''[[MetLife Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''54 500'''
|Ietilpība: '''45 736'''
|Ietilpība: '''65 878'''
|Ietilpība: '''69 796'''
|Ietilpība: '''82 500'''
|-
|[[Attēls:BC_Place_2015_Women's_FIFA_World_Cup.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Bmo_Field_2016_East_Stand.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Gillette_Stadium_(Top_View).jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Philly_(45).JPG|250x250px]]
|[[Attēls:Copa_America_game_between_Columbia_vs_Peru_at_the_MetLife_Stadium.jpg|250x250px]]
|-
![[Sietla]]
|colspan=&quot;3&quot; rowspan=&quot;12&quot;|
{{VietasKarte+|Ziemeļamerika|width=750|float=center|caption=Organizētājpilsētas|places=
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=49.28|long=-123.12|label='''[[Vankūvera]]'''|position=top}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=43.7|long=-79.4|label='''[[Toronto]]'''|position=top}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=33.755|long=-84.39|label='''[[Atlanta]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=42.065278|long= -71.248333|label='''[[Bostona]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=32.775833|long=-96.796667|label='''[[Dalasa]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=29.762778|long=-95.383056|label='''[[Hjūstona]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.099722|long=-94.578333|label='''[[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=34.05|long=-118.25|label='''[[Losandželosa]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=25.775278|long=-80.208889|label='''[[Maiami]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=40.817097|long=-74.085024|label='''[[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.9500|long=-75.1667|label='''[[Filadelfija]]'''|position=left}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=37.4032|long=-121.9698|label='''[[Sanfrancisko]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=47.5952|long=-122.3316|label='''[[Sietla]]'''|position=bottom}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=19.302911 |long=-99.150442 |label='''[[Mehiko]]'''|position=bottom}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=25.722806 |long=-100.312056 |label='''[[Monterreja]]'''|position=left}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=20.681667 |long=-103.462778 |label= '''[[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]'''|position=left}}
}}
![[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
|-
|''[[Lumen Field]]''
|''[[Arrowhead Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''69 000'''
|Ietilpība: '''76 416'''
|-
|[[Attēls:CenturyLink_Field_in_soccer_configuration_from_Stadium_Place.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Aerial_view_of_Arrowhead_Stadium_08-31-2013_crop.jpg|250x250px]]
|-
![[Sanfrancisko]]
![[Atlanta]]
|-
|''[[Levi's Stadium]]''
|''[[Mercedes-Benz Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''68 500'''
|Ietilpība: '''71 000'''
|-
|[[Attēls:Entering_Levi's_Stadium.JPG|250x250px]]
|[[Attēls:2017_Orlando_City_at_Atlanta_United_MLS_Game.jpg|250x250px]]
|-
![[Losandželosa]]
![[Dalasa]]
|-
|''[[SoFi Stadium]]''
|''[[AT&amp;T Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''70 240'''
|Ietilpība: '''80 000'''
|-
|[[Attēls:SoFi_Stadium_interior_2021.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Cowboys_stadium_inside_view_4.JPG|250x250px]]
|-
![[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
![[Monterreja]]
![[Mehiko]]
![[Hjūstona]]
![[Maiami]]
|-
|''[[Estadio Akron]]''
|''[[Estadio BBVA]]''
|''[[Estadio Azteca]]''
|''[[NRG Stadium]]''
|''[[Hard Rock Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''49 850'''
|Ietilpība: '''53 500'''
|Ietilpība: '''87 523'''
|Ietilpība: '''72 220'''
|Ietilpība: '''64 767'''
|-
|[[Attēls:Estadio Akron 02-07-2022 cabecera sur lado derecho.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Estadio_BBVA_Bancomer_-_Diciembre_2017.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Soccer_game_at_the_Azteca_Stadium.JPG|250x250px]]
|[[Attēls:Reliantstadium.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Hard_Rock_Stadium_2017_2.jpg|250x250px]]
|}

== Grupu turnīrs ==
=== A grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=MEX |team2=RSA |team3=KOR |team4=CZE

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_MEX={{fb|MEX}} |short_MEX={{fbicon|MEX}}
|name_RSA={{fb|RSA}} |short_RSA={{fbicon|RSA}}
|name_KOR={{fb|KOR}} |short_KOR={{fbicon|KOR}}
|name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{fbicon|CZE}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|11}}
|win_MEX=0 |draw_MEX=0 |loss_MEX=0 |gf_MEX=0 |ga_MEX=0 |status_MEX=
|win_RSA=0 |draw_RSA=0 |loss_RSA=0 |gf_RSA=0 |ga_RSA=0 |status_RSA=
|win_KOR=0 |draw_KOR=0 |loss_KOR=0 |gf_KOR=0 |ga_KOR=0 |status_KOR=
|win_CZE=0 |draw_CZE=0 |loss_CZE=0 |gf_CZE=0 |ga_CZE=0 |status_CZE=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|11|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021443 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|RSA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|11|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|KOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021441 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CZE}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CZE}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021440 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|RSA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021442 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KOR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CZE}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021444 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MEX}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|RSA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021445 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KOR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== B grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=CAN |team2=BIH |team3=QAT |team4=SUI

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_CAN={{fb|CAN}} |short_CAN={{fbicon|CAN}}
|name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{fbicon|BIH}}
|name_QAT={{fb|QAT}} |short_QAT={{fbicon|QAT}}
|name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{fbicon|SUI}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|12}}
|win_CAN=0 |draw_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0 |ga_CAN=0 |status_CAN=
|win_BIH=0 |draw_BIH=0 |loss_BIH=0 |gf_BIH=0 |ga_BIH=0 |status_BIH=
|win_QAT=0 |draw_QAT=0 |loss_QAT=0 |gf_QAT=0 |ga_QAT=0 |status_QAT=
|win_SUI=0 |draw_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0 |ga_SUI=0 |status_SUI=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|12|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CAN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021449 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BIH}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|QAT}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021447 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SUI}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021446 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BIH}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CAN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021450 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|QAT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021451 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CAN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BIH}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021448 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|QAT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== C grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=BRA |team2=MAR |team3=HAI |team4=SCO

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_BRA={{fb|BRA}} |short_BRA={{fbicon|BRA}}
|name_MAR={{fb|MAR}} |short_MAR={{fbicon|MAR}}
|name_HAI={{fb|HAI}} |short_HAI={{fbicon|HAI}}
|name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{fbicon|SCO}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|13}}
|win_BRA=0 |draw_BRA=0 |loss_BRA=0 |gf_BRA=0 |ga_BRA=0 |status_BRA=
|win_MAR=0 |draw_MAR=0 |loss_MAR=0 |gf_MAR=0 |ga_MAR=0 |status_MAR=
|win_HAI=0 |draw_HAI=0 |loss_HAI=0 |gf_HAI=0 |ga_HAI=0 |status_HAI=
|win_SCO=0 |draw_SCO=0 |loss_SCO=0 |gf_SCO=0 |ga_SCO=0 |status_SCO=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021456 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|HAI}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021453 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SCO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SCO}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021454 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 20:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 03:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021457 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|HAI}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SCO}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021455 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BRA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MAR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021452 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|HAI}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== D grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=USA |team2=PAR |team3=AUS |team4=TUR

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_USA={{fb|USA}} |short_USA={{fbicon|USA}}
|name_PAR={{fb|PAR}} |short_PAR={{fbicon|PAR}}
|name_AUS={{fb|AUS}} |short_AUS={{fbicon|AUS}}
|name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{fbicon|TUR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|13}}
|win_USA=0 |draw_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=0 |ga_USA=0 |status_USA=
|win_PAR=0 |draw_PAR=0 |loss_PAR=0 |gf_PAR=0 |ga_PAR=0 |status_PAR=
|win_AUS=0 |draw_AUS=0 |loss_AUS=0 |gf_AUS=0 |ga_AUS=0 |status_AUS=
|win_TUR=0 |draw_TUR=0 |loss_TUR=0 |gf_TUR=0 |ga_TUR=0 |status_TUR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|12|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;13. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021458 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|AUS}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021463 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|TUR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021462 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUS}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021460 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021459 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|USA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021461 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUS}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== E grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=GER |team2=CUW |team3=CIV |team4=ECU

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{fbicon|GER}}
|name_CUW={{fb|CUW}} |short_CUW={{fbicon|CUW}}
|name_CIV={{fb|CIV}} |short_CIV={{fbicon|CIV}}
|name_ECU={{fb|ECU}} |short_ECU={{fbicon|ECU}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|14}}
|win_GER=0 |draw_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0 |ga_GER=0 |status_GER=
|win_CUW=0 |draw_CUW=0 |loss_CUW=0 |gf_CUW=0 |ga_CUW=0 |status_CUW=
|win_CIV=0 |draw_CIV=0 |loss_CIV=0 |gf_CIV3=0 |ga_CIV=0 |status_CIV=
|win_ECU=0 |draw_ECU=0 |loss_ECU=0 |gf_ECU=0 |ga_ECU=0 |status_ECU=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}} 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021464 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CUW}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;15. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CIV}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021467 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ECU}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}} 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021469 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CIV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21. jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ECU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021465 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CUW}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CUW}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021468 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CIV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ECU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021466 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GER}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== F grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=NED |team2=JAP |team3=SWE |team4=TUN

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{fbicon|NED}}
|name_JAP={{fb|JAP}} |short_JAP={{fbicon|JAP}}
|name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{fbicon|SWE}}
|name_TUN={{fb|TUN}} |short_TUN={{fbicon|TUN}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|14}}
|win_NED=0 |draw_NED=0 |loss_NED=0 |gf_NED=0 |ga_NED=0 |status_NED=
|win_JAP=0 |draw_JAP=0 |loss_JAP=0 |gf_JAP=0 |ga_JAP=0 |status_JAP=
|win_SWE=0 |draw_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=0 |ga_SWE=0 |status_SWE=
|win_TUN=0 |draw_TUN=0 |loss_TUN=0 |gf_TUN=0 |ga_TUN=0 |status_TUN=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NED}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021470 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JAP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;15. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SWE}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021474 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|TUN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NED}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021472 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SWE}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 22:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21. jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021475 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JAP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JAP}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021471 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SWE}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021473 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NED}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== G grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=BEL |team2=EGY |team3=IRN |team4=NZL

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{fbicon|BEL}}
|name_EGY={{fb|EGY}} |short_EGY={{fbicon|EGY}}
|name_IRN={{fb|IRN}} |short_IRN={{fbicon|IRN}}
|name_NZL={{fb|NZL}} |short_NZL={{fbicon|NZL}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=
|win_BEL=0 |draw_BEL=0 |loss_BEL=0 |gf_BEL=0 |ga_BEL=0 |status_BEL=
|win_EGY=0 |draw_EGY=0 |loss_EGY=0 |gf_EGY=0 |ga_EGY=0 |status_EGY=
|win_IRN=0 |draw_IRN=0 |loss_IRN=0 |gf_IRN=0 |ga_IRN=0 |status_IRN=
|win_NZL=0 |draw_NZL=0 |loss_NZL=0 |gf_NZL=0 |ga_NZL=0 |status_NZL=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;16. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|IRN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|NZL}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BEL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|EGY}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BEL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|IRN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NZL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|EGY}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|EGY}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|IRN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NZL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|BEL}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== H grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ESP |team2=CPV |team3=KSA |team4=URU

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{fbicon|ESP}}
|name_CPV={{fb|CPV}} |short_CPV={{fbicon|CPV}}
|name_KSA={{fb|KSA}} |short_KSA={{fbicon|KSA}}
|name_URU={{fb|URU}} |short_URU={{fbicon|URU}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=
|win_ESP=0 |draw_ESP=0 |loss_ESP=0 |gf_ESP=0 |ga_ESP=0 |status_ESP=
|win_CPV=0 |draw_CPV=0 |loss_CPV=0 |gf_CPV=0 |ga_CPV=0 |status_CPV=
|win_KSA=0 |draw_KSA=0 |loss_KSA=0 |gf_KSA=0 |ga_KSA=0 |status_KSA=
|win_URU=0 |draw_URU=0 |loss_URU=0 |gf_URU=0 |ga_URU=0 |status_URU=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|CPV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;16.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|KSA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|URU}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|KSA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|URU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|CPV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CPV}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|KSA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|URU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|ESP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== I grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=FRA |team2=SEN |team3=IRQ |team4=NOR

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{fbicon|FRA}}
|name_SEN={{fb|SEN}} |short_SEN={{fbicon|SEN}}
|name_IRQ={{fb|IRQ}} |short_IRQ={{fbicon|IRQ}}
|name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{fbicon|NOR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=
|win_FRA=0 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=0 |ga_FRA=0 |status_FRA=
|win_SEN=0 |draw_SEN=0 |loss_SEN=0 |gf_SEN=0 |ga_SEN=0 |status_SEN=
|win_IRQ=0 |draw_IRQ=0 |loss_IRQ=0 |gf_IRQ=0 |ga_IRQ=0 |status_IRQ=
|win_NOR=0 |draw_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=0 |ga_NOR=0 |status_NOR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|SEN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|IRQ}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|NOR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|IRQ}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|SEN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|FRA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SEN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|IRQ}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== J grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ARG |team2=ALG |team3=AUT |team4=JOR

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ARG={{fb|ARG}} |short_ARG={{fbicon|ARG}}
|name_ALG={{fb|ALG}} |short_ALG={{fbicon|ALG}}
|name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{fbicon|AUT}}
|name_JOR={{fb|JOR}} |short_JOR={{fbicon|JOR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=
|win_ARG=0 |draw_ARG=0 |loss_ARG=0 |gf_ARG=0 |ga_ARG=0 |status_ARG=
|win_ALG=0 |draw_ALG=0 |loss_JALG=0 |gf_ALG=0 |ga_ALG=0 |status_ALG=
|win_AUT=0 |draw_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=0 |ga_AUT=0 |status_AUT=
|win_JOR=0 |draw_JOR=0 |loss_JOR=0 |gf_JOR=0 |ga_JOR=0 |status_JOR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|ALG}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|AUT}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|JOR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|AUT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|ALG}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28.jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ALG}} 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|AUT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28.jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|ARG}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== K grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=POR |team2=COD |team3=UZB |team4=COL

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{fbicon|POR}}
|name_COD={{fb|COD}} |short_COD={{fbicon|COD}}
|name_UZB={{fb|UZB}} |short_UZB={{fbicon|UZB}}
|name_COL={{fb|COL}} |short_COL={{fbicon|COL}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=
|win_POR=0 |draw_POR=0 |loss_POR=0 |gf_POR=0 |ga_POR=0 |status_POR=
|win_COD=0 |draw_COD=0 |loss_COD=0 |gf_COD=0 |ga_COD=0 |status_COD=
|win_UZB=0 |draw_UZB=0 |loss_UZB=0 |gf_UZB=0 |ga_UZB=0 |status_UZB=
|win_COL=0 |draw_COL=0 |loss_COL=0 |gf_COL=0 |ga_COL=0 |status_COL=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|POR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|COD}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;18. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|UZB}} 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|COL}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|POR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|UZB}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;18. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|COD}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 19:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 02:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|POR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 19:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 02:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COD}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|UZB}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== L grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ENG |team2=CRO |team3=GHA |team4=PAN

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{fbicon|ENG}}
|name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{fbicon|CRO}}
|name_GHA={{fb|GHA}} |short_GHA={{fbicon|GHA}}
|name_PAN={{fb|PAN}} |short_PAN={{fbicon|PAN}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=
|win_ENG=0 |draw_ENG=0 |loss_ENG=0 |gf_ENG=0 |ga_ENG=0 |status_ENG=
|win_CRO=0 |draw_CRO=0 |loss_CRO=0 |gf_CRO=0 |ga_CRO=0 |status_CRO=
|win_GHA=0 |draw_GHA=0 |loss_GHA=0 |gf_GHA=0 |ga_GHA=0 |status_GHA=
|win_PAN=0 |draw_PAN=0 |loss_PAN=0 |gf_PAN=0 |ga_PAN=0 |status_PAN=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|CRO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;18.jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GHA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|PAN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|GHA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;24. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|CRO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|ENG}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CRO}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|GHA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Trešo vietu ieguvēji ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|class_rules=
|source=FIFA

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team_order=|team1=GrA |team2=GrB |team3=GrC |team4=GrD |team5=GrE |team6=GrF |team7=GrG |team8=GrH |team9=GrI |team10=GrJ |team11=GrJ |team12=GrL

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update=
|win_GrA=0 |draw_GrA=0 |loss_GrA=0 |gf_GrA=0 |ga_GrA=0 |status_GrA=
|win_GrB=0 |draw_GrB=0 |loss_GrB=0 |gf_GrB=0 |ga_GrB=0 |status_GrB=
|win_GrC=0 |draw_GrC=0 |loss_GrC=0 |gf_GrC=0 |ga_GrC=0 |status_GrC=
|win_GrD=0 |draw_GrD=0 |loss_GrD=0 |gf_GrD=0 |ga_GrD=0 |status_GrD=
|win_GrE=0 |draw_GrE=0 |loss_GrE=0 |gf_GrE=0 |ga_GrE=0 |status_GrE=
|win_GrF=0 |draw_GrF=0 |loss_GrF=0 |gf_GrF=0 |ga_GrF=0 |status_GrF=
|win_GrG=0 |draw_GrG=0 |loss_GrG=0 |gf_GrG=0 |ga_GrG=0 |status_GrG=
|win_GrH=0 |draw_GrH=0 |loss_GrH=0 |gf_GrH=0 |ga_GrH=0 |status_GrH=
|win_GrI=0 |draw_GrI=0 |loss_GrI=0 |gf_GrI=0 |ga_GrI=0 |status_GrI=
|win_GrJ=0 |draw_GrJ=0 |loss_GrJ=0 |gf_GrJ=0 |ga_GrJ=0 |status_GrJ=
|win_GrK=0 |draw_GrK=0 |loss_GrK=0 |gf_GrK=0 |ga_GrK=0 |status_GrK=
|win_GrL=0 |draw_GrL=0 |loss_GrL=0 |gf_GrL=0 |ga_GrL=0 |status_GrL=

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GrA=&lt;!--{{fb|}}--&gt;A3
|name_GrB=&lt;!--{{fb|}}--&gt;B3
|name_GrC=&lt;!--{{fb|}}--&gt;C3
|name_GrD=&lt;!--{{fb|}}--&gt;D3
|name_GrE=&lt;!--{{fb|}}--&gt;E3
|name_GrF=&lt;!--{{fb|}}--&gt;F3
|name_GrG=&lt;!--{{fb|}}--&gt;G3
|name_GrH=&lt;!--{{fb|}}--&gt;H3
|name_GrI=&lt;!--{{fb|}}--&gt;I3
|name_GrJ=&lt;!--{{fb|}}--&gt;J3
|name_GrK=&lt;!--{{fb|}}--&gt;K3
|name_GrL=&lt;!--{{fb|}}--&gt;L3

&lt;!--Qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=Q
|result1=KO |result2=KO |result3=KO |result4=KO |result5=KO |result6=KO |result7=KO |result8=KO
|col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas turnīram
}}

== Izslēgšanas turnīrs ==
{{#invoke:RoundN|N32
|style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes
|RD1=Sešpadsmitdaļfināli
|RD2=Astotdaļfināli
|RD3=Ceturtdaļfināli
|RD4=Pusfināli
|RD5=Fināls
|Consol=Spēle par 3. vietu

|29. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;E1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A3/B3/C3/D3/F3|
|30. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;I1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;C3/D3/F3/G3/H3|
|28. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;A2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B2|
|29. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;F1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;C2|
|2. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;K2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;L2|
|2. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;H1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;J2|
|1. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;D1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B3/E3/F3/I3/J3|
|1. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;G1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A3/E3/H3/I3/J3|
|29. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;C1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;F2|
|30. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;E2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;I2|
|30. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;A1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;C3/E3/F3/H3/I3|
|1. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;L1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;E3/H3/I3/J3/K3|
|3. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;J1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;H2|
|3. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;D2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;G2|
|2. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;B1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;E3/F3/G3/I3/J3|
|2. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;K1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;D3/E3/I3/J3/L3|

|4. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|4. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|6. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|6. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|5. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|5. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|7. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|7. jūlijs |&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|9. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|10. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|11. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|11. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|14. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|15. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|19. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--|

|18. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
}}

=== Sešpadsmitdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|28|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = A2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = B2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = C1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = F2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 16:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = E1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = A3/B3/C3/D3/F3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;30. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = F1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = C2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = E2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = I2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;31. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = I1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = C3/D3/F3/G3/H3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;1. jūlijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = A1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = C3/E3/F3/H3/I3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = L1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = E3/H3/I3/J3/K3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = G1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = A3/E3/H3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;2. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = D1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = B3/E3/F3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = H1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = J2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;3. jūlijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = K2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = L2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;3. jūlijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = B1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = E3/F3/G3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = D2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = G2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;4. jūlijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = J1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = H2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 20:30 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;4. jūlijā, 04:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = K1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = D3/E3/I3/J3/L3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Astotdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|04|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|04|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;5. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|05|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|05|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;6. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|06|N}}
  | laiks     = 14:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|06|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;7. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|07|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|07|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Ceturtdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|09|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|10|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|11|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|11|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūlijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Pusfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|14|N}}
  | laiks     = 14:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|15|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Par 3. vietu ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|18|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Fināls ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|19|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}}

{{Futbols-aizmetnis}}
{{FIFA Pasaules kauss}}
{{Pasaules futbols}}

[[Kategorija:2026. gads sportā]]
[[Kategorija:FIFA Pasaules kauss|2026]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]]</text>
      <sha1>mzjjor14ruu48bq2yqtqj9wj1huvbf1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas Nacionālā teātra izrāžu saraksts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>399146</id>
    <revision>
      <id>4450279</id>
      <parentid>4449839</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T16:48:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* 1998. gadā */</comment>
      <origin>4450279</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="115815" sha1="0yq0f2nhoauvi4mfgn3w8imrg0rvg8v" xml:space="preserve">Sarakstā hronoloģiski apkopotas [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem.
{{TOClimit|2}}

== Padomju Latvijas Strādnieku teātris (1919) ==
* 1919.02.23. [[Leons Paegle]] &quot;Augšāmcelšanās&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1919.03.09. [[Andrejs Upīts]] &quot;Viens un daudzie&quot;. Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1919.03.14. Andrejs Upīts &quot;Balss un atbalss&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1919.03.28. Maksimiliāns Bethers &quot;Pirmie viļņi&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1919.04.11. Andrejs Upīts &quot;Saule un tvaiks&quot;. Rež. Ērihs Lauberts.
* 1919.04.18. Kārlis Freinbergs &quot;Tumsā un salā&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1919.05.02. [[Maksims Gorkijs]] &quot;Ienaidnieki&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1919.05.16. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] &quot;Pāri mūsu spēkiem&quot; (2. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.

== Latvijas Nacionālais teātris (1919—1940) ==

=== 1919. gadā ===
* 1919.11.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ugunī&quot;. Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1919.12.03. [[Rainis]] &quot;Daugava&quot;. Rež. [[Biruta Skujeniece]].
* 1919.12.06. Rainis &quot;[[Zelta zirgs]]&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1919.12.19. Bjernstjerne Bjernsons &quot;Pāri mūsu spēkiem&quot; (1. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1919.12.21. Bjernstjerne Bjernsons &quot;Pāri mūsu spēkiem&quot; (2. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1919.12.25. [[Anna Brigadere]] &quot;Sprīdītis&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1919.12.27. Bjernstjerne Bjernsons &quot;Kad jaunais vīns zied&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.

=== 1920. gadā ===
* 1920.01.06. [[Moriss Meterlinks]] &quot;Māsa Beatrise&quot;. Rež. [[Biruta Skujeniece]].
* 1920.01.17. Edvards Vulfs &quot;Svētki Skangalē&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1920.01.31. Endre Naģs &quot;Ministru prezidents&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1920.02.25. [[Jānis Akuraters]] &quot;Viesturs&quot;. Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1920.03.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] &quot;Kandida&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1920.03.17. [[Fallijs]] &quot;Selgā&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1920.04.14. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1920.04.28. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1920.05.15. [[Heinrihs Manns]] &quot;Legro kundze&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1920.06.15. Edvards Vulfs &quot;Rožainās dienas&quot;, Gabriela Zapoļska &quot;Kāzu priekšvakarā&quot;, [[Antons Čehovs]] &quot;Bildinājums&quot;. Rež. Dmitrijs Arbeņins.
* 1920.09.15. Rūdolfs Blaumanis &quot;Indrāni&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1920.09.21. [[Oskars Vailds]] &quot;Cik svarīgi būt nopietnam&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1920.09.29. Rihards Dēmels &quot;Cilvēku draugi&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1920.10.13. Edvards Vulfs &quot;Meli&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1920.11.10. [[Anna Brigadere]] “Ilga”. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1920.11.17. Rainis &quot;Jāzeps un viņa brāļi&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1920.12.03. Šarls van Lerbergs &quot;Pans&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1920.12.23. Jānis Akuraters &quot;Šis un Tas Itnekas&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.

=== 1921. gadā ===
* 1921.01.12. Antons Vildganss &quot;Nabadzība&quot;. Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1921.01.26. Klitija &quot;Sulamīte&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1921.02.18. [[Anna Brigadere]] &quot;Pie latviešu miljonāra&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1921.03.05. Rūdolfs Lotārs &quot;Karalis Harlekīns&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1921.03.17. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1921.03.23. [[Henriks Ibsens]] &quot;Troņa tīkotāji&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1921.04.28. [[Augusts Saulietis]] &quot;Pret ziemeļiem&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1921.05.06. [[Rainis]] &quot;Krauklītis&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1921.05.25. Artūrs Kustā Jerviluoms &quot;Ziemeļnieki&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1921.09.16. Augusts Kicbergs &quot;Elks&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1921.09.21. Voldemārs Dambergs &quot;Ziedu viesulī&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1921.10.05. Erkols Luidži Morselli &quot;Glauks&quot;. Rež. Kristaps Linde.
* 1921.10.12. [[Jānis Poruks]] &quot;Hernhūtieši&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1921.10.19. Edvards Vulfs &quot;Sensācija&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1921.11.23. Rainis &quot;Spēlēju, dancoju&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1921.12.14. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Karalis Līrs]]&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1921.12.20. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] &quot;Viena diena&quot; un &quot;Dzīvas un nedzīvas puķes&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1921.12.27. Kārlis Freinbergs &quot;Tumsā un salā&quot;. Rež. Fricis Rode.

=== 1922. gadā ===
* 1922.01.15. [[Moljērs]] &quot;Tartifs&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1922.01.15. Moljērs &quot;Skapēna nedarbi&quot;. Rež. [[Ernests Feldmanis]].
* 1922.01.23. [[Anna Brigadere]] &quot;Ausmā&quot;. Rež. Kristaps Linde.
* 1922.02.15. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro &quot;Grāfs de Rizors&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1922.02.25. Pjērs de Bomaršē &quot;Figaro kāzas jeb Trakā diena&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1922.03.15. [[Brāļi Kaudzītes]] &quot;[[Mērnieku laiki|Mērnieku laiki Slātavā]]&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1922.04.05. [[Augusts Saulietis]] &quot;Līgo!&quot;. Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1922.04.19. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Vindzoras jautrās sievas&quot; (&quot;Jautrās vindzorietes&quot;). Rež. Kristaps Linde.
* 1922.04.24. [[Jānis Akuraters]] &quot;Lāča bērni&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1922.05.10. [[Oskars Vailds]] &quot;Padovas hercogiene&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1922.05.17. Nino Berīni &quot;Zaimotājs&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1922.05.22. [[Gerharts Hauptmanis]] &quot;Vientuļi cilvēki&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1922.05.30. [[Augusts Deglavs]] &quot;Vienpadsmitā stunda&quot;. Rež. Kristaps Linde.
* 1922.09.02. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Kas tie tādi, kas dziedāja&quot;. Rež. Kristaps Linde.
* 1922.09.14. [[Sofokls]] &quot;Ķēniņš Edips&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1922.09.20. Karls Šternheims &quot;Kandidāts&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1922.10.04. Emīlija Prūsa &quot;Gaisa dārzi&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1922.10.18. Gabriels Landsbergs-Žemkalnis &quot;Blinda&quot; (&quot;Pasaules līdzinātājs&quot;). Rež. Kristaps Linde.
* 1922.11.15. Anna Brigadere &quot;Maija un Paija&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1922.11.24. [[Aspazija]] &quot;Vaidelote&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1922.11.27. [[Nikolajs Gogolis]] &quot;[[Revidents (luga)|Revidents]]&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1922.12.12. Arvīds Jernefelts &quot;Titus, Jeruzalemes izpostītājs&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1922.12.29. [[Andrejs Upīts]] &quot;Peldētāja Zuzanna&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.

=== 1923. gadā ===
* 1923.01.02. Pēteris Ērmanis &quot;Brakos&quot;. Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1923.01.12. [[Gerharts Hauptmanis]] &quot;Roze Bernda&quot;. Rež. [[Ernests Feldmanis]].
* 1923.01.24. [[Jānis Akuraters]] &quot;Pieci vēji&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1923.02.15. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Hamlets]]&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1923.02.28. [[Alfrēds Andersons|Andrass]] &quot;Ķēniņš Dāvids&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1923.03.07. Haralds Eldgasts &quot;Agarta&quot;. Rež. Kristaps Linde.
* 1923.03.16. Hermanis Heijermanss &quot;Ķēžu locekļi&quot;. Rež. Teodors Podnieks.
* 1923.04.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Trīnes grēki&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1923.04.18. Voldemārs Dambergs &quot;Mēs viņus gūstīsim!&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1923.04.23. Jānis Lejiņš &quot;Pie dzimtenes krusta&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1923.04.30. [[Kārlis Jēkabsons]] &quot;Sirdsapziņa&quot;. Rež. Kristaps Linde.
* 1923.05.12. [[Aleksis Kivi]] &quot;Kāzu brauciens&quot; (&quot;Ciema kurpnieki&quot;). Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1923.06.17. Gustavs Vids &quot;Augstākā matemātika&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1923.09.01. [[Aspazija]] &quot;Aspazija&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1923.09.05. Sidnejs Gariks &quot;Atzīšanās&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1923.09.15. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Mīla un viltus&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1923.09.26. Juris Kosa &quot;Ceļi un dūkstis&quot;. Rež. Kristaps Linde.
* 1923.10.10. Džeimss Metjū Berijs &quot;Brīnišķīgais Kreitons&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1923.10.24. [[Augusts Saulietis]] &quot;Sirdskaite&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1923.10.31. Ferencs Molnārs &quot;Lilioms&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1923.11.18. [[Rainis]] &quot;Daugava&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1923.12.05. [[Andrejs Upīts]] &quot;Laimes lācis&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1923.12.25. Rainis &quot;Mušu ķēniņš&quot;. Rež. Fricis Rode.

=== 1924. gadā ===
* 1924.01.12. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] &quot;Zvēru dīdītājs&quot;. Rež. Kristaps Linde.
* 1924.01.21. [[Anna Brigadere]] &quot;Raudupiete&quot;. Rež. [[Ernests Feldmanis]].
* 1924.01.30. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] &quot;Fausts&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1924.02.18. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Ziemas pasaciņa&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1924.03.05. Anna Brigadere &quot;Hetēras mantojums&quot;. Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1924.03.17. [[Džordžs Bernards Šovs]] &quot;Pigmalions&quot;. Rež. Kristaps Linde.
* 1924.03.31. [[Oskars Vailds]] &quot;Lēdijas Vindermīres vēdeklis&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1924.04.09. [[Ansis Gulbis]] &quot;Kaspars un Biruta&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1924.04.17. [[Džordžs Gordons Bairons|Džordžs Bairons]] &quot;Kains&quot;. Rež. Kristaps Linde.
* 1924.04.20. [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] &quot;Arājdēls&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1924.05.03. Hanss Millers &quot;Kaislība&quot;. Rež. Lilija Štengele.
* 1924.05.05. Jānis Lejiņš &quot;Nebrauc tik dikti&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1924.05.12. Zeltmatis &quot;Indulis&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1924.05.26. Gabriels Dregeli &quot;Labi pašūta fraka&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1924.05.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;No saldenās pudeles&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1924.08.31. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Visi mani radi raud&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1924.09.02. Rūdolfs Blaumanis &quot;Potivāra nams&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1924.09.12. [[Jānis Akuraters]] &quot;Tautas darbinieki&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1924.09.25. [[Aspazija]] &quot;Ragana&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1924.10.17. [[Augusts Strindbergs]] &quot;Reibonis&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1924.10.20. Roberts Valters &quot;Tornī&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1924.10.29. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Prāta cilvēki&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1924.11.12. Ļevs Luncs &quot;Ārpus likuma&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1924.12.06. Ludvigs Holbergs &quot;[[Žūpu Bērtulis]]&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1924.12.19. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] &quot;Kamēliju dāma&quot;. Rež. Fricis Rode.

=== 1925. gadā ===
* 1925.01.30. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Jūlijs Cēzars&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1925.02.02. Viljams Šekspīrs &quot;Spītnieces precības&quot; (&quot;Spītnieces savaldīšana&quot;). Rež. [[Ernests Feldmanis]].
* 1925.02.20. [[Anna Brigadere]] &quot;Sievu kari ar Belcebulu&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1925.03.03. Etjēns Reijs &quot;Skaistas sievietes&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1925.03.16. [[Leonīds Andrejevs]] &quot;Tas, kuru pliķē&quot;. Rež. [[Jānis Osis]].
* 1925.04.08. Anrī Bernšteins &quot;Zaglis&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1925.04.24. [[Džordžs Bernards Šovs]] &quot;Svētā Žanna&quot;. Rež. Kristaps Linde.
* 1925.05.19. [[Džeroms K. Džeroms]] &quot;Miss Hobsa&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1925.09.02. [[Frīdrihs Hebels]] &quot;Judīte&quot;. Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1925.09.16. [[Augusts Saulietis]] &quot;Inteliģenti&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1925.09.23. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē &quot;Adriēna Lekuvrēra&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1925.10.07. [[Andrejs Upīts]] &quot;Atraitnes vīrs&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1925.10.21. [[Luidži Pirandello]] &quot;Sešas personas meklē autoru&quot; (&quot;[[Seši tēli meklē autoru]]&quot;). Rež. Ernests Feldmanis.
* 1925.10.26. [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]], Pāvels Ščogoļeva &quot;Carienes sazvērestība&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1925.11.04. Jēkabs Zeibolts &quot;Mājas naids&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1925.11.11. Viljams Šekspīrs &quot;Maldu komēdija&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1925.11.18. [[Aspazija]] &quot;Boass un Rute&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1925.12.02. [[Augusts Strindbergs]] &quot;Samums&quot;, [[Romēns Rolāns]] &quot;Mīlas un nāves spēle&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1925.12.09. Augusts Strindbergs &quot;Līgava ar kroni&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1925.12.25. [[Marks Tvens]] &quot;Princis un ubaga zēns&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.

=== 1926. gadā ===
* 1926.01.09. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Diplomāti&quot;. Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1926.01.20. [[Anna Brigadere]] &quot;Lielais loms&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1926.01.25. [[Žils Romēns]] &quot;Doktors Knoks jeb Medicīnas triumfs&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1926.02.06. [[Džordžs Bernards Šovs]] &quot;Sievietes vara&quot; (&quot;Kapteiņa Brasbaunda atgriešanās&quot;). Rež. [[Ernests Feldmanis]].
* 1926.02.18. [[Georgs Kaizers]] &quot;Grāfienes Lavaletas ziedojums&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1926.02.23. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] &quot;Masku deja&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1926.03.06. [[Ansis Gulbis]] &quot;Ērika Jonase&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1926.03.13. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] &quot;Jo pliks, jo traks&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1926.03.18. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro &quot;Madame Sans-Gene&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1926.03.26. Voldemārs Dambergs &quot;Neticīgā Kolombīne&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1926.04.09. [[Žans Rasins]] &quot;Fedra&quot;, [[Alfreds de Misē]] &quot;Mariannas untumi&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1926.04.23. [[Viktors Eglītis]] &quot;Ministra sievas&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1926.04.29. Armāns de Kaijavē, Robērs de Flērs &quot;Vecmāmuļa&quot; (&quot;Iekarotā laime&quot;). Rež. Ernests Feldmanis.
* 1926.05.11. Aleksandrs Bisons &quot;Nezināmā&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1926.05.17. Gabriela Zapoļska &quot;Traģiskie muļķi&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1926.05.19. Karlo Goldoni &quot;Melis&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1926.09.01. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Vētra&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1926.09.15. Menherts Lengjels &quot;Nakts serenāde&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1926.09.29. [[Augusts Saulietis]] &quot;Nepilnīgais&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1926.10.06. Jurijs Jurjins &quot;Varonis aiz pārpratuma&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1926.10.20. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] &quot;Glāze ūdens&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1926.11.03. Anna Brigadere &quot;Dievišķā seja&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1926.11.17. [[Oskars Vailds]] &quot;Ideāls vīrs&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1926.11.25. Ļevs Urvancevs &quot;Vera Mirceva&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1926.11.27. Lindulis &quot;Gaigalu dzimta&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1926.12.08. [[Andrejs Upīts]] &quot;Kaijas lidojums&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1926.12.18. Jēkabs Rozentāls-Krūmiņš &quot;Sarkanais kungs&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks, otrais rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].

=== 1927. gadā ===
* 1927.01.12. [[Jānis Akuraters]] &quot;Apvienosimies&quot;. Rež. [[Ernests Feldmanis]].
* 1927.02.02. Kārlis Ieviņš &quot;Putras Dauķa precības&quot;. Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1927.02.19. [[Anna Brigadere]] &quot;Lolitas brīnumputns&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1927.03.05. Andrē de Lords, Pjērs Šēns &quot;Mans mācītājs pie bagātiem&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1927.03.11. [[Ansis Gulbis]] &quot;Avantūriste&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1927.03.26. [[Gerharts Hauptmanis]] &quot;Doroteja Angermane&quot;. Rež. Ivans Šmits.
* 1927.04.06. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Sapnis vasaras naktī]]&quot;. Rež. Ivans Šmits.
* 1927.04.20. Edvards Vulfs &quot;Pasaka par nāvi&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1927.04.26. Ēvalds Šķipsna &quot;Ciānas bērni&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1927.05.06. [[Lope de Vega]] &quot;Fuente Ovehuna&quot; (&quot;Avju avots&quot;). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1927.05.14. [[Brāļi Kaudzītes]], [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] &quot;Viltus mērnieki Čangalē&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1927.05.20. Pāvils Gruzna &quot;Vecpuišu nodoklis&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1927.09.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;No saldenās pudeles&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1927.09.07. Pols Gavo &quot;Šokolādes princese&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1927.09.14. [[Jēkabs Janševskis]] &quot;Precību viesulis&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1927.09.24. Pjērs Bertons, Šarls Simons &quot;Zazā&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1927.10.05. [[Džordžs Bernards Šovs]] &quot;Sātana apustulis&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1927.10.18. [[Elīna Zālīte]] &quot;Bīstamais vecums&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1927.10.26. Edgars Volless &quot;Kurš ir vilkatis?&quot;. Rež. Jānis Zariņš.
* 1927.11.12. [[Alfreds de Misē]] &quot;Mariannas untumi&quot; un &quot;Venēciešu nakts&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1927.11.19. Ferencs Molnārs &quot;Spēle pilī&quot;. Rež. Ivans Šmits.
* 1927.11.26. Edmons Rostāns &quot;Ērglēns&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1927.12.10. [[Andrejs Upīts]] &quot;Vesela miesa&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1927.12.16. Viljams Šekspīrs &quot;[[Makbets]]&quot;. Rež. Ivans Šmits.

=== 1928. gadā ===
* 1928.01.11. Ludvigs Fulda &quot;Ēzeļa ēna&quot;. Rež. [[Ernests Feldmanis]].
* 1928.01.18. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Sieviete ar sešiem prātiem&quot;. Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1928.02.08. [[Anna Brigadere]] &quot;Izredzētais&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1928.02.15. [[Rainis]] &quot;Ilja Muromietis&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1928.02.24. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] &quot;Atjautīgā sieviete&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1928.03.07. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Lielpils pagasta vecākie&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1928.03.16. [[Moriss Meterlinks]] &quot;Baltais tēls&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1928.03.31. [[Aspazija]] &quot;Zalša līgava&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1928.04.06. [[Miķelis Valters]] &quot;Kristus atriebšanās&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1928.04.20. [[Henriks Ibsens]] &quot;Sabiedrības pīlāri&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1928.04.27. Kārlis Ieviņš &quot;Māte un meitas&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1928.05.04. Jānis Vainovskis &quot;Dzīvie miljoni&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1928.05.11. Anrī Meijaks, Luijs Alevī &quot;Arvien trakāk&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1928.09.01. Rainis &quot;Rīgas ragana&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1928.09.07. Bella Šēne &quot;Mīlas rotaļa&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1928.09.18. Bajards Veijers &quot;Mērijas Duganes prāva&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1928.09.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ugunī&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1928.10.12. Karels Šeinpflugs &quot;Otrā jaunība&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1928.10.24. Anrī Bataijs &quot;Kailā&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1928.11.02. [[Jēkabs Janševskis]] &quot;Pirmā nakts&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1928.11.10. Stefans Kšivoševskis &quot;Velns un krodziniece&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1928.11.23. [[Jānis Akuraters]] &quot;Priecīgais saimnieks&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1928.11.26. [[Aleksandrs Ostrovskis]], Nikolajs Solovjovs &quot;Belugina precības&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1928.12.05. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] &quot;Mīlas teika&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1928.12.19. Rainis &quot;Suns un kaķe&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.

=== 1929. gadā ===
* 1929.01.09. [[Georgs Kaizers]] &quot;Prezidents&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1929.01.18. [[Moljērs]] &quot;Dons Žuans jeb Akmens dzīres&quot;. Rež. [[Ernests Feldmanis]].
* 1929.01.25. Tūrs Hedbergs &quot;Juhans Ulfšjerns&quot;. Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1929.02.06. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Cilvēki, kas bēg paši no sevis&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1929.02.12. Ernests Vajda &quot;Viņi šķiras&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1929.02.25. Roberts Mišs &quot;Kaisles untums&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1929.02.27. [[Anna Brigadere]] &quot;Ceļa jūtīs&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1929.03.04. Ilja Surgučovs &quot;Rudens vijoles&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1929.03.09. [[Pedro Kalderons de la Barka]] &quot;Dzīve—sapnis&quot;, [[Migels de Servantess]] &quot;Divi pļāpas&quot;. Rež. Nikolajs fon Drīzens.
* 1929.03.20. Ferencs Molnārs &quot;Melnais briljants&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1929.03.29. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] &quot;Gulbju dziesma&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1929.04.17. [[Henriks Ibsens]] &quot;Heda Gablere&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1929.04.20. Minna Dišlere &quot;Ozolnieka meita&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1929.05.07. Ladislavs Fodors &quot;Plika kā baznīcas žurka&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1929.05.11. Frederiks Dalgrēns &quot;Vermlandieši&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1929.08.31. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Dots pret dotu&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1929.09.11. [[Džeroms K. Džeroms]] &quot;Fannija&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1929.09.18. Františeks Langers &quot;Kamielis caur adatas aci&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1929.10.02. Anna Brigadere &quot;Kad sievas spēkojas&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1929.10.09. Henriks Ibsens &quot;Meža pīle&quot;. Rež. Fjodors Komisarževskis.
* 1929.10.23. Ferencs Molnārs &quot;Olimpija&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1929.11.02. Agards Zendrups &quot;Kas vainīgs?&quot;. Rež. Jānis Zariņš.
* 1929.11.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ļaunais gars&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1929.11.22. Roberts Šerifs &quot;Ceļa galā&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1929.12.06. Ludvigs Hiršfelds &quot;Sieviete, ko katrs meklē&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1929.12.18. Anna Brigadere &quot;Sprīdītis&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1929.12.31. [[Lūcija Zamaiča]] &quot;Ķipara brīnišķīgās dēkas&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.

=== 1930. gadā ===
* 1930.01.08. [[Augusts Saulietis]] &quot;Audžu bērni&quot;. Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1930.01.14. [[Šolems Aleihems]] &quot;Lielais vinnests&quot; (&quot;200 000&quot;). Rež. Marks Rubins.
* 1930.01.25. [[Hermanis Bārs]] &quot;Skatuves zvaigzne&quot;. Rež. [[Ernests Feldmanis]].
* 1930.02.12. [[Lope de Vega]] &quot;Seviljas zvaigzne&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1930.02.19. Ježi Šaņavskis &quot;Advokāts un rozes&quot;. Rež. Aleksandrs Zelverovičs.
* 1930.02.27. Valters Ilge &quot;Grāfiene Dibarī&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1930.03.08. [[Andrejs Upīts]] &quot;Žanna d’Arka&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1930.03.19. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Jauneklis ar sapņainām acīm&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1930.03.26. Minna Dišlere &quot;Iegātnis&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1930.04.04. Luijs Verneijs &quot;Tālrunis zvana&quot; (&quot;Lambertjē kungs&quot;). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1930.04.15. Austra Ozoliņa-Krauze &quot;Katrīna&quot;. Rež. Jānis Zariņš.
* 1930.04.26. [[Frīdrihs Hebels]] &quot;Marija Madaļa&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1930.05.07. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Pie sloku ezera&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1930.05.21. Irma Brača &quot;Velni&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1930.08.31. Augusts Saulietis &quot;Ķēniņš Zauls&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1930.09.10. Ladislavs Fodors &quot;Pildspalva&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1930.09.24. Hugo Raudseps &quot;Mikumerdi&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1930.10.10. [[Anna Brigadere]] &quot;Šuvējas sapnis&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1930.10.22. Pauls Aldre &quot;Līdumnieki&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1930.10.29. Pauls Franks &quot;Pirmās šķiras viesnīca&quot;. Rež. Jānis Zariņš.
* 1930.11.03. Hermanis Heijermanss &quot;Septītais bauslis&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1930.11.14. [[Jānis Akuraters]] &quot;Mīlestības zeme&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1930.11.21. Hermanis Bārs &quot;Žozefīne&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1930.11.24. Puriņu Klāvs &quot;Zviedris&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1930.12.10. Ksenija Rudzīte &quot;Maliena&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1930.12.16. Jūlijs Pētersons &quot;Tagad pasaulei jāpārveidojas&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1930.12.31. Ferencs Molnārs &quot;Labais eņģelis&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.

=== 1931. gadā ===
* 1931.01.14. Pjērs Sabatjē, Viktors de la Fortels &quot;Kaislību ugunīs&quot;. Rež. [[Ernests Feldmanis]].
* 1931.01.31. [[Jānis Veselis]] &quot;Jumis&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1931.02.11. Hjalmars Bergmanis &quot;Mazpilsētas tirāns&quot; (&quot;Markurels&quot;). Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1931.02.26. Ferdinands Brukners &quot;Anglijas Elizabete&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1931.03.06. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Taupības kurators&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1931.03.18. Frederiks Lonsdāls &quot;Vai mēs visi neesam tādi?&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1931.03.27. Pauls Franks, Ludvigs Hiršfelds &quot;Veikals ar Ameriku&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1931.04.02. Voldemārs Zonbergs &quot;Kurzemes lielais hercogs&quot;. Rež. Jānis Zariņš.
* 1931.04.17. Žans Sarmāns &quot;Madelona&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1931.04.29. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] &quot;Tu—brīnišķā!&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1931.05.06. Petrs Vaičūns &quot;Veltas pūles&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1931.05.25. Zigfrīds Geijers &quot;Mainītās lomās&quot;. Rež. Jānis Zariņš.
* 1931.08.30. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Kas tie tādi, kas dziedāja&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1931.09.10. Pols Armāns, Marsels Žerbidons &quot;Irēnas mīlestība&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1931.09.23. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Nafta&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1931.09.30. [[Kārlis Cukmaiers|Karls Cukmeijers]] &quot;Kepenikas kapteinis&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1931.10.14. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Pieklīdušais kaķēns&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1931.10.21. Makss Neals, Makss Ferners &quot;Nogurušais Teodors&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1931.11.16. Bella Šēne &quot;Kad sirdis sāk kvēlot&quot;. Rež. Jānis Zariņš.
* 1931.11.18. [[Anna Brigadere]] &quot;Pastari&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1931.11.27. Francis Hedbergs &quot;Kāzas Ulvosā&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1931.12.09. Kārlis Gandrups &quot;Trīs blēži&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1931.12.20. Karls Brikners &quot;Sarkangalvīte&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1931.12.25. [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] &quot;Antiņa galms&quot;. Rež. Jānis Zariņš.
* 1931.12.31. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Melnā primadonna&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.

=== 1932. gadā ===
* 1932.01.08. Neils Grants &quot;Sieviešu politika&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1932.01.18. [[Anna Brigadere]] &quot;Ilga&quot;. Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1932.01.23. Jēkabs Lošvics &quot;Šahs vai rulete&quot;. Rež. [[Ernests Feldmanis]].
* 1932.02.03. [[Jānis Akuraters]] &quot;Amora talons&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1932.02.16. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] &quot;Zemes spēks&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1932.03.02. Aleksandrs Lestjāns, Jene Vašari &quot;Zaķis&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1932.03.10. [[Augusts Strindbergs]] &quot;Ēriks XIV&quot;. Rež. [[Mihails Čehovs]].
* 1932.03.18. [[Valdis Grēviņš]] &quot;Gaisa grābekļi&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1932.04.06. [[Gerharts Hauptmanis]] &quot;Pirms saules rieta&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1932.04.13. Moriss Henekens, E. Vēbers &quot;Monmartras lilija&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1932.04.23. [[Aleksejs Tolstojs (1817—1875)|Aleksejs Tolstojs]] &quot;Jāņa Briesmīgā nāve&quot;. Rež. Mihails Čehovs, Viktors Gromovs.
* 1932.05.05. Minna Dišlere &quot;Traks laiks&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1932.05.20. Teuvo Pakkala &quot;Koku pludinātāji&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1932.06.01. Īdens Filpotss &quot;Cik grūti tikt pie sievas&quot;. Rež. Jānis Zariņš.
* 1932.09.01. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Seši mazi bundzinieki&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1932.09.07. Edvīns Berks &quot;Tas, ko sauc par mīlestību&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1932.09.24. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Sievietes sirds labirints&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1932.10.05. [[Ivans Turgeņevs]] &quot;Muižnieku ligzda&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1932.10.15. Ladislavs Bušs-Fekete, Aleksandrs Gots &quot;Fērika viesojas&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1932.10.21. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Hamlets]]&quot;. Rež. Mihails Čehovs, Viktors Gromovs.
* 1932.11.09. Voldemārs Zonbergs &quot;Mākslīgais zīds&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1932.11.11. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] &quot;Latvju leģenda&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1932.11.18. Anna Brigadere &quot;Karaliene Jāna&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1932.12.07. Ludvigs Hiršfelds, Rūdolfs Esterreihers &quot;Ārzemju ceļojums&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1932.12.15. Maits Metsanurks &quot;Uz zaļa zara&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1932.12.21. Anna Brigadere &quot;Maija un Paija&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1932.12.31. Pāvils Gruzna &quot;Zemes rūķu kolektīvs&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.

=== 1933. gadā ===
* 1933.01.14. [[Jānis Grīns]] &quot;Kaļostro Jelgavā&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1933.01.28. Ludvigs Hiršfelds &quot;Zviedru sērkociņš&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1933.02.03. [[Jēkabs Janševskis]] &quot;Laimes bērns&quot;. Rež. [[Ernests Feldmanis]].
* 1933.02.06. Aleksandrs Kosorotovs &quot;Mīlas sapnis&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1933.02.15. Ferencs Molnārs &quot;Pāvilielas zēni&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1933.02.22. Ludvigs Holbergs &quot;[[Žūpu Bērtulis]]&quot; (&quot;Kalna Jepe&quot;). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1933.03.03. Elvīra Kociņa &quot;Lidotājs&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1933.03.06. [[Augusts Saulietis]] &quot;Līgo!&quot;. Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1933.03.17. [[Viktorjēns Sardū]] &quot;Fedora&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1933.03.25. [[Ansis Gulbis]] &quot;Skolmeistari&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1933.04.12. Karlo Goldoni &quot;Spēļu ellīte&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1933.04.25. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] &quot;Stella&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1933.04.30. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Zelta zeme&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1933.04.30. Jānis Janka &quot;Mistera Maija starts un finišs&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1933.04.30. Mārtiņš Gailis &quot;Mistera Maija starpspēles&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1933.05.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] &quot;Pārāk patiesi, lai būtu skaisti&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1933.05.20. Ladislavs Fodors &quot;Dr. Jūlija Šabo&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1933.09.01. [[Aspazija]] &quot;Velna nauda&quot;. Rež. [[Jānis Muncis]].
* 1933.09.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Sestdienas vakars&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1933.09.04. Rūdolfs Blaumanis &quot;Zelta kupris&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1933.09.04. Rūdolfs Blaumanis &quot;Pēc pirmā mītiņa&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1933.09.17. Ludvigs Fulda &quot;Dvīņu māsas&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1933.09.27. Stefans Kedržinskis &quot;Rītdienas laime&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1933.10.18. Hugo Raudseps &quot;Salonā un krātiņā&quot;. Rež. [[Jānis Osis]].
* 1933.10.28. [[Jānis Akuraters]] &quot;Vadātājs&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1933.11.06. Ferencs Molnārs &quot;Velns&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1933.11.10. Barijs Konnors &quot;Nav vērts raudāt&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1933.11.18. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] &quot;Negudrā Ģertrūde&quot;. Rež. Jānis Osis.
* 1933.11.29. [[Alfrēds Andersons]] &quot;Baltezeru dzimtas asinis&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1933.12.08. Eduards Vilde &quot;Laimes pūķis&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1933.12.21. [[Moriss Meterlinks]] &quot;Zilais putns&quot;. Rež. Jānis Muncis.
* 1933.12.31. Edvards Knoblauhs &quot;Fauns&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.

=== 1934. gadā ===
* 1934.01.06. Augusts Laiviņš &quot;Zvaigžņu pulki&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1934.01.21. Voldemārs Zonbergs &quot;Zēns ar suni&quot;. Rež. Alfrēds Alksnis.
* 1934.01.24. [[Marija Leiko]], Austra Ozoliņa-Krauze &quot;Marija Vaļevska&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1934.02.14. [[Viktors Eglītis]] &quot;Nesaraujamās saites&quot;. Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1934.02.28. Luidži Kamoleti &quot;Māsa Terēze&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1934.03.10. [[Vilis Lācis]] &quot;Zvejnieka dēls&quot; (Pirmā daļa). Rež. Alfrēds Alksnis.
* 1934.03.28. Jānis Lejiņš &quot;Saulei līdzi&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1934.04.20. [[Henriks Ibsens]] &quot;Jaunatnes savienība&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1934.04.30. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] &quot;Žagatu ligzdā&quot;. Rež. [[Jānis Osis]].
* 1934.05.18. [[Roberts Kroders]] &quot;Princis vai šoferis&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1934.09.01. [[Doku Atis]] &quot;Krišus Laksts&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1934.09.14. Renē Fošuā &quot;Urzulas gleznas&quot;. Rež. Jānis Osis.
* 1934.10.01. [[Anna Brigadere]] &quot;Lielais loms&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1934.10.13. Edmons Rostāns &quot;Sirano de Beržeraks&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1934.10.30. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Mīlas karuselis&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1934.11.07. Sidnejs Kingslejs &quot;Cilvēki baltās drānās&quot;. Rež. Jānis Zariņš.
* 1934.11.17. [[Aleksandrs Grīns]], Voldemārs Zonbergs &quot;Dvēseļu putenis&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1934.11.30. Kārlis Zariņš &quot;Randenes Barbara&quot;. Rež. Jānis Osis.
* 1934.12.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Trīnes grēki&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1934.12.23. Sofija Čurļoniene-Kimantaite &quot;Septiņi brāļi&quot;. Rež. Alfrēds Alksnis.

=== 1935. gadā ===
* 1935.01.16. [[Jānis Akuraters]] &quot;Vecie un jaunie&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1935.01.31. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] &quot;Kīns&quot;. Rež. Jānis Zariņš.
* 1935.02.11. [[Elīna Zālīte]] &quot;Svešas asinis&quot;. Rež. Jānis Zariņš.
* 1935.02.28. Emīlija Prūsa &quot;Godīguma pārbaude&quot;. Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1935.03.16. Gabriels d’Anuncio &quot;Frančeska da Rimini&quot;. Rež. Jānis Zariņš.
* 1935.03.30. [[Vilis Lācis]] &quot;Zvejnieka dēls&quot; (Otrā daļa). Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1935.04.08. Edvards Vulfs &quot;Svētki Skangalē&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1935.04.17. [[Moriss Meterlinks]] &quot;Marija Madaļa&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1935.05.14. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] &quot;Lielā liesma&quot;. Rež. [[Jānis Osis]].
* 1935.07.25. Agapētuss &quot;Labi vārīts&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1935.08.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1935.09.11. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1935.09.29. Vilis Lācis &quot;Senču aicinājums&quot;. Rež. Alfrēds Alksnis.
* 1935.10.05. Aloja un Vilens Mrštikovi &quot;Mariša&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1935.10.18. Ježi Šaņavskis &quot;Tilts&quot;. Rež. Jānis Osis.
* 1935.11.01. [[Kārlis Jēkabsons]] &quot;Draudāru vedekla&quot;. Rež. Alfrēds Alksnis.
* 1935.11.17. Jānis Akuraters &quot;Kronvalds&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1935.11.28. Žans Ogists Rišpēns &quot;Dzīvība vai nāve&quot;. Rež. Jānis Osis.
* 1935.12.13. Zeiboltu Jēkabs &quot;Dullais barons Bunduls&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1935.12.23. E. Hermanis &quot;Runcis zābakos&quot;. Rež. Alfrēds Alksnis.

=== 1936. gadā ===
* 1936.01.11. Lajošs Zilahi &quot;Viņas pēdējā loma&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1936.01.29. [[Līgotņu Jēkabs]] &quot;Bierantos&quot;. Rež. [[Jānis Osis]].
* 1936.02.21. Voldemārs Zonbergs &quot;Ziedošais jaunības laiks&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1936.02.27. [[Augusts Saulietis]] &quot;Jēkabs Saltups&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1936.03.11. [[Henriks Ibsens]] &quot;Juns Gabriels Borkmans&quot;. Rež. Jānis Osis.
* 1936.03.25. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Mežs&quot;. Rež. [[Teodors Lācis]].
* 1936.04.17. [[Anna Brigadere]] &quot;Pie latviešu miljonāra&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1936.04.22. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Plaisas parketā&quot;. Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1936.04.30. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē &quot;Dāmu karš&quot;. Rež. Alfrēds Alksnis.
* 1936.05.04. Menherts Lengjels &quot;Nakts serenāde&quot;. Rež. Lilija Štengele.
* 1936.09.01. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1936.09.12. Ernests Andaijs, Ludvigs Balints &quot;Marija Baškirceva&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1936.09.23. [[Pāvils Rozītis]] &quot;Valmieras puikas&quot;. Rež. Alfrēds Alksnis.
* 1936.10.16. [[Vilis Lācis]] &quot;Kristaps Kaugurs&quot;. Rež. Jānis Osis.
* 1936.10.29. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Vindzoras jautrās sievas&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1936.11.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;No saldenās pudeles&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1936.12.02. Ādolfs Enerī, Kormons &quot;Aklā māsa&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1936.12.23. [[Aleksandrs Grīns]] &quot;Jānītis debesīs&quot;. Rež. Alfrēds Alksnis.
* 1936.12.31. Džons Sesils Holms, Džordžs Ebts &quot;Trīs vīri un zirgs&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.

=== 1937. gadā ===
* 1937.01.13. Františeks Langers &quot;Jātnieku izlūki&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1937.01.29. Jene Heltaji &quot;Mēmais bruņinieks&quot;. Rež. Alfrēds Alksnis.
* 1937.02.06. [[Līgotņu Jēkabs]] &quot;Skolotāja meita&quot;. Rež. [[Jānis Osis]].
* 1937.02.15. Šofija Čurļoniene-Kimantaite &quot;Ausmas dēli&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1937.02.24. Oto Bīlens &quot;Mazā tiesa&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1937.03.04. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Burvju atslēga&quot;. Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1937.03.21. Voldemārs Zonbergs &quot;Jauno siržu tilts&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1937.04.09. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Daudz trokšņa par neko&quot; (&quot;Liela brēka, maza vilna&quot;). Rež. Jānis Lejiņš.
* 1937.04.27. [[Anna Brigadere]] &quot;Kvēlošā lokā&quot;. Rež. Jānis Osis.
* 1937.05.27. [[Jānis Akuraters]] &quot;Lāča bērni&quot;. Rež. Alfrēds Alksnis.
* 1937.09.01. [[Aspazija]] &quot;Vaidelote&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1937.09.08. Marija Jotuni &quot;Ādama riba&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1937.09.22. Līgotņu Jēkabs &quot;Mēs vai viņi&quot;. Rež. Jānis Osis.
* 1937.10.01. [[Henriks Ibsens]] &quot;Helgelandes varoņi&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1937.10.20. [[Oskars Vailds]] &quot;Nenozīmīgā sieviete&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1937.11.03. Aime un Ferencs Stjuarti &quot;Meitene Irēne&quot;. Rež. [[Jurijs Jurovskis]].
* 1937.11.10. Ladislavs Fodors &quot;Plika kā baznīcas žurka&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1937.11.17. Zeiboltu Jēkabs &quot;Trīs soļi uz laimi&quot;. Rež. Jānis Osis.
* 1937.11.18. Vilis Cedriņš &quot;Pirmā pusnaktī&quot;. Rež. Jānis Osis.
* 1937.12.14. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Lībiešu asinis&quot; (&quot;Kolka&quot;). Rež. Alfrēds Alksnis.
* 1937.12.22. [[Marks Tvens]] &quot;Toma Sojera dēkas&quot;. Rež. Konrāds Kvēps.

=== 1938. gadā ===
* 1938.01.14. [[Hermanis Bārs]] &quot;Koncerts&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1938.02.02. [[Aleksandrs Grīns]] &quot;Kalēja līgava&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1938.02.17. [[Selma Lāgerlēva]] &quot;Annemarija&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1938.03.04. Voldemārs Zonbergs &quot;Kungs pie vārtiem&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1938.03.07. Ferencs Molnārs &quot;Gvardijas virsnieks&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1938.04.01. [[Elīna Zālīte]] &quot;Mūžīgi vīrišķais&quot;. Rež. [[Jānis Osis]].
* 1938.04.12. Hugo Raudseps &quot;Rožainās brilles&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1938.04.26. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Luīze Millere&quot; (&quot;Mīla un viltus&quot;). Rež. [[Jurijs Jurovskis]].
* 1938.05.07. [[Eriks Ādamsons]] &quot;Mālu Ansis&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1938.05.21. Viktors Vārzics &quot;Francisko Goija — ģēnijs bez tautas&quot;. Rež. [[Osvalds Uršteins]].
* 1938.09.10. [[Rainis]] &quot;Indulis un Ārija&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1938.09.27. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro &quot;Drošā kundze&quot; (&quot;Madame Sans-Gene&quot;). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1938.10.14. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] &quot;Bankrots&quot;. Rež. Jurijs Jurovskis.
* 1938.10.27. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] &quot;Lielās sirdis&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1938.11.11. Aleksandrs Grīns &quot;Pumpurs un Lāčplēsis&quot;. Rež. Jānis Zariņš.
* 1938.11.30. Sila-Vara &quot;Karalienes Viktorijas jaunība&quot;. Rež. Jurijs Jurovskis.
* 1938.12.14. Vilma Delle &quot;Bērnu bērni&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1938.12.31. [[Johans Heinrihs Baumanis]] &quot;Lustīgais nerris uz tirgus plača&quot;. Rež. Osvalds Uršteins.

=== 1939. gadā ===
* 1939.01.13. Šarls de Peirē-Šapuī &quot;Mīlestības neprāts&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1939.02.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ļaunais gars&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1939.02.22. [[Fransuā Moriaks]] &quot;Asmodejs&quot;. Rež. [[Jurijs Jurovskis]].
* 1939.02.28. [[Līgotņu Jēkabs]] &quot;Bierantos&quot;. Rež. [[Jānis Osis]].
* 1939.03.11. [[Elīna Zālīte]] “Rudens rozes”. Rež. Jānis Zariņš.
* 1939.04.14. [[Viktorjēns Sardū]] &quot;Florija Toska&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1939.04.21. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Norieta kvēle&quot;. Rež. Jurijs Jurovskis.
* 1939.05.03. Jānis Sārts &quot;Malu mednieki&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1939.05.14. [[Jānis Akuraters]] &quot;Viesturs&quot;. Rež. Jānis Zariņš.
* 1939.05.25. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] &quot;Penelope&quot;. Rež. Jurijs Jurovskis.
* 1939.09.12. [[Anna Brigadere]] &quot;Princese Gundega un karalis Brusubārda&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1939.10.03. [[Selma Lāgerlēva]], Pauls Knudsens &quot;Portugāles ķeizars&quot;. Rež. Jurijs Jurovskis.
* 1939.10.13. Jānis Lejiņš &quot;Skabarga sirdī&quot;. Rež. Jānis Zariņš.
* 1939.10.27. [[Oskars Vailds]] &quot;Lēdijas Vindermīres vēdeklis&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1939.11.23. [[Moljērs]] &quot;Iedomu slimnieks&quot;. Rež. Jurijs Jurovskis.
* 1939.11.30. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Cilvēks grib dzīvot&quot;. Rež. Jānis Zariņš.
* 1939.12.20. Jevgeņijs Švarcs &quot;Snip-snap-snurre&quot;. Rež. [[Osvalds Uršteins]].
* 1939.12.29. [[Tija Banga]] &quot;Septiņas vecmeitas&quot;. Rež. Jurijs Jurovskis.

=== 1940. gadā ===
* 1940.01.15. [[Vilis Lācis]] &quot;Vīra varā&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1940.02.07. Heincs Kubjē &quot;Mīlule&quot;. Rež. [[Jurijs Jurovskis]].
* 1940.02.26. [[Elīna Zālīte]] &quot;Vālodzes dziesma&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1940.03.15. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Dons Karloss&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1940.04.09. [[Jānis Akuraters]] &quot;Studenti Debesniekos&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1940.04.19. [[Hermanis Bārs]] &quot;Meistars&quot;. Rež. Jurijs Jurovskis.
* 1940.05.09. [[Anna Brigadere]] &quot;Ceļa jūtīs&quot;. Rež. [[Osvalds Uršteins]].
* 1940.05.22. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Ķīnas vāze&quot;. Rež. Jānis Zariņš.

== Latvijas PSR Drāmas teātris (1940—1941) ==

=== 1940. gadā ===
* 1940.09.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ugunī&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1940.10.10. Šandors Gergels, Osafs Ļitovskis &quot;Mans dēls&quot;. Rež. [[Osvalds Uršteins]].
* 1940.11.09. Konstantīns Treņovs &quot;Ļubova Jarovaja&quot;. Rež. Jānis Zariņš.
* 1940.12.06. [[Andrejs Upīts]] &quot;Ziņģu Ješkas uzvara&quot;. Rež. Osvalds Uršteins.

=== 1941. gadā ===
* 1941.01.10. Boriss Lavreņovs &quot;Lūzums&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1941.01.21. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Dons Karloss&quot;. Rež. Jānis Zariņš.
* 1941.02.19. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Pašu ļaudis—iztiksim&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1941.06.04. (ģenerālmēģinājums). [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot;. Rež. [[Osvalds Uršteins]].

== Rīgas Dramatiskais teātris (1942—1944) ==

=== 1942. gadā ===
* 1942.01.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;No saldenās pudeles&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1942.02.03. [[Selma Lāgerlēva]], Bernds Fredgrēns &quot;Purvenieka meita&quot;. Rež. Alfrēds Alksnis.
* 1942.02.12. Frederiks Dalgrēns &quot;Vermlandieši&quot;. Rež. [[Osvalds Uršteins]].
* 1942.03.18. [[Anna Brigadere]] &quot;Raudupiete&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1942.04.30. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Jums pa prātam&quot; (&quot;Divpadsmitā nakts&quot;). Rež. Osvalds Uršteins.
* 1942.06.05. Anna Brigadere &quot;Kad sievas spēkojas&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1942.07.02. Bella Šēne &quot;Venēciete&quot;. Rež. Alfrēds Alksnis.
* 1942.09.17. Korfics Holms &quot;Suņudienas&quot;. Rež. Osvalds Uršteins.
* 1942.10.22. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Rež. Alfrēds Alksnis.
* 1942.11.26. [[Gerharts Hauptmanis]] &quot;Zelta arfa&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1942.12.25. Karls Brikners &quot;Sarkangalvīte un vilks&quot;. Rež. Alfrēds Alksnis.

=== 1943. gadā ===
* 1943.02.09. [[Henriks Ibsens]] &quot;Tautas naidnieks&quot;. Rež. [[Osvalds Uršteins]].
* 1943.03.16. [[Aspazija]] &quot;Zeltīte&quot;. Rež. Osvalds Uršteins.
* 1943.03.25. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Nauda&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1943.05.06. Vilhelms Mūbergs &quot;Atraitnis Jarls&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1943.06.15. Aspazija &quot;Vaidelote&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1943.10.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1943.11.19. [[Moljērs]] &quot;Tartifs&quot;. Rež. Osvalds Uršteins.

=== 1944. gadā ===
* 1944.01.06. [[Elīna Zālīte]] &quot;Intermeco&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1944.01.26. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Viltus un mīlestība&quot;. Rež. Osvalds Glāznieks.
* 1944.02.26. Edvards Vulfs &quot;Sensācija&quot;. Rež. [[Osvalds Uršteins]].
* 1944.04.20. [[Anšlavs Eglītis]] &quot;Par purna tiesu&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1944.06.03. Valters Ērihs Šēfers &quot;Leitnants Vāri&quot;. Rež. Osvalds Uršteins.
* 1944.06.18. [[Gerharts Hauptmanis]] &quot;Pirms saules rieta&quot;. Rež. Osvalds Glāznieks.

== Latvijas PSR Drāmas teātris (1944—1988) ==

=== 1944. gadā ===
* 1944.11.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;No saldenās pudeles&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1944.11.23. [[Anna Brigadere]] &quot;Raudupiete&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1944.12.14. [[Rainis]] &quot;Ģirts Vilks&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1944.12.14. Anna Brodele &quot;Pienākums&quot;. Rež. Kārlis Piesis.
* 1944.12.14. [[Konstantīns Simonovs]] &quot;Krievu ļaudis&quot; (4. aina). Rež. Viktors Staņicins.

=== 1945. gadā ===
* 1945.01.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1945.02.03. [[Vilis Lācis]] &quot;Vedekla&quot;. Rež. Vera Baļuna, Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1945.03.24. Aleksandrs Korneičuks &quot;Mistera Pērkinsa misija boļševiku zemē&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1945.04.14. Ričards Brinslijs Šeridans &quot;Jauko māņu diena&quot;. Rež. [[Ernests Feldmanis]].
* 1945.06.09. Vsevolods Roks &quot;Inženieris Sergejevs&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1945.06.28. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Uz kuru ostu?&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1945.11.03. Džons Bointons Prīstlijs &quot;Ieradies inspektors&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1945.12.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Vilki un avis&quot;. Rež. Vera Baļuna.

=== 1946. gadā ===
* 1946.02.22. [[Andrejs Upīts]] &quot;Peldētāja Zuzanna&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1946.03.20. [[Moljērs]] &quot;Tartifs&quot;. Rež. [[Jānis Osis]].
* 1946.04.25. Leonīds Rahmanovs &quot;Nemierīgais vecums&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1946.04.28. Andrejs Upīts &quot;Zaļā zeme&quot; (fragmenti). Rež. [[Herberts Zommers]].
* 1946.04.28. Andrejs Upīts &quot;Amacones&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1946.04.28. Andrejs Upīts &quot;Pēc beidzamā piliena&quot;. Rež. Rūdolfs Baltaisvilks.
* 1946.04.28. Andrejs Upīts &quot;Doktora Mārtiņa viesis&quot;. Rež. Jānis Osis.
* 1946.06.27. Ričards Brinslijs Šeridans &quot;Mēlnesības skola&quot;. Rež. [[Ernests Feldmanis]].
* 1946.09.19. [[Maksims Gorkijs]] &quot;Pēdējie&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1946.11.06. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Kā Garpēteros vēsturi taisīja&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1946.12.21. Viktors Ardovs &quot;Pelnrušķīte&quot;. Rež. Rūdolfs Baltaisvilks.

=== 1947. gadā ===
* 1947.01.24. [[Jūlijs Vanags]] &quot;Agrā rītā&quot;, [[Andrejs Upīts]] &quot;Amacones&quot;, [[Elīna Zālīte]] &quot;Šokolādes princese&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1947.02.14. [[Konstantīns Simonovs]] &quot;Viņu jautājums&quot; (&quot;Divas Amerikas&quot;). Insc. Vera Baļuna, rež. [[Žanis Katlaps]].
* 1947.04.19. Nikolajs Pogodins &quot;Kremļa kuranti&quot;. Insc. Vera Baļuna, rež. [[Herberts Zommers]].
* 1947.06.12. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Jautrās vindzorietes&quot;. Insc. [[Ernests Feldmanis]], rež. Nora Katlapa.
* 1947.06.22. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Ne vienmēr runcim krējuma pods&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1947.11.05. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Māls un porcelāns&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1947.12.11. [[Rainis]] &quot;Pusideālists&quot;. Insc. Alfrēds Austriņš, rež. Herberts Zommers.

=== 1948. gadā ===
* 1948.01.16. [[Andrejs Upīts]] &quot;Spuldzes maisā&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1948.03.04. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Talanti un pielūdzēji&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1948.04.16. [[Rainis]] &quot;[[Zelta zirgs]]&quot;. Insc. Vera Baļuna, rež. [[Žanis Katlaps]].
* 1948.06.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ugunī&quot;. Rež. Žanis Katlaps.
* 1948.08.27. [[Lope de Vega]] &quot;Suns uz siena kaudzes&quot;. Rež. [[Herberts Zommers]].
* 1948.09.24. Boriss Romašovs &quot;Varenais spēks&quot;. Rež. Žanis Katlaps.
* 1948.10.21. Anna Brodele &quot;Skolotājs Straume&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1948.12.03. Aleksandrs Ostrovskis &quot;[[Līgava bez pūra]]&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1948.12.31. [[Džeks Londons]] &quot;Mārtins Īdens&quot;. Rež. Herberts Zommers.

=== 1949. gadā ===
* 1949.01.28. Džons Flečers &quot;Spāniešu priesteris&quot;. Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. Nora Katlapa.
* 1949.02.26. Dora Slepjane &quot;Māsas&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1949.03.27. [[Vilis Lācis]] &quot;Zvejnieka dēls&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1949.05.13. Nikolajs Virta &quot;Kaut kur Eiropā&quot; (&quot;Nāvei nolemto sazvērestība&quot;). Rež. Vera Baļuna.
* 1949.06.03. [[Aleksandrs Puškins]] &quot;Stacijas uzraugs&quot;. Rež. [[Herberts Zommers]].
* 1949.09.17. Aleksandrs Korneičuks &quot;Ukrainas stepēs&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1949.11.02. Nikolajs Pogodins &quot;Cilvēks ar šauteni&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1949.11.25. [[Elīna Zālīte]] &quot;Vārds sievietēm&quot;. Rež. Herberts Zommers.
* 1949.12.22. [[Konstantīns Simonovs]] &quot;Svešā ēna&quot;. Rež. [[Žanis Katlaps]].

=== 1950. gadā ===
* 1950.01.05. [[Henriks Ibsens]] &quot;Leļļu nams&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1950.02.17. Sergejs Mihalkovs &quot;Komponists Iļja Golovins&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1950.04.08. [[Andrejs Upīts]] &quot;Zaļā zeme&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1950.04.29. [[Aleksandrs Gribojedovs]] &quot;[[Gudra cilvēka nelaime]]&quot;. Rež. [[Herberts Zommers]].
* 1950.06.01. Aleksandrs Korneičuks &quot;Irbenāju birztala&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1950.06.17. [[Lope de Vega]] &quot;Meitene ar krūzi&quot;. Rež. Herberts Zommers.
* 1950.07.12. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Kramā ir uguns&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1950.10.05. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Arī gudrinieks pārskatās&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1950.10.28. Augusts Jakobsons &quot;Cīņa bez frontes līnijas&quot;. Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Nora Vētra.
* 1950.11.23. A. Tiklijs (Dmitrijs Ščeglovs) &quot;Kalevas meistari&quot;. Rež. [[Žanis Katlaps]].
* 1950.12.28. [[Brāļi Kaudzītes]] &quot;[[Mērnieku laiki]]&quot;. Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Kārlis Pamše]].

=== 1951. gadā ===
* 1951.01.27. Sergejs Mihalkovs &quot;Zaudētā māja&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1951.03.09. [[Maksims Gorkijs]] &quot;Barbari&quot;. Rež. Nora Vētra.
* 1951.04.05. [[Onorē de Balzaks]] &quot;Eiženija Grandē&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1951.04.29. Ļevs Šeiņins &quot;Gadsimta vidū&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1951.06.02. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Spītnieces savaldīšana&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1951.09.01. Anna Brodele &quot;Dedzīgās sirdis&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1951.10.31. [[Jūlijs Vanags]], Jevgeņijs Ratners &quot;Gaišie logi&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1951.12.01. [[Ivans Turgeņevs]] &quot;Mēnesis uz laukiem&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1951.12.29. [[Vilis Lācis]] &quot;Bāka uz salas&quot;. Rež. [[Žanis Katlaps]].

=== 1952. gadā ===
* 1952.01.17. Jaroslavs Galans &quot;Zem zelta ērgļa&quot; (&quot;Nepabeigtā dziesma&quot;). Rež. Vera Baļuna.
* 1952.03.07. [[Nikolajs Gogolis]] &quot;[[Revidents (luga)|Revidents]]&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1952.04.04. Georgs Gulia &quot;Labā pilsēta&quot;. Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Rihards Zandersons]], [[Kārlis Pamše]].
* 1952.05.03. [[Tirso de Molina]] &quot;Dons Hils Zaļbiksis&quot;. Rež. [[Herberts Zommers]].
* 1952.05.25. Aleksandrs Afinogenovs &quot;Mašeņka&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1952.09.16. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Otello]]&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1952.10.30. Pāvels Maļarevskis &quot;Pirms vētras&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1952.12.20. Aleksejs Simukovs &quot;Meitenītes daiļaviņas&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1952.12.31. [[Ļevs Tolstojs]] &quot;Dzīvais mironis&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.

=== 1953. gadā ===
* 1953.02.13. Aleksejs Arbuzovs &quot;Taņa&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1953.03.17. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Mežs&quot;. Rež. [[Kārlis Pamše]].
* 1953.04.04. Karlo Goldoni &quot;Viesnīcniece&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1953.05.07. [[Pāvils Rozītis]] &quot;Ceplis&quot;. Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. Nora Katlapa.
* 1953.06.26. Augusts Jakobsons &quot;Sargeņģelis no Nebraskas&quot;. Rež. [[Žanis Katlaps]].
* 1953.09.04. Leonīds Ļeonovs &quot;Vienkāršais cilvēks&quot;. Rež. [[Herberts Zommers]].
* 1953.10.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ļaunais gars&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1953.10.31. [[Antons Čehovs]] &quot;Ķiršu dārzs&quot;. Rež. [[Aleksandrs Leimanis]].
* 1953.12.10. Vasilijs Minko &quot;Nenosaucot uzvārdus&quot;. Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše.

=== 1954. gadā ===
* 1954.01.09. Kondrats Krapiva &quot;Kas smejas pēdējais&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1954.02.24. [[Vilis Lācis]] &quot;Uz jauno krastu&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1954.04.18. Anna Brodele &quot;Avārija&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1954.05.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Indrāni&quot;. Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Žanis Katlaps]].
* 1954.06.28. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Sapnis vasaras naktī]]&quot;. Rež. Žanis Katlaps.
* 1954.09.04. [[Andrejs Upīts]] &quot;Balss un atbalss&quot;. Rež. [[Kārlis Pamše]].
* 1954.10.14. [[Konstantīns Simonovs]] &quot;Kādas mīlas stāsts&quot;. Rež. Žanis Katlaps.
* 1954.11.11. Aleksejs Arbuzovs &quot;Klejojumu gadi&quot;. Rež. Vera Baļuna.

=== 1955. gadā ===
* 1955.01.14. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot;. Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Žanis Katlaps]].
* 1955.03.02. [[Maksims Gorkijs]] &quot;Dibenā&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1955.06.06. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Dons Karloss&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1955.09.21. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Karavīra šinelis&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1955.11.17. Ježijs Ļutovskis &quot;Ģimenes lieta&quot; (&quot;Apsūdzība&quot;). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].

=== 1956. gadā ===
* 1956.03.15. [[Rainis]] &quot;Jāzeps un viņa brāļi&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1956.05.11. Branislavs Nušičs &quot;Ministrienes kundze&quot;. Rež. [[Kārlis Pamše]].
* 1956.05.25. Voldemārs Sauleskalns &quot;Ābelīte&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1956.10.05. Samuils Aļošins &quot;Viena pati&quot;. Rež. [[Žanis Katlaps]].
* 1956.10.31. [[Nāzims Hikmets]] &quot;Savādnieks&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], Kārlis Pamše.
* 1956.12.28. Mihails Sebastianu &quot;Nezināmā zvaigzne&quot;. Rež. Žanis Katlaps.

=== 1957. gadā ===
* 1957.02.06. [[Žanis Grīva]] &quot;Sniga sniegi...&quot;. Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Edgars Zīle]].
* 1957.04.15. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Āksts&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1957.06.14. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] &quot;Kamēliju dāma&quot;. Rež. [[Kārlis Pamše]].
* 1957.08.22. [[Fjodors Dostojevskis]] &quot;[[Noziegums un sods]]&quot;. Rež. [[Žanis Katlaps]].
* 1957.10.25. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Baltijas jūra šalc&quot;. Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše.
* 1957.12.03. [[Andrejs Upīts]] &quot;Kaijas lidojums&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1957.12.20. Jānis Anerauds &quot;Kaut kur pie Gaujas&quot;. Rež. Kārlis Pamše.

=== 1958. gadā ===
* 1958.01.04. Eduardo de Filipo &quot;Filumena Marturano&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1958.03.10. [[Augusts Deglavs]] &quot;Rīga&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1958.03.25. Nikolajs Pogodins &quot;Trešā, patētiskā&quot;. Rež. [[Kārlis Pamše]].
* 1958.05.04. [[Vilis Lācis]] &quot;Zītaru dzimta&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1958.05.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;No saldenās pudeles&quot;. Rež. [[Žanis Katlaps]].
* 1958.10.11. Aleksandrs Korneičuks &quot;Kāpēc smaidīja zvaigznes&quot;. Rež. Kārlis Pamše.
* 1958.10.29. Ardi Līvess &quot;Jaungada naktī&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.

=== 1959. gadā ===
* 1959.01.09. [[Žanis Grīva]] &quot;Medūzas plosts&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1959.02.27. Alehandro Kasona &quot;Trešais vārds&quot;. Rež. [[Kārlis Pamše]].
* 1959.03.13. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Hamlets|Hamlets, dāņu princis]]&quot;. Rež. [[Žanis Katlaps]].
* 1959.04.16. [[Pēteris Pētersons]] &quot;Balto torņu ēna&quot;. Rež. [[Edgars Zīle]].
* 1959.05.14. Viktors Jons Popa &quot;Take, Janke un Kadars&quot;. Rež. Kārlis Pamše.
* 1959.06.08. Zeiboltu Jēkabs &quot;Dullais barons Bunduls&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1959.11.10. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Visi mani radi raud&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1959.11.24. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Nekur tā neiet kā pasaulē&quot;. Rež. Žanis Katlaps.

=== 1960. gadā ===
* 1960.01.02. [[Antons Čehovs]] &quot;Kaija&quot;. Rež. [[Kārlis Pamše]].
* 1960.02.04. Aleksejs Arbuzovs &quot;Esi sveicināta, mīlestība!&quot; (&quot;Irkutskas stāsts&quot;). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1960.03.04. Karls Guckovs &quot;Uriels Akosta&quot;. Rež. [[Edgars Zīle]].
* 1960.04.07. Aleksandrs Širvanzade &quot;Armenuī&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1960.05.01. [[Žanis Grīva]] &quot;Nemierīgie ūdeņi&quot;. Rež. Kārlis Pamše.
* 1960.05.13. Aleksejs Arbuzovs &quot;Tālais ceļš&quot;. Rež. [[Žanis Katlaps]].
* 1960.10.21. [[Ļevs Tolstojs]] &quot;Augšāmcelšanās&quot;. Rež. Žanis Katlaps.
* 1960.11.17. Teodors Dreizers &quot;Amerikāņu traģēdija&quot;. Rež. Kārlis Pamše.

=== 1961. gadā ===
* 1961.01.09. [[Dagnija Zigmonte]] &quot;Jūras vārti&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1961.02.04. Aksels Hellans &quot;Viņš teica—nē&quot;. Rež. [[Žanis Katlaps]].
* 1961.03.03. Vera Panova &quot;Atvadas baltajām naktīm&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1961.04.21. [[Andrejs Upīts]] &quot;Plaisa mākoņos&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1961.10.21. Aleksejs Arbuzovs &quot;Zudušais dēls&quot;. Rež. [[Edgars Zīle]].
* 1961.12.07. Fricis Kūns &quot;Nībelungu kredīts&quot;. Rež. [[Kārlis Pamše]].
* 1961.12.28. Ivans Soboļevs &quot;Saimnieks&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.

=== 1962. gadā ===
* 1962.03.29. Augustīns Kusani &quot;Centra uzbrucējs mirs rītausmā&quot;. Rež. [[Žanis Katlaps]].
* 1962.04.26. [[Pēteris Pētersons]] &quot;Man trīsdesmit gadu&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1962.06.15., Jelgava, 08.25., Rīga. Ērika Briede &quot;Zaļie un vējainie pavasari&quot;. Rež. [[Aleksandrs Leimanis]].
* 1962.09.06. Džeroms Kiltijs &quot;Mīļais melis&quot;. Rež. Žanis Katlaps.
* 1962.10.11. Vera Panova &quot;Kā tev klājas, zēn?&quot;. Rež. [[Kārlis Pamše]].
* 1962.12.04. [[Andrejs Upīts]] &quot;Žanna d’Arka&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1962.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. Žanis Katlaps.

=== 1963. gadā ===
* 1963.02.07. [[Vilis Lācis]] &quot;Kapteiņa Zundaga atgriešanās&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1963.03.08. [[Aleksandrs Puškins]] &quot;Mazās traģēdijas&quot; (&quot;Skopais bruņinieks&quot;, &quot;Mocarts un Saljeri&quot;, &quot;Akmens viesis&quot;). Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1963.04.24. [[Ērihs Marija Remarks]] &quot;[[Trīs draugi]]&quot;. Rež. [[Žanis Katlaps]], Alfreds Amtmanis-Briedītis, [[Kārlis Pamše]].
* 1963.05.09. [[Gunārs Priede]] &quot;Miks un Dzilna&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1963.10.09. [[Konstantīns Simonovs]] &quot;Tā arī būs&quot;. Rež. Kārlis Pamše.
* 1963.11.20. [[Aleksis Kivi]] &quot;Septiņi brāļi&quot;. Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Oļģerts Šalkonis]].
* 1963.12.26. [[Federiko Garsija Lorka]] &quot;Bernardas Albas māja&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.

=== 1964. gadā ===
* 1964.01.31. [[Žanis Grīva]] &quot;Noziegums Granādā&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1964.02.27. [[Vilis Lācis]] &quot;Juris Indrups&quot; (&quot;Senču aicinājums&quot;). Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Kārlis Pamše]].
* 1964.03.26. Voldemārs Sauleskalns &quot;Veco sievu vasara&quot;. Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Oļģerts Šalkonis]].
* 1964.04.23. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Divpadsmitā nakts&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1964.05.21. Aleksandrs Korneičuks &quot;Platons Krečets&quot;. Rež. Oļģerts Šalkonis.
* 1964.11.12. [[Mihails Šolohovs]] &quot;Plēsums&quot;. Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše.
* 1964.11.26. [[Prospērs Merimē]] &quot;Sieviete—debess un elle&quot; (&quot;Svētā Antonija kārdināšana&quot;, &quot;Debess un elle&quot;, &quot;Kariete svētajam sakramentam&quot;). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1964.12.24. Jānis Anerauds &quot;Karalistes gals&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.

=== 1965. gadā ===
* 1965.01.22. Grigorijs Kanovičs &quot;Lai viņš iet prom&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1965.02.27. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] &quot;Trīsgrašu opera&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1965.03.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot; (atj.). Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Žanis Katlaps]].
* 1965.04.02. Aleksejs Arbuzovs &quot;Mans nabaga Marats&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1965.04.06. Daniils Graņins &quot;Eju pretī negaisam&quot;. Rež. [[Kārlis Pamše]].
* 1965.05.14. [[Gunārs Priede]] &quot;Tava labā slava&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.
* 1965.09.30. [[Rainis]], [[Fricis Rokpelnis]] &quot;Viņš trīsreiz sauca mani&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1965.12.03. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Savu lodi nedzird&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.

=== 1966. gadā ===
* 1966.01.14. [[Anna Brigadere]] &quot;Lolitas brīnumputns&quot;. Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Oļģerts Šalkonis]].
* 1966.03.10. Klifords Odets &quot;Zelta puisēns&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1966.04.20. Karlo Goldoni &quot;Kjodžas skandāls&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1966.05.28. Romualds Narečonis &quot;Pirms tiesas sprieduma&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 1966.11.10. Konstantīns Treņovs &quot;Ļubova Jarovaja&quot;. Insc. Alfrēds Jaunušans, rež. Mihails Kublinskis.
* 1966.12.15. Žaks Robērs &quot;Satikšanās&quot;. Rež. Oļģerts Šalkonis.
* 1966.12.28. [[Marsels Paņols]] &quot;Mariuss&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.

=== 1967. gadā ===
* 1967.01.30. [[Ojārs Vācietis]] &quot;Elpa&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1967.02.09. [[Juhans Smūls]] &quot;Mežonīgais kapteinis Kihnu Jens&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 1967.02.24. Harijs Gulbis &quot;Viena ugunīga kļava&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1967.04.06. [[Ļevs Tolstojs]] &quot;[[Anna Kareņina]]&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1967.05.18. Viktors Rozovs &quot;Absolventu salidojums&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 1967.10.12. Volfgangs Borherts &quot;Tur laukā, aiz durvīm&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.
* 1967.11.06. [[Egons Līvs]] &quot;Velnakaula dvīņi&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1967.12.16. [[Saulcerīte Viese]], Jūlijs Bebrišs &quot;Zvaigzne iet un deg, un...&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.

=== 1968. gadā ===
* 1968.01.25. Harijs Gulbis &quot;Aijā, žūžū, bērns kā lācis&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1968.02.15. Laimonis Purs &quot;Redzēt jūru&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1968.03.20. [[Leons Paegle]] &quot;Runga, iz maisa!&quot;. Rež. [[Oļģerts Šalkonis]].
* 1968.04.27. [[Makss Frišs]] &quot;Dons Žuans vai mīlestība uz ģeometriju&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1968.06.11. [[Oskars Vailds]] &quot;Ideāls vīrs&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.
* 1968.11.06. [[Sofokls]] &quot;Elektra&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 1968.12.19. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.

=== 1969. gadā ===
* 1969.01.14. Laimonis Purs &quot;Tas brīvestības zelta rīts&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], [[Mihails Kublinskis]], Jūlijs Bebrišs.
* 1969.02.12. Dora Pavlova, V. Tokarevs &quot;Dienas kārtībā—mīlestība&quot;. Rež. [[Oļģerts Šalkonis]].
* 1969.03.02. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot;. Atj. rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis.
* 1969.03.29. Harijs Gulbis &quot;Mans mīļais, mans dārgais&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1969.06.17. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;[[Ilgu tramvajs]]&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.
* 1969.10.01. [[Antons Čehovs]] &quot;Tēvocis Vaņa&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1969.12.04. Jaroslavs Ivaškēvičs &quot;Vasara Noānā&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.

=== 1970. gadā ===
* 1970.04.17. Mihails Šatrovs “Sestais jūlijs”. Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1970.05.14. Emīls Braginskis, [[Eldars Rjazanovs]] &quot;Reiz Jaungada naktī&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1970.06.25. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Henrijs IV&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1970.11.19. [[Luidži Pirandello]] &quot;[[Seši tēli meklē autoru]]&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1970.12.26. [[Vilis Lācis]] &quot;Piecstāvu pilsēta&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.

=== 1971. gadā ===
* 1971.01.20. [[Vilis Lācis]] &quot;Putni bez spārniem&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1971.03.10. Aleksejs Arbuzovs &quot;Vecā Arbata pasakas&quot;. Rež. [[Oļģerts Šalkonis]].
* 1971.04.05. Ferencs Molnārs &quot;Lilioms&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.
* 1971.05.20. Jevgeņijs Švarcs &quot;Pelnrušķīte&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1971.06.21. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Šekspīrs mazgā traukus&quot;. Rež. Oļģerts Šalkonis.
* 1971.11.03. Harijs Gulbis &quot;Un visi nāks pie manis&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1971.12.08. [[Makss Frišs]] &quot;Santa Krusa&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.

=== 1972. gadā ===
* 1972.01.26. [[Pauls Putniņš]] &quot;Paši pūta, paši dega&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1972.03.15. Kazis Saja &quot;Tātad dzīvoju&quot; (&quot;Poliglots&quot;, &quot;Abstinents&quot;). Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1972.04.14. [[Maksims Gorkijs]] &quot;Vasarnieki&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.
* 1972.05.16. Hugo Raudseps &quot;Mikumerdi&quot;. Rež. [[Oļģerts Šalkonis]].
* 1972.06.07. Elmārs Ansons &quot;Stārķa matemātika&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 1972.12.16. Aleksandrs Čhaidze &quot;Lietu nodos tiesai&quot; (&quot;Tilts&quot;). Rež. Jūlijs Bebrišs.

=== 1973. gadā ===
* 1973.01.25. [[Alfreds de Misē]] &quot;Lorencačo&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1973.03.09. Mišels Fermo &quot;Krīt klaudzot durvis&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1973.04.14. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Vilki un avis&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1973.05.13. Mihails Roščins &quot;Valentīns un Valentīna&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 1973.06.09. Harijs Gulbis &quot;Silta, jauka ausainīte&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.
* 1973.12.03. [[Harieta Bīčere-Stova]] &quot;[[Krusttēva Toma būda]]&quot;. Rež. [[Oļģerts Šalkonis]].
* 1973.12.19. Ištvans Erķēns &quot;Kaķu spēle&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.

=== 1974. gadā ===
* 1974.01.30. Aleksandrs Šteins &quot;Okeāns&quot;. Rež. insc. [[Alfrēds Jaunušans]], rež. [[Imants Adermanis]].
* 1974.03.21. [[Romēns Rolāns]] &quot;Kolā Briņons&quot;. Rež. insc. Alfrēds Jaunušans, rež. [[Oļģerts Šalkonis]].
* 1974.04.17. Rustams Ibrahimbekovs &quot;Lauvam līdzīgs&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1974.05.29. [[Federiko Garsija Lorka]] &quot;Brīnumainā kurpniece&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1974.11.14. [[Pauls Putniņš]] &quot;Ū-uū!&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.
* 1974.12.18. Osvalds Zahradnīks &quot;Zvanu solo&quot;. Rež. Vera Baļuna.

=== 1975. gadā ===
* 1975.02.12. Džordžs Fārkers &quot;Kavalieru viltība&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1975.03.05. [[Žans Rasins]] &quot;Fedra&quot;. Rež. [[Tīna Hercberga]].
* 1975.04.22. Mihails Šatrovs &quot;Laika prognoze rītdienai&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1975.05.21. Harijs Gulbis &quot;Cīrulīši&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1975.07.11., Liepāja, 10.04., Rīga. Liliāna Helmane &quot;Rudens dārzs&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.
* 1975.11.18. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Laupītāji&quot;. Rež. Zigfrīds Betgers.
* 1975.12.27. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot;. Atj. rež. Alfrēds Jaunušans.

=== 1976. gadā ===
* 1976.02.18. Ignatijs Dvoreckis &quot;Atvadas&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1976.03.17. Pjērs de Bomaršē &quot;Trakā diena jeb Figaro kāzas&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1976.04.25. Aleksandrs Vampilovs &quot;Pīļu medības&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1976.05.07. Džeroms Kiltijs &quot;Mīļais melis&quot;. Atj. rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1976.06.02. [[Leonīds Andrejevs]] &quot;Tas, kurš saņem pļaukas&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1976.10.28. Vadims Korostiļovs &quot;Pirosmani, Pirosmani, Pirosmani...&quot;. Rež. [[Imants Adermanis]].
* 1976.12.03. [[Ivans Turgeņevs]] &quot;Mēnesis uz laukiem&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.

=== 1977. gadā ===
* 1977.01.02. Harijs Gulbis &quot;Kamīnā klusu dzied vējš&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1977.02.23. [[Anna Brigadere]] &quot;Maija un Paija&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1977.04.13. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Jaunības putns ar saldo balsi&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.
* 1977.05.04. Lāslo Ģurko &quot;Elektra—mana mīla&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1977.05.19. Ingūna Pinne &quot;Lielo cerību stunda&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1977.06.18. Jānis Jurkāns &quot;Pulkstenis ar dzeguzi&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis.
* 1977.10.12. [[Andrejs Upīts]] &quot;Spartaks&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 1977.10.25. Jons Druce &quot;Zemes un saules vārdā&quot;. Rež. Sandri Jons Škurja.
* 1977.12.04. Andrejs Upīts &quot;Laikmetu griežos&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.

=== 1978. gadā ===
* 1978.02.15. Jordans Radičkovs &quot;Janvāris&quot;. Rež. [[Imants Adermanis]].
* 1978.04.04. [[Mihails Bulgakovs]] &quot;Moljērs&quot;. Rež. [[Ādolfs Šapiro]].
* 1978.05.31. [[Pauls Putniņš]] &quot;Pasaulīt, tu ļaužu ēka&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1978.11.09. Sauļus Šaltenis &quot;Prom, kaulainā, prom&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1978.12.12. Eduardo Skarpeta &quot;Skrandaiņi un augstmaņi&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].

=== 1979. gadā ===
* 1979.01.04. Emīls Braginskis, [[Eldars Rjazanovs]] &quot;Amorāls gadījums&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1979.02.28. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Jūlijs Cēzars&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1979.03.28. [[Pauls Putniņš]] &quot;Naktssargs un veļas mazgātāja&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1979.04.13. [[Lengstons Hjūzs]] &quot;Blūzi&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 1979.05.03. Aleksejs Arbuzova &quot;Cietsirdīgās spēles&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1979.05.26. [[Ojārs Vācietis]] &quot;Klavierkoncerts&quot;. Rež. [[Voldemārs Šoriņš]].
* 1979.06.18. [[Ērihs Kestners]] &quot;Emīls un Berlīnes zēni&quot;. Rež. Valdis Lūriņš.
* 1979.12.25. [[Džordžs Bernards Šovs]] &quot;Velna māceklis&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.

=== 1980. gadā ===
* 1980.01.02. Džeimss Goldmens &quot;Lauva ziemā&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1980.03.01. [[Gerharts Hauptmanis]] &quot;Mihaels Krāmers&quot;. Rež. [[Tīna Hercberga]].
* 1980.04.15. [[Brāļi Kaudzītes]] &quot;[[Mērnieku laiki]]&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1980.05.30. Jurijs Bondarevs &quot;Krasts&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 1980.12.02. Jānis Jurkāna &quot;Kolibri&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 1980.12.23. [[Hermanis Bārs]] &quot;Vai koncerts?...&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.

=== 1981. gadā ===
* 1981.01.28. [[Leons Paegle]] &quot;Iela&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], [[Mihails Kublinskis]], [[Edmunds Freibergs]], [[Valdis Lūriņš]].
* 1981.03.31. Jons Druce &quot;Doina&quot;. Rež. Sandri Jons Škurja.
* 1981.05.29. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Dots pret dotu&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1981.09.29. Īvs Žamiaks &quot;Hamilkara kungs&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 1981.10.13. Diplomdarba izrāde: [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;No saldenās pudeles&quot;. Rež. Helēna Romanova.
* 1981.11.28. [[Nikolajs Gogolis]] &quot;[[Revidents (luga)|Revidents]]&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.

=== 1982. gadā ===
* 1982.01.21. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ugunī&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1982.03.05. [[Lelde Stumbre]] &quot;Klusā daba ar cilvēkiem&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1982.05.12. [[Marģeris Zariņš]] &quot;Didrika Taizeļa brīnišķīgie piedzīvojumi&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.
* 1982.05.20. Diplomdarba izrāde: [[Ivans Gončarovs]], Viktors Rozovs &quot;Parasts stāsts&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 1982.05.29. Diplomdarba izrāde: [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Vasara un dūmi&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.
* 1982.06.13. Gilermo Figeiredu &quot;Dons Žuans&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 1982.06.15. Diplomdarba izrāde: Jozs Glinskis &quot;Kings&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1982.06.20. Diplomdarba izrāde: &quot;Karnevāls&quot; (pēc [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] traģēdijas &quot;Žanna d’Arka&quot; motīviem). Rež. Valdis Lūriņš.
* 1982.11.10. Jurijs Bondarevs &quot;Izvēle&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.

=== 1983. gadā ===
* 1983.02.26. Harijs Gulbis &quot;Alberts&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1983.04.04. [[Saulcerīte Viese]] &quot;Garlība Merķeļa sarunas ar Nezināmo&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1983.04.08. [[Gunārs Priede]] &quot;Filiāle&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 1983.05.12. Emīls Braginskis &quot;Istaba&quot;. Rež. [[Imants Adermanis]].
* 1983.06.19. [[Marks Tvens]] &quot;Princis un ubaga zēns&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1983.12.07. Nataša Tanska &quot;Angļu valodas stunda&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.
* 1983.12.20. Endre Illēšs &quot;Spānijas Isabella&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.

=== 1984. gadā ===
* 1984.01.21. Sjūzena Kristova &quot;Atbrīvota...&quot;. Rež. [[Helga Dancberga]].
* 1984.04.21. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Romeo un Džuljeta]]&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1984.06.04. Aleksandrs Rozanovs &quot;Vārda diena—vārda nakts&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1984.10.25. Aldo Nikolai &quot;Taurenīt... taurenīt...&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 1984.11.27. [[Pēteris Pētersons]] &quot;Meteors&quot;. Rež. Pēteris Pētersons.
* 1984.12.28. Daniils Graņins &quot;Glezna&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.

=== 1985. gadā ===
* 1985.03.05. &quot;Kārais lauks&quot; (pēc [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] dzejas motīviem). Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 1985.03.30. [[Harijs Gulbis]] &quot;Olivers&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1985.06.01. [[Mihails Ļermontovs]] &quot;Maskarāde&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1985.06.20. [[Pauls Putniņš]] &quot;Pie puķēm, kur ģimenei pulcēties&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1985.12.28. [[Rainis]] &quot;[[Uguns un nakts]]&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.

=== 1986. gadā ===
* 1986.02.23. Eduardo de Filipo &quot;De Pretore Vinčenco&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1986.03.31. Ebijs Manns &quot;Nirnberga... 1948... &quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1986.05.13. Ņina Pavlova &quot;Vagoniņš&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1986.11.19. [[Anna Brigadere]] &quot;Katrs rīts ir jauna slāpe&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis, Edmunds Freibergs.
* 1986.12.27. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Liela brēka, maza vilna&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].

=== 1987. gadā ===
* 1987.02.10. [[Lelde Stumbre]] &quot;Sarkanmatainais kalps&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1987.03.02. [[Ārijs Geikins]] &quot;Saules dieva Fēba rotaļas&quot;. Rež. Ārijs Geikins.
* 1987.03.10. [[Fjodors Dostojevskis]] &quot;Pro un contra&quot; (fragm. no romāna &quot;[[Brāļi Karamazovi]]&quot;). Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1987.03.31. [[Maikls Freins]] &quot;Lampu drudzis&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1987.04.10. [[Ēriks Hānbergs]] &quot;Vīrieši man sirdi plosa&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1987.05.23. [[Pēteris Pētersons]] &quot;Tikai muzikants&quot;. Rež. Pēteris Pētersons.
* 1987.06.16. [[Pauls Putniņš]] &quot;Ar būdu uz baznīcu&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1987.11.06. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Lielo grēcinieku iela&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1987.12.11. [[Andrejs Upīts]] &quot;Mirabo&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].

=== 1988. gadā ===
* 1988.02.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Indrāni&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1988.02.25. Džons Patriks &quot;Augstākais bauslis&quot; (&quot;Dārgā Pamela&quot;).
* 1988.03.16. [[Henriks Ibsens]] &quot;Celtnieks Sūlness&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1988.05.29. Hulio Maurisio &quot;Portreti&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1988.06.22. [[Ārijs Geikins]] &quot;Reiz dzīvoja kāds Jātnieks...&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.

== Latvijas Nacionālais teātris (no 1988. gada) ==

=== 1988. gadā ===
* 1988.12.03. [[Mihaels Ende]] &quot;Momo&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].

=== 1989. gadā ===
* 1989.01.23. Īvs Žamiaks &quot;Uz Akapulko, kundze!&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1989.02.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pie mums uz zemēm&quot;. Rež. [[Imants Adermanis]].
* 1989.03.22. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Marija Stjuarte&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1989.04.17. [[Ārpāds Gencs]] &quot;Mūslaiku Mēdeja&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1989.06.17. [[Anna Brigadere]] &quot;Kad sievas spēkojas&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.
* 1989.06.20. [[Aristofans]] &quot;Putni&quot;. Rež. [[Rolands Zagorskis]].
* 1989.11.16. [[Lelde Stumbre]] &quot;Kronis&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 1989.12.01. Aldo Nikolai &quot;Vīrs un sieva&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1989.12.27. [[Aspazija]] &quot;Vaidelote&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.

=== 1990. gadā ===
* 1990.02.22. [[Moljērs]] &quot;Skapēna blēdības&quot;. Rež. [[Imants Adermanis]].
* 1990.03.20. Edvards Olbijs &quot;Lolita&quot; (pēc [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimira Nabokova]] romāna). Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1990.04.05. Mārša Normena &quot;Ar labu nakti, māt!&quot;. Rež. Andrejs Šedriks.
* 1990.05.05. Diplomdarba izrāde: [[Antons Čehovs]] &quot;[[Trīs māsas]]&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1990.05.12. [[Anšlavs Eglītis]] &quot;Bezkaunīgie veči&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1990.06.07. Diplomdarba izrāde: [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Otello]]&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1990.06.17. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Pēdējā laiva&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1990.06.18. Diplomdarba izrāde: Viljams Šekspīrs &quot;[[Romeo un Džuljeta]]&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 1990.11.10. [[Ērihs Marija Remarks]] &quot;[[Trīs draugi]]&quot;. Rež. Valdis Lūriņš.
* 1990.11.27. Larss Nurēns &quot;Drosme nogalināt&quot;. Rež. Hanss Bertilsons.
* 1990.12.14. [[Frīdrihs Dirrenmats]] &quot;Romuls Lielais&quot;. Rež. [[Ints Burāns]].
* 1990.12.26. [[Čārlzs Dikenss]] &quot;Sīkstulis&quot;. Rež. Jānis Kaijaks.

=== 1991. gadā ===
* 1991.02.08. [[Pauls Putniņš]] &quot;Ar Dievu pie zemes&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1991.02.13. Gilermo Figeiredu &quot;Lapsa un vīnogas&quot;. Rež. [[Imants Adermanis]].
* 1991.03.27. [[Rainis]] &quot;Spēlēju, dancoju&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1991.04.21. &quot;Sniegbaltīte un septiņi rūķīši&quot; (pēc [[Brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] pasakas). Rež. Dzintars Belogrudovs.
* 1991.04.29. [[Ingmars Bergmans]] &quot;Laulības dzīves ainas&quot;. Rež. [[Voldemārs Šoriņš]].
* 1991.05.09. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Pieklīdušais kaķēns&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1991.10.01. [[Henriks Ibsens]] &quot;Heda Gablere&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1991.11.14. [[Žans Kokto]] &quot;Burvīgie briesmoņi&quot;. Rež. Oļģerts Kroders.

=== 1992. gadā ===
* 1992.02.01. Īvs Žamiaks &quot;Acālija&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1992.02.20. [[Lelde Stumbre]] &quot;Suns&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 1992.04.30. Sebastians, Prebens Harriss &quot;Bagātību sala&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1992.05.13. Agneta Pleijele &quot;Daži vasaras vakari zem šīs saules&quot;. Rež. Hanss Bertilsons.
* 1992.06.17. Hermanis Zūdermans &quot;Mans dzimtais nams&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1992.10.08. [[Anšlavs Eglītis]] &quot;Karmen, Karmen!&quot;. Rež. [[Imants Adermanis]].
* 1992.10.28. [[Augusts Saulietis]] &quot;Ķēniņš Zauls&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1992.11.28. Ladislavs Fodors &quot;Plika kā baznīcas žurka&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.
* 1992.12.19. Sverre Brandts &quot;Ceļojums uz Ziemassvētku zvaigzni&quot;. Rež. Jānis Kaijaks.

=== 1993. gadā ===
* 1993.01.22. Normunds Rudzītis &quot;Tas vēl nav viss...&quot;. Rež. Juris Rudzītis.
* 1993.02.12. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] &quot;Aplis&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1993.03.16. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Teātris&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1993.03.30. Kolīna Makkalova &quot;Dziedoņi ērkšķu krūmā&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1993.05.06. Aira Levins &quot;Nāves slazds&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1993.06.16. Alfrēds Marija Vilners, Heincs Reiherts &quot;Trejmeitiņas&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1993.10.09. [[Ingmars Bergmans]] &quot;Persona&quot;. Rež. Hanss Bertilsons.
* 1993.11.09. Mērija Čeiza &quot;Neredzamais Hārvijs&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1993.12.03. Virgilio Pinjera &quot;Jēzus&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 1993.12.21. Karlo Goldoni &quot;Nerātnais marķīzs&quot; (&quot;Feodālis&quot;). Rež. [[Imants Adermanis]].

=== 1994. gadā ===
* 1994.01.27. Šarls de Peirē-Šapuī &quot;Mīlestības neprāts&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1994.02.11. [[Alfreds de Misē]] &quot;Svečturis&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1994.04.14. Ferencs Molnārs &quot;Lū—labais eņģelis&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1994.04.19. [[Fjodors Dostojevskis]] &quot;[[Noziegums un sods]]&quot;. Rež. Oļģerts Kroders.
* 1994.05.13. [[Pīters Šefers]] &quot;Amadejs&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 1994.05.17. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Piena upes šeit sen izsīkušas&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1994.06.03. Pērs Ulovs Enkvists &quot;Dūksnāja bērni&quot;. Rež. Jānis Kaijaks.
* 1994.06.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.
* 1994.10.01. [[Anna Brigadere]] &quot;Lielais loms&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.
* 1994.10.28. &quot;Edīte Piafa&quot; (pēc J. Viliama, V. Legentova lugām un [[Edīte Piafa|Edītes Piafas]] grāmatas &quot;Mana dzīve&quot;). Rež. Juris Rudzītis.
* 1994.11.07. [[Henriks Ibsens]] &quot;Meža pīle&quot;. Rež. Oļģerts Kroders.
* 1994.11.16. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] &quot;[[Trīs musketieri]]&quot;. Rež. Edmunds Freibergs, Gijs Pjērs Kulo.

=== 1995. gadā ===
* 1995.01.03. Ernests Tompsons &quot;Pie Zelta ezera&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1995.01.20. [[Gerharts Hauptmanis]] &quot;Elga&quot;. Rež. Jānis Kaijaks.
* 1995.02.04. Karlo Kollodi &quot;Pasaka par koka sirsniņu&quot;. Rež. [[Voldemārs Šoriņš]].
* 1995.03.10. [[Arturs Millers]] &quot;Salemas raganas&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1995.03.17. Lars Jillenstens &quot;Pavisam vienkārši&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 1995.04.13. Villijs Rasels &quot;Šērlija Velentaina&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1995.04.27. Viljams Sarojans &quot;Tavas dzīves laiks&quot;. Rež. [[Juris Rijnieks]].
* 1995.05.09. Nils Saimons &quot;Kāpēc tas tā, Mel?&quot; (&quot;Otrās avēnijas gūsteknis&quot;). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1995.06.05. [[Lelde Stumbre]] &quot;Svešinieki šeit&quot;. Rež. Valdis Lūriņš.
* 1995.10.06. Zeiboltu Jēkabs &quot;Dullais barons Bunduls&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.
* 1995.10.07. [[Augusts Strindbergs]] &quot;Lieldienas&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 1995.10.28. [[Federiko Garsija Lorka]] &quot;Bernardas Albas māja&quot;. Rež. Oļģerts Kroders.
* 1995.11.17. [[Pāvils Rozītis]] &quot;Ceplis&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.

=== 1996. gadā ===
* 1996.01.09. [[Harijs Gulbis]] &quot;Uz Liepsalām ejot&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1996.01.19. [[Antons Čehovs]] &quot;Raibie stāsti&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1996.02.16. Alehandro Kasona &quot;Trešais vārds&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 1996.04.04. [[Rainis]] &quot;[[Mīla stiprāka par nāvi]]&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1996.04.18. Egīls Šņore &quot;Uzsmēķēt zāli&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1996.05.07. Ferdinands Brukners &quot;Napoleons Pirmais&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1996.05.28. [[Augusts Strindbergs]] &quot;Kurš stiprāks?&quot;. Rež. Hanss Bertilsons.
* 1996.06.04. [[Edgars Raiss Barouzs]] &quot;Kaktusa zieds&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 1996.10.10. [[Andrejs Upīts]] &quot;Zaļā zeme&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.
* 1996.10.16. Augusts Strindbergs &quot;Kurš stiprāks?&quot; un Pērs Ulovs Enkvists &quot;Tribādas nakts&quot;. Rež. Hanss Bertilsons.
* 1996.10.22. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Kliedziens&quot;. Rež. Valdis Lūriņš.
* 1996.11.28. Tenesijs Viljamss &quot;Orfejs nokāpj ellē&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.
* 1996.12.21. Ežēns Labišs &quot;Briesmu darbi Lursīna ielā&quot;. Rež. Gijs Pjērs Kulo.

=== 1997. gadā ===
* 1997.01.17. Pjērs Marivo &quot;Viltus atzīšanās&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1997.02.18. Jānis Jurkāns &quot;Dūdieviņš&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1997.03.14. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] &quot;Sēras piestāv Elektrai&quot;. Rež. Oļģerts Kroders.
* 1997.04.04. [[Ērihs Kestners]] &quot;Divas Lotiņas&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 1997.04.29. Jānis Jurkāns &quot;Amālija&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1997.05.14. Žans Sarmāns &quot;Mamurē&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 1997.05.29. Jaroslavs Ivaškēvičs &quot;Eņģeļu māte Joanna&quot;. Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 1997.06.04. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Cilvēks grib dzīvot&quot;. Rež. Valdis Lūriņš.
* 1997.10.03. [[Vilis Lācis]] &quot;Zvejnieka dēls&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1997.10.10. [[Harolds Pinters]] &quot;Jaunības laiks&quot;. Rež. [[Juris Rijnieks]].
* 1997.11.02. Agneta Elers-Jarlemane &quot;Mazā Boije&quot;. Rež. [[Dzintra Klētniece]].
* 1997.11.11. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Atpūta &quot;Paradīzē&quot;&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.
* 1997.12.04. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Hamlets]]&quot;. Rež. Oļģerts Kroders.
* 1997.12.12. [[Čārlzs Dikenss]] &quot;Sīkstulis&quot;. Rež. Jānis Kaijaks.

=== 1998. gadā ===
* 1998.01.09. [[Arturs Millers]] &quot;Ceļojošā komija gals&quot; (&quot;Komivojažiera nāve&quot;). Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1998.02.10. Noels Kouards &quot;Jestrais spoks&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1998.02.14. [[Edvards Vulfs]] &quot;Līnis murdā&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1998.03.03. Raimonds Auškāps &quot;Tāda dzīve&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1998.03.18. Džejs Alens &quot;Četrdesmit karātu&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.
* 1998.04.02. [[Lelde Stumbre]] &quot;Mīla—jā, mīla—nē&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 1998.04.07. Armāns Mefrs &quot;Grēksūdzes laiks&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.
* 1998.05.06. [[Pēteris Pētersons]] &quot;Fēlikss un Felicita&quot;. Rež. Pēteris Pētersons.
* 1998.05.22. Margarita Garpe &quot;Jūlijai&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 1998.10.08. [[Augusts Deglavs]] &quot;Rīga&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.
* 1998.10.11. [[Žans Ženē]] &quot;Kalpones&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 1998.10.30. Edmons Rostāns &quot;Sirano de Beržeraks&quot;. Rež. Valdis Lūriņš.
* 1998.11.07. Marks Hemptons, Mērija Luīze Vilsone &quot;Pilnos auļos&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.
* 1998.11.17. [[Jānis Peters]] &quot;Nakts pēc tautasdziesmas&quot;. Rež. Harijs Petrockis.
* 1998.11.27. Eduardo de Filipo &quot;Filumena no Neapoles&quot; (&quot;Filumena Marturano&quot;). Rež. Mihails Kublinskis.

=== 1999. gadā ===
* 1999.01.15. [[Pavels Kohouts]] &quot;Māja Prāgā, paredzēta nojaukšanai&quot; (&quot;Trešā māsa&quot;). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1999.01.22. Normens Čārlzs Hanters &quot;Mēness ūdeņi&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1999.02.19. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Sapnis vasaras naktī]]&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1999.02.23. [[Māra Zālīte]] &quot;Poēma par Skatuvi&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1999.04.09. [[Otfrīds Preislers]] &quot;Mazā raganiņa&quot;. Rež. Zane Kreicberga.
* 1999.04.12. Astrida Sālbaha &quot;Rīts un vakars&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1999.05.15. Alans Džejs Lerners, Frederiks Lou &quot;Mana skaistā lēdija&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.
* 1999.06.07. [[Aleksandrs Vampilovs]] &quot;Vecākais dēls&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 1999.10.07. [[Rainis]] &quot;Indulis un Ārija&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 1999.10.12. Džons Bointons Prīstlijs &quot;Ieradies inspektors&quot;. Rež. Oļģerts Kroders.
* 1999.11.03. Gunters Bets, Barbara Kapela &quot;Nebrīnies par tiem, kam sešdesmit&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 1999.12.03. [[Airisa Mērdoka]] &quot;Melnais princis&quot;. Rež. Oļģerts Kroders.
* 1999.12.09. Joss Vandelo &quot;Kapteiņu nedēļa&quot;. Rež. Virdžīnija Lejiņa.

=== 2000. gadā ===
* 2000.01.10. [[Harijs Gulbis]] &quot;Vēverīši&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2000.01.28. [[Andrejs Upīts]] &quot;Kaijas lidojums&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.
* 2000.02.15. Ronalds Hārvuds &quot;Laiki mainās&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 2000.03.09. Žans Anuijs &quot;Ielūgums pilī&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 2000.04.28. [[Lope de Vega]] &quot;Deju skolotājs&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 2000.06.03. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Talanti un pielūdzēji&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2000.06.09. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Vētra&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2000.10.07. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] &quot;Indriķa hronika&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.
* 2000.10.13. [[Stefans Cveigs]] &quot;Leģenda par kādu mūžu&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 2000.11.17. [[Aleksandrs Vampilovs]] &quot;Vasaras rītā&quot;. Rež. Regnārs Vaivars.

=== 2001. gadā ===
* 2001.01.06. [[Anna Brigadere]] &quot;Maija un Paija&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2001.02.06. [[Lelde Stumbre]] &quot;Aktieri&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 2001.02.10. Mihaels Hjurts, Juhans Kindblums, Tomass Tivemarks &quot;Svenson, Svenson...&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 2001.03.08. Ficdžeralds Kuscs &quot;Pēdējais vilciens&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2001.03.23. Bernārs Marī Koltess &quot;Rietumu krastmala&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2001.05.09. [[Pavels Kohouts]] &quot;80 dienās ap zemeslodi&quot;. Rež. Valdis Lūriņš, [[Dita Lūriņa]].
* 2001.05.28. Edvards Olbijs &quot;Trausls līdzsvars&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2001.06.07. Žans Liks Lagarss &quot;Spēles varoņi&quot;. Rež. Gijs Pjērs Kulo.
* 2001.06.15. [[Onorē de Balzaks]] &quot;Šagrenāda&quot;. Rež. Virdžīnija Lejiņa.
* 2001.10.11. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] &quot;Sfinksa&quot;. Rež. insc. Edmunds Freibergs, rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2001.10.16. [[Pauls Putniņš]] &quot;Kvēli ilgotā&quot;. Rež. Virdžīnija Lejiņa.
* 2001.11.04. &quot;Sniegbaltīte un septiņi rūķīši&quot; (atj.) (pēc [[Brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] pasakas). Rež. Dzintars Belogrudovs.
* 2001.11.21. Agnēta Pleijele &quot;Rīt būs atkal jauna diena&quot; (&quot;Standard Selection&quot;). Rež. Mihails Kublinskis.
* 2001.12.06. [[Aleksandrs Čaks]] &quot;Patriektā sirds&quot;. Rež. [[Voldemārs Šoriņš]].

=== 2002. gadā ===
* 2002.01.06. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] &quot;Teātris&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2002.01.26. [[Stefans Cveigs]] &quot;Amoks&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2002.02.08. [[Astrida Lindgrēna]] &quot;Pepija&quot;. Rež. Jānis Kaijaks.
* 2002.02.22. Džons Patriks &quot;Dīvainā misis Sevidža&quot;. Rež. [[Voldemārs Šoriņš]].
* 2002.03.20. Dereks Benfīlds &quot;Kurš kuru brokastīs?&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 2002.03.26. Rodžers Hols &quot;Grāmatu draudzeņu klubs&quot; (&quot;Par maz miesaskāres&quot;). Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2002.05.10. Jānis Jurkāns &quot;Viņš taču ir muļķis&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2002.05.15. Žaks de Dekērs &quot;Magnolija&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 2002.06.13. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.
* 2002.10.21. Roberts Bolts &quot;Vivat! Vivat, Regina!&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 2002.12.06. Ežēns Labišs &quot;Salmu cepurīte&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.

=== 2003. gadā ===
* 2003.01.30. Aleksandrs Obrazcovs &quot;Divas sirdis&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2003.02.12. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Stikla zvērnīca&quot;. Rež. Ģirts Veigners.
* 2003.03.06. [[Astrida Lindgrēna]] &quot;Superdetektīvs Blumkvists&quot;. Rež. Jānis Kaijaks.
* 2003.04.04. [[Inga Ābele]] &quot;Dzelzszāle&quot;. Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 2003.06.08. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Ienesīga vieta&quot;. Rež. Arkādijs Kacs.
* 2003.10.17. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ugunī&quot;. Rež. [[Voldemārs Šoriņš]].
* 2003.11.14. [[Ojārs Vācietis]] &quot;Sasiesim astes&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 2003.11.09. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] &quot;Trīsgrašu opera&quot; (kamerversija) (sadarbībā ar teātra grupu United Intimacy). Rež. [[Viesturs Kairišs]].

=== 2004. gadā ===
* 2004.01.25. [[Viljams Gibsons (dramaturgs)|Viljams Gibsons]] &quot;Divi šūpolēs&quot;. Rež. Ģirts Veigners.
* 2004.02.27. [[Lelde Stumbre]] &quot;Saulriets&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 2004.02.28. Markuss Kēbelijs &quot;Brīva istaba&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 2004.03.14. Edvards Olbijs &quot;Kam no Vilka kundzes bail?&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2004.06.21. [[Māra Zālīte]], Valdis Zilveris &quot;Poēma par Skatuvi&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2004.09.03. [[Rainis]] &quot;[[Pūt, vējiņi! (luga)|Pūt, vējiņi!]]&quot;. Rež. [[Gaļina Poliščuka]].
* 2004.09.10. Ričards Brinslijs Šeridans &quot;Mēlnesības skola&quot;. Rež. [[Arkādijs Kacs]].
* 2004.09.17. [[Henrijs Džeimss]] &quot;Asperna vēstules&quot;. Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 2004.09.24. [[Gunārs Priede]] &quot;Zilā&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 2004.10.19. [[Edvards Vulfs]] &quot;Sensācija&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 2004.10.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. Pēteris Krilovs.

=== 2005. gadā ===
* 2005.01.13. [[Pauls Putniņš]] &quot;Aicinājums uz ... pērienu&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2005.02.06. Aleksejs Arbuzovs &quot;Cietsirdīgās spēles&quot;. Rež. [[Gaļina Poliščuka]].
* 2005.03.18. [[Henriks Ibsens]] &quot;Nora&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2005.04.08. Natālija Vorožbita &quot;Galka Motalka&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2005.04.14. Braiens Frīls &quot;Mollija Svīnija&quot;. Rež. Ilze Olingere.
* 2005.09.08. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Minhauzena precības&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.
* 2005.11.04. [[Rainis]] &quot;Jāzeps un viņa brāļi&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2005.12.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;[[Līgava bez pūra]]&quot;. Rež. Indra Roga.

=== 2006. gadā ===
* 2006.01.19. Entonijs Bērdžess &quot;Mehāniskais apelsīns&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2006.02.11. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] &quot;Hotel Kristina&quot;. Rež. [[Baņuta Rubess|Baņuta Rubesa]].
* 2006.03.22. Braiens Frīls &quot;Aristokrāti&quot;. Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 2006.04.06. Larss Nurēns &quot;Rudens un ziema&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2006.04.30. [[Moriss Meterlinks]] &quot;Zilais putns&quot;. Rež. Ilze Olingere.
* 2006.05.22. [[Antons Čehovs]] &quot;Ivanovs&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2006.09.14. [[Ādolfs Alunāns]], [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] &quot;Draudzes bazārs&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.
* 2006.09.15. [[Harolds Pinters]] &quot;Mīļākais&quot;. Rež. [[Ināra Slucka]].
* 2006.10.20. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Karalis Līrs]]&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2006.11.02. [[Fjodors Dostojevskis]] &quot;Sarunas kaimiņistabās&quot; (&quot;[[Noziegums un sods]]&quot;). Rež. Pēteris Krilovs.
* 2006.11.22. [[Pauls Putniņš]] &quot;Pusdūša. Mundis&quot;. Rež. [[Juris Rijnieks]].
* 2006.12.14. Viljams Šekspīrs &quot;Spītnieces savaldīšana&quot;. Rež. [[Gaļina Poliščuka]].

=== 2007. gadā ===
* 2007.01.19. [[Arturs Millers]] &quot;Skats no tilta&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 2007.02.02. [[Zigmars Liepiņš]], [[Andra Manfelde]] &quot;Adata&quot;. Rež. Ramūns Kaubris.
* 2007.02.04. Ieva Samauska &quot;Kā uzburt sniegu&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2007.02.15. [[Regnārs Vaivars]] &quot;Leļļu pavēlnieks&quot;. Rež. Regnārs Vaivars, Diāna Romanoviča.
* 2007.02.22. Bernds Šrēders &quot;Māte un dēls&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 2007.03.16. [[Hella Vuolijoki]] &quot;Niskavuori jaunā saimniece&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2007.04.11. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Mēs&quot; (&quot;Negaiss&quot;) (sadarbībā ar G. Poliščukas Teātra observatoriju). Rež. [[Gaļina Poliščuka]].
* 2007.04.20. [[Laima Muktupāvela]] &quot;Šampinjonu derība&quot;. Rež. [[Rūdolfs Plēpis]].
* 2007.04.26. [[Makss Frišs]] &quot;Santa Krusa. Romance par mīlētājiem. Variācija&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2007.09.13. [[Brāļi Kaudzītes]] &quot;[[Mērnieku laiki]]&quot;. Rež. [[Viesturs Kairišs]].
* 2007.09.15. [[Margarita Perveņecka]], Natālija Vorožbita &quot;Drakula. Dēmoni&quot;. Rež. Regnārs Vaivars.
* 2007.10.11. Metjū Barbers &quot;Apburtais aprīlis&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 2007.10.14. Lions Feihtvangers &quot;Džūlija Farnēze&quot;. Rež. Gaļina Poliščuka.
* 2007.10.18. [[Nora Ikstena]] &quot;Amariļļi&quot;. Rež. [[Ināra Slucka]].
* 2007.11.16. [[Moljērs]] &quot;Tartifs&quot;. Rež. Gijs Pjērs Kulo.
* 2007.11.21. Sintija Laura Čerņauskaite &quot;Slīdošā Lūče&quot;. Rež. Anita Sproģe.
* 2007.12.14. [[Marks Tvens]] &quot;Princis un ubaga zēns&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].

=== 2008. gadā ===
* 2008.01.25. [[Henriks Ibsens]] &quot;Mazais Eijolfs&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2008.02.15. Deivids Hērs &quot;Jūdas skūpsts&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2008.03.18. Marjus Ivaškevičs &quot;Kaimiņš&quot;. Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 2008.03.19. [[Antons Čehovs]] &quot;Tēvocis Vaņa&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2008.04.24. [[Lelde Stumbre]] &quot;Smiltāju mantinieki&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2008.05.22. [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] &quot;Kerija. Retrospekcija&quot; (pēc Teodora Dreizera romāna). Rež. [[Gaļina Poliščuka]].
* 2008.06.03. Renē Heinersdorfs &quot;Tik mīla vien&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 2008.09.17. [[Inga Ābele]] &quot;Skola&quot;. Rež. [[Viesturs Kairišs]].
* 2008.10.02. [[Regnārs Vaivars]] &quot;Visiem zināmais lācis un viņa dr.&quot;. Rež. Regnārs Vaivars.
* 2008.10.05. Marks Rāvenhils &quot;Dažas atklātas fotogrāfijas&quot;. Rež. [[Valters Sīlis]].
* 2008.10.15. [[Juhans Smūls]] &quot;Pulkveža atraitne&quot;. Rež. [[Juris Rijnieks]].
* 2008.10.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ļaunais gars&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.
* 2008.12.11. [[Ēriks Vilsons]] &quot;Pīles lidojums klusumā&quot;. Rež. [[Ināra Slucka]].

=== 2009. gadā ===
* 2009.01.08. [[Gunars Janovskis]] &quot;Uz neatgriešanos&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2009.02.05. [[Andrejs Upīts]] &quot;Hipnotiskais brauciens&quot; (pēc stāsta &quot;Sūnu ciema zēni&quot; motīviem). Rež. [[Viesturs Kairišs]].
* 2009.02.12. [[Vizma Belševica]] &quot;Bille&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 2009.03.06. [[Jānis Veselis]] &quot;Neuzticīgie&quot;. Rež. [[Andrejs Jarovojs]].
* 2009.04.04. [[Valters Sīlis]] &quot;Par mammām&quot;. Rež. Valters Sīlis.
* 2009.04.09. Inga Rozentāle &quot;1906. Trakāk vēl kā piektā gadā&quot;. Rež. [[Gatis Šmits]].
* 2009.05.07. [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] &quot;Smiekli tumsā&quot; (&quot;Camera obscura&quot;). Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2009.05.14. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] &quot;Aija&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 2009.09.17. [[Zigmars Liepiņš]], [[Kaspars Dimiters]] &quot;Vadonis&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2009.09.19. Deivids Harovers &quot;Melnais strazds&quot;. Rež. [[Ģirts Ēcis]].
* 2009.10.01. [[Henriks Ibsens]] &quot;Nesaprašanās&quot; (&quot;Juns Gabriels Borkmans&quot;). Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2009.10.10. Jokums Rode &quot;Pinokio pelni&quot;. Rež. Viesturs Kairišs.
* 2009.10.16. [[Vilhelms Bušs]] &quot;Makss un Morics&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2009.11.14. [[Māra Zālīte]] &quot;Lācis&quot;. Rež. Indra Roga.
* 2009.12.11. Urss Vidmers &quot;TopDogi&quot;. Rež. [[Juris Rijnieks]].
* 2009.12.17. Ingrīda Lauzunda &quot;Homo Erectus&quot;. Rež. Regnārs Vaivars.

=== 2010. gadā ===
* 2010.01.28. Ēdens fon Horvāts &quot;Kazimirs un Karolīne&quot;. Rež. [[Viesturs Kairišs]].
* 2010.02.12. [[Gundega Repše]] &quot;Jūras velni&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 2010.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] &quot;Mirušās dvēseles&quot;. Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]].
* 2010.03.25. Dario Fo, Franka Rame &quot;Laulāts un brīvs&quot;. Rež. Mihails Borisovs.
* 2010.04.22. Rejs Kūnijs &quot;Smieklīgā nauda&quot;. Rež. Mihails Mamedovs.
* 2010.04.23. Deivids Oberns &quot;Pierādījums&quot;. Rež. [[Valters Sīlis]].
* 2010.04.28. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Brīdinājums mazajiem kuģiem&quot;. Rež. [[Ināra Slucka]].
* 2010.05.27. Andris Kalnozols &quot;Novakars: Kopsavilkums&quot;. Rež. [[Mārcis Lācis]].
* 2010.06.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2010.09.23. [[Raimonds Pauls]], [[Liāna Langa]], [[Inga Ābele]] &quot;Leo. Pēdējā bohēma&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]], Ināra Slucka.
* 2010.09.25. Nikolajs Gogolis &quot;Ārprātīgā piezīmes&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2010.10.07. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] &quot;Septiņi Fausti&quot;. Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2010.10.21. [[Danskovīte]] &quot;Latgola.lv&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 2010.11.13. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] &quot;Garās dienas ceļš uz nakti&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 2010.11.26. [[Fjodors Dostojevskis]] &quot;[[Brāļi Karamazovi|Cilvēks Karamazovs]]&quot;. Rež. [[Jānis Vimba]].
* 2010.12.02. [[Ļevs Tolstojs]] &quot;[[Anna Kareņina]]&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2010.12.09. [[Regnārs Vaivars]], Mārcis Lācis &quot;Skalbi un valdi. Iedvesmojoties no [[Kārlis Skalbe|K. Skalbes]] pasakām&quot;. Rež. Regnārs Vaivars, Mārcis Lācis.
* 2010.12.18. [[Melānija Vanaga]] &quot;Veļupes krastā&quot;. Rež. Valters Sīlis.
* 2010.12.20. &quot;Spēlējam Sniegbaltīti un rūķīšus&quot;. Rež. [[Voldemārs Šoriņš]].

=== 2011. gadā ===
* 2011.02.10. NO99 &quot;Čīkstošais klusums&quot;. Rež. [[Ģirts Ēcis]].
* 2011.02.25. Margarita Dirasa &quot;Augu dienu koku paēnā&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2011.03.10. [[Astrida Lindgrēna]], Stefans Jētestams &quot;Karlsons, kas dzīvo uz jumta&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2011.04.21. [[Pēteris Krilovs]] &quot;Lūgšana resnajai tantei&quot; (pēc [[Džeroms Deivids Selindžers|Džeroma Deivida Selindžera]] &quot;Frenija un Zūijs&quot; motīviem). Rež. Pēteris Krilovs.
* 2011.04.28. Ādams Purmalis &quot;Ādama stāsts&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2011.05.19. [[Jānis Balodis (dramaturgs)|Jānis Balodis]] &quot;Visi mani prezidenti&quot; (sadarbībā ar [[Dirty Deal Teatro]] projektā &quot;Tests&quot;). Rež. [[Valters Sīlis]].
* 2011.05.31. Vilnis Vējš &quot;Īsie zibsnīgie mirkļi&quot;. Rež. [[Ģirts Šolis]].
* 2011.09.02. &quot;Tikai tā!&quot; (latviešu dziesmu spēle). Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 2011.09.21. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Arī gudrinieks pārskatās&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2011.10.18. Renē Heinersdorfs &quot;Mīli manu sievu&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 2011.10.20. Aiva Birbele &quot;Kapusvētku PR&quot;. Rež. Valdis Lūriņš.
* 2011.11.10. Izrāde &quot;Gals&quot;. Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2011.11.17. Jevgeņijs Haritonovs &quot;Dzin&quot; (sadarbībā ar Dirty Deal Teatro projektā &quot;Tests&quot;). Rež. [[Vladislavs Nastavševs]].
* 2011.12.08. Mērija Meipsa-Dodža &quot;[[Sudraba slidas]]&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2011.12.13. [[Semjuels Bekets]] &quot;Mērfijs&quot;. Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]].

=== 2012. gadā ===
* 2012.01.12. Treisijs Letss &quot;Osedžas zeme&quot;. Rež. [[Valters Sīlis]].
* 2012.02.09. Jaroslavs Ivaškēvičs &quot;Ideāls zaglis&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2012.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] &quot;Cilvēks Šinelī&quot; (sadarbībā ar [[Dirty Deal Teatro]] projektā &quot;Tests&quot;). Rež. [[Jurijs Djakonovs]].
* 2012.03.20. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Pērnvasar negaidot&quot;. Rež. [[Vladislavs Nastavševs]].
* 2012.04.10. Georgs Bīhners &quot;Voiceks&quot;. Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]].
* 2012.05.17. [[Zigmars Liepiņš]], [[Kaspars Dimiters]] &quot;[[Parīzes Dievmātes katedrāle (opera)|Parīzes Dievmātes katedrāle]]&quot;. Rež. Indra Roga.
* 2012.05.23. Uku Ūsbergs &quot;Galvas maiņa&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2012.06.12. &quot;[[Hamlets]]&quot; (pēc [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] darba motīviem) (sadarbībā ar Dirty Deal Teatro projektā &quot;Tests&quot;). Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2012.09.13. [[Inga Ābele]] &quot;Jasmīns. Pārdaugava&quot;. Rež. Valters Sīlis.
* 2012.09.15. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Purva bridējs&quot;. Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2012.09.20. [[Lelde Stumbre]] &quot;Mī.. Mālēt&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 2012.10.25. [[Antons Hansens Tammsāre]] &quot;Zeme un mīlestība. Kārina. Indreks&quot;. Rež. Elmo Niganens.
* 2012.11.09. [[Ēriks Vilsons]], [[Ināra Slucka]] &quot;Zudušo laiku citējot&quot;. Rež. Ināra Slucka.
* 2012.11.29. [[Ērihs Kestners]] &quot;Trīs vīri kūrortā&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 2012.11.30. Daniils Harmss &quot;Vecene&quot;. Rež. Vladislavs Nastavševs.

=== 2013. gadā ===
* 2013.01.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Indrāni&quot;. Rež. [[Valters Sīlis]].
* 2013.01.31. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Venēcijas tirgotājs&quot;. Rež. [[Aiks Karapetjans]].
* 2013.03.07. [[Oskars Vailds]] &quot;Sieviete, kura nav uzmanības vērta&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2013.03.16. Aleksejs Ščerbaks &quot;Piemiņas diena&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2013.04.24. [[Jānis Sudrabkalns]], [[Biruta Skujeniece]], [[Jānis Peters]], [[Raimonds Pauls]] &quot;Trubadūrs uz ēzeļa&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 2013.04.28. Ferencs Molnārs &quot;Lilioms&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2013.05.14. [[Rasa Bugavičute-Pēce]] &quot;Meitenes&quot;. Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2013.05.30. [[Džons Maksvels Kutzē]] &quot;Rudens Pēterburgā&quot;. Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 2013.09.12. &quot;...bagātā kundze...&quot; (pēc [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] darbu motīviem). Rež. [[Ināra Slucka]].
* 2013.09.12. [[Regnārs Vaivars]] &quot;Titāniks&quot;. Rež. Regnārs Vaivars.
* 2013.09.12. Jevgeņijs Griškovecs &quot;Satisfakcija&quot;. Rež. Dāvis Auškāps.
* 2013.10.11. Deivids Lindsejs-Ebairs &quot;Truša alā&quot;. Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]].
* 2013.10.18. [[Brāļi Grimmi]], Rasa Bugavičute-Pēce &quot;Sarkangalvīte un vilks&quot;. Rež. Elmārs Seņkovs.
* 2013.11.04. &quot;Nē Minskai 2014?&quot;. Rež. Valters Sīlis.
* 2013.11.28. Ričards Bīns &quot;Divu kungu kalps. Anno 1963&quot;. Rež. Valters Sīlis.
* 2013.11.29. Pīters Kvilters &quot;Žilbinoši!&quot;. Rež. Valdis Lūriņš.

=== 2014. gadā ===
* 2014.01.15. [[Henriks Ibsens]] &quot;Spoki&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 2014.01.23. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] &quot;Jūtu tektonika&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2014.02.03. Braiens Frīls &quot;Dejas Lūnasas svētkos&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2014.02.26. [[Džeimss Džoiss]] &quot;Mollija saka: jā!&quot; (pēc romāna &quot;[[Uliss]]&quot;). Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 2014.02.27. Džons Bointons Prīstlijs &quot;Laiks un Konveju ģimene&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2014.04.25. Danskovīte &quot;Latgola.lv—2&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 2014.04.30. [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] &quot;Ezeriņš&quot;. Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2014.05.20. Jānis Balodis &quot;Pieaugušie&quot;. Rež. [[Valters Sīlis]].
* 2014.05.29. Džons Kenders, Freds Ebs, Džo Masterofs &quot;Kabarē&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2014.05.30. Tea Dorna &quot;MarLenī&quot;. Rež. Jānis Mūrnieks.
* 2014.09.11. Agnese Rutkēviča &quot;Mans nabaga tēvs&quot;. Rež. Elmārs Seņkovs.
* 2014.09.13. [[Vladimirs Majakovskis]] &quot;Blakts&quot;. Rež. Dāvis Auškāps.
* 2014.11.05. Migels de Unamuno &quot;Migla&quot;. Rež. Indra Roga.
* 2014.12.04. Alans Eikborns &quot;Svētku laika pārpratumi&quot;. Rež. [[Ģirts Ēcis]].
* 2014.12.30. Jānis Jurkāns &quot;Pulkstenis ar dzeguzi&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 2014.12.30. [[Mihails Bulgakovs]] &quot;Jaunā ārsta piezīmes&quot;. Rež. [[Jānis Vimba]], [[Kaspars Zvīgulis]].

=== 2015. gadā ===
* 2015.01.29. [[Rainis]] &quot;Raiņa sapņi&quot;. Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]].
* 2015.03.05. Ēdens fon Horvāts &quot;Vīnes meža stāsti&quot;. Rež. Andžejs Bubeņs.
* 2015.04.07. [[Fjodors Dostojevskis]] &quot;Idiots&quot;. Rež. [[Vladislavs Nastavševs]].
* 2015.04.22. Margareta Edsone &quot;Prāts&quot;. Rež. [[Valters Sīlis]].
* 2015.04.23. Žans Anuijs &quot;Antigone&quot;. Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2015.05.14. Valdis Zilveris, [[Juris Hiršs]] &quot;Bāskervilu leģenda&quot; (pēc [[Arturs Konans Doils|Artura Konana Doila]] stāsta motīviem). Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2015.05.26. Žoels Pomrā &quot;Šis bērns&quot;. Rež. [[Ināra Slucka]].
* 2015.09.11. Rainis &quot;[[Uguns un nakts]]&quot;. Rež. [[Viesturs Kairišs]].
* 2015.09.19. Eliots Heizs &quot;Ceļā uz mājām&quot;. Rež. Dāvis Auškāps.
* 2015.09.23. Bārnijs Noriss &quot;Ciemiņi&quot;. Rež. Ināra Slucka.
* 2015.10.22. [[Tomass Manns]] &quot;Avantūrista grēksūdze&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2015.12.03. [[Viktors Igo]], [[Imants Kalniņš]], [[Viktors Kalniņš (rakstnieks)|Viks]] &quot;Cilvēks, kas smejas&quot;. Rež. [[Rēzija Kalniņa]].

=== 2016. gadā ===
* 2016.01.14. Huans Majorga &quot;Zēns&quot;. Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2016.02.04. [[Māris Bērziņš]] &quot;Svina garša&quot;. Rež. [[Valters Sīlis]].
* 2016.03.11. &quot;Mūžīgais komentārs Nr. 4&quot; (pēc [[Sērens Kirkegors|Sērena Kirkegora]] darba motīviem). Rež. [[Daiga Kažociņa]].
* 2016.04.21. [[Henriks Ibsens]] &quot;Mežapīle&quot;. Rež. Elmārs Seņkovs.
* 2016.04.28. Florians Zellers &quot;Ak, tētīt...&quot;. Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]].
* 2016.05.13. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] &quot;Mīla zem gobām&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2016.05.28. [[Federiko Garsija Lorka]] &quot;Asins kāzas&quot;. Rež. [[Vladislavs Nastavševs]].
* 2016.05.30. Deniss Kellijs &quot;Pēc beigām&quot;. Rež. Valters Sīlis.
* 2016.09.15. [[Andrejs Upīts]] &quot;Sieviete&quot;. Rež. [[Ināra Slucka]].
* 2016.09.21. Jānis Balodis, Valters Sīlis &quot;Veiksmes stāsts&quot;. Rež. Valters Sīlis.
* 2016.09.22. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] &quot;Klavigo&quot;. Rež. Folkers Šmits.
* 2016.10.27. Henriks Ibsens, [[Edvards Grīgs]] &quot;Pērs Gints&quot;. Rež. [[Viesturs Kairišs]].
* 2016.11.30. &quot;Nature Morte&quot;. Horeogr. Agate Bankava.
* 2016.12.02. &quot;Šausmu autobuss&quot; (iedvesmojoties no Paula van Lona stāstiem). Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]].
* 2016.12.04. [[Anna Rancāne]] &quot;Bišumāte un vilkacis&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].

=== 2017. gadā ===
* 2017.01.05. [[Antons Čehovs]] &quot;Kaija&quot;. Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2017.02.05. Marks Hedons, Saimons Stīvenss &quot;Savādais atgadījums ar suni naktī&quot;. Rež. [[Valters Sīlis]].
* 2017.02.28. [[Artūrs Dīcis]] &quot;Lidojošais Travolta&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2017.03.04. Marjus Ivaškevičs &quot;Tuvā pilsēta&quot;. Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]].
* 2017.03.08. [[Ežēns Jonesko]] &quot;Plikpaurainā dziedone&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2017.03.26. &quot;Melot (?)!&quot; (pēc [[Denī Didro]] darba). Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 2017.04.06. Nikola Makolifa &quot;Juveliera jubileja&quot;. Rež. [[Ģirts Ēcis]].
* 2017.04.29. [[Gunārs Priede]] &quot;Zilā&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2017.05.08. Harijs Gulbis &quot;Olivers&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2017.05.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Trīne&quot;. Rež. Elmārs Seņkovs.
* 2017.09.14. [[Inga Ābele]] &quot;Klūgu mūks&quot;. Rež. Indra Roga.
* 2017.09.29. Laila Burāne &quot;Līdz kāzām sadzīs&quot; (sadarbībā ar [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] un [[Ģertrūdes ielas teātris|Ģertrūdes ielas teātri]]). Rež. Laura Upeniece.
* 2017.10.12. Antons Čehovs &quot;[[Trīs māsas]]. Refleksija&quot;. Rež. [[Vladislavs Nastavševs]].
* 2017.11.22. Terenss Retigans &quot;Dziļā, skumjā jūra&quot;. Rež. [[Georgijs Surkovs]].
* 2017.12.05. [[Alberts Kronenbergs]] &quot;Mazais ganiņš&quot;. Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2017.12.07. Dankans Makmillans &quot;Cilvēki, lietas un vietas&quot;. Rež. Valters Sīlis.

=== 2018. gadā ===
* 2018.01.12. Andris Ūdris &quot;Apsolu&quot;. Rež. [[Daiga Kažociņa]].
* 2018.01.25. Jasmīna Rezā &quot;ART&quot;. Rež. [[Jānis Vimba]].
* 2018.02.01. [[Oskars Vailds]], [[Rihards Štrauss]] &quot;Salome&quot;. Rež. [[Viesturs Kairišs]].
* 2018.02.15. Žans Liks Lagarss &quot;Tas pasaules gals&quot;. Rež. [[Ināra Slucka]].
* 2018.03.08. [[Artūrs Dīcis]] &quot;Arī vaļiem ir bail&quot;. Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2018.03.15. Andri Lūps &quot;Dūja&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2018.05.24. [[Pēteris Pētersons]], [[Raimonds Pauls]] &quot;Man 30 gadu&quot;. Rež. Ināra Slucka.
* 2018.05.31. Jānis Balodis &quot;Mežainis&quot;. Rež. [[Valters Sīlis]].
* 2018.06.08. &quot;Precēšanās un šķiršanās anatomija&quot; (pēc Džona Apdaika darba motīviem). Rež. [[Marija Bērziņa]].
* 2018.09.13. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Rež. Elmārs Seņkovs.
* 2018.09.14. &quot;Antiņš. Zelts. Kalns&quot; (pēc Raiņa lugas &quot;[[Zelta zirgs]]&quot; motīviem). Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2018.11.01. &quot;visas manas vājības ir tavas lūpas&quot;. Horeogr. Agate Bankava, Rūdolfs Gediņš, Dmitrijs Gaitjukevičs.
* 2018.11.12. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]] &quot;Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris&quot;. Rež. Valters Sīlis.
* 2018.12.06. Harijs Gulbis &quot;Cīrulīši&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].

=== 2019. gadā ===
* 2019.02.03. &quot;Par tēviem&quot;. Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2019.02.05. [[Jēkabs Nīmanis]], [[Kārlis Skalbe]], [[Kārlis Vērdiņš]] &quot;Ceļojums uz ziemeļiem&quot;. Rež. Jēkabs Nīmanis.
* 2019.02.07. [[Zigfrīds fon Fēgezaks]] &quot;Baltiešu gredzens&quot;. Rež. [[Viesturs Kairišs]].
* 2019.03.07. Rimants Ziedonis &quot;Paradoksālā Latvija&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2019.03.29. Justīne Kļava, [[Garlībs Merķelis]] &quot;Latvieši&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2019.05.09. Jānis Balodis &quot;Zem diviem karogiem&quot;. Rež. [[Valters Sīlis]].
* 2019.05.29. &quot;Aka&quot; (pēc [[Regīna Ezera|Regīnas Ezeras]] romāna motīviem). Rež. [[Ināra Slucka]].
* 2019.06.05. Rita Kalnejais &quot;Šī skaistā nākotne&quot;. Rež. Diāna Kaijaka.
* 2019.09.19. Juha Jokela &quot;Finlandizācija&quot;. Rež. Valters Sīlis.
* 2019.09.19. Ivo Briedis &quot;Pēdējais salmiņš&quot;. Rež. Toms Treinis.
* 2019.09.19. [[Aivars Freimanis]] &quot;Katls&quot;. Rež. Ināra Slucka.
* 2019.10.18. [[Lūiss Kerols|Luiss Kerols]] &quot;[[Alises piedzīvojumi Brīnumzemē|Alise Brīnumzemē]]&quot;. Rež. [[Inga Ungure|Inga Tropa]].
* 2019.12.04. Rasa Bugavičute-Pēce &quot;Puika, kurš redzēja tumsā&quot;. Rež. Valters Sīlis.
* 2019.12.05. Nikolajs Gogolis &quot;Revidents&quot;. Rež. Ņikita Kobeļevs.
* 2019.12.18. Jasmīna Rezā &quot;Slaktiņa dievs&quot;. Rež. Daiga Kažociņa.

=== 2020. gadā ===
* 2020.03.05. Federiko Garsija Lorka &quot;Tukšais zieds&quot; (&quot;Jerma&quot;). Rež. Ināra Slucka.
* 2020.03.06. Artūrs Dīcis &quot;Dzīvnieks&quot; (pēc Arto Pāsilinna romāna &quot;Zaķa gads&quot; motīviem). Rež. Reinis Suhanovs.
* 2020.03.12.&quot;[[Lepnums un aizspriedumi]]&quot; (pēc [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] romāna motīviem). Rež. Klāvs Mellis.
* 2020.07.31. Māra Zālīte &quot;Margarēta&quot;. Rež. Reinis Suhanovs.
* 2020.09.11. &quot;Skaņdarbs&quot;. Rež. Ināra Slucka.
* 2020.09.24. Artūrs Jankovskis &quot;Oligarhs&quot;. Rež. Toms Treinis.
* 2020.09.26. Linda Rudene, Valters Sīlis &quot;Mežs&quot;. Rež. Valters Sīlis.
* 2020.09.27. Linda Rudene, Valters Sīlis &quot;Pilsēta&quot;. Rež. Valters Sīlis.

=== 2021. gadā ===
* 2021.08.27. &quot;Atver acis&quot;. Rež. Valters Sīlis.
* 2021.09.10. [[Harolds Pinters]] &quot;Nodevība&quot;. Rež. Ināra Slucka.
* 2021.09.14. &quot;Svešinieki vilcienā&quot; (Viļņa Vēja skatuves vers. pēc Patrīcijas Haismitas un Kreiga Vernera darbu motīviem). Rež. Vladislavs Nastavševs.
* 2021.09.16. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Ferdinands un Luīze&quot;. Rež. Dita Lūriņa.
* 2021.09.22. Linda Rudene &quot;Riests&quot;. Rež. Valters Sīlis.
* 2021.09.22. Garsons Kanins &quot;Dzimusi vakardien&quot;. Rež. Ināra Slucka.
* 2021.09.23. [[Stendāls]] &quot;Sarkanais un melnais&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.
* 2021.09.30. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Sapnis vasaras naktī&quot;. Rež. Elmārs Seņkovs.
* 2021.09.30. [[Ingmars Bergmans]] &quot;Persona&quot;. Rež. Mārtiņš Gūtmanis.
* 2021.10.08. &quot;Aukle&quot; (pēc Leīlas Slimani romāna &quot;Klusa dziesma&quot; motīviem). Rež. Intars Rešetins.
* 2021.10.09. Reins Rauds &quot;Perfektā teikuma nāve&quot;. Rež. Valters Sīlis.
* 2021.12.09. [[Andruss Kivirehks]] &quot;Vīrs, kas zināja čūskuvārdus&quot;. Rež. Ivars Pellu.

=== 2022. gadā ===
* 2022.02.10. Kata Vēbere &quot;Sievietes daļas&quot;. Rež. Ināra Slucka.
* 2022.04.06. Sirku Peltola &quot;Mazā naudiņa&quot;. Rež. Regnārs Vaivars.
* 2022.04.07. Tomass Vinterbergs, Mogenss Rukovs &quot;Komūna&quot;. Rež. Valters Sīlis.
* 2022.09.15. [[Māris Bērziņš]] &quot;Aizliegtais pianīns&quot;. Rež. [[Ināra Slucka]].
* 2022.09.22. Deivids Harovers &quot;Naži vistās&quot;. Rež. [[Inga Ungure|Inga Tropa]].
* 2022.10.02. Marina Smiļaneca &quot;Suņa māja&quot;. Rež. Larisa Semirozumenko.
* 2022.10.21. Karlo Kollodi &quot;[[Pinokio piedzīvojumi]]&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2022.12.13. [[Ance Muižniece]] &quot;Divas pasaules&quot;. Rež. [[Jānis Znotiņš]].

=== 2023. gadā ===
* 2023.01.12. Lūsija Kirkvuda &quot;Debesjums&quot;. Rež. [[Valters Sīlis]].
* 2023.03.09. [[Rabindranats Tagore]] &quot;Pasta nams&quot;. Rež. Elīza Dombrovska.
* 2023.03.16. [[Artūrs Dīcis]] &quot;Ričards. Nekā personīga&quot;. Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2023.03.31. &quot;Baltiešu armija&quot; (pēc Edgara Ozoliņa piezīmju motīviem). Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2023.05.10. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]], [[Džuzepe Verdi]], [[Edgars Mākens]] &quot;La KRITUSĪ&quot;. Rež. [[Ināra Slucka]].
* 2023.09.14. [[Rainis]] / Justīne Kļava &quot;Spēlēju, dancoju&quot;. Rež. Elmārs Seņkovs.
* 2023.09.26. Ferdinands fon Šīrahs &quot;Terors&quot;. Rež. Valters Sīlis.
* 2023.10.26. Regnārs Vaivars &quot;Suņu ciema Nelaimes lācis&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2023.11.09. Elza Marta Ruža / Matīss Kaža &quot;Maigā vara&quot;. Rež. [[Matīss Kaža]].
* 2023.12.06. [[Kaspars Rolšteins]] &quot;#DiToo&quot;. Rež. [[Dita Lūriņa]].

=== 2024. gadā ===
* 2024.01.25. Klāvs Mellis &quot;Garderobisti&quot;. Rež. [[Paula Pļavniece]].
* 2024.02.01. Dmitrijs Krimovs &quot;Pīters Pens. Sindroms&quot;. Rež. Dmitrijs Krimovs.
* 2024.02.08. Kristina Marija Kuliniča &quot;Kā kļūt nelaimīgam?&quot;. Rež. Artūrs Areima.
* 2024.03.06. [[Henriks Ibsens]] &quot;Heda Gablere. Atgriešanās&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2024.04.11. Mariuss fon Maienburgs &quot;Ugunsseja&quot;. Rež. Henrijs Arājs.
* 2024.04.18. Mārgareta Perija &quot;Laiks Paradīzei&quot;. Rež. Endīne Bērziņa.
* 2024.04.25. Pēc [[Pēteris Veiss|Pētera Veisa]] lugas motīviem &quot;Marats/Sads&quot;. Rež. Rūdolfs Gediņš, Klāvs Mellis.
* 2024.05.16. [[Anšlavs Eglītis]] &quot;Bezkaunīgais vecis&quot;. Rež. [[Gatis Šmits]].
* 2024.09.12. [[Alberts Bels]] &quot;Cilvēki laivās&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2024.09.19. [[Sudrabu Edžus]] &quot;Dullais Dauka&quot;. Rež. Jurģis Lūsis.
* 2024.10.29. [[Astrida Lindgrēna]] &quot;Mēs, Sālsvārnas salas vasarnieki&quot;. Rež. Paula Pļavniece.
* 2024.12.05. [[Frānsiss Skots Ficdžeralds]] &quot;[[Lielais Getsbijs|Lieliskais Getsbijs]]&quot;. Rež. [[Indra Roga]].

=== 2025. gadā ===
* 2025.02.27. [[Jukio Mišima]] &quot;Zelta templis&quot;. Rež. Henrijs Arājs.
* 2025.03.06. Lī Hols, Padijs Čajefskis &quot;Nacionālais kanāls&quot;. Rež. [[Matīss Kaža]].
* 2025.03.20. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;[[Ilgu tramvajs]]&quot;. Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 2025.04.17. Laura Sintija Čerņauskaite &quot;Slīdošā Lūče&quot;. Rež. Rodrigo Struka.
* 2025.04.30. Iedvesmojoties no [[Arveds Mihelsons|Rutku Tēva]] &quot;Dumpīgā Rīga&quot;. Rež. Klāvs Mellis.
* 2025.05.15. [[E. T. A. Hofmanis|Ernsts Teodors Amadejs Hofmanis]] &quot;Smilšu cilvēks&quot;. Rež. [[Ralfs Liepa]].
* 2025.06.04. [[Alfrēds Žarī]], Vladislavs Troickis, Elza Marta Ruža &quot;Karalis Ibī un citi monstri&quot;. Rež. Vladislavs Troickis.
* 2025.09.11. Gusts Ābele &quot;Klusums un troksnis&quot;. Rež. Gusts Ābele.
* 2025.09.20. [[Rainis]] &quot;Indulis un Ārija&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2025.09.25. [[Jānis Joņevs]] &quot;Ko var cilvēks&quot;. Rež. Roberts Dauburs.
* 2025.10.09. [[Jana Egle]] &quot;Egles stāsti&quot;. Rež. [[Ināra Slucka]].
* 2025.11.14. [[Kārlis Vērdiņš]], [[Matīss Kaža]] &quot;Bastardi&quot;. Rež. Matīss Kaža.
* 2025.11.15. Mērija Orra &quot;Viss par Ievu&quot;. Rež. [[Ināra Slucka]].
* 2025.12.04. [[Andris Kalnozols]] &quot;Ods&quot;. Rež. [[Matīss Budovskis]].

=== 2026. gadā ===
* 2026.02.05. Daiva Čepauskaite &quot;Kad atkal būsim jauni&quot;. Rež. [[Rolands Atkočūns]].
* 2026.02.26. [[Guntis Bojārs]] &quot;Zīda čūska&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2026.03.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ugunī&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2026.03.17. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] &quot;Atbalss Aija&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].

[[Kategorija:Latvijas Nacionālais teātris|Izrādes]]</text>
      <sha1>0yq0f2nhoauvi4mfgn3w8imrg0rvg8v</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450287</id>
      <parentid>4450279</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T17:07:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* 2002. gadā */</comment>
      <origin>4450287</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="115848" sha1="7d6ziaxflfg0f8383b9vu87k0ok9zix" xml:space="preserve">Sarakstā hronoloģiski apkopotas [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem.
{{TOClimit|2}}

== Padomju Latvijas Strādnieku teātris (1919) ==
* 1919.02.23. [[Leons Paegle]] &quot;Augšāmcelšanās&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1919.03.09. [[Andrejs Upīts]] &quot;Viens un daudzie&quot;. Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1919.03.14. Andrejs Upīts &quot;Balss un atbalss&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1919.03.28. Maksimiliāns Bethers &quot;Pirmie viļņi&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1919.04.11. Andrejs Upīts &quot;Saule un tvaiks&quot;. Rež. Ērihs Lauberts.
* 1919.04.18. Kārlis Freinbergs &quot;Tumsā un salā&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1919.05.02. [[Maksims Gorkijs]] &quot;Ienaidnieki&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1919.05.16. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] &quot;Pāri mūsu spēkiem&quot; (2. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.

== Latvijas Nacionālais teātris (1919—1940) ==

=== 1919. gadā ===
* 1919.11.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ugunī&quot;. Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1919.12.03. [[Rainis]] &quot;Daugava&quot;. Rež. [[Biruta Skujeniece]].
* 1919.12.06. Rainis &quot;[[Zelta zirgs]]&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1919.12.19. Bjernstjerne Bjernsons &quot;Pāri mūsu spēkiem&quot; (1. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1919.12.21. Bjernstjerne Bjernsons &quot;Pāri mūsu spēkiem&quot; (2. daļa). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1919.12.25. [[Anna Brigadere]] &quot;Sprīdītis&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1919.12.27. Bjernstjerne Bjernsons &quot;Kad jaunais vīns zied&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.

=== 1920. gadā ===
* 1920.01.06. [[Moriss Meterlinks]] &quot;Māsa Beatrise&quot;. Rež. [[Biruta Skujeniece]].
* 1920.01.17. Edvards Vulfs &quot;Svētki Skangalē&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1920.01.31. Endre Naģs &quot;Ministru prezidents&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1920.02.25. [[Jānis Akuraters]] &quot;Viesturs&quot;. Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1920.03.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] &quot;Kandida&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1920.03.17. [[Fallijs]] &quot;Selgā&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1920.04.14. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1920.04.28. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1920.05.15. [[Heinrihs Manns]] &quot;Legro kundze&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1920.06.15. Edvards Vulfs &quot;Rožainās dienas&quot;, Gabriela Zapoļska &quot;Kāzu priekšvakarā&quot;, [[Antons Čehovs]] &quot;Bildinājums&quot;. Rež. Dmitrijs Arbeņins.
* 1920.09.15. Rūdolfs Blaumanis &quot;Indrāni&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1920.09.21. [[Oskars Vailds]] &quot;Cik svarīgi būt nopietnam&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1920.09.29. Rihards Dēmels &quot;Cilvēku draugi&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1920.10.13. Edvards Vulfs &quot;Meli&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1920.11.10. [[Anna Brigadere]] “Ilga”. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1920.11.17. Rainis &quot;Jāzeps un viņa brāļi&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1920.12.03. Šarls van Lerbergs &quot;Pans&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1920.12.23. Jānis Akuraters &quot;Šis un Tas Itnekas&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.

=== 1921. gadā ===
* 1921.01.12. Antons Vildganss &quot;Nabadzība&quot;. Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1921.01.26. Klitija &quot;Sulamīte&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1921.02.18. [[Anna Brigadere]] &quot;Pie latviešu miljonāra&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1921.03.05. Rūdolfs Lotārs &quot;Karalis Harlekīns&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1921.03.17. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1921.03.23. [[Henriks Ibsens]] &quot;Troņa tīkotāji&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1921.04.28. [[Augusts Saulietis]] &quot;Pret ziemeļiem&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1921.05.06. [[Rainis]] &quot;Krauklītis&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1921.05.25. Artūrs Kustā Jerviluoms &quot;Ziemeļnieki&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1921.09.16. Augusts Kicbergs &quot;Elks&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1921.09.21. Voldemārs Dambergs &quot;Ziedu viesulī&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1921.10.05. Erkols Luidži Morselli &quot;Glauks&quot;. Rež. Kristaps Linde.
* 1921.10.12. [[Jānis Poruks]] &quot;Hernhūtieši&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1921.10.19. Edvards Vulfs &quot;Sensācija&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1921.11.23. Rainis &quot;Spēlēju, dancoju&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1921.12.14. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Karalis Līrs]]&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1921.12.20. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] &quot;Viena diena&quot; un &quot;Dzīvas un nedzīvas puķes&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1921.12.27. Kārlis Freinbergs &quot;Tumsā un salā&quot;. Rež. Fricis Rode.

=== 1922. gadā ===
* 1922.01.15. [[Moljērs]] &quot;Tartifs&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1922.01.15. Moljērs &quot;Skapēna nedarbi&quot;. Rež. [[Ernests Feldmanis]].
* 1922.01.23. [[Anna Brigadere]] &quot;Ausmā&quot;. Rež. Kristaps Linde.
* 1922.02.15. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro &quot;Grāfs de Rizors&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1922.02.25. Pjērs de Bomaršē &quot;Figaro kāzas jeb Trakā diena&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1922.03.15. [[Brāļi Kaudzītes]] &quot;[[Mērnieku laiki|Mērnieku laiki Slātavā]]&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1922.04.05. [[Augusts Saulietis]] &quot;Līgo!&quot;. Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1922.04.19. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Vindzoras jautrās sievas&quot; (&quot;Jautrās vindzorietes&quot;). Rež. Kristaps Linde.
* 1922.04.24. [[Jānis Akuraters]] &quot;Lāča bērni&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1922.05.10. [[Oskars Vailds]] &quot;Padovas hercogiene&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1922.05.17. Nino Berīni &quot;Zaimotājs&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1922.05.22. [[Gerharts Hauptmanis]] &quot;Vientuļi cilvēki&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1922.05.30. [[Augusts Deglavs]] &quot;Vienpadsmitā stunda&quot;. Rež. Kristaps Linde.
* 1922.09.02. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Kas tie tādi, kas dziedāja&quot;. Rež. Kristaps Linde.
* 1922.09.14. [[Sofokls]] &quot;Ķēniņš Edips&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1922.09.20. Karls Šternheims &quot;Kandidāts&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1922.10.04. Emīlija Prūsa &quot;Gaisa dārzi&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1922.10.18. Gabriels Landsbergs-Žemkalnis &quot;Blinda&quot; (&quot;Pasaules līdzinātājs&quot;). Rež. Kristaps Linde.
* 1922.11.15. Anna Brigadere &quot;Maija un Paija&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1922.11.24. [[Aspazija]] &quot;Vaidelote&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1922.11.27. [[Nikolajs Gogolis]] &quot;[[Revidents (luga)|Revidents]]&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1922.12.12. Arvīds Jernefelts &quot;Titus, Jeruzalemes izpostītājs&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1922.12.29. [[Andrejs Upīts]] &quot;Peldētāja Zuzanna&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.

=== 1923. gadā ===
* 1923.01.02. Pēteris Ērmanis &quot;Brakos&quot;. Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1923.01.12. [[Gerharts Hauptmanis]] &quot;Roze Bernda&quot;. Rež. [[Ernests Feldmanis]].
* 1923.01.24. [[Jānis Akuraters]] &quot;Pieci vēji&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1923.02.15. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Hamlets]]&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1923.02.28. [[Alfrēds Andersons|Andrass]] &quot;Ķēniņš Dāvids&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1923.03.07. Haralds Eldgasts &quot;Agarta&quot;. Rež. Kristaps Linde.
* 1923.03.16. Hermanis Heijermanss &quot;Ķēžu locekļi&quot;. Rež. Teodors Podnieks.
* 1923.04.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Trīnes grēki&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1923.04.18. Voldemārs Dambergs &quot;Mēs viņus gūstīsim!&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1923.04.23. Jānis Lejiņš &quot;Pie dzimtenes krusta&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1923.04.30. [[Kārlis Jēkabsons]] &quot;Sirdsapziņa&quot;. Rež. Kristaps Linde.
* 1923.05.12. [[Aleksis Kivi]] &quot;Kāzu brauciens&quot; (&quot;Ciema kurpnieki&quot;). Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1923.06.17. Gustavs Vids &quot;Augstākā matemātika&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1923.09.01. [[Aspazija]] &quot;Aspazija&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1923.09.05. Sidnejs Gariks &quot;Atzīšanās&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1923.09.15. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Mīla un viltus&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1923.09.26. Juris Kosa &quot;Ceļi un dūkstis&quot;. Rež. Kristaps Linde.
* 1923.10.10. Džeimss Metjū Berijs &quot;Brīnišķīgais Kreitons&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1923.10.24. [[Augusts Saulietis]] &quot;Sirdskaite&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1923.10.31. Ferencs Molnārs &quot;Lilioms&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1923.11.18. [[Rainis]] &quot;Daugava&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1923.12.05. [[Andrejs Upīts]] &quot;Laimes lācis&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1923.12.25. Rainis &quot;Mušu ķēniņš&quot;. Rež. Fricis Rode.

=== 1924. gadā ===
* 1924.01.12. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] &quot;Zvēru dīdītājs&quot;. Rež. Kristaps Linde.
* 1924.01.21. [[Anna Brigadere]] &quot;Raudupiete&quot;. Rež. [[Ernests Feldmanis]].
* 1924.01.30. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] &quot;Fausts&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1924.02.18. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Ziemas pasaciņa&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1924.03.05. Anna Brigadere &quot;Hetēras mantojums&quot;. Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1924.03.17. [[Džordžs Bernards Šovs]] &quot;Pigmalions&quot;. Rež. Kristaps Linde.
* 1924.03.31. [[Oskars Vailds]] &quot;Lēdijas Vindermīres vēdeklis&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1924.04.09. [[Ansis Gulbis]] &quot;Kaspars un Biruta&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1924.04.17. [[Džordžs Gordons Bairons|Džordžs Bairons]] &quot;Kains&quot;. Rež. Kristaps Linde.
* 1924.04.20. [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] &quot;Arājdēls&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1924.05.03. Hanss Millers &quot;Kaislība&quot;. Rež. Lilija Štengele.
* 1924.05.05. Jānis Lejiņš &quot;Nebrauc tik dikti&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1924.05.12. Zeltmatis &quot;Indulis&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1924.05.26. Gabriels Dregeli &quot;Labi pašūta fraka&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1924.05.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;No saldenās pudeles&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1924.08.31. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Visi mani radi raud&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1924.09.02. Rūdolfs Blaumanis &quot;Potivāra nams&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1924.09.12. [[Jānis Akuraters]] &quot;Tautas darbinieki&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1924.09.25. [[Aspazija]] &quot;Ragana&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1924.10.17. [[Augusts Strindbergs]] &quot;Reibonis&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1924.10.20. Roberts Valters &quot;Tornī&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1924.10.29. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Prāta cilvēki&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1924.11.12. Ļevs Luncs &quot;Ārpus likuma&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1924.12.06. Ludvigs Holbergs &quot;[[Žūpu Bērtulis]]&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1924.12.19. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] &quot;Kamēliju dāma&quot;. Rež. Fricis Rode.

=== 1925. gadā ===
* 1925.01.30. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Jūlijs Cēzars&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1925.02.02. Viljams Šekspīrs &quot;Spītnieces precības&quot; (&quot;Spītnieces savaldīšana&quot;). Rež. [[Ernests Feldmanis]].
* 1925.02.20. [[Anna Brigadere]] &quot;Sievu kari ar Belcebulu&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1925.03.03. Etjēns Reijs &quot;Skaistas sievietes&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1925.03.16. [[Leonīds Andrejevs]] &quot;Tas, kuru pliķē&quot;. Rež. [[Jānis Osis]].
* 1925.04.08. Anrī Bernšteins &quot;Zaglis&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1925.04.24. [[Džordžs Bernards Šovs]] &quot;Svētā Žanna&quot;. Rež. Kristaps Linde.
* 1925.05.19. [[Džeroms K. Džeroms]] &quot;Miss Hobsa&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1925.09.02. [[Frīdrihs Hebels]] &quot;Judīte&quot;. Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1925.09.16. [[Augusts Saulietis]] &quot;Inteliģenti&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1925.09.23. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē &quot;Adriēna Lekuvrēra&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1925.10.07. [[Andrejs Upīts]] &quot;Atraitnes vīrs&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1925.10.21. [[Luidži Pirandello]] &quot;Sešas personas meklē autoru&quot; (&quot;[[Seši tēli meklē autoru]]&quot;). Rež. Ernests Feldmanis.
* 1925.10.26. [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]], Pāvels Ščogoļeva &quot;Carienes sazvērestība&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1925.11.04. Jēkabs Zeibolts &quot;Mājas naids&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1925.11.11. Viljams Šekspīrs &quot;Maldu komēdija&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1925.11.18. [[Aspazija]] &quot;Boass un Rute&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1925.12.02. [[Augusts Strindbergs]] &quot;Samums&quot;, [[Romēns Rolāns]] &quot;Mīlas un nāves spēle&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1925.12.09. Augusts Strindbergs &quot;Līgava ar kroni&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1925.12.25. [[Marks Tvens]] &quot;Princis un ubaga zēns&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.

=== 1926. gadā ===
* 1926.01.09. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Diplomāti&quot;. Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1926.01.20. [[Anna Brigadere]] &quot;Lielais loms&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1926.01.25. [[Žils Romēns]] &quot;Doktors Knoks jeb Medicīnas triumfs&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1926.02.06. [[Džordžs Bernards Šovs]] &quot;Sievietes vara&quot; (&quot;Kapteiņa Brasbaunda atgriešanās&quot;). Rež. [[Ernests Feldmanis]].
* 1926.02.18. [[Georgs Kaizers]] &quot;Grāfienes Lavaletas ziedojums&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1926.02.23. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] &quot;Masku deja&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1926.03.06. [[Ansis Gulbis]] &quot;Ērika Jonase&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1926.03.13. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] &quot;Jo pliks, jo traks&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1926.03.18. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro &quot;Madame Sans-Gene&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1926.03.26. Voldemārs Dambergs &quot;Neticīgā Kolombīne&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1926.04.09. [[Žans Rasins]] &quot;Fedra&quot;, [[Alfreds de Misē]] &quot;Mariannas untumi&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1926.04.23. [[Viktors Eglītis]] &quot;Ministra sievas&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1926.04.29. Armāns de Kaijavē, Robērs de Flērs &quot;Vecmāmuļa&quot; (&quot;Iekarotā laime&quot;). Rež. Ernests Feldmanis.
* 1926.05.11. Aleksandrs Bisons &quot;Nezināmā&quot;. Rež. Fricis Rode.
* 1926.05.17. Gabriela Zapoļska &quot;Traģiskie muļķi&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1926.05.19. Karlo Goldoni &quot;Melis&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1926.09.01. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Vētra&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1926.09.15. Menherts Lengjels &quot;Nakts serenāde&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1926.09.29. [[Augusts Saulietis]] &quot;Nepilnīgais&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1926.10.06. Jurijs Jurjins &quot;Varonis aiz pārpratuma&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1926.10.20. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] &quot;Glāze ūdens&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1926.11.03. Anna Brigadere &quot;Dievišķā seja&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1926.11.17. [[Oskars Vailds]] &quot;Ideāls vīrs&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1926.11.25. Ļevs Urvancevs &quot;Vera Mirceva&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1926.11.27. Lindulis &quot;Gaigalu dzimta&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1926.12.08. [[Andrejs Upīts]] &quot;Kaijas lidojums&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1926.12.18. Jēkabs Rozentāls-Krūmiņš &quot;Sarkanais kungs&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks, otrais rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].

=== 1927. gadā ===
* 1927.01.12. [[Jānis Akuraters]] &quot;Apvienosimies&quot;. Rež. [[Ernests Feldmanis]].
* 1927.02.02. Kārlis Ieviņš &quot;Putras Dauķa precības&quot;. Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1927.02.19. [[Anna Brigadere]] &quot;Lolitas brīnumputns&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1927.03.05. Andrē de Lords, Pjērs Šēns &quot;Mans mācītājs pie bagātiem&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1927.03.11. [[Ansis Gulbis]] &quot;Avantūriste&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1927.03.26. [[Gerharts Hauptmanis]] &quot;Doroteja Angermane&quot;. Rež. Ivans Šmits.
* 1927.04.06. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Sapnis vasaras naktī]]&quot;. Rež. Ivans Šmits.
* 1927.04.20. Edvards Vulfs &quot;Pasaka par nāvi&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1927.04.26. Ēvalds Šķipsna &quot;Ciānas bērni&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1927.05.06. [[Lope de Vega]] &quot;Fuente Ovehuna&quot; (&quot;Avju avots&quot;). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1927.05.14. [[Brāļi Kaudzītes]], [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] &quot;Viltus mērnieki Čangalē&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1927.05.20. Pāvils Gruzna &quot;Vecpuišu nodoklis&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1927.09.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;No saldenās pudeles&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1927.09.07. Pols Gavo &quot;Šokolādes princese&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1927.09.14. [[Jēkabs Janševskis]] &quot;Precību viesulis&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1927.09.24. Pjērs Bertons, Šarls Simons &quot;Zazā&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1927.10.05. [[Džordžs Bernards Šovs]] &quot;Sātana apustulis&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1927.10.18. [[Elīna Zālīte]] &quot;Bīstamais vecums&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1927.10.26. Edgars Volless &quot;Kurš ir vilkatis?&quot;. Rež. Jānis Zariņš.
* 1927.11.12. [[Alfreds de Misē]] &quot;Mariannas untumi&quot; un &quot;Venēciešu nakts&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1927.11.19. Ferencs Molnārs &quot;Spēle pilī&quot;. Rež. Ivans Šmits.
* 1927.11.26. Edmons Rostāns &quot;Ērglēns&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1927.12.10. [[Andrejs Upīts]] &quot;Vesela miesa&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1927.12.16. Viljams Šekspīrs &quot;[[Makbets]]&quot;. Rež. Ivans Šmits.

=== 1928. gadā ===
* 1928.01.11. Ludvigs Fulda &quot;Ēzeļa ēna&quot;. Rež. [[Ernests Feldmanis]].
* 1928.01.18. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Sieviete ar sešiem prātiem&quot;. Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1928.02.08. [[Anna Brigadere]] &quot;Izredzētais&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1928.02.15. [[Rainis]] &quot;Ilja Muromietis&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1928.02.24. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] &quot;Atjautīgā sieviete&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1928.03.07. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Lielpils pagasta vecākie&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1928.03.16. [[Moriss Meterlinks]] &quot;Baltais tēls&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1928.03.31. [[Aspazija]] &quot;Zalša līgava&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1928.04.06. [[Miķelis Valters]] &quot;Kristus atriebšanās&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1928.04.20. [[Henriks Ibsens]] &quot;Sabiedrības pīlāri&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1928.04.27. Kārlis Ieviņš &quot;Māte un meitas&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1928.05.04. Jānis Vainovskis &quot;Dzīvie miljoni&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1928.05.11. Anrī Meijaks, Luijs Alevī &quot;Arvien trakāk&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1928.09.01. Rainis &quot;Rīgas ragana&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1928.09.07. Bella Šēne &quot;Mīlas rotaļa&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1928.09.18. Bajards Veijers &quot;Mērijas Duganes prāva&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1928.09.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ugunī&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1928.10.12. Karels Šeinpflugs &quot;Otrā jaunība&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1928.10.24. Anrī Bataijs &quot;Kailā&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1928.11.02. [[Jēkabs Janševskis]] &quot;Pirmā nakts&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1928.11.10. Stefans Kšivoševskis &quot;Velns un krodziniece&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1928.11.23. [[Jānis Akuraters]] &quot;Priecīgais saimnieks&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1928.11.26. [[Aleksandrs Ostrovskis]], Nikolajs Solovjovs &quot;Belugina precības&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1928.12.05. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] &quot;Mīlas teika&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1928.12.19. Rainis &quot;Suns un kaķe&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.

=== 1929. gadā ===
* 1929.01.09. [[Georgs Kaizers]] &quot;Prezidents&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1929.01.18. [[Moljērs]] &quot;Dons Žuans jeb Akmens dzīres&quot;. Rež. [[Ernests Feldmanis]].
* 1929.01.25. Tūrs Hedbergs &quot;Juhans Ulfšjerns&quot;. Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1929.02.06. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Cilvēki, kas bēg paši no sevis&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1929.02.12. Ernests Vajda &quot;Viņi šķiras&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1929.02.25. Roberts Mišs &quot;Kaisles untums&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1929.02.27. [[Anna Brigadere]] &quot;Ceļa jūtīs&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1929.03.04. Ilja Surgučovs &quot;Rudens vijoles&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1929.03.09. [[Pedro Kalderons de la Barka]] &quot;Dzīve—sapnis&quot;, [[Migels de Servantess]] &quot;Divi pļāpas&quot;. Rež. Nikolajs fon Drīzens.
* 1929.03.20. Ferencs Molnārs &quot;Melnais briljants&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1929.03.29. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] &quot;Gulbju dziesma&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1929.04.17. [[Henriks Ibsens]] &quot;Heda Gablere&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1929.04.20. Minna Dišlere &quot;Ozolnieka meita&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1929.05.07. Ladislavs Fodors &quot;Plika kā baznīcas žurka&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1929.05.11. Frederiks Dalgrēns &quot;Vermlandieši&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1929.08.31. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Dots pret dotu&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1929.09.11. [[Džeroms K. Džeroms]] &quot;Fannija&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1929.09.18. Františeks Langers &quot;Kamielis caur adatas aci&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1929.10.02. Anna Brigadere &quot;Kad sievas spēkojas&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1929.10.09. Henriks Ibsens &quot;Meža pīle&quot;. Rež. Fjodors Komisarževskis.
* 1929.10.23. Ferencs Molnārs &quot;Olimpija&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1929.11.02. Agards Zendrups &quot;Kas vainīgs?&quot;. Rež. Jānis Zariņš.
* 1929.11.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ļaunais gars&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1929.11.22. Roberts Šerifs &quot;Ceļa galā&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1929.12.06. Ludvigs Hiršfelds &quot;Sieviete, ko katrs meklē&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1929.12.18. Anna Brigadere &quot;Sprīdītis&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1929.12.31. [[Lūcija Zamaiča]] &quot;Ķipara brīnišķīgās dēkas&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.

=== 1930. gadā ===
* 1930.01.08. [[Augusts Saulietis]] &quot;Audžu bērni&quot;. Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1930.01.14. [[Šolems Aleihems]] &quot;Lielais vinnests&quot; (&quot;200 000&quot;). Rež. Marks Rubins.
* 1930.01.25. [[Hermanis Bārs]] &quot;Skatuves zvaigzne&quot;. Rež. [[Ernests Feldmanis]].
* 1930.02.12. [[Lope de Vega]] &quot;Seviljas zvaigzne&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1930.02.19. Ježi Šaņavskis &quot;Advokāts un rozes&quot;. Rež. Aleksandrs Zelverovičs.
* 1930.02.27. Valters Ilge &quot;Grāfiene Dibarī&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1930.03.08. [[Andrejs Upīts]] &quot;Žanna d’Arka&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1930.03.19. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Jauneklis ar sapņainām acīm&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1930.03.26. Minna Dišlere &quot;Iegātnis&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1930.04.04. Luijs Verneijs &quot;Tālrunis zvana&quot; (&quot;Lambertjē kungs&quot;). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1930.04.15. Austra Ozoliņa-Krauze &quot;Katrīna&quot;. Rež. Jānis Zariņš.
* 1930.04.26. [[Frīdrihs Hebels]] &quot;Marija Madaļa&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1930.05.07. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Pie sloku ezera&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1930.05.21. Irma Brača &quot;Velni&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1930.08.31. Augusts Saulietis &quot;Ķēniņš Zauls&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1930.09.10. Ladislavs Fodors &quot;Pildspalva&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1930.09.24. Hugo Raudseps &quot;Mikumerdi&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1930.10.10. [[Anna Brigadere]] &quot;Šuvējas sapnis&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1930.10.22. Pauls Aldre &quot;Līdumnieki&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1930.10.29. Pauls Franks &quot;Pirmās šķiras viesnīca&quot;. Rež. Jānis Zariņš.
* 1930.11.03. Hermanis Heijermanss &quot;Septītais bauslis&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1930.11.14. [[Jānis Akuraters]] &quot;Mīlestības zeme&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1930.11.21. Hermanis Bārs &quot;Žozefīne&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1930.11.24. Puriņu Klāvs &quot;Zviedris&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1930.12.10. Ksenija Rudzīte &quot;Maliena&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1930.12.16. Jūlijs Pētersons &quot;Tagad pasaulei jāpārveidojas&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1930.12.31. Ferencs Molnārs &quot;Labais eņģelis&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.

=== 1931. gadā ===
* 1931.01.14. Pjērs Sabatjē, Viktors de la Fortels &quot;Kaislību ugunīs&quot;. Rež. [[Ernests Feldmanis]].
* 1931.01.31. [[Jānis Veselis]] &quot;Jumis&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1931.02.11. Hjalmars Bergmanis &quot;Mazpilsētas tirāns&quot; (&quot;Markurels&quot;). Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1931.02.26. Ferdinands Brukners &quot;Anglijas Elizabete&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1931.03.06. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Taupības kurators&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1931.03.18. Frederiks Lonsdāls &quot;Vai mēs visi neesam tādi?&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1931.03.27. Pauls Franks, Ludvigs Hiršfelds &quot;Veikals ar Ameriku&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1931.04.02. Voldemārs Zonbergs &quot;Kurzemes lielais hercogs&quot;. Rež. Jānis Zariņš.
* 1931.04.17. Žans Sarmāns &quot;Madelona&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1931.04.29. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] &quot;Tu—brīnišķā!&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1931.05.06. Petrs Vaičūns &quot;Veltas pūles&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1931.05.25. Zigfrīds Geijers &quot;Mainītās lomās&quot;. Rež. Jānis Zariņš.
* 1931.08.30. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Kas tie tādi, kas dziedāja&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1931.09.10. Pols Armāns, Marsels Žerbidons &quot;Irēnas mīlestība&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1931.09.23. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Nafta&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1931.09.30. [[Kārlis Cukmaiers|Karls Cukmeijers]] &quot;Kepenikas kapteinis&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1931.10.14. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Pieklīdušais kaķēns&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1931.10.21. Makss Neals, Makss Ferners &quot;Nogurušais Teodors&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1931.11.16. Bella Šēne &quot;Kad sirdis sāk kvēlot&quot;. Rež. Jānis Zariņš.
* 1931.11.18. [[Anna Brigadere]] &quot;Pastari&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1931.11.27. Francis Hedbergs &quot;Kāzas Ulvosā&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1931.12.09. Kārlis Gandrups &quot;Trīs blēži&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1931.12.20. Karls Brikners &quot;Sarkangalvīte&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1931.12.25. [[Ernests Kārkliņš|Zeltmatis]] &quot;Antiņa galms&quot;. Rež. Jānis Zariņš.
* 1931.12.31. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Melnā primadonna&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.

=== 1932. gadā ===
* 1932.01.08. Neils Grants &quot;Sieviešu politika&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1932.01.18. [[Anna Brigadere]] &quot;Ilga&quot;. Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1932.01.23. Jēkabs Lošvics &quot;Šahs vai rulete&quot;. Rež. [[Ernests Feldmanis]].
* 1932.02.03. [[Jānis Akuraters]] &quot;Amora talons&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1932.02.16. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] &quot;Zemes spēks&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1932.03.02. Aleksandrs Lestjāns, Jene Vašari &quot;Zaķis&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1932.03.10. [[Augusts Strindbergs]] &quot;Ēriks XIV&quot;. Rež. [[Mihails Čehovs]].
* 1932.03.18. [[Valdis Grēviņš]] &quot;Gaisa grābekļi&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1932.04.06. [[Gerharts Hauptmanis]] &quot;Pirms saules rieta&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1932.04.13. Moriss Henekens, E. Vēbers &quot;Monmartras lilija&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1932.04.23. [[Aleksejs Tolstojs (1817—1875)|Aleksejs Tolstojs]] &quot;Jāņa Briesmīgā nāve&quot;. Rež. Mihails Čehovs, Viktors Gromovs.
* 1932.05.05. Minna Dišlere &quot;Traks laiks&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1932.05.20. Teuvo Pakkala &quot;Koku pludinātāji&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1932.06.01. Īdens Filpotss &quot;Cik grūti tikt pie sievas&quot;. Rež. Jānis Zariņš.
* 1932.09.01. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Seši mazi bundzinieki&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1932.09.07. Edvīns Berks &quot;Tas, ko sauc par mīlestību&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1932.09.24. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Sievietes sirds labirints&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1932.10.05. [[Ivans Turgeņevs]] &quot;Muižnieku ligzda&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1932.10.15. Ladislavs Bušs-Fekete, Aleksandrs Gots &quot;Fērika viesojas&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1932.10.21. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Hamlets]]&quot;. Rež. Mihails Čehovs, Viktors Gromovs.
* 1932.11.09. Voldemārs Zonbergs &quot;Mākslīgais zīds&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1932.11.11. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] &quot;Latvju leģenda&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1932.11.18. Anna Brigadere &quot;Karaliene Jāna&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1932.12.07. Ludvigs Hiršfelds, Rūdolfs Esterreihers &quot;Ārzemju ceļojums&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1932.12.15. Maits Metsanurks &quot;Uz zaļa zara&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1932.12.21. Anna Brigadere &quot;Maija un Paija&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1932.12.31. Pāvils Gruzna &quot;Zemes rūķu kolektīvs&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.

=== 1933. gadā ===
* 1933.01.14. [[Jānis Grīns]] &quot;Kaļostro Jelgavā&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1933.01.28. Ludvigs Hiršfelds &quot;Zviedru sērkociņš&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1933.02.03. [[Jēkabs Janševskis]] &quot;Laimes bērns&quot;. Rež. [[Ernests Feldmanis]].
* 1933.02.06. Aleksandrs Kosorotovs &quot;Mīlas sapnis&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1933.02.15. Ferencs Molnārs &quot;Pāvilielas zēni&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1933.02.22. Ludvigs Holbergs &quot;[[Žūpu Bērtulis]]&quot; (&quot;Kalna Jepe&quot;). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1933.03.03. Elvīra Kociņa &quot;Lidotājs&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1933.03.06. [[Augusts Saulietis]] &quot;Līgo!&quot;. Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1933.03.17. [[Viktorjēns Sardū]] &quot;Fedora&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1933.03.25. [[Ansis Gulbis]] &quot;Skolmeistari&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1933.04.12. Karlo Goldoni &quot;Spēļu ellīte&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1933.04.25. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] &quot;Stella&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1933.04.30. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Zelta zeme&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1933.04.30. Jānis Janka &quot;Mistera Maija starts un finišs&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1933.04.30. Mārtiņš Gailis &quot;Mistera Maija starpspēles&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1933.05.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] &quot;Pārāk patiesi, lai būtu skaisti&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1933.05.20. Ladislavs Fodors &quot;Dr. Jūlija Šabo&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1933.09.01. [[Aspazija]] &quot;Velna nauda&quot;. Rež. [[Jānis Muncis]].
* 1933.09.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Sestdienas vakars&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1933.09.04. Rūdolfs Blaumanis &quot;Zelta kupris&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1933.09.04. Rūdolfs Blaumanis &quot;Pēc pirmā mītiņa&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1933.09.17. Ludvigs Fulda &quot;Dvīņu māsas&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1933.09.27. Stefans Kedržinskis &quot;Rītdienas laime&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1933.10.18. Hugo Raudseps &quot;Salonā un krātiņā&quot;. Rež. [[Jānis Osis]].
* 1933.10.28. [[Jānis Akuraters]] &quot;Vadātājs&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1933.11.06. Ferencs Molnārs &quot;Velns&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1933.11.10. Barijs Konnors &quot;Nav vērts raudāt&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1933.11.18. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] &quot;Negudrā Ģertrūde&quot;. Rež. Jānis Osis.
* 1933.11.29. [[Alfrēds Andersons]] &quot;Baltezeru dzimtas asinis&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1933.12.08. Eduards Vilde &quot;Laimes pūķis&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1933.12.21. [[Moriss Meterlinks]] &quot;Zilais putns&quot;. Rež. Jānis Muncis.
* 1933.12.31. Edvards Knoblauhs &quot;Fauns&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.

=== 1934. gadā ===
* 1934.01.06. Augusts Laiviņš &quot;Zvaigžņu pulki&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1934.01.21. Voldemārs Zonbergs &quot;Zēns ar suni&quot;. Rež. Alfrēds Alksnis.
* 1934.01.24. [[Marija Leiko]], Austra Ozoliņa-Krauze &quot;Marija Vaļevska&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1934.02.14. [[Viktors Eglītis]] &quot;Nesaraujamās saites&quot;. Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1934.02.28. Luidži Kamoleti &quot;Māsa Terēze&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1934.03.10. [[Vilis Lācis]] &quot;Zvejnieka dēls&quot; (Pirmā daļa). Rež. Alfrēds Alksnis.
* 1934.03.28. Jānis Lejiņš &quot;Saulei līdzi&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1934.04.20. [[Henriks Ibsens]] &quot;Jaunatnes savienība&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1934.04.30. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] &quot;Žagatu ligzdā&quot;. Rež. [[Jānis Osis]].
* 1934.05.18. [[Roberts Kroders]] &quot;Princis vai šoferis&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1934.09.01. [[Doku Atis]] &quot;Krišus Laksts&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1934.09.14. Renē Fošuā &quot;Urzulas gleznas&quot;. Rež. Jānis Osis.
* 1934.10.01. [[Anna Brigadere]] &quot;Lielais loms&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1934.10.13. Edmons Rostāns &quot;Sirano de Beržeraks&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1934.10.30. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Mīlas karuselis&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1934.11.07. Sidnejs Kingslejs &quot;Cilvēki baltās drānās&quot;. Rež. Jānis Zariņš.
* 1934.11.17. [[Aleksandrs Grīns]], Voldemārs Zonbergs &quot;Dvēseļu putenis&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1934.11.30. Kārlis Zariņš &quot;Randenes Barbara&quot;. Rež. Jānis Osis.
* 1934.12.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Trīnes grēki&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1934.12.23. Sofija Čurļoniene-Kimantaite &quot;Septiņi brāļi&quot;. Rež. Alfrēds Alksnis.

=== 1935. gadā ===
* 1935.01.16. [[Jānis Akuraters]] &quot;Vecie un jaunie&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1935.01.31. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] &quot;Kīns&quot;. Rež. Jānis Zariņš.
* 1935.02.11. [[Elīna Zālīte]] &quot;Svešas asinis&quot;. Rež. Jānis Zariņš.
* 1935.02.28. Emīlija Prūsa &quot;Godīguma pārbaude&quot;. Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1935.03.16. Gabriels d’Anuncio &quot;Frančeska da Rimini&quot;. Rež. Jānis Zariņš.
* 1935.03.30. [[Vilis Lācis]] &quot;Zvejnieka dēls&quot; (Otrā daļa). Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1935.04.08. Edvards Vulfs &quot;Svētki Skangalē&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1935.04.17. [[Moriss Meterlinks]] &quot;Marija Madaļa&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1935.05.14. [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvīns Mednis]] &quot;Lielā liesma&quot;. Rež. [[Jānis Osis]].
* 1935.07.25. Agapētuss &quot;Labi vārīts&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1935.08.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1935.09.11. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Rež. Aleksis Mierlauks.
* 1935.09.29. Vilis Lācis &quot;Senču aicinājums&quot;. Rež. Alfrēds Alksnis.
* 1935.10.05. Aloja un Vilens Mrštikovi &quot;Mariša&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1935.10.18. Ježi Šaņavskis &quot;Tilts&quot;. Rež. Jānis Osis.
* 1935.11.01. [[Kārlis Jēkabsons]] &quot;Draudāru vedekla&quot;. Rež. Alfrēds Alksnis.
* 1935.11.17. Jānis Akuraters &quot;Kronvalds&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1935.11.28. Žans Ogists Rišpēns &quot;Dzīvība vai nāve&quot;. Rež. Jānis Osis.
* 1935.12.13. Zeiboltu Jēkabs &quot;Dullais barons Bunduls&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1935.12.23. E. Hermanis &quot;Runcis zābakos&quot;. Rež. Alfrēds Alksnis.

=== 1936. gadā ===
* 1936.01.11. Lajošs Zilahi &quot;Viņas pēdējā loma&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1936.01.29. [[Līgotņu Jēkabs]] &quot;Bierantos&quot;. Rež. [[Jānis Osis]].
* 1936.02.21. Voldemārs Zonbergs &quot;Ziedošais jaunības laiks&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1936.02.27. [[Augusts Saulietis]] &quot;Jēkabs Saltups&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1936.03.11. [[Henriks Ibsens]] &quot;Juns Gabriels Borkmans&quot;. Rež. Jānis Osis.
* 1936.03.25. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Mežs&quot;. Rež. [[Teodors Lācis]].
* 1936.04.17. [[Anna Brigadere]] &quot;Pie latviešu miljonāra&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1936.04.22. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Plaisas parketā&quot;. Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1936.04.30. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē &quot;Dāmu karš&quot;. Rež. Alfrēds Alksnis.
* 1936.05.04. Menherts Lengjels &quot;Nakts serenāde&quot;. Rež. Lilija Štengele.
* 1936.09.01. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1936.09.12. Ernests Andaijs, Ludvigs Balints &quot;Marija Baškirceva&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1936.09.23. [[Pāvils Rozītis]] &quot;Valmieras puikas&quot;. Rež. Alfrēds Alksnis.
* 1936.10.16. [[Vilis Lācis]] &quot;Kristaps Kaugurs&quot;. Rež. Jānis Osis.
* 1936.10.29. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Vindzoras jautrās sievas&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1936.11.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;No saldenās pudeles&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1936.12.02. Ādolfs Enerī, Kormons &quot;Aklā māsa&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1936.12.23. [[Aleksandrs Grīns]] &quot;Jānītis debesīs&quot;. Rež. Alfrēds Alksnis.
* 1936.12.31. Džons Sesils Holms, Džordžs Ebts &quot;Trīs vīri un zirgs&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.

=== 1937. gadā ===
* 1937.01.13. Františeks Langers &quot;Jātnieku izlūki&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1937.01.29. Jene Heltaji &quot;Mēmais bruņinieks&quot;. Rež. Alfrēds Alksnis.
* 1937.02.06. [[Līgotņu Jēkabs]] &quot;Skolotāja meita&quot;. Rež. [[Jānis Osis]].
* 1937.02.15. Šofija Čurļoniene-Kimantaite &quot;Ausmas dēli&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1937.02.24. Oto Bīlens &quot;Mazā tiesa&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1937.03.04. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Burvju atslēga&quot;. Rež. [[Aleksis Mierlauks]].
* 1937.03.21. Voldemārs Zonbergs &quot;Jauno siržu tilts&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1937.04.09. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Daudz trokšņa par neko&quot; (&quot;Liela brēka, maza vilna&quot;). Rež. Jānis Lejiņš.
* 1937.04.27. [[Anna Brigadere]] &quot;Kvēlošā lokā&quot;. Rež. Jānis Osis.
* 1937.05.27. [[Jānis Akuraters]] &quot;Lāča bērni&quot;. Rež. Alfrēds Alksnis.
* 1937.09.01. [[Aspazija]] &quot;Vaidelote&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1937.09.08. Marija Jotuni &quot;Ādama riba&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1937.09.22. Līgotņu Jēkabs &quot;Mēs vai viņi&quot;. Rež. Jānis Osis.
* 1937.10.01. [[Henriks Ibsens]] &quot;Helgelandes varoņi&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1937.10.20. [[Oskars Vailds]] &quot;Nenozīmīgā sieviete&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1937.11.03. Aime un Ferencs Stjuarti &quot;Meitene Irēne&quot;. Rež. [[Jurijs Jurovskis]].
* 1937.11.10. Ladislavs Fodors &quot;Plika kā baznīcas žurka&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1937.11.17. Zeiboltu Jēkabs &quot;Trīs soļi uz laimi&quot;. Rež. Jānis Osis.
* 1937.11.18. Vilis Cedriņš &quot;Pirmā pusnaktī&quot;. Rež. Jānis Osis.
* 1937.12.14. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Lībiešu asinis&quot; (&quot;Kolka&quot;). Rež. Alfrēds Alksnis.
* 1937.12.22. [[Marks Tvens]] &quot;Toma Sojera dēkas&quot;. Rež. Konrāds Kvēps.

=== 1938. gadā ===
* 1938.01.14. [[Hermanis Bārs]] &quot;Koncerts&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1938.02.02. [[Aleksandrs Grīns]] &quot;Kalēja līgava&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1938.02.17. [[Selma Lāgerlēva]] &quot;Annemarija&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1938.03.04. Voldemārs Zonbergs &quot;Kungs pie vārtiem&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1938.03.07. Ferencs Molnārs &quot;Gvardijas virsnieks&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1938.04.01. [[Elīna Zālīte]] &quot;Mūžīgi vīrišķais&quot;. Rež. [[Jānis Osis]].
* 1938.04.12. Hugo Raudseps &quot;Rožainās brilles&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1938.04.26. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Luīze Millere&quot; (&quot;Mīla un viltus&quot;). Rež. [[Jurijs Jurovskis]].
* 1938.05.07. [[Eriks Ādamsons]] &quot;Mālu Ansis&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1938.05.21. Viktors Vārzics &quot;Francisko Goija — ģēnijs bez tautas&quot;. Rež. [[Osvalds Uršteins]].
* 1938.09.10. [[Rainis]] &quot;Indulis un Ārija&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1938.09.27. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro &quot;Drošā kundze&quot; (&quot;Madame Sans-Gene&quot;). Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1938.10.14. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] &quot;Bankrots&quot;. Rež. Jurijs Jurovskis.
* 1938.10.27. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] &quot;Lielās sirdis&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1938.11.11. Aleksandrs Grīns &quot;Pumpurs un Lāčplēsis&quot;. Rež. Jānis Zariņš.
* 1938.11.30. Sila-Vara &quot;Karalienes Viktorijas jaunība&quot;. Rež. Jurijs Jurovskis.
* 1938.12.14. Vilma Delle &quot;Bērnu bērni&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1938.12.31. [[Johans Heinrihs Baumanis]] &quot;Lustīgais nerris uz tirgus plača&quot;. Rež. Osvalds Uršteins.

=== 1939. gadā ===
* 1939.01.13. Šarls de Peirē-Šapuī &quot;Mīlestības neprāts&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1939.02.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ļaunais gars&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1939.02.22. [[Fransuā Moriaks]] &quot;Asmodejs&quot;. Rež. [[Jurijs Jurovskis]].
* 1939.02.28. [[Līgotņu Jēkabs]] &quot;Bierantos&quot;. Rež. [[Jānis Osis]].
* 1939.03.11. [[Elīna Zālīte]] “Rudens rozes”. Rež. Jānis Zariņš.
* 1939.04.14. [[Viktorjēns Sardū]] &quot;Florija Toska&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1939.04.21. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Norieta kvēle&quot;. Rež. Jurijs Jurovskis.
* 1939.05.03. Jānis Sārts &quot;Malu mednieki&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1939.05.14. [[Jānis Akuraters]] &quot;Viesturs&quot;. Rež. Jānis Zariņš.
* 1939.05.25. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] &quot;Penelope&quot;. Rež. Jurijs Jurovskis.
* 1939.09.12. [[Anna Brigadere]] &quot;Princese Gundega un karalis Brusubārda&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1939.10.03. [[Selma Lāgerlēva]], Pauls Knudsens &quot;Portugāles ķeizars&quot;. Rež. Jurijs Jurovskis.
* 1939.10.13. Jānis Lejiņš &quot;Skabarga sirdī&quot;. Rež. Jānis Zariņš.
* 1939.10.27. [[Oskars Vailds]] &quot;Lēdijas Vindermīres vēdeklis&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1939.11.23. [[Moljērs]] &quot;Iedomu slimnieks&quot;. Rež. Jurijs Jurovskis.
* 1939.11.30. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Cilvēks grib dzīvot&quot;. Rež. Jānis Zariņš.
* 1939.12.20. Jevgeņijs Švarcs &quot;Snip-snap-snurre&quot;. Rež. [[Osvalds Uršteins]].
* 1939.12.29. [[Tija Banga]] &quot;Septiņas vecmeitas&quot;. Rež. Jurijs Jurovskis.

=== 1940. gadā ===
* 1940.01.15. [[Vilis Lācis]] &quot;Vīra varā&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1940.02.07. Heincs Kubjē &quot;Mīlule&quot;. Rež. [[Jurijs Jurovskis]].
* 1940.02.26. [[Elīna Zālīte]] &quot;Vālodzes dziesma&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1940.03.15. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Dons Karloss&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1940.04.09. [[Jānis Akuraters]] &quot;Studenti Debesniekos&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1940.04.19. [[Hermanis Bārs]] &quot;Meistars&quot;. Rež. Jurijs Jurovskis.
* 1940.05.09. [[Anna Brigadere]] &quot;Ceļa jūtīs&quot;. Rež. [[Osvalds Uršteins]].
* 1940.05.22. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Ķīnas vāze&quot;. Rež. Jānis Zariņš.

== Latvijas PSR Drāmas teātris (1940—1941) ==

=== 1940. gadā ===
* 1940.09.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ugunī&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1940.10.10. Šandors Gergels, Osafs Ļitovskis &quot;Mans dēls&quot;. Rež. [[Osvalds Uršteins]].
* 1940.11.09. Konstantīns Treņovs &quot;Ļubova Jarovaja&quot;. Rež. Jānis Zariņš.
* 1940.12.06. [[Andrejs Upīts]] &quot;Ziņģu Ješkas uzvara&quot;. Rež. Osvalds Uršteins.

=== 1941. gadā ===
* 1941.01.10. Boriss Lavreņovs &quot;Lūzums&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1941.01.21. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Dons Karloss&quot;. Rež. Jānis Zariņš.
* 1941.02.19. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Pašu ļaudis—iztiksim&quot;. Rež. Jānis Lejiņš.
* 1941.06.04. (ģenerālmēģinājums). [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot;. Rež. [[Osvalds Uršteins]].

== Rīgas Dramatiskais teātris (1942—1944) ==

=== 1942. gadā ===
* 1942.01.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;No saldenās pudeles&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1942.02.03. [[Selma Lāgerlēva]], Bernds Fredgrēns &quot;Purvenieka meita&quot;. Rež. Alfrēds Alksnis.
* 1942.02.12. Frederiks Dalgrēns &quot;Vermlandieši&quot;. Rež. [[Osvalds Uršteins]].
* 1942.03.18. [[Anna Brigadere]] &quot;Raudupiete&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1942.04.30. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Jums pa prātam&quot; (&quot;Divpadsmitā nakts&quot;). Rež. Osvalds Uršteins.
* 1942.06.05. Anna Brigadere &quot;Kad sievas spēkojas&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1942.07.02. Bella Šēne &quot;Venēciete&quot;. Rež. Alfrēds Alksnis.
* 1942.09.17. Korfics Holms &quot;Suņudienas&quot;. Rež. Osvalds Uršteins.
* 1942.10.22. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Rež. Alfrēds Alksnis.
* 1942.11.26. [[Gerharts Hauptmanis]] &quot;Zelta arfa&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1942.12.25. Karls Brikners &quot;Sarkangalvīte un vilks&quot;. Rež. Alfrēds Alksnis.

=== 1943. gadā ===
* 1943.02.09. [[Henriks Ibsens]] &quot;Tautas naidnieks&quot;. Rež. [[Osvalds Uršteins]].
* 1943.03.16. [[Aspazija]] &quot;Zeltīte&quot;. Rež. Osvalds Uršteins.
* 1943.03.25. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Nauda&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1943.05.06. Vilhelms Mūbergs &quot;Atraitnis Jarls&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1943.06.15. Aspazija &quot;Vaidelote&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1943.10.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1943.11.19. [[Moljērs]] &quot;Tartifs&quot;. Rež. Osvalds Uršteins.

=== 1944. gadā ===
* 1944.01.06. [[Elīna Zālīte]] &quot;Intermeco&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1944.01.26. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Viltus un mīlestība&quot;. Rež. Osvalds Glāznieks.
* 1944.02.26. Edvards Vulfs &quot;Sensācija&quot;. Rež. [[Osvalds Uršteins]].
* 1944.04.20. [[Anšlavs Eglītis]] &quot;Par purna tiesu&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1944.06.03. Valters Ērihs Šēfers &quot;Leitnants Vāri&quot;. Rež. Osvalds Uršteins.
* 1944.06.18. [[Gerharts Hauptmanis]] &quot;Pirms saules rieta&quot;. Rež. Osvalds Glāznieks.

== Latvijas PSR Drāmas teātris (1944—1988) ==

=== 1944. gadā ===
* 1944.11.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;No saldenās pudeles&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1944.11.23. [[Anna Brigadere]] &quot;Raudupiete&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1944.12.14. [[Rainis]] &quot;Ģirts Vilks&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1944.12.14. Anna Brodele &quot;Pienākums&quot;. Rež. Kārlis Piesis.
* 1944.12.14. [[Konstantīns Simonovs]] &quot;Krievu ļaudis&quot; (4. aina). Rež. Viktors Staņicins.

=== 1945. gadā ===
* 1945.01.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1945.02.03. [[Vilis Lācis]] &quot;Vedekla&quot;. Rež. Vera Baļuna, Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1945.03.24. Aleksandrs Korneičuks &quot;Mistera Pērkinsa misija boļševiku zemē&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1945.04.14. Ričards Brinslijs Šeridans &quot;Jauko māņu diena&quot;. Rež. [[Ernests Feldmanis]].
* 1945.06.09. Vsevolods Roks &quot;Inženieris Sergejevs&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1945.06.28. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Uz kuru ostu?&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1945.11.03. Džons Bointons Prīstlijs &quot;Ieradies inspektors&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1945.12.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Vilki un avis&quot;. Rež. Vera Baļuna.

=== 1946. gadā ===
* 1946.02.22. [[Andrejs Upīts]] &quot;Peldētāja Zuzanna&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1946.03.20. [[Moljērs]] &quot;Tartifs&quot;. Rež. [[Jānis Osis]].
* 1946.04.25. Leonīds Rahmanovs &quot;Nemierīgais vecums&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1946.04.28. Andrejs Upīts &quot;Zaļā zeme&quot; (fragmenti). Rež. [[Herberts Zommers]].
* 1946.04.28. Andrejs Upīts &quot;Amacones&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1946.04.28. Andrejs Upīts &quot;Pēc beidzamā piliena&quot;. Rež. Rūdolfs Baltaisvilks.
* 1946.04.28. Andrejs Upīts &quot;Doktora Mārtiņa viesis&quot;. Rež. Jānis Osis.
* 1946.06.27. Ričards Brinslijs Šeridans &quot;Mēlnesības skola&quot;. Rež. [[Ernests Feldmanis]].
* 1946.09.19. [[Maksims Gorkijs]] &quot;Pēdējie&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1946.11.06. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Kā Garpēteros vēsturi taisīja&quot;. Rež. Ernests Feldmanis.
* 1946.12.21. Viktors Ardovs &quot;Pelnrušķīte&quot;. Rež. Rūdolfs Baltaisvilks.

=== 1947. gadā ===
* 1947.01.24. [[Jūlijs Vanags]] &quot;Agrā rītā&quot;, [[Andrejs Upīts]] &quot;Amacones&quot;, [[Elīna Zālīte]] &quot;Šokolādes princese&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1947.02.14. [[Konstantīns Simonovs]] &quot;Viņu jautājums&quot; (&quot;Divas Amerikas&quot;). Insc. Vera Baļuna, rež. [[Žanis Katlaps]].
* 1947.04.19. Nikolajs Pogodins &quot;Kremļa kuranti&quot;. Insc. Vera Baļuna, rež. [[Herberts Zommers]].
* 1947.06.12. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Jautrās vindzorietes&quot;. Insc. [[Ernests Feldmanis]], rež. Nora Katlapa.
* 1947.06.22. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Ne vienmēr runcim krējuma pods&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1947.11.05. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Māls un porcelāns&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1947.12.11. [[Rainis]] &quot;Pusideālists&quot;. Insc. Alfrēds Austriņš, rež. Herberts Zommers.

=== 1948. gadā ===
* 1948.01.16. [[Andrejs Upīts]] &quot;Spuldzes maisā&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1948.03.04. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Talanti un pielūdzēji&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1948.04.16. [[Rainis]] &quot;[[Zelta zirgs]]&quot;. Insc. Vera Baļuna, rež. [[Žanis Katlaps]].
* 1948.06.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ugunī&quot;. Rež. Žanis Katlaps.
* 1948.08.27. [[Lope de Vega]] &quot;Suns uz siena kaudzes&quot;. Rež. [[Herberts Zommers]].
* 1948.09.24. Boriss Romašovs &quot;Varenais spēks&quot;. Rež. Žanis Katlaps.
* 1948.10.21. Anna Brodele &quot;Skolotājs Straume&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1948.12.03. Aleksandrs Ostrovskis &quot;[[Līgava bez pūra]]&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1948.12.31. [[Džeks Londons]] &quot;Mārtins Īdens&quot;. Rež. Herberts Zommers.

=== 1949. gadā ===
* 1949.01.28. Džons Flečers &quot;Spāniešu priesteris&quot;. Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. Nora Katlapa.
* 1949.02.26. Dora Slepjane &quot;Māsas&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1949.03.27. [[Vilis Lācis]] &quot;Zvejnieka dēls&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1949.05.13. Nikolajs Virta &quot;Kaut kur Eiropā&quot; (&quot;Nāvei nolemto sazvērestība&quot;). Rež. Vera Baļuna.
* 1949.06.03. [[Aleksandrs Puškins]] &quot;Stacijas uzraugs&quot;. Rež. [[Herberts Zommers]].
* 1949.09.17. Aleksandrs Korneičuks &quot;Ukrainas stepēs&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1949.11.02. Nikolajs Pogodins &quot;Cilvēks ar šauteni&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1949.11.25. [[Elīna Zālīte]] &quot;Vārds sievietēm&quot;. Rež. Herberts Zommers.
* 1949.12.22. [[Konstantīns Simonovs]] &quot;Svešā ēna&quot;. Rež. [[Žanis Katlaps]].

=== 1950. gadā ===
* 1950.01.05. [[Henriks Ibsens]] &quot;Leļļu nams&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1950.02.17. Sergejs Mihalkovs &quot;Komponists Iļja Golovins&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1950.04.08. [[Andrejs Upīts]] &quot;Zaļā zeme&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1950.04.29. [[Aleksandrs Gribojedovs]] &quot;[[Gudra cilvēka nelaime]]&quot;. Rež. [[Herberts Zommers]].
* 1950.06.01. Aleksandrs Korneičuks &quot;Irbenāju birztala&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1950.06.17. [[Lope de Vega]] &quot;Meitene ar krūzi&quot;. Rež. Herberts Zommers.
* 1950.07.12. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Kramā ir uguns&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1950.10.05. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Arī gudrinieks pārskatās&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1950.10.28. Augusts Jakobsons &quot;Cīņa bez frontes līnijas&quot;. Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Nora Vētra.
* 1950.11.23. A. Tiklijs (Dmitrijs Ščeglovs) &quot;Kalevas meistari&quot;. Rež. [[Žanis Katlaps]].
* 1950.12.28. [[Brāļi Kaudzītes]] &quot;[[Mērnieku laiki]]&quot;. Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Kārlis Pamše]].

=== 1951. gadā ===
* 1951.01.27. Sergejs Mihalkovs &quot;Zaudētā māja&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1951.03.09. [[Maksims Gorkijs]] &quot;Barbari&quot;. Rež. Nora Vētra.
* 1951.04.05. [[Onorē de Balzaks]] &quot;Eiženija Grandē&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1951.04.29. Ļevs Šeiņins &quot;Gadsimta vidū&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1951.06.02. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Spītnieces savaldīšana&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1951.09.01. Anna Brodele &quot;Dedzīgās sirdis&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1951.10.31. [[Jūlijs Vanags]], Jevgeņijs Ratners &quot;Gaišie logi&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1951.12.01. [[Ivans Turgeņevs]] &quot;Mēnesis uz laukiem&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1951.12.29. [[Vilis Lācis]] &quot;Bāka uz salas&quot;. Rež. [[Žanis Katlaps]].

=== 1952. gadā ===
* 1952.01.17. Jaroslavs Galans &quot;Zem zelta ērgļa&quot; (&quot;Nepabeigtā dziesma&quot;). Rež. Vera Baļuna.
* 1952.03.07. [[Nikolajs Gogolis]] &quot;[[Revidents (luga)|Revidents]]&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1952.04.04. Georgs Gulia &quot;Labā pilsēta&quot;. Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Rihards Zandersons]], [[Kārlis Pamše]].
* 1952.05.03. [[Tirso de Molina]] &quot;Dons Hils Zaļbiksis&quot;. Rež. [[Herberts Zommers]].
* 1952.05.25. Aleksandrs Afinogenovs &quot;Mašeņka&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1952.09.16. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Otello]]&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1952.10.30. Pāvels Maļarevskis &quot;Pirms vētras&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1952.12.20. Aleksejs Simukovs &quot;Meitenītes daiļaviņas&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1952.12.31. [[Ļevs Tolstojs]] &quot;Dzīvais mironis&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.

=== 1953. gadā ===
* 1953.02.13. Aleksejs Arbuzovs &quot;Taņa&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1953.03.17. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Mežs&quot;. Rež. [[Kārlis Pamše]].
* 1953.04.04. Karlo Goldoni &quot;Viesnīcniece&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1953.05.07. [[Pāvils Rozītis]] &quot;Ceplis&quot;. Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. Nora Katlapa.
* 1953.06.26. Augusts Jakobsons &quot;Sargeņģelis no Nebraskas&quot;. Rež. [[Žanis Katlaps]].
* 1953.09.04. Leonīds Ļeonovs &quot;Vienkāršais cilvēks&quot;. Rež. [[Herberts Zommers]].
* 1953.10.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ļaunais gars&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1953.10.31. [[Antons Čehovs]] &quot;Ķiršu dārzs&quot;. Rež. [[Aleksandrs Leimanis]].
* 1953.12.10. Vasilijs Minko &quot;Nenosaucot uzvārdus&quot;. Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše.

=== 1954. gadā ===
* 1954.01.09. Kondrats Krapiva &quot;Kas smejas pēdējais&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1954.02.24. [[Vilis Lācis]] &quot;Uz jauno krastu&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1954.04.18. Anna Brodele &quot;Avārija&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1954.05.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Indrāni&quot;. Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Žanis Katlaps]].
* 1954.06.28. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Sapnis vasaras naktī]]&quot;. Rež. Žanis Katlaps.
* 1954.09.04. [[Andrejs Upīts]] &quot;Balss un atbalss&quot;. Rež. [[Kārlis Pamše]].
* 1954.10.14. [[Konstantīns Simonovs]] &quot;Kādas mīlas stāsts&quot;. Rež. Žanis Katlaps.
* 1954.11.11. Aleksejs Arbuzovs &quot;Klejojumu gadi&quot;. Rež. Vera Baļuna.

=== 1955. gadā ===
* 1955.01.14. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot;. Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Žanis Katlaps]].
* 1955.03.02. [[Maksims Gorkijs]] &quot;Dibenā&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1955.06.06. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Dons Karloss&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1955.09.21. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Karavīra šinelis&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1955.11.17. Ježijs Ļutovskis &quot;Ģimenes lieta&quot; (&quot;Apsūdzība&quot;). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].

=== 1956. gadā ===
* 1956.03.15. [[Rainis]] &quot;Jāzeps un viņa brāļi&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1956.05.11. Branislavs Nušičs &quot;Ministrienes kundze&quot;. Rež. [[Kārlis Pamše]].
* 1956.05.25. Voldemārs Sauleskalns &quot;Ābelīte&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1956.10.05. Samuils Aļošins &quot;Viena pati&quot;. Rež. [[Žanis Katlaps]].
* 1956.10.31. [[Nāzims Hikmets]] &quot;Savādnieks&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], Kārlis Pamše.
* 1956.12.28. Mihails Sebastianu &quot;Nezināmā zvaigzne&quot;. Rež. Žanis Katlaps.

=== 1957. gadā ===
* 1957.02.06. [[Žanis Grīva]] &quot;Sniga sniegi...&quot;. Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Edgars Zīle]].
* 1957.04.15. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Āksts&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1957.06.14. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] &quot;Kamēliju dāma&quot;. Rež. [[Kārlis Pamše]].
* 1957.08.22. [[Fjodors Dostojevskis]] &quot;[[Noziegums un sods]]&quot;. Rež. [[Žanis Katlaps]].
* 1957.10.25. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Baltijas jūra šalc&quot;. Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše.
* 1957.12.03. [[Andrejs Upīts]] &quot;Kaijas lidojums&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1957.12.20. Jānis Anerauds &quot;Kaut kur pie Gaujas&quot;. Rež. Kārlis Pamše.

=== 1958. gadā ===
* 1958.01.04. Eduardo de Filipo &quot;Filumena Marturano&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1958.03.10. [[Augusts Deglavs]] &quot;Rīga&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1958.03.25. Nikolajs Pogodins &quot;Trešā, patētiskā&quot;. Rež. [[Kārlis Pamše]].
* 1958.05.04. [[Vilis Lācis]] &quot;Zītaru dzimta&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1958.05.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;No saldenās pudeles&quot;. Rež. [[Žanis Katlaps]].
* 1958.10.11. Aleksandrs Korneičuks &quot;Kāpēc smaidīja zvaigznes&quot;. Rež. Kārlis Pamše.
* 1958.10.29. Ardi Līvess &quot;Jaungada naktī&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.

=== 1959. gadā ===
* 1959.01.09. [[Žanis Grīva]] &quot;Medūzas plosts&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1959.02.27. Alehandro Kasona &quot;Trešais vārds&quot;. Rež. [[Kārlis Pamše]].
* 1959.03.13. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Hamlets|Hamlets, dāņu princis]]&quot;. Rež. [[Žanis Katlaps]].
* 1959.04.16. [[Pēteris Pētersons]] &quot;Balto torņu ēna&quot;. Rež. [[Edgars Zīle]].
* 1959.05.14. Viktors Jons Popa &quot;Take, Janke un Kadars&quot;. Rež. Kārlis Pamše.
* 1959.06.08. Zeiboltu Jēkabs &quot;Dullais barons Bunduls&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1959.11.10. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Visi mani radi raud&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1959.11.24. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Nekur tā neiet kā pasaulē&quot;. Rež. Žanis Katlaps.

=== 1960. gadā ===
* 1960.01.02. [[Antons Čehovs]] &quot;Kaija&quot;. Rež. [[Kārlis Pamše]].
* 1960.02.04. Aleksejs Arbuzovs &quot;Esi sveicināta, mīlestība!&quot; (&quot;Irkutskas stāsts&quot;). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1960.03.04. Karls Guckovs &quot;Uriels Akosta&quot;. Rež. [[Edgars Zīle]].
* 1960.04.07. Aleksandrs Širvanzade &quot;Armenuī&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1960.05.01. [[Žanis Grīva]] &quot;Nemierīgie ūdeņi&quot;. Rež. Kārlis Pamše.
* 1960.05.13. Aleksejs Arbuzovs &quot;Tālais ceļš&quot;. Rež. [[Žanis Katlaps]].
* 1960.10.21. [[Ļevs Tolstojs]] &quot;Augšāmcelšanās&quot;. Rež. Žanis Katlaps.
* 1960.11.17. Teodors Dreizers &quot;Amerikāņu traģēdija&quot;. Rež. Kārlis Pamše.

=== 1961. gadā ===
* 1961.01.09. [[Dagnija Zigmonte]] &quot;Jūras vārti&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1961.02.04. Aksels Hellans &quot;Viņš teica—nē&quot;. Rež. [[Žanis Katlaps]].
* 1961.03.03. Vera Panova &quot;Atvadas baltajām naktīm&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1961.04.21. [[Andrejs Upīts]] &quot;Plaisa mākoņos&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1961.10.21. Aleksejs Arbuzovs &quot;Zudušais dēls&quot;. Rež. [[Edgars Zīle]].
* 1961.12.07. Fricis Kūns &quot;Nībelungu kredīts&quot;. Rež. [[Kārlis Pamše]].
* 1961.12.28. Ivans Soboļevs &quot;Saimnieks&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.

=== 1962. gadā ===
* 1962.03.29. Augustīns Kusani &quot;Centra uzbrucējs mirs rītausmā&quot;. Rež. [[Žanis Katlaps]].
* 1962.04.26. [[Pēteris Pētersons]] &quot;Man trīsdesmit gadu&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1962.06.15., Jelgava, 08.25., Rīga. Ērika Briede &quot;Zaļie un vējainie pavasari&quot;. Rež. [[Aleksandrs Leimanis]].
* 1962.09.06. Džeroms Kiltijs &quot;Mīļais melis&quot;. Rež. Žanis Katlaps.
* 1962.10.11. Vera Panova &quot;Kā tev klājas, zēn?&quot;. Rež. [[Kārlis Pamše]].
* 1962.12.04. [[Andrejs Upīts]] &quot;Žanna d’Arka&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1962.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. Žanis Katlaps.

=== 1963. gadā ===
* 1963.02.07. [[Vilis Lācis]] &quot;Kapteiņa Zundaga atgriešanās&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1963.03.08. [[Aleksandrs Puškins]] &quot;Mazās traģēdijas&quot; (&quot;Skopais bruņinieks&quot;, &quot;Mocarts un Saljeri&quot;, &quot;Akmens viesis&quot;). Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1963.04.24. [[Ērihs Marija Remarks]] &quot;[[Trīs draugi]]&quot;. Rež. [[Žanis Katlaps]], Alfreds Amtmanis-Briedītis, [[Kārlis Pamše]].
* 1963.05.09. [[Gunārs Priede]] &quot;Miks un Dzilna&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1963.10.09. [[Konstantīns Simonovs]] &quot;Tā arī būs&quot;. Rež. Kārlis Pamše.
* 1963.11.20. [[Aleksis Kivi]] &quot;Septiņi brāļi&quot;. Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Oļģerts Šalkonis]].
* 1963.12.26. [[Federiko Garsija Lorka]] &quot;Bernardas Albas māja&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.

=== 1964. gadā ===
* 1964.01.31. [[Žanis Grīva]] &quot;Noziegums Granādā&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1964.02.27. [[Vilis Lācis]] &quot;Juris Indrups&quot; (&quot;Senču aicinājums&quot;). Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Kārlis Pamše]].
* 1964.03.26. Voldemārs Sauleskalns &quot;Veco sievu vasara&quot;. Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. [[Oļģerts Šalkonis]].
* 1964.04.23. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Divpadsmitā nakts&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1964.05.21. Aleksandrs Korneičuks &quot;Platons Krečets&quot;. Rež. Oļģerts Šalkonis.
* 1964.11.12. [[Mihails Šolohovs]] &quot;Plēsums&quot;. Insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše.
* 1964.11.26. [[Prospērs Merimē]] &quot;Sieviete—debess un elle&quot; (&quot;Svētā Antonija kārdināšana&quot;, &quot;Debess un elle&quot;, &quot;Kariete svētajam sakramentam&quot;). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1964.12.24. Jānis Anerauds &quot;Karalistes gals&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.

=== 1965. gadā ===
* 1965.01.22. Grigorijs Kanovičs &quot;Lai viņš iet prom&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1965.02.27. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] &quot;Trīsgrašu opera&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1965.03.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot; (atj.). Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Žanis Katlaps]].
* 1965.04.02. Aleksejs Arbuzovs &quot;Mans nabaga Marats&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1965.04.06. Daniils Graņins &quot;Eju pretī negaisam&quot;. Rež. [[Kārlis Pamše]].
* 1965.05.14. [[Gunārs Priede]] &quot;Tava labā slava&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.
* 1965.09.30. [[Rainis]], [[Fricis Rokpelnis]] &quot;Viņš trīsreiz sauca mani&quot;. Rež. Alfreds Amtmanis-Briedītis.
* 1965.12.03. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Savu lodi nedzird&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.

=== 1966. gadā ===
* 1966.01.14. [[Anna Brigadere]] &quot;Lolitas brīnumputns&quot;. Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], rež. [[Oļģerts Šalkonis]].
* 1966.03.10. Klifords Odets &quot;Zelta puisēns&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1966.04.20. Karlo Goldoni &quot;Kjodžas skandāls&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1966.05.28. Romualds Narečonis &quot;Pirms tiesas sprieduma&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 1966.11.10. Konstantīns Treņovs &quot;Ļubova Jarovaja&quot;. Insc. Alfrēds Jaunušans, rež. Mihails Kublinskis.
* 1966.12.15. Žaks Robērs &quot;Satikšanās&quot;. Rež. Oļģerts Šalkonis.
* 1966.12.28. [[Marsels Paņols]] &quot;Mariuss&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.

=== 1967. gadā ===
* 1967.01.30. [[Ojārs Vācietis]] &quot;Elpa&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1967.02.09. [[Juhans Smūls]] &quot;Mežonīgais kapteinis Kihnu Jens&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 1967.02.24. Harijs Gulbis &quot;Viena ugunīga kļava&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1967.04.06. [[Ļevs Tolstojs]] &quot;[[Anna Kareņina]]&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1967.05.18. Viktors Rozovs &quot;Absolventu salidojums&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 1967.10.12. Volfgangs Borherts &quot;Tur laukā, aiz durvīm&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.
* 1967.11.06. [[Egons Līvs]] &quot;Velnakaula dvīņi&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1967.12.16. [[Saulcerīte Viese]], Jūlijs Bebrišs &quot;Zvaigzne iet un deg, un...&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.

=== 1968. gadā ===
* 1968.01.25. Harijs Gulbis &quot;Aijā, žūžū, bērns kā lācis&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1968.02.15. Laimonis Purs &quot;Redzēt jūru&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1968.03.20. [[Leons Paegle]] &quot;Runga, iz maisa!&quot;. Rež. [[Oļģerts Šalkonis]].
* 1968.04.27. [[Makss Frišs]] &quot;Dons Žuans vai mīlestība uz ģeometriju&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1968.06.11. [[Oskars Vailds]] &quot;Ideāls vīrs&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.
* 1968.11.06. [[Sofokls]] &quot;Elektra&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 1968.12.19. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.

=== 1969. gadā ===
* 1969.01.14. Laimonis Purs &quot;Tas brīvestības zelta rīts&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], [[Mihails Kublinskis]], Jūlijs Bebrišs.
* 1969.02.12. Dora Pavlova, V. Tokarevs &quot;Dienas kārtībā—mīlestība&quot;. Rež. [[Oļģerts Šalkonis]].
* 1969.03.02. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot;. Atj. rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis.
* 1969.03.29. Harijs Gulbis &quot;Mans mīļais, mans dārgais&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1969.06.17. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;[[Ilgu tramvajs]]&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.
* 1969.10.01. [[Antons Čehovs]] &quot;Tēvocis Vaņa&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1969.12.04. Jaroslavs Ivaškēvičs &quot;Vasara Noānā&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.

=== 1970. gadā ===
* 1970.04.17. Mihails Šatrovs “Sestais jūlijs”. Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1970.05.14. Emīls Braginskis, [[Eldars Rjazanovs]] &quot;Reiz Jaungada naktī&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1970.06.25. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Henrijs IV&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1970.11.19. [[Luidži Pirandello]] &quot;[[Seši tēli meklē autoru]]&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1970.12.26. [[Vilis Lācis]] &quot;Piecstāvu pilsēta&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.

=== 1971. gadā ===
* 1971.01.20. [[Vilis Lācis]] &quot;Putni bez spārniem&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1971.03.10. Aleksejs Arbuzovs &quot;Vecā Arbata pasakas&quot;. Rež. [[Oļģerts Šalkonis]].
* 1971.04.05. Ferencs Molnārs &quot;Lilioms&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.
* 1971.05.20. Jevgeņijs Švarcs &quot;Pelnrušķīte&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1971.06.21. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Šekspīrs mazgā traukus&quot;. Rež. Oļģerts Šalkonis.
* 1971.11.03. Harijs Gulbis &quot;Un visi nāks pie manis&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1971.12.08. [[Makss Frišs]] &quot;Santa Krusa&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.

=== 1972. gadā ===
* 1972.01.26. [[Pauls Putniņš]] &quot;Paši pūta, paši dega&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1972.03.15. Kazis Saja &quot;Tātad dzīvoju&quot; (&quot;Poliglots&quot;, &quot;Abstinents&quot;). Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1972.04.14. [[Maksims Gorkijs]] &quot;Vasarnieki&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.
* 1972.05.16. Hugo Raudseps &quot;Mikumerdi&quot;. Rež. [[Oļģerts Šalkonis]].
* 1972.06.07. Elmārs Ansons &quot;Stārķa matemātika&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 1972.12.16. Aleksandrs Čhaidze &quot;Lietu nodos tiesai&quot; (&quot;Tilts&quot;). Rež. Jūlijs Bebrišs.

=== 1973. gadā ===
* 1973.01.25. [[Alfreds de Misē]] &quot;Lorencačo&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1973.03.09. Mišels Fermo &quot;Krīt klaudzot durvis&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1973.04.14. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Vilki un avis&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1973.05.13. Mihails Roščins &quot;Valentīns un Valentīna&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 1973.06.09. Harijs Gulbis &quot;Silta, jauka ausainīte&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.
* 1973.12.03. [[Harieta Bīčere-Stova]] &quot;[[Krusttēva Toma būda]]&quot;. Rež. [[Oļģerts Šalkonis]].
* 1973.12.19. Ištvans Erķēns &quot;Kaķu spēle&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.

=== 1974. gadā ===
* 1974.01.30. Aleksandrs Šteins &quot;Okeāns&quot;. Rež. insc. [[Alfrēds Jaunušans]], rež. [[Imants Adermanis]].
* 1974.03.21. [[Romēns Rolāns]] &quot;Kolā Briņons&quot;. Rež. insc. Alfrēds Jaunušans, rež. [[Oļģerts Šalkonis]].
* 1974.04.17. Rustams Ibrahimbekovs &quot;Lauvam līdzīgs&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1974.05.29. [[Federiko Garsija Lorka]] &quot;Brīnumainā kurpniece&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1974.11.14. [[Pauls Putniņš]] &quot;Ū-uū!&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.
* 1974.12.18. Osvalds Zahradnīks &quot;Zvanu solo&quot;. Rež. Vera Baļuna.

=== 1975. gadā ===
* 1975.02.12. Džordžs Fārkers &quot;Kavalieru viltība&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1975.03.05. [[Žans Rasins]] &quot;Fedra&quot;. Rež. [[Tīna Hercberga]].
* 1975.04.22. Mihails Šatrovs &quot;Laika prognoze rītdienai&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1975.05.21. Harijs Gulbis &quot;Cīrulīši&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1975.07.11., Liepāja, 10.04., Rīga. Liliāna Helmane &quot;Rudens dārzs&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.
* 1975.11.18. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Laupītāji&quot;. Rež. Zigfrīds Betgers.
* 1975.12.27. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot;. Atj. rež. Alfrēds Jaunušans.

=== 1976. gadā ===
* 1976.02.18. Ignatijs Dvoreckis &quot;Atvadas&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1976.03.17. Pjērs de Bomaršē &quot;Trakā diena jeb Figaro kāzas&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1976.04.25. Aleksandrs Vampilovs &quot;Pīļu medības&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1976.05.07. Džeroms Kiltijs &quot;Mīļais melis&quot;. Atj. rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1976.06.02. [[Leonīds Andrejevs]] &quot;Tas, kurš saņem pļaukas&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1976.10.28. Vadims Korostiļovs &quot;Pirosmani, Pirosmani, Pirosmani...&quot;. Rež. [[Imants Adermanis]].
* 1976.12.03. [[Ivans Turgeņevs]] &quot;Mēnesis uz laukiem&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.

=== 1977. gadā ===
* 1977.01.02. Harijs Gulbis &quot;Kamīnā klusu dzied vējš&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1977.02.23. [[Anna Brigadere]] &quot;Maija un Paija&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1977.04.13. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Jaunības putns ar saldo balsi&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.
* 1977.05.04. Lāslo Ģurko &quot;Elektra—mana mīla&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1977.05.19. Ingūna Pinne &quot;Lielo cerību stunda&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1977.06.18. Jānis Jurkāns &quot;Pulkstenis ar dzeguzi&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis.
* 1977.10.12. [[Andrejs Upīts]] &quot;Spartaks&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 1977.10.25. Jons Druce &quot;Zemes un saules vārdā&quot;. Rež. Sandri Jons Škurja.
* 1977.12.04. Andrejs Upīts &quot;Laikmetu griežos&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.

=== 1978. gadā ===
* 1978.02.15. Jordans Radičkovs &quot;Janvāris&quot;. Rež. [[Imants Adermanis]].
* 1978.04.04. [[Mihails Bulgakovs]] &quot;Moljērs&quot;. Rež. [[Ādolfs Šapiro]].
* 1978.05.31. [[Pauls Putniņš]] &quot;Pasaulīt, tu ļaužu ēka&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1978.11.09. Sauļus Šaltenis &quot;Prom, kaulainā, prom&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1978.12.12. Eduardo Skarpeta &quot;Skrandaiņi un augstmaņi&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].

=== 1979. gadā ===
* 1979.01.04. Emīls Braginskis, [[Eldars Rjazanovs]] &quot;Amorāls gadījums&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1979.02.28. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Jūlijs Cēzars&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1979.03.28. [[Pauls Putniņš]] &quot;Naktssargs un veļas mazgātāja&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1979.04.13. [[Lengstons Hjūzs]] &quot;Blūzi&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 1979.05.03. Aleksejs Arbuzova &quot;Cietsirdīgās spēles&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1979.05.26. [[Ojārs Vācietis]] &quot;Klavierkoncerts&quot;. Rež. [[Voldemārs Šoriņš]].
* 1979.06.18. [[Ērihs Kestners]] &quot;Emīls un Berlīnes zēni&quot;. Rež. Valdis Lūriņš.
* 1979.12.25. [[Džordžs Bernards Šovs]] &quot;Velna māceklis&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.

=== 1980. gadā ===
* 1980.01.02. Džeimss Goldmens &quot;Lauva ziemā&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1980.03.01. [[Gerharts Hauptmanis]] &quot;Mihaels Krāmers&quot;. Rež. [[Tīna Hercberga]].
* 1980.04.15. [[Brāļi Kaudzītes]] &quot;[[Mērnieku laiki]]&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1980.05.30. Jurijs Bondarevs &quot;Krasts&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 1980.12.02. Jānis Jurkāna &quot;Kolibri&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 1980.12.23. [[Hermanis Bārs]] &quot;Vai koncerts?...&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.

=== 1981. gadā ===
* 1981.01.28. [[Leons Paegle]] &quot;Iela&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]], [[Mihails Kublinskis]], [[Edmunds Freibergs]], [[Valdis Lūriņš]].
* 1981.03.31. Jons Druce &quot;Doina&quot;. Rež. Sandri Jons Škurja.
* 1981.05.29. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Dots pret dotu&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1981.09.29. Īvs Žamiaks &quot;Hamilkara kungs&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 1981.10.13. Diplomdarba izrāde: [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;No saldenās pudeles&quot;. Rež. Helēna Romanova.
* 1981.11.28. [[Nikolajs Gogolis]] &quot;[[Revidents (luga)|Revidents]]&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.

=== 1982. gadā ===
* 1982.01.21. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ugunī&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1982.03.05. [[Lelde Stumbre]] &quot;Klusā daba ar cilvēkiem&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1982.05.12. [[Marģeris Zariņš]] &quot;Didrika Taizeļa brīnišķīgie piedzīvojumi&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.
* 1982.05.20. Diplomdarba izrāde: [[Ivans Gončarovs]], Viktors Rozovs &quot;Parasts stāsts&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 1982.05.29. Diplomdarba izrāde: [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Vasara un dūmi&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.
* 1982.06.13. Gilermo Figeiredu &quot;Dons Žuans&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 1982.06.15. Diplomdarba izrāde: Jozs Glinskis &quot;Kings&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1982.06.20. Diplomdarba izrāde: &quot;Karnevāls&quot; (pēc [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] traģēdijas &quot;Žanna d’Arka&quot; motīviem). Rež. Valdis Lūriņš.
* 1982.11.10. Jurijs Bondarevs &quot;Izvēle&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.

=== 1983. gadā ===
* 1983.02.26. Harijs Gulbis &quot;Alberts&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1983.04.04. [[Saulcerīte Viese]] &quot;Garlība Merķeļa sarunas ar Nezināmo&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1983.04.08. [[Gunārs Priede]] &quot;Filiāle&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 1983.05.12. Emīls Braginskis &quot;Istaba&quot;. Rež. [[Imants Adermanis]].
* 1983.06.19. [[Marks Tvens]] &quot;Princis un ubaga zēns&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1983.12.07. Nataša Tanska &quot;Angļu valodas stunda&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.
* 1983.12.20. Endre Illēšs &quot;Spānijas Isabella&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.

=== 1984. gadā ===
* 1984.01.21. Sjūzena Kristova &quot;Atbrīvota...&quot;. Rež. [[Helga Dancberga]].
* 1984.04.21. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Romeo un Džuljeta]]&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1984.06.04. Aleksandrs Rozanovs &quot;Vārda diena—vārda nakts&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1984.10.25. Aldo Nikolai &quot;Taurenīt... taurenīt...&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 1984.11.27. [[Pēteris Pētersons]] &quot;Meteors&quot;. Rež. Pēteris Pētersons.
* 1984.12.28. Daniils Graņins &quot;Glezna&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.

=== 1985. gadā ===
* 1985.03.05. &quot;Kārais lauks&quot; (pēc [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] dzejas motīviem). Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 1985.03.30. [[Harijs Gulbis]] &quot;Olivers&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1985.06.01. [[Mihails Ļermontovs]] &quot;Maskarāde&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1985.06.20. [[Pauls Putniņš]] &quot;Pie puķēm, kur ģimenei pulcēties&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1985.12.28. [[Rainis]] &quot;[[Uguns un nakts]]&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.

=== 1986. gadā ===
* 1986.02.23. Eduardo de Filipo &quot;De Pretore Vinčenco&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1986.03.31. Ebijs Manns &quot;Nirnberga... 1948... &quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1986.05.13. Ņina Pavlova &quot;Vagoniņš&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1986.11.19. [[Anna Brigadere]] &quot;Katrs rīts ir jauna slāpe&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans, Mihails Kublinskis, Edmunds Freibergs.
* 1986.12.27. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Liela brēka, maza vilna&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].

=== 1987. gadā ===
* 1987.02.10. [[Lelde Stumbre]] &quot;Sarkanmatainais kalps&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1987.03.02. [[Ārijs Geikins]] &quot;Saules dieva Fēba rotaļas&quot;. Rež. Ārijs Geikins.
* 1987.03.10. [[Fjodors Dostojevskis]] &quot;Pro un contra&quot; (fragm. no romāna &quot;[[Brāļi Karamazovi]]&quot;). Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1987.03.31. [[Maikls Freins]] &quot;Lampu drudzis&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1987.04.10. [[Ēriks Hānbergs]] &quot;Vīrieši man sirdi plosa&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1987.05.23. [[Pēteris Pētersons]] &quot;Tikai muzikants&quot;. Rež. Pēteris Pētersons.
* 1987.06.16. [[Pauls Putniņš]] &quot;Ar būdu uz baznīcu&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1987.11.06. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Lielo grēcinieku iela&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1987.12.11. [[Andrejs Upīts]] &quot;Mirabo&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].

=== 1988. gadā ===
* 1988.02.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Indrāni&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1988.02.25. Džons Patriks &quot;Augstākais bauslis&quot; (&quot;Dārgā Pamela&quot;).
* 1988.03.16. [[Henriks Ibsens]] &quot;Celtnieks Sūlness&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1988.05.29. Hulio Maurisio &quot;Portreti&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1988.06.22. [[Ārijs Geikins]] &quot;Reiz dzīvoja kāds Jātnieks...&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.

== Latvijas Nacionālais teātris (no 1988. gada) ==

=== 1988. gadā ===
* 1988.12.03. [[Mihaels Ende]] &quot;Momo&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].

=== 1989. gadā ===
* 1989.01.23. Īvs Žamiaks &quot;Uz Akapulko, kundze!&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1989.02.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pie mums uz zemēm&quot;. Rež. [[Imants Adermanis]].
* 1989.03.22. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Marija Stjuarte&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1989.04.17. [[Ārpāds Gencs]] &quot;Mūslaiku Mēdeja&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1989.06.17. [[Anna Brigadere]] &quot;Kad sievas spēkojas&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.
* 1989.06.20. [[Aristofans]] &quot;Putni&quot;. Rež. [[Rolands Zagorskis]].
* 1989.11.16. [[Lelde Stumbre]] &quot;Kronis&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 1989.12.01. Aldo Nikolai &quot;Vīrs un sieva&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1989.12.27. [[Aspazija]] &quot;Vaidelote&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.

=== 1990. gadā ===
* 1990.02.22. [[Moljērs]] &quot;Skapēna blēdības&quot;. Rež. [[Imants Adermanis]].
* 1990.03.20. Edvards Olbijs &quot;Lolita&quot; (pēc [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimira Nabokova]] romāna). Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1990.04.05. Mārša Normena &quot;Ar labu nakti, māt!&quot;. Rež. Andrejs Šedriks.
* 1990.05.05. Diplomdarba izrāde: [[Antons Čehovs]] &quot;[[Trīs māsas]]&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1990.05.12. [[Anšlavs Eglītis]] &quot;Bezkaunīgie veči&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1990.06.07. Diplomdarba izrāde: [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Otello]]&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1990.06.17. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Pēdējā laiva&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1990.06.18. Diplomdarba izrāde: Viljams Šekspīrs &quot;[[Romeo un Džuljeta]]&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 1990.11.10. [[Ērihs Marija Remarks]] &quot;[[Trīs draugi]]&quot;. Rež. Valdis Lūriņš.
* 1990.11.27. Larss Nurēns &quot;Drosme nogalināt&quot;. Rež. Hanss Bertilsons.
* 1990.12.14. [[Frīdrihs Dirrenmats]] &quot;Romuls Lielais&quot;. Rež. [[Ints Burāns]].
* 1990.12.26. [[Čārlzs Dikenss]] &quot;Sīkstulis&quot;. Rež. Jānis Kaijaks.

=== 1991. gadā ===
* 1991.02.08. [[Pauls Putniņš]] &quot;Ar Dievu pie zemes&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1991.02.13. Gilermo Figeiredu &quot;Lapsa un vīnogas&quot;. Rež. [[Imants Adermanis]].
* 1991.03.27. [[Rainis]] &quot;Spēlēju, dancoju&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1991.04.21. &quot;Sniegbaltīte un septiņi rūķīši&quot; (pēc [[Brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] pasakas). Rež. Dzintars Belogrudovs.
* 1991.04.29. [[Ingmars Bergmans]] &quot;Laulības dzīves ainas&quot;. Rež. [[Voldemārs Šoriņš]].
* 1991.05.09. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Pieklīdušais kaķēns&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1991.10.01. [[Henriks Ibsens]] &quot;Heda Gablere&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1991.11.14. [[Žans Kokto]] &quot;Burvīgie briesmoņi&quot;. Rež. Oļģerts Kroders.

=== 1992. gadā ===
* 1992.02.01. Īvs Žamiaks &quot;Acālija&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1992.02.20. [[Lelde Stumbre]] &quot;Suns&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 1992.04.30. Sebastians, Prebens Harriss &quot;Bagātību sala&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1992.05.13. Agneta Pleijele &quot;Daži vasaras vakari zem šīs saules&quot;. Rež. Hanss Bertilsons.
* 1992.06.17. Hermanis Zūdermans &quot;Mans dzimtais nams&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1992.10.08. [[Anšlavs Eglītis]] &quot;Karmen, Karmen!&quot;. Rež. [[Imants Adermanis]].
* 1992.10.28. [[Augusts Saulietis]] &quot;Ķēniņš Zauls&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1992.11.28. Ladislavs Fodors &quot;Plika kā baznīcas žurka&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.
* 1992.12.19. Sverre Brandts &quot;Ceļojums uz Ziemassvētku zvaigzni&quot;. Rež. Jānis Kaijaks.

=== 1993. gadā ===
* 1993.01.22. Normunds Rudzītis &quot;Tas vēl nav viss...&quot;. Rež. Juris Rudzītis.
* 1993.02.12. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] &quot;Aplis&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1993.03.16. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Teātris&quot;. Rež. Jūlijs Bebrišs.
* 1993.03.30. Kolīna Makkalova &quot;Dziedoņi ērkšķu krūmā&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1993.05.06. Aira Levins &quot;Nāves slazds&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1993.06.16. Alfrēds Marija Vilners, Heincs Reiherts &quot;Trejmeitiņas&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1993.10.09. [[Ingmars Bergmans]] &quot;Persona&quot;. Rež. Hanss Bertilsons.
* 1993.11.09. Mērija Čeiza &quot;Neredzamais Hārvijs&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1993.12.03. Virgilio Pinjera &quot;Jēzus&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 1993.12.21. Karlo Goldoni &quot;Nerātnais marķīzs&quot; (&quot;Feodālis&quot;). Rež. [[Imants Adermanis]].

=== 1994. gadā ===
* 1994.01.27. Šarls de Peirē-Šapuī &quot;Mīlestības neprāts&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1994.02.11. [[Alfreds de Misē]] &quot;Svečturis&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1994.04.14. Ferencs Molnārs &quot;Lū—labais eņģelis&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1994.04.19. [[Fjodors Dostojevskis]] &quot;[[Noziegums un sods]]&quot;. Rež. Oļģerts Kroders.
* 1994.05.13. [[Pīters Šefers]] &quot;Amadejs&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 1994.05.17. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Piena upes šeit sen izsīkušas&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1994.06.03. Pērs Ulovs Enkvists &quot;Dūksnāja bērni&quot;. Rež. Jānis Kaijaks.
* 1994.06.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.
* 1994.10.01. [[Anna Brigadere]] &quot;Lielais loms&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.
* 1994.10.28. &quot;Edīte Piafa&quot; (pēc J. Viliama, V. Legentova lugām un [[Edīte Piafa|Edītes Piafas]] grāmatas &quot;Mana dzīve&quot;). Rež. Juris Rudzītis.
* 1994.11.07. [[Henriks Ibsens]] &quot;Meža pīle&quot;. Rež. Oļģerts Kroders.
* 1994.11.16. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] &quot;[[Trīs musketieri]]&quot;. Rež. Edmunds Freibergs, Gijs Pjērs Kulo.

=== 1995. gadā ===
* 1995.01.03. Ernests Tompsons &quot;Pie Zelta ezera&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1995.01.20. [[Gerharts Hauptmanis]] &quot;Elga&quot;. Rež. Jānis Kaijaks.
* 1995.02.04. Karlo Kollodi &quot;Pasaka par koka sirsniņu&quot;. Rež. [[Voldemārs Šoriņš]].
* 1995.03.10. [[Arturs Millers]] &quot;Salemas raganas&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1995.03.17. Lars Jillenstens &quot;Pavisam vienkārši&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 1995.04.13. Villijs Rasels &quot;Šērlija Velentaina&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1995.04.27. Viljams Sarojans &quot;Tavas dzīves laiks&quot;. Rež. [[Juris Rijnieks]].
* 1995.05.09. Nils Saimons &quot;Kāpēc tas tā, Mel?&quot; (&quot;Otrās avēnijas gūsteknis&quot;). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1995.06.05. [[Lelde Stumbre]] &quot;Svešinieki šeit&quot;. Rež. Valdis Lūriņš.
* 1995.10.06. Zeiboltu Jēkabs &quot;Dullais barons Bunduls&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.
* 1995.10.07. [[Augusts Strindbergs]] &quot;Lieldienas&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 1995.10.28. [[Federiko Garsija Lorka]] &quot;Bernardas Albas māja&quot;. Rež. Oļģerts Kroders.
* 1995.11.17. [[Pāvils Rozītis]] &quot;Ceplis&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.

=== 1996. gadā ===
* 1996.01.09. [[Harijs Gulbis]] &quot;Uz Liepsalām ejot&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1996.01.19. [[Antons Čehovs]] &quot;Raibie stāsti&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1996.02.16. Alehandro Kasona &quot;Trešais vārds&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 1996.04.04. [[Rainis]] &quot;[[Mīla stiprāka par nāvi]]&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1996.04.18. Egīls Šņore &quot;Uzsmēķēt zāli&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1996.05.07. Ferdinands Brukners &quot;Napoleons Pirmais&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1996.05.28. [[Augusts Strindbergs]] &quot;Kurš stiprāks?&quot;. Rež. Hanss Bertilsons.
* 1996.06.04. [[Edgars Raiss Barouzs]] &quot;Kaktusa zieds&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 1996.10.10. [[Andrejs Upīts]] &quot;Zaļā zeme&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.
* 1996.10.16. Augusts Strindbergs &quot;Kurš stiprāks?&quot; un Pērs Ulovs Enkvists &quot;Tribādas nakts&quot;. Rež. Hanss Bertilsons.
* 1996.10.22. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Kliedziens&quot;. Rež. Valdis Lūriņš.
* 1996.11.28. Tenesijs Viljamss &quot;Orfejs nokāpj ellē&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.
* 1996.12.21. Ežēns Labišs &quot;Briesmu darbi Lursīna ielā&quot;. Rež. Gijs Pjērs Kulo.

=== 1997. gadā ===
* 1997.01.17. Pjērs Marivo &quot;Viltus atzīšanās&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1997.02.18. Jānis Jurkāns &quot;Dūdieviņš&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1997.03.14. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] &quot;Sēras piestāv Elektrai&quot;. Rež. Oļģerts Kroders.
* 1997.04.04. [[Ērihs Kestners]] &quot;Divas Lotiņas&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 1997.04.29. Jānis Jurkāns &quot;Amālija&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1997.05.14. Žans Sarmāns &quot;Mamurē&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 1997.05.29. Jaroslavs Ivaškēvičs &quot;Eņģeļu māte Joanna&quot;. Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 1997.06.04. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Cilvēks grib dzīvot&quot;. Rež. Valdis Lūriņš.
* 1997.10.03. [[Vilis Lācis]] &quot;Zvejnieka dēls&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1997.10.10. [[Harolds Pinters]] &quot;Jaunības laiks&quot;. Rež. [[Juris Rijnieks]].
* 1997.11.02. Agneta Elers-Jarlemane &quot;Mazā Boije&quot;. Rež. [[Dzintra Klētniece]].
* 1997.11.11. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Atpūta &quot;Paradīzē&quot;&quot;. Rež. Alfrēds Jaunušans.
* 1997.12.04. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Hamlets]]&quot;. Rež. Oļģerts Kroders.
* 1997.12.12. [[Čārlzs Dikenss]] &quot;Sīkstulis&quot;. Rež. Jānis Kaijaks.

=== 1998. gadā ===
* 1998.01.09. [[Arturs Millers]] &quot;Ceļojošā komija gals&quot; (&quot;Komivojažiera nāve&quot;). Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1998.02.10. Noels Kouards &quot;Jestrais spoks&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1998.02.14. [[Edvards Vulfs]] &quot;Līnis murdā&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1998.03.03. Raimonds Auškāps &quot;Tāda dzīve&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1998.03.18. Džejs Alens &quot;Četrdesmit karātu&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.
* 1998.04.02. [[Lelde Stumbre]] &quot;Mīla—jā, mīla—nē&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 1998.04.07. Armāns Mefrs &quot;Grēksūdzes laiks&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.
* 1998.05.06. [[Pēteris Pētersons]] &quot;Fēlikss un Felicita&quot;. Rež. Pēteris Pētersons.
* 1998.05.22. Margarita Garpe &quot;Jūlijai&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 1998.10.08. [[Augusts Deglavs]] &quot;Rīga&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.
* 1998.10.11. [[Žans Ženē]] &quot;Kalpones&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 1998.10.30. Edmons Rostāns &quot;Sirano de Beržeraks&quot;. Rež. Valdis Lūriņš.
* 1998.11.07. Marks Hemptons, Mērija Luīze Vilsone &quot;Pilnos auļos&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.
* 1998.11.17. [[Jānis Peters]] &quot;Nakts pēc tautasdziesmas&quot;. Rež. Harijs Petrockis.
* 1998.11.27. Eduardo de Filipo &quot;Filumena no Neapoles&quot; (&quot;Filumena Marturano&quot;). Rež. Mihails Kublinskis.

=== 1999. gadā ===
* 1999.01.15. [[Pavels Kohouts]] &quot;Māja Prāgā, paredzēta nojaukšanai&quot; (&quot;Trešā māsa&quot;). Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1999.01.22. Normens Čārlzs Hanters &quot;Mēness ūdeņi&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1999.02.19. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Sapnis vasaras naktī]]&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1999.02.23. [[Māra Zālīte]] &quot;Poēma par Skatuvi&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1999.04.09. [[Otfrīds Preislers]] &quot;Mazā raganiņa&quot;. Rež. Zane Kreicberga.
* 1999.04.12. Astrida Sālbaha &quot;Rīts un vakars&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 1999.05.15. Alans Džejs Lerners, Frederiks Lou &quot;Mana skaistā lēdija&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.
* 1999.06.07. [[Aleksandrs Vampilovs]] &quot;Vecākais dēls&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 1999.10.07. [[Rainis]] &quot;Indulis un Ārija&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 1999.10.12. Džons Bointons Prīstlijs &quot;Ieradies inspektors&quot;. Rež. Oļģerts Kroders.
* 1999.11.03. Gunters Bets, Barbara Kapela &quot;Nebrīnies par tiem, kam sešdesmit&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 1999.12.03. [[Airisa Mērdoka]] &quot;Melnais princis&quot;. Rež. Oļģerts Kroders.
* 1999.12.09. Joss Vandelo &quot;Kapteiņu nedēļa&quot;. Rež. Virdžīnija Lejiņa.

=== 2000. gadā ===
* 2000.01.10. [[Harijs Gulbis]] &quot;Vēverīši&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2000.01.28. [[Andrejs Upīts]] &quot;Kaijas lidojums&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.
* 2000.02.15. Ronalds Hārvuds &quot;Laiki mainās&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 2000.03.09. Žans Anuijs &quot;Ielūgums pilī&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 2000.04.28. [[Lope de Vega]] &quot;Deju skolotājs&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 2000.06.03. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Talanti un pielūdzēji&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2000.06.09. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Vētra&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2000.10.07. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] &quot;Indriķa hronika&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.
* 2000.10.13. [[Stefans Cveigs]] &quot;Leģenda par kādu mūžu&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 2000.11.17. [[Aleksandrs Vampilovs]] &quot;Vasaras rītā&quot;. Rež. Regnārs Vaivars.

=== 2001. gadā ===
* 2001.01.06. [[Anna Brigadere]] &quot;Maija un Paija&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2001.02.06. [[Lelde Stumbre]] &quot;Aktieri&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 2001.02.10. Mihaels Hjurts, Juhans Kindblums, Tomass Tivemarks &quot;Svenson, Svenson...&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 2001.03.08. Ficdžeralds Kuscs &quot;Pēdējais vilciens&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2001.03.23. Bernārs Marī Koltess &quot;Rietumu krastmala&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2001.05.09. [[Pavels Kohouts]] &quot;80 dienās ap zemeslodi&quot;. Rež. Valdis Lūriņš, [[Dita Lūriņa]].
* 2001.05.28. Edvards Olbijs &quot;Trausls līdzsvars&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2001.06.07. Žans Liks Lagarss &quot;Spēles varoņi&quot;. Rež. Gijs Pjērs Kulo.
* 2001.06.15. [[Onorē de Balzaks]] &quot;Šagrenāda&quot;. Rež. Virdžīnija Lejiņa.
* 2001.10.11. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] &quot;Sfinksa&quot;. Rež. insc. Edmunds Freibergs, rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2001.10.16. [[Pauls Putniņš]] &quot;Kvēli ilgotā&quot;. Rež. Virdžīnija Lejiņa.
* 2001.11.04. &quot;Sniegbaltīte un septiņi rūķīši&quot; (atj.) (pēc [[Brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] pasakas). Rež. Dzintars Belogrudovs.
* 2001.11.21. Agnēta Pleijele &quot;Rīt būs atkal jauna diena&quot; (&quot;Standard Selection&quot;). Rež. Mihails Kublinskis.
* 2001.12.06. [[Aleksandrs Čaks]] &quot;Patriektā sirds&quot;. Rež. [[Voldemārs Šoriņš]].

=== 2002. gadā ===
* 2002.01.06. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] &quot;Teātris&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2002.01.26. [[Stefans Cveigs]] &quot;Amoks&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2002.02.08. [[Astrida Lindgrēna]] &quot;Pepija&quot;. Rež. Jānis Kaijaks.
* 2002.02.22. Džons Patriks &quot;Dīvainā misis Sevidža&quot;. Rež. [[Voldemārs Šoriņš]].
* 2002.03.20. Dereks Benfīlds &quot;Kurš kuru brokastīs?&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 2002.03.26. Rodžers Hols &quot;Grāmatu draudzeņu klubs&quot; (&quot;Par maz miesaskāres&quot;). Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2002.05.10. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] &quot;Viņš taču ir muļķis&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2002.05.15. Žaks de Dekērs &quot;Magnolija&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 2002.06.13. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.
* 2002.10.21. Roberts Bolts &quot;Vivat! Vivat, Regina!&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 2002.12.06. Ežēns Labišs &quot;Salmu cepurīte&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.

=== 2003. gadā ===
* 2003.01.30. Aleksandrs Obrazcovs &quot;Divas sirdis&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2003.02.12. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Stikla zvērnīca&quot;. Rež. Ģirts Veigners.
* 2003.03.06. [[Astrida Lindgrēna]] &quot;Superdetektīvs Blumkvists&quot;. Rež. Jānis Kaijaks.
* 2003.04.04. [[Inga Ābele]] &quot;Dzelzszāle&quot;. Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 2003.06.08. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Ienesīga vieta&quot;. Rež. Arkādijs Kacs.
* 2003.10.17. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ugunī&quot;. Rež. [[Voldemārs Šoriņš]].
* 2003.11.14. [[Ojārs Vācietis]] &quot;Sasiesim astes&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 2003.11.09. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] &quot;Trīsgrašu opera&quot; (kamerversija) (sadarbībā ar teātra grupu United Intimacy). Rež. [[Viesturs Kairišs]].

=== 2004. gadā ===
* 2004.01.25. [[Viljams Gibsons (dramaturgs)|Viljams Gibsons]] &quot;Divi šūpolēs&quot;. Rež. Ģirts Veigners.
* 2004.02.27. [[Lelde Stumbre]] &quot;Saulriets&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 2004.02.28. Markuss Kēbelijs &quot;Brīva istaba&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 2004.03.14. Edvards Olbijs &quot;Kam no Vilka kundzes bail?&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2004.06.21. [[Māra Zālīte]], Valdis Zilveris &quot;Poēma par Skatuvi&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2004.09.03. [[Rainis]] &quot;[[Pūt, vējiņi! (luga)|Pūt, vējiņi!]]&quot;. Rež. [[Gaļina Poliščuka]].
* 2004.09.10. Ričards Brinslijs Šeridans &quot;Mēlnesības skola&quot;. Rež. [[Arkādijs Kacs]].
* 2004.09.17. [[Henrijs Džeimss]] &quot;Asperna vēstules&quot;. Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 2004.09.24. [[Gunārs Priede]] &quot;Zilā&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 2004.10.19. [[Edvards Vulfs]] &quot;Sensācija&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 2004.10.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. Pēteris Krilovs.

=== 2005. gadā ===
* 2005.01.13. [[Pauls Putniņš]] &quot;Aicinājums uz ... pērienu&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2005.02.06. Aleksejs Arbuzovs &quot;Cietsirdīgās spēles&quot;. Rež. [[Gaļina Poliščuka]].
* 2005.03.18. [[Henriks Ibsens]] &quot;Nora&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2005.04.08. Natālija Vorožbita &quot;Galka Motalka&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2005.04.14. Braiens Frīls &quot;Mollija Svīnija&quot;. Rež. Ilze Olingere.
* 2005.09.08. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Minhauzena precības&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.
* 2005.11.04. [[Rainis]] &quot;Jāzeps un viņa brāļi&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2005.12.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;[[Līgava bez pūra]]&quot;. Rež. Indra Roga.

=== 2006. gadā ===
* 2006.01.19. Entonijs Bērdžess &quot;Mehāniskais apelsīns&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2006.02.11. [[Māra Zālīte]], [[Jānis Lūsēns]] &quot;Hotel Kristina&quot;. Rež. [[Baņuta Rubess|Baņuta Rubesa]].
* 2006.03.22. Braiens Frīls &quot;Aristokrāti&quot;. Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 2006.04.06. Larss Nurēns &quot;Rudens un ziema&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2006.04.30. [[Moriss Meterlinks]] &quot;Zilais putns&quot;. Rež. Ilze Olingere.
* 2006.05.22. [[Antons Čehovs]] &quot;Ivanovs&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2006.09.14. [[Ādolfs Alunāns]], [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] &quot;Draudzes bazārs&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.
* 2006.09.15. [[Harolds Pinters]] &quot;Mīļākais&quot;. Rež. [[Ināra Slucka]].
* 2006.10.20. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Karalis Līrs]]&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2006.11.02. [[Fjodors Dostojevskis]] &quot;Sarunas kaimiņistabās&quot; (&quot;[[Noziegums un sods]]&quot;). Rež. Pēteris Krilovs.
* 2006.11.22. [[Pauls Putniņš]] &quot;Pusdūša. Mundis&quot;. Rež. [[Juris Rijnieks]].
* 2006.12.14. Viljams Šekspīrs &quot;Spītnieces savaldīšana&quot;. Rež. [[Gaļina Poliščuka]].

=== 2007. gadā ===
* 2007.01.19. [[Arturs Millers]] &quot;Skats no tilta&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 2007.02.02. [[Zigmars Liepiņš]], [[Andra Manfelde]] &quot;Adata&quot;. Rež. Ramūns Kaubris.
* 2007.02.04. Ieva Samauska &quot;Kā uzburt sniegu&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2007.02.15. [[Regnārs Vaivars]] &quot;Leļļu pavēlnieks&quot;. Rež. Regnārs Vaivars, Diāna Romanoviča.
* 2007.02.22. Bernds Šrēders &quot;Māte un dēls&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 2007.03.16. [[Hella Vuolijoki]] &quot;Niskavuori jaunā saimniece&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2007.04.11. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Mēs&quot; (&quot;Negaiss&quot;) (sadarbībā ar G. Poliščukas Teātra observatoriju). Rež. [[Gaļina Poliščuka]].
* 2007.04.20. [[Laima Muktupāvela]] &quot;Šampinjonu derība&quot;. Rež. [[Rūdolfs Plēpis]].
* 2007.04.26. [[Makss Frišs]] &quot;Santa Krusa. Romance par mīlētājiem. Variācija&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2007.09.13. [[Brāļi Kaudzītes]] &quot;[[Mērnieku laiki]]&quot;. Rež. [[Viesturs Kairišs]].
* 2007.09.15. [[Margarita Perveņecka]], Natālija Vorožbita &quot;Drakula. Dēmoni&quot;. Rež. Regnārs Vaivars.
* 2007.10.11. Metjū Barbers &quot;Apburtais aprīlis&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 2007.10.14. Lions Feihtvangers &quot;Džūlija Farnēze&quot;. Rež. Gaļina Poliščuka.
* 2007.10.18. [[Nora Ikstena]] &quot;Amariļļi&quot;. Rež. [[Ināra Slucka]].
* 2007.11.16. [[Moljērs]] &quot;Tartifs&quot;. Rež. Gijs Pjērs Kulo.
* 2007.11.21. Sintija Laura Čerņauskaite &quot;Slīdošā Lūče&quot;. Rež. Anita Sproģe.
* 2007.12.14. [[Marks Tvens]] &quot;Princis un ubaga zēns&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].

=== 2008. gadā ===
* 2008.01.25. [[Henriks Ibsens]] &quot;Mazais Eijolfs&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2008.02.15. Deivids Hērs &quot;Jūdas skūpsts&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2008.03.18. Marjus Ivaškevičs &quot;Kaimiņš&quot;. Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 2008.03.19. [[Antons Čehovs]] &quot;Tēvocis Vaņa&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2008.04.24. [[Lelde Stumbre]] &quot;Smiltāju mantinieki&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2008.05.22. [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] &quot;Kerija. Retrospekcija&quot; (pēc Teodora Dreizera romāna). Rež. [[Gaļina Poliščuka]].
* 2008.06.03. Renē Heinersdorfs &quot;Tik mīla vien&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 2008.09.17. [[Inga Ābele]] &quot;Skola&quot;. Rež. [[Viesturs Kairišs]].
* 2008.10.02. [[Regnārs Vaivars]] &quot;Visiem zināmais lācis un viņa dr.&quot;. Rež. Regnārs Vaivars.
* 2008.10.05. Marks Rāvenhils &quot;Dažas atklātas fotogrāfijas&quot;. Rež. [[Valters Sīlis]].
* 2008.10.15. [[Juhans Smūls]] &quot;Pulkveža atraitne&quot;. Rež. [[Juris Rijnieks]].
* 2008.10.30. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ļaunais gars&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.
* 2008.12.11. [[Ēriks Vilsons]] &quot;Pīles lidojums klusumā&quot;. Rež. [[Ināra Slucka]].

=== 2009. gadā ===
* 2009.01.08. [[Gunars Janovskis]] &quot;Uz neatgriešanos&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2009.02.05. [[Andrejs Upīts]] &quot;Hipnotiskais brauciens&quot; (pēc stāsta &quot;Sūnu ciema zēni&quot; motīviem). Rež. [[Viesturs Kairišs]].
* 2009.02.12. [[Vizma Belševica]] &quot;Bille&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 2009.03.06. [[Jānis Veselis]] &quot;Neuzticīgie&quot;. Rež. [[Andrejs Jarovojs]].
* 2009.04.04. [[Valters Sīlis]] &quot;Par mammām&quot;. Rež. Valters Sīlis.
* 2009.04.09. Inga Rozentāle &quot;1906. Trakāk vēl kā piektā gadā&quot;. Rež. [[Gatis Šmits]].
* 2009.05.07. [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] &quot;Smiekli tumsā&quot; (&quot;Camera obscura&quot;). Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2009.05.14. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] &quot;Aija&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 2009.09.17. [[Zigmars Liepiņš]], [[Kaspars Dimiters]] &quot;Vadonis&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2009.09.19. Deivids Harovers &quot;Melnais strazds&quot;. Rež. [[Ģirts Ēcis]].
* 2009.10.01. [[Henriks Ibsens]] &quot;Nesaprašanās&quot; (&quot;Juns Gabriels Borkmans&quot;). Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2009.10.10. Jokums Rode &quot;Pinokio pelni&quot;. Rež. Viesturs Kairišs.
* 2009.10.16. [[Vilhelms Bušs]] &quot;Makss un Morics&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2009.11.14. [[Māra Zālīte]] &quot;Lācis&quot;. Rež. Indra Roga.
* 2009.12.11. Urss Vidmers &quot;TopDogi&quot;. Rež. [[Juris Rijnieks]].
* 2009.12.17. Ingrīda Lauzunda &quot;Homo Erectus&quot;. Rež. Regnārs Vaivars.

=== 2010. gadā ===
* 2010.01.28. Ēdens fon Horvāts &quot;Kazimirs un Karolīne&quot;. Rež. [[Viesturs Kairišs]].
* 2010.02.12. [[Gundega Repše]] &quot;Jūras velni&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 2010.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] &quot;Mirušās dvēseles&quot;. Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]].
* 2010.03.25. Dario Fo, Franka Rame &quot;Laulāts un brīvs&quot;. Rež. Mihails Borisovs.
* 2010.04.22. Rejs Kūnijs &quot;Smieklīgā nauda&quot;. Rež. Mihails Mamedovs.
* 2010.04.23. Deivids Oberns &quot;Pierādījums&quot;. Rež. [[Valters Sīlis]].
* 2010.04.28. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Brīdinājums mazajiem kuģiem&quot;. Rež. [[Ināra Slucka]].
* 2010.05.27. Andris Kalnozols &quot;Novakars: Kopsavilkums&quot;. Rež. [[Mārcis Lācis]].
* 2010.06.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2010.09.23. [[Raimonds Pauls]], [[Liāna Langa]], [[Inga Ābele]] &quot;Leo. Pēdējā bohēma&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]], Ināra Slucka.
* 2010.09.25. Nikolajs Gogolis &quot;Ārprātīgā piezīmes&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2010.10.07. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] &quot;Septiņi Fausti&quot;. Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2010.10.21. [[Danskovīte]] &quot;Latgola.lv&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 2010.11.13. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] &quot;Garās dienas ceļš uz nakti&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 2010.11.26. [[Fjodors Dostojevskis]] &quot;[[Brāļi Karamazovi|Cilvēks Karamazovs]]&quot;. Rež. [[Jānis Vimba]].
* 2010.12.02. [[Ļevs Tolstojs]] &quot;[[Anna Kareņina]]&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2010.12.09. [[Regnārs Vaivars]], Mārcis Lācis &quot;Skalbi un valdi. Iedvesmojoties no [[Kārlis Skalbe|K. Skalbes]] pasakām&quot;. Rež. Regnārs Vaivars, Mārcis Lācis.
* 2010.12.18. [[Melānija Vanaga]] &quot;Veļupes krastā&quot;. Rež. Valters Sīlis.
* 2010.12.20. &quot;Spēlējam Sniegbaltīti un rūķīšus&quot;. Rež. [[Voldemārs Šoriņš]].

=== 2011. gadā ===
* 2011.02.10. NO99 &quot;Čīkstošais klusums&quot;. Rež. [[Ģirts Ēcis]].
* 2011.02.25. Margarita Dirasa &quot;Augu dienu koku paēnā&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2011.03.10. [[Astrida Lindgrēna]], Stefans Jētestams &quot;Karlsons, kas dzīvo uz jumta&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2011.04.21. [[Pēteris Krilovs]] &quot;Lūgšana resnajai tantei&quot; (pēc [[Džeroms Deivids Selindžers|Džeroma Deivida Selindžera]] &quot;Frenija un Zūijs&quot; motīviem). Rež. Pēteris Krilovs.
* 2011.04.28. Ādams Purmalis &quot;Ādama stāsts&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2011.05.19. [[Jānis Balodis (dramaturgs)|Jānis Balodis]] &quot;Visi mani prezidenti&quot; (sadarbībā ar [[Dirty Deal Teatro]] projektā &quot;Tests&quot;). Rež. [[Valters Sīlis]].
* 2011.05.31. Vilnis Vējš &quot;Īsie zibsnīgie mirkļi&quot;. Rež. [[Ģirts Šolis]].
* 2011.09.02. &quot;Tikai tā!&quot; (latviešu dziesmu spēle). Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 2011.09.21. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Arī gudrinieks pārskatās&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2011.10.18. Renē Heinersdorfs &quot;Mīli manu sievu&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 2011.10.20. Aiva Birbele &quot;Kapusvētku PR&quot;. Rež. Valdis Lūriņš.
* 2011.11.10. Izrāde &quot;Gals&quot;. Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2011.11.17. Jevgeņijs Haritonovs &quot;Dzin&quot; (sadarbībā ar Dirty Deal Teatro projektā &quot;Tests&quot;). Rež. [[Vladislavs Nastavševs]].
* 2011.12.08. Mērija Meipsa-Dodža &quot;[[Sudraba slidas]]&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2011.12.13. [[Semjuels Bekets]] &quot;Mērfijs&quot;. Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]].

=== 2012. gadā ===
* 2012.01.12. Treisijs Letss &quot;Osedžas zeme&quot;. Rež. [[Valters Sīlis]].
* 2012.02.09. Jaroslavs Ivaškēvičs &quot;Ideāls zaglis&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2012.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] &quot;Cilvēks Šinelī&quot; (sadarbībā ar [[Dirty Deal Teatro]] projektā &quot;Tests&quot;). Rež. [[Jurijs Djakonovs]].
* 2012.03.20. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Pērnvasar negaidot&quot;. Rež. [[Vladislavs Nastavševs]].
* 2012.04.10. Georgs Bīhners &quot;Voiceks&quot;. Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]].
* 2012.05.17. [[Zigmars Liepiņš]], [[Kaspars Dimiters]] &quot;[[Parīzes Dievmātes katedrāle (opera)|Parīzes Dievmātes katedrāle]]&quot;. Rež. Indra Roga.
* 2012.05.23. Uku Ūsbergs &quot;Galvas maiņa&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2012.06.12. &quot;[[Hamlets]]&quot; (pēc [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] darba motīviem) (sadarbībā ar Dirty Deal Teatro projektā &quot;Tests&quot;). Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2012.09.13. [[Inga Ābele]] &quot;Jasmīns. Pārdaugava&quot;. Rež. Valters Sīlis.
* 2012.09.15. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Purva bridējs&quot;. Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2012.09.20. [[Lelde Stumbre]] &quot;Mī.. Mālēt&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 2012.10.25. [[Antons Hansens Tammsāre]] &quot;Zeme un mīlestība. Kārina. Indreks&quot;. Rež. Elmo Niganens.
* 2012.11.09. [[Ēriks Vilsons]], [[Ināra Slucka]] &quot;Zudušo laiku citējot&quot;. Rež. Ināra Slucka.
* 2012.11.29. [[Ērihs Kestners]] &quot;Trīs vīri kūrortā&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 2012.11.30. Daniils Harmss &quot;Vecene&quot;. Rež. Vladislavs Nastavševs.

=== 2013. gadā ===
* 2013.01.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Indrāni&quot;. Rež. [[Valters Sīlis]].
* 2013.01.31. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Venēcijas tirgotājs&quot;. Rež. [[Aiks Karapetjans]].
* 2013.03.07. [[Oskars Vailds]] &quot;Sieviete, kura nav uzmanības vērta&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2013.03.16. Aleksejs Ščerbaks &quot;Piemiņas diena&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2013.04.24. [[Jānis Sudrabkalns]], [[Biruta Skujeniece]], [[Jānis Peters]], [[Raimonds Pauls]] &quot;Trubadūrs uz ēzeļa&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 2013.04.28. Ferencs Molnārs &quot;Lilioms&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2013.05.14. [[Rasa Bugavičute-Pēce]] &quot;Meitenes&quot;. Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2013.05.30. [[Džons Maksvels Kutzē]] &quot;Rudens Pēterburgā&quot;. Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 2013.09.12. &quot;...bagātā kundze...&quot; (pēc [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] darbu motīviem). Rež. [[Ināra Slucka]].
* 2013.09.12. [[Regnārs Vaivars]] &quot;Titāniks&quot;. Rež. Regnārs Vaivars.
* 2013.09.12. Jevgeņijs Griškovecs &quot;Satisfakcija&quot;. Rež. Dāvis Auškāps.
* 2013.10.11. Deivids Lindsejs-Ebairs &quot;Truša alā&quot;. Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]].
* 2013.10.18. [[Brāļi Grimmi]], Rasa Bugavičute-Pēce &quot;Sarkangalvīte un vilks&quot;. Rež. Elmārs Seņkovs.
* 2013.11.04. &quot;Nē Minskai 2014?&quot;. Rež. Valters Sīlis.
* 2013.11.28. Ričards Bīns &quot;Divu kungu kalps. Anno 1963&quot;. Rež. Valters Sīlis.
* 2013.11.29. Pīters Kvilters &quot;Žilbinoši!&quot;. Rež. Valdis Lūriņš.

=== 2014. gadā ===
* 2014.01.15. [[Henriks Ibsens]] &quot;Spoki&quot;. Rež. [[Mihails Kublinskis]].
* 2014.01.23. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] &quot;Jūtu tektonika&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2014.02.03. Braiens Frīls &quot;Dejas Lūnasas svētkos&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2014.02.26. [[Džeimss Džoiss]] &quot;Mollija saka: jā!&quot; (pēc romāna &quot;[[Uliss]]&quot;). Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 2014.02.27. Džons Bointons Prīstlijs &quot;Laiks un Konveju ģimene&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2014.04.25. Danskovīte &quot;Latgola.lv—2&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 2014.04.30. [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] &quot;Ezeriņš&quot;. Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2014.05.20. Jānis Balodis &quot;Pieaugušie&quot;. Rež. [[Valters Sīlis]].
* 2014.05.29. Džons Kenders, Freds Ebs, Džo Masterofs &quot;Kabarē&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2014.05.30. Tea Dorna &quot;MarLenī&quot;. Rež. Jānis Mūrnieks.
* 2014.09.11. Agnese Rutkēviča &quot;Mans nabaga tēvs&quot;. Rež. Elmārs Seņkovs.
* 2014.09.13. [[Vladimirs Majakovskis]] &quot;Blakts&quot;. Rež. Dāvis Auškāps.
* 2014.11.05. Migels de Unamuno &quot;Migla&quot;. Rež. Indra Roga.
* 2014.12.04. Alans Eikborns &quot;Svētku laika pārpratumi&quot;. Rež. [[Ģirts Ēcis]].
* 2014.12.30. Jānis Jurkāns &quot;Pulkstenis ar dzeguzi&quot;. Rež. Mihails Kublinskis.
* 2014.12.30. [[Mihails Bulgakovs]] &quot;Jaunā ārsta piezīmes&quot;. Rež. [[Jānis Vimba]], [[Kaspars Zvīgulis]].

=== 2015. gadā ===
* 2015.01.29. [[Rainis]] &quot;Raiņa sapņi&quot;. Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]].
* 2015.03.05. Ēdens fon Horvāts &quot;Vīnes meža stāsti&quot;. Rež. Andžejs Bubeņs.
* 2015.04.07. [[Fjodors Dostojevskis]] &quot;Idiots&quot;. Rež. [[Vladislavs Nastavševs]].
* 2015.04.22. Margareta Edsone &quot;Prāts&quot;. Rež. [[Valters Sīlis]].
* 2015.04.23. Žans Anuijs &quot;Antigone&quot;. Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2015.05.14. Valdis Zilveris, [[Juris Hiršs]] &quot;Bāskervilu leģenda&quot; (pēc [[Arturs Konans Doils|Artura Konana Doila]] stāsta motīviem). Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2015.05.26. Žoels Pomrā &quot;Šis bērns&quot;. Rež. [[Ināra Slucka]].
* 2015.09.11. Rainis &quot;[[Uguns un nakts]]&quot;. Rež. [[Viesturs Kairišs]].
* 2015.09.19. Eliots Heizs &quot;Ceļā uz mājām&quot;. Rež. Dāvis Auškāps.
* 2015.09.23. Bārnijs Noriss &quot;Ciemiņi&quot;. Rež. Ināra Slucka.
* 2015.10.22. [[Tomass Manns]] &quot;Avantūrista grēksūdze&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2015.12.03. [[Viktors Igo]], [[Imants Kalniņš]], [[Viktors Kalniņš (rakstnieks)|Viks]] &quot;Cilvēks, kas smejas&quot;. Rež. [[Rēzija Kalniņa]].

=== 2016. gadā ===
* 2016.01.14. Huans Majorga &quot;Zēns&quot;. Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2016.02.04. [[Māris Bērziņš]] &quot;Svina garša&quot;. Rež. [[Valters Sīlis]].
* 2016.03.11. &quot;Mūžīgais komentārs Nr. 4&quot; (pēc [[Sērens Kirkegors|Sērena Kirkegora]] darba motīviem). Rež. [[Daiga Kažociņa]].
* 2016.04.21. [[Henriks Ibsens]] &quot;Mežapīle&quot;. Rež. Elmārs Seņkovs.
* 2016.04.28. Florians Zellers &quot;Ak, tētīt...&quot;. Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]].
* 2016.05.13. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] &quot;Mīla zem gobām&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2016.05.28. [[Federiko Garsija Lorka]] &quot;Asins kāzas&quot;. Rež. [[Vladislavs Nastavševs]].
* 2016.05.30. Deniss Kellijs &quot;Pēc beigām&quot;. Rež. Valters Sīlis.
* 2016.09.15. [[Andrejs Upīts]] &quot;Sieviete&quot;. Rež. [[Ināra Slucka]].
* 2016.09.21. Jānis Balodis, Valters Sīlis &quot;Veiksmes stāsts&quot;. Rež. Valters Sīlis.
* 2016.09.22. [[Johans Volfgangs fon Gēte]] &quot;Klavigo&quot;. Rež. Folkers Šmits.
* 2016.10.27. Henriks Ibsens, [[Edvards Grīgs]] &quot;Pērs Gints&quot;. Rež. [[Viesturs Kairišs]].
* 2016.11.30. &quot;Nature Morte&quot;. Horeogr. Agate Bankava.
* 2016.12.02. &quot;Šausmu autobuss&quot; (iedvesmojoties no Paula van Lona stāstiem). Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]].
* 2016.12.04. [[Anna Rancāne]] &quot;Bišumāte un vilkacis&quot;. Rež. [[Valdis Lūriņš]].

=== 2017. gadā ===
* 2017.01.05. [[Antons Čehovs]] &quot;Kaija&quot;. Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2017.02.05. Marks Hedons, Saimons Stīvenss &quot;Savādais atgadījums ar suni naktī&quot;. Rež. [[Valters Sīlis]].
* 2017.02.28. [[Artūrs Dīcis]] &quot;Lidojošais Travolta&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2017.03.04. Marjus Ivaškevičs &quot;Tuvā pilsēta&quot;. Rež. [[Kirils Serebreņņikovs]].
* 2017.03.08. [[Ežēns Jonesko]] &quot;Plikpaurainā dziedone&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2017.03.26. &quot;Melot (?)!&quot; (pēc [[Denī Didro]] darba). Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 2017.04.06. Nikola Makolifa &quot;Juveliera jubileja&quot;. Rež. [[Ģirts Ēcis]].
* 2017.04.29. [[Gunārs Priede]] &quot;Zilā&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2017.05.08. Harijs Gulbis &quot;Olivers&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2017.05.11. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Trīne&quot;. Rež. Elmārs Seņkovs.
* 2017.09.14. [[Inga Ābele]] &quot;Klūgu mūks&quot;. Rež. Indra Roga.
* 2017.09.29. Laila Burāne &quot;Līdz kāzām sadzīs&quot; (sadarbībā ar [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] un [[Ģertrūdes ielas teātris|Ģertrūdes ielas teātri]]). Rež. Laura Upeniece.
* 2017.10.12. Antons Čehovs &quot;[[Trīs māsas]]. Refleksija&quot;. Rež. [[Vladislavs Nastavševs]].
* 2017.11.22. Terenss Retigans &quot;Dziļā, skumjā jūra&quot;. Rež. [[Georgijs Surkovs]].
* 2017.12.05. [[Alberts Kronenbergs]] &quot;Mazais ganiņš&quot;. Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2017.12.07. Dankans Makmillans &quot;Cilvēki, lietas un vietas&quot;. Rež. Valters Sīlis.

=== 2018. gadā ===
* 2018.01.12. Andris Ūdris &quot;Apsolu&quot;. Rež. [[Daiga Kažociņa]].
* 2018.01.25. Jasmīna Rezā &quot;ART&quot;. Rež. [[Jānis Vimba]].
* 2018.02.01. [[Oskars Vailds]], [[Rihards Štrauss]] &quot;Salome&quot;. Rež. [[Viesturs Kairišs]].
* 2018.02.15. Žans Liks Lagarss &quot;Tas pasaules gals&quot;. Rež. [[Ināra Slucka]].
* 2018.03.08. [[Artūrs Dīcis]] &quot;Arī vaļiem ir bail&quot;. Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2018.03.15. Andri Lūps &quot;Dūja&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2018.05.24. [[Pēteris Pētersons]], [[Raimonds Pauls]] &quot;Man 30 gadu&quot;. Rež. Ināra Slucka.
* 2018.05.31. Jānis Balodis &quot;Mežainis&quot;. Rež. [[Valters Sīlis]].
* 2018.06.08. &quot;Precēšanās un šķiršanās anatomija&quot; (pēc Džona Apdaika darba motīviem). Rež. [[Marija Bērziņa]].
* 2018.09.13. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Rež. Elmārs Seņkovs.
* 2018.09.14. &quot;Antiņš. Zelts. Kalns&quot; (pēc Raiņa lugas &quot;[[Zelta zirgs]]&quot; motīviem). Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2018.11.01. &quot;visas manas vājības ir tavas lūpas&quot;. Horeogr. Agate Bankava, Rūdolfs Gediņš, Dmitrijs Gaitjukevičs.
* 2018.11.12. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]] &quot;Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris&quot;. Rež. Valters Sīlis.
* 2018.12.06. Harijs Gulbis &quot;Cīrulīši&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].

=== 2019. gadā ===
* 2019.02.03. &quot;Par tēviem&quot;. Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2019.02.05. [[Jēkabs Nīmanis]], [[Kārlis Skalbe]], [[Kārlis Vērdiņš]] &quot;Ceļojums uz ziemeļiem&quot;. Rež. Jēkabs Nīmanis.
* 2019.02.07. [[Zigfrīds fon Fēgezaks]] &quot;Baltiešu gredzens&quot;. Rež. [[Viesturs Kairišs]].
* 2019.03.07. Rimants Ziedonis &quot;Paradoksālā Latvija&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2019.03.29. Justīne Kļava, [[Garlībs Merķelis]] &quot;Latvieši&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2019.05.09. Jānis Balodis &quot;Zem diviem karogiem&quot;. Rež. [[Valters Sīlis]].
* 2019.05.29. &quot;Aka&quot; (pēc [[Regīna Ezera|Regīnas Ezeras]] romāna motīviem). Rež. [[Ināra Slucka]].
* 2019.06.05. Rita Kalnejais &quot;Šī skaistā nākotne&quot;. Rež. Diāna Kaijaka.
* 2019.09.19. Juha Jokela &quot;Finlandizācija&quot;. Rež. Valters Sīlis.
* 2019.09.19. Ivo Briedis &quot;Pēdējais salmiņš&quot;. Rež. Toms Treinis.
* 2019.09.19. [[Aivars Freimanis]] &quot;Katls&quot;. Rež. Ināra Slucka.
* 2019.10.18. [[Lūiss Kerols|Luiss Kerols]] &quot;[[Alises piedzīvojumi Brīnumzemē|Alise Brīnumzemē]]&quot;. Rež. [[Inga Ungure|Inga Tropa]].
* 2019.12.04. Rasa Bugavičute-Pēce &quot;Puika, kurš redzēja tumsā&quot;. Rež. Valters Sīlis.
* 2019.12.05. Nikolajs Gogolis &quot;Revidents&quot;. Rež. Ņikita Kobeļevs.
* 2019.12.18. Jasmīna Rezā &quot;Slaktiņa dievs&quot;. Rež. Daiga Kažociņa.

=== 2020. gadā ===
* 2020.03.05. Federiko Garsija Lorka &quot;Tukšais zieds&quot; (&quot;Jerma&quot;). Rež. Ināra Slucka.
* 2020.03.06. Artūrs Dīcis &quot;Dzīvnieks&quot; (pēc Arto Pāsilinna romāna &quot;Zaķa gads&quot; motīviem). Rež. Reinis Suhanovs.
* 2020.03.12.&quot;[[Lepnums un aizspriedumi]]&quot; (pēc [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] romāna motīviem). Rež. Klāvs Mellis.
* 2020.07.31. Māra Zālīte &quot;Margarēta&quot;. Rež. Reinis Suhanovs.
* 2020.09.11. &quot;Skaņdarbs&quot;. Rež. Ināra Slucka.
* 2020.09.24. Artūrs Jankovskis &quot;Oligarhs&quot;. Rež. Toms Treinis.
* 2020.09.26. Linda Rudene, Valters Sīlis &quot;Mežs&quot;. Rež. Valters Sīlis.
* 2020.09.27. Linda Rudene, Valters Sīlis &quot;Pilsēta&quot;. Rež. Valters Sīlis.

=== 2021. gadā ===
* 2021.08.27. &quot;Atver acis&quot;. Rež. Valters Sīlis.
* 2021.09.10. [[Harolds Pinters]] &quot;Nodevība&quot;. Rež. Ināra Slucka.
* 2021.09.14. &quot;Svešinieki vilcienā&quot; (Viļņa Vēja skatuves vers. pēc Patrīcijas Haismitas un Kreiga Vernera darbu motīviem). Rež. Vladislavs Nastavševs.
* 2021.09.16. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Ferdinands un Luīze&quot;. Rež. Dita Lūriņa.
* 2021.09.22. Linda Rudene &quot;Riests&quot;. Rež. Valters Sīlis.
* 2021.09.22. Garsons Kanins &quot;Dzimusi vakardien&quot;. Rež. Ināra Slucka.
* 2021.09.23. [[Stendāls]] &quot;Sarkanais un melnais&quot;. Rež. Edmunds Freibergs.
* 2021.09.30. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Sapnis vasaras naktī&quot;. Rež. Elmārs Seņkovs.
* 2021.09.30. [[Ingmars Bergmans]] &quot;Persona&quot;. Rež. Mārtiņš Gūtmanis.
* 2021.10.08. &quot;Aukle&quot; (pēc Leīlas Slimani romāna &quot;Klusa dziesma&quot; motīviem). Rež. Intars Rešetins.
* 2021.10.09. Reins Rauds &quot;Perfektā teikuma nāve&quot;. Rež. Valters Sīlis.
* 2021.12.09. [[Andruss Kivirehks]] &quot;Vīrs, kas zināja čūskuvārdus&quot;. Rež. Ivars Pellu.

=== 2022. gadā ===
* 2022.02.10. Kata Vēbere &quot;Sievietes daļas&quot;. Rež. Ināra Slucka.
* 2022.04.06. Sirku Peltola &quot;Mazā naudiņa&quot;. Rež. Regnārs Vaivars.
* 2022.04.07. Tomass Vinterbergs, Mogenss Rukovs &quot;Komūna&quot;. Rež. Valters Sīlis.
* 2022.09.15. [[Māris Bērziņš]] &quot;Aizliegtais pianīns&quot;. Rež. [[Ināra Slucka]].
* 2022.09.22. Deivids Harovers &quot;Naži vistās&quot;. Rež. [[Inga Ungure|Inga Tropa]].
* 2022.10.02. Marina Smiļaneca &quot;Suņa māja&quot;. Rež. Larisa Semirozumenko.
* 2022.10.21. Karlo Kollodi &quot;[[Pinokio piedzīvojumi]]&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2022.12.13. [[Ance Muižniece]] &quot;Divas pasaules&quot;. Rež. [[Jānis Znotiņš]].

=== 2023. gadā ===
* 2023.01.12. Lūsija Kirkvuda &quot;Debesjums&quot;. Rež. [[Valters Sīlis]].
* 2023.03.09. [[Rabindranats Tagore]] &quot;Pasta nams&quot;. Rež. Elīza Dombrovska.
* 2023.03.16. [[Artūrs Dīcis]] &quot;Ričards. Nekā personīga&quot;. Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2023.03.31. &quot;Baltiešu armija&quot; (pēc Edgara Ozoliņa piezīmju motīviem). Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2023.05.10. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]], [[Džuzepe Verdi]], [[Edgars Mākens]] &quot;La KRITUSĪ&quot;. Rež. [[Ināra Slucka]].
* 2023.09.14. [[Rainis]] / Justīne Kļava &quot;Spēlēju, dancoju&quot;. Rež. Elmārs Seņkovs.
* 2023.09.26. Ferdinands fon Šīrahs &quot;Terors&quot;. Rež. Valters Sīlis.
* 2023.10.26. Regnārs Vaivars &quot;Suņu ciema Nelaimes lācis&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2023.11.09. Elza Marta Ruža / Matīss Kaža &quot;Maigā vara&quot;. Rež. [[Matīss Kaža]].
* 2023.12.06. [[Kaspars Rolšteins]] &quot;#DiToo&quot;. Rež. [[Dita Lūriņa]].

=== 2024. gadā ===
* 2024.01.25. Klāvs Mellis &quot;Garderobisti&quot;. Rež. [[Paula Pļavniece]].
* 2024.02.01. Dmitrijs Krimovs &quot;Pīters Pens. Sindroms&quot;. Rež. Dmitrijs Krimovs.
* 2024.02.08. Kristina Marija Kuliniča &quot;Kā kļūt nelaimīgam?&quot;. Rež. Artūrs Areima.
* 2024.03.06. [[Henriks Ibsens]] &quot;Heda Gablere. Atgriešanās&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2024.04.11. Mariuss fon Maienburgs &quot;Ugunsseja&quot;. Rež. Henrijs Arājs.
* 2024.04.18. Mārgareta Perija &quot;Laiks Paradīzei&quot;. Rež. Endīne Bērziņa.
* 2024.04.25. Pēc [[Pēteris Veiss|Pētera Veisa]] lugas motīviem &quot;Marats/Sads&quot;. Rež. Rūdolfs Gediņš, Klāvs Mellis.
* 2024.05.16. [[Anšlavs Eglītis]] &quot;Bezkaunīgais vecis&quot;. Rež. [[Gatis Šmits]].
* 2024.09.12. [[Alberts Bels]] &quot;Cilvēki laivās&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2024.09.19. [[Sudrabu Edžus]] &quot;Dullais Dauka&quot;. Rež. Jurģis Lūsis.
* 2024.10.29. [[Astrida Lindgrēna]] &quot;Mēs, Sālsvārnas salas vasarnieki&quot;. Rež. Paula Pļavniece.
* 2024.12.05. [[Frānsiss Skots Ficdžeralds]] &quot;[[Lielais Getsbijs|Lieliskais Getsbijs]]&quot;. Rež. [[Indra Roga]].

=== 2025. gadā ===
* 2025.02.27. [[Jukio Mišima]] &quot;Zelta templis&quot;. Rež. Henrijs Arājs.
* 2025.03.06. Lī Hols, Padijs Čajefskis &quot;Nacionālais kanāls&quot;. Rež. [[Matīss Kaža]].
* 2025.03.20. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;[[Ilgu tramvajs]]&quot;. Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 2025.04.17. Laura Sintija Čerņauskaite &quot;Slīdošā Lūče&quot;. Rež. Rodrigo Struka.
* 2025.04.30. Iedvesmojoties no [[Arveds Mihelsons|Rutku Tēva]] &quot;Dumpīgā Rīga&quot;. Rež. Klāvs Mellis.
* 2025.05.15. [[E. T. A. Hofmanis|Ernsts Teodors Amadejs Hofmanis]] &quot;Smilšu cilvēks&quot;. Rež. [[Ralfs Liepa]].
* 2025.06.04. [[Alfrēds Žarī]], Vladislavs Troickis, Elza Marta Ruža &quot;Karalis Ibī un citi monstri&quot;. Rež. Vladislavs Troickis.
* 2025.09.11. Gusts Ābele &quot;Klusums un troksnis&quot;. Rež. Gusts Ābele.
* 2025.09.20. [[Rainis]] &quot;Indulis un Ārija&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2025.09.25. [[Jānis Joņevs]] &quot;Ko var cilvēks&quot;. Rež. Roberts Dauburs.
* 2025.10.09. [[Jana Egle]] &quot;Egles stāsti&quot;. Rež. [[Ināra Slucka]].
* 2025.11.14. [[Kārlis Vērdiņš]], [[Matīss Kaža]] &quot;Bastardi&quot;. Rež. Matīss Kaža.
* 2025.11.15. Mērija Orra &quot;Viss par Ievu&quot;. Rež. [[Ināra Slucka]].
* 2025.12.04. [[Andris Kalnozols]] &quot;Ods&quot;. Rež. [[Matīss Budovskis]].

=== 2026. gadā ===
* 2026.02.05. Daiva Čepauskaite &quot;Kad atkal būsim jauni&quot;. Rež. [[Rolands Atkočūns]].
* 2026.02.26. [[Guntis Bojārs]] &quot;Zīda čūska&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2026.03.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ugunī&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2026.03.17. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] &quot;Atbalss Aija&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].

[[Kategorija:Latvijas Nacionālais teātris|Izrādes]]</text>
      <sha1>7d6ziaxflfg0f8383b9vu87k0ok9zix</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dailes teātra izrāžu saraksts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>399584</id>
    <revision>
      <id>4450356</id>
      <parentid>4442448</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T19:51:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* 1995. gadā */</comment>
      <origin>4450356</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="102612" sha1="0rzvpacfzew34cmylu1qkvl93c8quak" xml:space="preserve">Sarakstā hronoloģiski apkopotas [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem.
{{TOClimit|2}}

== Teātris Lāčplēša ielā 25 (1920—1977) ==

=== 1920. gadā ===
* 1920.11.19. [[Rainis]] &quot;Indulis un Ārija&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Jānis Plūme.
* 1920.12.03. [[Pedro Kalderons de la Barka]] &quot;Salameas tiesnesis&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1920.12.22. Jaroslavs Kvapila &quot;Pasaka par princesīti Pienenīti&quot;. Rež. Jānis Plūme.
* 1920.12.27. [[Oskars Vailds]] &quot;Salome&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Jānis Plūme.

=== 1921. gadā ===
* 1921.01.21. [[Aspazija]] &quot;Atriebēja&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Gustavs Žibalts]].
* 1921.02.04. Pāvils Gruzna &quot;Kad jūra krāc&quot;. Rež. [[Eduards Smiļģis]].
* 1921.02.23. [[Aspazija]] &quot;Sidraba šķidrauts&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Jānis Plūme.
* 1921.03.11. Edvards Šeldons &quot;Romāns&quot;. Rež. [[Eduards Smiļģis]].
* 1921.03.27. Pāvils Gruzna &quot;Sila balodītis&quot;. Rež. [[Gustavs Žibalts]].
* 1921.04.23. [[Rainis]] &quot;[[Uguns un nakts]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1921.09.15. [[Henriks Ibsens]] &quot;Pērs Gints&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1921.10.21. Ernsts Harts &quot;Nerrs Tantris&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1921.11.04. [[Aptons Sinklērs]] &quot;Mežonis&quot;. Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1921.11.26. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Divpadsmitā nakts&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1921.12.23. [[Moriss Meterlinks|Moriss Māterlinks]] &quot;Zilais putns&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1922. gadā ===
* 1922.01.19. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Hamlets]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1922.02.09. Pjērs de Bomaršē &quot;Figaro kāzas&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1922.03.08. [[Moljērs]] &quot;Žoržs Dandēns&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1922.03.30. Nikolajs Jevreinovs &quot;Dzīve — arlekināde&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1922.04.20. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Sapnis vasaras naktī]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1922.05.11. Pāvils Gruzna &quot;Ziedu grava&quot;. Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1922.05.18. [[Karels Čapeks]] &quot;Cilvēces bojā iešana&quot; (&quot;R.U.R.&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1922.09.21. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Otello]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1922.10.12. T. Barjers &quot;Bohēma&quot; (pēc Anrī Miržē romāna). Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1922.11.02. Karls Meinhards, Rūdolfs Bernauers &quot;Kapelmeistara Kreislera brīnišķīgie piedzīvojumi&quot; (pēc [[E. T. A. Hofmanis|E. T. A. Hofmaņa]] darbiem). Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1922.11.16. [[Viktors Igo]] &quot;[[Nožēlojamie]]&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1922.12.07. [[Jānis Akuraters]] &quot;Aptumšošanās&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1922.12.25. [[Ludvigs Tīks]] &quot;Runcis zābakos&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1923. gadā ===
* 1923.01.25. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1923.02.14. Renē Benžamēns &quot;Priecīgas nejaušības&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1923.03.01. Džordžs Kokrens Hazeltons, Džozefs Henrijs Benrimo &quot;Dzeltenais ģērbs&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1923.03.22. Frīdrihs Dīcenšmits &quot;Svētā Jēkaba ceļojums&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1923.04.06. [[Viktors Eglītis]] &quot;Lauku miljonārs&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1923.04.19. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Liela brēka, maza vilna&quot; (&quot;Daudz trokšņa par neko&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1923.05.12. [[Hasinto Benavente]] &quot;Interešu spēle&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1923.08.31. [[Anna Brigadere]] &quot;Princese Gundega un karalis Brusubārda&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1923.09.27. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Fiesko sazvērestība Dženovā&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1923.10.18. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Seši mazi bundzenieki&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1923.11.01. Franks Vēdekinds &quot;Zemes gars&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1923.11.15. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Venēcijas tirgotājs&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1923.12.06. Karls Meinhards, Rūdolfs Bernauers &quot;Kreislera stūra logs&quot; (pēc [[E. T. A. Hofmanis|E. T. A. Hofmaņa]] darbiem). Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1923.12.25. Gustavs Rēders &quot;Turku spuldze jeb Aladīna burvju lampa&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1924. gadā ===
* 1924.01.24. [[Francis Grillparcers]] &quot;Sapnis — dzīve&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1924.02.14. [[Fēlikss Cielēns]] &quot;Sarkanais nerrs&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1924.02.28. Karlo Goldoni &quot;Viesnīcniece&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1924.03.27. [[Aristofans]] &quot;Līsistrate&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1924.04.24. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Romeo un Džuljeta]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1924.05.15. Tristans Bernārs &quot;Divas pīles&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1924.05.25. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] &quot;Sapnis saulītē&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1924.09.03. [[Migels de Servantess]] &quot;[[Dons Kihots]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1924.10.02. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte]]s &quot;[[Mērnieku laiki]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1924.10.23. Karlo Goldoni &quot;Pļāpīgās sievas&quot; (&quot;Sievu valodas&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1924.11.20. [[Džordžs Bernards Šovs]] &quot;Cēzars un Kleopatra&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1924.12.11. Armāns de Kaijavē, Robērs de Flērs, Emanuels Arens &quot;Karalis&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1924.12.25. [[Anna Brigadere]] &quot;Sprīdītis&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1925. gadā ===
* 1925.01.22. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Trīnes grēki&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1925.02.19. Georgs Bīhners &quot;Dantons&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1925.03.12. Tristans Bernārs &quot;Mazā kafejnīca&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1925.04.02. Moriss Magrs &quot;Sins&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1925.04.23. Hennings Bergers &quot;Plūdi&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1925.05.08. Karls Šternheims &quot;Friča mīlas dēkas&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1925.05.28. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Juku jukām&quot; (&quot;Kā jums tīk&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1925.09.03. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Laupītāji&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1925.09.17. Moriss Ordons, Brandons Tomass &quot;Čarļa krustmāte&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1925.10.08. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ļaunais gars&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1925.10.22. [[Luidži Pirandello]] &quot;Vīrs, zvērs un tikums&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1925.11.20. [[Kārlis Ābele]] &quot;Ligatūra&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1925.12.03. Karlo Goldoni &quot;Ziņkārīgās sinjoras&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1925.12.18. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Par velti mīlēts&quot; (&quot;Veltas pūles mīlā&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1926. gadā ===
* 1926.01.21. [[Viktors Igo]] &quot;Ernani&quot; (&quot;Kastīliešu gods&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1926.02.04. Emīls Fabrs &quot;Zelta karaļi&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1926.02.17. Eižens Labišs &quot;Itālijas salmu cepure&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1926.03.11. [[Andrejs Upīts]] &quot;Mirabo&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1926.03.25. [[Augusts Deglavs]] &quot;Rīga&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1926.04.10. Alfonss Dodē, Ādolfs Belo &quot;Safo&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1926.04.22. Žoržs Kurtelins &quot;Greizais spogulis&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1926.05.06. [[Edvards Vulfs]] &quot;Greizsirdība&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1926.05.21. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] &quot;[[Grāfs Monte-Kristo|Grāfs Monte Kristo]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1926.06.04. Gustavs Rēders &quot;Roberts un Bertrams&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1926.09.09. [[Rainis]] &quot;Spēlēju, dancoju&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1926.09.30. Ričards Brinslijs Šeridans &quot;Siržu divkauja&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1926.10.14. Džeimss Elrojs Flekers &quot;Hasans&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], [[Jānis Muncis]].
* 1926.10.29. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Džons Neilands&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1926.11.13. [[Moljērs]] &quot;Pilsonis muižniekos&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1926.12.02. [[Kārlis Ābele]] &quot;Stāsts par Gleihenes grāfu&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1926.12.16. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Spāniešu dejotāja&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1926.12.31. Jukums Palevičs &quot;Preilenīte&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1926.12.31. Artūrs Neirips &quot;Sapnis Jaungada naktī&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1927. gadā ===
* 1927.01.20. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Gals labs — viss labs&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1927.02.10. Satons Vēns &quot;Uz nezināmo ostu&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1927.02.24. Pols Gavo, Giljemo &quot;Salmu sievas&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1927.03.12. [[Aspazija]] &quot;Madlienas baznīcas torņa cēlājs&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1927.03.24. [[Andrejs Upīts]] &quot;Cēloņi un sekas&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1927.04.13. Tristans Bernārs &quot;Ideāla ķēkša&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1927.04.30. S. Nikolss (N. Mišejevs) &quot;Karaliene Kofetua un nabagais&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1927.05.19. Rūdolfs Bernauers, Rūdolfs Osterreihers &quot;Ēdenes dārzs&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1927.06.09. Gustavs Kadelburgs, R. Skovroneks &quot;Jātnieku drudzis&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1927.09.03. [[Rainis]] &quot;[[Mīla stiprāka par nāvi]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1927.09.22. Francis un Pauls Šentani &quot;Skaistās sabīnietes&quot;. Rež. Jānis Simsons.
* 1927.10.08. Ferencs Molnārs &quot;Sarkanās dzirnavas&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1927.10.27. G. Vernons, G. Ouens &quot;Misters Vu&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1927.11.26. Žaks Devāls &quot;Ak, šīs mīlas mokas&quot; (&quot;Septembra roze&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1927.12.03. [[Augusts Strindbergs]] &quot;Sapņu spēle&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1927.12.15. Franks Vēdekinds &quot;Mūzika&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1927.12.25. Nikolajs Škļars &quot;Bums un Atspolīte&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1928. gadā ===
* 1928.01.12. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Vilhelms Tells&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.01.25. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Traks numurs&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.02.11. Simons Žantijons &quot;Maja&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.02.28. [[Kārlis Jēkabsons]] &quot;Sultāna harēms&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.03.17. Armāns de Kaijavē, Robērs de Flērs &quot;Buridāna ēzelis&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.04.01. Kārlis Ieviņš &quot;Mežābeles koka kastīte&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.04.19. [[Bens Džonsons (literāts)|Bens Džonsons]] &quot;Lielais Venēcijas blēdis&quot; (&quot;Volpone&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.05.03. H. un J. Venceļi &quot;360 sievas&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.05.10. Pjērs Frondē &quot;Divas pasaules&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.05.24. Slings (Pauls Šlezingers) &quot;Trīskārt mirušais Pēteris&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.06.13. [[Jaroslavs Hašeks]] &quot;[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks dzīvo sveiks]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.09.06. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Dons Karloss&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.09.18. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]], D. Koltons &quot;Sedija Tomsone&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.10.04. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Falstafs un princis Inga&quot; (&quot;Henrijs IV&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.10.18. Vilhelms Meijers-Fosters &quot;Vecheidelberga&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.11.04. Karls Gorners &quot;Pelnrušķīte&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.11.08. Žoržs Bers, Luijs Verneijs &quot;Advokāte Bolbeka un viņas vīrs&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.11.30. [[Jaroslavs Hašeks]] &quot;[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks frontē]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.12.13. Žaks Devāls &quot;Septembra roze&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.12.25. [[Žils Verns]], R. d’Ennerī &quot;Kapteiņa Granta bērni&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.12.30. A. Juhņevičs &quot;Lelles&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1929. gadā ===
* 1929.01.12. [[Edvards Vulfs]] &quot;Svētki Skangalē&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.01.24. Kurts Gecs &quot;Hokus-pokus&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.01.31. [[Andrejs Upīts]] &quot;Apburtais loks&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.02.14. Ādolfs d’Enerī, Mass &quot;Māsas Žerāras&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.02.24. Fricis Jansons &quot;Drošais Dainis&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.03.07. Luijs Verneijs &quot;Raksts vai ērglis?&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.03.16. G. Levins-Bahvics &quot;Ženija startē&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.04.01. [[Jūlijs Lācis]] &quot;Mazā Daga&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.04.06. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte]]s &quot;[[Mērnieku laiki]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.04.13. Nikolajs Jevreinovs &quot;Dzīves maskarāde&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.04.24. Kārena Bramsone &quot;Profesors Klenauss&quot;. Rež. Jānis Simsons.
* 1929.04.27. [[Žaks Ofenbahs]] &quot;Skaistā Helēna&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.05.15. [[Viktors Igo]] &quot;Parīzes Dievmātes katedrāle&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.06.01. Pāvils Gruzna &quot;Rautenfelda mīlas traģēdija&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.09.10. [[Arveds Švābe]] &quot;Piebaldzēni vēverīši&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.09.20. Karlo Goldoni &quot;Vēdeklis&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.10.04. Arnolds Ridlejs &quot;Spoku vilciens&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.10.18. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.11.03. Kārlis Ieviņš &quot;Zilās salas&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.11.08. Iļja Ērenburgs &quot;Lazika vētrainā dzīve&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.11.27. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Kas tie tādi, kas dziedāja&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.12.14. [[Francis Šūberts]], Alfrēds Vilners, Heincs Reiherts &quot;Trejmeitiņas&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.12.26. [[Herberts Dorbe]] &quot;Leiputrija&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.12.31. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Vecais Ādams&quot; (&quot;Grēku āzis&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1930. gadā ===
* 1930.01.25. Sergejs Stepņaks-Kravčinskis &quot;Vētras putni&quot; (&quot;Andrejs Kožuhovs&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1930.02.05. Leo Hercogs &quot;Zaļā jaunība&quot;. Rež. Emīls Mačs.
* 1930.02.20. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē &quot;Nekaro ar sievieti&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1930.03.21. [[Miķelis Valters]] &quot;Dievs un cilvēks&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1930.04.21. [[Leons Paegle]] &quot;Galdiņ, klājies! Zirdziņ, stiepies! Runga, iz maisa!&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1930.05.08. [[Ilfs un Petrovs|Iļja Ilfs, Jevgeņijs Petrovs]] &quot;[[Divpadsmit krēsli]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1930.05.20. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Amanulla Eiropā&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1930.06.05. Jānis Lejiņš &quot;Nebrauc tik dikti&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1930.09.05. [[Ansis Lerhis-Puškaitis]] &quot;Ojārs&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1930.10.02. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Amors uz drednauta&quot; (&quot;Liela brēka, maza vilna&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1930.10.30. [[Ansis Gulbis]] &quot;Pēc simts gadiem&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1930.12.17. [[Rainis]] &quot;Indulis un Ārija&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1930.12.25. [[Valdis Grēviņš]] &quot;Pļevnas zaldāts&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1931. gadā ===
* 1931.01.15. [[Elīna Zālīte]] &quot;Maldu Mildas sapņojums&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1931.02.12. [[Jānis Grots]] &quot;Steņka Razins&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1931.03.05. [[Arveds Mihelsons]] &quot;Dumpīgā Rīga&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1931.03.26. [[Fēlikss Cielēns]] &quot;Mitānija&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1931.04.18. Jānis Lejiņš &quot;Traki sirsnīgi&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1931.05.20. Oskars Štrauss &quot;Valša sapnis&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1931.06.12. Andrē Birabo, Ž. Dollejs &quot;Oranžu ziedi&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1931.09.17. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Sapnis vasaras naktī]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1931.10.16. Minna Dišlere &quot;Studentes vasara&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1931.11.08. Ralfs Benackis &quot;Mana māsa un es&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1931.11.24. [[Kārlis Ābele]] &quot;Tautas darbinieki un mīla&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1931.12.10. Hanss Klumbergs &quot;Verdenas brīnums&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1931.12.25. Žoržs Divāls, Robērs Šarvejs &quot;Pikvikklubs&quot; (pēc [[Čārlzs Dikenss|Čārlza Dikensa]]). Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1931.12.26. [[Rainis]] &quot;[[Zelta zirgs]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1932. gadā ===
* 1932.01.21. Augusts Hinrihss &quot;Pats saviem spēkiem&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1932.02.11. Jēkabs Lošvics, Dollija Mince &quot;Nāve mašīnai&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1932.02.25. Menherts Lengjels &quot;Dejotāja&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1932.03.03. Maksis Mellers &quot;Mežsarga meitiņa&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1932.03.17. Bruno Franks &quot;Nīna Gallas&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1932.03.27. Šarls de Kostērs, [[Aspazija]] &quot;Pūcesspieģelis&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1932.04.23. Ralfs Benackis, Rūdolfs Šancers, Ernests Velišs &quot;Trīs musketieri&quot; (pēc [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā (tēva)]]). Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1932.05.10. Jānis Vainovskis &quot;Kalnu saule&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1932.05.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Zagļi&quot;, [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Mucenieks un muceniece&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1932.06.11. Dario Nikodems &quot;Sieviete, par kuru runā&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1932.08.26. [[Oskars Lutss]] &quot;Kāpostgalva&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1932.09.02. [[Augusts Saulietis]] &quot;Pašam sava saimniecība&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1932.09.10. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] &quot;Trīsgrašu opera&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1932.09.29. [[Jānis Muncis]] &quot;Diktators”. Insc. [[Jānis Muncis]].
* 1932.10.20. [[Jēkabs Janševskis]] &quot;Dzimtene&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1932.11.05. [[Elīna Zālīte]] &quot;Pirktā laime&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1932.11.20. [[Aleksandrs Čaks]], [[Eriks Ādamsons]] &quot;Nagla, Tomāts un Plūmīte&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1932.12.01. Jānis Lejiņš &quot;Bij man vienas rozes dēļ&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1932.12.17. [[Francs Lehārs]] &quot;Dzejnieka mīla&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1933. gadā ===
* 1933.01.18. Hermanis Ortners &quot;Antons Hits&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1933.02.11. [[Anna Brigadere]] &quot;Princese Gundega&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1933.02.24. [[Marsels Paņols]] &quot;Pie zelta enkura&quot; (&quot;Fannija&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1933.03.23. [[Selma Lāgerlēva]] &quot;Gesta Berlings&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1933.04.08. [[Gerharts Hauptmanis]] &quot;Audēji&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1933.05.05. [[Francs Lehārs]] &quot;Paganīni&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1933.05.23. Ludvigs Nercs &quot;Māte vai meita?&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1933.06.09. Kārlis Kraujiņš &quot;Mīlas talka&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1933.09.09. [[Rihards Valdess]] &quot;Jūras vilki&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1933.09.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1933.10.26. [[Rainis]] &quot;[[Jāzeps un viņa brāļi]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1933.11.25. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Divpadsmitā nakts&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1933.12.20. [[Marks Tvens]] &quot;Princis un ubaga zēns&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1934. gadā ===
* 1934.01.18. [[Ivande Kaija]] &quot;Iedzimtais grēks&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1934.02.22. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] &quot;Mīla zem vīksnām&quot; (&quot;Mīla zem gobām&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1934.03.01. Vasilijs Škvarkins &quot;Cita bērns&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1934.03.22. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] &quot;Invalīds un Ralla&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1934.04.18. Minna Dišlere &quot;Bagāta līgava&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1934.05.16. [[Imre Kalmans]] &quot;Monmartras vijolīte&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1934.09.12. Alfrēds Karaša &quot;Karogs aicina&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1934.10.03. Pauls Vulfiuss &quot;Ceļu jaunībai&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1934.11.18. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Jūlijs Cēzars&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1934.11.24. [[Knuts Hamsuns]] &quot;Augusts, pasaules braucējs&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1934.12.15. [[Aīda Niedra]] &quot;Pie Azandas upes&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1934.12.26. [[Voldemārs Zālītis|Valdis]] &quot;Staburaga bērni&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1935. gadā ===
* 1935.01.30. Pjērs de Bomaršē &quot;Figaro kāzas&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1935.02.27. [[Aleksandrs Grīns]] &quot;Nameja gredzens&quot;. Insc. [[Jānis Muncis]].
* 1935.03.17. [[Ernests Birznieks-Upītis]] &quot;Poģīša nelaime&quot;. Rež. Emīls Mačs.
* 1935.03.21. A. Mellers, H. Lorencs &quot;Tu būsi mana&quot;. Insc. Kārlis Veics.
* 1935.04.05. [[Ādolfs Alunāns]], [[Jānis Kalniņš (komponists)|Jānis Kalniņš]] &quot;Seši mazi bundzinieki&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1935.04.22. [[Jūlijs Lācis]] &quot;Baltā dūja&quot;. Rež. Emīls Mačs.
* 1935.05.11. [[Aleksandrs Grīns]] &quot;Tobāgo&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1935.06.15. [[Francs Lehārs]] &quot;Fraskita&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1935.09.07. Karlo Goldoni &quot;Pļāpīgās sievas&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1935.09.11. [[Augusts Deglavs]], [[Burhards Sosārs]] &quot;Vecais pilskungs&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1935.10.30. Jānis Sārts &quot;Viss pa gaisu&quot;. Insc. Kārlis Veics.
* 1935.11.13. [[Vilis Lācis]] &quot;Tālais ceļš&quot;. Insc. [[Jānis Muncis]].
* 1935.12.14. Jūlijs Felekijs &quot;Nauda valda pasauli&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1935.12.17. Emīlija Prūsa &quot;Baltais jātnieks&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1935.12.26. [[Enida Blaitona]] &quot;Pauks un Šmauks&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1936. gadā ===
* 1936.02.09. Nikolajs Lejaskalns &quot;Vasara Rožlejās&quot;, &quot;Pēteris un Miķelis&quot;. Insc. [[Herberts Līkums]], Emīls Mačs.
* 1936.02.15. [[Augusts Deglavs]] &quot;Rīga&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1936.03.08. Grabe, Forcāns &quot;Napoleons&quot;. Insc. [[Jānis Muncis]].
* 1936.04.16. [[Fricis Kreislers]] &quot;Zisija&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1936.05.08. Ištvans Zagons &quot;Romantika&quot;. Rež. [[Herberts Zommers]].
* 1936.05.28. Edmunds Niks, Pauls Ferhēfens &quot;Galma koncerts&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1936.09.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1936.10.03. [[Jēkabs Janševskis]] &quot;Mežvidus ļaudis&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1936.10.30. [[Aleksandrs Grīns]] &quot;Karoga meklētāji&quot;. Insc. [[Jānis Muncis]].
* 1936.11.14. [[Alfreds de Misē]] &quot;Svečturis&quot;. Rež. Kārlis Veics.
* 1936.12.09. [[Jānis Grots]] &quot;Zelta atslēga&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1937. gadā ===
* 1937.01.09. Jara Benešs &quot;Zaļā pļavā&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1937.02.05. Karlo Goldoni &quot;Jocīgs gadījums&quot;. Rež. Kārlis Veics.
* 1937.02.19. Juzefs Bļiziņskis &quot;Pans Damāzijs&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1937.03.19. [[Jānis Grots]], [[Burhards Sosārs]] &quot;Puškins&quot;. Insc. [[Jānis Muncis]].
* 1937.04.24. [[Viktors Igo]] &quot;Kastīliešu gods&quot; (&quot;Ernani&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1937.05.21. Aldo de Benedeti &quot;Es tevi vairs nepazīstu&quot;. Rež. [[Herberts Zommers]].
* 1937.06.05. Moriss Ordons, Brandons Tomass &quot;Ak, šie studenti!&quot; (&quot;Čarla krustmāte&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1937.09.24. [[Rainis]] &quot;Krauklītis&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1937.10.22. Valdemārs Zonbergs &quot;Jelgavas pils cēlējs&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1937.11.23. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Otello]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1937.12.15. [[Vilis Lācis]] &quot;Bāka uz salas&quot;. Insc. [[Jānis Muncis]].
* 1937.12.26. Pauls Abrahams &quot;Roksijas futbolkomanda&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1938. gadā ===
* 1938.01.28. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Āksts&quot;. Insc. Kārlis Veics.
* 1938.03.02. [[Antons Hansens Tammsāre]] &quot;Zeme un mīlestība&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1938.04.07. [[Jānis Grots]], [[Burhards Sosārs]] &quot;Dzīves viļņos&quot;. Insc. [[Jānis Muncis]].
* 1938.05.17. Jānis Sārts, [[Burhards Sosārs]] &quot;Putna piens&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1938.06.03. [[Gerharts Hauptmanis]] &quot;Nogrimušais zvans&quot;. Insc. Kārlis Veics.
* 1938.09.24. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ugunī&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1938.10.28. Rolfs Laukners &quot;Vadonis Munte&quot;. Insc. [[Jānis Muncis]].
* 1938.11.18. [[Aleksandrs Grīns]] &quot;Tēvuzeme&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1938.12.10. Valdemārs Zonbergs, Otto Karls &quot;Meldermeitiņa&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1939. gadā ===
* 1939.03.04. [[Henriks Ibsens]] &quot;Pērs Gints&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1939.03.31. Lajošs Zilahi &quot;Pēdējā loma&quot;. Rež. [[Jānis Muncis]].
* 1939.04.29. [[Johans Štrauss I|Johans Štrauss (tēvs)]], [[Johans Štrauss II|Johans Štrauss (dēls)]], Alfrēds Vilners, Heincs Reiherts, Ernests Mariška &quot;Vīnes valsis&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1939.05.14. Valdemārs Zonbergs &quot;Lielkunga zābaki&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1939.06.08. [[Džordžs Bernards Šovs]] &quot;Pigmalions&quot;. Insc. Kārlis Veics.
* 1939.09.16. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Trakais Juris&quot;. Insc. Kārlis Veics.
* 1939.10.20. [[Viljams Šekspīrs]] “Spītnieces precības&quot; (&quot;Spītnieces savaldīšana&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1939.11.22. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Orleānas jaunava&quot;. Insc. [[Jānis Muncis]].
* 1939.12.22. Valdemārs Zonbergs, [[Burhards Sosārs]] &quot;Ventas dziesma&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1939.12.31. Augusts Mitrēvics &quot;Jaungads Ventas krastos&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1940. gadā ===
* 1940.01.24. Kazis Biņķis &quot;Jaunaudze&quot;. Insc. Kārlis Veics.
* 1940.02.08. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Tīreļpurvs&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1940.03.21. [[Johans Volfgangs Gēte]] &quot;Fausts&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1940.04.24. [[Aleksejs Tolstojs (1883 – 1945)|Aleksejs Tolstojs]] &quot;Mīlestības zelta grāmata&quot;. Insc. [[Jānis Muncis]].
* 1940.06.01. [[Eduards Kinneke]] &quot;Burvju liesma&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1940.09.08. [[Andrejs Upīts]] &quot;1905&quot;. Rež. [[Nikolajs Mūrnieks]].
* 1940.10.09. Vasilijs Škvarkins &quot;Vienkāršā meitene&quot;. Rež. Kārlis Veics.
* 1940.11.05. Ļevs Slavins &quot;Intervencija&quot;. Rež. [[Eduards Smiļģis]].
* 1940.12.31. [[Rainis]] &quot;[[Zelta zirgs]]&quot;. Rež. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1941. gadā ===
* 1941.02.21. [[Nikolajs Gogolis]] &quot;[[Revidents (luga)|Revidents]]&quot;. Rež. Kārlis Veics.
* 1941.04.19. Vsevolods Ivanovs &quot;Bruņu vilciens 14-69&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1941.05.24. [[Aleksandrs Ostrovskis]], Nikolajs Solovjovs &quot;Belugina precības&quot;. Rež. [[Nikolajs Mūrnieks]].
* 1941.06.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Trīnes grēki&quot;. Rež. Kārlis Veics.
* 1941.09.18. [[Rihards Valdess]] &quot;Jūras vilki&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1941.10.30. [[Anna Brigadere]] &quot;[[Maija un Paija]]&quot;. Insc. Kārlis Veics.
* 1941.12.17. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Minhauzena precības&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1942. gadā ===
* 1942.01.30. [[Rainis]] &quot;[[Mīla stiprāka par nāvi]]&quot;. Insc. Kārlis Veics.
* 1942.03.20. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte]]s &quot;[[Mērnieku laiki]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1942.05.20. [[Valdis Grēviņš]], [[Marģeris Zariņš]] &quot;Dzejnieks un roze&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1942.06.17. Austra Mētere-Ozola &quot;Čiko&quot;. Insc. [[Pēteris Lūcis]].
* 1942.09.24. [[Gerharts Hauptmanis]] &quot;Elga&quot;. Insc. Kārlis Veics.
* 1942.11.06. [[Arveds Švābe]] &quot;Piebaldzēni — vēverīši&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1942.12.11. Augusts Melks &quot;Dienvidvējš&quot;. Insc. Kārlis Veics.

=== 1943. gadā ===
* 1943.02.19. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Marija Stjuarte&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1943.04.02. Karlo Goldoni &quot;Mirandolīna&quot;. Insc. Kārlis Veics.
* 1943.05.21. [[Edvards Vulfs]] &quot;Svētki Skangalē&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1943.10.14. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Romeo un Džuljeta&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1943.12.16. [[Anšlavs Eglītis]] &quot;Kosma simfonija&quot;. Insc. Kārlis Veics.

=== 1944. gadā ===
* 1944.03.09. [[Rūdolfs Blaumanis]], [[Marga Tetere]] &quot;Brīnumzālīte&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1944.04.27. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Fiesko sazvērestība Dženovā&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1944.06.21. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Vara&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1944.07.23. Elza Grava &quot;Atvase&quot;. Rež. Kārlis Veics.

=== 1945. gadā ===
* 1945.01.03. [[Rainis]] &quot;[[Zelta zirgs]]&quot; (II cēliens), [[Emīlija Bērziņa]] &quot;Metenis&quot; (Jaungada sarīkojums). Rež. Marga Tetere.
* 1945.02.18. [[Andrejs Upīts]] &quot;Spartaks&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs.
* 1945.03.31. Nikolajs Pogodins &quot;Laiviniece&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs.
* 1945.05.06. Leonīds Solovjovs, Viktors Vitkovičs &quot;Hodža Nasredins&quot;. Insc. rež. [[Aleksandrs Leimanis]].
* 1945.06.14. Vsevolods Višņevskis, Aleksandrs Krons, Vsevolods Azarovs &quot;Un viļņojas jūra&quot;. Insc. rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1945.07.29. [[Vilis Lācis]] &quot;Uzvara&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs.
* 1945.09.30. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Insc. rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere, rež. Emīls Mačs.
* 1945.11.07. [[Jūlijs Vanags]], [[Fricis Rokpelnis]] &quot;Ceļa cirtēji&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs.

=== 1946. gadā ===
* 1946.01.31. [[Maksims Gorkijs]] &quot;Jegors Buličovs un citi&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs.
* 1946.03.24. [[Vilis Lācis|Viļa Lāča]] darbu &quot;Zvejnieka dēls&quot;, &quot;Vanadziņš&quot;, &quot;Notikums jūrā&quot;, &quot;Uzvara&quot; fragmentu kompozīcija. Rež. [[Pēteris Lūcis]], Marga Tetere, [[Felicita Ertnere]].
* 1946.04.20. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Liela brēka, maza vilna&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1946.07.20. Aleksandrs Gladkovs &quot;Sendienās&quot;. Insc. rež. [[Aleksandrs Leimanis]].
* 1946.11.05. Boriss Lavreņovs &quot;Par tiem, kas jūrā&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].

=== 1947. gadā ===
* 1947.01.24. [[Rainis]] &quot;[[Uguns un nakts]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1947.03.21. Margarita Aligere &quot;Pasaka par patiesību&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Marga Tetere.
* 1947.06.01. [[Lope de Vega]] &quot;Untumniece&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere.
* 1947.09.27. Boriss Čirskovs &quot;Lielais lūzums&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1947.11.07. [[Jūlijs Vanags]] &quot;Satikšanās krastā&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].

=== 1948. gadā ===
* 1948.01.24. Džeimss Gous, Arno d’Jusso &quot;Dziļās saknes&quot;. Insc. rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1948.03.05. [[Anna Brodele]] &quot;Upesciema pavasaris&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Emīls Mačs.
* 1948.04.14. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Sniegbaltīte&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1948.05.21. [[Elīna Zālīte]] &quot;Atgūtā dzimtene&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Marga Tetere]].
* 1948.06.12. [[Anna Brigadere]] &quot;Sprīdītis&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Emīls Mačs.
* 1948.06.27. Džons Flečers &quot;Savaldītāja savaldīšana&quot; (&quot;Sievu dumpis&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1948.09.23. [[Fricis Rokpelnis]] &quot;Raiņa jaunība&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1948.11.07. Aleksandrs Šteins &quot;Goda likums&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1948.12.04. [[Arturs Millers]] &quot;Džo Kellers un viņa dēli&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Marga Tetere]].

=== 1949. gadā ===
* 1949.01.18. [[Ļevs Tolstojs]] &quot;[[Anna Kareņina]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1949.02.19. Anatolijs Sofronovs &quot;Maskaviešu raksturs&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Emīls Mačs.
* 1949.03.26. Nora Vētra &quot;Velna mācītājs&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Marga Tetere.
* 1949.04.14. Anna Brodele &quot;Zelta druva&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1949.06.04. [[Aleksandrs Puškins]] &quot;Dubrovskis&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1949.07.02. Pjērs de Bomaršē &quot;Figaro kāzas&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere.
* 1949.09.13. Georgijs Mdivani &quot;Kas vainīgs&quot;. Insc. [[Felicita Ertnere]].
* 1949.10.13. Brāļi Tūri &quot;Aiz sūtniecības logiem&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Marga Tetere.
* 1949.12.21. Vsevolods Višņevskis &quot;Neaizmirstamais 1919.&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1949.12.31. [[Janka Kupala]] &quot;Pauļinka&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Marga Tetere.

=== 1950. gadā ===
* 1950.02.25. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Bez vainas vainīgie&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1950.03.10. Vladimirs Mihailovs, Ļevs Samoilovs &quot;Slepenais karš&quot;. Rež. [[Eduards Smiļģis]].
* 1950.04.30. Aleksandrs Suhovo-Kobiļins &quot;Krečinska kāzas&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Kārlis Pabriks.
* 1950.05.20. Leonīds Zorins &quot;Jaunība&quot;. Rež. [[Eduards Smiļģis]].
* 1950.07.05. [[Rainis]] &quot;Indulis un Ārija&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1950.07.21. [[Anna Brodele]] &quot;Marta&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Kārlis Pabriks.
* 1950.10.06. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] &quot;Glāze ūdens&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1950.11.19. [[Elīna Zālīte]] &quot;Spēka avots&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Marga Tetere]].
* 1950.12.16. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Pēdējais upuris&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].

=== 1951. gadā ===
* 1951.01.12. Ahasmets Tokajevs &quot;Līgavaiņi&quot;. Rež. Marga Tetere.
* 1951.03.03. [[Džordžs Bernards Šovs]] &quot;Pigmalions&quot;. Rež. Marga Tetere.
* 1951.03.24. Anatolijs Surovs &quot;Ausma pār Maskavu&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1951.05.12. Arkādijs Pervencevs &quot;Jaunākais partneris&quot;. Rež. Marga Tetere.
* 1951.06.09. [[Antons Čehovs]] &quot;[[Trīs māsas]]&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1951.06.29. [[Ivans Krilovs]] &quot;Modes veikals&quot;. Rež. [[Aleksandrs Leimanis]].
* 1951.09.19. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Divpadsmitā nakts&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere, Osvalds Krēsliņš.
* 1951.11.03. Kondrats Krapiva &quot;Cīruļi dzied&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1951.12.02. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Pašu ļaudis — gan izlīgsim&quot;. Rež. Emīls Mačs.
* 1951.12.30. Hauards Fāsts &quot;Trīsdesmit sudraba graši&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].

=== 1952. gadā ===
* 1952.03.12. Abdula Kahars &quot;Zīda sjuzanē&quot; (&quot;Jaunā zeme&quot;). Rež. Emīls Mačs.
* 1952.03.28. [[Nikolajs Gogolis]] &quot;Mirušās dvēseles&quot;. Rež. [[Eduards Smiļģis]], [[Felicita Ertnere]].
* 1952.04.12. Pjērs de Bomaršē &quot;Figaro kāzas&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere.
* 1952.05.31. Nikolajs Virta &quot;Pēc trim gadiem&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1952.07.14. [[Mihails Ļermontovs]] &quot;Maskarāde&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1952.09.14. [[Onorē de Balzaks]] &quot;Pamāte&quot;. Rež. Kārlis Pabriks, Osvalds Krēsliņš.
* 1952.10.02. Karlo Goldoni &quot;Stulbeņi&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1952.11.08. Konstantīns Treņovs &quot;Ļubova Jarovaja&quot;. Rež. [[Eduards Smiļģis]].
* 1952.12.17. [[Lope de Vega]] &quot;Valensijas atraitne&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].

=== 1953. gadā ===
* 1953.02.17. Jānis Grants, Voldemārs Sauleskalns &quot;Jūras vējos&quot;. Rež. [[Eduards Smiļģis]].
* 1953.03.10. Rožē Vaijans &quot;Pulkvedis Fosters atzīstas vainīgs&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1953.04.11. [[Maksims Gorkijs]] &quot;Vasarnieki&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1953.05.06. [[Andrejs Upīts]] &quot;Apburtais loks&quot;. Rež. [[Eduards Smiļģis]].
* 1953.06.24. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Profesors iekārtojas&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1953.09.17. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1953.10.24. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Romeo un Džuljeta]]&quot;. Rež. [[Eduards Smiļģis]].
* 1953.11.28. Marika Baratašvili &quot;Spārīte&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]], [[Pēteris Pētersons]].
* 1953.12.31. Afanasijs Salinskis &quot;Bīstamais līdzgaitnieks&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].

=== 1954. gadā ===
* 1954.02.14. Mihails Saltikovs-Ščedrins &quot;Ēnas&quot;. Rež. [[Eduards Smiļģis]].
* 1954.03.18. Mārtiņš Zuntners, Artūrs Vilks &quot;Skabargas&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1954.05.12. Cezars Solodars &quot;Ceriņu dārzā&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1954.06.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. [[Eduards Smiļģis]].
* 1954.09.18. Nikolajs Pogodins &quot;Pēc balles&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1954.12.14. [[Andrejs Upīts]] &quot;Ziedošais tuksnesis&quot;. Rež. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1955. gadā ===
* 1955.02.03. [[Gunārs Priede]] &quot;Jaunākā brāļa vasara&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1955.06.14. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1955.10.28. Konstantīns Finns &quot;Annas kļūda&quot;. Rež. Osvalds Krēsliņš.
* 1955.11.07. [[Jūlijs Vanags]] &quot;Kuģis iziet jūrā&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Pēteris Pētersons]].

=== 1956. gadā ===
* 1956.01.20. Gabriela Zapoļska &quot;Panes Duļskas morāle&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1956.03.11. Heinars Kiphards &quot;Steidzīgi jāatrod Šekspīrs&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1956.04.06. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Marija Stjuarte&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1956.05.08. [[Gunārs Priede]] &quot;Lai arī rudens&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1956.05.31. Viktors Rozovs &quot;Mūžam dzīvie&quot;. Rež. [[Venta Vecumniece]].
* 1956.08.09. [[Andrejs Upīts]] &quot;Atraitnes vīrs&quot;. Rež. Nora Vētra-Muižniece.
* 1956.10.21. [[Nazims Hikmets]] &quot;Bija vai nebija Ivans Ivanovičs?&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Venta Vecumniece]].
* 1956.12.25. [[Rainis]] &quot;Spēlēju, dancoju&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].

=== 1957. gadā ===
* 1957.01.30. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Rež. [[Venta Vecumniece]].
* 1957.04.13. Valentīns Katajevs &quot;Riņķa kvadratūra&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1957.05.18. [[Roberts Apinis]], Konrāds Jokums &quot;Avantūra&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Venta Vecumniece]].
* 1957.09.11. Džons Bointons Prīstlijs &quot;Vai esam precēti?&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1957.10.30. Dmitrijs Ščeglovs &quot;Pasaules pilsonis&quot; (&quot;Kārlis Markss&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], [[Venta Vecumniece]].

=== 1958. gadā ===
* 1958.01.23. [[Bertolts Brehts]] &quot;Krietnais cilvēks no Sečuanas&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1958.02.22. Eduardo de Filipo &quot;Stiljano ģimene&quot; (&quot;Mana ģimene&quot;). Rež. [[Venta Vecumniece]].
* 1958.03.25. [[Gunārs Priede]] &quot;Normunda meitene&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Nora Vētra-Muižniece, [[Venta Vecumniece]].
* 1958.08.21. [[Aspazija]] &quot;Vaidelote&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1958.09.18. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Minhauzena precības&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Nora Vētra-Muižniece.
* 1958.10.18. Jānis Lūsis &quot;Tā iesākās diena&quot;. Rež. [[Venta Vecumniece]].
* 1958.11.20. [[Selma Lāgerlēva]] &quot;Gesta Berlings&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Nora Vētra-Muižniece.

=== 1959. gadā ===
* 1959.02.13. [[Gunārs Priede]] &quot;Pozitīvais tēls&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1959.03.07. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Hamlets]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1959.04.07. Aurels Baranga &quot;Laimes recepte&quot;. Rež. [[Venta Vecumniece]].
* 1959.04.29. Valija Grundmane &quot;Osvalda Dukāta portrets&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1959.09.12. Venta Vīgante &quot;Palmas zaļo vienmēr&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1959.10.20. [[Hella Vuolijoki]] &quot;Justīne&quot;. Rež. [[Venta Vecumniece]].
* 1959.11.06. Jānis Lūsis &quot;Atrastā varavīksne&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].

=== 1960. gadā ===
* 1960.02.05. Nikolajs Pogodins &quot;Mazā studente&quot;. Rež. [[Venta Vecumniece]].
* 1960.03.30. [[Gunārs Priede]] &quot;Vikas pirmā balle&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1960.07.20. [[Vilis Lācis]] &quot;Vētra&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1960.11.30. [[Ļevs Tolstojs]] &quot;[[Karš un miers]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Nora Vētra-Muižniece.

=== 1961. gadā ===
* 1961.01.02. Liliāna Helmane &quot;Meža noslēpums&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1961.02.18. Jons Druce &quot;Kasa mare&quot;. Rež. Nora Vētra-Muižniece.
* 1961.03.23. Jānis Lūsis &quot;Sniega cilvēka bojā eja&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1961.06.04. [[Jaroslavs Hašeks]] &quot;[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks]]”. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Nora Vētra-Muižniece, [[Luijs Šmits]].
* 1961.09.26. Aleksis Parniss &quot;Afrodītes sala&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]], [[Venta Vecumniece]].
* 1961.11.24. Arkādijs Stavickis &quot;Gājputni&quot;. Rež. [[Venta Vecumniece]].

=== 1962. gadā ===
* 1962.01.20. [[Rainis]] &quot;Ilja Muromietis&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1962.03.20. III studijas diplomdarba izrāde: [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ugunī&quot;. Rež. Velta Krūze.
* 1962.03.24. [[Bertolts Brehts]] &quot;Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1962.04.24. Ardi Līvess &quot;Šaipus horizonta&quot;. Rež. Kārlis Pabriks.
* 1962.05.09. III studijas diplomdarba izrāde: [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1962.05.22. III studijas diplomdarba izrāde: Īvs Žamiaks &quot;Pajumti Mantuflu ģimenei&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1962.06.12. III studijas diplomdarba izrāde: [[Gunārs Priede]] &quot;Nāk dēli mājās&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1962.06.21. III studijas diplomdarba izrāde: Aleksandrs Fadejevs &quot;Jaunā gvarde&quot;. Rež. [[Venta Vecumniece]].
* 1962.06.29. III studijas diplomdarba izrāde: Pjērs de Bomaršē &quot;Figaro kāzas&quot; (2 cēlieni). Rež. [[Ērika Ferda]].
* 1962.10.18. Manfreds Rihters &quot;Dieva sala&quot;. Rež. [[Venta Vecumniece]].
* 1962.10.31. Venta Vīgante &quot;Diena sākās kā parasti&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1962.12.02. [[Andrejs Upīts]] &quot;Mirabo&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Ērika Ferda]], Nora Vētra-Muižniece, Velta Krūze.

=== 1963. gadā ===
* 1963.01.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ugunī&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]], Velta Krūze.
* 1963.01.30. Elmārs Ansons &quot;Trīs jaunas māsas&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1963.04.10. Aleksejs Arbuzovs &quot;Mūs kaut kur gaida&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1963.05.10. [[Lesja Ukrainka]] &quot;Dons Žuans&quot; (&quot;Akmens namatēvs&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Ērika Ferda]].
* 1963.11.04. Izidors Štoks &quot;Ļeņingradas prospekts&quot;. Rež. [[Venta Vecumniece]].
* 1963.12.13. [[Žils Verns]], [[Pavels Kohouts]] &quot;[[Astoņdesmit dienās ap zemeslodi|80 dienās ap zemeslodi]]&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].

=== 1964. gadā ===
* 1964.01.17. [[Čingizs Aitmatovs]] &quot;Cipresīte mana sarkanā lakatiņā&quot;. Rež. [[Aina Matīsa]].
* 1964.03.07. [[Henriks Ibsens]] &quot;Pērs Gints&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1964.03.31. Samuils Aļošins &quot;Galvenā loma&quot;. Rež. [[Venta Vecumniece]].
* 1964.04.17. Hermanis Rodigasts &quot;Noslēpumainais viesis&quot; (&quot;Tev nebūs nokaut&quot;). Rež. Ilmārs Sakss.
* 1964.05.14. [[Bruno Saulītis]] &quot;Līdz pēdējai taisnei&quot;. Rež. [[Pauls Putniņš]].
* 1964.10.23. Eduardo de Filipo &quot;Kad meliem garas kājas&quot;. Rež. [[Venta Vecumniece]].
* 1964.12.15. Vsevolods Višņevskis &quot;Optimistiskā traģēdija&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Pēteris Pētersons]], [[Pauls Putniņš]].

=== 1965. gadā ===
* 1965.01.21. Venta Vīgante &quot;Pēter, kur tavi dēli?&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1965.03.04. [[Gunārs Priede]] &quot;Pa valzivju ceļu&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1965.04.21. [[Miervaldis Birze]] &quot;Pie &quot;Melnā Medņa&quot;&quot;. Rež. [[Venta Vecumniece]].
* 1965.09.11. [[Rainis]] &quot;[[Uguns un nakts]]&quot;. Insc. [[Pēteris Pētersons]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1965.11.18. [[Makss Frišs]] &quot;Godavīrs un dedzinātāji&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1965.12.10. [[Juhans Smūls]] &quot;Pulkveža atraitne jeb Ārsti nezina nekā&quot;. Rež. [[Venta Vecumniece]].

=== 1966. gadā ===
* 1966.01.27. [[Miervaldis Birze]] &quot;Sākās ar melno kaķi&quot;. Rež. [[Pauls Putniņš]].
* 1966.03.11. Edvards Radzinskis &quot;Filma top...&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1966.05.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ugunī&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]], Velta Krūze.
* 1966.10.04. Žans Anuijs &quot;Mežone&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1966.11.06. Aleksandrs Fadejevs &quot;Viņi dzīvo&quot; (&quot;Jaunā gvarde&quot;). Rež. [[Venta Vecumniece]].
* 1966.12.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] &quot;Māja, kur sirdis lūst&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].

=== 1967. gadā ===
* 1967.01.21. Arkādijs Arkanovs, Grigorijs Gorins &quot;Kāzas Eiropas mērogā&quot;. Rež. [[Pauls Putniņš]].
* 1967.03.30. [[Karels Čapeks]] &quot;Māte&quot;. Rež. [[Venta Vecumniece]].
* 1967.04.28. Mati Unts &quot;Kāda būsi, mana pasaule?&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].
* 1967.09.29. [[Imants Ziedonis]], [[Pēteris Pētersons]] &quot;Motocikls&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1967.11.29. Jānis Lūsis &quot;Medus garša&quot;. Rež. [[Zigrīda Stungure]].

=== 1968. gadā ===
* 1968.01.17. [[Pauls Putniņš]] &quot;Kā dalīt Zelta dievieti?&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].
* 1968.02.27. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Liela brēka, maza vilna&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1968.04.02. [[Pīters Ustinovs]] &quot;Fotofinišs&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1968.09.28. Veltījums latviešu teātra simtgadei &quot;Lai top!&quot;: [[Kārlis Gothards Elferfelds]] &quot;Tā dzimšanas diena&quot;, [[Johans Heinrihs Baumanis]] &quot;Lustīgais nerris uz tirgus plača&quot;, [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Seši mazi bundzinieki&quot;. Insc. [[Pēteris Pētersons]], rež. [[Venta Vecumniece]], [[Zigrīda Stungure]], [[Miervaldis Ozoliņš]].
* 1968.10.08. [[Anna Brigadere]] &quot;Raudupiete&quot;. Rež. Kārlis Pabriks.
* 1968.12.20. Mars Baidžijevs &quot;Divkauja&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].

=== 1969. gadā ===
* 1969.03.04. Jurijs Oļeša &quot;Mans — nē, mans — jā&quot;. Rež. [[Venta Vecumniece]].
* 1969.05.08. [[Fjodors Dostojevskis]] &quot;Idiots&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1969.10.14. Aleksandrs Fredro &quot;Vienmēr joki, tikai joki&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].
* 1969.11.20. Pāvels Pavlovskis &quot;Elēģija&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1969.12.29. Žans Anuijs &quot;Cīrulītis&quot;. Rež. [[Aina Matīsa]].

=== 1970. gadā ===
* 1970.02.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Indrāni&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].
* 1970.03.30. [[Justīns Marcinkevičs]] &quot;Siena&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1970.09.28. [[Augusts Gailits]] &quot;Tomass Nipernādijs&quot;. Insc. [[Venta Vecumniece]], rež. [[Miervaldis Ozoliņš]].
* 1970.11.23. [[Pauls Putniņš]] &quot;Lauzīsim galvas dotajā virzienā&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1970.12.22. Edvards Vulfs &quot;Svētki Skangalē&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].

=== 1971. gadā ===
* 1971.02.01. februāris. Jevgeņijs Gabrilovičs, Solomons Rozens &quot;Logi&quot;. Rež. [[Zigrīda Stungure]].
* 1971.02.16. IV studijas diplomdarba izrāde: [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1971.03.05. Leonids Rahmanovs &quot;Nemierīgais vecums&quot;. Rež. Irmgarde Mitrēvice.
* 1971.03.30. IV studijas diplomdarba izrāde: Eižens Vēveris &quot;Iedēstiet rozes zemē nolādētā&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]], [[Arnolds Liniņš]].
* 1971.04.12. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Uz kuru ostu?&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1971.04.29. [[Rainis]] &quot;Indulis un Ārija&quot;. Rež. insc. [[Edgars Zīle]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1971.05.07. IV studijas diplomdarba izrāde: [[Moljērs]] &quot;Iedomu slimnieks&quot;. Rež. [[Zigrīda Stungure]].
* 1971.05.30. IV studijas diplomdarba izrāde: Mati Unts &quot;Kāda būsi, mana pasaule?&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].
* 1971.10.05. Žans Anuijs &quot;Ielūgums pilī&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].
* 1971.10.26. Edvards Radzinskis &quot;Mazliet par sievieti&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1971.12.10. Rainers Kerndls &quot;Es satiku meiteni&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].

=== 1972. gadā ===
* 1972.01.24. [[Pauls Putniņš]] &quot;Muļķis un pletētāji&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1972.03.31. [[Gunārs Priede]] &quot;Otīlija un viņas bērnubērni&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1972.04.25. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Ričards III&quot;. Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1972.05.21. Mikola Kulišs &quot;Patētiskā sonāte&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].
* 1972.10.05. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] &quot;Apsolītā zeme&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].
* 1972.11.04. Venta Vīgante &quot;Parastais 1x1&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1972.11.27. Jons Druce &quot;Mūsu jaunības putni&quot;. Rež. Aleksandrs Viļkins.

=== 1973. gadā ===
* 1973.01.19. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Leguānas nakts&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1973.03.09. Ekaterina Oproiju &quot;Es neesmu Eifeļa tornis&quot;. Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Juris Strenga]].
* 1973.03.15. V studijas mācību izrāde: Viktors Eftimiu &quot;Sveiks, tēvocīt!&quot; (&quot;Cilvēks, kurš redzēja nāvi&quot;). Rež. [[Aina Matīsa]], [[Arnolds Liniņš]].
* 1973.04.28. V studijas mācību izrāde: Žans Anuijs &quot;Antigone&quot;. Rež. [[Aina Matīsa]], [[Arnolds Liniņš]].
* 1973.05.16. Viktors Rozovs &quot;Situācija&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]], [[Arnolds Liniņš]].
* 1973.06.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Īsa pamācība mīlēšanā&quot;. Insc. [[Arnolds Liniņš]].
* 1973.09.21. Nellija Ozoliņa &quot;Jāatrod cilvēks&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].
* 1973.10.22. [[Bens Džonsons (literāts)|Bens Džonsons]] &quot;Volpone jeb Viltīgais lapsa&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1973.12.28. [[Čingizs Aitmatovs]], Kaltajs Muhamedžanovs &quot;Uzkāpšana Fudzi kalnā&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].

=== 1974. gadā ===
* 1974.01.18. Ivans Bukovčans &quot;Pirms gailis dziedās&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].
* 1974.03.05. V studijas diplomdarba izrāde: Leonīds Žuhovickis &quot;Orfejs&quot; (&quot;Leģenda par Ričardu Tiškovu&quot;). Rež. [[Aina Matīsa]].
* 1974.03.15. [[Aleksandrs Vampilovs]] &quot;Provinces anekdotes&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1974.04.29. [[Maksims Gorkijs]] &quot;Barbari&quot;. Rež. [[Arkādijs Kacs]].
* 1974.05.26. V studijas diplomdarba izrāde: Ričards Nešs &quot;Lietus pārdevējs&quot;. Rež. [[Dzidra Ritenberga]].
* 1974.06.28. [[Andrejs Dripe]] &quot;Pēdējā barjera&quot;. Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]].
* 1974.10.28. Rustams Ibrahimbekovs &quot;Pa savu ceļu&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]], [[Felicita Ertnere]].
* 1974.11.28. Ričards Brinslijs Šeridans &quot;Atjautīgā aukle&quot;. Rež. Aleksandrs Viļkins.
* 1974.12.28. Edvards Olbijs &quot;Viss dārzā&quot;. Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Juris Strenga]].

=== 1975. gadā ===
* 1975.03.17. [[Miervaldis Birze]] &quot;Tā nebija pēdējā diena&quot;. Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1975.05.16. Enns Vetemā &quot;Svētā Zuzanna jeb Meistaru skola&quot;. Rež. [[Artūrs Dimiters]].
* 1975.09.25. [[Henriks Ibsens]] &quot;[[Brands]]&quot;. Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]].
* 1975.11.14. Ervīns Štritmaters &quot;Bišu Ole&quot;. Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]].
* 1975.12.03. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] &quot;Garas dienas ceļš uz nakti&quot;. Rež. [[Aina Matīsa]].

=== 1976. gadā ===
* 1976.01.13. [[Pauls Putniņš]] &quot;Šausmas, Janka sācis jau domāt&quot;. Rež. [[Tīna Hercberga]].
* 1976.03.06. Aleksandrs Gelmans &quot;Kādas sēdes protokols&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1976.04.08. Nikolass E. Baiers &quot;Incidents&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].
* 1976.05.27. Zofija Nalkovska &quot;Sievu nams&quot;. Rež. [[Aina Matīsa]].
* 1976.12.07. [[Antons Čehovs]] &quot;Kaija&quot;. Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Kārlis Auškāps]].

=== 1977. gadā ===
* 1977.01.09. [[Gunārs Priede]] &quot;Nāc uz manām trepēm spēlēties!&quot; (&quot;Trīspadsmitā&quot;). Rež. [[Arnolds Liniņš]], [[Kārlis Auškāps]].
* 1977.04.18. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] &quot;Invalīds un Ralla&quot;. Rež. Arturs Bērziņš.
* 1977.06.21. VI studijas diplomdarba izrāde: [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Sapnis vasaras naktī]]&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].

== Teātris Brīvības ielā 75 (no 1977. gada) ==

=== 1977. gadā ===
* 1977.10.30. Jaunā Dailes teātra atklāšanas uzvedums &quot;Visu savu mūžu...&quot;. Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]].
* 1977.11.07. [[Egons Līvs]] &quot;Velnakaula dvīņi&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].

=== 1978. gadā ===
* 1978.03.30. [[Ārijs Geikins]] &quot;Putenī&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].
* 1978.06.04. [[Gunārs Priede]] &quot;Tava labā slava&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1978.06.13. Aleksandrs Čhaidze &quot;Brīvais temats&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1978.11.27. [[Fjodors Dostojevskis]] &quot;Stepančikovas ciems un tā iedzīvotāji&quot;. Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]].
* 1978.12.30. Enns Vetemā &quot;Rožu dārzs&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].

=== 1979. gadā ===
* 1979.03.31. Ākošs Kērtess &quot;Atraitnes&quot;. Rež. [[Aina Matīsa]].
* 1979.05.19. Justīns Marcinkevičs &quot;Mindaugs&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1979.06.18. Aleksandrs Gelmans &quot;Mēs, apakšā parakstījušies...&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1979.11.13. [[Arturs Konans Doils]], Viljams Džilets &quot;[[Šerloks Holmss]]&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].

=== 1980. gadā ===
* 1980.01.05. [[Lelde Stumbre]] &quot;Andersons un Millers&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].
* 1980.01.20. [[Aspazija]]s, [[Vilis Plūdons|Viļa Plūdoņa]], [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] dzejas kompozīcija &quot;Punktiņš, punktiņš, komatiņš&quot;. Rež. [[Miervaldis Ozoliņš]].
* 1980.03.14. [[Gunārs Priede]] &quot;Vai mēs viņu pazīsim?&quot; (lugas lasījums). Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1980.04.14. Mihails Šatrovs &quot;Zili zirgi sarkanā pļavā&quot;. Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1980.05.08. [[Bruno Saulītis]] &quot;Ošu gatve&quot;. Rež. [[Jānis Vītoliņš (aktieris)|Jānis Vītoliņš]].
* 1980.06.20. Ferdinands Brukners &quot;Elizabete, Anglijas karaliene&quot;. Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Aina Matīsa]].
* 1980.10.08. [[Gunārs Priede]] &quot;Mācību trauksme&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].

=== 1981. gadā ===
* 1981.01.23. [[Pauls Putniņš]] &quot;Uzticības saldā nasta&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1981.02.01. VII studijas izrāde: Aleksandrs Volodins &quot;Iecelšana amatā&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1981.02.03. Svens Ogords &quot;Freken Avseniusa&quot;. Rež. [[Jānis Vītoliņš (aktieris)|Jānis Vītoliņš]].
* 1981.04.06. [[Miervaldis Birze]] &quot;Baznīcas kalnā&quot;. Rež. [[Miervaldis Ozoliņš]].
* 1981.04.13. [[Hella Vuolijoki]] &quot;Niskavuori maize&quot;. Rež. [[Juris Strenga]], [[Kārlis Auškāps]].
* 1981.11.26. [[Rainis]] &quot;Jāzeps un viņa brāļi&quot;. Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Aina Matīsa]].

=== 1982. gadā ===
* 1982.01.02. [[Hermanis Hese]] &quot;Stepes vilks&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1982.02.27. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Džons Neilands&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1982.03.21. VII studijas diplomdarba izrāde: A. Kurgatņikovs &quot;Aspekti&quot;. Rež. [[Aina Matīsa]].
* 1982.04.20. [[Ivans Gončarovs]] &quot;Krauja&quot;. Rež. insc. [[Arkādijs Kacs]], rež. [[Juris Strenga]].
* 1982.06.05. VII studijas diplomdarba izrāde: [[Antons Čehovs]] &quot;Tēvocis Vaņa&quot;. Rež. [[Aina Matīsa]].
* 1982.06.20. VII studijas diplomdarba izrāde: [[Oskars Vailds]] &quot;Cik svarīgi būt nopietnam&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1982.06.21. [[Gunārs Priede]] &quot;Zilā&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1982.10.21. [[Moriss Meterlinks|Moriss Māterlinks]] &quot;Zilais putns&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1982.12.28. [[Alberts Kronenbergs]] &quot;Jērādiņa&quot;.

=== 1983. gadā ===
* 1983.01.20. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] &quot;Mēness likteņa pabērniem&quot;. Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]].
* 1983.02.12. Aleksandrs Gelmans &quot;Vieni un kopā ar visiem&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1983.04.18. [[Bruno Saulītis]] &quot;Marta īdas&quot;. Rež. [[Miervaldis Ozoliņš]].
* 1983.04.21. Aurels Baranga &quot;Svētais Mitīke&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1983.05.28. [[Austra Skujiņa]], Valdis Grēviņš &quot;Tik vien&quot;. Rež. [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]].
* 1983.09.12. [[Ojārs Vācietis]] &quot;Si minors&quot;.
* 1983.11.25. [[Zigmunds Skujiņš]] &quot;Jauna cilvēka memuāri&quot;. Rež. [[Jānis Vītoliņš (aktieris)|Jānis Vītoliņš]].
* 1983.12.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. [[Varis Vētra]].

=== 1984. gadā ===
* 1984.03.07. [[Čingizs Aitmatovs]] &quot;Un garāka par mūžu diena ilgst&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1984.04.03. Aleksejs Dudarevs &quot;Vakars&quot;. Rež. insc. [[Aina Matīsa]], rež. [[Artūrs Dimiters]].
* 1984.05.11. [[Vilis Lācis]] &quot;Nomoda sapņi&quot;. Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]].
* 1984.10.29. [[Migels de Servantess]] &quot;[[Dons Kihots]]&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1984.12.19. Aleksejs Dudarevs &quot;Ierindnieki&quot;. Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]].

=== 1985. gadā ===
* 1985.02.25. [[Džons Sings|Džons Millingtons Sings]] &quot;Rietumu piekrastes varonis&quot;. Rež. Aivars Līnis.
* 1985.03.21. Edvards Bonds &quot;Vasara&quot;. Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]].
* 1985.04.27. Ronalds Hārvuds &quot;Karalis un viņa ģērbējs&quot;. Rež. insc. [[Artūrs Dimiters]], rež. [[Aina Matīsa]].
* 1985.06.04. Mihails Abeļevs &quot;Desants&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1985.09.14. [[Māra Zālīte]] &quot;Tiesa&quot;. Rež. [[Juris Strenga]], [[Varis Vētra]].
* 1985.10.31. Tautasdziesmu kompozīcija &quot;Avotā guni kūru&quot;. Rež. [[Ērika Ferda]].

=== 1986. gadā ===
* 1986.01.02. Klēra Būza &quot;Sievietes, sievietes...&quot;. Rež. insc. [[Aina Matīsa]].
* 1986.01.09. [[Sudrabu Edžus]] &quot;Dullais Dauka&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1986.01.23. [[Pauls Putniņš]] &quot;Mūsu dēli&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1986.03.05. [[Māra Zālīte]] &quot;Sauciet to par teātri&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1986.04.10. Aleksandrs Kozlovskis &quot;Kam vajadzīgs efekts?&quot;. Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]].
* 1986.05.17. [[Rabindranats Tagore]] &quot;Tumšā mitekļa valdnieks&quot;. Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Juris Strenga]].
* 1986.09.03. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Kā jums tīk&quot;. Rež. [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]].
* 1986.12.18. Alonso Sastre &quot;Nolemtie&quot;. Rež. Arnis Ozols.

=== 1987. gadā ===
* 1987.02.12. [[Pēteris Pētersons]] &quot;Mirdzošais un tumši zilais&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1987.04.30. [[Rainis]] &quot;Indulis un Ārija&quot;. Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Aina Matīsa]].
* 1987.06.13. [[Augusts Strindbergs]] &quot;Nāves deja&quot;. Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Juris Strenga]].
* 1987.09.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Ienesīga vieta&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1987.12.21. [[Aleksandrs Čaks]] &quot;Mūžības skartie&quot;. Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]].

=== 1988. gadā ===
* 1988.01.29. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Minhauzena precības&quot;. [[Artūrs Dimiters|Artūra Dimitera]] rež. ieceri īstenojuši [[Ērika Ferda]], [[Miervaldis Ozoliņš]], [[Arnolds Liniņš]].
* 1988.02.10. Dzejas izrāde &quot;In memoriam&quot;. Rež. [[Varis Vētra]].
* 1988.02.12. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] &quot;Jāzepiņš&quot;. Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]].
* 1988.04.15. [[Slavomirs Mrožeks]] &quot;Tango&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1988.04.17. Nellija Ozoliņa &quot;Nepazīstamā&quot;. Rež. [[Miervaldis Ozoliņš]].
* 1988.05.04. [[Ērihs Kestners]] &quot;Lidojošā klase&quot;. Rež. [[Varis Vētra]].
* 1988.05.12. Stefans Canevs &quot;Sokrata pēdējā nakts&quot;. Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Juris Strenga]].
* 1988.06.21. Alehandro Kasona &quot;Rītausmas dāma&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1988.09.21. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Kāds, kura nav&quot;. Rež. [[Varis Vētra]].
* 1988.09.23. [[Andrejs Pumpurs]] &quot;[[Lāčplēsis (eposs)|Lāčplēsis]]&quot;. Rež. insc. [[Harijs Gerhards]], rež. Andris Jansons.
* 1988.10.29. Hermanis Paukšs &quot;Melnās krēpes&quot;. Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]].
* 1988.11.12. Patriks Zīskinds &quot;Kontrabass&quot;. Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]].
* 1988.12.18. [[Kobo Abe]] &quot;Draugi&quot;. Rež. Arnis Ozols.

=== 1989. gadā ===
* 1989.01.23. Peters Nādašs &quot;Satikšanās&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1989.02.26. [[Slavomirs Mrožeks]] &quot;Policisti&quot;. Rež. insc. [[Juris Strenga]], rež. [[Uldis Pūcītis]].
* 1989.04.13. [[Anšlavs Eglītis]] &quot;Kazanovas mētelis&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1989.05.30. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Čūska&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1989.06.14. [[Raimonds Staprāns]] &quot;Četras dienas jūnijā&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Varis Vētra]].
* 1989.10.01. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Venēcijas tirgotājs&quot;. Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]].
* 1989.12.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Trīnes grēki&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].

=== 1990. gadā ===
* 1990.01.20. [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] dzejas kompozīcija &quot;Dzīvība&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1990.02.03. [[Frīdrihs Dirrenmats]] &quot;Hērakls un Augeja lopu laidars&quot;. Rež. Aivars Līnis.
* 1990.03.23. Atols Fugards &quot;Ceļš uz Meku&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Juris Strenga]].
* 1990.05.25. [[Arturs Šniclers]] &quot;Anatols&quot;. Rež. [[Zigrīda Stungure]].
* 1990.05.28. [[Rainis]] &quot;[[Zelta zirgs]]&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1990.09.11. [[Rainis|Raiņa]] dzejas vakars &quot;Saule mūsu māte, sāpes mūsu aukle&quot;. Rež. Andris Jansons.
* 1990.09.26. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Kaļostro Vilcē&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1990.10.28. Sems Šepards &quot;Prāta meli&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Juris Strenga]].
* 1990.11.14. [[Lelde Stumbre]] &quot;Tā, lai var redzēt ceļu&quot;. Rež. Andris Jansons.

=== 1991. gadā ===
* 1991.01.02. [[Selma Lāgerlēva]] &quot;Nilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojums&quot;. Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]].
* 1991.03.12. [[Pīters Šefers]] &quot;Letisa un mīlašķis&quot;. Insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. Andris Jansons.
* 1991.04.18. [[Džordžs Bernards Šovs]] &quot;Kandida&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1991.05.15. [[Anšlavs Eglītis]] &quot;Galma gleznotājs&quot;. Rež. [[Varis Vētra]].
* 1991.06.06. [[Augusts Strindbergs]] &quot;Jūlijas jaunkundze&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1991.06.18. Uģis Segliņš &quot;Gabalu gabals&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1991.11.17. [[Rutku Tēvs]] &quot;Vella kalpi&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]], [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]].
* 1991.11.27. Alonso Alegrija &quot;Pāri Niagārai&quot;. Rež. Arnis Ozols.

=== 1992. gadā ===
* 1992.02.16. Žans Marsāns &quot;Publikai skatīties aizliegts&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1992.03.02. [[Henriks Ibsens]] &quot;Rosmersholma&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1992.03.31. Vilss Evanzs, Artūrs Velentaina &quot;Kaudzēm naudas&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1992.04.18. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Stikla zvērnīca&quot;. Rež. [[Zigrīda Stungure]].
* 1992.06.21. [[Anna Brigadere]] &quot;Sprīdītis&quot;. Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]].
* 1992.10.15. [[Oskars Vailds]] &quot;Lēdijas Vindermīres vēdeklis&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Juris Strenga]].
* 1992.11.27. Fernāns Krommelinks &quot;Burvīgais ragnesis&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1992.12.26. Jevgēņijs Švarcs &quot;Sniega karaliene&quot;. Rež. Agris Krūmiņš.

=== 1993. gadā ===
* 1993.01.26. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] &quot;Mīla zem gobām&quot;. Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]].
* 1993.02.27. Braiens Frīls &quot;Dejas Lūnasas svētkos&quot;. Insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Juris Strenga]].
* 1993.03.03. Jānis Dreslers &quot;Jefiņš saka: &quot;Akurāt, īstā laikā esmu klāt!&quot;&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1993.03.06. [[Semjuels Bekets]] &quot;Gaidot Godo&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1993.03.22. Liliāna Helmane &quot;Lapsiņas&quot;. Rež. [[Pēteris Gaudiņš]].
* 1993.04.30. [[Jaroslavs Hašeks]] &quot;Cīņa par dvēselēm&quot;. Rež. Pēteris Šiliņš.
* 1993.05.17. Džozefs Keselrings &quot;Arsēns un vecas mežģīnes&quot;. Rež. Andris Blekte.
* 1993.06.20. Karlo Goldoni &quot;Divu kungu kalps&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1993.10.12. Robērs Tomā &quot;Astoņas mīlošas sievietes&quot;. Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]].
* 1993.11.17. [[Ārijs Geikins]] &quot;Saimnieks&quot;. Rež. [[Ārijs Geikins]].
* 1993.11.18. [[Selma Lāgerlēva]] &quot;Gesta Berlings&quot;. Rež. [[Harijs Liepiņš]].
* 1993.12.06. [[Henriks Ibsens]] &quot;Kad mēs, mirušie, mostamies&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].

=== 1994. gadā ===
* 1994.01.20. Ferencs Molnārs &quot;Pāvilielas zēni&quot;. Rež. [[Pēteris Gaudiņš]].
* 1994.02.16. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Tvans&quot;. Rež. Laimonis Siliņš.
* 1994.02.27. [[Ežēns Jonesko|Eižens Jonesko]] &quot;Degunradzis&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1994.05.07. [[Augusts Strindbergs]] &quot;Kreditori&quot;. Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]].
* 1994.05.08. [[Vizma Belševica|Vizmas Belševicas]] dzejas komp. &quot;Visi koki Dieva doti&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1994.06.08. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Zemes valstība&quot;. Rež. [[Pēteris Gaudiņš]].
* 1994.06.12. Žoržs Feido &quot;Pie galantās vāverītes&quot;. Rež. Andris Blekte.
* 1994.06.19. [[Guntars Godiņš]], [[Uģis Prauliņš]] &quot;Pilsēta&quot;. Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]].
* 1994.09.08. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Romeo un Džuljeta]]&quot;. Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Zigrīda Stungure]].
* 1994.10.11. Deivids Meimets &quot;Pīļu variācijas&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1994.10.23. Roberts Hārlings &quot;Dzelzs magnolijas&quot;. Rež. [[Pēteris Gaudiņš]].
* 1994.11.23. Ričards Nešs &quot;Lietus pārdevējs&quot;. Rež. Ints Sedlenieks.
* 1994.12.11. Georgs Tabori &quot;Veismans un Sarkanģīmis&quot;. Rež. Juris Grave.
* 1994.12.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ugunī&quot;. Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]].

=== 1995. gadā ===
* 1995.01.26. [[Agata Kristi]] &quot;Peļu slazds&quot;. Rež. Aivars Līnis.
* 1995.03.02. [[Pjērs Korneijs]] &quot;Sids&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1995.03.20. [[Moljērs]] &quot;Žoržs Dandēns vai Piemuļķotais vīrs&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1995.05.03. [[Gabriels Garsija Markess]] &quot;Isabelas monologs, nolūkojoties lietavās Makondo pilsētiņā&quot;. Rež. Viktors Jansons.
* 1995.05.28. [[Sofokls]] &quot;Oidips un Antigone&quot; (&quot;Valdnieks Oidips&quot;, &quot;Oidips Kolonā&quot;, &quot;Antigone&quot;). Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1995.06.19. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Traks numurs&quot;. Rež. Juris Grave.
* 1995.09.30. Alberts Ramsdels Gērnijs (jun.) &quot;Mīlestības vēstules&quot;. Rež. [[Pēteris Gaudiņš]].
* 1995.10.10. [[Lelde Stumbre]] &quot;Spalvas&quot;. Rež. Ints Sedlenieks.
* 1995.10.24. Viktors Jansons &quot;Vientuļās vakariņas&quot; (pēc [[Aspazija|Aspazijas]] un [[Rainis|Raiņa]] darbiem). Rež. Viktors Jansons.
* 1995.11.15. [[Māra Zālīte]], [[Raimonds Pauls]] &quot;Meža gulbji&quot;. Rež. insc. Arnis Ozols.

=== 1996. gadā ===
* 1996.01.20. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Liela brēka, maza vilna&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1996.02.24. [[Emils Zolā]] &quot;Terēza Rakēna&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1996.04.06. Kenets Greiems &quot;Vējš vītolos&quot;. Rež. Ģirts Nagainis.
* 1996.05.03. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] &quot;Dzejnieka dvēsele&quot;. Rež. [[Pēteris Gaudiņš]].
* 1996.05.11. [[Andra Neiburga]] &quot;Tille un Suņu vīrs&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]], [[Aina Matīsa]].
* 1996.05.18. [[Aleksandrs Čaks]], [[Eriks Ādamsons]] &quot;Nagla, Tomāts un Plūmīte&quot;. Rež. [[Aivars Siliņš]].
* 1996.06.19. Kristofers Hemptons &quot;Bīstamie sakari&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1996.06.30. Žoržs Feido &quot;Dāmu šuvējs&quot;. Rež. insc. Andris Blekte.
* 1996.09.29. Gotfrīds Gravstrēms &quot;Zāra Leandere&quot;. Rež. insc. [[Jānis Streičs]].
* 1996.10.21. Alans Eikborns &quot;Kā mīl tā otra puse&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1996.11.03. Kens Ludvigs &quot;Aizdodiet man tenoru&quot;. Rež. Gunārs Vērenieks.
* 1996.12.14. Jevgēņijs Švarcs &quot;Pelnrušķīte&quot;. Rež. [[Pēteris Gaudiņš]].

=== 1997. gadā ===
* 1997.01.05. [[Kurts Vonnegūts]] &quot;Daudz laimes, Vanda Džūna!&quot;. Rež. Ints Sedlenieks, [[Kārlis Auškāps]].
* 1997.01.21. [[Dž. Dž. Džilindžers]] &quot;Trīs māsas. Ne Čehovs&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 1997.02.13. [[Džordžs Bernards Šovs]] &quot;Lauzto siržu nams&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1997.03.13. [[Nikolo Makjavelli]] &quot;Mandragora&quot;. Rež. [[Pēteris Gaudiņš]].
* 1997.03.14. Mišels de Helderode &quot;Baraba&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1997.04.16. [[Gunārs Priede]] &quot;Mēļš frotē dvielis&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1997.04.18. [[Anna Brigadere|Annas Brigaderes]] piemiņai &quot;Baltā ceļa gājēja&quot;: &quot;Dievs, daba, darbs&quot;, &quot;Čaukstenes&quot;. Rež. [[Venta Vecumniece]], [[Oļģerts Šalkonis]].
* 1997.04.19. [[Pēteris Handke|Pēters Handke]] &quot;Vīrs, kurš pārjāja pāri Konstancas ezeram&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 1997.05.01. [[Zenta Mauriņa]] &quot;Sirdij ir spārni&quot;. Rež. Ģirts Nagainis.
* 1997.06.06. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] &quot;Trīsgrašu opera&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1997.09.20. Robērs Tomā &quot;Fredijs&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1997.10.05. Aldo Nikolai &quot;Taurenīt, taurenīt...&quot;. Rež. Romans Kozaks.
* 1997.10.08. [[Leopolds fon Zahers-Mazohs]] &quot;Venēra kažokādās&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 1997.10.15. [[Oskars Vailds]] &quot;Ideāls vīrs&quot;. Rež. [[Zigrīda Stungure]].
* 1997.11.04. [[Moljērs]] &quot;Skopulis&quot;. Rež. Gunārs Vērenieks.
* 1997.11.05. Fransuāza Sagāna &quot;Pils Zviedrijā&quot;. Rež. [[Dainis Gaidelis]].
* 1997.12.03. [[Gundega Repše]] &quot;Stigma&quot;. Rež. [[Ausma Kantāne]].
* 1997.12.06. Fransiss Vebērs &quot;Viesības idiotiem&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1997.12.19. [[Antons Čehovs]] &quot;Gulbja dziesma&quot;.
* 1997.12.20. Gustavs Rēders &quot;Aladīna burvju lampa&quot;. Rež. [[Aivars Siliņš]].
* 1997.12.21. [[Vilis Plūdons]], Pēteris Šiliņš &quot;Mazo rūķu lielā egle&quot;. Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]].

=== 1998. gadā ===
* 1998.01.19. Alberts Ramsdels Gērnijs (jun.) &quot;Silvija&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].
* 1998.02.28. Raimonds Auškāps &quot;Prieka sapnis īss&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1998.03.07. [[Jaroslavs Hašeks]] &quot;[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks]]&quot;. Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 1998.03.25. [[Antons Čehovs]] &quot;Ķiršu dārzs&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1998.04.14. Hugo Klauss &quot;Mājas&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1998.05.17. [[Mārtins Makdona]] &quot;Klibais no Inišmānas&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Dainis Gaidelis]].
* 1998.05.19. [[Augusts Strindbergs]] &quot;Spēle ar uguni&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 1998.06.05. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1998.06.11. Rejs Kūnijs &quot;Glābjas, kas var!&quot;. Rež. Ģirts Nagainis.
* 1998.09.25. Francis Lehārs, [[Dž. Dž. Džilindžers]] &quot;Mana jautrā atraitne&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 1998.10.11. Terenss Maknelijs &quot;Meistarklase&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1998.10.28. Džims Nikolss &quot;Akmens eņģelis&quot;. Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]].
* 1998.10.31. [[Frīdrihs Dirrenmats]] &quot;Avārija&quot;. Rež. Jānis Joma Bomis.
* 1998.11.05. Deivids Frīmens &quot;Pilna gulta ārzemnieku&quot;. Rež. Gunārs Vērenieks.
* 1998.12.05. [[Regnārs Vaivars]], [[Gatis Šmits]] &quot;Lidojums pāri savannai Mr.Spoguļa helikopterā&quot; (pēc [[Džeks Londons|Džeka Londona]]). Rež. [[Gatis Šmits]], [[Regnārs Vaivars]].
* 1998.12.09. [[Anna Brigadere]] &quot;Lolitas brīnumputns&quot;. Rež. Ģirts Nagainis.
* 1998.12.23. [[Alberts Kronenbergs]] &quot;Sprunguļmuižā gadatirgus&quot;. Rež. [[Aivars Siliņš]].

=== 1999. gadā ===
* 1999.01.27. Fransiss Vebērs &quot;Līgums jeb Pasūtījuma slepkavība&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1999.02.20. [[Johans Volfgangs Gēte]], Andris Vilcāns &quot;Fausts. Deus ex machina&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 1999.03.18. [[Gijs de Mopasāns]] &quot;Mīlulis&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1999.04.01. [[Kārlis Orfs|Karls Orfs]] &quot;Mistērijas&quot;. Rež. [[Dainis Gaidelis]].
* 1999.04.11. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Otello]]&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1999.05.15. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;No saldenās pudeles&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1999.06.02. [[Enida Blaitona]] &quot;Pauks un Šmauks&quot;. Rež. Imants Jaunzems.
* 1999.06.17. Ričards Hariss &quot;Meitenes, mūsu uznāciens!&quot;. Rež. Andris Blekte, [[Dainis Gaidelis]].
* 1999.09.25. Fransuāza Sagāna &quot;Reizēm vijoles...&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1999.10.14. Tankrēds Dorsts &quot;Fernando Krapa vēstule Jūlijai&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 1999.11.03. Torntons Vailders &quot;Kā tikt pie vīra&quot;. Rež. Gunārs Vērenieks.
* 1999.11.10. Pērs Ulovs Enkvists &quot;Tēlu meistari&quot;. Rež. [[Dainis Gaidelis]].
* 1999.12.12. [[Andrejs Upīts]] &quot;Sūnu ciema zēni&quot;. Rež. Ģirts Nagainis.

=== 2000. gadā ===
* 2000.01.08. [[Jaroslavs Hašeks]] &quot;[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveika jaunās dēkas]]&quot;. Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2000.02.13. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;[[Ilgu tramvajs]]&quot;. Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]].
* 2000.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] &quot;Precības&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2000.04.08. Nikolajs Nosovs &quot;Nezinītis uz Mēness&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2000.05.17. Jurijs Skops &quot;Klāra šurp vairs neatlidos?&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2000.06.10. [[Raimonds Pauls]], [[Guntars Račs]] &quot;Leģenda par Zaļo Jumpravu&quot;. Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]].
* 2000.09.24. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] &quot;[[Grāfs Monte-Kristo|Grāfs Monte Kristo]]&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 2000.10.10. Rūta Mežavilka &quot;Dzeltenais eņģelis ar sakļautiem spārniem&quot;. Rež. [[Juris Rijnieks]].
* 2000.11.19. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Āksts&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2000.12.10. [[Dž. Dž. Džilindžers]] &quot;Dons Žuāns X&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2000.12.18. [[Valdis Rūmnieks]], [[Andrejs Migla]] &quot;Runcis zābakos&quot;. Rež. [[Aivars Siliņš]].

=== 2001. gadā ===
* 2001.02.14. Alans Eikborns &quot;Mazs ģimenes bizness&quot;. Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]].
* 2001.03.07. Patriks Mārbers &quot;Nāc tuvāk!&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2001.03.14. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Vēlā mīla&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2001.05.09. [[Lauris Gundars]] &quot;Siers un marmelāde&quot;. Rež. Imants Jaunzems.
* 2001.05.10. [[Dace Rukšāne]] &quot;Rīt atbrauks Florinda&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2001.05.16. Džons Čepmens, Rejs Kūnijs &quot;Ne šobrīd, sirsniņ!&quot;. Rež. Gunārs Vērenieks.
* 2001.09.02. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Īsa pamācība mīlēšanā&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2001.09.09. [[Alberts Kronenbergs]] &quot;Ķēniņa Mikabikas raibie svārki&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2001.10.23. [[Māra Zālīte]], [[Uldis Marhilēvičs]] &quot;Tobāgo!&quot;. Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]].
* 2001.10.28. Diplomdarba izrāde: [[Aleksandrs Čaks]] &quot;Ar savu sirdi delnā...&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2001.10.29. [[Dž. Dž. Džilindžers]] &quot;Ēdenes dārzs&quot; (pēc [[Ernests Hemingvejs|Ernesta Hemingveja]] romāna). Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2001.11.10. Deivids Hērs &quot;Eimijas domas&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Juris Strenga]].
* 2001.12.12. Pjērs de Bomaršē &quot;Trakā diena jeb Figaro kāzas&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 2001.12.20. Dainis Grīnvalds &quot;Tonakt Betlēmē&quot;. Rež. Ģirts Nagainis.

=== 2002. gadā ===
* 2002.02.20. [[Astrida Lindgrēna]] &quot;Ronja — laupītāja meita&quot;. Rež. Ģirts Nagainis.
* 2002.02.26. [[Dž. Dž. Džilindžers]] &quot;Concerto grosso No 2&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2002.03.12. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Cenzūra&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].
* 2002.03.14. [[Ivans Turgeņevs]] &quot;Liekēdis&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2002.05.15. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] &quot;Kamēliju dāma&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 2002.05.23. [[Pauls Putniņš]] &quot;Labā tīrības sajūta&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2002.09.13. [[Oskars Vailds]] &quot;Cik svarīgi būt nopietnam&quot;. Rež. Mihails Mamedovs.
* 2002.09.17. Aleksandrs Obrazcovs, [[Juris Kaukulis]] &quot;Man arī būtu bail&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2002.11.07. [[Aleksandrs Čaks]], [[Zigmars Liepiņš]], [[Jānis Rokpelnis]] &quot;Meistars Aleksandrs&quot;. Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 2002.12.11. Žoržs Feido &quot;Kungs iet medīt...&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 2002.12.22. [[Māra Cielēna]], [[Georgs Pelēcis]] &quot;Debesu trepītes&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].

=== 2003. gadā ===
* 2003.01.14. Ričards Brotigans &quot;Aborts&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2003.02.07. [[Jānis Lūsēns]], [[Normunds Beļskis]], Dace Micāne-Zālīte &quot;Īkstīte&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]], Dace Micāne-Zālīte.
* 2003.02.26. Nikolajs Jakimčuks &quot;Trīs draugi — Hemingvejs, Selindžers, Bekets&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2003.03.11. Viljams Lūss &quot;Skaistā no Amherstas&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].
* 2003.03.14. [[Anna Brigadere]] &quot;Raudupiete&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2003.04.24. [[Leonīds Andrejevs]] &quot;Mīli mani!&quot; (&quot;Mūsu mūža dienas&quot;). Rež. [[Mihails Gruzdovs]], rež. pedag. [[Indra Roga]].
* 2003.05.18. &quot;Šekspīrs. Soneti. Aktieri&quot;. Rež. [[Aina Matīsa]].
* 2003.05.28. [[Eriks Ādamsons]] &quot;Sapņu pīpe&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2003.06.06. Džo Ortons &quot;Ķersim ķertos!&quot;. Rež. [[Oļegs Šapošņikovs]], [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2003.10.01. Karlo Goci &quot;Zaļais putniņš&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2003.10.01. Bernārs Ljegms &quot;Pārītis uz divriteņa&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 2003.10.01. Īva Enslere &quot;Vagīnas monologi&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2003.10.29. [[Māra Zālīte]] &quot;Zemes nodoklis&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].
* 2003.11.04. [[Rainers Verners Fasbinders]] &quot;Petras fon Kantas rūgtās asaras&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2003.11.13. [[Ojārs Vācietis]], [[Arturs Maskats]] &quot;Vācietis. Novembris. Klavierkoncerts&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2003.12.12. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Hamlets&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2003.12.19. [[Juris Rubenis]], Māris Subačs &quot;Dīvainā karaļvalsts&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 2003.12.25. Betija Knepa &quot;Laimīgu ceļu, Kristofer Robin!&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].

=== 2004. gadā ===
* 2004.01.27. [[Arturs Maskats]], [[Horhe Luiss Borhess]] &quot;Tango&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2004.03.05. [[Margarita Perveņecka]] &quot;Ludviga prodžekts&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2004.03.20. [[Evita Sniedze]] &quot;Kreisais pagrieziens&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2004.04.01. [[Slavomirs Mrožeks]] &quot;Emigranti&quot;. Rež. [[Oļegs Šapošņikovs]].
* 2004.04.29. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Indrāni&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2004.05.22. Deivids Hērs &quot;Dzīves elpa&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2004.09.17. [[Luidži Pirandello]] &quot;Tāpat kā agrāk, tikai labāk&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2004.10.05. [[Tenesijs Viljamss]], [[Uldis Marhilēvičs]], [[Kaspars Dimiters]] &quot;Klondaika&quot; (pēc lugas &quot;Ne jau par lakstīgalām&quot; motīviem). Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2004.10.13. Nikolajs Jakimčuks &quot;Piedzēries kuģis&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2004.11.04. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] &quot;Penelope un Diks&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2004.11.17. Jānis Jurkāns &quot;Dzīvīte, dzīvīte...&quot;. Rež. [[Juris Rijnieks]].
* 2004.12.09. Nikolass Raits &quot;Vinsents Brikstonā&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 2004.12.18. [[Valts Pūce]], [[Pēters Brūveris]] &quot;Burvis no Oza zemes&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].

=== 2005. gadā ===
* 2005.02.18. [[Emīls Dārziņš]], [[Raimonds Pauls]], Jānis Jurkāns &quot;Melanholiskais valsis&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2005.03.17. Džons Bointons Prīstlijs &quot;Viesnīcas noslēpums&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2005.04.15. Žans Klods Grambērs &quot;Netīrā veļa&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 2005.04.29. Dea Loere &quot;Klāras sakari&quot;. Rež. Gintars Varns.
* 2005.05.28. [[Dž. Dž. Džilindžers|Dž. Dž. Džilindžera]] parafrāze &quot;Striptīzs&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2005.09.16. [[Raimonds Pauls]], [[Māra Zālīte]] &quot;Meža gulbji&quot;. Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]], [[Rēzija Kalniņa]].
* 2005.09.30. Ronalds Hārvuds &quot;Kvartets&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2005.10.14. [[Albērs Kamī]] &quot;Kaligula&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2005.11.04. [[Josifs Brodskis]] &quot;Marmors&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2005.11.15. [[Mārtins Makdona]] &quot;Spilvencilvēks&quot;. Rež. Jans Villems van den Boss.
* 2005.12.08. Staņislavs I. Vitkēvičs &quot;Spoka sonāte&quot; (&quot;Mazajā muižiņā&quot;). Rež. Sauļus Varns.

=== 2006. gadā ===
* 2006.01.28. Braiens Frīls &quot;Filadelfija, te es nāku!&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2006.02.16. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] &quot;Izvirtulis&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2006.03.04. Mārtins Krimps &quot;Noskūpsti mani vēlreiz&quot;. Rež. Didzis Jonovs.
* 2006.03.10. Deivids Harovers &quot;Naži vistās&quot;. Rež. [[Gatis Šmits]].
* 2006.04.06. Moss Hārts, Džordžs S. Kaufmens &quot;Mēs gaidījām jūs rītvakar!&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2006.12.04. [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] &quot;[[Šerloks Holmss|Cits Šerloks Holmss]]&quot; (pēc [[Arturs Konans Doils|Artura Konana Doila]] darbu motīviem). Rež. [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]].
* 2006.12.08. &quot;Ziņkārīgais zilonēns un citas pasakas&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].

=== 2007. gadā ===
* 2007.01.11. Denī Robērs &quot;Intim&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2007.02.17. [[Māra Zālīte]] &quot;Pērs Gints nav mājās&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2007.03.03. Robins Moems &quot;Kalpotājs&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2007.03.15. [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] &quot;[[Lolita (romāns)|Lolita]]”. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2007.04.20. [[Mārtins Makdona]] &quot;Līnenas skaistumkaraliene&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2007.04.27. [[Lelde Stumbre]] &quot;Laimīgā Blūmentāle&quot;. Rež. [[Juris Rijnieks]].
* 2007.05.18. Normunds Beļskis, grupas &quot;[[Jumprava (grupa)|Jumprava]]&quot; &quot;Izredzētais&quot;. Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]].
* 2007.09.25. [[Henrijs Millers]] &quot;Tas trakais, trakais Harijs&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2007.10.04. [[Vitolds Gombrovičs]] &quot;Ivonna, Burgundijas princese&quot;. Rež. Romans Kozaks.
* 2007.10.07. Jons Fose &quot;Sapnis par rudeni&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2007.10.28. Saimons Stīvenss &quot;Plašās pasaules krastā&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2007.12.07. Andris Vilcāns, [[Ilmārs Šlāpins]] &quot;Drakula. Svešās asinis&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].

=== 2008. gadā ===
* 2008.01.31. [[Tomass Bernhards]] &quot;Varoņu laukums&quot;. Rež. [[Viesturs Kairišs]].
* 2008.02.12. IX studijas mācību izrāde: [[Staņislavs Vispjaņskis]] &quot;Kāzas&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]], [[Indra Roga]].
* 2008.02.23. [[Antons Čehovs]] &quot;Kaija&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2008.04.12. [[Endrū Loids Vebers|Endrū Loids Vēbers]], Tims Raiss &quot;Jāzeps un raibais brīnumsapņu mētelis&quot;. Rež. [[Baņuta Rubess]].
* 2008.04.26. Jānis Jurkāns &quot;Dzīvīte, dzīvīte... Otrā sērija&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].
* 2008.05.09. Pjotrs Rozenfelds &quot;Lodes pār Brodveju&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2008.09.18. Rafijs Šarts &quot;Manu sievu sauc Moriss&quot;. Rež. Rolands Atkočūns.
* 2008.09.25. Gabriela Vitkopa &quot;Nekrofils&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2008.10.04. [[Mihails Bulgakovs]] &quot;[[Suņa sirds]]&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2008.10.08. Biļana Srbļanoviča &quot;Siseņi&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2008.10.31. Aleksejs Slapovskis &quot;Ne tāds kā visi citi&quot;. Rež. [[Anita Sproģe]].
* 2008.11.04. Ivans Viripajevs &quot;Jūlijs. Kāda maniaka stāsts&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2008.11.14. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Tas īsais pielāgošanās laiks&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2008.11.28. Henrijs Satons &quot;Psihs&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].

=== 2009. gadā ===
* 2009.01.23. Marks Reivenhils &quot;Shopping &amp; Fucking&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2009.01.30. [[Fjodors Dostojevskis]] &quot;[[Spēlmanis (romāns)|Spēlmanis]]. Kūrorta piedzīvojumi&quot;. Rež. Romans Kozaks.
* 2009.04.11. [[Māra Zālīte]], [[Uldis Marhilēvičs]] &quot;Priekules Ikars&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2009.05.29. [[Ērihs Kestners]] &quot;Punktiņa un Antons&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2009.05.31. [[Fjodors Dostojevskis]] &quot;Idiots. Pēdējā nakts&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]], [[Indra Roga]].
* 2009.09.16. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] &quot;Mazie laulību noziegumi&quot;. Rež. Rolands Atkočūns.
* 2009.09.24. Rejs Kūnijs &quot;Ja mana sieva uzzinās...&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2009.09.25. Aleksejs Ščerbaks &quot;Pulkvedis Pilāts&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2009.10.09. Norms Fosters &quot;Kad citi jau guļ&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2009.11.05. Miks Milliaho &quot;Vīrieši uz nervu sabrukuma robežas&quot;. Rež. Gundars Cauka.
* 2009.11.19. Dorota Maslovska &quot;Divi nabadzīgi rumāņi&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2009.11.20. Grigorijs Gorins &quot;Tils Pūcesspieģelis&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2009.12.05. Ištvans Erkēņs &quot;Kis kis — ņau ņau&quot;. Rež. [[Anita Sproģe]].
* 2009.12.19. &quot;Princešu stāsts&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2009.12.22. [[Alberts Kronenbergs]] &quot;Jērādiņa&quot;. Rež. [[Pēteris Liepiņš]].

=== 2010. gadā ===
* 2010.02.05. [[Valdis Grēviņš]] &quot;Gaisa grābekļi&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2010.02.19. Milena Bogavaca &quot;Ka tavu tēti!&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2010.02.27. Marks Reivenhils &quot;Teroriste&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2010.04.09. [[Mihails Bulgakovs]] &quot;Versaļas kods&quot;. Rež. Rolands Atkočūns.
* 2010.04.22. [[Nora Ikstena]] &quot;Regīna&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2010.05.07. [[Džons Apdaiks]] &quot;Īstvikas raganas&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2010.05.20. Mario Frati &quot;Rīt manas kāzas&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2010.08.25. &quot;Brīvības 36&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2010.09.17. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Marija Stjuarte&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2010.09.24. Oto Eskins &quot;Duets&quot;. Rež. [[Ģirts Ēcis]].
* 2010.10.01. &quot;Aija pēc Jaunsudrabiņa&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2010.11.05. [[Jānis Lūsēns]], Egīls Zirnis &quot;Ceplis&quot;. Rež. Rolands Atkočūns.
* 2010.11.26. [[Nora Ikstena]] &quot;Amour fou&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2010.12.03. [[Aleksandrs Vampilovs]] &quot;Atvadas jūnijā&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].

=== 2011. gadā ===
* 2011.01.21. Rejs Kūnijs, Džons Čepmens &quot;Ar vīru nav viegli&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2011.01.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Zagļi&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2011.03.04. [[Knuts Hamsuns]] &quot;Ābels un Olga&quot; (&quot;Loks noslēdzies&quot;). Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2011.03.18. [[Lauris Gundars]] &quot;Vārnu ielas republika&quot; (pēc [[Jānis Grīziņš|Jāņa Grīziņa]] romāna motīviem). Rež. [[Laura Groza]].
* 2011.04.29. Glorija Montero &quot;Es — Frīda Kalo&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2011.05.05. Mihails Sebastians &quot;Noslēpumainā zvaigzne&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2011.05.11. [[Pīters Šefers]] &quot;Amadejs&quot;. Rež. Jans Villems van den Boss.
* 2011.09.16. Kens Ludvigs &quot;Primadonnas&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2011.09.20. Harijs Gulbis &quot;Cīrulīši&quot;. Rež. [[Lauris Gundars]].
* 2011.09.30. Entonijs Šefers &quot;Trilleris&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2011.10.09. Gundars Cauka &quot;Vīrietis Smiļģis&quot;. Rež. Gundars Cauka.
* 2011.11.15. [[Raimonds Staprāns]] &quot;Gūsteknis pilī&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2011.11.16. &quot;Dullais&quot; (pēc [[Sudrabu Edžus]] darba motīviem). Rež. [[Mārtiņš Eihe]], [[Krista Burāne]].
* 2011.11.26. [[Raimonds Pauls]], Evita Mamaja, [[Leons Briedis]] &quot;Marlēna&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2011.12.21. [[Evita Sniedze]] &quot;Pasaka par vērdiņu — 2012&quot; (pēc [[Kārlis Skalbe|Kārļa Skalbes]] pasakas motīviem). Rež. [[Pauls Timrots]].

=== 2012. gadā ===
* 2012.01.25. Ēriks Hānbergs &quot;Pirmā grēka līcis&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2012.01.27. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Romeo un Džuljeta]]&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2012.03.14. [[Lauris Gundars]], Jānis Balodis, Ansels Kaugers, Ivo Briedis &quot;12. diena&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2012.03.16. &quot;Trīnes grēki&quot; (pēc [[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]] komēdijas motīviem). Rež. Rolands Atkočūns.
* 2012.03.21. Pāvels Sanajevs &quot;Apglabājiet mani zem grīdas&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2012.05.10. Džeimss Metjū Berijs &quot;Mana lēdija Nikotīna&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2012.05.11. Džims Tompsons &quot;Mežonīgā pilsēta&quot;. Rež. [[Gatis Šmits]].
* 2012.05.16. [[Toms Stopards]] &quot;Tas īstais, tā īstā&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2012.05.24. [[Dž. Dž. Džilindžers]], [[Dārta Daneviča]], [[Dainis Grūbe]] &quot;Neprātīgā Zelda&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2012.06.10. [[Ādolfs Alunāns]], [[Raimonds Pauls]] &quot;Džons Neilands&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2012.09.14. Nikolajs Erdmans &quot;Finita la comedia!&quot; (&quot;Pašnāvnieks&quot;). Rež. [[Aleksandrs Morfovs]].
* 2012.09.19. Kurcio Malaparte &quot;Arī sievietes zaudēja karā&quot;. Rež. Rolands Atkočūns.
* 2012.10.05. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Tetovētā roze&quot;. Rež. [[Jurijs Djakonovs]].
* 2012.11.03. Fransiss Vēbers &quot;Ļaujiet izšaut!&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2012.11.16. [[Rasa Bugavičute-Pēce]], [[Elmārs Seņkovs]], [[Rēzija Kalniņa]] &quot;Es par Rēziju&quot;. Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2012.11.19. Vladimirs Kļimenko &quot;Mēdeja. Teātris&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2012.12.05. Tonijs Kušners &quot;Eņģeļi Amerikā&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2012.12.07. Petrs Zelenka &quot;Vau!!!&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2012.12.21. [[Andrejs Upīts]] &quot;Sūnu ciema zēni&quot;. Izrādes radošā grupa Indra Merca, Iveta Šurma, [[Dž. Dž. Džilindžers]], [[Liene Grava]], Mārtiņš Kudiņš.

=== 2013. gadā ===
* 2013.02.05. [[Mārtins Makdona]] &quot;Vienrocis no Spokānas&quot;. Rež. [[Jurijs Djakonovs]].
* 2013.02.22. [[Kārlis Lācis]], [[Jānis Elsbergs]], Evita Mamaja &quot;[[Jevgeņijs Oņegins|Oņegins]]&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2013.02.23. Džeroms Kiltijs &quot;Mīļais melis&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2013.02.24. [[Oskars Vailds]] &quot;Salome&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2013.04.19. [[Mārgarita Mičela]] &quot;[[Vējiem līdzi (grāmata)|Vējiem līdzi]]&quot;. Rež. Jans Villems van den Boss.
* 2013.05.16. [[Sofokls]] &quot;Antigone&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2013.06.04. Jukums Palevičs &quot;Preilenīte&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2013.06.12. &quot;Sabojātie&quot; (pēc Sāras Keinas lugas motīviem). Rež. Viesturs Roziņš.
* 2013.09.17. Konors Makfērsons &quot;Slazdā&quot;. Rež. Jans Villems van den Boss.
* 2013.09.19. [[Rasa Bugavičute-Pēce]] &quot;Biedre Zariņa&quot;. Rež. [[Dmitrijs Petrenko]].
* 2013.09.20. Nils Labuts &quot;Šeipings&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2013.09.22. Pīters Stroens &quot;Kauli&quot;. Rež. [[Gundars Silakaktiņš]].
* 2013.11.06. [[Pauls Timrots]] &quot;Prezentācija&quot;. Rež. [[Pauls Timrots]].
* 2013.11.08. Deivids Henrijs Hvangs &quot;M.Butterfly&quot;. Rež. [[Laura Groza]].

=== 2014. gadā ===
* 2014.01.08. Mia Kouto &quot;Dieva indes un velna zāles&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2014.01.09. &quot;Nakts vēl nav galā&quot; (pēc Meisijas Tadjedinas filmas &quot;Pagājusī nakts&quot; motīviem). Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]].
* 2014.01.10. Marjus Ivaškevičs &quot;Izraidītie&quot;. Rež. Oskars Koršunovs.
* 2014.01.29. Ēriks Hānbergs &quot;Plikie un pusplikie&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2014.03.07. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] &quot;Milēdija&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2014.03.09. Hanohs Levins &quot;Vecpuiši un vecmeitas&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2014.05.14. Braiens Makavera &quot;Pikaso sievietes&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2014.05.16. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Ričards III&quot;. Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2014.06.07. [[Kaspars Roga]] &quot;Skudru sprints&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2014.08.31. Džeimss Metjū Berijs &quot;[[Pīters Pens]]&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2014.09.19. Lī Hols &quot;Vakariņas ar Elvisu&quot;. Rež. Jans Villems van den Boss.
* 2014.09.21. Genādijs Ostrovskis &quot;Divi kapteiņi&quot;. Rež. Genādijs Ostrovskis.
* 2014.11.05. &quot;Lēnprātīgā&quot; (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] stāsta). Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2014.11.14. [[Gistavs Flobērs]] &quot;[[Bovarī kundze]]&quot;. Rež. Rolands Atkočūns.
* 2014.11.16. Kristofers Durengs &quot;Vaņa un Soņa un Maša un Spaiks&quot;. Rež. [[Gundars Silakaktiņš]].
* 2014.11.19. Justīne Kļava &quot;Visas viņas grāmatas&quot;. Rež. [[Dmitrijs Petrenko]].

=== 2015. gadā ===
* 2015.01.07. Aleksandrs Molčanovs &quot;Pusslepkava&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2015.01.08. Važdi Muavads &quot;Ugunsgrēki&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2015.01.09. [[Maksims Gorkijs]] &quot;Saules bērni&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2015.03.18. Aleksandrs Jugovs &quot;Čuhņas jociņi&quot;. Rež. [[Dmitrijs Petrenko]].
* 2015.03.20. [[Kens Kīzijs]] &quot;[[Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu]]&quot;. Rež. [[Aleksandrs Morfovs]].
* 2015.03.22. [[Lelde Stumbre]] &quot;Droši kā tankā&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2015.05.13. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Rīga dimd&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2015.05.15. Rejs Kūnijs, Maikls Kūnijs &quot;Reāli sliktie puiši&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2015.05.17. [[Pīters Šefers]] &quot;Equus&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2015.09.11. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] &quot;Oskars un Rozā dāma&quot;. Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2015.09.18. Niks Dīrs &quot;[[Frankenšteins]]&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2015.09.30. Florians Zellers &quot;Ja tevis vairs nebūtu&quot;. Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]].
* 2015.10.16. Nikolā Bijons &quot;Ziloņa dziesma&quot;. Rež. [[Andrejs Žagars]].
* 2015.10.21. Florids Buļakovs &quot;Svēta lieta&quot;. Rež. [[Pauls Timrots]].
* 2015.11.29. &quot;Amerika jeb Bez vēsts pazudušais&quot; (pēc [[Francs Kafka|Franca Kafkas]] darbu motīviem). Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2015.12.10. [[Ēriks Hānbergs]] &quot;Ērtas dzīvošanas mirklīši&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2015.12.16. &quot;Koncerts, kura nebija&quot; (Aleksandra Vertinska dzīve romancēs). Rež. [[Dmitrijs Petrenko]].

=== 2016. gadā ===
* 2016.01.29. [[Kārlis Lācis]], [[Jānis Elsbergs]], Evita Mamaja, [[Dž. Dž. Džilindžers]] &quot;Žanna d’Arka&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2016.02.16. Pauls Barcs &quot;Iespējamā tikšanās&quot;. Rež. [[Dmitrijs Petrenko]].
* 2016.03.23. Agota Kristofa &quot;Lielā melu burtnīca&quot;. Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 2016.03.24. [[Antons Čehovs]] &quot;[[Trīs māsas]]&quot;. Rež. [[Andrejs Žagars]].
* 2016.05.01. Ādams Peks &quot;Bonija un Klaids&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2016.05.18. [[Aleksandrs Kuprins]] &quot;Granātu krāsas aproce&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2016.05.20. [[Ingmars Bergmans]] &quot;Laulības dzīves ainas&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2016.08.31. [[Marks Tvens]] &quot;Toma Sojera piedzīvojumi&quot;. Rež. [[Dmitrijs Petrenko]].
* 2016.09.18. Genādijs Ostrovskis &quot;Mīļākais&quot;. Rež. Genādijs Ostrovskis.
* 2016.09.21. Robērs Tomā &quot;8 mīlošas sievietes&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2016.11.17. Jons Sapdaru &quot;Klusā daba ar resno puisēnu&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2016.11.30. Gerijs Ouvens &quot;Brutāls un dēls&quot;. Rež. [[Dmitrijs Petrenko]].
* 2016.12.02. [[Mihails Kuzmins]] &quot;Peldošie — ceļojošie. II daļa&quot;. Rež. [[Vladislavs Nastavševs]].

=== 2017. gadā ===
* 2017.02.03. [[Oskars Vailds]] &quot;Doriana Greja portrets&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2017.02.05. Jānis Balodis &quot;Mana māsa&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2017.03.30. Šons Grenans &quot;Liec Dievam pasmieties&quot;. Rež. [[Rēzija Kalniņa]].
* 2017.03.31. [[Niks Keivs]] &quot;Bannija Manro nāve&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2017.04.02. Ēriks Asuss &quot;Mūsējās&quot;. Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]].
* 2017.05.14. Vents Vīnbergs &quot;Pielūdzēja Nr.1&quot;. Rež. [[Gundars Silakaktiņš]].
* 2017.05.25. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Kaķis uz nokaitēta skārda jumta&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2017.05.26. &quot;Karmena&quot; (pēc [[Prospērs Merimē|Prospēra Merimē]] un Dmitrija Minčonoka darbu motīviem). Rež. Rolands Atkočūns.
* 2017.05.28. Ivo Briedis &quot;Uzvarēt var tikai viens&quot;. Rež. Franks Hoiels.
* 2017.09.20. Tomass Vinterbergs, Mogenss Rukovs &quot;Svinības&quot;. Rež. [[Aleksandrs Morfovs]].
* 2017.09.22. Ella Hiksona &quot;Zēni&quot;. Rež. [[Dmitrijs Petrenko]].
* 2017.10.10. Edvards Olbijs &quot;Kam no Vilka kundzes bail?&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2017.11.16. Kolins Higinss &quot;Harolds un Moda&quot;. Rež. [[Pauls Timrots]].
* 2017.11.17. Jasmīna Rezā &quot;ART&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2017.12.12. Ēriks Kūlis &quot;Niķa un Riķa stiķi&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].

=== 2018. gadā ===
* 2018.01.26. Džezs Batervērts &quot;Jeruzaleme&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2018.01.28. Beta Henlija &quot;Sirds noziegumi&quot;. Rež. Rolands Atkočūns.
* 2018.03.22. Justīne Kļava &quot;Atzīšanās&quot;. Rež. [[Dmitrijs Petrenko]].
* 2018.03.23. [[Aina Renda]] &quot;Būt Kejai Gondai&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2018.03.25. Patriks Mārbers &quot;Pēc Jūlijas jaunkundzes&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2018.05.18. [[Antons Čehovs]] &quot;Ivanovs!&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2018.05.20. Aleksejs Ščerbaks &quot;Balta vārna melnā krāsā&quot;. Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]].
* 2018.05.31. Lote Fēkemansa &quot;Inde&quot;. Rež. [[Rēzija Kalniņa]].
* 2018.09.01. Justīne Kļava &quot;Planēta Nr. 85&quot;. Rež. [[Dmitrijs Petrenko]].
* 2018.09.19. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Kaisles vilciens&quot; (&quot;[[Ilgu tramvajs]]&quot;). Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2018.09.21. Franks Vēdekinds &quot;Lulū&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2018.10.11. Donalds Lī Koburns &quot;Kāršu spēle&quot;. Rež. Laura Upeniece.
* 2018.11.15. Mārša Normena &quot;Ar labu nakti, māt&quot;. Rež. Rolands Atkočūns.
* 2018.11.29. Gilberts Adērs &quot;Sapņotāji&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2018.11.30. Džeimss Goldmens &quot;Lauva ziemā&quot;. Rež. [[Aleksandrs Morfovs]].

=== 2019. gadā ===
* 2019.01.30. Jana Dobreva &quot;Smilšu cilvēciņi&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2019.02.01. [[Arturs Millers]] &quot;Salemas raganas&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2019.02.02. Šons Grenans &quot;Alvas sieviete&quot;. Rež. [[Rēzija Kalniņa]].
* 2019.03.27. [[Žans Ženē]] &quot;Kalpones&quot;. Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2019.03.29. Vasīlijs Sigarevs &quot;Kareņins&quot;. Rež. Dž.Dž.Džilindžers.
* 2019.03.31. Mariuss fon Maienburgs &quot;Neglītenis&quot;. Rež. [[Gundars Silakaktiņš]].
* 2019.05.22. [[Artūrs Dīcis]] &quot;Purva bērni&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2019.05.24. Kristofers Hemptons &quot;Bīstamie sakari&quot; (pēc Pjēra Šoderlo de Laklo romāna motīviem). Rež. Jans Villems van den Boss.
* 2019.05.25. Florians Zellers &quot;Dēls&quot;. Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]].
* 2019.09.18. Ivans Viripajevs &quot;Nepanesami ilgi apskāvieni&quot;. Rež. Rolands Atkočūns.
* 2019.09.20. Rejs Kūnijs &quot;Neiespējamā misija&quot;. Rež. Dž.Dž.Džilindžers.
* 2019.09.22. Luidži Lunari &quot;Trīs šūpolēs&quot;. Rež. Nikolajs Korobovs.
* 2019.11.27. Pjērs Gripari &quot;Inspektors Tutū&quot;. Rež. Intars Rešetins.
* 2019.11.30. Lī Hols &quot;Iemīlējies Šekspīrs&quot; (pēc Marka Normena un [[Toms Stopards|Toma Stoparda]] kinoscenārija). Rež. Rolands Atkočūns.

=== 2020. gadā ===
* 2020.01.29. Florians Zellers &quot;Māte&quot;. Rež. Intars Rešetins.
* 2020.01.31. Filisa Nādža &quot;Talantīgais misters Riplijs&quot; (pēc Patrīcijas Haismitas romāna motīviem). Rež. Laura Groza.
* 2020.02.02. Andžejs Saramonovičs &quot;Testosterons&quot;. Rež. Oļegs Šapošņikovs.
* 2020.07.01. Artūrs Dīcis &quot;Blokmājas DONS KIHOTS&quot;. Rež. Gundars Silakaktiņš.
* 2020.07.15. Dankans Makmillans &quot;Elpa&quot;. Rež. Dmitrijs Petrenko.
* 2020.07.23. Justīne Kļava &quot;Sidraba šķidrums&quot;. Rež. Paula Pļavniece. (Sadarbībā ar teātra trupu KVADRIFRONS).
* 2020.09.18. Roberts Aiks &quot;Ārsts&quot;. Rež. Gatis Šmits.
* 2020.10.09. Dankans Makmillans &quot;Monstrs&quot;. Rež. Dmitrijs Petrenko.

=== 2021. gadā ===
* 2021.08.05. Regīna Ezera &quot;Zemdegas&quot;. Rež. Dmitrijs Petrenko.
* 2021.08.12. Nīna Reina &quot;Piekrišana&quot;. Rež. Laura Groza.
* 2021.08.27. [[Māra Zālīte]] &quot;Smiļģis&quot;. Rež. [[Viesturs Kairišs]].
* 2021.09.09. [[Ežēns Jonesko]] &quot;Degunradži&quot;. Rež. Ildiko Gāšpāra.
* 2021.10.01. Patriks Zīskinds &quot;Kontrabass&quot;. Rež. Henrijs Arājs.
* 2021.10.01. Džoanna Mureja Smita &quot;Dziesmas tukšai vietai&quot;. Rež. Laura Upeniece.
* 2021.10.02. [[Ērihs Marija Remarks]], Regnārs Vaivars &quot;Trīs draugi&quot;. Rež. Regnārs Vaivars.
* 2021.11.16. Fransuāza Sagāna/Klāvs Mellis &quot;Esiet sveicinātas, skumjas&quot;. Rež. Klāvs Mellis.

=== 2022. gadā ===
* 2022.01.12. [[Oskars Lutss]] &quot;Pavasaris&quot;. Rež. Prīts Pedajass.
* 2022.01.26. Henrijs Luiss, Džonatans Seiers, Henrijs Šīlds &quot;Izrāde, kas saiet sviestā&quot;. Rež. Eimija Mārčanta.
* 2022.02.01. Elīna Gediņa, Rūdolfs Gediņš, Krista Dzudzilo, Reinis Dzudzilo &quot;Ļoti labas minūtes&quot; (kustību izrāde).
* 2022.03.12. Anka Herbuta &quot;Rotkho&quot;. Rež. Lukašs Tvarkovskis.
* 2022.03.17. Romāns Dolžanskis &quot;Spēles ar Jūliju&quot; (pēc Augusta Strindberga). Rež. Viesturs Meikšāns.
* 2022.05.24. [[Džeks Keruaks]] &quot;Keruaka ceļš&quot; (pēc romāna &quot;Ceļā&quot;). Rež. Laura Groza.
* 2022.05.28. Bernārs Marī Koltess &quot;Kokvilnas lauku vientulībā&quot;. Rež. Timofejs Kuļabins.
* 2022.09.18. Klēra van Kampena &quot;Farinelli un karalis&quot;. Rež. Viesturs Kairišs.
* 2022.10.09. Stīvens Adlijs Girgis &quot;Pusnakts šovs ar Jūdu Iskariotu&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2022.10.19. [[Mārtins Makdona]] &quot;Īru miroņgalva&quot;. Rež. Eimija Mārčanta.
* 2022.11.16. [[Anna Auziņa]] &quot;Mājoklis. komentāri&quot; (diptihs). Rež. [[Laura Groza]].
* 2022.12.17. Maikls Vinns &quot;Retrīts&quot;. Rež. [[Gatis Šmits]].

=== 2023. gadā ===
* 2023.01.06. [[Matīss Gricmanis]] pēc [[Raimonds Staprāns|Raimonda Staprāna]] &quot;Kur pazuda valsts&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2023.01.27. [[Henriks Ibsens]] &quot;[[Brands]]&quot;. Rež. [[Viesturs Kairišs]].
* 2023.02.10. Deniss Kellijs &quot;Zēni nav meitenes&quot;. Rež. Diāna Kaijaka.
* 2023.03.24. [[Bertolts Brehts]] &quot;Kaukāziešu krīta aplis&quot;. Rež. Data Tavadze.
* 2023.05.24. Ferencs Molnārs &quot;Lilioms&quot;. Rež. Ildiko Gāšpāra.
* 2023.09.15. [[Toms Stopards]] &quot;Leopoldštate&quot;. Rež. [[Džons Malkovičs]].
* 2023.09.27. Deniss Kellijs &quot;Krietnā puiša rituāla nokaušana&quot;. Rež. Eimija Milbērna.
* 2023.11.15. Sāra Rūla &quot;Eiridīke&quot;. Rež. Anna Abalikhina.
* 2023.11.16. Pēc [[Rainis|Raiņa]] / [[Matīss Gricmanis]] &quot;Spīdolas nakts&quot;. Rež. [[Viesturs Kairišs]].
* 2023.12.01. [[Rainis]] &quot;Čūsku vārdi&quot;. Rež. [[Juris Jonelis]].

=== 2024. gadā ===
* 2024.01.17. Alistērs Makdauels &quot;Visas viņas&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2024.01.19. Henrijs Luiss, Džonatans Seiers, Henrijs Šīlds &quot;Pīters Pens saiet sviestā&quot;. Rež. Ādams Megido, deleģētais rež. Freds Grejs.
* 2024.03.22. Pēc [[Mihails Bulgakovs|Mihaila Bulgakova]] &quot;[[Meistars un Margarita]]&quot;. Rež. Tīts Ojaso, Ene-Līsa Sempere.
* 2024.05.23. Pēc [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] &quot;Wintera stāsts&quot; (pēc &quot;Ziemas pasaka&quot; motīviem). Rež. Džefs Džeimss.
* 2024.08.28. [[Čārlzs Bukovskis]] &quot;Kodiens&quot;. Rež. [[Juris Jonelis]].
* 2024.09.13. Jons Tertelis &quot;Zilā lapsa&quot;. Rež. Jons Tertelis.
* 2024.09.14. Lūsija Prebla &quot;Efekts&quot;. Rež. Diāna Kaijaka.
* 2024.11.29. [[Māra Zālīte]], [[Raimonds Pauls]] &quot;Meža gulbji&quot;. Rež. [[Klāvs Mellis]].

=== 2025. gadā ===
* 2025.01.31. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Sapnis vasaras naktī]]&quot;. Rež. [[Viesturs Kairišs]].
* 2025.03.21. Džezs Batervērts &quot;Kalifornijas pakalni&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2025.04.04. [[Olga Tokarčuka]] &quot;Dzen savu arklu pār mirušo kauliem&quot;. Rež. Ola Mafālani.
* 2025.09.05. Mariuss fon Maienburgs &quot;Nachtland&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2025.09.19. Anka Herbuta &quot;Orākuls&quot;. Rež. Lukašs Tvarkovskis.
* 2025.09.20. [[Dario Fo]], Franka Rame &quot;Anarhista nejaušā nāve&quot;. Rež. [[Matīss Kaža]].
* 2025.10.03. Ferdinands fon Šīrahs &quot;Viņš teica, viņa teica&quot;. Rež. [[Dmitrijs Petrenko]].
* 2025.10.24. [[Tomass Vinterbergs]], Klauss Fligārs &quot;Vēl pa vienam&quot;. Rež. [[Gatis Šmits]].
* 2025.11.28. Ariels Dorfmans &quot;Nāve un meitene&quot;. Rež. [[Niklāvs Kurpnieks]].

=== 2026. gadā ===
* 2026.01.29. Marks Rozenblats &quot;Milzis&quot;. Rež. [[Gatis Šmits]].
* 2026.01.30. Saimons Stīvenss, Daniels Ragets, pēc [[Arturs Šniclers|Artura Šniclera]] &quot;Sapņu novele&quot;. Rež. Daniels Ragets.
* 2026.03.20. [[Jānis Lūsēns]] &quot;Runcis zābakos&quot; (pēc Dž. F. Straparolas un [[Šarls Pero|Šarla Pero]] motīviem). Rež. [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]].

[[Kategorija:Dailes teātris]]</text>
      <sha1>0rzvpacfzew34cmylu1qkvl93c8quak</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tirdzniecības centrs &quot;Mols&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>403001</id>
    <revision>
      <id>4450634</id>
      <parentid>4311947</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T09:36:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Luvigas36437</username>
        <id>87875</id>
      </contributor>
      <origin>4450634</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4007" sha1="hmntqoqw8e9nya4cv4b7nglly7i1ozn" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|[[Tirdzniecības centrs|tirdzniecības centru]]|Mols (nozīmju atdalīšana)|Mols}}
{{Tirdzniecības centra infokaste
|nosaukums          = Mols
|logo               = 
|logo izmērs        = 
|attēls             = TC Mols.JPG
|attēla paraksts    = Tirdzniecības centrs &quot;Mols&quot;
|pilsēta lokatīvā   = [[Rīga|Rīgā]]
|koordinātu_karte   = Riga 2
|latd               = 56| latm = 56| lats = 06.9| latNS =N
|longd              = 24| longm = 08| longs = 35.5| longEW =E
|valsts           = {{flag|Latvija}}
|pilsēta          = [[Attēls:Flag of Riga.gif|22px|border]] [[Rīga]]
|priekšpilsēta    = [[Latgales priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Latgales apkaime]]
|adrese           = [[Krasta iela (Rīga)|Krasta iela]] 46
|atklāts          = {{dat|1998|||Ģ}} [[Septembris|septembrī]]
|rekonstrukcija   = {{dat|2002||}}
|īpašnieks        = ''[[F 8]]''
|platība        = 35 000 m²
|tirdz platība  = 24 600 m²
|veikalu sk     = 60
|autostāvvieta  = 987
|apmeklētāji    = 
|apgrozījums    = 
|autobuss     = [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12.]], [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34.]]
|trolejbuss   = 
|tramvajs     = [[7. tramvaju maršruts (Rīga)|7.]], [[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14.]]
|mājas lapa   = {{URL|https://www.mols.lv/}}
}}

'''Tirdzniecības centrs &quot;Mols&quot;''' ir tirdzniecības centrs [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielā]] 46. Centra platība ir 35 000 m². Tas ir viens no pirmajiem daudzfunkcionālajiem tirdzniecības centriem Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.linstow.lv/project/mols/|title=Jūties labi!|last=|first=|publisher=www.linstow.lv|website=Linstow Center Management|access-date=29 July 2018|date=|archive-date={{dat|2019|04|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190415073727/http://www.linstow.lv/project/mols/}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:TC Mols 2.JPG|thumb|left|200px|Tirdzniecības centrs &quot;Mols&quot; galvenā ieeja]]

== Vēsture ==
{{dat|1997||}} pašreizējais tirdzniecības centra attīstītājs ''[[Linstow Center Management]]'' iegādājās centru, kas tolaik bija izstrādes stadijā. To atklāja {{dat|1998|||Ģ}} [[Septembris|septembrī]]. Centrā tika atklāts arī [[Rimi Baltic|Rimi]] lielveikals.

{{dat|2002||}} centrā tika veikta rekonstrukcija.

{{dat|2023|12|1}} īsā laikā sakritušais sniegs uz centra jumta pietuvojās maksimāli pieļaujamajam svaram, un centrs tika uz vienu dienu slēgts sniega novākšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/56159136/sniega-del-sestdien-slegts-tirdzniecibas-centrs-mols|title=Sniega dēļ sestdien slēgts tirdzniecības centrs 'Mols'|website=www.delfi.lv|access-date=2023-12-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2023. gada decembrī &quot;Molu&quot; no [[Signet Bank]] piederošās ''Citra Development'' nopirka uzņēmums [[F 8]], kura vadība saistīta arī ar lielveikalu tīklu [[Mego]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.delfi.lv/biznes/37448553/bnews/56200430/edinstvennym-vladelcem-torgovogo-centra-mols-stala-kompaniya-svyazannaya-s-sovladelcem-mego|title=Единственным владельцем торгового центра Mols стала компания, связанная с совладельцем Mego|website=rus.delfi.lv|access-date=2023-12-18|language=ru}}&lt;/ref&gt; F 8 īpašnieks ir Mihails Šuļiks.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/par-tirdzniecibas-centra-mols-vienigo-ipasnieku-kluvis-suliks-514584|title=Par tirdzniecības centra Mols vienīgo īpašnieku kļuvis Šuliks|website=Dienas Bizness|access-date=2024-01-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Kopš 2026. gada 1. aprīļa, Tirdzniecības centrs &quot;Mols&quot; ir slēgts uz rekonstrukciju.
== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saite ==
* [https://www.mols.lv/ Oficiālā mājaslapa]
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Rīga-aizmetnis}}
{{Tirdzniecības centri Rīgā}}

[[Kategorija:Tirdzniecības centri Rīgā]]
[[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>hmntqoqw8e9nya4cv4b7nglly7i1ozn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zendaja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>403166</id>
    <revision>
      <id>4450638</id>
      <parentid>4030421</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T09:38:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-20773-38</username>
        <id>143681</id>
      </contributor>
      <comment>Labota vārda atveide latviešu valodā, balstoties uz Zendejas pašas izrunu.</comment>
      <origin>4450638</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3195" sha1="2anrvt09za4vczzb2j6hve78opq6g1z" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Zendaja
 | attēls                  = Zendaya - 2019 by Glenn Francis.jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = Zendaja 2019. gadā
 | dz. vārds               = {{dzimšanas datums un vecums|1996|9|1}}
 | dz. datums              = {{Vieta|ASV|Kalifornija|Oklenda|3s=Oklenda (Kalifornija)}}
 | dz. vieta               = 
 | miršanas datums         = 
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = aktrise, dziedātāja
 | darbības gadi           = 2009—pašlaik
 | dzīvesbiedrs            = 
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = 
 | akadēmijasbalva         = 
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = S
}}

'''[https://www.youtube.com/shorts/9bCAlF7TWW4 Zendeja] Marī Stormera Kolmena''' ({{val|en|Zendaya Maree Stoermer Coleman}}; dzimusi {{dat|1996|9|1}}) ir amerikāņu aktrise un dziedātāja. Viņa karjeru sāka kā bērnu modele un fona dejotāja citiem dziedātājiem. Atpazīstamību ieguva ar lomu ''[[Disney Channel]]'' situāciju komēdijā ''[[Shake It Up]]'' (2010—2013). Filmējusies 2017. gada kinofilmā &quot;[[Zirnekļcilvēks: Atgriešanās mājās]]&quot; un muzikālajā drāmā &quot;[[Izklaides karalis]]&quot;. Filmējusies 2019. gada [[HBO]] seriālā ''Euphoria'', kur attēloja Rū Benetu.

== Filmogrāfija ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Piezīmes
|-
|2013
|''[[Super Buddies]]''
|balss
|-
|2016
|''[[Lemonade]]''
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2017
|&quot;[[Zirnekļcilvēks: Atgriešanās mājās]]&quot; (''Spider-Man: Homecoming'')
|
|-
|&quot;[[Izklaides karalis]]&quot; (''The Greatest Showman'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2018
|&quot;[[Divi pīlēni un zostēviņš]]&quot; (''Duck Duck Goose'')
|balss
|-
|&quot;[[Sīkpēdis]]&quot; (''Smallfoot'')
|balss
|-
|2019
|&quot;[[Zirnekļcilvēks: Tālu no mājām]]&quot; (''Spider-Man: Far from Home'')
|
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |2021
|''[[Malcolm &amp; Marie]]''
|arī izpildproducente
|-
|&quot;[[Space Jam: Jauna leģenda]]&quot; (''Space Jam: A New Legacy'')
|balss
|-
|&quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; (''Dune'')
|
|-
|&quot;[[Zirnekļcilvēks: Mājupceļa nav]]&quot; (''Spider-Man: No Way Home'')
|
|-
|2022
|''[[Is That Black Enough for You?!?]]''
|dokumentālā filma
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2024
|&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot; (''Dune: Part Two'')
|
|-
|&quot;[[Sāncenši]]&quot; (''Challengers'')
|
|}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}

{{aktieris-aizmetnis}}
{{mūziķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]]
[[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]]
[[Kategorija:Popmūziķi]]</text>
      <sha1>2anrvt09za4vczzb2j6hve78opq6g1z</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450641</id>
      <parentid>4450638</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T09:41:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-20773-38|~2026-20773-38]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Bai-Bot</comment>
      <origin>4030421</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3150" sha1="sor1m0yuhp7b3muutpxgn1g6cx4qozh" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Zendaja
 | attēls                  = Zendaya - 2019 by Glenn Francis.jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = Zendaja 2019. gadā
 | dz. vārds               = {{dzimšanas datums un vecums|1996|9|1}}
 | dz. datums              = {{Vieta|ASV|Kalifornija|Oklenda|3s=Oklenda (Kalifornija)}}
 | dz. vieta               = 
 | miršanas datums         = 
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = aktrise, dziedātāja
 | darbības gadi           = 2009—pašlaik
 | dzīvesbiedrs            = 
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = 
 | akadēmijasbalva         = 
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = S
}}

'''Zendaja Marī Stormera Kolmena''' ({{val|en|Zendaya Maree Stoermer Coleman}}; dzimusi {{dat|1996|9|1}}) ir amerikāņu aktrise un dziedātāja. Viņa karjeru sāka kā bērnu modele un fona dejotāja citiem dziedātājiem. Atpazīstamību ieguva ar lomu ''[[Disney Channel]]'' situāciju komēdijā ''[[Shake It Up]]'' (2010—2013). Filmējusies 2017. gada kinofilmā &quot;[[Zirnekļcilvēks: Atgriešanās mājās]]&quot; un muzikālajā drāmā &quot;[[Izklaides karalis]]&quot;. Filmējusies 2019. gada [[HBO]] seriālā ''Euphoria'', kur attēloja Rū Benetu.

== Filmogrāfija ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Piezīmes
|-
|2013
|''[[Super Buddies]]''
|balss
|-
|2016
|''[[Lemonade]]''
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2017
|&quot;[[Zirnekļcilvēks: Atgriešanās mājās]]&quot; (''Spider-Man: Homecoming'')
|
|-
|&quot;[[Izklaides karalis]]&quot; (''The Greatest Showman'')
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2018
|&quot;[[Divi pīlēni un zostēviņš]]&quot; (''Duck Duck Goose'')
|balss
|-
|&quot;[[Sīkpēdis]]&quot; (''Smallfoot'')
|balss
|-
|2019
|&quot;[[Zirnekļcilvēks: Tālu no mājām]]&quot; (''Spider-Man: Far from Home'')
|
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |2021
|''[[Malcolm &amp; Marie]]''
|arī izpildproducente
|-
|&quot;[[Space Jam: Jauna leģenda]]&quot; (''Space Jam: A New Legacy'')
|balss
|-
|&quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; (''Dune'')
|
|-
|&quot;[[Zirnekļcilvēks: Mājupceļa nav]]&quot; (''Spider-Man: No Way Home'')
|
|-
|2022
|''[[Is That Black Enough for You?!?]]''
|dokumentālā filma
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2024
|&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot; (''Dune: Part Two'')
|
|-
|&quot;[[Sāncenši]]&quot; (''Challengers'')
|
|}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}

{{aktieris-aizmetnis}}
{{mūziķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]]
[[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]]
[[Kategorija:Popmūziķi]]</text>
      <sha1>sor1m0yuhp7b3muutpxgn1g6cx4qozh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valmieras teātra izrāžu saraksts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>403848</id>
    <revision>
      <id>4450524</id>
      <parentid>4442439</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T21:44:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* 1995. gadā */</comment>
      <origin>4450524</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="73921" sha1="0gj56y0u0fwoougajippi308votb0b8" xml:space="preserve">Sarakstā hronoloģiski apkopotas [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātrī]] iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem.

== Valmieras Dramatiskais teātris (1923—1930) ==

=== 1923. gadā ===
* 1923.11.25. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Kas tie tādi, kas dziedāja&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1923.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ļaunais gars&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.

=== 1924. gadā ===
* 1924. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Mīla un viltus&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924. [[Jānis Akuraters]] &quot;Tautas darbinieki&quot;.
* 1924. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Trīnes grēki&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1924. [[Anna Brigadere]] &quot;Sievu kari ar Belcebulu&quot;.
* 1924.01.08. Artūrs Jerviluoms &quot;Ziemeļnieki&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.01.20. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] &quot;Zvēru dīdītājs&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.02. [[Anna Brigadere]] &quot;Sprīdītis&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.02.09. [[Moljērs]] &quot;Skapēna nedarbi&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.02.24. Aleksandrs Bisons &quot;Nezināmā&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.03.02. [[Jānis Akuraters]] &quot;Lāča bērni&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.03.08. D-D &quot;Vecmāmiņa&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.03.09. Karlo Goldoni &quot;Viesnīcniece&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.04.06. [[Anna Brigadere]] &quot;Hetēras mantojums&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.05.03. Maksis Halbe &quot;Straume&quot;. Rež. Gustavs Amols.
* 1924.05.18. Edvards Vulfs &quot;Sensācija&quot;. Rež. Jānis Einbergs.
* 1924.08.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Indrāni&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1924.09.21. Emīls Rozenovs &quot;Pakrēšļa ļaudis&quot;. Rež. Ludvigs Laus.
* 1924.10.05. Edvards Vulfs &quot;Svētki Skangalē&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1924.10.09. O. Švarcs &quot;Sportisti&quot;. Rež. Ludvigs Laus.
* 1924.10.12. Emīls Verharns &quot;Filips II&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1924.10.26. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Laupītāji&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1924.11. [[Andrejs Upīts]] &quot;Peldētāja Zuzanna&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1924.11.23. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Prāta cilvēki&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1924.12.14. [[Aspazija]] &quot;Sidraba šķidrauts&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1924.12.31. [[Rainis]] &quot;[[Zelta zirgs]]&quot;. Rež. Augusts Kokalis.

=== 1925. gadā ===
* 1925.02. [[Augusts Saulietis]] &quot;Sirdskaite&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1925.02.01. [[Rainis]] &quot;Indulis un Ārija&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1925.02.26. Luidži Kamoleti &quot;Aiz klostera mūriem&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1925.03.01. [[Gerharts Hauptmanis]] &quot;Nogrimušais zvans&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1925.03.15. [[Aspazija]] &quot;Ragana&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1925.03.22. Viencēlieni: [[Andrejs Upīts]] &quot;Privātīpašums&quot;, Edvards Vulfs &quot;Sasistais spogulis&quot;.
* 1925.04. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Mūsu senči&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.04.14. Pjērs de Bomaršē &quot;Figaro kāzas jeb Trakā diena&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1925.05.01. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Seklā, pelēkā ikdiena&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1925.05.03. Ludvigs Fulda &quot;Vulkāns&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1925.08.09. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Seši mazi bundzenieki&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.09.06. Voldemārs Zonbergs &quot;Krusts un pērkons&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.09.20. [[Henriks Ibsens]] &quot;Ziemeļu varoņi&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.10.04. Tristans Bernārs &quot;Divas pīles&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.10.18. Ludvigs Holbergs &quot;[[Žūpu Bērtulis]]&quot;.
* 1925.10.29. Margareta Maijo &quot;Luteklīši&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.11.01. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Vilhelms Tells&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.12. Viktors Riškovs &quot;Čūskulēns&quot;.
* 1925.11.06. Anrī Bernšteins &quot;Zaglis&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.12.13. [[Rainis]] &quot;Krauklītis&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.12.17. [[Romēns Rolāns]] &quot;Mīlas un nāves spēle&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.12.25. Jaroslavs Kvapila &quot;Karalis, ubags un princese&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.12.26. Moriss Ordons, Brandons Tomass &quot;Čarļa krustmāte&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.12.31. Viencēlieni: &quot;Hipnozes briesmās&quot;, V. Biļibins &quot;Dārgais skūpsts&quot;.

=== 1926. gadā ===
* 1926.01.07. [[Augusts Strindbergs]] &quot;Tēvs&quot;.
* 1926.01.31. Sidnejs Gariks &quot;Atzīšanās&quot;.
* 1926.02.07. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] &quot;Jo pliks, jo traks&quot;.
* 1926.02.20. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Diplomāti&quot;.
* 1926.03.14. [[Johans Volfgangs Gēte]] &quot;Fausts&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1926.04.04. Edvards Vulfs &quot;Meli&quot;.
* 1926.04.05. E. Rejs &quot;Skaistas sievietes&quot;.
* 1926.04.18. Roberts Valters &quot;Tornī&quot;.
* 1926.04.24. Ferencs Molnārs &quot;Velns&quot;.
* 1926.05.09. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] &quot;Kamēliju dāma&quot;.
* 1926.05.24. [[Aspazija]] &quot;Vaidelote&quot;.
* 1926.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;No saldenās pudeles&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1926.09.19. [[Aspazija]] &quot;Boass un Rute&quot;.
* 1926.10.24. [[Aleksejs Tolstojs (1883 – 1945)|Aleksejs Tolstojs]], Pāvels Ščogoļevs &quot;Carienes sazvērestība&quot;.
* 1926.10.31. Menherts Lengjels &quot;Nakts serenāde&quot;.
* 1926.12. Viencēlieni: Jānis Jēps-Baldzēns &quot;Brāļu sieva&quot;, Jurijs Jurjins &quot;Varonis aiz pārpratums&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1926.12.12. Lindulis &quot;Gaigalu dzimta&quot;.

=== 1927. gadā ===
* 1927.01. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Spāniešu muša&quot;.
* 1927.01.02. Gabriels Dregeli &quot;Labi pašūta fraka&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1927.01.16. [[Andrejs Upīts]] &quot;Kaijas lidojums&quot;.
* 1927.02. Oskars Lutss &quot;Sasteigtās precības&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1927.03.20. Kārlis Ieviņš &quot;Putras Dauķa precības&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1927.04.22. M. Reimanis &quot;Mīlas diplomāti&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1927.04.24. Armāns Kaijavē, Robērs de Flērs &quot;Iekarotā laime&quot;.
* 1927.11. [[Rainis]] &quot;[[Mīla stiprāka par nāvi]]&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].

=== 1928. gadā ===
* 1928.04. [[Leons Paegle]] &quot;Par un pret&quot;.
* 1928.04.09. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] &quot;Atjautīgā sieviete&quot;. Rež. [[Ernests Feldmanis]].

=== 1929. gadā ===
* 1929.01.06. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Deja ap mīlu&quot;.
* 1929.01.20. [[Augusts Deglavs]] &quot;Vecais pilskungs&quot;.
* 1929.02.26. Luidži Kamoleti &quot;Aiz klostera mūriem&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1929.03.17. [[Jānis Akuraters]] &quot;Priecīgais saimnieks&quot;. Rež. Voldemārs Ronis.
* 1929.04.14. Vilhelms Meijers-Fersters &quot;Vecheidelberga&quot;. Rež. Voldemārs Ronis.
* 1929.05.12. [[Andrejs Upīts]] &quot;Apburtais loks&quot;. Rež. Gustavs Žibalts.
* 1929.08.18. Jānis Lejiņš &quot;Nebrauc tik dikti&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1929.09.15. Minna Dišlere &quot;Ozolnieka meita&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1929.09.22. M. Reimanis &quot;Vecpuišu ģimene&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1929.10.06. [[Leonīds Andrejevs]] &quot;Mūsu mūža dienas&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1929.10.27. [[Rainis]] &quot;Ģirts Vilks&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1929.11.03. [[Arturs Šniclers]] &quot;Kāzu rīts&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1929.12. [[Hugo Teodors Krūmiņš]] &quot;Priekšzīmīga saimniecība&quot;.
* 1929.12.12. Engelberts Humperdinks &quot;Ansītis un Grietiņa&quot;.
* 1929.12.26. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Traks numurs&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.

=== 1930. gadā ===
* 1930.02.02. Bajards Veijers &quot;Mērijas Duganes prāva&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1930.03.09. [[Anna Brigadere]] &quot;Kad sievas spēkojas&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1930.04. Jukums Palevičs &quot;Lauztā sirds&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1930.04.21. Ladislavs Fodors &quot;Plika kā baznīcas žurka&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1930.04.22. [[Anna Brigadere]] &quot;Sprīdītis&quot;.

== Ziemeļlatvijas teātris (1930—1944) ==

=== 1930. gadā ===
* 1930.10.05. [[Aspazija]] &quot;Torņa cēlājs&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1930.10.26. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Pie Sloku ezera&quot; (&quot;Atpūta &quot;Paradīzē&quot;&quot;). Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1930.11.23. L. Ganhofers, Marko Brosiners &quot;Čigāniete Zanda&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1930.12.26. Gustavs Mozers &quot;Mūža rente&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1930.12.31. [[Hugo Teodors Krūmiņš]] &quot;Sāncenši&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.

=== 1931. gadā ===
* 1931.01.06. [[Vilhelms Bušs]] &quot;Makss un Morics&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1931.02.22. [[Jūdžīns O'Nīls]] &quot;Anna Kristi&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1931.03.20. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro &quot;Madame Sans-Gene&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1931.04.06. Pauls Aldre &quot;Līdumnieki&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1931.08.30. [[Elīna Zālīte]] &quot;Maldu Mildas sapņojums&quot;.
* 1931.09.12. Jānis Lejiņš &quot;Traki sirsnīgi&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1931.12.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1931.12.26. Milda Priedulāja &quot;Veco dzirnavu noslēpums&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1931.12.31. Pēteris Brikmanis &quot;Laimes vērpēja&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.

=== 1932. gadā ===
* 1932.01.24. Minna Dišlere &quot;Studentes vasara&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1932.02.14. Arnolds Ridlejs &quot;Spoku vilciens&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1932.02.28. Moriss Rostāns &quot;Cilvēks, kuru es nonāvēju&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1932.03.28. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Taupības kurators&quot;.
* 1932.08.15. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Visi mani radi raud&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1932.10.01. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Pieklīdušais kaķēns&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1932.10.23. Ludvigs Fulda &quot;Vīrietis, kuru jāprec&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1932.11.05. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Divpadsmitā nakts&quot;. Rež. Gustavs Amols.
* 1932.11.27. [[Henriks Ibsens]] &quot;Tautas naidnieks&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1932.12.16. Jānis Lejiņš &quot;Bij’ man vienas rozes dēļ&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1932.12.26. E. Lesters &quot;Mīla un gods&quot;. Rež. Pēteris Treicis.
* 1932.12.27. N. Sobolščikovs-Samarins &quot;Runcis zābakos&quot;.
* 1932.12.31. E. Adeniss &quot;Tauera&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.

=== 1933. gadā ===
* 1933.01.08. Robērs de Flērs, Armāns Kaijavē &quot;Zelta rudens&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.02.09. [[Rainis]] &quot;Jāzeps un viņa brāļi&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.04.02. [[Kārlis Rabācs]] &quot;Ādama ābols&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.04.17. Aleksandrs Ostrovskis, Nikolajs Solovjovs &quot;Neuzticīgo sievu skola&quot; (&quot;Belugina precības&quot;). Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.06.02. Frederiks Dalgrēns &quot;Vermlandieši&quot;. Rež. Gustavs Amols.
* 1933.06.11. [[Jānis Akuraters]] &quot;Viesturs&quot;. Rež. Pēteris Treicis.
* 1933.09.23. [[Anna Brigadere]] &quot;Karaliene Jāna&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.10.08. [[Jēkabs Janševskis]] &quot;Dzimtene&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.10.20. Augusts Laiviņš &quot;Kauguru dumpis&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.11.26. [[Džeroms K. Džeroms]] &quot;Šīs dienas leģenda&quot; (&quot;Aizmirstais draugs&quot;). Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.12.26. Esmonds &quot;Sieviete drēbēs&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.12.27. Kārlis Brikners &quot;Ērkšķrozīte&quot;. Rež. Jānis Einbergs.
* 1933.12.27. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Zelta zeme&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.

=== 1934. gadā ===
* 1934.02.08. Zeiboltu Jēkabs &quot;Dullais barons Bunduls&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1934.03. Kārlis Brikners &quot;Sarkangalvīte&quot;. Rež. Jānis Einbergs.
* 1934.03.10. Eduards Vilde &quot;Laimes pūķis&quot;. Rež. Roberts Brīvmanis.
* 1934.03.17. [[Roberts Kroders]] &quot;Pēdējais tilts&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1934.04. Klabunds &quot;X.Y.Z.&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1934.09.02. [[Jēkabs Janševskis]] &quot;Laimes bērns&quot;. Rež. Eižens Kalniņš.
* 1934.10.12. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] &quot;Negudrā Ģertrūde&quot;. Rež. Eižens Kalniņš.
* 1934.12.26. Edvards Knoblauhs &quot;Fauns&quot;.
* 1934.12.27. [[Jānis Akuraters]] &quot;Sidraba birzs&quot;. Rež. Jānis Einbergs.
* 1934.12.27. [[Vilis Jānis Lapenieks]] &quot;Karogs aicina&quot;.

=== 1935. gadā ===
* 1935.04.12. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Seši mazi bundzenieki&quot;. Rež. Eižens Kalniņš.
* 1935.09.22. [[Doku Atis]] &quot;Krišus Laksts&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1935.10. Imre Kalmāns &quot;Silva&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1935.10.18. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1935.12.26. Gustavs Rēders &quot;Aladins&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1935.12.26. Aleksandrs Lestjāns, Jene Vašari &quot;Cepelīna zaķis&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1935.12.31. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Mucenieks un muceniece&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

=== 1936. gadā ===
* 1936.01. [[Anna Brigadere]] &quot;Maija un Paija&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1936.04.21. Pauls Ābrahams &quot;Pavasara mīla&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1936.05.15. [[Vilis Lācis]] &quot;Tālais ceļš&quot;.
* 1936.05.15. [[Ernests Brastiņš]] &quot;Latvijas zvaigznes&quot;.
* 1936.09.15. Minna Dišlere &quot;Ozolnieka meita&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1936.09.19. [[Līgotņu Jēkabs]] &quot;Bierantos&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1936.11.18. [[Pāvils Rozītis]] &quot;Valmieras puikas&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1936.12.26. Menherts Lengjels &quot;Nakts serenāde&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

=== 1937. gadā ===
* 1937.02.26. [[Jānis Grots]] &quot;Zelta atslēga&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1937.04.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Trīnes grēki&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1937.05. E. Mārs &quot;Slinkais dēls&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1937. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Tīreļpurvs&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1937. [[Aleksandrs Grīns]] &quot;Nameja gredzens&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1937.09.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ugunī&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1937.10.23. Aime un Ferencs Stjuarti &quot;Meitene Irēne&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1937.11.18. [[Jānis Purapuķe]] &quot;Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1937.12.26. [[Vilis Lācis]] &quot;Jaunā maiņa&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1937.12.31. Edvards Vulfs &quot;Līnis murdā&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1937.12.31. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Bagātā brūte&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

=== 1938. gadā ===
* 1938.02.11. Jānis Sārts &quot;Gredzens&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1938.04.18. Ralfs Benackis &quot;Princese uz trepēm&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1938.05.29. [[Jūlijs Lācis]] &quot;Tēvoča joks&quot;. Rež. Arnolds Stubavs.
* 1938.09.24. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes &quot;[[Mērnieku laiki]]&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1938.10.28. [[Džeroms K. Džeroms]] &quot;Hobsa jaunkundze&quot;. Rež. [[Herberts Zommers]].
* 1938.11.18. [[Aleksandrs Grīns]] &quot;Tēvu zeme&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1938.12.26. [[Elīna Zālīte]] &quot;Mūžīgi vīrišķais&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.

=== 1939. gadā ===
* 1939.03.25. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Mīla un viltus&quot;. Rež. Alfrēds Alksnis.
* 1939.03.25. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Sestdienas vakars&quot;.
* 1939.03.30. [[Anna Brigadere]] &quot;Raudupiete&quot;. Rež. Emīls Mačs.
* 1939.04.10. Pjērs de Bomaršē &quot;Figaro kāzas&quot;. Rež. Žanis Kopštāls.
* 1939.04.27. [[Čārlzs Dikenss]] &quot;Circenītis aizkrāsnē&quot;. Rež. Ģirts Bumbieris.
* 1939.05. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Partizāni&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1939.09.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1939.10.21. Valdemārs Zonbergs &quot;Kurzemes hercogs Jēkabs&quot;. Rež. Alfrēds Alksnis.
* 1939.11.30. [[Elīna Zālīte]] &quot;Rudens rozes&quot;. Rež. Ģirts Bumbieris.
* 1939.12.31. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] &quot;Jo pliks, jo traks&quot;.

=== 1940. gadā ===
* 1940.03.23. Olga Zvirgzdiņa &quot;Uzvara&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1940.04.27. Jānis Lejiņš &quot;Skabarga sirdī&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1940.09.29. [[Rainis]] &quot;Ģirts Vilks&quot;.
* 1940.11.07. [[Andrejs Upīts]] &quot;1905&quot;. Rež. Ģirts Bumbieris.
* 1940.12. Ģirts Salnājs &quot;Gubernatora sekretārs&quot;. Rež. Jānis Einbergs.
* 1940.12.08. A. Rentovičs &quot;Traktoristi&quot;. Rež. Ženija Skalbe-Ozoliņa.

=== 1941. gadā ===
* 1941.02.09. Vasilijs Škvarkins &quot;Vienkāršā meitene&quot;. Rež. Jānis Einbergs.
* 1941.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

=== 1942. gadā ===
* 1942. Kuri-Berijs &quot;Viena vasara&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1942.01.24. Augusts Hinrihss &quot;Kad gailis dzied&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1942.02.28. Alfrēds Karaša &quot;Karogs aicina&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1942.04.18. Francs Lehārs &quot;Grāfs Luksemburgs&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1942.05.24. Konstance Miķelsone &quot;Slinkā sieva&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1942.10.29. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;No saldenās pudeles&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

=== 1943. gadā ===
* 1943.01.02. Augusts Melks &quot;Dienvidvējš&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1943.02.07. [[Gerharts Hauptmanis]] &quot;Nogrimušais zvans&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1943.03.13. Minna Dišlere &quot;Studentes vasara&quot;. Rež. Jānis Einbergs.
* 1943.04.20. Austra Mētere-Ozola &quot;Čiko&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1943.05.09. Kārlis Brikners &quot;Ērkšķrozīte&quot;. Rež. Jānis Einbergs.
* 1943.06.18. [[Elīna Zālīte]] &quot;Bīstamais vecums&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1943.09.25. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Indrāni&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1943.10.23. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Mucenieks un muceniece&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1943.12.17. [[Anna Brigadere]] &quot;Maija un Paija&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1944. gadā ===
* 1944.02.04. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Visi mani radi raud&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1944.03.17. [[Elīna Zālīte]] &quot;Rudens rozes&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1944.05.06. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1944.06.02. Barijs Konnors &quot;Ērikas gudrības grāmata&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

== LPSR Valmieras drāmas teātris (1944—1953) ==

=== 1944. gadā ===
* 1944.11.07. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

=== 1945. gadā ===
* 1945.04.04. [[Andrejs Upīts]] &quot;Peldētāja Zuzanna&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1945.06.21. Aleksandrs Korneičuks &quot;Mistera Pērkinsa misija boļševiku zemē&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1945.07.27. Vladimirs Mass, Mihails Červinskis &quot;Kaut kur Maskavā&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

=== 1946. gadā ===
* 1946. V. Iļjenkovs &quot;Ziedu laukums&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1946.05.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ugunī&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1946.06.28. Aleksandrs Ostrovskis &quot;Belugina precības&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1946.11.23. [[Vilis Lācis]] &quot;Zvejnieka dēls&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

=== 1947. gadā ===
* 1947.02.11. Leonīds Rahmanovs &quot;Nemierīgais vecums&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1947.05.04. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Kā Garpēteros vēsturi taisīja&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1947.06.29. [[Konstantīns Simonovs]] &quot;Divas Amerika&quot; (&quot;Viņu jautājums&quot;). Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1947.11.04. [[Konstantīns Simonovs]] &quot;Zem Prāgas kastaņām&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1947.12.28. Aleksandrs Korneičuks &quot;Platons Krečets&quot;. Rež. Antons Titāns.

=== 1948. gadā ===
* 1948.02.28. [[Leons Paegle]] &quot;Runga, iz maisa!&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1948.05.27. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Māls un porcelāns&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1948.07.06. Aleksejs Arbuzovs &quot;Satikšanās ar jaunību&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1948.09.04. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1948.11.07. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Divpadsmitā nakts&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1948.12.19. Anna Brodele &quot;Skolotājs Straume&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].

=== 1949. gadā ===
* 1949.03.10. Aleksandrs Afinogenovs &quot;Mašeņka&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1949.05.02. Elmārs Grīns &quot;Vējš no dienvidiem&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1949.06.09. Aleksandrs Ostrovskis &quot;Ienesīga vieta&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1949.10.25. Pjotrs Pavļenko &quot;Laime&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1949.12.08. Karlo Goldoni &quot;Divu kungu kalps&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].

=== 1950. gadā ===
* 1950.02.18. Boriss Lavreņovs &quot;Amerikas balss&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1950.04.20. [[Moljērs]] &quot;Ārsts pašam negribot&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1950.04.28. Aleksejs Arbuzovs &quot;Seši mīļi cilvēki&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1950.06.09. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Kramā ir uguns&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1950.11.22. Thai Djan Čuns &quot;Dienvidos no 38. paralēles&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1950.12.13. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] &quot;Glāze ūdens&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].

=== 1951. gadā ===
* 1951.02.17. Sergejs Mihalkovs &quot;Zaudētā māja&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1951.03.17. [[Nikolajs Gogolis]] &quot;Precības&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1951.04.14. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Divpadsmitā nakts&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1951.06.16. Augusts Jakobsons &quot;Trīs kapteiņi&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1951.07.13. [[Andrejs Upīts]] &quot;Stāsti par mācītājiem&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1951.10.21. Anna Brodele &quot;Dedzīgās sirdis&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1951.12.16. [[Tirso de Molina]] &quot;Tikumīgā Marta&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].

=== 1952. gadā ===
* 1952.03.09. [[Nikolajs Gogolis]] &quot;[[Revidents (luga)|Revidents]]&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1952.09.03. Hovards Fāsts &quot;Trīsdesmit sudraba graši&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1952.09.16. Aleksejs Arbuzovs &quot;Taņa&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1952.11.25. Karlo Goldoni &quot;Jocīgs gadījums&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1952.12.25. Gaļina Nikolajeva &quot;Augstais vilnis&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].

=== 1953. gadā ===
* 1953.03.26. Andrejs Uspenskis, Ļevs Ošaņins “Tava personīgā lieta”. Rež. Taisija Baboliņa.
* 1953.04.08. Aleksandrs Ostrovskis &quot;Mežs&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1953.06.30. A. Ļiperovskis &quot;Sārtais ziediņš&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

== Leona Paegles Valsts Valmieras drāmas teātris (1953—1991) ==

=== 1953. gadā ===
* 1953.08.11. Augusts Jakobsons &quot;Šakāļi&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1953.12.30. Kondrats Krapiva &quot;Kas smejas pēdējais&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1954. gadā ===
* 1954.01.10. [[Andrejs Upīts]] &quot;Ziņģu Ješkas uzvara&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1954.02.28. Eduards Vilde &quot;Laimes pūķis&quot;. Rež. Vilis Bergs.
* 1954.05.15. [[Antons Čehovs]] &quot;Tēvocis Vaņa&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1954.06.05. [[Rainis]] &quot;Mīla stiprāka par nāvi&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1954.10.28. Andrejs Makajonoks &quot;Atvainojiet, lūdzami!&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1954.11.13. V. Dihovičnijs, Moriss Slobodskojs &quot;Kur ir tā iela, kur ir tas nams&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1955. gadā ===
* 1955.03.22. [[Henriks Ibsens]] &quot;Spoki&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1955.04.22. [[Vilis Lācis]] &quot;Uz jauno krastu&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1955.08.21. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Seši mazi bundzinieki&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1955.09.30. Aleksandrs Afinogenovs &quot;Savu bērnu māte&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1955.11.30. Anna Brodele &quot;Dace meklē laimi&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].

=== 1956. gadā ===
* 1956.03.10. Gaļina Nikolajeva, Sergejs Radzinskis &quot;Pirmais pavasaris&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1956.05.19. Ježijs Jurandots &quot;Tādi laiki&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1956.08.23. [[Leons Paegle]] &quot;Runga, iz maisa!&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1956.12.22. [[Henriks Ibsens]] &quot;Heda Gablere&quot;. Rež. Bernhards Reihs.

=== 1957. gadā ===
* 1957.01.26. [[Vilis Lācis]] &quot;Ciems pie jūras&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1957.03.30. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Ķīnas vāze&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1957.04.12. Mihails Sebastians &quot;Zvaigzne bez vārda&quot; (&quot;Nezināmā zvaigzne&quot;). Rež. [[Oļģerts Dunkers]].
* 1957.04.24. [[Gotholds Efraims Lesings]] &quot;Emīlija Galoti&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1957.10.25. [[Pāvils Rozītis]] &quot;Valmieras puikas&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1957.11.30. Giljermo Figeiredo &quot;Lapsa un vīnogas&quot;. Rež. [[Oļģerts Dunkers]].

=== 1958. gadā ===
* 1958.03.08. Alehandro Kasona &quot;Septiņi kliedzieni okeāna vidū&quot;. Rež. [[Oļģerts Dunkers]].
* 1958.04.12. Anatolijs Sofronovs &quot;Atvaļināts cilvēks&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1958.06.26. Kārlis Kalnarājs ([[Kārlis Pamše]]) &quot;Kuģi taujā ostas&quot;. Rež. [[Oļģerts Dunkers]].
* 1958.08.20. [[Hella Vuolijoki]] &quot;Akmens ligzda&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1958.11.23. Nikolajs Zarudnijs &quot;Laimes vārti&quot; (&quot;Varavīksne&quot;). Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1959. gadā ===
* 1959.03.11. Andrejs Uspenskis &quot;Dzīvoja trīs draugi&quot;. Rež. Ēvalds Mercs.
* 1959.04.11. Olga Andžāne-Zvirgzdiņa &quot;Dārgais prieks&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1959.04.19. Egons Rannets &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1959.05.22. Tudors Mušatesku &quot;Titanika valsis&quot;. Rež. Ēvalds Mercs.
* 1959.10.08. Valentīna Ļevidova &quot;Trīs minūšu saruna&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1959.11.18. Genadijs Mazins &quot;Šodien un vienmēr&quot;. Rež. Ēvalds Mercs.
* 1959.12.26. Hanss Pfeifers &quot;Laternu svētki&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1960. gadā ===
* 1960.01.30. [[Antons Čehovs]] viencēlieni &quot;Lācis&quot;, &quot;Jubileja&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1960.02.11. [[Anna Brigadere]] &quot;Maija un Paija&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1960.05.01. Vsevolods Kočetovs &quot;Brāļi Jeršovi&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]], Ēvalds Mercs.
* 1960.05.21. Harijs Gulbis &quot;Mans cilvēks&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1960.11.07. Marija Smirnova, Marija Kraindele &quot;Četri zem viena jumta&quot;. Rež. Ēvalds Mercs.
* 1960.11.27. [[Vilis Lācis]] &quot;Putni bez spārniem&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1961. gadā ===
* 1961.03.10. Vratislavs Blažeks &quot;Svētku vakars&quot;. Rež. [[Ēriks Lācis]], [[Jānis Streičs]].
* 1961.03.25. [[Maksims Gorkijs]] &quot;Saules bērni&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1961.06.14. Venta Vīgante &quot;Kad rūsa plaiksnās&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1961.06.17. Haralds Hauzers &quot;Baltās asinis&quot;. Rež. [[Aina Matīsa]], [[Mihails Kublinskis]].
* 1961.09.16. Viktors Lavrentjevs &quot;Sava tuvākā dēļ&quot; (&quot;Ivana Budanceva mantinieki&quot;). Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1961.12.08. Viktors Miļūns &quot;Kaijas pavada&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1961.12.29. Augusts Kicbergs &quot;Vilkate&quot;. Rež. Alekss Satss.

=== 1962. gadā ===
* 1962.01.19. Ivans Soboļevs &quot;Saimnieks&quot;. Rež. Rūdolfs Baltaisvilks.
* 1962.04.18. Vadims Korostiļovs &quot;Ticu tev&quot;. Rež. Rūdolfs Baltaisvilks.
* 1962.05.01. Nikolajs Pogodins &quot;Zilā rapsodija&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1962.05.12. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes &quot;[[Mērnieku laiki]]&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1962.11.07. Nikolajs Pogodins &quot;Uzticība&quot; (&quot;Melnie putni&quot;). Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1962.11.23. Anna Lupāne &quot;Sausās ielejas joki&quot; (&quot;Viss kārtībā&quot;). Rež. Rūdolfs Baltaisvilks.
* 1962.12.26. [[Pēteris Pētersons]] &quot;Man trīsdesmit gadu&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].

=== 1963. gadā ===
* 1963.04.11. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Orfejs nokāpj ellē&quot;. Rež. Rūdolfs Baltaisvilks.
* 1963.04.20. Aleksejs Arbuzovs &quot;Mūs kaut kur gaida&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1963.05.08. Marsels Emē &quot;Trešā galva&quot;. Rež. Ņina Leimane.
* 1963.12.13. [[Vilis Lācis]] &quot;Zvejnieka dēls&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1963.12.20. [[Ilze Indrāne]] &quot;Lazdu laipa&quot;. Rež. Rūdolfs Baltaisvilks.

=== 1964. gadā ===
* 1964.04.12. Lidija Obuhova &quot;Cēlsirdība&quot;. Rež. [[Ēriks Lācis]].
* 1964.05.02. Viktors Rozovs &quot;Kāzu dienā&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1964.09.02. Etele Liliāna Voiniča &quot;Dundurs&quot;. Rež. Rūdolfs Baltaisvilks.
* 1964.10.02. Aleksejs Arbuzovs &quot;Taņa&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1964.12.04. Edvards Radzinskis &quot;104 lappuses par mīlestību&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1964.12.29. [[Hella Vuolijoki]] &quot;Niskavuori maize&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1965. gadā ===
* 1965.01.10. Aleksandrs Fredro &quot;Vīrs un sieva&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1965.05.16. [[Ilze Indrāne]] &quot;Sudraba avots&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1965.05.02. Aleksejs Arbuzovs &quot;Mans nabaga Marats&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1965.06.02. [[Andrejs Upīts]] &quot;Zaļā zeme&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1965.11.07. Horia Lovinesku &quot;Tēlnieks un nāve&quot; (&quot;Visgarākā nakts&quot;). Rež. [[Aleksandrs Leimanis]].
* 1965.11.20. Voldemārs Sauleskalns &quot;Māras Silenieces dienasgrāmata&quot;. Rež. Osvalds Krēsliņš.
* 1965.12.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Trīnes grēki&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1966. gadā ===
* 1966.05.01. [[Vilis Lācis]] &quot;Vainīgie&quot;. Rež. [[Ņina Leimane]].
* 1966.05.15. Viktors Rozovs &quot;Bez mīlestības nedzīvojiet&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1966.05.28. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Romeo un Džuljeta]]&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1966.11.19. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Cilvēki dārzā&quot;. Rež. Austra Skudra.
* 1966.12.16. Roalds Nazarovs &quot;Tikai divpadsmit stundas&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1966.12.27. [[Pavels Kohouts]] &quot;Māja, kurā esam dzimušas&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].

=== 1967. gadā ===
* 1967.04.22. Viktors Rozovs &quot;Kāda jauna cilvēka dzīves stāsts&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1967.05.20. Samuils Aļošins &quot;Viss paliek cilvēkiem&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1967.06.15. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Mīla un viltus&quot;. Rež. [[Ņina Leimane]].
* 1967.07.13. Leonīds Zorins &quot;Varšavas melodijas&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1967.11.05. Boriss Lavreņovs &quot;Par tiem, kas jūrā&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1967.11.18. Aleksandrs Volodins &quot;Komēdija&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].

=== 1968. gadā ===
* 1968.02.03. [[Hella Vuolijoki]] &quot;Ardievu, Niskavuori!&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1968.05.13. [[Jēkabs Janševskis]] &quot;Dzimtene&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1968.05.24. Romualds Narečonis &quot;Sentimentālais stāsts&quot;. Rež. Viktors Zvaigzne.
* 1968.06.10. [[Maksims Gorkijs]] &quot;Zikovi&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1968.12.14. Šeila Dileinija &quot;Iemīlējies lauva&quot;. Rež. Uldis Koškins.
* 1968.12.18. [[Enida Blaitona]] &quot;Pauks un Šmauks&quot;. Rež. Andris Vidiņš.
* 1968.12.26. Dragomirs Asjonovs &quot;Trīs rozes katru rītu&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].

=== 1969. gadā ===
* 1969.01.25. [[Leons Paegle]] &quot;Dievi un cilvēki&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1969.05.18. [[Vilis Lācis]] &quot;Cilvēki maskās&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1969.06.30. Samuils Aļošins &quot;Seviļas siržu lauzējs&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1969.08.21. Frenks Džilrojs &quot;Es tevi mīlu, tēt!&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]], Gunārs Treimanis.
* 1969.11.22. Viktors Rozovs &quot;No vakara līdz pusdienai&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1969.12.19. Genadijs Mamļins &quot;Ei, tu, panāc šurp!&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].

=== 1970. gadā ===
* 1970.01.24. [[Dagnija Zigmonte]] &quot;Raganas māju remontē&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1970.02.15. [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]] &quot;Sāpju ceļi&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1970.06.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1970.09.02. Zofija Posmiša &quot;Pasažiere&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1970.09.05. Arčibalds Džozefs Kronins &quot;Broudija pils&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1970.12.12. [[Nikolajs Gogolis]] &quot;Precības&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1970.12.26. Vija Venta ([[Venta Vecumniece]]) &quot;Teikuma vidū punktu neliek&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1971. gadā ===
* 1971.01.26. Valentīns Ježovs &quot;Lakstīgalu nakts&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1971.05.09. Miklošs Ģārfašs &quot;Mosties un dziedi&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1971.05.22. [[Agata Kristi]] &quot;Peļu slazds&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1971.06.06. Aleksandrs Volodins &quot;Pieci vakari&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1971.10.02. Viktors Zeba (Balfurs Ferbers) &quot;Sevi meklējot&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1971.10.23. Otars Joseliani &quot;Kamēr rati vēl ripo&quot;. Rež. Uldis Koškins.

=== 1972. gadā ===
* 1972.01.16. Nikolajs Matukovskis &quot;Amnestija&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1972.02.02. [[Rainis]] &quot;Mušu ķēniņš&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1972.03.05. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Hamlets|Traģisks stāsts par Hamletu, Dānijas princi]]&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1972.05.27. [[Anna Brigadere]] &quot;Sievu kari ar Belcebulu&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1972.06.03. [[Zigmunds Skujiņš]] &quot;Brunču medības&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1972.07.26. Džordže Mihails Zamfiresku &quot;Sapņu elks&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].

=== 1973. gadā ===
* 1973.01.19. [[Ilze Indrāne]] &quot;Cepure ar kastaņiem&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1973.02.02. Akims Tarazi &quot;Aug buciņš – lauž radziņus&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1973.02.12. Aleksandrs Ostrovskis &quot;Arī sievietes pārskatās&quot; (&quot;Verdzenes&quot;). Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1973.09.28. [[Pīters Šefers]] &quot;Smiekli tumsā&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1973.10.07. [[Hella Vuolijoki]] &quot;Niskavuori saimnieces jaunība&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1973.10.19. Ardi Līvess &quot;Par visiem dārgākā&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1973.11.21. [[Ārijs Geikins]] &quot;Leģenda par Kaupo&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].

=== 1974. gadā ===
* 1974.05.18. Aleksandrs Vampilovs “Vasaras rītā”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1974.05.31. [[Ādolfs Alunāns]] “Kas tie tādi, kas dziedāja”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1974.06.12. Aleksejs Arbuzovs “Esi sveicināta, mīlestība!”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1974.06.27. [[Gunārs Priede]] “Udmurtijas vijolīte”. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1974.09.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] “No saldenās pudeles”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1974.10.27. Ilze Binde, Andris Bergmanis “Kamēr saule vēl nenoriet...” (dzejas kompoz.). Rež. [[Dzintra Klētniece]].
* 1974.11.05. Aurēlijs Busujoks “Vienatnē ar mīlestību”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1974.11.08. Aleksejs Kolomijecs “Zilie brieži”. Rež. [[Dzidra Ritenberga]].
* 1974.11.21. [[Hella Vuolijoki]] “Niskavuori Heta”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1974.12.27. [[Antons Čehovs]] “[[Trīs māsas]]”. Rež. [[Oļģerts Kroders]], [[Māra Ķimele]].

=== 1975. gadā ===
* 1975.03.27. Margarita Meijo, Moriss Ennekens &quot;Mana sieva – mele!&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1975.04.09. Žans Anuijs &quot;Mēdeja&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1975.05.21. Nikolajs Matukovskis &quot;Ja dzīvi varētu kā dziesmu no jauna sākt&quot;. Rež. [[Aleksandrs Leimanis]].
* 1975.05.29. Harijs Gulbis &quot;Cīrulīši&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1975.07.08. Sauļus Šaltenis, Leonīds Jacinevičs &quot;Uguns medības ar dzinējiem&quot;. Rež. Modris Tenisons.
* 1975.11.13. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] &quot;Lietus&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].

=== 1976. gadā ===
* 1976.05.10. Ella Foņakova &quot;...un laimi personiskajā dzīvē&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1976.05.26. Anatolijs Grebņevs &quot;Skolas direktora dienasgrāmata&quot;. Rež. Modris Tenisons.
* 1976.06.04. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Seši mazi bundzenieki&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1976.06.10. Viljams Sarojans &quot;Ei, jūs tur!&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1976.09.06. [[Gunārs Priede]] &quot;Zilā&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1976.09.07. Alla Sokolova &quot;Fantāzijas&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1976.10.12. Jons Druce &quot;Vissvētākā&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1976.11.13. [[Hella Vuolijoki]] &quot;Akmens ligzda&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1977. gadā ===
* 1977.04.28. [[Viljams Šekspīrs]] “Spītnieces savaldīšana”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1977.05.26. Jozs Grušs “Pijs nebija prātīgs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]
* 1977.06.11. [[Gerharts Hauptmanis]] “Pirms saules rieta”. Rež. [[Oļģerts Dunkers]].
* 1977.10.22. Boriss Lavreņovs “Četrdesmit pirmais”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1977.11.25. [[Andrejs Upīts]] “Pieci nerātni smaidi”. Rež. Ņina Leimane.
* 1977.12.01. Kšištofs Hoiņskis “Notikums naktī”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1977.12.30. Valentīns Katajevs “Riņķa kvadratūra”. Rež. [[Edmunds Freibergs]].

=== 1978. gadā ===
* 1978.01.18. Arčibalds Džozefs Kronins “Trīs mīlestības”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1978.02.25. [[Pīters Šefers]] “Jūs esat zaudējis, ser!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1978.05.20. [[Pauls Putniņš]] “Pasaulīt, tu ļaužu ēka...”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1978.05.27. Ēvalds Hermakila “Žūpu Bērtulis” (komp.). Rež. Ēvalds Hermakila.
* 1978.06.08. [[Vilis Lācis]] “Zeme un jūra”. Rež. Ņina Leimane.
* 1978.06.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Ugunī”. Rež. [[Imants Adermanis]].
* 1978.06.20. Žans Anuijs “Eiridike”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1978.06.25. [[Maksims Gorkijs]] “Dibenā”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1978.06.26. “Trīs musketieri” (pēc [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā (tēva)]] romāna motīviem). Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 1978.09.09. Kolins Higinss “Harolds un Moda”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1978.10.23. Jevgeņijs Švarcs “Pasaka par apburtajiem kokiem”. Rež. Andris Vidiņš.
* 1978.11.11. [[Gunārs Priede]] “Žagatas dziesma”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1978.12.01. [[Vladimirs Majakovskis]] “Pirts”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1978.12.13. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Indrāni”. Rež. [[Māra Ķimele]].

=== 1979. gadā ===
* 1979.02.20. [[Rejs Bredberijs]] “[[451 grāds pēc Fārenheita]]”. Rež. Haralds Šēnknehts.
* 1979.02.26. “Edith Piaf”. Rež. [[Agris Māsēns]]
* 1979.05.25. [[Jēkabs Janševskis]] “Bandavā”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1979.06.01. Kazis Saja “O, Klemens!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1979.06.27. Jene Heltaji “Mēmais bruņinieks”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1979.11.05. Viktors Rozovs “Medņa ligzda”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1979.11.09. Kazis Saja “Liesmojošā bumbiere”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1979.11.30. [[Roberts Luiss Stīvensons]] “[[Bagātību sala]]”. Rež. [[Alvis Birkovs]].

=== 1980. gadā ===
* 1980.04.19. Voldemārs Sauleskalns “Meldermeitiņa”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1980.05.16. [[Pauls Putniņš]] “Pusdūša”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1980.06.20. Murejs Šizgals “Mīlēšanās”. Rež. Ēvalds Hermakila.
* 1980.09.06. Vasīlijs Šukšins “Līdz trešajiem gaiļiem”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1980.09.10. [[Gunārs Priede]] “Vai mēs viņu pazīsim?”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1980.11.08. Azats Abduļins “Trīspadsmitais priekšsēdētājs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1980.11.26. [[Bertolts Brehts]] “Vīrs paliek vīrs”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1980.12.25. Samuils Aļošins “Tēma ar variācijām”. Rež. [[Agris Māsēns]].

=== 1981. gadā ===
* 1981.01.20. Edvards Radzinskis “Sieviete ārpus mīlestības un nāves”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1981.02.01. Jukums Palevičs “Preilenīte”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1981.05.29. [[Rainis]] “Spēlēju, dancoju”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1981.08.29. Olevs Antons “Kūts lirika”. Rež. Ēvalds Hermakila.
* 1981.09.07. [[Moljērs]] “Skopulis”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1982. gadā ===
* 1982.03.27. Austra Skudra “Lielais gadatirgus”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1982.05.04. [[Henriks Ibsens]] “Mazais Eijolfs”. Rež. [[Agris Māsēns]].
* 1982.05.12. [[Anna Brigadere]] “Sprīdītis”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1982.11.05. Arčibalds Džozefs Kronins “Kamēr tu pie manis”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1982.11.14. Viktors Astafjevs “Piedod man!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1982.11.19. Samuils Maršaks “Kaķu nams”. Rež. Andris Vidiņš.

=== 1983. gadā ===
* 1983.01.21. [[Pedro Kalderons de la Barka]] “Dāma – spoks”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1983.03.05. Aleksandrs Gelmans “Vieni un kopā ar visiem”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1983.05.30. Broņislavs Nušičs “BESB – Belgradas emancipēto sieviešu biedrība”. Rež. Ņina Leimane.
* 1983.06.03. Augusts Kicbergs “Ciema skroderis un viņa laimīgā loze”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1983.06.18. [[Antons Čehovs]] “Tēvocis Vaņa”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1983.11.08. Vladimirs Arro “Piecas romances vecā mājā”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1983.12.04. [[Rainis]] “[[Mīla stiprāka par nāvi]]”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].

=== 1984. gadā ===
* 1984.01.25. Alehandro Kasona “Koki mirst stāvus”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1984.05.20. Aleksejs Dudarevs “Vakars”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1984.05.27. [[Vilis Lācis]] “Zvejnieka dēls”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1984.09.14. Kens Kīzijs, Deils Vosermans “Kur dzeguze ligzdu vij”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1984.09.22. [[Radjards Kiplings]] “Kaķis, kas staigāja, kur pašam patīk”. Rež. Andris Vidiņš.
* 1984.12.05. Jiri Tūliks “Tā precas abrukieši”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1984.12.15. [[Lelde Stumbre]] “Jānis”. Rež. [[Māra Ķimele]].

=== 1985. gadā ===
* 1985.01.09. Jāns Krūsvalls “Mākoņu krāsas”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1985.01.26. Lali Roseba “Provinces aktieri”. Rež. [[Agris Māsēns]].
* 1985.05.10. [[Rainis]] “Pūt, vējiņi!”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1985.05.24. Hugo Raudseps “Mārtiņciems”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1985.08.27. Edmons Rostāns “Sirano de Beržeraks”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1985.12.30. Pēteris Millers “Atvadu izrāde”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].

=== 1986. gadā ===
* 1986.01.17. [[Ilze Indrāne]] “Zemesvēzi dzirdēt”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1986.02.28. [[Rabindranats Tagore]] “Čitra”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1986.05.10. [[Anna Brigadere]] “Sievu kari ar Belcebulu”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1986.05.23. [[Antons Čehovs]] “Ķiršu dārzs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1986.09.13. Viktors Rozovs “Pie jūras”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1986.11.22. [[Gunārs Priede]] “Mācību trauksme”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].

=== 1987. gadā ===
* 1987.04.04. “Jautro paradoksu vakars”. Rež. Andris Vidiņš.
* 1987.05.09. [[Augusts Deglavs]] “Rīga”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1987.05.23. Mihails Šatrovs “Sirdsapziņas diktatūra”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1987.06.20. Alans Eikborns “Normena uzvaras”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1987.12.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Ugunī”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1987.12.29. Džons Kenders, Freds Ebs, Džo Masterofs “Kabarē”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].

=== 1988. gadā ===
* 1988.01.29. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] “Jo pliks, jo traks”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1988.05.21. [[Mārtiņš Zīverts]] “Ķīnas vāze”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1988.06.12. [[Lelde Stumbre]] “Nākošpavasar”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1988.06.19. [[Rainis]] “Daugava”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1988.12.16. [[Mārtiņš Zīverts]] “Tīreļpurvs”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1988.12.28. Mihails Šatrovs “Tālāk, tālāk, tālāk...”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].

=== 1989. gadā ===
* 1989.02.11. [[Anna Brigadere]] &quot;Princese Gundega un karalis Brusubārda&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1989.06.21. Minna Dišlere &quot;Kraujēnu mantinieki&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1989.10.28. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Romeo un Džuljeta]]&quot;. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1989.12.16. &quot;Viesnīca sievietēm&quot; ([[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžīna O'Nīla]], [[Žans Kokto|Žana Kokto]], Fransuāzas Sagānas darbu montāža). Rež. Uģis Brikmanis.

=== 1990. gadā ===
* 1990.02.18. Gāzbors Pressers “Bēniņi”. Rež. Romāns Grabovskis.
* 1990.03.11. Edvards Vulfs “Svētki Skangalē”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1990.06.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Pazudušais dēls”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1990.06.21. Torntons Vailders “Mūsu pilsētiņa”. Rež. Uģis Brikmanis.
* 1990.10.26. [[Anšlavs Eglītis]] “Pēc kaut kā cēla, nezināma”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1990.11.17. [[Pauls Putniņš]] “Žēlojiet mūs!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1990.12.11. Nils Saimons “Pēdējais kvēlais mīlnieks”. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1990.12.15. Alfrēds Žerī “Sestais stāvs”. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].

== Valmieras Drāmas teātris (1991) ==

=== 1991. gadā ===
* 1991.03.08. Voldemārs Sauleskalna “Meldermeitiņa”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1991.04.10. [[Mārtiņš Zīverts]] “Pēdējā laiva”. Rež. [[Aigars Vilims]].
* 1991.05.24. [[Kārlis Skalbe]] “Kaķīša dzirnaviņas”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1991.06.02. Kustā Artūrs Jerviluoma “Ziemeļnieki”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1991.08.28. Klods Manjē “Blēzs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1991.11.03. Mati Unts “Krustmāte no Brazīlijas”. Rež. [[Varis Brasla]]
* 1991.11.24. Zofija Nalkovska “Celīnas Beļskas māja”. Rež. Aivars Helde.

=== 1992. gadā ===
* 1992.01.16. [[Leonīds Andrejevs]] “Anatēma”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1992.03.01. [[Žans Pols Sartrs]] “Veltījums Tai Dāmai”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1992.05.26. [[Arturs Šniclers]] “Riņķa dancis”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1992.06.02. [[Greiems Grīns]] “Desmitais”. Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 1992.11.02. Džons Patriks “Dārgā Pamela”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1992.11.03. [[Gunārs Priede]] “Jāņu nakti negulēju” (“Jāņi slimnīcā”). Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1992.11.22. Fransuāza Sagāna “Mēs mīlam un mēs dzīvojam”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1992.12.13. [[Lelde Stumbre]] “Rozes”. Rež. [[Aigars Vilims]].

=== 1993. gadā ===
* 1993.03.20. [[Fjodors Dostojevskis]] “Burvīgais sapnis”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1993.03.27. [[Māra Zālīte]] “Eža kažociņš”. Rež. [[Aigars Vilims]].
* 1993.04.16. [[Arturs Millers]] “Pēc grēkā krišanas”. Rež. Pēteris Sūcis.
* 1993.06.17. [[Jānis Kārkliņš (dzejnieks)|Jānis Kārkliņš]] “Šanas virsaitis”. Rež. [[Agris Māsēns]].
* 1993.06.28. Mārša Normena “Ar labu nakti, māt!”. Rež. Pēteris Sūcis.
* 1993.08.24. [[Knuts Hamsuns]] “Juhana Nāgela mistērijas”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1993.11.14. [[Gunars Janovskis]] “Sola”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1993.12.19. [[Gerharts Hauptmanis]] “Nogrimušais zvans”. Rež. [[Aigars Vilims]].
* 1993.12.29. Mišels Fermo “Krīt klaudzot durvis”. Rež. Pēteris Sūcis.

=== 1994. gadā ===
* 1994.03.01. Nils Saimons “Apartaments “Plaza” viesnīcā”. Rež. [[Ārijs Geikins]].
* 1994.03.12. [[Augusts Strindbergs]] “Spoku sonāte”. Rež. Ints Sedlenieks.
* 1994.03.26. [[Henriks Ibsens]] “Leļļu nams”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1994.05.07. Viljams Gibsons “Baltas rozes, rozā ziloņi...”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1994.05.15. Maijo Saimons “Izdzīvošanas ābece vecākām kundzēm”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1994.05.22. [[Albērs Kamī]] “[[Svešinieks (romāns)|Svešinieks]]”. Rež. Pēteris Sūcis.
* 1994.06.04. Mirjama Ēberga “Kalpone Gustava, Juhana meita”. Rež. Vibeke Voigta.
* 1994.06.15. “Par ko tāds posts mums uzkritis?” (pēc [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] stāstiem). Rež. [[Aigars Vilims]].
* 1994.08.02. [[Ingmars Bergmans]] “Rudens sonāte”. Rež. [[Ārijs Geikins]].
* 1994.09.15. Ručello Anibale “Ferdinando”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1994.12.04. Džons Bointons Prīstlijs “Zelta aunāda”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1994.12.17. [[Gunars Janovskis]] “Izdedži”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1994.12.22. Georgijs Landau “Sniegbaltītes skola”. Rež. [[Agris Māsēns]].
* 1994.12.23. Haralds Millers “Klusa nakts”. Rež. Pēteris Sūcis.

=== 1995. gadā ===
* 1995.01.21. Alans Eikborns &quot;Izklaidīgie draugi&quot;. Rež. [[Aigars Vilims]].
* 1995.02.25. [[Gerharts Hauptmanis]] &quot;Vientuļie&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1995.04.30. [[Ārijs Geikins]] &quot;Ogles sirds&quot;. Rež. [[Ārijs Geikins]].
* 1995.05.20. Eduardo de Filipo &quot;Filumena Marturano&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1995.06.04. Nils Saimons &quot;Kāpēc tas tā, Mel?&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1995.06.27. Ņina Kasiana &quot;Ninigra un Aligru&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1995.08.19. [[Luidži Pirandello]] &quot;[[Seši tēli meklē autoru|Sešas personas meklē autoru]]&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1995.11.21. &quot;Edīte Piafa&quot; (Agra Māsēna komp. pēc [[Edīte Piafa|Edītes Piafas]] &quot;Mana dzīve&quot;, Simonas Berto &quot;Edīte Piafa&quot;). Rež. [[Agris Māsēns]].
* 1995.12.16. [[Pavels Kohouts]] &quot;Tāda mīla&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].

=== 1996. gadā ===
* 1996.02.03. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Ļaunais gars”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1996.03.16. Terenss Retigans “Dāma bez kamēlijām”. Rež. Pēteris Sūcis.
* 1996.04.06. Jānis Širmanis “Zaķu lieldienas”. Rež. [[Agris Māsēns]].
* 1996.04.20. [[Ļevs Tolstojs]] “[[Anna Kareņina]]”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1996.04.27. [[Jalmārs Sēderberjs|Jalmārs Sēderbergs]] “Doktors Glāss”. Rež. Vibeke Voigta.
* 1996.05.24. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] “Glāze ūdens”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1996.06.18. Zeiboltu Jēkabs “Mājas naids”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1996.10.19. Viljams Gibsons “Spēlmaņa kliedziens”. Rež. Ģirts Sils.
* 1996.11.22. Ģula Urbans “Visām pelēm garšo siers”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1996.12.10. Nezināma 16. gadsimta autora luga “Venēciete”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1996.12.29. [[Augusts Deglavs]] “Rīga”. [[Pēteris Lūcis|Pētera Lūča]] iestud. atjaunojis rež. [[Felikss Deičs]].

=== 1997. gadā ===
* 1997.02.22. [[Jēkabs Janševskis]] “Varkaļu pagasta skolotājs”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1997.03.19. Olvena Bouena “Klāra Klukste”. Rež. Andris Vidiņš.
* 1997.04.18. Harijs Gulbis “Kamīnā klusi dzied vējš”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1997.05.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Trīnes grēki”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1997.06.10. [[Rejs Bredberijs]] “Pieneņu vīns”. Rež. [[Māris Liniņš]].
* 1997.09.24. [[Antons Čehovs]] “Ivanovs”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1997.12.12. [[Federiko Garsija Lorka]] “Dona Perlimplina mīlestība”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1997.12.16. “Snip, Snap, Snurre” (pēc [[Hanss Kristians Andersens|Hansa Kristiana Andersena]] pasakas “Sniega karaliene”). Rež. Andris Vidiņš.

=== 1998. gadā ===
* 1998.01.16. Voldemārs Sauleskalns “Meldermeitiņa”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1998.03.13. [[Mārtiņš Zīverts]] “Minhauzena precības”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1998.04.05. Gerhards Holcs-Baumerts “Alfons Trīcvaidziņš”. Rež. [[Juris Rijnieks]].
* 1998.04.23. Aleksejs Arbuzovs “Vecmodīgā komēdija”. Rež. [[Māris Andersons]].
* 1998.05.15. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes “[[Mērnieku laiki]]”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1998.05.29. [[Vizma Belševica]] “Tās dullās Paulīnes dēļ”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1998.08.20. Francs Ksavers Kreics “Brauciens pēc laimes”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1998.10.03. [[Henriks Ibsens]] “Jūns Gabriels Borkmanis”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1998.10.30. [[Augusts Kicbergs]] “Vilkate”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1998.12.19. Antonio Gala “Ak, laimīgās, zeltītās dieniņas...”. Rež. [[Felikss Deičs]].

=== 1999. gadā ===
* 1999.01.22. Ākošs Kērtess “Atraitnes”. Rež. Jānis Joma.
* 1999.03.05. Atols Fugards “Stundu pēc pusnakts”. Rež. [[Ivars Lūsis]].
* 1999.03.19. [[Ļevs Tolstojs]] “Dzīvais mironis”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1999.08.13. “Pelnrušķīte”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1999.09.24. [[Žaks Prevērs]], Igors Pavlovs “Paradīzes bērni”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1999.10.15. [[Henriks Ibsens]] “Spoki”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1999.12.17. Egīls Šņore “Savējie sapratīs”. Rež. [[Māra Ķimele]].

=== 2000. gadā ===
* 2000.01.21. [[Maksims Gorkijs]] “Vasaras ļaudis” (“Vasarnieki”). Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2000.02.25. [[Ādolfs Alunāns]] “Draudzes bazārs”. Rež. Pēteris Sūcis.
* 2000.05.06. Žans Puarē “Tikumības komēdija”. Rež. [[Ivars Lūsis]].
* 2000.05.12. Pamela Lindona Treversa “Mērija Popinsa”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2000.09.29. Jans Tette “Krustojums ar galveno ceļu”. Rež. Andres Noormets
* 2000.10.13. Edvards Olbijs “Amerikāņu sapnis”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2000.10.17. Mihails Barteņevs “Zaķa mīlestība”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2000.12.15. Nadežda Ptuškina “Ziemassvētku sapņi”. Rež. [[Varis Brasla]].

=== 2001. gadā ===
* 2001.02.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Baltais”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2001.04.11. “Lieldienu lustes Lielmežā”. Rež. [[Agris Māsēns]].
* 2001.05.18. [[Ārijs Geikins]] “Dona Žuana savaldīšana”. Rež. [[Ārijs Geikins]].
* 2001.08.31. [[Antons Čehovs]] “Kaija”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2001.10.12. [[Anšlavs Eglītis]] “Kazanovas mētelis”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2001.12.13. “Buratīno”. Rež. [[Agris Māsēns]].
* 2001.12.20. [[Inga Ābele]] “Tumšie brieži”. Rež. [[Māra Ķimele]].

=== 2002. gadā ===
* 2002.03.09. Broņislavs Nušičs “Ministrienes kundze”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2002.03.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Potivāra nams”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2002.04.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Pazudušais dēls”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2002.06.10. [[Fjodors Dostojevskis]] “Spēlmanis”. Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 2002.06.29. [[Tenesijs Viljamss]] “Vasara un dūmi”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2002.09.27. Rūta Mežavilka “Stiprs ziemeļrietumu vējš”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2002.11.08. Robērs Tomā “Lamatas”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2002.12.06. Hermanis Paukšs “Godīgā meitene”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2002.12.17. Kārlis Brikners &quot;Sarkangalvīte&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].

=== 2003. gadā ===
* 2003.01.22. [[Antons Čehovs]] “Tēvocis Vaņa”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2003.02.21. [[Evita Sniedze]] “Smilšu kaste”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2003.03.27. Nils Saimons “Basām kājām pa parku”. Rež. Imants Jaunzems.
* 2003.04.11. [[Lelde Stumbre]] “Letiņi”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2003.10.19. Aleksandrs Vampilovs “Pīļu medības”. Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 2003.11.01. [[Jāns Kross]] “Ķeizara trakais”. Rež. [[Gatis Gāga]].
* 2003.11.13. [[Evita Sniedze]] &quot;Tie paši oši&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2003.12.11. [[Anna Brigadere]] &quot;[[Maija un Paija]]&quot;. Rež. [[Ivars Lūsis]].

=== 2004. gadā ===
* 2004.01.23. [[Henriks Ibsens]] “Jūras meita”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2004.02.29. [[Ādolfs Alunāns]] “Sādžas dakteris”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2004.03.26. [[Pīters Šefers]] “Letisa un mīlašķis”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 2004.04.27. [[Rainis]] &quot;Krauklītis&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2004.06.21. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2004.10.15. [[Bertolts Brehts]] &quot;Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati&quot;. Rež. Agris Krūmiņš.
* 2004.11.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Aizbirušais avots&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].

=== 2005. gadā ===
* 2005.01.11. [[Enida Blaitona]] &quot;Pauks un Šmauks&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2005.01.28. Rodnijs Eklends &quot;Dzīve trijatā&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2005.02.11. Herberts Bergers &quot;Vēl viens Džeksons&quot;. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 2005.03.18. [[Henriks Ibsens]] &quot;Heda Gablere&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2005.04.17. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] &quot;Ku-kū&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2005.09.09. Nils Saimons &quot;Dīvainais pāris&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2005.09.23. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Vindzorieši&quot; (&quot;Jautrās vindzorieties&quot;). Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2005.11.03. [[Marks Tvens]] &quot;Toms Sojers&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2005.12.01. [[Mārtins Makdona]] &quot;Spilvencilvēks&quot;. Rež. [[Jānis Vingris]].

=== 2006. gadā ===
* 2006.02.10. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Bez vainas vainīgie&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2006.03.10. [[Fjodors Dostojevskis]] &quot;Idiots&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2006.04.12. [[Ērihs Marija Remarks]] &quot;[[Trīs draugi]]&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2006.05.19. Šeila Dileinija &quot;Medus garša&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2006.05.28. [[Antons Čehovs]] &quot;Ķiršu dārzs&quot;. Rež. Franks Hoiels.
* 2006.09.29. Karlo Goldoni &quot;Mirandolīna&quot; (&quot;Viesnīcniece&quot;). Rež. [[Varis Brasla]].
* 2006.10.27. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Karalis Līrs]]&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2006.12.14. [[Andruss Kivirehks]] &quot;Igauņu bēres&quot;. Rež. Andress Lepiks.

=== 2007. gadā ===
* 2007.01.19. [[Antons Čehovs]] &quot;[[Trīs māsas]]. Versija&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2007.02.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Nāves ēnā&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2007.03.16. Nikolajs Nosovs &quot;Nezinīša piedzīvojumi&quot;. Rež. Zane Kreicberga.
* 2007.04.07. Ivans Viripajevs &quot;Valentīndiena&quot;. Rež. Ilze Rudzīte.
* 2007.04.20. [[Hella Vuolijoki]] &quot;Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2007.05.15. Juris Helds &quot;Nomales bildītes&quot;. Rež. [[Aigars Vilims]].
* 2007.09.07. [[Vilis Plūdons]] &quot;Eža kažociņš&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2007.09.21. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] &quot;Bankrots&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2007.09.27. [[Boriss Viāns|Boriss Vians]] &quot;[[Dienu putas]]&quot;. Rež. Florians fon Hoermans.
* 2007.11.01. [[Inese Zandere]] &quot;Ineses tantes mīklainie panti&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].

=== 2008. gadā ===
* 2008.01.27. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Hamlets]]&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2008.03.07. Benjamins Leberts &quot;Crazy&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2008.04.04. Aleksandrs Ostrovskis &quot;Mežs&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2008.05.17. [[Alvis Lapiņš]] &quot;Atvari&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2008.09.11. Vasilijs Sigarevs &quot;Fantomsāpes&quot;. Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2008.08.14. [[Evita Sniedze]] &quot;Līdz pavasarim&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2008.09.27. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē &quot;Kas patīk dāmām&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2008.10.15. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Indrāni&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2008.12.07. [[Ingmars Bergmans]] &quot;Marionetes&quot;. Rež. [[Viesturs Meikšāns]].

=== 2009. gadā ===
* 2009.01.16. [[Gunars Janovskis]] &quot;Gredzens uz tilta&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2009.02.13. [[Antons Čehovs]] &quot;Ķiršu dārzs&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2009.04.30. [[Viljams Šekspīrs]] “Divpadsmitā nakts”. Rež. Andress Lepiks.
* 2009.05.14. [[Mārtiņš Zīverts]] “Klauns Fiasko”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2009.06.09. [[Harolds Pinters]] “Mājās pārnākušie”. Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]].
* 2009.06.20. [[Lauris Gundars]] “Latviešu laiks”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2009.09.11. Otari Bagaturija “Karalis Līrs nabagmājā”. Rež. Otari Bagaturija.
* 2009.10.16. [[Rainis]] “[[Zelta zirgs]]”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2009.11.20. [[Agata Kristi]] “Peļu slazds”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2008.12.10. [[Ērihs Kestners]] “Emīls un Berlīnes zēni”. Rež. [[Varis Brasla]].

=== 2010. gadā ===
* 2010.02.05. “Vīns un nezāles” (pēc kinofilmas “[[Amerikāņu skaistums]]” motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2010.03.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] “No saldenās pudeles”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2010.04.30. [[Alvis Lapiņš]] “Eldorado”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2010.05.20. [[Frīdrihs Šillers]] “Marija Stjuarte”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2010.06.06. [[Edvarts Virza]] “Plūdi un saulgrieži Straumēnu skaņās”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2010.09.10. [[Jānis Lūsēns]] “Agrā rūsa” (sadarbībā ar apvienību Ars Nova). Rež. [[Juris Jonelis]].
* 2010.10.29. Brendons Tomass “Krustmāte no Brazīlijas”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2010.11.24. [[Henriks Ibsens]] “Dr. Stokmanis” (“Tautas ienaidnieks”). Rež. [[Felikss Deičs]].

=== 2011. gadā ===
* 2011.01.22. “Krāsainās pasakas” (pēc [[Imants Ziedonis|Imanta Ziedoņa]] pasaku motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2011.03.08. [[Evita Sniedze]] “Mākoņains, iespējams skaidrosies”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2011.03.31. “KIN DZA DZA” (pēc Rezo Gabriadzes un [[Georgijs Danelija|Georgija Danelijas]] scenārija motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2011.04.30. Vadims Ļevanovs “Gribu, bet baidos” (“Gorkija vārdā nosauktais Kultūras parks”). Rež. [[Anita Sproģe]].
* 2011.05.14. “Baltā kamielēna sapnītis” (pēc mongoļu tautas pasaku motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2011.05.29. Īvs Žamiaks “Acālija”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2011.10.14. [[Tenesijs Viljamss]] “Orfejs pazemē”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2011.10.21. [[Lauris Gundars]] “Trio”. Rež. [[Lauris Gundars]].

=== 2012. gadā ===
* 2012.01.07. [[Anšlavs Eglītis]] “Bezkaunīgie veči”. Rež. [[Reinis Suhanovs]], [[Jānis Znotiņš]].
* 2012.01.13. [[Lauris Gundars]] “Advents Silmačos”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2012.04.03. [[Jaroslavs Hašeks]] “[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks]]”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2012.05.02. “Egoisti” (pēc [[Maksims Gorkijs|Maksima Gorkija]] lugas “Sīkpilsoņi” motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2012.05.26. [[Augusts Strindbergs]] “Jūlijas jaunkundze”. Rež. [[Vladislavs Nastavševs]].
* 2012.06.20. [[Aleksandrs Ostrovskis]] “[[Līgava bez pūra]]”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2012.09.18. [[Mihails Bulgakovs]] “Zojkina kvartira/Zojas dzīvoklis”. Rež. [[Indra Roga]].
* 2012.10.25. [[Antons Čehovs]] “Mežainis”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2012.11.15. Aleksandrs Mardaņs “Mātes un meitas”. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2012.12.01. [[Alvis Lapiņš]] “Klaidoņa lūgšana”. Rež. [[Varis Brasla]].

=== 2013. gadā ===
* 2013.01.10. Kenets Greiems “Vējš vītolos”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2013.02.07. [[Rūdolfs Blaumanis]] “[[Raudupiete]]”. Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2013.02.28. Patriks Hamiltons “Virve”. Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2013.03.21. [[Rainis]], [[Mārtiņš Brauns]] “Daugava”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2013.04.27. [[Viljams Šekspīrs]] “[[Makbets]]”. Rež. [[Vladislavs Nastavševs]].
* 2013.06.13. Roberto Kavozi “Aprēķina laulības”. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2013.08.14. Leonards Geršs “Taureņi ir brīvi”. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2013.09.22. [[Boriss Pasternaks]] “Doktors Živago”. Rež. [[Indra Roga]].
* 2013.10.18. [[Maksims Gorkijs]] “Dzimta” (“Vasa Žeļeznova”). Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2013.10.25. [[Regnārs Vaivars]], [[Rihards Jakovels]] “Bask@bols.lv”. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2013.12.08. [[Ērihs Marija Remarks]] “Triumfa arka”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2013.12.15. Pērs Ulovs Enkvists “Lūša stundā”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].

=== 2014. gadā ===
* 2014.01.16. [[Tenesijs Viljamss]] “Stikla zvērnīca”. Rež. [[Dmitrijs Petrenko]].
* 2014.02.07. Rolāns Topors “Ziema zem galda”. Rež. [[Ģirts Ēcis]].
* 2014.03.06. Ģula Urbans “Visām pelēm garšo siers”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2014.04.13. [[Maikls Freins]] “Klusumu! Notiek izrāde!”. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2014.05.18. Aleksandrs Vampilovs “Provinces anekdotes”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2014.06.05. Džons Logans “Sarkans”. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2014.06.17. [[Harolds Pinters]] “Siltumnīca”. Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2014.09.20. [[Lauris Gundars]] “Vienādas asinis”. Rež. [[Mārtiņš Vilkārsis]].
* 2014.10.08. Džons Marells “Saules pelni”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2014.10.26. [[Viljams Šekspīrs]] “[[Romeo un Džuljeta]]”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2014.11.21. Mariuss fon Maienburgs “Apjukums”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2014.12.19. [[Lauris Gundars]] “Balle būs”. Rež. [[Reinis Suhanovs]].

=== 2015. gadā ===
* 2015.01.23. [[Augusts Strindbergs]] “Nāves deja”. Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2015.03.01. [[Lauris Gundars]] “Lattia”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2015.03.19. [[Ēriks Vilsons]] “Debesis ir mums”. Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2015.04.26. [[Anna Brigadere]] “Maija un Paija”. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2015.05.30. Rezo Gabriadze “Sudraba gaisma”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2015.08.01. “Eņģeļa kreisais spārns” (pēc Ž. Lorensas romāna “Garie gadi” un V. Delmāras kinoscenārija “Dodiet ceļu rītdienai” motīviem). Rež. [[Inese Mičule]].
* 2015.09.11. “Bērns vārdā Rainis”. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2015.10.02. [[Mihails Bulgakovs]] “[[Meistars un Margarita]]”. Rež. [[Indra Roga]].
* 2015.10.15. [[Aspazija]] “Sarkanās puķes”. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2015.10.30. Aivons Menčels “Rudenīgais blūzs”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2015.12.01. [[Rainis]] “Vētras sēja”. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2015.12.17. [[Gunārs Priede]] “Smaržo sēnes”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].

=== 2016. gadā ===
* 2016.01.22. [[Maksims Gorkijs]] &quot;Zikovi&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2016.02.19. Harijs Gulbis &quot;Medību pils&quot;. Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2016.03.24. [[Aspazija]] &quot;Vaidelote&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2016.04.15. [[Henriks Ibsens]] &quot;Celtnieks Sūlness&quot;. Rež. [[Dāvis Auškāps]].
* 2016.05.21. &quot;Razpļujeva sapņi&quot; (pēc Aleksandra Suhovo-Kobiļina lugu &quot;Tarelkina nāve&quot; un &quot;Krečinska kāzas&quot; motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2016.05.21. &quot;Kāpēc es nogalināju sievu&quot; (pēc [[Ļevs Tolstojs|Ļeva Tolstoja]] stāsta &quot;Kreicera sonāte&quot; motīviem). Rež. [[Krišjānis Salmiņš]].
* 2016.09.30. Aleksandrs Ostrovskis &quot;Muiža kaņepēs&quot; (pēc lugas &quot;Mežs&quot; motīviem). Rež. [[Indra Roga]].
* 2016.12.02. &quot;Emmijas laime&quot; (pēc Rainera Vernera Fasbindera &quot;Bailes saēd dvēseli&quot; scenārija motīviem). Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2016.12.15. [[Šarlote Brontē]] &quot;[[Džeina Eira]]&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].

=== 2017. gadā ===
* 2017.01.12. [[Žils Verns]] &quot;80 dienās apkārt zemeslodei&quot;. Rež. [[Viesturs Roziņš]].
* 2017.02.10. [[Augusts Strindbergs]] &quot;Pelikāns&quot;. Rež. [[Inese Pudža]].
* 2017.02.24. [[Voldemārs Zālītis|Valdis]] &quot;Staburaga bērni&quot;. Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2017.03.03. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2017.04.13. [[Alvis Lapiņš]] &quot;Nepabeigtās kāzas&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2017.05.12. Ivans Viripajevs &quot;Klusa nakts, dzēra nakts&quot; (&quot;Apskurbušie&quot;). Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2017.05.26. [[Albērs Kamī]] &quot;Pārpratums&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2017.08.18. Elīna Cērpa &quot;Lūcis&quot;. Rež. Elīna Cērpa.
* 2017.09.22. [[Aleksandrs Puškins]] &quot;Mazās traģēdijas&quot;. Rež. [[Sergejs Ščipicins]].
* 2017.10.20. Žans Anuijs &quot;Eiridīke&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2017.11.17. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Kaķis uz nokaitēta skārda jumta&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].

=== 2018. gadā ===
* 2018.01.12. [[Sanita Reinsone]] &quot;Meža meitas&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2018.01.26. Edvards Radzinskis &quot;104 lappuses par mīlestību&quot;. Rež. [[Georgijs Surkovs]].
* 2018.02.23. [[Rūdolfs Blaumanis]], Justīne Kļava &quot;Vidzemnieki&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2018.03.09. [[Semjuels Bekets]] &quot;Laimīgās dienas&quot;. Rež. [[Inese Pudža]].
* 2018.04.07. [[Pavels Kohouts|Pāvels Kohouts]] &quot;Mīlestības testaments&quot; (&quot;Eross&quot;). Rež. [[Varis Brasla]].
* 2018.05.12. [[Juliušs Slovackis]] &quot;Baladīna&quot;. Rež. [[Viesturs Kairišs]].
* 2018.05.25. [[Anna Brigadere]] &quot;Dievs. Daba. Darbs&quot;. Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2018.06.15. Deivids Berijs &quot;Augusta vaļi&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2018.09.27. [[Rejs Bredberijs]] &quot;Fantočini noslēpums&quot;. Rež. [[Jekaterina Polovceva]].
* 2018.10.12. Deivids Aivss &quot;Venēra kažokādā&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2018.11.09. Jurijs Trifonovs &quot;Apmaiņa&quot;. Rež. [[Jegors Peregudovs]].
* 2018.11.30. &quot;Nekas&quot; (pēc Jannes Telleres gāmatas &quot;Nekas&quot; motīviem). Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2018.12.20. [[Džordžs Bernards Šovs]] &quot;Pigmalions&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].

=== 2019. gadā ===
* 2019.02.15. [[Ēriks Emanuēls Šmits]] &quot;Voloņas nakts&quot;. Rež. [[Rolands Atkočūns]].
* 2019.04.12. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Hamlets]]&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2019.05.11. Anna Zvaigzne &quot;Stubenhocker: Velta Kalniņa istabā&quot;. Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 2019.05.24. &quot;Mārtins Īdens&quot; (pēc [[Džeks Londons|Džeka Londona]] romāna motīviem). Rež. [[Klāvs Mellis]].
* 2019.09.07. &quot;Viktorija&quot; (pēc [[Knuts Hamsuns|Knuta Hamsuna]] stāsta motīviem). Rež. [[Indra Roga]], [[Mihails Gruzdovs]].
* 2019.09.20. &quot;731. solis&quot; (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] romāna &quot;Noziegums un sods&quot; motīviem). Rež. [[Indra Roga]], [[Mihails Gruzdovs]].
* 2019.09.26. [[Inese Zandere]] &quot;Smieklu sasaukšanās&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2019.10.18. Īvs Žamiaks &quot;Uz Akapulko, kundze!&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2019.11.29. [[Ernests Hemingvejs]] &quot;Ardievas ieročiem&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].

=== 2020. gadā ===
* 2020.01.11. [[Henriks Ibsens]] &quot;Alvinga kundze&quot; (&quot;Spoki&quot;). Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2020.02.06. &quot;Cilvēkam vajag suni&quot; (pēc [[Regīna Ezera|Regīnas Ezeras]] stāstu motīviem). Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2020.03.05. &quot;Slinkums&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2020.05.29. Dankans Makmillans &quot;Visas labās lietas&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2020.07.31. &quot;Paliec sveiks, draugs…&quot; (pēc franču filmas &quot;La Femme de mon pote&quot; motīviem). Rež. [[Krišjānis Salmiņš]].
* 2020.08.05. &quot;Tilti&quot; (pēc Roberta Džeimsa Vollera romāna &quot;Medisonas apgabala tilti&quot;). Rež. [[Georgijs Surkovs]].
* 2020.09.18. Stīvens Karams &quot;Ģimene&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2020.10.02. [[Gunārs Priede]] &quot;Jaunākā brāļa vasara&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2020.10.09. Mārtins Makdona &quot;Inišmoras leitnants&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].

=== 2021. gadā ===
* 2021.06.15. Treisijs Letss &quot;Osedžas zeme&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2021.06.19. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Ilgu tramvajs&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2021.06.20. &quot;Latvijas lepnums. Un aizspriedumi&quot;. Rež. [[Reinis Boters]].
* 2021.06.27. [[Māra Zālīte]] &quot;Dzīvais ūdens&quot;. Rež. [[Ilze Bloka]].
* 2021.07.02. [[Lelde Stumbre]] &quot;Nākošpavasar&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2021.07.03. Deivids Lindsijs-Ebērs &quot;Labie cilvēki&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2021.09.20. [[Bertolts Brehts]] &quot;Lepnās kāzas&quot;. Rež. [[Indra Roga]], [[Mihails Gruzdovs]].
* 2021.12.05. [[Artūrs Dīcis]] &quot;Meklētāji&quot;. Rež. [[Indra Roga]].

=== 2022. gadā ===
* 2022.01.07. Kērena Klimovska &quot;Mans tēvs - Pīters Pens&quot;. Rež. [[Henrijs Arājs]].
* 2022.01.24. Alvis Lapiņš &quot;Es neesmu klaviernieks&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2022.02.12. Antonio Buero Valjeho &quot;Liesmojošā tumsa&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2022.02.19. Edvards Olbijs &quot;Kam bail no Virdžīnijas Vulfas?&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2022.03.15. Ance Muižniece &quot;Mēs, roks, sekss un PSRS&quot;. Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2022.04.12. [[Andris Kalnozols]] &quot;Kalendārs mani sauc&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2022.04.28. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Vēlā mīla&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2022.05.07. Deivids Mamets &quot;Amerikāņu bizons&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2022.09.16. Justīne Kļava &quot;Nelabie. Pēc Dostojevska&quot; (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] romāna &quot;Velni&quot;). Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2022.10.06. [[Rasa Bugavičute-Pēce]] &quot;Rinda&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2022.11.04. [[Linda Rudene]] &quot;SIA Ģimenes romāns&quot; (pēc [[Verners Hercogs|Vernera Hercoga]] filmas motīviem). Rež. [[Toms Treinis]].
* 2022.12.04. Petri Tamminens &quot;Kā sagaidīt citplanētieti&quot;. Radošā komanda Ilze Bloka, Linda Rudene, Katrīna Ieva, Niks Cipruss, Arvis Kantiševs, Linda Mīļā.
* 2022.12.21. &quot;Koens. Atāls. Kurtuve&quot;. Rež. [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]].

=== 2023. gadā ===
* 2023.01.20. Juns Fose &quot;Vārds&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2023.02.25. [[Jūdžīns O'Nīls]] &quot;Sēras piestāv Elektrai&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2023.04.06. Dons Nigro &quot;Paolo un Frančeska&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2023.04.28. Regnārs Vaivars &quot;Burbulis&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2023.06.14. [[Henriks Ibsens]] &quot;Kad mēs mostamies&quot; (&quot;Kad mēs, mirušie, mostamies&quot;). Rež. [[Toms Treinis]].
* 2023.08.03. &quot;Es arī te, kas man ir jādara&quot;. Rež. [[Endīne Bērziņa]].
* 2023.08.04. Kersti Heinlo &quot;Manas domas grib ar mani parunāt&quot;. Rež. Kersti Heinloo.
* 2023.10.05. [[Rainis]] &quot;[[Jāzeps un viņa brāļi]]&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2023.10.27. Pēc [[Vilis Plūdons|Viļa Plūdoņa]] &quot;Atraitnes dēls&quot;. Rež. [[Viesturs Roziņš]].
* 2023.11.30. &quot;One hundred&quot;. Rad. kom. [[Aigars Apinis (aktieris)|Aigars Apinis]], [[Ilze Vītoliņa]], Oskars Pauliņš, Emīls Zilberts, Dāvis Burmeisters.

=== 2024. gadā ===
* 2024.01.05. [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]] &quot;Daliņš&quot; (par soļotāju [[Jānis Daliņš|Jāni Daliņu]]). Rež. [[Toms Treinis]].
* 2024.02.02. Justīne Kļava &quot;Konsuela Sent-Ekziperī&quot;. Rež. Henrijs Arājs.
* 2024.03.14. &quot;Valmieras puikas&quot; (pēc [[Pāvils Rozītis|Pāvila Rozīša]] romāna motīviem). Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2024.04.25. Pēc [[Vizma Belševica|Vizmas Belševicas]] stāstu motīviem &quot;Tu saki?&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2024.05.22. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2024.09.10. [[Krista Burāne]] &quot;Izdzīvošanas piezīmes&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2024.10.04. Otts Kilusks &quot;Cosmopolitan&quot;. Rež. Andress Noormets.
* 2024.10.25. Patriks Mārbers &quot;Tuvāk&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2024.11.15. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Romeo un Džuljeta]]&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2024.12.15. [[Gunārs Priede]] &quot;Zilā&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].

=== 2025. gadā ===
* 2025.01.24. [[Anna Brigadere]] &quot;Sprīdītis&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2025.03.14. [[Gunārs Priede]] &quot;Četri balti krekli&quot; (&quot;Trīspadsmitā&quot;). Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2025.04.11. Pēc [[Tomass Manns|Tomasa Manna]] &quot;Burvju kalns&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2025.04.30. [[Harolds Pinters]] &quot;Nodevība&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2025.05.30. Pēc Miko Rimminena &quot;Diena projām palēja&quot;. Rež. [[Aigars Apinis (aktieris)|Aigars Apinis]].
* 2025.06.06. [[Federiko Garsija Lorka]] &quot;Dona Perlimplina mīlestība&quot;. Rež. [[Linda Kalniņa]].
* 2025.08.29. [[Mārtins Makdona]] &quot;Inišmoras leitnants&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2025.10.02. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ļaunais gars&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2025.10.31. &quot;Telma un Luīze&quot; (pēc filmas &quot;[[Telma un Luīze]]&quot; motīviem). Rež. [[Juris Rijnieks]].
* 2025.12.05. &quot;Vai tu atceries, kā piedzima tava vecmāmiņa?&quot;. [[Ieva Puķe|Ievas Puķes]] autordarbs.
* 2025.12.12. [[Eiripīds]] &quot;Mēdeja&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].

=== 2026. gadā ===
* 2026.01.18. Pēc [[Ērihs Kestners|Ēriha Kestnera]] romāna motīviem &quot;Mazais cilvēks&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2026.01.30. Pēc Justa Terteļa lugas motīviem &quot;Sākums&quot;. Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2026.02.20. [[Artūrs Dīcis]] &quot;Egomaniaki&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2026.03.20. [[Ance Muižniece]] &quot;Tu būsi mana!&quot;. Rež. [[Jānis Znotiņš]].

[[Kategorija:Valmieras Drāmas teātris|Izrādes]]</text>
      <sha1>0gj56y0u0fwoougajippi308votb0b8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450537</id>
      <parentid>4450524</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T22:47:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* 2004. gadā */</comment>
      <origin>4450537</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="73908" sha1="5i1wkdymz2kcj2cxr8xhh3615x8v3zv" xml:space="preserve">Sarakstā hronoloģiski apkopotas [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātrī]] iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem.

== Valmieras Dramatiskais teātris (1923—1930) ==

=== 1923. gadā ===
* 1923.11.25. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Kas tie tādi, kas dziedāja&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1923.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ļaunais gars&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.

=== 1924. gadā ===
* 1924. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Mīla un viltus&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924. [[Jānis Akuraters]] &quot;Tautas darbinieki&quot;.
* 1924. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Trīnes grēki&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1924. [[Anna Brigadere]] &quot;Sievu kari ar Belcebulu&quot;.
* 1924.01.08. Artūrs Jerviluoms &quot;Ziemeļnieki&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.01.20. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] &quot;Zvēru dīdītājs&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.02. [[Anna Brigadere]] &quot;Sprīdītis&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.02.09. [[Moljērs]] &quot;Skapēna nedarbi&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.02.24. Aleksandrs Bisons &quot;Nezināmā&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.03.02. [[Jānis Akuraters]] &quot;Lāča bērni&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.03.08. D-D &quot;Vecmāmiņa&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.03.09. Karlo Goldoni &quot;Viesnīcniece&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.04.06. [[Anna Brigadere]] &quot;Hetēras mantojums&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.05.03. Maksis Halbe &quot;Straume&quot;. Rež. Gustavs Amols.
* 1924.05.18. Edvards Vulfs &quot;Sensācija&quot;. Rež. Jānis Einbergs.
* 1924.08.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Indrāni&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1924.09.21. Emīls Rozenovs &quot;Pakrēšļa ļaudis&quot;. Rež. Ludvigs Laus.
* 1924.10.05. Edvards Vulfs &quot;Svētki Skangalē&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1924.10.09. O. Švarcs &quot;Sportisti&quot;. Rež. Ludvigs Laus.
* 1924.10.12. Emīls Verharns &quot;Filips II&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1924.10.26. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Laupītāji&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1924.11. [[Andrejs Upīts]] &quot;Peldētāja Zuzanna&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1924.11.23. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Prāta cilvēki&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1924.12.14. [[Aspazija]] &quot;Sidraba šķidrauts&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1924.12.31. [[Rainis]] &quot;[[Zelta zirgs]]&quot;. Rež. Augusts Kokalis.

=== 1925. gadā ===
* 1925.02. [[Augusts Saulietis]] &quot;Sirdskaite&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1925.02.01. [[Rainis]] &quot;Indulis un Ārija&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1925.02.26. Luidži Kamoleti &quot;Aiz klostera mūriem&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1925.03.01. [[Gerharts Hauptmanis]] &quot;Nogrimušais zvans&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1925.03.15. [[Aspazija]] &quot;Ragana&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1925.03.22. Viencēlieni: [[Andrejs Upīts]] &quot;Privātīpašums&quot;, Edvards Vulfs &quot;Sasistais spogulis&quot;.
* 1925.04. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Mūsu senči&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.04.14. Pjērs de Bomaršē &quot;Figaro kāzas jeb Trakā diena&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1925.05.01. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Seklā, pelēkā ikdiena&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1925.05.03. Ludvigs Fulda &quot;Vulkāns&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1925.08.09. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Seši mazi bundzenieki&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.09.06. Voldemārs Zonbergs &quot;Krusts un pērkons&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.09.20. [[Henriks Ibsens]] &quot;Ziemeļu varoņi&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.10.04. Tristans Bernārs &quot;Divas pīles&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.10.18. Ludvigs Holbergs &quot;[[Žūpu Bērtulis]]&quot;.
* 1925.10.29. Margareta Maijo &quot;Luteklīši&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.11.01. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Vilhelms Tells&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.12. Viktors Riškovs &quot;Čūskulēns&quot;.
* 1925.11.06. Anrī Bernšteins &quot;Zaglis&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.12.13. [[Rainis]] &quot;Krauklītis&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.12.17. [[Romēns Rolāns]] &quot;Mīlas un nāves spēle&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.12.25. Jaroslavs Kvapila &quot;Karalis, ubags un princese&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.12.26. Moriss Ordons, Brandons Tomass &quot;Čarļa krustmāte&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.12.31. Viencēlieni: &quot;Hipnozes briesmās&quot;, V. Biļibins &quot;Dārgais skūpsts&quot;.

=== 1926. gadā ===
* 1926.01.07. [[Augusts Strindbergs]] &quot;Tēvs&quot;.
* 1926.01.31. Sidnejs Gariks &quot;Atzīšanās&quot;.
* 1926.02.07. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] &quot;Jo pliks, jo traks&quot;.
* 1926.02.20. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Diplomāti&quot;.
* 1926.03.14. [[Johans Volfgangs Gēte]] &quot;Fausts&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1926.04.04. Edvards Vulfs &quot;Meli&quot;.
* 1926.04.05. E. Rejs &quot;Skaistas sievietes&quot;.
* 1926.04.18. Roberts Valters &quot;Tornī&quot;.
* 1926.04.24. Ferencs Molnārs &quot;Velns&quot;.
* 1926.05.09. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] &quot;Kamēliju dāma&quot;.
* 1926.05.24. [[Aspazija]] &quot;Vaidelote&quot;.
* 1926.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;No saldenās pudeles&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1926.09.19. [[Aspazija]] &quot;Boass un Rute&quot;.
* 1926.10.24. [[Aleksejs Tolstojs (1883 – 1945)|Aleksejs Tolstojs]], Pāvels Ščogoļevs &quot;Carienes sazvērestība&quot;.
* 1926.10.31. Menherts Lengjels &quot;Nakts serenāde&quot;.
* 1926.12. Viencēlieni: Jānis Jēps-Baldzēns &quot;Brāļu sieva&quot;, Jurijs Jurjins &quot;Varonis aiz pārpratums&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1926.12.12. Lindulis &quot;Gaigalu dzimta&quot;.

=== 1927. gadā ===
* 1927.01. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Spāniešu muša&quot;.
* 1927.01.02. Gabriels Dregeli &quot;Labi pašūta fraka&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1927.01.16. [[Andrejs Upīts]] &quot;Kaijas lidojums&quot;.
* 1927.02. Oskars Lutss &quot;Sasteigtās precības&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1927.03.20. Kārlis Ieviņš &quot;Putras Dauķa precības&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1927.04.22. M. Reimanis &quot;Mīlas diplomāti&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1927.04.24. Armāns Kaijavē, Robērs de Flērs &quot;Iekarotā laime&quot;.
* 1927.11. [[Rainis]] &quot;[[Mīla stiprāka par nāvi]]&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].

=== 1928. gadā ===
* 1928.04. [[Leons Paegle]] &quot;Par un pret&quot;.
* 1928.04.09. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] &quot;Atjautīgā sieviete&quot;. Rež. [[Ernests Feldmanis]].

=== 1929. gadā ===
* 1929.01.06. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Deja ap mīlu&quot;.
* 1929.01.20. [[Augusts Deglavs]] &quot;Vecais pilskungs&quot;.
* 1929.02.26. Luidži Kamoleti &quot;Aiz klostera mūriem&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1929.03.17. [[Jānis Akuraters]] &quot;Priecīgais saimnieks&quot;. Rež. Voldemārs Ronis.
* 1929.04.14. Vilhelms Meijers-Fersters &quot;Vecheidelberga&quot;. Rež. Voldemārs Ronis.
* 1929.05.12. [[Andrejs Upīts]] &quot;Apburtais loks&quot;. Rež. Gustavs Žibalts.
* 1929.08.18. Jānis Lejiņš &quot;Nebrauc tik dikti&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1929.09.15. Minna Dišlere &quot;Ozolnieka meita&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1929.09.22. M. Reimanis &quot;Vecpuišu ģimene&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1929.10.06. [[Leonīds Andrejevs]] &quot;Mūsu mūža dienas&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1929.10.27. [[Rainis]] &quot;Ģirts Vilks&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1929.11.03. [[Arturs Šniclers]] &quot;Kāzu rīts&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1929.12. [[Hugo Teodors Krūmiņš]] &quot;Priekšzīmīga saimniecība&quot;.
* 1929.12.12. Engelberts Humperdinks &quot;Ansītis un Grietiņa&quot;.
* 1929.12.26. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Traks numurs&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.

=== 1930. gadā ===
* 1930.02.02. Bajards Veijers &quot;Mērijas Duganes prāva&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1930.03.09. [[Anna Brigadere]] &quot;Kad sievas spēkojas&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1930.04. Jukums Palevičs &quot;Lauztā sirds&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1930.04.21. Ladislavs Fodors &quot;Plika kā baznīcas žurka&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1930.04.22. [[Anna Brigadere]] &quot;Sprīdītis&quot;.

== Ziemeļlatvijas teātris (1930—1944) ==

=== 1930. gadā ===
* 1930.10.05. [[Aspazija]] &quot;Torņa cēlājs&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1930.10.26. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Pie Sloku ezera&quot; (&quot;Atpūta &quot;Paradīzē&quot;&quot;). Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1930.11.23. L. Ganhofers, Marko Brosiners &quot;Čigāniete Zanda&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1930.12.26. Gustavs Mozers &quot;Mūža rente&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1930.12.31. [[Hugo Teodors Krūmiņš]] &quot;Sāncenši&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.

=== 1931. gadā ===
* 1931.01.06. [[Vilhelms Bušs]] &quot;Makss un Morics&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1931.02.22. [[Jūdžīns O'Nīls]] &quot;Anna Kristi&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1931.03.20. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro &quot;Madame Sans-Gene&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1931.04.06. Pauls Aldre &quot;Līdumnieki&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1931.08.30. [[Elīna Zālīte]] &quot;Maldu Mildas sapņojums&quot;.
* 1931.09.12. Jānis Lejiņš &quot;Traki sirsnīgi&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1931.12.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1931.12.26. Milda Priedulāja &quot;Veco dzirnavu noslēpums&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1931.12.31. Pēteris Brikmanis &quot;Laimes vērpēja&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.

=== 1932. gadā ===
* 1932.01.24. Minna Dišlere &quot;Studentes vasara&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1932.02.14. Arnolds Ridlejs &quot;Spoku vilciens&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1932.02.28. Moriss Rostāns &quot;Cilvēks, kuru es nonāvēju&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1932.03.28. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Taupības kurators&quot;.
* 1932.08.15. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Visi mani radi raud&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1932.10.01. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Pieklīdušais kaķēns&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1932.10.23. Ludvigs Fulda &quot;Vīrietis, kuru jāprec&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1932.11.05. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Divpadsmitā nakts&quot;. Rež. Gustavs Amols.
* 1932.11.27. [[Henriks Ibsens]] &quot;Tautas naidnieks&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1932.12.16. Jānis Lejiņš &quot;Bij’ man vienas rozes dēļ&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1932.12.26. E. Lesters &quot;Mīla un gods&quot;. Rež. Pēteris Treicis.
* 1932.12.27. N. Sobolščikovs-Samarins &quot;Runcis zābakos&quot;.
* 1932.12.31. E. Adeniss &quot;Tauera&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.

=== 1933. gadā ===
* 1933.01.08. Robērs de Flērs, Armāns Kaijavē &quot;Zelta rudens&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.02.09. [[Rainis]] &quot;Jāzeps un viņa brāļi&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.04.02. [[Kārlis Rabācs]] &quot;Ādama ābols&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.04.17. Aleksandrs Ostrovskis, Nikolajs Solovjovs &quot;Neuzticīgo sievu skola&quot; (&quot;Belugina precības&quot;). Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.06.02. Frederiks Dalgrēns &quot;Vermlandieši&quot;. Rež. Gustavs Amols.
* 1933.06.11. [[Jānis Akuraters]] &quot;Viesturs&quot;. Rež. Pēteris Treicis.
* 1933.09.23. [[Anna Brigadere]] &quot;Karaliene Jāna&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.10.08. [[Jēkabs Janševskis]] &quot;Dzimtene&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.10.20. Augusts Laiviņš &quot;Kauguru dumpis&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.11.26. [[Džeroms K. Džeroms]] &quot;Šīs dienas leģenda&quot; (&quot;Aizmirstais draugs&quot;). Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.12.26. Esmonds &quot;Sieviete drēbēs&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.12.27. Kārlis Brikners &quot;Ērkšķrozīte&quot;. Rež. Jānis Einbergs.
* 1933.12.27. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Zelta zeme&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.

=== 1934. gadā ===
* 1934.02.08. Zeiboltu Jēkabs &quot;Dullais barons Bunduls&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1934.03. Kārlis Brikners &quot;Sarkangalvīte&quot;. Rež. Jānis Einbergs.
* 1934.03.10. Eduards Vilde &quot;Laimes pūķis&quot;. Rež. Roberts Brīvmanis.
* 1934.03.17. [[Roberts Kroders]] &quot;Pēdējais tilts&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1934.04. Klabunds &quot;X.Y.Z.&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1934.09.02. [[Jēkabs Janševskis]] &quot;Laimes bērns&quot;. Rež. Eižens Kalniņš.
* 1934.10.12. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] &quot;Negudrā Ģertrūde&quot;. Rež. Eižens Kalniņš.
* 1934.12.26. Edvards Knoblauhs &quot;Fauns&quot;.
* 1934.12.27. [[Jānis Akuraters]] &quot;Sidraba birzs&quot;. Rež. Jānis Einbergs.
* 1934.12.27. [[Vilis Jānis Lapenieks]] &quot;Karogs aicina&quot;.

=== 1935. gadā ===
* 1935.04.12. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Seši mazi bundzenieki&quot;. Rež. Eižens Kalniņš.
* 1935.09.22. [[Doku Atis]] &quot;Krišus Laksts&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1935.10. Imre Kalmāns &quot;Silva&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1935.10.18. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1935.12.26. Gustavs Rēders &quot;Aladins&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1935.12.26. Aleksandrs Lestjāns, Jene Vašari &quot;Cepelīna zaķis&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1935.12.31. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Mucenieks un muceniece&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

=== 1936. gadā ===
* 1936.01. [[Anna Brigadere]] &quot;Maija un Paija&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1936.04.21. Pauls Ābrahams &quot;Pavasara mīla&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1936.05.15. [[Vilis Lācis]] &quot;Tālais ceļš&quot;.
* 1936.05.15. [[Ernests Brastiņš]] &quot;Latvijas zvaigznes&quot;.
* 1936.09.15. Minna Dišlere &quot;Ozolnieka meita&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1936.09.19. [[Līgotņu Jēkabs]] &quot;Bierantos&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1936.11.18. [[Pāvils Rozītis]] &quot;Valmieras puikas&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1936.12.26. Menherts Lengjels &quot;Nakts serenāde&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

=== 1937. gadā ===
* 1937.02.26. [[Jānis Grots]] &quot;Zelta atslēga&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1937.04.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Trīnes grēki&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1937.05. E. Mārs &quot;Slinkais dēls&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1937. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Tīreļpurvs&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1937. [[Aleksandrs Grīns]] &quot;Nameja gredzens&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1937.09.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ugunī&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1937.10.23. Aime un Ferencs Stjuarti &quot;Meitene Irēne&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1937.11.18. [[Jānis Purapuķe]] &quot;Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1937.12.26. [[Vilis Lācis]] &quot;Jaunā maiņa&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1937.12.31. Edvards Vulfs &quot;Līnis murdā&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1937.12.31. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Bagātā brūte&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

=== 1938. gadā ===
* 1938.02.11. Jānis Sārts &quot;Gredzens&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1938.04.18. Ralfs Benackis &quot;Princese uz trepēm&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1938.05.29. [[Jūlijs Lācis]] &quot;Tēvoča joks&quot;. Rež. Arnolds Stubavs.
* 1938.09.24. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes &quot;[[Mērnieku laiki]]&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1938.10.28. [[Džeroms K. Džeroms]] &quot;Hobsa jaunkundze&quot;. Rež. [[Herberts Zommers]].
* 1938.11.18. [[Aleksandrs Grīns]] &quot;Tēvu zeme&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1938.12.26. [[Elīna Zālīte]] &quot;Mūžīgi vīrišķais&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.

=== 1939. gadā ===
* 1939.03.25. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Mīla un viltus&quot;. Rež. Alfrēds Alksnis.
* 1939.03.25. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Sestdienas vakars&quot;.
* 1939.03.30. [[Anna Brigadere]] &quot;Raudupiete&quot;. Rež. Emīls Mačs.
* 1939.04.10. Pjērs de Bomaršē &quot;Figaro kāzas&quot;. Rež. Žanis Kopštāls.
* 1939.04.27. [[Čārlzs Dikenss]] &quot;Circenītis aizkrāsnē&quot;. Rež. Ģirts Bumbieris.
* 1939.05. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Partizāni&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1939.09.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1939.10.21. Valdemārs Zonbergs &quot;Kurzemes hercogs Jēkabs&quot;. Rež. Alfrēds Alksnis.
* 1939.11.30. [[Elīna Zālīte]] &quot;Rudens rozes&quot;. Rež. Ģirts Bumbieris.
* 1939.12.31. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] &quot;Jo pliks, jo traks&quot;.

=== 1940. gadā ===
* 1940.03.23. Olga Zvirgzdiņa &quot;Uzvara&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1940.04.27. Jānis Lejiņš &quot;Skabarga sirdī&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1940.09.29. [[Rainis]] &quot;Ģirts Vilks&quot;.
* 1940.11.07. [[Andrejs Upīts]] &quot;1905&quot;. Rež. Ģirts Bumbieris.
* 1940.12. Ģirts Salnājs &quot;Gubernatora sekretārs&quot;. Rež. Jānis Einbergs.
* 1940.12.08. A. Rentovičs &quot;Traktoristi&quot;. Rež. Ženija Skalbe-Ozoliņa.

=== 1941. gadā ===
* 1941.02.09. Vasilijs Škvarkins &quot;Vienkāršā meitene&quot;. Rež. Jānis Einbergs.
* 1941.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

=== 1942. gadā ===
* 1942. Kuri-Berijs &quot;Viena vasara&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1942.01.24. Augusts Hinrihss &quot;Kad gailis dzied&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1942.02.28. Alfrēds Karaša &quot;Karogs aicina&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1942.04.18. Francs Lehārs &quot;Grāfs Luksemburgs&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1942.05.24. Konstance Miķelsone &quot;Slinkā sieva&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1942.10.29. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;No saldenās pudeles&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

=== 1943. gadā ===
* 1943.01.02. Augusts Melks &quot;Dienvidvējš&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1943.02.07. [[Gerharts Hauptmanis]] &quot;Nogrimušais zvans&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1943.03.13. Minna Dišlere &quot;Studentes vasara&quot;. Rež. Jānis Einbergs.
* 1943.04.20. Austra Mētere-Ozola &quot;Čiko&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1943.05.09. Kārlis Brikners &quot;Ērkšķrozīte&quot;. Rež. Jānis Einbergs.
* 1943.06.18. [[Elīna Zālīte]] &quot;Bīstamais vecums&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1943.09.25. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Indrāni&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1943.10.23. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Mucenieks un muceniece&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1943.12.17. [[Anna Brigadere]] &quot;Maija un Paija&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1944. gadā ===
* 1944.02.04. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Visi mani radi raud&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1944.03.17. [[Elīna Zālīte]] &quot;Rudens rozes&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1944.05.06. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1944.06.02. Barijs Konnors &quot;Ērikas gudrības grāmata&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

== LPSR Valmieras drāmas teātris (1944—1953) ==

=== 1944. gadā ===
* 1944.11.07. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

=== 1945. gadā ===
* 1945.04.04. [[Andrejs Upīts]] &quot;Peldētāja Zuzanna&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1945.06.21. Aleksandrs Korneičuks &quot;Mistera Pērkinsa misija boļševiku zemē&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1945.07.27. Vladimirs Mass, Mihails Červinskis &quot;Kaut kur Maskavā&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

=== 1946. gadā ===
* 1946. V. Iļjenkovs &quot;Ziedu laukums&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1946.05.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ugunī&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1946.06.28. Aleksandrs Ostrovskis &quot;Belugina precības&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1946.11.23. [[Vilis Lācis]] &quot;Zvejnieka dēls&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

=== 1947. gadā ===
* 1947.02.11. Leonīds Rahmanovs &quot;Nemierīgais vecums&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1947.05.04. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Kā Garpēteros vēsturi taisīja&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1947.06.29. [[Konstantīns Simonovs]] &quot;Divas Amerika&quot; (&quot;Viņu jautājums&quot;). Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1947.11.04. [[Konstantīns Simonovs]] &quot;Zem Prāgas kastaņām&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1947.12.28. Aleksandrs Korneičuks &quot;Platons Krečets&quot;. Rež. Antons Titāns.

=== 1948. gadā ===
* 1948.02.28. [[Leons Paegle]] &quot;Runga, iz maisa!&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1948.05.27. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Māls un porcelāns&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1948.07.06. Aleksejs Arbuzovs &quot;Satikšanās ar jaunību&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1948.09.04. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1948.11.07. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Divpadsmitā nakts&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1948.12.19. Anna Brodele &quot;Skolotājs Straume&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].

=== 1949. gadā ===
* 1949.03.10. Aleksandrs Afinogenovs &quot;Mašeņka&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1949.05.02. Elmārs Grīns &quot;Vējš no dienvidiem&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1949.06.09. Aleksandrs Ostrovskis &quot;Ienesīga vieta&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1949.10.25. Pjotrs Pavļenko &quot;Laime&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1949.12.08. Karlo Goldoni &quot;Divu kungu kalps&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].

=== 1950. gadā ===
* 1950.02.18. Boriss Lavreņovs &quot;Amerikas balss&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1950.04.20. [[Moljērs]] &quot;Ārsts pašam negribot&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1950.04.28. Aleksejs Arbuzovs &quot;Seši mīļi cilvēki&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1950.06.09. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Kramā ir uguns&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1950.11.22. Thai Djan Čuns &quot;Dienvidos no 38. paralēles&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1950.12.13. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] &quot;Glāze ūdens&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].

=== 1951. gadā ===
* 1951.02.17. Sergejs Mihalkovs &quot;Zaudētā māja&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1951.03.17. [[Nikolajs Gogolis]] &quot;Precības&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1951.04.14. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Divpadsmitā nakts&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1951.06.16. Augusts Jakobsons &quot;Trīs kapteiņi&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1951.07.13. [[Andrejs Upīts]] &quot;Stāsti par mācītājiem&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1951.10.21. Anna Brodele &quot;Dedzīgās sirdis&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1951.12.16. [[Tirso de Molina]] &quot;Tikumīgā Marta&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].

=== 1952. gadā ===
* 1952.03.09. [[Nikolajs Gogolis]] &quot;[[Revidents (luga)|Revidents]]&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1952.09.03. Hovards Fāsts &quot;Trīsdesmit sudraba graši&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1952.09.16. Aleksejs Arbuzovs &quot;Taņa&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1952.11.25. Karlo Goldoni &quot;Jocīgs gadījums&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1952.12.25. Gaļina Nikolajeva &quot;Augstais vilnis&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].

=== 1953. gadā ===
* 1953.03.26. Andrejs Uspenskis, Ļevs Ošaņins “Tava personīgā lieta”. Rež. Taisija Baboliņa.
* 1953.04.08. Aleksandrs Ostrovskis &quot;Mežs&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1953.06.30. A. Ļiperovskis &quot;Sārtais ziediņš&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

== Leona Paegles Valsts Valmieras drāmas teātris (1953—1991) ==

=== 1953. gadā ===
* 1953.08.11. Augusts Jakobsons &quot;Šakāļi&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1953.12.30. Kondrats Krapiva &quot;Kas smejas pēdējais&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1954. gadā ===
* 1954.01.10. [[Andrejs Upīts]] &quot;Ziņģu Ješkas uzvara&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1954.02.28. Eduards Vilde &quot;Laimes pūķis&quot;. Rež. Vilis Bergs.
* 1954.05.15. [[Antons Čehovs]] &quot;Tēvocis Vaņa&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1954.06.05. [[Rainis]] &quot;Mīla stiprāka par nāvi&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1954.10.28. Andrejs Makajonoks &quot;Atvainojiet, lūdzami!&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1954.11.13. V. Dihovičnijs, Moriss Slobodskojs &quot;Kur ir tā iela, kur ir tas nams&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1955. gadā ===
* 1955.03.22. [[Henriks Ibsens]] &quot;Spoki&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1955.04.22. [[Vilis Lācis]] &quot;Uz jauno krastu&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1955.08.21. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Seši mazi bundzinieki&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1955.09.30. Aleksandrs Afinogenovs &quot;Savu bērnu māte&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1955.11.30. Anna Brodele &quot;Dace meklē laimi&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].

=== 1956. gadā ===
* 1956.03.10. Gaļina Nikolajeva, Sergejs Radzinskis &quot;Pirmais pavasaris&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1956.05.19. Ježijs Jurandots &quot;Tādi laiki&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1956.08.23. [[Leons Paegle]] &quot;Runga, iz maisa!&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1956.12.22. [[Henriks Ibsens]] &quot;Heda Gablere&quot;. Rež. Bernhards Reihs.

=== 1957. gadā ===
* 1957.01.26. [[Vilis Lācis]] &quot;Ciems pie jūras&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1957.03.30. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Ķīnas vāze&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1957.04.12. Mihails Sebastians &quot;Zvaigzne bez vārda&quot; (&quot;Nezināmā zvaigzne&quot;). Rež. [[Oļģerts Dunkers]].
* 1957.04.24. [[Gotholds Efraims Lesings]] &quot;Emīlija Galoti&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1957.10.25. [[Pāvils Rozītis]] &quot;Valmieras puikas&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1957.11.30. Giljermo Figeiredo &quot;Lapsa un vīnogas&quot;. Rež. [[Oļģerts Dunkers]].

=== 1958. gadā ===
* 1958.03.08. Alehandro Kasona &quot;Septiņi kliedzieni okeāna vidū&quot;. Rež. [[Oļģerts Dunkers]].
* 1958.04.12. Anatolijs Sofronovs &quot;Atvaļināts cilvēks&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1958.06.26. Kārlis Kalnarājs ([[Kārlis Pamše]]) &quot;Kuģi taujā ostas&quot;. Rež. [[Oļģerts Dunkers]].
* 1958.08.20. [[Hella Vuolijoki]] &quot;Akmens ligzda&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1958.11.23. Nikolajs Zarudnijs &quot;Laimes vārti&quot; (&quot;Varavīksne&quot;). Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1959. gadā ===
* 1959.03.11. Andrejs Uspenskis &quot;Dzīvoja trīs draugi&quot;. Rež. Ēvalds Mercs.
* 1959.04.11. Olga Andžāne-Zvirgzdiņa &quot;Dārgais prieks&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1959.04.19. Egons Rannets &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1959.05.22. Tudors Mušatesku &quot;Titanika valsis&quot;. Rež. Ēvalds Mercs.
* 1959.10.08. Valentīna Ļevidova &quot;Trīs minūšu saruna&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1959.11.18. Genadijs Mazins &quot;Šodien un vienmēr&quot;. Rež. Ēvalds Mercs.
* 1959.12.26. Hanss Pfeifers &quot;Laternu svētki&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1960. gadā ===
* 1960.01.30. [[Antons Čehovs]] viencēlieni &quot;Lācis&quot;, &quot;Jubileja&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1960.02.11. [[Anna Brigadere]] &quot;Maija un Paija&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1960.05.01. Vsevolods Kočetovs &quot;Brāļi Jeršovi&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]], Ēvalds Mercs.
* 1960.05.21. Harijs Gulbis &quot;Mans cilvēks&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1960.11.07. Marija Smirnova, Marija Kraindele &quot;Četri zem viena jumta&quot;. Rež. Ēvalds Mercs.
* 1960.11.27. [[Vilis Lācis]] &quot;Putni bez spārniem&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1961. gadā ===
* 1961.03.10. Vratislavs Blažeks &quot;Svētku vakars&quot;. Rež. [[Ēriks Lācis]], [[Jānis Streičs]].
* 1961.03.25. [[Maksims Gorkijs]] &quot;Saules bērni&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1961.06.14. Venta Vīgante &quot;Kad rūsa plaiksnās&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1961.06.17. Haralds Hauzers &quot;Baltās asinis&quot;. Rež. [[Aina Matīsa]], [[Mihails Kublinskis]].
* 1961.09.16. Viktors Lavrentjevs &quot;Sava tuvākā dēļ&quot; (&quot;Ivana Budanceva mantinieki&quot;). Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1961.12.08. Viktors Miļūns &quot;Kaijas pavada&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1961.12.29. Augusts Kicbergs &quot;Vilkate&quot;. Rež. Alekss Satss.

=== 1962. gadā ===
* 1962.01.19. Ivans Soboļevs &quot;Saimnieks&quot;. Rež. Rūdolfs Baltaisvilks.
* 1962.04.18. Vadims Korostiļovs &quot;Ticu tev&quot;. Rež. Rūdolfs Baltaisvilks.
* 1962.05.01. Nikolajs Pogodins &quot;Zilā rapsodija&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1962.05.12. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes &quot;[[Mērnieku laiki]]&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1962.11.07. Nikolajs Pogodins &quot;Uzticība&quot; (&quot;Melnie putni&quot;). Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1962.11.23. Anna Lupāne &quot;Sausās ielejas joki&quot; (&quot;Viss kārtībā&quot;). Rež. Rūdolfs Baltaisvilks.
* 1962.12.26. [[Pēteris Pētersons]] &quot;Man trīsdesmit gadu&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].

=== 1963. gadā ===
* 1963.04.11. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Orfejs nokāpj ellē&quot;. Rež. Rūdolfs Baltaisvilks.
* 1963.04.20. Aleksejs Arbuzovs &quot;Mūs kaut kur gaida&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1963.05.08. Marsels Emē &quot;Trešā galva&quot;. Rež. Ņina Leimane.
* 1963.12.13. [[Vilis Lācis]] &quot;Zvejnieka dēls&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1963.12.20. [[Ilze Indrāne]] &quot;Lazdu laipa&quot;. Rež. Rūdolfs Baltaisvilks.

=== 1964. gadā ===
* 1964.04.12. Lidija Obuhova &quot;Cēlsirdība&quot;. Rež. [[Ēriks Lācis]].
* 1964.05.02. Viktors Rozovs &quot;Kāzu dienā&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1964.09.02. Etele Liliāna Voiniča &quot;Dundurs&quot;. Rež. Rūdolfs Baltaisvilks.
* 1964.10.02. Aleksejs Arbuzovs &quot;Taņa&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1964.12.04. Edvards Radzinskis &quot;104 lappuses par mīlestību&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1964.12.29. [[Hella Vuolijoki]] &quot;Niskavuori maize&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1965. gadā ===
* 1965.01.10. Aleksandrs Fredro &quot;Vīrs un sieva&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1965.05.16. [[Ilze Indrāne]] &quot;Sudraba avots&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1965.05.02. Aleksejs Arbuzovs &quot;Mans nabaga Marats&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1965.06.02. [[Andrejs Upīts]] &quot;Zaļā zeme&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1965.11.07. Horia Lovinesku &quot;Tēlnieks un nāve&quot; (&quot;Visgarākā nakts&quot;). Rež. [[Aleksandrs Leimanis]].
* 1965.11.20. Voldemārs Sauleskalns &quot;Māras Silenieces dienasgrāmata&quot;. Rež. Osvalds Krēsliņš.
* 1965.12.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Trīnes grēki&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1966. gadā ===
* 1966.05.01. [[Vilis Lācis]] &quot;Vainīgie&quot;. Rež. [[Ņina Leimane]].
* 1966.05.15. Viktors Rozovs &quot;Bez mīlestības nedzīvojiet&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1966.05.28. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Romeo un Džuljeta]]&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1966.11.19. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Cilvēki dārzā&quot;. Rež. Austra Skudra.
* 1966.12.16. Roalds Nazarovs &quot;Tikai divpadsmit stundas&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1966.12.27. [[Pavels Kohouts]] &quot;Māja, kurā esam dzimušas&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].

=== 1967. gadā ===
* 1967.04.22. Viktors Rozovs &quot;Kāda jauna cilvēka dzīves stāsts&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1967.05.20. Samuils Aļošins &quot;Viss paliek cilvēkiem&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1967.06.15. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Mīla un viltus&quot;. Rež. [[Ņina Leimane]].
* 1967.07.13. Leonīds Zorins &quot;Varšavas melodijas&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1967.11.05. Boriss Lavreņovs &quot;Par tiem, kas jūrā&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1967.11.18. Aleksandrs Volodins &quot;Komēdija&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].

=== 1968. gadā ===
* 1968.02.03. [[Hella Vuolijoki]] &quot;Ardievu, Niskavuori!&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1968.05.13. [[Jēkabs Janševskis]] &quot;Dzimtene&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1968.05.24. Romualds Narečonis &quot;Sentimentālais stāsts&quot;. Rež. Viktors Zvaigzne.
* 1968.06.10. [[Maksims Gorkijs]] &quot;Zikovi&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1968.12.14. Šeila Dileinija &quot;Iemīlējies lauva&quot;. Rež. Uldis Koškins.
* 1968.12.18. [[Enida Blaitona]] &quot;Pauks un Šmauks&quot;. Rež. Andris Vidiņš.
* 1968.12.26. Dragomirs Asjonovs &quot;Trīs rozes katru rītu&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].

=== 1969. gadā ===
* 1969.01.25. [[Leons Paegle]] &quot;Dievi un cilvēki&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1969.05.18. [[Vilis Lācis]] &quot;Cilvēki maskās&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1969.06.30. Samuils Aļošins &quot;Seviļas siržu lauzējs&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1969.08.21. Frenks Džilrojs &quot;Es tevi mīlu, tēt!&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]], Gunārs Treimanis.
* 1969.11.22. Viktors Rozovs &quot;No vakara līdz pusdienai&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1969.12.19. Genadijs Mamļins &quot;Ei, tu, panāc šurp!&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].

=== 1970. gadā ===
* 1970.01.24. [[Dagnija Zigmonte]] &quot;Raganas māju remontē&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1970.02.15. [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]] &quot;Sāpju ceļi&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1970.06.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1970.09.02. Zofija Posmiša &quot;Pasažiere&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1970.09.05. Arčibalds Džozefs Kronins &quot;Broudija pils&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1970.12.12. [[Nikolajs Gogolis]] &quot;Precības&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1970.12.26. Vija Venta ([[Venta Vecumniece]]) &quot;Teikuma vidū punktu neliek&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1971. gadā ===
* 1971.01.26. Valentīns Ježovs &quot;Lakstīgalu nakts&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1971.05.09. Miklošs Ģārfašs &quot;Mosties un dziedi&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1971.05.22. [[Agata Kristi]] &quot;Peļu slazds&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1971.06.06. Aleksandrs Volodins &quot;Pieci vakari&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1971.10.02. Viktors Zeba (Balfurs Ferbers) &quot;Sevi meklējot&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1971.10.23. Otars Joseliani &quot;Kamēr rati vēl ripo&quot;. Rež. Uldis Koškins.

=== 1972. gadā ===
* 1972.01.16. Nikolajs Matukovskis &quot;Amnestija&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1972.02.02. [[Rainis]] &quot;Mušu ķēniņš&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1972.03.05. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Hamlets|Traģisks stāsts par Hamletu, Dānijas princi]]&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1972.05.27. [[Anna Brigadere]] &quot;Sievu kari ar Belcebulu&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1972.06.03. [[Zigmunds Skujiņš]] &quot;Brunču medības&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1972.07.26. Džordže Mihails Zamfiresku &quot;Sapņu elks&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].

=== 1973. gadā ===
* 1973.01.19. [[Ilze Indrāne]] &quot;Cepure ar kastaņiem&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1973.02.02. Akims Tarazi &quot;Aug buciņš – lauž radziņus&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1973.02.12. Aleksandrs Ostrovskis &quot;Arī sievietes pārskatās&quot; (&quot;Verdzenes&quot;). Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1973.09.28. [[Pīters Šefers]] &quot;Smiekli tumsā&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1973.10.07. [[Hella Vuolijoki]] &quot;Niskavuori saimnieces jaunība&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1973.10.19. Ardi Līvess &quot;Par visiem dārgākā&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1973.11.21. [[Ārijs Geikins]] &quot;Leģenda par Kaupo&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].

=== 1974. gadā ===
* 1974.05.18. Aleksandrs Vampilovs “Vasaras rītā”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1974.05.31. [[Ādolfs Alunāns]] “Kas tie tādi, kas dziedāja”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1974.06.12. Aleksejs Arbuzovs “Esi sveicināta, mīlestība!”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1974.06.27. [[Gunārs Priede]] “Udmurtijas vijolīte”. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1974.09.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] “No saldenās pudeles”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1974.10.27. Ilze Binde, Andris Bergmanis “Kamēr saule vēl nenoriet...” (dzejas kompoz.). Rež. [[Dzintra Klētniece]].
* 1974.11.05. Aurēlijs Busujoks “Vienatnē ar mīlestību”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1974.11.08. Aleksejs Kolomijecs “Zilie brieži”. Rež. [[Dzidra Ritenberga]].
* 1974.11.21. [[Hella Vuolijoki]] “Niskavuori Heta”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1974.12.27. [[Antons Čehovs]] “[[Trīs māsas]]”. Rež. [[Oļģerts Kroders]], [[Māra Ķimele]].

=== 1975. gadā ===
* 1975.03.27. Margarita Meijo, Moriss Ennekens &quot;Mana sieva – mele!&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1975.04.09. Žans Anuijs &quot;Mēdeja&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1975.05.21. Nikolajs Matukovskis &quot;Ja dzīvi varētu kā dziesmu no jauna sākt&quot;. Rež. [[Aleksandrs Leimanis]].
* 1975.05.29. Harijs Gulbis &quot;Cīrulīši&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1975.07.08. Sauļus Šaltenis, Leonīds Jacinevičs &quot;Uguns medības ar dzinējiem&quot;. Rež. Modris Tenisons.
* 1975.11.13. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] &quot;Lietus&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].

=== 1976. gadā ===
* 1976.05.10. Ella Foņakova &quot;...un laimi personiskajā dzīvē&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1976.05.26. Anatolijs Grebņevs &quot;Skolas direktora dienasgrāmata&quot;. Rež. Modris Tenisons.
* 1976.06.04. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Seši mazi bundzenieki&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1976.06.10. Viljams Sarojans &quot;Ei, jūs tur!&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1976.09.06. [[Gunārs Priede]] &quot;Zilā&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1976.09.07. Alla Sokolova &quot;Fantāzijas&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1976.10.12. Jons Druce &quot;Vissvētākā&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1976.11.13. [[Hella Vuolijoki]] &quot;Akmens ligzda&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1977. gadā ===
* 1977.04.28. [[Viljams Šekspīrs]] “Spītnieces savaldīšana”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1977.05.26. Jozs Grušs “Pijs nebija prātīgs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]
* 1977.06.11. [[Gerharts Hauptmanis]] “Pirms saules rieta”. Rež. [[Oļģerts Dunkers]].
* 1977.10.22. Boriss Lavreņovs “Četrdesmit pirmais”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1977.11.25. [[Andrejs Upīts]] “Pieci nerātni smaidi”. Rež. Ņina Leimane.
* 1977.12.01. Kšištofs Hoiņskis “Notikums naktī”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1977.12.30. Valentīns Katajevs “Riņķa kvadratūra”. Rež. [[Edmunds Freibergs]].

=== 1978. gadā ===
* 1978.01.18. Arčibalds Džozefs Kronins “Trīs mīlestības”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1978.02.25. [[Pīters Šefers]] “Jūs esat zaudējis, ser!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1978.05.20. [[Pauls Putniņš]] “Pasaulīt, tu ļaužu ēka...”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1978.05.27. Ēvalds Hermakila “Žūpu Bērtulis” (komp.). Rež. Ēvalds Hermakila.
* 1978.06.08. [[Vilis Lācis]] “Zeme un jūra”. Rež. Ņina Leimane.
* 1978.06.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Ugunī”. Rež. [[Imants Adermanis]].
* 1978.06.20. Žans Anuijs “Eiridike”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1978.06.25. [[Maksims Gorkijs]] “Dibenā”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1978.06.26. “Trīs musketieri” (pēc [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā (tēva)]] romāna motīviem). Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 1978.09.09. Kolins Higinss “Harolds un Moda”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1978.10.23. Jevgeņijs Švarcs “Pasaka par apburtajiem kokiem”. Rež. Andris Vidiņš.
* 1978.11.11. [[Gunārs Priede]] “Žagatas dziesma”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1978.12.01. [[Vladimirs Majakovskis]] “Pirts”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1978.12.13. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Indrāni”. Rež. [[Māra Ķimele]].

=== 1979. gadā ===
* 1979.02.20. [[Rejs Bredberijs]] “[[451 grāds pēc Fārenheita]]”. Rež. Haralds Šēnknehts.
* 1979.02.26. “Edith Piaf”. Rež. [[Agris Māsēns]]
* 1979.05.25. [[Jēkabs Janševskis]] “Bandavā”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1979.06.01. Kazis Saja “O, Klemens!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1979.06.27. Jene Heltaji “Mēmais bruņinieks”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1979.11.05. Viktors Rozovs “Medņa ligzda”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1979.11.09. Kazis Saja “Liesmojošā bumbiere”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1979.11.30. [[Roberts Luiss Stīvensons]] “[[Bagātību sala]]”. Rež. [[Alvis Birkovs]].

=== 1980. gadā ===
* 1980.04.19. Voldemārs Sauleskalns “Meldermeitiņa”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1980.05.16. [[Pauls Putniņš]] “Pusdūša”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1980.06.20. Murejs Šizgals “Mīlēšanās”. Rež. Ēvalds Hermakila.
* 1980.09.06. Vasīlijs Šukšins “Līdz trešajiem gaiļiem”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1980.09.10. [[Gunārs Priede]] “Vai mēs viņu pazīsim?”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1980.11.08. Azats Abduļins “Trīspadsmitais priekšsēdētājs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1980.11.26. [[Bertolts Brehts]] “Vīrs paliek vīrs”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1980.12.25. Samuils Aļošins “Tēma ar variācijām”. Rež. [[Agris Māsēns]].

=== 1981. gadā ===
* 1981.01.20. Edvards Radzinskis “Sieviete ārpus mīlestības un nāves”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1981.02.01. Jukums Palevičs “Preilenīte”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1981.05.29. [[Rainis]] “Spēlēju, dancoju”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1981.08.29. Olevs Antons “Kūts lirika”. Rež. Ēvalds Hermakila.
* 1981.09.07. [[Moljērs]] “Skopulis”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1982. gadā ===
* 1982.03.27. Austra Skudra “Lielais gadatirgus”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1982.05.04. [[Henriks Ibsens]] “Mazais Eijolfs”. Rež. [[Agris Māsēns]].
* 1982.05.12. [[Anna Brigadere]] “Sprīdītis”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1982.11.05. Arčibalds Džozefs Kronins “Kamēr tu pie manis”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1982.11.14. Viktors Astafjevs “Piedod man!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1982.11.19. Samuils Maršaks “Kaķu nams”. Rež. Andris Vidiņš.

=== 1983. gadā ===
* 1983.01.21. [[Pedro Kalderons de la Barka]] “Dāma – spoks”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1983.03.05. Aleksandrs Gelmans “Vieni un kopā ar visiem”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1983.05.30. Broņislavs Nušičs “BESB – Belgradas emancipēto sieviešu biedrība”. Rež. Ņina Leimane.
* 1983.06.03. Augusts Kicbergs “Ciema skroderis un viņa laimīgā loze”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1983.06.18. [[Antons Čehovs]] “Tēvocis Vaņa”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1983.11.08. Vladimirs Arro “Piecas romances vecā mājā”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1983.12.04. [[Rainis]] “[[Mīla stiprāka par nāvi]]”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].

=== 1984. gadā ===
* 1984.01.25. Alehandro Kasona “Koki mirst stāvus”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1984.05.20. Aleksejs Dudarevs “Vakars”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1984.05.27. [[Vilis Lācis]] “Zvejnieka dēls”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1984.09.14. Kens Kīzijs, Deils Vosermans “Kur dzeguze ligzdu vij”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1984.09.22. [[Radjards Kiplings]] “Kaķis, kas staigāja, kur pašam patīk”. Rež. Andris Vidiņš.
* 1984.12.05. Jiri Tūliks “Tā precas abrukieši”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1984.12.15. [[Lelde Stumbre]] “Jānis”. Rež. [[Māra Ķimele]].

=== 1985. gadā ===
* 1985.01.09. Jāns Krūsvalls “Mākoņu krāsas”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1985.01.26. Lali Roseba “Provinces aktieri”. Rež. [[Agris Māsēns]].
* 1985.05.10. [[Rainis]] “Pūt, vējiņi!”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1985.05.24. Hugo Raudseps “Mārtiņciems”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1985.08.27. Edmons Rostāns “Sirano de Beržeraks”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1985.12.30. Pēteris Millers “Atvadu izrāde”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].

=== 1986. gadā ===
* 1986.01.17. [[Ilze Indrāne]] “Zemesvēzi dzirdēt”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1986.02.28. [[Rabindranats Tagore]] “Čitra”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1986.05.10. [[Anna Brigadere]] “Sievu kari ar Belcebulu”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1986.05.23. [[Antons Čehovs]] “Ķiršu dārzs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1986.09.13. Viktors Rozovs “Pie jūras”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1986.11.22. [[Gunārs Priede]] “Mācību trauksme”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].

=== 1987. gadā ===
* 1987.04.04. “Jautro paradoksu vakars”. Rež. Andris Vidiņš.
* 1987.05.09. [[Augusts Deglavs]] “Rīga”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1987.05.23. Mihails Šatrovs “Sirdsapziņas diktatūra”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1987.06.20. Alans Eikborns “Normena uzvaras”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1987.12.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Ugunī”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1987.12.29. Džons Kenders, Freds Ebs, Džo Masterofs “Kabarē”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].

=== 1988. gadā ===
* 1988.01.29. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] “Jo pliks, jo traks”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1988.05.21. [[Mārtiņš Zīverts]] “Ķīnas vāze”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1988.06.12. [[Lelde Stumbre]] “Nākošpavasar”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1988.06.19. [[Rainis]] “Daugava”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1988.12.16. [[Mārtiņš Zīverts]] “Tīreļpurvs”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1988.12.28. Mihails Šatrovs “Tālāk, tālāk, tālāk...”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].

=== 1989. gadā ===
* 1989.02.11. [[Anna Brigadere]] &quot;Princese Gundega un karalis Brusubārda&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1989.06.21. Minna Dišlere &quot;Kraujēnu mantinieki&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1989.10.28. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Romeo un Džuljeta]]&quot;. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1989.12.16. &quot;Viesnīca sievietēm&quot; ([[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžīna O'Nīla]], [[Žans Kokto|Žana Kokto]], Fransuāzas Sagānas darbu montāža). Rež. Uģis Brikmanis.

=== 1990. gadā ===
* 1990.02.18. Gāzbors Pressers “Bēniņi”. Rež. Romāns Grabovskis.
* 1990.03.11. Edvards Vulfs “Svētki Skangalē”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1990.06.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Pazudušais dēls”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1990.06.21. Torntons Vailders “Mūsu pilsētiņa”. Rež. Uģis Brikmanis.
* 1990.10.26. [[Anšlavs Eglītis]] “Pēc kaut kā cēla, nezināma”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1990.11.17. [[Pauls Putniņš]] “Žēlojiet mūs!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1990.12.11. Nils Saimons “Pēdējais kvēlais mīlnieks”. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1990.12.15. Alfrēds Žerī “Sestais stāvs”. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].

== Valmieras Drāmas teātris (1991) ==

=== 1991. gadā ===
* 1991.03.08. Voldemārs Sauleskalna “Meldermeitiņa”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1991.04.10. [[Mārtiņš Zīverts]] “Pēdējā laiva”. Rež. [[Aigars Vilims]].
* 1991.05.24. [[Kārlis Skalbe]] “Kaķīša dzirnaviņas”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1991.06.02. Kustā Artūrs Jerviluoma “Ziemeļnieki”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1991.08.28. Klods Manjē “Blēzs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1991.11.03. Mati Unts “Krustmāte no Brazīlijas”. Rež. [[Varis Brasla]]
* 1991.11.24. Zofija Nalkovska “Celīnas Beļskas māja”. Rež. Aivars Helde.

=== 1992. gadā ===
* 1992.01.16. [[Leonīds Andrejevs]] “Anatēma”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1992.03.01. [[Žans Pols Sartrs]] “Veltījums Tai Dāmai”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1992.05.26. [[Arturs Šniclers]] “Riņķa dancis”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1992.06.02. [[Greiems Grīns]] “Desmitais”. Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 1992.11.02. Džons Patriks “Dārgā Pamela”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1992.11.03. [[Gunārs Priede]] “Jāņu nakti negulēju” (“Jāņi slimnīcā”). Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1992.11.22. Fransuāza Sagāna “Mēs mīlam un mēs dzīvojam”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1992.12.13. [[Lelde Stumbre]] “Rozes”. Rež. [[Aigars Vilims]].

=== 1993. gadā ===
* 1993.03.20. [[Fjodors Dostojevskis]] “Burvīgais sapnis”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1993.03.27. [[Māra Zālīte]] “Eža kažociņš”. Rež. [[Aigars Vilims]].
* 1993.04.16. [[Arturs Millers]] “Pēc grēkā krišanas”. Rež. Pēteris Sūcis.
* 1993.06.17. [[Jānis Kārkliņš (dzejnieks)|Jānis Kārkliņš]] “Šanas virsaitis”. Rež. [[Agris Māsēns]].
* 1993.06.28. Mārša Normena “Ar labu nakti, māt!”. Rež. Pēteris Sūcis.
* 1993.08.24. [[Knuts Hamsuns]] “Juhana Nāgela mistērijas”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1993.11.14. [[Gunars Janovskis]] “Sola”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1993.12.19. [[Gerharts Hauptmanis]] “Nogrimušais zvans”. Rež. [[Aigars Vilims]].
* 1993.12.29. Mišels Fermo “Krīt klaudzot durvis”. Rež. Pēteris Sūcis.

=== 1994. gadā ===
* 1994.03.01. Nils Saimons “Apartaments “Plaza” viesnīcā”. Rež. [[Ārijs Geikins]].
* 1994.03.12. [[Augusts Strindbergs]] “Spoku sonāte”. Rež. Ints Sedlenieks.
* 1994.03.26. [[Henriks Ibsens]] “Leļļu nams”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1994.05.07. Viljams Gibsons “Baltas rozes, rozā ziloņi...”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1994.05.15. Maijo Saimons “Izdzīvošanas ābece vecākām kundzēm”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1994.05.22. [[Albērs Kamī]] “[[Svešinieks (romāns)|Svešinieks]]”. Rež. Pēteris Sūcis.
* 1994.06.04. Mirjama Ēberga “Kalpone Gustava, Juhana meita”. Rež. Vibeke Voigta.
* 1994.06.15. “Par ko tāds posts mums uzkritis?” (pēc [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] stāstiem). Rež. [[Aigars Vilims]].
* 1994.08.02. [[Ingmars Bergmans]] “Rudens sonāte”. Rež. [[Ārijs Geikins]].
* 1994.09.15. Ručello Anibale “Ferdinando”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1994.12.04. Džons Bointons Prīstlijs “Zelta aunāda”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1994.12.17. [[Gunars Janovskis]] “Izdedži”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1994.12.22. Georgijs Landau “Sniegbaltītes skola”. Rež. [[Agris Māsēns]].
* 1994.12.23. Haralds Millers “Klusa nakts”. Rež. Pēteris Sūcis.

=== 1995. gadā ===
* 1995.01.21. Alans Eikborns &quot;Izklaidīgie draugi&quot;. Rež. [[Aigars Vilims]].
* 1995.02.25. [[Gerharts Hauptmanis]] &quot;Vientuļie&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1995.04.30. [[Ārijs Geikins]] &quot;Ogles sirds&quot;. Rež. [[Ārijs Geikins]].
* 1995.05.20. Eduardo de Filipo &quot;Filumena Marturano&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1995.06.04. Nils Saimons &quot;Kāpēc tas tā, Mel?&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1995.06.27. Ņina Kasiana &quot;Ninigra un Aligru&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1995.08.19. [[Luidži Pirandello]] &quot;[[Seši tēli meklē autoru|Sešas personas meklē autoru]]&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1995.11.21. &quot;Edīte Piafa&quot; (Agra Māsēna komp. pēc [[Edīte Piafa|Edītes Piafas]] &quot;Mana dzīve&quot;, Simonas Berto &quot;Edīte Piafa&quot;). Rež. [[Agris Māsēns]].
* 1995.12.16. [[Pavels Kohouts]] &quot;Tāda mīla&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].

=== 1996. gadā ===
* 1996.02.03. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Ļaunais gars”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1996.03.16. Terenss Retigans “Dāma bez kamēlijām”. Rež. Pēteris Sūcis.
* 1996.04.06. Jānis Širmanis “Zaķu lieldienas”. Rež. [[Agris Māsēns]].
* 1996.04.20. [[Ļevs Tolstojs]] “[[Anna Kareņina]]”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1996.04.27. [[Jalmārs Sēderberjs|Jalmārs Sēderbergs]] “Doktors Glāss”. Rež. Vibeke Voigta.
* 1996.05.24. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] “Glāze ūdens”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1996.06.18. Zeiboltu Jēkabs “Mājas naids”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1996.10.19. Viljams Gibsons “Spēlmaņa kliedziens”. Rež. Ģirts Sils.
* 1996.11.22. Ģula Urbans “Visām pelēm garšo siers”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1996.12.10. Nezināma 16. gadsimta autora luga “Venēciete”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1996.12.29. [[Augusts Deglavs]] “Rīga”. [[Pēteris Lūcis|Pētera Lūča]] iestud. atjaunojis rež. [[Felikss Deičs]].

=== 1997. gadā ===
* 1997.02.22. [[Jēkabs Janševskis]] “Varkaļu pagasta skolotājs”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1997.03.19. Olvena Bouena “Klāra Klukste”. Rež. Andris Vidiņš.
* 1997.04.18. Harijs Gulbis “Kamīnā klusi dzied vējš”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1997.05.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Trīnes grēki”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1997.06.10. [[Rejs Bredberijs]] “Pieneņu vīns”. Rež. [[Māris Liniņš]].
* 1997.09.24. [[Antons Čehovs]] “Ivanovs”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1997.12.12. [[Federiko Garsija Lorka]] “Dona Perlimplina mīlestība”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1997.12.16. “Snip, Snap, Snurre” (pēc [[Hanss Kristians Andersens|Hansa Kristiana Andersena]] pasakas “Sniega karaliene”). Rež. Andris Vidiņš.

=== 1998. gadā ===
* 1998.01.16. Voldemārs Sauleskalns “Meldermeitiņa”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1998.03.13. [[Mārtiņš Zīverts]] “Minhauzena precības”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1998.04.05. Gerhards Holcs-Baumerts “Alfons Trīcvaidziņš”. Rež. [[Juris Rijnieks]].
* 1998.04.23. Aleksejs Arbuzovs “Vecmodīgā komēdija”. Rež. [[Māris Andersons]].
* 1998.05.15. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes “[[Mērnieku laiki]]”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1998.05.29. [[Vizma Belševica]] “Tās dullās Paulīnes dēļ”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1998.08.20. Francs Ksavers Kreics “Brauciens pēc laimes”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1998.10.03. [[Henriks Ibsens]] “Jūns Gabriels Borkmanis”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1998.10.30. [[Augusts Kicbergs]] “Vilkate”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1998.12.19. Antonio Gala “Ak, laimīgās, zeltītās dieniņas...”. Rež. [[Felikss Deičs]].

=== 1999. gadā ===
* 1999.01.22. Ākošs Kērtess “Atraitnes”. Rež. Jānis Joma.
* 1999.03.05. Atols Fugards “Stundu pēc pusnakts”. Rež. [[Ivars Lūsis]].
* 1999.03.19. [[Ļevs Tolstojs]] “Dzīvais mironis”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1999.08.13. “Pelnrušķīte”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1999.09.24. [[Žaks Prevērs]], Igors Pavlovs “Paradīzes bērni”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1999.10.15. [[Henriks Ibsens]] “Spoki”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1999.12.17. Egīls Šņore “Savējie sapratīs”. Rež. [[Māra Ķimele]].

=== 2000. gadā ===
* 2000.01.21. [[Maksims Gorkijs]] “Vasaras ļaudis” (“Vasarnieki”). Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2000.02.25. [[Ādolfs Alunāns]] “Draudzes bazārs”. Rež. Pēteris Sūcis.
* 2000.05.06. Žans Puarē “Tikumības komēdija”. Rež. [[Ivars Lūsis]].
* 2000.05.12. Pamela Lindona Treversa “Mērija Popinsa”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2000.09.29. Jans Tette “Krustojums ar galveno ceļu”. Rež. Andres Noormets
* 2000.10.13. Edvards Olbijs “Amerikāņu sapnis”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2000.10.17. Mihails Barteņevs “Zaķa mīlestība”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2000.12.15. Nadežda Ptuškina “Ziemassvētku sapņi”. Rež. [[Varis Brasla]].

=== 2001. gadā ===
* 2001.02.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Baltais”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2001.04.11. “Lieldienu lustes Lielmežā”. Rež. [[Agris Māsēns]].
* 2001.05.18. [[Ārijs Geikins]] “Dona Žuana savaldīšana”. Rež. [[Ārijs Geikins]].
* 2001.08.31. [[Antons Čehovs]] “Kaija”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2001.10.12. [[Anšlavs Eglītis]] “Kazanovas mētelis”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2001.12.13. “Buratīno”. Rež. [[Agris Māsēns]].
* 2001.12.20. [[Inga Ābele]] “Tumšie brieži”. Rež. [[Māra Ķimele]].

=== 2002. gadā ===
* 2002.03.09. Broņislavs Nušičs “Ministrienes kundze”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2002.03.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Potivāra nams”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2002.04.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Pazudušais dēls”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2002.06.10. [[Fjodors Dostojevskis]] “Spēlmanis”. Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 2002.06.29. [[Tenesijs Viljamss]] “Vasara un dūmi”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2002.09.27. Rūta Mežavilka “Stiprs ziemeļrietumu vējš”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2002.11.08. Robērs Tomā “Lamatas”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2002.12.06. Hermanis Paukšs “Godīgā meitene”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2002.12.17. Kārlis Brikners &quot;Sarkangalvīte&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].

=== 2003. gadā ===
* 2003.01.22. [[Antons Čehovs]] “Tēvocis Vaņa”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2003.02.21. [[Evita Sniedze]] “Smilšu kaste”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2003.03.27. Nils Saimons “Basām kājām pa parku”. Rež. Imants Jaunzems.
* 2003.04.11. [[Lelde Stumbre]] “Letiņi”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2003.10.19. Aleksandrs Vampilovs “Pīļu medības”. Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 2003.11.01. [[Jāns Kross]] “Ķeizara trakais”. Rež. [[Gatis Gāga]].
* 2003.11.13. [[Evita Sniedze]] &quot;Tie paši oši&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2003.12.11. [[Anna Brigadere]] &quot;[[Maija un Paija]]&quot;. Rež. [[Ivars Lūsis]].

=== 2004. gadā ===
* 2004.01.23. [[Henriks Ibsens]] &quot;Jūras meita&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2004.02.29. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Sādžu dakteris&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2004.03.26. [[Pīters Šefers]] &quot;Letisa un mīlašķis&quot;. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 2004.04.27. [[Rainis]] &quot;Krauklītis&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2004.06.21. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2004.10.15. [[Bertolts Brehts]] &quot;Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati&quot;. Rež. Agris Krūmiņš.
* 2004.11.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Aizbirušais avots&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].

=== 2005. gadā ===
* 2005.01.11. [[Enida Blaitona]] &quot;Pauks un Šmauks&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2005.01.28. Rodnijs Eklends &quot;Dzīve trijatā&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2005.02.11. Herberts Bergers &quot;Vēl viens Džeksons&quot;. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 2005.03.18. [[Henriks Ibsens]] &quot;Heda Gablere&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2005.04.17. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] &quot;Ku-kū&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2005.09.09. Nils Saimons &quot;Dīvainais pāris&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2005.09.23. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Vindzorieši&quot; (&quot;Jautrās vindzorieties&quot;). Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2005.11.03. [[Marks Tvens]] &quot;Toms Sojers&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2005.12.01. [[Mārtins Makdona]] &quot;Spilvencilvēks&quot;. Rež. [[Jānis Vingris]].

=== 2006. gadā ===
* 2006.02.10. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Bez vainas vainīgie&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2006.03.10. [[Fjodors Dostojevskis]] &quot;Idiots&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2006.04.12. [[Ērihs Marija Remarks]] &quot;[[Trīs draugi]]&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2006.05.19. Šeila Dileinija &quot;Medus garša&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2006.05.28. [[Antons Čehovs]] &quot;Ķiršu dārzs&quot;. Rež. Franks Hoiels.
* 2006.09.29. Karlo Goldoni &quot;Mirandolīna&quot; (&quot;Viesnīcniece&quot;). Rež. [[Varis Brasla]].
* 2006.10.27. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Karalis Līrs]]&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2006.12.14. [[Andruss Kivirehks]] &quot;Igauņu bēres&quot;. Rež. Andress Lepiks.

=== 2007. gadā ===
* 2007.01.19. [[Antons Čehovs]] &quot;[[Trīs māsas]]. Versija&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2007.02.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Nāves ēnā&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2007.03.16. Nikolajs Nosovs &quot;Nezinīša piedzīvojumi&quot;. Rež. Zane Kreicberga.
* 2007.04.07. Ivans Viripajevs &quot;Valentīndiena&quot;. Rež. Ilze Rudzīte.
* 2007.04.20. [[Hella Vuolijoki]] &quot;Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2007.05.15. Juris Helds &quot;Nomales bildītes&quot;. Rež. [[Aigars Vilims]].
* 2007.09.07. [[Vilis Plūdons]] &quot;Eža kažociņš&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2007.09.21. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] &quot;Bankrots&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2007.09.27. [[Boriss Viāns|Boriss Vians]] &quot;[[Dienu putas]]&quot;. Rež. Florians fon Hoermans.
* 2007.11.01. [[Inese Zandere]] &quot;Ineses tantes mīklainie panti&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].

=== 2008. gadā ===
* 2008.01.27. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Hamlets]]&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2008.03.07. Benjamins Leberts &quot;Crazy&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2008.04.04. Aleksandrs Ostrovskis &quot;Mežs&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2008.05.17. [[Alvis Lapiņš]] &quot;Atvari&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2008.09.11. Vasilijs Sigarevs &quot;Fantomsāpes&quot;. Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2008.08.14. [[Evita Sniedze]] &quot;Līdz pavasarim&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2008.09.27. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē &quot;Kas patīk dāmām&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2008.10.15. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Indrāni&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2008.12.07. [[Ingmars Bergmans]] &quot;Marionetes&quot;. Rež. [[Viesturs Meikšāns]].

=== 2009. gadā ===
* 2009.01.16. [[Gunars Janovskis]] &quot;Gredzens uz tilta&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2009.02.13. [[Antons Čehovs]] &quot;Ķiršu dārzs&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2009.04.30. [[Viljams Šekspīrs]] “Divpadsmitā nakts”. Rež. Andress Lepiks.
* 2009.05.14. [[Mārtiņš Zīverts]] “Klauns Fiasko”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2009.06.09. [[Harolds Pinters]] “Mājās pārnākušie”. Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]].
* 2009.06.20. [[Lauris Gundars]] “Latviešu laiks”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2009.09.11. Otari Bagaturija “Karalis Līrs nabagmājā”. Rež. Otari Bagaturija.
* 2009.10.16. [[Rainis]] “[[Zelta zirgs]]”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2009.11.20. [[Agata Kristi]] “Peļu slazds”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2008.12.10. [[Ērihs Kestners]] “Emīls un Berlīnes zēni”. Rež. [[Varis Brasla]].

=== 2010. gadā ===
* 2010.02.05. “Vīns un nezāles” (pēc kinofilmas “[[Amerikāņu skaistums]]” motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2010.03.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] “No saldenās pudeles”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2010.04.30. [[Alvis Lapiņš]] “Eldorado”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2010.05.20. [[Frīdrihs Šillers]] “Marija Stjuarte”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2010.06.06. [[Edvarts Virza]] “Plūdi un saulgrieži Straumēnu skaņās”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2010.09.10. [[Jānis Lūsēns]] “Agrā rūsa” (sadarbībā ar apvienību Ars Nova). Rež. [[Juris Jonelis]].
* 2010.10.29. Brendons Tomass “Krustmāte no Brazīlijas”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2010.11.24. [[Henriks Ibsens]] “Dr. Stokmanis” (“Tautas ienaidnieks”). Rež. [[Felikss Deičs]].

=== 2011. gadā ===
* 2011.01.22. “Krāsainās pasakas” (pēc [[Imants Ziedonis|Imanta Ziedoņa]] pasaku motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2011.03.08. [[Evita Sniedze]] “Mākoņains, iespējams skaidrosies”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2011.03.31. “KIN DZA DZA” (pēc Rezo Gabriadzes un [[Georgijs Danelija|Georgija Danelijas]] scenārija motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2011.04.30. Vadims Ļevanovs “Gribu, bet baidos” (“Gorkija vārdā nosauktais Kultūras parks”). Rež. [[Anita Sproģe]].
* 2011.05.14. “Baltā kamielēna sapnītis” (pēc mongoļu tautas pasaku motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2011.05.29. Īvs Žamiaks “Acālija”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2011.10.14. [[Tenesijs Viljamss]] “Orfejs pazemē”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2011.10.21. [[Lauris Gundars]] “Trio”. Rež. [[Lauris Gundars]].

=== 2012. gadā ===
* 2012.01.07. [[Anšlavs Eglītis]] “Bezkaunīgie veči”. Rež. [[Reinis Suhanovs]], [[Jānis Znotiņš]].
* 2012.01.13. [[Lauris Gundars]] “Advents Silmačos”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2012.04.03. [[Jaroslavs Hašeks]] “[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks]]”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2012.05.02. “Egoisti” (pēc [[Maksims Gorkijs|Maksima Gorkija]] lugas “Sīkpilsoņi” motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2012.05.26. [[Augusts Strindbergs]] “Jūlijas jaunkundze”. Rež. [[Vladislavs Nastavševs]].
* 2012.06.20. [[Aleksandrs Ostrovskis]] “[[Līgava bez pūra]]”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2012.09.18. [[Mihails Bulgakovs]] “Zojkina kvartira/Zojas dzīvoklis”. Rež. [[Indra Roga]].
* 2012.10.25. [[Antons Čehovs]] “Mežainis”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2012.11.15. Aleksandrs Mardaņs “Mātes un meitas”. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2012.12.01. [[Alvis Lapiņš]] “Klaidoņa lūgšana”. Rež. [[Varis Brasla]].

=== 2013. gadā ===
* 2013.01.10. Kenets Greiems “Vējš vītolos”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2013.02.07. [[Rūdolfs Blaumanis]] “[[Raudupiete]]”. Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2013.02.28. Patriks Hamiltons “Virve”. Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2013.03.21. [[Rainis]], [[Mārtiņš Brauns]] “Daugava”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2013.04.27. [[Viljams Šekspīrs]] “[[Makbets]]”. Rež. [[Vladislavs Nastavševs]].
* 2013.06.13. Roberto Kavozi “Aprēķina laulības”. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2013.08.14. Leonards Geršs “Taureņi ir brīvi”. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2013.09.22. [[Boriss Pasternaks]] “Doktors Živago”. Rež. [[Indra Roga]].
* 2013.10.18. [[Maksims Gorkijs]] “Dzimta” (“Vasa Žeļeznova”). Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2013.10.25. [[Regnārs Vaivars]], [[Rihards Jakovels]] “Bask@bols.lv”. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2013.12.08. [[Ērihs Marija Remarks]] “Triumfa arka”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2013.12.15. Pērs Ulovs Enkvists “Lūša stundā”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].

=== 2014. gadā ===
* 2014.01.16. [[Tenesijs Viljamss]] “Stikla zvērnīca”. Rež. [[Dmitrijs Petrenko]].
* 2014.02.07. Rolāns Topors “Ziema zem galda”. Rež. [[Ģirts Ēcis]].
* 2014.03.06. Ģula Urbans “Visām pelēm garšo siers”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2014.04.13. [[Maikls Freins]] “Klusumu! Notiek izrāde!”. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2014.05.18. Aleksandrs Vampilovs “Provinces anekdotes”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2014.06.05. Džons Logans “Sarkans”. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2014.06.17. [[Harolds Pinters]] “Siltumnīca”. Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2014.09.20. [[Lauris Gundars]] “Vienādas asinis”. Rež. [[Mārtiņš Vilkārsis]].
* 2014.10.08. Džons Marells “Saules pelni”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2014.10.26. [[Viljams Šekspīrs]] “[[Romeo un Džuljeta]]”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2014.11.21. Mariuss fon Maienburgs “Apjukums”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2014.12.19. [[Lauris Gundars]] “Balle būs”. Rež. [[Reinis Suhanovs]].

=== 2015. gadā ===
* 2015.01.23. [[Augusts Strindbergs]] “Nāves deja”. Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2015.03.01. [[Lauris Gundars]] “Lattia”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2015.03.19. [[Ēriks Vilsons]] “Debesis ir mums”. Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2015.04.26. [[Anna Brigadere]] “Maija un Paija”. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2015.05.30. Rezo Gabriadze “Sudraba gaisma”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2015.08.01. “Eņģeļa kreisais spārns” (pēc Ž. Lorensas romāna “Garie gadi” un V. Delmāras kinoscenārija “Dodiet ceļu rītdienai” motīviem). Rež. [[Inese Mičule]].
* 2015.09.11. “Bērns vārdā Rainis”. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2015.10.02. [[Mihails Bulgakovs]] “[[Meistars un Margarita]]”. Rež. [[Indra Roga]].
* 2015.10.15. [[Aspazija]] “Sarkanās puķes”. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2015.10.30. Aivons Menčels “Rudenīgais blūzs”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2015.12.01. [[Rainis]] “Vētras sēja”. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2015.12.17. [[Gunārs Priede]] “Smaržo sēnes”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].

=== 2016. gadā ===
* 2016.01.22. [[Maksims Gorkijs]] &quot;Zikovi&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2016.02.19. Harijs Gulbis &quot;Medību pils&quot;. Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2016.03.24. [[Aspazija]] &quot;Vaidelote&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2016.04.15. [[Henriks Ibsens]] &quot;Celtnieks Sūlness&quot;. Rež. [[Dāvis Auškāps]].
* 2016.05.21. &quot;Razpļujeva sapņi&quot; (pēc Aleksandra Suhovo-Kobiļina lugu &quot;Tarelkina nāve&quot; un &quot;Krečinska kāzas&quot; motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2016.05.21. &quot;Kāpēc es nogalināju sievu&quot; (pēc [[Ļevs Tolstojs|Ļeva Tolstoja]] stāsta &quot;Kreicera sonāte&quot; motīviem). Rež. [[Krišjānis Salmiņš]].
* 2016.09.30. Aleksandrs Ostrovskis &quot;Muiža kaņepēs&quot; (pēc lugas &quot;Mežs&quot; motīviem). Rež. [[Indra Roga]].
* 2016.12.02. &quot;Emmijas laime&quot; (pēc Rainera Vernera Fasbindera &quot;Bailes saēd dvēseli&quot; scenārija motīviem). Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2016.12.15. [[Šarlote Brontē]] &quot;[[Džeina Eira]]&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].

=== 2017. gadā ===
* 2017.01.12. [[Žils Verns]] &quot;80 dienās apkārt zemeslodei&quot;. Rež. [[Viesturs Roziņš]].
* 2017.02.10. [[Augusts Strindbergs]] &quot;Pelikāns&quot;. Rež. [[Inese Pudža]].
* 2017.02.24. [[Voldemārs Zālītis|Valdis]] &quot;Staburaga bērni&quot;. Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2017.03.03. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2017.04.13. [[Alvis Lapiņš]] &quot;Nepabeigtās kāzas&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2017.05.12. Ivans Viripajevs &quot;Klusa nakts, dzēra nakts&quot; (&quot;Apskurbušie&quot;). Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2017.05.26. [[Albērs Kamī]] &quot;Pārpratums&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2017.08.18. Elīna Cērpa &quot;Lūcis&quot;. Rež. Elīna Cērpa.
* 2017.09.22. [[Aleksandrs Puškins]] &quot;Mazās traģēdijas&quot;. Rež. [[Sergejs Ščipicins]].
* 2017.10.20. Žans Anuijs &quot;Eiridīke&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2017.11.17. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Kaķis uz nokaitēta skārda jumta&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].

=== 2018. gadā ===
* 2018.01.12. [[Sanita Reinsone]] &quot;Meža meitas&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2018.01.26. Edvards Radzinskis &quot;104 lappuses par mīlestību&quot;. Rež. [[Georgijs Surkovs]].
* 2018.02.23. [[Rūdolfs Blaumanis]], Justīne Kļava &quot;Vidzemnieki&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2018.03.09. [[Semjuels Bekets]] &quot;Laimīgās dienas&quot;. Rež. [[Inese Pudža]].
* 2018.04.07. [[Pavels Kohouts|Pāvels Kohouts]] &quot;Mīlestības testaments&quot; (&quot;Eross&quot;). Rež. [[Varis Brasla]].
* 2018.05.12. [[Juliušs Slovackis]] &quot;Baladīna&quot;. Rež. [[Viesturs Kairišs]].
* 2018.05.25. [[Anna Brigadere]] &quot;Dievs. Daba. Darbs&quot;. Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2018.06.15. Deivids Berijs &quot;Augusta vaļi&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2018.09.27. [[Rejs Bredberijs]] &quot;Fantočini noslēpums&quot;. Rež. [[Jekaterina Polovceva]].
* 2018.10.12. Deivids Aivss &quot;Venēra kažokādā&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2018.11.09. Jurijs Trifonovs &quot;Apmaiņa&quot;. Rež. [[Jegors Peregudovs]].
* 2018.11.30. &quot;Nekas&quot; (pēc Jannes Telleres gāmatas &quot;Nekas&quot; motīviem). Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2018.12.20. [[Džordžs Bernards Šovs]] &quot;Pigmalions&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].

=== 2019. gadā ===
* 2019.02.15. [[Ēriks Emanuēls Šmits]] &quot;Voloņas nakts&quot;. Rež. [[Rolands Atkočūns]].
* 2019.04.12. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Hamlets]]&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2019.05.11. Anna Zvaigzne &quot;Stubenhocker: Velta Kalniņa istabā&quot;. Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 2019.05.24. &quot;Mārtins Īdens&quot; (pēc [[Džeks Londons|Džeka Londona]] romāna motīviem). Rež. [[Klāvs Mellis]].
* 2019.09.07. &quot;Viktorija&quot; (pēc [[Knuts Hamsuns|Knuta Hamsuna]] stāsta motīviem). Rež. [[Indra Roga]], [[Mihails Gruzdovs]].
* 2019.09.20. &quot;731. solis&quot; (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] romāna &quot;Noziegums un sods&quot; motīviem). Rež. [[Indra Roga]], [[Mihails Gruzdovs]].
* 2019.09.26. [[Inese Zandere]] &quot;Smieklu sasaukšanās&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2019.10.18. Īvs Žamiaks &quot;Uz Akapulko, kundze!&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2019.11.29. [[Ernests Hemingvejs]] &quot;Ardievas ieročiem&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].

=== 2020. gadā ===
* 2020.01.11. [[Henriks Ibsens]] &quot;Alvinga kundze&quot; (&quot;Spoki&quot;). Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2020.02.06. &quot;Cilvēkam vajag suni&quot; (pēc [[Regīna Ezera|Regīnas Ezeras]] stāstu motīviem). Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2020.03.05. &quot;Slinkums&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2020.05.29. Dankans Makmillans &quot;Visas labās lietas&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2020.07.31. &quot;Paliec sveiks, draugs…&quot; (pēc franču filmas &quot;La Femme de mon pote&quot; motīviem). Rež. [[Krišjānis Salmiņš]].
* 2020.08.05. &quot;Tilti&quot; (pēc Roberta Džeimsa Vollera romāna &quot;Medisonas apgabala tilti&quot;). Rež. [[Georgijs Surkovs]].
* 2020.09.18. Stīvens Karams &quot;Ģimene&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2020.10.02. [[Gunārs Priede]] &quot;Jaunākā brāļa vasara&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2020.10.09. Mārtins Makdona &quot;Inišmoras leitnants&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].

=== 2021. gadā ===
* 2021.06.15. Treisijs Letss &quot;Osedžas zeme&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2021.06.19. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Ilgu tramvajs&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2021.06.20. &quot;Latvijas lepnums. Un aizspriedumi&quot;. Rež. [[Reinis Boters]].
* 2021.06.27. [[Māra Zālīte]] &quot;Dzīvais ūdens&quot;. Rež. [[Ilze Bloka]].
* 2021.07.02. [[Lelde Stumbre]] &quot;Nākošpavasar&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2021.07.03. Deivids Lindsijs-Ebērs &quot;Labie cilvēki&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2021.09.20. [[Bertolts Brehts]] &quot;Lepnās kāzas&quot;. Rež. [[Indra Roga]], [[Mihails Gruzdovs]].
* 2021.12.05. [[Artūrs Dīcis]] &quot;Meklētāji&quot;. Rež. [[Indra Roga]].

=== 2022. gadā ===
* 2022.01.07. Kērena Klimovska &quot;Mans tēvs - Pīters Pens&quot;. Rež. [[Henrijs Arājs]].
* 2022.01.24. Alvis Lapiņš &quot;Es neesmu klaviernieks&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2022.02.12. Antonio Buero Valjeho &quot;Liesmojošā tumsa&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2022.02.19. Edvards Olbijs &quot;Kam bail no Virdžīnijas Vulfas?&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2022.03.15. Ance Muižniece &quot;Mēs, roks, sekss un PSRS&quot;. Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2022.04.12. [[Andris Kalnozols]] &quot;Kalendārs mani sauc&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2022.04.28. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Vēlā mīla&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2022.05.07. Deivids Mamets &quot;Amerikāņu bizons&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2022.09.16. Justīne Kļava &quot;Nelabie. Pēc Dostojevska&quot; (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] romāna &quot;Velni&quot;). Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2022.10.06. [[Rasa Bugavičute-Pēce]] &quot;Rinda&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2022.11.04. [[Linda Rudene]] &quot;SIA Ģimenes romāns&quot; (pēc [[Verners Hercogs|Vernera Hercoga]] filmas motīviem). Rež. [[Toms Treinis]].
* 2022.12.04. Petri Tamminens &quot;Kā sagaidīt citplanētieti&quot;. Radošā komanda Ilze Bloka, Linda Rudene, Katrīna Ieva, Niks Cipruss, Arvis Kantiševs, Linda Mīļā.
* 2022.12.21. &quot;Koens. Atāls. Kurtuve&quot;. Rež. [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]].

=== 2023. gadā ===
* 2023.01.20. Juns Fose &quot;Vārds&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2023.02.25. [[Jūdžīns O'Nīls]] &quot;Sēras piestāv Elektrai&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2023.04.06. Dons Nigro &quot;Paolo un Frančeska&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2023.04.28. Regnārs Vaivars &quot;Burbulis&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2023.06.14. [[Henriks Ibsens]] &quot;Kad mēs mostamies&quot; (&quot;Kad mēs, mirušie, mostamies&quot;). Rež. [[Toms Treinis]].
* 2023.08.03. &quot;Es arī te, kas man ir jādara&quot;. Rež. [[Endīne Bērziņa]].
* 2023.08.04. Kersti Heinlo &quot;Manas domas grib ar mani parunāt&quot;. Rež. Kersti Heinloo.
* 2023.10.05. [[Rainis]] &quot;[[Jāzeps un viņa brāļi]]&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2023.10.27. Pēc [[Vilis Plūdons|Viļa Plūdoņa]] &quot;Atraitnes dēls&quot;. Rež. [[Viesturs Roziņš]].
* 2023.11.30. &quot;One hundred&quot;. Rad. kom. [[Aigars Apinis (aktieris)|Aigars Apinis]], [[Ilze Vītoliņa]], Oskars Pauliņš, Emīls Zilberts, Dāvis Burmeisters.

=== 2024. gadā ===
* 2024.01.05. [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]] &quot;Daliņš&quot; (par soļotāju [[Jānis Daliņš|Jāni Daliņu]]). Rež. [[Toms Treinis]].
* 2024.02.02. Justīne Kļava &quot;Konsuela Sent-Ekziperī&quot;. Rež. Henrijs Arājs.
* 2024.03.14. &quot;Valmieras puikas&quot; (pēc [[Pāvils Rozītis|Pāvila Rozīša]] romāna motīviem). Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2024.04.25. Pēc [[Vizma Belševica|Vizmas Belševicas]] stāstu motīviem &quot;Tu saki?&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2024.05.22. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2024.09.10. [[Krista Burāne]] &quot;Izdzīvošanas piezīmes&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2024.10.04. Otts Kilusks &quot;Cosmopolitan&quot;. Rež. Andress Noormets.
* 2024.10.25. Patriks Mārbers &quot;Tuvāk&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2024.11.15. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Romeo un Džuljeta]]&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2024.12.15. [[Gunārs Priede]] &quot;Zilā&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].

=== 2025. gadā ===
* 2025.01.24. [[Anna Brigadere]] &quot;Sprīdītis&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2025.03.14. [[Gunārs Priede]] &quot;Četri balti krekli&quot; (&quot;Trīspadsmitā&quot;). Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2025.04.11. Pēc [[Tomass Manns|Tomasa Manna]] &quot;Burvju kalns&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2025.04.30. [[Harolds Pinters]] &quot;Nodevība&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2025.05.30. Pēc Miko Rimminena &quot;Diena projām palēja&quot;. Rež. [[Aigars Apinis (aktieris)|Aigars Apinis]].
* 2025.06.06. [[Federiko Garsija Lorka]] &quot;Dona Perlimplina mīlestība&quot;. Rež. [[Linda Kalniņa]].
* 2025.08.29. [[Mārtins Makdona]] &quot;Inišmoras leitnants&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2025.10.02. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ļaunais gars&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2025.10.31. &quot;Telma un Luīze&quot; (pēc filmas &quot;[[Telma un Luīze]]&quot; motīviem). Rež. [[Juris Rijnieks]].
* 2025.12.05. &quot;Vai tu atceries, kā piedzima tava vecmāmiņa?&quot;. [[Ieva Puķe|Ievas Puķes]] autordarbs.
* 2025.12.12. [[Eiripīds]] &quot;Mēdeja&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].

=== 2026. gadā ===
* 2026.01.18. Pēc [[Ērihs Kestners|Ēriha Kestnera]] romāna motīviem &quot;Mazais cilvēks&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2026.01.30. Pēc Justa Terteļa lugas motīviem &quot;Sākums&quot;. Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2026.02.20. [[Artūrs Dīcis]] &quot;Egomaniaki&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2026.03.20. [[Ance Muižniece]] &quot;Tu būsi mana!&quot;. Rež. [[Jānis Znotiņš]].

[[Kategorija:Valmieras Drāmas teātris|Izrādes]]</text>
      <sha1>5i1wkdymz2kcj2cxr8xhh3615x8v3zv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450538</id>
      <parentid>4450537</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T22:53:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* 2005. gadā */</comment>
      <origin>4450538</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="73908" sha1="fwdnyo96lurwl9pky5t5u0pmgrgr0as" xml:space="preserve">Sarakstā hronoloģiski apkopotas [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātrī]] iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem.

== Valmieras Dramatiskais teātris (1923—1930) ==

=== 1923. gadā ===
* 1923.11.25. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Kas tie tādi, kas dziedāja&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1923.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ļaunais gars&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.

=== 1924. gadā ===
* 1924. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Mīla un viltus&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924. [[Jānis Akuraters]] &quot;Tautas darbinieki&quot;.
* 1924. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Trīnes grēki&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1924. [[Anna Brigadere]] &quot;Sievu kari ar Belcebulu&quot;.
* 1924.01.08. Artūrs Jerviluoms &quot;Ziemeļnieki&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.01.20. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] &quot;Zvēru dīdītājs&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.02. [[Anna Brigadere]] &quot;Sprīdītis&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.02.09. [[Moljērs]] &quot;Skapēna nedarbi&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.02.24. Aleksandrs Bisons &quot;Nezināmā&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.03.02. [[Jānis Akuraters]] &quot;Lāča bērni&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.03.08. D-D &quot;Vecmāmiņa&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.03.09. Karlo Goldoni &quot;Viesnīcniece&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.04.06. [[Anna Brigadere]] &quot;Hetēras mantojums&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.05.03. Maksis Halbe &quot;Straume&quot;. Rež. Gustavs Amols.
* 1924.05.18. Edvards Vulfs &quot;Sensācija&quot;. Rež. Jānis Einbergs.
* 1924.08.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Indrāni&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1924.09.21. Emīls Rozenovs &quot;Pakrēšļa ļaudis&quot;. Rež. Ludvigs Laus.
* 1924.10.05. Edvards Vulfs &quot;Svētki Skangalē&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1924.10.09. O. Švarcs &quot;Sportisti&quot;. Rež. Ludvigs Laus.
* 1924.10.12. Emīls Verharns &quot;Filips II&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1924.10.26. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Laupītāji&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1924.11. [[Andrejs Upīts]] &quot;Peldētāja Zuzanna&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1924.11.23. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Prāta cilvēki&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1924.12.14. [[Aspazija]] &quot;Sidraba šķidrauts&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1924.12.31. [[Rainis]] &quot;[[Zelta zirgs]]&quot;. Rež. Augusts Kokalis.

=== 1925. gadā ===
* 1925.02. [[Augusts Saulietis]] &quot;Sirdskaite&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1925.02.01. [[Rainis]] &quot;Indulis un Ārija&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1925.02.26. Luidži Kamoleti &quot;Aiz klostera mūriem&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1925.03.01. [[Gerharts Hauptmanis]] &quot;Nogrimušais zvans&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1925.03.15. [[Aspazija]] &quot;Ragana&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1925.03.22. Viencēlieni: [[Andrejs Upīts]] &quot;Privātīpašums&quot;, Edvards Vulfs &quot;Sasistais spogulis&quot;.
* 1925.04. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Mūsu senči&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.04.14. Pjērs de Bomaršē &quot;Figaro kāzas jeb Trakā diena&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1925.05.01. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Seklā, pelēkā ikdiena&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1925.05.03. Ludvigs Fulda &quot;Vulkāns&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1925.08.09. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Seši mazi bundzenieki&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.09.06. Voldemārs Zonbergs &quot;Krusts un pērkons&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.09.20. [[Henriks Ibsens]] &quot;Ziemeļu varoņi&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.10.04. Tristans Bernārs &quot;Divas pīles&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.10.18. Ludvigs Holbergs &quot;[[Žūpu Bērtulis]]&quot;.
* 1925.10.29. Margareta Maijo &quot;Luteklīši&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.11.01. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Vilhelms Tells&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.12. Viktors Riškovs &quot;Čūskulēns&quot;.
* 1925.11.06. Anrī Bernšteins &quot;Zaglis&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.12.13. [[Rainis]] &quot;Krauklītis&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.12.17. [[Romēns Rolāns]] &quot;Mīlas un nāves spēle&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.12.25. Jaroslavs Kvapila &quot;Karalis, ubags un princese&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.12.26. Moriss Ordons, Brandons Tomass &quot;Čarļa krustmāte&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.12.31. Viencēlieni: &quot;Hipnozes briesmās&quot;, V. Biļibins &quot;Dārgais skūpsts&quot;.

=== 1926. gadā ===
* 1926.01.07. [[Augusts Strindbergs]] &quot;Tēvs&quot;.
* 1926.01.31. Sidnejs Gariks &quot;Atzīšanās&quot;.
* 1926.02.07. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] &quot;Jo pliks, jo traks&quot;.
* 1926.02.20. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Diplomāti&quot;.
* 1926.03.14. [[Johans Volfgangs Gēte]] &quot;Fausts&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1926.04.04. Edvards Vulfs &quot;Meli&quot;.
* 1926.04.05. E. Rejs &quot;Skaistas sievietes&quot;.
* 1926.04.18. Roberts Valters &quot;Tornī&quot;.
* 1926.04.24. Ferencs Molnārs &quot;Velns&quot;.
* 1926.05.09. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] &quot;Kamēliju dāma&quot;.
* 1926.05.24. [[Aspazija]] &quot;Vaidelote&quot;.
* 1926.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;No saldenās pudeles&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1926.09.19. [[Aspazija]] &quot;Boass un Rute&quot;.
* 1926.10.24. [[Aleksejs Tolstojs (1883 – 1945)|Aleksejs Tolstojs]], Pāvels Ščogoļevs &quot;Carienes sazvērestība&quot;.
* 1926.10.31. Menherts Lengjels &quot;Nakts serenāde&quot;.
* 1926.12. Viencēlieni: Jānis Jēps-Baldzēns &quot;Brāļu sieva&quot;, Jurijs Jurjins &quot;Varonis aiz pārpratums&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1926.12.12. Lindulis &quot;Gaigalu dzimta&quot;.

=== 1927. gadā ===
* 1927.01. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Spāniešu muša&quot;.
* 1927.01.02. Gabriels Dregeli &quot;Labi pašūta fraka&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1927.01.16. [[Andrejs Upīts]] &quot;Kaijas lidojums&quot;.
* 1927.02. Oskars Lutss &quot;Sasteigtās precības&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1927.03.20. Kārlis Ieviņš &quot;Putras Dauķa precības&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1927.04.22. M. Reimanis &quot;Mīlas diplomāti&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1927.04.24. Armāns Kaijavē, Robērs de Flērs &quot;Iekarotā laime&quot;.
* 1927.11. [[Rainis]] &quot;[[Mīla stiprāka par nāvi]]&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].

=== 1928. gadā ===
* 1928.04. [[Leons Paegle]] &quot;Par un pret&quot;.
* 1928.04.09. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] &quot;Atjautīgā sieviete&quot;. Rež. [[Ernests Feldmanis]].

=== 1929. gadā ===
* 1929.01.06. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Deja ap mīlu&quot;.
* 1929.01.20. [[Augusts Deglavs]] &quot;Vecais pilskungs&quot;.
* 1929.02.26. Luidži Kamoleti &quot;Aiz klostera mūriem&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1929.03.17. [[Jānis Akuraters]] &quot;Priecīgais saimnieks&quot;. Rež. Voldemārs Ronis.
* 1929.04.14. Vilhelms Meijers-Fersters &quot;Vecheidelberga&quot;. Rež. Voldemārs Ronis.
* 1929.05.12. [[Andrejs Upīts]] &quot;Apburtais loks&quot;. Rež. Gustavs Žibalts.
* 1929.08.18. Jānis Lejiņš &quot;Nebrauc tik dikti&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1929.09.15. Minna Dišlere &quot;Ozolnieka meita&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1929.09.22. M. Reimanis &quot;Vecpuišu ģimene&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1929.10.06. [[Leonīds Andrejevs]] &quot;Mūsu mūža dienas&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1929.10.27. [[Rainis]] &quot;Ģirts Vilks&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1929.11.03. [[Arturs Šniclers]] &quot;Kāzu rīts&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1929.12. [[Hugo Teodors Krūmiņš]] &quot;Priekšzīmīga saimniecība&quot;.
* 1929.12.12. Engelberts Humperdinks &quot;Ansītis un Grietiņa&quot;.
* 1929.12.26. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Traks numurs&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.

=== 1930. gadā ===
* 1930.02.02. Bajards Veijers &quot;Mērijas Duganes prāva&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1930.03.09. [[Anna Brigadere]] &quot;Kad sievas spēkojas&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1930.04. Jukums Palevičs &quot;Lauztā sirds&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1930.04.21. Ladislavs Fodors &quot;Plika kā baznīcas žurka&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1930.04.22. [[Anna Brigadere]] &quot;Sprīdītis&quot;.

== Ziemeļlatvijas teātris (1930—1944) ==

=== 1930. gadā ===
* 1930.10.05. [[Aspazija]] &quot;Torņa cēlājs&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1930.10.26. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Pie Sloku ezera&quot; (&quot;Atpūta &quot;Paradīzē&quot;&quot;). Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1930.11.23. L. Ganhofers, Marko Brosiners &quot;Čigāniete Zanda&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1930.12.26. Gustavs Mozers &quot;Mūža rente&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1930.12.31. [[Hugo Teodors Krūmiņš]] &quot;Sāncenši&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.

=== 1931. gadā ===
* 1931.01.06. [[Vilhelms Bušs]] &quot;Makss un Morics&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1931.02.22. [[Jūdžīns O'Nīls]] &quot;Anna Kristi&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1931.03.20. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro &quot;Madame Sans-Gene&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1931.04.06. Pauls Aldre &quot;Līdumnieki&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1931.08.30. [[Elīna Zālīte]] &quot;Maldu Mildas sapņojums&quot;.
* 1931.09.12. Jānis Lejiņš &quot;Traki sirsnīgi&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1931.12.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1931.12.26. Milda Priedulāja &quot;Veco dzirnavu noslēpums&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1931.12.31. Pēteris Brikmanis &quot;Laimes vērpēja&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.

=== 1932. gadā ===
* 1932.01.24. Minna Dišlere &quot;Studentes vasara&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1932.02.14. Arnolds Ridlejs &quot;Spoku vilciens&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1932.02.28. Moriss Rostāns &quot;Cilvēks, kuru es nonāvēju&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1932.03.28. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Taupības kurators&quot;.
* 1932.08.15. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Visi mani radi raud&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1932.10.01. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Pieklīdušais kaķēns&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1932.10.23. Ludvigs Fulda &quot;Vīrietis, kuru jāprec&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1932.11.05. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Divpadsmitā nakts&quot;. Rež. Gustavs Amols.
* 1932.11.27. [[Henriks Ibsens]] &quot;Tautas naidnieks&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1932.12.16. Jānis Lejiņš &quot;Bij’ man vienas rozes dēļ&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1932.12.26. E. Lesters &quot;Mīla un gods&quot;. Rež. Pēteris Treicis.
* 1932.12.27. N. Sobolščikovs-Samarins &quot;Runcis zābakos&quot;.
* 1932.12.31. E. Adeniss &quot;Tauera&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.

=== 1933. gadā ===
* 1933.01.08. Robērs de Flērs, Armāns Kaijavē &quot;Zelta rudens&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.02.09. [[Rainis]] &quot;Jāzeps un viņa brāļi&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.04.02. [[Kārlis Rabācs]] &quot;Ādama ābols&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.04.17. Aleksandrs Ostrovskis, Nikolajs Solovjovs &quot;Neuzticīgo sievu skola&quot; (&quot;Belugina precības&quot;). Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.06.02. Frederiks Dalgrēns &quot;Vermlandieši&quot;. Rež. Gustavs Amols.
* 1933.06.11. [[Jānis Akuraters]] &quot;Viesturs&quot;. Rež. Pēteris Treicis.
* 1933.09.23. [[Anna Brigadere]] &quot;Karaliene Jāna&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.10.08. [[Jēkabs Janševskis]] &quot;Dzimtene&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.10.20. Augusts Laiviņš &quot;Kauguru dumpis&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.11.26. [[Džeroms K. Džeroms]] &quot;Šīs dienas leģenda&quot; (&quot;Aizmirstais draugs&quot;). Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.12.26. Esmonds &quot;Sieviete drēbēs&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.12.27. Kārlis Brikners &quot;Ērkšķrozīte&quot;. Rež. Jānis Einbergs.
* 1933.12.27. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Zelta zeme&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.

=== 1934. gadā ===
* 1934.02.08. Zeiboltu Jēkabs &quot;Dullais barons Bunduls&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1934.03. Kārlis Brikners &quot;Sarkangalvīte&quot;. Rež. Jānis Einbergs.
* 1934.03.10. Eduards Vilde &quot;Laimes pūķis&quot;. Rež. Roberts Brīvmanis.
* 1934.03.17. [[Roberts Kroders]] &quot;Pēdējais tilts&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1934.04. Klabunds &quot;X.Y.Z.&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1934.09.02. [[Jēkabs Janševskis]] &quot;Laimes bērns&quot;. Rež. Eižens Kalniņš.
* 1934.10.12. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] &quot;Negudrā Ģertrūde&quot;. Rež. Eižens Kalniņš.
* 1934.12.26. Edvards Knoblauhs &quot;Fauns&quot;.
* 1934.12.27. [[Jānis Akuraters]] &quot;Sidraba birzs&quot;. Rež. Jānis Einbergs.
* 1934.12.27. [[Vilis Jānis Lapenieks]] &quot;Karogs aicina&quot;.

=== 1935. gadā ===
* 1935.04.12. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Seši mazi bundzenieki&quot;. Rež. Eižens Kalniņš.
* 1935.09.22. [[Doku Atis]] &quot;Krišus Laksts&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1935.10. Imre Kalmāns &quot;Silva&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1935.10.18. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1935.12.26. Gustavs Rēders &quot;Aladins&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1935.12.26. Aleksandrs Lestjāns, Jene Vašari &quot;Cepelīna zaķis&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1935.12.31. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Mucenieks un muceniece&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

=== 1936. gadā ===
* 1936.01. [[Anna Brigadere]] &quot;Maija un Paija&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1936.04.21. Pauls Ābrahams &quot;Pavasara mīla&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1936.05.15. [[Vilis Lācis]] &quot;Tālais ceļš&quot;.
* 1936.05.15. [[Ernests Brastiņš]] &quot;Latvijas zvaigznes&quot;.
* 1936.09.15. Minna Dišlere &quot;Ozolnieka meita&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1936.09.19. [[Līgotņu Jēkabs]] &quot;Bierantos&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1936.11.18. [[Pāvils Rozītis]] &quot;Valmieras puikas&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1936.12.26. Menherts Lengjels &quot;Nakts serenāde&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

=== 1937. gadā ===
* 1937.02.26. [[Jānis Grots]] &quot;Zelta atslēga&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1937.04.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Trīnes grēki&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1937.05. E. Mārs &quot;Slinkais dēls&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1937. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Tīreļpurvs&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1937. [[Aleksandrs Grīns]] &quot;Nameja gredzens&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1937.09.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ugunī&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1937.10.23. Aime un Ferencs Stjuarti &quot;Meitene Irēne&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1937.11.18. [[Jānis Purapuķe]] &quot;Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1937.12.26. [[Vilis Lācis]] &quot;Jaunā maiņa&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1937.12.31. Edvards Vulfs &quot;Līnis murdā&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1937.12.31. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Bagātā brūte&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

=== 1938. gadā ===
* 1938.02.11. Jānis Sārts &quot;Gredzens&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1938.04.18. Ralfs Benackis &quot;Princese uz trepēm&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1938.05.29. [[Jūlijs Lācis]] &quot;Tēvoča joks&quot;. Rež. Arnolds Stubavs.
* 1938.09.24. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes &quot;[[Mērnieku laiki]]&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1938.10.28. [[Džeroms K. Džeroms]] &quot;Hobsa jaunkundze&quot;. Rež. [[Herberts Zommers]].
* 1938.11.18. [[Aleksandrs Grīns]] &quot;Tēvu zeme&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1938.12.26. [[Elīna Zālīte]] &quot;Mūžīgi vīrišķais&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.

=== 1939. gadā ===
* 1939.03.25. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Mīla un viltus&quot;. Rež. Alfrēds Alksnis.
* 1939.03.25. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Sestdienas vakars&quot;.
* 1939.03.30. [[Anna Brigadere]] &quot;Raudupiete&quot;. Rež. Emīls Mačs.
* 1939.04.10. Pjērs de Bomaršē &quot;Figaro kāzas&quot;. Rež. Žanis Kopštāls.
* 1939.04.27. [[Čārlzs Dikenss]] &quot;Circenītis aizkrāsnē&quot;. Rež. Ģirts Bumbieris.
* 1939.05. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Partizāni&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1939.09.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1939.10.21. Valdemārs Zonbergs &quot;Kurzemes hercogs Jēkabs&quot;. Rež. Alfrēds Alksnis.
* 1939.11.30. [[Elīna Zālīte]] &quot;Rudens rozes&quot;. Rež. Ģirts Bumbieris.
* 1939.12.31. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] &quot;Jo pliks, jo traks&quot;.

=== 1940. gadā ===
* 1940.03.23. Olga Zvirgzdiņa &quot;Uzvara&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1940.04.27. Jānis Lejiņš &quot;Skabarga sirdī&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1940.09.29. [[Rainis]] &quot;Ģirts Vilks&quot;.
* 1940.11.07. [[Andrejs Upīts]] &quot;1905&quot;. Rež. Ģirts Bumbieris.
* 1940.12. Ģirts Salnājs &quot;Gubernatora sekretārs&quot;. Rež. Jānis Einbergs.
* 1940.12.08. A. Rentovičs &quot;Traktoristi&quot;. Rež. Ženija Skalbe-Ozoliņa.

=== 1941. gadā ===
* 1941.02.09. Vasilijs Škvarkins &quot;Vienkāršā meitene&quot;. Rež. Jānis Einbergs.
* 1941.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

=== 1942. gadā ===
* 1942. Kuri-Berijs &quot;Viena vasara&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1942.01.24. Augusts Hinrihss &quot;Kad gailis dzied&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1942.02.28. Alfrēds Karaša &quot;Karogs aicina&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1942.04.18. Francs Lehārs &quot;Grāfs Luksemburgs&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1942.05.24. Konstance Miķelsone &quot;Slinkā sieva&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1942.10.29. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;No saldenās pudeles&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

=== 1943. gadā ===
* 1943.01.02. Augusts Melks &quot;Dienvidvējš&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1943.02.07. [[Gerharts Hauptmanis]] &quot;Nogrimušais zvans&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1943.03.13. Minna Dišlere &quot;Studentes vasara&quot;. Rež. Jānis Einbergs.
* 1943.04.20. Austra Mētere-Ozola &quot;Čiko&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1943.05.09. Kārlis Brikners &quot;Ērkšķrozīte&quot;. Rež. Jānis Einbergs.
* 1943.06.18. [[Elīna Zālīte]] &quot;Bīstamais vecums&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1943.09.25. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Indrāni&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1943.10.23. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Mucenieks un muceniece&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1943.12.17. [[Anna Brigadere]] &quot;Maija un Paija&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1944. gadā ===
* 1944.02.04. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Visi mani radi raud&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1944.03.17. [[Elīna Zālīte]] &quot;Rudens rozes&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1944.05.06. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1944.06.02. Barijs Konnors &quot;Ērikas gudrības grāmata&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

== LPSR Valmieras drāmas teātris (1944—1953) ==

=== 1944. gadā ===
* 1944.11.07. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

=== 1945. gadā ===
* 1945.04.04. [[Andrejs Upīts]] &quot;Peldētāja Zuzanna&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1945.06.21. Aleksandrs Korneičuks &quot;Mistera Pērkinsa misija boļševiku zemē&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1945.07.27. Vladimirs Mass, Mihails Červinskis &quot;Kaut kur Maskavā&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

=== 1946. gadā ===
* 1946. V. Iļjenkovs &quot;Ziedu laukums&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1946.05.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ugunī&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1946.06.28. Aleksandrs Ostrovskis &quot;Belugina precības&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1946.11.23. [[Vilis Lācis]] &quot;Zvejnieka dēls&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

=== 1947. gadā ===
* 1947.02.11. Leonīds Rahmanovs &quot;Nemierīgais vecums&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1947.05.04. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Kā Garpēteros vēsturi taisīja&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1947.06.29. [[Konstantīns Simonovs]] &quot;Divas Amerika&quot; (&quot;Viņu jautājums&quot;). Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1947.11.04. [[Konstantīns Simonovs]] &quot;Zem Prāgas kastaņām&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1947.12.28. Aleksandrs Korneičuks &quot;Platons Krečets&quot;. Rež. Antons Titāns.

=== 1948. gadā ===
* 1948.02.28. [[Leons Paegle]] &quot;Runga, iz maisa!&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1948.05.27. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Māls un porcelāns&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1948.07.06. Aleksejs Arbuzovs &quot;Satikšanās ar jaunību&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1948.09.04. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1948.11.07. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Divpadsmitā nakts&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1948.12.19. Anna Brodele &quot;Skolotājs Straume&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].

=== 1949. gadā ===
* 1949.03.10. Aleksandrs Afinogenovs &quot;Mašeņka&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1949.05.02. Elmārs Grīns &quot;Vējš no dienvidiem&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1949.06.09. Aleksandrs Ostrovskis &quot;Ienesīga vieta&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1949.10.25. Pjotrs Pavļenko &quot;Laime&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1949.12.08. Karlo Goldoni &quot;Divu kungu kalps&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].

=== 1950. gadā ===
* 1950.02.18. Boriss Lavreņovs &quot;Amerikas balss&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1950.04.20. [[Moljērs]] &quot;Ārsts pašam negribot&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1950.04.28. Aleksejs Arbuzovs &quot;Seši mīļi cilvēki&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1950.06.09. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Kramā ir uguns&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1950.11.22. Thai Djan Čuns &quot;Dienvidos no 38. paralēles&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1950.12.13. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] &quot;Glāze ūdens&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].

=== 1951. gadā ===
* 1951.02.17. Sergejs Mihalkovs &quot;Zaudētā māja&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1951.03.17. [[Nikolajs Gogolis]] &quot;Precības&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1951.04.14. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Divpadsmitā nakts&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1951.06.16. Augusts Jakobsons &quot;Trīs kapteiņi&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1951.07.13. [[Andrejs Upīts]] &quot;Stāsti par mācītājiem&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1951.10.21. Anna Brodele &quot;Dedzīgās sirdis&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1951.12.16. [[Tirso de Molina]] &quot;Tikumīgā Marta&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].

=== 1952. gadā ===
* 1952.03.09. [[Nikolajs Gogolis]] &quot;[[Revidents (luga)|Revidents]]&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1952.09.03. Hovards Fāsts &quot;Trīsdesmit sudraba graši&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1952.09.16. Aleksejs Arbuzovs &quot;Taņa&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1952.11.25. Karlo Goldoni &quot;Jocīgs gadījums&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1952.12.25. Gaļina Nikolajeva &quot;Augstais vilnis&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].

=== 1953. gadā ===
* 1953.03.26. Andrejs Uspenskis, Ļevs Ošaņins “Tava personīgā lieta”. Rež. Taisija Baboliņa.
* 1953.04.08. Aleksandrs Ostrovskis &quot;Mežs&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1953.06.30. A. Ļiperovskis &quot;Sārtais ziediņš&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

== Leona Paegles Valsts Valmieras drāmas teātris (1953—1991) ==

=== 1953. gadā ===
* 1953.08.11. Augusts Jakobsons &quot;Šakāļi&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1953.12.30. Kondrats Krapiva &quot;Kas smejas pēdējais&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1954. gadā ===
* 1954.01.10. [[Andrejs Upīts]] &quot;Ziņģu Ješkas uzvara&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1954.02.28. Eduards Vilde &quot;Laimes pūķis&quot;. Rež. Vilis Bergs.
* 1954.05.15. [[Antons Čehovs]] &quot;Tēvocis Vaņa&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1954.06.05. [[Rainis]] &quot;Mīla stiprāka par nāvi&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1954.10.28. Andrejs Makajonoks &quot;Atvainojiet, lūdzami!&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1954.11.13. V. Dihovičnijs, Moriss Slobodskojs &quot;Kur ir tā iela, kur ir tas nams&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1955. gadā ===
* 1955.03.22. [[Henriks Ibsens]] &quot;Spoki&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1955.04.22. [[Vilis Lācis]] &quot;Uz jauno krastu&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1955.08.21. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Seši mazi bundzinieki&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1955.09.30. Aleksandrs Afinogenovs &quot;Savu bērnu māte&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1955.11.30. Anna Brodele &quot;Dace meklē laimi&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].

=== 1956. gadā ===
* 1956.03.10. Gaļina Nikolajeva, Sergejs Radzinskis &quot;Pirmais pavasaris&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1956.05.19. Ježijs Jurandots &quot;Tādi laiki&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1956.08.23. [[Leons Paegle]] &quot;Runga, iz maisa!&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1956.12.22. [[Henriks Ibsens]] &quot;Heda Gablere&quot;. Rež. Bernhards Reihs.

=== 1957. gadā ===
* 1957.01.26. [[Vilis Lācis]] &quot;Ciems pie jūras&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1957.03.30. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Ķīnas vāze&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1957.04.12. Mihails Sebastians &quot;Zvaigzne bez vārda&quot; (&quot;Nezināmā zvaigzne&quot;). Rež. [[Oļģerts Dunkers]].
* 1957.04.24. [[Gotholds Efraims Lesings]] &quot;Emīlija Galoti&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1957.10.25. [[Pāvils Rozītis]] &quot;Valmieras puikas&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1957.11.30. Giljermo Figeiredo &quot;Lapsa un vīnogas&quot;. Rež. [[Oļģerts Dunkers]].

=== 1958. gadā ===
* 1958.03.08. Alehandro Kasona &quot;Septiņi kliedzieni okeāna vidū&quot;. Rež. [[Oļģerts Dunkers]].
* 1958.04.12. Anatolijs Sofronovs &quot;Atvaļināts cilvēks&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1958.06.26. Kārlis Kalnarājs ([[Kārlis Pamše]]) &quot;Kuģi taujā ostas&quot;. Rež. [[Oļģerts Dunkers]].
* 1958.08.20. [[Hella Vuolijoki]] &quot;Akmens ligzda&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1958.11.23. Nikolajs Zarudnijs &quot;Laimes vārti&quot; (&quot;Varavīksne&quot;). Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1959. gadā ===
* 1959.03.11. Andrejs Uspenskis &quot;Dzīvoja trīs draugi&quot;. Rež. Ēvalds Mercs.
* 1959.04.11. Olga Andžāne-Zvirgzdiņa &quot;Dārgais prieks&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1959.04.19. Egons Rannets &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1959.05.22. Tudors Mušatesku &quot;Titanika valsis&quot;. Rež. Ēvalds Mercs.
* 1959.10.08. Valentīna Ļevidova &quot;Trīs minūšu saruna&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1959.11.18. Genadijs Mazins &quot;Šodien un vienmēr&quot;. Rež. Ēvalds Mercs.
* 1959.12.26. Hanss Pfeifers &quot;Laternu svētki&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1960. gadā ===
* 1960.01.30. [[Antons Čehovs]] viencēlieni &quot;Lācis&quot;, &quot;Jubileja&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1960.02.11. [[Anna Brigadere]] &quot;Maija un Paija&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1960.05.01. Vsevolods Kočetovs &quot;Brāļi Jeršovi&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]], Ēvalds Mercs.
* 1960.05.21. Harijs Gulbis &quot;Mans cilvēks&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1960.11.07. Marija Smirnova, Marija Kraindele &quot;Četri zem viena jumta&quot;. Rež. Ēvalds Mercs.
* 1960.11.27. [[Vilis Lācis]] &quot;Putni bez spārniem&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1961. gadā ===
* 1961.03.10. Vratislavs Blažeks &quot;Svētku vakars&quot;. Rež. [[Ēriks Lācis]], [[Jānis Streičs]].
* 1961.03.25. [[Maksims Gorkijs]] &quot;Saules bērni&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1961.06.14. Venta Vīgante &quot;Kad rūsa plaiksnās&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1961.06.17. Haralds Hauzers &quot;Baltās asinis&quot;. Rež. [[Aina Matīsa]], [[Mihails Kublinskis]].
* 1961.09.16. Viktors Lavrentjevs &quot;Sava tuvākā dēļ&quot; (&quot;Ivana Budanceva mantinieki&quot;). Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1961.12.08. Viktors Miļūns &quot;Kaijas pavada&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1961.12.29. Augusts Kicbergs &quot;Vilkate&quot;. Rež. Alekss Satss.

=== 1962. gadā ===
* 1962.01.19. Ivans Soboļevs &quot;Saimnieks&quot;. Rež. Rūdolfs Baltaisvilks.
* 1962.04.18. Vadims Korostiļovs &quot;Ticu tev&quot;. Rež. Rūdolfs Baltaisvilks.
* 1962.05.01. Nikolajs Pogodins &quot;Zilā rapsodija&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1962.05.12. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes &quot;[[Mērnieku laiki]]&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1962.11.07. Nikolajs Pogodins &quot;Uzticība&quot; (&quot;Melnie putni&quot;). Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1962.11.23. Anna Lupāne &quot;Sausās ielejas joki&quot; (&quot;Viss kārtībā&quot;). Rež. Rūdolfs Baltaisvilks.
* 1962.12.26. [[Pēteris Pētersons]] &quot;Man trīsdesmit gadu&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].

=== 1963. gadā ===
* 1963.04.11. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Orfejs nokāpj ellē&quot;. Rež. Rūdolfs Baltaisvilks.
* 1963.04.20. Aleksejs Arbuzovs &quot;Mūs kaut kur gaida&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1963.05.08. Marsels Emē &quot;Trešā galva&quot;. Rež. Ņina Leimane.
* 1963.12.13. [[Vilis Lācis]] &quot;Zvejnieka dēls&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1963.12.20. [[Ilze Indrāne]] &quot;Lazdu laipa&quot;. Rež. Rūdolfs Baltaisvilks.

=== 1964. gadā ===
* 1964.04.12. Lidija Obuhova &quot;Cēlsirdība&quot;. Rež. [[Ēriks Lācis]].
* 1964.05.02. Viktors Rozovs &quot;Kāzu dienā&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1964.09.02. Etele Liliāna Voiniča &quot;Dundurs&quot;. Rež. Rūdolfs Baltaisvilks.
* 1964.10.02. Aleksejs Arbuzovs &quot;Taņa&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1964.12.04. Edvards Radzinskis &quot;104 lappuses par mīlestību&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1964.12.29. [[Hella Vuolijoki]] &quot;Niskavuori maize&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1965. gadā ===
* 1965.01.10. Aleksandrs Fredro &quot;Vīrs un sieva&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1965.05.16. [[Ilze Indrāne]] &quot;Sudraba avots&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1965.05.02. Aleksejs Arbuzovs &quot;Mans nabaga Marats&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1965.06.02. [[Andrejs Upīts]] &quot;Zaļā zeme&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1965.11.07. Horia Lovinesku &quot;Tēlnieks un nāve&quot; (&quot;Visgarākā nakts&quot;). Rež. [[Aleksandrs Leimanis]].
* 1965.11.20. Voldemārs Sauleskalns &quot;Māras Silenieces dienasgrāmata&quot;. Rež. Osvalds Krēsliņš.
* 1965.12.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Trīnes grēki&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1966. gadā ===
* 1966.05.01. [[Vilis Lācis]] &quot;Vainīgie&quot;. Rež. [[Ņina Leimane]].
* 1966.05.15. Viktors Rozovs &quot;Bez mīlestības nedzīvojiet&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1966.05.28. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Romeo un Džuljeta]]&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1966.11.19. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Cilvēki dārzā&quot;. Rež. Austra Skudra.
* 1966.12.16. Roalds Nazarovs &quot;Tikai divpadsmit stundas&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1966.12.27. [[Pavels Kohouts]] &quot;Māja, kurā esam dzimušas&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].

=== 1967. gadā ===
* 1967.04.22. Viktors Rozovs &quot;Kāda jauna cilvēka dzīves stāsts&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1967.05.20. Samuils Aļošins &quot;Viss paliek cilvēkiem&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1967.06.15. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Mīla un viltus&quot;. Rež. [[Ņina Leimane]].
* 1967.07.13. Leonīds Zorins &quot;Varšavas melodijas&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1967.11.05. Boriss Lavreņovs &quot;Par tiem, kas jūrā&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1967.11.18. Aleksandrs Volodins &quot;Komēdija&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].

=== 1968. gadā ===
* 1968.02.03. [[Hella Vuolijoki]] &quot;Ardievu, Niskavuori!&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1968.05.13. [[Jēkabs Janševskis]] &quot;Dzimtene&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1968.05.24. Romualds Narečonis &quot;Sentimentālais stāsts&quot;. Rež. Viktors Zvaigzne.
* 1968.06.10. [[Maksims Gorkijs]] &quot;Zikovi&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1968.12.14. Šeila Dileinija &quot;Iemīlējies lauva&quot;. Rež. Uldis Koškins.
* 1968.12.18. [[Enida Blaitona]] &quot;Pauks un Šmauks&quot;. Rež. Andris Vidiņš.
* 1968.12.26. Dragomirs Asjonovs &quot;Trīs rozes katru rītu&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].

=== 1969. gadā ===
* 1969.01.25. [[Leons Paegle]] &quot;Dievi un cilvēki&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1969.05.18. [[Vilis Lācis]] &quot;Cilvēki maskās&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1969.06.30. Samuils Aļošins &quot;Seviļas siržu lauzējs&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1969.08.21. Frenks Džilrojs &quot;Es tevi mīlu, tēt!&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]], Gunārs Treimanis.
* 1969.11.22. Viktors Rozovs &quot;No vakara līdz pusdienai&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1969.12.19. Genadijs Mamļins &quot;Ei, tu, panāc šurp!&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].

=== 1970. gadā ===
* 1970.01.24. [[Dagnija Zigmonte]] &quot;Raganas māju remontē&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1970.02.15. [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]] &quot;Sāpju ceļi&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1970.06.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1970.09.02. Zofija Posmiša &quot;Pasažiere&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1970.09.05. Arčibalds Džozefs Kronins &quot;Broudija pils&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1970.12.12. [[Nikolajs Gogolis]] &quot;Precības&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1970.12.26. Vija Venta ([[Venta Vecumniece]]) &quot;Teikuma vidū punktu neliek&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1971. gadā ===
* 1971.01.26. Valentīns Ježovs &quot;Lakstīgalu nakts&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1971.05.09. Miklošs Ģārfašs &quot;Mosties un dziedi&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1971.05.22. [[Agata Kristi]] &quot;Peļu slazds&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1971.06.06. Aleksandrs Volodins &quot;Pieci vakari&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1971.10.02. Viktors Zeba (Balfurs Ferbers) &quot;Sevi meklējot&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1971.10.23. Otars Joseliani &quot;Kamēr rati vēl ripo&quot;. Rež. Uldis Koškins.

=== 1972. gadā ===
* 1972.01.16. Nikolajs Matukovskis &quot;Amnestija&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1972.02.02. [[Rainis]] &quot;Mušu ķēniņš&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1972.03.05. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Hamlets|Traģisks stāsts par Hamletu, Dānijas princi]]&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1972.05.27. [[Anna Brigadere]] &quot;Sievu kari ar Belcebulu&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1972.06.03. [[Zigmunds Skujiņš]] &quot;Brunču medības&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1972.07.26. Džordže Mihails Zamfiresku &quot;Sapņu elks&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].

=== 1973. gadā ===
* 1973.01.19. [[Ilze Indrāne]] &quot;Cepure ar kastaņiem&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1973.02.02. Akims Tarazi &quot;Aug buciņš – lauž radziņus&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1973.02.12. Aleksandrs Ostrovskis &quot;Arī sievietes pārskatās&quot; (&quot;Verdzenes&quot;). Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1973.09.28. [[Pīters Šefers]] &quot;Smiekli tumsā&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1973.10.07. [[Hella Vuolijoki]] &quot;Niskavuori saimnieces jaunība&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1973.10.19. Ardi Līvess &quot;Par visiem dārgākā&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1973.11.21. [[Ārijs Geikins]] &quot;Leģenda par Kaupo&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].

=== 1974. gadā ===
* 1974.05.18. Aleksandrs Vampilovs “Vasaras rītā”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1974.05.31. [[Ādolfs Alunāns]] “Kas tie tādi, kas dziedāja”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1974.06.12. Aleksejs Arbuzovs “Esi sveicināta, mīlestība!”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1974.06.27. [[Gunārs Priede]] “Udmurtijas vijolīte”. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1974.09.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] “No saldenās pudeles”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1974.10.27. Ilze Binde, Andris Bergmanis “Kamēr saule vēl nenoriet...” (dzejas kompoz.). Rež. [[Dzintra Klētniece]].
* 1974.11.05. Aurēlijs Busujoks “Vienatnē ar mīlestību”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1974.11.08. Aleksejs Kolomijecs “Zilie brieži”. Rež. [[Dzidra Ritenberga]].
* 1974.11.21. [[Hella Vuolijoki]] “Niskavuori Heta”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1974.12.27. [[Antons Čehovs]] “[[Trīs māsas]]”. Rež. [[Oļģerts Kroders]], [[Māra Ķimele]].

=== 1975. gadā ===
* 1975.03.27. Margarita Meijo, Moriss Ennekens &quot;Mana sieva – mele!&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1975.04.09. Žans Anuijs &quot;Mēdeja&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1975.05.21. Nikolajs Matukovskis &quot;Ja dzīvi varētu kā dziesmu no jauna sākt&quot;. Rež. [[Aleksandrs Leimanis]].
* 1975.05.29. Harijs Gulbis &quot;Cīrulīši&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1975.07.08. Sauļus Šaltenis, Leonīds Jacinevičs &quot;Uguns medības ar dzinējiem&quot;. Rež. Modris Tenisons.
* 1975.11.13. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] &quot;Lietus&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].

=== 1976. gadā ===
* 1976.05.10. Ella Foņakova &quot;...un laimi personiskajā dzīvē&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1976.05.26. Anatolijs Grebņevs &quot;Skolas direktora dienasgrāmata&quot;. Rež. Modris Tenisons.
* 1976.06.04. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Seši mazi bundzenieki&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1976.06.10. Viljams Sarojans &quot;Ei, jūs tur!&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1976.09.06. [[Gunārs Priede]] &quot;Zilā&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1976.09.07. Alla Sokolova &quot;Fantāzijas&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1976.10.12. Jons Druce &quot;Vissvētākā&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1976.11.13. [[Hella Vuolijoki]] &quot;Akmens ligzda&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1977. gadā ===
* 1977.04.28. [[Viljams Šekspīrs]] “Spītnieces savaldīšana”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1977.05.26. Jozs Grušs “Pijs nebija prātīgs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]
* 1977.06.11. [[Gerharts Hauptmanis]] “Pirms saules rieta”. Rež. [[Oļģerts Dunkers]].
* 1977.10.22. Boriss Lavreņovs “Četrdesmit pirmais”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1977.11.25. [[Andrejs Upīts]] “Pieci nerātni smaidi”. Rež. Ņina Leimane.
* 1977.12.01. Kšištofs Hoiņskis “Notikums naktī”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1977.12.30. Valentīns Katajevs “Riņķa kvadratūra”. Rež. [[Edmunds Freibergs]].

=== 1978. gadā ===
* 1978.01.18. Arčibalds Džozefs Kronins “Trīs mīlestības”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1978.02.25. [[Pīters Šefers]] “Jūs esat zaudējis, ser!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1978.05.20. [[Pauls Putniņš]] “Pasaulīt, tu ļaužu ēka...”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1978.05.27. Ēvalds Hermakila “Žūpu Bērtulis” (komp.). Rež. Ēvalds Hermakila.
* 1978.06.08. [[Vilis Lācis]] “Zeme un jūra”. Rež. Ņina Leimane.
* 1978.06.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Ugunī”. Rež. [[Imants Adermanis]].
* 1978.06.20. Žans Anuijs “Eiridike”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1978.06.25. [[Maksims Gorkijs]] “Dibenā”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1978.06.26. “Trīs musketieri” (pēc [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā (tēva)]] romāna motīviem). Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 1978.09.09. Kolins Higinss “Harolds un Moda”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1978.10.23. Jevgeņijs Švarcs “Pasaka par apburtajiem kokiem”. Rež. Andris Vidiņš.
* 1978.11.11. [[Gunārs Priede]] “Žagatas dziesma”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1978.12.01. [[Vladimirs Majakovskis]] “Pirts”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1978.12.13. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Indrāni”. Rež. [[Māra Ķimele]].

=== 1979. gadā ===
* 1979.02.20. [[Rejs Bredberijs]] “[[451 grāds pēc Fārenheita]]”. Rež. Haralds Šēnknehts.
* 1979.02.26. “Edith Piaf”. Rež. [[Agris Māsēns]]
* 1979.05.25. [[Jēkabs Janševskis]] “Bandavā”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1979.06.01. Kazis Saja “O, Klemens!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1979.06.27. Jene Heltaji “Mēmais bruņinieks”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1979.11.05. Viktors Rozovs “Medņa ligzda”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1979.11.09. Kazis Saja “Liesmojošā bumbiere”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1979.11.30. [[Roberts Luiss Stīvensons]] “[[Bagātību sala]]”. Rež. [[Alvis Birkovs]].

=== 1980. gadā ===
* 1980.04.19. Voldemārs Sauleskalns “Meldermeitiņa”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1980.05.16. [[Pauls Putniņš]] “Pusdūša”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1980.06.20. Murejs Šizgals “Mīlēšanās”. Rež. Ēvalds Hermakila.
* 1980.09.06. Vasīlijs Šukšins “Līdz trešajiem gaiļiem”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1980.09.10. [[Gunārs Priede]] “Vai mēs viņu pazīsim?”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1980.11.08. Azats Abduļins “Trīspadsmitais priekšsēdētājs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1980.11.26. [[Bertolts Brehts]] “Vīrs paliek vīrs”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1980.12.25. Samuils Aļošins “Tēma ar variācijām”. Rež. [[Agris Māsēns]].

=== 1981. gadā ===
* 1981.01.20. Edvards Radzinskis “Sieviete ārpus mīlestības un nāves”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1981.02.01. Jukums Palevičs “Preilenīte”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1981.05.29. [[Rainis]] “Spēlēju, dancoju”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1981.08.29. Olevs Antons “Kūts lirika”. Rež. Ēvalds Hermakila.
* 1981.09.07. [[Moljērs]] “Skopulis”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1982. gadā ===
* 1982.03.27. Austra Skudra “Lielais gadatirgus”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1982.05.04. [[Henriks Ibsens]] “Mazais Eijolfs”. Rež. [[Agris Māsēns]].
* 1982.05.12. [[Anna Brigadere]] “Sprīdītis”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1982.11.05. Arčibalds Džozefs Kronins “Kamēr tu pie manis”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1982.11.14. Viktors Astafjevs “Piedod man!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1982.11.19. Samuils Maršaks “Kaķu nams”. Rež. Andris Vidiņš.

=== 1983. gadā ===
* 1983.01.21. [[Pedro Kalderons de la Barka]] “Dāma – spoks”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1983.03.05. Aleksandrs Gelmans “Vieni un kopā ar visiem”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1983.05.30. Broņislavs Nušičs “BESB – Belgradas emancipēto sieviešu biedrība”. Rež. Ņina Leimane.
* 1983.06.03. Augusts Kicbergs “Ciema skroderis un viņa laimīgā loze”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1983.06.18. [[Antons Čehovs]] “Tēvocis Vaņa”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1983.11.08. Vladimirs Arro “Piecas romances vecā mājā”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1983.12.04. [[Rainis]] “[[Mīla stiprāka par nāvi]]”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].

=== 1984. gadā ===
* 1984.01.25. Alehandro Kasona “Koki mirst stāvus”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1984.05.20. Aleksejs Dudarevs “Vakars”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1984.05.27. [[Vilis Lācis]] “Zvejnieka dēls”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1984.09.14. Kens Kīzijs, Deils Vosermans “Kur dzeguze ligzdu vij”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1984.09.22. [[Radjards Kiplings]] “Kaķis, kas staigāja, kur pašam patīk”. Rež. Andris Vidiņš.
* 1984.12.05. Jiri Tūliks “Tā precas abrukieši”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1984.12.15. [[Lelde Stumbre]] “Jānis”. Rež. [[Māra Ķimele]].

=== 1985. gadā ===
* 1985.01.09. Jāns Krūsvalls “Mākoņu krāsas”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1985.01.26. Lali Roseba “Provinces aktieri”. Rež. [[Agris Māsēns]].
* 1985.05.10. [[Rainis]] “Pūt, vējiņi!”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1985.05.24. Hugo Raudseps “Mārtiņciems”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1985.08.27. Edmons Rostāns “Sirano de Beržeraks”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1985.12.30. Pēteris Millers “Atvadu izrāde”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].

=== 1986. gadā ===
* 1986.01.17. [[Ilze Indrāne]] “Zemesvēzi dzirdēt”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1986.02.28. [[Rabindranats Tagore]] “Čitra”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1986.05.10. [[Anna Brigadere]] “Sievu kari ar Belcebulu”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1986.05.23. [[Antons Čehovs]] “Ķiršu dārzs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1986.09.13. Viktors Rozovs “Pie jūras”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1986.11.22. [[Gunārs Priede]] “Mācību trauksme”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].

=== 1987. gadā ===
* 1987.04.04. “Jautro paradoksu vakars”. Rež. Andris Vidiņš.
* 1987.05.09. [[Augusts Deglavs]] “Rīga”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1987.05.23. Mihails Šatrovs “Sirdsapziņas diktatūra”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1987.06.20. Alans Eikborns “Normena uzvaras”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1987.12.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Ugunī”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1987.12.29. Džons Kenders, Freds Ebs, Džo Masterofs “Kabarē”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].

=== 1988. gadā ===
* 1988.01.29. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] “Jo pliks, jo traks”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1988.05.21. [[Mārtiņš Zīverts]] “Ķīnas vāze”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1988.06.12. [[Lelde Stumbre]] “Nākošpavasar”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1988.06.19. [[Rainis]] “Daugava”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1988.12.16. [[Mārtiņš Zīverts]] “Tīreļpurvs”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1988.12.28. Mihails Šatrovs “Tālāk, tālāk, tālāk...”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].

=== 1989. gadā ===
* 1989.02.11. [[Anna Brigadere]] &quot;Princese Gundega un karalis Brusubārda&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1989.06.21. Minna Dišlere &quot;Kraujēnu mantinieki&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1989.10.28. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Romeo un Džuljeta]]&quot;. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1989.12.16. &quot;Viesnīca sievietēm&quot; ([[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžīna O'Nīla]], [[Žans Kokto|Žana Kokto]], Fransuāzas Sagānas darbu montāža). Rež. Uģis Brikmanis.

=== 1990. gadā ===
* 1990.02.18. Gāzbors Pressers “Bēniņi”. Rež. Romāns Grabovskis.
* 1990.03.11. Edvards Vulfs “Svētki Skangalē”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1990.06.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Pazudušais dēls”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1990.06.21. Torntons Vailders “Mūsu pilsētiņa”. Rež. Uģis Brikmanis.
* 1990.10.26. [[Anšlavs Eglītis]] “Pēc kaut kā cēla, nezināma”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1990.11.17. [[Pauls Putniņš]] “Žēlojiet mūs!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1990.12.11. Nils Saimons “Pēdējais kvēlais mīlnieks”. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1990.12.15. Alfrēds Žerī “Sestais stāvs”. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].

== Valmieras Drāmas teātris (1991) ==

=== 1991. gadā ===
* 1991.03.08. Voldemārs Sauleskalna “Meldermeitiņa”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1991.04.10. [[Mārtiņš Zīverts]] “Pēdējā laiva”. Rež. [[Aigars Vilims]].
* 1991.05.24. [[Kārlis Skalbe]] “Kaķīša dzirnaviņas”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1991.06.02. Kustā Artūrs Jerviluoma “Ziemeļnieki”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1991.08.28. Klods Manjē “Blēzs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1991.11.03. Mati Unts “Krustmāte no Brazīlijas”. Rež. [[Varis Brasla]]
* 1991.11.24. Zofija Nalkovska “Celīnas Beļskas māja”. Rež. Aivars Helde.

=== 1992. gadā ===
* 1992.01.16. [[Leonīds Andrejevs]] “Anatēma”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1992.03.01. [[Žans Pols Sartrs]] “Veltījums Tai Dāmai”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1992.05.26. [[Arturs Šniclers]] “Riņķa dancis”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1992.06.02. [[Greiems Grīns]] “Desmitais”. Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 1992.11.02. Džons Patriks “Dārgā Pamela”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1992.11.03. [[Gunārs Priede]] “Jāņu nakti negulēju” (“Jāņi slimnīcā”). Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1992.11.22. Fransuāza Sagāna “Mēs mīlam un mēs dzīvojam”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1992.12.13. [[Lelde Stumbre]] “Rozes”. Rež. [[Aigars Vilims]].

=== 1993. gadā ===
* 1993.03.20. [[Fjodors Dostojevskis]] “Burvīgais sapnis”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1993.03.27. [[Māra Zālīte]] “Eža kažociņš”. Rež. [[Aigars Vilims]].
* 1993.04.16. [[Arturs Millers]] “Pēc grēkā krišanas”. Rež. Pēteris Sūcis.
* 1993.06.17. [[Jānis Kārkliņš (dzejnieks)|Jānis Kārkliņš]] “Šanas virsaitis”. Rež. [[Agris Māsēns]].
* 1993.06.28. Mārša Normena “Ar labu nakti, māt!”. Rež. Pēteris Sūcis.
* 1993.08.24. [[Knuts Hamsuns]] “Juhana Nāgela mistērijas”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1993.11.14. [[Gunars Janovskis]] “Sola”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1993.12.19. [[Gerharts Hauptmanis]] “Nogrimušais zvans”. Rež. [[Aigars Vilims]].
* 1993.12.29. Mišels Fermo “Krīt klaudzot durvis”. Rež. Pēteris Sūcis.

=== 1994. gadā ===
* 1994.03.01. Nils Saimons “Apartaments “Plaza” viesnīcā”. Rež. [[Ārijs Geikins]].
* 1994.03.12. [[Augusts Strindbergs]] “Spoku sonāte”. Rež. Ints Sedlenieks.
* 1994.03.26. [[Henriks Ibsens]] “Leļļu nams”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1994.05.07. Viljams Gibsons “Baltas rozes, rozā ziloņi...”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1994.05.15. Maijo Saimons “Izdzīvošanas ābece vecākām kundzēm”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1994.05.22. [[Albērs Kamī]] “[[Svešinieks (romāns)|Svešinieks]]”. Rež. Pēteris Sūcis.
* 1994.06.04. Mirjama Ēberga “Kalpone Gustava, Juhana meita”. Rež. Vibeke Voigta.
* 1994.06.15. “Par ko tāds posts mums uzkritis?” (pēc [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] stāstiem). Rež. [[Aigars Vilims]].
* 1994.08.02. [[Ingmars Bergmans]] “Rudens sonāte”. Rež. [[Ārijs Geikins]].
* 1994.09.15. Ručello Anibale “Ferdinando”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1994.12.04. Džons Bointons Prīstlijs “Zelta aunāda”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1994.12.17. [[Gunars Janovskis]] “Izdedži”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1994.12.22. Georgijs Landau “Sniegbaltītes skola”. Rež. [[Agris Māsēns]].
* 1994.12.23. Haralds Millers “Klusa nakts”. Rež. Pēteris Sūcis.

=== 1995. gadā ===
* 1995.01.21. Alans Eikborns &quot;Izklaidīgie draugi&quot;. Rež. [[Aigars Vilims]].
* 1995.02.25. [[Gerharts Hauptmanis]] &quot;Vientuļie&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1995.04.30. [[Ārijs Geikins]] &quot;Ogles sirds&quot;. Rež. [[Ārijs Geikins]].
* 1995.05.20. Eduardo de Filipo &quot;Filumena Marturano&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1995.06.04. Nils Saimons &quot;Kāpēc tas tā, Mel?&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1995.06.27. Ņina Kasiana &quot;Ninigra un Aligru&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1995.08.19. [[Luidži Pirandello]] &quot;[[Seši tēli meklē autoru|Sešas personas meklē autoru]]&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1995.11.21. &quot;Edīte Piafa&quot; (Agra Māsēna komp. pēc [[Edīte Piafa|Edītes Piafas]] &quot;Mana dzīve&quot;, Simonas Berto &quot;Edīte Piafa&quot;). Rež. [[Agris Māsēns]].
* 1995.12.16. [[Pavels Kohouts]] &quot;Tāda mīla&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].

=== 1996. gadā ===
* 1996.02.03. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Ļaunais gars”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1996.03.16. Terenss Retigans “Dāma bez kamēlijām”. Rež. Pēteris Sūcis.
* 1996.04.06. Jānis Širmanis “Zaķu lieldienas”. Rež. [[Agris Māsēns]].
* 1996.04.20. [[Ļevs Tolstojs]] “[[Anna Kareņina]]”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1996.04.27. [[Jalmārs Sēderberjs|Jalmārs Sēderbergs]] “Doktors Glāss”. Rež. Vibeke Voigta.
* 1996.05.24. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] “Glāze ūdens”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1996.06.18. Zeiboltu Jēkabs “Mājas naids”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1996.10.19. Viljams Gibsons “Spēlmaņa kliedziens”. Rež. Ģirts Sils.
* 1996.11.22. Ģula Urbans “Visām pelēm garšo siers”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1996.12.10. Nezināma 16. gadsimta autora luga “Venēciete”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1996.12.29. [[Augusts Deglavs]] “Rīga”. [[Pēteris Lūcis|Pētera Lūča]] iestud. atjaunojis rež. [[Felikss Deičs]].

=== 1997. gadā ===
* 1997.02.22. [[Jēkabs Janševskis]] “Varkaļu pagasta skolotājs”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1997.03.19. Olvena Bouena “Klāra Klukste”. Rež. Andris Vidiņš.
* 1997.04.18. Harijs Gulbis “Kamīnā klusi dzied vējš”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1997.05.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Trīnes grēki”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1997.06.10. [[Rejs Bredberijs]] “Pieneņu vīns”. Rež. [[Māris Liniņš]].
* 1997.09.24. [[Antons Čehovs]] “Ivanovs”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1997.12.12. [[Federiko Garsija Lorka]] “Dona Perlimplina mīlestība”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1997.12.16. “Snip, Snap, Snurre” (pēc [[Hanss Kristians Andersens|Hansa Kristiana Andersena]] pasakas “Sniega karaliene”). Rež. Andris Vidiņš.

=== 1998. gadā ===
* 1998.01.16. Voldemārs Sauleskalns “Meldermeitiņa”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1998.03.13. [[Mārtiņš Zīverts]] “Minhauzena precības”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1998.04.05. Gerhards Holcs-Baumerts “Alfons Trīcvaidziņš”. Rež. [[Juris Rijnieks]].
* 1998.04.23. Aleksejs Arbuzovs “Vecmodīgā komēdija”. Rež. [[Māris Andersons]].
* 1998.05.15. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes “[[Mērnieku laiki]]”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1998.05.29. [[Vizma Belševica]] “Tās dullās Paulīnes dēļ”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1998.08.20. Francs Ksavers Kreics “Brauciens pēc laimes”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1998.10.03. [[Henriks Ibsens]] “Jūns Gabriels Borkmanis”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1998.10.30. [[Augusts Kicbergs]] “Vilkate”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1998.12.19. Antonio Gala “Ak, laimīgās, zeltītās dieniņas...”. Rež. [[Felikss Deičs]].

=== 1999. gadā ===
* 1999.01.22. Ākošs Kērtess “Atraitnes”. Rež. Jānis Joma.
* 1999.03.05. Atols Fugards “Stundu pēc pusnakts”. Rež. [[Ivars Lūsis]].
* 1999.03.19. [[Ļevs Tolstojs]] “Dzīvais mironis”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1999.08.13. “Pelnrušķīte”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1999.09.24. [[Žaks Prevērs]], Igors Pavlovs “Paradīzes bērni”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1999.10.15. [[Henriks Ibsens]] “Spoki”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1999.12.17. Egīls Šņore “Savējie sapratīs”. Rež. [[Māra Ķimele]].

=== 2000. gadā ===
* 2000.01.21. [[Maksims Gorkijs]] “Vasaras ļaudis” (“Vasarnieki”). Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2000.02.25. [[Ādolfs Alunāns]] “Draudzes bazārs”. Rež. Pēteris Sūcis.
* 2000.05.06. Žans Puarē “Tikumības komēdija”. Rež. [[Ivars Lūsis]].
* 2000.05.12. Pamela Lindona Treversa “Mērija Popinsa”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2000.09.29. Jans Tette “Krustojums ar galveno ceļu”. Rež. Andres Noormets
* 2000.10.13. Edvards Olbijs “Amerikāņu sapnis”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2000.10.17. Mihails Barteņevs “Zaķa mīlestība”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2000.12.15. Nadežda Ptuškina “Ziemassvētku sapņi”. Rež. [[Varis Brasla]].

=== 2001. gadā ===
* 2001.02.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Baltais”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2001.04.11. “Lieldienu lustes Lielmežā”. Rež. [[Agris Māsēns]].
* 2001.05.18. [[Ārijs Geikins]] “Dona Žuana savaldīšana”. Rež. [[Ārijs Geikins]].
* 2001.08.31. [[Antons Čehovs]] “Kaija”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2001.10.12. [[Anšlavs Eglītis]] “Kazanovas mētelis”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2001.12.13. “Buratīno”. Rež. [[Agris Māsēns]].
* 2001.12.20. [[Inga Ābele]] “Tumšie brieži”. Rež. [[Māra Ķimele]].

=== 2002. gadā ===
* 2002.03.09. Broņislavs Nušičs “Ministrienes kundze”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2002.03.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Potivāra nams”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2002.04.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Pazudušais dēls”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2002.06.10. [[Fjodors Dostojevskis]] “Spēlmanis”. Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 2002.06.29. [[Tenesijs Viljamss]] “Vasara un dūmi”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2002.09.27. Rūta Mežavilka “Stiprs ziemeļrietumu vējš”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2002.11.08. Robērs Tomā “Lamatas”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2002.12.06. Hermanis Paukšs “Godīgā meitene”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2002.12.17. Kārlis Brikners &quot;Sarkangalvīte&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].

=== 2003. gadā ===
* 2003.01.22. [[Antons Čehovs]] “Tēvocis Vaņa”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2003.02.21. [[Evita Sniedze]] “Smilšu kaste”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2003.03.27. Nils Saimons “Basām kājām pa parku”. Rež. Imants Jaunzems.
* 2003.04.11. [[Lelde Stumbre]] “Letiņi”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2003.10.19. Aleksandrs Vampilovs “Pīļu medības”. Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 2003.11.01. [[Jāns Kross]] “Ķeizara trakais”. Rež. [[Gatis Gāga]].
* 2003.11.13. [[Evita Sniedze]] &quot;Tie paši oši&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2003.12.11. [[Anna Brigadere]] &quot;[[Maija un Paija]]&quot;. Rež. [[Ivars Lūsis]].

=== 2004. gadā ===
* 2004.01.23. [[Henriks Ibsens]] &quot;Jūras meita&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2004.02.29. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Sādžu dakteris&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2004.03.26. [[Pīters Šefers]] &quot;Letisa un mīlašķis&quot;. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 2004.04.27. [[Rainis]] &quot;Krauklītis&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2004.06.21. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2004.10.15. [[Bertolts Brehts]] &quot;Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati&quot;. Rež. Agris Krūmiņš.
* 2004.11.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Aizbirušais avots&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].

=== 2005. gadā ===
* 2005.01.11. [[Enida Blaitone]] &quot;Pauks un Šmauks&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2005.01.28. Rodnijs Eklends &quot;Dzīve trijatā&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2005.02.11. Herberts Bergers &quot;Vēl viens Džeksons&quot;. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 2005.03.18. [[Henriks Ibsens]] &quot;Heda Gablere&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2005.04.17. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] &quot;Ku-kū&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2005.09.09. Nils Saimons &quot;Dīvainais pāris&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2005.09.23. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Vindzorieši&quot; (&quot;Jautrās vindzorieties&quot;). Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2005.11.03. [[Marks Tvens]] &quot;Toms Sojers&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2005.12.01. [[Mārtins Makdona]] &quot;Spilvencilvēks&quot;. Rež. [[Jānis Vingris]].

=== 2006. gadā ===
* 2006.02.10. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Bez vainas vainīgie&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2006.03.10. [[Fjodors Dostojevskis]] &quot;Idiots&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2006.04.12. [[Ērihs Marija Remarks]] &quot;[[Trīs draugi]]&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2006.05.19. Šeila Dileinija &quot;Medus garša&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2006.05.28. [[Antons Čehovs]] &quot;Ķiršu dārzs&quot;. Rež. Franks Hoiels.
* 2006.09.29. Karlo Goldoni &quot;Mirandolīna&quot; (&quot;Viesnīcniece&quot;). Rež. [[Varis Brasla]].
* 2006.10.27. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Karalis Līrs]]&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2006.12.14. [[Andruss Kivirehks]] &quot;Igauņu bēres&quot;. Rež. Andress Lepiks.

=== 2007. gadā ===
* 2007.01.19. [[Antons Čehovs]] &quot;[[Trīs māsas]]. Versija&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2007.02.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Nāves ēnā&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2007.03.16. Nikolajs Nosovs &quot;Nezinīša piedzīvojumi&quot;. Rež. Zane Kreicberga.
* 2007.04.07. Ivans Viripajevs &quot;Valentīndiena&quot;. Rež. Ilze Rudzīte.
* 2007.04.20. [[Hella Vuolijoki]] &quot;Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2007.05.15. Juris Helds &quot;Nomales bildītes&quot;. Rež. [[Aigars Vilims]].
* 2007.09.07. [[Vilis Plūdons]] &quot;Eža kažociņš&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2007.09.21. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] &quot;Bankrots&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2007.09.27. [[Boriss Viāns|Boriss Vians]] &quot;[[Dienu putas]]&quot;. Rež. Florians fon Hoermans.
* 2007.11.01. [[Inese Zandere]] &quot;Ineses tantes mīklainie panti&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].

=== 2008. gadā ===
* 2008.01.27. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Hamlets]]&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2008.03.07. Benjamins Leberts &quot;Crazy&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2008.04.04. Aleksandrs Ostrovskis &quot;Mežs&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2008.05.17. [[Alvis Lapiņš]] &quot;Atvari&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2008.09.11. Vasilijs Sigarevs &quot;Fantomsāpes&quot;. Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2008.08.14. [[Evita Sniedze]] &quot;Līdz pavasarim&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2008.09.27. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē &quot;Kas patīk dāmām&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2008.10.15. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Indrāni&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2008.12.07. [[Ingmars Bergmans]] &quot;Marionetes&quot;. Rež. [[Viesturs Meikšāns]].

=== 2009. gadā ===
* 2009.01.16. [[Gunars Janovskis]] &quot;Gredzens uz tilta&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2009.02.13. [[Antons Čehovs]] &quot;Ķiršu dārzs&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2009.04.30. [[Viljams Šekspīrs]] “Divpadsmitā nakts”. Rež. Andress Lepiks.
* 2009.05.14. [[Mārtiņš Zīverts]] “Klauns Fiasko”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2009.06.09. [[Harolds Pinters]] “Mājās pārnākušie”. Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]].
* 2009.06.20. [[Lauris Gundars]] “Latviešu laiks”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2009.09.11. Otari Bagaturija “Karalis Līrs nabagmājā”. Rež. Otari Bagaturija.
* 2009.10.16. [[Rainis]] “[[Zelta zirgs]]”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2009.11.20. [[Agata Kristi]] “Peļu slazds”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2008.12.10. [[Ērihs Kestners]] “Emīls un Berlīnes zēni”. Rež. [[Varis Brasla]].

=== 2010. gadā ===
* 2010.02.05. “Vīns un nezāles” (pēc kinofilmas “[[Amerikāņu skaistums]]” motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2010.03.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] “No saldenās pudeles”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2010.04.30. [[Alvis Lapiņš]] “Eldorado”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2010.05.20. [[Frīdrihs Šillers]] “Marija Stjuarte”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2010.06.06. [[Edvarts Virza]] “Plūdi un saulgrieži Straumēnu skaņās”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2010.09.10. [[Jānis Lūsēns]] “Agrā rūsa” (sadarbībā ar apvienību Ars Nova). Rež. [[Juris Jonelis]].
* 2010.10.29. Brendons Tomass “Krustmāte no Brazīlijas”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2010.11.24. [[Henriks Ibsens]] “Dr. Stokmanis” (“Tautas ienaidnieks”). Rež. [[Felikss Deičs]].

=== 2011. gadā ===
* 2011.01.22. “Krāsainās pasakas” (pēc [[Imants Ziedonis|Imanta Ziedoņa]] pasaku motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2011.03.08. [[Evita Sniedze]] “Mākoņains, iespējams skaidrosies”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2011.03.31. “KIN DZA DZA” (pēc Rezo Gabriadzes un [[Georgijs Danelija|Georgija Danelijas]] scenārija motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2011.04.30. Vadims Ļevanovs “Gribu, bet baidos” (“Gorkija vārdā nosauktais Kultūras parks”). Rež. [[Anita Sproģe]].
* 2011.05.14. “Baltā kamielēna sapnītis” (pēc mongoļu tautas pasaku motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2011.05.29. Īvs Žamiaks “Acālija”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2011.10.14. [[Tenesijs Viljamss]] “Orfejs pazemē”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2011.10.21. [[Lauris Gundars]] “Trio”. Rež. [[Lauris Gundars]].

=== 2012. gadā ===
* 2012.01.07. [[Anšlavs Eglītis]] “Bezkaunīgie veči”. Rež. [[Reinis Suhanovs]], [[Jānis Znotiņš]].
* 2012.01.13. [[Lauris Gundars]] “Advents Silmačos”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2012.04.03. [[Jaroslavs Hašeks]] “[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks]]”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2012.05.02. “Egoisti” (pēc [[Maksims Gorkijs|Maksima Gorkija]] lugas “Sīkpilsoņi” motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2012.05.26. [[Augusts Strindbergs]] “Jūlijas jaunkundze”. Rež. [[Vladislavs Nastavševs]].
* 2012.06.20. [[Aleksandrs Ostrovskis]] “[[Līgava bez pūra]]”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2012.09.18. [[Mihails Bulgakovs]] “Zojkina kvartira/Zojas dzīvoklis”. Rež. [[Indra Roga]].
* 2012.10.25. [[Antons Čehovs]] “Mežainis”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2012.11.15. Aleksandrs Mardaņs “Mātes un meitas”. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2012.12.01. [[Alvis Lapiņš]] “Klaidoņa lūgšana”. Rež. [[Varis Brasla]].

=== 2013. gadā ===
* 2013.01.10. Kenets Greiems “Vējš vītolos”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2013.02.07. [[Rūdolfs Blaumanis]] “[[Raudupiete]]”. Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2013.02.28. Patriks Hamiltons “Virve”. Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2013.03.21. [[Rainis]], [[Mārtiņš Brauns]] “Daugava”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2013.04.27. [[Viljams Šekspīrs]] “[[Makbets]]”. Rež. [[Vladislavs Nastavševs]].
* 2013.06.13. Roberto Kavozi “Aprēķina laulības”. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2013.08.14. Leonards Geršs “Taureņi ir brīvi”. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2013.09.22. [[Boriss Pasternaks]] “Doktors Živago”. Rež. [[Indra Roga]].
* 2013.10.18. [[Maksims Gorkijs]] “Dzimta” (“Vasa Žeļeznova”). Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2013.10.25. [[Regnārs Vaivars]], [[Rihards Jakovels]] “Bask@bols.lv”. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2013.12.08. [[Ērihs Marija Remarks]] “Triumfa arka”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2013.12.15. Pērs Ulovs Enkvists “Lūša stundā”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].

=== 2014. gadā ===
* 2014.01.16. [[Tenesijs Viljamss]] “Stikla zvērnīca”. Rež. [[Dmitrijs Petrenko]].
* 2014.02.07. Rolāns Topors “Ziema zem galda”. Rež. [[Ģirts Ēcis]].
* 2014.03.06. Ģula Urbans “Visām pelēm garšo siers”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2014.04.13. [[Maikls Freins]] “Klusumu! Notiek izrāde!”. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2014.05.18. Aleksandrs Vampilovs “Provinces anekdotes”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2014.06.05. Džons Logans “Sarkans”. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2014.06.17. [[Harolds Pinters]] “Siltumnīca”. Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2014.09.20. [[Lauris Gundars]] “Vienādas asinis”. Rež. [[Mārtiņš Vilkārsis]].
* 2014.10.08. Džons Marells “Saules pelni”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2014.10.26. [[Viljams Šekspīrs]] “[[Romeo un Džuljeta]]”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2014.11.21. Mariuss fon Maienburgs “Apjukums”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2014.12.19. [[Lauris Gundars]] “Balle būs”. Rež. [[Reinis Suhanovs]].

=== 2015. gadā ===
* 2015.01.23. [[Augusts Strindbergs]] “Nāves deja”. Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2015.03.01. [[Lauris Gundars]] “Lattia”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2015.03.19. [[Ēriks Vilsons]] “Debesis ir mums”. Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2015.04.26. [[Anna Brigadere]] “Maija un Paija”. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2015.05.30. Rezo Gabriadze “Sudraba gaisma”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2015.08.01. “Eņģeļa kreisais spārns” (pēc Ž. Lorensas romāna “Garie gadi” un V. Delmāras kinoscenārija “Dodiet ceļu rītdienai” motīviem). Rež. [[Inese Mičule]].
* 2015.09.11. “Bērns vārdā Rainis”. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2015.10.02. [[Mihails Bulgakovs]] “[[Meistars un Margarita]]”. Rež. [[Indra Roga]].
* 2015.10.15. [[Aspazija]] “Sarkanās puķes”. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2015.10.30. Aivons Menčels “Rudenīgais blūzs”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2015.12.01. [[Rainis]] “Vētras sēja”. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2015.12.17. [[Gunārs Priede]] “Smaržo sēnes”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].

=== 2016. gadā ===
* 2016.01.22. [[Maksims Gorkijs]] &quot;Zikovi&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2016.02.19. Harijs Gulbis &quot;Medību pils&quot;. Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2016.03.24. [[Aspazija]] &quot;Vaidelote&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2016.04.15. [[Henriks Ibsens]] &quot;Celtnieks Sūlness&quot;. Rež. [[Dāvis Auškāps]].
* 2016.05.21. &quot;Razpļujeva sapņi&quot; (pēc Aleksandra Suhovo-Kobiļina lugu &quot;Tarelkina nāve&quot; un &quot;Krečinska kāzas&quot; motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2016.05.21. &quot;Kāpēc es nogalināju sievu&quot; (pēc [[Ļevs Tolstojs|Ļeva Tolstoja]] stāsta &quot;Kreicera sonāte&quot; motīviem). Rež. [[Krišjānis Salmiņš]].
* 2016.09.30. Aleksandrs Ostrovskis &quot;Muiža kaņepēs&quot; (pēc lugas &quot;Mežs&quot; motīviem). Rež. [[Indra Roga]].
* 2016.12.02. &quot;Emmijas laime&quot; (pēc Rainera Vernera Fasbindera &quot;Bailes saēd dvēseli&quot; scenārija motīviem). Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2016.12.15. [[Šarlote Brontē]] &quot;[[Džeina Eira]]&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].

=== 2017. gadā ===
* 2017.01.12. [[Žils Verns]] &quot;80 dienās apkārt zemeslodei&quot;. Rež. [[Viesturs Roziņš]].
* 2017.02.10. [[Augusts Strindbergs]] &quot;Pelikāns&quot;. Rež. [[Inese Pudža]].
* 2017.02.24. [[Voldemārs Zālītis|Valdis]] &quot;Staburaga bērni&quot;. Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2017.03.03. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2017.04.13. [[Alvis Lapiņš]] &quot;Nepabeigtās kāzas&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2017.05.12. Ivans Viripajevs &quot;Klusa nakts, dzēra nakts&quot; (&quot;Apskurbušie&quot;). Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2017.05.26. [[Albērs Kamī]] &quot;Pārpratums&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2017.08.18. Elīna Cērpa &quot;Lūcis&quot;. Rež. Elīna Cērpa.
* 2017.09.22. [[Aleksandrs Puškins]] &quot;Mazās traģēdijas&quot;. Rež. [[Sergejs Ščipicins]].
* 2017.10.20. Žans Anuijs &quot;Eiridīke&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2017.11.17. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Kaķis uz nokaitēta skārda jumta&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].

=== 2018. gadā ===
* 2018.01.12. [[Sanita Reinsone]] &quot;Meža meitas&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2018.01.26. Edvards Radzinskis &quot;104 lappuses par mīlestību&quot;. Rež. [[Georgijs Surkovs]].
* 2018.02.23. [[Rūdolfs Blaumanis]], Justīne Kļava &quot;Vidzemnieki&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2018.03.09. [[Semjuels Bekets]] &quot;Laimīgās dienas&quot;. Rež. [[Inese Pudža]].
* 2018.04.07. [[Pavels Kohouts|Pāvels Kohouts]] &quot;Mīlestības testaments&quot; (&quot;Eross&quot;). Rež. [[Varis Brasla]].
* 2018.05.12. [[Juliušs Slovackis]] &quot;Baladīna&quot;. Rež. [[Viesturs Kairišs]].
* 2018.05.25. [[Anna Brigadere]] &quot;Dievs. Daba. Darbs&quot;. Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2018.06.15. Deivids Berijs &quot;Augusta vaļi&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2018.09.27. [[Rejs Bredberijs]] &quot;Fantočini noslēpums&quot;. Rež. [[Jekaterina Polovceva]].
* 2018.10.12. Deivids Aivss &quot;Venēra kažokādā&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2018.11.09. Jurijs Trifonovs &quot;Apmaiņa&quot;. Rež. [[Jegors Peregudovs]].
* 2018.11.30. &quot;Nekas&quot; (pēc Jannes Telleres gāmatas &quot;Nekas&quot; motīviem). Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2018.12.20. [[Džordžs Bernards Šovs]] &quot;Pigmalions&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].

=== 2019. gadā ===
* 2019.02.15. [[Ēriks Emanuēls Šmits]] &quot;Voloņas nakts&quot;. Rež. [[Rolands Atkočūns]].
* 2019.04.12. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Hamlets]]&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2019.05.11. Anna Zvaigzne &quot;Stubenhocker: Velta Kalniņa istabā&quot;. Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 2019.05.24. &quot;Mārtins Īdens&quot; (pēc [[Džeks Londons|Džeka Londona]] romāna motīviem). Rež. [[Klāvs Mellis]].
* 2019.09.07. &quot;Viktorija&quot; (pēc [[Knuts Hamsuns|Knuta Hamsuna]] stāsta motīviem). Rež. [[Indra Roga]], [[Mihails Gruzdovs]].
* 2019.09.20. &quot;731. solis&quot; (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] romāna &quot;Noziegums un sods&quot; motīviem). Rež. [[Indra Roga]], [[Mihails Gruzdovs]].
* 2019.09.26. [[Inese Zandere]] &quot;Smieklu sasaukšanās&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2019.10.18. Īvs Žamiaks &quot;Uz Akapulko, kundze!&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2019.11.29. [[Ernests Hemingvejs]] &quot;Ardievas ieročiem&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].

=== 2020. gadā ===
* 2020.01.11. [[Henriks Ibsens]] &quot;Alvinga kundze&quot; (&quot;Spoki&quot;). Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2020.02.06. &quot;Cilvēkam vajag suni&quot; (pēc [[Regīna Ezera|Regīnas Ezeras]] stāstu motīviem). Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2020.03.05. &quot;Slinkums&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2020.05.29. Dankans Makmillans &quot;Visas labās lietas&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2020.07.31. &quot;Paliec sveiks, draugs…&quot; (pēc franču filmas &quot;La Femme de mon pote&quot; motīviem). Rež. [[Krišjānis Salmiņš]].
* 2020.08.05. &quot;Tilti&quot; (pēc Roberta Džeimsa Vollera romāna &quot;Medisonas apgabala tilti&quot;). Rež. [[Georgijs Surkovs]].
* 2020.09.18. Stīvens Karams &quot;Ģimene&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2020.10.02. [[Gunārs Priede]] &quot;Jaunākā brāļa vasara&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2020.10.09. Mārtins Makdona &quot;Inišmoras leitnants&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].

=== 2021. gadā ===
* 2021.06.15. Treisijs Letss &quot;Osedžas zeme&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2021.06.19. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Ilgu tramvajs&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2021.06.20. &quot;Latvijas lepnums. Un aizspriedumi&quot;. Rež. [[Reinis Boters]].
* 2021.06.27. [[Māra Zālīte]] &quot;Dzīvais ūdens&quot;. Rež. [[Ilze Bloka]].
* 2021.07.02. [[Lelde Stumbre]] &quot;Nākošpavasar&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2021.07.03. Deivids Lindsijs-Ebērs &quot;Labie cilvēki&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2021.09.20. [[Bertolts Brehts]] &quot;Lepnās kāzas&quot;. Rež. [[Indra Roga]], [[Mihails Gruzdovs]].
* 2021.12.05. [[Artūrs Dīcis]] &quot;Meklētāji&quot;. Rež. [[Indra Roga]].

=== 2022. gadā ===
* 2022.01.07. Kērena Klimovska &quot;Mans tēvs - Pīters Pens&quot;. Rež. [[Henrijs Arājs]].
* 2022.01.24. Alvis Lapiņš &quot;Es neesmu klaviernieks&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2022.02.12. Antonio Buero Valjeho &quot;Liesmojošā tumsa&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2022.02.19. Edvards Olbijs &quot;Kam bail no Virdžīnijas Vulfas?&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2022.03.15. Ance Muižniece &quot;Mēs, roks, sekss un PSRS&quot;. Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2022.04.12. [[Andris Kalnozols]] &quot;Kalendārs mani sauc&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2022.04.28. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Vēlā mīla&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2022.05.07. Deivids Mamets &quot;Amerikāņu bizons&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2022.09.16. Justīne Kļava &quot;Nelabie. Pēc Dostojevska&quot; (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] romāna &quot;Velni&quot;). Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2022.10.06. [[Rasa Bugavičute-Pēce]] &quot;Rinda&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2022.11.04. [[Linda Rudene]] &quot;SIA Ģimenes romāns&quot; (pēc [[Verners Hercogs|Vernera Hercoga]] filmas motīviem). Rež. [[Toms Treinis]].
* 2022.12.04. Petri Tamminens &quot;Kā sagaidīt citplanētieti&quot;. Radošā komanda Ilze Bloka, Linda Rudene, Katrīna Ieva, Niks Cipruss, Arvis Kantiševs, Linda Mīļā.
* 2022.12.21. &quot;Koens. Atāls. Kurtuve&quot;. Rež. [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]].

=== 2023. gadā ===
* 2023.01.20. Juns Fose &quot;Vārds&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2023.02.25. [[Jūdžīns O'Nīls]] &quot;Sēras piestāv Elektrai&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2023.04.06. Dons Nigro &quot;Paolo un Frančeska&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2023.04.28. Regnārs Vaivars &quot;Burbulis&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2023.06.14. [[Henriks Ibsens]] &quot;Kad mēs mostamies&quot; (&quot;Kad mēs, mirušie, mostamies&quot;). Rež. [[Toms Treinis]].
* 2023.08.03. &quot;Es arī te, kas man ir jādara&quot;. Rež. [[Endīne Bērziņa]].
* 2023.08.04. Kersti Heinlo &quot;Manas domas grib ar mani parunāt&quot;. Rež. Kersti Heinloo.
* 2023.10.05. [[Rainis]] &quot;[[Jāzeps un viņa brāļi]]&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2023.10.27. Pēc [[Vilis Plūdons|Viļa Plūdoņa]] &quot;Atraitnes dēls&quot;. Rež. [[Viesturs Roziņš]].
* 2023.11.30. &quot;One hundred&quot;. Rad. kom. [[Aigars Apinis (aktieris)|Aigars Apinis]], [[Ilze Vītoliņa]], Oskars Pauliņš, Emīls Zilberts, Dāvis Burmeisters.

=== 2024. gadā ===
* 2024.01.05. [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]] &quot;Daliņš&quot; (par soļotāju [[Jānis Daliņš|Jāni Daliņu]]). Rež. [[Toms Treinis]].
* 2024.02.02. Justīne Kļava &quot;Konsuela Sent-Ekziperī&quot;. Rež. Henrijs Arājs.
* 2024.03.14. &quot;Valmieras puikas&quot; (pēc [[Pāvils Rozītis|Pāvila Rozīša]] romāna motīviem). Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2024.04.25. Pēc [[Vizma Belševica|Vizmas Belševicas]] stāstu motīviem &quot;Tu saki?&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2024.05.22. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2024.09.10. [[Krista Burāne]] &quot;Izdzīvošanas piezīmes&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2024.10.04. Otts Kilusks &quot;Cosmopolitan&quot;. Rež. Andress Noormets.
* 2024.10.25. Patriks Mārbers &quot;Tuvāk&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2024.11.15. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Romeo un Džuljeta]]&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2024.12.15. [[Gunārs Priede]] &quot;Zilā&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].

=== 2025. gadā ===
* 2025.01.24. [[Anna Brigadere]] &quot;Sprīdītis&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2025.03.14. [[Gunārs Priede]] &quot;Četri balti krekli&quot; (&quot;Trīspadsmitā&quot;). Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2025.04.11. Pēc [[Tomass Manns|Tomasa Manna]] &quot;Burvju kalns&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2025.04.30. [[Harolds Pinters]] &quot;Nodevība&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2025.05.30. Pēc Miko Rimminena &quot;Diena projām palēja&quot;. Rež. [[Aigars Apinis (aktieris)|Aigars Apinis]].
* 2025.06.06. [[Federiko Garsija Lorka]] &quot;Dona Perlimplina mīlestība&quot;. Rež. [[Linda Kalniņa]].
* 2025.08.29. [[Mārtins Makdona]] &quot;Inišmoras leitnants&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2025.10.02. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ļaunais gars&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2025.10.31. &quot;Telma un Luīze&quot; (pēc filmas &quot;[[Telma un Luīze]]&quot; motīviem). Rež. [[Juris Rijnieks]].
* 2025.12.05. &quot;Vai tu atceries, kā piedzima tava vecmāmiņa?&quot;. [[Ieva Puķe|Ievas Puķes]] autordarbs.
* 2025.12.12. [[Eiripīds]] &quot;Mēdeja&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].

=== 2026. gadā ===
* 2026.01.18. Pēc [[Ērihs Kestners|Ēriha Kestnera]] romāna motīviem &quot;Mazais cilvēks&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2026.01.30. Pēc Justa Terteļa lugas motīviem &quot;Sākums&quot;. Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2026.02.20. [[Artūrs Dīcis]] &quot;Egomaniaki&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2026.03.20. [[Ance Muižniece]] &quot;Tu būsi mana!&quot;. Rež. [[Jānis Znotiņš]].

[[Kategorija:Valmieras Drāmas teātris|Izrādes]]</text>
      <sha1>fwdnyo96lurwl9pky5t5u0pmgrgr0as</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450539</id>
      <parentid>4450538</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T22:53:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* 2005. gadā */</comment>
      <origin>4450539</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="73924" sha1="7m8alqo1ec1jas68ipebyn0k5sndn32" xml:space="preserve">Sarakstā hronoloģiski apkopotas [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātrī]] iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem.

== Valmieras Dramatiskais teātris (1923—1930) ==

=== 1923. gadā ===
* 1923.11.25. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Kas tie tādi, kas dziedāja&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1923.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ļaunais gars&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.

=== 1924. gadā ===
* 1924. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Mīla un viltus&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924. [[Jānis Akuraters]] &quot;Tautas darbinieki&quot;.
* 1924. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Trīnes grēki&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1924. [[Anna Brigadere]] &quot;Sievu kari ar Belcebulu&quot;.
* 1924.01.08. Artūrs Jerviluoms &quot;Ziemeļnieki&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.01.20. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] &quot;Zvēru dīdītājs&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.02. [[Anna Brigadere]] &quot;Sprīdītis&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.02.09. [[Moljērs]] &quot;Skapēna nedarbi&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.02.24. Aleksandrs Bisons &quot;Nezināmā&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.03.02. [[Jānis Akuraters]] &quot;Lāča bērni&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.03.08. D-D &quot;Vecmāmiņa&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.03.09. Karlo Goldoni &quot;Viesnīcniece&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.04.06. [[Anna Brigadere]] &quot;Hetēras mantojums&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1924.05.03. Maksis Halbe &quot;Straume&quot;. Rež. Gustavs Amols.
* 1924.05.18. Edvards Vulfs &quot;Sensācija&quot;. Rež. Jānis Einbergs.
* 1924.08.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Indrāni&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1924.09.21. Emīls Rozenovs &quot;Pakrēšļa ļaudis&quot;. Rež. Ludvigs Laus.
* 1924.10.05. Edvards Vulfs &quot;Svētki Skangalē&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1924.10.09. O. Švarcs &quot;Sportisti&quot;. Rež. Ludvigs Laus.
* 1924.10.12. Emīls Verharns &quot;Filips II&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1924.10.26. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Laupītāji&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1924.11. [[Andrejs Upīts]] &quot;Peldētāja Zuzanna&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1924.11.23. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Prāta cilvēki&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1924.12.14. [[Aspazija]] &quot;Sidraba šķidrauts&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1924.12.31. [[Rainis]] &quot;[[Zelta zirgs]]&quot;. Rež. Augusts Kokalis.

=== 1925. gadā ===
* 1925.02. [[Augusts Saulietis]] &quot;Sirdskaite&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1925.02.01. [[Rainis]] &quot;Indulis un Ārija&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1925.02.26. Luidži Kamoleti &quot;Aiz klostera mūriem&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1925.03.01. [[Gerharts Hauptmanis]] &quot;Nogrimušais zvans&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1925.03.15. [[Aspazija]] &quot;Ragana&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1925.03.22. Viencēlieni: [[Andrejs Upīts]] &quot;Privātīpašums&quot;, Edvards Vulfs &quot;Sasistais spogulis&quot;.
* 1925.04. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Mūsu senči&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.04.14. Pjērs de Bomaršē &quot;Figaro kāzas jeb Trakā diena&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1925.05.01. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Seklā, pelēkā ikdiena&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1925.05.03. Ludvigs Fulda &quot;Vulkāns&quot;. Rež. Augusts Kokalis.
* 1925.08.09. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Seši mazi bundzenieki&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.09.06. Voldemārs Zonbergs &quot;Krusts un pērkons&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.09.20. [[Henriks Ibsens]] &quot;Ziemeļu varoņi&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.10.04. Tristans Bernārs &quot;Divas pīles&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.10.18. Ludvigs Holbergs &quot;[[Žūpu Bērtulis]]&quot;.
* 1925.10.29. Margareta Maijo &quot;Luteklīši&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.11.01. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Vilhelms Tells&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.12. Viktors Riškovs &quot;Čūskulēns&quot;.
* 1925.11.06. Anrī Bernšteins &quot;Zaglis&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.12.13. [[Rainis]] &quot;Krauklītis&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.12.17. [[Romēns Rolāns]] &quot;Mīlas un nāves spēle&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.12.25. Jaroslavs Kvapila &quot;Karalis, ubags un princese&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.12.26. Moriss Ordons, Brandons Tomass &quot;Čarļa krustmāte&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1925.12.31. Viencēlieni: &quot;Hipnozes briesmās&quot;, V. Biļibins &quot;Dārgais skūpsts&quot;.

=== 1926. gadā ===
* 1926.01.07. [[Augusts Strindbergs]] &quot;Tēvs&quot;.
* 1926.01.31. Sidnejs Gariks &quot;Atzīšanās&quot;.
* 1926.02.07. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] &quot;Jo pliks, jo traks&quot;.
* 1926.02.20. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Diplomāti&quot;.
* 1926.03.14. [[Johans Volfgangs Gēte]] &quot;Fausts&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1926.04.04. Edvards Vulfs &quot;Meli&quot;.
* 1926.04.05. E. Rejs &quot;Skaistas sievietes&quot;.
* 1926.04.18. Roberts Valters &quot;Tornī&quot;.
* 1926.04.24. Ferencs Molnārs &quot;Velns&quot;.
* 1926.05.09. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] &quot;Kamēliju dāma&quot;.
* 1926.05.24. [[Aspazija]] &quot;Vaidelote&quot;.
* 1926.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;No saldenās pudeles&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1926.09.19. [[Aspazija]] &quot;Boass un Rute&quot;.
* 1926.10.24. [[Aleksejs Tolstojs (1883 – 1945)|Aleksejs Tolstojs]], Pāvels Ščogoļevs &quot;Carienes sazvērestība&quot;.
* 1926.10.31. Menherts Lengjels &quot;Nakts serenāde&quot;.
* 1926.12. Viencēlieni: Jānis Jēps-Baldzēns &quot;Brāļu sieva&quot;, Jurijs Jurjins &quot;Varonis aiz pārpratums&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1926.12.12. Lindulis &quot;Gaigalu dzimta&quot;.

=== 1927. gadā ===
* 1927.01. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Spāniešu muša&quot;.
* 1927.01.02. Gabriels Dregeli &quot;Labi pašūta fraka&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1927.01.16. [[Andrejs Upīts]] &quot;Kaijas lidojums&quot;.
* 1927.02. Oskars Lutss &quot;Sasteigtās precības&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1927.03.20. Kārlis Ieviņš &quot;Putras Dauķa precības&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1927.04.22. M. Reimanis &quot;Mīlas diplomāti&quot;. Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs.
* 1927.04.24. Armāns Kaijavē, Robērs de Flērs &quot;Iekarotā laime&quot;.
* 1927.11. [[Rainis]] &quot;[[Mīla stiprāka par nāvi]]&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].

=== 1928. gadā ===
* 1928.04. [[Leons Paegle]] &quot;Par un pret&quot;.
* 1928.04.09. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] &quot;Atjautīgā sieviete&quot;. Rež. [[Ernests Feldmanis]].

=== 1929. gadā ===
* 1929.01.06. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Deja ap mīlu&quot;.
* 1929.01.20. [[Augusts Deglavs]] &quot;Vecais pilskungs&quot;.
* 1929.02.26. Luidži Kamoleti &quot;Aiz klostera mūriem&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1929.03.17. [[Jānis Akuraters]] &quot;Priecīgais saimnieks&quot;. Rež. Voldemārs Ronis.
* 1929.04.14. Vilhelms Meijers-Fersters &quot;Vecheidelberga&quot;. Rež. Voldemārs Ronis.
* 1929.05.12. [[Andrejs Upīts]] &quot;Apburtais loks&quot;. Rež. Gustavs Žibalts.
* 1929.08.18. Jānis Lejiņš &quot;Nebrauc tik dikti&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1929.09.15. Minna Dišlere &quot;Ozolnieka meita&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1929.09.22. M. Reimanis &quot;Vecpuišu ģimene&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1929.10.06. [[Leonīds Andrejevs]] &quot;Mūsu mūža dienas&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1929.10.27. [[Rainis]] &quot;Ģirts Vilks&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1929.11.03. [[Arturs Šniclers]] &quot;Kāzu rīts&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1929.12. [[Hugo Teodors Krūmiņš]] &quot;Priekšzīmīga saimniecība&quot;.
* 1929.12.12. Engelberts Humperdinks &quot;Ansītis un Grietiņa&quot;.
* 1929.12.26. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Traks numurs&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.

=== 1930. gadā ===
* 1930.02.02. Bajards Veijers &quot;Mērijas Duganes prāva&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1930.03.09. [[Anna Brigadere]] &quot;Kad sievas spēkojas&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1930.04. Jukums Palevičs &quot;Lauztā sirds&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1930.04.21. Ladislavs Fodors &quot;Plika kā baznīcas žurka&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1930.04.22. [[Anna Brigadere]] &quot;Sprīdītis&quot;.

== Ziemeļlatvijas teātris (1930—1944) ==

=== 1930. gadā ===
* 1930.10.05. [[Aspazija]] &quot;Torņa cēlājs&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1930.10.26. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Pie Sloku ezera&quot; (&quot;Atpūta &quot;Paradīzē&quot;&quot;). Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1930.11.23. L. Ganhofers, Marko Brosiners &quot;Čigāniete Zanda&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1930.12.26. Gustavs Mozers &quot;Mūža rente&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1930.12.31. [[Hugo Teodors Krūmiņš]] &quot;Sāncenši&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.

=== 1931. gadā ===
* 1931.01.06. [[Vilhelms Bušs]] &quot;Makss un Morics&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1931.02.22. [[Jūdžīns O'Nīls]] &quot;Anna Kristi&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1931.03.20. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro &quot;Madame Sans-Gene&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1931.04.06. Pauls Aldre &quot;Līdumnieki&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1931.08.30. [[Elīna Zālīte]] &quot;Maldu Mildas sapņojums&quot;.
* 1931.09.12. Jānis Lejiņš &quot;Traki sirsnīgi&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1931.12.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1931.12.26. Milda Priedulāja &quot;Veco dzirnavu noslēpums&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1931.12.31. Pēteris Brikmanis &quot;Laimes vērpēja&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.

=== 1932. gadā ===
* 1932.01.24. Minna Dišlere &quot;Studentes vasara&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1932.02.14. Arnolds Ridlejs &quot;Spoku vilciens&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1932.02.28. Moriss Rostāns &quot;Cilvēks, kuru es nonāvēju&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1932.03.28. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Taupības kurators&quot;.
* 1932.08.15. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Visi mani radi raud&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1932.10.01. [[Jūlijs Pētersons]] &quot;Pieklīdušais kaķēns&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1932.10.23. Ludvigs Fulda &quot;Vīrietis, kuru jāprec&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1932.11.05. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Divpadsmitā nakts&quot;. Rež. Gustavs Amols.
* 1932.11.27. [[Henriks Ibsens]] &quot;Tautas naidnieks&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1932.12.16. Jānis Lejiņš &quot;Bij’ man vienas rozes dēļ&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1932.12.26. E. Lesters &quot;Mīla un gods&quot;. Rež. Pēteris Treicis.
* 1932.12.27. N. Sobolščikovs-Samarins &quot;Runcis zābakos&quot;.
* 1932.12.31. E. Adeniss &quot;Tauera&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.

=== 1933. gadā ===
* 1933.01.08. Robērs de Flērs, Armāns Kaijavē &quot;Zelta rudens&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.02.09. [[Rainis]] &quot;Jāzeps un viņa brāļi&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.04.02. [[Kārlis Rabācs]] &quot;Ādama ābols&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.04.17. Aleksandrs Ostrovskis, Nikolajs Solovjovs &quot;Neuzticīgo sievu skola&quot; (&quot;Belugina precības&quot;). Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.06.02. Frederiks Dalgrēns &quot;Vermlandieši&quot;. Rež. Gustavs Amols.
* 1933.06.11. [[Jānis Akuraters]] &quot;Viesturs&quot;. Rež. Pēteris Treicis.
* 1933.09.23. [[Anna Brigadere]] &quot;Karaliene Jāna&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.10.08. [[Jēkabs Janševskis]] &quot;Dzimtene&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.10.20. Augusts Laiviņš &quot;Kauguru dumpis&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.11.26. [[Džeroms K. Džeroms]] &quot;Šīs dienas leģenda&quot; (&quot;Aizmirstais draugs&quot;). Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.12.26. Esmonds &quot;Sieviete drēbēs&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1933.12.27. Kārlis Brikners &quot;Ērkšķrozīte&quot;. Rež. Jānis Einbergs.
* 1933.12.27. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Zelta zeme&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.

=== 1934. gadā ===
* 1934.02.08. Zeiboltu Jēkabs &quot;Dullais barons Bunduls&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1934.03. Kārlis Brikners &quot;Sarkangalvīte&quot;. Rež. Jānis Einbergs.
* 1934.03.10. Eduards Vilde &quot;Laimes pūķis&quot;. Rež. Roberts Brīvmanis.
* 1934.03.17. [[Roberts Kroders]] &quot;Pēdējais tilts&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1934.04. Klabunds &quot;X.Y.Z.&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.
* 1934.09.02. [[Jēkabs Janševskis]] &quot;Laimes bērns&quot;. Rež. Eižens Kalniņš.
* 1934.10.12. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] &quot;Negudrā Ģertrūde&quot;. Rež. Eižens Kalniņš.
* 1934.12.26. Edvards Knoblauhs &quot;Fauns&quot;.
* 1934.12.27. [[Jānis Akuraters]] &quot;Sidraba birzs&quot;. Rež. Jānis Einbergs.
* 1934.12.27. [[Vilis Jānis Lapenieks]] &quot;Karogs aicina&quot;.

=== 1935. gadā ===
* 1935.04.12. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Seši mazi bundzenieki&quot;. Rež. Eižens Kalniņš.
* 1935.09.22. [[Doku Atis]] &quot;Krišus Laksts&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1935.10. Imre Kalmāns &quot;Silva&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1935.10.18. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1935.12.26. Gustavs Rēders &quot;Aladins&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1935.12.26. Aleksandrs Lestjāns, Jene Vašari &quot;Cepelīna zaķis&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1935.12.31. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Mucenieks un muceniece&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

=== 1936. gadā ===
* 1936.01. [[Anna Brigadere]] &quot;Maija un Paija&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1936.04.21. Pauls Ābrahams &quot;Pavasara mīla&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1936.05.15. [[Vilis Lācis]] &quot;Tālais ceļš&quot;.
* 1936.05.15. [[Ernests Brastiņš]] &quot;Latvijas zvaigznes&quot;.
* 1936.09.15. Minna Dišlere &quot;Ozolnieka meita&quot;. Rež. Voldemārs Ābrams.
* 1936.09.19. [[Līgotņu Jēkabs]] &quot;Bierantos&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1936.11.18. [[Pāvils Rozītis]] &quot;Valmieras puikas&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1936.12.26. Menherts Lengjels &quot;Nakts serenāde&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

=== 1937. gadā ===
* 1937.02.26. [[Jānis Grots]] &quot;Zelta atslēga&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1937.04.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Trīnes grēki&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1937.05. E. Mārs &quot;Slinkais dēls&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1937. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Tīreļpurvs&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1937. [[Aleksandrs Grīns]] &quot;Nameja gredzens&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1937.09.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ugunī&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1937.10.23. Aime un Ferencs Stjuarti &quot;Meitene Irēne&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1937.11.18. [[Jānis Purapuķe]] &quot;Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1937.12.26. [[Vilis Lācis]] &quot;Jaunā maiņa&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1937.12.31. Edvards Vulfs &quot;Līnis murdā&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1937.12.31. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Bagātā brūte&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

=== 1938. gadā ===
* 1938.02.11. Jānis Sārts &quot;Gredzens&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1938.04.18. Ralfs Benackis &quot;Princese uz trepēm&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1938.05.29. [[Jūlijs Lācis]] &quot;Tēvoča joks&quot;. Rež. Arnolds Stubavs.
* 1938.09.24. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes &quot;[[Mērnieku laiki]]&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1938.10.28. [[Džeroms K. Džeroms]] &quot;Hobsa jaunkundze&quot;. Rež. [[Herberts Zommers]].
* 1938.11.18. [[Aleksandrs Grīns]] &quot;Tēvu zeme&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1938.12.26. [[Elīna Zālīte]] &quot;Mūžīgi vīrišķais&quot;. Rež. Alfrēds Zommers.

=== 1939. gadā ===
* 1939.03.25. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Mīla un viltus&quot;. Rež. Alfrēds Alksnis.
* 1939.03.25. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Sestdienas vakars&quot;.
* 1939.03.30. [[Anna Brigadere]] &quot;Raudupiete&quot;. Rež. Emīls Mačs.
* 1939.04.10. Pjērs de Bomaršē &quot;Figaro kāzas&quot;. Rež. Žanis Kopštāls.
* 1939.04.27. [[Čārlzs Dikenss]] &quot;Circenītis aizkrāsnē&quot;. Rež. Ģirts Bumbieris.
* 1939.05. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Partizāni&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1939.09.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1939.10.21. Valdemārs Zonbergs &quot;Kurzemes hercogs Jēkabs&quot;. Rež. Alfrēds Alksnis.
* 1939.11.30. [[Elīna Zālīte]] &quot;Rudens rozes&quot;. Rež. Ģirts Bumbieris.
* 1939.12.31. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] &quot;Jo pliks, jo traks&quot;.

=== 1940. gadā ===
* 1940.03.23. Olga Zvirgzdiņa &quot;Uzvara&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1940.04.27. Jānis Lejiņš &quot;Skabarga sirdī&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1940.09.29. [[Rainis]] &quot;Ģirts Vilks&quot;.
* 1940.11.07. [[Andrejs Upīts]] &quot;1905&quot;. Rež. Ģirts Bumbieris.
* 1940.12. Ģirts Salnājs &quot;Gubernatora sekretārs&quot;. Rež. Jānis Einbergs.
* 1940.12.08. A. Rentovičs &quot;Traktoristi&quot;. Rež. Ženija Skalbe-Ozoliņa.

=== 1941. gadā ===
* 1941.02.09. Vasilijs Škvarkins &quot;Vienkāršā meitene&quot;. Rež. Jānis Einbergs.
* 1941.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

=== 1942. gadā ===
* 1942. Kuri-Berijs &quot;Viena vasara&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1942.01.24. Augusts Hinrihss &quot;Kad gailis dzied&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1942.02.28. Alfrēds Karaša &quot;Karogs aicina&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1942.04.18. Francs Lehārs &quot;Grāfs Luksemburgs&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1942.05.24. Konstance Miķelsone &quot;Slinkā sieva&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1942.10.29. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;No saldenās pudeles&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

=== 1943. gadā ===
* 1943.01.02. Augusts Melks &quot;Dienvidvējš&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1943.02.07. [[Gerharts Hauptmanis]] &quot;Nogrimušais zvans&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1943.03.13. Minna Dišlere &quot;Studentes vasara&quot;. Rež. Jānis Einbergs.
* 1943.04.20. Austra Mētere-Ozola &quot;Čiko&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1943.05.09. Kārlis Brikners &quot;Ērkšķrozīte&quot;. Rež. Jānis Einbergs.
* 1943.06.18. [[Elīna Zālīte]] &quot;Bīstamais vecums&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1943.09.25. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Indrāni&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1943.10.23. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Mucenieks un muceniece&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1943.12.17. [[Anna Brigadere]] &quot;Maija un Paija&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1944. gadā ===
* 1944.02.04. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Visi mani radi raud&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1944.03.17. [[Elīna Zālīte]] &quot;Rudens rozes&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1944.05.06. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1944.06.02. Barijs Konnors &quot;Ērikas gudrības grāmata&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

== LPSR Valmieras drāmas teātris (1944—1953) ==

=== 1944. gadā ===
* 1944.11.07. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

=== 1945. gadā ===
* 1945.04.04. [[Andrejs Upīts]] &quot;Peldētāja Zuzanna&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1945.06.21. Aleksandrs Korneičuks &quot;Mistera Pērkinsa misija boļševiku zemē&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1945.07.27. Vladimirs Mass, Mihails Červinskis &quot;Kaut kur Maskavā&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

=== 1946. gadā ===
* 1946. V. Iļjenkovs &quot;Ziedu laukums&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1946.05.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ugunī&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1946.06.28. Aleksandrs Ostrovskis &quot;Belugina precības&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1946.11.23. [[Vilis Lācis]] &quot;Zvejnieka dēls&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

=== 1947. gadā ===
* 1947.02.11. Leonīds Rahmanovs &quot;Nemierīgais vecums&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1947.05.04. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Kā Garpēteros vēsturi taisīja&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1947.06.29. [[Konstantīns Simonovs]] &quot;Divas Amerika&quot; (&quot;Viņu jautājums&quot;). Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1947.11.04. [[Konstantīns Simonovs]] &quot;Zem Prāgas kastaņām&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1947.12.28. Aleksandrs Korneičuks &quot;Platons Krečets&quot;. Rež. Antons Titāns.

=== 1948. gadā ===
* 1948.02.28. [[Leons Paegle]] &quot;Runga, iz maisa!&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1948.05.27. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Māls un porcelāns&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1948.07.06. Aleksejs Arbuzovs &quot;Satikšanās ar jaunību&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1948.09.04. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1948.11.07. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Divpadsmitā nakts&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1948.12.19. Anna Brodele &quot;Skolotājs Straume&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].

=== 1949. gadā ===
* 1949.03.10. Aleksandrs Afinogenovs &quot;Mašeņka&quot;. Rež. Antons Titāns.
* 1949.05.02. Elmārs Grīns &quot;Vējš no dienvidiem&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1949.06.09. Aleksandrs Ostrovskis &quot;Ienesīga vieta&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1949.10.25. Pjotrs Pavļenko &quot;Laime&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1949.12.08. Karlo Goldoni &quot;Divu kungu kalps&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].

=== 1950. gadā ===
* 1950.02.18. Boriss Lavreņovs &quot;Amerikas balss&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1950.04.20. [[Moljērs]] &quot;Ārsts pašam negribot&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1950.04.28. Aleksejs Arbuzovs &quot;Seši mīļi cilvēki&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1950.06.09. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Kramā ir uguns&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1950.11.22. Thai Djan Čuns &quot;Dienvidos no 38. paralēles&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1950.12.13. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] &quot;Glāze ūdens&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].

=== 1951. gadā ===
* 1951.02.17. Sergejs Mihalkovs &quot;Zaudētā māja&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1951.03.17. [[Nikolajs Gogolis]] &quot;Precības&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1951.04.14. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Divpadsmitā nakts&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1951.06.16. Augusts Jakobsons &quot;Trīs kapteiņi&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1951.07.13. [[Andrejs Upīts]] &quot;Stāsti par mācītājiem&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1951.10.21. Anna Brodele &quot;Dedzīgās sirdis&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1951.12.16. [[Tirso de Molina]] &quot;Tikumīgā Marta&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].

=== 1952. gadā ===
* 1952.03.09. [[Nikolajs Gogolis]] &quot;[[Revidents (luga)|Revidents]]&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1952.09.03. Hovards Fāsts &quot;Trīsdesmit sudraba graši&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1952.09.16. Aleksejs Arbuzovs &quot;Taņa&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1952.11.25. Karlo Goldoni &quot;Jocīgs gadījums&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1952.12.25. Gaļina Nikolajeva &quot;Augstais vilnis&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].

=== 1953. gadā ===
* 1953.03.26. Andrejs Uspenskis, Ļevs Ošaņins “Tava personīgā lieta”. Rež. Taisija Baboliņa.
* 1953.04.08. Aleksandrs Ostrovskis &quot;Mežs&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1953.06.30. A. Ļiperovskis &quot;Sārtais ziediņš&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.

== Leona Paegles Valsts Valmieras drāmas teātris (1953—1991) ==

=== 1953. gadā ===
* 1953.08.11. Augusts Jakobsons &quot;Šakāļi&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1953.12.30. Kondrats Krapiva &quot;Kas smejas pēdējais&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1954. gadā ===
* 1954.01.10. [[Andrejs Upīts]] &quot;Ziņģu Ješkas uzvara&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1954.02.28. Eduards Vilde &quot;Laimes pūķis&quot;. Rež. Vilis Bergs.
* 1954.05.15. [[Antons Čehovs]] &quot;Tēvocis Vaņa&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1954.06.05. [[Rainis]] &quot;Mīla stiprāka par nāvi&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1954.10.28. Andrejs Makajonoks &quot;Atvainojiet, lūdzami!&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1954.11.13. V. Dihovičnijs, Moriss Slobodskojs &quot;Kur ir tā iela, kur ir tas nams&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1955. gadā ===
* 1955.03.22. [[Henriks Ibsens]] &quot;Spoki&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1955.04.22. [[Vilis Lācis]] &quot;Uz jauno krastu&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1955.08.21. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Seši mazi bundzinieki&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1955.09.30. Aleksandrs Afinogenovs &quot;Savu bērnu māte&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1955.11.30. Anna Brodele &quot;Dace meklē laimi&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].

=== 1956. gadā ===
* 1956.03.10. Gaļina Nikolajeva, Sergejs Radzinskis &quot;Pirmais pavasaris&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1956.05.19. Ježijs Jurandots &quot;Tādi laiki&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1956.08.23. [[Leons Paegle]] &quot;Runga, iz maisa!&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1956.12.22. [[Henriks Ibsens]] &quot;Heda Gablere&quot;. Rež. Bernhards Reihs.

=== 1957. gadā ===
* 1957.01.26. [[Vilis Lācis]] &quot;Ciems pie jūras&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1957.03.30. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Ķīnas vāze&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1957.04.12. Mihails Sebastians &quot;Zvaigzne bez vārda&quot; (&quot;Nezināmā zvaigzne&quot;). Rež. [[Oļģerts Dunkers]].
* 1957.04.24. [[Gotholds Efraims Lesings]] &quot;Emīlija Galoti&quot;. Rež. [[Anna Lāce]].
* 1957.10.25. [[Pāvils Rozītis]] &quot;Valmieras puikas&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1957.11.30. Giljermo Figeiredo &quot;Lapsa un vīnogas&quot;. Rež. [[Oļģerts Dunkers]].

=== 1958. gadā ===
* 1958.03.08. Alehandro Kasona &quot;Septiņi kliedzieni okeāna vidū&quot;. Rež. [[Oļģerts Dunkers]].
* 1958.04.12. Anatolijs Sofronovs &quot;Atvaļināts cilvēks&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1958.06.26. Kārlis Kalnarājs ([[Kārlis Pamše]]) &quot;Kuģi taujā ostas&quot;. Rež. [[Oļģerts Dunkers]].
* 1958.08.20. [[Hella Vuolijoki]] &quot;Akmens ligzda&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1958.11.23. Nikolajs Zarudnijs &quot;Laimes vārti&quot; (&quot;Varavīksne&quot;). Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1959. gadā ===
* 1959.03.11. Andrejs Uspenskis &quot;Dzīvoja trīs draugi&quot;. Rež. Ēvalds Mercs.
* 1959.04.11. Olga Andžāne-Zvirgzdiņa &quot;Dārgais prieks&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1959.04.19. Egons Rannets &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1959.05.22. Tudors Mušatesku &quot;Titanika valsis&quot;. Rež. Ēvalds Mercs.
* 1959.10.08. Valentīna Ļevidova &quot;Trīs minūšu saruna&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1959.11.18. Genadijs Mazins &quot;Šodien un vienmēr&quot;. Rež. Ēvalds Mercs.
* 1959.12.26. Hanss Pfeifers &quot;Laternu svētki&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1960. gadā ===
* 1960.01.30. [[Antons Čehovs]] viencēlieni &quot;Lācis&quot;, &quot;Jubileja&quot;. Rež. Žanis Vīnkalns.
* 1960.02.11. [[Anna Brigadere]] &quot;Maija un Paija&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1960.05.01. Vsevolods Kočetovs &quot;Brāļi Jeršovi&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]], Ēvalds Mercs.
* 1960.05.21. Harijs Gulbis &quot;Mans cilvēks&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1960.11.07. Marija Smirnova, Marija Kraindele &quot;Četri zem viena jumta&quot;. Rež. Ēvalds Mercs.
* 1960.11.27. [[Vilis Lācis]] &quot;Putni bez spārniem&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1961. gadā ===
* 1961.03.10. Vratislavs Blažeks &quot;Svētku vakars&quot;. Rež. [[Ēriks Lācis]], [[Jānis Streičs]].
* 1961.03.25. [[Maksims Gorkijs]] &quot;Saules bērni&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1961.06.14. Venta Vīgante &quot;Kad rūsa plaiksnās&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1961.06.17. Haralds Hauzers &quot;Baltās asinis&quot;. Rež. [[Aina Matīsa]], [[Mihails Kublinskis]].
* 1961.09.16. Viktors Lavrentjevs &quot;Sava tuvākā dēļ&quot; (&quot;Ivana Budanceva mantinieki&quot;). Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1961.12.08. Viktors Miļūns &quot;Kaijas pavada&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1961.12.29. Augusts Kicbergs &quot;Vilkate&quot;. Rež. Alekss Satss.

=== 1962. gadā ===
* 1962.01.19. Ivans Soboļevs &quot;Saimnieks&quot;. Rež. Rūdolfs Baltaisvilks.
* 1962.04.18. Vadims Korostiļovs &quot;Ticu tev&quot;. Rež. Rūdolfs Baltaisvilks.
* 1962.05.01. Nikolajs Pogodins &quot;Zilā rapsodija&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1962.05.12. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes &quot;[[Mērnieku laiki]]&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1962.11.07. Nikolajs Pogodins &quot;Uzticība&quot; (&quot;Melnie putni&quot;). Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1962.11.23. Anna Lupāne &quot;Sausās ielejas joki&quot; (&quot;Viss kārtībā&quot;). Rež. Rūdolfs Baltaisvilks.
* 1962.12.26. [[Pēteris Pētersons]] &quot;Man trīsdesmit gadu&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].

=== 1963. gadā ===
* 1963.04.11. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Orfejs nokāpj ellē&quot;. Rež. Rūdolfs Baltaisvilks.
* 1963.04.20. Aleksejs Arbuzovs &quot;Mūs kaut kur gaida&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1963.05.08. Marsels Emē &quot;Trešā galva&quot;. Rež. Ņina Leimane.
* 1963.12.13. [[Vilis Lācis]] &quot;Zvejnieka dēls&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1963.12.20. [[Ilze Indrāne]] &quot;Lazdu laipa&quot;. Rež. Rūdolfs Baltaisvilks.

=== 1964. gadā ===
* 1964.04.12. Lidija Obuhova &quot;Cēlsirdība&quot;. Rež. [[Ēriks Lācis]].
* 1964.05.02. Viktors Rozovs &quot;Kāzu dienā&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1964.09.02. Etele Liliāna Voiniča &quot;Dundurs&quot;. Rež. Rūdolfs Baltaisvilks.
* 1964.10.02. Aleksejs Arbuzovs &quot;Taņa&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1964.12.04. Edvards Radzinskis &quot;104 lappuses par mīlestību&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1964.12.29. [[Hella Vuolijoki]] &quot;Niskavuori maize&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1965. gadā ===
* 1965.01.10. Aleksandrs Fredro &quot;Vīrs un sieva&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1965.05.16. [[Ilze Indrāne]] &quot;Sudraba avots&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1965.05.02. Aleksejs Arbuzovs &quot;Mans nabaga Marats&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1965.06.02. [[Andrejs Upīts]] &quot;Zaļā zeme&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1965.11.07. Horia Lovinesku &quot;Tēlnieks un nāve&quot; (&quot;Visgarākā nakts&quot;). Rež. [[Aleksandrs Leimanis]].
* 1965.11.20. Voldemārs Sauleskalns &quot;Māras Silenieces dienasgrāmata&quot;. Rež. Osvalds Krēsliņš.
* 1965.12.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Trīnes grēki&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1966. gadā ===
* 1966.05.01. [[Vilis Lācis]] &quot;Vainīgie&quot;. Rež. [[Ņina Leimane]].
* 1966.05.15. Viktors Rozovs &quot;Bez mīlestības nedzīvojiet&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1966.05.28. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Romeo un Džuljeta]]&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1966.11.19. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Cilvēki dārzā&quot;. Rež. Austra Skudra.
* 1966.12.16. Roalds Nazarovs &quot;Tikai divpadsmit stundas&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1966.12.27. [[Pavels Kohouts]] &quot;Māja, kurā esam dzimušas&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].

=== 1967. gadā ===
* 1967.04.22. Viktors Rozovs &quot;Kāda jauna cilvēka dzīves stāsts&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1967.05.20. Samuils Aļošins &quot;Viss paliek cilvēkiem&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1967.06.15. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Mīla un viltus&quot;. Rež. [[Ņina Leimane]].
* 1967.07.13. Leonīds Zorins &quot;Varšavas melodijas&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1967.11.05. Boriss Lavreņovs &quot;Par tiem, kas jūrā&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1967.11.18. Aleksandrs Volodins &quot;Komēdija&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].

=== 1968. gadā ===
* 1968.02.03. [[Hella Vuolijoki]] &quot;Ardievu, Niskavuori!&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1968.05.13. [[Jēkabs Janševskis]] &quot;Dzimtene&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1968.05.24. Romualds Narečonis &quot;Sentimentālais stāsts&quot;. Rež. Viktors Zvaigzne.
* 1968.06.10. [[Maksims Gorkijs]] &quot;Zikovi&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1968.12.14. Šeila Dileinija &quot;Iemīlējies lauva&quot;. Rež. Uldis Koškins.
* 1968.12.18. [[Enida Blaitona]] &quot;Pauks un Šmauks&quot;. Rež. Andris Vidiņš.
* 1968.12.26. Dragomirs Asjonovs &quot;Trīs rozes katru rītu&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].

=== 1969. gadā ===
* 1969.01.25. [[Leons Paegle]] &quot;Dievi un cilvēki&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1969.05.18. [[Vilis Lācis]] &quot;Cilvēki maskās&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1969.06.30. Samuils Aļošins &quot;Seviļas siržu lauzējs&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1969.08.21. Frenks Džilrojs &quot;Es tevi mīlu, tēt!&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]], Gunārs Treimanis.
* 1969.11.22. Viktors Rozovs &quot;No vakara līdz pusdienai&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1969.12.19. Genadijs Mamļins &quot;Ei, tu, panāc šurp!&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].

=== 1970. gadā ===
* 1970.01.24. [[Dagnija Zigmonte]] &quot;Raganas māju remontē&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1970.02.15. [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]] &quot;Sāpju ceļi&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1970.06.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1970.09.02. Zofija Posmiša &quot;Pasažiere&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1970.09.05. Arčibalds Džozefs Kronins &quot;Broudija pils&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1970.12.12. [[Nikolajs Gogolis]] &quot;Precības&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1970.12.26. Vija Venta ([[Venta Vecumniece]]) &quot;Teikuma vidū punktu neliek&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1971. gadā ===
* 1971.01.26. Valentīns Ježovs &quot;Lakstīgalu nakts&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1971.05.09. Miklošs Ģārfašs &quot;Mosties un dziedi&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1971.05.22. [[Agata Kristi]] &quot;Peļu slazds&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1971.06.06. Aleksandrs Volodins &quot;Pieci vakari&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1971.10.02. Viktors Zeba (Balfurs Ferbers) &quot;Sevi meklējot&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1971.10.23. Otars Joseliani &quot;Kamēr rati vēl ripo&quot;. Rež. Uldis Koškins.

=== 1972. gadā ===
* 1972.01.16. Nikolajs Matukovskis &quot;Amnestija&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1972.02.02. [[Rainis]] &quot;Mušu ķēniņš&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1972.03.05. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Hamlets|Traģisks stāsts par Hamletu, Dānijas princi]]&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1972.05.27. [[Anna Brigadere]] &quot;Sievu kari ar Belcebulu&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1972.06.03. [[Zigmunds Skujiņš]] &quot;Brunču medības&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1972.07.26. Džordže Mihails Zamfiresku &quot;Sapņu elks&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].

=== 1973. gadā ===
* 1973.01.19. [[Ilze Indrāne]] &quot;Cepure ar kastaņiem&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1973.02.02. Akims Tarazi &quot;Aug buciņš – lauž radziņus&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1973.02.12. Aleksandrs Ostrovskis &quot;Arī sievietes pārskatās&quot; (&quot;Verdzenes&quot;). Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1973.09.28. [[Pīters Šefers]] &quot;Smiekli tumsā&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1973.10.07. [[Hella Vuolijoki]] &quot;Niskavuori saimnieces jaunība&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1973.10.19. Ardi Līvess &quot;Par visiem dārgākā&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1973.11.21. [[Ārijs Geikins]] &quot;Leģenda par Kaupo&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].

=== 1974. gadā ===
* 1974.05.18. Aleksandrs Vampilovs “Vasaras rītā”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1974.05.31. [[Ādolfs Alunāns]] “Kas tie tādi, kas dziedāja”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1974.06.12. Aleksejs Arbuzovs “Esi sveicināta, mīlestība!”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1974.06.27. [[Gunārs Priede]] “Udmurtijas vijolīte”. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1974.09.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] “No saldenās pudeles”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1974.10.27. Ilze Binde, Andris Bergmanis “Kamēr saule vēl nenoriet...” (dzejas kompoz.). Rež. [[Dzintra Klētniece]].
* 1974.11.05. Aurēlijs Busujoks “Vienatnē ar mīlestību”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1974.11.08. Aleksejs Kolomijecs “Zilie brieži”. Rež. [[Dzidra Ritenberga]].
* 1974.11.21. [[Hella Vuolijoki]] “Niskavuori Heta”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1974.12.27. [[Antons Čehovs]] “[[Trīs māsas]]”. Rež. [[Oļģerts Kroders]], [[Māra Ķimele]].

=== 1975. gadā ===
* 1975.03.27. Margarita Meijo, Moriss Ennekens &quot;Mana sieva – mele!&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 1975.04.09. Žans Anuijs &quot;Mēdeja&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1975.05.21. Nikolajs Matukovskis &quot;Ja dzīvi varētu kā dziesmu no jauna sākt&quot;. Rež. [[Aleksandrs Leimanis]].
* 1975.05.29. Harijs Gulbis &quot;Cīrulīši&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1975.07.08. Sauļus Šaltenis, Leonīds Jacinevičs &quot;Uguns medības ar dzinējiem&quot;. Rež. Modris Tenisons.
* 1975.11.13. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] &quot;Lietus&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].

=== 1976. gadā ===
* 1976.05.10. Ella Foņakova &quot;...un laimi personiskajā dzīvē&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1976.05.26. Anatolijs Grebņevs &quot;Skolas direktora dienasgrāmata&quot;. Rež. Modris Tenisons.
* 1976.06.04. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Seši mazi bundzenieki&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1976.06.10. Viljams Sarojans &quot;Ei, jūs tur!&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1976.09.06. [[Gunārs Priede]] &quot;Zilā&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1976.09.07. Alla Sokolova &quot;Fantāzijas&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1976.10.12. Jons Druce &quot;Vissvētākā&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1976.11.13. [[Hella Vuolijoki]] &quot;Akmens ligzda&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1977. gadā ===
* 1977.04.28. [[Viljams Šekspīrs]] “Spītnieces savaldīšana”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1977.05.26. Jozs Grušs “Pijs nebija prātīgs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]
* 1977.06.11. [[Gerharts Hauptmanis]] “Pirms saules rieta”. Rež. [[Oļģerts Dunkers]].
* 1977.10.22. Boriss Lavreņovs “Četrdesmit pirmais”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1977.11.25. [[Andrejs Upīts]] “Pieci nerātni smaidi”. Rež. Ņina Leimane.
* 1977.12.01. Kšištofs Hoiņskis “Notikums naktī”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1977.12.30. Valentīns Katajevs “Riņķa kvadratūra”. Rež. [[Edmunds Freibergs]].

=== 1978. gadā ===
* 1978.01.18. Arčibalds Džozefs Kronins “Trīs mīlestības”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1978.02.25. [[Pīters Šefers]] “Jūs esat zaudējis, ser!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1978.05.20. [[Pauls Putniņš]] “Pasaulīt, tu ļaužu ēka...”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1978.05.27. Ēvalds Hermakila “Žūpu Bērtulis” (komp.). Rež. Ēvalds Hermakila.
* 1978.06.08. [[Vilis Lācis]] “Zeme un jūra”. Rež. Ņina Leimane.
* 1978.06.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Ugunī”. Rež. [[Imants Adermanis]].
* 1978.06.20. Žans Anuijs “Eiridike”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1978.06.25. [[Maksims Gorkijs]] “Dibenā”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1978.06.26. “Trīs musketieri” (pēc [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā (tēva)]] romāna motīviem). Rež. [[Valdis Lūriņš]].
* 1978.09.09. Kolins Higinss “Harolds un Moda”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1978.10.23. Jevgeņijs Švarcs “Pasaka par apburtajiem kokiem”. Rež. Andris Vidiņš.
* 1978.11.11. [[Gunārs Priede]] “Žagatas dziesma”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1978.12.01. [[Vladimirs Majakovskis]] “Pirts”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1978.12.13. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Indrāni”. Rež. [[Māra Ķimele]].

=== 1979. gadā ===
* 1979.02.20. [[Rejs Bredberijs]] “[[451 grāds pēc Fārenheita]]”. Rež. Haralds Šēnknehts.
* 1979.02.26. “Edith Piaf”. Rež. [[Agris Māsēns]]
* 1979.05.25. [[Jēkabs Janševskis]] “Bandavā”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1979.06.01. Kazis Saja “O, Klemens!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1979.06.27. Jene Heltaji “Mēmais bruņinieks”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1979.11.05. Viktors Rozovs “Medņa ligzda”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1979.11.09. Kazis Saja “Liesmojošā bumbiere”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1979.11.30. [[Roberts Luiss Stīvensons]] “[[Bagātību sala]]”. Rež. [[Alvis Birkovs]].

=== 1980. gadā ===
* 1980.04.19. Voldemārs Sauleskalns “Meldermeitiņa”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1980.05.16. [[Pauls Putniņš]] “Pusdūša”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1980.06.20. Murejs Šizgals “Mīlēšanās”. Rež. Ēvalds Hermakila.
* 1980.09.06. Vasīlijs Šukšins “Līdz trešajiem gaiļiem”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1980.09.10. [[Gunārs Priede]] “Vai mēs viņu pazīsim?”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1980.11.08. Azats Abduļins “Trīspadsmitais priekšsēdētājs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1980.11.26. [[Bertolts Brehts]] “Vīrs paliek vīrs”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1980.12.25. Samuils Aļošins “Tēma ar variācijām”. Rež. [[Agris Māsēns]].

=== 1981. gadā ===
* 1981.01.20. Edvards Radzinskis “Sieviete ārpus mīlestības un nāves”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1981.02.01. Jukums Palevičs “Preilenīte”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1981.05.29. [[Rainis]] “Spēlēju, dancoju”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1981.08.29. Olevs Antons “Kūts lirika”. Rež. Ēvalds Hermakila.
* 1981.09.07. [[Moljērs]] “Skopulis”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].

=== 1982. gadā ===
* 1982.03.27. Austra Skudra “Lielais gadatirgus”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1982.05.04. [[Henriks Ibsens]] “Mazais Eijolfs”. Rež. [[Agris Māsēns]].
* 1982.05.12. [[Anna Brigadere]] “Sprīdītis”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1982.11.05. Arčibalds Džozefs Kronins “Kamēr tu pie manis”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1982.11.14. Viktors Astafjevs “Piedod man!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1982.11.19. Samuils Maršaks “Kaķu nams”. Rež. Andris Vidiņš.

=== 1983. gadā ===
* 1983.01.21. [[Pedro Kalderons de la Barka]] “Dāma – spoks”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1983.03.05. Aleksandrs Gelmans “Vieni un kopā ar visiem”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1983.05.30. Broņislavs Nušičs “BESB – Belgradas emancipēto sieviešu biedrība”. Rež. Ņina Leimane.
* 1983.06.03. Augusts Kicbergs “Ciema skroderis un viņa laimīgā loze”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1983.06.18. [[Antons Čehovs]] “Tēvocis Vaņa”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1983.11.08. Vladimirs Arro “Piecas romances vecā mājā”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1983.12.04. [[Rainis]] “[[Mīla stiprāka par nāvi]]”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].

=== 1984. gadā ===
* 1984.01.25. Alehandro Kasona “Koki mirst stāvus”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1984.05.20. Aleksejs Dudarevs “Vakars”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1984.05.27. [[Vilis Lācis]] “Zvejnieka dēls”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1984.09.14. Kens Kīzijs, Deils Vosermans “Kur dzeguze ligzdu vij”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1984.09.22. [[Radjards Kiplings]] “Kaķis, kas staigāja, kur pašam patīk”. Rež. Andris Vidiņš.
* 1984.12.05. Jiri Tūliks “Tā precas abrukieši”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1984.12.15. [[Lelde Stumbre]] “Jānis”. Rež. [[Māra Ķimele]].

=== 1985. gadā ===
* 1985.01.09. Jāns Krūsvalls “Mākoņu krāsas”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1985.01.26. Lali Roseba “Provinces aktieri”. Rež. [[Agris Māsēns]].
* 1985.05.10. [[Rainis]] “Pūt, vējiņi!”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1985.05.24. Hugo Raudseps “Mārtiņciems”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1985.08.27. Edmons Rostāns “Sirano de Beržeraks”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1985.12.30. Pēteris Millers “Atvadu izrāde”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].

=== 1986. gadā ===
* 1986.01.17. [[Ilze Indrāne]] “Zemesvēzi dzirdēt”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1986.02.28. [[Rabindranats Tagore]] “Čitra”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1986.05.10. [[Anna Brigadere]] “Sievu kari ar Belcebulu”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1986.05.23. [[Antons Čehovs]] “Ķiršu dārzs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1986.09.13. Viktors Rozovs “Pie jūras”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1986.11.22. [[Gunārs Priede]] “Mācību trauksme”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].

=== 1987. gadā ===
* 1987.04.04. “Jautro paradoksu vakars”. Rež. Andris Vidiņš.
* 1987.05.09. [[Augusts Deglavs]] “Rīga”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1987.05.23. Mihails Šatrovs “Sirdsapziņas diktatūra”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1987.06.20. Alans Eikborns “Normena uzvaras”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1987.12.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Ugunī”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1987.12.29. Džons Kenders, Freds Ebs, Džo Masterofs “Kabarē”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].

=== 1988. gadā ===
* 1988.01.29. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] “Jo pliks, jo traks”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1988.05.21. [[Mārtiņš Zīverts]] “Ķīnas vāze”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1988.06.12. [[Lelde Stumbre]] “Nākošpavasar”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1988.06.19. [[Rainis]] “Daugava”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1988.12.16. [[Mārtiņš Zīverts]] “Tīreļpurvs”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1988.12.28. Mihails Šatrovs “Tālāk, tālāk, tālāk...”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].

=== 1989. gadā ===
* 1989.02.11. [[Anna Brigadere]] &quot;Princese Gundega un karalis Brusubārda&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1989.06.21. Minna Dišlere &quot;Kraujēnu mantinieki&quot;. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1989.10.28. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Romeo un Džuljeta]]&quot;. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1989.12.16. &quot;Viesnīca sievietēm&quot; ([[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžīna O'Nīla]], [[Žans Kokto|Žana Kokto]], Fransuāzas Sagānas darbu montāža). Rež. Uģis Brikmanis.

=== 1990. gadā ===
* 1990.02.18. Gāzbors Pressers “Bēniņi”. Rež. Romāns Grabovskis.
* 1990.03.11. Edvards Vulfs “Svētki Skangalē”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1990.06.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Pazudušais dēls”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1990.06.21. Torntons Vailders “Mūsu pilsētiņa”. Rež. Uģis Brikmanis.
* 1990.10.26. [[Anšlavs Eglītis]] “Pēc kaut kā cēla, nezināma”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1990.11.17. [[Pauls Putniņš]] “Žēlojiet mūs!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1990.12.11. Nils Saimons “Pēdējais kvēlais mīlnieks”. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1990.12.15. Alfrēds Žerī “Sestais stāvs”. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].

== Valmieras Drāmas teātris (1991) ==

=== 1991. gadā ===
* 1991.03.08. Voldemārs Sauleskalna “Meldermeitiņa”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1991.04.10. [[Mārtiņš Zīverts]] “Pēdējā laiva”. Rež. [[Aigars Vilims]].
* 1991.05.24. [[Kārlis Skalbe]] “Kaķīša dzirnaviņas”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1991.06.02. Kustā Artūrs Jerviluoma “Ziemeļnieki”. Rež. [[Pēteris Lūcis]].
* 1991.08.28. Klods Manjē “Blēzs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1991.11.03. Mati Unts “Krustmāte no Brazīlijas”. Rež. [[Varis Brasla]]
* 1991.11.24. Zofija Nalkovska “Celīnas Beļskas māja”. Rež. Aivars Helde.

=== 1992. gadā ===
* 1992.01.16. [[Leonīds Andrejevs]] “Anatēma”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1992.03.01. [[Žans Pols Sartrs]] “Veltījums Tai Dāmai”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1992.05.26. [[Arturs Šniclers]] “Riņķa dancis”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 1992.06.02. [[Greiems Grīns]] “Desmitais”. Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 1992.11.02. Džons Patriks “Dārgā Pamela”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1992.11.03. [[Gunārs Priede]] “Jāņu nakti negulēju” (“Jāņi slimnīcā”). Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1992.11.22. Fransuāza Sagāna “Mēs mīlam un mēs dzīvojam”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1992.12.13. [[Lelde Stumbre]] “Rozes”. Rež. [[Aigars Vilims]].

=== 1993. gadā ===
* 1993.03.20. [[Fjodors Dostojevskis]] “Burvīgais sapnis”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1993.03.27. [[Māra Zālīte]] “Eža kažociņš”. Rež. [[Aigars Vilims]].
* 1993.04.16. [[Arturs Millers]] “Pēc grēkā krišanas”. Rež. Pēteris Sūcis.
* 1993.06.17. [[Jānis Kārkliņš (dzejnieks)|Jānis Kārkliņš]] “Šanas virsaitis”. Rež. [[Agris Māsēns]].
* 1993.06.28. Mārša Normena “Ar labu nakti, māt!”. Rež. Pēteris Sūcis.
* 1993.08.24. [[Knuts Hamsuns]] “Juhana Nāgela mistērijas”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1993.11.14. [[Gunars Janovskis]] “Sola”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1993.12.19. [[Gerharts Hauptmanis]] “Nogrimušais zvans”. Rež. [[Aigars Vilims]].
* 1993.12.29. Mišels Fermo “Krīt klaudzot durvis”. Rež. Pēteris Sūcis.

=== 1994. gadā ===
* 1994.03.01. Nils Saimons “Apartaments “Plaza” viesnīcā”. Rež. [[Ārijs Geikins]].
* 1994.03.12. [[Augusts Strindbergs]] “Spoku sonāte”. Rež. Ints Sedlenieks.
* 1994.03.26. [[Henriks Ibsens]] “Leļļu nams”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1994.05.07. Viljams Gibsons “Baltas rozes, rozā ziloņi...”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1994.05.15. Maijo Saimons “Izdzīvošanas ābece vecākām kundzēm”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1994.05.22. [[Albērs Kamī]] “[[Svešinieks (romāns)|Svešinieks]]”. Rež. Pēteris Sūcis.
* 1994.06.04. Mirjama Ēberga “Kalpone Gustava, Juhana meita”. Rež. Vibeke Voigta.
* 1994.06.15. “Par ko tāds posts mums uzkritis?” (pēc [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] stāstiem). Rež. [[Aigars Vilims]].
* 1994.08.02. [[Ingmars Bergmans]] “Rudens sonāte”. Rež. [[Ārijs Geikins]].
* 1994.09.15. Ručello Anibale “Ferdinando”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1994.12.04. Džons Bointons Prīstlijs “Zelta aunāda”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1994.12.17. [[Gunars Janovskis]] “Izdedži”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1994.12.22. Georgijs Landau “Sniegbaltītes skola”. Rež. [[Agris Māsēns]].
* 1994.12.23. Haralds Millers “Klusa nakts”. Rež. Pēteris Sūcis.

=== 1995. gadā ===
* 1995.01.21. Alans Eikborns &quot;Izklaidīgie draugi&quot;. Rež. [[Aigars Vilims]].
* 1995.02.25. [[Gerharts Hauptmanis]] &quot;Vientuļie&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1995.04.30. [[Ārijs Geikins]] &quot;Ogles sirds&quot;. Rež. [[Ārijs Geikins]].
* 1995.05.20. Eduardo de Filipo &quot;Filumena Marturano&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1995.06.04. Nils Saimons &quot;Kāpēc tas tā, Mel?&quot;. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]].
* 1995.06.27. Ņina Kasiana &quot;Ninigra un Aligru&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1995.08.19. [[Luidži Pirandello]] &quot;[[Seši tēli meklē autoru|Sešas personas meklē autoru]]&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1995.11.21. &quot;Edīte Piafa&quot; (Agra Māsēna komp. pēc [[Edīte Piafa|Edītes Piafas]] &quot;Mana dzīve&quot;, Simonas Berto &quot;Edīte Piafa&quot;). Rež. [[Agris Māsēns]].
* 1995.12.16. [[Pavels Kohouts]] &quot;Tāda mīla&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].

=== 1996. gadā ===
* 1996.02.03. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Ļaunais gars”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1996.03.16. Terenss Retigans “Dāma bez kamēlijām”. Rež. Pēteris Sūcis.
* 1996.04.06. Jānis Širmanis “Zaķu lieldienas”. Rež. [[Agris Māsēns]].
* 1996.04.20. [[Ļevs Tolstojs]] “[[Anna Kareņina]]”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1996.04.27. [[Jalmārs Sēderberjs|Jalmārs Sēderbergs]] “Doktors Glāss”. Rež. Vibeke Voigta.
* 1996.05.24. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] “Glāze ūdens”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1996.06.18. Zeiboltu Jēkabs “Mājas naids”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1996.10.19. Viljams Gibsons “Spēlmaņa kliedziens”. Rež. Ģirts Sils.
* 1996.11.22. Ģula Urbans “Visām pelēm garšo siers”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1996.12.10. Nezināma 16. gadsimta autora luga “Venēciete”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1996.12.29. [[Augusts Deglavs]] “Rīga”. [[Pēteris Lūcis|Pētera Lūča]] iestud. atjaunojis rež. [[Felikss Deičs]].

=== 1997. gadā ===
* 1997.02.22. [[Jēkabs Janševskis]] “Varkaļu pagasta skolotājs”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1997.03.19. Olvena Bouena “Klāra Klukste”. Rež. Andris Vidiņš.
* 1997.04.18. Harijs Gulbis “Kamīnā klusi dzied vējš”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1997.05.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Trīnes grēki”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1997.06.10. [[Rejs Bredberijs]] “Pieneņu vīns”. Rež. [[Māris Liniņš]].
* 1997.09.24. [[Antons Čehovs]] “Ivanovs”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1997.12.12. [[Federiko Garsija Lorka]] “Dona Perlimplina mīlestība”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1997.12.16. “Snip, Snap, Snurre” (pēc [[Hanss Kristians Andersens|Hansa Kristiana Andersena]] pasakas “Sniega karaliene”). Rež. Andris Vidiņš.

=== 1998. gadā ===
* 1998.01.16. Voldemārs Sauleskalns “Meldermeitiņa”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1998.03.13. [[Mārtiņš Zīverts]] “Minhauzena precības”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1998.04.05. Gerhards Holcs-Baumerts “Alfons Trīcvaidziņš”. Rež. [[Juris Rijnieks]].
* 1998.04.23. Aleksejs Arbuzovs “Vecmodīgā komēdija”. Rež. [[Māris Andersons]].
* 1998.05.15. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes “[[Mērnieku laiki]]”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1998.05.29. [[Vizma Belševica]] “Tās dullās Paulīnes dēļ”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1998.08.20. Francs Ksavers Kreics “Brauciens pēc laimes”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1998.10.03. [[Henriks Ibsens]] “Jūns Gabriels Borkmanis”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1998.10.30. [[Augusts Kicbergs]] “Vilkate”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1998.12.19. Antonio Gala “Ak, laimīgās, zeltītās dieniņas...”. Rež. [[Felikss Deičs]].

=== 1999. gadā ===
* 1999.01.22. Ākošs Kērtess “Atraitnes”. Rež. Jānis Joma.
* 1999.03.05. Atols Fugards “Stundu pēc pusnakts”. Rež. [[Ivars Lūsis]].
* 1999.03.19. [[Ļevs Tolstojs]] “Dzīvais mironis”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 1999.08.13. “Pelnrušķīte”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1999.09.24. [[Žaks Prevērs]], Igors Pavlovs “Paradīzes bērni”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1999.10.15. [[Henriks Ibsens]] “Spoki”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 1999.12.17. Egīls Šņore “Savējie sapratīs”. Rež. [[Māra Ķimele]].

=== 2000. gadā ===
* 2000.01.21. [[Maksims Gorkijs]] “Vasaras ļaudis” (“Vasarnieki”). Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2000.02.25. [[Ādolfs Alunāns]] “Draudzes bazārs”. Rež. Pēteris Sūcis.
* 2000.05.06. Žans Puarē “Tikumības komēdija”. Rež. [[Ivars Lūsis]].
* 2000.05.12. Pamela Lindona Treversa “Mērija Popinsa”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2000.09.29. Jans Tette “Krustojums ar galveno ceļu”. Rež. Andres Noormets
* 2000.10.13. Edvards Olbijs “Amerikāņu sapnis”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2000.10.17. Mihails Barteņevs “Zaķa mīlestība”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2000.12.15. Nadežda Ptuškina “Ziemassvētku sapņi”. Rež. [[Varis Brasla]].

=== 2001. gadā ===
* 2001.02.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Baltais”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2001.04.11. “Lieldienu lustes Lielmežā”. Rež. [[Agris Māsēns]].
* 2001.05.18. [[Ārijs Geikins]] “Dona Žuana savaldīšana”. Rež. [[Ārijs Geikins]].
* 2001.08.31. [[Antons Čehovs]] “Kaija”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2001.10.12. [[Anšlavs Eglītis]] “Kazanovas mētelis”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2001.12.13. “Buratīno”. Rež. [[Agris Māsēns]].
* 2001.12.20. [[Inga Ābele]] “Tumšie brieži”. Rež. [[Māra Ķimele]].

=== 2002. gadā ===
* 2002.03.09. Broņislavs Nušičs “Ministrienes kundze”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2002.03.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Potivāra nams”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2002.04.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Pazudušais dēls”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2002.06.10. [[Fjodors Dostojevskis]] “Spēlmanis”. Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 2002.06.29. [[Tenesijs Viljamss]] “Vasara un dūmi”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2002.09.27. Rūta Mežavilka “Stiprs ziemeļrietumu vējš”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2002.11.08. Robērs Tomā “Lamatas”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2002.12.06. Hermanis Paukšs “Godīgā meitene”. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2002.12.17. Kārlis Brikners &quot;Sarkangalvīte&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].

=== 2003. gadā ===
* 2003.01.22. [[Antons Čehovs]] “Tēvocis Vaņa”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2003.02.21. [[Evita Sniedze]] “Smilšu kaste”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2003.03.27. Nils Saimons “Basām kājām pa parku”. Rež. Imants Jaunzems.
* 2003.04.11. [[Lelde Stumbre]] “Letiņi”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2003.10.19. Aleksandrs Vampilovs “Pīļu medības”. Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 2003.11.01. [[Jāns Kross]] “Ķeizara trakais”. Rež. [[Gatis Gāga]].
* 2003.11.13. [[Evita Sniedze]] &quot;Tie paši oši&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2003.12.11. [[Anna Brigadere]] &quot;[[Maija un Paija]]&quot;. Rež. [[Ivars Lūsis]].

=== 2004. gadā ===
* 2004.01.23. [[Henriks Ibsens]] &quot;Jūras meita&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2004.02.29. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Sādžu dakteris&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2004.03.26. [[Pīters Šefers]] &quot;Letisa un mīlašķis&quot;. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 2004.04.27. [[Rainis]] &quot;Krauklītis&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2004.06.21. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2004.10.15. [[Bertolts Brehts]] &quot;Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati&quot;. Rež. Agris Krūmiņš.
* 2004.11.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Aizbirušais avots&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].

=== 2005. gadā ===
* 2005.01.11. [[Īnida Blaitone|Enida Blaitone]] &quot;Pauks un Šmauks&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2005.01.28. Rodnijs Eklends &quot;Dzīve trijatā&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2005.02.11. Herberts Bergers &quot;Vēl viens Džeksons&quot;. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]].
* 2005.03.18. [[Henriks Ibsens]] &quot;Heda Gablere&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2005.04.17. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] &quot;Ku-kū&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2005.09.09. Nils Saimons &quot;Dīvainais pāris&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2005.09.23. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Vindzorieši&quot; (&quot;Jautrās vindzorieties&quot;). Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2005.11.03. [[Marks Tvens]] &quot;Toms Sojers&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2005.12.01. [[Mārtins Makdona]] &quot;Spilvencilvēks&quot;. Rež. [[Jānis Vingris]].

=== 2006. gadā ===
* 2006.02.10. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Bez vainas vainīgie&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2006.03.10. [[Fjodors Dostojevskis]] &quot;Idiots&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2006.04.12. [[Ērihs Marija Remarks]] &quot;[[Trīs draugi]]&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2006.05.19. Šeila Dileinija &quot;Medus garša&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2006.05.28. [[Antons Čehovs]] &quot;Ķiršu dārzs&quot;. Rež. Franks Hoiels.
* 2006.09.29. Karlo Goldoni &quot;Mirandolīna&quot; (&quot;Viesnīcniece&quot;). Rež. [[Varis Brasla]].
* 2006.10.27. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Karalis Līrs]]&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2006.12.14. [[Andruss Kivirehks]] &quot;Igauņu bēres&quot;. Rež. Andress Lepiks.

=== 2007. gadā ===
* 2007.01.19. [[Antons Čehovs]] &quot;[[Trīs māsas]]. Versija&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2007.02.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Nāves ēnā&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2007.03.16. Nikolajs Nosovs &quot;Nezinīša piedzīvojumi&quot;. Rež. Zane Kreicberga.
* 2007.04.07. Ivans Viripajevs &quot;Valentīndiena&quot;. Rež. Ilze Rudzīte.
* 2007.04.20. [[Hella Vuolijoki]] &quot;Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2007.05.15. Juris Helds &quot;Nomales bildītes&quot;. Rež. [[Aigars Vilims]].
* 2007.09.07. [[Vilis Plūdons]] &quot;Eža kažociņš&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2007.09.21. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] &quot;Bankrots&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2007.09.27. [[Boriss Viāns|Boriss Vians]] &quot;[[Dienu putas]]&quot;. Rež. Florians fon Hoermans.
* 2007.11.01. [[Inese Zandere]] &quot;Ineses tantes mīklainie panti&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].

=== 2008. gadā ===
* 2008.01.27. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Hamlets]]&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2008.03.07. Benjamins Leberts &quot;Crazy&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2008.04.04. Aleksandrs Ostrovskis &quot;Mežs&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2008.05.17. [[Alvis Lapiņš]] &quot;Atvari&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2008.09.11. Vasilijs Sigarevs &quot;Fantomsāpes&quot;. Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2008.08.14. [[Evita Sniedze]] &quot;Līdz pavasarim&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2008.09.27. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē &quot;Kas patīk dāmām&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2008.10.15. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Indrāni&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2008.12.07. [[Ingmars Bergmans]] &quot;Marionetes&quot;. Rež. [[Viesturs Meikšāns]].

=== 2009. gadā ===
* 2009.01.16. [[Gunars Janovskis]] &quot;Gredzens uz tilta&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2009.02.13. [[Antons Čehovs]] &quot;Ķiršu dārzs&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2009.04.30. [[Viljams Šekspīrs]] “Divpadsmitā nakts”. Rež. Andress Lepiks.
* 2009.05.14. [[Mārtiņš Zīverts]] “Klauns Fiasko”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2009.06.09. [[Harolds Pinters]] “Mājās pārnākušie”. Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]].
* 2009.06.20. [[Lauris Gundars]] “Latviešu laiks”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2009.09.11. Otari Bagaturija “Karalis Līrs nabagmājā”. Rež. Otari Bagaturija.
* 2009.10.16. [[Rainis]] “[[Zelta zirgs]]”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2009.11.20. [[Agata Kristi]] “Peļu slazds”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2008.12.10. [[Ērihs Kestners]] “Emīls un Berlīnes zēni”. Rež. [[Varis Brasla]].

=== 2010. gadā ===
* 2010.02.05. “Vīns un nezāles” (pēc kinofilmas “[[Amerikāņu skaistums]]” motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2010.03.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] “No saldenās pudeles”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2010.04.30. [[Alvis Lapiņš]] “Eldorado”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2010.05.20. [[Frīdrihs Šillers]] “Marija Stjuarte”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2010.06.06. [[Edvarts Virza]] “Plūdi un saulgrieži Straumēnu skaņās”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2010.09.10. [[Jānis Lūsēns]] “Agrā rūsa” (sadarbībā ar apvienību Ars Nova). Rež. [[Juris Jonelis]].
* 2010.10.29. Brendons Tomass “Krustmāte no Brazīlijas”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2010.11.24. [[Henriks Ibsens]] “Dr. Stokmanis” (“Tautas ienaidnieks”). Rež. [[Felikss Deičs]].

=== 2011. gadā ===
* 2011.01.22. “Krāsainās pasakas” (pēc [[Imants Ziedonis|Imanta Ziedoņa]] pasaku motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2011.03.08. [[Evita Sniedze]] “Mākoņains, iespējams skaidrosies”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2011.03.31. “KIN DZA DZA” (pēc Rezo Gabriadzes un [[Georgijs Danelija|Georgija Danelijas]] scenārija motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2011.04.30. Vadims Ļevanovs “Gribu, bet baidos” (“Gorkija vārdā nosauktais Kultūras parks”). Rež. [[Anita Sproģe]].
* 2011.05.14. “Baltā kamielēna sapnītis” (pēc mongoļu tautas pasaku motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2011.05.29. Īvs Žamiaks “Acālija”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2011.10.14. [[Tenesijs Viljamss]] “Orfejs pazemē”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2011.10.21. [[Lauris Gundars]] “Trio”. Rež. [[Lauris Gundars]].

=== 2012. gadā ===
* 2012.01.07. [[Anšlavs Eglītis]] “Bezkaunīgie veči”. Rež. [[Reinis Suhanovs]], [[Jānis Znotiņš]].
* 2012.01.13. [[Lauris Gundars]] “Advents Silmačos”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2012.04.03. [[Jaroslavs Hašeks]] “[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks]]”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2012.05.02. “Egoisti” (pēc [[Maksims Gorkijs|Maksima Gorkija]] lugas “Sīkpilsoņi” motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2012.05.26. [[Augusts Strindbergs]] “Jūlijas jaunkundze”. Rež. [[Vladislavs Nastavševs]].
* 2012.06.20. [[Aleksandrs Ostrovskis]] “[[Līgava bez pūra]]”. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2012.09.18. [[Mihails Bulgakovs]] “Zojkina kvartira/Zojas dzīvoklis”. Rež. [[Indra Roga]].
* 2012.10.25. [[Antons Čehovs]] “Mežainis”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2012.11.15. Aleksandrs Mardaņs “Mātes un meitas”. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2012.12.01. [[Alvis Lapiņš]] “Klaidoņa lūgšana”. Rež. [[Varis Brasla]].

=== 2013. gadā ===
* 2013.01.10. Kenets Greiems “Vējš vītolos”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2013.02.07. [[Rūdolfs Blaumanis]] “[[Raudupiete]]”. Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2013.02.28. Patriks Hamiltons “Virve”. Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2013.03.21. [[Rainis]], [[Mārtiņš Brauns]] “Daugava”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2013.04.27. [[Viljams Šekspīrs]] “[[Makbets]]”. Rež. [[Vladislavs Nastavševs]].
* 2013.06.13. Roberto Kavozi “Aprēķina laulības”. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2013.08.14. Leonards Geršs “Taureņi ir brīvi”. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2013.09.22. [[Boriss Pasternaks]] “Doktors Živago”. Rež. [[Indra Roga]].
* 2013.10.18. [[Maksims Gorkijs]] “Dzimta” (“Vasa Žeļeznova”). Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2013.10.25. [[Regnārs Vaivars]], [[Rihards Jakovels]] “Bask@bols.lv”. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2013.12.08. [[Ērihs Marija Remarks]] “Triumfa arka”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2013.12.15. Pērs Ulovs Enkvists “Lūša stundā”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].

=== 2014. gadā ===
* 2014.01.16. [[Tenesijs Viljamss]] “Stikla zvērnīca”. Rež. [[Dmitrijs Petrenko]].
* 2014.02.07. Rolāns Topors “Ziema zem galda”. Rež. [[Ģirts Ēcis]].
* 2014.03.06. Ģula Urbans “Visām pelēm garšo siers”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2014.04.13. [[Maikls Freins]] “Klusumu! Notiek izrāde!”. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2014.05.18. Aleksandrs Vampilovs “Provinces anekdotes”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2014.06.05. Džons Logans “Sarkans”. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2014.06.17. [[Harolds Pinters]] “Siltumnīca”. Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2014.09.20. [[Lauris Gundars]] “Vienādas asinis”. Rež. [[Mārtiņš Vilkārsis]].
* 2014.10.08. Džons Marells “Saules pelni”. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2014.10.26. [[Viljams Šekspīrs]] “[[Romeo un Džuljeta]]”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2014.11.21. Mariuss fon Maienburgs “Apjukums”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2014.12.19. [[Lauris Gundars]] “Balle būs”. Rež. [[Reinis Suhanovs]].

=== 2015. gadā ===
* 2015.01.23. [[Augusts Strindbergs]] “Nāves deja”. Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2015.03.01. [[Lauris Gundars]] “Lattia”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2015.03.19. [[Ēriks Vilsons]] “Debesis ir mums”. Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2015.04.26. [[Anna Brigadere]] “Maija un Paija”. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2015.05.30. Rezo Gabriadze “Sudraba gaisma”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2015.08.01. “Eņģeļa kreisais spārns” (pēc Ž. Lorensas romāna “Garie gadi” un V. Delmāras kinoscenārija “Dodiet ceļu rītdienai” motīviem). Rež. [[Inese Mičule]].
* 2015.09.11. “Bērns vārdā Rainis”. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2015.10.02. [[Mihails Bulgakovs]] “[[Meistars un Margarita]]”. Rež. [[Indra Roga]].
* 2015.10.15. [[Aspazija]] “Sarkanās puķes”. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2015.10.30. Aivons Menčels “Rudenīgais blūzs”. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2015.12.01. [[Rainis]] “Vētras sēja”. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2015.12.17. [[Gunārs Priede]] “Smaržo sēnes”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].

=== 2016. gadā ===
* 2016.01.22. [[Maksims Gorkijs]] &quot;Zikovi&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2016.02.19. Harijs Gulbis &quot;Medību pils&quot;. Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2016.03.24. [[Aspazija]] &quot;Vaidelote&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2016.04.15. [[Henriks Ibsens]] &quot;Celtnieks Sūlness&quot;. Rež. [[Dāvis Auškāps]].
* 2016.05.21. &quot;Razpļujeva sapņi&quot; (pēc Aleksandra Suhovo-Kobiļina lugu &quot;Tarelkina nāve&quot; un &quot;Krečinska kāzas&quot; motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2016.05.21. &quot;Kāpēc es nogalināju sievu&quot; (pēc [[Ļevs Tolstojs|Ļeva Tolstoja]] stāsta &quot;Kreicera sonāte&quot; motīviem). Rež. [[Krišjānis Salmiņš]].
* 2016.09.30. Aleksandrs Ostrovskis &quot;Muiža kaņepēs&quot; (pēc lugas &quot;Mežs&quot; motīviem). Rež. [[Indra Roga]].
* 2016.12.02. &quot;Emmijas laime&quot; (pēc Rainera Vernera Fasbindera &quot;Bailes saēd dvēseli&quot; scenārija motīviem). Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2016.12.15. [[Šarlote Brontē]] &quot;[[Džeina Eira]]&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].

=== 2017. gadā ===
* 2017.01.12. [[Žils Verns]] &quot;80 dienās apkārt zemeslodei&quot;. Rež. [[Viesturs Roziņš]].
* 2017.02.10. [[Augusts Strindbergs]] &quot;Pelikāns&quot;. Rež. [[Inese Pudža]].
* 2017.02.24. [[Voldemārs Zālītis|Valdis]] &quot;Staburaga bērni&quot;. Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2017.03.03. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2017.04.13. [[Alvis Lapiņš]] &quot;Nepabeigtās kāzas&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2017.05.12. Ivans Viripajevs &quot;Klusa nakts, dzēra nakts&quot; (&quot;Apskurbušie&quot;). Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2017.05.26. [[Albērs Kamī]] &quot;Pārpratums&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2017.08.18. Elīna Cērpa &quot;Lūcis&quot;. Rež. Elīna Cērpa.
* 2017.09.22. [[Aleksandrs Puškins]] &quot;Mazās traģēdijas&quot;. Rež. [[Sergejs Ščipicins]].
* 2017.10.20. Žans Anuijs &quot;Eiridīke&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2017.11.17. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Kaķis uz nokaitēta skārda jumta&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].

=== 2018. gadā ===
* 2018.01.12. [[Sanita Reinsone]] &quot;Meža meitas&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2018.01.26. Edvards Radzinskis &quot;104 lappuses par mīlestību&quot;. Rež. [[Georgijs Surkovs]].
* 2018.02.23. [[Rūdolfs Blaumanis]], Justīne Kļava &quot;Vidzemnieki&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2018.03.09. [[Semjuels Bekets]] &quot;Laimīgās dienas&quot;. Rež. [[Inese Pudža]].
* 2018.04.07. [[Pavels Kohouts|Pāvels Kohouts]] &quot;Mīlestības testaments&quot; (&quot;Eross&quot;). Rež. [[Varis Brasla]].
* 2018.05.12. [[Juliušs Slovackis]] &quot;Baladīna&quot;. Rež. [[Viesturs Kairišs]].
* 2018.05.25. [[Anna Brigadere]] &quot;Dievs. Daba. Darbs&quot;. Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2018.06.15. Deivids Berijs &quot;Augusta vaļi&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2018.09.27. [[Rejs Bredberijs]] &quot;Fantočini noslēpums&quot;. Rež. [[Jekaterina Polovceva]].
* 2018.10.12. Deivids Aivss &quot;Venēra kažokādā&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2018.11.09. Jurijs Trifonovs &quot;Apmaiņa&quot;. Rež. [[Jegors Peregudovs]].
* 2018.11.30. &quot;Nekas&quot; (pēc Jannes Telleres gāmatas &quot;Nekas&quot; motīviem). Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2018.12.20. [[Džordžs Bernards Šovs]] &quot;Pigmalions&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].

=== 2019. gadā ===
* 2019.02.15. [[Ēriks Emanuēls Šmits]] &quot;Voloņas nakts&quot;. Rež. [[Rolands Atkočūns]].
* 2019.04.12. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Hamlets]]&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2019.05.11. Anna Zvaigzne &quot;Stubenhocker: Velta Kalniņa istabā&quot;. Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 2019.05.24. &quot;Mārtins Īdens&quot; (pēc [[Džeks Londons|Džeka Londona]] romāna motīviem). Rež. [[Klāvs Mellis]].
* 2019.09.07. &quot;Viktorija&quot; (pēc [[Knuts Hamsuns|Knuta Hamsuna]] stāsta motīviem). Rež. [[Indra Roga]], [[Mihails Gruzdovs]].
* 2019.09.20. &quot;731. solis&quot; (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] romāna &quot;Noziegums un sods&quot; motīviem). Rež. [[Indra Roga]], [[Mihails Gruzdovs]].
* 2019.09.26. [[Inese Zandere]] &quot;Smieklu sasaukšanās&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2019.10.18. Īvs Žamiaks &quot;Uz Akapulko, kundze!&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2019.11.29. [[Ernests Hemingvejs]] &quot;Ardievas ieročiem&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].

=== 2020. gadā ===
* 2020.01.11. [[Henriks Ibsens]] &quot;Alvinga kundze&quot; (&quot;Spoki&quot;). Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2020.02.06. &quot;Cilvēkam vajag suni&quot; (pēc [[Regīna Ezera|Regīnas Ezeras]] stāstu motīviem). Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2020.03.05. &quot;Slinkums&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2020.05.29. Dankans Makmillans &quot;Visas labās lietas&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2020.07.31. &quot;Paliec sveiks, draugs…&quot; (pēc franču filmas &quot;La Femme de mon pote&quot; motīviem). Rež. [[Krišjānis Salmiņš]].
* 2020.08.05. &quot;Tilti&quot; (pēc Roberta Džeimsa Vollera romāna &quot;Medisonas apgabala tilti&quot;). Rež. [[Georgijs Surkovs]].
* 2020.09.18. Stīvens Karams &quot;Ģimene&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2020.10.02. [[Gunārs Priede]] &quot;Jaunākā brāļa vasara&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2020.10.09. Mārtins Makdona &quot;Inišmoras leitnants&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].

=== 2021. gadā ===
* 2021.06.15. Treisijs Letss &quot;Osedžas zeme&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2021.06.19. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Ilgu tramvajs&quot;. Rež. [[Edmunds Freibergs]].
* 2021.06.20. &quot;Latvijas lepnums. Un aizspriedumi&quot;. Rež. [[Reinis Boters]].
* 2021.06.27. [[Māra Zālīte]] &quot;Dzīvais ūdens&quot;. Rež. [[Ilze Bloka]].
* 2021.07.02. [[Lelde Stumbre]] &quot;Nākošpavasar&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2021.07.03. Deivids Lindsijs-Ebērs &quot;Labie cilvēki&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2021.09.20. [[Bertolts Brehts]] &quot;Lepnās kāzas&quot;. Rež. [[Indra Roga]], [[Mihails Gruzdovs]].
* 2021.12.05. [[Artūrs Dīcis]] &quot;Meklētāji&quot;. Rež. [[Indra Roga]].

=== 2022. gadā ===
* 2022.01.07. Kērena Klimovska &quot;Mans tēvs - Pīters Pens&quot;. Rež. [[Henrijs Arājs]].
* 2022.01.24. Alvis Lapiņš &quot;Es neesmu klaviernieks&quot;. Rež. [[Varis Brasla]].
* 2022.02.12. Antonio Buero Valjeho &quot;Liesmojošā tumsa&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2022.02.19. Edvards Olbijs &quot;Kam bail no Virdžīnijas Vulfas?&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2022.03.15. Ance Muižniece &quot;Mēs, roks, sekss un PSRS&quot;. Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2022.04.12. [[Andris Kalnozols]] &quot;Kalendārs mani sauc&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2022.04.28. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Vēlā mīla&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 2022.05.07. Deivids Mamets &quot;Amerikāņu bizons&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2022.09.16. Justīne Kļava &quot;Nelabie. Pēc Dostojevska&quot; (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] romāna &quot;Velni&quot;). Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2022.10.06. [[Rasa Bugavičute-Pēce]] &quot;Rinda&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2022.11.04. [[Linda Rudene]] &quot;SIA Ģimenes romāns&quot; (pēc [[Verners Hercogs|Vernera Hercoga]] filmas motīviem). Rež. [[Toms Treinis]].
* 2022.12.04. Petri Tamminens &quot;Kā sagaidīt citplanētieti&quot;. Radošā komanda Ilze Bloka, Linda Rudene, Katrīna Ieva, Niks Cipruss, Arvis Kantiševs, Linda Mīļā.
* 2022.12.21. &quot;Koens. Atāls. Kurtuve&quot;. Rež. [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]].

=== 2023. gadā ===
* 2023.01.20. Juns Fose &quot;Vārds&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2023.02.25. [[Jūdžīns O'Nīls]] &quot;Sēras piestāv Elektrai&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2023.04.06. Dons Nigro &quot;Paolo un Frančeska&quot;. Rež. [[Indra Roga]].
* 2023.04.28. Regnārs Vaivars &quot;Burbulis&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2023.06.14. [[Henriks Ibsens]] &quot;Kad mēs mostamies&quot; (&quot;Kad mēs, mirušie, mostamies&quot;). Rež. [[Toms Treinis]].
* 2023.08.03. &quot;Es arī te, kas man ir jādara&quot;. Rež. [[Endīne Bērziņa]].
* 2023.08.04. Kersti Heinlo &quot;Manas domas grib ar mani parunāt&quot;. Rež. Kersti Heinloo.
* 2023.10.05. [[Rainis]] &quot;[[Jāzeps un viņa brāļi]]&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2023.10.27. Pēc [[Vilis Plūdons|Viļa Plūdoņa]] &quot;Atraitnes dēls&quot;. Rež. [[Viesturs Roziņš]].
* 2023.11.30. &quot;One hundred&quot;. Rad. kom. [[Aigars Apinis (aktieris)|Aigars Apinis]], [[Ilze Vītoliņa]], Oskars Pauliņš, Emīls Zilberts, Dāvis Burmeisters.

=== 2024. gadā ===
* 2024.01.05. [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]] &quot;Daliņš&quot; (par soļotāju [[Jānis Daliņš|Jāni Daliņu]]). Rež. [[Toms Treinis]].
* 2024.02.02. Justīne Kļava &quot;Konsuela Sent-Ekziperī&quot;. Rež. Henrijs Arājs.
* 2024.03.14. &quot;Valmieras puikas&quot; (pēc [[Pāvils Rozītis|Pāvila Rozīša]] romāna motīviem). Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2024.04.25. Pēc [[Vizma Belševica|Vizmas Belševicas]] stāstu motīviem &quot;Tu saki?&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2024.05.22. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2024.09.10. [[Krista Burāne]] &quot;Izdzīvošanas piezīmes&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2024.10.04. Otts Kilusks &quot;Cosmopolitan&quot;. Rež. Andress Noormets.
* 2024.10.25. Patriks Mārbers &quot;Tuvāk&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2024.11.15. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Romeo un Džuljeta]]&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2024.12.15. [[Gunārs Priede]] &quot;Zilā&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].

=== 2025. gadā ===
* 2025.01.24. [[Anna Brigadere]] &quot;Sprīdītis&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2025.03.14. [[Gunārs Priede]] &quot;Četri balti krekli&quot; (&quot;Trīspadsmitā&quot;). Rež. [[Jānis Znotiņš]].
* 2025.04.11. Pēc [[Tomass Manns|Tomasa Manna]] &quot;Burvju kalns&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2025.04.30. [[Harolds Pinters]] &quot;Nodevība&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2025.05.30. Pēc Miko Rimminena &quot;Diena projām palēja&quot;. Rež. [[Aigars Apinis (aktieris)|Aigars Apinis]].
* 2025.06.06. [[Federiko Garsija Lorka]] &quot;Dona Perlimplina mīlestība&quot;. Rež. [[Linda Kalniņa]].
* 2025.08.29. [[Mārtins Makdona]] &quot;Inišmoras leitnants&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2025.10.02. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ļaunais gars&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2025.10.31. &quot;Telma un Luīze&quot; (pēc filmas &quot;[[Telma un Luīze]]&quot; motīviem). Rež. [[Juris Rijnieks]].
* 2025.12.05. &quot;Vai tu atceries, kā piedzima tava vecmāmiņa?&quot;. [[Ieva Puķe|Ievas Puķes]] autordarbs.
* 2025.12.12. [[Eiripīds]] &quot;Mēdeja&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].

=== 2026. gadā ===
* 2026.01.18. Pēc [[Ērihs Kestners|Ēriha Kestnera]] romāna motīviem &quot;Mazais cilvēks&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2026.01.30. Pēc Justa Terteļa lugas motīviem &quot;Sākums&quot;. Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2026.02.20. [[Artūrs Dīcis]] &quot;Egomaniaki&quot;. Rež. [[Reinis Suhanovs]].
* 2026.03.20. [[Ance Muižniece]] &quot;Tu būsi mana!&quot;. Rež. [[Jānis Znotiņš]].

[[Kategorija:Valmieras Drāmas teātris|Izrādes]]</text>
      <sha1>7m8alqo1ec1jas68ipebyn0k5sndn32</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Eniisi Lisika</title>
    <ns>2</ns>
    <id>405765</id>
    <revision>
      <id>4450346</id>
      <parentid>3339990</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T19:40:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Reading_in_the_Crootch_or_Krotol_language.wav&quot;, jo [[c:User:Jameslwoodward|Jameslwoodward]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/Files in Category:Crootch|]]).</comment>
      <origin>4450346</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="589" sha1="ahg88erbt3779cc5wn6kioe0xzsqwzi" xml:space="preserve">[[File:Эниси Лисика (2019). Eniisi Lisika (2019).png|thumb|Ищите меня тут / Look for me here (''Na kultar nokhlu gau''): https://ru.wikipedia.org/wiki/Участник:Eniisi_Lisika).]]
&lt;div style=&quot;float: left; border: solid #6ef7a7 1px; margin: 1px;&quot;&gt;
{| cellspacing=&quot;0&quot; style=&quot;width:238px;background:#c5fcdc;&quot;
| style=&quot;width: 45px; height: 45px; background: #6ef7a7; text-align: center; font-size: 12pt;&quot; | '''&lt;b&gt;kro-N&lt;/b&gt;'''
| style=&quot;font-size: 8pt; padding: 4pt; line-height: 1.25em;&quot; | Ina-tonk'yoshug '''satuma''' baazdul-don '''Krotol'-do''' shegami.
|}&lt;/div&gt;</text>
      <sha1>ahg88erbt3779cc5wn6kioe0xzsqwzi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Randu pļavas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>406237</id>
    <revision>
      <id>4450327</id>
      <parentid>4360968</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T18:36:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dzintarins</username>
        <id>143656</id>
      </contributor>
      <comment>Ieliku apdraudētas putnu sugas</comment>
      <origin>4450327</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3229" sha1="hddfzwy2hrm6iktpgtjmnzvj0mqt8cy" xml:space="preserve">{{Aizsargājamas dabas teritorijas infokaste
 |            name = Randu pļavas
 |        alt_name = 
 |     native_name = 
 |   iucn_category = 
 |           photo = Randu pļavas - panoramio (1).jpg
 |     photo_width = 
 |   photo_caption = Randu pļavas
 |          photo2 = 
 |    photo2_width = 
 |  photo2_caption = 
 |             map = Latvija
 |     map_caption = 
 |      map_relief = jā
 |        map_size = 
 |  latd =57  |  latm =49  |  lats =41  |  latNS = N
 | longd =24  | longm =20  | longs =30  | longEW = E
 |            type = [[dabas liegums]]
 |   prot_category = 
 |        location = [[Limbažu novads]]
 |    nearest_city = 
 |            area = {{mērv|ha=290,5}}
 |     established = 1962
 |  visitation_num = 
 | visitation_year = 
 |  governing_body = 
 |         website = 
 |       footnotes = 
 |        embedded = 
}}

'''Randu pļavas''' ir [[dabas liegums]] [[Limbažu novads|Limbažu novadā]]. Tās ir piejūras (randu) pļavas, kas stiepjas no [[Ainaži]]em ziemeļos līdz [[Kuiviži]]em dienvidos, lielākais šāda veida pļavu masīvs Latvijā. Ietilpst [[Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts|Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta]] teritorijā. Starptautiskā [[putniem nozīmīgā vieta]].

Liegums izveidots piejūras pļavu, retu augu sugu un sabiedrību aizsardzībai. Tas ir nozīmīga ligzdojošo bridējputnu un ūdensputnu vieta. Vairāk nekā 40 aizsargājamo augu sugu. Šeit aug [[sarkanā auzene]], [[ložņu smilga]], [[niedru lapsaste]], [[jūrmalas āžloks]], [[jūrmalas miķelītis]], [[jūrmalas armērija]] un citas aizsargājamas augu sugas. Viena no trijām [[purva mātsakne]]s atradnēm Latvijā. 

2006. gadā Randu pļavās iekārtota taka un [[putnu vērošanas tornis]]. Šī ir viena no izcilākajām putnu vērošanas vietām Latvijā. Torņa atklāšanas gadā [[Putnu vērošana|putnu vērošanas]] sacensībās &quot;Torņu cīņas&quot; šeit tika sasniegts novēroto putnu sugu absolūtais Latvijas rekords — 114 sugas diennakts laikā no viena punkta (torņa), ko izdevās labot 2019. gadā, sasniedzot 121 sugu šajās pašās sacensībās.

== Aizsargājamo putnu sugas ==

* [[Jūras žagata]], ''Haematopus ostralegus''
* [[Ķīvīte]], ''Vanella vanella''
* [[Sarkanā puskuitala]], ''Limosa lapponica''
* [[Krauķis]], ''Corvus frugilegus''
* [[Jūras ķīvīte]], ''Pluvialis squatarola''
* [[Parastais šņibītis]], ''Calidris alpina alpina''
* [[Gugatnis]], ''Philomachus pugnax''
* [[Līkšņibītis]], ''Calidris ferruginea''
* [[Kuitala]], ''Numenius arquata arquata''
* [[Kākaulis]], ''Clangula hyemalis''
* [[Tumšā pīle]], ''Melanitta fusca fusca''
* [[Krīklis]], ''Anas crecca''

== Ārējās saites ==
* [https://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/dabas_liegumi/randu_plavas/ Dabas aizsardzības pārvalde]
* [http://datazone.birdlife.org/site/factsheet/randu-meadows-iba-latvia Randu pļavas, BirdLife International]
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Latvijas dabas liegumi}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Ainaži]]
[[Kategorija:Salacgrīva]]
[[Kategorija:Salacgrīvas pagasts]]
[[Kategorija:Latvijas dabas liegumi]]
[[Kategorija:Natura 2000]]
[[Kategorija:Putniem nozīmīgās vietas Latvijā]]</text>
      <sha1>hddfzwy2hrm6iktpgtjmnzvj0mqt8cy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450588</id>
      <parentid>4450327</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T07:32:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Atcēlu [[Special:Contributions/Dzintarins|Dzintarins]] ([[User talk:Dzintarins|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4450327 || ne visas no šīm sugām ir aizsargājamās. kas avots šai informācijai?</comment>
      <origin>4450588</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2671" sha1="l9k334zbczbydui5hsmz8car4lnclqu" xml:space="preserve">{{Aizsargājamas dabas teritorijas infokaste
 |            name = Randu pļavas
 |        alt_name = 
 |     native_name = 
 |   iucn_category = 
 |           photo = Randu pļavas - panoramio (1).jpg
 |     photo_width = 
 |   photo_caption = Randu pļavas
 |          photo2 = 
 |    photo2_width = 
 |  photo2_caption = 
 |             map = Latvija
 |     map_caption = 
 |      map_relief = jā
 |        map_size = 
 |  latd =57  |  latm =49  |  lats =41  |  latNS = N
 | longd =24  | longm =20  | longs =30  | longEW = E
 |            type = [[dabas liegums]]
 |   prot_category = 
 |        location = [[Limbažu novads]]
 |    nearest_city = 
 |            area = {{mērv|ha=290,5}}
 |     established = 1962
 |  visitation_num = 
 | visitation_year = 
 |  governing_body = 
 |         website = 
 |       footnotes = 
 |        embedded = 
}}

'''Randu pļavas''' ir [[dabas liegums]] [[Limbažu novads|Limbažu novadā]]. Tās ir piejūras (randu) pļavas, kas stiepjas no [[Ainaži]]em ziemeļos līdz [[Kuiviži]]em dienvidos, lielākais šāda veida pļavu masīvs Latvijā. Ietilpst [[Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts|Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta]] teritorijā. Starptautiskā [[putniem nozīmīgā vieta]].

Liegums izveidots piejūras pļavu, retu augu sugu un sabiedrību aizsardzībai. Tas ir nozīmīga ligzdojošo bridējputnu un ūdensputnu vieta. Vairāk nekā 40 aizsargājamo augu sugu. Šeit aug [[sarkanā auzene]], [[ložņu smilga]], [[niedru lapsaste]], [[jūrmalas āžloks]], [[jūrmalas miķelītis]], [[jūrmalas armērija]] un citas aizsargājamas augu sugas. Viena no trijām [[purva mātsakne]]s atradnēm Latvijā. 

2006. gadā Randu pļavās iekārtota taka un [[putnu vērošanas tornis]]. Šī ir viena no izcilākajām putnu vērošanas vietām Latvijā. Torņa atklāšanas gadā [[Putnu vērošana|putnu vērošanas]] sacensībās &quot;Torņu cīņas&quot; šeit tika sasniegts novēroto putnu sugu absolūtais Latvijas rekords — 114 sugas diennakts laikā no viena punkta (torņa), ko izdevās labot 2019. gadā, sasniedzot 121 sugu šajās pašās sacensībās.

== Ārējās saites ==
* [https://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/dabas_liegumi/randu_plavas/ Dabas aizsardzības pārvalde]
* [http://datazone.birdlife.org/site/factsheet/randu-meadows-iba-latvia Randu pļavas, BirdLife International]
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Latvijas dabas liegumi}}
{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Ainaži]]
[[Kategorija:Salacgrīva]]
[[Kategorija:Salacgrīvas pagasts]]
[[Kategorija:Latvijas dabas liegumi]]
[[Kategorija:Natura 2000]]
[[Kategorija:Putniem nozīmīgās vietas Latvijā]]</text>
      <sha1>l9k334zbczbydui5hsmz8car4lnclqu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Dzēšanai izvirzītās lapas</title>
    <ns>10</ns>
    <id>413574</id>
    <revision>
      <id>4450309</id>
      <parentid>4449796</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T18:01:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>upd</comment>
      <origin>4450309</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="698" sha1="6r2ubrcz3siaqv7g3sq0xjw8k88l77v" xml:space="preserve">&lt;div style=&quot;float:right;&quot;&gt;{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}&lt;/div&gt;
Atjaunināts: 2026-04-04 18:01:39{{clear}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš
|-
| {{page-multi|page=Iļja Borisovičs Remeslo|t|h|d}} || 2026-03-20 12:49:27 || 15 || {{U|Egilus}} || &lt;nowiki&gt;Palielināju ilgumu, ja nu kādu nozīmību izpelnīsies pa šīm 30 dienām. Ja mēs te katru Krievijas sīkstukaču aprakstīsim, tad būs jautājums par to, kas mēs esam paši...&lt;/nowiki&gt; || Nozīmība nav redzama || 30 (19.04.2026)
|-
|}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>6r2ubrcz3siaqv7g3sq0xjw8k88l77v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Dalībnieku uzskaitījums pēc labojumu skaita</title>
    <ns>4</ns>
    <id>415707</id>
    <revision>
      <id>4450308</id>
      <parentid>4449794</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T18:01:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: atjaunināta tabula</comment>
      <origin>4450308</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16738" sha1="3tgrevfakvteqnoxbulku9qkoowth96" xml:space="preserve">Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji.

== Statistika ==
&lt;!-- TABLE_START --&gt;
Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|04|04||bez}}.

{| class='wikitable sortable'
! Nr.
! Dalībnieks
! Labojumu skaits
! Labojumi pēdējās&lt;br /&gt;365 dienās
! Rakstu skaits
! Pirmais labojums
! Pēdējais labojums
|-
| 1.
| {{u|Edgars2007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:199302}}]
| {{formatnum:1321}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13686}}]
| 2009-02-13
| 2026-04-04
|-
| 2.
| {{u|Pirags}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:171329}}]
| {{formatnum:11211}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:7945}}]
| 2007-12-03
| 2026-04-04
|-
| 3.
| {{u|Feens}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122922}}]
| {{formatnum:957}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14814}}]
| 2004-11-07
| 2026-03-01
|-
| 4.
| {{u|Kikos}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:112631}}]
| {{formatnum:10293}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9539}}]
| 2007-11-24
| 2026-04-04
|-
| 5.
| {{u|Biafra}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:110822}}]
| {{formatnum:9617}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1850}}]
| 2009-10-02
| 2026-04-04
|-
| 6.
| {{u|Treisijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:85726}}]
| {{formatnum:7497}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6580}}]
| 2005-10-30
| 2026-04-04
|-
| 7.
| {{u|Baisulis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:68791}}]
| {{formatnum:11361}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2125}}]
| 2009-05-24
| 2026-04-04
|-
| 8.
| {{u|Papuass}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68123}}]
| {{formatnum:1458}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3269}}]
| 2005-07-26
| 2026-04-02
|-
| 9.
| {{u|ScAvenger}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58786}}]
| {{formatnum:1276}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:814}}]
| 2006-11-23
| 2026-04-01
|-
| 10.
| {{u|Bendžamins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:50161}}]
| {{formatnum:8255}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6136}}]
| 2018-06-22
| 2026-04-03
|-
| 11.
| {{u|Dainis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:48663}}]
| {{formatnum:1623}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3505}}]
| 2006-05-03
| 2026-04-02
|-
| 12.
| {{u|Meistars Joda}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:47435}}]
| {{formatnum:4718}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:369}}]
| 2007-01-07
| 2026-04-04
|-
| 13.
| {{u|Kleivas}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:46116}}]
| {{formatnum:1899}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:2990}}]
| 2007-04-26
| 2026-02-10
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 14.
| {{u|Ingii}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1779}}]
| 2008-11-29
| 2024-03-22
|-
| 15.
| {{u|Vylks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:42666}}]
| {{formatnum:4386}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1462}}]
| 2015-03-11
| 2026-04-04
|-
| 16.
| {{u|Turaids}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42101}}]
| {{formatnum:2061}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:579}}]
| 2009-01-14
| 2026-02-25
|-
| 17.
| {{u|Lasks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:37650}}]
| {{formatnum:5192}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:739}}]
| 2013-03-30
| 2026-04-04
|-
| 18.
| {{u|Ludis21345}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}]
| {{formatnum:30}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}]
| 2015-03-03
| 2025-08-23
|-
| 19.
| {{u|ZANDMANIS}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:30633}}]
| {{formatnum:3751}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:579}}]
| 2020-05-10
| 2026-04-04
|-
| 20.
| {{u|GreenZeb}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29764}}]
| {{formatnum:11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1260}}]
| 2006-12-21
| 2026-03-26
|-
| 21.
| {{u|SpeedKing}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28838}}]
| {{formatnum:5}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1206}}]
| 2005-11-25
| 2026-01-10
|-
| 22.
| {{u|Votre Provocateur}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:27348}}]
| {{formatnum:9308}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:3980}}]
| 2023-01-18
| 2026-04-04
|-
| 23.
| {{u|Laurijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26837}}]
| {{formatnum:28}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}]
| 2006-02-02
| 2026-03-16
|-
| 24.
| {{u|Egilus}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:25424}}]
| {{formatnum:4562}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:859}}]
| 2015-08-30
| 2026-04-04
|-
| 25.
| {{u|Dark Eagle}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23784}}]
| {{formatnum:30}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:880}}]
| 2007-11-05
| 2026-02-21
|-
| 26.
| {{u|Gragox}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23698}}]
| {{formatnum:6}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1933}}]
| 2006-07-03
| 2026-02-17
|-
| 27.
| {{u|Spnq}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19344}}]
| {{formatnum:2833}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}]
| 2022-01-17
| 2026-03-29
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 28.
| {{u|Xil}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:313}}]
| 2005-09-19
| 2025-03-13
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 29.
| {{u|Prieditis2012}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}]
| 2013-07-26
| 2025-01-11
|-
| 30.
| {{u|Makenzis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:15447}}]
| {{formatnum:1308}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}]
| 2016-04-12
| 2026-04-02
|-
| 31.
| {{u|Uldis s}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14339}}]
| {{formatnum:598}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2326}}]
| 2011-08-03
| 2026-04-02
|-
| 32.
| {{u|Jānis U.}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:14325}}]
| {{formatnum:1977}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:1897}}]
| 2005-07-30
| 2026-04-04
|-
| 33.
| {{u|Olgerts V}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:14126}}]
| {{formatnum:3201}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1308}}]
| 2014-07-27
| 2026-04-04
|-
| 34.
| {{u|MC2013}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14002}}]
| {{formatnum:745}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:222}}]
| 2013-06-21
| 2026-04-02
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 35.
| {{u|Zemgalietis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:800}}]
| 2007-07-05
| 2024-10-06
|-
| 36.
| {{u|CommonsDelinker}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13095}}]
| {{formatnum:996}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}]
| 2006-09-25
| 2026-04-04
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 37.
| {{u|Varg~lvwiki}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}]
| 2009-04-10
| 2010-06-02
|-
| 38.
| {{u|Gaujmalnieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}]
| {{formatnum:34}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}]
| 2008-10-28
| 2025-12-29
|-
| 39.
| {{u|Edis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10509}}]
| {{formatnum:233}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:669}}]
| 2011-10-13
| 2026-04-03
|-
| 40.
| {{u|Tankists}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10493}}]
| {{formatnum:2188}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:380}}]
| 2021-07-27
| 2026-04-03
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 41.
| {{u|Montenois}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}]
| 2022-01-26
| 2025-01-07
|-
| 42.
| {{u|DJ EV}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10077}}]
| {{formatnum:264}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:376}}]
| 2012-05-17
| 2026-03-30
|-
| 43.
| {{u|OskarsC}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9533}}]
| {{formatnum:280}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:179}}]
| 2013-03-14
| 2026-04-03
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 44.
| {{u|Romanskolduns}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}]
| 2008-05-28
| 2022-03-15
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 45.
| {{u|Daarznieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8577}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}]
| 2006-08-22
| 2018-08-24
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 46.
| {{u|Lidingo11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8471}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}]
| 2010-05-22
| 2017-04-22
|-
| 47.
| {{u|Yyy}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}]
| 2005-05-12
| 2026-02-11
|-
| 48.
| {{u|Juzeris}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8359}}]
| {{formatnum:16}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:195}}]
| 2004-09-16
| 2026-01-25
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 49.
| {{u|Lieeeneee}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}]
| 2017-10-06
| 2020-10-22
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 50.
| {{u|IndulisMX}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}]
| 2012-03-07
| 2023-08-13
|-
| 51.
| {{u|Maranello Prime}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}]
| {{formatnum:217}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}]
| 2015-01-30
| 2026-03-19
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 52.
| {{u|Mrom}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}]
| 2006-01-14
| 2011-10-25
|-
| 53.
| {{u|Silraks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6694}}]
| {{formatnum:163}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}]
| 2013-01-07
| 2026-03-31
|-
| 54.
| {{u|Algonkins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}]
| {{formatnum:45}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}]
| 2012-04-01
| 2026-02-22
|-
| 55.
| {{u|Tttoooxxx}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6480}}]
| {{formatnum:903}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:117}}]
| 2017-05-11
| 2026-04-04
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 56.
| {{u|Anonīms}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}]
| 2007-12-18
| 2023-07-20
|-
| 57.
| {{u|Driver24}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6237}}]
| {{formatnum:3}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}]
| 2010-02-01
| 2025-06-29
|-
| 58.
| {{u|Ingarix}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6205}}]
| {{formatnum:31}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}]
| 2006-05-12
| 2026-01-23
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 59.
| {{u|Krishjaanis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}]
| 2006-02-13
| 2014-09-15
|-
| 60.
| {{u|Kaamis007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5571}}]
| {{formatnum:110}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:122}}]
| 2017-08-15
| 2026-03-18
|-
| 61.
| {{u|Kasp2008}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}]
| {{formatnum:41}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}]
| 2010-04-25
| 2026-02-20
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 62.
| {{u|Voll}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5303}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}]
| 2013-03-17
| 2020-11-30
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 63.
| {{u|Juristiltins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5249}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}]
| 2006-12-07
| 2010-01-08
|-
| 64.
| {{u|Otovi}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5178}}]
| {{formatnum:93}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:379}}]
| 2020-12-20
| 2026-01-23
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 65.
| {{u|Standfest}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}]
| 2008-05-21
| 2017-02-01
|}
&lt;!-- TABLE_END --&gt;

{{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}}

== Ārējās saites ==
*[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem]
*[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem]
*[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam]
*[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā]

[[Kategorija:Vikipēdijas statistika]]</text>
      <sha1>3tgrevfakvteqnoxbulku9qkoowth96</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Noraģēļu seņūnija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>416034</id>
    <revision>
      <id>4450626</id>
      <parentid>4444840</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T09:32:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Kikos pārvietoja lapu [[Norageļu seņūnija]] uz [[Noraģeļu seņūnija]]: atveidošana</comment>
      <origin>4444840</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1734" sha1="nejb66cvj2md3zxz7l5i8gcf87av068" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name = Norageļu seņūnija
| native_name = ''Noragėlių seniūnija''
| image_skyline = Noragėlių_sen.,_Lithuania_-_panoramio_(14).jpg
| imagesize = 
| image_caption = Norageļu seņūnijas ainava
| settlement_type = [[Lietuvas administratīvais iedalījums|pašvaldība]]
| total_type = Kopā
| image_flag = 
| image_shield =
| image_map = Lazdijai in Lithuania.svg
| map_caption = 
| image_map1 = NorageliuSeniunija.png
| map_caption1 = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Alītas apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Lazdiju rajona pašvaldība]]
| area_total_km2 = 60
| population_total = 1018
| population_as_of = 2011
| population_density_km2 = auto
| coor_pinpoint = 
| latd = 
| latm = 
| lats =
| latNS = 
| longd = 
| longm = 
| longs =
| longEW = 
| seat_type = Centrs
| seat = [[Norageļi]]
| parts_type = Administratīvais iedalījums
| parts = 3 seņūnaitijas
| parts1 = 18 apdzīvotas vietas
| website = 
}}

'''Norageļu seņūnija''' ({{val-lt|Noragėlių seniūnija}}) ir seņūnija [[Lietuva|Lietuvā]], [[Alītas apriņķis|Alītas apriņķa]] [[Lazdiju rajona pašvaldība|Lazdiju rajona pašvaldībā]], tās austrumos. Seņūnija sastāv no 3 seņūnaitijām, tajā ir 18 ciemi.

== Apskates vietas ==
*[[Kučuliškes liegums]] (''Kučiuliškės herpetologinis draustinis'')
*[[Krikštones baznīca]] (''Krikštonių Kristaus Karaliaus bažnyčia'')

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Kučiuliškės_draustinis.jpg|Kučuliškes liegums
Krikštonys._Bažnyčia.JPG|Krikštones baznīca
&lt;/gallery&gt;

{{Lazdiju rajona pašvaldības seņūnijas}}</text>
      <sha1>nejb66cvj2md3zxz7l5i8gcf87av068</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450629</id>
      <parentid>4450626</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T09:33:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <origin>4450629</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1742" sha1="o2tzbcexvujanc7j5vsvj7gmjzo82xf" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name = Noraģēļu seņūnija
| native_name = ''Noragėlių seniūnija''
| image_skyline = Noragėlių_sen.,_Lithuania_-_panoramio_(14).jpg
| imagesize = 
| image_caption = Noraģēļu seņūnijas ainava
| settlement_type = [[Lietuvas administratīvais iedalījums|pašvaldība]]
| total_type = Kopā
| image_flag = 
| image_shield =
| image_map = Lazdijai in Lithuania.svg
| map_caption = 
| image_map1 = NorageliuSeniunija.png
| map_caption1 = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Alītas apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Lazdiju rajona pašvaldība]]
| area_total_km2 = 60
| population_total = 1018
| population_as_of = 2011
| population_density_km2 = auto
| coor_pinpoint = 
| latd = 
| latm = 
| lats =
| latNS = 
| longd = 
| longm = 
| longs =
| longEW = 
| seat_type = Centrs
| seat = [[Noraģēļi]]
| parts_type = Administratīvais iedalījums
| parts = 3 seņūnaitijas
| parts1 = 18 apdzīvotas vietas
| website = 
}}

'''Noraģēļu seņūnija''' ({{val-lt|Noragėlių seniūnija}}) ir seņūnija [[Lietuva|Lietuvā]], [[Alītas apriņķis|Alītas apriņķa]] [[Lazdiju rajona pašvaldība|Lazdiju rajona pašvaldībā]], tās austrumos. Seņūnija sastāv no 3 seņūnaitijām, tajā ir 18 ciemi.

== Apskates vietas ==
*[[Kučuliškes liegums]] (''Kučiuliškės herpetologinis draustinis'')
*[[Krikštones baznīca]] (''Krikštonių Kristaus Karaliaus bažnyčia'')

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Kučiuliškės_draustinis.jpg|Kučuliškes liegums
Krikštonys._Bažnyčia.JPG|Krikštones baznīca
&lt;/gallery&gt;

{{Lazdiju rajona pašvaldības seņūnijas}}</text>
      <sha1>o2tzbcexvujanc7j5vsvj7gmjzo82xf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450630</id>
      <parentid>4450629</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T09:33:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <origin>4450630</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1744" sha1="3nxhn9gci7xd5nzkojhsvblqqfjl1cc" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name = Noraģēļu seņūnija
| official_name = ''Noragėlių seniūnija''
| image_skyline = Noragėlių_sen.,_Lithuania_-_panoramio_(14).jpg
| imagesize = 
| image_caption = Noraģēļu seņūnijas ainava
| settlement_type = [[Lietuvas administratīvais iedalījums|pašvaldība]]
| total_type = Kopā
| image_flag = 
| image_shield =
| image_map = Lazdijai in Lithuania.svg
| map_caption = 
| image_map1 = NorageliuSeniunija.png
| map_caption1 = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Alītas apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Lazdiju rajona pašvaldība]]
| area_total_km2 = 60
| population_total = 1018
| population_as_of = 2011
| population_density_km2 = auto
| coor_pinpoint = 
| latd = 
| latm = 
| lats =
| latNS = 
| longd = 
| longm = 
| longs =
| longEW = 
| seat_type = Centrs
| seat = [[Noraģēļi]]
| parts_type = Administratīvais iedalījums
| parts = 3 seņūnaitijas
| parts1 = 18 apdzīvotas vietas
| website = 
}}

'''Noraģēļu seņūnija''' ({{val-lt|Noragėlių seniūnija}}) ir seņūnija [[Lietuva|Lietuvā]], [[Alītas apriņķis|Alītas apriņķa]] [[Lazdiju rajona pašvaldība|Lazdiju rajona pašvaldībā]], tās austrumos. Seņūnija sastāv no 3 seņūnaitijām, tajā ir 18 ciemi.

== Apskates vietas ==
*[[Kučuliškes liegums]] (''Kučiuliškės herpetologinis draustinis'')
*[[Krikštones baznīca]] (''Krikštonių Kristaus Karaliaus bažnyčia'')

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Kučiuliškės_draustinis.jpg|Kučuliškes liegums
Krikštonys._Bažnyčia.JPG|Krikštones baznīca
&lt;/gallery&gt;

{{Lazdiju rajona pašvaldības seņūnijas}}</text>
      <sha1>3nxhn9gci7xd5nzkojhsvblqqfjl1cc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450631</id>
      <parentid>4450630</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T09:34:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Kikos pārvietoja lapu [[Noraģeļu seņūnija]] uz [[Noraģēļu seņūnija]]</comment>
      <origin>4450630</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1744" sha1="3nxhn9gci7xd5nzkojhsvblqqfjl1cc" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name = Noraģēļu seņūnija
| official_name = ''Noragėlių seniūnija''
| image_skyline = Noragėlių_sen.,_Lithuania_-_panoramio_(14).jpg
| imagesize = 
| image_caption = Noraģēļu seņūnijas ainava
| settlement_type = [[Lietuvas administratīvais iedalījums|pašvaldība]]
| total_type = Kopā
| image_flag = 
| image_shield =
| image_map = Lazdijai in Lithuania.svg
| map_caption = 
| image_map1 = NorageliuSeniunija.png
| map_caption1 = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Alītas apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Lazdiju rajona pašvaldība]]
| area_total_km2 = 60
| population_total = 1018
| population_as_of = 2011
| population_density_km2 = auto
| coor_pinpoint = 
| latd = 
| latm = 
| lats =
| latNS = 
| longd = 
| longm = 
| longs =
| longEW = 
| seat_type = Centrs
| seat = [[Noraģēļi]]
| parts_type = Administratīvais iedalījums
| parts = 3 seņūnaitijas
| parts1 = 18 apdzīvotas vietas
| website = 
}}

'''Noraģēļu seņūnija''' ({{val-lt|Noragėlių seniūnija}}) ir seņūnija [[Lietuva|Lietuvā]], [[Alītas apriņķis|Alītas apriņķa]] [[Lazdiju rajona pašvaldība|Lazdiju rajona pašvaldībā]], tās austrumos. Seņūnija sastāv no 3 seņūnaitijām, tajā ir 18 ciemi.

== Apskates vietas ==
*[[Kučuliškes liegums]] (''Kučiuliškės herpetologinis draustinis'')
*[[Krikštones baznīca]] (''Krikštonių Kristaus Karaliaus bažnyčia'')

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Kučiuliškės_draustinis.jpg|Kučuliškes liegums
Krikštonys._Bažnyčia.JPG|Krikštones baznīca
&lt;/gallery&gt;

{{Lazdiju rajona pašvaldības seņūnijas}}</text>
      <sha1>3nxhn9gci7xd5nzkojhsvblqqfjl1cc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šeštoku seņūnija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>416052</id>
    <revision>
      <id>4450635</id>
      <parentid>4444842</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T09:37:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Kikos pārvietoja lapu [[Šestoku seņūnija]] uz [[Šeštoku seņūnija]]: atveidošana</comment>
      <origin>4444842</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1742" sha1="f1h39d85k9enqzwkf8yjdd2hecg1mu5" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name = Šestoku seņūnija
| native_name = ''Šeštokų seniūnija''
| image_skyline = Šeštokai_railway_station.jpg
| imagesize = 
| image_caption = Šestoku dzelzceļu stacija
| settlement_type = [[Lietuvas administratīvais iedalījums|pašvaldība]]
| total_type = Kopā
| image_flag = 
| image_shield =
| image_map = Lazdijai in Lithuania.svg
| map_caption = 
| image_map1 = SestokuSeniunija.png
| map_caption1 = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Alītas apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Lazdiju rajona pašvaldība]]
| area_total_km2 = 89
| population_total = 1674
| population_as_of = 2011
| population_density_km2 = auto
| coor_pinpoint = 
| latd = 
| latm = 
| lats =
| latNS = 
| longd = 
| longm = 
| longs =
| longEW = 
| seat_type = Centrs
| seat = [[Šestoki]]
| parts_type = Administratīvais iedalījums
| parts = 4 seņūnaitijas
| parts1 = 28 apdzīvotas vietas
| website = 
}}

'''Šestoku seņūnija''' ({{val-lt|Šeštokų seniūnija}}) ir seņūnija [[Lietuva|Lietuvā]], [[Alītas apriņķis|Alītas apriņķa]] [[Lazdiju rajona pašvaldība|Lazdiju rajona pašvaldībā]], tās ziemeļos. Seņūnija sastāv no 4 seņūnaitijām, tajā ir 1 pilsētciemats ([[Šestoki]]) un 27 ciemi.

== Apskates vietas ==
*[[Gumbeļu pilskalns]] (''Gumbelių piliakalnis'')
*[[Šestoku baznīca]] (''Šeštokų Švč. Mergelės Marijos, Nuolatinės Gelbėtojos, bažnyčia'')

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Gumbelių_(Maišymų)_piliakalnis_2015.JPG|Gumbeļu pilskalns
SAM_8032.JPG|Šestoku baznīca
&lt;/gallery&gt;

{{Lazdiju rajona pašvaldības seņūnijas}}</text>
      <sha1>f1h39d85k9enqzwkf8yjdd2hecg1mu5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450637</id>
      <parentid>4450635</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T09:38:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <origin>4450637</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1740" sha1="kllh14fph8epy41sev6a176aignqslo" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name = Šestoku seņūnija
| official_name = ''Šeštokų seniūnija''
| image_skyline = Šeštokai_railway_station.jpg
| imagesize = 
| image_caption = Šestoku dzelzceļu stacija
| settlement_type = [[Lietuvas administratīvais iedalījums|pašvaldība]]
| total_type = Kopā
| image_flag = 
| image_shield =
| image_map = Lazdijai in Lithuania.svg
| map_caption = 
| image_map1 = SestokuSeniunija.png
| map_caption1 = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Alītas apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Lazdiju rajona pašvaldība]]
| area_total_km2 = 89
| population_total = 1674
| population_as_of = 2011
| population_density_km2 = auto
| coor_pinpoint = 
| latd = 
| latm = 
| lats =
| latNS = 
| longd = 
| longm = 
| longs =
| longEW = 
| seat_type = Centrs
| seat = [[Šeštoki]]
| parts_type = Administratīvais iedalījums
| parts = 4 seņūnaitijas
| parts1 = 28 apdzīvotas vietas
| website = 
}}

'''Šeštoku seņūnija''' ({{val-lt|Šeštokų seniūnija}}) ir seņūnija [[Lietuva|Lietuvā]], [[Alītas apriņķis|Alītas apriņķa]] [[Lazdiju rajona pašvaldība|Lazdiju rajona pašvaldībā]], tās ziemeļos. Seņūnija sastāv no 4 seņūnaitijām, tajā ir 1 miests ([[Šeštoki]]) un 27 ciemi.

== Apskates vietas ==
*[[Gumbeļu pilskalns]] (''Gumbelių piliakalnis'')
*[[Šeštoku baznīca]] (''Šeštokų Švč. Mergelės Marijos, Nuolatinės Gelbėtojos, bažnyčia'')

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Gumbelių_(Maišymų)_piliakalnis_2015.JPG|Gumbeļu pilskalns
SAM_8032.JPG|Šestoku baznīca
&lt;/gallery&gt;

{{Lazdiju rajona pašvaldības seņūnijas}}</text>
      <sha1>kllh14fph8epy41sev6a176aignqslo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Lazdiju rajona pašvaldības seņūnijas</title>
    <ns>10</ns>
    <id>420004</id>
    <revision>
      <id>4450640</id>
      <parentid>3015135</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T09:41:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <origin>4450640</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="724" sha1="ntfhnnakwltfblnpwnce6vueqikvodt" xml:space="preserve">{{navbox
|name=Lazdiju rajona pašvaldības seņūnijas
|title=[[Lazdiju rajona pašvaldība]]s [[seņūnija|seņūnijas]]
|listclass = hlist
|list1=
* [[Būdvietes seņūnija]]
* [[Kapčamiesta seņūnija]]
* [[Krosnas seņūnija]]
* [[Kučūnu seņūnija]]
* [[Lazdiju seņūnija]]
* [[Lazdiju pilsētas seņūnija]]
* [[Noraģēļu seņūnija]]
* [[Seiriju seņūnija]]
* [[Šeštoku seņūnija]]
* [[Šlavantu seņūnija]]
* [[Šventežeres seņūnija]]
* [[Veisieju seņūnija]]
* [[Veisieju pilsētas seņūnija]]
}}&lt;includeonly&gt;{{category handler|main=
[[Kategorija:Lazdiju rajona pašvaldības seņūnijas]]
| nocat = {{{nocat|}}}
}}&lt;/includeonly&gt;&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Lietuvas navigācijas veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>ntfhnnakwltfblnpwnce6vueqikvodt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kuličs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>426894</id>
    <revision>
      <id>4450678</id>
      <parentid>3602696</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T11:46:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-20985-83</username>
        <id>143684</id>
      </contributor>
      <comment>/* Skatīt arī */</comment>
      <origin>4450678</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1920" sha1="e6g659c3lzvym5vy1u6omo14cm8t1y6" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2019. gada aprīlis}}
[[Attēls:Kulich pies.JPG|250px|thumb|right|Ar [[cukurs|cukura]] glazūru un krāsainām cukura lodītēm rotāti mūsdienu kuliči]]
'''Kuličs''' ({{val|ru|кули́ч}}, {{val|be|куліч}}, no {{val|grc|κόλλιξ}} (''kollix'') — 'maizes klaips') ir [[pareizticība|pareizticīgo]] [[slāvi|slāvu]] tradicionāla [[Lieldienas|Lieldienu]] cilindra formas saldā [[maize]]. Vēsturiski kuličam pievienots viss pēc [[ziema]]s palikušais — [[sviests]], [[olas]], [[rozīnes]], [[sukādes]], [[rieksti]], un tā virspuse rotāta vai nu ar [[pūdercukurs|pūdercukuru]] vai kuličs glazēts ar cukuru&lt;ref name=&quot;jauns&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Lieldienu ēdieni. Kas īsti ir kuličs? |date=2018. gada 22. marts |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/maja-un-darzs/274778-lieldienu-edieni-kas-isti-ir-kulics |accessdate=2019. gada 18. aprīlī}}&lt;/ref&gt;, bet mūsdienās to mēdz rotāt arī ar cukura lodītēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Krusta maizītes, pīnes un pasha – svētku galda tradīcijas dažādās valstīs |date=2016. gada 27. marts |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/tasty/jaunumi/krusta-maizites-pines-un-pasha-svetku-galda-tradicijas-dazadas-valstis.d?id=47235789&amp;page=1 |accessdate=2019. gada 18. aprīlī}}&lt;/ref&gt; Kā rituālo ēdienu kuliču rotā ar burtiem XB (no {{val|ru|Христос воскресе}} — '[[Jēzus Kristus|Kristus]] ir augšāmcēlies') un to ir jāsvēta [[priesteris|priesterim]]. Šāds kuličs pa gabaliņam pirms [[brokastis|brokastīm]] ēsts no Lieldienām līdz [[Vasarsvētki]]em.&lt;ref name=&quot;jauns&quot;/&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Pasha (maize)|Pasha]]
* [[Babka]]
* Kūsli

== Atsauces ==
{{Vikikrātuves kategorija|Kulich|Kuličs}}
{{atsauces}}

{{pārtika-aizmetnis}}

[[Kategorija:Baltkrievu virtuve]]
[[Kategorija:Krievu virtuve]]
[[Kategorija:Lieldienu ēdieni]]</text>
      <sha1>e6g659c3lzvym5vy1u6omo14cm8t1y6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Patriks van Ānholts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>438534</id>
    <revision>
      <id>4450158</id>
      <parentid>4449892</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T13:06:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4450158</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4302" sha1="dds9kd3j1wmdb097zxjlrllh1wqj630" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|8|29}}
| birth_place = 
| caps1 = 2
| caps2 = 20
| caps3 = 7
| caps4 = 12
| clubnumber = 5
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Coventry City F.C.|Coventry City]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Leicester City F.C.|Leicester City]]
| countryofbirth = {{vieta|Nīderlande|Hertogenbosa}}
| currentclub = {{flaga|Nīderlande}} [[Sparta Rotterdam]]
| goals1 = 0
| goals2 = 0
| goals3 = 0
| goals4 = 1
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Wigan Athletic F.C.|Wigan Athletic]]
| years5 = 2011
| caps5 = 3
| goals5 = 0
| height = 177
| image = Van Aanholt in 2016 (cropped).jpg
| caption = van Ānholts 2016. gadā
| nationalcaps2 = 17
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 6
| nationalteam1 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlandes U16
| nationalteam2 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlandes U17
| nationalyears2 = 2006—2007
| nationalyears1 = 2005—2006
| nationalcaps1 = 7
| pcupdate = {{dat|2025|05|04|sk|bez}}
| name = 
| playername = Patriks van Ānholts
| position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]]
| years1 = 2009—2014
| years2 = 2009—2010
| years3 = 2010
| years4 = 2011
| caps6 = 83
| caps7 = 82
| caps8 = 126
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[SBV Vitesse|Vitesse]]
| clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Sunderland AFC|Sunderland]]
| clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]
| goals6 = 7
| goals7 = 7
| goals8 = 13
| nationalteam3 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlandes U18
| nationalcaps3 = 2
| nationalcaps4 = 8
| nationalcaps5 = 1
| nationalcaps6 = 16
| nationalcaps7 = 19
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 1
| nationalgoals5 = 0
| nationalgoals6 = 0
| nationalgoals7 = 0
| nationalteam4 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlandes U19
| nationalteam5 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlandes U20
| nationalteam6 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlandes U21
| nationalteam7 = {{fb|NED}}
| nationalyears3 = 2007—2008
| nationalyears4 = 2008—2009
| nationalyears5 = 2010
| nationalyears6 = 2010—2013
| nationalyears7 = 2013—2021
| years6 = 2012—2014
| years7 = 2014—2017
| years8 = 2017—2021
| clubs9 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
| years9 = 2021—2024
| caps9 = 45
| goals9 = 2
| clubs10 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven]]
| years10 = 2023—2024
| caps10 = 39
| goals10 = 2
| clubs11 = {{flaga|Nīderlande}} [[Sparta Rotterdam]]
| years11 = 2024—
| caps11 = 17
| goals11 = 0
}}'''Patriks van Ānholts''' ({{Val|nl|Patrick van Aanholt}}; dzimis {{Dat|1990|8|26}}) ir [[Nīderlandieši|nīderlandiešu]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Nīderlandes futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada van Ānholts pārstāv Nīderlandes ''[[Eredivisie]]'' komandu [[Roterdamas &quot;Sparta&quot;]]. Van Anholts, kurš no 2013. līdz 2021. gadam bija valsts izlases spēlētājs, pārstāvēja Nīderlandes jauniešu izlasi vairākās spēlēs, pirms debitēja pieaugušo izlasē. Viņš pārstāvēja komandu arī [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2020]].

== Sasniegumi ==
'''Galatasaray'''

* [[Turcijas Superlīga]]: 2022—23

'''PSV'''

* [[Eredivisie]]: 2023—24
* [[Nīderlandes kauss futbolā|Nīderlandes kauss]]: 2022—23
* [[Johan Cruijff Schaal]]: 2023

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Nīderlandes futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Ānholts, Patriks van}}
[[Kategorija:1990. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Nīderlandes izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Nīderlandes futbolisti]]
[[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Newcastle United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Leicester City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Wigan Athletic F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Sunderland AFC spēlētāji]]
[[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Ziemeļbrabantē dzimušie]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:SBV Vitesse spēlētāji]]
[[Kategorija:PSV Eindhoven spēlētāji]]
[[Kategorija:Coventry City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Roterdamas &quot;Sparta&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>dds9kd3j1wmdb097zxjlrllh1wqj630</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kerems Demirbajs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>461821</id>
    <revision>
      <id>4450134</id>
      <parentid>4449897</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T12:44:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4450134</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3627" sha1="sesrh3uetc1behxb17zrckqkuxlio14" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|7|3}}
| clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]]
| nationalcaps1 = 7
| pcupdate = {{dat|2026|02|09|SK|bez}}
| name = 
| playername = Kerems Demirbajs
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2012—2013
| years2 = 2013—2016
| years3 = 2013—2014
| years4 = 2014—2015
| caps6 = 63
| goals6 = 12
| nationalyears2 = 2012—2013
| years6 = 2016—2019
| nationalcaps3 = 2
| nationalcaps4 = 2
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 1
| nationalteam3 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U21
| nationalteam4 = {{fb|GER}}
| nationalyears3 = 2013
| nationalyears4 = 2017
| caps7 = 108
| clubs7 = {{flaga|Vācija}} [[Bayer 04 Leverkusen|Bayer Leverkusen]]
| goals7 = 10
| nationalyears1 = 2011—2012
| nationalteam2 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U20
| birth_place = 
| goals1 = 2
| caps1 = 28
| caps2 = 3
| caps3 = 6
| caps4 = 22
| clubnumber = 
| clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund|Borussia Dortmund II]]
| clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Hamburger SV]]
| clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Hamburger SV|Hamburger SV II]]
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[1. FC Kaiserslautern]]
| countryofbirth = {{vieta|Vācija|Hertena}}
| currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]
| goals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U19
| goals3 = 4
| goals4 = 1
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Fortuna Düsseldorf]]
| years5 = 2015—2016
| caps5 = 25
| goals5 = 10
| height = 185
| image = Kerem Demirbay, 2022-07-31, Saisoneröffnung Bayer 04, Leverkusen (1).jpg
| caption = Demirbajs 2022. gadā
| nationalcaps2 = 3
| nationalgoals1 = 1
| nationalgoals2 = 0
| years7 = 2019—2023
| clubs8 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
| years8 = 2023—2025
| caps8 = 54
| goals8 = 6
| clubs9 = {{flaga|Turcija}} [[Eyüpspor]]
| years9 = 2025—2026
| caps9 = 16
| goals9 = 0
| clubs10 = {{flaga|Turcija}} [[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]
| years10 = 2026—
| caps10 = 1
| goals10 = 0
}}
'''Kerems Demirbajs''' ({{Val|de|Kerem Demirbay}}, dzimis {{Dat|1993|7|3}}) ir [[Vācieši|vācu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, bijis [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2026. gada Demirbajs pārstāv [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] komandu ''[[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]''.

[[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlases]] sastāvā Demirbajs ir spēlējis [[2017. gada FIFA Konfederāciju kauss|2017. gada FIFA Konfederāciju kausā]]. 2026. gada 15. janvārī Demirbajs pievienojās [[Kasımpaşa S.K.|Kasimpaşa]].

== Sasniegumi ==
'''''Galatasaray'''''
* [[Turcijas Superlīga]]: 2023—24, 2024—25
* [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2024—25
* Turcijas Superkauss: 2023 

'''Vācijas izlase'''

* [[FIFA Konfederāciju kauss]]: [[2017. gada FIFA Konfederāciju kauss|2017]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Vācijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Demirbajs, Kerems}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Vācijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Vācijas futbolisti]]
[[Kategorija:Hamburger SV spēlētāji]]
[[Kategorija:Fortuna Düsseldorf spēlētāji]]
[[Kategorija:TSG 1899 Hoffenheim spēlētāji]]
[[Kategorija:Leverkūzenes &quot;Bayer&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Ziemeļreinā-Vestfālenē dzimušie]]
[[Kategorija:1. FC Kaiserslautern spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Kasımpaşa S.K. spēlētāji]]
[[Kategorija:Eyüpspor spēlētāji]]</text>
      <sha1>sesrh3uetc1behxb17zrckqkuxlio14</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ozans Kabaks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>462296</id>
    <revision>
      <id>4450266</id>
      <parentid>4450097</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T15:40:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4450266</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3838" sha1="jsbpffk7abjguseh923x2tp2gvt17b5" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|3|25}}
| nationalcaps3 = 15
| pcupdate = {{dat|2025|05|21|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2025|05|21|sk|bez}}
| name = 
| playername = Ozans Kabaks
| position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]]
| years1 = 2018—2019
| years2 = 2019
| years3 = 2019—2022
| nationalcaps4 = 11
| nationalyears1 = 2015
| nationalcaps5 = 26
| nationalgoals3 = 3
| nationalgoals4 = 4
| nationalgoals5 = 2
| nationalteam3 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U17
| nationalteam4 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U18
| nationalteam5 = {{fb|TUR}}
| nationalyears3 = 2016—2017
| nationalyears4 = 2018
| nationalcaps1 = 7
| nationalyears2 = 2015—2016
| birth_place = 
| currentclub = {{flaga|Vācija}} [[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]]
| caps1 = 14
| caps2 = 15
| caps3 = 40
| clubnumber = 5
| clubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]]
| clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[VfB Stuttgart]]
| clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Gelzenkirhenes &quot;Schalke&quot;]]
| countryofbirth = {{vieta|Turcija|Ankara}}
| goals1 = 0
| nationalteam2 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U16
| goals2 = 3
| goals3 = 3
| height = 186
| image = Ozan kabak.jpg
| caption = Kabaks 2019. gadā
| nationalcaps2 = 15
| nationalgoals1 = 1
| nationalgoals2 = 5
| nationalteam1 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U15
| nationalyears5 = 2019—
| caps4 = 9
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]]
| goals4 = 0
| years4 = 2021
| years5 = 2021—2022
| years6 = 2022—
| clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]]
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Norwich City FC|Norwich City]]
| caps5 = 11
| goals5 = 0
| caps6 = 58
| goals6 = 6
}}'''Ozans Kabaks''' ({{Val|tr|Ozan Kabak}}, dzimis {{Dat|2000|3|25}}) ir [[Turki|turku]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Turcijas futbola izlase|Turcijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2022. gada Kabaks pārstāv [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] komandu [[TSG 1899 Hoffenheim|''1899 Hoffenheim'']]. Iepriekš Kabaks ir spēlējis [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Stambulas &quot;''Galatasaray''&quot;]],[[VfB Stuttgart|''VfB Stuttgart'']], [[FC Schalke 04|''Schalke 04'']] un [[Liverpool FC|''Liverpool'']].

2024. gada 24. maijā Kabaks tika iekļauts 35 spēlētāju sākotnējā izlases sastāvā [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2024]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tff.org/default.aspx?pageID=202&amp;ftxtID=44364|title=A Millî Takımımızın EURO 2024 Geniş Kadrosu Açıklandı - A Milli Takım Haber Detayları TFF|website=www.tff.org|access-date=2026-04-04}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
'''Galatasaray'''

* [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2017—18

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] sezonas labākais jaunais spēlētājs: 2018—19&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/rookie-of-the-season-2018-19-ozan-kabak-vfb-stuttgart-turkey-defender-5014|title=Ozan Kabak: Bundesliga's TAG Heuer Rookie of the Season for 2018/19|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2021-04-07|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Turcijas futbolists-aizmetnis}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Turcijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Turcijas futbolisti]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:VfB Stuttgart spēlētāji]]
[[Kategorija:Gelzenkirhenes &quot;Schalke 04&quot; spēlētāji]]
{{DEFAULTSORT:Kabaks, Ozans}}
[[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Norwich City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:TSG 1899 Hoffenheim spēlētāji]]
[[Kategorija:Ankaras ilā dzimušie]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>jsbpffk7abjguseh923x2tp2gvt17b5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ādažu poligons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>468708</id>
    <revision>
      <id>4450649</id>
      <parentid>4424879</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T10:19:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (Reference duplication)</comment>
      <origin>4450649</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7056" sha1="t7v5j2qss3ltx4dhtgh27h1c0163g2j" xml:space="preserve">{{Ģeogrāfiska objekta infokaste
 |          nosaukums = Ādažu poligons&lt;br /&gt;NBS Ādažu militārā bāze
 |        krāsu_shēma = 
 |             attēls = USMC sniper support (7189510011).jpg
 |            att_izm = 
 |       att_paraksts = Ādažu poligons NATO militāro mācību laikā
 |        vietaskarte = Latvija
 |vietaskartes_izmērs = 
 |      reljefa_vietaskarte = jā
 | plat_d = 57.12 | plat_NS = N
 | gar_d  = 24.411 | gar_EW  = E
 |          atrašanās = [[Ādažu novads]], [[Saulkrastu novads]], {{LAT}}
 |     tuvākā_pilsēta = [[Ādaži]]
 |            platība = {{sk|13335}} ha
 |          mājaslapa = 
 |        citas_daļas = 
 |             atklāts= {{dat|1927}}
}}
'''Nacionālo bruņoto spēku Ādažu poligons''' (dažreiz arī '''Gaujas poligons''', '''Lilastes poligons''', '''Ādažu militārā bāze''', '''Kadagas bāze''')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://galerija.adazikultura.lv/index.php/1918-1940/daba-cilveki|title=Poligons|website=galerija.adazikultura.lv|access-date=2022-11-02}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.lnb.lv/onto/nll_geo/lv/page/LNC10-000274386|title=Skosmos: NLL-Geo: Ādažu poligons (Latvija)|website=dati.lnb.lv|access-date=2022-11-02}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lursoft.lv/adrese/adazu-militara-baze-kadaga-adazu-pagasts-adazu-novads-lv-2103/uznemumi|title=&quot;Ādažu militārā bāze&quot;, Kadaga, Ādažu pagasts, Ādažu novads, LV-2103|website=Lursoft IT|access-date=2025-05-30|date=2025-05-30|language=lv}}&lt;/ref&gt; ir 1927. gadā izveidots [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] [[militārais poligons]] un militārā bāze {{sk|13335}} hektāru platībā uz ziemeļaustrumiem no [[Rīga]]s, [[Ādažu novads|Ādažu novada]] un [[Saulkrastu novads|Saulkrastu novada]] teritorijā. Poligons izveidots militāro treniņu vajadzībām, to izmanto kaujas šaušanas un taktiskajām mācībām. Poligona centrs un militārā bāze atrodas Ādažu novada [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]] [[Kadaga|Kadagā]].

Lielu daļu no poligona teritorijas aizņem [[aizsargājamo ainavu apvidus]] [[Ādaži (aizsargājamo ainavu apvidus)|Ādaži]], kurā ietilpst [[dabas liegums]] [[Lieluikas un Mazuikas ezers]]. Poligona ziemeļos atrodas [[dabas liegums|dabas lieguma]] [[Dzelves-Kroņa purvs]] dienvidu daļa. Poligona teritorija ir arī [[putniem nozīmīgā vieta]] &quot;Ādaži&quot;.

Ādažu poligona teritorijā aizliegts ieiet un iebraukt bez saskaņošanas ar Ādažu poligona administrāciju.

== Vēsture ==
Ādažu poligons izveidots 1927. gadā, kad Centrālā zemes ierīcības komisija, kas Latvijā realizēja [[agrārā reforma Latvijā|agrāro reformu]], kara resoram [[Ādažu pagasts|Ādažu pagastā]] piešķīra teritoriju [[Gauja]]s labajā krastā, kuru pārsvarā veidoja smilšaini līdzenumi, kāpas un to ieplakas.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Ādažu poligonam - 85. gadadiena|url=https://www.youtube.com/watch?v=456bomL3UMQ|accessdate=2022-11-02|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Līdzšinējie poligoni [[Daugavpils|Daugavpilī]] un [[Stopiņu pagasts|Stopiņos]] bija vai nu pārāk tālu no Rīgas, vai pārāk mazi pēc platības. Par spīti [[Saeima]]s atbildīgās komisijas pretenzijām, 1928. gada oktobrī poligona teritoriju oficiāli nostiprināja [[Zemesgrāmata|zemesgrāmatā]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/jaunums/vesturisks-atskats-par-adazu-poligonu|title=Vēsturisks atskats par Ādažu poligonu {{!}} Ādaži|last=Pētersone|first=Elita|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-03-05|date=2013-10-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Starpkaru Latvijā poligonā pārsvarā uzturējās Rīgas garnizona karaspēka vienības, tostarp [[Latvijas Smagās artilērijas pulks|Smagās artilērijas pulks]] un [[Vidzemes artilērijas pulks]]. 20. gadsimta 30. gados karavīri šeit iestādīja vairākus tūkstošus visdažādāko koku — liepu, bērzu, kļavu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

[[Latvijas PSR|Latvijas okupācijas]] laikā poligonu plaši izmantoja, kā arī paplašināja [[Padomju armija]]. No 20. gadsimta 40. gadu vidus līdz 1953. gadam poligonu izmantoja [[43. gvardes latviešu strēlnieku divīzija|43. gvardes latviešu sarkano strēlnieku divīzija]]. No 1953. līdz 1969. gadam poligonā uzturējās 24. tanku divīzija (divi tanku pulki, strēlnieku pulks un artilērijas bataljons). No 1969. līdz 1993. gadam poligona teritorijā izvietojās motorizēto strēlnieku brigāde, kā arī laikā no 1969. līdz 1985. vai 1986.gadam — viens ķīmiskās aizsardzības bataljons.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s, PSRS bruņoto spēku mantinieku — [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Federācijas Bruņotajiem spēku]] — apsaimniekotā Ādažu bāze un poligons [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku rīcībā]] tika nodoti tikai 1994. gada vasarā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== NATO daudznacionālā kaujas grupa ==
2017. gadā Ādažu poligonā izvietoja NATO paplašinātās klātbūtnes (''Enhanced Forward Presence'', EFP) Latvijā kaujas grupu, ko 2023. gadā veidoja vairāk nekā 1700 karavīru no [[Albānija]]s, [[Čehija]]s, [[Islande]]s, [[Itālija]]s, [[Kanāda]]s, [[Melnkalne]]s, [[Polija]]s, [[Slovākija]]s, [[Slovēnija]]s, [[Spānija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s, kas rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā. 2023. gada 10. jūlijā Kanādas premjerministrs [[Žistēns Trido]] paziņoja, ka Latvijā papildus izvietos līdz 1200 Kanādas bruņoto spēku karavīru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.07.2023-kanada-apnemas-dubultot-latvija-izvietoto-karaviru-skaitu.a515991/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Kanāda apņemas dubultot Latvijā izvietoto karavīru skaitu] lsm.lv 2023. gada 10. jūlijā&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Attēls:Daiga Mieriņa apmeklē NATO daudznacionālās brigādes mācību paraugdemonstrējumus 2024.gada 14.novembris - 56.jpg|Ādažu militārās bāzes vārti Kadagā
Attēls:Italian Army - 4th Tank Regiment Ariete main battle tank with a Canadian Army LAV III in Latvia 2019.jpg|NATO bruņutehnika Ādažu poligonā (2019)
Attēls:Italian Army - 1st Bersaglieri Regiment Lince vehicle and Canadian Army in Latvia 2019.jpg|NATO mācības Ādažu poligonā (2019)
Attēls:NATO eFP Battle Group Latvia.svg|NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas struktūra (2020)
Attēls:King Felipe VI of Spain Visits NATO Soldiers at Camp Adazi (8497509).jpg|Spānijas karaļa [[Felipe VI|Felipes VI]] vizīte Ādažu poligonā 2024. gadā
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.adazi.lv/novads/poligons/ Par poligonu Ādažu novada mājaslapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201017230545/https://www.adazi.lv/novads/poligons/ |date={{dat|2020|10|17||bez}} }}

[[Kategorija:Ādažu novads]]
[[Kategorija:Saulkrastu novads]]
[[Kategorija:Latvijas Nacionālie bruņotie spēki]]</text>
      <sha1>t7v5j2qss3ltx4dhtgh27h1c0163g2j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džaners Erkins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>471493</id>
    <revision>
      <id>4450112</id>
      <parentid>4449909</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T12:15:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4450112</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3965" sha1="1pcxne1xpvuz83rayek4twzsax0fiuu" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1988|10|4}}
| nationalgoals3 = 4
| playername = Džaners Erkins
| position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]]
| years1 = 2004—2007
| years2 = 2007—2010
| years3 = 2009—2010
| years4 = 2010—2016
| caps6 = 8
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]
| goals6 = 0
| years6 = 2016—2017
| nationalcaps3 = 7
| nationalcaps4 = 14
| nationalcaps5 = 63
| nationalgoals4 = 1
| nationalgoals5 = 2
| nationalteam3 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U19
| nationalteam4 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U21
| nationalteam5 = {{fb|TUR}}
| nationalyears3 = 2005—2006
| nationalyears4 = 2006—2012
| nationalyears5 = 2006—2021
| caps7 = 79
| clubs7 = {{flaga|Turcija}} [[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]
| goals7 = 4
| years7 = 2017—2020
| caps8 = 34
| goals8 = 0
| clubs8 = {{flaga|Turcija}} [[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]]
| name = 
| pcupdate = {{dat|2026|03|13|sk|bez}}
| birth_place = 
| goals3 = 4
| caps1 = 43
| caps2 = 36
| caps3 = 29
| caps4 = 157
| clubnumber = 
| clubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Manisaspor]]
| clubs2 = {{flaga|Krievija}} [[PFC CSKA Moscow|CSKA Moscow]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
| clubs4 = {{flaga|Turcija}} [[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]]
| countryofbirth = {{vieta|Turcija|Balikesira}}
| currentclub = 
| goals1 = 4
| goals2 = 2
| goals4 = 9
| nationalcaps1 = 19
| clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Inter Milan]]
| years5 = 2016—2017
| caps5 = 0
| goals5 = 0
| height = 180
| image = AUT vs. TUR 2016-03-29 (355).jpg
| caption = Erkins 2016. gadā
| nationalcaps2 = 3
| nationalgoals1 = 8
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U17
| nationalteam2 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U18
| nationalyears2 = 2005
| nationalyears1 = 2004—2005
| years8 = 2020—2021
| clubs9 = {{flaga|Turcija}} [[Fatih Karagümrük S.K.|Fatih Karagümrük]]
| years9 = 2021—2023
| caps9 = 41
| goals9 = 1
| years10 = 2023
| caps10 = 6
| clubs10 = {{flaga|Turcija}} [[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]
| goals10 = 0
| clubs11 = {{flaga|Turcija}} [[Eyüpspor]]
| years11 = 2023—2025
| caps11 = 52
| goals11 = 8
| clubs12 = {{flaga|Turcija}} [[Sakaryaspor]]
| years12 = 2025—2026
| caps12 = 12
| goals12 = 0
}}'''Džaners Erkins''' ({{Val|tr|Caner Erkin}}, dzimis {{Dat|1988|10|4}}) ir [[Turcija]]s [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Turcijas futbola izlase]]s dalībnieks.

[[Turcijas futbola izlase]]s sastāvā Erkins debitēja {{Dat|2005|5|26|5=bez}} spēlē pret [[Ganas futbola izlase|Ganu]]. Spēlējis [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]]. 2021. gada 6. septembrī [[Fatih Karagümrük S.K.|Fatih Karagümrūk]] paziņoja par Erkina kā brīvā aģenta parakstīšanu.

== Sasniegumi ==

* '''Fenerbahçe'''
** [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]] (2): 2010—11, 2013—14
** [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]] (2): 2011—12, 2012—13
* '''CSKA Moscow'''
** [[Krievijas kauss futbolā|Krievijas kauss]] (2): 2007—08, 2008—09
* '''Beşiktaş'''
** Turcijas Superlīga (1): 2016—17

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Turcijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Erkins, Džaners}}
[[Kategorija:1988. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Turcijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Turcijas futbolisti]]
[[Kategorija:PFC CSKA Moscow spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Milānas &quot;Internazionale&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Beşiktaş&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Balikesiras ilā dzimušie]]
[[Kategorija:Fatih Karagümrük S.K. spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Başakşehir&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Eyüpspor spēlētāji]]</text>
      <sha1>1pcxne1xpvuz83rayek4twzsax0fiuu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pamežs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>477548</id>
    <revision>
      <id>4450533</id>
      <parentid>4205476</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T22:32:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-20935-77</username>
        <id>143671</id>
      </contributor>
      <origin>4450533</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4609" sha1="365no784j5gkjnkenyjjcr7pj4g0j6q" xml:space="preserve">[[Attēls:Čužu purvs.jpg|thumb|280px|Mežs ar pamežu [[Čužu purvs|Čužu purvā]]]]
[[Attēls:Stockwerke wald.png|thumb|280px|Vienkāršota meža stāvu stratifikācija pēc augstuma: meža, krūmu, zāles un zemsedzes stāvi, krūmu stāvs šai variantā skaitās starp 1,5 un 5 m augstumu]]
== Tu esi Lohs!!!! ==

=== Sausieņu meži ===
* [[Sils]] ar savām nabadzīgajām smilšainajām augsnēm parasti ir bez ievērojama pameža. Tas pats attiecas uz nedaudz auglīgāko [[mētrājs|mētrāju]].
* [[Lāns|Lānā]] pamežu parasti veido [[paegļi|Zviedrijas paeglis]], [[blīgzna]]s, [[trauslais krūklis]] u. c.
* [[Damaksnis|Damaksnī]] tipiskās pameža sugas ir paegļi, [[parastais pīlādzis|pīlādži]], krūkļi, [[parastā lazda|lazdas]] u. c.
* [[Vēris|Vēros]] pamežs atkarīgs no koku stāvu pamatsugas. [[Egles|Egļu]] vērī pamežs parasti ir rets, [[bērzi|bērzu]] un [[apses|apšu]] vēros to veido parastais pīlādzis un parastā lazda, jauktu koku vērī, kur bieža ir platlapju koku (g.k. [[parastais ozols|ozolu]]) klātbūtne, kopā ar pīlādžiem un lazdām tajos biežas [[parastā irbene|irbenes]].
* [[Gārša]]i, kā mežam ar bagātu augsni, visos gadījumos raksturīgs biezs pamežs. Pat egles gāršās ir ar pamežu — egļu gāršās no krūmiem sastopami [[Alpu vērene]] un [[parastais sausserdis]]. [[Baltalksnis|Baltalkšņu]] gāršās aug trauslais krūklis, parastā irbene, [[kārpainais segliņš|kārpainais]] un [[Eiropas segliņš]]. Apšu gāršām tipiski krūkļi, irbenes un Eiropas segliņš. [[Oši|Ošu]] gāršas parasti ir jauktas ar [[parastā liepa|liepām]] un [[parastā goba|gobām]], un pamežā tām raksturīgas [[parastā ieva|ievas]], sausserži un irbenes. Ozolu gāršām raksturīga citu sugu (egļu, liepu, ošu) paauga, bet pamežā irbenes, ievas, sausserži.&lt;ref name=&quot;LD&quot;&gt;[http://latvijas.daba.lv/biotopi/mezi.shtml Latvijas.Daba: Meži]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Slapjaiņu meži ===
[[Attēls:Continuous Cover Forestry in the Lake District, Cumbria, England.jpeg|thumb|Pamežs 85 gadus vecu duglāziju mežā Anglijā]]
* [[Grīnis]], tāpat kā sils, ir priežu mežs nabadzīgās augsnēs, kur pameža vai nu nav, vai tas sastāv no retiem paegļiem.
* Slapjajā mētrājā paegļiem var pievienoties krūkļi.
* Slapjajos damakšņos pamežs biežāk sastāv no krūkļiem, retāk no paegļiem, pīlādžiem un [[pelēkais kārkls|pelēkajiem kārkliem]].
* Slapjajos vēros aug krūkļi, pīlādži, retāk arī lazdas.
* Slapjās gāršās pamežā biežāk atrodami krūkļi, ievas, [[upene]]s.&lt;ref name=&quot;LD&quot; /&gt;

=== Purvaiņu meži ===
* [[Purvājs|Purvājā]] pamežs neeksistē vai ir rets, sastāvošs no paegļiem un krūkļiem.
* [[Niedrājs|Niedrājā]] parastākie pameža krūmi ir krūkļi.
* [[Dumbrājs|Dumbrājā]] pamežs ir vidēji biezs, var sastāvēt no krūkļiem, ievām, upenēm, no kārklu sugām — pelēkais un [[ausainais kārkls]].
* [[Liekņa|Liekņās]] pameža sugu daudzveidība ir liela, biežākās ir ievas, upenes, irbenes.&lt;ref name=&quot;LD&quot; /&gt;

=== Nosusinātie meži ===
* No [[ārenis|āreņiem]] viršu un mētru āreņi atbilst sausieņu silam un mētrājam. Jauktos šaurlapu āreņos bieži pīlādži un krūkļi, jauktu koku āreņos tiem var pievienoties irbenes un sausserži. Platlapju āreņiem, t.i. āreņu tipa mežiem ar platlapju koku piemaisījumu, raksturīgi pīlādži un krūkļi, retāk arī irbenes, vērenes un [[parastā zalktene]].
* [[Kūdrenis|Kūdreņos]], kuru atšķiras no āreņiem ar biezāku [[kūdra]]s virskārtu (pāri 30 cm), augāju nosaka kūdras un gruntsūdeņu īpašības. Viršu kūdreņos pameža nav vai tas sastāv no retiem paegļiem un krūkļiem, mētru kūdreņos — reti krūkļi, paegļi, pelēkie kārkli. Šaurlapu kūdreņos — pīlādži un krūkļi, retāk paegļi un irbenes. Platlapju kūdreņos — krūkļi, pīlādži, kārkli, zalktenes, upenes.&lt;ref name=&quot;LD&quot; /&gt;

=== Krūmāji ===
[[Krūmāji]] parasti veidojas upju ielejās vai aizaugot pļavām un purviem. Pamežs tajos ieņem arī meža stāvu vietu.
* Ezeru un upju piekrastēs krūmājos parasti dominē augstie kārkli un vītoli — [[trauslais vītols]], [[baltais vītols]], [[šķetra]], pelēkais kārkls, [[vicu vītols]] un [[klūdziņu kārkls]].
* Nosusināti zāļu purvi un pārmitrās pļavas aizaug ar bērziem un zemajiem kārkliem. No kārkliem šeit biežākie ir [[ausainais kārkls]], [[mirsīnlapu kārkls]], [[pelēkais kārkls]] un [[vilku kārkls]].&lt;ref name=&quot;LD&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Mežs]]</text>
      <sha1>365no784j5gkjnkenyjjcr7pj4g0j6q</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450534</id>
      <parentid>4450533</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T22:34:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-20935-77</username>
        <id>143671</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sausieņu meži */</comment>
      <origin>4450534</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="649" sha1="nvej18x2v4ddkqt5ggn8ymce5whf0qa" xml:space="preserve">[[Attēls:Čužu purvs.jpg|thumb|280px|Mežs ar pamežu [[Čužu purvs|Čužu purvā]]]]
[[Attēls:Stockwerke wald.png|thumb|280px|Vienkāršota meža stāvu stratifikācija pēc augstuma: meža, krūmu, zāles un zemsedzes stāvi, krūmu stāvs šai variantā skaitās starp 1,5 un 5 m augstumu]]
== Tu esi Lohs!!!! ==

=== Te viss ir plika diršana ===
[[Attēls:Continuous Cover Forestry in the Lake District, Cumbria, England.jpeg|thumb|Pamežs 85 gadus vecu duglāziju mežā Anglijā]]
* Sapratāt stulbie idioti

*

=== Jobanie Kropļi ===
Ja tu šodien nebuhā tad man tev ir sliktas ziņas tu esi lohs!!!!
{{atsauces}}

[[Kategorija:Mežs]]</text>
      <sha1>nvej18x2v4ddkqt5ggn8ymce5whf0qa</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450540</id>
      <parentid>4450534</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T23:32:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-20935-77|~2026-20935-77]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Meistars Joda</comment>
      <origin>4205476</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6520" sha1="2t1xckhc9ihyzjqtki9ia0dmkgjpdbx" xml:space="preserve">[[Attēls:Čužu purvs.jpg|thumb|280px|Mežs ar pamežu [[Čužu purvs|Čužu purvā]]]]
[[Attēls:Stockwerke wald.png|thumb|280px|Vienkāršota meža stāvu stratifikācija pēc augstuma: meža, krūmu, zāles un zemsedzes stāvi, krūmu stāvs šai variantā skaitās starp 1,5 un 5 m augstumu]]
'''Pamežs''' jeb '''krūmu stāvs''' ir no krūmiem vai, retāk, nomāktiem kokiem sastāvošs meža apakšējais stāvs zem koku vainaga.&lt;ref name=&quot;LD&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;LPE&quot;&gt;{{LPE|7|492}}&lt;/ref&gt; Reizēm izcirtumā augošā pārāk biezā pamežā nespēj izveidoties pilnvērtīga kokaudze un tikai no pameža sastāvošais izcirtums kļūst par [[krūmājs|krūmāju]].

Pamežu veido kokaugi un krūmi, kuri nekad nesasniegs vairāk par 50% no kokaudzes vidējā augstuma. Tie koki, kuri attiecīgajā momentā ir zemāki, bet turpina augšanu un pārsniegs šo līniju, nepieder pie pameža un tiek saukti par [[paauga|paaugu]]. Sīkkrūmi, kā [[virši]], arī nepieder pie pameža un kopā ar [[lakstaugi]]em veido zemsedzes augšējo stāvu.&lt;ref name=&quot;LD&quot;&gt;[http://latvijas.daba.lv/biotopi/mezi.shtml Latvijas.Daba: Meži]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Pamežu Latvijas apstākļos visbiežāk veido [[paegļi]], [[lazdas]], [[pīlādži]] un [[krūkļi]], arī dažādu sugu [[kārkls|kārkli]], [[Parastā ieva|ievas]], [[plūškoki]], [[irbenes]], [[segliņi]], [[upene]]s, [[jāņogas]], [[Parastā zalktene|zalktenes]], [[vērenes]], no kokiem — [[liepas]], [[gobas]], [[vīksnas]].&lt;ref name=&quot;LME&quot;&gt;Latvijas PSR mazā enciklopēdija. Rīga : Izdevniecība &quot;Zinātne&quot;. 2. sēj., 720. lpp.&lt;/ref&gt;

== Ekoloģiskā loma ==

Mežos ar pamežu ir augstāks augsnes un [[gaisa mitrums]]. Pamežs, noēnodams zemi, pazemina tās temperatūru un attiecīgi iztvaikošanu. Pamežs sargā augsni no nokrišņu erozijas; īpaši tas svarīgi upju krastos, kur pamežs bieži izpilda arī meža lomu.

Pamežs ietekmē meža sastāvu, tā atjaunošanos un augšanu, degšanas iespēju un sanitāro stāvokli, eroziju un ūdens režīmu, augsnes ķīmisko un fizikālo stāvokli, zemsegas sastāvu.&lt;ref name=&quot;LME&quot; /&gt; Pamežam ir liela nozīme meža atjaunošanās procesā pēc tā izciršanas vai citādas bojāejas, pamežs veido barības resursus dzīvniekiem un putniem.&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt;

== Pamežs dažādos mežu tipos ==

=== Sausieņu meži ===
* [[Sils]] ar savām nabadzīgajām smilšainajām augsnēm parasti ir bez ievērojama pameža. Tas pats attiecas uz nedaudz auglīgāko [[mētrājs|mētrāju]].
* [[Lāns|Lānā]] pamežu parasti veido [[paegļi|Zviedrijas paeglis]], [[blīgzna]]s, [[trauslais krūklis]] u. c.
* [[Damaksnis|Damaksnī]] tipiskās pameža sugas ir paegļi, [[parastais pīlādzis|pīlādži]], krūkļi, [[parastā lazda|lazdas]] u. c.
* [[Vēris|Vēros]] pamežs atkarīgs no koku stāvu pamatsugas. [[Egles|Egļu]] vērī pamežs parasti ir rets, [[bērzi|bērzu]] un [[apses|apšu]] vēros to veido parastais pīlādzis un parastā lazda, jauktu koku vērī, kur bieža ir platlapju koku (g.k. [[parastais ozols|ozolu]]) klātbūtne, kopā ar pīlādžiem un lazdām tajos biežas [[parastā irbene|irbenes]].
* [[Gārša]]i, kā mežam ar bagātu augsni, visos gadījumos raksturīgs biezs pamežs. Pat egles gāršās ir ar pamežu — egļu gāršās no krūmiem sastopami [[Alpu vērene]] un [[parastais sausserdis]]. [[Baltalksnis|Baltalkšņu]] gāršās aug trauslais krūklis, parastā irbene, [[kārpainais segliņš|kārpainais]] un [[Eiropas segliņš]]. Apšu gāršām tipiski krūkļi, irbenes un Eiropas segliņš. [[Oši|Ošu]] gāršas parasti ir jauktas ar [[parastā liepa|liepām]] un [[parastā goba|gobām]], un pamežā tām raksturīgas [[parastā ieva|ievas]], sausserži un irbenes. Ozolu gāršām raksturīga citu sugu (egļu, liepu, ošu) paauga, bet pamežā irbenes, ievas, sausserži.&lt;ref name=&quot;LD&quot; /&gt;

=== Slapjaiņu meži ===
[[Attēls:Continuous Cover Forestry in the Lake District, Cumbria, England.jpeg|thumb|Pamežs 85 gadus vecu duglāziju mežā Anglijā]]
* [[Grīnis]], tāpat kā sils, ir priežu mežs nabadzīgās augsnēs, kur pameža vai nu nav, vai tas sastāv no retiem paegļiem.
* Slapjajā mētrājā paegļiem var pievienoties krūkļi.
* Slapjajos damakšņos pamežs biežāk sastāv no krūkļiem, retāk no paegļiem, pīlādžiem un [[pelēkais kārkls|pelēkajiem kārkliem]].
* Slapjajos vēros aug krūkļi, pīlādži, retāk arī lazdas.
* Slapjās gāršās pamežā biežāk atrodami krūkļi, ievas, [[upene]]s.&lt;ref name=&quot;LD&quot; /&gt;

=== Purvaiņu meži ===
* [[Purvājs|Purvājā]] pamežs neeksistē vai ir rets, sastāvošs no paegļiem un krūkļiem.
* [[Niedrājs|Niedrājā]] parastākie pameža krūmi ir krūkļi.
* [[Dumbrājs|Dumbrājā]] pamežs ir vidēji biezs, var sastāvēt no krūkļiem, ievām, upenēm, no kārklu sugām — pelēkais un [[ausainais kārkls]].
* [[Liekņa|Liekņās]] pameža sugu daudzveidība ir liela, biežākās ir ievas, upenes, irbenes.&lt;ref name=&quot;LD&quot; /&gt;

=== Nosusinātie meži ===
* No [[ārenis|āreņiem]] viršu un mētru āreņi atbilst sausieņu silam un mētrājam. Jauktos šaurlapu āreņos bieži pīlādži un krūkļi, jauktu koku āreņos tiem var pievienoties irbenes un sausserži. Platlapju āreņiem, t.i. āreņu tipa mežiem ar platlapju koku piemaisījumu, raksturīgi pīlādži un krūkļi, retāk arī irbenes, vērenes un [[parastā zalktene]].
* [[Kūdrenis|Kūdreņos]], kuru atšķiras no āreņiem ar biezāku [[kūdra]]s virskārtu (pāri 30 cm), augāju nosaka kūdras un gruntsūdeņu īpašības. Viršu kūdreņos pameža nav vai tas sastāv no retiem paegļiem un krūkļiem, mētru kūdreņos — reti krūkļi, paegļi, pelēkie kārkli. Šaurlapu kūdreņos — pīlādži un krūkļi, retāk paegļi un irbenes. Platlapju kūdreņos — krūkļi, pīlādži, kārkli, zalktenes, upenes.&lt;ref name=&quot;LD&quot; /&gt;

=== Krūmāji ===
[[Krūmāji]] parasti veidojas upju ielejās vai aizaugot pļavām un purviem. Pamežs tajos ieņem arī meža stāvu vietu.
* Ezeru un upju piekrastēs krūmājos parasti dominē augstie kārkli un vītoli — [[trauslais vītols]], [[baltais vītols]], [[šķetra]], pelēkais kārkls, [[vicu vītols]] un [[klūdziņu kārkls]].
* Nosusināti zāļu purvi un pārmitrās pļavas aizaug ar bērziem un zemajiem kārkliem. No kārkliem šeit biežākie ir [[ausainais kārkls]], [[mirsīnlapu kārkls]], [[pelēkais kārkls]] un [[vilku kārkls]].&lt;ref name=&quot;LD&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Mežs]]</text>
      <sha1>2t1xckhc9ihyzjqtki9ia0dmkgjpdbx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Emanuels Ebve</title>
    <ns>0</ns>
    <id>493665</id>
    <revision>
      <id>4450125</id>
      <parentid>4449902</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T12:30:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4450125</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3175" sha1="8uytiwkx8orurkycrjps0pdm8kejwrv" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1983|6|4}}
| ntupdate = 
| image = Emmanuel Eboue 2012.JPG
| caption = Ebve 2012. gadā
| nationalgoals1 = 3
| nationalteam1 = {{fb|CIV}}
| nationalyears1 = 2004–2013
| nationalcaps1 = 79
| pcupdate = 
| name = 
| goals5 = 0
| playername = Emanuels Ebve
| position = [[Aizsargs (futbols)|Labās malas aizsargs]]
| years1 = 2001–2002
| years2 = 2002–2004
| years3 = 2004–2011
| years4 = 2011–2015
| totalcaps = 344
| height = 178
| caps5 = 0
| birth_place = 
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]]
| caps1 = 25
| caps2 = 70
| caps3 = 132
| caps4 = 77
| clubnumber = 
| clubs1 = {{flaga|Kotdivuāra}} [[ASEC Mimosas]]
| clubs2 = {{flaga|Beļģija}} [[K.S.K. Beveren|Beveren]]
| clubs4 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
| years5 = 2016
| countryofbirth = {{vieta|Kotdivuāra|Abidžana}}
| currentclub = 
| goals1 = 0
| goals2 = 3
| goals3 = 9
| goals4 = 5
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Sunderland AFC|Sunderland]]
| totalgoals = 17
}}'''Emanuels Ebve''' ({{Val|fr|Emmanuel Eboué}}; dzimis {{Dat|1983|6|4}}) ir bijušais [[Kotdivuāra]]s [[futbolists]], spēlēja [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsarga]] pozīcijā, bijušais [[Kotdivuāras futbola izlase]]s dalībnieks.

Savu karjeru sāka Kotdivuāras komandā ''[[ASEC Mimosas]]'', vēlāk pārcēlies uz [[Eiropa|Eiropu]], lai spēlētu [[Beļģija]]s komandā [[K.S.K. Beveren|''Beveren'']]. Savu karjeras lielāko daļu aizvadījis [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā [[Arsenal FC|''Arsenal'']], kur viņš spēlēja no 2004. līdz 2011. gadam. Kopumā ''Arsenal'' sastāvā nospēlējis 214 spēles, ieskaitot 2006. gada [[UEFA Čempionu līga]]s finālu. Vēlāk viņš pievienojās [[Turcija]]s klubam [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Stambulas &quot;''Galatasaray''&quot;]], kur viņš izcīnīja kopumā piecas trofejas.

[[Kotdivuāras futbola izlase]]s sastāvā debitējis 2004. gadā. Piedalījies piecos ''[[Copa América]]'' finālturnīros, kā arī [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]]. un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]].

2019. gada jūnijā Ebve runāja par savām pastāvīgajām cīņām par garīgo veselību.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/48593533|title=Emmanuel Eboue: Former Ivory Coast defender reveals his struggles continue|work=BBC Sport|access-date=2026-04-04|date=2019-06-11|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
'''Galatasaray'''

* [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2011–12, 2012–13, 2014–15
* [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2013–14
* [[Turcijas Superkauss]]: 2012, 2013, 2015

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Kotdivuāras futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Ebve, Emanuels}}
[[Kategorija:1983. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kotdivuāras futbolisti]]
[[Kategorija:Kotdivuāras izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Sunderland AFC spēlētāji]]
[[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>8uytiwkx8orurkycrjps0pdm8kejwrv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Egils Vēverbrants</title>
    <ns>0</ns>
    <id>507455</id>
    <revision>
      <id>4450664</id>
      <parentid>3799104</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T10:47:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4450664</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3532" sha1="a1b31ob3r2gbxhs11wc43e4dvzg2ca1" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Egils Vēverbrants
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1935
|     dz_mēnesis = 7
|       dz_diena = 16
|       dz_vieta = [[Rīgas Jūrmala]], {{LAT}}
|      m_dat_alt =
|         m_gads = 2022
|      m_mēnesis = 3
|        m_diena = 8
|        m_vieta = [[Ročestera]], [[Ņujorkas štats]], {{USA}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvieši|latvietis]]
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = Rasma
|          bērni = 
|       paraksts = 
|   darba_vietas = [[Ročestera]]s Universitāte, [[Latvijas Universitāte]]
|     alma_mater = [[Džordža Vašingtona Universitāte]]
|        zinātne = [[nefroloģija]]
|    pasniedzēji =
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes =  
|    kategorijas =    
}}
'''Egils Vēverbrants''' (1935—2022) bija latviešu ārsts [[nefrologs]], [[Latvijas Universitāte]]s (LU) [[Latvijas Universitātes goda doktors|goda doktors]] un viesprofesors.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1935. gada 16. jūlijā [[Melluži|Mellužos]], [[Rīgas Jūrmala|Rīgas Jūrmalā]]&lt;ref&gt;[https://newspapers.lib.sfu.ca/lat-2832/page-19 Latviešu dziednieka sasniegumi]{{Novecojusi saite}} &quot;Latvija Amerikā&quot; 1985. gada 6. aprīlī&lt;/ref&gt; neirologa [[Arnolds Vēverbrants|Arnolda Vēverbranta]] un viņa sievas Emmas, dzimušas Šnickas, ģimenē. Otrā pasaules kara laikā kopā ar vecākiem devās bēgļu gaitās uz [[Lībeka|Lībeku]], 1950. gadā uz ASV.

Līdz 1957. gadam studēja [[Ņūhempšīra]]s Universitātē, tad medicīnu Džordža Vašingtona Universitātē (1960—1964), iestājās latviešu studentu korporācijā &quot;[[Beveronija]]&quot;. Bija [[Providence]]s [[Brauna Universitāte]]s rezidents [[Rodailenda]]s slimnīcā.

1970. gadā sāka strādāt par nefrologu [[Ročestera]]s slimnīcā, kur vadīja [[hemodialīze]]s nodaļu, 1978. gadā papildinājās Hammersmita slimnīcā Anglijā, vēlāk strādāja par nefrologu [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]] (1980—1984). Pēc atgriešanās ASV turpināja strādāt par hemodialīzes nodaļas vadītāju [[Ročestera]]s slimnīcā un mācībspēku Ročesteras Universitātē.

1989. gada jūnijā Vēverbrants piedalījās Pasaules Latviešu Ārstu kongresā Rīgā, kur iepazinās ar latviešu internistu un nefrologu [[Ilmārs Lazovskis|Ilmāru Lazovski]] un atbalstīja nefrologa [[Aivars Pētersons|Aivara Pētersona]] papildināšanos Ročesteras slimnīcā (1991—1992). Vēlāk kopā ar Aivaru Pētersonu uzrakstīja divas nefroloģijas mācību grāmatas. 2004. gadā Vēverbrants kļuva par Latvijas Universitātes goda doktoru un viesprofesoru.

Miris 2022. gada 8. martā Ročesterā.&lt;ref&gt;[https://millerfuneralandcremationservices.com/obituaries/?id=743 Miller Funeral Services]&lt;/ref&gt;

== Darbi ==
* E. Veverbrants, A. Petersons. Nephrology in Your Pocket. [e-mācību grāmata], 2015. — 600 p.
* E. Vēverbrants, A. Pētersons. Nefroloģija kabatā. [e-mācību grāmata], 2015. — 600 lpp.
* A. Pētersons, E. Vēverbrants, I. Lazovskis. Kā atklāt un ārstēt nieru slimības. Rīga: 1998.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vēverbrants, Egils}}
[[Kategorija:ASV zinātnieki]]
[[Kategorija:Latvijas medicīnas zinātnieki]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]]
[[Kategorija:ASV latvieši]]</text>
      <sha1>a1b31ob3r2gbxhs11wc43e4dvzg2ca1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sedriks Bakambu</title>
    <ns>0</ns>
    <id>508299</id>
    <revision>
      <id>4450126</id>
      <parentid>4449898</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T12:31:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4450126</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4290" sha1="stdntfmvwlem779y9pvye4046a91hdh" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| playername = Sedriks Bakambu
| nationalyears3 = 2010—2011
| clubs6 = {{flaga|Francija}} [[Olympique de Marseille|Marseille]]
| caps6 = 15
| goals6 = 4
| nationalyears1 = 2009
| nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U18
| nationalcaps1 = 5
| nationalgoals1 = 1
| nationalyears2 = 2009—2010
| nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U19
| nationalcaps2 = 16
| nationalgoals2 = 4
| nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francija U20
| goals5 = 48
| nationalcaps3 = 17
| nationalgoals3 = 3
| nationalyears4 = 2015—
| nationalteam4 = {{fb|COD}}
| nationalcaps4 = 62
| nationalgoals4 = 20
| pcupdate = {{dat|2025|12|17|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2025|12|17|SK|bez}}
| name = 
| caption = Bakambu 2016. gadā
| birth_date = 
| years6 = 2022
| caps5 = 71
| image = Cédric Bakambu 2016 (cropped).jpg
| years2 = 2010—2014
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1991|4|11}}
| cityofbirth = {{vieta|Francija|Vitrī pie Sēnas}}
| height = 831
| currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Real Betis]]
| clubnumber = 11
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2010—2014
| clubs1 = {{flaga|Francija}} [[FC Sochaux-Montbéliard|Sochaux]]
| caps1 = 94
| goals1 = 18
| clubs2 = {{flaga|Francija}} [[FC Sochaux-Montbéliard|Sochaux B]]
| clubs5 = {{flaga|Ķīna}} [[Beijing Guoan F.C.|Beijing Guoan]]
| caps2 = 28
| goals2 = 15
| years3 = 2014—2015
| clubs3 = {{flaga|Turcija}} [[Bursaspor]]
| caps3 = 27
| goals3 = 13
| years4 = 2015—2018
| clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal]]
| caps4 = 75
| goals4 = 32
| years5 = 2018—2021
| birth_place = 
| clubs7 = {{flaga|Grieķija}} [[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]
| years7 = 2022—2023
| caps7 = 32
| goals7 = 18
| clubs8 = {{flaga|TUR}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]]
| years8 = 2023—2024
| caps8 = 10
| goals8 = 1
| clubs9 = {{flaga|Spānija}} [[Real Betis]]
| years9 = 2024—
| caps9 = 36
| goals9 = 3
}}
'''Sedriks Bakambu''' ({{Val|fr|Cédric Bakambu}}, dzimis {{Dat|1991|4|11}}) ir [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Kongo DR futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada Bakambu pārstāv [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandu ''[[Real Betis]]''.

Savu karjeru sācis [[Francija]]s komandā [[FC Sochaux-Montbéliard|''Sochaux'']], kur piecu sezonu laikā nospēlējis 107 mačus un guvis 21 vārtus. 2014.—2015. gada sezonu aizvadījis [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] komandā ''[[Bursaspor]]''. Vēlāk noslēdzis piecu gadu līgumu ar ''[[La Liga]]'' komandu [[Villarreal CF|''Villarreal'']], kur kopumā nospēlēja trīs gadus. 2018. gadā pievienojies [[Ķīna]]s komandai [[Beijing Guoan F.C.|''Beijing Guoan'']]. 2022. gada janvārī atgriezies Francijā un pievienojies [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]].

Pārstāvējis dažādu vecumu [[Francijas futbola izlase|Francijas jauniešu izlases]], tomēr 2015. gadā debitējis Kongo DR futbola izlases sastāvā. Piedalījies [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017.]] un [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019. gada Āfrikas Nāciju kausā]].

2023. gada 29. jūnijā [[AAE Pro līga|AAE Pro līgas]] klubs [[Al-Nasr]] paziņoja, ka Bakambu ir parakstījis divu gadu līgumu ar klubu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://footrdc.com/a-la-une/mercato-cedric-bakambu-signe-a-al-nasr-officiel/|title=Mercato : Cédric Bakambu signe à Al Nasr (Officiel)|last=ipanga|website=Foot RDC|access-date=2026-04-04|date=2023-06-29|language=fr-FR}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
'''Beijing Guoan'''

* [[Ķīnas FA kauss]]: 2018

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Ķīnas Superlīga]]s labākais vārtu guvējs: 2020

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Bakambu, Sedriks}}
[[Kategorija:1991. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kongo Demokrātiskās Republikas futbolisti]]
[[Kategorija:Kongo Demokrātiskās Republikas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Bursaspor spēlētāji]]
[[Kategorija:Villarreal CF spēlētāji]]
[[Kategorija:Marseļas &quot;Olympique&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Pirejas &quot;Olympiacos&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Sochaux-Montbéliard spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Real Betis spēlētāji]]</text>
      <sha1>stdntfmvwlem779y9pvye4046a91hdh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Florins Andone</title>
    <ns>0</ns>
    <id>508579</id>
    <revision>
      <id>4450230</id>
      <parentid>4449888</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T14:24:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4450230</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4207" sha1="3awcgfvdvhc277qhgt92zbjl1w2j7bt" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| playername = Florins Andone
| nationalgoals2 = 2
| goals6 = 19
| years7 = 2018—2022
| clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]
| caps7 = 26
| goals7 = 4
| nationalyears1 = 2012
| nationalteam1 = {{flaga|Rumānija}} Rumānija U19
| nationalcaps1 = 3
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2015—2019
| nationalteam2 = {{fb|ROU}}
| nationalcaps2 = 25
| pcupdate = {{dat|2025|05|09|sk|bez}}
| clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Akoruņas &quot;Deportivo&quot;|Deportivo La Coruña]]
| name = 
| caption = Andone 2015. gadā
| birth_date = 
| birth_place = 
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
| years8 = 2019—2020
| caps8 = 9
| goals8 = 2
| clubs9 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Cádiz CF|Cádiz]]
| years9 = 2021—2022
| caps9 = 5
| caps6 = 66
| years6 = 2016—2018
| image = Florin Andone.JPG
| clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal C]]
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1993|4|11}}
| cityofbirth = {{vieta|Rumānija|Botošani}}
| height = 180
| currentclub = {{flaga|Spānija}} [[CD Atlético Baleares|Atlético Baleares]]
| clubnumber = 12
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2011
| clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[CD Castellón|Castellón]]
| caps1 = 4
| goals1 = 0
| years2 = 2011—2014
| caps2 = 36
| goals5 = 26
| goals2 = 11
| years3 = 2013—2014
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[CD Atlético Baleares|Atlético Baleares]]
| caps3 = 34
| goals3 = 12
| years4 = 2014
| clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Córdoba CF|Córdoba B]]
| caps4 = 8
| goals4 = 2
| years5 = 2014—2016
| clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[Córdoba CF|Córdoba]]
| caps5 = 56
| goals9 = 0
| clubs10 = {{flaga|Spānija}} [[UD Las Palmas|Las Palmas]]
| years10 = 2022—2023
| caps10 = 19
| goals10 = 2
| clubs11 = {{flaga|Spānija}} [[CD Eldense|Eldense]]
| years11 = 2023—2024
| caps11 = 29
| goals11 = 3
| clubs12 = {{flaga|Spānija}} [[CD Atlético Baleares|Atlético Baleares]]
| years12 = 2024—
| caps12 = 17
| goals12 = 10
}}'''Florins Andone''' ({{Val|ro|Florin Andone}}, dzimis {{Dat|1993|4|11}}) ir [[Rumānija]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Rumānijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada Andone pārstāv [[Spānija]]s komandu ''[[CD Atlético Baleares|Atlético Baleares]]''.

Savu karjeru sācis vairākās [[Spānija]]s zemāko līgu klubos. 2015. gadā [[Córdoba CF|''Córdoba'']] rindās debitējis ''[[La Liga]]'' turnīrā. Vēlāk spēlējis arī [[Akoruņas &quot;Deportivo&quot;|''Deportivo La Coruña'']]. 2018. gadā Andone noslēdza līgumu ar [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu [[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|''Brighton &amp; Hove Albion'']]. 2019—20. gada sezonā ticis izīrēts [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] komandai [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]].

Rumānijas futbola izlases sastāvā debitējis 2015. gadā. Piedalījies [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]].

Andones galvenā ir labā kāja. Viņš ir ticis slavēts par savu darba ētiku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digisport.ro/fotbal/la-liga/andone-a-fost-caracterizat-de-catre-colegii-de-la-depor-337217|title=Andone a fost caracterizat de către colegii de la Depor|website=www.digisport.ro|access-date=2026-04-04|language=ro}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.profit.ro/profitul-tau/sport/don-florin-andone-15488755|title=Don Florin Andone|website=Profit.ro|access-date=2026-04-04|date=2016-05-28|language=ro}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Andone, Florins}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rumānijas futbolisti]]
[[Kategorija:Rumānijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Akoruņas &quot;Deportivo&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Brighton &amp; Hove Albion F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Cádiz CF spēlētāji]]
[[Kategorija:UD Las Palmas spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:CD Castellón spēlētāji]]
[[Kategorija:Córdoba CF spēlētāji]]</text>
      <sha1>3awcgfvdvhc277qhgt92zbjl1w2j7bt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kevins Groskreics</title>
    <ns>0</ns>
    <id>509871</id>
    <revision>
      <id>4450110</id>
      <parentid>4450081</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T12:06:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4450110</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3123" sha1="ojilvpp9xe38zlsw6uinemw6m1n5p4q" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| playername = Kevins Groskreics
| nationalyears2 = 2010–2014
| caps6 = 26
| goals6 = 1
| years7 = 2017–2018
| clubs7 = {{flaga|Vācija}} [[SV Darmstadt 98|Darmstadt 98]]
| caps7 = 27
| goals7 = 3
| nationalyears1 = 2010
| nationalteam1 = {{flaga|Vācija}} Vācija U21
| nationalcaps1 = 1
| nationalgoals1 = 1
| nationalteam2 = {{fb|GER}}
| years6 = 2016–2017
| nationalcaps2 = 6
| nationalgoals2 = 0
| name = 
| caption = Groskreics 2016. gadā
| birth_date = 
| birth_place = 
| clubs8 = {{flaga|Vācija}} [[KFC Uerdingen 05|KFC Uerdingen]]
| years8 = 2018–2020
| caps8 = 45
| goals8 = 0
| totalcaps = 376
| clubs6 = {{flaga|Vācija}} [[VfB Stuttgart]]
| goals5 = 0
| image = Kevin grosskreutz.jpg
| clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Rot Weiss Ahlen]]
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1988|7|19}}
| cityofbirth = {{vieta|Rietumvācija|Dortmunde}}
| height = 186
| currentclub = 
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2006–2007
| clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[Rot Weiss Ahlen|Rot Weiss Ahlen II]]
| caps1 = 2
| goals1 = 2
| years2 = 2006–2009
| caps2 = 94
| caps5 = 0
| goals2 = 24
| years3 = 2009–2015
| clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]]
| caps3 = 176
| goals3 = 23
| years4 = 2015
| clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund|Borussia Dortmund II]]
| caps4 = 6
| goals4 = 0
| years5 = 2016
| clubs5 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
| totalgoals = 53
}}'''Kevins Groskreicss''' ({{Val|de|Kevin Großkreutz}}, dzimis {{Dat|1988|7|19}}) ir bijušais [[Vācija]]s [[futbolists]], spēlēja [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, bijis [[Vācijas futbola izlase]]s dalībnieks.

Savu karjeras lielāko daļu pavadījis Vācijas komandā ''[[Borussia Dortmund]]'', kuras rindās viņš sešās sezonas izcīnīja divus [[Vācijas Bundeslīga]]s titulus un vienu [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kausu]].

Vācijas futbola izlases sastāvā debitējis 2010. gadā. Ar izlasi uzvarējis [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]]. Pēc vienas sezonas [[SV Darmstadt 98|Darmstadt 98]] komandā viņš divas sezonas pavadīja [[KFC Uerdingen 05]] komandā 3. līgā, pirms pievienojās [[TüS Bövninghausen]] 2021. gada janvārī.

== Sasniegumi ==
'''Borussia Dortmund'''

* [[Vācijas Bundeslīga]]: 2010–11, 2011–12
* [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]: 2011–12
* [[Vācijas Superkauss]]: 2013, 2014

'''Vācija'''

* [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]]

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Vācijas futbolists-aizmetnis}}

{{Vācijas futbola izlase - FIFA 2014}}

{{DEFAULTSORT:Groskreics, Kevins}}
[[Kategorija:1988. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Vācijas futbolisti]]
[[Kategorija:Vācijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Dortmundes &quot;Borussia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:VfB Stuttgart spēlētāji]]
[[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Ziemeļreinā-Vestfālenē dzimušie]]
[[Kategorija:SV Darmstadt 98 spēlētāji]]</text>
      <sha1>ojilvpp9xe38zlsw6uinemw6m1n5p4q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jūhans Elmanders</title>
    <ns>0</ns>
    <id>510502</id>
    <revision>
      <id>4450118</id>
      <parentid>4449907</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T12:23:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4450118</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5096" sha1="fq4jabjepzxvxpa4gs1v1vx92yknip6" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| playername = Jūhans Elmanders
| nationalcaps4 = 85
| clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Bolton Wanderers FC|Bolton Wanderers]]
| birth_place = 
| birth_date = 
| caption = Elmanders 2012. gadā
| name = 
| nationalgoals4 = 20
| nationalteam4 = {{fb|SWE}}
| caps8 = 92
| nationalyears4 = 2002–2015
| nationalgoals3 = 12
| nationalcaps3 = 30
| nationalteam3 = {{flaga|Zviedrija}} Zviedrija U21
| nationalyears3 = 2000–2004
| nationalgoals2 = 1
| nationalcaps2 = 7
| years8 = 2008–2011
| goals8 = 18
| nationalyears2 = 1999
| clubs11 = {{flaga|Dānija}} [[Brøndby IF]]
| totalcaps = 490
| goals12 = 4
| caps12 = 23
| years12 = 2017
| clubs12 = {{flaga|Zviedrija}} [[Örgryte IS]]
| years11 = 2014–2016
| goals11 = 6
| caps11 = 48
| clubs9 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
| years10 = 2013–2014
| goals10 = 1
| clubs10 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Norwich City FC|Norwich City]]
| caps10 = 28
| goals9 = 16
| caps9 = 52
| years9 = 2011–2014
| nationalteam2 = {{flaga|Zviedrija}} Zviedrija U18
| nationalgoals1 = 3
| image = JohanElmander2012-13.JPG
| caps1 = 23
| clubs3 = {{flaga|Nīderlande}} [[Feyenoord]]
| years3 = 2004–2004
| goals2 = 4
| caps2 = 39
| clubs2 = {{flaga|Zviedrija}} [[Örgryte IS]]
| years2 = 1999–2000
| goals1 = 5
| clubs1 = {{flaga|Zviedrija}} [[Holmalunds IF]]
| goals3 = 3
| years1 = 1997–1998
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| currentclub = 
| height = 188
| cityofbirth = {{vieta|Zviedrija|Alingsosa}}
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1981|5|27}}
| fullname = 
| caps3 = 39
| years4 = 2002–2003
| nationalcaps1 = 27
| caps6 = 58
| nationalteam1 = {{flaga|Zviedrija}} Zviedrija U16
| nationalyears1 = 1997–1998
| goals7 = 22
| caps7 = 64
| clubs7 = {{flaga|Francija}} [[Toulouse FC|Toulouse]]
| years7 = 2006–2008
| goals6 = 22
| clubs6 = {{flaga|Dānija}} [[Brøndby IF]]
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Zviedrija}} [[Djurgårdens IF Fotboll|Djurgårdens IF]]
| years6 = 2004–2006
| goals5 = 7
| caps5 = 31
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[NAC Breda]]
| years5 = 2003–2004
| goals4 = 12
| caps4 = 19
| totalgoals = 116
}}'''Jūhans Ēriks Kalvins Elmanders''' ({{Val|sv|Johan Erik Calvin Elmander}}, dzimis {{Dat|1981|5|27}}) ir bijušais [[Zviedrija]]s [[futbolists]], spēlēja [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, bijis [[Zviedrijas futbola izlase]]s dalībnieks.

Savu karjeru sācis Zviedrijā, bet 2000. gadā pievienojies [[Nīderlande]]s komandai ''[[Feyenoord]]''. Spēlējis tādās valstīs kā Zviedrijā, Nīderlandē, [[Dānija|Dānijā]], [[Francija|Francijā]], [[Anglija|Anglijā]] un [[Turcija|Turcijā]].

Zviedrijas futbola izlases sastāvā piedalījies [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008.]] un [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionātā]].

2011. gadā viņa gūtie vārti [[Bolton Wanderers F.C.|Bolton Wanderers]] komandas labā izbraukumā pret [[Vulverhemptonas &quot;Wanderers&quot;|Wolverhampton Wanderers]] 2010.–2011. gada sezonā laikraksta [[The Guardian]] aptaujā tika atzīti par visu laiku labākajiem [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] vārtiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hurriyet.com.tr/sporarena/o-gol-ingilterenin-gelmis-gecmis-en-iyi-golu-oldu-19500352|title=O gol, İngiltere'nin gelmiş geçmiş en iyi golü oldu|website=www.hurriyet.com.tr|access-date=2026-04-04|date=2017-05-09|language=tr}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theguardian.com/football/poll/2011/dec/15/greatest-premier-league-goal-ever-poll|title=The greatest Premier League goal ever – poll|website=the Guardian|access-date=2026-04-04|date=2011-12-15|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
'''Feyenoord'''

* [[UEFA kauss]]: 2001–02

'''Djurgården'''

* [[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]: 2003
* [[Zviedrijas kauss futbolā|Zviedrijas kauss]]: 2002

'''Brøndby'''

* [[Dānijas futbola Superlīga|Dānijas Superlīga]]: 2004–05
* [[Dānijas kauss futbolā|Dānijas kauss]]: 2004–05

'''Galatasaray'''

* [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2011–12, 2012–13
* [[Turcijas Superkauss]]: 2012

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Zviedrijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Elmanders, Jūhans}}
[[Kategorija:1981. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Zviedrijas futbolisti]]
[[Kategorija:Zviedrijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Roterdamas &quot;Feyenoord&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Toulouse FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Norwich City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Vesterjētlandes lēnē dzimušie]]
[[Kategorija:Bolton Wanderers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:NAC Breda spēlētāji]]
[[Kategorija:Brøndby IF spēlētāji]]
[[Kategorija:Djurgårdens IF Fotboll spēlētāji]]</text>
      <sha1>fq4jabjepzxvxpa4gs1v1vx92yknip6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Elanu</title>
    <ns>0</ns>
    <id>511592</id>
    <revision>
      <id>4450121</id>
      <parentid>4449904</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T12:25:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4450121</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4450" sha1="doce8ps967qlijtnmh07ulvcd5yyoy9" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| playername = Elanu
| caps10 = 15
| nationalcaps1 = 50
| nationalgoals1 = 9
| name = 
| caption = Elanu 2009. gadā
| birth_date = 
| birth_place = 
| clubs8 = {{flaga|Indija}} [[Chennaiyin FC|Chennaiyin]]
| years8 = 2014
| caps8 = 11
| goals8 = 8
| clubs9 = {{flaga|Brazīlija}} [[Santos FC|Santos]]
| years9 = 2015–2016
| caps9 = 30
| goals9 = 0
| clubs10 = {{īre}} {{flaga|Indija}} [[Chennaiyin FC|Chennaiyin]]
| nationalyears1 = 2004–2011
| managerclubs3 = {{flaga|Brazīlija}} [[Santos FC|Santos]] (pagaidu treneris)
| manageryears6 = 2021–2022
| manageryears5 = 2020
| managerclubs5 = {{flaga|Brazīlija}} [[Figueirense Futebol Clube|Figueirense]]
| manageryears4 = 2020
| managerclubs4 = {{flaga|Brazīlija}} [[Associação Atlética Internacional|Inter de Limeira]]
| manageryears3 = 2017
| manageryears2 = 2017
| goals10 = 4
| managerclubs2 = {{flaga|Brazīlija}} [[Santos FC|Santos]] (pagaidu treneris)
| manageryears1 = 2017
| managerclubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Santos FC|Santos]] (asistents)
| totalgoals = 108
| totalcaps = 468
| years10 = 2015
| nationalteam1 = {{fb|BRA}}
| goals7 = 2
| image = Elano blumer.jpg
| clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Santos FC|Santos]]
| goals2 = 14
| caps2 = 49
| clubs2 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]
| years2 = 2005–2007
| goals1 = 40
| caps1 = 156
| years1 = 2001–2005
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City FC|Manchester City]]
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| currentclub = 
| height = 174
| cityofbirth = {{vieta|Brazīlija|Irasemapolisa}}
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1981|6|14}}
| fullname = 
| years3 = 2007–2009
| caps3 = 62
| caps7 = 11
| goals5 = 12
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Brazīlija}} [[Riodežaneiro &quot;Flamengo&quot;|Flamengo]]
| years7 = 2014
| goals6 = 11
| caps6 = 52
| clubs6 = {{flaga|Brazīlija}} [[Portualegri &quot;Grêmio&quot;|Grêmio]]
| years6 = 2012–2014
| caps5 = 50
| goals3 = 14
| clubs5 = {{flaga|Brazīlija}} [[Santos FC|Santos]]
| years5 = 2011–2012
| goals4 = 3
| caps4 = 32
| clubs4 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
| years4 = 2009–2011
| managerclubs6 = {{flaga|Brazīlija}} [[Associação Ferroviária de Esportes|Ferroviária]]
}}'''Elanu Blumers''' ({{Val|pt|Elano Blumer}}, dzimis {{Dat|1981|6|14}}) ir [[Brazīlija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, bijis [[Brazīlijas futbola izlase]]s dalībnieks.

Savu spēlētāja karjeru sācis [[Santos FC|''Santos'']] komandā. 2005. gadā pārcēlies uz [[Eiropa|Eiropu]], kur sešus gadus pavadījis [[Ukrainas Premjerlīga]]s komandā [[FC Shakhtar Donetsk|''Shakhtar Donetsk'']], [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā [[Manchester City F.C.|''Manchester City'']] un [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] komandā [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|''Galatasaray'']]. 2011. gadā atgriezies ''Santos''. Spēlējis arī ''[[Flamengo]]'' un [[Indija]]s komandā [[Chennaiyin FC|''Chennaiyin'']].

Brazīlijas futbola izlases sastāvā uzvarējis 2007. gada ''[[Copa América]]''. Spēlējis arī [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]. Pēc spēlētāja karjeras beigām 2020. gadā viņš kļuva par menedžeri.

== Sasniegumi ==

=== Spēlētāja karjera ===
'''Santos'''

* [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]]: 2002, 2004
* [[Campeonato Paulista]]: 2011, 2012, 2015, 2016
* [[Copa Libertadores]]: 2011

'''Shakhtar Donetsk'''

* [[Ukrainas Premjerlīga]]: 2004–05, 2005–06
* [[Ukrainas Superkauss]]: 2005

'''Flamengo'''

* [[Campeonato Carioca]]: 2014

'''Chennaiyin'''

* [[Indijas Superlīga]]: 2015

'''Brazīlija'''

* [[Copa América]]: 2007
* [[FIFA Konfederāciju kauss]]: [[2009. gada FIFA Konfederāciju kauss|2009]]

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}}

[[Kategorija:1981. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]]
[[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Brazīlijas futbola treneri]]
[[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Doneckas &quot;Šahtar&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Portualegri &quot;Grêmio&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Riodežaneiro &quot;Flamengo&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Santos Futebol Clube spēlētāji]]</text>
      <sha1>doce8ps967qlijtnmh07ulvcd5yyoy9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Abavas iela (Liepāja)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>517071</id>
    <revision>
      <id>4450251</id>
      <parentid>4212129</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T14:46:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>karte</comment>
      <origin>4450251</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="903" sha1="2zy9bhtrrmiyus3ognwguaacgsp5c5v" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Liepājā|Abavas iela|Abavas iela}}
{{Ielas infokaste
| nosaukums = Abavas iela
| pilsēta = {{Liepāja}}
| apkaime = [[Jaunā pasaule (Liepāja)|Jaunā pasaule]]
| mapframe-zoom    = 16
| mapframe-width   = 270
| mapframe-height  = 190
| ielas garums = 178 m
| ielas segums = [[grants]]
}}

'''Abavas iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Jaunā pasaule (Liepāja)|Jaunās pasaules]] apkaimē. Tā atrodas blakus [[Autoceļš A9 (Latvija)|A9]] autoceļam, netālu no pilsētas austrumu robežas. Ielas garums ir aptuveni 178 m un to klāj [[grants]] segums.

== Ielu savienojumi ==
Abavas iela ir savienota tikai ar [[Sabiles iela (Liepāja)|Sabiles ielu]].

== Skatīt arī ==
* [[Liepāja]]
* [[Liepājas ielu uzskaitījums]]


{{Liepāja-aizmetnis}}
{{Īss aizmetnis}}
{{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu A}}

[[Kategorija:Ielas Jaunajā pasaulē (Liepāja)]]</text>
      <sha1>2zy9bhtrrmiyus3ognwguaacgsp5c5v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Admirāļa Spādes iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>517073</id>
    <revision>
      <id>4450411</id>
      <parentid>4334663</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T20:15:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>noform., precīz.</comment>
      <origin>4450411</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1191" sha1="2t4s679hs66ddmj5p68xtjy9ulcl8oo" xml:space="preserve">{{cita nozīme|ielu Liepājā|ielu Rīgā|Teodora Spādes iela}}
{{Ielas infokaste
| nosaukums = Admirāļa Spādes iela
| pilsēta = {{Liepāja}}
| apkaime = [[Karosta]]
| mapframe-zoom    = 15
| mapframe-width   = 270
| mapframe-height  = 270
| ielas garums = 680 m
| ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]]
}}

'''Admirāļa Spādes iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]]. Tā atrodas [[Karosta]]s apkaimē, netālu no [[Oskara Kalpaka tilts|Oskara Kalpaka tilta]]. Admirāļa Spādes iela sākas krustojumā ar [[Aviācijas iela (Liepāja)|Aviācijas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Katedrāles iela (Liepāja)|Katedrāles ielu]].

Iela nodēvēta admirāļa [[Teodors Spāde|Teodora Spādes]] vārdā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/116260|title=Teodors Spāde|website=enciklopedija.lv|access-date={{dat|2022|7|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
* [[Aviācijas iela (Liepāja)|Aviācijas iela]] (T veida krustojums)
* [[Katedrāles iela (Liepāja)|Katedrāles iela]] (T veida krustojums)

== Atsauces ==
{{Atsauces}}


{{Liepāja-aizmetnis}}
{{Īss aizmetnis}}
{{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu A}}

[[Kategorija:Ielas Karostā]]</text>
      <sha1>2t4s679hs66ddmj5p68xtjy9ulcl8oo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>EconomyBookings</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518934</id>
    <revision>
      <id>4450620</id>
      <parentid>4385447</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T09:17:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4450620</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7716" sha1="kr0cwx8udrv1zo6csoxtbhk3xg74f5o" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2022. gada augusts}}
{{nosaukums slīprakstā}}
{{Uzņēmuma infokaste v2
| name = EconomyBookings
| logo = Bookinggroup.png
| industry = [[Auto īre]]
| foundation = {{Start date and age|2008|05|09}} in [[Riga]], Latvia
| founder = Alens Baibekovs, Igors Demčakovs
| location = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| area_served = Pasaule
| products = 
| website = {{URL|economybookings.com/}}
}}
'''''EconomyBookings''''' ir tīmekļa vietne, kas sniedz starptautiskus [[automašīnu noma]]s rezervēšanas pakalpojumus. Tā ir daļa no privāta e-komercijas uzņēmuma ''Booking Group Corporation'', kura galvenā mītne atrodas [[Rīga|Rīgā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://travelnews.lv/?m_id=18291&amp;i_id=5&amp;pub_id=139195&amp;Vai-celojumu-tehnologiju-uznemumi-ir-globala-meroga-iekarotaji-|title=Vai ceļojumu tehnoloģiju uzņēmumi ir globālā mēroga iekarotāji?|last=Latvija|first=15 05 2023 06:01 {{!}}|website=travelnews.lv|access-date=2023-05-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Pakalpojumi ==
''EconomyBookings.com'' ir tiešsaistes automašīnu nomas [[brokeris]]. Klienti meklē, rezervē un apmaksā automašīnu nomas pakalpojumus vietnē ''EconomyBookings'', un rezervācijas izpilda automašīnu nomas uzņēmumi. Vietnē tiek salīdzināti 800 automašīnu nomas uzņēmumu piedāvājumi, ieskaitot tādus uzņēmumus kā ''[[Sixt]]'', [[Hertz (uzņēmums)|''Hertz'']], ''Avis'', ''Dollar'', ''Budget'', ''Enterprise'' un vidēja līmeņa automašīnu nomas zīmoli vairāk nekā 20 000 atrašanās vietās 150 valstīs. ''EconomyBookings.com'' sadarbojas arī [[Metameklētājs|metameklēšanas]] programmām, kā ''Autorentals'', ''[[Skyscanner]]'' un ''[[Kayak]]''.&lt;ref&gt;{{Citation | url=https://iauto.lv/tehnologijas/internets-aplikacijas/28336-latvijas-kompanija-booking-group-desmit-gadu-laika-kluvusi-par-vienu-no-vadosajam-auto-nomas-rezervesanas-platformam-pasaule| title=Latvijas kompānija „Booking Group” desmit gadu laikā kļuvusi par vienu no vadošajām auto nomas rezervēšanas platformām pasaulē | accessdate=2022-08-10}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Citation | url=https://www.thetimes.co.uk/article/1-200-for-a-weeks-car-hire-just-borrow-one-instead-btmgxdm56| title=£1,200 for a week’s car hire? Just borrow one instead| newspaper=Thetimes.co.uk| date= | accessdate=2022-08-10}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Vietni ''EconomyBookings.com'' 2008. gadā dibināja divi bijušie ''Dollar Thrifty'' automašīnu nomas [[franšīze]]s īpašnieki [[Baltijas valstis|Baltijā]] Alens Baibekovs un Igors Demčakovs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/mazs-cinitis-gaz-lielu-vezumu-2|title=Vai starptautiskajā automašīnu nomas tirgū viss jau sen ir sadalīts? Latvijas uzņēmēju stāsts|website=LA.LV|access-date=2023-02-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/versijas/alens-baibekovs-stradat-visa-pasaule-nevis-tikai-latvija.d?id=55299370|title=Alens Baibekovs: Strādāt visā pasaulē nevis tikai Latvijā|website=www.delfi.lv|access-date=2023-03-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://labsoflatvia.com/iedvesmas-stasti/no-dazam-masinam-lidz-globalai-rezervacijas-platformai|title=Labs of Latvia|website=labsoflatvia.com|access-date=2023-05-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://labsoflatvia.com/aktuali/ka-noturet-it-darbiniekus|title=Labs of Latvia|website=labsoflatvia.com|access-date=2023-09-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2012. gada janvārī dibinātājiem pievienojās programmatūras izstrādes uzņēmums ''Binitex''.

2021. gada janvārī ''EconomyBookings.com'' sāka sadarboties ar Krievijas [[Lidsabiedrība|aviokompāniju]] ''Nordwind Airlines''.&lt;ref&gt;{{Citation | url=https://www.traveldailynews.com/post/economybookings-partners-up-with-nordwind-airlines| title=EconomyBookings partners up with Nordwind Airlines| newspaper=TravelDailyNews International| date= | accessdate=2022-08-10}}&lt;/ref&gt; 2021. gada martā uzņēmums paziņoja, ka sāk izmantot ''IBM Cloud'', lai izvietotu savu darba apjomu, tostarp rezervācijas un finanšu pārskatus.&lt;ref&gt;{{Citation| url=https://newsroom.ibm.com/2021-03-10-Online-car-rental-provider-Booking-Group-chooses-IBM-Cloud-to-meet-customer-demand| title=Online car rental provider Booking Group chooses IBM Cloud to meet customer demand| newspaper=IBM Newsroom| date=| accessdate=2022-08-10}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 2021. gadā ''EconomyBookings.com'' atklāja automašīnu koplietošanas tirgu, nodrošinot privāto automašīnu īpašniekiem piekļuvi savai platformai, kurā viņi var pievienot savas personīgās automašīnas, noteikt cenu un laika periodu, cik ilgi automašīna ir pieejama nomai.

[[COVID-19 pandēmija]]s laikā atcelto rezervāciju skaits vietnē ''EconomyBookings.com'' palielinājās par 670% un uzņēmuma apgrozījums tajā pašā laikā samazinājās par 80%. 2020. gada maijā atcelšanas gadījumu skaits stabilizējās, un apgrozījums pieauga par 9,2%.&lt;ref&gt;{{Citation | url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/automasinu-nomas-starpnieka-booking-group-apgrozijums-pern-pieaudzis-par-9-2.d?id=52640239| title=Automašīnu nomas starpnieka 'Booking Group' apgrozījums pērn pieaudzis par 9,2%| newspaper=delfi.lv| date= 2020-11-08| accessdate=2022-08-10}}&lt;/ref&gt;

2022. gada sākumā vietne ''EconomyBookings.com'' kopā ar ''OnePoll'' veica aptauju, kurā piedalījās 2000 amerikāņu, lai izpētītu ideāla ceļojuma elementus. Lielākā daļa cilvēku teica, ka ir izvēlējušies ceļot ar automašīnu paša ceļojuma, nevis galamērķa dēļ.&lt;ref&gt;{{Citation | url=https://people.com/travel/americans-love-road-trips-survey/| title=Americans Prefer Road Trips to the Destination — Especially Spontaneous Ones, Survey Finds | accessdate=2022-08-10 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Citation | url=https://www.yahoo.com/lifestyle/most-americans-only-road-trip-183159611.html| title=Most Americans would only go on a road trip if they didn't have to drive| accessdate=2022-08-10 }}&lt;/ref&gt;

2022. gada jūnijā ''Booking Group Corporation'' pēc [[Latvijas Banka]]s pasūtījuma iekļuva portāla &quot;[[Delfi (portāls)|Delfi]]&quot; Latvijas eksporta pakalpojumu uzņēmumu &quot;Top 10&quot;.&lt;ref&gt;{{Citation | url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/top-50-celu-lauz-digitalie-eksportetaji.d?id=54441384| title=Top 50: ceļu lauž digitālie eksportētāji| newspaper=delfi.lv| date= 2022-06-20| accessdate=2022-08-10}}&lt;/ref&gt;

2023. gada oktobrī ''BGC'' saņēma pasaules prestižā konkursa “''Magellan Awards 2023''” zelta apbalvojumu nominācijā “Tiešsaistes ceļojumu pakalpojumu mārketings — tīmekļa vietne”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reitingi.lv/lv/news/komerczinas/156644-autonomas-platforma-economybookings-com-ieguvusi-zelta-balvu-pasaules-prestizaja-magellan-awards-konkursa.html|title=Autonomas platforma EconomyBookings.com ieguvusi zelta balvu pasaules prestižajā “Magellan Awards” konkursā - Tirgus vēstis - Latvijas reitingi|last=Corporation” (|first=“Booking Group|website=www.reitingi.lv|access-date=2023-11-23|date=2023-11-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Tehnoloģiskais bloks ==
''EconomyBookings.com'' priekšgalsistēmas infrastruktūra ir balstīta uz ''[[React]]'' un ''Next.js'' tehnoloģiju. Mobilās lietojumprogrammas ir sagatavotas, izmantojot ''React Native''. Aizmugursistēma pārstāv sistēmu, kas izmanto ''.NET Core'' un [[Amazon Web Services|''AWS'']] pakalpojumus, ''ELK Stack'', ''[[Kubernetes]]'' un ''Superset''.
Uzņēmums piedāvā [[Lietojumprogrammas saskarne|API]] kā automašīnu nomas tehnoloģiju risinājumu ''Tinkoff Bank'', ''Nordwind Airlines'', ''S7 Airlines'' un ''OneTwoTrip''.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]]</text>
      <sha1>kr0cwx8udrv1zo6csoxtbhk3xg74f5o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alekss Teliss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>526548</id>
    <revision>
      <id>4450260</id>
      <parentid>4449883</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T15:34:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4450260</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4093" sha1="ragphi4k4i94gt8b1kp76h1cdywg2us" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|12|15}}
| birth_place = 
| caps1 = 13
| clubnumber = 13
| clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Esporte Clube Juventude|Juventude]]
| countryofbirth = {{vieta|Brazīlija|Kaišasa du Sula}}
| currentclub = {{flaga|Brazīlija}} [[Riodežaneiro &quot;Botafogo&quot;|Botafogo]]
| goals1 = 2
| height = 181
| image = Alex Telles 2021.jpg
| caption = Alekss Teliss 2021. gadā
| nationalgoals1 = 0
| nationalteam1 = {{fb|BRA}}
| nationalyears1 = 2019—
| nationalcaps1 = 12
| pcupdate = {{dat|2025|03|13|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2025|03|13|SK|bez}}
| name = 
| playername = Alekss Teliss
| position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]]
| years1 = 2011—2012
| clubs2 = {{flaga|Brazīlija}} [[Grêmio]]
| years2 = 2013—2014
| caps2 = 36
| goals2 = 1
| clubs3 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
| years3 = 2014—2016
| caps3 = 39
| goals3 = 2
| years4 = 2015—2016
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Internazionale]]
| caps4 = 21
| goals4 = 0
| clubs5 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]]
| years5 = 2016—2020
| caps5 = 129
| goals5 = 21
| clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]]
| years6 = 2020—2023
| caps6 = 30
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC|Sevilla]]
| goals6 = 0
| years7 = 2022—2023
| caps7 = 27
| goals7 = 0
| clubs8 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Nassr]]
| years8 = 2023—2024
| caps8 = 29
| goals8 = 2
| clubs9 = {{flaga|Brazīlija}} [[Riodežaneiro &quot;Botafogo&quot;|Botafogo]]
| years9 = 2024—
| caps9 = 14
| goals9 = 0
}}'''Alekss Nikolau Teliss''' ({{Val|pt|Alex Nicolao Telles}}, dzimis {{Dat|1992|12|15}}) ir [[Brazīlija]]s [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsarga]] pozīcijā, pārstāv [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Teliss spēlē [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērijas]] komandā [[Riodežaneiro &quot;Botafogo&quot;]].

Iepriekš Teliss spēlēja Brazīlijas komandās ''[[Juventude]]'' un [[Portualegri &quot;Grêmio&quot;|''Grêmio'']], [[Turcija]]s komandā ''[[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]'', [[Itālija]]s komandā ''[[Internazionale]]'' un [[Portugāle]]s komandā [[FC Porto|''Porto'']]. Telisa sniegums izraisīja vairāku Eiropas klubu interesi, un 2020. gada oktobrī viņš parakstīja līgumu ar [[Manchester United FC|Manchester United]] par sākotnējo samaksu 18 miljonus eiro.

[[Brazīlijas futbola izlase]]s sastāvā debitējis 2019. gadā. Ticis iekļauts izlases sastāvā [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausam]].

== Sasniegumi ==
'''Galatasaray'''

* [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2014—15
* [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2013—14, 2014—15
* [[Turcijas Superkauss]]: 2015

'''Porto'''

* [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]: 2017—18, 2019—20
* [[Portugāles kauss futbolā]]: 2019—20
* [[Supertaça Cândido de Oliveira]]: 2018

'''Sevilla'''

* [[UEFA Eiropas līga]]:[[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2022—23]]
'''Al Nassr'''

* [[Arab Club Champions Cup]]: 2023

'''Botafogo'''

* [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]]: 2024
* [[Copa Libertadores]]: 2024

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}}
{{Brazīlijas futbola izlase - FIFA 2022}}

[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]]
[[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Milānas &quot;Internazionale&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Porto spēlētāji]]
[[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Sevilla FC spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Riugrandi du Sulā dzimušie]]
[[Kategorija:Al Nassr FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Portualegri &quot;Grêmio&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Kašiasas du Sulas &quot;Juventude&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Riodežaneiro &quot;Botafogo&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>ragphi4k4i94gt8b1kp76h1cdywg2us</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pšemislavs Frankovskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>546857</id>
    <revision>
      <id>4450108</id>
      <parentid>4450086</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T12:02:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Es saprotu, ka nevienu tie futbolisti neinteresē, bet visi Kladonsiko mašīntulkojumi, kas ievietoti, nelasot rakstus, ir kā minimums pārskatāmi.</comment>
      <origin>4450108</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4206" sha1="nlyurwehh6k4pnow6wkxchbfzpfpx6f" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|4|12}}
| birth_place = 
| caps1 = 41
| caps2 = 140
| caps3 = 63
| clubnumber = 95
| clubs1 = {{flaga|Polija}} [[Gdaņskas &quot;Lechia&quot;]]
| clubs2 = {{flaga|Polija}} [[Bjalistokas &quot;Jagiellonia&quot;]]
| clubs3 = {{flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Fire&quot;]]
| countryofbirth = {{vieta|Polija|Gdaņska}}
| currentclub = {{īre}} {{flaga|Francija}} ''[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]''
| goals1 = 2
| goals2 = 24
| goals3 = 10
| height = 175
| image = Przemysław Frankowski ASSE rcl 2425 (cropped).jpg
| caption = Pšemislavs Frankovskis 2023. gadā
| nationalcaps2 = 1
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Polija}} Polijas U16
| nationalteam2 = {{flaga|Polija}} Polijas U18
| nationalyears2 = 2013
| nationalyears1 = 2011
| nationalcaps1 = 1
| pcupdate = {{dat|2025|11|07|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2025|10|11|sk|bez}}
| name = 
| playername = Pšemislavs Frankovskis
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2012—2014
| years2 = 2014—2019
| years3 = 2019—2021
| nationalcaps3 = 6
| nationalcaps4 = 5
| nationalcaps5 = 12
| nationalcaps6 = 51
| nationalgoals3 = 1
| nationalgoals4 = 2
| nationalgoals5 = 0
| nationalgoals6 = 3
| nationalteam3 = {{flaga|Polija}} Polijas U19
| nationalteam4 = {{flaga|Polija}} Polijas U20
| nationalteam5 = {{flaga|Polija}} Polijas U21
| nationalteam6 = {{fb|Polija}}
| nationalyears3 = 2013
| nationalyears4 = 2015
| nationalyears5 = 2015—2017
| nationalyears6 = 2018—
| years4 = 2021—2025
| caps4 = 122
| clubs4 = {{flaga|Francija}} ''[[RC Lens|Lens]]''
| goals4 = 18
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} ''[[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]''
| years5 = 2025
| caps5 = 12
| goals5 = 0
| years6 = 2025—
| clubs6 = {{flaga|Turcija}} ''[[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]''
| caps6 = 0
| goals6 = 0
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Francija}} ''[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]''
| years7 = 2025—
| caps7 = 8
| goals7 = 0
}}'''Pšemislavs Adams Frankovskis''' ({{Val|pl|Przemysław Adam Frankowski}}; dzimis {{Dat|1995|4|12}}) ir [[Poļi|poļu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Polijas futbola izlase|Polijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Frankovskis pārstāv [[Francijas futbola 1. līga|Francijas futbola 1. līgas]] komandu ''[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]'', kas viņu īrē no [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]].

Iepriekš Frankovskis ir spēlējis Polijas komandās [[Gdaņskas &quot;Lechia&quot;]] un [[Bjalistokas &quot;Jagiellonia&quot;]], kā arī ASV komandā [[Čikāgas &quot;Fire&quot;]] un Francijas komandā [[RC Lens|''Lens'']].

[[Polijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2018. gadā. Piedalījies [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionātā]] un [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]].

2025. gada 10. februārī ''Galatasaray'' uzsāka sarunas par Frankovska īri līdz 2024.–2025. gada sezonas beigām. Darījums, kas tika noslēgts vēlāk tajā pašā dienā, ietvēra iespēju viņu izpirkt par 7 miljoniem eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.galatasaray.org/haber/gs-sportif-a-s/przemyslaw-adam-frankowski-galatasarayda/57211|title=Przemyslaw Adam Frankowski Galatasaray'da!|website=www.galatasaray.org|access-date=2026-04-04}}&lt;/ref&gt;

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Polijas futbolists-aizmetnis}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2020}}
{{Polijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Polijas futbola izlase - Euro 2024}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Frankovskis, Pšemislavs}}
[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Pomožes vojevodistē dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas futbolisti]]
[[Kategorija:Polijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Bjalistokas &quot;Jagiellonia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:RC Lens spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Gdaņskas &quot;Lechia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Čikāgas &quot;Fire&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Stade Rennais F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>nlyurwehh6k4pnow6wkxchbfzpfpx6f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nikolo Dzanjolo</title>
    <ns>0</ns>
    <id>548793</id>
    <revision>
      <id>4450120</id>
      <parentid>4449905</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T12:24:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4450120</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3702" sha1="4drxp0pkpyndwjkwxturaozwdp8ne39" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2023. gada augusts}}
{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|7|2}}
| birth_place = 
| caps1 = 7
| caps2 = 0
| caps3 = 94
| clubnumber = 10
| clubs1 = {{flaga|Itālija}} [[Virtus Entella]]
| clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Internazionale]]
| clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]]
| countryofbirth = {{vieta|Itālija|Massa}}
| currentclub = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Udinese Calcio|Udinese]]
| goals1 = 0
| goals2 = 0
| goals3 = 13
| height = 190
| image = 
| caption = 
| nationalcaps2 = 18
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 6
| nationalteam1 = {{flaga|Itālija}} Itālijas U18
| nationalteam2 = {{flaga|Itālija}} Itālijas U19
| nationalyears2 = 2017—2018
| nationalyears1 = 2016—2017
| nationalcaps1 = 2
| pcupdate = {{dat|2025|09|02|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2025|09|02|sk|bez}}
| name = 
| playername = Nikolo Dzanjolo
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2016—2017
| years2 = 2017—2018
| years3 = 2018—2023
| nationalcaps3 = 8
| nationalcaps4 = 19
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 2
| nationalteam3 = {{flaga|Itālija}} Itālijas U21
| nationalteam4 = {{fb|ITA}}
| nationalyears3 = 2018—2019
| nationalyears4 = 2019—
| years4 = 2023—
| caps4 = 13
| clubs4 = {{flaga|Turcija}} [[Galatasaray S.K. (football team)|Galatasaray]]
| goals4 = 5
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Aston Villa FC|Aston Villa]]
| years5 = 2023—2024
| caps5 = 25
| goals5 = 2
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Atalanta]]
| caps6 = 14
| years6 = 2024—2025
| goals6 = 2
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]]
| years7 = 2025
| caps7 = 9
| goals7 = 0
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Udinese Calcio|Udinese]]
| caps8 = 13
| goals8 = 4
| years8 = 2025—
}}'''Nikolo Dzanjolo''' ({{Val|it|Nicolò Zaniolo}}; dzimis {{Dat|1999|7|2}}) ir [[Itāļi|itāļu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Itālijas futbola izlase|Itālijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Dzanjolo pārstāv [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]s komandu ''[[Udinese Calcio|Udinese]]'', kas viņu īrē no ''[[Galatasaray S.K. (football team)|Galatasaray]]''.

Iepriekš pārstāvējis Itālijas komandas ''[[Virtus Entella]]'', ''[[Internazionale]]'', ''[[AS Roma]]'', ''[[Atalanta]]'' un ''[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]'', kā arī Anglijas komandu ''[[Aston Villa FC|Aston Villa]]''.

[[Itālijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2019. gadā.

2025. gada 3. februārī Zaniolo pārgāja jaunā aizdevumā uz ''Fiorentina'' ar izpirkuma iespēju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.galatasaray.org/haber/gs-sportif-a-s/nicolo-zaniolo-nun-gecici-transferi-hakkinda/57135|title=Nicolo Zaniolo’nun geçici transferi hakkında|website=www.galatasaray.org|access-date=2026-04-04}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
'''AS Roma'''

* [[UEFA Eiropas konferences līga]]: [[2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2021—22]]

'''Galatasaray'''

* [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2022—23

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Itālijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Dzanjolo, Nikolo}}
[[Kategorija:1999. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Toskānā dzimušie]]
[[Kategorija:Itālijas futbolisti]]
[[Kategorija:Itālijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Milānas &quot;Internazionale&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:AS Roma spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Aston Villa F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Bergamo &quot;Atalanta&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:ACF Fiorentina spēlētāji]]
[[Kategorija:Udinese Calcio spēlētāji]]</text>
      <sha1>4drxp0pkpyndwjkwxturaozwdp8ne39</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzintars Tilaks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>550876</id>
    <revision>
      <id>4450522</id>
      <parentid>4415892</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T21:30:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4450522</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4813" sha1="7t4gwe2h6fqy9s1xh58gb7n8m0jbubu" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2023. gada septembris}}
{{Rakstnieka infokaste
| platums = 
| vārds = Dzintars Tilaks
| vārds_orig = 
| attēls = 
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1959
| dz_mēnesis = 9
| dz_diena = 7
| dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| dzimums = 
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| pseidonīms = 
| nodarbošanās = rakstnieks un žurnālists
| rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]]
| periods = 
| žanri = [[proza]]
| temati = 
| lit virzieni = 
| slavenākie darbi = 
| ietekmējies = 
| ietekmējis = 
| alma_mater = [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Valsts konservatorija]]
| apbalvojumi = 
| piezīmes = 
| kategorijas = nē
}}
'''Dzintars Tilaks''' (dzimis {{dat|1959|9|7}}, [[Rīga|Rīgā]])&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/personas/dzintars-tilaks|title=Dzintars Tilaks|last=Literatūra|website=Literatūra|access-date=2023-10-18|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; ir latviešu rakstnieks un Latvijas Radio (LSM) darbinieks. Pazīstams kā [[Latvijas Radio]] raidījumu vadītājs&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gramatuplaukts.lv/products/labi-ka-ta-pastasti/|title=Labi, ka tā! Pastāsti|website=Grāmatu Plaukts|access-date=2023-10-18|language=lv|archive-date=2023-12-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20231207173503/https://gramatuplaukts.lv/products/labi-ka-ta-pastasti/}}&lt;/ref&gt;, šobrīd Radioteātra producents un grāmatu autors pieaugušajiem un bērniem. 

== Dzīves gājums ==
Dzintars Tilaks dzimis 1959. gada 7. septembrī, Rīgā. Mācījies Rīgas [[Rīgas 31. vidusskola|V.]] [[Rīgas 31. vidusskola|Lāča 31.vidusskolā]], vēlāk [[Latvijas valsts konservatorija|Latvijas Valsts konservatorijā]] (kultūras darbs, masu režija). Kopš 1980. gada [[Latvijas Radio]] ārštata autors, bet kopš 1992. gada štata darbinieks. Vēlāk ārštata producents, bet kopš 2018. gada Radioteātra producents. Vislielāko popularitāti ieguvis, vadot raidījumus &quot;Radioiela&quot; ([[Latvijas Radio#Latvijas Radio 1|LR-1]]) un &quot;Sirdslietu aģentūra&quot; ([[Latvijas Radio#Latvijas Radio 2|LR-2]]). Par darbu radio saņēmis vairākas balvas – populārākais izklaides raidījums, populārākais izklaides raidījumu vadītājs, arī &quot;[[Preses nagla 96]]&quot;. Ir vairāku grāmatu autors.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/iznaks-sirdslietu-agenta-romans|title=Iznāks “sirdslietu aģenta” romāns|website=LA.LV|access-date=2023-10-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Bibliogrāfija ==
Dzintara Tilaka izdoto grāmatu saraksts to izdošanas secībā:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/darbi|title=Darbi|last=Literatūra|website=Literatūra|access-date=2023-10-18|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

* &quot;Sirdslietu aģenta ritmiskas domas&quot; (dzeja) – Nordik – 2005. 
* &quot;Labi, ka tā&quot; (īsie stāsti) – Jumava – 2010.
* &quot;Latvi-jā, latvi-nē&quot; (erudīcija) – Jumava – 2011.
* &quot;Laika atkārtojums&quot; (stāsti) – Madris – 2013. 
* &quot;Latviskās sirdslietas&quot; (psiholoģija, attiecības) – Pētergailis – 2013. 
* &quot;Sirds nemiers&quot; (romāns) – Lauku Avīze – 2014. 
* &quot;Piķis un zēvele jeb latvju biznesa nacionālās īpatnības&quot; (romāns) – Zvaigzne ABC – 2016. 
* &quot;Čomiņš&quot; (stāsts bērniem) – Zvaigzne ABC – 2016. 
* &quot;Oki doki jeb kad mēs augām&quot; (stāsts bērniem, ilustrācijas) – Zvaigzne ABC – 2017. 
* &quot;Pazīstamām personībām papildinātas Pārdaugavas piezīmes&quot; (dokumentāli stāsti) – Zvaigzne ABC – 2017.
* &quot;Pārdaugava&quot; (foto, esejas, dzeja) – Pārdaugavas izpilddirekcija – 2018. 
* &quot;Labo blēņu vasara&quot; (stāsts bērniem) – Zvaigzne ABC – 2018. 
* &quot;Piedzīvojumu meistari&quot; (stāsts bērniem) – Zvaigzne ABC – 2019. 
* &quot;Papus Tru&quot; (stāsts bērniem, ilustrācijas) – Zvaigzne ABC – 2019. 
* &quot;Šausmiņa&quot; (stāsts bērniem, ilustrācijas) – Zvaigzne ABC – 2020. 
* &quot;Kūlenis&quot; (romāns) – Zvaigzne ABC – 2021. 
* &quot;M+A&quot; (skolas vecuma romāns) – Zvaigzne ABC – 2021. 
* &quot;Raibi labā nometne&quot; (skolas vecuma stāsts, ilustrācijas) – Zvaigzne ABC – 2022. 
* &quot;Zlatas ceļš&quot; (skolas vecuma stāsts) – Zvaigzne ABC – 2023. 
* &quot;Laikā apmaldījušies stāsti&quot; (stāsti pieaugušajiem) – Zvaigzne ABC – 2024. 
* &quot;Starp mums&quot; (skolas vecuma stāsts) – Zvaigzne ABC – 2025.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.literatura.lv/personas/dzintars-tilaks Dzintars Tilaks] literatura.lv

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Tilaks, Dzintars}}

[[Kategorija:1959. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Latvijas Radio darbinieki]]</text>
      <sha1>7t4gwe2h6fqy9s1xh58gb7n8m0jbubu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzīvnieku brīvība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>565674</id>
    <revision>
      <id>4450554</id>
      <parentid>4331811</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T04:46:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4450554</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="46464" sha1="897ivw8ipln7i7yzytg7jr88yfm4zxt" xml:space="preserve">'''“Dzīvnieku brīvība”''' ir 2012. gadā [[Latvija|Latvijā]] reģistrēta neatkarīga bezpeļņas [[Nevalstiska organizācija|nevalstiskā organizācija]] (NVO), kuras mērķis ir dzīvnieku, vides un indivīda tiesību aizsardzība.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/statuti|title=Statūti|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; “Dzīvnieku brīvība” ir biedrs [[Latvijas Pilsoniskā alianse|Latvijas Pilsoniskajā aliansē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/ko-mes-kopa-paveicam|title=Ko mēs kopā paveicām 2022. gadā?|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Dzīvnieku brīvība logo.png|alt=Logo redzams biedrības nosaukums līdzās lāča ķepas nospiedumam.|thumb|Biedrības &quot;Dzīvnieku brīvība&quot; logo.]]
Pastāvēšanas laikā organizācija veikusi pētījumus dzīvnieku fermās un [[Lobijs|lobija]], sabiedrības informēšanas un iesaistes aktivitātes. “Dzīvnieku brīvība” pazīstama ar kampaņām, kas panāca aizliegumus Latvijā izmantot savvaļas dzīvniekus [[Cirks|cirkā]] un audzēt dzīvniekus [[Kažokāda|kažokādu]] ieguvei, kā arī ar ikgadējo akciju “Neapēd zemeslodi” un citām iniciatīvām.

== Organizācijas vēsture un darbības virzieni ==
[[Biedrība]] “Dzīvnieku brīvība” dibināta 2012. gadā pēc ierosinājuma virtuālā domubiedru grupā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vegan.lv/pasakumi/dzivnieku-briviba/|title=Dzīvnieku brīvības dibināšana|website=Vegan.LV|access-date=2024-03-05|date=2012-09-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Dibināšana notika Rīgā, Meža ielā 4, tolaik biedrības “[[Zaļā brīvība]]” telpās.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Kampaņa “Par cilvēcīgu cirku” ===
2014. gada 14. aprīlī “Dzīvnieku brīvība” publiski aicināja [[Rīgas cirks|Rīgas cirku]] pārtraukt sadarbību ar [[Ziloņi|ziloņu]] dresētāju Larsu Holšeru, kas iepriekš bija atlaists no vairāku citu valstu cirkiem cietsirdīgas izturēšanās pret dzīvniekiem dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/5210680/aicina-rigas-cirku-izbeigt-sadarbibu-ar-cietsirdigu-zilonu-dresetaju|title=Aicina Rīgas cirku izbeigt sadarbību ar cietsirdīgu ziloņu dresētāju|website=Ceļojumi|access-date=2024-03-05|date=2014-04-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; 19. aprīlī “Dzīvnieku brīvība” pirms Larsa Holšera izrādes pie cirka rīkoja piketu pret dzīvnieku izmantošanu cirkā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5208679/dzivnieku-aizstavji-proteste-pret-dzivnieku-izmantosanu-rigas-cirka|title=Dzīvnieku aizstāvji protestē pret dzīvnieku izmantošanu Rīgas cirkā|website=Dzīvnieki|access-date=2024-03-05|date=2014-04-19|language=lv}}&lt;/ref&gt; Biedrība ziņoja, ka šis ir iesākums aktivitātēm, “lai panāktu Latvijas pievienošanos to daudzo valstu pulkam, kurā dzīvnieku cirks ir aizliegts.”&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/media/set/?set=a.673146192746266&amp;type=3|title=Protests pret dzīvnieku izmantošanu Rīgas cirkā|last=Facebook|access-date=2024-03-05|date=2014-04-19}}&lt;/ref&gt;

Jūnijā “Dzīvnieku brīvība” ar atklātu vēstuli lūdza [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministriju]], [[Rīgas dome]]s Izglītības, kultūras un sporta departamentu un [[Saeima]]s Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju aicināt [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] vadību atteikties no dzīvnieku izmantošanas izrādēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/atklata-vestule-par-rigas-cirku|title=Atklāta vēstule par Rīgas Cirku|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; No 3. jūlija līdz 30. augustam “Dzīvnieku brīvība” pie [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] rīkoja 27 piketu sēriju kampaņas “Par cilvēcīgu cirku” ievaros.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/uzsak-piketu-seriju-pret-dzivnieku-izmantosanu-cirka|title=Uzsāk piketu sēriju pret dzīvnieku izmantošanu cirkā|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/ar-krasnu-zibakciju-nosledzam-piketu-seriju-pie-rigas-cirka|title=Ar krāšņu zibakciju noslēdzam piketu sēriju pie Rīgas cirka|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; Piketu sērijas laikā biedrība komunicēja ar valsts iestādēm par to, vai savvaļā notvertu dzīvnieku izmantošana cirkā atbilst likumam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/rosina-izvertet-iestazu-bezdarbibu-saistiba-ar-zilonu-izmantosanu-cirka|title=Rosina izvērtēt iestāžu bezdarbību saistībā ar ziloņu izmantošanu cirkā|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt;

2015. gada oktobrī &quot;Dzīvnieku brīvība&quot; tikās ar [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijas]] Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāvjiem, kuri piekrita nostājai, ka savvaļas dzīvnieku izmantošana pasākumos būtu jāaizliedz.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/pvd-atbalsta-aicinajumu-aizliegt-savvalas-sugu-dzivnieku-izmantosanu-cirka.a149463/|title=PVD atbalsta aicinājumu aizliegt savvaļas sugu dzīvnieku izmantošanu cirkā|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; Novembrī [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrija]] ziņoja, ka sadarbībā ar Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvo padomi rosinās aizliegt izmantot savvaļas sugu dzīvniekus atrakcijās un cirkos un veidos darba grupu, lai sagatavotu priekšlikumus grozījumiem [[Normatīvais akts|normatīvajos aktos]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/46696701/zm-rosinas-aizliegt-savvalas-sugu-dzivnieku-izmantosanu-atrakcijas-un-cirka|title=ZM rosinās aizliegt savvaļas sugu dzīvnieku izmantošanu atrakcijās un cirkā|website=www.delfi.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Decembrī “Dzīvnieku brīvība” publicēja [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijai]] adresētu interneta vietni un petīciju “Par cilvēcīgu cirku”, kurā vāca parakstus par cirka [[Reforma|reformu]] un apkopoja [[Inteliģence (sabiedrības slānis)|inteliģences]] pārstāvju viedokļus par to.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://par-cilvecigu-cirku.lv/|title=Par cilvēcīgu cirku|website=web.archive.org|access-date=2024-03-05|date=2023-03-22|archive-date=2023-03-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20230322100505/https://par-cilvecigu-cirku.lv/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/latvijas-inteligence-aicina-atteikties-no-dzivnieku-cirka|title=Latvijas inteliģence aicina atteikties no dzīvnieku cirka|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; Starp iniciatīvas atbalstītājiem bija [[Egils Levits]], tolaik [[Eiropas Savienības Tiesa]]s tiesnesis, vēlāk [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts Prezidents]] (2019-2023) un komentēja to šādi: &lt;blockquote&gt;&quot;Ir pienācis laiks apzināties, ka arī dzīvniekiem ir tiesības saņemt cieņpilnu attieksmi no cilvēka. Redzot lāci, kurš izdresēts braukt ar velosipēdu, pārņem [[Kauns|kauna]] sajūta - par cilvēkiem, kuri šādi pazemo citu dzīvu būtni. Tiesiski nav šķēršļu dzīvnieku pretdabisku un līdz ar to neētisku izmantošanu nepieļaut. Vajadzīga tikai attiecīga sabiedrības nostāja un politiskā griba.&quot;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;/blockquote&gt;
[[Attēls:Protests par cilvēcīgu cirku.jpg|alt=Piketa dalībnieki ar plakātiem par dzīvnieku aizstāvību un izklaidi bez dzīvnieku izmantošanas, kā arī papīra karodziņiem, uz kuriem attēlots pārsvītrots lācis uz riteņa.|left|thumb|Pikets kampaņas &quot;Par cilvēcīgu cirku&quot; ietvaros.]]
2016. gada februārī [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrija]] uzdeva [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] valdei izstrādāt jaunu darbības stratēģiju, paredzot pāreju uz darbību bez savvaļas dzīvnieku izmantošanas.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/km-uzdod-rigas-cirka-valdei-izstradat-darbibas-strategiju.a166985/|title=KM uzdod Rīgas cirka valdei izstrādāt darbības stratēģiju|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kā iemeslus ministrija norādīja gan cirka ēkas tehnisko stāvokli, gan sabiedrības nostāju dzīvnieku cirka jautājumā.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Tehniskā nolietojuma dēļ [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēka 2016. gadā tika slēgta renovācijas nolūkos.

2017. gada 21. februārī izskatīšanai [[Saeima|Saeimā]] tika nodots [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijas]] izstrādāts likumprojekts par grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas ietvēra aizliegumu atrakcijās izmantot savvaļas dzīvniekus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/skaidrojumi/285745-cirka-izrades-bez-savvalas-dzivniekiem-2017|title=Cirka izrādes bez savvaļas dzīvniekiem|last=|website=lvportals.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS12.nsf/webSasaiste?OpenView&amp;restricttocategory=846/Lp12|title=Nr. 846/Lp12. Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā|website=saeima.lv|access-date=2024-03-05|date=2017-03-03|language=latviešu}}&lt;/ref&gt; 20. martā “Dzīvnieku brīvība” ziņoja, ka vietnē “Par cilvēcīgu cirku” savākti 26 000 parakstu, kas tika iesniegti Saeimā kopā ar 37 NVO parakstītu vēstuli, kurā deputāti tika aicināti atbalstīt Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumus.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/iesniedzam-saeima-26-000-parakstus-par-cilvecigu-cirku|title=Iesniedzam Saeimā 26 000 parakstus par cilvēcīgu cirku|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt;

Lai gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisija neatbalstīja šo likumprojektu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/4581720/saeima-tomer-konceptuali-atbalsta-aizliegumu-cirka-izmantot-savvalas-dzivniekus|title=Saeima tomēr konceptuāli atbalsta aizliegumu cirkā izmantot savvaļas dzīvniekus|website=Dzīvnieki|access-date=2024-03-05|date=2017-03-30|language=lv}}&lt;/ref&gt; Saeima 2017. gada 15. jūnijā pieņēma grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, nosakot pilnīgu savvaļas sugu dzīvnieku izmantošanas aizliegumu cirkā.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Grozījumi tika izsludināti 26. jūnijā un stājās spēkā 13. jūlijā.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/skaidrojumi/288574-aizliedz-savvalas-dzivnieku-izmantosanu-atrakcijas-un-cirka-izrades-2017|title=Aizliedz savvaļas dzīvnieku izmantošanu atrakcijās un cirka izrādēs - LV portāls|website=web.archive.org|access-date=2024-03-05|date=2019-07-30|archive-date=2019-07-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20190730131344/https://lvportals.lv/skaidrojumi/288574-aizliedz-savvalas-dzivnieku-izmantosanu-atrakcijas-un-cirka-izrades-2017}}&lt;/ref&gt;

[[Rīgas cirks]] pēc ēkas renovācijas atsāka darbību 2018. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cirks.lv/cirks/par-mums/|title=Par mums|website=cirks.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt;

=== Medību regulējums ===
2013. gadā [[Saeima|Saeimā]] tika skatīti [[Medības|Medību]] likuma grozījumi, iekļaujot priekšlikumu atļaut medīt ar [[Loks (ierocis)|loku]] nebrīvē (piemēram, [[Brieži|briežu]] dārzos) turētus savvaļu sugu dzīvniekus un nelimitēti medījamo sugu dzīvniekus.&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/deputati-neatbalsta-loka-medibas-14013095|title=Deputāti neatbalsta loka medības|website=www.diena.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; 20. jūnijā, noslēdzošā [[Saeima]]s lasījuma rītā, “Dzīvnieku brīvība” kopā ar NVO “[[Dzīvnieku draugs]]” pie [[Saeimas nams|Saeimas]] rīkoja piketu pret loka medību legalizēšanu, norādot, ka “pat profesionālākie [[Loks (ierocis)|loku]] mednieki labvēlīgākajos apstākļos sakropļo vismaz 3–4 reizes vairāk dzīvnieku nekā caurmērā medībās ar [[Šaujamierocis|šaujamieročiem]]”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/reportaza-proteste-pret-medibam-ar-loku-un-bultam.a59390/|title=REPORTĀŽA: Protestē pret medībām ar loku un bultām|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; Galējā lasījumā [[Saeima]] pieņēma Medību likuma grozījumus, taču noraidīja konkrēto priekšlikumu par medībām ar [[Loks (ierocis)|loku]].&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;

2024. gada februārī “Dzīvnieku brīvība” pievienojās 12 NVO atklātā vēstulē pret Rīgas pašvaldības noteikumu projektu par medību atļaušanu galvaspilsētas teritorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7954581/nevalstiskas-organizacijas-pauz-bazas-par-iespejamu-medibu-rikosanu-riga|title=Nevalstiskās organizācijas pauž bažas par iespējamu medību rīkošanu Rīgā|website=tvnet.lv|access-date=2024-03-05|date=2024-02-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Kampaņa pret dzīvnieku audzēšanu kažokādu ieguvei ===
[[Attēls:Madona AB 02 (8503465980).jpg|alt=Lapsa sprostā|thumb|Kadrs no biedrības publicētā materiāla, kur redzami apstākļi uzņēmuma &quot;Madona&quot; zvēraudzētavā.]]
2013. gada 21. janvārī “Dzīvnieku brīvība” izveidoja petīciju “Par kažokzvēru aizsardzību” vietnē [[ManaBalss.lv]]&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/par-kazokzveru-audzesanas-izbeigsanu-latvija/show?locale=lv|title=PAR KAŽOKZVĒRU AIZSARDZĪBU|website=ManaBalss.lv - līdzdalības platforma|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; un 24. februārī paziņoja par jaunas kampaņas uzsākšanu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/DzivniekuBriviba/posts/514522528589043|title=&quot;Dzīvnieku brīvība&quot; uzsāk kampaņu &quot;Kažokādas otra puse&quot;|website=www.facebook.com|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; publicējot video materiālus, kas dokumentēja [[dzīvnieku labturība]]s problēmas 6 Latvijas [[Kažokzvēru audzēšana|zvēraudzētavās]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/43089466/raidijums-dzivnieku-aizstavji-atklaj-parkapumus-kazokzveru-fermas-foto|title=Raidījums: dzīvnieku aizstāvji atklāj pārkāpumus kažokzvēru fermās (foto)|website=www.delfi.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; Biedrība iesniedza materiālus [[Valsts policija|Valsts policijā]] un PVD, rīkoja informatīvu akciju&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/pie-brivibas-pieminekla-pulcejas-dzivnieku-aizstavji-389289|title=Pie Brīvības pieminekļa pulcējas dzīvnieku aizstāvji|website=Dienas Bizness|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; un performanci,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=MBWHgboYMRg|title=Protests pret kažokādu industriju|website=Youtube|access-date=2024-03-05|date=2013-12-16}}&lt;/ref&gt; lai pievērstu sabiedrības uzmanību dzīvnieku turēšanas apstākļiem zvēraudzētavās un petīcijai par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu.

2014. gada decembrī petīcija bija savākusi vairāk nekā 10000 parakstu,&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt; un biedrība iesniedza to [[Saeima|Saeimā]]. Janvārī biedrība kopā ar citām vides un dzīvnieku aizsardzības NVO nodibināja apvienību “Sabiedrība pret kažokādām”, lai kopā virzītu iniciatīvu par zvēraudzēšanas aizliegumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5858116/sabiedriba-pret-kazokadam-kazokadas-ir-nezeliga-grezniba|title=«Sabiedrība pret kažokādām»: Kažokādas ir nežēlīga greznība|website=Zemeslode|access-date=2024-03-05|date=2014-01-30|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Saeima]]s izskatīšanas laikā “Dzīvnieku brīvība” sadarbībā ar “Solid Data” veica Latvijas iedzīvotāju aptauju, kurā noskaidroja, ka 65% iedzīvotāju neatbalsta dzīvnieku audzēšanu un nogalināšanu [[Kažokāda|kažokādu]] ieguvei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/59972-vairums-latvijas-iedzivotaju-neatbalsta-zveraudzesanu-liecina-aptauja|title=Vairums Latvijas iedzīvotāju neatbalsta zvēraudzēšanu, liecina aptauja|website=Jauns.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tomēr [[Saeima]] pēc izskatīšanas iniciatīvu 2015. gada februārī noraidīja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs_lmp.nsf/0/CCB4B7F1E490C9C2C2257DF700454293?OpenDocument|title=LM109_0 (Sēde: 19.02.2015)|website=saeima.lv|access-date=2024-03-05|date=2015-02-19}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Trīs nedēļas zvēraudzētavā.jpg|alt=Ūdele ar mazuli sprostā|left|thumb|Kadrs no pētījuma &quot;Trīs nedēļas zvēraudzētavā&quot;.]]
Jūlijā “Dzīvnieku brīvība” un “Sabiedrība pret kažokādām” ziņoja par [[dzīvnieku labturība]]s pārkāpumiem uzņēmuma “Grobiņa” zvēraudzētavā, kuru rezultātā gāja bojā vairāk nekā 400 [[Ūdeles|ūdeļu]] mazuļi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/foto-dzivnieku-aizstavju-riciba-nonakusi-sokejosi-dokumenti-kas-pierada-cietsirdibu-pret-dzivniekiem-grobinas-zveraudzetava/|title=FOTO: dzīvnieku aizstāvju rīcībā nonākuši šokējoši dokumenti, kas pierāda cietsirdību pret dzīvniekiem Grobiņas zvēraudzētavā|website=tv3.lv|access-date=2024-03-05|date=2015-07-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; Decembrī par minēto zvēraudzētavu ziņoja arī NVO “[[Vides aizsardzības klubs]]”, norādot uz neattīrītu notekūdeņu (ūdeļu vircas) izvadīšanu apkārtnē, radot smaku un vides [[Piesārņojums|piesārņojumu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/zveraudzetavu-vergale-vaino-vircas-nopludinasana.a114004/|title=Zvēraudzētavu Vērgalē vaino vircas nopludināšanā|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2018. gadā “Dzīvnieku brīvība” par “Grobiņa” audzētavu publicēja pētījumu “Trīs nedēļas zvēraudzētavā” un atsāka parakstu vākšanu petīcijā par zvēraudzēšanas aizliegumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/petijums-tris-nedelas-zveraudzetava|title=Pētījums &quot;Trīs nedēļas zvēraudzētavā&quot;|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; Pētījums tika veikts, biedrības aktīvistei trīs nedēļas strādājot par [[Ūdeles|ūdeļu]] kopēju un dokumentējot darba ikdienu, tostarp mazuļu masveida bojāeju turēšanas apstākļu dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/50373229/dzivnieku-tiesibu-aizstavji-kazokzveru-audzetava-grobina-atkal-atklaj-parkapumus|title=Dzīvnieku tiesību aizstāvji kažokzvēru audzētavā 'Grobiņa' atkal atklāj pārkāpumus|website=www.delfi.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2020. gada rudenī biedrība rīkoja foto akciju “Lapsu tūre”, kurā piedalījās iedzīvotāji no 55 Latvijas pilsētām un ciemiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/dzivniektiesibu-akcija-veic-vairak-neka-3000-kilometru-garu-celojumu-pa-latviju|title=Dzīvniektiesību akcijā veic vairāk nekā 3000 kilometru garu ceļojumu pa Latviju|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; Šajā periodā tika atklāts arī pirmais dzīvnieku aizstāvībai veltītais mākslas objekts Rīgā – milzu lapsas skulptūra “Dzimuši brīvībai” [[Lastādijas radošais kvartāls|Lastādijas radošajā kvartālā]], Vilhema Purvīša (bij. Turgeņeva&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=350088|title=Par Turgeņeva ielas pārdēvēšanu par Vilhelma Purvīša ielu un grozījumiem Rīgas domes 03.02.1998. lēmumā Nr. 5536|website=LIKUMI.LV|access-date=2025-08-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;) ielā 17.&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/maksla/tapis-pirmais-dzivnieku-aizstavibai-veltitais-makslas-objekts-riga--milzu-lapsa-14254107|title=Tapis pirmais dzīvnieku aizstāvībai veltītais mākslas objekts Rīgā – milzu lapsa|website=www.diena.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; To radīja mākslinieki Aleksandrs Marinoha un Oļegs Marinoha sadarbībā ar biedrību “Dzīvnieku brīvība” un vairāk nekā 100 tās biedriem un brīvprātīgajiem, kas pina lapsas kažoku no metāla un kaņepju materiāliem.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;

[[COVID-19 pandēmija]]s laikā “Dzīvnieku brīvība” vērsa sabiedrības uzmanību uz zvēraudzētavām kā potenciāliem vīrusa rezervuāriem un sabiedrības aizsardzības nolūkos paātrinātiem zvēraudzēšanas aizlieguma procesiem ārzemēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/dzivnieku-briviba-latvija-butu-pilniba-jaizbeidz-zveraudzesanu/|title=“Dzīvnieku brīvība”: Latvijā būtu pilnībā jāizbeidz zvēraudzēšanu|website=tv3.lv|access-date=2024-03-05|date=2020-06-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/898102/versijas/52951741/dzivnieku-briviba-krievu-rulete-ar-covid-19-zemkopibas-ministrijas-gaume|title='Dzīvnieku brīvība': Krievu rulete ar Covid-19 Zemkopības ministrijas gaumē|website=www.delfi.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2021. gada jūnijā “Dzīvnieku brīvība” publicēja pētījumu “Dzimis zvēraudzētavā”&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=agg5WLRYsDQ|title=Dzimis zvēraudzētavā: slepens pētījums kažokādu industrijā|website=Youtube|access-date=2024-03-05|date=2021-06-07}}&lt;/ref&gt; par Latvijas lielāko [[Ūdeles|ūdeļu]] audzētavu, kas piederēja uzņēmumam “Baltic Devon Mink”. Audzētavas darbinieka slepeni uzņemtos video kadros bija redzama cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem un to atstāšana bez [[Veterinārmedicīna|veterinārās]] palīdzības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/_dzivnieku-briviba_-video-fikse-vardarbibu-pret-dzivniekiem-latvijas-lielakaja-kazokzveru-audzetava-14263815|title=Dzīvnieku brīvība video fiksē vardarbību pret dzīvniekiem Latvijas lielākajā kažokzvēru audzētavā|website=www.diena.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; Pēc pētījuma publicēšanas [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrija]] uzdeva PVD veikt ārpuskārtas pārbaudes Latvijas [[Ūdeles|ūdeļu]] fermās, taču “Dzīvnieku brīvība” kritizēja iestāžu interešu konfliktu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/soctiklos-rezone-divnieku-brivibas-apgalvojumi-par-zm-darbosanos-zveraudzetaju-intereses-gerhards-opone-un-norada-uz-nulle-toleranci-pret-labturibas-parkapejiem/|title=Soctīklos rezonē “Dzīvnieku brīvības” apgalvojumi par ZM darbošanos zvēraudzētāju interesēs; Gerhards oponē un norāda uz “nulle toleranci” pret labturības pārkāpējiem|website=tv3.lv|access-date=2024-03-05|date=2021-06-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; PVD uzsāka [[Administratīvās tiesības|administratīvos]] procesus pret sešiem “Baltic Devon Mink” darbiniekiem, bet ne pašu uzņēmumu, apgalvojot, ka lietas uzsākšanai pret uzņēmumu ir nepieciešams atklāt slepenā audzētavas pētnieka identitāti.&lt;ref name=&quot;:8&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pvd-ierosinajis-lietu-pret-sesiem-baltic-devon-mink-darbiniekiem-bet-ne-pasu-uznemumu.a409143/|title=PVD ierosinājis lietu pret sešiem «Baltic Devon Mink» darbiniekiem, bet ne pašu uzņēmumu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; “Dzīvnieku brīvība” atteicās to darīt, atsaucoties uz nesekmīgu sadarbību ar PVD zvēraudzētavu dzīvnieku apstākļu uzlabošanā kopš pirmajiem pētījumiem par zvēraudzētavām 2013. gadā.&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt;
[[Attēls:Mēnesis sprostā.jpg|thumb|Piketu &quot;Mēnesis sprostā&quot; atbalstīja vairākas sabiedrībā pazīstamas personas.]]
2021. gada septembrī izskatīšanai [[Saeima|Saeimā]] tika iesniegts vairāku frakciju sagatavots likumprojekts par grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā, paredzot no 2026. gada Latvijā aizliegt audzēt dzīvniekus kažokādu ieguvei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/53572311/deputati-rosina-kazokzveru-audzesanas-aizliegsanu-no-2026-gada|title=Deputāti rosina kažokzvēru audzēšanas aizliegšanu no 2026. gada|website=www.delfi.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/webSasaiste?OpenView&amp;restricttocategory=1151/Lp13|title=Nr. 1151/Lp13.	Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā|website=saeima.lv|access-date=2024-03-05|date=2021-09-09}}&lt;/ref&gt; Lai mudinātu deputātus atbalstīt aizliegumu, “Dzīvnieku brīvība” no 15. septembra līdz 15. oktobrim rīkoja mēnesi garu piketu “Mēnesis sprostā”.&lt;ref name=&quot;:10&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/pecpusdiena/beigusies-akcija-menesis-sprosta-pie-saeimas.a150589/|title=Beigusies akcija &quot;Mēnesis sprostā&quot; pie Saeimas|website=lr1.lsm.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; Tā ietvaros pie [[Saeimas nams|Saeimas]] tika uzcelta info telts un liels metāla sprosts, kurā, attēlojot zvēraudzētavu apstākļus, 30 diennaktis 12 stundu maiņās nepārtraukti atradās brīvprātīgie piketa dalībnieki – ap 200 cilvēku.&lt;ref name=&quot;:10&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/media/set/?set=a.4431220246938823&amp;type=3|title=#MēnesisSprostā|website=Facebook}}&lt;/ref&gt;

Decembrī tika ziņots, ka Latvijas Biomedicīnas centrs “Baltic Devon Mink” audzētavā konstatējis jaunas [[SARS-CoV-2 vīruss|SARS-CoV-2 vīrusa]] mutācijas, kas potenciāli varētu radīt jaunus vīrusa variantus,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/covid-19-risku-del-tomer-neiznicinas-baltic-devon-mink-udeles.a435051/|title=Covid-19 risku dēļ tomēr neiznīcinās «Baltic Devon Mink» ūdeles|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; un “Dzīvnieku brīvība” mudināja atbildīgās iestādes apturēt dzīvnieku pavairošanu līdz [[COVID-19 pandēmija|pandēmijas]] beigām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/478998-dzivnieku-briviba-aicina-nepielaut-dzivnieku-pavairosanu-latvijas-udelu-fermas-lidz-pandemijas-beigam|title=&quot;Dzīvnieku brīvība&quot; aicina nepieļaut dzīvnieku pavairošanu Latvijas ūdeļu fermās līdz pandēmijas beigām|website=Jauns.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2022. gada janvārī [[Saeima]]s Tautsaimniecības komisija konceptuāli atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-komisija-virza-talak-ieceri-aizliegt-audzet-kazokzverus-tikai-kazokadu-ieguvei.a438380/|title=Saeimas komisija virza tālāk ieceri aizliegt audzēt kažokzvērus tikai kažokādu ieguvei|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pirms pirmā lasījuma “Dzīvnieku brīvība” 19. janvārī pie [[Saeimas nams|Saeimas]] rīkoja performanci, atskaņojot atklātu vēstuli par zvēraudzēšanu, ko bija parakstījuši vairāk nekā 40 000 cilvēku un 50 NVO.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/akcija-pie-saeimas-aicina-deputatus-atbalstit-zveraudzesanas-aizliegumu-latvija|title=Akcijā pie Saeimas aicina deputātus atbalstīt zvēraudzēšanas aizliegumu Latvijā|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kazokadas-pagatne.lv/|title=Kažokādas pagātnē!|website=web.archive.org|access-date=2024-03-05|date=2023-11-29|archive-date=2023-11-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20231129192837/https://www.kazokadas-pagatne.lv/}}&lt;/ref&gt; [[Saeima]] atbalstīja likumprojektu visos lasījumos un 2022. gada 22. septembrī pieņēma grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, no 2028. gada 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[Kažokāda|kažokādu]] ieguve.&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/kazokzveru-audzesana-adu-ieguvei-bus-liegta-no-2028-gada.a474772/|title=Kažokzvēru audzēšana ādu ieguvei būs liegta no 2028. gada|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/mes-to-paveicam-latvija-aizliedz-zveraudzesanu|title=Mēs to paveicām: Latvija aizliedz zvēraudzēšanu|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt;

2023. gadā “Dzīvnieku brīvība” piedalījās parakstu vākšanā Eiropas pilsoņu iniciatīvā “Eiropa bez kažokādām” par [[Kažokāda|kažokādu]] ražošanas un tirdzniecības aizliegumu visā [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]].&lt;ref name=&quot;:11&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/latvijas-pilsoni-visaktivakie-eiropa-pieprasot-zveraudzesanas-aizliegumu-es-6724|title=Latvijas pilsoņi visaktīvākie Eiropā, pieprasot zvēraudzēšanas aizliegumu ES|website=BNN|access-date=2024-03-05|date=2022-12-08|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Pēc tam, kad biedrība publicēja video ar 12 Latvijā pazīstamiem cilvēkiem, kas reaģēja uz video materiāliem no zvēraudzētavām, iniciatīvas atbalstam Latvijā tika savākts no visām dalībvalstīm vislielākais parakstu skaits uz iedzīvotāju.&lt;ref name=&quot;:11&quot; /&gt;

Par Latvijas zvēraudzēšanas aizlieguma kampaņu LTV [[Dokumentālā filma|dokumentālo filmu]] cikla “Latvijas kods” ietvaros uzņemta režisora un operatora Mārtiņa Jansona un scenārija autora Ulda Birziņa īsfilma “Lapsas ādā”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/dzivnieku-aizstavju-lielakais-sasniegums-latvijas-vesture-ka-dzivnieku-briviba-uzvareja-cina-pret-kazokzveru-audzesanu.a484674/|title=Dzīvnieku aizstāvju lielākais sasniegums Latvijas vēsturē. Kā «Dzīvnieku brīvība» uzvarēja cīņā pret kažokzvēru audzēšanu / Raksts|website=web.archive.org|access-date=2024-03-05|date=2023-11-29|archive-date=2023-11-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20231129095424/https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/dzivnieku-aizstavju-lielakais-sasniegums-latvijas-vesture-ka-dzivnieku-briviba-uzvareja-cina-pret-kazokzveru-audzesanu.a484674/}}&lt;/ref&gt;

=== Kampaņa pret dējējvistu turēšanu sprostos ===
[[Vista|Vistu]] audzēšana sprostu sistēmās ir viena no četrām [[Ola|olu]] ražošanas sistēmām, kuras identificē ar pirmo ciparu numurā uz olas čaumalas: sprostā dētas vistu olas marķē ar 3, kūtī turētu vistu olas ar 2, brīvos apstākļos turētu vistu olas ar 1 un olas no [[Bioloģiskā lauksaimniecība|bioloģiskām]] saimniecībām ar 0.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/tasty/43751234/praktiski-padomi/51003913/biologiskas-vai-sprostos-detas-ka-atpazit-un-izveleties-olas-lieldienu-galdam|title=Bioloģiskas vai sprostos dētas? Kā atpazīt un izvēlēties olas Lieldienu galdam|website=www.delfi.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Olu cena pētījums.jpg|alt=Vista sprostā|left|thumb|Kadrs no pētījuma par sprostos turētu vistu dzīves apstākļiem.]]
2016. gadā “Dzīvnieku brīvība” publicēja pētījumu par sprostos turētu vistu dzīves apstākļiem olu ražotāja “[[Balticovo]]” fermās&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=I5CeSoe8d5M|title=Olu cena|website=Youtube}}&lt;/ref&gt; un aicināja PVD veikt ārpuskārtas pārbaudes, lai nodrošinātu [[dzīvnieku labturība]]s prasību ievērošanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/aicina-veikt-arkartas-parbaudes-visas-balticovo-fermas|title=Aicina veikt ārkārtas pārbaudes visās “Balticovo” fermās|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; “[[Balticovo]]” reaģēja, publiski aicinot biedrību uz pārrunām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reitingi.lv/lv/news/komerczinas/110757-balticovo-vad-ba-uzaicin-jusi-dz-vnieku-br-v-ba-p-rst-vjus-apmekl-t-uz-mumu.html|title=Balticovo vadība uzaicinājusi &quot;Dzīvnieku brīvība&quot; pārstāvjus apmeklēt uzņēmumu|last=|first=|website=www.reitingi.lv|access-date=2024-03-05|date=2024-05-03|language=lv|archive-date=2016-10-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20161031144430/http://www.reitingi.lv/lv/news/komerczinas/110757-balticovo-vad-ba-uzaicin-jusi-dz-vnieku-br-v-ba-p-rst-vjus-apmekl-t-uz-mumu.html}}&lt;/ref&gt;

2017. gadā “Dzīvnieku brīvība” aicināja [[mazumtirdzniecība]]s uzņēmumu “[[Rimi Baltic|Rimi]]” atteikties no sprostos dētām olām savā piegādes ķēdē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/sokejosi-materiali-par-rimi-zimola-olam|title=Šokējoši materiāli par RIMI zīmola olām|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; Biedrība rīkoja vairākus piketus pie “[[Rimi Baltic|Rimi]]” veikaliem Rīgā, pēc kuriem uzņēmums publicēja apņemšanos no 2025. gada pārtraukt sprostos dētu olu tirdzniecību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/lemumam-atteikties-no-sprostos-detam-olam-pievienojas-ari-rimi.a262012/|title=Lēmumam atteikties no sprostos dētām olām pievienojas arī «Rimi»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; Līdzīgas [[Korporatīvā sociālā atbildība|sociālās atbildības]] un [[dzīvnieku labturība]]s politikas kopš 2017. gada pieņēmuši tādi [[Mazumtirdzniecība|mazumtirgotāji]] kā “[[Maxima Grupė|Maxima]]”,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4518787/maxima-grupe-lidz-2025-gadam-latvija-lietuva-un-igaunija-plano-parstat-tirgot-sprostos-turetu-vistu-olas|title=«Maxima Grupe» līdz 2025. gadam Latvijā, Lietuvā un Igaunijā plāno pārstāt tirgot sprostos turētu vistu olas|website=tvnet.lv|access-date=2024-03-05|date=2018-01-19}}&lt;/ref&gt; “[[Sky]]”,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/sky-veikali-vairs-nepardos-sprostos-turetu-vistu-olas|title=“SKY” veikali vairs nepārdos sprostos turētu vistu olas|website=LA.LV|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; “[[Stockmann]]”,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/ari-stockmann-atteiksies-no-sprostos-detu-olu-tirdzniecibas-476425|title=Arī Stockmann atteiksies no sprostos dētu olu tirdzniecības|website=Dienas Bizness|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; “[[Mego]]” un “Vesko”,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/bizness/343262-mego-un-vesko-atsakas-no-sprostos-detam-olam|title=“Mego” un “Vesko” atsakās no sprostos dētām olām|website=Jauns.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; “Narvesen”&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://narvesen.lv/narvesen-apnemas-lidz-2025-gadam-atteikties-no-sprostos-detu-olu-izmantosanas-tirgotajos-produktos/|title=Narvesen apņemas līdz 2025. gadam atteikties no sprostos dētu olu izmantošanas tirgotajos produktos|website=Narvesen|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; un “[[Elvi]]”,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://elvi.lv/jaunumi/elvi-2025-gada-paries-uz-kuti-un-brivos-apstaklos-turetu-olu-tirdzniecibu/|title=Elvi 2025. gadā pāries uz kūtī un brīvos apstākļos turētu olu tirdzniecību|website=Elvi|access-date=2024-03-05|date=2024-02-20}}&lt;/ref&gt; dažādi pārtikas produktu ražotāji (piemēram, “[[Fazer]]”&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fazer.lv/jaunumi/fazer-atsaks-no-sprostos-turtu-vistu-olm/|title=Fazer atsakās no sprostos turētu vistu olām -|website=www.fazer.lv|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; un “[[Dobeles dzirnavnieks]]”&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dzirnavnieks.lv/news/sociala-atbildiba-un-dzivnieku-labturiba/|title=Sociālā atbildība un dzīvnieku labturība|website=Dobeles Dzirnavnieks|access-date=2024-03-05|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;) un restorāni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/38-restorani-latvija-atsakas-no-sprostu-olu-izmantosanas|title=38 restorāni Latvijā atsakās no sprostu olu izmantošanas|website=LA.LV|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2018. gadā biedrība rīkoja piketus pret sprostos dēto olu izmantošanu pie vairākiem Rīgas restorāniem, par ko saņēma publisku nosodījumu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://jauns.lv/raksts/zinas/280568-restorani-sasutusi-par-dzivnieku-draugu-metodem-cina-pret-sprostu-olam-tas-ir-rekets-un-santaza|title=Restorāni sašutuši par dzīvnieku draugu metodēm cīņā pret sprostu olām: &quot;Tas ir rekets un šantāža&quot; - Jauns.lv|website=web.archive.org|access-date=2024-03-05|date=2018-10-08|archive-date=2018-10-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20181008083859/http://jauns.lv/raksts/zinas/280568-restorani-sasutusi-par-dzivnieku-draugu-metodem-cina-pret-sprostu-olam-tas-ir-rekets-un-santaza}}&lt;/ref&gt; kā rezultātā biedrība publicēja paskaidrojumu un atvainošanos par pārsteidzīgām piketa akcijām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/kapec-dzivnieku-briviba-pikete-pie-uznemumiem|title=Kāpēc “Dzīvnieku brīvība” piketē pie uzņēmumiem?|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/DzivniekuBriviba/posts/pfbid0Ct6uhuzqimc872tK5PNj7ErqovUeNLK8VDjmTX7hSSe1QD4o6npaAxaLwP5HyV5Wl|title=Vēlamies atvainoties &quot;Tinto&quot; un citiem restorāniem|website=Facebook|access-date=2024-03-05|date=2018-05-14}}&lt;/ref&gt;

2021. gadā “[[Balticovo]]” publicēja mērķi atteikties no sprostos dētu olu ražošanas, pamatojot to ar ilgtermiņa attīstības stratēģiju un patērētāju un pārtikas produktu ražotāju pieprasījumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.balticovo.lv/lv/aktualitates/Balticovo%20uzs%C4%81k%20p%C4%81rejas%20procesu,%20lai%20atteiktos%20no%20sprostos%20%20tur%C4%93tu%20vistu%20olu%20ra%C5%BEo%C5%A1anas|title=Balticovo uzsāk pārejas procesu, lai atteiktos no sprostos turētu vistu olu ražošanas|website=Balticovo|access-date=2024-03-05|date=2021-02-10}}&lt;/ref&gt;

2023. gadā [[Rīga]]s pašvaldība ieviesa jaunu prasību ēdinātājiem neizmantot sprostos dētas olas pašvaldības izglītības iestādēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/rigas-skolas-un-bernudarzos-edinatajiem-turpmak-aizliegts-izmantot-sprostos-detas-olas/|title=Rīgas skolās un bērnudārzos ēdinātājiem turpmāk aizliegts izmantot sprostos dētas olas|website=tv3.lv|access-date=2024-03-05|date=2023-10-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Vegāniska dzīvesveida popularizēšana ===
Kopš dibināšanas “Dzīvnieku brīvība” ir rīkojusi dažādus informatīvus pasākumus par [[Vegānisms|vegānisku dzīvesveidu]]. Lielākais no tiem ir “Vegānfestivāls”, kas apvieno ēdinātāju un ražotāju tirgu ar informatīvu aktivitāšu un izklaides programmu. Pirmais “Vegānfestivāls” tika rīkots 2017. gadā  [[K. K. fon Stricka villa|K. K. fon Stricka villā]], un biedrība ziņoja, ka to apmeklēja vairāk nekā 5000 cilvēku.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Vegānfestivāls 2017|url=https://www.youtube.com/watch?v=GNwSnycfDO4|accessdate=2024-03-05|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; 2018. gadā festivāls notika [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā]] un saņēma neatkarīgo pilsētvides procesu apbalvojumu “Rīgas metrs”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.capitalriga.eu/2019/03/rigas-metrs-pt-3-winners-of-award-in.html|title=RĪGAS METRS - Pt. 3. The winners of the award in 2018!|access-date=2024-03-05|date=2019-03-14}}&lt;/ref&gt; 2019. gadā festivāls notika [[Esplanāde (Rīga)|Esplanādē]] un, pēc rīkotāju aplēsēm, pulcēja 10000 apmeklētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/krasni-nosvinets-veganfestivals-2019|title=Krāšņi nosvinēts Vegānfestivāls 2019|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; Nākamais festivāls tika rīkots 2023. gadā [[Lastādijas radošais kvartāls|Lastādijas radošajā kvartālā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/spitejot-lietum-priekpilni-aizvadits-veganfestivals-2023|title=Spītējot lietum, priekpilni aizvadīts Vegānfestivāls 2023|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt;

Biedrība arī apkopojusi informāciju par vegānismu vietnē “Vegan.LV”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vegan.lv/par-lapu/|title=Par mums|website=Vegan.LV|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Vegānfestivāls 2023 pie skulptūras Dzimuši brīvībai.jpg|alt=Vasaras dienā festivāla apmeklētāji atpūšas pagalmā pie milzu lapsas skulptūras, kas veidota no kaņepju un metāla materiāliem.|center|thumb|600x600px|2023. gada &quot;Vegānfestivāls&quot; pie dzīvnieku aizstāvībai veltītās skulptūras &quot;Dzimuši brīvībai&quot;.]]

=== Dabai draudzīga uztura izaicinājums “Neapēd zemeslodi” ===
“Dzīvnieku brīvība” kopš 2015. gada&lt;ref name=&quot;:12&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/30-dienu-veganiska-izaicinajuma-rezultati|title=30 dienu vegāniskā izaicinājuma rezultāti|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; iesaista Latvijas sabiedrību akcijā “Neapēd zemeslodi”, kuras dalībniekus izaicina vienu mēnesi samazināt dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņu un to vietā apgūt augu valsts produktus un ēdienus.&lt;ref name=&quot;:13&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.neapedzemeslodi.lv/|title=Neapēd zemeslodi|website=Neapēd zemeslodi|access-date=2024-03-05|archive-date=2024-01-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20240116102247/https://www.neapedzemeslodi.lv/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/izaicinajuma-neaped-zemeslodi-2022-rezultati|title=Izaicinājuma &quot;Neapēd zemeslodi&quot; rezultāti 2022|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; 2015.&lt;ref name=&quot;:12&quot; /&gt; un 2017.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/izaicinajuma-neaped-zemeslodi-rezultati-2017|title=Izaicinājuma “Neapēd zemeslodi!” rezultāti 2017|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; gadā izaicinājumi notika novembrī, bet kopš 2019.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/izaicinajuma-neaped-zemeslodi-rezultati-2019|title=Izaicinājuma &quot;Neapēd zemeslodi&quot; rezultāti 2019|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; gada – janvārī, sakrītot ar līdzīgu starptautisku kampaņu “[[:en:Veganuary|Veganuary]]”. “Neapēd zemeslodi” atbalsta dažādas sabiedrībā zināmas personas un pārtikas uzņēmumi.&lt;ref name=&quot;:13&quot; /&gt;

=== Pārtikas diskriminācijas mazināšana ===
“Dzīvnieku brīvība” ar programmu “Augi &amp; Draugi” tiecas mazināt pārtikas diskrimināciju pret dažādām sabiedrības grupām un veicināt augu valsts uztura pieejamību tirdzniecības un ēdināšanas vietās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nvo.lv/lv/zina/biedru_telpa__biedriba_dzivnieku_briviba|title=Biedru telpā - biedrība &quot;Dzīvnieku brīvība&quot;|website=nvo.lv|access-date=2024-03-05|date=2019-09-24}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://receptes.tvnet.lv/7968652/no-skivja-lidz-planetai-ilgtspejiba-edienkarte|title=No šķīvja līdz planētai – ilgtspējība ēdienkartē|last=Hakīma|first=Linda|website=tvnet.lv|access-date=2024-03-05|date=2024-02-29}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://augidraugi.lv/par-mums/|title=Par mums – Augi &amp; Draugi|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kopš 2020. gada biedrība rīko pētījumu “Veikalu Vegvērtējums”, kurā salīdzina, kā attīstās vegānisko produktu piedāvājums Latvijas veikalu tīklos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/latvija-pirma-veikalu-vegvertejuma-uzvaretajs-rimi|title=Latvijā pirmā Veikalu vegvērtējuma uzvarētājs – Rimi|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/veikalu-vegvertejums-2022-rezultati|title=&quot;Veikalu Vegvērtējums 2022&quot; rezultāti|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://augidraugi.lv/2023/11/veikalu-vegvertejums-2023-kur-iepirkties/|title=Veikalu Vegvērtējums 2023: Kur iepirkties? – Augi &amp; Draugi|access-date=2024-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Citas aktivitātes ===
[[Attēls:Cūku dzīve pētījums.jpg|alt=Priekšplānā redzams mazs sivēns, aiz kura redzama sprostā guļoša sivēnmāte ar citiem sivēniem.|thumb|Kadrs no pētījuma &quot;Cūku dzīve&quot;.]]
“Dzīvnieku brīvība” veikusi citas ar dzīvnieku aizstāvību saistītas aktivitātes, piemēram, parakstu vākšanu Eiropas pilsoņu iniciatīvā pret [[Vivisekcija|vivisekciju]] 2013. gadā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/vaks-parakstus-pret-izmeginajumiem-ar-dzivniekiem|title=Vāks parakstus pret izmēģinājumiem ar dzīvniekiem|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; pētījumu &quot;Cūku dzīve&quot; par [[Mājas cūka|cūku]] dzīves apstākļiem uzņēmuma “Baltic Pork” fermā 2017. gadā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=kVzUsJ2n9oo&amp;rco=1|title=Cūku dzīve - pētījums cūku industrijā|website=Youtube|access-date=2024-03-05|date=2017-07-03}}&lt;/ref&gt; ziedojumu vākšana [[Krievijas—Ukrainas karš|Ukrainas]] dzīvniekiem 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/ka-tiek-izlietota-ukrainas-dzivniekiem-saziedota-nauda|title=Kā tiek izlietota Ukrainas dzīvniekiem saziedotā nauda?|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt; u.c.

== Filozofiskie virzieni ==
“Dzīvnieku brīvība” kampaņās vadās pēc [[Efektīvais altruisms|efektīvā altruisma]] principiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dzivniekubriviba.lv/raksti/efektivais-altruisms-ka-visatrak-izglabt-visvairak-dzivnieku|title=Efektīvais altruisms: Kā visātrāk izglābt visvairāk dzīvnieku?|website=www.dzivniekubriviba.lv|access-date=2024-03-05}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas nevalstiskās organizācijas]]
[[Kategorija:Dzīvnieku aizstāvības ētika]]</text>
      <sha1>897ivw8ipln7i7yzytg7jr88yfm4zxt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>571128</id>
    <revision>
      <id>4450584</id>
      <parentid>4449486</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T07:28:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pusfināli */</comment>
      <origin>4450584</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29796" sha1="iej43o3ecn6dztbue2dwlmdk656vku5" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Eirovīzijas infokaste
| nosaukums              = 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
| tēma                   = ''United by Music'' (&quot;Mūzikas vienoti&quot;)
| attēls                 = Eurovision Song Contest 2026 logo.png
| att_izm                = 
| fināls                 = {{dat|2026|5|16|N}}
| pusfināls              = 
| pirmais pusfināls      = {{dat|2026|5|12|N}}
| otrais pusfināls       = {{dat|2026|5|14|N}}
| vadītājs (i)           = [[Viktorija Svarovska]]&lt;br /&gt;[[Mihaels Ostrovskis]]
| koordinators           = [[Martins Grīns]]
| režisors               = [[Maikls Krēns]] 
| pārraidītājs           = ''[[Österreichischer Rundfunk]]'' (ORF)
| vieta                  = {{AUT}}, [[Vīne]], ''[[Wiener Stadthalle]]''
| uzvarētājs             = 
| balsošanas sistēma     = No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju un žūrijas balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 5 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām.
| dalībvalstis           = 35
| valstis, kas debitē    = 
| valstis, kas atgriežas = {{ESC|Bulgārija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Moldova}}&lt;br /&gt;{{ESC|Rumānija}}
| valstis, kas izstājās  = {{ESC|Islande}}&lt;br /&gt;{{ESC|Īrija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Nīderlande}}&lt;br /&gt;{{ESC|Slovēnija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Spānija}}
| diskvalificētās valstis= 
| nulle punktu           = 
| viesmākslinieki        = 
| map                    = ESC 2026 Map.svg
| col1 = #2268b1 | tag1 =  Valstis, kas iepriekš kvalificējušās finālam
&lt;!-- | col2 = #951313 | tag2 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis --&gt;
| col2 = #22b14c | tag2 = Valstis, kas piedalīsies pusfinālos
| col3 = #a2a397 | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā
| con                    = Eirovīzijas dziesmu konkurss
| koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
| iepriekšējais          = [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2025]]
| nākamais               = [[2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2027'' ►]]
}}
'''2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2026}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2026}}) būs 70. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Konkurss norisināsies [[Austrija]]s pilsētā [[Vīne|Vīnē]] pēc [[Johanness Pīčs|JJ]] uzvaras [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada konkursā]] ar dziesmu ''[[Wasted Love]]''.

Šī būs trešā reize, kad konkursu rīko Austrija (iepriekš {{ESCg|1967}}. un {{ESCg|2015}}. gadā).

== Norises vieta ==
[[Attēls:Wiener Stadthalle Aussen 2008.jpg|left|thumb|250px|[[Wiener Stadthalle|''Wiener Stadthalle'']], Vīnē – 2026. gada konkursa norises vieta]]

2026. gada konkurs notiks [[Vīne|Vīnē]], Austrijā, pēc valsts uzvaras {{ESCg|2025}}. gada konkursā ar dziesmu ''[[Wasted Love]]'', ko izpildīja [[Johanness Pīčs|JJ]]. Tā būs trešā reize, kad Austrija rīko konkursu, iepriekš to darīja {{ESCg|1967}}. un {{ESCg|2015}}. gados, aba reizes arī Vīnē. Kā norises vieta izvēlēta {{sk|16152}} vietu ietilpīgā ''[[Wiener Stadthalle]]'', kurā jau rīkoja konkursu {{ESCg|2015}}. gadā.&lt;ref name=&quot;esc-location-202508202&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2026-vienna-host-city-70th|title=Eurovision 2026: Vienna is our Host City for the 70th|publisher=[[European Broadcasting Union]] (EBU)|website=Eurovision.tv|access-date=20 August 2025|date=20 August 2025|language=en|archive-url=https://archive.today/20250820070056/https://eurovision.tv/story/eurovision-2026-vienna-host-city-70th|archive-date=20 August 2025|location=Geneva}}&lt;/ref&gt;

Papildus galvenajai norises vietai, ''[[Vīnes Rātslaukums|Rathausplatz]]'' atradīsies Eirovīzijas ciemats, kurā notiks konkursa dalībnieku un vietējo mākslinieku uzstāšanās, kā arī tiešraižu šovu translācijas. [[Vīnes Rātsnams]] uzņems ''EuroClub'', kas organizēs oficiālās ballītes un privātās konkursa dalībnieku uzstāšanās, kā arī &quot;Tirkīzzilo paklāju&quot; un atklāšanas ceremoniju {{dat|2026|5|10||bez}}, kurā konkursa dalībnieki un viņu delegācijas tiks prezentētas akreditētajai presei un faniem.&lt;ref name=&quot;esc-location-202508202&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:13&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025-08-20 |title=Ludwig sees Eurovision Song Contest 2026 as a good investment for Vienna's economic location |url=https://www.vol.at/ludwig-sees-eurovision-song-contest-2026-as-a-good-investment-for-viennas-economic-location/9617405 |access-date=2025-08-20 |website=vol.at |language=en}}&lt;/ref&gt; Abas vietas atkārtos tās pašas funkcijas, kādas tām bija {{dat|2015|||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Giulia |date=2025-08-20 |title=Live-Blog: Pressekonferenz zur Bekanntgabe von Wien als Host City für den ESC 2026 |trans-title=Live blog: Press conference announcing Vienna as host city for Eurovision 2026 |url=https://esc-kompakt.de/heute-1600-uhr-live-blog-zur-pressekonferenz-anlaesslich-der-bekanntgabe-von-wien-als-host-city-fuer-den-esc-2026/ |access-date=2025-08-20 |website=ESC kompakt |language=de}}&lt;/ref&gt;

=== Norises vietas izvēle ===
{{Location map many|Austria
| width   = 320px
| float   = right
| caption = Rīkotājpilsēta (zilā krāsā), kandidātpilsēta, kas iesniedza pieteikumu (sarkanā krāsā), pilsētas, kas izrādīja interesi, bet galu galā nepieteicās (pelēkā krāsā)
| label1  = [[Grāca]]
| lat1    = 47.076
| long1   = 15.421
| position1 = bottom
| mark1   = Gray pog.svg
| label2  = [[Insbruka]]
| lat2    = 47.268
| long2   = 11.393
| position2 = right
| mark2   = Red pog.svg
| label3  = [[Velsa (Austrija)|Velsa]] &amp; [[Linca]]
| lat3    = 48.239
| long3   = 14.192
| position3 = left
| mark3   = Gray pog.svg
| label4  = [[Obervarta]]
| lat4    = 47.283
| long4   = 16.200
| position4 = left
| mark4   = Gray pog.svg
| label5  = [[Sanktpeltene|Sankt-&lt;br/&gt;peltene]]
| lat5    = 48.200
| long5   = 15.616
| position5 = top-left
| mark5   = Gray pog.svg
| label6  = &lt;u&gt;'''[[Vīne]]'''&lt;/u&gt;
| lat6    = 48.208
| long6   = 16.372
| position6 = top
| mark6   = Blue pog.svg
| label7  = {{nowrap|[[Ebreihsdorfa]]}}
| lat7    = 47.967
| long7   = 16.400
| position7 = bottom
| mark7   = Gray pog.svg
}}

Pēc ''[[ORF|Österreichischer Rundfunk]]'' (ORF) uzvaras ar Austriju {{ESCg|2025}}. gada konkursā, tās direktors Rolands Veismanis uzsvēra norises vietas piemērotību un tuvumu lidostām kā galvenos kritērijus rīkotājpilsētas atlases procesā 2026. gadam, kamēr ORF programmu direktore Stefānija Groisa-Horovica norādīja uz to, ka pēdējos gados nav būvētas jaunas lielas arēnas, taču mudināja pašvaldības ar dzīvotspējīgiem plāniem iesniegt pieteikumus.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Eurovision 2025 winner's press conference with JJ |url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2025-winners-press-conference-jj |access-date=18 May 2025 |work=Eurovision.tv |publisher=[[European Broadcasting Union]] (EBU)}}&lt;/ref&gt;

Vairākas pilsētas izrādīja interesi rīkot 2026. gada konkursu dažu dienu laikā pēc Austrijas uzvaras 2025. gadā. {{dat|2025|5|18||bez}} Vīnes mērs [[Mihaēls Ludvigs]] apstiprināja pilsētas nodomu pieteikties.&lt;ref name=&quot;:02&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Conte |first=Davide |date=18 May 2025 |title=Eurovision 2026: Vienna Interested in Hosting Again |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-vienna-interested-in-hosting-again/ |access-date=18 May 2025 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā dienā [[Grāca]] paziņoja, ka tā izvērtē potenciālo pieteikumu, mērei [[Elke Kārai]] norādot uz ''[[Stadthalle Graz]]'' kā piemērotu norises vietu.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=18 May 2025 |title=Austria: ORF Commences Eurovision 2026 Work &amp; Special Programming Celebrating JJ's Victory Announced |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-orf-commences-work/ |access-date=18 May 2025 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Diskussion um Song Contest 2026 in Graz |trans-title=Discussion about the Song Contest 2026 in Graz |url=https://steiermark.orf.at/stories/3305822/ |access-date=18 May 2025 |website=Steiermark.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}&lt;/ref&gt; ''[[Schwarzl Freizeit Zentrum]]'', kas arī atrodas Grācā, tika piedāvāts kā potenciāla norises vieta no tās koncertu menedžera un operatora Klausa Loitgeba puses.&lt;ref name=&quot;Klaus&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=&quot;Perfekte Location&quot;: Klaus Leutgeb will ESC 2026 an den Schwarzlsee holen |trans-title=&quot;Perfect location&quot;: Klaus Leutgeb wants to bring ESC 2026 to Schwarzlsee |url=https://www.kleinezeitung.at/steiermark/graz/19700155/klaus-leutgeb-will-esc-2026-an-den-schwarzlsee-holen |access-date=18 May 2025 |publisher=[[Kleine Zeitung]] |language=de}}&lt;/ref&gt; Tāpat 18. maijā [[Insbruka]] un [[Velsa (Austrija)|Velsa]] apstiprināja, ka tās pieteiksies attiecīgi ar ''[[Olympiahalle (Innsbruck)|Olympiahalle]]'' un jaunu izstāžu zāli.&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Wels im Ringen um ESC-Austragungsort |trans-title=Wels in the fight for ESC venue |url=https://ooe.orf.at/stories/3305836/ |access-date=18 May 2025 |website=Ooe.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |title=Eurovision 2026: Innsbruck Intends to Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-innsbruck-intends-to-bid-to-host-eurovision/ |website=Eurovoix |date=18 May 2025 |access-date=18 May 2025}}&lt;/ref&gt; [[Obervarta]] arī izteica interesi rīkot konkursu.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Oberwart will ESC-Austragungsort werden |trans-title=Oberwart wants to become ESC venue |url=https://burgenland.orf.at/stories/3305824/ |access-date=18 May 2025 |website=Burgenland.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}&lt;/ref&gt; {{dat|2025|5|19||bez}} [[Sanktpeltene|Sanktpeltenes]] mērs Matīss Stadlers piedāvāja ''VAZ St. Pölten'' kā iespējamo norises vietu.&lt;ref name=&quot;StPolten&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=19 May 2025 |title=St. Pölten liebäugelt mit Song Contest 2026 |url=https://noe.orf.at/stories/3306010/ |access-date=24 May 2025 |publisher=ORF |language=de}}&lt;/ref&gt; {{dat|2025|5|26||bez}} [[Ebreihsdorfa]] prezentēja priekšlikumu rīkot konkursu pagaidu norises vietā.&lt;ref name=&quot;Ebreichsdorf&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eurovoix.com/2025/05/26/eurovision-2026-comer-city-presents-proposal-to-host-eurovision/ |title=Eurovision 2026: Ebreichsdorf's 'Comer City' Presents Proposal to Host Eurovision |date=26 May 2025 |access-date=27 May 2025 |website=Eurovoix.com |first=Anthony |last=Granger}}&lt;/ref&gt;

ORF uzsāka pieteikšanās procesu {{dat|2025|6|2||bez}}, atverot iespēju pilsētām un pašvaldībām paziņot par savu interesi. Šie kandidāti saņēma detalizētos iepirkuma dokumentus un tiem bija laiks līdz {{dat|2025|7|4|D|bez}}, lai iesniegtu savus pieteikumus. Ebreihsdorfa izstājās no procesa {{dat|2025|6|15||bez}},&lt;ref name=&quot;NoEbreichsdorf&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eurovoix.com/2025/06/15/eurovision-2026-ebreichsdorf-comer-city-withdraws-from-bidding-process/ |title=Eurovision 2026: Ebreichsdorf's 'Comer City' Withdraws From Bidding Process |date=15 June 2025 |first=Anthony |last=Granger |website=Eurovoix}}&lt;/ref&gt; tai sekoja Obervarta {{dat|2025|6|21||bez}},&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Rachbauer |first1=Stefanie |last2=Kroisleitner |first2=Oona |title=Oberwart bewirbt sich doch nicht für den Song Contest 2026 |trans-title=Oberwart will not apply for the 2026 Song Contest after all |url=https://www.derstandard.at/story/3000000274784/oberwart-bewirbt-sich-doch-nicht-fuer-den-song-contest-2026 |access-date=2025-06-21 |website=Der Standard |language=de-AT}}&lt;/ref&gt; Grāca {{dat|2025|6|27||bez}},&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=27 June 2025 |title=Eurovision 2026: Graz Will Not Bid to Host |url=https://eurovoix.com/2025/06/27/eurovision-2026-graz-will-not-bid-to-host/ |access-date=27 June 2025 |website=Eurovoix}}&lt;/ref&gt; un Velsa {{dat|2025|7|1||bez}}.&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Keine Bewerbung Oberösterreichs für den Eurovision Song Contest 2026 |trans-title=Upper Austria will not apply for the Eurovision Song Contest 2026 |url=https://www.ots.at/presseaussendung/OTS_20250701_OTS0170/keine-bewerbung-oberoesterreichs-fuer-den-eurovision-song-contest-2026 |access-date=2025-07-01 |website=OTS.at |language=de-AT}}&lt;/ref&gt; Vīne un Insbruka bija vienīgās pilsētas, kas iesniedza pieteikumus līdz noteiktajam termiņam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Rachbauer |first1=Stefanie |last2=Kroisleitner |first2=Oona |title=Innsbruck oder Wien? Womit die Song-Contest-Bewerber punkten |trans-title=Innsbruck or Vienna? What the Song Contest candidates are scoring with |url=https://www.derstandard.at/story/3000000277597/innsbruck-oder-wien-womit-die-song-contest-bewerber-punkten |access-date=2025-07-06 |website=[[Der Standard]] |language=de-AT}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-07-04 |title=Eurovision 2026: Innsbruck Submits Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2025/07/04/eurovision-2026-innsbruck-submits-bid-to-host-eurovision/ |access-date=2025-07-06 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt; {{dat|2025|8|20||bez}} EBU un ORF paziņoja Vīni kā rīkotājpilsētu.&lt;ref name=&quot;esc-location-202508202&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Ude |first=Christian |date=2025-08-20 |title=Wien holt sich Song Contest 2026 für 22,6 Millionen Euro |trans-title=Vienna wins the 2026 Song Contest for 22.6 million euros |url=https://www.kleinezeitung.at/kultur/medien/20011893/wien-traegt-den-song-contest-2026-aus |access-date=2025-08-20 |website=[[Kleine Zeitung]] |language=de-AT}}&lt;/ref&gt;

{{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} Rīkotājpilsēta {{Color box|#F2E0CE|^|border=darkgray}} Kandidātpilsētas

{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; | Pilsēta
! scope=&quot;col&quot; | Vieta
! scope=&quot;col&quot; | Piezīmes
! scope=&quot;col&quot; | {{Abbr|Ats.|Atsauces}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Ebreihsdorfa]]
| Pagaidu arēna
| Piedāvātā norises vieta bija pagaidu arēna ar {{sk|20000}} vietu kapacitāti. Tiktu izveidota arī otra vieta finālā publiskam skatam ar {{sk|30000}} vietu kapacitāti. Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|15||bez}}.
| &lt;ref name=&quot;Ebreichsdorf&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;NoEbreichsdorf&quot; /&gt;
|-
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;row&quot; | [[Grāca]]
| ''Stadthalle Graz''
| rowspan=&quot;2&quot;| Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|27||bez}}.
| rowspan=&quot;2&quot;| &lt;ref name=&quot;KL&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025-05-18 |title=&quot;Perfekte Location&quot;: Klaus Leutgeb will ESC 2026 an den Schwarzlsee holen |trans-title=&quot;Perfect location&quot;: Klaus Leutgeb wants to bring ESC 2026 to Schwarzlsee |url=https://www.kleinezeitung.at/steiermark/graz/19700155/klaus-leutgeb-will-esc-2026-an-den-schwarzlsee-holen |access-date=2025-05-18 |publisher=[[Kleine Zeitung]] |language=de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;
|-
| ''Schwarzl Freizeit Zentrum''
|-style=&quot;background:#F2E0CE&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#F2E0CE&quot; | [[Insbruka]] ^
|''Olympiahalle''
|Rīkojusi daiļslidošanas un hokeja sacensības gan [[1964. gada ziemas olimpiskās spēles|1964.]], gan [[1976. gada ziemas olimpiskās spēles|1976. gada]] Ziemas olimpiskajās spēlēs.
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2026: Innsbruck City Council Approves Bid to Host |url=https://eurovoix.com/2025/06/11/eurovision-2026-innsbruck-city-council-approves-bid/ |website=Eurovoix |date=11 June 2025 |access-date=11 June 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Obervarta]]
| ''Messe Oberwart''
| Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|21||bez}}.
| &lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Sanktpeltene]]
| ''VAZ St. Pölten''
| Izrādīja interesi, bet galu galā nepieteicās.
| &lt;ref name=&quot;StPolten&quot; /&gt;
|-style=&quot;background:#CEDFF2&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#CEDFF2&quot; | '''[[Vīne]]''' †
|'''''[[Wiener Stadthalle]]'''''
|Rīkojusi konkursu {{ESCg|2015}}. gadā. Ik gadu arī uzņem ''Erste Bank Open'' tenisa turnīru un citus pasākumus visa gada garumā.
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-06-03 |title=Eurovision 2026: Vienna Actively Bidding to Host For a Third Time |url=https://eurovoix.com/2025/06/03/eurovision-2026-vienna-actively-bidding-to-host-for-a-third-time/ |access-date=2025-06-12 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{nowrap|[[Velsa (Austrija)|Velsa]] un [[Linca]]}}
|''Messe Wels''
|Kopīgs pieteikums, Velsa rīkotu pašu konkursu. Norises vieta ir būvniecības stadijā un tās pabeigšana plānota 2026. gada martā. Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|7|1||bez}}.
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025-06-04 |title=ESC: Wels und Linz offiziell angemeldet |url=https://ooe.orf.at/stories/3308305/ |access-date=2025-06-12 |website=ooe.ORF.at |language=de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;
|}

== Formāts ==
=== Pusfināla izloze ===
[[Attēls:Wien Rathaus hochauflösend.jpg|thumb|Vīnes pilsētas halle, pusfināla izlozes ceremonijas vieta]]
Pusfinalu izloze norisinājās 2026. gada [[12. janvāris|12. janvārī]] [[Vīnes pilsētas halle|Vīnes pilsētas hallē]], [[Vīne|Vīnē]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-01-06 |title=The Semi-Final Draw for Vienna 2026: All you need to know |url=https://www.eurovision.com/stories/semi-final-draw-vienna-2026-how-to-watch/ |access-date=2026-01-06 |website=Eurovision.com |publisher=EBU |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=2.000 Bewerbungen für 30 Jobs: Überwältigendes Interesse an Stand-Ins für Eurovision Song Contest |trans-title=2,000 applications for 30 jobs: Overwhelming interest in stand-ins for the Eurovision Song Contest |url=https://www.ots.at/presseaussendung/OTS_20251222_OTS0024/2000-bewerbungen-fuer-30-jobs-ueberwaeltigendes-interesse-an-stand-ins-fuer-eurovision-song-contest |access-date=2025-12-22 |website=OTS.at |language=de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-12-22 |title=Eurovision 2026: Semi-Final Allocation Draw to be Held at Vienna Rathaus |url=https://eurovoix.com/2025/12/22/eurovision-2026-semi-final-allocation-draw-vienna-rathaus/ |access-date=2025-12-22 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
Trīsdesmit pusfinālisti tika sadalīti sešās grupās, pamatojoties uz vēsturiskajiem balsošanas modeļiem. Tas tika darīts, lai samazinātu &quot;blokvalstu balsojumus&quot; un palielinātu spriedzi pusfinālos. Izlozē, tika noskaidrots arī, kuros pusfinālos balsos, katra &quot;lielā četrinieka&quot; dalībvalsts. Ceremonijas laikā, tika nodota arī rīkotājpilsētas nozīme, no iepriekšējā konkursa rīkotājpilsētas [[Bāzele]]s.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:17%;&quot; | 1. grupa
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:16%;&quot; | 2. grupa
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:16%;&quot; | 3. grupa
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:17%;&quot; | 4. grupa
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:17%;&quot; | 5. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Albānija}}
* {{ESC|Bulgārija}}
* {{ESC|Horvātija}}
* {{ESC|Melnkalne}}
* {{ESC|Serbija}}
* {{ESC|Šveice}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Austrālija}}
* {{ESC|Dānija}}
* {{ESC|Igaunija}}
* {{ESC|Somija}}
* {{ESC|Norvēģija}}
* {{ESC|Zviedrija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Armēnija}}
* {{ESC|Azerbaidžāna}}
* {{ESC|Gruzija}}
* {{ESC|Izraēla}}
* {{ESC|Polija}}
* {{ESC|Ukraina}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Beļģija}}
* {{ESC|Čehija}}
* {{ESC|Luksemburga}}
* {{ESC|Moldova}}
* {{ESC|Portugāle}}
* {{ESC|Rumānija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Grieķija}}
* {{ESC|Kipra}}
* {{ESC|Latvija}}
* {{ESC|Lietuva}}
* {{ESC|Malta}}
* {{ESC|Sanmarīno}}
|}

== Dalībvalstis ==
Lai piedalītos Eirovīzijas dziesmu konkursā, ir nepieciešama nacionālā raidorganizācija ar [[Eiropas_Raidorganizāciju_apvienība#Biedri|aktīvu EBU dalību]], kas spēj uztvert konkursu caur [[Eirovīzija (tīkls)|Eirovīzijas tīklu]] un pārraidīt to tiešraidē visā valstī. EBU izsūta uzaicinājumu piedalīties konkursā visiem aktīvajiem biedriem.

2025. gada 15. decembrī EBU apstiprināja, ka konkursā piedalīsies 35 valstis. Konkursā pēc 3 gadu pauzes atgriezās [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārija]], [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Rumānija]] pēc 2 gadu pauzes un [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā|Moldova]] pēc 1 gada pauzes. Protestējot pret [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēlas]] dalību konkursā, izstājās 5 valstis — [[Islande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Islande]], [[Īrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Īrija]], [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]], [[Slovēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Slovēnija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]].&lt;ref name=&quot;esc2026 partecipants&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=35 broadcasters to compete at 70th Eurovision Song Contest in Vienna |url=https://www.eurovision.com/stories/35-broadcasters-70th-eurovision-song-contest-vienna/ |access-date=15 December 2025 |website=Eurovision.com}}&lt;/ref&gt;

=== Pusfināli ===
==== Pirmais pusfināls ====
&lt;!-- {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} --&gt;
Pirmais pusfināls norisināsies [[12. maijs|12. maijā]] plkst. 22:00 &lt;small&gt;({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;.&lt;ref name=&quot;esc2026 partecipants&quot; /&gt; Pusfinālā piedalīsies 15 valstis.  Šajā pusfinālā balsos šī pusfināla dalībvalstis, kā arī [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. Tāpat pusfinālā varēs balsot arī valstis, kas nepiedalīsies šajā pusfinālā vai konkursā kā &quot;Pārējā pasaule&quot;. Pusfinālā uzstāsies arī Itālijas un Vācijas pārstāvji — Itālija uzstāsies starp Gruziju un Somiju un Vācija uzstāsies starp Izraēlu un Beļģiju.

{| class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot;
! width=&quot;70&quot; | Nr.
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts
! width=&quot;100&quot; | Raidorganizācija
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;190&quot; | Dziesma
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;80&quot; | Valoda
&lt;!--! width=&quot;20&quot; | Vieta
! width=&quot;20&quot; | Punkti--&gt;
|-
| 01
| {{ESC|Moldova}}
| [[TeleRadio-Moldova|TRM]]
| ''[[Satoshi]]''
| ''Viva, Moldova!''
| &quot;Lai dzīvo Moldova!&quot;
| [[Rumāņu valoda|Rumāņu]]
|-
| 02
| {{ESC|Zviedrija}}
| [[Zviedrijas Televīzija|SVT]]
| [[Felīcija Eriksone|Felīcija]]
| ''My System''
| &quot;Mana sistēma&quot;
| Angļu
|-
| 03
| {{ESC|Horvātija}}
| [[Horvātijas radiotelevīzija|HRT]]
| ''[[Lelek]]''
| ''Andromeda''
| —
| [[Horvātu valoda|Horvātu]]
|-
| 04
| {{ESC|Grieķija}}
| [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]]
| [[Akilas Mitilinaios]]
| ''Ferto &lt;small&gt;(Φέρτο)&lt;/small&gt;''
| &quot;Lai notiek&quot;
| [[Grieķu valoda|Grieķu]]
|-
| 05
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]]
| ''[[Bandidos do Cante]]''
| ''Rosa''
| —
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
|-
| 06
| {{ESC|Gruzija}}
| [[Gruzijas publiskā raidorganizācija|GPB]]
| ''[[Bzikebi]]''
| ''On Replay''
| &quot;Atkārtot&quot;
| [[Angļu valoda|Angļu]]
|-
| 07
| {{ESC|Somija}}
| [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]]
| [[Linda Lampeniusa]] un [[Pete Parkkonens]]
| ''Liekinheitin''
| &quot;Liesmumetējs&quot;
| [[Somu valoda|Somu]]
|-
| 08
| {{ESC|Melnkalne}}
| [[Melnkalnes Radio un televīzija|RTCG]]
| [[Tamara Živkoviča]]
| ''Nova zora (&lt;small&gt;Нова зора&lt;/small&gt;)''
| &quot;Jauna rītausma&quot;
| [[Melnkalniešu valoda|Melnkalniešu]]
|-
| 09
| {{ESC|Igaunija}}
| [[Igaunijas Nacionālā raidorganizācija|ERR]]
| ''[[Vanilla Ninja]]''
| ''Too Epic to Be True''
| &quot;Pārāk labi, lai būtu patiesība&quot;
| Angļu
|-
| 10
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas Koorporācijas|IPBC]]
| [[Noams Betans]]
| ''Michelle''
| &quot;Mišela&quot;
| [[Franču valoda|Franču]], [[Ebreju valoda|Ebreju]], Angļu
|-
| 11
| {{ESC|Beļģija}}
| [[RTBF]]
| ''[[Essyla]]''
| ''Dancing on the Ice''
| &quot;Dejot uz ledus&quot;
| Angļu
|-
| 12
| {{ESC|Lietuva}}
| [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]]
| ''[[Lion Ceccah]]''
| ''Sólo Quiero Más''
| &quot;Es tikai vēlos vairāk&quot;
| [[Lietuviešu valoda|Lietuviešu]], Angļu
|-
| 13
| {{ESC|Sanmarīno}}
| [[Sanmarīno RTV|SMRTV]]
| [[Senita]]
| ''Superstar''
| &quot;Superzvaigzne&quot;
| Angļu
|-
| 14
| {{ESC|Polija}}
| [[Polijas Televīzija|TVP]]
| [[Alicja Szempliņska|Alicja]]
| ''Pray''
| &quot;Lūgšana&quot;
| Angļu
|-
| 15
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbijas Radio un Televīzija|RTS]]
| ''[[Lavina]]''
| ''Kraj mene &lt;small&gt;(Крај мене)&lt;/small&gt;''
| &quot;Man blakus&quot;
| [[Serbu valoda|Serbu]]
|}

==== Otrais pusfināls ====
&lt;!-- {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} --&gt;
Otrais pusfināls norisināsies [[14. maijs|14. maijā]] plkst. 22:00 &lt;small&gt;({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;.&lt;ref name=&quot;esc2026 partecipants&quot; /&gt; Pusfinālā piedalīsies 15 valstis. Šajā pusfinālā balsos šī pusfināla dalībvalstis, kā arī [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrija]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritānija]]. Tāpat pusfinālā varēs balsot arī valstis, kas nepiedalīsies šajā pusfinālā vai konkursā kā &quot;Pārējā pasaule&quot;. Pusfinālā uzstāsies arī Austrijas, Francijas un Lielbritānijas pārstāvji.
{| class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot;
! width=&quot;70&quot; | Nr.
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts
! width=&quot;100&quot; | Raidorganizācija
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;190&quot; | Dziesma
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;80&quot; | Valoda
&lt;!--! width=&quot;20&quot; | Vieta
! width=&quot;20&quot; | Punkti--&gt;
|-
| 01
| {{ESC|Bulgārija}}
| [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]]
| [[Dara]]
| ''Bangaranga''
| —
| Angļu
|-
| 02
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| [[Publiskais Radio &amp; Televīzija|İTV]]
| ''[[Jiva]]''
| ''Just Go''
| &quot;Vienkārši ej&quot;
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Azerbaidžāņu valoda|Azerbaidžāņu]]
|-
| 03
| {{ESC|Rumānija}}
| [[Rumānijas televīzija|TVR]]
| [[Aleksandra Kapitanesku]]
| ''Choke Me''
| &quot;Žņaudz mani&quot;
| Angļu
|-
| 04
| {{ESC|Luksemburga}}
| [[RTL Group|RTL]]
| [[Eva Marija]]
| ''Mother Nature''
| &quot;Māte daba&quot;
| Angļu
|-
| 05
| {{ESC|Čehija}}
| [[Čehijas Televīzija|ČT]]
| [[Daniels Žižka]]
| ''Crossroads''
| &quot;Krustceles&quot;
| Angļu
|-
| 06
| {{ESC|Armēnija}}
| [[Armēnijas Publiskā televīzija|AMPTV]]
| ''[[Simón]]''
| ''Paloma Rumba''
| —
| [[Angļu valoda|Angļu]]
|-
| 07
| {{ESC|Šveice}}
| [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]]
| [[Veronika Fuzaro]]
| ''Alice''
| &quot;Alise&quot;
| Angļu
|-
| 08
| {{ESC|Kipra}}
| [[Kipras raidorganizācijas korporācija|CyBC]]
| ''[[Antigoni]]''
| ''Jalla''
| &quot;Vairāk&quot;
| Angļu, [[Grieķu valoda|Grieķu]]
|-
| 09
| {{ESC|Latvija}}
| [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]
| [[Atvara]]
| &quot;[[Ēnā]]&quot;
| —
| [[Latviešu valoda|Latviešu]]
|-
| 10
| {{ESC|Dānija}}
| [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]]
| [[Sorens Torpegārds Lunds]]
| ''Før vi går hjem''
| &quot;Pirms mēs ejam mājās&quot;
| [[Dāņu valoda|Dāņu]]
|-
| 11
| {{ESC|Austrālija}}
| [[SBS]]
| [[Delta Gudrema]]
| ''Eclipse''
| &quot;Aptumsums&quot;
| Angļu
|-
| 12
| {{ESC|Ukraina}}
| [[Suspilne]]
| [[Viktorija Leleka|Leleka]]
| ''Ridnym'' &lt;small&gt;(Рідним)&lt;/small&gt;
| &quot;Dzimtā&quot;
| Angļu, [[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]]
|-
| 13
| {{ESC|Albānija}}
| [[Albānijas Radio un Televīzija|RTSH]]
| [[Alis]]
| ''Nân''
| &quot;Māte&quot;
| [[Albāņu valoda|Albāņu]]
|-
| 14
| {{ESC|Malta}}
| [[Publiskais raidorganizācijas serviss|PBS]]
| ''[[Aidan]]''
| ''Bella''
| —
| Angļu, [[Maltiešu valoda|Maltiešu]]
|-
| 15
| {{ESC|Norvēģija}}
| [[NRK]]
| [[Jonas Lovs]]
| ''Ya Ya Ya''
| —
| Angļu
|}

=== Fināls ===
&lt;!-- {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} --&gt;
Fināls norisināsies [[16. maijs|16. maijā]] plkst. 22:00 &lt;small&gt;({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;. Tajā piedalīsies 25 valstis — no katra pusfināla Top 10 valstis, &quot;Lielais četrinieks&quot; un Austrija kā pagājušā gada uzvarētāji. Finālā balsos visas 35 konkursa dalībvalstis, kā arī valstis, kas nepiedalīsies, kā &quot;Pārējā pasaule&quot;.

{| class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot;
! width=&quot;70&quot; | Nr.
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts
! width=&quot;100&quot; | Raidorganizācija
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;190&quot; | Dziesma
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;80&quot; | Valoda
|-
| 25
| {{ESC|Austrija}} (rīkotāji)
| [[Österreichischer Rundfunk|ORF]]
| ''[[Cosmó]]''
| ''[[Tanzschein]]''
| &quot;Dejas atļauja&quot;
| [[Vācu valoda|Vācu]]
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | TBA
| {{ESC|Francija}}
| [[Francijas Televīzija]]
| ''[[Monroe (dziedātāja)|Monroe]]''
| ''Regarde!''
| &quot;Skaties!&quot;
| [[Franču valoda|Franču]]
|-
| {{ESC|Itālija}}
| [[Nacionālais raidorganizācijas serviss|RAI]]
| ''[[Sal Da Vinci]]''
| ''Per sempre sì''
| &quot;Mūžīgi jā&quot;
| [[Itāļu valoda|Itāļu]]&lt;br /&gt;[[Neapoliešu valoda|Neapoliešu]]
|-
| {{ESC|Lielbritānija}}
| [[BBC]]
| ''[[Look Mum No Computer]]''
| ''Eins, zwei, drei''
| &quot;Viens, divi, trīs&quot;
| Angļu
|-
| {{ESC|Vācija}}
| [[Dienvidrietumu raidorganizācija|SWR]]{{efn|Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju konsorcija [[ARD (broadcaster)|ARD]] vārdā}}
| [[Sāra Engelsa]]
| ''Fire''
| &quot;Uguns&quot;
| [[Angļu valoda|Angļu]]
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eirovīzija}}

[[Kategorija:2026. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>iej43o3ecn6dztbue2dwlmdk656vku5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450585</id>
      <parentid>4450584</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T07:30:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Otrais pusfināls */</comment>
      <origin>4450585</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29948" sha1="h2ppqubokty55wyp2oh3am29rhoeaxv" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Eirovīzijas infokaste
| nosaukums              = 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
| tēma                   = ''United by Music'' (&quot;Mūzikas vienoti&quot;)
| attēls                 = Eurovision Song Contest 2026 logo.png
| att_izm                = 
| fināls                 = {{dat|2026|5|16|N}}
| pusfināls              = 
| pirmais pusfināls      = {{dat|2026|5|12|N}}
| otrais pusfināls       = {{dat|2026|5|14|N}}
| vadītājs (i)           = [[Viktorija Svarovska]]&lt;br /&gt;[[Mihaels Ostrovskis]]
| koordinators           = [[Martins Grīns]]
| režisors               = [[Maikls Krēns]] 
| pārraidītājs           = ''[[Österreichischer Rundfunk]]'' (ORF)
| vieta                  = {{AUT}}, [[Vīne]], ''[[Wiener Stadthalle]]''
| uzvarētājs             = 
| balsošanas sistēma     = No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju un žūrijas balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 5 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām.
| dalībvalstis           = 35
| valstis, kas debitē    = 
| valstis, kas atgriežas = {{ESC|Bulgārija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Moldova}}&lt;br /&gt;{{ESC|Rumānija}}
| valstis, kas izstājās  = {{ESC|Islande}}&lt;br /&gt;{{ESC|Īrija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Nīderlande}}&lt;br /&gt;{{ESC|Slovēnija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Spānija}}
| diskvalificētās valstis= 
| nulle punktu           = 
| viesmākslinieki        = 
| map                    = ESC 2026 Map.svg
| col1 = #2268b1 | tag1 =  Valstis, kas iepriekš kvalificējušās finālam
&lt;!-- | col2 = #951313 | tag2 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis --&gt;
| col2 = #22b14c | tag2 = Valstis, kas piedalīsies pusfinālos
| col3 = #a2a397 | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā
| con                    = Eirovīzijas dziesmu konkurss
| koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
| iepriekšējais          = [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2025]]
| nākamais               = [[2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2027'' ►]]
}}
'''2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2026}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2026}}) būs 70. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Konkurss norisināsies [[Austrija]]s pilsētā [[Vīne|Vīnē]] pēc [[Johanness Pīčs|JJ]] uzvaras [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada konkursā]] ar dziesmu ''[[Wasted Love]]''.

Šī būs trešā reize, kad konkursu rīko Austrija (iepriekš {{ESCg|1967}}. un {{ESCg|2015}}. gadā).

== Norises vieta ==
[[Attēls:Wiener Stadthalle Aussen 2008.jpg|left|thumb|250px|[[Wiener Stadthalle|''Wiener Stadthalle'']], Vīnē – 2026. gada konkursa norises vieta]]

2026. gada konkurs notiks [[Vīne|Vīnē]], Austrijā, pēc valsts uzvaras {{ESCg|2025}}. gada konkursā ar dziesmu ''[[Wasted Love]]'', ko izpildīja [[Johanness Pīčs|JJ]]. Tā būs trešā reize, kad Austrija rīko konkursu, iepriekš to darīja {{ESCg|1967}}. un {{ESCg|2015}}. gados, aba reizes arī Vīnē. Kā norises vieta izvēlēta {{sk|16152}} vietu ietilpīgā ''[[Wiener Stadthalle]]'', kurā jau rīkoja konkursu {{ESCg|2015}}. gadā.&lt;ref name=&quot;esc-location-202508202&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2026-vienna-host-city-70th|title=Eurovision 2026: Vienna is our Host City for the 70th|publisher=[[European Broadcasting Union]] (EBU)|website=Eurovision.tv|access-date=20 August 2025|date=20 August 2025|language=en|archive-url=https://archive.today/20250820070056/https://eurovision.tv/story/eurovision-2026-vienna-host-city-70th|archive-date=20 August 2025|location=Geneva}}&lt;/ref&gt;

Papildus galvenajai norises vietai, ''[[Vīnes Rātslaukums|Rathausplatz]]'' atradīsies Eirovīzijas ciemats, kurā notiks konkursa dalībnieku un vietējo mākslinieku uzstāšanās, kā arī tiešraižu šovu translācijas. [[Vīnes Rātsnams]] uzņems ''EuroClub'', kas organizēs oficiālās ballītes un privātās konkursa dalībnieku uzstāšanās, kā arī &quot;Tirkīzzilo paklāju&quot; un atklāšanas ceremoniju {{dat|2026|5|10||bez}}, kurā konkursa dalībnieki un viņu delegācijas tiks prezentētas akreditētajai presei un faniem.&lt;ref name=&quot;esc-location-202508202&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:13&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025-08-20 |title=Ludwig sees Eurovision Song Contest 2026 as a good investment for Vienna's economic location |url=https://www.vol.at/ludwig-sees-eurovision-song-contest-2026-as-a-good-investment-for-viennas-economic-location/9617405 |access-date=2025-08-20 |website=vol.at |language=en}}&lt;/ref&gt; Abas vietas atkārtos tās pašas funkcijas, kādas tām bija {{dat|2015|||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Giulia |date=2025-08-20 |title=Live-Blog: Pressekonferenz zur Bekanntgabe von Wien als Host City für den ESC 2026 |trans-title=Live blog: Press conference announcing Vienna as host city for Eurovision 2026 |url=https://esc-kompakt.de/heute-1600-uhr-live-blog-zur-pressekonferenz-anlaesslich-der-bekanntgabe-von-wien-als-host-city-fuer-den-esc-2026/ |access-date=2025-08-20 |website=ESC kompakt |language=de}}&lt;/ref&gt;

=== Norises vietas izvēle ===
{{Location map many|Austria
| width   = 320px
| float   = right
| caption = Rīkotājpilsēta (zilā krāsā), kandidātpilsēta, kas iesniedza pieteikumu (sarkanā krāsā), pilsētas, kas izrādīja interesi, bet galu galā nepieteicās (pelēkā krāsā)
| label1  = [[Grāca]]
| lat1    = 47.076
| long1   = 15.421
| position1 = bottom
| mark1   = Gray pog.svg
| label2  = [[Insbruka]]
| lat2    = 47.268
| long2   = 11.393
| position2 = right
| mark2   = Red pog.svg
| label3  = [[Velsa (Austrija)|Velsa]] &amp; [[Linca]]
| lat3    = 48.239
| long3   = 14.192
| position3 = left
| mark3   = Gray pog.svg
| label4  = [[Obervarta]]
| lat4    = 47.283
| long4   = 16.200
| position4 = left
| mark4   = Gray pog.svg
| label5  = [[Sanktpeltene|Sankt-&lt;br/&gt;peltene]]
| lat5    = 48.200
| long5   = 15.616
| position5 = top-left
| mark5   = Gray pog.svg
| label6  = &lt;u&gt;'''[[Vīne]]'''&lt;/u&gt;
| lat6    = 48.208
| long6   = 16.372
| position6 = top
| mark6   = Blue pog.svg
| label7  = {{nowrap|[[Ebreihsdorfa]]}}
| lat7    = 47.967
| long7   = 16.400
| position7 = bottom
| mark7   = Gray pog.svg
}}

Pēc ''[[ORF|Österreichischer Rundfunk]]'' (ORF) uzvaras ar Austriju {{ESCg|2025}}. gada konkursā, tās direktors Rolands Veismanis uzsvēra norises vietas piemērotību un tuvumu lidostām kā galvenos kritērijus rīkotājpilsētas atlases procesā 2026. gadam, kamēr ORF programmu direktore Stefānija Groisa-Horovica norādīja uz to, ka pēdējos gados nav būvētas jaunas lielas arēnas, taču mudināja pašvaldības ar dzīvotspējīgiem plāniem iesniegt pieteikumus.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Eurovision 2025 winner's press conference with JJ |url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2025-winners-press-conference-jj |access-date=18 May 2025 |work=Eurovision.tv |publisher=[[European Broadcasting Union]] (EBU)}}&lt;/ref&gt;

Vairākas pilsētas izrādīja interesi rīkot 2026. gada konkursu dažu dienu laikā pēc Austrijas uzvaras 2025. gadā. {{dat|2025|5|18||bez}} Vīnes mērs [[Mihaēls Ludvigs]] apstiprināja pilsētas nodomu pieteikties.&lt;ref name=&quot;:02&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Conte |first=Davide |date=18 May 2025 |title=Eurovision 2026: Vienna Interested in Hosting Again |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-vienna-interested-in-hosting-again/ |access-date=18 May 2025 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā dienā [[Grāca]] paziņoja, ka tā izvērtē potenciālo pieteikumu, mērei [[Elke Kārai]] norādot uz ''[[Stadthalle Graz]]'' kā piemērotu norises vietu.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=18 May 2025 |title=Austria: ORF Commences Eurovision 2026 Work &amp; Special Programming Celebrating JJ's Victory Announced |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-orf-commences-work/ |access-date=18 May 2025 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Diskussion um Song Contest 2026 in Graz |trans-title=Discussion about the Song Contest 2026 in Graz |url=https://steiermark.orf.at/stories/3305822/ |access-date=18 May 2025 |website=Steiermark.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}&lt;/ref&gt; ''[[Schwarzl Freizeit Zentrum]]'', kas arī atrodas Grācā, tika piedāvāts kā potenciāla norises vieta no tās koncertu menedžera un operatora Klausa Loitgeba puses.&lt;ref name=&quot;Klaus&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=&quot;Perfekte Location&quot;: Klaus Leutgeb will ESC 2026 an den Schwarzlsee holen |trans-title=&quot;Perfect location&quot;: Klaus Leutgeb wants to bring ESC 2026 to Schwarzlsee |url=https://www.kleinezeitung.at/steiermark/graz/19700155/klaus-leutgeb-will-esc-2026-an-den-schwarzlsee-holen |access-date=18 May 2025 |publisher=[[Kleine Zeitung]] |language=de}}&lt;/ref&gt; Tāpat 18. maijā [[Insbruka]] un [[Velsa (Austrija)|Velsa]] apstiprināja, ka tās pieteiksies attiecīgi ar ''[[Olympiahalle (Innsbruck)|Olympiahalle]]'' un jaunu izstāžu zāli.&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Wels im Ringen um ESC-Austragungsort |trans-title=Wels in the fight for ESC venue |url=https://ooe.orf.at/stories/3305836/ |access-date=18 May 2025 |website=Ooe.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |title=Eurovision 2026: Innsbruck Intends to Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-innsbruck-intends-to-bid-to-host-eurovision/ |website=Eurovoix |date=18 May 2025 |access-date=18 May 2025}}&lt;/ref&gt; [[Obervarta]] arī izteica interesi rīkot konkursu.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Oberwart will ESC-Austragungsort werden |trans-title=Oberwart wants to become ESC venue |url=https://burgenland.orf.at/stories/3305824/ |access-date=18 May 2025 |website=Burgenland.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}&lt;/ref&gt; {{dat|2025|5|19||bez}} [[Sanktpeltene|Sanktpeltenes]] mērs Matīss Stadlers piedāvāja ''VAZ St. Pölten'' kā iespējamo norises vietu.&lt;ref name=&quot;StPolten&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=19 May 2025 |title=St. Pölten liebäugelt mit Song Contest 2026 |url=https://noe.orf.at/stories/3306010/ |access-date=24 May 2025 |publisher=ORF |language=de}}&lt;/ref&gt; {{dat|2025|5|26||bez}} [[Ebreihsdorfa]] prezentēja priekšlikumu rīkot konkursu pagaidu norises vietā.&lt;ref name=&quot;Ebreichsdorf&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eurovoix.com/2025/05/26/eurovision-2026-comer-city-presents-proposal-to-host-eurovision/ |title=Eurovision 2026: Ebreichsdorf's 'Comer City' Presents Proposal to Host Eurovision |date=26 May 2025 |access-date=27 May 2025 |website=Eurovoix.com |first=Anthony |last=Granger}}&lt;/ref&gt;

ORF uzsāka pieteikšanās procesu {{dat|2025|6|2||bez}}, atverot iespēju pilsētām un pašvaldībām paziņot par savu interesi. Šie kandidāti saņēma detalizētos iepirkuma dokumentus un tiem bija laiks līdz {{dat|2025|7|4|D|bez}}, lai iesniegtu savus pieteikumus. Ebreihsdorfa izstājās no procesa {{dat|2025|6|15||bez}},&lt;ref name=&quot;NoEbreichsdorf&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eurovoix.com/2025/06/15/eurovision-2026-ebreichsdorf-comer-city-withdraws-from-bidding-process/ |title=Eurovision 2026: Ebreichsdorf's 'Comer City' Withdraws From Bidding Process |date=15 June 2025 |first=Anthony |last=Granger |website=Eurovoix}}&lt;/ref&gt; tai sekoja Obervarta {{dat|2025|6|21||bez}},&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Rachbauer |first1=Stefanie |last2=Kroisleitner |first2=Oona |title=Oberwart bewirbt sich doch nicht für den Song Contest 2026 |trans-title=Oberwart will not apply for the 2026 Song Contest after all |url=https://www.derstandard.at/story/3000000274784/oberwart-bewirbt-sich-doch-nicht-fuer-den-song-contest-2026 |access-date=2025-06-21 |website=Der Standard |language=de-AT}}&lt;/ref&gt; Grāca {{dat|2025|6|27||bez}},&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=27 June 2025 |title=Eurovision 2026: Graz Will Not Bid to Host |url=https://eurovoix.com/2025/06/27/eurovision-2026-graz-will-not-bid-to-host/ |access-date=27 June 2025 |website=Eurovoix}}&lt;/ref&gt; un Velsa {{dat|2025|7|1||bez}}.&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Keine Bewerbung Oberösterreichs für den Eurovision Song Contest 2026 |trans-title=Upper Austria will not apply for the Eurovision Song Contest 2026 |url=https://www.ots.at/presseaussendung/OTS_20250701_OTS0170/keine-bewerbung-oberoesterreichs-fuer-den-eurovision-song-contest-2026 |access-date=2025-07-01 |website=OTS.at |language=de-AT}}&lt;/ref&gt; Vīne un Insbruka bija vienīgās pilsētas, kas iesniedza pieteikumus līdz noteiktajam termiņam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Rachbauer |first1=Stefanie |last2=Kroisleitner |first2=Oona |title=Innsbruck oder Wien? Womit die Song-Contest-Bewerber punkten |trans-title=Innsbruck or Vienna? What the Song Contest candidates are scoring with |url=https://www.derstandard.at/story/3000000277597/innsbruck-oder-wien-womit-die-song-contest-bewerber-punkten |access-date=2025-07-06 |website=[[Der Standard]] |language=de-AT}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-07-04 |title=Eurovision 2026: Innsbruck Submits Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2025/07/04/eurovision-2026-innsbruck-submits-bid-to-host-eurovision/ |access-date=2025-07-06 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt; {{dat|2025|8|20||bez}} EBU un ORF paziņoja Vīni kā rīkotājpilsētu.&lt;ref name=&quot;esc-location-202508202&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Ude |first=Christian |date=2025-08-20 |title=Wien holt sich Song Contest 2026 für 22,6 Millionen Euro |trans-title=Vienna wins the 2026 Song Contest for 22.6 million euros |url=https://www.kleinezeitung.at/kultur/medien/20011893/wien-traegt-den-song-contest-2026-aus |access-date=2025-08-20 |website=[[Kleine Zeitung]] |language=de-AT}}&lt;/ref&gt;

{{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} Rīkotājpilsēta {{Color box|#F2E0CE|^|border=darkgray}} Kandidātpilsētas

{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; | Pilsēta
! scope=&quot;col&quot; | Vieta
! scope=&quot;col&quot; | Piezīmes
! scope=&quot;col&quot; | {{Abbr|Ats.|Atsauces}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Ebreihsdorfa]]
| Pagaidu arēna
| Piedāvātā norises vieta bija pagaidu arēna ar {{sk|20000}} vietu kapacitāti. Tiktu izveidota arī otra vieta finālā publiskam skatam ar {{sk|30000}} vietu kapacitāti. Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|15||bez}}.
| &lt;ref name=&quot;Ebreichsdorf&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;NoEbreichsdorf&quot; /&gt;
|-
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;row&quot; | [[Grāca]]
| ''Stadthalle Graz''
| rowspan=&quot;2&quot;| Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|27||bez}}.
| rowspan=&quot;2&quot;| &lt;ref name=&quot;KL&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025-05-18 |title=&quot;Perfekte Location&quot;: Klaus Leutgeb will ESC 2026 an den Schwarzlsee holen |trans-title=&quot;Perfect location&quot;: Klaus Leutgeb wants to bring ESC 2026 to Schwarzlsee |url=https://www.kleinezeitung.at/steiermark/graz/19700155/klaus-leutgeb-will-esc-2026-an-den-schwarzlsee-holen |access-date=2025-05-18 |publisher=[[Kleine Zeitung]] |language=de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;
|-
| ''Schwarzl Freizeit Zentrum''
|-style=&quot;background:#F2E0CE&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#F2E0CE&quot; | [[Insbruka]] ^
|''Olympiahalle''
|Rīkojusi daiļslidošanas un hokeja sacensības gan [[1964. gada ziemas olimpiskās spēles|1964.]], gan [[1976. gada ziemas olimpiskās spēles|1976. gada]] Ziemas olimpiskajās spēlēs.
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2026: Innsbruck City Council Approves Bid to Host |url=https://eurovoix.com/2025/06/11/eurovision-2026-innsbruck-city-council-approves-bid/ |website=Eurovoix |date=11 June 2025 |access-date=11 June 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Obervarta]]
| ''Messe Oberwart''
| Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|21||bez}}.
| &lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Sanktpeltene]]
| ''VAZ St. Pölten''
| Izrādīja interesi, bet galu galā nepieteicās.
| &lt;ref name=&quot;StPolten&quot; /&gt;
|-style=&quot;background:#CEDFF2&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#CEDFF2&quot; | '''[[Vīne]]''' †
|'''''[[Wiener Stadthalle]]'''''
|Rīkojusi konkursu {{ESCg|2015}}. gadā. Ik gadu arī uzņem ''Erste Bank Open'' tenisa turnīru un citus pasākumus visa gada garumā.
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-06-03 |title=Eurovision 2026: Vienna Actively Bidding to Host For a Third Time |url=https://eurovoix.com/2025/06/03/eurovision-2026-vienna-actively-bidding-to-host-for-a-third-time/ |access-date=2025-06-12 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{nowrap|[[Velsa (Austrija)|Velsa]] un [[Linca]]}}
|''Messe Wels''
|Kopīgs pieteikums, Velsa rīkotu pašu konkursu. Norises vieta ir būvniecības stadijā un tās pabeigšana plānota 2026. gada martā. Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|7|1||bez}}.
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025-06-04 |title=ESC: Wels und Linz offiziell angemeldet |url=https://ooe.orf.at/stories/3308305/ |access-date=2025-06-12 |website=ooe.ORF.at |language=de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;
|}

== Formāts ==
=== Pusfināla izloze ===
[[Attēls:Wien Rathaus hochauflösend.jpg|thumb|Vīnes pilsētas halle, pusfināla izlozes ceremonijas vieta]]
Pusfinalu izloze norisinājās 2026. gada [[12. janvāris|12. janvārī]] [[Vīnes pilsētas halle|Vīnes pilsētas hallē]], [[Vīne|Vīnē]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-01-06 |title=The Semi-Final Draw for Vienna 2026: All you need to know |url=https://www.eurovision.com/stories/semi-final-draw-vienna-2026-how-to-watch/ |access-date=2026-01-06 |website=Eurovision.com |publisher=EBU |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=2.000 Bewerbungen für 30 Jobs: Überwältigendes Interesse an Stand-Ins für Eurovision Song Contest |trans-title=2,000 applications for 30 jobs: Overwhelming interest in stand-ins for the Eurovision Song Contest |url=https://www.ots.at/presseaussendung/OTS_20251222_OTS0024/2000-bewerbungen-fuer-30-jobs-ueberwaeltigendes-interesse-an-stand-ins-fuer-eurovision-song-contest |access-date=2025-12-22 |website=OTS.at |language=de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-12-22 |title=Eurovision 2026: Semi-Final Allocation Draw to be Held at Vienna Rathaus |url=https://eurovoix.com/2025/12/22/eurovision-2026-semi-final-allocation-draw-vienna-rathaus/ |access-date=2025-12-22 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
Trīsdesmit pusfinālisti tika sadalīti sešās grupās, pamatojoties uz vēsturiskajiem balsošanas modeļiem. Tas tika darīts, lai samazinātu &quot;blokvalstu balsojumus&quot; un palielinātu spriedzi pusfinālos. Izlozē, tika noskaidrots arī, kuros pusfinālos balsos, katra &quot;lielā četrinieka&quot; dalībvalsts. Ceremonijas laikā, tika nodota arī rīkotājpilsētas nozīme, no iepriekšējā konkursa rīkotājpilsētas [[Bāzele]]s.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:17%;&quot; | 1. grupa
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:16%;&quot; | 2. grupa
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:16%;&quot; | 3. grupa
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:17%;&quot; | 4. grupa
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:17%;&quot; | 5. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Albānija}}
* {{ESC|Bulgārija}}
* {{ESC|Horvātija}}
* {{ESC|Melnkalne}}
* {{ESC|Serbija}}
* {{ESC|Šveice}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Austrālija}}
* {{ESC|Dānija}}
* {{ESC|Igaunija}}
* {{ESC|Somija}}
* {{ESC|Norvēģija}}
* {{ESC|Zviedrija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Armēnija}}
* {{ESC|Azerbaidžāna}}
* {{ESC|Gruzija}}
* {{ESC|Izraēla}}
* {{ESC|Polija}}
* {{ESC|Ukraina}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Beļģija}}
* {{ESC|Čehija}}
* {{ESC|Luksemburga}}
* {{ESC|Moldova}}
* {{ESC|Portugāle}}
* {{ESC|Rumānija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Grieķija}}
* {{ESC|Kipra}}
* {{ESC|Latvija}}
* {{ESC|Lietuva}}
* {{ESC|Malta}}
* {{ESC|Sanmarīno}}
|}

== Dalībvalstis ==
Lai piedalītos Eirovīzijas dziesmu konkursā, ir nepieciešama nacionālā raidorganizācija ar [[Eiropas_Raidorganizāciju_apvienība#Biedri|aktīvu EBU dalību]], kas spēj uztvert konkursu caur [[Eirovīzija (tīkls)|Eirovīzijas tīklu]] un pārraidīt to tiešraidē visā valstī. EBU izsūta uzaicinājumu piedalīties konkursā visiem aktīvajiem biedriem.

2025. gada 15. decembrī EBU apstiprināja, ka konkursā piedalīsies 35 valstis. Konkursā pēc 3 gadu pauzes atgriezās [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārija]], [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Rumānija]] pēc 2 gadu pauzes un [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā|Moldova]] pēc 1 gada pauzes. Protestējot pret [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēlas]] dalību konkursā, izstājās 5 valstis — [[Islande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Islande]], [[Īrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Īrija]], [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]], [[Slovēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Slovēnija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]].&lt;ref name=&quot;esc2026 partecipants&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=35 broadcasters to compete at 70th Eurovision Song Contest in Vienna |url=https://www.eurovision.com/stories/35-broadcasters-70th-eurovision-song-contest-vienna/ |access-date=15 December 2025 |website=Eurovision.com}}&lt;/ref&gt;

=== Pusfināli ===
==== Pirmais pusfināls ====
&lt;!-- {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} --&gt;
Pirmais pusfināls norisināsies [[12. maijs|12. maijā]] plkst. 22:00 &lt;small&gt;({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;.&lt;ref name=&quot;esc2026 partecipants&quot; /&gt; Pusfinālā piedalīsies 15 valstis.  Šajā pusfinālā balsos šī pusfināla dalībvalstis, kā arī [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. Tāpat pusfinālā varēs balsot arī valstis, kas nepiedalīsies šajā pusfinālā vai konkursā kā &quot;Pārējā pasaule&quot;. Pusfinālā uzstāsies arī Itālijas un Vācijas pārstāvji — Itālija uzstāsies starp Gruziju un Somiju un Vācija uzstāsies starp Izraēlu un Beļģiju.

{| class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot;
! width=&quot;70&quot; | Nr.
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts
! width=&quot;100&quot; | Raidorganizācija
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;190&quot; | Dziesma
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;80&quot; | Valoda
&lt;!--! width=&quot;20&quot; | Vieta
! width=&quot;20&quot; | Punkti--&gt;
|-
| 01
| {{ESC|Moldova}}
| [[TeleRadio-Moldova|TRM]]
| ''[[Satoshi]]''
| ''Viva, Moldova!''
| &quot;Lai dzīvo Moldova!&quot;
| [[Rumāņu valoda|Rumāņu]]
|-
| 02
| {{ESC|Zviedrija}}
| [[Zviedrijas Televīzija|SVT]]
| [[Felīcija Eriksone|Felīcija]]
| ''My System''
| &quot;Mana sistēma&quot;
| Angļu
|-
| 03
| {{ESC|Horvātija}}
| [[Horvātijas radiotelevīzija|HRT]]
| ''[[Lelek]]''
| ''Andromeda''
| —
| [[Horvātu valoda|Horvātu]]
|-
| 04
| {{ESC|Grieķija}}
| [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]]
| [[Akilas Mitilinaios]]
| ''Ferto &lt;small&gt;(Φέρτο)&lt;/small&gt;''
| &quot;Lai notiek&quot;
| [[Grieķu valoda|Grieķu]]
|-
| 05
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]]
| ''[[Bandidos do Cante]]''
| ''Rosa''
| —
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
|-
| 06
| {{ESC|Gruzija}}
| [[Gruzijas publiskā raidorganizācija|GPB]]
| ''[[Bzikebi]]''
| ''On Replay''
| &quot;Atkārtot&quot;
| [[Angļu valoda|Angļu]]
|-
| 07
| {{ESC|Somija}}
| [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]]
| [[Linda Lampeniusa]] un [[Pete Parkkonens]]
| ''Liekinheitin''
| &quot;Liesmumetējs&quot;
| [[Somu valoda|Somu]]
|-
| 08
| {{ESC|Melnkalne}}
| [[Melnkalnes Radio un televīzija|RTCG]]
| [[Tamara Živkoviča]]
| ''Nova zora (&lt;small&gt;Нова зора&lt;/small&gt;)''
| &quot;Jauna rītausma&quot;
| [[Melnkalniešu valoda|Melnkalniešu]]
|-
| 09
| {{ESC|Igaunija}}
| [[Igaunijas Nacionālā raidorganizācija|ERR]]
| ''[[Vanilla Ninja]]''
| ''Too Epic to Be True''
| &quot;Pārāk labi, lai būtu patiesība&quot;
| Angļu
|-
| 10
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas Koorporācijas|IPBC]]
| [[Noams Betans]]
| ''Michelle''
| &quot;Mišela&quot;
| [[Franču valoda|Franču]], [[Ebreju valoda|Ebreju]], Angļu
|-
| 11
| {{ESC|Beļģija}}
| [[RTBF]]
| ''[[Essyla]]''
| ''Dancing on the Ice''
| &quot;Dejot uz ledus&quot;
| Angļu
|-
| 12
| {{ESC|Lietuva}}
| [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]]
| ''[[Lion Ceccah]]''
| ''Sólo Quiero Más''
| &quot;Es tikai vēlos vairāk&quot;
| [[Lietuviešu valoda|Lietuviešu]], Angļu
|-
| 13
| {{ESC|Sanmarīno}}
| [[Sanmarīno RTV|SMRTV]]
| [[Senita]]
| ''Superstar''
| &quot;Superzvaigzne&quot;
| Angļu
|-
| 14
| {{ESC|Polija}}
| [[Polijas Televīzija|TVP]]
| [[Alicja Szempliņska|Alicja]]
| ''Pray''
| &quot;Lūgšana&quot;
| Angļu
|-
| 15
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbijas Radio un Televīzija|RTS]]
| ''[[Lavina]]''
| ''Kraj mene &lt;small&gt;(Крај мене)&lt;/small&gt;''
| &quot;Man blakus&quot;
| [[Serbu valoda|Serbu]]
|}

==== Otrais pusfināls ====
&lt;!-- {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} --&gt;
Otrais pusfināls norisināsies [[14. maijs|14. maijā]] plkst. 22:00 &lt;small&gt;({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;.&lt;ref name=&quot;esc2026 partecipants&quot; /&gt; Pusfinālā piedalīsies 15 valstis. Šajā pusfinālā balsos šī pusfināla dalībvalstis, kā arī [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrija]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritānija]]. Tāpat pusfinālā varēs balsot arī valstis, kas nepiedalīsies šajā pusfinālā vai konkursā kā &quot;Pārējā pasaule&quot;. Pusfinālā uzstāsies arī Austrijas, Francijas un Lielbritānijas pārstāvji — Austrija uzstāsies starp Čehiju un Armēniju, Francija uzstāsies starp Kipru un Latviju un Lielbritānija uzstāsies starp Ukrainu un Albāniju.

{| class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot;
! width=&quot;70&quot; | Nr.
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts
! width=&quot;100&quot; | Raidorganizācija
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;190&quot; | Dziesma
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;80&quot; | Valoda
&lt;!--! width=&quot;20&quot; | Vieta
! width=&quot;20&quot; | Punkti--&gt;
|-
| 01
| {{ESC|Bulgārija}}
| [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]]
| [[Dara]]
| ''Bangaranga''
| —
| Angļu
|-
| 02
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| [[Publiskais Radio &amp; Televīzija|İTV]]
| ''[[Jiva]]''
| ''Just Go''
| &quot;Vienkārši ej&quot;
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Azerbaidžāņu valoda|Azerbaidžāņu]]
|-
| 03
| {{ESC|Rumānija}}
| [[Rumānijas televīzija|TVR]]
| [[Aleksandra Kapitanesku]]
| ''Choke Me''
| &quot;Žņaudz mani&quot;
| Angļu
|-
| 04
| {{ESC|Luksemburga}}
| [[RTL Group|RTL]]
| [[Eva Marija]]
| ''Mother Nature''
| &quot;Māte daba&quot;
| Angļu
|-
| 05
| {{ESC|Čehija}}
| [[Čehijas Televīzija|ČT]]
| [[Daniels Žižka]]
| ''Crossroads''
| &quot;Krustceles&quot;
| Angļu
|-
| 06
| {{ESC|Armēnija}}
| [[Armēnijas Publiskā televīzija|AMPTV]]
| ''[[Simón]]''
| ''Paloma Rumba''
| —
| [[Angļu valoda|Angļu]]
|-
| 07
| {{ESC|Šveice}}
| [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]]
| [[Veronika Fuzaro]]
| ''Alice''
| &quot;Alise&quot;
| Angļu
|-
| 08
| {{ESC|Kipra}}
| [[Kipras raidorganizācijas korporācija|CyBC]]
| ''[[Antigoni]]''
| ''Jalla''
| &quot;Vairāk&quot;
| Angļu, [[Grieķu valoda|Grieķu]]
|-
| 09
| {{ESC|Latvija}}
| [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]
| [[Atvara]]
| &quot;[[Ēnā]]&quot;
| —
| [[Latviešu valoda|Latviešu]]
|-
| 10
| {{ESC|Dānija}}
| [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]]
| [[Sorens Torpegārds Lunds]]
| ''Før vi går hjem''
| &quot;Pirms mēs ejam mājās&quot;
| [[Dāņu valoda|Dāņu]]
|-
| 11
| {{ESC|Austrālija}}
| [[SBS]]
| [[Delta Gudrema]]
| ''Eclipse''
| &quot;Aptumsums&quot;
| Angļu
|-
| 12
| {{ESC|Ukraina}}
| [[Suspilne]]
| [[Viktorija Leleka|Leleka]]
| ''Ridnym'' &lt;small&gt;(Рідним)&lt;/small&gt;
| &quot;Dzimtā&quot;
| Angļu, [[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]]
|-
| 13
| {{ESC|Albānija}}
| [[Albānijas Radio un Televīzija|RTSH]]
| [[Alis]]
| ''Nân''
| &quot;Māte&quot;
| [[Albāņu valoda|Albāņu]]
|-
| 14
| {{ESC|Malta}}
| [[Publiskais raidorganizācijas serviss|PBS]]
| ''[[Aidan]]''
| ''Bella''
| —
| Angļu, [[Maltiešu valoda|Maltiešu]]
|-
| 15
| {{ESC|Norvēģija}}
| [[NRK]]
| [[Jonas Lovs]]
| ''Ya Ya Ya''
| —
| Angļu
|}

=== Fināls ===
&lt;!-- {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} --&gt;
Fināls norisināsies [[16. maijs|16. maijā]] plkst. 22:00 &lt;small&gt;({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;. Tajā piedalīsies 25 valstis — no katra pusfināla Top 10 valstis, &quot;Lielais četrinieks&quot; un Austrija kā pagājušā gada uzvarētāji. Finālā balsos visas 35 konkursa dalībvalstis, kā arī valstis, kas nepiedalīsies, kā &quot;Pārējā pasaule&quot;.

{| class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot;
! width=&quot;70&quot; | Nr.
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts
! width=&quot;100&quot; | Raidorganizācija
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;190&quot; | Dziesma
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;80&quot; | Valoda
|-
| 25
| {{ESC|Austrija}} (rīkotāji)
| [[Österreichischer Rundfunk|ORF]]
| ''[[Cosmó]]''
| ''[[Tanzschein]]''
| &quot;Dejas atļauja&quot;
| [[Vācu valoda|Vācu]]
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | TBA
| {{ESC|Francija}}
| [[Francijas Televīzija]]
| ''[[Monroe (dziedātāja)|Monroe]]''
| ''Regarde!''
| &quot;Skaties!&quot;
| [[Franču valoda|Franču]]
|-
| {{ESC|Itālija}}
| [[Nacionālais raidorganizācijas serviss|RAI]]
| ''[[Sal Da Vinci]]''
| ''Per sempre sì''
| &quot;Mūžīgi jā&quot;
| [[Itāļu valoda|Itāļu]]&lt;br /&gt;[[Neapoliešu valoda|Neapoliešu]]
|-
| {{ESC|Lielbritānija}}
| [[BBC]]
| ''[[Look Mum No Computer]]''
| ''Eins, zwei, drei''
| &quot;Viens, divi, trīs&quot;
| Angļu
|-
| {{ESC|Vācija}}
| [[Dienvidrietumu raidorganizācija|SWR]]{{efn|Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju konsorcija [[ARD (broadcaster)|ARD]] vārdā}}
| [[Sāra Engelsa]]
| ''Fire''
| &quot;Uguns&quot;
| [[Angļu valoda|Angļu]]
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eirovīzija}}

[[Kategorija:2026. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>h2ppqubokty55wyp2oh3am29rhoeaxv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450586</id>
      <parentid>4450585</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T07:31:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pirmais pusfināls */</comment>
      <origin>4450586</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30205" sha1="avaa1j6mjrwdwndl1dnzx145a9cyfvf" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Eirovīzijas infokaste
| nosaukums              = 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
| tēma                   = ''United by Music'' (&quot;Mūzikas vienoti&quot;)
| attēls                 = Eurovision Song Contest 2026 logo.png
| att_izm                = 
| fināls                 = {{dat|2026|5|16|N}}
| pusfināls              = 
| pirmais pusfināls      = {{dat|2026|5|12|N}}
| otrais pusfināls       = {{dat|2026|5|14|N}}
| vadītājs (i)           = [[Viktorija Svarovska]]&lt;br /&gt;[[Mihaels Ostrovskis]]
| koordinators           = [[Martins Grīns]]
| režisors               = [[Maikls Krēns]] 
| pārraidītājs           = ''[[Österreichischer Rundfunk]]'' (ORF)
| vieta                  = {{AUT}}, [[Vīne]], ''[[Wiener Stadthalle]]''
| uzvarētājs             = 
| balsošanas sistēma     = No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju un žūrijas balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 5 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām.
| dalībvalstis           = 35
| valstis, kas debitē    = 
| valstis, kas atgriežas = {{ESC|Bulgārija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Moldova}}&lt;br /&gt;{{ESC|Rumānija}}
| valstis, kas izstājās  = {{ESC|Islande}}&lt;br /&gt;{{ESC|Īrija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Nīderlande}}&lt;br /&gt;{{ESC|Slovēnija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Spānija}}
| diskvalificētās valstis= 
| nulle punktu           = 
| viesmākslinieki        = 
| map                    = ESC 2026 Map.svg
| col1 = #2268b1 | tag1 =  Valstis, kas iepriekš kvalificējušās finālam
&lt;!-- | col2 = #951313 | tag2 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis --&gt;
| col2 = #22b14c | tag2 = Valstis, kas piedalīsies pusfinālos
| col3 = #a2a397 | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā
| con                    = Eirovīzijas dziesmu konkurss
| koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
| iepriekšējais          = [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2025]]
| nākamais               = [[2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2027'' ►]]
}}
'''2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2026}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2026}}) būs 70. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Konkurss norisināsies [[Austrija]]s pilsētā [[Vīne|Vīnē]] pēc [[Johanness Pīčs|JJ]] uzvaras [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada konkursā]] ar dziesmu ''[[Wasted Love]]''.

Šī būs trešā reize, kad konkursu rīko Austrija (iepriekš {{ESCg|1967}}. un {{ESCg|2015}}. gadā).

== Norises vieta ==
[[Attēls:Wiener Stadthalle Aussen 2008.jpg|left|thumb|250px|[[Wiener Stadthalle|''Wiener Stadthalle'']], Vīnē – 2026. gada konkursa norises vieta]]

2026. gada konkurs notiks [[Vīne|Vīnē]], Austrijā, pēc valsts uzvaras {{ESCg|2025}}. gada konkursā ar dziesmu ''[[Wasted Love]]'', ko izpildīja [[Johanness Pīčs|JJ]]. Tā būs trešā reize, kad Austrija rīko konkursu, iepriekš to darīja {{ESCg|1967}}. un {{ESCg|2015}}. gados, aba reizes arī Vīnē. Kā norises vieta izvēlēta {{sk|16152}} vietu ietilpīgā ''[[Wiener Stadthalle]]'', kurā jau rīkoja konkursu {{ESCg|2015}}. gadā.&lt;ref name=&quot;esc-location-202508202&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2026-vienna-host-city-70th|title=Eurovision 2026: Vienna is our Host City for the 70th|publisher=[[European Broadcasting Union]] (EBU)|website=Eurovision.tv|access-date=20 August 2025|date=20 August 2025|language=en|archive-url=https://archive.today/20250820070056/https://eurovision.tv/story/eurovision-2026-vienna-host-city-70th|archive-date=20 August 2025|location=Geneva}}&lt;/ref&gt;

Papildus galvenajai norises vietai, ''[[Vīnes Rātslaukums|Rathausplatz]]'' atradīsies Eirovīzijas ciemats, kurā notiks konkursa dalībnieku un vietējo mākslinieku uzstāšanās, kā arī tiešraižu šovu translācijas. [[Vīnes Rātsnams]] uzņems ''EuroClub'', kas organizēs oficiālās ballītes un privātās konkursa dalībnieku uzstāšanās, kā arī &quot;Tirkīzzilo paklāju&quot; un atklāšanas ceremoniju {{dat|2026|5|10||bez}}, kurā konkursa dalībnieki un viņu delegācijas tiks prezentētas akreditētajai presei un faniem.&lt;ref name=&quot;esc-location-202508202&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:13&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025-08-20 |title=Ludwig sees Eurovision Song Contest 2026 as a good investment for Vienna's economic location |url=https://www.vol.at/ludwig-sees-eurovision-song-contest-2026-as-a-good-investment-for-viennas-economic-location/9617405 |access-date=2025-08-20 |website=vol.at |language=en}}&lt;/ref&gt; Abas vietas atkārtos tās pašas funkcijas, kādas tām bija {{dat|2015|||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Giulia |date=2025-08-20 |title=Live-Blog: Pressekonferenz zur Bekanntgabe von Wien als Host City für den ESC 2026 |trans-title=Live blog: Press conference announcing Vienna as host city for Eurovision 2026 |url=https://esc-kompakt.de/heute-1600-uhr-live-blog-zur-pressekonferenz-anlaesslich-der-bekanntgabe-von-wien-als-host-city-fuer-den-esc-2026/ |access-date=2025-08-20 |website=ESC kompakt |language=de}}&lt;/ref&gt;

=== Norises vietas izvēle ===
{{Location map many|Austria
| width   = 320px
| float   = right
| caption = Rīkotājpilsēta (zilā krāsā), kandidātpilsēta, kas iesniedza pieteikumu (sarkanā krāsā), pilsētas, kas izrādīja interesi, bet galu galā nepieteicās (pelēkā krāsā)
| label1  = [[Grāca]]
| lat1    = 47.076
| long1   = 15.421
| position1 = bottom
| mark1   = Gray pog.svg
| label2  = [[Insbruka]]
| lat2    = 47.268
| long2   = 11.393
| position2 = right
| mark2   = Red pog.svg
| label3  = [[Velsa (Austrija)|Velsa]] &amp; [[Linca]]
| lat3    = 48.239
| long3   = 14.192
| position3 = left
| mark3   = Gray pog.svg
| label4  = [[Obervarta]]
| lat4    = 47.283
| long4   = 16.200
| position4 = left
| mark4   = Gray pog.svg
| label5  = [[Sanktpeltene|Sankt-&lt;br/&gt;peltene]]
| lat5    = 48.200
| long5   = 15.616
| position5 = top-left
| mark5   = Gray pog.svg
| label6  = &lt;u&gt;'''[[Vīne]]'''&lt;/u&gt;
| lat6    = 48.208
| long6   = 16.372
| position6 = top
| mark6   = Blue pog.svg
| label7  = {{nowrap|[[Ebreihsdorfa]]}}
| lat7    = 47.967
| long7   = 16.400
| position7 = bottom
| mark7   = Gray pog.svg
}}

Pēc ''[[ORF|Österreichischer Rundfunk]]'' (ORF) uzvaras ar Austriju {{ESCg|2025}}. gada konkursā, tās direktors Rolands Veismanis uzsvēra norises vietas piemērotību un tuvumu lidostām kā galvenos kritērijus rīkotājpilsētas atlases procesā 2026. gadam, kamēr ORF programmu direktore Stefānija Groisa-Horovica norādīja uz to, ka pēdējos gados nav būvētas jaunas lielas arēnas, taču mudināja pašvaldības ar dzīvotspējīgiem plāniem iesniegt pieteikumus.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Eurovision 2025 winner's press conference with JJ |url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2025-winners-press-conference-jj |access-date=18 May 2025 |work=Eurovision.tv |publisher=[[European Broadcasting Union]] (EBU)}}&lt;/ref&gt;

Vairākas pilsētas izrādīja interesi rīkot 2026. gada konkursu dažu dienu laikā pēc Austrijas uzvaras 2025. gadā. {{dat|2025|5|18||bez}} Vīnes mērs [[Mihaēls Ludvigs]] apstiprināja pilsētas nodomu pieteikties.&lt;ref name=&quot;:02&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Conte |first=Davide |date=18 May 2025 |title=Eurovision 2026: Vienna Interested in Hosting Again |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-vienna-interested-in-hosting-again/ |access-date=18 May 2025 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā dienā [[Grāca]] paziņoja, ka tā izvērtē potenciālo pieteikumu, mērei [[Elke Kārai]] norādot uz ''[[Stadthalle Graz]]'' kā piemērotu norises vietu.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=18 May 2025 |title=Austria: ORF Commences Eurovision 2026 Work &amp; Special Programming Celebrating JJ's Victory Announced |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-orf-commences-work/ |access-date=18 May 2025 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Diskussion um Song Contest 2026 in Graz |trans-title=Discussion about the Song Contest 2026 in Graz |url=https://steiermark.orf.at/stories/3305822/ |access-date=18 May 2025 |website=Steiermark.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}&lt;/ref&gt; ''[[Schwarzl Freizeit Zentrum]]'', kas arī atrodas Grācā, tika piedāvāts kā potenciāla norises vieta no tās koncertu menedžera un operatora Klausa Loitgeba puses.&lt;ref name=&quot;Klaus&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=&quot;Perfekte Location&quot;: Klaus Leutgeb will ESC 2026 an den Schwarzlsee holen |trans-title=&quot;Perfect location&quot;: Klaus Leutgeb wants to bring ESC 2026 to Schwarzlsee |url=https://www.kleinezeitung.at/steiermark/graz/19700155/klaus-leutgeb-will-esc-2026-an-den-schwarzlsee-holen |access-date=18 May 2025 |publisher=[[Kleine Zeitung]] |language=de}}&lt;/ref&gt; Tāpat 18. maijā [[Insbruka]] un [[Velsa (Austrija)|Velsa]] apstiprināja, ka tās pieteiksies attiecīgi ar ''[[Olympiahalle (Innsbruck)|Olympiahalle]]'' un jaunu izstāžu zāli.&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Wels im Ringen um ESC-Austragungsort |trans-title=Wels in the fight for ESC venue |url=https://ooe.orf.at/stories/3305836/ |access-date=18 May 2025 |website=Ooe.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |title=Eurovision 2026: Innsbruck Intends to Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-innsbruck-intends-to-bid-to-host-eurovision/ |website=Eurovoix |date=18 May 2025 |access-date=18 May 2025}}&lt;/ref&gt; [[Obervarta]] arī izteica interesi rīkot konkursu.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Oberwart will ESC-Austragungsort werden |trans-title=Oberwart wants to become ESC venue |url=https://burgenland.orf.at/stories/3305824/ |access-date=18 May 2025 |website=Burgenland.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}&lt;/ref&gt; {{dat|2025|5|19||bez}} [[Sanktpeltene|Sanktpeltenes]] mērs Matīss Stadlers piedāvāja ''VAZ St. Pölten'' kā iespējamo norises vietu.&lt;ref name=&quot;StPolten&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=19 May 2025 |title=St. Pölten liebäugelt mit Song Contest 2026 |url=https://noe.orf.at/stories/3306010/ |access-date=24 May 2025 |publisher=ORF |language=de}}&lt;/ref&gt; {{dat|2025|5|26||bez}} [[Ebreihsdorfa]] prezentēja priekšlikumu rīkot konkursu pagaidu norises vietā.&lt;ref name=&quot;Ebreichsdorf&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eurovoix.com/2025/05/26/eurovision-2026-comer-city-presents-proposal-to-host-eurovision/ |title=Eurovision 2026: Ebreichsdorf's 'Comer City' Presents Proposal to Host Eurovision |date=26 May 2025 |access-date=27 May 2025 |website=Eurovoix.com |first=Anthony |last=Granger}}&lt;/ref&gt;

ORF uzsāka pieteikšanās procesu {{dat|2025|6|2||bez}}, atverot iespēju pilsētām un pašvaldībām paziņot par savu interesi. Šie kandidāti saņēma detalizētos iepirkuma dokumentus un tiem bija laiks līdz {{dat|2025|7|4|D|bez}}, lai iesniegtu savus pieteikumus. Ebreihsdorfa izstājās no procesa {{dat|2025|6|15||bez}},&lt;ref name=&quot;NoEbreichsdorf&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eurovoix.com/2025/06/15/eurovision-2026-ebreichsdorf-comer-city-withdraws-from-bidding-process/ |title=Eurovision 2026: Ebreichsdorf's 'Comer City' Withdraws From Bidding Process |date=15 June 2025 |first=Anthony |last=Granger |website=Eurovoix}}&lt;/ref&gt; tai sekoja Obervarta {{dat|2025|6|21||bez}},&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Rachbauer |first1=Stefanie |last2=Kroisleitner |first2=Oona |title=Oberwart bewirbt sich doch nicht für den Song Contest 2026 |trans-title=Oberwart will not apply for the 2026 Song Contest after all |url=https://www.derstandard.at/story/3000000274784/oberwart-bewirbt-sich-doch-nicht-fuer-den-song-contest-2026 |access-date=2025-06-21 |website=Der Standard |language=de-AT}}&lt;/ref&gt; Grāca {{dat|2025|6|27||bez}},&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=27 June 2025 |title=Eurovision 2026: Graz Will Not Bid to Host |url=https://eurovoix.com/2025/06/27/eurovision-2026-graz-will-not-bid-to-host/ |access-date=27 June 2025 |website=Eurovoix}}&lt;/ref&gt; un Velsa {{dat|2025|7|1||bez}}.&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Keine Bewerbung Oberösterreichs für den Eurovision Song Contest 2026 |trans-title=Upper Austria will not apply for the Eurovision Song Contest 2026 |url=https://www.ots.at/presseaussendung/OTS_20250701_OTS0170/keine-bewerbung-oberoesterreichs-fuer-den-eurovision-song-contest-2026 |access-date=2025-07-01 |website=OTS.at |language=de-AT}}&lt;/ref&gt; Vīne un Insbruka bija vienīgās pilsētas, kas iesniedza pieteikumus līdz noteiktajam termiņam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Rachbauer |first1=Stefanie |last2=Kroisleitner |first2=Oona |title=Innsbruck oder Wien? Womit die Song-Contest-Bewerber punkten |trans-title=Innsbruck or Vienna? What the Song Contest candidates are scoring with |url=https://www.derstandard.at/story/3000000277597/innsbruck-oder-wien-womit-die-song-contest-bewerber-punkten |access-date=2025-07-06 |website=[[Der Standard]] |language=de-AT}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-07-04 |title=Eurovision 2026: Innsbruck Submits Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2025/07/04/eurovision-2026-innsbruck-submits-bid-to-host-eurovision/ |access-date=2025-07-06 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt; {{dat|2025|8|20||bez}} EBU un ORF paziņoja Vīni kā rīkotājpilsētu.&lt;ref name=&quot;esc-location-202508202&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Ude |first=Christian |date=2025-08-20 |title=Wien holt sich Song Contest 2026 für 22,6 Millionen Euro |trans-title=Vienna wins the 2026 Song Contest for 22.6 million euros |url=https://www.kleinezeitung.at/kultur/medien/20011893/wien-traegt-den-song-contest-2026-aus |access-date=2025-08-20 |website=[[Kleine Zeitung]] |language=de-AT}}&lt;/ref&gt;

{{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} Rīkotājpilsēta {{Color box|#F2E0CE|^|border=darkgray}} Kandidātpilsētas

{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; | Pilsēta
! scope=&quot;col&quot; | Vieta
! scope=&quot;col&quot; | Piezīmes
! scope=&quot;col&quot; | {{Abbr|Ats.|Atsauces}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Ebreihsdorfa]]
| Pagaidu arēna
| Piedāvātā norises vieta bija pagaidu arēna ar {{sk|20000}} vietu kapacitāti. Tiktu izveidota arī otra vieta finālā publiskam skatam ar {{sk|30000}} vietu kapacitāti. Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|15||bez}}.
| &lt;ref name=&quot;Ebreichsdorf&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;NoEbreichsdorf&quot; /&gt;
|-
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;row&quot; | [[Grāca]]
| ''Stadthalle Graz''
| rowspan=&quot;2&quot;| Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|27||bez}}.
| rowspan=&quot;2&quot;| &lt;ref name=&quot;KL&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025-05-18 |title=&quot;Perfekte Location&quot;: Klaus Leutgeb will ESC 2026 an den Schwarzlsee holen |trans-title=&quot;Perfect location&quot;: Klaus Leutgeb wants to bring ESC 2026 to Schwarzlsee |url=https://www.kleinezeitung.at/steiermark/graz/19700155/klaus-leutgeb-will-esc-2026-an-den-schwarzlsee-holen |access-date=2025-05-18 |publisher=[[Kleine Zeitung]] |language=de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;
|-
| ''Schwarzl Freizeit Zentrum''
|-style=&quot;background:#F2E0CE&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#F2E0CE&quot; | [[Insbruka]] ^
|''Olympiahalle''
|Rīkojusi daiļslidošanas un hokeja sacensības gan [[1964. gada ziemas olimpiskās spēles|1964.]], gan [[1976. gada ziemas olimpiskās spēles|1976. gada]] Ziemas olimpiskajās spēlēs.
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2026: Innsbruck City Council Approves Bid to Host |url=https://eurovoix.com/2025/06/11/eurovision-2026-innsbruck-city-council-approves-bid/ |website=Eurovoix |date=11 June 2025 |access-date=11 June 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Obervarta]]
| ''Messe Oberwart''
| Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|21||bez}}.
| &lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Sanktpeltene]]
| ''VAZ St. Pölten''
| Izrādīja interesi, bet galu galā nepieteicās.
| &lt;ref name=&quot;StPolten&quot; /&gt;
|-style=&quot;background:#CEDFF2&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#CEDFF2&quot; | '''[[Vīne]]''' †
|'''''[[Wiener Stadthalle]]'''''
|Rīkojusi konkursu {{ESCg|2015}}. gadā. Ik gadu arī uzņem ''Erste Bank Open'' tenisa turnīru un citus pasākumus visa gada garumā.
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-06-03 |title=Eurovision 2026: Vienna Actively Bidding to Host For a Third Time |url=https://eurovoix.com/2025/06/03/eurovision-2026-vienna-actively-bidding-to-host-for-a-third-time/ |access-date=2025-06-12 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{nowrap|[[Velsa (Austrija)|Velsa]] un [[Linca]]}}
|''Messe Wels''
|Kopīgs pieteikums, Velsa rīkotu pašu konkursu. Norises vieta ir būvniecības stadijā un tās pabeigšana plānota 2026. gada martā. Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|7|1||bez}}.
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025-06-04 |title=ESC: Wels und Linz offiziell angemeldet |url=https://ooe.orf.at/stories/3308305/ |access-date=2025-06-12 |website=ooe.ORF.at |language=de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;
|}

== Formāts ==
=== Pusfināla izloze ===
[[Attēls:Wien Rathaus hochauflösend.jpg|thumb|Vīnes pilsētas halle, pusfināla izlozes ceremonijas vieta]]
Pusfinalu izloze norisinājās 2026. gada [[12. janvāris|12. janvārī]] [[Vīnes pilsētas halle|Vīnes pilsētas hallē]], [[Vīne|Vīnē]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-01-06 |title=The Semi-Final Draw for Vienna 2026: All you need to know |url=https://www.eurovision.com/stories/semi-final-draw-vienna-2026-how-to-watch/ |access-date=2026-01-06 |website=Eurovision.com |publisher=EBU |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=2.000 Bewerbungen für 30 Jobs: Überwältigendes Interesse an Stand-Ins für Eurovision Song Contest |trans-title=2,000 applications for 30 jobs: Overwhelming interest in stand-ins for the Eurovision Song Contest |url=https://www.ots.at/presseaussendung/OTS_20251222_OTS0024/2000-bewerbungen-fuer-30-jobs-ueberwaeltigendes-interesse-an-stand-ins-fuer-eurovision-song-contest |access-date=2025-12-22 |website=OTS.at |language=de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-12-22 |title=Eurovision 2026: Semi-Final Allocation Draw to be Held at Vienna Rathaus |url=https://eurovoix.com/2025/12/22/eurovision-2026-semi-final-allocation-draw-vienna-rathaus/ |access-date=2025-12-22 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
Trīsdesmit pusfinālisti tika sadalīti sešās grupās, pamatojoties uz vēsturiskajiem balsošanas modeļiem. Tas tika darīts, lai samazinātu &quot;blokvalstu balsojumus&quot; un palielinātu spriedzi pusfinālos. Izlozē, tika noskaidrots arī, kuros pusfinālos balsos, katra &quot;lielā četrinieka&quot; dalībvalsts. Ceremonijas laikā, tika nodota arī rīkotājpilsētas nozīme, no iepriekšējā konkursa rīkotājpilsētas [[Bāzele]]s.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:17%;&quot; | 1. grupa
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:16%;&quot; | 2. grupa
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:16%;&quot; | 3. grupa
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:17%;&quot; | 4. grupa
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:17%;&quot; | 5. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Albānija}}
* {{ESC|Bulgārija}}
* {{ESC|Horvātija}}
* {{ESC|Melnkalne}}
* {{ESC|Serbija}}
* {{ESC|Šveice}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Austrālija}}
* {{ESC|Dānija}}
* {{ESC|Igaunija}}
* {{ESC|Somija}}
* {{ESC|Norvēģija}}
* {{ESC|Zviedrija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Armēnija}}
* {{ESC|Azerbaidžāna}}
* {{ESC|Gruzija}}
* {{ESC|Izraēla}}
* {{ESC|Polija}}
* {{ESC|Ukraina}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Beļģija}}
* {{ESC|Čehija}}
* {{ESC|Luksemburga}}
* {{ESC|Moldova}}
* {{ESC|Portugāle}}
* {{ESC|Rumānija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Grieķija}}
* {{ESC|Kipra}}
* {{ESC|Latvija}}
* {{ESC|Lietuva}}
* {{ESC|Malta}}
* {{ESC|Sanmarīno}}
|}

== Dalībvalstis ==
Lai piedalītos Eirovīzijas dziesmu konkursā, ir nepieciešama nacionālā raidorganizācija ar [[Eiropas_Raidorganizāciju_apvienība#Biedri|aktīvu EBU dalību]], kas spēj uztvert konkursu caur [[Eirovīzija (tīkls)|Eirovīzijas tīklu]] un pārraidīt to tiešraidē visā valstī. EBU izsūta uzaicinājumu piedalīties konkursā visiem aktīvajiem biedriem.

2025. gada 15. decembrī EBU apstiprināja, ka konkursā piedalīsies 35 valstis. Konkursā pēc 3 gadu pauzes atgriezās [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārija]], [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Rumānija]] pēc 2 gadu pauzes un [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā|Moldova]] pēc 1 gada pauzes. Protestējot pret [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēlas]] dalību konkursā, izstājās 5 valstis — [[Islande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Islande]], [[Īrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Īrija]], [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]], [[Slovēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Slovēnija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]].&lt;ref name=&quot;esc2026 partecipants&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=35 broadcasters to compete at 70th Eurovision Song Contest in Vienna |url=https://www.eurovision.com/stories/35-broadcasters-70th-eurovision-song-contest-vienna/ |access-date=15 December 2025 |website=Eurovision.com}}&lt;/ref&gt;

=== Pusfināli ===
==== Pirmais pusfināls ====
&lt;!-- {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} --&gt;
Pirmais pusfināls norisināsies [[12. maijs|12. maijā]] plkst. 22:00 &lt;small&gt;({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;.&lt;ref name=&quot;esc2026 partecipants&quot; /&gt; Pusfinālā piedalīsies 15 valstis.  Šajā pusfinālā balsos šī pusfināla dalībvalstis, kā arī [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. Tāpat pusfinālā varēs balsot arī valstis, kas nepiedalīsies šajā pusfinālā vai konkursā kā &quot;Pārējā pasaule&quot;. Pusfinālā uzstāsies arī Itālijas un Vācijas pārstāvji — Itālija uzstāsies starp Gruziju un Somiju un Vācija uzstāsies starp Izraēlu un Beļģiju.&lt;ref name=&quot;:14&quot;&gt;{{Cite web |date=2026-04-02 |title=Vienna 2026: Semi-Final Running Orders revealed |url=https://www.eurovision.com/stories/vienna-2026-semi-final-running-orders-revealed/ |access-date=2026-04-02 |website=Eurovision.com |publisher=EBU}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot;
! width=&quot;70&quot; | Nr.
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts
! width=&quot;100&quot; | Raidorganizācija
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;190&quot; | Dziesma
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;80&quot; | Valoda
&lt;!--! width=&quot;20&quot; | Vieta
! width=&quot;20&quot; | Punkti--&gt;
|-
| 01
| {{ESC|Moldova}}
| [[TeleRadio-Moldova|TRM]]
| ''[[Satoshi]]''
| ''Viva, Moldova!''
| &quot;Lai dzīvo Moldova!&quot;
| [[Rumāņu valoda|Rumāņu]]
|-
| 02
| {{ESC|Zviedrija}}
| [[Zviedrijas Televīzija|SVT]]
| [[Felīcija Eriksone|Felīcija]]
| ''My System''
| &quot;Mana sistēma&quot;
| Angļu
|-
| 03
| {{ESC|Horvātija}}
| [[Horvātijas radiotelevīzija|HRT]]
| ''[[Lelek]]''
| ''Andromeda''
| —
| [[Horvātu valoda|Horvātu]]
|-
| 04
| {{ESC|Grieķija}}
| [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]]
| [[Akilas Mitilinaios]]
| ''Ferto &lt;small&gt;(Φέρτο)&lt;/small&gt;''
| &quot;Lai notiek&quot;
| [[Grieķu valoda|Grieķu]]
|-
| 05
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]]
| ''[[Bandidos do Cante]]''
| ''Rosa''
| —
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
|-
| 06
| {{ESC|Gruzija}}
| [[Gruzijas publiskā raidorganizācija|GPB]]
| ''[[Bzikebi]]''
| ''On Replay''
| &quot;Atkārtot&quot;
| [[Angļu valoda|Angļu]]
|-
| 07
| {{ESC|Somija}}
| [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]]
| [[Linda Lampeniusa]] un [[Pete Parkkonens]]
| ''Liekinheitin''
| &quot;Liesmumetējs&quot;
| [[Somu valoda|Somu]]
|-
| 08
| {{ESC|Melnkalne}}
| [[Melnkalnes Radio un televīzija|RTCG]]
| [[Tamara Živkoviča]]
| ''Nova zora (&lt;small&gt;Нова зора&lt;/small&gt;)''
| &quot;Jauna rītausma&quot;
| [[Melnkalniešu valoda|Melnkalniešu]]
|-
| 09
| {{ESC|Igaunija}}
| [[Igaunijas Nacionālā raidorganizācija|ERR]]
| ''[[Vanilla Ninja]]''
| ''Too Epic to Be True''
| &quot;Pārāk labi, lai būtu patiesība&quot;
| Angļu
|-
| 10
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas Koorporācijas|IPBC]]
| [[Noams Betans]]
| ''Michelle''
| &quot;Mišela&quot;
| [[Franču valoda|Franču]], [[Ebreju valoda|Ebreju]], Angļu
|-
| 11
| {{ESC|Beļģija}}
| [[RTBF]]
| ''[[Essyla]]''
| ''Dancing on the Ice''
| &quot;Dejot uz ledus&quot;
| Angļu
|-
| 12
| {{ESC|Lietuva}}
| [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]]
| ''[[Lion Ceccah]]''
| ''Sólo Quiero Más''
| &quot;Es tikai vēlos vairāk&quot;
| [[Lietuviešu valoda|Lietuviešu]], Angļu
|-
| 13
| {{ESC|Sanmarīno}}
| [[Sanmarīno RTV|SMRTV]]
| [[Senita]]
| ''Superstar''
| &quot;Superzvaigzne&quot;
| Angļu
|-
| 14
| {{ESC|Polija}}
| [[Polijas Televīzija|TVP]]
| [[Alicja Szempliņska|Alicja]]
| ''Pray''
| &quot;Lūgšana&quot;
| Angļu
|-
| 15
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbijas Radio un Televīzija|RTS]]
| ''[[Lavina]]''
| ''Kraj mene &lt;small&gt;(Крај мене)&lt;/small&gt;''
| &quot;Man blakus&quot;
| [[Serbu valoda|Serbu]]
|}

==== Otrais pusfināls ====
&lt;!-- {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} --&gt;
Otrais pusfināls norisināsies [[14. maijs|14. maijā]] plkst. 22:00 &lt;small&gt;({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;.&lt;ref name=&quot;esc2026 partecipants&quot; /&gt; Pusfinālā piedalīsies 15 valstis. Šajā pusfinālā balsos šī pusfināla dalībvalstis, kā arī [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrija]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritānija]]. Tāpat pusfinālā varēs balsot arī valstis, kas nepiedalīsies šajā pusfinālā vai konkursā kā &quot;Pārējā pasaule&quot;. Pusfinālā uzstāsies arī Austrijas, Francijas un Lielbritānijas pārstāvji — Austrija uzstāsies starp Čehiju un Armēniju, Francija uzstāsies starp Kipru un Latviju un Lielbritānija uzstāsies starp Ukrainu un Albāniju.

{| class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot;
! width=&quot;70&quot; | Nr.
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts
! width=&quot;100&quot; | Raidorganizācija
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;190&quot; | Dziesma
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;80&quot; | Valoda
&lt;!--! width=&quot;20&quot; | Vieta
! width=&quot;20&quot; | Punkti--&gt;
|-
| 01
| {{ESC|Bulgārija}}
| [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]]
| [[Dara]]
| ''Bangaranga''
| —
| Angļu
|-
| 02
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| [[Publiskais Radio &amp; Televīzija|İTV]]
| ''[[Jiva]]''
| ''Just Go''
| &quot;Vienkārši ej&quot;
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Azerbaidžāņu valoda|Azerbaidžāņu]]
|-
| 03
| {{ESC|Rumānija}}
| [[Rumānijas televīzija|TVR]]
| [[Aleksandra Kapitanesku]]
| ''Choke Me''
| &quot;Žņaudz mani&quot;
| Angļu
|-
| 04
| {{ESC|Luksemburga}}
| [[RTL Group|RTL]]
| [[Eva Marija]]
| ''Mother Nature''
| &quot;Māte daba&quot;
| Angļu
|-
| 05
| {{ESC|Čehija}}
| [[Čehijas Televīzija|ČT]]
| [[Daniels Žižka]]
| ''Crossroads''
| &quot;Krustceles&quot;
| Angļu
|-
| 06
| {{ESC|Armēnija}}
| [[Armēnijas Publiskā televīzija|AMPTV]]
| ''[[Simón]]''
| ''Paloma Rumba''
| —
| [[Angļu valoda|Angļu]]
|-
| 07
| {{ESC|Šveice}}
| [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]]
| [[Veronika Fuzaro]]
| ''Alice''
| &quot;Alise&quot;
| Angļu
|-
| 08
| {{ESC|Kipra}}
| [[Kipras raidorganizācijas korporācija|CyBC]]
| ''[[Antigoni]]''
| ''Jalla''
| &quot;Vairāk&quot;
| Angļu, [[Grieķu valoda|Grieķu]]
|-
| 09
| {{ESC|Latvija}}
| [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]
| [[Atvara]]
| &quot;[[Ēnā]]&quot;
| —
| [[Latviešu valoda|Latviešu]]
|-
| 10
| {{ESC|Dānija}}
| [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]]
| [[Sorens Torpegārds Lunds]]
| ''Før vi går hjem''
| &quot;Pirms mēs ejam mājās&quot;
| [[Dāņu valoda|Dāņu]]
|-
| 11
| {{ESC|Austrālija}}
| [[SBS]]
| [[Delta Gudrema]]
| ''Eclipse''
| &quot;Aptumsums&quot;
| Angļu
|-
| 12
| {{ESC|Ukraina}}
| [[Suspilne]]
| [[Viktorija Leleka|Leleka]]
| ''Ridnym'' &lt;small&gt;(Рідним)&lt;/small&gt;
| &quot;Dzimtā&quot;
| Angļu, [[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]]
|-
| 13
| {{ESC|Albānija}}
| [[Albānijas Radio un Televīzija|RTSH]]
| [[Alis]]
| ''Nân''
| &quot;Māte&quot;
| [[Albāņu valoda|Albāņu]]
|-
| 14
| {{ESC|Malta}}
| [[Publiskais raidorganizācijas serviss|PBS]]
| ''[[Aidan]]''
| ''Bella''
| —
| Angļu, [[Maltiešu valoda|Maltiešu]]
|-
| 15
| {{ESC|Norvēģija}}
| [[NRK]]
| [[Jonas Lovs]]
| ''Ya Ya Ya''
| —
| Angļu
|}

=== Fināls ===
&lt;!-- {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} --&gt;
Fināls norisināsies [[16. maijs|16. maijā]] plkst. 22:00 &lt;small&gt;({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;. Tajā piedalīsies 25 valstis — no katra pusfināla Top 10 valstis, &quot;Lielais četrinieks&quot; un Austrija kā pagājušā gada uzvarētāji. Finālā balsos visas 35 konkursa dalībvalstis, kā arī valstis, kas nepiedalīsies, kā &quot;Pārējā pasaule&quot;.

{| class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot;
! width=&quot;70&quot; | Nr.
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts
! width=&quot;100&quot; | Raidorganizācija
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;190&quot; | Dziesma
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;80&quot; | Valoda
|-
| 25
| {{ESC|Austrija}} (rīkotāji)
| [[Österreichischer Rundfunk|ORF]]
| ''[[Cosmó]]''
| ''[[Tanzschein]]''
| &quot;Dejas atļauja&quot;
| [[Vācu valoda|Vācu]]
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | TBA
| {{ESC|Francija}}
| [[Francijas Televīzija]]
| ''[[Monroe (dziedātāja)|Monroe]]''
| ''Regarde!''
| &quot;Skaties!&quot;
| [[Franču valoda|Franču]]
|-
| {{ESC|Itālija}}
| [[Nacionālais raidorganizācijas serviss|RAI]]
| ''[[Sal Da Vinci]]''
| ''Per sempre sì''
| &quot;Mūžīgi jā&quot;
| [[Itāļu valoda|Itāļu]]&lt;br /&gt;[[Neapoliešu valoda|Neapoliešu]]
|-
| {{ESC|Lielbritānija}}
| [[BBC]]
| ''[[Look Mum No Computer]]''
| ''Eins, zwei, drei''
| &quot;Viens, divi, trīs&quot;
| Angļu
|-
| {{ESC|Vācija}}
| [[Dienvidrietumu raidorganizācija|SWR]]{{efn|Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju konsorcija [[ARD (broadcaster)|ARD]] vārdā}}
| [[Sāra Engelsa]]
| ''Fire''
| &quot;Uguns&quot;
| [[Angļu valoda|Angļu]]
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eirovīzija}}

[[Kategorija:2026. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>avaa1j6mjrwdwndl1dnzx145a9cyfvf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450587</id>
      <parentid>4450586</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T07:32:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dalībvalstis */</comment>
      <origin>4450587</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30232" sha1="drc1bx46gugir7vbg3biutew4sjg99l" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Eirovīzijas infokaste
| nosaukums              = 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
| tēma                   = ''United by Music'' (&quot;Mūzikas vienoti&quot;)
| attēls                 = Eurovision Song Contest 2026 logo.png
| att_izm                = 
| fināls                 = {{dat|2026|5|16|N}}
| pusfināls              = 
| pirmais pusfināls      = {{dat|2026|5|12|N}}
| otrais pusfināls       = {{dat|2026|5|14|N}}
| vadītājs (i)           = [[Viktorija Svarovska]]&lt;br /&gt;[[Mihaels Ostrovskis]]
| koordinators           = [[Martins Grīns]]
| režisors               = [[Maikls Krēns]] 
| pārraidītājs           = ''[[Österreichischer Rundfunk]]'' (ORF)
| vieta                  = {{AUT}}, [[Vīne]], ''[[Wiener Stadthalle]]''
| uzvarētājs             = 
| balsošanas sistēma     = No pusfināla kvalificējošās valstis noteica skatītāju un žūrijas balsojums, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. Finālā gan žūrija 5 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts atsevišķi novērtēja pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām.
| dalībvalstis           = 35
| valstis, kas debitē    = 
| valstis, kas atgriežas = {{ESC|Bulgārija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Moldova}}&lt;br /&gt;{{ESC|Rumānija}}
| valstis, kas izstājās  = {{ESC|Islande}}&lt;br /&gt;{{ESC|Īrija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Nīderlande}}&lt;br /&gt;{{ESC|Slovēnija}}&lt;br /&gt;{{ESC|Spānija}}
| diskvalificētās valstis= 
| nulle punktu           = 
| viesmākslinieki        = 
| map                    = ESC 2026 Map.svg
| col1 = #2268b1 | tag1 =  Valstis, kas iepriekš kvalificējušās finālam
&lt;!-- | col2 = #951313 | tag2 = Pusfinālā izbalsotās dalībvalstis --&gt;
| col2 = #22b14c | tag2 = Valstis, kas piedalīsies pusfinālos
| col3 = #a2a397 | tag3 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā
| con                    = Eirovīzijas dziesmu konkurss
| koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
| iepriekšējais          = [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2025]]
| nākamais               = [[2027. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2027'' ►]]
}}
'''2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2026}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2026}}) būs 70. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Konkurss norisināsies [[Austrija]]s pilsētā [[Vīne|Vīnē]] pēc [[Johanness Pīčs|JJ]] uzvaras [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada konkursā]] ar dziesmu ''[[Wasted Love]]''.

Šī būs trešā reize, kad konkursu rīko Austrija (iepriekš {{ESCg|1967}}. un {{ESCg|2015}}. gadā).

== Norises vieta ==
[[Attēls:Wiener Stadthalle Aussen 2008.jpg|left|thumb|250px|[[Wiener Stadthalle|''Wiener Stadthalle'']], Vīnē – 2026. gada konkursa norises vieta]]

2026. gada konkurs notiks [[Vīne|Vīnē]], Austrijā, pēc valsts uzvaras {{ESCg|2025}}. gada konkursā ar dziesmu ''[[Wasted Love]]'', ko izpildīja [[Johanness Pīčs|JJ]]. Tā būs trešā reize, kad Austrija rīko konkursu, iepriekš to darīja {{ESCg|1967}}. un {{ESCg|2015}}. gados, aba reizes arī Vīnē. Kā norises vieta izvēlēta {{sk|16152}} vietu ietilpīgā ''[[Wiener Stadthalle]]'', kurā jau rīkoja konkursu {{ESCg|2015}}. gadā.&lt;ref name=&quot;esc-location-202508202&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2026-vienna-host-city-70th|title=Eurovision 2026: Vienna is our Host City for the 70th|publisher=[[European Broadcasting Union]] (EBU)|website=Eurovision.tv|access-date=20 August 2025|date=20 August 2025|language=en|archive-url=https://archive.today/20250820070056/https://eurovision.tv/story/eurovision-2026-vienna-host-city-70th|archive-date=20 August 2025|location=Geneva}}&lt;/ref&gt;

Papildus galvenajai norises vietai, ''[[Vīnes Rātslaukums|Rathausplatz]]'' atradīsies Eirovīzijas ciemats, kurā notiks konkursa dalībnieku un vietējo mākslinieku uzstāšanās, kā arī tiešraižu šovu translācijas. [[Vīnes Rātsnams]] uzņems ''EuroClub'', kas organizēs oficiālās ballītes un privātās konkursa dalībnieku uzstāšanās, kā arī &quot;Tirkīzzilo paklāju&quot; un atklāšanas ceremoniju {{dat|2026|5|10||bez}}, kurā konkursa dalībnieki un viņu delegācijas tiks prezentētas akreditētajai presei un faniem.&lt;ref name=&quot;esc-location-202508202&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:13&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025-08-20 |title=Ludwig sees Eurovision Song Contest 2026 as a good investment for Vienna's economic location |url=https://www.vol.at/ludwig-sees-eurovision-song-contest-2026-as-a-good-investment-for-viennas-economic-location/9617405 |access-date=2025-08-20 |website=vol.at |language=en}}&lt;/ref&gt; Abas vietas atkārtos tās pašas funkcijas, kādas tām bija {{dat|2015|||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Giulia |date=2025-08-20 |title=Live-Blog: Pressekonferenz zur Bekanntgabe von Wien als Host City für den ESC 2026 |trans-title=Live blog: Press conference announcing Vienna as host city for Eurovision 2026 |url=https://esc-kompakt.de/heute-1600-uhr-live-blog-zur-pressekonferenz-anlaesslich-der-bekanntgabe-von-wien-als-host-city-fuer-den-esc-2026/ |access-date=2025-08-20 |website=ESC kompakt |language=de}}&lt;/ref&gt;

=== Norises vietas izvēle ===
{{Location map many|Austria
| width   = 320px
| float   = right
| caption = Rīkotājpilsēta (zilā krāsā), kandidātpilsēta, kas iesniedza pieteikumu (sarkanā krāsā), pilsētas, kas izrādīja interesi, bet galu galā nepieteicās (pelēkā krāsā)
| label1  = [[Grāca]]
| lat1    = 47.076
| long1   = 15.421
| position1 = bottom
| mark1   = Gray pog.svg
| label2  = [[Insbruka]]
| lat2    = 47.268
| long2   = 11.393
| position2 = right
| mark2   = Red pog.svg
| label3  = [[Velsa (Austrija)|Velsa]] &amp; [[Linca]]
| lat3    = 48.239
| long3   = 14.192
| position3 = left
| mark3   = Gray pog.svg
| label4  = [[Obervarta]]
| lat4    = 47.283
| long4   = 16.200
| position4 = left
| mark4   = Gray pog.svg
| label5  = [[Sanktpeltene|Sankt-&lt;br/&gt;peltene]]
| lat5    = 48.200
| long5   = 15.616
| position5 = top-left
| mark5   = Gray pog.svg
| label6  = &lt;u&gt;'''[[Vīne]]'''&lt;/u&gt;
| lat6    = 48.208
| long6   = 16.372
| position6 = top
| mark6   = Blue pog.svg
| label7  = {{nowrap|[[Ebreihsdorfa]]}}
| lat7    = 47.967
| long7   = 16.400
| position7 = bottom
| mark7   = Gray pog.svg
}}

Pēc ''[[ORF|Österreichischer Rundfunk]]'' (ORF) uzvaras ar Austriju {{ESCg|2025}}. gada konkursā, tās direktors Rolands Veismanis uzsvēra norises vietas piemērotību un tuvumu lidostām kā galvenos kritērijus rīkotājpilsētas atlases procesā 2026. gadam, kamēr ORF programmu direktore Stefānija Groisa-Horovica norādīja uz to, ka pēdējos gados nav būvētas jaunas lielas arēnas, taču mudināja pašvaldības ar dzīvotspējīgiem plāniem iesniegt pieteikumus.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Eurovision 2025 winner's press conference with JJ |url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2025-winners-press-conference-jj |access-date=18 May 2025 |work=Eurovision.tv |publisher=[[European Broadcasting Union]] (EBU)}}&lt;/ref&gt;

Vairākas pilsētas izrādīja interesi rīkot 2026. gada konkursu dažu dienu laikā pēc Austrijas uzvaras 2025. gadā. {{dat|2025|5|18||bez}} Vīnes mērs [[Mihaēls Ludvigs]] apstiprināja pilsētas nodomu pieteikties.&lt;ref name=&quot;:02&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Conte |first=Davide |date=18 May 2025 |title=Eurovision 2026: Vienna Interested in Hosting Again |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-vienna-interested-in-hosting-again/ |access-date=18 May 2025 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā dienā [[Grāca]] paziņoja, ka tā izvērtē potenciālo pieteikumu, mērei [[Elke Kārai]] norādot uz ''[[Stadthalle Graz]]'' kā piemērotu norises vietu.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=18 May 2025 |title=Austria: ORF Commences Eurovision 2026 Work &amp; Special Programming Celebrating JJ's Victory Announced |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-orf-commences-work/ |access-date=18 May 2025 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Diskussion um Song Contest 2026 in Graz |trans-title=Discussion about the Song Contest 2026 in Graz |url=https://steiermark.orf.at/stories/3305822/ |access-date=18 May 2025 |website=Steiermark.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}&lt;/ref&gt; ''[[Schwarzl Freizeit Zentrum]]'', kas arī atrodas Grācā, tika piedāvāts kā potenciāla norises vieta no tās koncertu menedžera un operatora Klausa Loitgeba puses.&lt;ref name=&quot;Klaus&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=&quot;Perfekte Location&quot;: Klaus Leutgeb will ESC 2026 an den Schwarzlsee holen |trans-title=&quot;Perfect location&quot;: Klaus Leutgeb wants to bring ESC 2026 to Schwarzlsee |url=https://www.kleinezeitung.at/steiermark/graz/19700155/klaus-leutgeb-will-esc-2026-an-den-schwarzlsee-holen |access-date=18 May 2025 |publisher=[[Kleine Zeitung]] |language=de}}&lt;/ref&gt; Tāpat 18. maijā [[Insbruka]] un [[Velsa (Austrija)|Velsa]] apstiprināja, ka tās pieteiksies attiecīgi ar ''[[Olympiahalle (Innsbruck)|Olympiahalle]]'' un jaunu izstāžu zāli.&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Wels im Ringen um ESC-Austragungsort |trans-title=Wels in the fight for ESC venue |url=https://ooe.orf.at/stories/3305836/ |access-date=18 May 2025 |website=Ooe.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |title=Eurovision 2026: Innsbruck Intends to Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2025/05/18/eurovision-2026-innsbruck-intends-to-bid-to-host-eurovision/ |website=Eurovoix |date=18 May 2025 |access-date=18 May 2025}}&lt;/ref&gt; [[Obervarta]] arī izteica interesi rīkot konkursu.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=18 May 2025 |title=Oberwart will ESC-Austragungsort werden |trans-title=Oberwart wants to become ESC venue |url=https://burgenland.orf.at/stories/3305824/ |access-date=18 May 2025 |website=Burgenland.ORF.at |publisher=ORF |language=de}}&lt;/ref&gt; {{dat|2025|5|19||bez}} [[Sanktpeltene|Sanktpeltenes]] mērs Matīss Stadlers piedāvāja ''VAZ St. Pölten'' kā iespējamo norises vietu.&lt;ref name=&quot;StPolten&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=19 May 2025 |title=St. Pölten liebäugelt mit Song Contest 2026 |url=https://noe.orf.at/stories/3306010/ |access-date=24 May 2025 |publisher=ORF |language=de}}&lt;/ref&gt; {{dat|2025|5|26||bez}} [[Ebreihsdorfa]] prezentēja priekšlikumu rīkot konkursu pagaidu norises vietā.&lt;ref name=&quot;Ebreichsdorf&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eurovoix.com/2025/05/26/eurovision-2026-comer-city-presents-proposal-to-host-eurovision/ |title=Eurovision 2026: Ebreichsdorf's 'Comer City' Presents Proposal to Host Eurovision |date=26 May 2025 |access-date=27 May 2025 |website=Eurovoix.com |first=Anthony |last=Granger}}&lt;/ref&gt;

ORF uzsāka pieteikšanās procesu {{dat|2025|6|2||bez}}, atverot iespēju pilsētām un pašvaldībām paziņot par savu interesi. Šie kandidāti saņēma detalizētos iepirkuma dokumentus un tiem bija laiks līdz {{dat|2025|7|4|D|bez}}, lai iesniegtu savus pieteikumus. Ebreihsdorfa izstājās no procesa {{dat|2025|6|15||bez}},&lt;ref name=&quot;NoEbreichsdorf&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eurovoix.com/2025/06/15/eurovision-2026-ebreichsdorf-comer-city-withdraws-from-bidding-process/ |title=Eurovision 2026: Ebreichsdorf's 'Comer City' Withdraws From Bidding Process |date=15 June 2025 |first=Anthony |last=Granger |website=Eurovoix}}&lt;/ref&gt; tai sekoja Obervarta {{dat|2025|6|21||bez}},&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Rachbauer |first1=Stefanie |last2=Kroisleitner |first2=Oona |title=Oberwart bewirbt sich doch nicht für den Song Contest 2026 |trans-title=Oberwart will not apply for the 2026 Song Contest after all |url=https://www.derstandard.at/story/3000000274784/oberwart-bewirbt-sich-doch-nicht-fuer-den-song-contest-2026 |access-date=2025-06-21 |website=Der Standard |language=de-AT}}&lt;/ref&gt; Grāca {{dat|2025|6|27||bez}},&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=27 June 2025 |title=Eurovision 2026: Graz Will Not Bid to Host |url=https://eurovoix.com/2025/06/27/eurovision-2026-graz-will-not-bid-to-host/ |access-date=27 June 2025 |website=Eurovoix}}&lt;/ref&gt; un Velsa {{dat|2025|7|1||bez}}.&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Keine Bewerbung Oberösterreichs für den Eurovision Song Contest 2026 |trans-title=Upper Austria will not apply for the Eurovision Song Contest 2026 |url=https://www.ots.at/presseaussendung/OTS_20250701_OTS0170/keine-bewerbung-oberoesterreichs-fuer-den-eurovision-song-contest-2026 |access-date=2025-07-01 |website=OTS.at |language=de-AT}}&lt;/ref&gt; Vīne un Insbruka bija vienīgās pilsētas, kas iesniedza pieteikumus līdz noteiktajam termiņam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Rachbauer |first1=Stefanie |last2=Kroisleitner |first2=Oona |title=Innsbruck oder Wien? Womit die Song-Contest-Bewerber punkten |trans-title=Innsbruck or Vienna? What the Song Contest candidates are scoring with |url=https://www.derstandard.at/story/3000000277597/innsbruck-oder-wien-womit-die-song-contest-bewerber-punkten |access-date=2025-07-06 |website=[[Der Standard]] |language=de-AT}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-07-04 |title=Eurovision 2026: Innsbruck Submits Bid to Host Eurovision |url=https://eurovoix.com/2025/07/04/eurovision-2026-innsbruck-submits-bid-to-host-eurovision/ |access-date=2025-07-06 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt; {{dat|2025|8|20||bez}} EBU un ORF paziņoja Vīni kā rīkotājpilsētu.&lt;ref name=&quot;esc-location-202508202&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Ude |first=Christian |date=2025-08-20 |title=Wien holt sich Song Contest 2026 für 22,6 Millionen Euro |trans-title=Vienna wins the 2026 Song Contest for 22.6 million euros |url=https://www.kleinezeitung.at/kultur/medien/20011893/wien-traegt-den-song-contest-2026-aus |access-date=2025-08-20 |website=[[Kleine Zeitung]] |language=de-AT}}&lt;/ref&gt;

{{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} Rīkotājpilsēta {{Color box|#F2E0CE|^|border=darkgray}} Kandidātpilsētas

{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; | Pilsēta
! scope=&quot;col&quot; | Vieta
! scope=&quot;col&quot; | Piezīmes
! scope=&quot;col&quot; | {{Abbr|Ats.|Atsauces}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Ebreihsdorfa]]
| Pagaidu arēna
| Piedāvātā norises vieta bija pagaidu arēna ar {{sk|20000}} vietu kapacitāti. Tiktu izveidota arī otra vieta finālā publiskam skatam ar {{sk|30000}} vietu kapacitāti. Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|15||bez}}.
| &lt;ref name=&quot;Ebreichsdorf&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;NoEbreichsdorf&quot; /&gt;
|-
! rowspan=&quot;2&quot; scope=&quot;row&quot; | [[Grāca]]
| ''Stadthalle Graz''
| rowspan=&quot;2&quot;| Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|27||bez}}.
| rowspan=&quot;2&quot;| &lt;ref name=&quot;KL&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025-05-18 |title=&quot;Perfekte Location&quot;: Klaus Leutgeb will ESC 2026 an den Schwarzlsee holen |trans-title=&quot;Perfect location&quot;: Klaus Leutgeb wants to bring ESC 2026 to Schwarzlsee |url=https://www.kleinezeitung.at/steiermark/graz/19700155/klaus-leutgeb-will-esc-2026-an-den-schwarzlsee-holen |access-date=2025-05-18 |publisher=[[Kleine Zeitung]] |language=de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;
|-
| ''Schwarzl Freizeit Zentrum''
|-style=&quot;background:#F2E0CE&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#F2E0CE&quot; | [[Insbruka]] ^
|''Olympiahalle''
|Rīkojusi daiļslidošanas un hokeja sacensības gan [[1964. gada ziemas olimpiskās spēles|1964.]], gan [[1976. gada ziemas olimpiskās spēles|1976. gada]] Ziemas olimpiskajās spēlēs.
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Granger |first1=Anthony |title=Eurovision 2026: Innsbruck City Council Approves Bid to Host |url=https://eurovoix.com/2025/06/11/eurovision-2026-innsbruck-city-council-approves-bid/ |website=Eurovoix |date=11 June 2025 |access-date=11 June 2025}}&lt;/ref&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Obervarta]]
| ''Messe Oberwart''
| Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|6|21||bez}}.
| &lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | [[Sanktpeltene]]
| ''VAZ St. Pölten''
| Izrādīja interesi, bet galu galā nepieteicās.
| &lt;ref name=&quot;StPolten&quot; /&gt;
|-style=&quot;background:#CEDFF2&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;background:#CEDFF2&quot; | '''[[Vīne]]''' †
|'''''[[Wiener Stadthalle]]'''''
|Rīkojusi konkursu {{ESCg|2015}}. gadā. Ik gadu arī uzņem ''Erste Bank Open'' tenisa turnīru un citus pasākumus visa gada garumā.
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-06-03 |title=Eurovision 2026: Vienna Actively Bidding to Host For a Third Time |url=https://eurovoix.com/2025/06/03/eurovision-2026-vienna-actively-bidding-to-host-for-a-third-time/ |access-date=2025-06-12 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
|-
! scope=&quot;row&quot; | {{nowrap|[[Velsa (Austrija)|Velsa]] un [[Linca]]}}
|''Messe Wels''
|Kopīgs pieteikums, Velsa rīkotu pašu konkursu. Norises vieta ir būvniecības stadijā un tās pabeigšana plānota 2026. gada martā. Izstājās no pieteikšanās {{dat|2025|7|1||bez}}.
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025-06-04 |title=ESC: Wels und Linz offiziell angemeldet |url=https://ooe.orf.at/stories/3308305/ |access-date=2025-06-12 |website=ooe.ORF.at |language=de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;
|}

== Formāts ==
=== Pusfināla izloze ===
[[Attēls:Wien Rathaus hochauflösend.jpg|thumb|Vīnes pilsētas halle, pusfināla izlozes ceremonijas vieta]]
Pusfinalu izloze norisinājās 2026. gada [[12. janvāris|12. janvārī]] [[Vīnes pilsētas halle|Vīnes pilsētas hallē]], [[Vīne|Vīnē]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-01-06 |title=The Semi-Final Draw for Vienna 2026: All you need to know |url=https://www.eurovision.com/stories/semi-final-draw-vienna-2026-how-to-watch/ |access-date=2026-01-06 |website=Eurovision.com |publisher=EBU |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=2.000 Bewerbungen für 30 Jobs: Überwältigendes Interesse an Stand-Ins für Eurovision Song Contest |trans-title=2,000 applications for 30 jobs: Overwhelming interest in stand-ins for the Eurovision Song Contest |url=https://www.ots.at/presseaussendung/OTS_20251222_OTS0024/2000-bewerbungen-fuer-30-jobs-ueberwaeltigendes-interesse-an-stand-ins-fuer-eurovision-song-contest |access-date=2025-12-22 |website=OTS.at |language=de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Granger |first=Anthony |date=2025-12-22 |title=Eurovision 2026: Semi-Final Allocation Draw to be Held at Vienna Rathaus |url=https://eurovoix.com/2025/12/22/eurovision-2026-semi-final-allocation-draw-vienna-rathaus/ |access-date=2025-12-22 |website=Eurovoix |language=en-GB}}&lt;/ref&gt;
Trīsdesmit pusfinālisti tika sadalīti sešās grupās, pamatojoties uz vēsturiskajiem balsošanas modeļiem. Tas tika darīts, lai samazinātu &quot;blokvalstu balsojumus&quot; un palielinātu spriedzi pusfinālos. Izlozē, tika noskaidrots arī, kuros pusfinālos balsos, katra &quot;lielā četrinieka&quot; dalībvalsts. Ceremonijas laikā, tika nodota arī rīkotājpilsētas nozīme, no iepriekšējā konkursa rīkotājpilsētas [[Bāzele]]s.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:17%;&quot; | 1. grupa
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:16%;&quot; | 2. grupa
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:16%;&quot; | 3. grupa
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:17%;&quot; | 4. grupa
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:17%;&quot; | 5. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Albānija}}
* {{ESC|Bulgārija}}
* {{ESC|Horvātija}}
* {{ESC|Melnkalne}}
* {{ESC|Serbija}}
* {{ESC|Šveice}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Austrālija}}
* {{ESC|Dānija}}
* {{ESC|Igaunija}}
* {{ESC|Somija}}
* {{ESC|Norvēģija}}
* {{ESC|Zviedrija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Armēnija}}
* {{ESC|Azerbaidžāna}}
* {{ESC|Gruzija}}
* {{ESC|Izraēla}}
* {{ESC|Polija}}
* {{ESC|Ukraina}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Beļģija}}
* {{ESC|Čehija}}
* {{ESC|Luksemburga}}
* {{ESC|Moldova}}
* {{ESC|Portugāle}}
* {{ESC|Rumānija}}
| valign=&quot;top&quot; |
* {{ESC|Grieķija}}
* {{ESC|Kipra}}
* {{ESC|Latvija}}
* {{ESC|Lietuva}}
* {{ESC|Malta}}
* {{ESC|Sanmarīno}}
|}

== Dalībvalstis ==
Lai piedalītos Eirovīzijas dziesmu konkursā, ir nepieciešama nacionālā raidorganizācija ar [[Eiropas_Raidorganizāciju_apvienība#Biedri|aktīvu EBU dalību]], kas spēj uztvert konkursu caur [[Eirovīzija (tīkls)|Eirovīzijas tīklu]] un pārraidīt to tiešraidē visā valstī. EBU izsūta uzaicinājumu piedalīties konkursā visiem aktīvajiem biedriem.

2025. gada 15. decembrī EBU apstiprināja, ka konkursā piedalīsies 35 valstis. Konkursā pēc 3 gadu pauzes atgriezās [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārija]], [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Rumānija]] pēc 2 gadu pauzes un [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā|Moldova]] pēc 1 gada pauzes. Protestējot pret [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēlas]] dalību konkursā, izstājās 5 valstis — [[Islande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Islande]], [[Īrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Īrija]], [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]], [[Slovēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Slovēnija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]].&lt;ref name=&quot;esc2026 partecipants&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=35 broadcasters to compete at 70th Eurovision Song Contest in Vienna |url=https://www.eurovision.com/stories/35-broadcasters-70th-eurovision-song-contest-vienna/ |access-date=15 December 2025 |website=Eurovision.com}}&lt;/ref&gt;

=== Pusfināli ===
==== Pirmais pusfināls ====
&lt;!-- {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} --&gt;
Pirmais pusfināls norisināsies [[12. maijs|12. maijā]] plkst. 22:00 &lt;small&gt;({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;.&lt;ref name=&quot;esc2026 partecipants&quot; /&gt; Pusfinālā piedalīsies 15 valstis.  Šajā pusfinālā balsos šī pusfināla dalībvalstis, kā arī [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. Tāpat pusfinālā varēs balsot arī valstis, kas nepiedalīsies šajā pusfinālā vai konkursā kā &quot;Pārējā pasaule&quot;. Pusfinālā uzstāsies arī Itālijas un Vācijas pārstāvji — Itālija uzstāsies starp Gruziju un Somiju un Vācija uzstāsies starp Izraēlu un Beļģiju.&lt;ref name=&quot;:14&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-04-02 |title=Vienna 2026: Semi-Final Running Orders revealed |url=https://www.eurovision.com/stories/vienna-2026-semi-final-running-orders-revealed/ |access-date=2026-04-02 |website=Eurovision.com |publisher=EBU}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot;
! width=&quot;70&quot; | Nr.
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts
! width=&quot;100&quot; | Raidorganizācija
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;190&quot; | Dziesma
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;80&quot; | Valoda
&lt;!--! width=&quot;20&quot; | Vieta
! width=&quot;20&quot; | Punkti--&gt;
|-
| 01
| {{ESC|Moldova}}
| [[TeleRadio-Moldova|TRM]]
| ''[[Satoshi]]''
| ''Viva, Moldova!''
| &quot;Lai dzīvo Moldova!&quot;
| [[Rumāņu valoda|Rumāņu]]
|-
| 02
| {{ESC|Zviedrija}}
| [[Zviedrijas Televīzija|SVT]]
| [[Felīcija Eriksone|Felīcija]]
| ''My System''
| &quot;Mana sistēma&quot;
| Angļu
|-
| 03
| {{ESC|Horvātija}}
| [[Horvātijas radiotelevīzija|HRT]]
| ''[[Lelek]]''
| ''Andromeda''
| —
| [[Horvātu valoda|Horvātu]]
|-
| 04
| {{ESC|Grieķija}}
| [[Jaunā Grieķu raidorganizācijas korporācija|NERIT]]
| [[Akilas Mitilinaios]]
| ''Ferto &lt;small&gt;(Φέρτο)&lt;/small&gt;''
| &quot;Lai notiek&quot;
| [[Grieķu valoda|Grieķu]]
|-
| 05
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Portugāles Radio un televīzija|RTP]]
| ''[[Bandidos do Cante]]''
| ''Rosa''
| —
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
|-
| 06
| {{ESC|Gruzija}}
| [[Gruzijas publiskā raidorganizācija|GPB]]
| ''[[Bzikebi]]''
| ''On Replay''
| &quot;Atkārtot&quot;
| [[Angļu valoda|Angļu]]
|-
| 07
| {{ESC|Somija}}
| [[Ģenerālraidorganizācija|Yle]]
| [[Linda Lampeniusa]] un [[Pete Parkkonens]]
| ''Liekinheitin''
| &quot;Liesmumetējs&quot;
| [[Somu valoda|Somu]]
|-
| 08
| {{ESC|Melnkalne}}
| [[Melnkalnes Radio un televīzija|RTCG]]
| [[Tamara Živkoviča]]
| ''Nova zora (&lt;small&gt;Нова зора&lt;/small&gt;)''
| &quot;Jauna rītausma&quot;
| [[Melnkalniešu valoda|Melnkalniešu]]
|-
| 09
| {{ESC|Igaunija}}
| [[Igaunijas Nacionālā raidorganizācija|ERR]]
| ''[[Vanilla Ninja]]''
| ''Too Epic to Be True''
| &quot;Pārāk labi, lai būtu patiesība&quot;
| Angļu
|-
| 10
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas Koorporācijas|IPBC]]
| [[Noams Betans]]
| ''Michelle''
| &quot;Mišela&quot;
| [[Franču valoda|Franču]], [[Ebreju valoda|Ebreju]], Angļu
|-
| 11
| {{ESC|Beļģija}}
| [[RTBF]]
| ''[[Essyla]]''
| ''Dancing on the Ice''
| &quot;Dejot uz ledus&quot;
| Angļu
|-
| 12
| {{ESC|Lietuva}}
| [[Lietuvas Nacionālais radio un televīzija|LRT]]
| ''[[Lion Ceccah]]''
| ''Sólo Quiero Más''
| &quot;Es tikai vēlos vairāk&quot;
| [[Lietuviešu valoda|Lietuviešu]], Angļu
|-
| 13
| {{ESC|Sanmarīno}}
| [[Sanmarīno RTV|SMRTV]]
| [[Senita]]
| ''Superstar''
| &quot;Superzvaigzne&quot;
| Angļu
|-
| 14
| {{ESC|Polija}}
| [[Polijas Televīzija|TVP]]
| [[Alicja Szempliņska|Alicja]]
| ''Pray''
| &quot;Lūgšana&quot;
| Angļu
|-
| 15
| {{ESC|Serbija}}
| [[Serbijas Radio un Televīzija|RTS]]
| ''[[Lavina]]''
| ''Kraj mene &lt;small&gt;(Крај мене)&lt;/small&gt;''
| &quot;Man blakus&quot;
| [[Serbu valoda|Serbu]]
|}

==== Otrais pusfināls ====
&lt;!-- {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} --&gt;
Otrais pusfināls norisināsies [[14. maijs|14. maijā]] plkst. 22:00 &lt;small&gt;({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;.&lt;ref name=&quot;esc2026 partecipants&quot; /&gt; Pusfinālā piedalīsies 15 valstis. Šajā pusfinālā balsos šī pusfināla dalībvalstis, kā arī [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrija]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritānija]]. Tāpat pusfinālā varēs balsot arī valstis, kas nepiedalīsies šajā pusfinālā vai konkursā kā &quot;Pārējā pasaule&quot;. Pusfinālā uzstāsies arī Austrijas, Francijas un Lielbritānijas pārstāvji — Austrija uzstāsies starp Čehiju un Armēniju, Francija uzstāsies starp Kipru un Latviju un Lielbritānija uzstāsies starp Ukrainu un Albāniju.&lt;ref name=&quot;:14&quot; /&gt;

{| class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot;
! width=&quot;70&quot; | Nr.
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts
! width=&quot;100&quot; | Raidorganizācija
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;190&quot; | Dziesma
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;80&quot; | Valoda
&lt;!--! width=&quot;20&quot; | Vieta
! width=&quot;20&quot; | Punkti--&gt;
|-
| 01
| {{ESC|Bulgārija}}
| [[Bulgārijas Nacionālā televīzija|BNT]]
| [[Dara]]
| ''Bangaranga''
| —
| Angļu
|-
| 02
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| [[Publiskais Radio &amp; Televīzija|İTV]]
| ''[[Jiva]]''
| ''Just Go''
| &quot;Vienkārši ej&quot;
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Azerbaidžāņu valoda|Azerbaidžāņu]]
|-
| 03
| {{ESC|Rumānija}}
| [[Rumānijas televīzija|TVR]]
| [[Aleksandra Kapitanesku]]
| ''Choke Me''
| &quot;Žņaudz mani&quot;
| Angļu
|-
| 04
| {{ESC|Luksemburga}}
| [[RTL Group|RTL]]
| [[Eva Marija]]
| ''Mother Nature''
| &quot;Māte daba&quot;
| Angļu
|-
| 05
| {{ESC|Čehija}}
| [[Čehijas Televīzija|ČT]]
| [[Daniels Žižka]]
| ''Crossroads''
| &quot;Krustceles&quot;
| Angļu
|-
| 06
| {{ESC|Armēnija}}
| [[Armēnijas Publiskā televīzija|AMPTV]]
| ''[[Simón]]''
| ''Paloma Rumba''
| —
| [[Angļu valoda|Angļu]]
|-
| 07
| {{ESC|Šveice}}
| [[Šveices Raidorganizācijas koorporācija|SRG SSR]]
| [[Veronika Fuzaro]]
| ''Alice''
| &quot;Alise&quot;
| Angļu
|-
| 08
| {{ESC|Kipra}}
| [[Kipras raidorganizācijas korporācija|CyBC]]
| ''[[Antigoni]]''
| ''Jalla''
| &quot;Vairāk&quot;
| Angļu, [[Grieķu valoda|Grieķu]]
|-
| 09
| {{ESC|Latvija}}
| [[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]
| [[Atvara]]
| &quot;[[Ēnā]]&quot;
| —
| [[Latviešu valoda|Latviešu]]
|-
| 10
| {{ESC|Dānija}}
| [[Dāņu raidorganizācijas korporācija|DR]]
| [[Sorens Torpegārds Lunds]]
| ''Før vi går hjem''
| &quot;Pirms mēs ejam mājās&quot;
| [[Dāņu valoda|Dāņu]]
|-
| 11
| {{ESC|Austrālija}}
| [[SBS]]
| [[Delta Gudrema]]
| ''Eclipse''
| &quot;Aptumsums&quot;
| Angļu
|-
| 12
| {{ESC|Ukraina}}
| [[Suspilne]]
| [[Viktorija Leleka|Leleka]]
| ''Ridnym'' &lt;small&gt;(Рідним)&lt;/small&gt;
| &quot;Dzimtā&quot;
| Angļu, [[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]]
|-
| 13
| {{ESC|Albānija}}
| [[Albānijas Radio un Televīzija|RTSH]]
| [[Alis]]
| ''Nân''
| &quot;Māte&quot;
| [[Albāņu valoda|Albāņu]]
|-
| 14
| {{ESC|Malta}}
| [[Publiskais raidorganizācijas serviss|PBS]]
| ''[[Aidan]]''
| ''Bella''
| —
| Angļu, [[Maltiešu valoda|Maltiešu]]
|-
| 15
| {{ESC|Norvēģija}}
| [[NRK]]
| [[Jonas Lovs]]
| ''Ya Ya Ya''
| —
| Angļu
|}

=== Fināls ===
&lt;!-- {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} --&gt;
Fināls norisināsies [[16. maijs|16. maijā]] plkst. 22:00 &lt;small&gt;({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;. Tajā piedalīsies 25 valstis — no katra pusfināla Top 10 valstis, &quot;Lielais četrinieks&quot; un Austrija kā pagājušā gada uzvarētāji. Finālā balsos visas 35 konkursa dalībvalstis, kā arī valstis, kas nepiedalīsies, kā &quot;Pārējā pasaule&quot;.

{| class=&quot;sortable wikitable plainrowheaders&quot;
! width=&quot;70&quot; | Nr.
! width=&quot;150&quot; | Dalībvalsts
! width=&quot;100&quot; | Raidorganizācija
! width=&quot;190&quot; | Izpildītājs
! width=&quot;190&quot; | Dziesma
! width=&quot;190&quot; | Tulkojums
! width=&quot;80&quot; | Valoda
|-
| 25
| {{ESC|Austrija}} (rīkotāji)
| [[Österreichischer Rundfunk|ORF]]
| ''[[Cosmó]]''
| ''[[Tanzschein]]''
| &quot;Dejas atļauja&quot;
| [[Vācu valoda|Vācu]]
|-
| rowspan=&quot;4&quot; | TBA
| {{ESC|Francija}}
| [[Francijas Televīzija]]
| ''[[Monroe (dziedātāja)|Monroe]]''
| ''Regarde!''
| &quot;Skaties!&quot;
| [[Franču valoda|Franču]]
|-
| {{ESC|Itālija}}
| [[Nacionālais raidorganizācijas serviss|RAI]]
| ''[[Sal Da Vinci]]''
| ''Per sempre sì''
| &quot;Mūžīgi jā&quot;
| [[Itāļu valoda|Itāļu]]&lt;br /&gt;[[Neapoliešu valoda|Neapoliešu]]
|-
| {{ESC|Lielbritānija}}
| [[BBC]]
| ''[[Look Mum No Computer]]''
| ''Eins, zwei, drei''
| &quot;Viens, divi, trīs&quot;
| Angļu
|-
| {{ESC|Vācija}}
| [[Dienvidrietumu raidorganizācija|SWR]]{{efn|Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju konsorcija [[ARD (broadcaster)|ARD]] vārdā}}
| [[Sāra Engelsa]]
| ''Fire''
| &quot;Uguns&quot;
| [[Angļu valoda|Angļu]]
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eirovīzija}}

[[Kategorija:2026. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>drc1bx46gugir7vbg3biutew4sjg99l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandru Čikildeu</title>
    <ns>0</ns>
    <id>574180</id>
    <revision>
      <id>4450151</id>
      <parentid>4449895</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T13:01:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Klabdonsiko|Klabdonsiko]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Bendžamins</comment>
      <origin>4276066</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3342" sha1="c3mlogjh77utcrm5dsebwz7o26kv7n1" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|7|8}}
| birth_place = 
| caps1 = 42
| caps2 = 106
| caps3 = 33
| clubnumber = 20
| clubs1 = {{flaga|Rumānija}} [[FC Viitorul|Viitorul]]
| clubs2 = {{flaga|Rumānija}} [[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]
| clubs3 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
| countryofbirth = {{vieta|Rumānija|Medžidija}}
| currentclub = {{flaga|Rumānija}} [[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]
| goals1 = 1
| goals2 = 29
| goals3 = 4
| height = 173
| image = Alexandru Cicaldau - Galatasaray vs Lokomotiv, Oct 2021.jpg
| caption = Aleksandru Čikildeu 2021. gadā
| nationalcaps2 = 9
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 1
| nationalteam1 = {{flaga|Rumānija}} Rumānija U18
| nationalteam2 = {{flaga|Rumānija}} Rumānija U19
| nationalyears2 = 2015—2016
| nationalyears1 = 2015
| nationalcaps1 = 1
| pcupdate = {{dat|2025|05|09|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2025|05|09|sk|bez}}
| name = 
| playername = Aleksandru Čikildeu
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2016—2018
| years2 = 2018—2021
| years3 = 2021—2024
| nationalcaps3 = 15
| nationalcaps4 = 38
| nationalgoals3 = 2
| nationalgoals4 = 4
| nationalteam3 = {{flaga|Rumānija}} Rumānija U21
| nationalteam4 = {{fb|ROU}}
| nationalyears3 = 2017—2019
| nationalyears4 = 2018—
| years4 = 2022—2023
| caps4 = 26
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|AAE}} [[Ittihad Kalba FC|Ittihad Kalba]]
| goals4 = 4
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Konyaspor]]
| years5 = 2023—2024
| caps5 = 31
| goals5 = 1
| clubs6 = {{flaga|Rumānija}} [[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]
| years6 = 2024—
| caps6 = 13
| goals6 = 3
}}
'''Aleksandru Čikildeu''' ({{Val|ro|Alexandru Cicâldău}}; dzimis {{Dat|1997|7|8}}) ir [[Rumānija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Rumānijas futbola izlase|Rumānijas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Čikildeu spēlē Rumānijas ''[[Liga I]]'' komandā ''[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]''.

Spēlējis arī Rumānijas komandās ''[[FC Viitorul|Viitorul]]'' un ''[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]'', AAE komandā ''[[Ittihad Kalba FC|Ittihad Kalba]]'' un Turcijas komandā ''[[Konyaspor]]''.

[[Rumānijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2018. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā.]]

== Sasniegumi ==
'''''Viitorul Constanța'''''

* ''[[Liga I]]'': 2016—17

'''''Universitatea Craiova'''''

* [[Rumānijas kauss futbolā|Rumānijas kauss]]: 2020—21
* [[Rumānijas Superkauss]]: 2021

'''''Galatasaray'''''

* [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2022—23

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}
{{Rumānijas futbola izlase - Euro 2024}}

{{DEFAULTSORT:Čikildeu, Aleksandru}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rumānijas futbolisti]]
[[Kategorija:Rumānijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:FC Viitorul spēlētāji]]
[[Kategorija:CS Universitatea Craiova spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Konyaspor spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Konstancas žudecā dzimušie]]</text>
      <sha1>c3mlogjh77utcrm5dsebwz7o26kv7n1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2025. gads kino</title>
    <ns>0</ns>
    <id>578941</id>
    <revision>
      <id>4450509</id>
      <parentid>4444364</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T20:59:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ienesīgākās filmas */ atsvaidzināts......</comment>
      <origin>4450509</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="62529" sha1="frp51mgntvjp0kygs5j7emlywwsvpu4" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi|2025|kino|kino}}
Šajā lapā apkopota informācija par '''[[2025. gads|2025. gada]]''' starptautiskajiem un vietējiem kino pasākumiem, ienesīgākajām gada filmām, kino nozares darbinieku nāvēm.

Šajā gadā ''[[Shochiku]]'' un ''[[Gaumont]]'' atzīmēja savu 130. gadadienu, kamēr kinokompānijas ''[[Republic Pictures]]'' un ''[[20th Century Studios]]'' svinēja savu 90. gadadienu, bet ''[[Industrial Light &amp; Magic]]'' savu 50. gadadienu un ''[[Amblin Entertainment]]'' — ​​45. gadadienu. ''[[Studio Ghibli]]'' atzīmēja savu 40. gadadienu. ''[[Metro-Goldwyn-Mayer]]'' pirmā muzikāla filma &quot;[[Brodvejas melodija]]&quot; (1929), pirmā [[skaņu filma]], kas ieguva [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|&quot;Labākā filma&quot;]], kļuva par [[neaizsargājams darbs|neaizsargājamu darbu]].

== Ienesīgākās filmas ==
Šis ir pēc tīmekļa vietnes ''[[Internet Movie Database|IMDb.com]]'' datiem veidots 2025. gadā izdoto desmit pasaules ienesīgāko filmu saraksts:&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/year/world/2025/|title=2025 Worldwide Box Office |website=[[Box Office Mojo]]|publisher=[[Internet Movie Database|IMDb]]|accessdate={{dat|2026|4|4|bez}}}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;margin:auto; text-align:left&quot;
|+Ienesīgākās 2025. gada filmas (atjaunināts 04.04.2026)
|-
! #!! Nosaukums!! Izplatītājs!! Ienākumi
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 1
| ''[[Ne Zha 2]]'' (哪吒之魔童闹海)
|''Beijing Enlight Pictures''
| ${{sk|2260176370}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 2
| &quot;[[Zootropole 2]]&quot; (''Zootopia 2'')
|''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]''
| ${{sk|1866647950}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 3
| &quot;[[Avatars: Uguns un pelni]]&quot; (''Avatar: Fire and Ash'')
|''[[20th Century Studios|20th Century]]''
| ${{sk|1485899271}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 4
| &quot;[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]&quot; (''Lilo &amp; Stitch'')
|''Disney''
| ${{sk|1038027526}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 5
| &quot;[[Minecraft filma]]&quot; (''A Minecraft Movie'')
| ''[[Warner Bros. Pictures|Warner Bros.]]''
| ${{sk|960387780}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 6
| &quot;[[Juras laikmeta pasaule: Atdzimšana]]&quot; (''Jurassic World: Rebirth'')
|''[[Universal Pictures]]''
| ${{sk|869146189}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 7
| &quot;[[Demon Slayer: Kimetsu no Yaiba — Bezgalības cietoksnis|''Demon Slayer: Kimetsu no Yaiba'' — Bezgalības cietoksnis]]&quot; (''Demon Slayer: Kimetsu no Yaiba Infinity Castle'')
| ''[[Aniplex]]'' / ''[[Toho]]'' / ''[[Crunchyroll]]''
| ${{sk|737214824}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 8
| &quot;[[Kā pieradināt pūķi (2025. gada filma)|Kā pieradināt pūķi]]&quot; (''How to Train Your Dragon'')
|''[[Universal Pictures]]''
| ${{sk|636596299}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 9
| &quot;[[F1 (filma)|F1]]&quot; (''F1: The Movie'')
| ''Warner'' / ''[[Apple TV|Apple]]''
| ${{sk|634042436}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 10
| &quot;[[Supermens (2025. gada filma)|Supermens]]&quot; (''Superman'')
| ''Warner Bros.''
| ${{sk|618723803}}
|}

== Notikumi ==

=== Balvu pasniegšanas ceremonijas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Datums
!Notikums
!Organizators
!Norises vieta
|-
|5. janvāris
|[[82. Zelta globusa balva]]
|''Golden Globes, LLC''
|{{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa}}
|-
|16. februāris
|[[78. BAFTA kino balva]]
|[[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija]]
|{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}}
|-
|2. marts
|[[97. Kinoakadēmijas balva]]
|[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]]
|{{vieta|ASV|Losandželosa|Holivuda|3s=Holivuda (Losandželosa)}}
|}

=== Kinofestivāli ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Datums
!Notikums
!Organizators
!Norises vieta
|-
| 13. februāris — 23. februāris&lt;ref name=&quot;biff:sd&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.screendaily.com/news/tom-tykwers-the-light-to-open-berlinale/5199798.article |title=Tom Tykwer’s ‘The Light’ to open Berlinale |first= Tim |last= Dams |date=December 5, 2024 |access-date=December 12, 2024 |website=[[Screen International|ScreenDaily]]|language=en}}&lt;/ref&gt;
| [[75. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]]
| [[Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]]
| {{vieta|Vācija|Berlīne}}
|-
| 13. maijs — 24. maijs
| [[2025. gada Kannu kinofestivāls]]
| [[Kannu kinofestivāls]]
| {{vieta|Francija|Kannas}}
|-
| 27. augusts — 6. septembris
| [[82. Venēcijas kinofestivāls]]
| [[Venēcijas kinofestivāls]]
| {{vieta|Itālija|Venēcija}}
|-
|}

== Balvas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%;&quot;
|-
! rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;width:20px;&quot;| Kategorija !! rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;width:250px;&quot;| [[31. Kritiķu izvēles balva]]&lt;br /&gt;{{small|{{dat|2026|1|4||bez}}}} !! colspan=&quot;2&quot; style=&quot;width:250px;&quot; | [[83. Zelta globusa balva]]&lt;br /&gt;{{small|{{dat|2026|1|11||bez}}}} !! rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;width:250px;&quot; |[[79. BAFTA balva]]&lt;br /&gt;{{small|{{dat|2026|2|22||bez}}}} !! rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;width:250px;&quot; |Producentu, režisoru, aktieru un scenāristu ģildes balvas&lt;br /&gt;{{small|2026. gadā no 7. februāra līdz 8. martam}} !! rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;width:250px;&quot; |[[98. Kinoakadēmijas balva]]&lt;br /&gt;{{small|{{dat|2026|3|15||bez}}}}
|-
! width=200| {{small|Drāma}} !! style=&quot;width:200px;&quot;| {{small|Mūzikls vai kinokomēdija}}
|-
| Labākā filma || &quot;[[Cīņa pēc cīņas]]&quot; || &quot;[[Hamnets]]&quot; || colspan=&quot;3&quot;|&quot;[[Cīņa pēc cīņas]]&quot; ||
|-
| Labākais režisors || colspan=&quot;5&quot; | [[Pols Tomass Andersons]]&lt;br /&gt;&quot;[[Cīņa pēc cīņas]]&quot; ||
|-
| Labākais aktieris ||[[Timotejs Šalamē]]&lt;br /&gt;&quot;[[Mārtijs Lieliskais]]&quot; || [[Vagners Moura]]&lt;br /&gt;&quot;[[Slepenais aģents (2025. gada filma)]]&quot; ||[[Timotejs Šalamē]]&lt;br /&gt;&quot;[[Mārtijs Lieliskais]]&quot; || [[Roberts Aramajo]]&lt;br /&gt;&quot;[[Es lamājos]]&quot;  ||[[Maikls B. Džordans]]&lt;br/&gt;&quot;[[Grēcinieki]]&quot; ||
|-
| Labākā aktrise || colspan=&quot;2&quot;|[[Džesija Baklija]]&lt;br /&gt;&quot;[[Hamnets]]&quot; || [[Rouza Bairna]]&lt;br /&gt;&quot;[[Ja varētu, es tev spertu]]&quot; || colspan=&quot;2&quot; |[[Džesija Baklija]]&lt;br /&gt;&quot;[[Hamnets]]&quot;  ||
|-
| Labākais aktieris otrā plāna lomā ||[[Džeikobs Elordi]]&lt;br /&gt;&quot;[[Frankenšteins (2025. gada filma)|Frankenšteins]]&quot; || colspan=&quot;2&quot; |[[Stellans Skašgords]]&lt;br /&gt;&quot;[[Sentimentāla vērtība]]&quot; ||  colspan=&quot;2&quot; | [[Šons Penns]]&lt;br/&gt;&quot;[[Cīņa pēc cīņas]]&quot; ||
|-
| Labākā aktrise otrā plāna lomā ||[[Eimija Medigana]]&lt;br /&gt;&quot;[[Pazušanas stunda]]&quot; || colspan=&quot;2&quot; |[[Tejana Teilore]]&lt;br /&gt;&quot;[[Cīņa pēc cīņas]]&quot; || [[Vunmi Mosaku]]&lt;br/&gt;&quot;[[Grēcinieki]]&quot; ||[[Eimija Medigana]]&lt;br /&gt;&quot;[[Pazušanas stunda]]&quot;  ||
|-
| Labākais adaptētais scenārijs || [[Pols Tomass Andersons]]&lt;br /&gt;&quot;[[Cīņa pēc cīņas]]&quot; || colspan=2 rowspan=2| [[Pols Tomass Andersons]]&lt;br /&gt;&quot;[[Cīņa pēc cīņas]]&quot;|| colspan=&quot;2&quot; |[[Pols Tomass Andersons]]&lt;br /&gt;&quot;[[Cīņa pēc cīņas]]&quot; ||
|-
| Labākais oriģinālscenārijs || [[Raiens Kūglers]]&lt;br /&gt;&quot;[[Grēcinieki]]&quot; || colspan=&quot;2&quot; |[[Raiens Kūglers]]&lt;br /&gt;&quot;[[Grēcinieki]]&quot; || 
|-
| Labākā animācijas filma || colspan=&quot;3&quot;| ''[[KPop Demon Hunters]]'' || &quot;[[Zootropole 2]]&quot; || ''[[KPop Demon Hunters]]'' ||
|-
| Labākais skaņu celiņš || colspan=&quot;4&quot;| [[Ludvigs Jēransons]]&lt;br /&gt;&quot;[[Grēcinieki]]&quot; || rowspan=&quot;3&quot; {{n/a}} ||
|-
| Labākā dziesma || colspan=&quot;3&quot; |''Golden''&lt;br /&gt;''[[KPop Demon Hunters]]''|| {{n/a}} || 
|-
| Labākā filma svešvalodā || colspan=&quot;3&quot; | &quot;[[Slepenais aģents (2025. gada filma)]]&quot; || &quot;[[Sentimentāla vērtība]]&quot; ||
|-
| Labāka dokumentālā filma || ''[[The Perfect Neighbor]]'' || colspan=2 {{n/a}} || ''[[Mr Nobody Against Putin]]'' || ''[[My Mom Jayne]]'' ||
|}

'''[[Zelta lācis]] ([[75. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]]):'''
: '''''[[Drømmer]]''''', režisors [[Dāgs Johans Haugeruds]], {{NOR}}

'''[[Zelta palmas zars]] ([[2025. gada Kannu kinofestivāls|78. Kannu kinofestivāls]]):'''
: '''&quot;[[Tas bija tikai negadījums]]&quot;''', režisors [[Džafars Panāhi]], {{IRN}}

'''[[Zelta lauva]] ([[82. Venēcijas kinofestivāls]]):'''
: '''&quot;[[Tēvs māte māsa brālis]]&quot;''' (''Father Mother Sister Brother''), režisors [[Džims Džārmušs]], {{USA}}

== Miruši ==
&lt;!-- Šajā 2024. gada &quot;kino&quot; sadaļā, nav jāievieto cilvēki, kas ir tikai televīzijas aktieri, televīzijas režisori vai jebkurš cits personāls, kam nav tieša saistība ar kino. Nepievienot cilvēkus, kas ir piedalījušies tikai vienā filmā — minimums ir 2 filmas. Izņēmums ir, ja izveidots raksts LV wiki --&gt;
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;font-size:90%;&quot;
|+
|- style=&quot;background:#dae3e7; text-align:center;&quot;
! Mēnesis !! Datums !! Vārds !! Vecums !! Tautība(s) !! Profesija(s){{efn|Šajā ailē nav iekļautas personas nodarbošanās ārpus filmu nozares.}} !! Atsauce
|- valign=&quot;top&quot;
|-
! rowspan=7 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Janvāris]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''13'' || [[Inese Pabērza]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 69|| style=&quot;text-align:center;&quot;| latviete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/479948-mirusi-ilggadeja-grupas-menuets-soliste-paberza.htm|title=Mirusi aktrise, dziedātāja un ilggadējā grupas &quot;Menuets&quot; soliste|website=nra.lv|date=2025-1-14}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''14'' || [[Žano Švarcs]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 87|| style=&quot;text-align:center;&quot;| francūzis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors|| {{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Vlessing |first=Etan |last2=Barnes |first2=Mike |date=January 17, 2025 |title=Jeannot Szwarc, Director of ''Somewhere in Time'' and ''Jaws 2'', Dies at 87 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/jeannot-szwarc-dead-jaws-2-somewhere-in-time-1236110782/ |access-date=January 17, 2025 |work=[[The Hollywood Reporter]]}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''16'' || [[Deivids Linčs]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 78|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors, scenārists, producents||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sejas.tvnet.lv/8174005/muziba-devies-izcilais-kinorezisors-deivids-lincs?_gl=1*1er7mm7*_gcl_au*MjAwNDM4NTY4LjE3MzEzMDIxODQ. |title=Mūžībā devies izcilais kinorežisors Deivids Linčs |accessdate=2025-01-16 |work= |website=tvnet.lv |date={{dat|2025|1|16||bez}}}}
&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''16'' || [[Džoana Plouraita]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 95|| style=&quot;text-align:center;&quot;| angliete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |website=[[BBC News]] |dead-url=no |archive-date=17 January 2025 |access-date=17 January 2025 |date=17 January 2025 |title=Acting legend Dame Joan Plowright dies at 95 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250117095829/https://www.bbc.com/news/articles/cwyppre55gyo |url=https://www.bbc.com/news/articles/cwyppre55gyo}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''20'' || [[Bertrāns Blijē]]|| style=&quot;text-align:center;&quot; | 85|| style=&quot;text-align:center;&quot;| francūzis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors, scenārists||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=21 January 2025 |title=France's arch film provocateur Blier dies at 85 |url=https://www.france24.com/en/live-news/20250121-france-s-arch-film-provocateur-blier-dies-at-85 |access-date=21 January 2025 |website=France 24 |language=en}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''20'' || [[Artis Krauklis]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 64|| style=&quot;text-align:center;&quot;| latvietis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| balss aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Mūžībā devies mediju profesionālis Artis Krauklis, kura balsi dzirdējis ikviens |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/637975-muziba-devies-mediju-profesionalis-artis-krauklis-kura-balsi-dzirdejis-ikviens |accessdate={{dat|2025|2|9||bez}} |agency=jauns.lv |date={{dat|2025|1|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''30'' || [[Marianna Feitfula]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 78|| style=&quot;text-align:center;&quot;| angliete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| dziedātāja, aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Beaumont-Thomas |first1=Ben |title=Marianne Faithfull, singular icon of British pop, dies aged 78 |url=https://www.theguardian.com/culture/2025/jan/30/marianne-faithfull-singular-icon-of-british-pop-dies-aged-78 |website=The Guardian |date=30 January 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=10 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Februāris]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''2'' || [[Bārbija Sjū]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 48|| style=&quot;text-align:center;&quot;| taivāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise, dziedātāja||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Hung |first1=Su-chin |last2=Chen |first2=Christie |title=Taiwanese actress Barbie Hsu dies of pneumonia at 48 |url=https://focustaiwan.tw/culture/202502030003 |access-date=3 February 2025 |agency=Central News Agency |date=2 February 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250206035734/https://focustaiwan.tw/culture/202502030003|archive-date=6 February 2025|dead-url=no}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''7'' || [[Tonijs Robertss]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 85|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Gates |first1=Anita |title=Tony Roberts, Nonchalant Fixture in Woody Allen Films, Dies at 85 |url=https://www.nytimes.com/2025/02/07/movies/tony-roberts-dead.html |website=[[The New York Times]] |access-date=February 7, 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''14'' || [[Ženevjēva Pāže]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 97|| style=&quot;text-align:center;&quot;| francūziete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/genevieve-page-dead-belle-de-jour-el-cid-private-life-sherlock-holmes-1236137297/|title=Geneviève Page, Actress in ‘Belle de Jour,’ ‘El Cid’ and ‘The Private Life of Sherlock Holmes,’ Dies at 97|first=Rhett|last=Bartlett|date=Feb 14, 2025|accessdate=Feb 15, 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''16'' || [[Džūliens Holovejs]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 80|| style=&quot;text-align:center;&quot;| brits|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Johnson |first1=Brooke Ivey |title=Iconic Carry On film star Julian Holloway dies aged 80 |url=https://metro.co.uk/2025/02/18/iconic-carry-film-star-julian-holloway-dies-aged-80-22580213/ |access-date=18 February 2025 |publisher=Metro |date=18 February 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''16'' || [[Kima Serona]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 24|| style=&quot;text-align:center;&quot;| korejiete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=South Korean actress Kim Sae-ron, 24, found dead|url=https://www.bbc.com/news/articles/c626p25egddo|website=[[The Korea Herald]]|last=Davies|first=Maia|date=February 16, 2025|access-date=February 17, 2025|archive-date=February 18, 2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250218162020/https://www.bbc.com/news/articles/c626p25egddo|dead-url=no}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''18'' || [[Džīns Hekmens]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 95|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |date=February 27, 2025 |title=Sheriff: Gene Hackman, wife found dead in Santa Fe home; no foul play suspected |work=Santa Fe New Mexican |url=https://www.santafenewmexican.com/news/local_news/sheriff-gene-hackman-wife-found-dead-in-santa-fe-home-no-foul-play-suspected/article_2ea8855a-f4b8-11ef-b501-73232a2b5213.html}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''19'' || [[Suleimans Sise]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 84|| style=&quot;text-align:center;&quot;| malietis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|date=2025-02-19 |title=DISPARITION Le réalisateur malien Souleymane Cissé, l'un des pères du cinéma africain, est mort |url=https://www.rfi.fr/fr/culture/20250219-le-r%C3%A9alisateur-malien-souleymane-ciss%C3%A9-l-un-des-p%C3%A8res-du-cin%C3%A9ma-africain-est-mort |access-date=2025-02-19 |website=rfi.fr - Radio France International}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''20'' || [[Pīters Džeisons]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 80|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2025/02/peter-jason-dead-1236297197/ |title=Peter Jason Dies: ‘Deadwood’ Actor And Favorite Of John Carpenter And Walter Hill Was 80 |first1=Greg |last1=Evans |website=Deadline |date=February 21, 2025 |access-date=February 21, 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''25'' || [[Roberto Orsi]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 51|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| scenārists, producents||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url = https://deadline.com/2025/02/roberto-orci-dead-star-trek-transformers-writer-producer-1236301807/|title = Roberto Orci Dies: ‘Star Trek’, ‘Transformers’ &amp; ‘Hawaii Five-0’ Writer-Producer Was 51|last = Andreeva|first = Nellie|date = February 25, 2025|accessdate = February 25, 2025|work = [[Deadline Hollywood]]}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''26'' || [[Mišela Trahtenberga]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 39 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8200083/39-gadu-vecuma-mirusi-amerikanu-aktrise-misela-trahtenberga|title=39 gadu vecumā mirusi amerikāņu aktrise Mišela Trahtenberga|date={{dat|2025|02|26}}|accessdate={{dat|2025|02|27}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=11 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Marts]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''1'' || [[Endžija Stouna]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 63|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise, dziedātāja||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Grammy-nominated R&amp;B singer Angie Stone dies in car crash |url=https://apnews.com/article/angie-stone-car-crash-singer-41a7094f6d3aaa224902497f17e0204d |website=AP News |publisher=The Associated Press|date=March 2, 2025 |access-date=3 March 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''3'' || [[Eleonora Džordži]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 71|| style=&quot;text-align:center;&quot;| itāliete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ilmessaggero.it/persone/eleonora_giorgi_morta_roma_paideia_racconto_malattia_carriera-8665149.html|title=Eleonora Giorgi è morta, aveva 71 anni: era malata da tempo. Dalle commedie anni Ottanta al racconto del tumore|work=Il Messaggero|language=Italian|access-date=3 March 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''5'' || [[Pamela Baha]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 61|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Pamela Bach, actor and ex-wife of David Hasselhoff, dies at 62 |url=https://apnews.com/article/pamela-hasselhoff-dies-4b7acf3578169fe7e9d9d65935eb7466 |access-date=6 March 2025 |work=[[Associated Press]] |date=6 March 2025 |archive-date=March 6, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250306181846/https://apnews.com/article/pamela-hasselhoff-dies-4b7acf3578169fe7e9d9d65935eb7466 |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''8'' || [[Atols Fugards]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 92|| style=&quot;text-align:center;&quot;| dienvidāfrikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris, scenārists||{{center|&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |last=Maako |first=Keitumetse |title=Internationally acclaimed playwright Athol Fugard dies at 92 |url=https://www.news24.com/life/arts-and-entertainment/celebrities/internationally-acclaimed-playwright-athol-fugard-dies-at-92-20250309 |access-date=9 March 2025 |magazine=Life |language=en}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''11'' || [[Klaivs Revils]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 94|| style=&quot;text-align:center;&quot;| jaunzēlandietis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref name=obit&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Barnes |first1=Mike |title=Clive Revill, Voice of the Emperor in ‘The Empire Strikes Back,’ Dies at 94 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/clive-revill-dead-empire-strikes-back-emperor-1236173505/ |website=The Hollywood Reporter |access-date=26 March 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''12'' || [[Brūss Glovers]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 92|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Smith |first1=Harrison |title=Bruce Glover, whose tough guy roles included a 007 villain, dies at 92 |url=https://www.washingtonpost.com/obituaries/2025/03/31/bruce-glover-dead/ |newspaper=[[The Washington Post]] |access-date=March 31, 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''13'' || [[Sofija Gubaiduļina]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 93|| style=&quot;text-align:center;&quot;| krieviete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| komponiste||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |date=13 March 2025 |title=Скончалась София Губайдулина — выдающийся композитор и почетный гражданин Казани |url=https://realnoevremya.ru/news/330788-skonchalas-gubaydulina-vydayuschiysya-kompozitor-i-pochetnyy-grazhdanin-kazani |access-date=13 March 2025 |work=Реальное время}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''16'' || [[Emīlija Dekena]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 43|| style=&quot;text-align:center;&quot;| beļģiete || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Belgian Actress Émilie Dequenne Dies at 43 |agency=[[Agence France-Presse]] |work=[[France 24]] |date=16 March 2025 |url=https://www.france24.com/en/live-news/20250316-belgian-actress-emilie-dequenne-dead-at-43-family-agent |access-date=16 March 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''29'' || [[Ričards Čemberlens]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 90 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris, dziedātājs||{{center|&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://variety.com/2025/film/news/richard-chamberlain-dead-dies-shogun-thorn-birds-1236351970/ |title=Richard Chamberlain, TV’s Dr. Kildare, ‘Shogun,’ ‘Thorn Birds’ Star, Dies at 90|last=Natale |first=Richard |date=March 30, 2025 |work=[[Variety]] |language=en}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''30'' || [[Ričards Nortons]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 75|| style=&quot;text-align:center;&quot;| austrālietis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris, kaskadieris||{{center|&lt;ref name=&quot;NewsComAU_Sullivan2025&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |last=Sullivan |first=Matthew |date=30 March 2025 |title=Aussie martial arts legend and Hollywood trainer Richard Norton dies |url=https://www.news.com.au/sport/boxing/aussie-martial-arts-legend-and-hollywood-trainer-richard-norton-dies/news-story/073b8196ba8ee37565147a5fa1c03571 |access-date=30 March 2025 |work=news.com.au}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''31'' || [[Īvs Buasē]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 86|| style=&quot;text-align:center;&quot;| francūzis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors, scenārists||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tf1info.fr/culture/mort-yves-boisset-realisateur-des-films-dupont-lajoie-l-attentat-est-decede-a-l-age-de-86-ans-2362379.html|title=Le réalisateur Yves Boisset (&quot;Dupont Lajoie&quot;, &quot;L'Attentat) est mort à l'âge de 86 ans|date=31 March 2025|language=fr}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=8 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Aprīlis]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''1'' || [[Vels Kilmers]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 65 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.nytimes.com/2025/04/01/movies/val-kilmer-dead.html |title=Val Kilmer, Film Star Who Played Batman and Jim Morrison, Dies at 65|last = Weber|first = Bruce|date = April 1, 2025|accessdate = April 2, 2025|newspaper = The New York Times|url-access = }}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''4'' || [[Manojs Kumars]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 87|| style=&quot;text-align:center;&quot;| indietis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris, režisors||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Legendary actor-director Manoj Kumar, Nicknamed 'Bharat Kumar', Died at 87 in Mumbai |url=https://www.brutimes.com/news/entertainment/legendary-actor-director-manoj-kumar-nicknamed-bharat-kumar-died-at-87-in-mumbai |website=Bru Times News |language=en}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''8'' || [[Nikijs Kats]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 54|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2025/04/nicky-katt-dead-cause-dazed-and-confused-1236368019/|title=Nicky Katt Died By Suicide, Family Confirms; 'Dazed &amp; Confused' Star Discovered On April 8 In Apartment|website=Deadline|first1=Dominic|last1=Patten|first2=Denise|last2=Petski|date=April 14, 2025|accessdate=April 14, 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''10'' || [[Teds Kočevs]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 94|| style=&quot;text-align:center;&quot;| kanādietis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Canadian director Ted Kotcheff, who helmed 'The Apprenticeship of Duddy Kravitz,' and 'Weekend at Bernie's,' dead at 94|url=https://www.thecanadianpressnews.ca/entertainment/canadian-director-ted-kotcheff-who-helmed-the-apprenticeship-of-duddy-kravitz-and-weekend-at-bernies/article_6c54cd00-240b-5968-b60f-f4876d828260.html|website=The Canadian Press|accessdate=April 11, 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''13'' || [[Džīna Mārša]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 90|| style=&quot;text-align:center;&quot;| angliete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c045dk29xqqo |title=Upstairs Downstairs actress Jean Marsh dies aged 90 |publisher=BBC News |date=13 April 2025 |access-date=14 April 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''16'' || [[Nora Aunora]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 71|| style=&quot;text-align:center;&quot;| filipīniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise, dziedātāja||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Nora Aunor died of acute respiratory failure, says Ian de Leon |url=https://www.gmanetwork.com/news/showbiz/content/943174/nora-aunor-died-of-acute-respiratory-failure-says-ian-de-leon/story/ |access-date=18 April 2025 |work=GMA News |date=17 April 2025 |language=en}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''28'' || [[Prisila Pointere]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 100|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Barnes|first=Mike|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/priscilla-pointer-dead-carrie-amy-irving-1236203396/|title=Priscilla Pointer, Actress and Mother of Amy Irving, Dies at 100|date=April 29, 2025|access-date=April 29, 2025|website=The Hollywood Reporter|language=En}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=12 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Maijs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''1'' || [[Ruta Bazi]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 88|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise, komiķe||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Berman |first=Marc |title=Ruth Buzzi Dies: The 'Rowan &amp; Martin Laugh-In' Star Was 88 |url=https://www.forbes.com/sites/marcberman1/2025/05/02/ruth-buzzi-dies-the-rowan--martin-laugh-in-star-was-88/ |access-date=2025-05-02 |website=Forbes |language=en}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''6'' || [[Džeimss Folijs]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 71|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Pedersen |first=Erik |date=May 8, 2025 |title=James Foley Dies: Director Of 'Fifty Shades' Sequels, 'Glengarry Glen Ross', 'House Of Cards', &amp; Madonna Projects Was 71 |url=https://deadline.com/2025/05/james-foley-dead-fifty-shades-madonna-house-of-cards-1236390352/ |access-date=May 8, 2025 |website=Deadline}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''7'' || [[Džo Dons Beikers]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 89|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Langer |first1=Emily |title=Joe Don Baker, tough guy actor in 'Walking Tall,' dies at 89 |url=https://www.washingtonpost.com/obituaries/2025/05/15/joe-don-baker-actor-dead/ |website=The Washington Post |access-date=May 15, 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''11'' || [[Roberts Bentons]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 92|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors, scenārists||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Martin |first1=Douglas |title=Robert Benton, Influential Director and Screenwriter, Dies at 92 |url=https://www.nytimes.com/2025/05/13/movies/robert-benton-dead.html |website=The New York Times |access-date=May 13, 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''15'' || [[Taina Elga]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 95|| style=&quot;text-align:center;&quot;| somiete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Taina Elg, Actress in ‘Les Girls’ and ‘The 39 Steps,’ Dies at 95 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/taina-elg-dead-les-girls-39-steps-1236230869/ |website=hollywoodreporter.com |accessdate={{dat|2025|6|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''20'' || [[Nino Benvenuti]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 87|| style=&quot;text-align:center;&quot;| itālis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025-05-20 |title=Remembering Nino Benvenuti |url=https://www.ilmessaggero.it/en/remembering_nino_benvenuti-8847939.html |access-date=2025-05-20 |website=www.ilmessaggero.it |language=en}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''20'' || [[Džordžs Vendts]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 76|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=George Wendt's Cause of Death Revealed 2 Weeks After the 'Cheers' Star Died at 76 |url=https://people.com/george-wendt-cause-of-death-revealed-11738886 |access-date=2025-06-05 |website=People.com |language=en}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''24'' || [[Marsels Ofulss]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 97|| style=&quot;text-align:center;&quot;| vācietis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| dokumentālists||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1= Mandelbaum |first1= Jacques |title= Marcel Ophuls, auteur du « Chagrin et la Pitié », maître du documentaire malgré lui, est mort |work= [[Le Monde]] |issn= 1950-6244 |date= 26 May 2025 |url= https://www.lemonde.fr/disparitions/article/2025/05/26/marcel-ophuls-auteur-du-chagrin-et-la-pitie-maitre-du-documentaire-malgre-lui-est-mort_6608397_3382.html |access-date= 26 May 2025 |language=fr}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''27'' || [[Elvīra Baldiņa]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 105|| style=&quot;text-align:center;&quot;| latviete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8256702/105-gadu-vecuma-muziba-devusies-aktrise-elvira-baldina|title=105 gadu vecumā mūžībā devusies aktrise Elvīra Baldiņa|website=Kultūra|access-date=2025-05-27|date=2025-05-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''30'' || [[Valērija Mahafija]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 71|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Valerie Mahaffey, Emmy-Winning ''Northern Exposure'' Actress Also Known for Starring in ''Young Sheldon'' and ''Big Sky'', Dies at 71 |url=https://people.com/valerie-mahaffey-northern-exposure-actress-dies-at-71-11745930 |first=Escher |last=Walcott |access-date=May 31, 2025 |website=People |language=en}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''30'' || [[Loreta Svita]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 87|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/loretta-swit-dead-mash-hot-lips-houlihan-1236233958/|title=Loretta Swit, Margaret &quot;Hot Lips&quot; Houlihan on 'M*A*S*H,' Dies at 87|author=De Los Reyes, Lisa|publisher=The Hollywood Reporter|date=May 30, 2025|accessdate=May 30, 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=6 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Jūnijs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''10'' || [[Valdemārs Jemeļjanovs]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 85|| style=&quot;text-align:center;&quot;| latvietis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| kinooperators||{{center|&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Mūžībā devies kino un video operators Valdemārs Jemeļjanovs |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/12.06.2025-muziba-devies-kino-un-video-operators-valdemars-jemeljanovs.a603062/ |accessdate={{dat|2025|6|12||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2025|6|30||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''10'' || [[Hariss Julins]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 87|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Evans |first1=Greg |title=Harris Yulin Dies: Star Of Broadway, TV &amp; Film Was 87 |url=https://deadline.com/2025/06/harris-yulin-dead-1236431177/ |website=Deadline Hollywood |access-date=June 12, 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''19'' || [[Geilārs Sarteins]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 81|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Gailard Sartain, Actor in ‘Hee Haw’ and ‘Mississippi Burning,’ Dies at 81|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/gailard-sartain-dead-hee-haw-mississippi-burning-1236295853/|last=Barnes|first=Mike|publisher=The Hollywood Reporter|date=June 20, 2025|access-date=June 25, 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''23'' || [[Lea Masari]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 91|| style=&quot;text-align:center;&quot;| itāliete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Roxborough |first1=Scott |title=Lea Massari, Italian Cinema’s Anti-Diva, Dies at 91 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/lea-massari-dead-italian-cinema-actress-1236299057/ |website=The Hollywood Reporter |access-date=27 June 2025 |date=25 June 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''26'' || [[Lalo Šifrins]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 93|| style=&quot;text-align:center;&quot;| argentīnietis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| komponists||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/obituaries/2025/06/26/lalo-schifrin-composer-mission-impossible-dies/|title=Lalo Schifrin, composer of jazzy ‘Mission: Impossible’ score, dies at 93|publisher=The Washington Post|date=June 26, 2025|accessdate=June 26, 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=11 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Jūlijs]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''2'' || [[Džulians Makmans]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 56|| style=&quot;text-align:center;&quot;| austrālietis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Andreeva |first=Nellie |date=4 July 2025 |title=Julian McMahon Dies: 'Nip/Tuck', 'Fantastic Four', 'FBI: Most Wanted' Star Was 56 |url=https://deadline.com/2025/07/julian-mcmahon-dead-1236449999/ |access-date=4 July 2025 |website=[[Deadline Hollywood]]}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''3'' || [[Maikls Madsens]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 67|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris, producents||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Barnes |first=Mike |date=July 3, 2025 |title=Michael Madsen, Reservoir Dogs' Actor, Dies at 67 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/michael-madsen-dead-reservoir-dogs-1236306069/ |access-date=July 4, 2025 |website=The Hollywood Reporter |language=en}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''4'' || [[Marks Snovs]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 78|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| komponists||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Burlingame |first=Jon |date=July 4, 2025 |title=Mark Snow, ‘X-Files,’ ‘Ghost Whisperer,’ ‘Blue Bloods’ Composer, Dies at 78 |url=https://variety.com/2025/tv/news/mark-snow-dead-x-files-ghost-whisperer-blue-bloods-1236447489/ |website=Variety}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''16'' || [[Konija Frānsisa]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 87|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise, dziedātāja||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Longmire |first=Becca |date=July 17, 2025 |title=Inside Connie Francis' Final Days Before Her Death at Age 87 |url=https://people.com/connie-francis-inside-final-days-before-death-exclusive-11774012 |access-date=July 17, 2025 |work=People}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''20'' || [[Malkolms Džamals Vorners]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 54|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Malcolm-Jamal Warner Costa Rica Drowning: Second Man in Critical Condition After Being ‘Dragged by' Water Current |url=https://people.com/malcolm-jamal-warner-costa-rica-drowning-second-man-in-critical-condition-11776459 |access-date=2025-07-22 |website=People.com |language=en}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''22'' || [[Čaks Mandžonī]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 84|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| komponists||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Wadleigh |first=Matt |date=July 24, 2025 |title=Jazz Legend Chuck Mangione Dead at 84: Cause of Death Revealed |url=https://www.mensjournal.com/news/jazz-legend-chuck-mangione-dies-84-cause-death-revealed |access-date=July 24, 2025 |magazine=Men's Journal |language=en}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''22'' || [[Ozijs Osborns]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 76|| style=&quot;text-align:center;&quot;| anglis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris, dziedātājs||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Peplow |first=Gemma |date=22 July 2025 |title=Ozzy Osbourne dies just weeks after farewell show |url=https://news.sky.com/story/ozzy-osbourne-dies-just-weeks-after-farewell-show-13400248 |access-date=24 July 2025 |work=Sky News}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''24'' || [[Halks Hogans]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 71|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |date=July 24, 2025 |title=Hulk Hogan Dead at 71 |url=https://www.tmz.com/2025/07/24/hulk-hogan-dead |access-date=July 24, 2025 |work=[[TMZ]]}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''30'' || [[Ivars Krastiņš]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 72|| style=&quot;text-align:center;&quot;| latvietis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Mūžībā devies Liepājas teātra ilggadējais aktieris Ivars Krastiņš |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/31.07.2025-muziba-devies-liepajas-teatra-ilggadejais-aktieris-ivars-krastins.a608731 |accessdate={{dat|2025|7|31||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2025|7|31||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''31'' || [[Adriana Asti]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 94|| style=&quot;text-align:center;&quot;| itāliete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;[https://www.ilpost.it/2025/07/31/adriana-asti-attrice-morta/ È morta a 94 anni l’attrice italiana Adriana Asti] {{it ikona}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=4 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Augusts]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''3'' || [[Lonija Andersone]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 79|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Barnes |first=Mike |date=2025-08-03 |title=Loni Anderson, 'WKRP in Cincinnati' Star, Dies at 79 |url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/loni-anderson-dead-wkrp-in-cincinnati-1236336519/|access-date=2025-08-03|website=The Hollywood Reporter|language=en}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''17'' || [[Terenss Stemps]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 87|| style=&quot;text-align:center;&quot;| anglis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025-08-17 |title=Mūžībā devies britu aktieris Terenss Stemps |url=https://www.delfi.lv/kultura/43116588/in-memoriam/120083857/muziba-devies-britu-aktieris-terenss-stemps|access-date=2025-08-17|website=delfi.lv}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''24'' || [[Veronika Ečegi]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 42|| style=&quot;text-align:center;&quot;| spāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|work=RTVE|url=https://www.rtve.es/noticias/20250825/muere-actriz-veronica-echegui-a-42-anos-edad/16706211.shtml|title=Muere la actriz Verónica Echegui a los 42 años de edad}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''29'' || [[Rodions Ščedrins]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 92|| style=&quot;text-align:center;&quot;| krievs|| style=&quot;text-align:center;&quot;| komponists||{{center|&lt;ref name=&quot;currenttime&quot;&gt;{{Ziņu atsauce| url=https://www.currenttime.tv/a/umer-kompozitor-rodion-schedrin/33516169.html| title= Умер композитор Родион Щедрин| website=currenttime.tv| date=29 August 2025| language=ru| access-date=29 August 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=10 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Septembris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''1'' || [[Greiems Grīns (aktieris)|Greiems Grīns]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 73 || style=&quot;text-align:center;&quot;| kanādietis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce| url=https://www.theguardian.com/film/2025/sep/02/graham-greene-dances-with-wolves-actor-dies-aged-73| title= Graham Greene, Dances with Wolves actor, dies aged 73| website=theguardian.com| date=1 September 2025| access-date=1 September 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''3'' || [[Žaks Šarē]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 88|| style=&quot;text-align:center;&quot;| francūzis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris, producents||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.leparisien.fr/culture-loisirs/cinema/mort-du-lex-mari-de-brigitte-bardot-lacteur-jacques-charrier-et-pere-de-son-fils-nicolas-04-09-2025-Z2TGVTK525CWXCB3ACNDLH7TUA.php|title=Mort du l’ex-mari de Brigitte Bardot, l’acteur Jacques Charrier et père de son fils Nicolas|work=Le Parisien|date=4 September 2025|language=fr}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''9'' || [[Pollija Holideja]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 88|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Barnes |first=Mike |date=September 10, 2025 |title=Polly Holliday, Flo, the 'Kiss My Grits' Waitress on 'Alice,' Dies at 88 |url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/polly-holliday-dead-kiss-my-grits-alice-1236367417/ |access-date=September 10, 2025 |website=The Hollywood Reporter |language=en}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''14'' || [[Peta Kroulija]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 91|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Barnes |first1=Mike |title=Patricia Crowley, Star of TV’s ‘Please Don’t Eat the Daisies,’ Dies at 91 |url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/patricia-crowley-dead-please-dont-eat-daisies-1236372071/ |access-date=15 September 2025 |publisher=The Hollywood Reporter |date=15 September 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''16'' || [[Roberts Redfords]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 89|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris, režisors, producents||{{center|&lt;ref name=nytobit&gt;{{Ziņu atsauce |date=September 16, 2025 |title=Robert Redford, Screen Idol Turned Director and Activist, Dies at 89 |url=https://www.nytimes.com/2025/09/16/movies/robert-redford-dead.html |work=The New York Times |access-date=September 16, 2025 |language=en |last=Barnes |first=Brooks|archive-date=September 16, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250916121230/https://www.nytimes.com/2025/09/16/movies/robert-redford-dead.html |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''19'' || [[Zubins Gārgs]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 52|| style=&quot;text-align:center;&quot;| indietis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris, režisors, dziedātājs||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Zubeen Garg Death in Singapore: What We Know So Far |url=https://www.deccanherald.com/india/zubeen-garg-death-in-singapore-everything-we-know-so-far-3737714 |access-date=21 September 2025 |website=Deccan Herald |language=en |archive-date=21 September 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250921142448/https://www.deccanherald.com/india/zubeen-garg-death-in-singapore-everything-we-know-so-far-3737714 |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''23'' || [[Klaudija Kardināle]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 87|| style=&quot;text-align:center;&quot;| itāliete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= https://www.delfi.lv/kultura/43116588/in-memoriam/120088626/muziba-devusies-italu-kino-diva-klaudija-kardinale|title=Mūžībā devusies itāļu kino dīva Klaudija Kardināle |accessdate=2025-09-24 |website=Delfi.lv }}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''26'' || [[Tigrans Keosajans]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 59|| style=&quot;text-align:center;&quot;| krievs|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris, režisors||{{center|&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Miris Putina režīma propagandistes Simonjanas vīrs |url=https://tv3.lv/zinas/arvalstis/miris-kremla-propagandistes-simonjanas-virs/ |agency=[[LETA]] |publisher=[[TV3 Latvija|TV3 Ziņas]] |date={{dat|2025|9|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''29'' || [[Jergens Lets]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 88|| style=&quot;text-align:center;&quot;| dānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Forfatter og instruktør Jørgen Leth er død |website=Berlingske |date=29 September 2025 |url=https://www.berlingske.dk/skaerm/forfatter-og-instruktoer-joergen-leth-er-doed |language=da |access-date=29 September 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=10 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Oktobris]]
|-
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''3'' || [[Remo Džirone]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 76|| style=&quot;text-align:center;&quot;| itālis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Barnes |first1=Mike |title=Remo Girone, Italian Actor in ‘La Piovra’ and ‘Ford v Ferrari,’ Dies at 76 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/remo-girone-dead-la-piovra-ford-v-ferrari-1236393181/ |website=The Hollywood Reporter |access-date=5 October 2025 |date=4 October 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''3'' || [[Patrīcija Rūtledža]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 96|| style=&quot;text-align:center;&quot;| angliete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Davies |first1=Hannah J. |title=Keeping Up Appearances actor Patricia Routledge dies aged 96 |url=https://www.theguardian.com/tv-and-radio/2025/oct/03/keeping-up-appearances-actor-patricia-routledge-dies-aged-96 |website=[[The Guardian]] |access-date=3 October 2025 |date=3 October 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''11'' || [[Daiena Kītone]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 79|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise, producente||{{center|&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Edel |first1=Victoria |last2=Rice |first2=Nicholas |last3=Jordan |first3=Julie |title=Diane Keaton, famed for roles in ''Father of the Bride'', ''First Wives Club'' and more, dies at 79 (Exclusive) |url=https://people.com/diane-keaton-dead-oscar-winning-actress-dies-at-79-exclusive-8603118 |website=[[People]] |access-date=October 11, 2025 |archive-url=https://archive.today/20251011190211/https://people.com/diane-keaton-dead-oscar-winning-actress-dies-at-79-exclusive-8603118 |archive-date=October 11, 2025 |date=October 11, 2025 |issn=0093-7673 |oclc=794712888 }}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''15'' || [[Samanta Egara]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 86|| style=&quot;text-align:center;&quot;| angliete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref name=Dagan&gt;{{publikācijas atsauce|url=https://variety.com/2025/film/news/samantha-eggar-dead-doctor-dolittle-the-brood-1236555589/|title=&quot;Samantha Eggar, Star of 'Doctor Dolittle', Cronenberg's 'The Brood', Dies at 86&quot;|first=Carmel|last=Dagan|magazine=Variety|publisher=Penske Media Corporation|issn=0042-2738|oclc=60626328|date=17 October 2025|access-date=17 October 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''23'' || [[Džūna Lokhārta]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 100|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |last1=Edel |first1=Victoria |last2=Rice |first2=Nicholas |date=October 25, 2025 |title='Lassie' and 'Lost in Space' Star June Lockhart Dead at 100 |url=https://people.com/june-lockhart-dead-lassie-and-lost-in-space-actress-dies-at-100-8621340 |access-date=October 26, 2025 |magazine=People}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''25'' || [[Bjerns Andresens]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 70|| style=&quot;text-align:center;&quot;| zviedrs|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.svt.se/kultur/skadespelaren-och-musikern-bjorn-andresen-dod-blev-70-ar|title=Skådespelaren och musikern Björn Andrésen död – blev 70 år|first=S. V. T.|last=Nyheter|date=26 October 2025|website=SVT Nyheter}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''27'' || [[Prunella Skeilsa]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 93|| style=&quot;text-align:center;&quot;| angliete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |last=Saunders |first=Emma |date=28 October 2025 |title=Fawlty Towers star Prunella Scales dies aged 93 |url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/cjd0yn5gyndo |access-date=28 October 2025 |work=BBC News}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''29'' || [[Marija Riva]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 100|| style=&quot;text-align:center;&quot;| vāciete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://people.com/maria-riva-dead-marlene-dietrich-daughter-8663061|title=Maria Riva, Daughter of Marlene Dietrich and Actress, Dies at 100|first=Victoria|last=Edel|publisher=People|date=October 30, 2025|accessdate=October 30, 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''31'' || [[Tčeki Karjo]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 72|| style=&quot;text-align:center;&quot;| francūzis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=31 October 2025|title=Tchéky Karyo est mort |url=https://www.parismatch.com/culture/cinema/tcheky-karyo-est-mort-259482 |access-date=1 November 2025|website=[[Paris Match]] |language=fr}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=13 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Novembris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''3'' || [[Daiana Ladda]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 89|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Dern |first=Laura |date=November 3, 2025 |title=Laura Dern Shares in a Statement the News of Her Mother Diane Ladd's Passing |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/laura-dern-diane-ladd-died-statement-1236416848 |access-date=November 3, 2025 |publisher=The Hollywood Reporter}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''5'' || [[Polīna Kolinsa]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 85|| style=&quot;text-align:center;&quot;| angliete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |last=Saunders |first=Emma |date=6 November 2025 |title=Pauline Collins, star of Shirley Valentine, dies aged 85 |url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c62e0n957y9o |access-date=7 November 2025 |work=BBC News}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''7'' || [[Lī Tāmahori]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 75|| style=&quot;text-align:center;&quot;| jaunzēlandietis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Waters |first=Victor |date=7 November 2025 |title=Lee Tamahori 'will be missed' but 'will definitely be remembered' |url=https://www.rnz.co.nz/news/te-manu-korihi/578215/lee-tamahori-will-be-missed-but-will-definitely-be-remembered |access-date=7 November 2025 |website=RNZ}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''8'' || [[Tacuja Nakadai]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 92|| style=&quot;text-align:center;&quot;| jāpānis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |author1=Justin McCurry |title=Tatsuya Nakadai, Japanese actor of Ran, Yojimbo and Harakiri, dies aged 92 |url=https://www.theguardian.com/film/2025/nov/11/tatsuya-nakadai-japan-actor-kurosawa-ran-yojimbo-kobayashi-cause-of-death |publisher=''The Guardian'' |date={{dat|2025|11|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''11'' || [[Sallija Kērklenda]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 84|| style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikāniete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise, producente||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=McGeorge |first=Alistair |title=Hollywood icon Sally Kirkland dies aged 84 after dementia diagnosis |url=https://metro.co.uk/2025/11/11/hollywood-icon-sally-kirkland-84-hospice-care-dementia-diagnosis-2-24677726/ |access-date=November 11, 2025 |publisher=Metro |date=November 11, 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''14'' || [[Kamini Kaušala]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 98 || style=&quot;text-align:center;&quot;| indiete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Kaukawala |first1=Sakina |title=Legendary veteran actress Kamini Kaushal passes away at 98 |url=https://www.pinkvilla.com/cinema/legendary-veteran-actress-kamini-kaushal-passes-away-at-98-1398430 |access-date=14 November 2025 |publisher=Pink Villa |date=14 November 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''17'' || [[Kesleru dvīnes|Alise Keslere]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 89 || style=&quot;text-align:center;&quot;| vāciete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise, dziedātāja ||{{center|&lt;ref name=&quot;Kessler&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |date=19 November 2025 |website=The New York Times |title=Alice and Ellen Kessler, '60s Singing Sensations, Die at 89 |url=https://www.nytimes.com/2025/11/19/arts/alice-ellen-kessler-dead.html |access-date=20 November 2025 |language=en}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''17'' || [[Kesleru dvīnes|Ellena Keslere]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 89 || style=&quot;text-align:center;&quot;| vāciete|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise, dziedātāja ||{{center|&lt;ref name=&quot;Kessler&quot; /&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''23'' || [[Udo Kīrs]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 81 || style=&quot;text-align:center;&quot;| vācietis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title=Miris Holivudas un Eiropas kino pazīstamais vācu aktieris Udo Kīrs|url=https://www.delfi.lv/kultura/43116588/in-memoriam/120096290/miris-holivudas-un-eiropas-kino-pazistamais-vacu-aktieris-udo-kirs |access-date=November 24, 2025 |publisher=delfi.lv |date=November 24, 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''24'' || [[Džimijs Klifs]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 81 || style=&quot;text-align:center;&quot;| jamaikietis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris, komponists, dziedātājs ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Savage |first=Mark |date=24 November 2025 |title=Reggae legend Jimmy Cliff dies, aged 81 |url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/cj4qdren425o |access-date=24 November 2025 |website=BBC News |language=en}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''24'' || [[Dharmendra]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 89 || style=&quot;text-align:center;&quot;| indietis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Pandey |first=Geeta |date=24 November 2025 |title=Dharmendra: Bollywood's 'He-Man' dies at 89 |url=https://www.bbc.com/news/articles/cg66lv566kyo |work=BBC |access-date=24 November 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''29'' || [[Toms Stopards]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 88 || style=&quot;text-align:center;&quot;| čehs || style=&quot;text-align:center;&quot;| scenārists, režisors ||{{center|&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/29.11.2025-muziba-devies-izcilais-britu-dramaturgs-toms-stopards.a624368/ Mūžībā devies izcilais britu dramaturgs Toms Stopards] lsm.lv 2025. gada 29. novembrī&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=11 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Decembris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''4'' || [[Kerijs Hirojuki Tagava]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 75 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Tapp |first1=Tom |date=December 4, 2025 |title=Cary-Hiroyuki Tagawa Dies: 'Mortal Kombat, 'Last Emperor' &amp; 'Man In The High Castle' Actor Was 75 |url=https://deadline.com/2025/12/cary-hiroyuki-tagawa-dead-mortal-kombat-actor-1236636368/ |website=Deadline Hollywood}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''7'' || [[Reičela Karpani]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 45 || style=&quot;text-align:center;&quot;| austrāliete || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Bond |first=Nick |date=15 December 2025 |title=Aussie TV Rachael Carpani passes away at 45 |url=https://www.news.com.au/entertainment/celebrity-life/celebrity-deaths/aussie-tv-actress-rachael-carpani-dies-unexpectedly-at-45/news-story/b5ee80bc1bc46bc8392f271e426ffb8c |access-date=15 December 2025 |website=news.com.au}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''12'' || [[Arturs Kons]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 98 || style=&quot;text-align:center;&quot;| šveicietis || style=&quot;text-align:center;&quot;| producents ||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Arthur Cohn ist im Alter von 98 Jahren verstorben |url=https://www.blick.ch/people-tv/schweiz/arthur-cohn-basler-filmproduzent-ist-tot-id21182725.html |access-date=12 December 2025 |publisher=Blick |date=12 December 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''12'' || [[Pīters Grīns]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 60 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nbcnews.com/news/obituaries/peter-greene-actor-known-pulp-fiction-mask-dead-60-rcna248976|title=Peter Greene, actor known for 'Pulp Fiction' and 'The Mask,' dead at 60|website=[[NBC News]]|date=December 13, 2025|access-date=December 13, 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''14'' || [[Robs Rainers]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 78 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris, režisors, producents ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=December 15, 2025 |title=Director Rob Reiner, wife Michele found stabbed to death in Brentwood home: Officials |url=https://abc7.com/post/rob-reiner-death-los-angeles-brentwood-michele-singer-homicide-lapd/18287399/ |work=ABC7 Los Angeles |access-date=December 15, 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''19'' || [[Džeims Rensons]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 46 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris ||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Vargas |first1=Ramon Antonio |title=James Ransone, US actor known for The Wire, dies aged 46 |url=https://www.theguardian.com/us-news/2025/dec/21/james-ransone-the-wire-actor-dead |access-date=December 22, 2025 |work=The Guardian |date=December 21, 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''21'' || [[Haralds Ritenbergs]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 93 || style=&quot;text-align:center;&quot;| latvietis|| style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Boša |first1=Anda |title=Mūžībā devies baletdejotājs, pedagogs un kinoaktieris Haralds Ritenbergs |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/21.12.2025-muziba-devies-baletdejotajs-pedagogs-un-kinoaktieris-haralds-ritenbergs.a627306/ |accessdate={{dat|2025|12|27||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2025|12|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''22'' || [[Pets Finns]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 60 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris ||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url = https://www.tmz.com/2025/12/24/pat-finn-dead/|title = Pat Finn 'The Middle' Actor Dead at 60|work = TMZ|date = December 24, 2025|accessdate = December 24, 2025}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''25'' || [[Vera Aļentova]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 83 || style=&quot;text-align:center;&quot;| krieviete || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2025-12-25 |title=Умерла актриса Вера Алентова — звезда фильма «Москва слезам не верит» |url=https://www.fontanka.ru/2025/12/25/76189546/ |access-date=2025-12-25 |website=ФОНТАНКА.ру |language=ru}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''28'' || [[Brižita Bardo]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 91 || style=&quot;text-align:center;&quot;| francūziete || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise ||{{center|.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=28 December 2025 |title=Un corbillard quitte La Madrague, la villa de la star où elle est décédée ce matin |url=https://www.lefigaro.fr/cinema/en-direct-la-star-mondiale-du-cinema-brigitte-bardot-est-morte-a-l-age-de-91-ans-20251228 |access-date=28 December 2025 |website=Le Figaro |language=fr}}&lt;/ref&gt;}}
&lt;!--
|-
! rowspan=5 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[mēnesis]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''datums'' || [[vārds_uzvārds]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| vecums || style=&quot;text-align:center;&quot;| tautība || style=&quot;text-align:center;&quot;| ko_darīja ||{{center|saite}}
--&gt;
|}

{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.imdb.com/search/title/?title_type=feature,short&amp;release_date=2025-01-01,2025-12-31&amp;adult=include&amp;sort=num_votes,desc 2025. gada filmu saraksts] vietnē [[Internet Movie Database|IMDb]]

[[Kategorija:2025. gads kino| ]]</text>
      <sha1>frp51mgntvjp0kygs5j7emlywwsvpu4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Okans Buruks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>581280</id>
    <revision>
      <id>4450259</id>
      <parentid>4449884</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T15:32:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4450259</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8215" sha1="dht9ldkhsi60yazo04qnt3xc8aabbia" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Okans Buruks
| image = Okan Buruk 20250511 (cropped).jpg
| caption = Okans Buruks 2025. gadā
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1973|10|19}}
| birth_place = {{vieta|Turcija|Stambula}}
| height = 169
| position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]]
| currentclub = {{flaga|TUR}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]] (galvenais treneris)
| youthyears1 = 1984—1991
| youthclubs1 = {{flaga|TUR}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
| years1 = 1991—2001
| years2 = 2001—2004
| years3 = 2004—2006
| years4 = 2006—2008
| years5 = 2008—2010
| clubs1 = {{flaga|TUR}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
| clubs2 = {{flaga|ITA}} [[Inter Milan]]
| clubs3 = {{flaga|TUR}} [[Beşiktaş J.K.|Beşiktaş]]
| clubs4 = {{flaga|TUR}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
| clubs5 = {{flaga|TUR}} [[İstanbul Başakşehir F.K.|Başakşehir]]
| caps1 = 189
| caps2 = 24
| caps3 = 43
| caps4 = 19
| caps5 = 28
| goals1 = 33 
| goals2 = 2
| goals3 = 1
| goals4 = 2
| goals5 = 0
| totalcaps = 304
| totalgoals = 38
| nationalyears1 = 1989—1990
| nationalyears2 = 1990—1992
| nationalyears3 = 1992—1995
| nationalyears4 = 1992—2010
| nationalteam1 = {{flaga|TUR}} Turcija U16
| nationalteam2 = {{flaga|TUR}} Turcija U18
| nationalteam3 = {{flaga|TUR}} Turcija U21
| nationalteam4 = {{fb|TUR}}
| nationalcaps1 = 5
| nationalcaps2 = 28
| nationalcaps3 = 13
| nationalcaps4 = 56
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 4
| nationalgoals3 = 1
| nationalgoals4 = 8
| manageryears1 = 2013—2014
| managerclubs1 = {{flaga|TUR}} [[Elazığspor]]
| manageryears2 = 2014—2015
| managerclubs2 = {{flaga|TUR}} [[Gaziantepspor]]
| manageryears3 = 2015—2016
| managerclubs3 = {{flaga|TUR}} [[Sivasspor]]
| manageryears4 = 2016—2017
| managerclubs4 = {{flaga|TUR}} [[Göztepe A.Ş.|Göztepe]]
| manageryears5 = 2017—2018
| managerclubs5 = {{flaga|TUR}} [[Akhisar Belediyespor|Akhisarspor]]
| manageryears6 = 2018—2019
| managerclubs6 = {{flaga|TUR}} [[Çaykur Rizespor]]
| manageryears7 = 2019—2021
| managerclubs7 = {{flaga|TUR}} [[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]
| manageryears8 = 2022—
| managerclubs8 = {{flaga|TUR}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
| medaltemplates = {{MedalCountry|{{fb|TUR}}}}
{{MedalCompetition|[[FIFA Pasaules kauss]]}}
{{Medal|Bronza|[[2002. gada FIFA Pasaules kauss|Dienvidkoreja/Japāna 2002]]|}}
}}
'''Okans Buruks''' ({{val|tr|Okan Buruk}}; dzimis {{dat|1973|10|19}} [[Stambula|Stambulā]]) ir [[turki|turku]] [[Futbols|futbola]] [[treneris]] un bijušais futbolists. Pašlaik ir [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] kluba [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]] galvenais treneris. Spēlējis [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāvējis Turcijas klubus ''Galatasaray'', ''[[Stambulas &quot;Beşiktaş&quot;|Beşiktaş]]'' un ''[[Stambulas &quot;Başakşehir&quot;|Başakşehir]]'', kā arī [[Itālija]]s komandu [[Milānas &quot;Inter&quot;]], spēlējis [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasē]]. 

== Futbolista karjera ==
Spēlētāja karjeru sāka [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]]. Desmit gadu laikā, ko pavadīja šajā klubā, sešas reizes kļuva par [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] čempionu, 2000. gadā uzvarēja [[UEFA kauss|UEFA kausa]] izcīņā. Tajā pašā gadā ar ''Galatasaray'' izcīnīja arī [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausu]], ar 2:1 pieveicot [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]], Buruks tika atzīts par spēlēs labāko spēlētāju.

2001. gadā pievienojās [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] klubam [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]. Tajā aizvadīja trīs sezonas. 2004. gada atgriezās Turcijā un kļuva par [[Stambulas &quot;Beşiktaş&quot;]] spēlētāju. 2006. gadā šī kluba rindās uzvarēja [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kausa]] izcīņā. Pēc tam atgriezās savā pirmajā klubā ''Galatasaray'' un 2008. gadā vēlreiz kļuva par Turcijas čempionu. Karjeras noslēgumā pārstāvēja [[Stambulas &quot;Başakşehir&quot;]] vienību.

[[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasē]] debitēja {{dat|1992|10|28||bez}} FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē pret [[Sanmarīno futbola izlase|Sanmarīno]]. Pārstāvējis izlasi [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gada Eiropas čempionātā]], kad grupu turnīra spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva savus pirmos vārtus izlases labā. Tie bija arī pirmie Turcijas izlases vārti Eiropas čempionāta finālturnīros. Spēlējis arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]] un izcīnīja trešo vietu. Izlases rindās aizvadījis 56 spēles un guvis astoņus vārtus. Pēdējo spēli izlasē aizvadīja 2010. gada maijā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=https://eu-football.info/_player.php?id=15510 |title=Okan Buruk, international football player |website=eu-football.info |language=en |access-date={{dat|2024|10|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Trenera karjera ==
Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuva par treneri. No 2011. līdz 2013. gadam bija trenera asistents [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasē]]. Par pirmo klubu, kur Buruks bija galvenais treneris, kļuva ''[[Elazığspor]]''. Vēlāk vadījis arī ''[[Gaziantepspor]]'', ''[[Sivasspor]]'' un ''[[Göztepe S.K.|Göztepe]]''. 2018. gadā ar ''[[Akhisarspor]]'' uzvarēja [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kausa]] izcīņā. Vēlāk bija ''[[Çaykur Rizespor]]'' galvenais treneris, bet 2019. gada jūnijā uzņēmās [[Stambulas &quot;Başakşehir&quot;]] vadību. 2019.—2020. gada sezonā Buruka vadībā klubs izcīnīja pirmo Turcijas čempiontitulu tā vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.dailysabah.com/sports/football/basaksehir-wins-super-lig-title-for-1st-time |title=Başakşehir wins Süper Lig title for 1st time |date={{dat|2020|7|19|N|bez}} |website=dailysabah.com |language=en |access-date={{dat|2024|10|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2022. gada jūnijā tika iecelts par [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]] galveno treneri. 2023. gadā uzvarēja gan Turcijas Superlīgā, gan kausa izcīņā, bet 2024. gadā pievienoja vēl vienu Turcijas Superlīgas čempiontitulu. 2024. gada jūnijā pagarināja līgumu ar ''Galatasaray'' vēl uz divām sezonām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.galatasaray.org/haber/futbol/okan-buruk-ile-yola-devam/55636 |title=Okan Buruk ile yola devam! |date={{dat|2024|6|7|N|bez}} |website=galatasaray.org |language=tr |access-date={{dat|2024|10|1||bez}}}}&lt;/ref&gt; Neskatoties uz ziņojumiem 2025. gada beigās, kas liecināja par līguma pagarināšanu līdz 2028. gadam, prezidents Dursuns Ezbeks 2026. gada 20. februārī paziņoja, ka klubs sezonas beigās izvērtēs Buruka nākotni, jo viņa līgums beigsies jūnijā.

== Sasniegumi ==
=== Kā spēlētājam ===
;''Galatasaray''
* [[UEFA kauss]]: 1999—2000
* [[UEFA Superkauss]]: 2000
* [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 1992—93, 1993—94, 1996—97, 1997—98, 1998—99, 1999—2000, 2007—08
* [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 1992—93, 1995—96, 1998—99, 1999—2000
* Turcijas Superkauss: 1993, 1996, 1997

;''Beşiktaş''
* Turcijas kauss: 2005—06

;Turcijas izlase
* [[FIFA Pasaules kauss]], 3. vieta: [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]]

=== Kā trenerim ===
;''Galatasaray''
* [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2022—23, 2023—24
* Turcijas Superkauss: 2023

;''Başakşehir''
* [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2019—20

;''Akhisarspor''
* Turcijas kauss: 2017—18

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Buruks, Okans}}
[[Kategorija:1973. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Stambulā dzimušie]]
[[Kategorija:Turcijas futbolisti]]
[[Kategorija:Turcijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Milānas &quot;Internazionale&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Beşiktaş&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Başakşehir&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2000. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Turcijas futbola treneri]]</text>
      <sha1>dht9ldkhsi60yazo04qnt3xc8aabbia</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Salaspils novada dome</title>
    <ns>0</ns>
    <id>584098</id>
    <revision>
      <id>4450277</id>
      <parentid>4319542</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T16:42:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4450277</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2118" sha1="1duq7u1mfpnxcoxk7co98ip2it7d5aj" xml:space="preserve">{{Likumdevēja infokaste
| name = Salaspils novada dome
| legislature = 
| coa_pic = Salaspils_COA.svg
| coa_res = 100px
| session_room = 
| house_type = 
| leader1_type = Domes priekšsēdētājs
| leader1 = [[Raivis Anspaks]] &lt;small&gt;([[Jaunā Vienotība|JV]])&lt;/small&gt;
| leader2_type = Priekšsēdētāja vietnieki
| leader2 = [[Miks Balodis]] &lt;small&gt;([[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]])&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Malda Caunce]] &lt;small&gt;([[Jaunā Vienotība|JV]])&lt;/small&gt;
| election1 = 
| members = 15
| structure1 = 2025. gada Salaspils novada domes vēlēšanas.svg
| structure1_res = 200px
| structure1_alt = Parlamenta struktūra
| political_groups1 = * {{krāsa|#99CC33}} [[Jaunā Vienotība|JV]] (5)
* {{krāsa|#5A0505}} [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]], [[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] (4)
* {{krāsa|#6767ad}} [[Suverēnā vara|SV]], [[Apvienība Jaunlatvieši|AJ]] (2)
* {{krāsa|#A8343C}} [[Latvija pirmajā vietā|LPV]] (2)
* {{krāsa|#56D175}} [[Latvijas Zaļā partija|LZP]] (2)
| voting_system1 = 
| last_election1 = [[2025. gada Salaspils novada domes vēlēšanas|2025. gada 7. jūnijs]]
| next_election1 = 
| meeting_place = {{vieta|Latvija|Salaspils|Līvzemes iela 8}}
| website = {{URL|https://salaspils.lv/lv}}
}}
'''Salaspils novada dome''' ir [[Salaspils novads|Salaspils novada]] [[pašvaldība]]s iestāde, kas atbild par vietējās pārvaldes un administrācijas jautājumiem novadā.&lt;ref&gt;https://www.salaspils.lv/lv&lt;/ref&gt; Tā organizē un pārvalda vietējās pašvaldības funkcijas, piemēram, izglītības, sociālos un infrastruktūras pakalpojumus, kā arī attīsta un uzrauga dažādus projektus, kas saistīti ar novada attīstību. Dome pieņem lēmumus arī par pašvaldības [[Budžets|budžetu]].

Salaspils dome atrodas [[Salaspils|Salaspilī]], [[Līvzemes iela|Līvzemes ielā]] 8.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{politika-aizmetnis}}

{{Latvijas pašvaldības}}

[[Kategorija:Salaspils]]
[[Kategorija:Latvijas pašvaldības]]
[[Kategorija:Salaspils novada dome]]</text>
      <sha1>1duq7u1mfpnxcoxk7co98ip2it7d5aj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450278</id>
      <parentid>4450277</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T16:42:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4450278</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2125" sha1="9yy8zlbasb6tjs4w8mcynei4l6n0ny3" xml:space="preserve">{{Likumdevēja infokaste
| name = Salaspils novada dome
| legislature = 
| coa_pic = Salaspils novads COA.svg
| coa_res = 100px
| session_room = 
| house_type = 
| leader1_type = Domes priekšsēdētājs
| leader1 = [[Raivis Anspaks]] &lt;small&gt;([[Jaunā Vienotība|JV]])&lt;/small&gt;
| leader2_type = Priekšsēdētāja vietnieki
| leader2 = [[Miks Balodis]] &lt;small&gt;([[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]])&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Malda Caunce]] &lt;small&gt;([[Jaunā Vienotība|JV]])&lt;/small&gt;
| election1 = 
| members = 15
| structure1 = 2025. gada Salaspils novada domes vēlēšanas.svg
| structure1_res = 200px
| structure1_alt = Parlamenta struktūra
| political_groups1 = * {{krāsa|#99CC33}} [[Jaunā Vienotība|JV]] (5)
* {{krāsa|#5A0505}} [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]], [[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] (4)
* {{krāsa|#6767ad}} [[Suverēnā vara|SV]], [[Apvienība Jaunlatvieši|AJ]] (2)
* {{krāsa|#A8343C}} [[Latvija pirmajā vietā|LPV]] (2)
* {{krāsa|#56D175}} [[Latvijas Zaļā partija|LZP]] (2)
| voting_system1 = 
| last_election1 = [[2025. gada Salaspils novada domes vēlēšanas|2025. gada 7. jūnijs]]
| next_election1 = 
| meeting_place = {{vieta|Latvija|Salaspils|Līvzemes iela 8}}
| website = {{URL|https://salaspils.lv/lv}}
}}
'''Salaspils novada dome''' ir [[Salaspils novads|Salaspils novada]] [[pašvaldība]]s iestāde, kas atbild par vietējās pārvaldes un administrācijas jautājumiem novadā.&lt;ref&gt;https://www.salaspils.lv/lv&lt;/ref&gt; Tā organizē un pārvalda vietējās pašvaldības funkcijas, piemēram, izglītības, sociālos un infrastruktūras pakalpojumus, kā arī attīsta un uzrauga dažādus projektus, kas saistīti ar novada attīstību. Dome pieņem lēmumus arī par pašvaldības [[Budžets|budžetu]].

Salaspils dome atrodas [[Salaspils|Salaspilī]], [[Līvzemes iela|Līvzemes ielā]] 8.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{politika-aizmetnis}}

{{Latvijas pašvaldības}}

[[Kategorija:Salaspils]]
[[Kategorija:Latvijas pašvaldības]]
[[Kategorija:Salaspils novada dome]]</text>
      <sha1>9yy8zlbasb6tjs4w8mcynei4l6n0ny3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jāņa Čakstes gatve</title>
    <ns>0</ns>
    <id>593637</id>
    <revision>
      <id>4450293</id>
      <parentid>4435952</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T17:25:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4450293</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4094" sha1="opzwo7wfbt0rdog77pr1mb42scukpqx" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Jāņa Čakstes gatve
|attēls           = Valdlauči, Ķekavas pagasts, LV-1076, Latvia - panoramio.jpg
|attēla paraksts  = Jāņa Čakstes gatve pie ''[[Food Union]]'' rūpnīcas
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q124842096|zoom=14}}
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Zemgales priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Ziepniekkalns]], [[Bišumuiža]], [[Krustkalni]], [[Ozolciems]], [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalns]], [[Valdlauči]]
|ielas garums     = 
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 
|ielas segums     = [[asfaltbetons]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}

'''Jāņa Čakstes gatve''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Zemgales priekšpilsēta|Zemgales priekšpilsētā]], kas atrodas [[Bišumuiža|Bišumuižā]] un [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnā]]. Iela sākas [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] kreisajā [[Daugava|Daugavas]] krastā un stiepjas līdz [[Krustkalni]]em. Pašlaik gatve tiek pagarināta saistībā ar Dienvidu tilta 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā Ziepniekkalna dienvidu daļas garumā, tajā skaitā gar [[Dzīvojamā ēka Ozolciema ielā 18|Dzīvojamo ēku Ozolciema ielā 18]] līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvei]] un [[Tirdzniecības centrs &quot;Aleja&quot;|tirdzniecības centram &quot;Aleja&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.celuprojekts.lv/jana-cakstes-gatves-izbuve-no-valdeku-ielas-lidz-ziepniekkalna-ielai-dienvidu-tilta-4-karta/ |title=AS Ceļuprojekts. Jāņa Čakstes gatves izbūve no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rdpad.lv/pazinojums-par-sakotneja-ivn-proceduras-piemerosanu-projekta-zemgales-virziena-magistralais-transporta-mezgls-i-un-ii-karta-jana-cakstes-gatves-izbuve-no-vienibas-gatves-lidz-ziepn/|title=Paziņojums par sākotnējā IVN procedūras piemērošanu projekta “Zemgales virziena maģistrālais transporta mezgls. I un II kārta – Jāņa Čakstes gatves izbūve no Vienības gatves līdz Ziepniekkalna ielai” realizācijai|3=|publisher=Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments|access-date=2025-03-07|date=2017-08-28|language=lv-LV|archive-date=2025-03-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20250307161931/https://www.rdpad.lv/pazinojums-par-sakotneja-ivn-proceduras-piemerosanu-projekta-zemgales-virziena-magistralais-transporta-mezgls-i-un-ii-karta-jana-cakstes-gatves-izbuve-no-vienibas-gatves-lidz-ziepn/}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
Jāņa Čakstes gatve ir savienota ar šādām ielām:

* [[Bukaišu iela|Bukaišu ielu]];
* [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas ielu]];
* [[Lejupes iela|Lejupes ielu]];

* [[Mālu iela (Rīga)|Mālu ielu]];
* [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema ielu]];
* [[Valdeķu iela (Rīga)|Valdeķu ielu]];
* [[Ozolciema iela|Ozolciema ielu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/iepirkums/jana-cakstes-gatves-izbuve-no-valdeku-ielas-lidz-ziepniekkalna-ielai-no-vienibas-gatves-lidz-valdeku-ielai-riga|title=Jāņa Čakstes gatves izbūve no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai, Rīgā {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2025-03-07|date=2023-08-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/par-1227-miljoniem-eiro-riga-plano-izbuvet-cakstes-gatves-posmu-517832|title=Par 122,7 miljoniem eiro Rīgā plāno izbūvēt Čakstes gatves posmu|website=Dienas Bizness|access-date=2025-03-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Rīga-aizmetnis}}
{{ceļš-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu J}}

[[Kategorija:Ielas Bišumuižā]]
[[Kategorija:Zemgales priekšpilsēta]]
[[Kategorija:Ielas Ziepniekkalnā]]</text>
      <sha1>opzwo7wfbt0rdog77pr1mb42scukpqx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lukass Majozi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>593668</id>
    <revision>
      <id>4450294</id>
      <parentid>4246162</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T17:28:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4450294</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7708" sha1="0axxnjugnv7qmzpw8hqopkwcc2qt285" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2025. gada marts}}
{{Militārpersonas infokaste
|             platums = 
|               vārds = Lukass Majozi
|          vārds_orig = ''Lucas Majozi''
|              attēls = Lucas Majazi DCM.jpg
|          att_izmērs = 
|       att_nosaukums = 
|             dz_gads = 1916
|          dz_mēnesis = 
|            dz_diena = 
|            dz_vieta = Zastrona, [[Oranjes brīvvalsts province]], [[Dienvidāfrikas Savienība]] (tagad {{RSA}})
|              m_gads = 1969
|           m_mēnesis = 
|             m_diena = 
|             m_vieta = [[Transvālas province]], {{flaga|DĀR|1928}} [[Dienvidāfrika]]
|           pilsonība = 
|             tautība = 
|            paraksts = 
|              pakāpe = [[jaunākais kaprālis]]
|      dienesta_laiks = 
|              valsts =[[Attēls:Red Ensign of South Africa (1912–1951).svg|22px]] [[Dienvidāfrikas Savienība|Dienvidāfrika]]
|           struktūra = [[Attēls:UDF era Directorate Non European Army Services badge.jpg|22px]] [[Ieziemiešu militārais korpuss]] (''Native Military Corps'')
|             vienība = 
|        nodarbošanās = karavīrs, sanitārs
|           komandēja = 
|              kaujas = {{Tree list}}
*[[Otrais pasaules karš]]
** [[Otrā El Alameinas kauja]]
{{tree list/end}}
|         apbalvojumi = [[&quot;Medaļa par militāro varonību&quot; (Lielbritānija)|&quot;Medaļa par militāro varonību&quot;]]
|         izglītība = 
|         cits_darbs = policists
|         kategorijas = 
}}

'''Lukass Majozi''' ({{val|en|Lucas Majozi}}; dzimis [[1916]]. gadā; miris [[1969]]. gadā) bija nastu nesējs [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kurš saņēmis [[&quot;Medaļa par militāro varonību&quot; (Lielbritānija)|&quot;Medaļu par militāro drosmi&quot;]], ko viņš sanēma par [[Otrā El Alameinas kauja|Otrās El Alameinas kaujā]] izrādīto varonību. Šī ir augstākā medaļa, ko šī kara laikā saņēmis [[Ekvatoriālā rase|melnādainais]] cilvēks, Majozi ir viens no retajiem karavīriem, kura varonība tika atzīta un atzīmēta ar šādu apbalvojumu.

== Biogrāfija ==
Lūkass Majozi dzimis mazā pilsētiņā Zastronā, [[Frīsteita]]s provincē [[Dienvidāfrikas Savienība|Dienvidāfrikā]]. Par viņa agrīno dzīvi maz kas zināms.

Otrā pasaules kara laikā viņš dienēja kā Dienvidāfrikas [[karavīrs]] [[Ieziemiešu militārajā korpusā]] (''Native Military Corps'', NMC).&lt;ref name=&quot;samilitaryhistory&quot;&gt;{{cite journal|url=http://samilitaryhistory.org/vol101jm.html|title=Soldiers without reward:Africans in South Africa's Wars|last=Mohlamme|first=JS|journal=SA Military History Journal|date=June 1995|volume=10| issue=1}}&lt;/ref&gt; Kā [[Ekvatoriālā rase|melnādainais]] karavīrs pēc tā laika [[Britu impērija]]s politikas, viņš nedrīkstēja iesaistīties tiešā kaujā ar ienaidnieku vai nēsāt ieroci. Armijas afrikāņu izcelsmes jauniesauktie bija bruņoti tikai ar vieglu tradicionālo [[šķēps|šķēpu]] &quot;[[asegai]]&quot; un [[vāle|vāli]] &quot;[[knobkeri]]&quot;. Lai gan melnādainie nekalpoja kā karavīri kaujaslaukā, no viņiem tomēr tika gaidīts, ka viņi pildīs savus pienākumus faktiskajā kaujas zonā.&lt;ref&gt;{{cite book|last=Gilomee|first=Hermann|title=New History of South Africa|publisher=Tafelberg: NB Publishers|date=2007|place=Cape Town|isbn=978-0624043591|page=108}}&lt;/ref&gt; Par melnādaino karavīru piedalīšanos karā [[Alfrēds Bitini Ksuma]], kurš no 1940. līdz 1949. gadam bija [[Āfrikas Nacionālais kongress|Āfrikas Nacionālā kongresa]] prezidents, sacīja: &quot;Viņi sagaida, ka mēs cīnīsimies pret lidmašīnām, tankiem un artilēriju ar vālēm un šķēpiem. Kāda ņirgāšanās!&quot; Tomēr vajadzības gadījumā komandieri bija spiesti melnādainos karavīrus apbruņot. Kaujās [[Ziemeļāfrikas kampaņa|Ziemeļāfrikā]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] ieziemiešu militārā korpusa locekļi tika izmantoti kā nestuvju nesēji, krāvēji un apsargi, bet prasmīgākie tika izmantoti arī kā šoferi, pavāri, galdnieki un sakaru telefonu operatori. Pēc dienesta beigām melnādainie karavīri saņēma kabatas naudu divu mārciņu apmērā, civilo apģērbu un arī samaksu par izdienas laiku.

== Otrā El Alameinas kauja ==
Majozi kļuva slavens Otrās Elalameinas kaujas laikā, kas sākās 1942. gada 23. oktobrī, kad britu [[8. armija]] ģenerāļa [[Bernards Montgomerijs|Bernarda Montgomerija]] vadībā uzbruka vācu/itāliešu spēkiem feldmaršala [[Ervīns Rommels|Ervīna Rommela]] vadībā. Visu nakti uz 23. oktobri nestuvju nesēji darbojās zem spēcīgas ienaidnieka uguns, apkopjot ievainotos un evakuējot tos no kaujas lauka. Bataljons cieta smagus zaudējumus, tāpēc lielam skaitam karavīru bija jāsniedz medicīniskā palīdzība. Majozi šajā kaujā no kaujas lauka iznesa lielu skaitu ievainotu karavīru. Strādājot visu nakti pat tad, kad viņš pats jau bija ievainots; un kādā brīdī, būdams vienīgais nestuvju nesējs, kas joprojām atradās uz lauka, viņš turpināja palīdzēt ievainotajiem, līdz pats bija jāevakuē spēku izsīkuma un asins zuduma dēļ (brīdī kad viņu ievainoja šrapneļa šķemba).&lt;ref&gt;{{cite journal|url=http://scnc.ukzn.ac.za/doc/women/Chetty-S_Gender_under_fire_War_1939-1945.pdf|title=The visual construction of gender and race in South African military 1939-1945|last=Chetty|first=Suryakanthie|journal=SA Military History Journal|date=June 1995|volume=10|issue=1|access-date={{dat|2025|03|07||bez}}|archive-date={{dat|2019|08|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190819125113/http://scnc.ukzn.ac.za/doc/women/Chetty-S_Gender_under_fire_War_1939-1945.pdf}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Distinguished Conduct Medal - Victoria.jpg|thumb|[[&quot;Medaļa par militāro varonību&quot; (Lielbritānija)|&quot;Medaļa par militāro varonību&quot;]]]]
Viņam un viņa biedriem ar nestuvēm bija jāiet cauri [[mīnu lauks|mīnu laukam]] zem ienaidnieka mīnmetēju un ložmetēju uguns, lai nogādātu ievainotos drošībā. Parādē Ēģiptē pēc kaujas ģenerālis [[Daniels Hermanuss Pienārs]] (pazīstams kā Dens Pienārs), kurš bija Dienvidāfrikas pirmās divīzijas komandieris, sacīja:
&quot;Šis karavīrs (Lukass Majozi) paveica visbrīnišķīgākās un drosmīgākās lietas. Ar vairākiem ložu ievainojumiem viņš tāpat atgriezās zem sīvas ložmetēju apšaudes, lai izvilktu ievainotos karavīrus no kaujas lauka. Viņš ir cilvēks, ar kuru Dienvidāfrika var lepoties. Viņš ir īsts drosminieka paraugs.&quot;

== Dzīve pēc kara ==
Pēc kara Majozi atgriezās Zastronā. Tur 1948. gadā viņš pievienojās Dienvidāfrikas policijai (''South African Police'', SAP), iegūstot seržanta pakāpi. Viņš nomira 1969. gadā. Viņa medaļu var apskatīt Dienvidāfrikas Nacionālajā militārās vēstures muzejā kopā ar viņa portretu, ko gleznojis Dienvidāfrikas kara mākslinieks kapteinis [[Nevils Lūiss]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.zastron.co.za/index.php/visitors/history/town-history/12-lucas-majozi/ zastron.co.za]{{Novecojusi saite}}
* http://scnc.ukzn.ac.za/doc/women/Chetty-S_Gender_under_fire_War_1939-1945.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190819125113/http://scnc.ukzn.ac.za/doc/women/Chetty-S_Gender_under_fire_War_1939-1945.pdf |date={{dat|2019|08|19||bez}} }}
* [https://samilhistory.com/2015/09/27/a-true-south-african-hero-cpl-lucas-majozi-dcm/ “With bullets in his body he returned … into a veritable hell of machine gun fire”; Lucas Majozi DCM (The Observation Post)]

{{DEFAULTSORT:Majozi, Lukass}}
[[Kategorija:1916. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1969. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Dienvidāfrikas cilvēki]]
[[Kategorija:Dienvidāfrikā dzimušie]]</text>
      <sha1>0axxnjugnv7qmzpw8hqopkwcc2qt285</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Argentīnas Konfederācija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>593672</id>
    <revision>
      <id>4450296</id>
      <parentid>4237206</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T17:32:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4450296</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2379" sha1="1dd2hkd7uafw4athj984npnz5twomil" xml:space="preserve">[[Attēls:Conf. Argentina.png|thumb|Argentīnas Konfederācijas (un tās kaimiņvalstu) karte ap 1846. gadu; ar gaišāku zaļo krāsu ir parādītas neefektīvas kontroles zonas]]
'''Argentīnas Konfederācija''' ([[Spāņu valoda|spāņu]]: ''Confederación Argentina'') bija politiska valsts struktūra, kas pastāvēja [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] no 1831. līdz 1861. gadam. Tā bija [[Argentīna]]s priekštece un sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]].

Argentīnas Konfederācija izveidojās pēc Argentīnas Apvienotās Provinces sabrukuma, kas bija cīnījusies par neatkarību no [[Spānijas Impērija|Spānijas]] 1816. gadā. Pēc ilgstošām cīņām starp unitāristiem (kas vēlējās centralizētu valdību [[Buenosairesa|Buenosairesā]]) un federālistiem (kas atbalstīja autonomas provinces), 1831. gadā tika izveidota konfederācija, kuras līderis kļuva [[Huans Manuels de Rosass]]. Konfederācija pastāvēja bez oficiālas konstitūcijas, un Buenosairesa, kas bija ekonomiski dominējošā province, ne vienmēr pilnībā iekļāvās tās struktūrā. Rosass valdīja ar autoritāru pieeju, kontrolējot ārpolitiku un izmantojot represijas pret pretiniekiem. Viņa vadība beidzās 1852. gadā, kad viņš tika gāzts Kaserosas kaujā. Pēc Rosasa krišanas provinces mēģināja izveidot jaunu valdību. 1853. gadā tika pieņemta [[Argentīnas Konstitūcija]], bet Buenosairesa atteicās pievienoties konfederācijai un izveidoja atsevišķu Buenosairesas štatu. Konflikts turpinājās līdz 1861. gadam, kad Buenosairesas spēki uzvarēja Pavonas kaujā un Argentīnas Konfederācija beidza pastāvēt, pārtopot par mūsdienu Argentīnas Republiku.

== Ekonomika un ārpolitika ==
Konfederācija bija atkarīga no lauksaimniecības un liellopu audzēšanas, kā arī tirdzniecības ar [[Eiropa|Eiropu]]. Tomēr Buenosairesas dominance ostu un muitas kontroli radīja ilgstošus konfliktus ar pārējām provincēm.

Starptautiski Argentīnas Konfederācija bija iesaistīta konfliktos ar [[Urugvaja|Urugvaju]] un [[Brazīlija|Brazīliju]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{argentīna-aizmetnis}}
{{vēsture-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Argentīnas vēsture]]</text>
      <sha1>1dd2hkd7uafw4athj984npnz5twomil</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kārlis Johans Georgs Millers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>593674</id>
    <revision>
      <id>4450298</id>
      <parentid>4245755</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T17:36:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4450298</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1502" sha1="dutctuuwte3c80nma8wpfb56vxqpkzv" xml:space="preserve">'''Kārlis Johans Georgs Millers''' ({{val|de|Carl Johann Georg Müller}}, 1796—1875) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[ārsts]]. Rīgas Jūrnieku slimnīcas virsārsts, [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s pirmais prezidents (1845—1847), [[Rīgas Praktizējošo ārstu biedrība]]s prezidents (1847—1849).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1796. gada 21. janvārī [[Rīga|Rīgā]] mācītāja Oto Kārļa Jēkaba Millera un viņa sievas Marijas Dorotejas Elizabetes, dzimušas Rihteres, ģimenē.

Studēja medicīnu [[Tērbatas Universitāte|Tērbatas Universitātē]] (1813—1815), tad [[Berlīnes Universitāte|Berlīnes Universitātē]]. 1820. gadā Tērbatas Universitātē aizstāvēja ''Dr. med.'' grādu, 1821. gadā sāka strādāt par privāti praktizējošu ārstu un par ārstu Jūrnieku slimnīcā Rīgā. 1822. gadā viņš kļuva par Rīgas Praktizējošo ārstu biedrības locekli, 1829. gadā par sekretāru un 1847. gadā par biedrības prezidentu. Līdztekus bija Rīgas Dabaspētnieku biedrības dibinātājs un tās pirmais prezidents.
1860. gadā viņu ievēlēja par Rīgas Praktizējošo ārstu biedrības goda biedru.

Miris 1875. gada 7. septembrī Rīgā.&lt;ref&gt;[https://bbld.de/0000000027000298 Baltische Historische Kommission (BHK), 2025]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}
* {{BBLD}}

{{DEFAULTSORT:Millers, Kārlis Johans Georgs}}

[[Kategorija:1796. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1875. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas ārsti]]</text>
      <sha1>dutctuuwte3c80nma8wpfb56vxqpkzv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450299</id>
      <parentid>4450298</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T17:37:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4450299</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1526" sha1="2py7uog1sdpoxb3lmco1849z7wrvvqa" xml:space="preserve">'''Kārlis Johans Georgs Millers''' ({{val|de|Carl Johann Georg Müller}}, 1796—1875) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[ārsts]]. Rīgas Jūrnieku slimnīcas virsārsts, [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s pirmais prezidents (1845—1847), [[Rīgas Praktizējošo ārstu biedrība]]s prezidents (1847—1849).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1796. gada 21. janvārī [[Rīga|Rīgā]] mācītāja Oto Kārļa Jēkaba Millera un viņa sievas Marijas Dorotejas Elizabetes, dzimušas Rihteres, ģimenē.

Studēja medicīnu [[Tērbatas Universitāte|Tērbatas Universitātē]] (1813—1815), tad [[Berlīnes Universitāte|Berlīnes Universitātē]]. 1820. gadā Tērbatas Universitātē aizstāvēja ''Dr. med.'' grādu, 1821. gadā sāka strādāt par privāti praktizējošu ārstu un par ārstu Jūrnieku slimnīcā Rīgā. 1822. gadā viņš kļuva par Rīgas Praktizējošo ārstu biedrības locekli, 1829. gadā par sekretāru un 1847. gadā par biedrības prezidentu. Līdztekus bija Rīgas Dabaspētnieku biedrības dibinātājs un tās pirmais prezidents.
1860. gadā viņu ievēlēja par Rīgas Praktizējošo ārstu biedrības goda biedru.

Miris 1875. gada 7. septembrī Rīgā.&lt;ref&gt;[https://bbld.de/0000000027000298 Baltische Historische Kommission (BHK), 2025]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{BBLD}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Millers, Kārlis Johans Georgs}}

[[Kategorija:1796. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1875. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas ārsti]]</text>
      <sha1>2py7uog1sdpoxb3lmco1849z7wrvvqa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bēzjē</title>
    <ns>0</ns>
    <id>593704</id>
    <revision>
      <id>4450304</id>
      <parentid>4368420</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T17:45:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4450304</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8044" sha1="8xcot9giw2t7qewme21ozrvu6rh2a89" xml:space="preserve">{{apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Bēzjē
 | official_name            = franču: ''Béziers''&lt;br /&gt;oksitāņu: ''Besièrs''
 | settlement_type          = [[Francijas komūnas|komūna]]
 | image_skyline            = {{multiple image
| border = infobox
| total_width = 280
| image_style = border:1;
| perrow = 1/2
 |image1 = 1 Béziers 2016.jpg
 |image2 = Béziers - 54704365001.jpg
 |image3 = Théâtre de Béziers-6194.jpg
}}
 | image_caption            = 
 | image_flag               = Drapeau de Beziers.png
 | image_seal               = 
 | image_shield             = Coat of Arms of Béziers.svg
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              = 
 | pushpin_map              = Francija#Oksitānija#Ēro
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = [[Valsts]]
 | subdivision_name         = {{FRA}}
 | subdivision_type1        = [[Francijas reģioni|Reģions]]
 | subdivision_name1        = [[Oksitānija]]
 | subdivision_type2        = [[Francijas departamenti|Departaments]]
 | subdivision_name2        = [[Ēro]]
 | established_title        = 
 | established_date         = 
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 95,48
 | population_as_of         = 2022
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = {{sk|80815}}
 | population_density_km2   = auto
 | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
 | utc_offset = +1
 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
 | utc_offset_DST = +2
 | latd = 43 | latm = 20 | lats = 51 | latNS = N
 | longd = 3 | longm = 13 | longs = 08 | longEW = E
 | postal_code_type         = Pasta indekss
 | postal_code              = 34500
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 4—120
 | website                  = 
 | footnotes                = 
}}
'''Bezjē''' ({{val|fr|Béziers}}, {{val|oc|Besièrs}}) ir pilsēta [[Francija]]s dienvidos. Tā ir [[Ēro]] [[Francijas departamenti|departamenta]] apakšprefektūra [[Oksitānija]]s [[Francijas reģioni|reģionā]]. Katru augustu pilsēta rīko slaveno ''Feria de Béziers'', kuras centrā ir [[vēršu cīņas]]. Piecu dienu pasākums piesaista miljonu apmeklētāju.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20070927174945/http://www.beziers-tourisme.fr/index.php3?id_gmenu=10620&amp;code_menu=rdv&amp;langue=en&amp;PHPSESSID=3f1429d8052534ca9709e1c68c7a4846 Béziers Tourist Site]&lt;/ref&gt;

Pilsēta atrodas pie neliela [[Orba]]s upes [[stāvkrasts|stāvkrasta]], apmēram desmit kilometrus no [[Vidusjūra]]s krasta un 75 kilometrus uz dienvidrietumiem no [[Monpeljē]]. [[Dienvidu kanāls]] Bēzjē iet pāri Orbas upei, izmantojot Orbas akveduktu, kas tiek uzskatīts par pirmo kuģojamo [[akvedukts|akveduktu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Béziers |website=Provence &amp; Beyond |url=https://www.beyond.fr/villages/beziers.html |access-date=2023-07-03}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Bēzjē ir viena no vecākajām pilsētām Francijā. 2013. gada martā publicētie pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[Grieķijas kolonijas|kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē., tādēļ tā ir vecāka par [[Agda|Agdu]] (grieķu ''Agathe Tyche'', dibināta 525. gadā p.m.ē.) un nedaudz jaunāka par [[Marseļa|Marseļu]] (grieķu ''Masalia'', dibināta 600. gadā p.m.ē.).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Ludovic Trabuchet |date=11 March 2013 |title=Des révélations sur le passé grec de Béziers |url=http://www.midilibre.fr/2013/03/11/beziers-la-grecque-des-fouilles-au-livre,658082.php |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20130315050352/http://www.midilibre.fr/2013/03/11/beziers-la-grecque-des-fouilles-au-livre,658082.php |archive-date=15 March 2013 |access-date=26 March 2013 |website=Midi Libre |language=fr}}&lt;/ref&gt;

Teritorija bija apdzīvota jau kopš [[neolīts|neolīta]] perioda, pirms [[ķelti|ķeltu]] migrācijas. [[Romas impērija|Romiešu]] ''Betarra'' atradās pie [[Romiešu ceļš|ceļa]], kas savienoja [[Provansa|Provansu]] ar [[Pireneju pussala|Ibēriju]]. Romieši pilsētu pārveidoja par jaunu koloniju veterāniem 36.—35. gadā p.m.ē. un nosauca to par ''Colonia Julia Baeterrae Septimanorum''. [[Aizsardzības mūris|Pilsētas mūra]] celtniecībā trešajā gadsimtā izmantoja romiešu [[amfiteātris|amfiteātra]] akmeņus.

Represijās pēc [[Napoleons III|Luija Napoleona]] 1851. gada valsts apvērsuma karaspēks pilsētā apšaudīja un nogalināja republikāņu protestētājus. Citus notiesāja uz nāvi vai deportēja uz [[Gviāna|Gviānu]], tostarp toreizējo mēru Kazimiru Perē, kurš noslīka, mēģinot aizmukt no kuģa. Pilsētas Revolūcijas laukumā šiem notikumiem uzstādīta piemiņas plāksne un piemineklis.

== Klimats ==
Bēzjē ir [[vidusjūras klimats]] ([[Kepena klimata klasifikācija]] — Csa). Vidējā gada temperatūra Bēzjē ir 15,1 °C. Gada vidējais nokrišņu daudzums ir {{nobr|595,7 mm}}, un oktobris ir gada mitrākais mēnesis. Vidēji augstākā temperatūra ir jūlijā, aptuveni 24,1 °C, bet zemākā janvārī, aptuveni 7,5 °C. Augstākā temperatūra, kas jebkad reģistrēta Bēzjē, bija 42,0 °C (1982. gada 7. jūlijā); aukstākā jebkad reģistrētā temperatūra bija —16,0 °C (1985. gada 16. janvārī).

== Iedzīvotāji ==
{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| align = none
| cols = 2
| percentages = pagr
| source = EHESS un INSEE (1968–2017)&lt;ref name=pophist&gt;[https://www.insee.fr/fr/statistiques/4515315?geo=COM-34032#ancre-POP_T1 Population en historique depuis 1968], INSEE&lt;/ref&gt;
| graph-pos = bottom
|1793 |12501
|1800 |14535
|1806 |14565
|1821 |16140
|1831 |16769
|1836 |16233
|1841 |18874
|1846 |19596
|1851 |19333
|1856 |23557
|1861 |24270
|1866 |27722
|1872 |31468
|1876 |38227
|1881 |42915
|1886 |42785
|1891 |45475
|1896 |48012
|1901 |52310
|1906 |52268
|1911 |51042
|1921 |56008
|1926 |65754
|1931 |71527
|1936 |73305
|1946 |64561
|1954 |64929
|1962 |73538
|1968 |80481
|1975 |84029
|1982 |76647
|1990 |70996
|1999 |69153
|2007 |72462
|2012 |72970
|2017 |77177
}}

== Ekonomika ==
Bēzjē ir [[Langdoka]]s [[vīnkopība]]s un [[vīns|vīna]] ražošanas galvenais centrs.

== Nozīmīgi cilvēki ==
* [[Žans Mulens]] (''Jean Moulin''; 1899—1943) — Franču pretošanās varonis Otrā pasaules kara laikā
* [[Edgars Fors]] (''Edgar Faure''; 1908—1988) — valstsvīrs
* [[Rišārs Gaskē]] (''Richard Gasquet''; 1986) — tenisists
* [[Toma Ertels]] (''Thomas Heurtel''; 1989) — basketbolists

== Pilsētu sadraudzība ==
Bēzjē ir [[pilsētu sadraudzība]] ar:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=16 February 2015 |title=Taiwan accentue sa coopération avec la ville de Béziers |url=https://taiwaninfo.nat.gov.tw/news.php?unit=53,53,56,56,78,84,182,184,56,84&amp;post=52390 |access-date=21 November 2019 |website=Taiwan Info |language=fr |trans-title=Taiwan intensifies its co-operation with the town of Béziers}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |date=29 September 2013 |title=Béziers: sur quatre jumelages, seul l'allemand perdure |url=https://www.midilibre.fr/2013/09/29/sur-quatre-jumelages-seul-l-allemand-perdure,763343.php |access-date=21 November 2019 |work=Midi Libre |language=fr |trans-title=Béziers: out of four twinnings, only German continues}}&lt;/ref&gt;
* {{flaga|GER}} [[Heilbronna]], Vācija, kopš 1965. gada
* {{flaga|TWN}} [[Tainaņa]], Taivāna, kopš 2023. gada
* {{flaga|SPA}} [[Čiklana de la Frontera]], Spānija, kopš 1993. gada
* {{flaga|RUS}} [[Stavropole]], Krievija, kopš 1982. gada
* {{flaga|GBR}} [[Stokporta]], Apvienotā Karaliste, kopš 1972. gada
* {{flaga|SYR}} [[Maalula]], Sīrija, kopš 2014. gada
* {{flaga|UKR}} [[Čortkiva]], Ukraina, kopš 2022. gada
* {{flaga|ISR}} [[Niroza]], Izraēla, kopš 2024. gada

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}

{{Oksitānijas pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Oksitānijas pilsētas]]</text>
      <sha1>8xcot9giw2t7qewme21ozrvu6rh2a89</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Segli</title>
    <ns>0</ns>
    <id>593728</id>
    <revision>
      <id>4450306</id>
      <parentid>4237832</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T17:59:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4450306</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2675" sha1="fjevt7tp6a6q0s6fczlfcukwp006fzd" xml:space="preserve">[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|thumb|[[Āda]]s angļu segli]]
'''Segli''' ir [[jāšana]]s aprīkojums, kas tiek novietots uz [[Mājas zirgs|zirga]] vai cita [[Jājamdzīvnieks|jājamdzīvnieka]] muguras, lai [[Jātnieks|jātniekam]] nodrošinātu ērtību un stabilitāti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.merriam-webster.com/dictionary/saddle|title=Definition of SADDLE|website=www.merriam-webster.com|access-date=2025-03-08|date=2025-03-08|language=en}}&lt;/ref&gt; Tie palīdz sadalīt jātnieka svaru, tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabo kontroli pār zirgu.

Segli sastāv no vairākām daļām, tostarp sēdekļa, kāpšļiem, seglu jostas un siksnām. Tie tiek izgatavoti no dažādiem materiāliem, piemēram, [[āda]]s, sintētiskiem audumiem un [[Metāli|metāla]] detaļām. Atkarībā no pielietojuma segli var būt dažādu veidu, piemēram:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thesaddlebank.com/blog/what-are-the-types-of-saddles/|title=What are the Types of Saddles?|last=Bank|first=The Saddle|website=www.thesaddlebank.com|access-date=2025-03-08|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ampascachi.com/en/blog-horse-riding-holidays-and-horses/equipments-in-equestrian-activities/types-horse-saddle.php|title=The importance of a good saddle|last=ME|website=ampascachi.com|access-date=2025-03-08|language=en}}&lt;/ref&gt;

* Rietumu segli — paredzēti ilgstošai jāšanai un darbam ar [[Liellops|liellopiem]], bieži vien aprīkoti ar ragu priekšpusē.
* Angļu segli — vieglāki un kompaktāki, tiek izmantoti sporta disciplīnās, piemēram, [[Konkūrs|konkūrā]] un [[Iejāde|iejādē]].
* Tūrisma segli — veidoti tā, lai nodrošinātu maksimālu komfortu ilgstošās izjādēs.
* Militārie un policijas segli — pielāgoti stabilitātei un izturībai, nodrošinot jātnieka drošību.

Seglu vēsture sniedzas tūkstošiem gadu senā pagātnē. Sākotnēji tie bija vienkārši un to galvenā funkcija bija nodrošināt mīkstu sēdēšanu, bet laika gaitā segliem attīstījās sarežģīta uzbūve, kas pielāgota dažādām vajadzībām.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Mūsdienās segli tiek izmantoti gan [[Sports|sportā]], gan ikdienas jāšanā, kā arī dažādās profesionālās jomās, piemēram, [[policija]]s un [[Militārais dienests|militārajā dienestā]]. Pareiza seglu izvēle un pielāgošana ir būtiska, lai nodrošinātu zirga un jātnieka labsajūtu.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Zirglietas]]
[[Kategorija:Jāšana]]</text>
      <sha1>fjevt7tp6a6q0s6fczlfcukwp006fzd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nummurmuiža</title>
    <ns>0</ns>
    <id>593733</id>
    <revision>
      <id>4450310</id>
      <parentid>4280914</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T18:10:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>preciz.</comment>
      <origin>4450310</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7518" sha1="mfww2873lqfw0rx7xw9ti7ufte4850l" xml:space="preserve">[[Attēls:Nummurmuižas ozols.jpg|thumb|250px|Nummurmuižas ozols 2025. gada pavasarī]]
[[Attēls:Ziepniekkalna apkaime 1937.jpg|thumb|250px|Nummurmuiža Ziepniekkalna apkaimē 1937. gada Rīgas pilsētas plānā]]
'''Nummurmuiža''' (ar diviem secīgiem &quot;m&quot; [[burts|burtiem]] atbilstoši muižas pastāvēšanas vēsturiskā perioda [[latviešu valoda]]s rakstībai; {{val|de|Nummershof}}) bija muiža [[Rīga|Rīgā]], [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnā]], tā atradās starp tagadējo [[Ziepniekkalna iela|Ziepniekkalna ielu]] (līdz 1938. gadam Nummurmuižas iela) un [[Bišumuižas grāvis|Bišumuižas grāvi]]. Muižas ēkas nav saglabājušās, un to atrašanās vieta ir nosakāma tikai aptuveni.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Latvijas Architektūra, Burtnīca Nr.5(61) |author=Žurnālu izdevniecība Lilita |year=2005. |location=Rīga |page=95}}&lt;/ref&gt; Par muižas dārzu mūsdienās liecina vienīgais Nummurmuižas ozols, kas atrodas starp diviem [[Jāņa Čakstes gatve]]s viaduktiem, kas savienojas ar [[Ziepniekkalna iela|Ziepniekkalna ielu]]. 600 metrus uz dienvidrietumiem no kādreizējās muižas ēku atrašanās vietas [[Ķekavas pagasts|Ķekavas pagasta]] teritorijā atrodas ar mežu apaudzis 6,82 ha liels nekustamais īpašums Nummurmuiža.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kadastrs.lv/ |title=Nummurmuiža |website=kadastrs.lv |access-date=08.03.2025.}}&lt;/ref&gt; Paplašinot [[Rīgas robežas]], 1924. gadā Nummurmuižu iekļāva pilsētas teritorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://apkaimes.lv/ziepniekkalns/vesture/ |title=Ziepniekkalns. Apkaimes vēsturiskais apraksts |website=apkaimes.lv |access-date=09.03.2025.}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Muiža bija nozīmīgs lauksaimniecības un saimniecības centrs, taču ar nelielu iedzīvotāju skaitu. Pirmo reizi tā redzama 1793. gadā Roberta Rennija ({{val|de|Robert Renny}}) uzmērītajā Katlakalna apkaimes kartē.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Zīmējumi un apraksti, 2. sējums, Rīgas priekšpilsētas un tuvākā apkārtne |author=Johans Kristofs Broce |publisher=Zinātne |year=1996 |location=Rīga |page=254.}}&lt;/ref&gt; 1887. gadā [[Rīga|Rīgas pilsētas]] policijas rajona robežu regulēšanas komisija nolēma izslēgt Nummurmuižu no pilsētas policijas rajona, jo tajā atradās tikai 19 iedzīvotāji uz 80,85 hektāriem zemes.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Rigasche Stadtblätter |year=19.11.1887.}}&lt;/ref&gt;
Muiža vairākkārt cieta no ugunsgrēkiem. 1895. gada 9. oktobra pievakarē nodega liela saimniecības ēka,&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Düna Zeitung, Nr.231 |year=10.10.1895.}}&lt;/ref&gt; bet 1910. gada 23. marta agrā rītā liesmas pilnībā iznīcināja muižas galveno ēku.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Rigasche Zeitung Nr. 69 |year=26.03.1910.}}&lt;/ref&gt; Muižai bija saistība ar [[botānika|botāniku]]. Tās teritorijā tika audzēti daži valriekstu koki, taču to augļi nebija pietiekami kvalitatīvi ēšanai.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Zeitung für Stadt und Land, Nr.224 |year=01.10.1892.}}&lt;/ref&gt; 1870. gadā Nummurmuižas pļavās, ganībās, mežos un grāvmalās pētnieku novērotie [[sēklaugi]] iekļauti [[Rīgas dabaspētnieku biedrība]]s ziņojuma botānisksajā katalogā par Rīgas reģiona augu sugām.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Denkschrift des Naturforscher-vereins, Verzeichniss der in der Umgebung Riga's beobachteten phanerogamen |author=C. Diercke, F Buhse |publisher=W.F.Häcker |year=1870 |location=Rīga |page=19}}&lt;/ref&gt; Muižas tuvumā norisinājās arī sabiedriskas aktivitātes — 1909. gadā [[Āgenskalna sporta un vingrošanas biedrība]] no [[Āgenskalns|Āgenskalna]] parka caur Nummurmuižu rīkoja slēpošanas tūri,&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Rigasche Zeitung, Nr.4 |year=07.01.1909.}}&lt;/ref&gt; bet 1889. gadā muižas teritorijā nosēdās gaisa balons, ar kuru no [[Vērmanes dārzs|Vērmanes dārza]] Rīgā pacēlās amerikāņu aeronauts un izpletņlēcējs [[Čārlzs Lerū]].&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Zeitung für Stadt und Land, Nr.193 |year=25.08.1889.}}&lt;/ref&gt; 1840.-1894. gadā Nummurmuižas pārvaldnieks bija Gotlībs Magnuss Bernhards ({{val|de| Gottlieb Magnus Bernhard}})), kurš bija precējies ar Elizabeti Gropu ({{val|de|Elisabeth Grohp}}). Viņš pieteica savu laulību [[Rīgas Jēzus baznīca|Jēzus baznīcā]] Rīgā 1886. gadā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Rigasche Stadtblätter, Nr.2 |year=16.01.1886.}}&lt;/ref&gt; 1884. gada ziemā Nummurmuižā dzīvojošajam Jākobam Jirgensam ({{val|de|Jakob Jürgens}}) nozaga zirgu un kamanas, kuras viņš bez uzraudzības bija atstājis uz [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas ielas]] pie Hentešla dzērienu tirgotavas.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Rigasche Zeitung |year=26.11.1884.}}&lt;/ref&gt;
1895. gadā muiža piederēja brāļiem Šlamoviciem ({{val|de|Gebrüder Schlamowitz}})&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Düna-Zeitung, Nr.231, |year=10.10.1895. |location=Rīga}}&lt;/ref&gt;, un tajā ap 80 ha platībā tika veikta aktīva saimnieciskā darbība, taču muižu vairākkārt piemeklēja postoši ugunsgrēki.

[[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas neatkarības kara]] laikā 1919. gada 8. oktobrī pie Nummermuižas [[6. Rīgas kājnieku pulks]] mēģināja apturēt [[Rietumkrievijas armija]]s [[Dzelzsdivīzija]]s 3. pulka uzbrukumu Rīgai.
&lt;gallery&gt;
Attēls:Nummurmuiža Katlakalna apkaimes kartē, 1793, Roberts Rennijs.jpg|Nummurmuiža Katlakalna apkaimes kartē (1793)
Attēls:Nummurmuiža 1902 2025.jpg|Nummurmuižas apkārtne 1902. gada un 2025. gada Rīgas kartēs
Attēls:Nummurmuiža Rīgas gartē, Blatt Sud-West, 1902.jpg|Nummurmuiža Rīgas dienvidrietumu kartē (1902)
Rietumkrievijas armijas uzbrukums Rīgai 1919. gada 8. oktobrī.jpg|[[Rietumkrievijas armija]]s uzbrukums pie Nummurmuižas 1919. gada 8. oktobrī
&lt;/gallery&gt;

== Attīstība un pilsētbūvniecība ==
1930. gadā apstiprināja [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]], attīstības projektu, kas paredzēja jaunu ielu un parku izveidi.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Rigasche Rundschau, Nr.159 |year=19.07.1930.}}&lt;/ref&gt; 1938. gadā Nummurmuižas ielu pārdēvēja par [[Ziepniekkalna iela|Ziepniekkalna ielu]].&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Valdības Vēstnesis |year=04.08.1938.}}&lt;/ref&gt;

2012. gadā uzsāka un 2013. gada 29. oktobrī pabeidza [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] trešās kārtas būvniecību. No [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas ielas]] līdz [[Ziepniekkalna iela]]i ved [[Jāņa Čakstes gatve]], kuras divlīmeņu nobrauktuvju savienojums ar Ziepniekkalna ielu atrodas tieši kādreizējā Nummurmuižas ēku un dārza teritorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/40737559/dienvidu-tilta-treso-kartu-varetu-pabeigt-atrakais-2013gada|title=Dienvidu tilta trešo kārtu varētu pabeigt ātrākais 2013. gadā |website=Delfi.lv |access-date=08.03.2025}}&lt;/ref&gt; 2024. gada 4. ceturksnī uzsāka un līdz 2027. gada beigām plāno pabeigt Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvniecību ar Jāņa Čakstes gatves turpinājumu no kādreizējās Nummurmuižas līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvei]] Rīgas Ziepniekkalna apkaimes dienvidu malā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/24.07.2024-dienvidu-tilta-4-kartas-izbuvei-atvel-715-miljonu-eiro.a562578/|title=Dienvidu tilta 4. kārtas izbūvei atvēl 71,5 miljonu eiro |website=lsm.lv |access-date=16.03.2025}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}
{{Rīgas pilsētas daļas}}
{{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}}

[[Kategorija:Muižas Rīgā]]</text>
      <sha1>mfww2873lqfw0rx7xw9ti7ufte4850l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kārlis Jūlijs Jakobs Mēbess</title>
    <ns>0</ns>
    <id>593734</id>
    <revision>
      <id>4450313</id>
      <parentid>4390586</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T18:12:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4450313</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1438" sha1="obe1lsdyjxj5vrfid5m8yywwpd2muxi" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Kārlis Jūlijs Jakobs Mēbess''' ({{val|de|Karl Julius Jakob Mebes}}, 1789—1861) bija [[vācieši|vācu]] [[ārsts]], viens no [[Rīgas Praktizējošo ārstu biedrība]]s dibinātājiem (1822).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1789. gadā 29. aprīlī Kēpenikā (''Köpenick'', tagad [[Berlīne]]s daļa) [[Prūsijas Karaliste]]s galma mācītāja Johana Vilhelma Mēbesa un viņa sievas Filipīnes Augustes, dzimušas Berndesas, ģimenē. Pēc medicīnas studijām [[Frankfurte pie Oderas|Frankfurtē pie Oderas]], [[Getingene|Getingenē]] un Berlīnē (1807—1811) viņš [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā strādāja par [[Dundaga]]s ārstu (1812—1813) un 1813. gadā ieguva [[Viļņas Universitāte]]s ''Dr. med.'' grādu.

No 1813. līdz 1856. gadam bija privāti praktizējošs ārsts [[Rīga|Rīgā]], piedalījās [[Rīgas Praktizējošo ārstu biedrība]]s dibināšanā (1822), 1846. gadā izstājās no biedrības. Ieguva [[Galma padomnieks|galma padomnieka]] statusu.
Vēlāk pārcēlās uz dzīvi [[Jelgava|Jelgavā]], tad [[Pēterburga|Pēterburgā]], kur mira 1861. gada 18. oktobrī.&lt;ref&gt;[https://bbld.de/GND1194166164 Baltische Historische Kommission (BHK), 2025]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}
* {{BBLD}}

{{DEFAULTSORT:Mēbess, Kārlis Jūlijs Jakobs}}

[[Kategorija:1789. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1861. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas ārsti]]</text>
      <sha1>obe1lsdyjxj5vrfid5m8yywwpd2muxi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzīvdzemdētājs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>593738</id>
    <revision>
      <id>4450314</id>
      <parentid>4238600</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T18:14:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4450314</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1555" sha1="2w9vgwi76z3035bp6baklew0mrhxfhw" xml:space="preserve">'''Dzīvdzemdētājs''' ir [[organisms]], kura pēcnācēji attīstās mātes ķermenī un piedzimst kā pilnvērtīgi attīstīti indivīdi. Šis vairošanās veids atšķiras no [[ola]]s dēšanas (oviparitātes) un starpstadijas jeb olas-dzīvdzemdēšanas (ovoviviparitātes), kur [[embrijs]] attīstās olā mātes ķermenī, bet netiek barots no mātes organisma.

Dzīvdzemdēšana ir izplatīta galvenokārt [[Zīdītāji|zīdītāju]] klasē (''Mammalia''), kur gandrīz visas sugas, izņemot monotrēmus (piemēram, [[Pīļknābis|pīļknābjus]] un [[ehidnas]]), dzemdē dzīvus mazuļus. Lielākajā daļā zīdītāju embrijs attīstās dzemdē un tiek barots caur [[Placenta|placentu]], kas nodrošina barības vielas un [[Skābeklis|skābekli]], kā arī izvada [[vielmaiņa]]s galaproduktus. Šo specifisko dzīvdzemdēšanas veidu sauc par placentāro viviparitāti.

Tomēr dzīvdzemdēšana sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem). Dažos gadījumos dzīvdzemdētāji var attīstīt alternatīvus barošanas mehānismus, piemēram, barošanu caur olas dzeltenumu (lecitotrofija) vai mātes ķermeņa sekrētiem (matrotrofija).

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{bioloģija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Bioloģija]]</text>
      <sha1>2w9vgwi76z3035bp6baklew0mrhxfhw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pitufikas Kosmosa spēku bāze</title>
    <ns>0</ns>
    <id>595597</id>
    <revision>
      <id>4450607</id>
      <parentid>4408300</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T08:06:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */ pap</comment>
      <origin>4450607</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2128" sha1="8b9g5t4lvv9w4a0c6r01kxdpm2q9isq" xml:space="preserve">[[Attēls:Aerial Picture Of Thule Air Base.jpg|thumb|300px|Tūles Gaisa bāze 2005. gada jūlijā.]]

'''Pitufikas Kosmosa spēku bāze''' ({{val|en|Pituffik Space Base}}), līdz 2023. gadam '''Tūles Gaisa bāze''' (''Thule Air Base''), ir [[ASV]] [[karabāze]] [[Grenlande]]s ziemeļos, kas darbojas kopš 1951. gada. Tā atrodas uz dienvidiem no grenlandiešu Kānākas (''Qaanaaq'', agrāk ''Thule'') pilsētiņas aptuveni 1200 km uz ziemeļiem no [[Polārais loks|polārā loka]].

Bāze ir Ballistisko Raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas (BMEWS) sastāvdaļa, kas uzrauga gaisa telpu virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu ballistisko raķešu palaišanas pazīmes.

== Vēsture ==
Pēc [[Dānija]]s okupācijas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1941. gadā ASV un Dānijas valdības pārstāvji trimdā parakstīja vienošanos, kas ļāva amerikāņiem uz salas uzbūvēt [[karabāze]]s.
[[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā 1951. gadā ASV izveidoja Tūles gaisa bāzi Ziemeļpola tuvumā, kas ātri kļuva par potenciālā [[PSRS]] kodoluzbrukuma agrīnās brīdināšanas sistēmas galveno daļu.
{{coord|76|32|10|N|68|45|30|W|display=title|type:landmark}}

ASV karaspēks pameta Narsarsuakas bāzi 20. gadsimta vidū, bet Kangerlussuakas bāzi 1990. gados, taču to teritorijās atrodas nelieli lidlauki.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.04.2026-medijs-asv-nav-zaudejusas-interesi-par-grenlandi-un-censas-palielinat-militaro-klatbutni-danijai-piederosaja-sala.a641647/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Medijs: ASV nav zaudējušas interesi par Grenlandi un cenšas palielināt militāro klātbūtni Dānijai piederošajā salā] lsm.lv 03.04.2026&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Nagurska]], [[Krievijas Federācija]]s karabāze [[Franča Jozefa Zeme|Franča Jozefa Zemē]]
* [[Severnijkļevera]], Krievijas Federācijas [[karabāze]] [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāgam piederošajā [[Koteļnija]]s salā
[[Kategorija:Celtnes un būves Grenlandē]]
* [[Alerta]], [[Kanāda]]s karabāze [[Elsmīra sala]]s ziemeļos</text>
      <sha1>8b9g5t4lvv9w4a0c6r01kxdpm2q9isq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450612</id>
      <parentid>4450607</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T08:23:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4450612</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2120" sha1="nwf3hvoycdg9vkjlu70r85t5am0jmeb" xml:space="preserve">[[Attēls:Aerial Picture Of Thule Air Base.jpg|thumb|300px|Tūles Gaisa bāze 2005. gada jūlijā.]]

'''Pitufikas Kosmosa spēku bāze''' ({{val|en|Pituffik Space Base}}), līdz 2023. gadam '''Tūles Gaisa bāze''' (''Thule Air Base''), ir [[ASV]] [[karabāze]] [[Grenlande]]s ziemeļos, kas darbojas kopš 1951. gada. Tā atrodas uz dienvidiem no grenlandiešu Kānākas (''Qaanaaq'', agrāk ''Thule'') pilsētiņas aptuveni 1200 km uz ziemeļiem no [[Polārais loks|polārā loka]].

Bāze ir Ballistisko Raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas (BMEWS) sastāvdaļa, kas uzrauga gaisa telpu virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu ballistisko raķešu palaišanas pazīmes.

== Vēsture ==
Pēc [[Dānija]]s okupācijas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1941. gadā ASV un Dānijas valdības pārstāvji trimdā parakstīja vienošanos, kas ļāva amerikāņiem uz salas uzbūvēt [[karabāze]]s.
[[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā 1951. gadā ASV izveidoja Tūles gaisa bāzi Ziemeļpola tuvumā, kas ātri kļuva par potenciālā [[PSRS]] kodoluzbrukuma agrīnās brīdināšanas sistēmas galveno daļu.
{{coord|76|32|10|N|68|45|30|W|display=title|type:landmark}}

ASV karaspēks pameta Narsarsuakas bāzi 20. gadsimta vidū, bet Kangerlussuakas bāzi 1990. gados, taču to teritorijās atrodas lidlauki.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.04.2026-medijs-asv-nav-zaudejusas-interesi-par-grenlandi-un-censas-palielinat-militaro-klatbutni-danijai-piederosaja-sala.a641647/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Medijs: ASV nav zaudējušas interesi par Grenlandi un cenšas palielināt militāro klātbūtni Dānijai piederošajā salā] lsm.lv 03.04.2026&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Nagurska]], [[Krievijas Federācija]]s karabāze [[Franča Jozefa Zeme|Franča Jozefa Zemē]]
* [[Severnijkļevera]], Krievijas Federācijas [[karabāze]] [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāgam piederošajā [[Koteļnija]]s salā
[[Kategorija:Celtnes un būves Grenlandē]]
* [[Alerta]], [[Kanāda]]s karabāze [[Elsmīra sala]]s ziemeļos</text>
      <sha1>nwf3hvoycdg9vkjlu70r85t5am0jmeb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš V639</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604830</id>
    <revision>
      <id>4450619</id>
      <parentid>4327121</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T09:10:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dark Eagle</username>
        <id>3595</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Likvidēts 2004. gadā, tieši kā 2. šķiras ceļš // Atcēlu [[Special:Contributions/Biafra|Biafra]] ([[User talk:Biafra|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4327121</comment>
      <origin>4450619</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2592" sha1="fycnppzub7y9vonn9bpz34a1jzx2yyf" xml:space="preserve">{{Latvijas V ceļa infokaste
|numurs = 639
|nosaukums = Pievedceļš Sauleskalna tūristu bāzei
|karte = 
|leģenda = 
|garums = 1,3
|ārpus_pilsētas = 1,3
|ceļš_pilsētā = 0
|segums = asfalts
|reģions = [[Latgale]]
|attēls = Skats uz Drīdzi no augšas - panoramio.jpg
|paraksts = Skats no putna lidojuma uz [[Sauleskalns (paugurs)|Sauleskalna]] tūristu bāzi, bijušo autoceļu V639 un [[Dreidzs|Dreidzi]] 2013. gadā.
}}
{{Maršruta tabula/krustojums||[[Mazie Unguri]] {{V ceļš|642}}}}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Sauleskalns (paugurs)|Sauleskalns]]}}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Sauleskalns (paugurs)|Sauleskalns]]}}
{{Maršruta tabula/beigas}}

'''V639''' autoceļš jeb '''pievedceļš Sauleskalna tūristu bāzei''' bija [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas valsts 2. šķiras autoceļš]], kas savienoja [[autoceļš V642|autoceļu V642]] pie [[Mazie Unguri|Mazajiem Unguriem]] gar [[Sauleskalns (paugurs)|Sauleskalnu]] un [[Dreidzs|Dreidzi]] ar [[Sarkanais Rags|Sarkano Ragu]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/19068|title=Noteikumi par valsts autoceļu sarakstiem|publisher=likumi.lv|date={{dat|1999|7|6|SK|bez}}|accessdate={{dat|2025|7|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; Autoceļa kopējais garums bija {{nobr|1,3 km}}, klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu un atradās [[Krāslavas rajons|Krāslavas rajona]] [[Kombuļu pagasts|Kombuļu pagastā]].

2004. gada 15. septembrī ar Ministru kabineta rīkojumu nr. 627 ceļš tika nodots pagasta pašvaldības īpašumā,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/93739|title=Ministru kabineta rīkojums Nr.627|publisher=likumi.lv|date={{dat|2004|9|15|SK|bez}}|accessdate={{dat|2025|7|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; bet 2004. gada 18. septembrī ar Ministru kabineta noteikumiem nr. 792 ceļš tika svītrots no valsts autoceļu sarakstiem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/93754|title=Ministru kabineta noteikumi Nr.792|publisher=likumi.lv|date={{dat|2004|9|14|SK|bez}}|accessdate={{dat|2025|7|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Attēlu galerija ==
{{galerija
|align=center
|captionstyle=font-size:85%;text-align:center;
|Attēls:Pie Drīdža - mikroskops - Panoramio.jpg|Autoceļš pie Sauleskalna tūristu bāzes un Dreidza 2011 gadā.
|Attēls:Sauleskalna panorāma no putna lidojuma!!! cik ezeru var saskaitīt?.jpg|Panorāma no putna lidojuma virs Sauleskalna ar apkārt esošiem ezeriem.
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas vietējie autoceļi|list4=uncollapsed}}
{{DEFAULTSORT:V0639}}

[[Kategorija:Bijušie valsts vietējie autoceļi]]
[[Kategorija:Kombuļu pagasts]]</text>
      <sha1>fycnppzub7y9vonn9bpz34a1jzx2yyf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alvils Buholcs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>608032</id>
    <revision>
      <id>4450601</id>
      <parentid>4324703</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T07:51:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Colbertson</username>
        <id>108521</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Infokaste</comment>
      <origin>4450601</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6662" sha1="9flfsigxvm5ow3ahoebvby38lgau0vz" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Alvils Buholcs
| attēls = Attēls:Alvils Buholcs ap 1928.png
| vārds_orig = Alwill Johann Buchholtz
| dz_gads = 1880
| m_gads = 1972
| m_mēnesis = 9
| m_diena = 17
| m_vieta = [[Drēzdene]]
| tautība = [[Vācbaltieši|Baltvācietis]]
| nodarbošanās = [[Inženieris]]
| dzimums = V
| alma_mater = [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskais institūts]]
| att_nosaukums = Alvils Buholcs (ap 1928)
| dz_vieta = [[Mālupes pagasts]]
}}

'''Alvils Johans Buholcs''' ({{val|de|Alwill Johann Buchholtz}}; 1880—1972) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[inženieris]], ģeodēzists un izgudrotājs, pētīja inženierbūvju deformāciju noteikšanas iespējas, pilnveidoja radiāltriangulācijas metodi, izgudroja aerofotouzņēmumu transformēšanas aparātu (1933).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1880. gada 11. aprīlī vai 3. novembrī&lt;ref name = &quot;LV(1)&quot;&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/8411 Mālupietis, kas stāvējis pie pasaules aeroainu šūpuļa (1. daļa)] &quot;Latvijas Vēstnesis&quot; 22.06.2000., Nr. 236/239&lt;/ref&gt; [[Mālupes pagasts|Mālupes pagastā]] latviešu izcelsmes Mālupes muižas (''Mahlup'') pārvaldnieka Johana Buholca (1837-1920) un viņa sievas Luīzes, dzimušas Plētas (''Ploet''), &lt;ref&gt;[https://bbld.de/GND136669832 Baltische Historische Kommission (BHK)]&lt;/ref&gt; vai Blūmenavas (1846—1880),&lt;ref name = &quot;LV(1)&quot;/&gt; ģimenē. Drīz pēc Alvila piedzimšanas viņa māte Luīze nomira. Mazo Alvilu savā aizgādībā ņēma vecmāmiņa Jūle un līdz skolas gadiem audzināja viņu latviskajā vidē. Pēc mājskološanās tēvs viņu nodeva pansijā pie mātes radiem Rīgā, un tur viņš uzsāka skolas gaitas [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija|Rīgas pilsētas ģimnāzijā]].

No 1898. līdz 1904. gadam studēja inženierzinātnes [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskajā institūtā]] (RPI), iegūstot būvinženiera diplomu. Strādāja par RPI Ģeodēzijas katedras asistentu, 1908. gadā apguva objektu telpisko attēlu iegūšanu ar fotografēšanas palīdzību (fotogrammetrijas metodi). 1907. gadā apprecējās ar Augusti Bekmani (1875-1964). 1912. gadā A. Buholcu papildinājās Austroungārijā un Vācijā.

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada rudenī kopā ar RPI evakuējās uz [[Maskava|Maskavu]], bet pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] 1918. gadā atgriezās Rīgā un oktobrī sāka strādāt [[Baltijas Tehniskā augstskola|Baltijas Tehniskajā augstskolā]].&lt;ref name = &quot;LV(1)&quot;/&gt;
1920. gada martā A. Buholcu ievēlēja par [[Latvijas Universitāte]]s Inženierzinātņu fakultātes profesoru. Kopš 1921. gada viņš bija Starptautiskās Fotogrammetrijas savienības biedrs, 1924. gadā nodibināja un vadīja Ģeodēzijas institūtu, 1928. gadā nodibināja Latvijas Fotogrammetrijas biedrību. Par pētījumiem aerofotogrammetrijā viņš 1933. gadā ieguva inženierzinātņu doktora grādu (''Dr. ing.''). Līdz 1940. gadam ar viņa ieviestajām aerofotogrammetriskām metodēm Latvijā uzmērīja ap 250 000 ha lauku zemes.&lt;ref name=&quot;LV&quot;&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/8485 Mālupietis, kas stāvējis pie pasaules aeroainu šūpuļa (2. daļa)] [[Jānis Klētnieks]], [[Sigizmunds Timšāns]], Rasa Lerha, &quot;Latvijas Vēstnesis&quot;, 27.06.2000., Nr. 240/241&lt;/ref&gt; Vasarās dzīvoja savā lauku mājā &quot;Asteros&quot; [[Jaunalūksnes pagasts|Jaunalūksnes pagastā]].
Otrā pasaules kara laikā pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] A. Buholcu 1941. gada 13. martā atbrīvoja no LVU Inženierzinātņu fakultātes ģeodēzijas katedras vadītāja amata, un viņš [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|pārcēlās uz Berlīni]]. Latvijas vācu okupācijas laikā 1941. gada decembrī [[Rīgas Universitāte]]s vadība vērsās pie [[Ostlande]]s reihskomisāra ar lūgumu ļaut prof. A. Buholcam atgriezties Rīgā, un 1942. gada sākumā viņš atsāka darbu Inženierzinātņu fakultātē. 1944. gada septembrī A. Buholcs kopā ar ģimeni devās bēgļu gaitās un apmetās [[Bromberga|Brombergā]],&lt;ref&gt;[https://saebi.isgv.de/biografie/Alwill_Buchholtz_(1880-1972) Institut für Sächsische Geschichte und Volkskunde e.V. (ISGV)]&lt;/ref&gt; bet, frontei tuvojoties, 1945. gada janvārī pārcēlās uz Zālfeldi [[Tīringene|Tīringenē]], kur pēc kara beigām strādāja par [[krievu valoda]]s tulku. 

1947. gadā [[Drēzdenes Tehniskā augstskola]] uzaicināja A. Buholcu uzņemties Ģeodēzijas katedras un vienlaikus arī Ģeodēzijas institūta vadību. Viņš lasīja lekcijas ģeodēzijā, izlīdzināšanas mācībā un fotogrammetrijā un vadīja praktiskos darbus. 1952. gadā viņu iecēla par Fotogrammetrijas institūta direktoru un ievēlēja par [[VDR]] Tehnikas kameras fotogrammetrijas sekcijas vadītāju. 1954. gadā prof. A. Buholcs uzrakstīja mācību grāmatu ''Photogrammetrie Verfahren und Geräte'', kas atkārtoti iznāca divos izdevumos (1960, 1973). 1960. gadā viņš kļuva par VDR Fotogrammetrijas biedrības pirmo priekšsēdētāju un 80 gadu vecumā pensionējās.&lt;ref name=&quot;LV&quot;/&gt;
Miris 1972. gada 17. septembrī Drēzdenē.&lt;ref&gt;[https://timenote.info/lv/Alvils-Buholcs timenote.info]&lt;/ref&gt; Apglabāts Drēzdenes Tolkevicas Johana kapsētā.

== Piemiņa ==
Astronomijas un ģeodēzijas biedrības Latvijas nodaļa 1979. gadā nodibināja prof. Alvila Buholca vārdā nosaukto prēmiju.
1980. gadā Latvijas dabas un pieminekļu aizsardzības biedrība uzstādīja lielu piemiņas akmeni prof. A. Buholca mājas vietā &quot;Asteros&quot;, 1980. gada 4. novembrī Latvijas Valsts universitātē notika svinīga sanāksme, kas bija veltīta prof. A. Buholca 100. dzimšanas dienas atcerei.&lt;ref name=&quot;LV&quot;/&gt;

== Darbi ==
A. Buholcs izgudroja oriģinālu optiski grafisko aeroainu pārvēršanas ierīci, ko pēc tam izgatavoja itāļu firma &quot;Ottico Meccanica Italiana&quot;.
Publicēja ap 50 zinātnisku rakstu, par grāmatu &quot;Fotogrammetrija&quot; (1934) viņam piešķirta Kultūras fonda prēmija (1935).&lt;ref name=&quot;LV&quot;/&gt;

* Über einige Probleme der Radialtriangulation (Diss.), in: Acta Universitatis Latviensis, Inženierzinātnu fakultātes sērija I.6, Rīgaː 1932. 193-332 lpp.; 
* Fotogrammetrija. Rīga 1935; 
* Novērojumu izlīdzināšana pēc vismazāko kvadrātu metodes. Rīga 1940; 
* Photogrammetrie, Verfahren und Geräte, Berlin 1954, 1960.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Buholcs, Alvils}}
[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Latvijas inženieri]]
[[Kategorija:Alūksnes novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas izgudrotāji]]</text>
      <sha1>9flfsigxvm5ow3ahoebvby38lgau0vz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Anhelinjo</title>
    <ns>0</ns>
    <id>611082</id>
    <revision>
      <id>4450198</id>
      <parentid>4449890</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T13:53:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4450198</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4020" sha1="n4ov89kllu18lslm5jcu5oelh7xsx81" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|1|4}}
| birth_place = 
| caps1 = 0
| caps2 = 14
| caps3 = 0
| clubnumber = 3
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City FC|Manchester City]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|ASV}} [[New York City FC|New York City]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Girona FC|Girona]]
| countryofbirth = {{vieta|Spānija|Koristanko}}
| currentclub = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]]
| goals1 = 0
| goals2 = 0
| goals3 = 0
| height = 175
| image = 2021-11-06 Fußball, Männer, 1. Bundesliga, RB Leipzig - Borussia Dortmund 1DX 1514 by Stepro.jpg
| caption = Anhelinjo 2021. gadā
| nationalcaps2 = 2
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U17
| nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānijas U21
| nationalyears2 = 2018
| nationalyears1 = 2013
| nationalcaps1 = 1
| pcupdate = {{dat|2025|10|06|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2025|10|06|sk|bez}}
| name = 
| playername = Anhelinjo
| position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]]
| years1 = 2015—2018
| years2 = 2015
| years3 = 2017
| years4 = 2017
| caps4 = 17
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[RCD Mallorca|Mallorca]]
| goals4 = 0
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[NAC Breda]]
| years5 = 2017—2018
| caps5 = 34
| goals5 = 3
| clubs6 = {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven]]
| years6 = 2018—2019
| caps6 = 34
| goals6 = 1
| clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City FC|Manchester City]]
| years7 = 2019—2021
| caps7 = 6
| goals7 = 0
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[RB Leipzig]]
| years8 = 2020—2021
| caps8 = 29
| goals8 = 2
| clubs9 = {{flaga|Vācija}} [[RB Leipzig]]
| years9 = 2021—2024
| caps9 = 29
| goals9 = 2
| clubs10 = {{īre}} {{falga|Vācija}} [[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]
| years10 = 2022—2023
| caps10 = 33
| goals10 = 0
| clubs11 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Galatasaray S.K.|Galatasaray]]
| years11 = 2023—2024
| caps11 = 8
| goals11 = 0
| clubs12 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]]
| years12 = 2024
| caps12 = 16
| goals12 = 0
| clubs13 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]]
| years13 = 2024—
| caps13 = 43
| goals13 = 2
}}
'''Hosē Anhels Esmoriss Tasende''' ({{Val|es|José Ángel Esmorís Tasende}}, dzimis {{Dat|1997|1|4}}), pazīstams kā '''Anhelinjo''' (''Angeliño''), ir [[Spānija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsarga]] pozīcijā. Kopš 2024. gada Anhelinjo spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas  A sērijas]] komandā [[AS Roma|Roma]].

Iepriekš pārstāvējis Anglijas komandu ''[[Manchester City FC|Manchester City]]'', ASV komandu ''[[New York City FC|New York City]]'', Spānijas komandu ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', Nīderlandes komandas ''[[NAC Breda]]'' un ''[[PSV Eindhoven]]'', Vācijas komandas ''[[RB Leipzig]]'' un ''[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]'', kā arī Turcijas komandu [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]]. Anhelinjo jaunākais brālis Dani Tasende arī ir futbolists un kreisās malas aizsargs. Viņš spēlēja [[Manchester City F.C.|Mančestras &quot;City&quot;]] jauniešu komandā un pašlaik spēlē Spānijas otrās divīzijas komandā &quot;[[Saragosas &quot;Real&quot;|Real Zaragoza]]&quot;.

== Sasniegumi ==
'''Manchester City'''

* [[FA Community Shield]]: 2019

'''RB Leipzig'''

* [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]: 2021—22

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Spānijas futbolists-aizmetnis}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Galisijā dzimušie]]
[[Kategorija:Spānijas futbolisti]]
[[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:New York City FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Girona FC spēlētāji]]
[[Kategorija:RCD Mallorca spēlētāji]]
[[Kategorija:NAC Breda spēlētāji]]
[[Kategorija:PSV Eindhoven spēlētāji]]
[[Kategorija:RB Leipzig spēlētāji]]
[[Kategorija:TSG 1899 Hoffenheim spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:AS Roma spēlētāji]]</text>
      <sha1>n4ov89kllu18lslm5jcu5oelh7xsx81</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Edvards Bredoks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>611758</id>
    <revision>
      <id>4450648</id>
      <parentid>4443503</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T10:19:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4450648</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9485" sha1="4mjejahsmqy3d8pnzctw571bsywhr3e" xml:space="preserve">{{Militārpersonas infokaste
|             platums = 
|               vārds = Edvards Bredoks
|          vārds_orig = ''Edward Braddock''
|              attēls = Braddock.png
|          att_izmērs = 200px
|       att_nosaukums = 
|             dz_gads = 1695
|          dz_mēnesis = 
|            dz_diena = 
|            dz_vieta = [[Pertšīra]], [[Skotija]],&lt;br /&gt;(tagad {{GBR}})
|              m_gads = 1755
|           m_mēnesis = 7
|             m_diena = 13
|             m_vieta = [[Greitmedouza]], [[Ziemeļamerika]],&lt;br /&gt;(tagad [[Fārmingtona]], [[Pensilvānija]])
|           pilsonība = 
|             tautība = 
|            paraksts = 
|              pakāpe = [[ģenerālmajors]]
|      dienesta_laiks = 1710—1755
|              valsts = [[File:Flag of Great Britain (1707–1800).svg|25px]] [[Lielbritānijas Karaliste]]
|           struktūra = [[File:Flag of the British Army.svg|25px]] [[Britu armija]]
|             vienība = Koldstrīmas gvardes pulks
|        nodarbošanās = karavīrs
|           komandēja = &quot;Bredoka ekspedīcija&quot;
|              kaujas = {{tree list}}
* [[Karš par Austrijas mantojumu]]
* [[Septiņgadu karš Ziemeļamerikā]] 
** [[Monongahelas kauja]]{{KIA}}
|         apbalvojumi = 
|           izglītība = 
|          cits_darbs = 
|         kategorijas = nē
}}
'''Edvards Bredoks''' ({{val|en|Edward Braddock}}, dzimis [[1695]]. gada janvārī; miris {{dat|1755|7|13}}) bija britu [[militārpersona]], Koldstrīmas gvardes [[virsnieks]], 14. kājnieku pulka pulkvedis un britu spēku komandieris [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] 1755. gadā. Bredoks tika iecelts par ekspedīcijas, kas pazīstama kā &quot;Bredoka ekspedīcija&quot;, komandieri un tika nāvīgi ievainots [[Monongahelas kauja|Monongahelas kaujā]].

== Biogrāfija ==
Bredoks piedzima [[Pertšīra|Pertšīras pilsētā]], [[Skotija|Skotijā]] 1695. gadā. Viņa tēvs, ģenerālmajors Edvards Bredoks, nomira 1725. gadā. Viņš pievienojās Koldstrīmas gvardes pulkam 1710. gadā. 1747. gadā viņš dienēja par pulkvežleitnantu Orānas prinča [[Villems IV|Villema IV]] pakļautībā [[Nīderlande|Holandē]].
[[Attēls:Braddock Expedition - ru.svg|thumb|Bredoka spēku uzbrukums Dukeinas fortam.]]
Bredoks, iespējams, piedalījās gājienā, lai pārtvertu jakobītu armiju 1745. gadā; viņš arī komandēja bataljonu, mēģinot pārraut blokādi no Nīderlandes pilsētas Bergenas, kuru aplenca franči, 1747. gadā. Šie divi notikumi veidoja viņa kaujas pieredzes apjomu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=|date=|url=https://www.britishbattles.com/french-indian-war/general-braddocks-defeat-on-the-monongahela-in-1755-iv/|title=Braddock’s Defeat: Part 4|publisher=britishbattles.com|access-date=2019-12-16|language=en|archive-date=2020-04-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20200408183223/https://www.britishbattles.com/french-indian-war/general-braddocks-defeat-on-the-monongahela-in-1755-iv/|url-status=}}&lt;/ref&gt;

1753. gadā viņš tika paaugstināts par pulkvedi Orānas prinča kājnieku pulkā, tagad Rietumjorkšīras pulks (''West Yorkshire Regiment''). No 1754. gada viņš tika paaugstināts par [[ģenerālmajors|ģenerālmajoru]]. Drīz pēc tam viņš tika iecelts par britu spēku komandieri Ziemeļamerikā.

1755. gada 19. februārī viņš ieradās [[Virdžīnija|Virdžīnijā]]. Viņš apmeklēja Aleksandrijas pilsētā kongresu Virdžīnijas štatā, kur tikās ar vairāku britu koloniju gubernatoriem. Saskaņā ar Kongresa lēmumiem Bredokam tika piešķirta izšķiroša loma militārajās operācijās pret Francijas karaspēku Ziemeļamerikas kolonijās. Bredokam bija jāvada britu karaspēka ekspedīcijas spēki, kuru mērķis bija ieņemt Francijas Dukeinas fortu un citas teritorijas [[Ohaio upe]]s ielejā.

Pēc vairāku mēnešu sagatavošanās 2000 vīru liela britu karaspēka kolonna ar [[Džordžs Vašingtons|Džordžu Vašingtonu]] kā Bredoka adjutantu devās pa meža ceļu forta virzienā. 1755. gada 9. jūlijā kolonnas priekšgals Bredoka vadībā šķērsoja Monongahelas upi un gandrīz nekavējoties uzbruka franču un indiāņu sabiedroto spēkiem.&lt;ref name=&quot;WDL&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wdl.org/ru/item/9580/|title=Битва при Мононгахеле|website=[[World Digital Library]]|date=1755|access-date=2013-08-04|archive-url=https://www.webcitation.org/6IqbgawFE?url=http://www.wdl.org/ru/item/9580/|archive-date=2013-08-13}}&lt;/ref&gt; Asiņainā kaujā britu kolonna tika ielenkta, apšaudīta un sakauta, tās karavīri panikā bēga. Bredoks devās uz priekšu, lai mēģinātu iedrošināt savus vīrus, kuri bija zaudējuši jebkādu saliedētības sajūtu un atkāpās nekārtīgā pūlī. Saniknots, praktiski rūkdams, viņš metās starp savu karavīru grupām, cenšoties piespiest viņus atjaunot kaujas formāciju. Zem viņa tika nogalināti četri zirgi, bet viņš uzkāpa uz piektā un spītīgi centās īstenot savu plānu. Kad visi virsnieki, izņemot Vašingtonu, kurš brīnumainā kārtā izdzīvoja, bija ievainoti vai nogalināti, un mazāk nekā trešdaļa armijas palika neskarta, Bredoks beidzot pavēlēja karavīriem atkāpties. Šīs nežēlīgās kaujas beigās Bredoks bija nāvējoši ievainots plaušās, un to nedaudzo britu pretestība, kuriem izdevās saglabāt drosmi un cīņassparu, sabruka. Ģenerālis nokrita no zirga un tika ātri aiznests atpakaļ uz aizmuguri, kur ienaidnieks uzbruka ne tik spēcīgi. Tomēr ģenerāļa iznešana no kaujaslauka nebija tik vienkārša. Lielākā daļa karavīru jau bija aizbēguši. Vašingtons komandēja sedzēju spēkus, un tuvumā atradās tikai kapteinis Roberts Orms un daži vietējo milicijas karavīri. Arī viņi aizbēga, un visi Orma pārliecinājumi un finansiālā atalgojuma solījumi (60 zelta ginejas) bija veltīgi. Bredoks mudināja kapteini viņu pamest un glābt savu dzīvību. &quot;Kur esmu apglabājis savu godu, tur vēlos apglabāt savu kaunu,&quot; sacīja ģenerālis, tomēr Orms nepaklausīja ģenerālim. Kopā ar Stjuartu, Virdžīnijas vieglās kavalērijas kapteini, kurš bija izcīnījis ceļu pie kapteiņa un ģenerāļa, viņi uzcēla Bredoku jaunā zirgā, un Orms to vadīja prom, kamēr Stjuarts piesedza viņu atkāpšanos no duča indiāņu. Pats Stjuarts bija septiņas reizes ievainots, bet izdzīvoja un spēja atkāpties. Ģenerāļa Bredoka dzīvība lēnām izdzisa un ar katru minūti viņš kļuva vājāks. Viņš atmeta jebkādu cerību turpināt kampaņu. Pilnībā izprotot notikušo, Bredoks atkārtoti teica saviem virsniekiem, ka viņš uzņemas vainu un ka viņš un tikai viņš ir atbildīgs par britu sakāvi.

Svētdienas, 12. jūlija, vakarā armija devās uz Greitmedouzu. Mirstošais ģenerālis visa ceļojuma laikā klusēja, pārtraucot klusumu tikai, lai dotu pavēles.

Ap pulkstens 20:00 1755. gada 13. jūlijā ar vārdiem: &quot;Mēs zināsim, ko ar viņiem darīt nākamreiz...&quot; vai, saskaņā ar citu versiju, &quot;kas gan būtu domājis...&quot;, Bredoks nomira.&lt;ref&gt;{{Cite book|last=Crocker|first=Thomas E.|title=Braddock's March|url=https://archive.org/details/braddocksmarchho0000croc|publisher=Westholme|year=2009|location=Yardley, PA|pages=[https://archive.org/details/braddocksmarchho0000croc/page/234 235]}}&lt;/ref&gt;

Pēc Džordža Vašingtona pavēles viņš tika apglabāts ceļa vidū netālu no Nesesitijas forta. Pa ceļu tika braukāts ar ratiem, lai apbedījumu noslēptu no naidīgiem indiāņiem, kas to varētu apgānīt.&lt;ref&gt;https://web.archive.org/web/19981207032427/http://www.nps.gov/fone/braddock.htm&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Bibliogrāfija ==
&lt;!--
* P. E. Kopperman, Braddock at the Monongahela (1978)
* L. McCardell, Ill-starred general: Braddock of the Coldstream guards (1958)
--&gt;
* [[Winthrop Sargent#Family|W. Sargent]], The history of an expedition against Fort Duquesne in 1755: under Major-General Edward Braddock (1855)
* J. K. Lacock, 'Braddock Road', [[Pennsylvania Magazine of History and Biography]], 38 (1914), 1—37
* S. Pargellis, 'Braddock's defeat', [[American Historical Review]], 41 (1935—6), 253—69
* Thomas E. Crocker, ''Braddock's March: How the Man Sent To Seize a Continent Changed American History (''Yardley, PA: Westholme, 2009)
* G. A. Bellamy, An apology for the life of George Anne Bellamy, ed. [A. Bicknell], 4th edn, 5 vols. (1786)
* Report on the manuscripts of Mrs Frankland-Russell-Astley of [[Chequers Court]], [[Buckinghamshire|Bucks.]], [[Royal Commission on Historical Manuscripts|HMC]], 52 (1900)
* S. Pargellis, ed., Military affairs in North America, 1748—1765: selected documents from the Cumberland papers in [[Windsor Castle]] (1936)

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Edward Braddock}}
* [http://www.wdl.org/en/item/9580/ The Battle of the Monongahela] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130820233752/http://www.wdl.org/en/item/9580/ |date={{dat|2013|08|20||bez}} }}

{{kastes sākums}}
{{s-bef | before=[[Viljams Herberts]]}}
{{s-ttl | title=[[Rietumjorkšīras pulks|14. kājnieku pulka]] pulkvedis | years=1753–1755}}
{{s-aft | after=[[Tomass Foukss]]}}
{{s-bef | before=amats izveidots}}
{{s-ttl|title=[[Britu armijas Ziemeļamerikā virspavēlnieks]]|years=1755}}
{{s-aft|after=[[Viljams Širlejs]]}}
{{kastes sākums}}
{{cilvēks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Bredoks, Edvards}}
[[Kategorija:1695. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1755. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Britu militārpersonas]]
[[Kategorija:Kaujās kritušie]]</text>
      <sha1>4mjejahsmqy3d8pnzctw571bsywhr3e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pansija pilī (seriāls)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>614519</id>
    <revision>
      <id>4450671</id>
      <parentid>4364964</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T11:22:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Lomās */</comment>
      <origin>4450671</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6304" sha1="b9d15bhast81kbfhqem7t4yy3z00xp3" xml:space="preserve">{{Televīzijas seriāla infokaste
| num_episodes = 8
| attēls = Pansija pili-1-2.jpg
| genre = vēsturiska komēdija
| director = * [[Andis Mizišs]]
* [[Marta Elīna Martinsone]]
* [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvis Sīmanis]]
* [[Gints Grūbe]] &lt;small&gt;(dokumentālā sērija)&lt;/small&gt;
| producer = * [[Inese Boka-Grūbe]]
* [[Gints Grūbe]]
| writer = * [[Tabita Rudzāte]]
* [[Ivo Briedis]]
| starring = * [[Gundars Āboliņš]]
* [[Rihards Zelezņevs]]
* [[Vilis Daudziņš]]
* [[Guna Zariņa]]
* [[Kaspars Znotiņš]]
* [[Juris Strenga]] 
* [[Dace Everss]]
* [[Lāsma Kugrēna]]
* [[Jānis Jarāns]]
| composer = 
| distributor = 
| language = [[latviešu valoda|latviešu]]
| runtime = 54—55 minūtes
| first_aired = {{dat|2024|1|22|N|bez}}
| last_aired = {{dat|2024|2|22|N|bez}}
| first_run = 
| country = {{LAT}}
| channel_LV = ''[[Go3]]''&lt;br /&gt;[[TV3 Latvija]]
| show_name = Pansija pilī
| cinematography = [[Andrejs Rudzāts]]
| camera = 
| caption = Pirmo divu sēriju plakāts
}}
'''&quot;Pansija pilī&quot;''' ir 2024. gada [[Latvija]]s daudzsēriju [[kinokomēdija|komedija]], kas veidota pēc [[Anšlavs Eglītis|Anšlava Eglīša]] romāna &quot;[[Pansija pilī]]&quot; motīviem.

Sižets vēsta par Viktoru Eglīti ([[Gundars Āboliņš]]) ar dēliem Anšlavu ([[Rihards Zelezņevs]]) un Vidvudu (Kristians Teterovskis), kas ierodas savā lauku īpašumā — [[Inciems|Inciema]] pusmuižā, kas viņam piešķirta par nopelniem valsts labā. Ēka pārcietusi karu un juku laikus un ir bēdīgā stāvoklī, pietam vienā ēkas galā zemes nomnieks Liepiņš ([[Vilis Daudziņš]]) ierīkojis [[Veikals|bodi]], bet otrā iemitinājies bariņš no baronu laikiem palikušu muižas [[Kalps|kalpu]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nkc.gov.lv/lv/jaunums/jauna-daudzseriju-filma-pansija-pili-gaidama-kinoteatros-no-22-janvara|title=Jaunā daudzsēriju filma “Pansija pilī” gaidāma kinoteātros no 22. janvāra {{!}} Nacionālais kino centrs|website=www.nkc.gov.lv|access-date=2025-11-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Līdzīgi kā romāns, arī seriāls vēsta par ģimenes centieniem atjaunot valsts piešķirtu īpašumu un dzīvi, kā arī attēlo tā laika prominentākās kultūras personības — Anšlava Eglīša tēvu dzejnieku [[Viktors Eglītis|Viktoru Eglīti]] (1877—1945), gleznotāju [[Hilda Vīka|Hildu Vīku]] (1897—1963), dzejnieku un rakstnieku [[Edvarts Virza|Edvartu Virzu]] (1883—1940), gleznotājus [[Konrāds Ubāns|Konrādu Ubānu]] (1893—1981), [[Valdemārs Tone|Voldemāru Toni]] (1892—1985), [[Romans Suta|Romanu Sutu]] (1896—1944), izdevēju [[Miķelis Goppers|Miķeli Gopperu]] (1908—1996).&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Seriāls tapa sadarbībā ar straumēšanas platformu ''[[Go3]]'', un tā tapšanu atbalstīja [[Nacionālais kino centrs]]. Tas filmēts [[Padures muiža|Padures muižā]] un [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] apkārtnē.

Seriālu nominēja [[2024. gada Lielā Kristapa balva]]i vairākās kategorijās, tostarp, kategorijā &quot;[[Labākā daudzsēriju filma (Lielais Kristaps)|Labākā daudzsēriju filma]]&quot;, &quot;[[Labākais spēlfilmas režisors (Lielais Kristaps)|Labākais spēlfilmas režisors]]&quot;, Rihardu Zelezņevu nominēja kategorijā &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot;, Vili Daudziņu un [[Kaspars Znotiņš|Kasparu Znotiņu]] kategorijā &quot;[[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]]&quot;, [[Guna Zariņa|Gunu Zariņu]] un [[Dace Everss|Daci Eversu]] kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot;, kā arī citās nominācijās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nkc.gov.lv/lv/jaunums/izzinoti-nacionalas-kino-balvas-lielais-kristaps-2024-nominanti|title=Izziņoti Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps 2024” nominanti {{!}} Nacionālais kino centrs|website=www.nkc.gov.lv|access-date=2025-11-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Lomās ==
Lomas atveido:&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/14.03.2024-zuduso-laiku-spozumu-meklejot-daudzseriju-filmas-pansija-pili-apskats.a545341/|title=Zudušo laiku spožumu meklējot. Daudzsēriju filmas «Pansija pilī» apskats|website=www.lsm.lv|access-date=2025-11-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

* [[Gundars Āboliņš]] — [[Viktors Eglītis]]
* [[Rihards Zelezņevs]] — [[Anšlavs Eglītis]]
* [[Kristians Teterovskis]] — Vidvuds Eglītis
* [[Guna Zariņa]] — Ieva Liepiņa
* [[Vilis Daudziņš]] — Jānis Liepiņš
* [[Kaspars Znotiņš]] — kalps Arnītis&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/personibas/aktieri-kasparu-znotinu-iedvesmo-plenci-lielakoties-vini-dezure-pie-veikalu-durvim-63163/|title=Aktieri Kasparu Znotiņu iedvesmo plenči: Lielākoties viņi dežurē pie veikalu durvīm|website=www.santa.lv|access-date=2025-11-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[Dace Everss|Dace Eversa]] — Arnīša māte
* [[Juris Strenga]] — sulainis Mārtiņš
* [[Lāsma Kugrēna]] — kalpone Priedene
* [[Jānis Jarāns]] — muižas kučieris Peltmans&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/izklaide/kino/visi-nedaudz-no-manis-baidas-aktieris-janis-jarans-par-lomu-seriala-pansija-pili/|title=“Visi nedaudz no manis baidās!” Aktieris Jānis Jarāns par lomu seriālā “Pansija pilī”|website=tv3.lv|access-date=2025-11-18|date=2024-02-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[Dana Bjorka]] — [[Hilda Vīka]]
* [[Alise Dzene]] — Alise
* [[Olga Dreģe]] — Brizgu māte
* [[Kaspars Dumburs]] — Alvils Brizga
* [[Lauris Dzelzītis]] — [[Edvarts Virza]]
* [[Artūrs Skrastiņš]] — [[Vācbaltieši|baltvācietis]] Vilis Stepermanis&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kinoraksti.lv/domas/recenzija/pansija-pili-i-viii-inciema-vasaras-smiekli-un-asaras-1223|title=„Pansija pilī I-VIII”. Inciema vasaras, smiekli un asaras! - Kino Raksti|website=www.kinoraksti.lv|access-date=2025-11-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[Jēkabs Reinis]] — Maltuss
* [[Gatis Maliks]] — Kūlbergs
* [[Inese Kučinska-Laukšteine|Inese Kučinska]] — Meta Paugas jaunkundze

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{TV-aizmetnis}}

[[Kategorija:2024. gada Latvijas filmas]]
[[Kategorija:Go3 oriģinālsaturs]]
[[Kategorija:Filmas latviešu valodā]]</text>
      <sha1>b9d15bhast81kbfhqem7t4yy3z00xp3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gads kino</title>
    <ns>0</ns>
    <id>615637</id>
    <revision>
      <id>4450513</id>
      <parentid>4444385</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T21:11:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ienesīgākās filmas */ atsvaidzināts......</comment>
      <origin>4450513</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12302" sha1="r2tc81a7iobzhenrwtan3zuyoa2jt6q" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Gadukaste-citi|2026|kino|kino}}
Šajā lapā apkopota informācija par '''[[2026. gads|2026. gada]]''' starptautiskajiem un vietējiem kino pasākumiem, ienesīgākajām gada filmām, kino nozares darbinieku nāvēm.

Šajā gadā [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvas]] kategorijā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot; ieguvēja &quot;[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (1930. gada filma)|Rietumu frontē bez pārmaiņām]]&quot; kļūst par [[neaizsargājams darbs|neaizsargājamu darbu]]. ''[[Vitaphone]]'' svin savu 100. gadadienu.

== Ienesīgākās filmas ==
Šis ir pēc tīmekļa vietnes ''[[Internet Movie Database|IMDb.com]]'' datiem veidots 2026. gadā izdoto desmit pasaules ienesīgāko filmu saraksts:&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/year/world/2026/|title=2026 Worldwide Box Office |website=[[Box Office Mojo]]|publisher=[[Internet Movie Database|IMDb]]|accessdate={{dat|2026|4|4|bez}}}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;margin:auto; text-align:left&quot;
|+Ienesīgākās 2026. gada filmas (atjaunināts 04.04.2026)
|-
! #!! Nosaukums!! Izplatītājs!! Ienākumi
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 1
| ''[[Pegasus 3]]'' (飞驰人生3)
| ''Maoyan''
| ${{sk|609086686}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 2
| &quot;[[Hoperi]]&quot; (''Hoppers'')
| ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]''
| ${{sk|508847911}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 3
| &quot;[[Projekts 'Ave Maria']]&quot; (''Project Hail Mary'')
| ''[[Amazon MGM Studios|Amazon MGM]]''
| ${{sk|390819471}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 4
| &quot;[[Kliedziens 7]]&quot; (''Scream 7'')
|''[[Paramount Pictures|Paramount]]''
| ${{sk|328784205}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 5
| &quot;[[Kalnu aukas (filma)|Kalnu aukas]]&quot; (''Wuthering Heights'')
| ''[[Warner Bros.]]''
| ${{sk|239436912}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 6
| ''[[Blades of the Guardians]]'' (镖人：风起大漠)
|''[[Damai Entertainment Holdings|Damai]]''
| ${{sk|168462054}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 7
| ''[[Scare Out]]'' (惊蛰无声)
|''Damai''
| ${{sk|186971064}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 8
| &quot;[[GOAT: Labākais pasaulē]]&quot; (''GOAT'')
| ''[[Sony Pictures|Sony]]''
| ${{sk|182339297}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 9
| ''[[Dhurandhar The Revenge]]''
| ''[[Jio Studios]]''
| ${{sk|149682969}}
|-
! style=&quot;text-align:center;&quot;| 10
| ''[[Boonie Bears: The Hidden Protector]]''
| ''[[Fantawild]]''
| ${{sk|139300000}}
|}

== Notikumi ==

=== Balvu pasniegšanas ceremonijas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Datums
!Notikums
!Organizators
!Norises vieta
|-
|4. janvāris
|[[31. Kritiķu izvēles balva]]
|''[[Critics Choice Association]]''
|{{vieta|ASV|Kalifornija}}
|-
|11. janvāris
|[[83. Zelta globusa balva]]
|''Golden Globes, LLC''
|{{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa}}
|-
|17. janvāris
|[[38. Eiropas Kino balva]]
|[[Eiropas Kino akadēmija]]
|{{vieta|Vācija|Berlīne}}
|-
|22. februāris
|[[79. BAFTA kino balva]]
|[[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija]]
|{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}}
|-
|1. marts
|[[2025. gada Lielā Kristapa balva]]
|[[Latvijas Kinematogrāfistu savienība]]
|{{vieta|Latvija|Rīga}}
|-
|15. marts
|[[98. Kinoakadēmijas balva]]
|[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]]
|{{vieta|ASV|Losandželosa}}
|}

=== Kinofestivāli ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Datums
!Notikums
!Organizators
!Norises vieta
|-
| 12. februāris — 22. februāris
| [[76. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]]
| [[Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]]
| {{vieta|Vācija|Berlīne}}
|-
| 12. maijs — 23. maijs
| [[2026. gada Kannu kinofestivāls]]
| [[Kannu kinofestivāls]]
| {{vieta|Francija|Kannas}}
|-
|}

== Balvas ==
'''[[Zelta lācis]] ([[76. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]]):'''
: '''''[[Gelbe Briefe]]''''', režisors [[Ilkers Čataks]], {{DEU}}, {{TUR}}

== Miruši ==
&lt;!-- Šajā 2026. gada &quot;kino&quot; sadaļā, nav jāievieto cilvēki, kas ir tikai televīzijas aktieri, televīzijas režisori vai jebkurš cits personāls, kam nav tieša saistība ar kino. Nepievienot cilvēkus, kas ir piedalījušies tikai vienā filmā — minimums ir 2 filmas. Izņēmums ir, ja izveidots raksts LV wiki --&gt;
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;font-size:90%;&quot;
|+
|- style=&quot;background:#dae3e7; text-align:center;&quot;
! Mēnesis !! Datums !! Vārds !! Vecums !! Tautība(s) !! Profesija(s){{efn|Šajā ailē nav iekļautas personas nodarbošanās ārpus filmu nozares.}} !! Atsauce
|- valign=&quot;top&quot;
|-
! rowspan=3 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Janvāris]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''6'' || [[Bēla Tars]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 70 || style=&quot;text-align:center;&quot;| ungārs || style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors, scenārists ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://telex.hu/english/2026/01/06/tarr-bela-has-died|title=Béla Tarr, legendary Hungarian filmmaker dies aged 70|website=telex.hu|access-date=2026-01-08|date=2026-01-06}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''23'' || [[Anda Zaice]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 84 || style=&quot;text-align:center;&quot;| latviete || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise ||{{center|&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Mūžībā devusies kādreizējā Jaunatnes teātra aktrise Anda Zaice |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/26.01.2026-muziba-devusies-kadreizeja-jaunatnes-teatra-aktrise-anda-zaice.a631586/ |accessdate={{dat|2026|2|1||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2026|1|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''30'' || [[Ketrina O'Hāra]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 71 || style=&quot;text-align:center;&quot;| kanādiete || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktrise, scenāriste ||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Lee |first1=Benjamin |title=Catherine O'Hara, award-winning actor of big and small screen, dies aged 71 |url=https://www.theguardian.com/film/2026/jan/30/catherine-o-hara-dead-actor-home-alone |newspaper=[[The Guardian]] |access-date=January 30, 2026 |date=January 30, 2026}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=8 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Februāris]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''11'' || [[Bads Korts]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 77 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Risen |first1=Clay |title=Bud Cort, Who Starred in 1971's 'Harold and Maude,' Dies at 77 |url=https://www.nytimes.com/2026/02/11/movies/bud-cort-dead.html |website=[[The New York Times]] |access-date=February 11, 2026}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''11'' || [[Džeimss van der Bīks]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 48 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris ||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=Gates |first1=Anita |title=James Van Der Beek, ''Dawson's Creek'' Actor, Dies at 48 After Cancer Battle |url=https://www.nytimes.com/2026/02/11/arts/television/james-van-der-beek-dead.html |access-date=February 11, 2026 |newspaper=The New York Times |date=February 11, 2026 |archive-url=https://archive.today/20260211200140/https://www.nytimes.com/2026/02/11/arts/television/james-van-der-beek-dead.html |archive-date=February 11, 2026 |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''14'' || [[Toms Nūnans]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 74 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris, režisors, scenārists||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Sandomir |first1=Richard |title=Tom Noonan, Actor Renowned for Onscreen Menace, Dies at 74 |url=https://www.nytimes.com/2026/02/21/movies/tom-noonan-dead.html |website=The New York Times |access-date=February 22, 2026}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''15'' || [[Roberts Dūvols]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 95 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris, režisors ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thewrap.com/culture-lifestyle/culture/robert-duvall-dead/|title=Robert Duvall, Oscar-Winning Acting Legend, Dies at 95|publisher=The Wrap|date=February 16, 2026|accessdate=February 16, 2026}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''16'' || [[Frederiks Vaizmens]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 96 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| dokumentālists, montāžas režisors ||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/obituaries/2026/02/16/frederick-wiseman-dead-filmmaker-documentaries/|title=Frederick Wiseman, a master of immersive documentaries, dies at 96|last=Smith|first=Harrison|date=February 16, 2026|work=[[The Washington Post]]|access-date=February 16, 2026|language=en}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''19'' || [[Ēriks Deins]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 53 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last1=Edel |first1=Victoria |last2=Jordan |first2=Julie |date=February 19, 2026 |title=Eric Dane, Grey's Anatomy and Euphoria Star, Dead at 53 Nearly 1 Year After Announcing ALS Diagnosis |url=https://people.com/eric-dane-dead-greys-anatomy-star-was-53-11717334 |access-date=February 19, 2026 |magazine=[[People]]}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''23'' || [[Roberts Keredīns]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 71 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris ||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |first=Lindsay |last=Bahr |date=February 24, 2026 |title=Robert Carradine, 'Revenge of the Nerds' and 'Lizzie McGuire' star, dies at 71 |url=https://apnews.com/article/robert-carradine-dies-5b5b3ee6f40b4a82a37221f04641988f |access-date=February 28, 2026 |publisher=Associated Press |archive-date=February 28, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260228011635/https://apnews.com/article/robert-carradine-dies-5b5b3ee6f40b4a82a37221f04641988f |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;}}
|-
! rowspan=5 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[Marts]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''5'' || [[Jānis Streičs]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 89 || style=&quot;text-align:center;&quot;| latvietis || style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors, aktieris ||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/05.03.2026-89-gadu-vecuma-muziba-devies-izcilais-latviesu-kino-un-teatra-rezisors-janis-streics.a637580/|title=89 gadu vecumā mūžībā devies izcilais latviešu kino un teātra režisors Jānis Streičs|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''12'' || [[Pēteris Simms]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 73 || style=&quot;text-align:center;&quot;| igaunis || style=&quot;text-align:center;&quot;| režisors ||{{center|&lt;ref&gt;[https://kultuur.err.ee/1609965395/suri-rezissoor-peeter-simm Suri režissöör Peeter Simm] {{et ikona}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''19'' || [[Čaks Noriss]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 86 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/cwynpwydp0xt|title=Action movie star Chuck Norris has died aged 86, his family says|website=BBC News|access-date=2026-03-20|date=2026-03-20|language=en}}&lt;/ref&gt;}}
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''20'' || [[Nikolass Brendons]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| 54 || style=&quot;text-align:center;&quot;| amerikānis || style=&quot;text-align:center;&quot;| aktieris||{{center|&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last1=O'Connell |first1=Mikey |title=Nicholas Brendon, ‘Buffy the Vampire Slayer’ Star, Dies at 54 |url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/nicholas-brendon-dead-buffy-the-vampire-slayer-1236543090/ |access-date=21 March 2026 |agency=The Hollywood Reporter}}&lt;/ref&gt;}}
&lt;!--
|-
! rowspan=5 style=&quot;text-align:center; vertical-align:top;&quot;| [[mēnesis]]
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''datums'' || [[vārds_uzvārds]] || style=&quot;text-align:center;&quot;| vecums || style=&quot;text-align:center;&quot;| tautība || style=&quot;text-align:center;&quot;| ko_darīja ||{{center|saite}}
--&gt;
|}

{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.imdb.com/search/title/?title_type=feature,short&amp;release_date=2026-01-01,2026-12-31&amp;adult=include&amp;sort=num_votes,desc 2026. gada filmu saraksts] vietnē [[Internet Movie Database|IMDb]] {{en ikona}}

[[Kategorija:2026. gads kino| ]]</text>
      <sha1>r2tc81a7iobzhenrwtan3zuyoa2jt6q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džena Andersone</title>
    <ns>0</ns>
    <id>615764</id>
    <revision>
      <id>4450573</id>
      <parentid>4423958</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T07:04:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4450573</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5976" sha1="lxq9xcar1ytt3k7u2kwsghleg1mmyt6" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Dzena Andersone 2024.jpg|thumb|Džena Andersone 2024. gadā]]
'''Džena Andersone''' (dzimusi {{dat|1977|7|19}}) ir latviešu rakstniece un juriste.

== Biogrāfija ==
[[Ventspils Valsts 1. ģimnāzija]]s un [[Ventspils Medicīnas skola]]s absolvente.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Tikšanās ar Ventspilī dzimušo rakstnieci, tulkotāju, juristi Dženu Andersoni|url=https://www.ventspils.lv/tiksanas-ar-ventspili-dzimuso-rakstnieci-tulkotaju-juristi-dzenu-andersoni/|website=Ventspils|date=2023-06-27|access-date=2025-12-01|language=lv|last=@anete}}&lt;/ref&gt; 2007. gadā ieguvusi [[bakalaurs (grāds)|bakalaura grādu]] jurisprudencē [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], 2009. gadā [[maģistrs (grāds)|maģistra grādu]] [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitātē]] Tiesību zinātnes programmā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; 2019. gadā [[Latvijas Universitāte]]s Juridiskajā fakultātē ieguvusi tiesību doktora zinātnisko grādu krimināltiesībās.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Juridiskajā darbā strādā no 1999. gada, t.sk. kā tiesneša palīgs tiesā, jurists Latvijas Cilvēktiesību centrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=TLA sarunu istabā – DŽENA ANDERSONE – TLA|url=https://www.tla.lv/2024/03/tla-sarunu-istaba-dzena-andersone/|date=2024-03-02|access-date=2025-12-01|language=lv}}&lt;/ref&gt; No 2019. gada 22. marta līdz 2025. gada 28. martam strādāja par prokurori.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=LRP|url=https://www.prokuratura.lv/lv/aktualitates/galerijas/prokuraturas-apbalvojumu-sanem-prokurore-dzena-andersone-507|website=www.prokuratura.lv|access-date=2025-12-01|language=en|last=LRP}}&lt;/ref&gt;

Džena Andersone raksta prozu un dzeju; aktīvi publicējas kopš 2021. gada, kad žurnālā &quot;Domuzīme&quot; nopublicēts Dženas Andersones stāsts &quot;Damirs Hāns spēlē šahu&quot;.

2021. gadā izdots Dženas Andersones pirmais debijas stāstu krājums &quot;Dadži&quot;, kuru nominēja [[Literatūras gada balva]]i kategorijā &quot;Spilgtākā debija&quot;, kā arī [[Kilograms kultūras|Latvijas sabiedrisko mediju gada balvas]] kultūrā &quot;Kilograms kultūras 2022&quot; pavasara balsojumā kategorijā &quot;Starts&quot;. Savukārt rakstnieka [[Egona Līva piemiņas balvas &quot;Krasta ļaudis&quot;]] 2022 pasniegšanas ietvaros Dženai Andersonei piešķirta pateicība par grāmatu &quot;Dadži&quot; kā ieguldījumu latviešu literatūrā.
No stāstu krājuma &quot;Dadži&quot; titulstāsts &quot;Dadži&quot; un stāsts &quot;Spēle&quot; iekļauti un izdoti latviešu prozas antoloģijā [[spāņu valoda|spāņu valodā]] — ''A por el mar — relatos Letones Contemporaneos''.

2022. gadā izdots stāstu krājums &quot;Sainis&quot;, bet 2023. gadā — stāstu krājums &quot;Krīta apļi&quot;, kas nominēts Literatūras gada balvai kategorijā &quot;Labākais prozas darbs&quot;, kā arī Latvijas sabiedrisko mediju gada balvas kultūrā &quot;Kilograms kultūras 2024&quot; pavasara balsojumā kategorijā &quot;Literatūra&quot;.

2024. gadā izdots Dženas Andersones romāns &quot;Herbārijs ar leduspuķēm&quot;, bet 2025. gadā romāns &quot;Demiurgs&quot;.

Džena Andersone vairākkārt piedalījusies festivālā &quot;Prozas lasījumi&quot;. 2022. gada festivālā stāsts &quot;Plauksta, aizšauta acīm priekšā&quot; kļuva par vienu no uzvarētājiem konkursā &quot;Patvertne, patversme, slēptuve&quot;. 2023. gada festivālā stāsts &quot;Kāds pieskaras rokai&quot; kļuva par vienu no uzvarētājiem konkursā &quot;Profesija — rakstnieks&quot;. 2024. gadā stāsts &quot;Viņas vārds ir Edīte&quot; kļuva par vienu no uzvarētājiem konkursā &quot;Kā dzīvot tālāk?&quot;.

== Bibliogrāfija ==

=== Proza ===
* &quot;Dadži&quot; [stāstu krājums]. Rīga: [[Zvaigzne ABC]], 2021.
* &quot;Sainis&quot; [stāstu krājums]. Rīga: Zvaigzne ABC, 2022.
* &quot;Krīta apļi&quot; [stāstu krājums]. Rīga: Zvaigzne ABC, 2023.
* &quot;Herbārijs ar leduspuķēm&quot;' [romāns]. Rīga: Zvaigzne ABC, 2024.
* &quot;Demiurgs&quot; [romāns]. Rīga: Zvaigzne ABC, 2025.

=== Dzeja ===

&quot;Pilsētas putni&quot; [dzejas krājums]. Rīga: [[Jāņa Rozes (izdevniecība)|izdevniecība “Jānis Roze”]], 2026.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.janisroze.lv/lv/fen5-pilsetas-putni.html|title=izdevniecība &quot;Jānis Roze&quot;|access-date=04.03.2026.}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Kopkrājumi (lugas, stāsti, dzeja) ===
* &quot;Dubļi&quot;, lugu kopkrājums &quot;Cilvēklaiks&quot;, biedrība &quot;[[Dramaturgu asociācija]]&quot;, lugu krājums izdots projekta &quot;Lugu konkurss — lugu krājums&quot; ietvaros, 2024
* &quot;Paej malā&quot;, stāstu kopkrājums &quot;Davai&quot;, izdevniecība &quot;Strāva&quot;, 2024
* &quot;Autobiogrāfija&quot;, dzejas kopkrājums &quot;Atbildes — latviešu sieviešu autobiogrāfiskā dzeja&quot;, izdevniecība &quot;Strāva&quot;, 2025

=== Publikācijas (proza un dzeja) ===
* &quot;Damirs Hāns spēlē šahu&quot; [stāsts]. Žurnāls &quot;Domuzīme&quot;, 2021
* &quot;Lukrēcija mācās peldēt&quot; [stāsts]. Žurnāls &quot;Strāva&quot;, 2022
* &quot;Nelaiks&quot; [stāsts]. Žurnāls &quot;Domuzīme&quot;, 2022
* &quot;Virzība uz priekšu” [stāsts]. Mēnešraksts “Avīzes Nosaukums”, 2022
* &quot;Kāds pieskaras rokai” [stāsts]. Vietne ''punctummagazine.lv'', 2023
* &quot;Bumba&quot; un &quot;Plauksta, aizšauta acīm priekšā&quot; [stāsti]. Žurnāls &quot;Domuzīme&quot;, 2023
* &quot;Balto zirgu gaidot&quot; [stāsts]. Žurnāls &quot;Jaunā Gaita&quot;, 2023
* &quot;Dzeja&quot; [dzeja]. Žurnāls &quot;Jaunā Gaita&quot;, 2024
* &quot;Dzejas kopa&quot; [dzeja]. Laikraksts &quot;Kultūrzīmes&quot;, 2024
* &quot;Spogulis&quot; [stāsts]. Žurnāls &quot;Domuzīme&quot;, 2024
* &quot;Himenesa garā diena&quot; [stāsts]. Vietne ''punctummagazine.lv'', 2024
* &quot;Autobiogrāfija&quot; [dzeja]. Žurnāls &quot;Strāva&quot;, 2024
* ''Bacha Posh: you will be a boy, my daughter'' [dzeja]. Žurnāls &quot;Strāva&quot;, kalendārs &quot;Nesanāca, bet sanāca&quot;, 2024
* &quot;Viņas vārds ir Edīte&quot; [stāsts]. Vietne ''punctummagazine.lv'', 2025
* &quot;Protokols&quot; [stāsts]. Žurnāls &quot;Jaunā Gaita&quot;, 2025
* &quot;Bailes atkāpjas pamazām&quot; [dzejas kopa]. Žurnāls &quot;Strāva&quot;, 2025
* &quot;Klusā uguns&quot; [stāsts]. Mēnešraksts &quot;[[Avīzes Nosaukums]]&quot;, 2025
* &quot;Mikimauša apskāviens&quot; [eseja]. Vietne ''punctummagazine.lv'', 2025

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:1977. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Latviešu dzejnieki]]</text>
      <sha1>lxq9xcar1ytt3k7u2kwsghleg1mmyt6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Avatars: Uguns un pelni</title>
    <ns>0</ns>
    <id>616491</id>
    <revision>
      <id>4450451</id>
      <parentid>4450052</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T20:26:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sižets */ :</comment>
      <origin>4450451</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5762" sha1="hhrijttwkdre1stwjj0mmqlvfb24ouq" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Avatars: Uguns un pelni
| oriģinālnos = ''Avatar: Fire and Ash''
| attēls = Avatar-fire-and-ash.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = 
| režisors = [[Džeimss Kemerons]]
| producents = * Džeimss Kemerons
* [[Džons Landau]]
| scenārijs = * Džeimss Kemerons
* Riks Džafa
* Amanda Silvera
* Džošs Frīdmens
* Šeins Salerno
| aktieri = * [[Sems Vortingtons]]
* [[Zoja Saldana]]
* [[Sigurnija Vīvere]]
* [[Stīvens Langs]]
* [[Keita Vinsleta]]
| mūzika = [[Saimons Frenglens]]
| operators = [[Rasels Kārpenters]]
| montāža = * [[Stīvens Rivkins]]
* [[Deivids Breners]]
* Džeimss Kemerons
* [[Džons Refū]]
| studija = * ''[[Lightstorm Entertainment]]''
| izplatītājs = ''[[20th Century Studios]]''
| izdošana = {{Filmas datums|2025|12|1|[[Dolby teātris|''Dolby'' teātris]]|2025|12|17|Latvija|2025|12|19|ASV}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/52862727/screen/120097422/pelnu-laudis-un-fransizes-liktenis-ko-nesis-jauna-avatara-kinolente|title=Pelnu ļaudis un franšīzes liktenis – ko nesīs jaunā &quot;Avatara&quot; kinolente|website=Delfi|access-date=2025-12-08|date=2025-12-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| ilgums = 197 minūtes&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.msn.com/en-us/movies/news/james-cameron-hints-at-longer-cut-of-197-minute-avatar-fire-and-ash-exclusive/ar-AA1RM08i|title=James Cameron hints at longer cut of 197-minute 'Avatar: Fire and Ash' [Exclusive]|last=McPherson|first=Chris|website=www.msn.com|access-date=2025-12-08|date=2025-12-05}}&lt;/ref&gt;
| valsts = {{USA}}
| valoda = [[angļu valoda|angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs|400 miljoni}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2025/film/awards/avatar-fire-and-ash-oscars-fatigue-1236599351/|title=‘Avatar: Fire and Ash’ Could Burn Out at the Oscars With Franchise Fatigue Among Voters|last=Davis|first=Clayton|website=Variety|access-date=2025-12-08|date=2025-12-04|language=en}}&lt;/ref&gt;
| ienākumi = {{ASV dolārs|1,48 miljardi}}
| iepriekšējā = &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot;
| nākamā = 
| imdb = 1757678
}}
'''&quot;Avatars: Uguns un pelni&quot;''' ({{val|en|Avatar: Fire and Ash}}) ir [[2025. gads kino|2025]]. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] filma, kuras režisors ir [[Džeimss Kemerons]]. Šī ir trešā filma Kemerona [[Avatars (filmu cikls)|&quot;Avatara&quot; filmu ciklā]] pēc filmas &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022). Kemerons kopā ar [[Džons Landau|Džonu Landau]] ir filmas producenti, Riks Džafa un Amanda Silvera kopā ar Kemeronu ir scenārija autori. Filmas galvenās lomas atveido [[Sems Vortingtons]], [[Zoja Saldana]], [[Sigurnija Vīvere]], [[Stīvens Langs]], [[Keita Vinsleta]], [[Džovanni Ribisi]], [[Klifs Kērtiss]], [[Edija Falko]] un [[Džemeins Klements]], [[Mets Džeralds]], [[Džoels Deivids Mūrs]], [[Sī Sī Eidža Pounndere]], [[Dilīps Rao]] un citi.

Filmas sižets vēsta par Džeika un Neitiri ģimeni, kura smagi pārdzīvo sēras pēc dēla Netejama nāves. Viņi sastop jaunu, agresīvu navi cilti — pelnu ļaudis, kurus vada viņu ugunīgā Varanga. Pandorā konflikts kļūst arvien izteiktāks, un parādās jauna morāla šķautne.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.forumcinemas.lv/event/304298/title/avatars_uguns_un_pelni/ |title=Avatars: Uguns un pelni |website=[[Forum Cinemas|forumcinemas]].lv |access-date=2025. gada 8. decembris}}&lt;/ref&gt;

Filma visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,4 miljardus ASV dolāru, ierindojoties [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|trešajā vietā starp ienesīgākajām 2025. gada filmām]].

== Sižets ==
Filma &quot;Avatars: Uguns un pelni&quot; turpina stāstu par Pandoras pasauli, kur konflikts starp vietējiem iedzīvotājiem un cilvēku [[kolonizācija|kolonizatoriem]] kļūst arvien intensīvāks. Pēc iepriekšējiem notikumiem Džeiks Salijs un Neitiri kopā ar savu ģimeni cenšas saglabāt līdzsvaru starp dažādām Na’vi ciltīm un pieaugošajiem ārējiem draudiem.

Stāsts koncentrējas uz jaunu Na’vi cilti, kas saistīta ar uguns elementu un dzīvo [[vulkāns|vulkāniskajos]] Pandoras reģionos. Šī cilts būtiski atšķiras no citām – tās kultūra ir agresīvāka, un tās attieksme pret citām ciltīm un cilvēkiem ir daudz konfrontējošāka. Džeiks un viņa sabiedrotie nonāk sarežģītā situācijā, mēģinot veidot diplomātiskas attiecības ar šo jauno grupu, vienlaikus gatavojoties iespējamiem konfliktiem.

Tikmēr cilvēku spēki atgriežas ar vēl modernākām tehnoloģijām un stratēģijām, cenšoties nostiprināt savu klātbūtni uz Pandoras un izmantot tās resursus. Tas izraisa jaunu kara posmu, kurā iesaistās dažādas Na’vi ciltis ar atšķirīgām interesēm un vērtībām.

Filmas gaitā tiek pētītas tēmas par izdzīvošanu, [[uzticība|uzticību]] un morālajām robežām kara apstākļos. Džeika ģimene saskaras ar zaudējumiem un izvēlēm, kas ietekmē ne tikai viņu pašu nākotni, bet arī visas Pandoras likteni.

Kulminācijā dažādo cilšu alianse tiek pārbaudīta izšķirošā konfliktā pret cilvēku spēkiem, kur izšķiras, vai Pandoras iedzīvotāji spēs saglabāt savu pasauli vai arī tā tiks neatgriezeniski izmainīta.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{Filmu ārējās saites}}
{{filma-aizmetnis}}
{{Džeimss Kemerons}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2025. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV zinātniskās fantastikas filmas]]
[[Kategorija:Filmas par ārpuszemes dzīvību]]
[[Kategorija:Džeimsa Kemerona filmas]]
[[Kategorija:20th Century Studios filmas]]
[[Kategorija:ASV piedzīvojumu filmas]]
[[Kategorija:Spraiga sižeta filmas]]
[[Kategorija:Episkās filmas]]</text>
      <sha1>hhrijttwkdre1stwjj0mmqlvfb24ouq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>VTU Valmiera</title>
    <ns>0</ns>
    <id>617266</id>
    <revision>
      <id>4450350</id>
      <parentid>4447914</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T19:42:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Asignotac</username>
        <id>109310</id>
      </contributor>
      <comment>Paplašināta informācija par izmantotajiem autobusu modeļiem un maršruta tīklu</comment>
      <origin>4450350</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="38290" sha1="s5f8qtb4jv0vt4rgw8uawaslksgxw7k" xml:space="preserve">{{Uzņēmuma infokaste
| Nosaukums = VTU Valmiera
| Logo = 
| Sauklis = 
| Uzņēmuma_veids = Valmieras novada pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību
| Dibināšanas_datums = {{dat|1996|11|20}}
| Sēdeklis = {{Karogs|Latvija}}, [[Brandeļi]] ([[Valmiera]])
| Birža = 
| Indekss = 
| Vadība = [[Aigars Vītols (VTU Valmiera)]], valdes priekšsēdētājs &lt;br&gt;  [[Kaspars Urbāns]], valdes loceklis
| Darbinieku_skaits = aptuveni 300
| Nozare = Sabiedriskā transporta pārvadājumi, transporta noma
| Mājaslapa = {{URL|http://www.vtu-valmiera.lv}}
| Peļņa = € 249 tūkst. (2024)&lt;ref name=&quot;vtu-valmiera.lv&quot;&gt;https://vtu-valmiera.lv/wp-content/uploads/pdf_lapas/Gada_parskats_VTU_2024.pdf&lt;/ref&gt;
| Apgrozījums = € 9 milj. (2024)&lt;ref name=&quot;vtu-valmiera.lv&quot; /&gt;
}}

'''&quot;VTU Valmiera&quot;''' ir reģionāls pasažieru pārvadātājs Latvijā, kas nodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumus galvenokārt Vidzemes reģionā, tostarp Valmierā un tās apkārtnē.

Uzņēmums nodrošina pilsētas sabiedrisko transportu Valmierā un Valkā, kā arī reģionālo un vietējo starppilsētu sabiedrisko transportu Vidzemes reģionā.&lt;ref name=&quot;vesture&quot; /&gt;

== Vēsture ==
19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Valmieras pilsēta piedzīvoja saimniecisko uzplaukumu, kas radīja pieprasījumu gan cilvēku, gan kravu pārvadājumiem. 1889. gadā tika atklāta dzelzceļa līnija Rīga - Pleskava, 1911. gadā Valmiera - Smiltene, 1912. gadā Valmiera - Ainaži. Ap dzelzceļa staciju izveidojās Valmieras priekšpilsēta, toreiz saukta Karlovka (mūsdienās Kārliena). Ormaņi (cilvēku pārvadātāji zirgu pajūgos) nodrošināja pārvadājumus starp Valmieru, tās priekšpilsētu un apkaimēm.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=VTU Valmiera - 60|last=Lāce-Miezīte|first=Iveta|publisher=SIA VTU Valmiera|year=2005}}&lt;/ref&gt;

1914. gada jūnijā barons Olsens ierīkoja pirmo zināmo autobusu maršrutu Vidzemē. Pārvadājumi tika veikti līnijā Rīga - Sigulda - Cēsis - Valmiera - Limbaži - Neibāde - Inčukalns - Rīga, kur tarifs bija 7 kapeikas par nobraukto versti.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1920. gada 8. jūnijā Valmieras dome noteica tarifus ormaņu braucieniem. Piemērām, brauciens no pilsētas līdz stacijai vai Kārlienai maksāja 10 rubļus, naktī - 15 rubļus. Brauciens no pilsētas līdz kazarmām (mūsdienu pansionātam) vai parka stacijai (šaursliežu dzelzceļa stacijas ēka Jāņparkā) - 8 rubļi, naktī 12 rubļi; no pilsētas uz Pārgauju - 5 rubļi, naktī - 7.50 rubļi.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1923. gadā, kā konkurējošs pakalpojums ormaņiem, Valmieras pilsētas teritorijā ienāca taksometrs, ko pārvaldīja Jānis Skrastiņš. Brauciens no pilsētas uz dzelzceļa staciju, Kaugurmuižu, Briežu dārzu, Valmiermuižu un Annasmuižu izmaksāja 70 santīmus (Ls 0.70). Brauciens uz Jāņparka staciju izmaksāja 50 santīmus (Ls 0.50).&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1934. gadā Valmieras dome noteica uzturēt autobusu satiksmi uz visiem dzelzceļa stacijā pienākošajiem un aizejošajiem vilcieniem - šo var minēt par Valmieras pilsētas sabiedrisko autobusu satiksmes pirmsākumu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1940. gadā 3 privāti autobusi piederēja Rihardam Ziediņam, viens autobuss bija Pētera Ķeguma īpašumā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1944. gadā, pēc Otrā pasaules kara beigām, padomju vara sāka centralizēt pasažieru pārvadājumus. 1944. gada 30. oktobrī Valmieras apriņķa izpildu komiteja ar izpildkomitejas priekšsēdētāju pieņēma lēmumu izveidot auto bāzi Valmierā. Ar šo lēmumu Valmieras gaļas kombināts un Rūjienas pienotava nodeva Valmieras autobāzes rīcībā divas sūcgāzes automašīnas. Par autobāzes vadītāju tika iecelts Arnolds Jūlijs Jansons, kam bija jāizstrādā satiksmes noteikumi, braukšanas laiki un tarifi. Tika arī nolemts, ka regulāra satiksme maršrutos Valmiera - Rūjiena un Valmiera - Limbaži tiks nodrošināta vismaz divas reizes nedēļā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1945. gada 9. septembrī Kauguru pagasta &quot;Kaugurmuižā&quot; Kauguru karaspēka novietnē tika izformēta armijas rota, tās vietā izveidota vairākas transporta vienības. To autoparka papildinājumam no Rīgas automobiļu kapsētas uz Valmieru tika pārvesti veci un bojāti ZIS - 5 automobiļi. Tie tika izjaukti, remontēti, izmantojot derīgos mezglus un detaļas, tika sakomplektēti lietojami automobiļi. Kopumā auto parks sastāvēja no 24 lietotām, lielākoties ārzemju marku Ford un Chevloret automašīnām. 1945. gada 1. decembrī šīs vienības tika oficiāli reģistrēts kā uzņēmums Valmieras autobāze Nr.2 - kas arī tiek uzskatīts par VTU Valmiera dibināšanas datumu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

=== Valmieras autobāze Nr. 2 / Valmieras ATK-17 ===
Pirmajos uzņēmuma pastāvēšanas gados ar uzņēmuma automašīnām pārvadāja gan pasažierus, gan novākto ražu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Lai atjaunotu armijas rotas darbību Kauguros, 1949. gadā autobāze tika pārvietota uz Kocēnu pagasta &quot;Ļeņina kolhoza teritoriju&quot; - mūsdienu Brandeļiem.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1951. gada 28. martā Valmierā sāka darboties divi taksometri &quot;Pobeda&quot;. 1952. gada 27. februārī Valmierā sāka kursēt pirmie maršruta autobusi no 3 galapunktiem - Viestura skolas, Jāņaparka un dzelzceļa stacijas.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Uzņēmuma vadība bieži mainījās, kas traucēja uzņēmuma attīstībai. 1951. gada 18. aprīlī par autobāzes priekšnieku kļuva Valentīns Komarovs. 1952. gada 13. maijā priekšnieka pienākumus pārņēma Mihails Titovs. 1954. gada 4. augustā par priekšnieku kļuva Kazarcevs, bet jau tā paša 23. oktobrī pienākumus pārņēma Petrovs (vārdi nav zināmi). 1956. gadā priekšnieka pienākumus pārņēma Pēteris Kurzemnieks, kurš tajā 27 gadus - līdz 1983. gada 31. maijam.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vtu-valmiera.lv/atklats-pieminas-akmens-sia-vtu-valmiera-ilggadejam-direktoram/|title=Atklāts piemiņas akmens SIA “VTU Valmiera” ilggadējam direktoram – VTU Valmiera|website=vtu-valmiera.lv|access-date=2025-12-19}}&lt;/ref&gt;

1955. gada 23. jūnijā uzņēmums tika pārsaukts par Valmieras autotransporta kantori Nr. 17 (Valmieras ATK-17).&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1950. gados ministrijas kontroles dienests lielu uzmanību pievērsa pasažieru pārvadāšanas kvalitātes uzlabošanai - tika konstatēts, ka starppilsētas un piepilsētas autobusi bieži bija pārpildīti, tādēļ autobusi bieži lūza. Kā arī, pasažieri tajos bieži brauca bez biļetēm, konduktori bieži nepaspēja visiem braucējiem izdot biļetes. Lai pastiprināti kontrolētu biļešu pārdošanas kārtību, tika izvietoti vairāki kontrolpunkti - Matīšos, Mazsalacā, Rencēnos, Rūjienā, Strenčos, un Valkā, kā arī pilsētas maršrutos Nr. 1. Stacija - Tirgus - Jāņparks un Nr 2. Stacija - Jāņparks - Kokmuiža. Tika izdota pavēle, ar kuru neļāva RAF autobusus pārvadāt vairāk kā 28 cilvēkus. Vienīgais izņēmums bija skolēni - tos bija jāpārvadā neatkarīgi no autobusa vietu skaita.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1950. gadu pirmajā pusē tika izbūvētas autoostas Valmierā, Rūjienā, Valkā, Smiltenē un Limbažos. Tajās tika nodrošinātas uzgaidāmās telpas pasažieriem, iespēja apskatīties autobusu sarakstu un nopirkt biļeti. Laika gaitā autoostās tika ierīkotas arī darba un atpūtas telpas darbiniekiem, kā arī stāvēšanas vietas autobusiem.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1957. gada novembrī Valmieras pilsētas maršrutos autobusi kursēja jau 4 maršrutos, kopumā uzņēmuma rīcībā bija 30 autobusi.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1959. gadā darbinieku skaits sasniedza vairāk kā 600 - no tiem 280 bija autobusu vadītāji, 50 kasieri, 60 remontstrādnieki. Sākot ar 1959. gada augustu, Valmieras ATK-17 darbinieki, pēc Autotransporta un šoseju ceļu ministrijas pavēles, tika komandēti uz Kazahijas PSR ražas novākšanā - piedalīties t.s. &quot;Neskartās zemes&quot; apgūšanā. Pirmajā gadā rīkojumā piedalījās 18 šoferi, uzņēmuma vecākais mehāniķis M. Kravčenko un dispečeris M. Dūcis.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1959. gada rudenī ATK-17 sāka celt jaunu automašīnu remonta darbnīcu ar 6 remontvietām. Celtniecība notika inženiera Induļa Avotiņa vadībā, katrs darbinieks apņēmās no darba brīvajā laikā celtniecībā nostrādāt 20 stundas.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Ar 1961. gada 1. janvāri PSRS Ministru Padome bija noteikusi jaunus, pazeminātus tarifus par vieglo taksometru un autobusu pakalpojumiem. Katram pieaugušajam bija atļauts vest līdzi vienu bērnu līdz 7 gadu vecumam bez biļetes, par katru nākamo bērnu maksājot 50% no biļetes vērtības. Tika noteikta arī atšķirīgas braukšanas maksas viena rajona teritorijā, pēc piepilsētas tarifiem.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1963. gadā Valmieras pilsētas sabiedrisko transportu ik dienu izmantoja vairāk kā 12 tūkstoši pasažieru, kopumā gadā tika pārvadāti vairāk kā 7 miljoni pasažieru. Šajā gadā uzņēmums valstij devis 454 tūkstošus rubļu lielu peļņu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1968. gadā ATK-17 strādāja ap 1200 darbinieku, uzņēmumam bija 500 transporta vienības. Šajā laikā Valmieras ielās kursēja 10 autobusi un 10 taksometri.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1960. gadu beigās tika secināts, ka uzņēmuma teritorija bija nepietiekama. Tādēļ tika izstrādāts rekonstrukcijas ģenerālplāns, kurā tika iekļautas ūdens apgādes sistēmas atjaunošana, riepu un virsbūvju apkalpes cehs, bioloģisko notekūdeņu attīrīšanas stacija, tehniskā ūdens sūkņu stacija, administrācijas korpuss, daudzdzīvokļu ēkas darbiniekiem, u.c. Rekonstrukcijas darbi sākās 1970. gadā, tie turpinājās līdz pat 1980. gadu sākumam.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1970. gadā pilsētas maršrutu kopgarums sasniedza 99km. Dienā ar 12 autobusiem tika izpildīti 580 reisi, pārvadājot 22 tūkstošus pasažieru dienā. Autobusu tīkla pārklājuma ziņā Valmieras rajons ieņēma vieno no pirmajām vietām Valmierā. Starppilsētas maršrutu garums sasniedza 7,4 tūkstošus km, katru dienu izpildīja 4 tūkstošus reisu, autobusus izmantoja 35 - 40 tūkstoši iedzīvotāju. Mācību gada laikā autobusu satiksmi izmantoja arī 5 tūkstoši skolēnu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Pilsētas autobusu kustību kontrolēja ar t.s. induktīvo sakaru ierīci. Katrā autobusā bija iemontēts neliels ekrāns, un līdzīgs ekrāns bija autobusu pieturā pilsētas centrā. Autobusam pabraucot garām pieturai, iedarbojās speciāla sakaru ierīce, un autobusa vadītājs uzņēma sakarus ar dispečeru dienestu. Tā tika nodrošināts, ka autobusu kustība seko pēc grafika. Pieļaujamā novirze, tāpat kā mūsdienās, bija 2 minūtes. Sākotnēji šī sistēma bija darbietilpīga - dispečeri manuāli atzīmēja autobusu pienākšanas laikus uzskaitē. Ņemot vērā autobusu garo darba dienu, kontroles darbā bija iesaistīti četri dispečeri. 1986. gadā, ar uzņēmuma radiomehāniķa Jāņa Višņevska iniciatīvu un līdzdalību, šī kontroles sistēma tika automatizēta. Autobusu pienākšanas laiki tika automātiski fiksēti telegrāfa lentē - atlika tikai vienreiz dienā lenti izņemt no aparāta un pēc tam to apstrādāt.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Valmierā 1980. gadu sākumā Jumaras ielā tika uzcelta jauna rajona slimnīca. Bija gaidāms liels braucēju skaits, tādēļ tika pārkārtots viss pilsētas satiksmes autobusu maršrutu tīkls, kas bez ievērojamām izmaiņām darbojās līdz pat 2023. gadam.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmieraszinas.lv/valmiera-mainisies-sabiedriska-transporta-kustiba-vairakos-marsrutos/|title=Valmierā mainīsies sabiedriskā transporta kustība vairākos maršrutos|last=Redaktors|website=Valmieras Ziņas|access-date=2025-12-19|date=2023-06-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;

1980. gadu sākumā tika nolemts uzsākt filiāļu celtniecību Valkā, Rūjienā un Smiltenē.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1981. gada 1. jūlijā uzņēmums tika pārsaukts par Valmieras automobiļu kombinātu Nr. 12 (Valmieras 12. AK).&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1983. gada 1. jūnijā, pēc 27 gadu darba direktora amatā, Pēteri Kurzemnieku aizvietoja Juris Bukums.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1980. gadu otrajā pusē, kad Padomju Savienībā stagnāciju nomainīja tā saucamā pārkārtošanās, AK-12 uzņēmums pārgāja uz jaunu plānošanas sistēmu, kas prioritizēja kvalitāti, nevis kvantitāti - tika aizvietots iepriekšējais lozungs &quot;plāns par katru cenu&quot;.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1985. gada 1. novembrī tika atklāta autobusu ekspreša maršruts Valmiera - Rīga, ko apkalpoja ar RAF-2203 mikroautobusiem. Pasažieri to ļoti novērtēja, jo tie bija ātrākie satiksmes līdzekļi šajā maršrutā, jo tie kursēja bez pieturām. 1987. gadā mikroautobusu skaits šajā maršrutā pieauga līdz sešiem, no kuriem katrs veica divus braucienus dienā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1987. gadā, septiņas automašīnas tika pārveidotas, lai tās varētu uzpildīt ar sašķidrināto gāzi, nevis benzīnu. Atmodas laikā benzīns bija knapi pieejams. Izmantojot gāzi, kaitīgo vielu izplūde tika vairākkārt samazināta, tādēļ šīs automašīnas galvenokārt tika izmantotas pilsētā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

=== VTU Valmiera ===
1991. gadā uzņēmums kļuva par valsts uzņēmuma transporta uzņēmumu &quot;Valmiera&quot;. 1996. gada 1. novembrī uzņēmums kļuva par Valmieras rajona pašvaldības uzņēmumu &quot;VTU Valmiera&quot;. 2001. gada 20. martā uzņēmums tika reģistrēts uzņēmuma reģistrā kā Valmieras rajona pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “VTU Valmiera”. 2003. gada 10. jūlijā Komercreģistrā reģistrēja SIA “VTU Valmiera”.&lt;ref name=&quot;vesture&quot;&gt;https://vtu-valmiera.lv/uznemuma-vesture/&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Pēc Padomju Savienības sabrukšanas un ekonomiskās krīzes iestāšanās, pārvadājumu skaits samazinājās par 70%. Daudzkārt pieauga ritošā sastāva un materiālu, kā arī degvielas cenas, taču braukšanas maksa bija palikusi nemainīga. Līdz 1990. gadam uzņēmums dotēja pasažieru pārvadājumus no kravas parka peļņas, taču no 1991. gada, pārejot uz jauno nodokļu sistēmu un jaunajām vairumcenām, tas vairs nebija iespējams.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1992. oktobrī uzņēmums pilnībā beidza kravu pārvadājumus, un pasažieru pārvadājumiem tika izmantoti vairs tikai 30 autobusi. Tika noteikti jauni braukšanas tarifi starppilsētu satiksmē - vidēji 1.50 rubļi par nobraukto kilometru. Degvielas trūkuma dēļ tika slēgti daudzi nerentablie starppilsētu reisi, taksometru satiksme Valmierā un gandrīz visi sabiedriskā transporta maršruti Valmierā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Pēc kravu slēgšanas, vairāki no bijušajiem VTU darbiniekiem A. Vāveres vadībā izveidoja SIA &quot;Auttra&quot; (mūsdienās AK12). Jaunā firma veic automašīnu apkopes pakalpojumus un kravas pārvadājumus.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1993. gadā dzelzceļa vilciena pārvadājumos tika samazinātas cenas, autobusu pārvadājumi vēl vairāk samazinājās.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1994. gadā parādījās iespēja iepirkt pirmo jauno autobusu - tika nodibināti sakari ar Holandi, un iegādāts lietots, 8 gadus vecs Mercedes Benz O303 autobuss. Tas bija viens no pirmajiem modernajiem rietumos ražotajiem pasažieru autobusiem Latvijā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1995. gadā uzņēmums atzīmēja savu 50. gadadienu. Lai gan tajā strādāja trīs reizes mazāk darbinieku nekā 1991. gadā, uzņēmums joprojām bija starp lielākajiem kolektīviem un nodokļu maksātājiem Valmieras rajonā. Nostiprinoties lata stabilitātei, saimnieciskā dzīve valstī un uzņēmumā atdzīvojās - tika atklāti jauni maršruti, turpināta jaunu modernu autobusu iegāde.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1996. gadā &quot;VTU Valmiera&quot; ieguva 30 mazlietotus Zviedrijas dāvinātus autobusus. Šis bija ļoti nozīmīgs brīdis uzņēmuma attīstībā - šo autobusu uzturēšana un apkope bija ievērojami vieglāka un lētāka, salīdzinot ar iepriekš lietotajiem, novecojušajiem Padomju Savienībā ražotajiem Ikarus un LAZ autobusiem. Šiem jaunajiem autobusiem bija daudz savādākas sastāvdaļas, regulēšanas un remonta principu - tādēļ šoferiem un remontpersonālam gan Latvijā, gan arī Helsinkos notika mācības jauniegūto autobusu apguvei.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;vtu-valmiera-70&quot; /&gt;

Lai nepieļautu jaunu cenu kāpumu, pirmā valsts mērķdotācija pasažieru pārvadājumiem tika piešķirta 1996. gadā - vidēji Ls 7766 mēnesī.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

2000. gadā Latvijas valdība samazināja Valsts autoceļu fondam atvēlēto akcīzes nodokļa daļu no 60% uz 50% - tādējādi samazinājās dotāciju summas, kā arī ceļi kļuva sliktāti un autobusi biežāk lūza. Tāpat, Valmieras pilsētas pārvadājumi bija ar zaudējumiem - valsts un pilsētas piešķirtās dotācijas bija niecīgas. Tomēr, uzņēmums valsts politikas kaprīžu dēļ netika novests līdz bankrotam, jo Valmiera bija ekonomiski aktīva pilsēta.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

2003. gada nogalē uzņēmumā bija 361 strādājošais un 90 autobusi. Šajā pašā gadā tika iegādāti 12 lietoti autobusi, kā arī Jauni Mercedes - Sprinter mikroautobusi Valmiera - Rīga un Valka - Rīga maršrutiem. Autobusos pakāpeniski sāka ieviest elektroniskos kases aparātus - šis process noslēdzās 2005. gadā, kopš kura laika uzņēmums vairs nenodarbina konduktorus.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

No 2004. gada, pēc Valsts autoceļu fonda likvidācijas, dotācijas tika piešķirtas tieši no valsts budžeta.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

2004. gada 28. decembrī Valmieras, Rūjienas, Smiltenes un Valkas autoostās tika uzsākta biļešu tirdzniecība, izmantojot vienoto biļešu tirdzniecības sistēmu &quot;Baltic Lines&quot;.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

2005. gadā &quot;VTU Valmiera&quot; atjaunoja autoskolas darbību. Tiek veikta C, D un DE kategoriju un profesionālo (95. kods) autovadītāju apmācība.&lt;ref&gt;https://vtu-valmiera.lv/autovaditaju-apmaciba/&lt;/ref&gt; Autoskola ir vienīgā Vidzemes reģionā, kas braukšanas apmācībām izmanto savu autobusu - bijušo Valmieras pilsētas sabiedriskā transporta tīklā lietoto Mercedes-Benz O530 Citaro autobusu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.lv/Liesma/2026/02/11/pastaves-kas-parmainisies|title=news.lv|last=Vīksna|first=Guntis}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://busphoto.eu/vehicle/364732/#n419436|title=busphoto.eu}}&lt;/ref&gt;

Līdz 2008. gadam valsts reģionālā sabiedriskā transporta tīklā valdīja izteikts haoss. Pasažieru pārvadātāji saņēma valsts dotācijas, kas nebija piesaistītas zaudējumiem, bet gan noteiktas aprēķinos. Tas nozīmē, ka ar Satiksmes ministriju tika saskaņoti reisi un cenas, bet uzņēmums pats vērtēja, kuros maršrutos ir izdevīgi braukt, lai izmaksas nepārsniegtu ieņēmumus. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā bija arī jāpārņem prakse, kādā veidā noteikts, kurš uzņēmums veic pasažieru pārvadājumus regulārajos pārvadājumos. Tādējādi sākās pasažieru pārvadājumu reforma, kuras dēļ valsts īpašumā nonāca visi maršruti un uz to izpildi tika sludināts konkurss. SIA &quot;VTU Valmiera&quot; un A/S &quot;Cata&quot; veica kopīgu pieteikumu, un 2008. gada 24. novembrī noslēdza t.s. &quot;Desmitgades Līgumu&quot; - tādējādi iegūstot tiesības 12 gadus veikt pasažieru pārvadājumus Vidzemes reģionā. Līdz ar reformu, parādījās arī vairākas jaunas prasības par autobusu drošību, ergonomiskiem sēdekļiem, individuālu ventilāciju, u.c. parametriem.&lt;ref name=&quot;vtu-valmiera-70&gt;{{grāmatas atsauce |last=Narkevičš|first=Ints |title=VTU Valmiera |publisher=SIA Puse Plus|date=2015}}&lt;/ref&gt;

2009. gada 9. februārī, pēc administratīvi teritoriālās reformas, Valmieras rajona padome pieņēma lēmumu atļaut SIA &quot;VTU Valmiera&quot; veikt sabiedriskā transporta pakalpojumus Valmieras rajona maršrutu tīkla vietējās nozīmes, un Valmieras pilsētas nozīmes maršrutu tīklā. Līdzīgi līgumi tika parakstīti arī par Valkas rajona un pilsētas maršrutiem. Praksē mainījās tikai apmaksas struktūra - pirms reformas Valmieras pilsētas pārvadājumi bija daļa no rajona pakalpojumiem, kuros cenu noteica iepirkumos ar zemākās cenas metodi. Savukārt pēc reformas, kad Valmieras statuss mainījās un tā kļuva par lielo pilsētu, tikai zaudējumi kas rodas veicot pasažieru pārvadājumus Valmieras pilsētas maršrutos, ir jāsedz pilsētai.&lt;ref name=&quot;vtu-valmiera-70&quot; /&gt;

2011. gadā starppilsētu maršrutos sāka ieviest abonomenta biļetes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/46902-vtu-valmiera-ieviesis-abonementa-biletes-starppilsetu-marsrutos.htm|title=&quot;VTU Valmiera&quot; ieviesīs abonementa biļetes starppilsētu maršrutos|website=nra.lv|access-date=2025-12-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2013. gadā uzņēmums tika atzīts kā otrs drošākais autoparks Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vtu-valmiera.lv/sia-vtu-valmiera-otrs-drosakais-pasazieru-parvadatajs-latvija/|title=SIA „VTU Valmiera” – otrs drošākais pasažieru pārvadātājs Latvijā – VTU Valmiera|website=vtu-valmiera.lv|access-date=2025-12-19}}&lt;/ref&gt;

2015. gadā maršrutos tika ieviestas pārmaiņas tarifos - visā valstī tika veikta kopēja transporta tarifu izlīdzināšana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-septembra-saks-izlidzinat-brauksanas-tarifu.a140063/|title=No septembra sāks izlīdzināt braukšanas tarifu|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2016. gada septembrī un oktobrī Valmieras pilsētas autobusu satiksmē tika testēts hibrīdautobuss.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valmiera-izmegina-hibridautobusu.a203188/|title=Valmierā izmēģina hibrīdautobusu|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2019. gadā uzņēmums pārtrauca taksometru pārvadājumus Valmierā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eliesma.lv/vtu-valmiera-taksometri-vairs-nebrauks|title=VTU Valmiera taksometri vairs nebrauks|website=eLiesma|access-date=2025-12-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2019. gadā VSIA &quot;Autotransporta direkcija&quot; uzsāka darbu pie kārtējās starppilsētu autobusu satiksmes reformas, kuras ietvaros pārvadājumi būtu sadalīti lotēs. 2023. gada 26. janvārī ar &quot;VTU Valmiera&quot; tika noslēgts līgums par starppilsētu autobusu satiksmi lotēs Valmieras, Valkas un Smiltenes apkārtnē. Līgumā noteikts, ka autobusu vidējais vecums 10 gadu periodā nepārsniedz 4 gadus. Turklāt, visos autobusos informācija par gaidāmajām pieturām būtu paziņota gan audio, gan vizuāli. Visi transportlīdzekļi būtu aprīkoti ar elektronisku maršruta zīmi, drošības jostām, bezvadu internetu, un bezskaidras naudas norēķiniem. Noteikts, ka 32% no visiem autobusiem būtu aprīkoti ar velosipēdu turētājiem, vismaz 53% no visiem autobusiem būtu pielāgoti personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām pārvadāšanai un atvieglotai iekļūšanai, kā arī vismaz 10% no izmantojamiem autobusiem jābūt bezizmešu. Līgums stājās spēkā 2024. gada 1. jūljā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/valmieras-valkas-un-smiltenes-apkartne-pasazieru-parvadasanu-atkartoti-uztic-vtu-valmiera.a493443/|title=Valmieras, Valkas un Smiltenes apkārtnē pasažieru pārvadāšanu atkārtoti uztic «VTU Valmiera»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2023. gada 23. un 24. septembrī Eiropas mobilitātes nedēļas ietvaros Valmierā tika testēts ar ūdeņradi darbināms autobuss. Autobuss kursēja 6. maršrutā, brauciens tajā bija bez maksas. Testa mērķis bija izmēģināt ūdeņraža autobusu Valmieras apstākļos, kā informēt sabiedrību par ūdeņraža enerģiju kā nākotnes enerģiju sabiedriskajā transportā.&lt;ref&gt;https://www.valmierasnovads.lv/valmiera-testes-ar-udenradi-darbinamu-autobusu/&lt;/ref&gt;

2026. gada 29. janvārī VSIA &quot;Autotransporta direkcija&quot; noslēdza līgumu ar &quot;VTU Valmiera&quot; par starppilsētu autobusu satiksmi Siguldas un Limbažu maršrutu tīkla daļā. No visiem saņemtajiem piedāvājumiem, VTU Valmiera piedāvājums veikt pārvadājumus ar dotāciju 1.37 eiro/km tika izvērtēts kā saimnieciski visizdevīgākais. Pārvadātājs pasažieru pārvadājumus uzsāks 2026. gada 1. jūlijā, uz termiņu 3 gadi (līdz 2029. gada 1. jūlijam), ar iespēju pagarināt līguma termiņu vēl par 12 mēnešiem. Līdz šim pasažieru pārvadājumus šajā maršrutu tīkla daļā nodrošināja pārvadātājs &quot;CATA&quot;, kas ieguva tiesības minētā pakalpojuma nodrošināšanai, pamatojoties uz tiešā piešķīruma līguma nosacījumiem līdz 2026. gada 30. jūnijam. Līguma izpildē plānots, ka pasažieru pārvadājumi tiek sniegti ar autobusiem, kuru vecums nepārsniedz 20 gadus un autobusa parka kopējais vidējais vecums nepārsniedz 10 gadus visa līguma termiņa laikā. 10% no autobusiem jābūt pielāgoti pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un visi autobusi būs aprīkoti ar maršrutu zīmi un audio un vizuālajiem paziņojumiem autobusa salonā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.atd.lv/lv/jaunumi/atd-nosl%C4%93gusi-l%C4%ABgumu-ar-vtu-valmiera-par-pasa%C5%BEieru-p%C4%81rvad%C4%81%C5%A1anu-mar%C5%A1rutu-t%C4%ABkla-da%C4%BC%C4%81-sigulda|title=atd.lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.lv/Liesma/2026/02/11/pastaves-kas-parmainisies|title=news.lv}}&lt;/ref&gt;

2026. gada 29. janvāra Valmieras novada domes sēdē tika konceptuāli lemts privātā kapitāla piesaistīšanu &quot;VTU Valmiera&quot;, kā rezultātā pašvaldības daļa uzņēmumā samazinātos līdz 49%. Līdz šim, uzņēmumam eksistējot kā pašvaldības kapitālsabiedrībai, uz to attiecas virkne ierobežojumu un likumu, kas konkurējošiem uzņēmumiem nav jāievēro - tostarp nosacījums, ka pašvaldību kapitālsabiedrībām nav jāsniedz tie pakalpojumi, ko var darīt privātais sektors. Šie liegumi līdz šim ir ierobežojuši uzņēmuma attīstību virzienos, kas nav pilnīgi saistīti ar starppilsētu pasažieru pārvadājumiem. Balstoties uz domes lēmumu, lai veiktu investīciju piesaisti tiks rīkota publiska izsole, un tikai izsoles rezultātā par 51% uzņēmuma akcijas īpašnieku kļūs komercsabiedrība.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/content/uploads/2026/02/30_lem.pdf|title=Valmieras Novads}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.lv/Liesma/2026/02/11/pastaves-kas-parmainisies|title=news.lv}}&lt;/ref&gt;

==Pasažieru pārvadājumi==
&quot;VTU Valmiera&quot; nodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumus Valmieras pilsētā, reģionālo starppilsētu sabiedrisko transportu Vidzemes reģionā, kā arī skolēnu pārvadājumus, neregulārus pārvadājumus un autobusu nomas pakalpojumus.
=== Sabiedriskais transports Valmieras pilsētā ===
{{see also|Sabiedriskais transports Valmierā}}
SIA &quot;VTU Valmiera&quot; nodrošina plašu sabiedriskā transporta tīklu Valmierā un tās apkārtnē. Pilsētā ir 15 sabiedriskā transporta maršruti, pasažieru pārvadājumiem tiek izmantoti 10 hibrīdautobusi, 2 elektroautobusi un 3 mikroautobusi.&lt;ref&gt;https://vtu-valmiera.lv/valmiera-pasazieriem-erts-musdienigs-un-videi-draudzigs-sabiedriskais-transports/&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;https://vtu-valmiera.lv/valmieras-pilsetas-marsrutos-kurses-elektroautobusi/&lt;/ref&gt;

Vidēji viena pasažiera pārvadājuma reisa pašizmaksa ir 1,89 euro.&lt;ref name=&quot;eis.gov.lv&quot;&gt;https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/122115&lt;/ref&gt; Braukšanas biļetes tarifs vienam braucienam ir 1 euro, pārējo līdzfinansē pašvaldība. Bez maksas pilsētas maršrutu autobusos tiek pārvadāti pirmsskolas vecuma bērni, bāreņi, Valmieras novada skolēni un pensionāri, kā arī I un II grupas invalīdi.&lt;ref&gt;https://vtu-valmiera.lv/brauksanas-maksa/&lt;/ref&gt; Nākotnē plānotas arī atlaides skolotājiem, policijas darbiniekiem, [[Černobiļas AES]] likvidatoriem un III grupas invalīdiem. 2022. gadā Valmieras sabiedriskajā transportā tika pārvadāti 919 tūkstoši pasažieru - no tiem 228 tūkstoši pensionāri un 236 tūkstoši skolēni.&lt;ref name=&quot;eis.gov.lv&quot;/&gt;

Līdz 2005. gadam biļešu validācijai tika izmantoti kompostieri, biļetes autobusā pārdeva konduktori. Pēc 2005. gada, biļetes tika pārdotas pie autobusa vadītāja, tās tika validētas elektroniski - &quot;VTU Valmiera&quot; bija pirmais pārvadātājs Latvijā, kas ieviesa šādu sistēmu. 2008. gada ekonomiskās krīzes laikā, autobusu reisu samazināšanas dēļ, īslaicīgi tika ieviesta stundas biļete lai padarītu pārsēšanos autobusos ērtāku.

Sākotnēji sabiedriskā transporta pārvadājumus veica dažādi Mercedes-Benz, Volvo, Iveco un citu marku autobusi. Tie lielākoties bija iegūti kā ziedojumi, vai iegādāti lietoti, tādēļ tie bija novecojuši, daudzi no tiem neatbilda vides pieejamības prasībām.

Pirmie deviņi jaunie [[Solaris Urbino 12]] elektriskie dīzeļa hibrīdautobusi tika piegādāti 2020. gada nogalē. Tie bija pirmie jaunie autobusi Valmieras sabiedriskā transporta tīklā - visi iepriekšējie autobusi bija iegādāti lietoti. Autobusu iegādes projekta kopējās izmaksas bija 2,8 miljoni eiro, no kā 1,9 miljonus eiro bija Kohēzijas fonda finansējums.&lt;ref&gt;https://vtu-valmiera.lv/hibridautobusi-valmiera-jau-gadu/&lt;/ref&gt; 2021. gada izskaņā tika piegādāts arī desmitais Solaris hibrīdautobuss.&lt;ref&gt;https://www.valmierasnovads.lv/desmitais-hibridautobuss-valmiera-saks-kurset-gada-izskana/&lt;/ref&gt; 2022. gadā mazāk lietotajos maršrutos pasažieru pārvadājumos sāka izmantot divus mikroautobusus. 2023. gada augustā tika piegādāti divi Solaris Urbino 12 elektroautobusi. To iegādes izmaksas bija 550 tūkstoši eiro, no kā 85% sedza Kohēzijas fonda finansējums.&lt;ref&gt;https://www.cfla.gov.lv/lv/jaunums/valmiera-pilsetas-nozimes-marsrutos-kurses-elektroautobusi&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;https://vtu-valmiera.lv/prezenteti-valmieras-jaunie-elektroautobusi/&lt;/ref&gt;

=== Reģionālie un starppilsētu pārvadājumi ===
VTU Valmiera ir starp lielākajiem reģionālajiem pārvadātājiem Vidzemē. Uzņēmums apkalpo 57 rajona un 30 tālsatiksmes regulāros maršrutus, tam ir četras filiāles - Valmieras, Valkas, Smiltenes un Rūjienas autoosta.&lt;ref name=&quot;vesture&quot; /&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Starppilsētu pārvadājumiem izmantoto autobusu modeļi
!Ražotājs
!Modelis
!Ekspluatācijā no
!Daudzums
|-
| rowspan=&quot;5&quot; |Mercedes-Benz
|Electrify 910
|2024
|6
|-
|Sprinter
|2018; 2020; 2023; 2024; 2025
|21
|-
|O510 Tourino
|2017 (ražots 2011. gadā)
|1
|-
|Tourismo III
|2018; 2021
|2
|-
|Intouro III
|2023; 2024
|16
|-
|Setra
|S415UL Business
|2015; 2016; 2017; 2018; 2019
|11
|-
|Iveco
|Crossway 12M
|2015
|5
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |Isuzu
|Grand Toro
|2023
|7
|-
|Anadolu Turquoise
|2026
|2
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |SOR
|C
|2012; 2015
|4
|-
|LH
|2015; 2026
|4
|-
|Scania
|Touring HD
|2021
|1
|-
|MAN
|R14 Lion's Regio
|2017 (ražots 2010. gadā)
|1
|-
|Otokar
|Navigo T Mega
|2026
|2
|}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Maršrutu tīkls
!Maršrutu tīkla daļa
!Maršruts
|-
| rowspan=&quot;57&quot; |Limbaži, Sigulda (no 2026. gada 1. jūlija)
|Arodvidusskola - Limbažu AO - Ozolaine
|-
|Sigulda - Ķipari
|-
|Sigulda - Turaida - Krimulda
|-
|Sigulda - Kaķīškalns - Institūts - Sigulda
|-
|Saulkrasti - Inčupe
|-
|Sigulda - Saltavots - Pelītes - Sigulda
|-
|Saulkrasti - Brankšas - Saulkrasti
|-
|Saulkrasti - Pabaži - Dārziņi - Saulkrasti
|-
|Salacgrīva - Ainaži - Staicele
|-
|Limbaži - Ķirbiži - Ainaži
|-
|Sigulda - Jūdaži - More - Eglaine
|-
|Limbaži - Viļķene - Ķirbiži - Ainaži
|-
|Saulkrasti - Skulte - Lejasozoli
|-
|Saulkrasti - Skulte - Mandegas
|-
|Limbaži - Straupe - Lēdurga
|-
|Cēsis - Straupe - Lēdurga
|-
|Limbaži - Tūja - Saulkrasti
|-
|Limbaži - Stiene - Saulkrasti
|-
|Limbaži - Liepupe - Saulkrasti
|-
|Limbaži - Vidriži - Saulkrasti
|-
|Limbaži - Liepupe - Saulkrasti
|-
|Limbaži - Vidriži - Saulkrasti
|-
|Sigulda - Mālpils
|-
|Limbaži - Ārciems - Āstere - Limbaži
|-
|Sigulda - Nurmiži
|-
|Rīga - Ragana - Sigulda
|-
|Stīveri - Skola - Stīveri
|-
|Rīga - Ropaži - Allaži - Sigulda
|-
|Rīga - Sigulda
|-
|Sigulda - Inciems - Ragana - Sigulda
|-
|Saulkrasti - Pabaži
|-
|Sigulda - Allažmuiža
|-
|Sigulda - Saulkrasti
|-
|Limbaži - Ozolmuiža
|-
|Limbaži - Pociems - Limbaži
|-
|Sigulda - Institūts - Jūdaži
|-
|Limbaži - Oltūži - Salacgrīva
|-
|Limbaži - Ārciems - Pāle - Limbaži
|-
|Limbaži - Kaijciems - Lādezers - Limbaži
|-
|Limbaži - Ķirbiži - Viļķene - Limbaži
|-
|Limbaži - Rūstūži - Lauvas - Ainaži
|-
|Limbaži - Aloja
|-
|Limbaži - Aloja - Staicele
|-
|Limbaži - Viļķene - Salacgrīva
|-
|Rīga - Pabaži - Saulkrasti
|-
|Rīga - Garkalne - Vangaži
|-
|Sigulda - Allaži - Mālpils
|-
|Rīga - Mālpils
|-
|Valmiera - Limbaži
|-
|Limbaži - Lēdurga - Sigulda
|-
|Madona - Cēsis - Saulkrasti
|-
|Rīga - Ainaži
|-
|Rīga - Lēdurga - Limbaži
|-
|Rīga - Limbaži - Ainaži
|-
|Rīga - Limbaži
|-
|Cēsis - Valmiera - Ainaži
|-
|Valmiera - Saulkrasti
|-
| rowspan=&quot;76&quot; |Valmiera, Valka, Smiltene
|Valkas Autoosta - Lauktehnika - Autoosta
|-
|Valkas Autoosta - Lugažu stacija - Autoosta
|-
|Valmiera - Baldiešu ferma - Valmiera
|-
|Smiltene - Mēri - Džindžas - Smiltene
|-
|Valka - Kārķi - Rūjiena
|-
|Valmiera - Vaidava - Rubenes skola - Valmiera
|-
|Rūjiena - Sēļi - Rūjiena
|-
|Smiltene - Palsmane - Variņi - Ķeņģi - Smiltene
|-
|Valmiera - Brenguļi - Pūpoli - Valmiera
|-
|Valmiera - Gauja - Gaujmala - Valmiera
|-
|Valmiera - Vaidava - Valmiera
|-
|Smiltene - Vijciems - Smiltene
|-
|Valmiera - Kauguri - Brenguļi - Valmiera
|-
|Rūjiena - Naukšēnu skola - Rūjiena
|-
|Valmiera - Brenguļi - Valmiera
|-
|Valmiera - Dikļu skola - Valmiera
|-
|Smiltene - Aumeistari - Gauja - Gaujiena
|-
|Smiltene - Variņi - Palsmane - Gaujiena
|-
|Smiltene - Krūklanti - Launkalne - Mežciems - Pamatskola
|-
|Smiltene - Launkalne - Pamatskola
|-
|Smiltene - Mežciems - Launkalns - Smiltene
|-
|Smiltene - Ķieģeļceplis - Launkalne - Smiltene
|-
|Valmiera - Zilaiskalns - Ozolu skola
|-
|Valmiera - Trikāta - Valmiera
|-
|Valmiera - Ēvele - Valmiera
|-
|Valmiera - Blome - Smiltene - Brantu skola - Smiltene
|-
|Valka - Pedele - Ērģeme
|-
|Valmiera - Mazsalaca - Rūjiena - Valmiera
|-
|Valka - Aumeistari - Smiltene
|-
|Smiltene - Rauza - Variņi - Smiltene
|-
|Smiltene - Strenči - Smiltene
|-
|Valmiera - Rubenes skola - Kocēnu skola - Valmiera
|-
|Valmiera - Vaidava - Rubene - Valmiera
|-
|Rūjiena - Ipiķu skola - Rūjiena
|-
|Valmiera - Mazsalaca
|-
|Smiltene - Vidaga - Smiltene
|-
|Valmiera - Mūrmuiža - Valmiera
|-
|Valka - Omuļu skola
|-
|Valmiera - Pidriķis - Burtnieki - Valmiera
|-
|Valmiera - Cempi - Valmiera
|-
|Valmiera - Pidriķis - Burtnieki
|-
|Valmiera - Brenguļi - Staišas - Valmiera
|-
|Valka - Smiltene
|-
|Valmiera - Burtnieki - Eniņi - Valmiera
|-
|Valmiera - Tožas - Mujāni - Valmiera
|-
|Valmiera - Rencēni - Rūjiena
|-
|Rūjiena - Arakste - Rūjiena
|-
|Valmiera - Zilaiskalns - Tožas - Valmiera
|-
|Valka - Ķemere - Ēvele - Valka
|-
|Rūjiena - Naukšēni - Nurmi - Rūjiena
|-
|Rūjiena - Ramata - Mazsalaca
|-
|Smiltene - Trikāta - Strenči - Smiltene
|-
|Valmiera - Cēsis
|-
|Valmiera - Limbaži
|-
|Smiltene - Palsmane - Jaunpiebalga
|-
|Valmiera - Trikāta - Smiltene
|-
|Valmiera - Alūksne
|-
|Alūksne - Gaujiena - Smiltene
|-
|Rīga - Valmiera
|-
|Rīga - Valka
|-
|Valmiera - Seda - Valmiera
|-
|Rīga - Rūjiena
|-
|Rīga - Mazsalaca
|-
|Rūjiena - Limbaži
|-
|Valmiera - Aloja - Salacgrīva
|-
|Valmiera - Brenguļi - Smiltene
|-
|Valmiera - Limbaži - Tūja
|-
|Valmiera - Limbaži - Salacgrīva
|-
|Valmiera - Cempi - Smiltene
|-
|Valmiera - Staicele
|-
|Valmiera - Madona
|-
|Valmiera - Blome - Smiltene
|-
|Valmiera - Rencēni - Valka
|-
|Valmiera - Valka
|-
|Valmiera - Rēzekne
|-
|Rīga - Rauna - Smiltene
|}
&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/155703|title=eis.gov.lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/60864|title=eis.gov.lv}}&lt;/ref&gt;

==Autoostas==
&quot;VTU Valmiera&quot; apkalpo vairākas autoostas, kas kalpo kā uzņēmuma filiāles.
===Valmieras autoosta===
Valmieras autoostā tiek nodrošināti biļešu tirdzniecības un bagāžas uzglabāšanas pakalpojumi.

Sākotnējā autoostas ēka tika būvēta 1956. gadā, ar pieņemšanas aktu, kurā norādīts, ka projektā ventilācijas, ūdensvads un kanalizācija nebija paredzēta. Jau 1986. gadā tika atzīts, ka ēka neatbilst pilsētas un rajona mērogiem. Vairākkārt tika apsvērta autoostas atrašanās vietas maiņa - kā piemērām, pārvietojot to pie dzelzceļa stacijas, pie Kultūras centra, vai pat ārpus pilsētas robežām. Tomēr, autoostas pašreizējā lokācija tika atzīta par praktiskāko.&lt;ref name=&quot;vtu-valmiera-70&quot; /&gt;

2011. gadā tika izsludināts atklāts metu konkurss par jaunās ēkas vizuālo un funkcionālo risinājumu, kurā uzvarēja arhitektu Eduarda Beernaerta, Jāņa Neidera un Ilzes Neideres ideja &quot;Valmieras vārti&quot;. 2013. gada aprīlī uzsākās Valmieras autoostas rekonstrukcija, tā paša gada oktobrī tā tika atvērta. Jaunajā ēkā joprojām ir saskatāms iepriekšējās ēkas veidols - papildinājumi ir nojume, otrais administrācijas un plānoto komercplatību stāvs un atpūtas telpas. Rekonstrukcijas darbus veica SIA &quot;Ekers&quot;, darbu izmaksas bija aptuveni 350 tūkstoši latu.&lt;ref name=&quot;vtu-valmiera-70&quot; /&gt;
===Rūjienas autoosta===
Rūjienas autoosta ir IV kategorijas autoosta - tajā netiek veikti biļešu tirdzniecības, bagāžas uzglabāšanas vai nodrošināta uzgaidāmās zāles pakalpojumu lietošana.&lt;ref&gt;https://vtu-valmiera.lv/rujienas-autoosta-partrauks-bilesu-tirdzniecibu/&lt;/ref&gt;

===Smiltenes autoosta===
Smiltenes autoostā tiek nodrošināti biļešu tirdzniecības un bagāžas uzglabāšanas pakalpojumi. Smiltenes centra teritorijas pārbūves ietvaros, autoostai ir jauna atrašanās vieta Baznīcas laukumā 16a.&lt;ref&gt;https://vtu-valmiera.lv/smiltenes-autoosta-turpmak-bus-baznicas-laukuma-16a/&lt;/ref&gt;

===Valkas autoosta===
Valkas autoostā tiek nodrošināti biļešu tirdzniecības un bagāžas uzglabāšanas pakalpojumi. Papildus reģionālajiem un pilsētas pārvadājumiem Latvijā, autoosta apkalpo arī vairākus reisus no Igaunijas.

[[Kategorija:Autobusu satiksme Latvijā]]</text>
      <sha1>s5f8qtb4jv0vt4rgw8uawaslksgxw7k</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450445</id>
      <parentid>4450350</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T20:24:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4450445</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="38618" sha1="1lfjtgd0j9gyqvf2cwkr17mpkgoccih" xml:space="preserve">{{Uzņēmuma infokaste
| Nosaukums = VTU Valmiera
| Logo = 
| Sauklis = 
| Uzņēmuma_veids = Valmieras novada pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību
| Dibināšanas_datums = {{dat|1996|11|20}}
| Sēdeklis = {{Karogs|Latvija}}, [[Brandeļi]] ([[Valmiera]])
| Birža = 
| Indekss = 
| Vadība = [[Aigars Vītols (VTU Valmiera)]], valdes priekšsēdētājs &lt;br&gt;  [[Kaspars Urbāns]], valdes loceklis
| Darbinieku_skaits = aptuveni 300
| Nozare = Sabiedriskā transporta pārvadājumi, transporta noma
| Mājaslapa = {{URL|http://www.vtu-valmiera.lv}}
| Peļņa = € 249 tūkst. (2024)&lt;ref name=&quot;vtu-valmiera.lv&quot;&gt;https://vtu-valmiera.lv/wp-content/uploads/pdf_lapas/Gada_parskats_VTU_2024.pdf&lt;/ref&gt;
| Apgrozījums = € 9 milj. (2024)&lt;ref name=&quot;vtu-valmiera.lv&quot; /&gt;
}}

'''&quot;VTU Valmiera&quot;''' ir reģionāls pasažieru pārvadātājs Latvijā, kas nodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumus galvenokārt Vidzemes reģionā, tostarp Valmierā un tās apkārtnē.

Uzņēmums nodrošina pilsētas sabiedrisko transportu Valmierā un Valkā, kā arī reģionālo un vietējo starppilsētu sabiedrisko transportu Vidzemes reģionā.&lt;ref name=&quot;vesture&quot; /&gt;

== Vēsture ==
19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Valmieras pilsēta piedzīvoja saimniecisko uzplaukumu, kas radīja pieprasījumu gan cilvēku, gan kravu pārvadājumiem. 1889. gadā tika atklāta dzelzceļa līnija Rīga - Pleskava, 1911. gadā Valmiera - Smiltene, 1912. gadā Valmiera - Ainaži. Ap dzelzceļa staciju izveidojās Valmieras priekšpilsēta, toreiz saukta Karlovka (mūsdienās Kārliena). Ormaņi (cilvēku pārvadātāji zirgu pajūgos) nodrošināja pārvadājumus starp Valmieru, tās priekšpilsētu un apkaimēm.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=VTU Valmiera - 60|last=Lāce-Miezīte|first=Iveta|publisher=SIA VTU Valmiera|year=2005}}&lt;/ref&gt;

1914. gada jūnijā barons Olsens ierīkoja pirmo zināmo autobusu maršrutu Vidzemē. Pārvadājumi tika veikti līnijā Rīga - Sigulda - Cēsis - Valmiera - Limbaži - Neibāde - Inčukalns - Rīga, kur tarifs bija 7 kapeikas par nobraukto versti.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1920. gada 8. jūnijā Valmieras dome noteica tarifus ormaņu braucieniem. Piemērām, brauciens no pilsētas līdz stacijai vai Kārlienai maksāja 10 rubļus, naktī - 15 rubļus. Brauciens no pilsētas līdz kazarmām (mūsdienu pansionātam) vai parka stacijai (šaursliežu dzelzceļa stacijas ēka Jāņparkā) - 8 rubļi, naktī 12 rubļi; no pilsētas uz Pārgauju - 5 rubļi, naktī - 7.50 rubļi.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1923. gadā, kā konkurējošs pakalpojums ormaņiem, Valmieras pilsētas teritorijā ienāca taksometrs, ko pārvaldīja Jānis Skrastiņš. Brauciens no pilsētas uz dzelzceļa staciju, Kaugurmuižu, Briežu dārzu, Valmiermuižu un Annasmuižu izmaksāja 70 santīmus (Ls 0.70). Brauciens uz Jāņparka staciju izmaksāja 50 santīmus (Ls 0.50).&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1934. gadā Valmieras dome noteica uzturēt autobusu satiksmi uz visiem dzelzceļa stacijā pienākošajiem un aizejošajiem vilcieniem - šo var minēt par Valmieras pilsētas sabiedrisko autobusu satiksmes pirmsākumu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1940. gadā 3 privāti autobusi piederēja Rihardam Ziediņam, viens autobuss bija Pētera Ķeguma īpašumā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1944. gadā, pēc Otrā pasaules kara beigām, padomju vara sāka centralizēt pasažieru pārvadājumus. 1944. gada 30. oktobrī Valmieras apriņķa izpildu komiteja ar izpildkomitejas priekšsēdētāju pieņēma lēmumu izveidot auto bāzi Valmierā. Ar šo lēmumu Valmieras gaļas kombināts un Rūjienas pienotava nodeva Valmieras autobāzes rīcībā divas sūcgāzes automašīnas. Par autobāzes vadītāju tika iecelts Arnolds Jūlijs Jansons, kam bija jāizstrādā satiksmes noteikumi, braukšanas laiki un tarifi. Tika arī nolemts, ka regulāra satiksme maršrutos Valmiera - Rūjiena un Valmiera - Limbaži tiks nodrošināta vismaz divas reizes nedēļā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1945. gada 9. septembrī Kauguru pagasta &quot;Kaugurmuižā&quot; Kauguru karaspēka novietnē tika izformēta armijas rota, tās vietā izveidota vairākas transporta vienības. To autoparka papildinājumam no Rīgas automobiļu kapsētas uz Valmieru tika pārvesti veci un bojāti ZIS - 5 automobiļi. Tie tika izjaukti, remontēti, izmantojot derīgos mezglus un detaļas, tika sakomplektēti lietojami automobiļi. Kopumā auto parks sastāvēja no 24 lietotām, lielākoties ārzemju marku Ford un Chevloret automašīnām. 1945. gada 1. decembrī šīs vienības tika oficiāli reģistrēts kā uzņēmums Valmieras autobāze Nr.2 - kas arī tiek uzskatīts par VTU Valmiera dibināšanas datumu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

=== Valmieras autobāze Nr. 2 / Valmieras ATK-17 ===
Pirmajos uzņēmuma pastāvēšanas gados ar uzņēmuma automašīnām pārvadāja gan pasažierus, gan novākto ražu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Lai atjaunotu armijas rotas darbību Kauguros, 1949. gadā autobāze tika pārvietota uz Kocēnu pagasta &quot;Ļeņina kolhoza teritoriju&quot; - mūsdienu Brandeļiem.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1951. gada 28. martā Valmierā sāka darboties divi taksometri &quot;Pobeda&quot;. 1952. gada 27. februārī Valmierā sāka kursēt pirmie maršruta autobusi no 3 galapunktiem - Viestura skolas, Jāņaparka un dzelzceļa stacijas.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Uzņēmuma vadība bieži mainījās, kas traucēja uzņēmuma attīstībai. 1951. gada 18. aprīlī par autobāzes priekšnieku kļuva Valentīns Komarovs. 1952. gada 13. maijā priekšnieka pienākumus pārņēma Mihails Titovs. 1954. gada 4. augustā par priekšnieku kļuva Kazarcevs, bet jau tā paša 23. oktobrī pienākumus pārņēma Petrovs (vārdi nav zināmi). 1956. gadā priekšnieka pienākumus pārņēma Pēteris Kurzemnieks, kurš tajā 27 gadus - līdz 1983. gada 31. maijam.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vtu-valmiera.lv/atklats-pieminas-akmens-sia-vtu-valmiera-ilggadejam-direktoram/|title=Atklāts piemiņas akmens SIA “VTU Valmiera” ilggadējam direktoram – VTU Valmiera|website=vtu-valmiera.lv|access-date=2025-12-19}}&lt;/ref&gt;

1955. gada 23. jūnijā uzņēmums tika pārsaukts par Valmieras autotransporta kantori Nr. 17 (Valmieras ATK-17).&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1950. gados ministrijas kontroles dienests lielu uzmanību pievērsa pasažieru pārvadāšanas kvalitātes uzlabošanai - tika konstatēts, ka starppilsētas un piepilsētas autobusi bieži bija pārpildīti, tādēļ autobusi bieži lūza. Kā arī, pasažieri tajos bieži brauca bez biļetēm, konduktori bieži nepaspēja visiem braucējiem izdot biļetes. Lai pastiprināti kontrolētu biļešu pārdošanas kārtību, tika izvietoti vairāki kontrolpunkti - Matīšos, Mazsalacā, Rencēnos, Rūjienā, Strenčos, un Valkā, kā arī pilsētas maršrutos Nr. 1. Stacija - Tirgus - Jāņparks un Nr 2. Stacija - Jāņparks - Kokmuiža. Tika izdota pavēle, ar kuru neļāva RAF autobusus pārvadāt vairāk kā 28 cilvēkus. Vienīgais izņēmums bija skolēni - tos bija jāpārvadā neatkarīgi no autobusa vietu skaita.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1950. gadu pirmajā pusē tika izbūvētas autoostas Valmierā, Rūjienā, Valkā, Smiltenē un Limbažos. Tajās tika nodrošinātas uzgaidāmās telpas pasažieriem, iespēja apskatīties autobusu sarakstu un nopirkt biļeti. Laika gaitā autoostās tika ierīkotas arī darba un atpūtas telpas darbiniekiem, kā arī stāvēšanas vietas autobusiem.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1957. gada novembrī Valmieras pilsētas maršrutos autobusi kursēja jau 4 maršrutos, kopumā uzņēmuma rīcībā bija 30 autobusi.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1959. gadā darbinieku skaits sasniedza vairāk kā 600 - no tiem 280 bija autobusu vadītāji, 50 kasieri, 60 remontstrādnieki. Sākot ar 1959. gada augustu, Valmieras ATK-17 darbinieki, pēc Autotransporta un šoseju ceļu ministrijas pavēles, tika komandēti uz Kazahijas PSR ražas novākšanā - piedalīties t.s. &quot;Neskartās zemes&quot; apgūšanā. Pirmajā gadā rīkojumā piedalījās 18 šoferi, uzņēmuma vecākais mehāniķis M. Kravčenko un dispečeris M. Dūcis.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1959. gada rudenī ATK-17 sāka celt jaunu automašīnu remonta darbnīcu ar 6 remontvietām. Celtniecība notika inženiera Induļa Avotiņa vadībā, katrs darbinieks apņēmās no darba brīvajā laikā celtniecībā nostrādāt 20 stundas.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Ar 1961. gada 1. janvāri PSRS Ministru Padome bija noteikusi jaunus, pazeminātus tarifus par vieglo taksometru un autobusu pakalpojumiem. Katram pieaugušajam bija atļauts vest līdzi vienu bērnu līdz 7 gadu vecumam bez biļetes, par katru nākamo bērnu maksājot 50% no biļetes vērtības. Tika noteikta arī atšķirīgas braukšanas maksas viena rajona teritorijā, pēc piepilsētas tarifiem.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1963. gadā Valmieras pilsētas sabiedrisko transportu ik dienu izmantoja vairāk kā 12 tūkstoši pasažieru, kopumā gadā tika pārvadāti vairāk kā 7 miljoni pasažieru. Šajā gadā uzņēmums valstij devis 454 tūkstošus rubļu lielu peļņu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1968. gadā ATK-17 strādāja ap 1200 darbinieku, uzņēmumam bija 500 transporta vienības. Šajā laikā Valmieras ielās kursēja 10 autobusi un 10 taksometri.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1960. gadu beigās tika secināts, ka uzņēmuma teritorija bija nepietiekama. Tādēļ tika izstrādāts rekonstrukcijas ģenerālplāns, kurā tika iekļautas ūdens apgādes sistēmas atjaunošana, riepu un virsbūvju apkalpes cehs, bioloģisko notekūdeņu attīrīšanas stacija, tehniskā ūdens sūkņu stacija, administrācijas korpuss, daudzdzīvokļu ēkas darbiniekiem, u.c. Rekonstrukcijas darbi sākās 1970. gadā, tie turpinājās līdz pat 1980. gadu sākumam.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1970. gadā pilsētas maršrutu kopgarums sasniedza 99km. Dienā ar 12 autobusiem tika izpildīti 580 reisi, pārvadājot 22 tūkstošus pasažieru dienā. Autobusu tīkla pārklājuma ziņā Valmieras rajons ieņēma vieno no pirmajām vietām Valmierā. Starppilsētas maršrutu garums sasniedza 7,4 tūkstošus km, katru dienu izpildīja 4 tūkstošus reisu, autobusus izmantoja 35 - 40 tūkstoši iedzīvotāju. Mācību gada laikā autobusu satiksmi izmantoja arī 5 tūkstoši skolēnu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Pilsētas autobusu kustību kontrolēja ar t.s. induktīvo sakaru ierīci. Katrā autobusā bija iemontēts neliels ekrāns, un līdzīgs ekrāns bija autobusu pieturā pilsētas centrā. Autobusam pabraucot garām pieturai, iedarbojās speciāla sakaru ierīce, un autobusa vadītājs uzņēma sakarus ar dispečeru dienestu. Tā tika nodrošināts, ka autobusu kustība seko pēc grafika. Pieļaujamā novirze, tāpat kā mūsdienās, bija 2 minūtes. Sākotnēji šī sistēma bija darbietilpīga - dispečeri manuāli atzīmēja autobusu pienākšanas laikus uzskaitē. Ņemot vērā autobusu garo darba dienu, kontroles darbā bija iesaistīti četri dispečeri. 1986. gadā, ar uzņēmuma radiomehāniķa Jāņa Višņevska iniciatīvu un līdzdalību, šī kontroles sistēma tika automatizēta. Autobusu pienākšanas laiki tika automātiski fiksēti telegrāfa lentē - atlika tikai vienreiz dienā lenti izņemt no aparāta un pēc tam to apstrādāt.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Valmierā 1980. gadu sākumā Jumaras ielā tika uzcelta jauna rajona slimnīca. Bija gaidāms liels braucēju skaits, tādēļ tika pārkārtots viss pilsētas satiksmes autobusu maršrutu tīkls, kas bez ievērojamām izmaiņām darbojās līdz pat 2023. gadam.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmieraszinas.lv/valmiera-mainisies-sabiedriska-transporta-kustiba-vairakos-marsrutos/|title=Valmierā mainīsies sabiedriskā transporta kustība vairākos maršrutos|last=Redaktors|website=Valmieras Ziņas|access-date=2025-12-19|date=2023-06-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;

1980. gadu sākumā tika nolemts uzsākt filiāļu celtniecību Valkā, Rūjienā un Smiltenē.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1981. gada 1. jūlijā uzņēmums tika pārsaukts par Valmieras automobiļu kombinātu Nr. 12 (Valmieras 12. AK).&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1983. gada 1. jūnijā, pēc 27 gadu darba direktora amatā, Pēteri Kurzemnieku aizvietoja Juris Bukums.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1980. gadu otrajā pusē, kad Padomju Savienībā stagnāciju nomainīja tā saucamā pārkārtošanās, AK-12 uzņēmums pārgāja uz jaunu plānošanas sistēmu, kas prioritizēja kvalitāti, nevis kvantitāti - tika aizvietots iepriekšējais lozungs &quot;plāns par katru cenu&quot;.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1985. gada 1. novembrī tika atklāta autobusu ekspreša maršruts Valmiera - Rīga, ko apkalpoja ar RAF-2203 mikroautobusiem. Pasažieri to ļoti novērtēja, jo tie bija ātrākie satiksmes līdzekļi šajā maršrutā, jo tie kursēja bez pieturām. 1987. gadā mikroautobusu skaits šajā maršrutā pieauga līdz sešiem, no kuriem katrs veica divus braucienus dienā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1987. gadā, septiņas automašīnas tika pārveidotas, lai tās varētu uzpildīt ar sašķidrināto gāzi, nevis benzīnu. Atmodas laikā benzīns bija knapi pieejams. Izmantojot gāzi, kaitīgo vielu izplūde tika vairākkārt samazināta, tādēļ šīs automašīnas galvenokārt tika izmantotas pilsētā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

=== VTU Valmiera ===
1991. gadā uzņēmums kļuva par valsts uzņēmuma transporta uzņēmumu &quot;Valmiera&quot;. 1996. gada 1. novembrī uzņēmums kļuva par Valmieras rajona pašvaldības uzņēmumu &quot;VTU Valmiera&quot;. 2001. gada 20. martā uzņēmums tika reģistrēts uzņēmuma reģistrā kā Valmieras rajona pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “VTU Valmiera”. 2003. gada 10. jūlijā Komercreģistrā reģistrēja SIA “VTU Valmiera”.&lt;ref name=&quot;vesture&quot;&gt;https://vtu-valmiera.lv/uznemuma-vesture/&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Pēc Padomju Savienības sabrukšanas un ekonomiskās krīzes iestāšanās, pārvadājumu skaits samazinājās par 70%. Daudzkārt pieauga ritošā sastāva un materiālu, kā arī degvielas cenas, taču braukšanas maksa bija palikusi nemainīga. Līdz 1990. gadam uzņēmums dotēja pasažieru pārvadājumus no kravas parka peļņas, taču no 1991. gada, pārejot uz jauno nodokļu sistēmu un jaunajām vairumcenām, tas vairs nebija iespējams.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1992. oktobrī uzņēmums pilnībā beidza kravu pārvadājumus, un pasažieru pārvadājumiem tika izmantoti vairs tikai 30 autobusi. Tika noteikti jauni braukšanas tarifi starppilsētu satiksmē - vidēji 1.50 rubļi par nobraukto kilometru. Degvielas trūkuma dēļ tika slēgti daudzi nerentablie starppilsētu reisi, taksometru satiksme Valmierā un gandrīz visi sabiedriskā transporta maršruti Valmierā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Pēc kravu slēgšanas, vairāki no bijušajiem VTU darbiniekiem A. Vāveres vadībā izveidoja SIA &quot;Auttra&quot; (mūsdienās AK12). Jaunā firma veic automašīnu apkopes pakalpojumus un kravas pārvadājumus.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1993. gadā dzelzceļa vilciena pārvadājumos tika samazinātas cenas, autobusu pārvadājumi vēl vairāk samazinājās.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1994. gadā parādījās iespēja iepirkt pirmo jauno autobusu - tika nodibināti sakari ar Holandi, un iegādāts lietots, 8 gadus vecs Mercedes Benz O303 autobuss. Tas bija viens no pirmajiem modernajiem rietumos ražotajiem pasažieru autobusiem Latvijā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1995. gadā uzņēmums atzīmēja savu 50. gadadienu. Lai gan tajā strādāja trīs reizes mazāk darbinieku nekā 1991. gadā, uzņēmums joprojām bija starp lielākajiem kolektīviem un nodokļu maksātājiem Valmieras rajonā. Nostiprinoties lata stabilitātei, saimnieciskā dzīve valstī un uzņēmumā atdzīvojās - tika atklāti jauni maršruti, turpināta jaunu modernu autobusu iegāde.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1996. gadā &quot;VTU Valmiera&quot; ieguva 30 mazlietotus Zviedrijas dāvinātus autobusus. Šis bija ļoti nozīmīgs brīdis uzņēmuma attīstībā - šo autobusu uzturēšana un apkope bija ievērojami vieglāka un lētāka, salīdzinot ar iepriekš lietotajiem, novecojušajiem Padomju Savienībā ražotajiem Ikarus un LAZ autobusiem. Šiem jaunajiem autobusiem bija daudz savādākas sastāvdaļas, regulēšanas un remonta principu - tādēļ šoferiem un remontpersonālam gan Latvijā, gan arī Helsinkos notika mācības jauniegūto autobusu apguvei.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;vtu-valmiera-70&quot; /&gt;

Lai nepieļautu jaunu cenu kāpumu, pirmā valsts mērķdotācija pasažieru pārvadājumiem tika piešķirta 1996. gadā - vidēji Ls 7766 mēnesī.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

2000. gadā Latvijas valdība samazināja Valsts autoceļu fondam atvēlēto akcīzes nodokļa daļu no 60% uz 50% - tādējādi samazinājās dotāciju summas, kā arī ceļi kļuva sliktāti un autobusi biežāk lūza. Tāpat, Valmieras pilsētas pārvadājumi bija ar zaudējumiem - valsts un pilsētas piešķirtās dotācijas bija niecīgas. Tomēr, uzņēmums valsts politikas kaprīžu dēļ netika novests līdz bankrotam, jo Valmiera bija ekonomiski aktīva pilsēta.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

2003. gada nogalē uzņēmumā bija 361 strādājošais un 90 autobusi. Šajā pašā gadā tika iegādāti 12 lietoti autobusi, kā arī Jauni Mercedes - Sprinter mikroautobusi Valmiera - Rīga un Valka - Rīga maršrutiem. Autobusos pakāpeniski sāka ieviest elektroniskos kases aparātus - šis process noslēdzās 2005. gadā, kopš kura laika uzņēmums vairs nenodarbina konduktorus.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

No 2004. gada, pēc Valsts autoceļu fonda likvidācijas, dotācijas tika piešķirtas tieši no valsts budžeta.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

2004. gada 28. decembrī Valmieras, Rūjienas, Smiltenes un Valkas autoostās tika uzsākta biļešu tirdzniecība, izmantojot vienoto biļešu tirdzniecības sistēmu &quot;Baltic Lines&quot;.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

2005. gadā &quot;VTU Valmiera&quot; atjaunoja autoskolas darbību. Tiek veikta C, D un DE kategoriju un profesionālo (95. kods) autovadītāju apmācība.&lt;ref&gt;https://vtu-valmiera.lv/autovaditaju-apmaciba/&lt;/ref&gt; Autoskola ir vienīgā Vidzemes reģionā, kas braukšanas apmācībām izmanto savu autobusu - bijušo Valmieras pilsētas sabiedriskā transporta tīklā lietoto ''Mercedes-Benz O530 Citaro'' autobusu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.lv/Liesma/2026/02/11/pastaves-kas-parmainisies|title=news.lv|last=Vīksna|first=Guntis}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://busphoto.eu/vehicle/364732/#n419436|title=busphoto.eu}}&lt;/ref&gt;

Līdz 2008. gadam valsts reģionālā sabiedriskā transporta tīklā valdīja izteikts haoss. Pasažieru pārvadātāji saņēma valsts dotācijas, kas nebija piesaistītas zaudējumiem, bet gan noteiktas aprēķinos. Tas nozīmē, ka ar Satiksmes ministriju tika saskaņoti reisi un cenas, bet uzņēmums pats vērtēja, kuros maršrutos ir izdevīgi braukt, lai izmaksas nepārsniegtu ieņēmumus. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā bija arī jāpārņem prakse, kādā veidā noteikts, kurš uzņēmums veic pasažieru pārvadājumus regulārajos pārvadājumos. Tādējādi sākās pasažieru pārvadājumu reforma, kuras dēļ valsts īpašumā nonāca visi maršruti un uz to izpildi tika sludināts konkurss. SIA &quot;VTU Valmiera&quot; un A/S &quot;Cata&quot; veica kopīgu pieteikumu, un 2008. gada 24. novembrī noslēdza t.s. &quot;Desmitgades Līgumu&quot; - tādējādi iegūstot tiesības 12 gadus veikt pasažieru pārvadājumus Vidzemes reģionā. Līdz ar reformu, parādījās arī vairākas jaunas prasības par autobusu drošību, ergonomiskiem sēdekļiem, individuālu ventilāciju, u.c. parametriem.&lt;ref name=&quot;vtu-valmiera-70&gt;{{grāmatas atsauce |last=Narkevičš|first=Ints |title=VTU Valmiera |publisher=SIA Puse Plus|date=2015}}&lt;/ref&gt;

2009. gada 9. februārī, pēc administratīvi teritoriālās reformas, Valmieras rajona padome pieņēma lēmumu atļaut SIA &quot;VTU Valmiera&quot; veikt sabiedriskā transporta pakalpojumus Valmieras rajona maršrutu tīkla vietējās nozīmes, un Valmieras pilsētas nozīmes maršrutu tīklā. Līdzīgi līgumi tika parakstīti arī par Valkas rajona un pilsētas maršrutiem. Praksē mainījās tikai apmaksas struktūra - pirms reformas Valmieras pilsētas pārvadājumi bija daļa no rajona pakalpojumiem, kuros cenu noteica iepirkumos ar zemākās cenas metodi. Savukārt pēc reformas, kad Valmieras statuss mainījās un tā kļuva par lielo pilsētu, tikai zaudējumi kas rodas veicot pasažieru pārvadājumus Valmieras pilsētas maršrutos, ir jāsedz pilsētai.&lt;ref name=&quot;vtu-valmiera-70&quot; /&gt;

2011. gadā starppilsētu maršrutos sāka ieviest abonomenta biļetes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/46902-vtu-valmiera-ieviesis-abonementa-biletes-starppilsetu-marsrutos.htm|title=&quot;VTU Valmiera&quot; ieviesīs abonementa biļetes starppilsētu maršrutos|website=nra.lv|access-date=2025-12-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2013. gadā uzņēmums tika atzīts kā otrs drošākais autoparks Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vtu-valmiera.lv/sia-vtu-valmiera-otrs-drosakais-pasazieru-parvadatajs-latvija/|title=SIA „VTU Valmiera” – otrs drošākais pasažieru pārvadātājs Latvijā – VTU Valmiera|website=vtu-valmiera.lv|access-date=2025-12-19}}&lt;/ref&gt;

2015. gadā maršrutos tika ieviestas pārmaiņas tarifos - visā valstī tika veikta kopēja transporta tarifu izlīdzināšana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-septembra-saks-izlidzinat-brauksanas-tarifu.a140063/|title=No septembra sāks izlīdzināt braukšanas tarifu|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2016. gada septembrī un oktobrī Valmieras pilsētas autobusu satiksmē tika testēts hibrīdautobuss.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valmiera-izmegina-hibridautobusu.a203188/|title=Valmierā izmēģina hibrīdautobusu|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2019. gadā uzņēmums pārtrauca taksometru pārvadājumus Valmierā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eliesma.lv/vtu-valmiera-taksometri-vairs-nebrauks|title=VTU Valmiera taksometri vairs nebrauks|website=eLiesma|access-date=2025-12-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2019. gadā VSIA &quot;Autotransporta direkcija&quot; uzsāka darbu pie kārtējās starppilsētu autobusu satiksmes reformas, kuras ietvaros pārvadājumi būtu sadalīti lotēs. 2023. gada 26. janvārī ar &quot;VTU Valmiera&quot; tika noslēgts līgums par starppilsētu autobusu satiksmi lotēs Valmieras, Valkas un Smiltenes apkārtnē. Līgumā noteikts, ka autobusu vidējais vecums 10 gadu periodā nepārsniedz 4 gadus. Turklāt, visos autobusos informācija par gaidāmajām pieturām būtu paziņota gan audio, gan vizuāli. Visi transportlīdzekļi būtu aprīkoti ar elektronisku maršruta zīmi, drošības jostām, bezvadu internetu, un bezskaidras naudas norēķiniem. Noteikts, ka 32% no visiem autobusiem būtu aprīkoti ar velosipēdu turētājiem, vismaz 53% no visiem autobusiem būtu pielāgoti personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām pārvadāšanai un atvieglotai iekļūšanai, kā arī vismaz 10% no izmantojamiem autobusiem jābūt bezizmešu. Līgums stājās spēkā 2024. gada 1. jūljā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/valmieras-valkas-un-smiltenes-apkartne-pasazieru-parvadasanu-atkartoti-uztic-vtu-valmiera.a493443/|title=Valmieras, Valkas un Smiltenes apkārtnē pasažieru pārvadāšanu atkārtoti uztic «VTU Valmiera»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2023. gada 23. un 24. septembrī Eiropas mobilitātes nedēļas ietvaros Valmierā tika testēts ar ūdeņradi darbināms autobuss. Autobuss kursēja 6. maršrutā, brauciens tajā bija bez maksas. Testa mērķis bija izmēģināt ūdeņraža autobusu Valmieras apstākļos, kā informēt sabiedrību par ūdeņraža enerģiju kā nākotnes enerģiju sabiedriskajā transportā.&lt;ref&gt;https://www.valmierasnovads.lv/valmiera-testes-ar-udenradi-darbinamu-autobusu/&lt;/ref&gt;

2026. gada 29. janvārī VSIA &quot;Autotransporta direkcija&quot; noslēdza līgumu ar &quot;VTU Valmiera&quot; par starppilsētu autobusu satiksmi Siguldas un Limbažu maršrutu tīkla daļā. No visiem saņemtajiem piedāvājumiem, VTU Valmiera piedāvājums veikt pārvadājumus ar dotāciju 1.37 eiro/km tika izvērtēts kā saimnieciski visizdevīgākais. Pārvadātājs pasažieru pārvadājumus uzsāks 2026. gada 1. jūlijā, uz termiņu 3 gadi (līdz 2029. gada 1. jūlijam), ar iespēju pagarināt līguma termiņu vēl par 12 mēnešiem. Līdz šim pasažieru pārvadājumus šajā maršrutu tīkla daļā nodrošināja pārvadātājs &quot;[[Cēsu ATA|CATA]]&quot;. Līguma izpildē plānots, ka pasažieru pārvadājumi tiek sniegti ar autobusiem, kuru vecums nepārsniedz 20 gadus un autobusa parka kopējais vidējais vecums nepārsniedz 10 gadus visa līguma termiņa laikā. 10% no autobusiem jābūt pielāgoti pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un visi autobusi būs aprīkoti ar maršrutu zīmi un audio un vizuālajiem paziņojumiem autobusa salonā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.atd.lv/lv/jaunumi/atd-nosl%C4%93gusi-l%C4%ABgumu-ar-vtu-valmiera-par-pasa%C5%BEieru-p%C4%81rvad%C4%81%C5%A1anu-mar%C5%A1rutu-t%C4%ABkla-da%C4%BC%C4%81-sigulda|title=atd.lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.lv/Liesma/2026/02/11/pastaves-kas-parmainisies|title=news.lv}}&lt;/ref&gt;

2026. gada 29. janvāra Valmieras novada domes sēdē tika konceptuāli lemts privātā kapitāla piesaistīšanu &quot;VTU Valmiera&quot;, kā rezultātā pašvaldības daļa uzņēmumā samazinātos līdz 49%. Līdz šim, uzņēmumam eksistējot kā pašvaldības kapitālsabiedrībai, uz to attiecas virkne ierobežojumu un likumu, kas konkurējošiem uzņēmumiem nav jāievēro - tostarp nosacījums, ka pašvaldību kapitālsabiedrībām nav jāsniedz tie pakalpojumi, ko var darīt privātais sektors. Šie liegumi līdz šim ir ierobežojuši uzņēmuma attīstību virzienos, kas nav pilnīgi saistīti ar starppilsētu pasažieru pārvadājumiem. Balstoties uz domes lēmumu, lai veiktu investīciju piesaisti tiks rīkota publiska izsole, un tikai izsoles rezultātā par 51% uzņēmuma akcijas īpašnieku kļūs komercsabiedrība.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/content/uploads/2026/02/30_lem.pdf|title=Valmieras Novads}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.lv/Liesma/2026/02/11/pastaves-kas-parmainisies|title=news.lv}}&lt;/ref&gt;

==Pasažieru pārvadājumi==
&quot;VTU Valmiera&quot; nodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumus Valmieras pilsētā, reģionālo starppilsētu sabiedrisko transportu Vidzemes reģionā, kā arī skolēnu pārvadājumus, neregulārus pārvadājumus un autobusu nomas pakalpojumus.
=== Sabiedriskais transports Valmieras pilsētā ===
{{see also|Sabiedriskais transports Valmierā}}
SIA &quot;VTU Valmiera&quot; nodrošina plašu sabiedriskā transporta tīklu Valmierā un tās apkārtnē. Pilsētā ir 15 sabiedriskā transporta maršruti, pasažieru pārvadājumiem tiek izmantoti 10 hibrīdautobusi, 2 elektroautobusi un 3 mikroautobusi.&lt;ref&gt;https://vtu-valmiera.lv/valmiera-pasazieriem-erts-musdienigs-un-videi-draudzigs-sabiedriskais-transports/&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;https://vtu-valmiera.lv/valmieras-pilsetas-marsrutos-kurses-elektroautobusi/&lt;/ref&gt;

Vidēji viena pasažiera pārvadājuma reisa pašizmaksa ir 1,89 euro.&lt;ref name=&quot;eis.gov.lv&quot;&gt;https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/122115&lt;/ref&gt; Braukšanas biļetes tarifs vienam braucienam ir 1 euro, pārējo līdzfinansē pašvaldība. Bez maksas pilsētas maršrutu autobusos tiek pārvadāti pirmsskolas vecuma bērni, bāreņi, Valmieras novada skolēni un pensionāri, kā arī I un II grupas invalīdi.&lt;ref&gt;https://vtu-valmiera.lv/brauksanas-maksa/&lt;/ref&gt; Nākotnē plānotas arī atlaides skolotājiem, policijas darbiniekiem, [[Černobiļas AES]] likvidatoriem un III grupas invalīdiem. 2022. gadā Valmieras sabiedriskajā transportā tika pārvadāti 919 tūkstoši pasažieru - no tiem 228 tūkstoši pensionāri un 236 tūkstoši skolēni.&lt;ref name=&quot;eis.gov.lv&quot;/&gt;

Līdz 2005. gadam biļešu validācijai tika izmantoti kompostieri, biļetes autobusā pārdeva konduktori. Pēc 2005. gada, biļetes tika pārdotas pie autobusa vadītāja, tās tika validētas elektroniski - &quot;VTU Valmiera&quot; bija pirmais pārvadātājs Latvijā, kas ieviesa šādu sistēmu. 2008. gada ekonomiskās krīzes laikā, autobusu reisu samazināšanas dēļ, īslaicīgi tika ieviesta stundas biļete lai padarītu pārsēšanos autobusos ērtāku.

Sākotnēji sabiedriskā transporta pārvadājumus veica dažādi Mercedes-Benz, Volvo, Iveco un citu marku autobusi. Tie lielākoties bija iegūti kā ziedojumi, vai iegādāti lietoti, tādēļ tie bija novecojuši, daudzi no tiem neatbilda vides pieejamības prasībām.

Pirmie deviņi jaunie [[Solaris Urbino 12]] elektriskie dīzeļa hibrīdautobusi tika piegādāti 2020. gada nogalē. Tie bija pirmie jaunie autobusi Valmieras sabiedriskā transporta tīklā - visi iepriekšējie autobusi bija iegādāti lietoti. Autobusu iegādes projekta kopējās izmaksas bija 2,8 miljoni eiro, no kā 1,9 miljonus eiro bija Kohēzijas fonda finansējums.&lt;ref&gt;https://vtu-valmiera.lv/hibridautobusi-valmiera-jau-gadu/&lt;/ref&gt; 2021. gada izskaņā tika piegādāts arī desmitais Solaris hibrīdautobuss.&lt;ref&gt;https://www.valmierasnovads.lv/desmitais-hibridautobuss-valmiera-saks-kurset-gada-izskana/&lt;/ref&gt; 2022. gadā mazāk lietotajos maršrutos pasažieru pārvadājumos sāka izmantot divus mikroautobusus. 2023. gada augustā tika piegādāti divi Solaris Urbino 12 elektroautobusi. To iegādes izmaksas bija 550 tūkstoši eiro, no kā 85% sedza Kohēzijas fonda finansējums.&lt;ref&gt;https://www.cfla.gov.lv/lv/jaunums/valmiera-pilsetas-nozimes-marsrutos-kurses-elektroautobusi&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;https://vtu-valmiera.lv/prezenteti-valmieras-jaunie-elektroautobusi/&lt;/ref&gt;

=== Reģionālie un starppilsētu pārvadājumi ===
VTU Valmiera ir starp lielākajiem reģionālajiem pārvadātājiem Vidzemē. Uzņēmums apkalpo 57 rajona un 30 tālsatiksmes regulāros maršrutus, tam ir četras filiāles - Valmieras, Valkas, Smiltenes un Rūjienas autoosta.&lt;ref name=&quot;vesture&quot; /&gt;

Reģionālie pārvadājumi galvenokārt tiek veikti ar Setra 415UL, Mercedes-Benz Intouro III, Isuzu Grand Toro un Mercedes-Benz Sprinter autobusiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://busphoto.eu/list.php?did=3218|title=Valmiera, VTU Valmiera, SIA — Ritošā sastāva saraksts|website=busphoto.eu|access-date=2025-12-15|language=lv|archive-date=2024-03-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20240305193942/https://busphoto.eu/list.php?did=3218}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Starppilsētu pārvadājumiem izmantoto autobusu modeļi
!Ražotājs
!Modelis
!Ekspluatācijā no
!Daudzums
|-
| rowspan=&quot;5&quot; |Mercedes-Benz
|Electrify 910
|2024
|6
|-
|Sprinter
|2018; 2020; 2023; 2024; 2025
|21
|-
|O510 Tourino
|2017 (ražots 2011. gadā)
|1
|-
|Tourismo III
|2018; 2021
|2
|-
|Intouro III
|2023; 2024
|16
|-
|Setra
|S415UL Business
|2015; 2016; 2017; 2018; 2019
|11
|-
|Iveco
|Crossway 12M
|2015
|5
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |Isuzu
|Grand Toro
|2023
|7
|-
|Anadolu Turquoise
|2026
|2
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |SOR
|C
|2012; 2015
|4
|-
|LH
|2015; 2026
|4
|-
|Scania
|Touring HD
|2021
|1
|-
|MAN
|R14 Lion's Regio
|2017 (ražots 2010. gadā)
|1
|-
|Otokar
|Navigo T Mega
|2026
|2
|}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Maršrutu tīkls
!Maršrutu tīkla daļa
!Maršruts
|-
| rowspan=&quot;57&quot; |Limbaži, Sigulda (no 2026. gada 1. jūlija)
|Arodvidusskola - Limbažu AO - Ozolaine
|-
|Sigulda - Ķipari
|-
|Sigulda - Turaida - Krimulda
|-
|Sigulda - Kaķīškalns - Institūts - Sigulda
|-
|Saulkrasti - Inčupe
|-
|Sigulda - Saltavots - Pelītes - Sigulda
|-
|Saulkrasti - Brankšas - Saulkrasti
|-
|Saulkrasti - Pabaži - Dārziņi - Saulkrasti
|-
|Salacgrīva - Ainaži - Staicele
|-
|Limbaži - Ķirbiži - Ainaži
|-
|Sigulda - Jūdaži - More - Eglaine
|-
|Limbaži - Viļķene - Ķirbiži - Ainaži
|-
|Saulkrasti - Skulte - Lejasozoli
|-
|Saulkrasti - Skulte - Mandegas
|-
|Limbaži - Straupe - Lēdurga
|-
|Cēsis - Straupe - Lēdurga
|-
|Limbaži - Tūja - Saulkrasti
|-
|Limbaži - Stiene - Saulkrasti
|-
|Limbaži - Liepupe - Saulkrasti
|-
|Limbaži - Vidriži - Saulkrasti
|-
|Limbaži - Liepupe - Saulkrasti
|-
|Limbaži - Vidriži - Saulkrasti
|-
|Sigulda - Mālpils
|-
|Limbaži - Ārciems - Āstere - Limbaži
|-
|Sigulda - Nurmiži
|-
|Rīga - Ragana - Sigulda
|-
|Stīveri - Skola - Stīveri
|-
|Rīga - Ropaži - Allaži - Sigulda
|-
|Rīga - Sigulda
|-
|Sigulda - Inciems - Ragana - Sigulda
|-
|Saulkrasti - Pabaži
|-
|Sigulda - Allažmuiža
|-
|Sigulda - Saulkrasti
|-
|Limbaži - Ozolmuiža
|-
|Limbaži - Pociems - Limbaži
|-
|Sigulda - Institūts - Jūdaži
|-
|Limbaži - Oltūži - Salacgrīva
|-
|Limbaži - Ārciems - Pāle - Limbaži
|-
|Limbaži - Kaijciems - Lādezers - Limbaži
|-
|Limbaži - Ķirbiži - Viļķene - Limbaži
|-
|Limbaži - Rūstūži - Lauvas - Ainaži
|-
|Limbaži - Aloja
|-
|Limbaži - Aloja - Staicele
|-
|Limbaži - Viļķene - Salacgrīva
|-
|Rīga - Pabaži - Saulkrasti
|-
|Rīga - Garkalne - Vangaži
|-
|Sigulda - Allaži - Mālpils
|-
|Rīga - Mālpils
|-
|Valmiera - Limbaži
|-
|Limbaži - Lēdurga - Sigulda
|-
|Madona - Cēsis - Saulkrasti
|-
|Rīga - Ainaži
|-
|Rīga - Lēdurga - Limbaži
|-
|Rīga - Limbaži - Ainaži
|-
|Rīga - Limbaži
|-
|Cēsis - Valmiera - Ainaži
|-
|Valmiera - Saulkrasti
|-
| rowspan=&quot;76&quot; |Valmiera, Valka, Smiltene
|Valkas Autoosta - Lauktehnika - Autoosta
|-
|Valkas Autoosta - Lugažu stacija - Autoosta
|-
|Valmiera - Baldiešu ferma - Valmiera
|-
|Smiltene - Mēri - Džindžas - Smiltene
|-
|Valka - Kārķi - Rūjiena
|-
|Valmiera - Vaidava - Rubenes skola - Valmiera
|-
|Rūjiena - Sēļi - Rūjiena
|-
|Smiltene - Palsmane - Variņi - Ķeņģi - Smiltene
|-
|Valmiera - Brenguļi - Pūpoli - Valmiera
|-
|Valmiera - Gauja - Gaujmala - Valmiera
|-
|Valmiera - Vaidava - Valmiera
|-
|Smiltene - Vijciems - Smiltene
|-
|Valmiera - Kauguri - Brenguļi - Valmiera
|-
|Rūjiena - Naukšēnu skola - Rūjiena
|-
|Valmiera - Brenguļi - Valmiera
|-
|Valmiera - Dikļu skola - Valmiera
|-
|Smiltene - Aumeistari - Gauja - Gaujiena
|-
|Smiltene - Variņi - Palsmane - Gaujiena
|-
|Smiltene - Krūklanti - Launkalne - Mežciems - Pamatskola
|-
|Smiltene - Launkalne - Pamatskola
|-
|Smiltene - Mežciems - Launkalns - Smiltene
|-
|Smiltene - Ķieģeļceplis - Launkalne - Smiltene
|-
|Valmiera - Zilaiskalns - Ozolu skola
|-
|Valmiera - Trikāta - Valmiera
|-
|Valmiera - Ēvele - Valmiera
|-
|Valmiera - Blome - Smiltene - Brantu skola - Smiltene
|-
|Valka - Pedele - Ērģeme
|-
|Valmiera - Mazsalaca - Rūjiena - Valmiera
|-
|Valka - Aumeistari - Smiltene
|-
|Smiltene - Rauza - Variņi - Smiltene
|-
|Smiltene - Strenči - Smiltene
|-
|Valmiera - Rubenes skola - Kocēnu skola - Valmiera
|-
|Valmiera - Vaidava - Rubene - Valmiera
|-
|Rūjiena - Ipiķu skola - Rūjiena
|-
|Valmiera - Mazsalaca
|-
|Smiltene - Vidaga - Smiltene
|-
|Valmiera - Mūrmuiža - Valmiera
|-
|Valka - Omuļu skola
|-
|Valmiera - Pidriķis - Burtnieki - Valmiera
|-
|Valmiera - Cempi - Valmiera
|-
|Valmiera - Pidriķis - Burtnieki
|-
|Valmiera - Brenguļi - Staišas - Valmiera
|-
|Valka - Smiltene
|-
|Valmiera - Burtnieki - Eniņi - Valmiera
|-
|Valmiera - Tožas - Mujāni - Valmiera
|-
|Valmiera - Rencēni - Rūjiena
|-
|Rūjiena - Arakste - Rūjiena
|-
|Valmiera - Zilaiskalns - Tožas - Valmiera
|-
|Valka - Ķemere - Ēvele - Valka
|-
|Rūjiena - Naukšēni - Nurmi - Rūjiena
|-
|Rūjiena - Ramata - Mazsalaca
|-
|Smiltene - Trikāta - Strenči - Smiltene
|-
|Valmiera - Cēsis
|-
|Valmiera - Limbaži
|-
|Smiltene - Palsmane - Jaunpiebalga
|-
|Valmiera - Trikāta - Smiltene
|-
|Valmiera - Alūksne
|-
|Alūksne - Gaujiena - Smiltene
|-
|Rīga - Valmiera
|-
|Rīga - Valka
|-
|Valmiera - Seda - Valmiera
|-
|Rīga - Rūjiena
|-
|Rīga - Mazsalaca
|-
|Rūjiena - Limbaži
|-
|Valmiera - Aloja - Salacgrīva
|-
|Valmiera - Brenguļi - Smiltene
|-
|Valmiera - Limbaži - Tūja
|-
|Valmiera - Limbaži - Salacgrīva
|-
|Valmiera - Cempi - Smiltene
|-
|Valmiera - Staicele
|-
|Valmiera - Madona
|-
|Valmiera - Blome - Smiltene
|-
|Valmiera - Rencēni - Valka
|-
|Valmiera - Valka
|-
|Valmiera - Rēzekne
|-
|Rīga - Rauna - Smiltene
|}
&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/155703|title=eis.gov.lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/60864|title=eis.gov.lv}}&lt;/ref&gt;

==Autoostas==
&quot;VTU Valmiera&quot; apkalpo vairākas autoostas, kas kalpo kā uzņēmuma filiāles.
===Valmieras autoosta===
Valmieras autoostā tiek nodrošināti biļešu tirdzniecības un bagāžas uzglabāšanas pakalpojumi.

Sākotnējā autoostas ēka tika būvēta 1956. gadā, ar pieņemšanas aktu, kurā norādīts, ka projektā ventilācijas, ūdensvads un kanalizācija nebija paredzēta. Jau 1986. gadā tika atzīts, ka ēka neatbilst pilsētas un rajona mērogiem. Vairākkārt tika apsvērta autoostas atrašanās vietas maiņa - kā piemērām, pārvietojot to pie dzelzceļa stacijas, pie Kultūras centra, vai pat ārpus pilsētas robežām. Tomēr, autoostas pašreizējā lokācija tika atzīta par praktiskāko.&lt;ref name=&quot;vtu-valmiera-70&quot; /&gt;

2011. gadā tika izsludināts atklāts metu konkurss par jaunās ēkas vizuālo un funkcionālo risinājumu, kurā uzvarēja arhitektu Eduarda Beernaerta, Jāņa Neidera un Ilzes Neideres ideja &quot;Valmieras vārti&quot;. 2013. gada aprīlī uzsākās Valmieras autoostas rekonstrukcija, tā paša gada oktobrī tā tika atvērta. Jaunajā ēkā joprojām ir saskatāms iepriekšējās ēkas veidols - papildinājumi ir nojume, otrais administrācijas un plānoto komercplatību stāvs un atpūtas telpas. Rekonstrukcijas darbus veica SIA &quot;Ekers&quot;, darbu izmaksas bija aptuveni 350 tūkstoši latu.&lt;ref name=&quot;vtu-valmiera-70&quot; /&gt;
===Rūjienas autoosta===
Rūjienas autoosta ir IV kategorijas autoosta - tajā netiek veikti biļešu tirdzniecības, bagāžas uzglabāšanas vai nodrošināta uzgaidāmās zāles pakalpojumu lietošana.&lt;ref&gt;https://vtu-valmiera.lv/rujienas-autoosta-partrauks-bilesu-tirdzniecibu/&lt;/ref&gt;

===Smiltenes autoosta===
Smiltenes autoostā tiek nodrošināti biļešu tirdzniecības un bagāžas uzglabāšanas pakalpojumi. Smiltenes centra teritorijas pārbūves ietvaros, autoostai ir jauna atrašanās vieta Baznīcas laukumā 16a.&lt;ref&gt;https://vtu-valmiera.lv/smiltenes-autoosta-turpmak-bus-baznicas-laukuma-16a/&lt;/ref&gt;

===Valkas autoosta===
Valkas autoostā tiek nodrošināti biļešu tirdzniecības un bagāžas uzglabāšanas pakalpojumi. Papildus reģionālajiem un pilsētas pārvadājumiem Latvijā, autoosta apkalpo arī vairākus reisus no Igaunijas.

[[Kategorija:Autobusu satiksme Latvijā]]</text>
      <sha1>1lfjtgd0j9gyqvf2cwkr17mpkgoccih</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Moriss Merlo-Pontī</title>
    <ns>0</ns>
    <id>618679</id>
    <revision>
      <id>4450291</id>
      <parentid>4385810</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T17:20:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4450291</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3846" sha1="l8iwuodtd3xutzbugdfpctju847g6y8" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|            platums = 
|              vārds = Moriss Merlo-Pontī
|         vārds_orig = ''Maurice Merleau-Ponty''
|             attēls = Maurice Merleau-Ponty.jpg
|         att_izmērs = 200px
|      att_nosaukums = Moriss Merlo-Pontī 1950. gados
|            dz_gads = 1908
|         dz_mēnesis = 3
|           dz_diena = 14
|           dz_vieta = {{vieta|Francija|Rošfora pie jūras}}
|             m_gads = 1961
|          m_mēnesis = 5
|            m_diena = 3
|            m_vieta = {{flaga|Francija}} [[Parīze]], [[Francija]]
|       dzīves_vieta = 
|          pilsonība = {{flaga|Francija}} [[Francija]]
|            tautība = [[franči|francūzis]]
|            dzimums = V
|             vecāki = 
|              brāļi = 
|              māsas = 
|       dzīvesbiedrs = 
|              bērni = 
|           paraksts = 
|         pseidonīms = 
|       nodarbošanās = filozofs
| rakstīšanas valoda = [[franču valoda]]
|            periods = 20. gadsimts
|              žanri = filozofija, fenomenoloģija
|             temati = uztvere, ķermenis, apziņa, valoda
|       lit virzieni = [[fenomenoloģija]], [[eksistenciālisms]]
|   slavenākie darbi = “[[Uztveres fenomenoloģija]]” (''Phénoménologie de la perception'', 1945), “[[Redzamais un neredzamais]]”
|        ietekmējies = [[Edmunds Huserls]], [[Martins Heidegers]], [[Anrī Bergsons]]
|         ietekmējis = fenomenoloģija, kognitīvā filozofija, sociālā teorija
|         alma_mater = [[École normale supérieure]]
|        apbalvojumi = 
|           piezīmes = 
|        kategorijas = 
}}

'''Moriss Merlo-Pontī''' ({{val|fr|Maurice Merleau-Ponty}}; dzimis {{dat|1908|3|14}}, miris {{dat|1961|5|3}}) bija [[franči|franču]] [[filozofs]], viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta [[fenomenoloģija]]s pārstāvjiem un oriģināls [[eksistenciālisms|eksistenciālisma]] domātājs.

Merlo-Pontī filozofijas centrā atrodas ķermeniskās uztveres analīze. Pretstatā klasiskajam racionālismam un kartēziskajam duālismam viņš uzsvēra, ka cilvēka apziņa nav nošķirta no ķermeņa, bet ir iemiesota pasaulē. Uztvere, pēc Merlo-Pontī domām, nav pasīva ārējās realitātes atspoguļošana, bet aktīvs, pirmatnējs cilvēka attiecību veids ar pasauli.

Viņa nozīmīgākais darbs “[[Uztveres fenomenoloģija]]” (1945) piedāvā detalizētu uztveres, ķermeņa shēmas un telpiskās pieredzes analīzi, apvienojot filozofiju ar psiholoģijas, neiroloģijas un mākslas atziņām. Vēlākajos darbos Merlo-Pontī pievērsās valodas, vēstures un politikas jautājumiem, kā arī attīstīja jēdzienu par “redzamo un neredzamo” kā ontoloģisku dimensiju.

Politiskajā un intelektuālajā dzīvē Merlo-Pontī sākotnēji bija tuvs [[Žans Pols Sartrs|Žanam Polam Sartram]] un piedalījās žurnāla ''Les Temps Modernes'' darbībā, taču vēlāk viņu ceļi šķīrās atšķirīgu uzskatu dēļ par [[Marksisms|marksismu]] un [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]]. Merlo-Pontī ieņēma kritisku, bet neatmetošu attieksmi pret marksismu, cenšoties to interpretēt bez dogmatisma.

Merlo-Pontī idejas būtiski ietekmējušas mūsdienu fenomenoloģiju, ķermeņa filozofiju, kognitīvās zinātnes, estētiku un sociālo teoriju. Viņš tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem domātājiem, kas iedibināja ķermeniskās pieredzes centrālo lomu filozofijā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Francija-aizmetnis}}
{{filozofija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Merlo-Pontī, Moriss}}
[[Kategorija:Franču filozofi]]
[[Kategorija:Fenomenologi]]
[[Kategorija:Eksistenciālisma pārstāvji]]
[[Kategorija:20. gadsimta filozofi]]
[[Kategorija:1908. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1961. gadā mirušie]]</text>
      <sha1>l8iwuodtd3xutzbugdfpctju847g6y8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Egilus/100wikidays-5</title>
    <ns>2</ns>
    <id>620355</id>
    <revision>
      <id>4450338</id>
      <parentid>4448761</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T19:10:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Diena pēc dienas */</comment>
      <origin>4450338</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8895" sha1="mhfet460rl3j1923eetzgpy156pfg5w" xml:space="preserve">'''[[:m:100wikidays|#100wikidays]]''' skaitās personīgs &quot;izaicinājums&quot; (atvainojos par šo vulgārismu) 100 dienas pēc kārtas Vikipēdijā publicēt vismaz vienu jaunu rakstu. Krieviski tam ir labāks apzīmējums: &quot;понты&quot;. Bet lai vai kā, es tik un tā gandrīz ik dienas daru ko tādu, un saskaņā ar anekdoti, &quot;ja mums vienalga jābadojas, varbūt darīt to kā protestu pret imperiālismu&quot;? Galu galā, vairākas reizes es to jau izdarīju ([[Dalībnieks:Egilus/100wikidays|2017]], [[Dalībnieks:Egilus/100wikidays-2|2020]], [[Dalībnieks:Egilus/100wikidays-3|2021]], [[:eo:Uzanto:Egilus/100wikidays|2024, esperanto]]).

Bet vispār man iekrājies mežonīgi daudz nepadarītā, un šis varētu būt par motivāciju kaut nelielu daļu no tā savākt.

Sākumdiena ieplānota {{dat|2026|1|14}}, {{dat|2026|4|23}} attiecīgi plānots apstāties. Ja reālajā dzīvē nekas negadīsies tāds, kas piespiedīs mani pilnībā atmest virtuālo.

=== en ===
'''[[:m:100wikidays|#100wikidays]]''' officially is a great challenge. I've heard such pathosal and silly words too much at Soviet dictature. Therefore I declare not a challenge, but a Ordnung-ization: I just have too much non-written articles in &quot;To do&quot;, and this could be the motivation to deal with it at least partially.

This list will be not updated everyday because I don't like to spam in &quot;Recent changes&quot; list.

=== ru ===
'''[[:m:100wikidays|#100wikidays]]''' считается большим личным вызовом и как там ещё. Я этого бессмысленного пафоса уже при СССР нажрался выше крыши. Посему — не вызов, а разгребание. У меня просто накопилось слишком много ненаписанных статей, и это может стать мотивацией хотя бы частично разобраться с этим. Время — январь-апрель 2026 года. Писаться статьи будут ежедневно, но тут записываться, когда мне не сильно лень, а то я заспамлю страницу последних изменений — а её у нас реально читают.

== Diena pēc dienas ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! width=&quot;15px&quot; | #Day
! width=&quot;25px&quot; | M-D
! kB
! Article
! p.s.
! New articles, if more than 1
&lt;!--|-
| 100 || 04-23 || || [[:bs:Orlovačko jezero]] ||  ||
|-
| 099 || 04-22 || || [[:en:University of Sarajevo]] ||  || [[:en:St. Paul's Bay]]
|-
| 098 || 04-21 || || [[:en:Bashkiria (1917–1919)]] ||  ||
|-
| 097 || 04-20 || || [[:ru:Академия наук Республики Башкортостан]] ||  ||
|-
| 096 || 04-19 || || [[:ru:Мозырский трамвай]] ||  ||
|-
| 095 || 04-18 || || [[:ru:Новополоцкий трамвай]] ||  ||
|-
| 094 || 04-17 || || [[:en:Reichsbrücke]] ||  ||
|-
| 093 || 04-16 || || [[:en:Ö1]] ||  ||
|-
| 092 || 04-15 || || [[:en:Freedom of religion in Armenia]] ||  ||
|-
| 091 || 04-14 || || [[:en:Islamization of Albania]] ||  ||
|-
| 090 || 04-13 || || [[:en:Dance of Osman Taka]] ||  ||
|-
| 089 || 04-12 || || [[Stiglovas grava]] || https://balvurcb.lv/kb/index.php?View=entry&amp;EntryID=945 ||
|-
| 088 || 04-11 || || [[:en:Gunvor]] || https://www.facebook.com/aivars.markots/posts/pfbid0sMHXK1NMRFWwcoo5YEduKWgcRNAgzVtaQ9AsdAURSHtDBMnvHR8k4k8c1qPgxuv9l ||
|-
| 087 || 04-10 || || [[:ru:Шатаева, Эльвира Сергеевна]] || https://www.facebook.com/holodmedia/posts/pfbid0MohgnVaZydJMqtZZssYuzF54PD7xsFyExHnbcBKTb5DYTrtnp5rfF2pwAD5XSpFfl, https://www.google.com/search?q=%D0%AD%D0%BB%D1%8C%D0%B2%D0%B8%D1%80%D0%B0+%D0%A8%D0%B0%D1%82%D0%B0%D0%B5%D0%B2%D0%B0&amp;rlz=1C1KNTJ_lvLV1083LV1084&amp;sourceid=chrome&amp;ie=UTF-8 ||
|-
| 086 || 04-09 || || [[:ru:Союз для Средиземноморья]] ||  ||
|-
| 085 || 04-08 || || [[:sh:Latvica]] ||  ||
|-
| 084 || 04-07 || || [[:ru:Нихуярв]] ||  ||
|-
| 083 || 04-06 || || [[:uk:Майданецьке поселення]] ||  ||
|-
| 082 || 04-05 || || [[:en:Richard England (architect)]] ||  ||  --&gt;
|-
| 081 || 04-04 || 19 || [[Hanna Šturma]] ||  ||
|-
| 080 || 04-03 || 8 || [[Veselības problēmas Arāla jūras reģionā]] ||  ||
|-
| 079 || 04-02 || 16 || [[Graciāns]] ||  ||
|-
| 078 || 04-01 || 11 || [[Katerina Handzjuka]] ||  ||
|-
| 077 || 03-31 || 13 || [[Putnu būrītis]] ||  ||
|-
| 076 || 03-30 || 7 || [[Miloslavs Skoržepa]] ||  || 
|-
| 075 || 03-29 || 20 || [[Azerbaidžānas Islāma partija]] ||  || [[Nardarana]]
|-
| 074 || 03-28 || 19 || [[Arala]] ||  ||
|-
| 073 || 03-27 || 15 || [[Sejfula Malešova]] ||  ||
|-
| 072 || 03-26 || 13 || [[Musine Kokalari]] ||  ||
|-
| 071 || 03-25 || 16 || [[Sabiha Kasimati]] ||  ||
|-
| 070 || 03-24 || 11 || [[Maija Kristaļinska]] ||  ||
|-
| 069 || 03-23 || 10 || [[Dvina (Armēnija)]] ||  ||
|-
| 068 || 03-22 || 15 || [[Villijs Tokarevs]] ||  ||
|-
| 067 || 03-21 || 8 || [[Kotrīna Zīle]] ||  ||
|-
| 066 || 03-20 || 11 || [[Dunduru pļavas]] ||  ||
|-
| 065 || 03-19 || 6 || [[Garkāta agrenīte]] ||  || 
|-
| 064 || 03-18 || 4 || [[Didzis Matīss]] ||  ||
|-
| 063 || 03-17 || 12 || [[Krāteris]] ||  ||
|-
| 062 || 03-16 || 6 || [[Maltuves purvs]] ||   ||
|-
| 061 || 03-15 || 8 || [[Sudas purvs]] ||  || 
|-
| 060 || 03-14 || 5 || [[Inta Celmiņa]] ||||
|-
| 059 || 03-13 || 7 || [[Inta Dobrāja]] ||  ||
|-
| 058 || 03-12 || 5 || [[Ieva Cederštrēma-Volfa]] ||  ||
|-
| 057 || 03-11 || 4 || [[Dža (upe)]] ||  ||
|-
| 056 || 03-10 || 3 || [[Autoceļš V1030 ]] || ||
|-
| 055 || 03-09 || 6 || [[Frančeska Kirke]] ||  ||
|-
| 054 || 03-08 || 11 || [[Lai dzīvo brīvība, nolādēts!]] ||  || [[Kekertalika]] 
|-
| 053 || 03-07 || 4 || [[Avannāta]] ||  ||
|-
| 052 || 03-06 || 11 || [[Līnahamari]] || 
|-
| 051 || 03-05 || 9 || [[Pasaules laimes ziņojums]] ||  ||
|-
| 050 || 03-04 || 6 || [[Kuzbass]] ||  ||
|-
| 049 || 03-03 || 5 || [[Rietumsibīrija]] ||  ||
|-
| 048 || 03-02 || 4 || [[Dolizī]] ||  ||
|-
| 047 || 03-01 || 7 || [[Nuorgama]] ||  ||
|-
| 046 || 02-28 || 2 || [[Tribends]] ||  ||
|-
| 045 || 02-27 || 9 || [[Hondurasas karogs]] || ||
|-
| 044 || 02-26 || 10 || [[Mahikena]] ||  ||
|-
| 043 || 02-25 || 8 || [[Andrejs Laņkovs]] ||  || 
|-
| 042 || 02-24 || 5 || [[Luhmans 16]] ||  ||
|-
| 041 || 02-23 || 15 || [[Albertas separātisms]] ||  ||
|-
| 040 || 02-22 || 5 || [[Valga (municipalitāte)]] ||  ||
|-
| 039 || 02-21 || 8 || [[Briežu kaulmuša]] ||  ||
|-
| 038 || 02-20 || 5 || [[Jihlava (upe)]] ||  ||
|-
| 037 || 02-19 || 16 || [[Oldenburgas grāfiste]] ||  || 
|-
| 036 || 02-18 || 8 || [[Lambarene]] ||  ||
|-
| 035 || 02-17 || 5 || [[Vēsma Aistere]] ||  ||
|-
| 034 || 02-16 || 9 || [[Morgs]] ||  ||
|-
| 033 || 02-15 || 7 || [[Diena bez alkohola (Taivāna) ]] ||  || [[Naidīgā arhitektūra]] 
|-
| 032 || 02-14 || 7 || [[Nekrokrātija]] ||  ||
|-
| 031 || 02-13 || 8 || [[Starptautiskā Kosmosa Universitāte]] ||  ||
|-
| 030 || 02-12 || 11 || [[Felisete]] ||  ||
|-
| 029 || 02-11 || 7 || [[Rīgas krematorija]] ||  ||
|-
| 028 || 02-10 || 6 || [[De primordiis ordinis Theutonici narratio]] ||  ||
|-
| 027 || 02-09 || 10 || [[Heidi Purga]] ||  ||
|-
| 026 || 02-08 || 14 || [[Sniega volejbols]] ||  ||
|-
| 025 || 02-07 || 6 ||  [[Svastika (Kanāda)]] ||  ||
|-
| 024 || 02-06 || 9 || [[Bata]] ||  ||
|-
| 023 || 02-05 || 12 || [[Tamilu genocīds ]] ||  || [[Leinas dedzināšana]]
|-
| 022 || 02-04 || 6 || [[Inkunābula]] ||  ||
|-
| 021 || 02-03 || 7 || [[Elifa Sančesa]] ||  ||
|-
| 020 || 02-02 || 7 || [[Livonija Rikija Gina]] ||  ||
|-
| 019 || 02-01 || 28 || [[Baltistāna]] ||  || [[Asago]]
|-
| 018 || 01-31 || 11 || [[Centrālā province (Zambija)]] ||  ||
|-
| 017 || 01-30 || 10 || [[Koperbelta]] ||  || 
|-
| 016 || 01-29 || 8 || [[Dobkāta sviestbeka]] ||  ||
|-
| 015 || 01-28 || 30 || [[Hadera]] ||  || [[Usulutana (departaments)]]
|-
| 014 || 01-27 || 7 || [[Bengāļu inteliģences slaktiņš]] ||  || [[Sanmigels]]
|-
| 013 || 01-26 || 11 || [[Bīrtavīla]] ||  || [[Usulutans]], [[Taburete (vulkāns)]]
|-
| 012 || 01-25 || 7 || [[Salaspils karsta kritene]] ||  ||
|-
| 011 || 01-24 || 12 || [[Protesti Altaja Republikā (2025)]] ||  ||
|-
| 010 || 01-23 || 3 || [[Ķirezers]] ||  ||
|-
| 009 || 01-22 || 11 || [[Ain't I Right]] || Ar Groka atbalstu ||
|-
| 008 || 01-21 || 10 || [[Ziemeļu Vainaga T]] ||  || [[Mormoņu pornogrāfija]], [[Trialektika]]
|-
| 007 || 01-20 || 4 || [[Mērgava]] ||  ||
|-
| 006 || 01-19 || 7 || [[Ni Sjaliaņa]] ||  ||
|-
| 005 || 01-18 || 8 || [[Laimonis Purs]] ||  || [[Vilku kalni]]
|-
| 004 || 01-17 || 5 || [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve]] ||  || [[Dubjūka]]
|-
| 003 || 01-16 || 7 || [[Urugvajas spāņu valoda]] ||  ||
|-
| 002 || 01-15 || 4 || [[Vikipēdija turkmēņu valodā]] ||  ||
|-
| 001 || 01-14 || 9 || [[Sidrabota saule lec]] ||  ||
|}</text>
      <sha1>mhfet460rl3j1923eetzgpy156pfg5w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>623198</id>
    <revision>
      <id>4450650</id>
      <parentid>4447336</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T10:20:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (Reference duplication)</comment>
      <origin>4450650</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="39012" sha1="i3un4v07k8t2ffw16m901b9jkki80pu" xml:space="preserve">{{Nejaukt ar|Latviešu Nacionāldemokrātu partija}}
{{Politiskās partijas infokaste
|name               = Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija
|native_name        = Латвийская национал-демократическая партия
|lang1              = 
|name_lang1         = 
|lang2              = 
|name_lang2         = 
|lang3              = 
|name_lang3         = 
|lang4              = 
|name_lang4         = 
|logo               = LNDP_un_Osipova_partijas_logo.png
|colorcode          = #E92A39
|leader             = 
|chairperson        = [[Armands Māliņš]]&lt;br /&gt;(1991—2002)&lt;br /&gt;[[Jevgēņijs Osipovs]]&lt;br /&gt;(2002—2008)
|president          = 
|secretary_general  = 
|spokesperson       = 
|founder            = 
|leader1_title      = 
|leader1_name       = 
|leader2_title      = 
|leader2_name       = 
|leader3_title      = 
|leader3_name       = 
|leader4_title      = 
|leader4_name       = 
|leader5_title      = 
|leader5_name       = 
|slogan             = 
|founded            = {{dat|1991|02|03}}&lt;br /&gt;(dibināta)&lt;br /&gt;{{dat|1993|09|06}}&lt;br /&gt;(reģistrēta)
|dissolved          = [[2008. gads|2008]]. gada [[augusts|augustā]]&lt;ref name=&quot;izsl&quot; /&gt;
|merger             = 
|split              = 
|predecessor        = 
|merged             = 
|successor          = [[Osipova partija]]&lt;br /&gt;(''de facto'')&lt;ref name=&quot;osipp&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=papildināta - Nodibināta jauna partija - «Osipova partija» |url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/papildinata-nodibinata-jauna-partija-osipova-partija-629098 |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |work=www.diena.lv |date={{dat|2008|9|28||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Osipovs dibinās jaunu partiju |url=https://rekurzeme.lv/vietejas-zinas/liepaja/osipovs-dibinas-jaunu-partiju/ |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |work=ReKurZeme.lv |date={{dat|2008|8|27||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;jaunslv&quot; /&gt;
|headquarters       = 
|newspaper          = 
|student_wing       = 
|youth_wing         = 
|wing1_title        = Paramilitārais spārns
|wing1              = [[Latviešu Nacionālā gvarde]]&lt;ref name=&quot;page1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;page2&quot; /&gt;&lt;br /&gt;(ap 1992. gadu)
|wing2_title        = 
|wing2              = 
|wing3_title        = 
|wing3              = 
|membership_year    = 
|membership         = 
|ideology           = '''1991—2002:'''&lt;br /&gt;[[latvieši|latviešu]] [[nacionālisms]]&lt;ref name=&quot;laikmz&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Pārdomas 9. maija sakarā {{!}} Laikmeta zīmes |url=https://www.laikmetazimes.ebaznica.lv/2008/05/09/pardomas-9-maija-sakara/ |website=laikmetazimes.ebaznica.lv |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |language=lv |date={{dat|2008|5|9||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lv&quot; /&gt;&lt;br /&gt;[[militārisms|paramilitārisms]]&lt;ref name=&quot;page1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;page2&quot; /&gt;&lt;br /&gt;(ap 1992. gadu)&lt;br /&gt;[[dekolonizācija]]&lt;ref name=&quot;lv&quot; /&gt;&lt;br /&gt;[[rusofobija|pretkrieviskums]]&lt;ref name=&quot;lv&quot; /&gt;&lt;br /&gt;[[proamerikānisms]]&lt;ref name=&quot;lv&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;muzej&quot; /&gt;&lt;br /&gt;[[eiroskeptisms]]&lt;ref name=&quot;lv&quot; /&gt;&lt;br /&gt;[[antisemītisms]]&lt;ref name=&quot;eurac&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Cilvēktiesības Latvijā 2002. gada 1. janvāris — 2002. gada 30. jūnijs |url=http://miris.eurac.edu/mugs2/do/blob.pdf%3Ftype=pdf&amp;serial=1031568094319 |website=miris.eurac.edu |publisher=Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs |pages=8.—9 |quote=Līdz šim LNDP bijusi maziņa, galēji labā spārna populistu partija, kuras līderis Armands Māliņš piesaistīja mediju uzmanību 1997. gadā, kad tas kritizēja &quot;Krievu-Žīdu plutokrātus&quot; un homoseksuālistus.}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;antisem&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Jakovičs |first1=Aivars |title=Par mani |url=http://aivarsjakovics.wordpress.lv/about/ |website=aivarsjakovics.wordpress.lv |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |language=lv |date={{dat|2012|9|4||bez}} |quote=Dažus mēnešus vēlāk laikrakstos ieraudzīju tekstus ar A.Māliņa antisemītiskiem izteikumiem un no viņa partijas distancējos.}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lv&quot; /&gt;&lt;br /&gt;[[homofobija]]&lt;ref name=&quot;homofob&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=CILVĒKTIESĪBAS LATVIJĀ 2002. GADĀ |url=https://cilvektiesibas.org.lv/media/attachments/30/01/2012/lcesc_2002_parskats_lv.pdf |website=cilvektiesibas.org.lv |publisher=Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |page=25 |date={{dat|2003||||bez}} |quote=Līdz šim LNDP bija ļoti neliels, labējs populistisks grupējums, kura līderis Armands Māliņš piesaistīja masu saziņas līdzekļu uzmanību 1997. gadā, ķengādams &quot;krievu–žīdu plutokrātus&quot; un homoseksuālistus.}}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;'''2002—2008:'''&lt;br /&gt;[[krievu nacionālisms]]&lt;ref name=&quot;jaunslv&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;iest&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;lojal&quot; /&gt;&lt;br /&gt;[[krievu imperiālisms]]&lt;ref name=&quot;rev&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;lojal&quot; /&gt;&lt;br /&gt;[[ultranacionālisms]]&lt;ref name=&quot;lojal&quot; /&gt;&lt;br /&gt;[[Rusofīlisms|prokrieviskums]]&lt;ref name=&quot;jaunslv&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;rev&quot; /&gt;&lt;br /&gt;[[militārisms|paramilitārisms]]&lt;ref name=&quot;lojal&quot; /&gt;&lt;br /&gt;[[antisemītisms]]&lt;ref name=&quot;dp&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;ko&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Latvians.lv :: national vortal - Ko mums grib aizliegt? |url=https://web.archive.org/web/20030928032838/http://www.latvians.lv/text.php?sid=419 |website=latvians.lv |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |language=lv |date={{dat|2003||||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|position           = [[Galēji labēja politika|galēji labēja]]{{efn|Dažreiz savas prokrieviskās ideoloģijas dēļ medijos dēvēta par [[Galēji kreisa politika|galēji kreisu]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Osipova partija pievelk bijušos likumsargus |url=https://www.apollo.lv/5317435/osipova-partija-pievelk-bijusos-likumsargus |accessdate={{dat|2026|3|22||bez}} |work=apollo.lv |date={{dat|2008|2|22||bez}} |language=lv |quote=Jevgeņija Osipova vadītajā kreisi radikālajā Latvijas Nacionāli demokrātiskajā partijā...}}&lt;/ref&gt;}}
|religion           = 
|national           = 
|international      = 
|european           = 
|europarl           = 
|affiliation1_title = Sabiedrotie
|affiliation1       = [[Latvijas Krievu savienība|PCTVL]]&lt;ref name=&quot;pct&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=LNDP un PCTVL vāc parakstus pret Uldi Sesku un Liepājas partiju |url=https://www.tvnet.lv/6184857/lndp-un-pctvl-vac-parakstus-pret-uldi-sesku-un-liepajas-partiju |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |work=[[tvnet.lv]] |date={{dat|2005|1|17||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;(kopš 2002. gada)&lt;br /&gt;[[Nacionālboļševiku partija|Nacionālboļševiki]]&lt;ref name=&quot;dppr&quot; /&gt;&lt;br /&gt;(kopš 2002. gada)
|colors             = 
|blank1_title       = Mātes organizācija
|blank1             = &quot;[[Krievu nacionālā vienotība]]&quot;&lt;ref name=&quot;lojal&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;topsec&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=topsecret.pdf |url=https://ipvnews.org/topsecret.pdf |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;dppr&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Bijušais Drošības policijas priekšnieks – LNDP biedrs |url=https://www.tvnet.lv/4771382/bijusais-drosibas-policijas-prieksnieks-lndp-biedrs |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |work=tvnet.lv |date={{dat|2007|12|5||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;(kopš 2002. gada)
|blank2_title       = 
|blank2             = 
|blank3_title       = 
|blank3             = 
|seats1_title       = 
|seats1             = 
|seats2_title       = 
|seats2             = 
|seats3_title       = 
|seats3             = 
|seats4_title       = 
|seats4             = 
|symbol             = 
|flag               = Flag_of_Latvian_National_Democratic_Party_(2006―2008).png
|website            = {{URL|https://web.archive.org/web/20041128015948/http://www.aryan.lv/|aryan.lv}}&lt;br /&gt;{{URL|https://web.archive.org/web/20060701135903/https://www.lndp.lv/|lndp.lv}}
|state              = 
|country            = 
|country_dab1       = 
|parties_dab1       = 
|elections_dab1     = 
|country2           = 
|country_dab2       = 
|parties_dab2       = 
|elections_dab2     = 
|footnotes          = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}}
}}
'''Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija'''&lt;ref name=&quot;lv&quot; /&gt; ('''LNDP''') ({{val|ru|Латвийская национал-демократическая партия, ЛНДП}}) bija [[Galēji labēja politika|galēji labēja]] [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kas dibināta 1991. gada 3. februārī&lt;ref name=&quot;lv&quot; /&gt; un reģistrēta 1993. gada 6. septembrī.&lt;ref name=&quot;iest&quot; /&gt; To ilggadēji vadīja [[Armands Māliņš]].&lt;ref name=&quot;Lva&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Latvijas Nacionāli Demokrātiskā partija. Vēsturiska izziņa 1991. — 1997. g. |url=https://www.archiv.org.lv/apraksti/F/LV_LVA_F1892_VI.pdf |website=archiv.org.lv |publisher=Latvijas Valsts arhīvs |accessdate={{dat|2026|2|22||bez}} |language=lv |date={{dat|1998|12|11||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pēc Māliņa, partijas vadību pārņēma [[Jevgēņijs Osipovs]].&lt;ref name=&quot;prks&quot; /&gt; Partija likvidēta 2008. gada [[Augusts|augustā]].&lt;ref name=&quot;izsl&quot; /&gt;

== Vēsture ==
=== 1991—2002 ===
Grupiņa bijušo [[Barikāžu laiks|Barikāžu]] aizstāvju 1991. gada 3. februārī&lt;ref name=&quot;lv&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija - Latvijas Vēstnesis |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/49674 |website=www.vestnesis.lv |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |language=lv |date={{dat|1998|09|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; nodibināja nacionālistiski noskaņoto&lt;ref name=&quot;lveest&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Latvijas Republikas politiskās organizācijas - Latvijas Vēstnesis |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/30977 |website=www.vestnesis.lv |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lv&quot; /&gt; '''Latvijas Nacionāli demokrātisko partiju (Amerikas ceļš)''',&lt;ref name=&quot;lv&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;muzej&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Pirms trīsdesmit gadiem. Smagais pārbaudījumu laiks – cīņa par Rīgas Latviešu biedrību (no Jāņa Graudoņa arhīva Turaidas muzejrezervātā) |url=https://turaida-muzejs.lv/2022/09/pirms-trisdesmit-gadiem-smagais-parbaudijumu-laiks-cina-par-rigas-latviesu-biedribu-no-jana-graudona-arhiva-turaidas-muzejrezervata/ |website=turaida-muzejs.lv |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |language=lv |date={{dat|2022|9|7||bez}} |archive-date={{dat|2024|03|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240303053235/https://turaida-muzejs.lv/2022/09/pirms-trisdesmit-gadiem-smagais-parbaudijumu-laiks-cina-par-rigas-latviesu-biedribu-no-jana-graudona-arhiva-turaidas-muzejrezervata/ }}&lt;/ref&gt; tomēr partiju oficiāli reģistrēja tikai 1993. gada 6. septembrī.&lt;ref name=&quot;iest&quot; /&gt; Vārdu salikums &quot;Amerikas ceļš&quot; vēlāk tika izņemts no partijas nosaukuma.&lt;ref name=&quot;muzej&quot; /&gt; 1991. gada 4. augustā notika partijas 1. kongress.&lt;ref name=&quot;Lva&quot; /&gt; Līdz 2002. gadam&lt;ref name=&quot;prks&quot; /&gt; partijas priekšsēdis bija bijušais [[padomju milicija]]s [[seržants]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Par kritisko kritiku - Barikadopēdija |url=https://www.barikadopedija.lv/raksti/888025 |website=www.barikadopedija.lv |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;muzej&quot; /&gt; [[Armands Māliņš]].&lt;ref name=&quot;Lva&quot; /&gt;

1992. gadā, atbildot uz [[Latvijas Republikas Zemessardze|LR Zemessardze]]s izveidi, Armands Māliņš nodibināja paramilitāru organizāciju [[Latviešu Nacionālā gvarde]] (LNG) jeb Nacionālā gvarde (NG).&lt;ref name=&quot;dib&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=ARMANDS MĀLIŅŠ DIBINA GVARDI |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:552577%7Carticle:DIVL373%7Cquery:ARMANDS%20M%C4%80LI%C5%85%C5%A0%20 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Neatkarīgā Cīņa |issue=Nr.45 |date={{dat|1992|3|17||bez}} |page=4 |language=lv}}&lt;/ref&gt; Nacionālā gvarde tika uzskatīta par LNDP paramilitāro spārnu un kopā ar citām [[Galēji labēja politika|galēji labējām]] organizācijām 1992. gadā plānoja veikt bruņotu [[Valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] pret [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|LR Augstāko Padomi]] un [[Latvijas Republikas Ministru padome|LR Ministru padomi]].&lt;ref name=&quot;page1&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last1=Ezernieks |first1=Ilmārs |title=VALSTS APVĒRSUMS. BŪS VAI NEBŪS? |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:552632%7Carticle:DIVL86%7Cpage:1%7Cquery:Armands%20M%C4%81li%C5%86%C5%A1%20 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Neatkarīgā Cīņa |issue=Nr.101 |date={{dat|1992|06|30||bez}} |page=1 |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;page2&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last1=Ezernieks |first1=Ilmārs |title=VALSTS APVĒRSUMS. BŪS VAI NEBŪS? |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:552632%7Carticle:DIVL86%7Cpage:2%7Cquery:Armands%20M%C4%81li%C5%86%C5%A1%20 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Neatkarīgā Cīņa |issue=Nr.101 |date={{dat|1992|06|30||bez}} |page=2 |language=lv}}&lt;/ref&gt; Kāds [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|LR Aizsardzības ministrija]]s darbinieks sacīja ka A. Māliņš savācis cilvēkus kuri ir spējīgi veikt [[Terorisms|teroraktus]].&lt;ref name=&quot;page2&quot; /&gt;

LNDP [[1994. gada Rīgas domes vēlēšanas|1994. gada Rīgas domes vēlēšanās]] ieguva vienu deputāta mandātu un par deputātu kļuva Armands Māliņš.&lt;ref name=&quot;malievel&quot;&gt;{{laikraksta atsauce |title=LATVIJAS LIELO PILSĒTU DOMJU UN RAJONU PADOMJU DEPUTĀTI |journal=[[Latvijas Vēstnesis]] |date={{dat|1994|06|04||bez}} |volume=Nr.66 |page=1. lpp |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:1254364%7Carticle:DIVL26 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}}}}&lt;/ref&gt; LNDP neveiksmīgi piedalījās 1995. gada [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas]]&lt;ref name=&quot;sest&quot; /&gt; un 1998. gada [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]],&lt;ref name=&quot;devast&quot; /&gt; attiecīgi iegūstot 0,14 %&lt;ref name=&quot;sest&quot; /&gt; un 0,30 % balsu.&lt;ref name=&quot;devast&quot; /&gt; [[1997. gada Rīgas domes vēlēšanas|1997. gada Rīgas domes vēlēšanās]] partija ieguva vienu deputāta vietu [[Rīgas dome|Rīgas domē]].&lt;ref name=&quot;rd97&quot; /&gt; Deputāta amatu ieņēma LNDP sarakstā esošā [[Kristīgi demokrātiskā savienība|KDS]] biedre&lt;ref name=&quot;trojas&quot;&gt;{{laikraksta atsauce |last1=Vanzovičs |first1=Sandris |last2=Spandegs |first2=Uģis |title=Trojas zirgs sociāldemokrātu nometnē? |journal=Neatkarīgā Rīta Avīze |date={{dat|1997|07|21||bez}} |volume=Nr.70 |page=2. lpp |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:609350%7Carticle:DIVL139}}&lt;/ref&gt; [[Inta Baltiņa|Inta Jukneviča]]&lt;ref name=&quot;rd97&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rezultāti - Rīga - Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija (VIETAS = 1) |url=https://archive.cvk.lv/velesanas/old/base/base.cvk.rezult |website=archive.cvk.lv |publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]] |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |language=lv |date={{dat|1997||||bez}}}}&lt;/ref&gt; (vēlāk zināma kā Inta Baltiņa&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Pilnvaru atsaukumi |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:432510%7Carticle:DIVL463%7Cquery:INTAI%20JUKNEVI%C4%8CAI%20 |publisher=[[Latvijas Vēstnesis]], Nr.124 |page=13 |date={{dat|2002|9|3||bez}} |quote=...INTAI JUKNEVIČAI (mainīts uzvārds uz Baltiņa)..}}&lt;/ref&gt;) kura pēc vēlēšanām nesadarbojās ar LNDP&lt;ref name=&quot;malvsjukn&quot;&gt;{{laikraksta atsauce |last1=Vanzovičs |first1=Sandris |last2=Spandegs |first2=Uģis |title=Lielās partijas domā — mazās lemj? |journal=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |date={{dat|1997|03|24||bez}} |volume=Nr.70 |page=2. lpp |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:609101%7Carticle:DIVL220 |quote=Lai gan oficiālajos vēlēšanu rezultātos lasāms, ka vienu vietu domē ieguvis Latvijas Nacionāli demokrātiskās partijas saraksts, minētās politiskās organizācijas vadītājs Armands Māliņš uzskata, ka partija dome nav pārstāvēta. levēlētā deputāte Inta Jukneviča veikusi savdabīgu manevru, lai, izmantojot pastāvīgo LNDP atbalstītāju loku, iekļūtu domes sastāvā.}}&lt;/ref&gt; un pievienojās [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]].&lt;ref name=&quot;trojas&quot; /&gt;

LNDP 1997. gada 23. augustā [[Vecrīga|Vecrīgā]] organizēja lāpu gājienu.&lt;ref name=&quot;laapas1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=Buls, Jānis |title=LNDP lāpu gājiens. {{!}} LNB Digitālā bibliotēka - DOM PIEEJA |url=https://dom.lndb.lv/data/obj/853824.html |website=dom.lndb.lv |publisher=[[Latvijas Nacionālā bibliotēka]] |accessdate={{dat|2026|2|22||bez}} |language=lv |date={{dat|1997|8|23||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;laapas2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=Buls, Jānis |title=LNDP lāpu gājiens. {{!}} LNB Digitālā bibliotēka - DOM PIEEJA |url=https://dom.lndb.lv/data/obj/853825.html |website=dom.lndb.lv |publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka |accessdate={{dat|2026|2|22||bez}} |language=lv |date={{dat|1997|8|23||bez}} |quote=34 fotonegatīvi}}&lt;/ref&gt;

=== 2002—2008 ===
Ap 80 [[Krievija]]s [[Neonacisms|neonacistu]] partijas &quot;[[Krievu nacionālā vienotība|Krievu nacionālās vienotības]]&quot; jeb barkašoviešu&lt;ref name=&quot;nereg&quot; /&gt; nereģistrētā&lt;ref name=&quot;nereg&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Barkašovieši neatlaidīgi grib reģistrēties |url=https://www.delfi.lv/193/politics/1544432/barkasoviesi-neatlaidigi-grib-registreties |accessdate={{dat|2026|2|22||bez}} |work=Delfi.lv |date={{dat|2001|7|18||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; un [[Liepāja|Liepājā]] bāzētā&lt;ref name=&quot;nereg&quot; /&gt; Latvijas atzara &quot;Krievu nacionālā vienotība Latvijā&quot; biedri&lt;ref name=&quot;lojal&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Vai Latvijas speciālie dienesti ir lojāli savai valstij? |url=http://aigarsprusis.blogspot.com/2008/01/vai-latvijas-specilie-dienesti-ir-lojli.html |website=Liepājnieka virtuālie pieraksti |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |language=lv |date={{dat|2008|1|21||bez}}}}&lt;/ref&gt; kopā ar savu līderi [[Jevgēņijs Osipovs|Jevgēņiju Osipovu]] priekšgalā 2002. gada pavasarī iestājās Latvijas Nacionāli demokrātiskajā partijā.&lt;ref name=&quot;iest&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Ap 80 ‘barkašoviešu’ iestājušies Latvijas Nacionāli demokrātiskajā partijā |url=https://www.delfi.lv/193/politics/3265315/ap-80-barkasoviesu-iestajusies-latvijas-nacionali-demokratiskaja-partija |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |work=Delfi.lv |date={{dat|2002|5|29||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Nepilsoņi (Latvija)|Latvijas nepilsonis]] Osipovs&lt;ref name=&quot;eurac&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;kongr02&quot; /&gt; &quot;Krievu nacionālā vienotība Latvijā&quot; un LNDP apvienošanās kongresā 25. maijā nomainīja Māliņu LNDP priekšsēža amatā.&lt;ref name=&quot;prks&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Osipovs ievēlēts par LNDP priekšsēdi |url=https://www.delfi.lv/193/politics/3269685/osipovs-ievelets-par-lndp-priekssedi |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |work=Delfi |date={{dat|2002|5|29||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; Tādējādi, barkašoviešiem un LNDP apvienojoties, barkašovieši ieguva sev kādu oficiālu politisku organizāciju, jo viņu organizācijai &quot;Krievu nacionālā vienotība Latvijā&quot; tika liegta reģistrācija [[Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs|LR Uzņēmumu reģistrā]] (UR) dažādu trūkumu reģistrācijas dokumentos un politiskā ekstrēmisma dēļ.&lt;ref name=&quot;nereg&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;lojal&quot; /&gt; Atkārtotas LNDP priekšsēža vēlēšanas notika 2002. gada 13. jūlijā, jo iepriekšējam kongresam nebija juridiska spēka.&lt;ref name=&quot;kongr02&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Barkašoviešu bijušais līderis oficiāli iecelts par LNDP priekšsēdētāju |url=https://www.tvnet.lv/6277576/barkasoviesu-bijusais-lideris-oficiali-iecelts-par-lndp-priekssedetaju |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |work=tvnet.lv |date={{dat|2002|7|13||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; Neilgi pēc kongresa policija aizturēja atsevišķus partijas biedrus, kā arī jauno priekšsēdi Osipovu.&lt;ref name=&quot;kongr02&quot; /&gt; Citi latviešu nacionālisti nosodīja LNDP apvienošanos ar krievu nacionālistiem barkašoviešiem.&lt;ref name=&quot;propmal&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Latvians.lv :: national vortal - LNDP propagandista Māliņa direktīvas |url=https://web.archive.org/web/20030815232345/http://www.latvians.lv/text.php?sid=418 |website=latvians.lv |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20030815232345/http://www.latvians.lv/text.php?sid=418 |archivedate={{dat|2003|08|15||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;laikmz&quot; /&gt; Vēlāk internetā tika publicēti attēli kuros redzams kā Osipovs un Māliņš pacēluši rokas [[Romiešu sveiciens|romiešu sveicienā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=«Русский Марш» в Риге. - 10 Сентября 2007 - Русская Прибалтика |url=https://web.archive.org/web/20130513191215/http://russbalt.ucoz.ru/news/2007-09-10-1049 |website=russbalt.ucoz.ru |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Barkašovieši vēlas startēt pašvaldību vēlēšanās Liepājā |url=https://www.tvnet.lv/6192681/barkasoviesi-velas-startet-pasvaldibu-velesanas-liepaja |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=[[tvnet.lv]] |date={{dat|2004|11|08||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;iest&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Armands Māliņš, viņš arī &quot;Viedais Manels&quot;,... |url=https://x.com/ervinsk/status/1678112023215845377 |website=x.com |publisher=@ervinsk |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |language=lv |date={{dat|2023|7|9||bez}}}}&lt;/ref&gt;

LNDP biedri 2002. gada 7. septembrī izplatīja aptuveni tūkstotis lapiņu &quot;[[Jaunais laiks|Jaunā laika]]&quot; līdera [[Einars Repše|Einara Repšes]] atbalstam.&lt;ref name=&quot;repse&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Barkašovieši atbalsta Repši |url=https://www.tvnet.lv/6272996/barkasoviesi-atbalsta-repsi |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |work=tvnet.lv |date={{dat|2002|9|7||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; Māliņš, tolaik LNDP goda tiesas priekšsēdis, slavēja Repši. Savukārt, Repše uzskatīja, ka LNDP atbalsts ir prokrievisko spēku organizēta &quot;Jaunā laika&quot; nomelnošanas kampaņa.&lt;ref name=&quot;repse&quot; /&gt;

Jau 2003. gada sākumā parādījās ziņas par iespējamo LNDP sadarbību ar latviešu nacionālistu partiju &quot;[[Visu Latvijai]]&quot; (VL), kā arī par LNDP vadītāja Jevgēņija Osipova un VL līdera [[Raivis Dzintars|Raivja Dzintara]] tikšanos, kurā Osipovs pacēlis roku [[romiešu sveiciens|romiešu sveicienā]].&lt;ref name=&quot;front&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=PAR PATRIOTISMU, DZĪVO ĒTIKU UN “VISU LATVIJAI!” |url=https://fronte.lv/wp-content/uploads/2019/06/DDD-426.pdf |website=fronte.lv |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |page=8 |language=lv |date={{dat|2003||||bez}} |quote=Man par izbrīnu tajās nez kāpēc neietilpst Māliņa un Osipova vadītā LNDP jeb t.s. “barkašovieši”, ar kuriem R.Dzintars regulāri uztur kontaktus, par ko var pārliecināties, vērojot interneta portālā www.latvians.lv ievietotos fotoattēlus, kuros R.Dz. redzams blakus J.Osipovam, bet pēdējais pacēlis roku nacistu sveicienā (kā tas sasaucas ar “vislatviešu” publiski pausto norobežošanos no nacionālsociālistiem”?).}}&lt;/ref&gt; Vēlāk internetā publicētas bildes no, iespējams, šīs tikšanās.&lt;ref name=&quot;plak&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=ONSLOVS {{!}}{{!}}{{!}} PLAKĀTI: Visu Kam?!? |url=http://onslovs.blogspot.com/2006/09/visu-kam.html |website=onslovs.blogspot.com |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |language=lv |date={{dat|2006||||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Soviet Switzerland |url=http://klab.lv/~blutzeuge/98442.html |website=klab.lv |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |language=lv |date={{dat|2010|8|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Uzbrukuma mērķis Nr.1 – Raivis Dzintars |url=https://gulags.wordpress.com/2011/11/23/uzbrukuma-merkis-nr-1-raivis-dzintars/ |website=Noziegumi pret cilvēci |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |language=lv |date={{dat|2011|11|23||bez}}}}&lt;/ref&gt; Laikrakstā &quot;[[Diena (laikraksts)|Diena]]&quot; 2006. gada 18. februārī vēlreiz publicētas ziņas par LNDP un VL sadarbību.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Laikraksts: iespējams, Latvijas radikālie grupējumi sadarbojas |url=https://www.delfi.lv/193/politics/13653182/laikraksts-iespejams-latvijas-radikalie-grupejumi-sadarbojas |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |work=Delfi |date={{dat|2006|2|18||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; Laikraksta &quot;Diena&quot; iztaujāts, 2006. gada intervijā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/dzintars-par-tiksanos-ar-lndp-lideri-osipovu-pinas-pretrunas-12710980|title=Dzintars par tikšanos ar LNDP līderi Osipovu pinas pretrunās|website=www.diena.lv|access-date=2023-11-17}}&lt;/ref&gt; viņš sniedza pretrunīgas atbildes par šo notikumu. 2011. gadā Rīgā uz ielām parādījās plakāti ar fotoattēliem no Dzintara un Osipova tikšanās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/novados/riga/zinas/riga-paradijusas-plakati-kuros-dzintars-redzams-kopa-ar-osipovu.d?id=41170439|title=Rīgā parādījušās plakāti, kuros Dzintars redzams kopā ar Osipovu|last=DELFI|last2=LETA|website=DELFI|access-date=2023-11-17|date=2011-10-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[Valsts drošības dienests|Drošības policija]] (DP) 2003. gadā aizdomās par iespējamu nacionālā naida kurināšanu vērtēja A. Māliņa iespējams, [[Antisemītisms|antisemītiskos]], izteikumus partijas interneta vietnē aryan.lv.&lt;ref name=&quot;dp&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Izvērtē Māliņa publikāciju internetā |url=https://www.delfi.lv/161/criminal/4674714/izverte-malina-publikaciju-interneta |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |work=[[Delfi.lv]] |date={{dat|2003|1|27||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; Viņš bija nonācis tiesībsargājošo institūciju uzmanības lokā arī par nesankcionētu mītiņu un gājienu organizēšanu, kā arī par nereģistrētās barkašoviešu organizācijas popularizēšanu.&lt;ref name=&quot;dom&quot; /&gt; 2004. gada nogalē ziņots ka Armands Māliņš aptuveni gadu vairs neesot partijas biedrs&lt;ref name=&quot;rev&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=LNDP Liepājā sola «sociālo revolūciju» |url=https://www.apollo.lv/4708437/lndp-liepaja-sola-socialo-revoluciju |accessdate={{dat|2026|2|22||bez}} |work=apollo.lv |date={{dat|2004|11|13||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; un strādājot par cietuma uzraugu.&lt;ref name=&quot;dom&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Barkašovieši pošas uz Liepājas domi |url=https://www.apollo.lv/4707746/barkasoviesi-posas-uz-liepajas-domi |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |work=[[apollo.lv]] |date={{dat|2004|11|08||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā laikā LNDP paziņoja par vēlmi kopā ar [[Latvijas Krievu savienība|PCTVL]] startēt [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|nākamā gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Liepāja|Liepājā]].&lt;ref name=&quot;dom&quot; /&gt; Osipovs 2004. gada novembrī Rīgas Centra rajona tiesā iesniedza prasību pret tālaika [[Latvijas Republikas īpašo uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās uzskaitījums|īpašu uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās]] [[Nils Muižnieks|Nilu Muižnieku]] (&quot;[[Latvijas Pirmā partija]]&quot;) par goda un cieņu aizskaršanu un nepatiesas informācijas izplatīšanu. Osipovs prasīja atsaukt Muižnieka izteikumus laikrakstā &quot;Diena&quot; publicētā rakstā, kurā Muižnieks pauda viedokli, ka politisko radikāļu laušanās pie varas, izmantojot leģitīmas politiskās partijas, ir bīstama parādība un ka &quot;Osipova nacionālradikāļi ir antisemītiski noskaņoti&quot;.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=LNDP līderis prasa Nilam Muižniekam atsaukt godu un cieņu aizskarošas ziņas |url=https://www.tvnet.lv/6191836/lndp-lideris-prasa-nilam-muizniekam-atsaukt-godu-un-cienu-aizskarosas-zinas |accessdate={{dat|2026|3|22||bez}} |work=tvnet.lv |date={{dat|2004|11|14||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; LNDP un PCTVL 2005. gada 15. janvārī Liepājā vāca parakstus pert toreizējā [[Liepājas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Liepājas domes priekšsēdētāja]] [[Uldis Sesks|Ulda Seska]] &quot;[[Liepājas partija]]s&quot; veidošanu.&lt;ref name=&quot;aptur&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Ar parakstiem vēlas apturēt Liepājas mēra partijas veidošanu |url=https://www.apollo.lv/4715249/ar-parakstiem-velas-apturet-liepajas-mera-partijas-veidosanu |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |work=apollo.lv |date={{dat|2005|1|15||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=LNDP un PCTVL vāc parakstus pret Uldi Sesku un Liepājas partiju |url=https://www.tvnet.lv/6184857/lndp-un-pctvl-vac-parakstus-pret-uldi-sesku-un-liepajas-partiju |accessdate={{dat|2026|3|22||bez}} |work=tvnet.lv |date={{dat|2005|1|17||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; Pašvaldību vēlēšanās Liepājā 2005. gada 12. martā PCTVL piedalījās vienotā sarakstā ar LNDP, sarakstā bija 7 PCTVL kandidāti un 3 LNDP kandidāti.&lt;ref name=&quot;topsec&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;pv05&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=PV2005 rezultati ar plusiem |url=https://archive.cvk.lv/velesanas/old/cvk/pv2005.pv2005_rezult_plus.vis |website=archive.cvk.lv |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;veest&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Liepājā - Latvijas Vēstnesis |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/102492 |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |work=www.vestnesis.lv |language=lv}}&lt;/ref&gt; No šī saraksta domē tika ievēlēti divi deputāti,&lt;ref name=&quot;pv05&quot; /&gt; no kuriem viens bija LNDP biedrs.&lt;ref name=&quot;veest&quot; /&gt;

Ap 30 LNDP biedru, tostarp partijas līderis Osipovs, un to atbalstītāji 2005. gada 21. oktobrī pulcējās piketā pie [[Latvijas Tiesu pils|Ministru kabineta ēka]]s, prasot &quot;atdot [[Nepilsoņi (Latvija)|Latvijas nepilsoņi]]em atņemto pilsonību&quot;.&lt;ref name=&quot;piket&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Piketā \&quot;osipovieši\&quot; pieprasa \&quot;atdot Latvijas nepilsoņiem atņemto pilsonību\&quot; |url=https://www.apollo.lv/4763477/piketa-osipoviesi-pieprasa-atdot-latvijas-nepilsoniem-atnemto-pilsonibu |accessdate={{dat|2026|3|22||bez}} |work=apollo.lv |date={{dat|2005|10|21||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; LNDP biedri garāmgājējiem dalīja aicinājumus, kuros tika aicināts piešķirt Latvijas nepilsoņiem tiesības vēlēt vietējās pašvaldības.&lt;ref name=&quot;piket&quot; /&gt;

Partijas 3. kongresa 4. sesijā, kas notika 2005. gada 17. decembrī, Osipovs uz neierobežotu pilnvaru termiņu kļuva par vienpersonisku LNDP līderi.&lt;ref name=&quot;vienp&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Osipovs kļūst par vienpersonisku LNDP līderi |url=https://www.delfi.lv/193/politics/13079077/osipovs-klust-par-vienpersonisku-lndp-lideri |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |work=Delfi |date={{dat|2005|12|18||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā sesija nolemts likvidēt partijas valdi un tās vietā izveidot Centrālo komiteju.&lt;ref name=&quot;vienp&quot; /&gt;

2006. gada februārī vairāki liepājnieki saņēma LNDP un PCTVL viedotas skrejlapiņas, kurās krievu valodā pausts aicinājums piedalīties &quot;gājienā pret fašismu&quot;. Skrejlapiņās [[Latviešu leģions|latviešu leģionāri]] un &quot;[[Nacionālā Savienība &quot;Taisnīgums&quot;|Nacionālās spēka savienības]]&quot; (NSS) biedri, kas pieteikuši 16. marta [[leģionāru piemiņas diena]]s gājienu, nodēvēti par bendēm, bērnu slepkavām un viņu pēctečiem.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=LNDP un bišu rīcību uzskata par melno propagandu |url=https://www.tvnet.lv/5696997/lndp-un-bisu-ricibu-uzskata-par-melno-propagandu |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |work=tvnet.lv |date={{dat|2006|2|9||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; 2006. gada decembrī mainīta partijas vizuālā identitāte un simbolika.&lt;ref name=&quot;viz&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=LNDP – jauni mērķi un ieceres |url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/lndp-jauni-merki-un-ieceres/ |website=liepajniekiem.lv |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |language=lv |date={{dat|2006|12|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=LNDP biedri kongresā Liepājā apstiprinās jauno simboliku |url=https://news.lv/BNS/2006/12/12/lndp-biedri-kongresa-liepaja-apstiprinas-jauno-simboliku |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |agency=BNS |date={{dat|2006|12|12||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;exnazi&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Russian march in Liepaja, Latvia led by ex-nazi org. LNDP |url=https://www.youtube.com/watch?v=XBZIM2AgEuk |website=[[youtube.com]] |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |language=ru |date={{dat|2007|9|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2007. gada 10. jūnijā Liepājā tika aizturēti pieci jaunieši, kuru rīcībā bija apjomīgs pneimatisko ieroču arsenāls.&lt;ref name=&quot;pneima&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Policijā apstiprina konfiscēto pneimatisko ieroču saistību ar Nacionāli demokrātisko partiju |url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/kriminalzinas-negadijumi/policija-apstiprina-konfisceto-pneimatisko-ierocu-saistibu-ar-nacionali-demokratisko-partiju/ |accessdate={{dat|2026|3|22||bez}} |work=liepajniekiem.lv |date={{dat|2007|6|13||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; Policija un Osipovs apstiprināja, ka trīs aizturētie ir LNDP biedri.&lt;ref name=&quot;pneima&quot; /&gt;

2007. gada 24. novembrī parādījās ziņas ka LNDP pievienojās bijušais Drošības policijas (DP) Liepājas reģionālās nodaļas vadītājs&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Bijušais Drošības policijas Liepājas nodaļas vadītājs Bogdānovs uzņemts LNDP |url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/bijusais-drosibas-policijas-liepajas-nodalas-vaditajs-bogdanovs-uznemts-lndp/ |accessdate={{dat|2026|3|22||bez}} |work=liepajniekiem.lv |date={{dat|2007|11|24||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; Aleksandrs Bogdanovs.&lt;ref name=&quot;lojal&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;dppr&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;irliep&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Aigars Prūsis: Nemiera celšanas anatomija |url=https://irliepaja.lv/viedokli/aigars-prusis-nemiera-celsanas-anatomija/ |website=irliepaja.lv |accessdate={{dat|2026|3|22||bez}} |language=lv |date={{dat|2012|4|10||bez}}}}&lt;/ref&gt; Viņš kļuva arī par partijas Centrālās komitejas locekli.&lt;ref name=&quot;lojal&quot; /&gt; DP Bogdanova iestāšanos LNDP uzskatīja par neētisku.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=DP Bogdanova iestāšanos LNDP vērtē kā neētisku |url=https://www.delfi.lv/193/politics/19704652/dp-bogdanova-iestasanos-lndp-verte-ka-neetisku |accessdate={{dat|2026|3|22||bez}} |work=Delfi.lv |date={{dat|2007|12|5||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;

UR, pēc DP sniegtās informācijas un Osipova paraksta uz partijas pārreģistrācijas dokumentiem atzīšanas par viltojumu,&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=LNDP izslēdz no partiju reģistra viltotu dokumentu dēļ |url=https://www.delfi.lv/193/politics/21724582/lndp-izsledz-no-partiju-registra-viltotu-dokumentu-del |accessdate={{dat|2026|3|22||bez}} |work=Delfi.lv |date={{dat|2008|8|19||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;osippart&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=LNDP vietā plāno dibināt 'Osipova partiju' |url=https://www.delfi.lv/193/politics/21736844/lndp-vieta-plano-dibinat-osipova-partiju |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |work=Delfi |date={{dat|2008|8|20||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; 2008. gada augustā izslēdza LNDP no politisko partiju saraksta un tajā pašā gadā tika uzsākts partijas likvidācijas process.&lt;ref name=&quot;izsl&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Osipova vadīto organizāciju izslēdz no partiju reģistra |url=https://www.apollo.lv/5358780/osipova-vadito-organizaciju-izsledz-no-partiju-registra |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |work=apollo.lv |date={{dat|2008|8|19||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; Osipovs lēma LNDP vietā izveidot &quot;[[Osipova partija|Osipova partiju]]&quot;.&lt;ref name=&quot;osippart&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;osipp&quot; /&gt;

=== Pēc likvidācijas ===
2011. gadā parādījās ziņa ka [[norvēģi|norvēģu]] [[Terorisms|terorists]] [[Annešs Bērings Breivīks]] savā sarakstā &quot;Pret imigrāciju noskaņotās partijas un organizācijas&quot; kopā ar citām Latvijas partijām pieminējis arī LNDP/Osipova partiju.&lt;ref name=&quot;jaunslv&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Norvēģu slepkava savā sarakstā iekļāvis arī Latvijas politiskos spēkus |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/183497-norvegu-slepkava-sava-saraksta-ieklavis-ari-latvijas-politiskos-spekus |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |work=[[jauns.lv]] |date={{dat|2011|7|26||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Rezultāti vēlēšanās ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Gads
! Vēlēšanas
! Rezultāti (%)
! Deputāti
|-
| 2005.
| [[2005. gada Pašvaldību vēlēšanas|Pašvaldību vēlēšanas]]
| Kopā ar [[Latvijas Krievu savienība|PCTVL]] [[Liepāja|Liepājā]] ― 13,33
| {{Infobox political party/seats|2|15|hex=#E92A39}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=LIEPĀJAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2005.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS |url=https://faili.liepaja.lv/publiskais_parskats_2005.pdf |website=faili.liepaja.lv |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
| 1998.
| [[7. Saeimas vēlēšanas]]
| 0,30&lt;ref name=&quot;devast&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Kopējie rezultāti |url=https://archive.cvk.lv/velesanas/old/base/base.vel7.sa3 |website=archive.cvk.lv |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;
| {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#77353d}}
|-
| 1997.
| [[1997. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanas]]
| 1,72&lt;ref name=&quot;rd97&quot; /&gt;
| {{Infobox political party/seats|1|60|hex=#77353d}}&lt;ref name=&quot;rd97&quot; /&gt;
|- 
| 1995.
| [[6. Saeimas vēlēšanas]]
| 0,14&lt;ref name=&quot;sest&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=6. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija |url=https://www.cvk.lv/lv/6-saeimas-velesanas |website=www.cvk.lv |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;
| {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#77353d}}
|-
| 1994.
| [[1994. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanas]]
| ?
| {{Infobox political party/seats|1|60|hex=#77353d}}&lt;ref name=&quot;malievel&quot; /&gt;
|-
|}

== Logotipi un karogi ==
&lt;gallery&gt;
LNDP_logo.png|LNDP sākotnējais logotips (1991—2002/2006)
Flag_of_Latvian_National_Democratic_Party_(1990s―early_2000s).png|LNDP sākotnējais karogs&lt;ref name=&quot;laapas1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;laapas2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;vexillo&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=VEXILLOGRAPHIA - Флаги Латвии |url=https://www.vexillographia.ru/latvija/party.htm |website=www.vexillographia.ru |accessdate={{dat|2026|2|22||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt; (1991―2002/2006)
LNDP_logo_alt.png|LNDP logo variants&lt;ref name=&quot;exnazi&quot; /&gt; (2002―2006)
Flag_of_Latvian_National_Democratic_Party_(2002―2006).png|LNDP karoga variants&lt;ref name=&quot;vexillo&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;exnazi&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;irliep&quot; /&gt; (2002―2006)
LNDP_un_Osipova_partijas_logo.png|Pēdējais LNDP logo (2006―2007), uz kura vēlāk balstīts &quot;[[Osipova partija]]s&quot; logo&lt;ref name=&quot;vexillo&quot; /&gt;
Flag_of_Latvian_National_Democratic_Party_(2006―2008).png|Pēdējais LNDP karogs&lt;ref name=&quot;lojal&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;osippart&quot; /&gt; (2006―2007), uz kura vēlāk balstīts &quot;Osipova partijas&quot; karogs&lt;ref name=&quot;vexillo&quot; /&gt;
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces un piezīmes ==
=== Piezīmes ===
{{notelist}}

=== Atsauces ===
{{atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20041128015948/http://www.aryan.lv/ Oficiālā mājaslapa aryan.lv]
* [https://web.archive.org/web/20060701135903/https://www.lndp.lv/ Oficiālā mājaslapa lndp.lv]

{{Latvijas politiskās partijas}}

[[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]]
[[Kategorija:Latvijas mazākumtautību partijas]]
[[Kategorija:Latvijas konservatīvās partijas]]
[[Kategorija:Latvijas eiroskeptiskās partijas]]
[[Kategorija:Bijušās latviešu nacionālistiskās partijas]]
[[Kategorija:Latvijas bijušās politiskās partijas]]
[[Kategorija:Bijušās partijas]]</text>
      <sha1>i3un4v07k8t2ffw16m901b9jkki80pu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pasaules laimes ziņojums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>624896</id>
    <revision>
      <id>4450651</id>
      <parentid>4424830</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T10:20:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (Reference duplication)</comment>
      <origin>4450651</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9135" sha1="c4pj1wx7amko4q61ly3pt17aiv28k44" xml:space="preserve">[[Attēls:World Happiness Report 2025.svg|thumb|400px|2025. gada pasaules laimes ziņojums]]
'''Pasaules laimes ziņojums''' ir publikācija, kurā iekļauti raksti un nacionālās laimes reitingi, kuru galvenais pamats ir respondentu pašu dzīves vērtējumi, kam pievieno dažādus objektīvus [[Dzīves kvalitāte|dzīves kvalitātes]] faktorus.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldhappiness.report/|title=Home|website=worldhappiness.report|access-date=2026-03-05|date=2026-03-04|language=en}}&lt;/ref&gt;

Kopš 2024. gada ziņojumu publicē [[Oksfordas Universitāte|Oksfordas Universitātes]] Labklājības pētniecības centrs sadarbībā ar [[Gallup]], [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] Ilgtspējīgas attīstības risinājumu tīklu un neatkarīgu redakcijas padomi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldhappiness.report/news/new-publishing-partnership-for-world-happiness-report/|title=New publishing partnership for World Happiness Report|website=worldhappiness.report|access-date=2026-03-05|date=2024-02-12|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldhappiness.report/about/|title=About Us|website=worldhappiness.report|access-date=2026-03-05|language=en}}&lt;/ref&gt;

Ziņojumā galvenokārt izmantoti dati no [[Gallup World Poll]]. Uz 2025. gada martu [[Somija]] astoņus gadus pēc kārtas ir atzīta par laimīgāko valsti pasaulē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2025/03/20/us/americans-solo-dining-happiness.html|title=Americans Are Unhappier Than Ever. Solo Dining May Be a Sign.|work=The New York Times|access-date=2026-03-05|date=2025-03-20|last=Deb|first=Sopan|issn=0362-4331|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
2011. gada jūlijā [[ANO Ģenerālā asambleja|Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja]] pieņēma rezolūciju Nr. 65/309, kas nosaukta arī par “Laime: ceļā uz holistisku attīstības definīciju”,&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2011-08-25|title=Happiness : towards a holistic approach to development : resolution / adopted by the General Assembly|url=http://repository.un.org/handle/11176/291712|language=en|access-date=2026-03-05|archive-date=2018-10-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20181023014942/http://repository.un.org/handle/11176/291712}}&lt;/ref&gt; aicinot dalībvalstis mērīt savu iedzīvotāju laimi un izmantot šos datus, lai palīdzētu veidot sabiedrisko politiku.

Pirmais Pasaules laimes ziņojums tika publicēts 2012. gada 1. aprīlī kā pamatteksts ANO augsta līmeņa sanāksmei, &quot;Labklājība un laime: jaunas ekonomiskās paradigmas definēšana&quot;. 2012. gada 2. aprīlī sekoja pirmā ANO augsta līmeņa sanāksme ar to pašu nosaukumu, kuru vadīja ANO ģenerālsekretārs [[Pans Kimuns]], kā arī Butānas premjerministrs Džigme Tinlejs. Butāna par galveno attīstības rādītāju pieņēma nacionālās laimes rādītāju, nevis iekšzemes kopproduktu.

Pirmajā ziņojumā tika izklāstīts pasaules laimes stāvoklis, laimes un ciešanu cēloņi, kā arī politikas ietekme, kas tika izcelta gadījumu izpētēs. 2013. gadā tika publicēts otrais Pasaules laimes ziņojums, bet 2015. gadā — trešais. Kopš 2016. gada tas tiek publicēts katru gadu 20. martā, lai tas sakristu ar ANO [[Starptautiskā laimes diena|Starptautisko laimes dienu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.unsdsn.org/|title=Home|website=Sustainable Development Solutions Network|access-date=2026-03-05|date=2026-02-26|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Metodes un filozofija ==
Nacionālās laimes reitingi ir balstīti uz laimes mērīšanas aptauju, ko visā pasaulē veic aptauju kompānija ''Gallup, Inc''. Nacionāli reprezentatīvām respondentu izlasēm tiek lūgts iedomāties kāpnes, kur viņiem vislabākā iespējamā dzīve ir 10, bet sliktākā iespējamā dzīve ir 0. Pēc tam viņiem tiek lūgts novērtēt savu pašreizējo dzīvi skalā no 0 līdz 10.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Ziņojumā dzīves novērtējuma rezultāti ir korelēti ar dažādiem dzīves faktoriem.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Pētnieki izmanto ziņojumos ietvertos dzīves faktoru mainīgos, lai izskaidrotu dzīves novērtējuma atšķirības valsts līmenī. Tomēr daži mainīgie, piemēram, bezdarbs vai nevienlīdzība, netiek ņemti vērā. Tas ir tāpēc, ka salīdzināmi dati vēl nav pieejami visās valstīs. Ziņojumos ietvertie mainīgie parāda tikai korelāciju, nevis cēloņsakarību.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Ziņojumā subjektīvā labsajūta tiek mērīta, izmantojot &quot; Kantrila kāpnes&quot;, lai atspoguļotu cilvēku pašu uzskatus, nevis ārējus spriedumus. Mērķis ir dot respondentiem iespēju pašiem novērtēt savu labsajūtu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldhappiness.report/ed/2020/cities-and-happiness-a-global-ranking-and-analysis/|title=Cities and Happiness: A Global Ranking and Analysis|website=worldhappiness.report|access-date=2026-03-05|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.gallup.com/poll/122453/Understanding-Gallup-Uses-Cantril-Scale.aspx|title=Understanding How Gallup Uses the Cantril Scale|last=Inc|first=Gallup|website=Gallup.com|access-date=2026-03-05|date=2009-08-24|language=en}}&lt;/ref&gt;

Ziņojumā parādīts, kā eksperti izmanto labklājības vērtējumus, lai novērtētu valsts progresu. Eksperti pārstāv tādas jomas kā ekonomika, psiholoģija, aptauju analīze un valsts statistika. Katrs ziņojums ir sakārtots pa nodaļām, kas koncentrējas uz jautājumiem, kas saistīti ar laimi. Tas ietver garīgās slimības, laimes objektīvos ieguvumus, ētikas nozīmi, politikas ietekmi un saikni ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pieeju subjektīvās labklājības mērīšanai un citiem starptautiskiem un valsts mēroga centieniem. Kopš 2021. gada Pasaules laimes ziņojumā ir atbalstīta labklājības koriģēto dzīves gadu izmantošana, jo iepriekšējā metode, kvalitātes koriģētie dzīves gadi, ņēma vērā tikai cilvēka veselības kvalitāti.

== Kritika ==

=== Metrika ===
Kritiķi ir norādījuši uz atšķirību starp labklājības novērtējumiem un pieredzi.  Piemēram, [[Kolumbija]] 2018. gada Pasaules laimes ziņojuma reitingā ieņēma 37. vietu, bet ''Gallup'' pozitīvās pieredzes indeksā tā ieņēma pirmo vietu pēc ikdienas emocionālās pieredzes. Ir atzīmētas arī neatbilstības dažādu laimes mērīšanas aptauju rezultātos, piemēram, 2014. gadā veiktā [[Pew Research|Pew]] aptaujā, kurā piedalījās 43 valstis (un no kuras tika izslēgta lielākā daļa Eiropas), [[Meksika]], [[Izraēla]] un [[Venecuēla]] ieņēma pirmo, otro un trešo vietu.  Citi norāda, ka Pasaules laimes ziņojumā izmantotie mainīgie ir piemērotāki laimes mērīšanai valsts līmenī, nevis individuālā līmenī. 

=== Metodoloģija ===
Pasaules laimes ziņojumā izmantotais subjektīvās labklājības vienas vienības rādītājs būtiski atšķiras no tradicionālākajām indeksu pieejām, kurās tiek izmantots virkne rādītāju, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas [[Tautas attīstības indekss]]. Ideju, ka subjektīvo labklājību var iegūt ar aptaujas palīdzību, ir apstrīdējuši arī ekonomisti, kuri ir konstatējuši, ka cilvēku laimes novērtējumus var ietekmēt, piemēram, tas, kā viņu valsts izglītības sistēma vērtē eksāmenus, un ka aptaujas jautājumus par subjektīvo labklājību ietekmē atbilžu stili. 

=== Leģitimitāte ===
2014. gadā britu žurnālists Maikls Būts savā grāmatā ''“Gandrīz ideālie cilvēki”'' apšaubīja Ziemeļvalstu brīvības un laimes reitingu leģitimitāti. Tajā viņš kritizē Dānijas ietekmi uz vidi un norāda, ka nodokļu un personīgo parādu līmenis tās iedzīvotāju vidū ir augstākais pasaulē. Viņš arī raksta, ka Somijā visizplatītākais recepšu medikamentu veids valstī ir [[Neiroleptiskie līdzekļi|antipsihotiskie līdzekļi]]. Viņš arī norāda uz augsto alkohola patēriņa, slepkavību un pašnāvību līmeni valstī.  Turklāt viņš apgalvo, ka neuzskata, ka dāņi bija laimīgākie cilvēki pasaulē, bet gan raksturoja viņus kā “visapmierinātākos”.

=== Paaudžu viedokļu atšķirības ===
Ziņojumam ir kritiskas neatbilstības starp dažādu paaudžu viedokļiem par laimi viņu zemē. Tā, starp jauniešiem līdz 30 gadiem visaugstāko laimes līmeni pasaulē 2024. gadā uzrādīja [[Lietuva]], kurai sekoja Izraēla un [[Serbija]].&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldhappiness.report/ed/2024/happiness-of-the-younger-the-older-and-those-in-between/|title=Happiness of the younger, the older, and those in between|website=worldhappiness.report|access-date=2026-03-05|language=en}}&lt;/ref&gt; [[Latvija|Latvijas]] jaunieši novietoja savu valsti 31. vietā no 143.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Tikmēr starp tiem, kas vecāki par 60 gadiem, pirmās piecas vietas aizņēma [[Ziemeļvalstis]], atstājot Lietuvu 44. un Latviju 51. vietā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}} 
{{Enciklopēdiju ārējās saites}} 

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:ANO]]
[[Kategorija:Valstu uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>c4pj1wx7amko4q61ly3pt17aiv28k44</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Frančeska Kirke</title>
    <ns>0</ns>
    <id>625227</id>
    <revision>
      <id>4450652</id>
      <parentid>4436621</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T10:20:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (Reference duplication)</comment>
      <origin>4450652</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5878" sha1="erne2xqqpto5cyuqbnti98wafx3fu2w" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name = Frančeska Kirke
| image = 
| imagesize = 240px
| caption = 
| birthname = 
| birthdate = {{dat|1953|12|15|}}
| location = [[Rīga]], [[Latvijas PSR]]&lt;br /&gt;(tagad {{LAT}})
| deathdate = 
| deathplace = 
| nationality = [[latvieši|latviete]]
| field = [[glezniecība]]
| training = [[Latvijas Mākslas akadēmija]]
| movement = [[postmodernisms]]
| famous works = 
| patrons = 
| awards = 
}}'''Frančeska Kirke''' (dzimusi {{dat|1953|12|15|}}) ir latviešu gleznotāja. Kopš 1974. gada viņa aktīvi piedalās izstādēs gan Latvijā, gan ārzemēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://galerijaromasdarzs.lv/makslinieks/kirke-franceska/|title=Kirke Frančeska|last=|publisher=Galerija Romas dārzs|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Dzimusi {{dat|1953|12|15|}} [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]], mākslinieku ģimenē. Viņas tēvs ir Gunārs Kirke, māte — [[Večella Varslavāne]] un vectēvs — Francisks Varslavāns. Viņas vīrs ir Andrejs Silenieks, kinooperators.&lt;ref name=&quot;bio&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Burāne|first=Ingrīda|title=Māksla un arhitektūra biogrāfijās 2.sējums|publisher=Latvijas enciklopēdija|location=Riga|series=|year=1995|isbn=5-89960-057-8|oclc=|page=}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/personas/franceska-kirke|title=Frančeska Kirke|last=Literatūra|website=Literatūra|access-date=2026-03-09|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

Frančeska Kirke ir absolvējusi [[Jaņa Rozentāla Mākslas skola|Jāņa Rozentāla Mākslas vidusskolu]] (1972) un [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s Glezniecības nodaļu&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; ar diplomdarbu ''&quot;Iskra&quot; Rīgā'' (1978). Izstādēs piedalās kopš 1974. gada un ir [[Latvijas Mākslinieku savienība|Latvijas Mākslinieku savienības]] biedre kopš 1982. gada.&lt;ref name=&quot;bio&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Burāne|first=Ingrīda|title=Māksla un arhitektūra biogrāfijās 2.sējums|publisher=Latvijas enciklopēdija|location=Riga|series=|year=1995|isbn=5-89960-057-8|oclc=|page=}}&lt;cite class=&quot;citation book cs1 cs1-prop-foreign-lang-source&quot; data-ve-ignore=&quot;&quot; id=&quot;CITEREFBurāne1995&quot;&gt;Burāne, Ingrīda (1995). ''Māksla un arhitektūra biogrāfijās 2.sējums'' (in Latvian). Riga: Latvijas enciklopēdija. [[ISBN]] [[Special:BookSources/5-89960-057-8|&lt;bdi&gt;5-89960-057-8&lt;/bdi&gt;]].&lt;/cite&gt;
[[Kategorija:CS1 Latvian-language sources (lv)]]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; 2003. gadā ieguvusi mākslas maģistra grādu.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.galerijadaugava.lv/lv/musdienu-maksla-piedavajuma/franceska-kirke/44|title=Mākslas galerija Daugava {{!}} Ausekļa iela 1|website=www.galerijadaugava.lv|access-date=2026-03-09}}&lt;/ref&gt;

Kirke ir saņēmusi Latvijas Mākslinieku savienības balvas: Gada balvu par izstādi &quot;Metropole. Rīga.&quot;1999. gadā, 2001. gadā — Zelta medaļu par personālizstādi &quot;Muzejs&quot; [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā]],&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; kā arī 2002. gadā — balvu par nozīmīgu kuratora darbu izstādē &quot;Metropole. Rīga&quot;, bet 2020. gadā [[AKKA/LAA]] Autora balvu''.''&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://monetas.bank.lv/makslinieki/franceska-kirke|title=Mākslinieki {{!}} Latvijas Banka|website=monetas.bank.lv|access-date=2026-03-09}}&lt;/ref&gt; Ievērojams pēdējās desmitgades veikums ir personālizstāde &quot;Trauslums/Fragila&quot; [[Rīgas birža (mākslas muzejs)|Mākslas muzejā &quot;Rīgas Birža]] &quot; (2019). Frančeskas Kirkes darbi ir iekļauti publiskās kolekcijās: Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un Mākslinieku savienības muzejā (Rīgā), Ludviga muzejā ([[Ķelne|Ķelnē]], Vācijā), [[Tretjakova galerija|Tretjakova galerijā]] ([[Maskava|Maskavā]], Krievijā), Džeinas Vūrhīsas Cimmerlija mākslas muzejā Ratdžersa universitātē (Ņūbransvikā, [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]], ASV).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://galerijaromasdarzs.lv/makslinieks/kirke-franceska/|title=Kirke Frančeska {{!}} galerijaromasdarzs.lv|website=Gallery|access-date=2026-03-09|date=2019-06-06}}&lt;/ref&gt;

== Māksla ==
Frančeska Kirke ir māksliniece ar plašu darbības jomu, kas radījusi monumentālas gleznas, skaņuplašu vākus, piedalījusies divu leļļu filmu veidošanā un zīmējusi ilustrācijas. Veidojusi arī vairākas [[Latvijas Banka]]s [[Lats|lata]] un [[eiro]] monētas.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Nozīmīgu ieguldījumu un savas spējas viņa ir atklājusi glezniecībā (''Veltījums F. Varslavānam'', 1979; ''Groteskas maskas'', 1979; ''Pašportrets ar otu'', 1981; ''Brokastis'', 1981; ''Liktenīgā sieviete'', 1993; ''Dīva'', 1993; ''Amadejs'', 1993/94). Dziļi emocionāla māksliniece, kas strauji mainās un attīstās mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu ziņā. Kirkes pieeja pasaules lielajām problēmām un klasiskajiem tēliem ir aktuāla, taču šo motīvu saistību ar mūsdienām bieži ietekmē ironijas un groteskas klātbūtne.&lt;ref name=&quot;bio&quot; /&gt; Tradicionālos glezniecības paņēmienus un kompozīcijas principus gleznotāja savieno ar [[Postimpresionisms|postimpresionismam]] raksturīgu skatījumu uz pasauli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rigasgalerija.com/inner.php?menu=art&amp;art_cont=17&amp;lang=|title=Rīgas Galerija|website=www.rigasgalerija.com|access-date=2026-03-09}}&lt;/ref&gt; Uzskata, ka mākslinieka darbā nepieciešama provokācija,&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; un tiek uzskatīta par Latvijā ietekmīgu [[Postmodernisma māksla|postmodernisma]] pārstāvi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://paintings.lv/artists/view/340|title=KIRKE Frančeska - Izsoļu nams/galerija Jēkabs. Izcili mākslas darbi.|website=paintings.lv|access-date=2026-03-09}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:1953. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas mākslinieki]]</text>
      <sha1>erne2xqqpto5cyuqbnti98wafx3fu2w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dņipropetrovskas apgabala okupācija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>625493</id>
    <revision>
      <id>4450653</id>
      <parentid>4435342</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T10:20:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (Heading start with three &quot;=&quot; and later with level two)</comment>
      <origin>4450653</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3463" sha1="egyw1ylqvylzveyrrzmzirurdr9o21j" xml:space="preserve">[[File:Russian Occupation of Dnipropetrovsk Oblast No Background 13 December 2025.png|thumb|Krievijas okupētā teritorija Dņipropetrovskas apgabala austrumos (sārtā krāsā, 2025. ɡada decembrī).]] 

'''Dņipropetrovskas apgabala Krievijas okupācija''' ({{val|uk|Російська окупація Дніпропетровської області}}) ir [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas apgabala]] nelielas dienvidu daļas ([[Zelenodoļska]]s un Berezoves apkaimes) [[okupācija]], kurā [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas karaspēks pirmo reizi iebruka]] 2022. gada martā, bet bija spiests atkāpties 11. maijā. Krievijas otrais iebrukums Dņipropetrovskas apgabalā sākās [[2025. gads|2025.]] gada jūlijā.

== 2025. gada kaujas ==
2025. gada 1. jūlijā Krievijas armija otrā uzbrukuma ɡaitā atkal sasniedza Dņipropetrovskas apgabala dienvidaustrumu robežu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.07.2025-krievijas-armija-sasniegusi-dnipropetrovskas-apgabala-robezu.a605077/ Krievijas armija sasniegusi Dņipropetrovskas apgabala robežu] lsm.lv 01.07.2025&lt;/ref&gt; 
Krievijas karaspēks daļēji okupēja Dačnes ciemu, bet 26. augustā ieņēma arī Zaporizkes un Novoheorhijivkas ciemus Dņipropetrovskas, Doneckas un Zaporižjas apgabalu robežu krustpunktā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2025-ukraina-krievijas-karaspeks-ienacis-dnipropetrovskas-apgabala-tur-notiek-sivas-cinas.a611846/ Ukraina: Krievijas karaspēks ienācis Dņipropetrovskas apgabalā – tur notiek sīvas cīņas] lsm.lv 26.08.2025&lt;/ref&gt; 
9. oktobrī kļuva zināms, ka Krievijas armija koncentrēja spēkus uzbrukumam pie Dņipropetrovskas apgabala austrumu robežas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.10.2025-krievija-ukraina-parvieto-spekus-uz-dnipropetrovskas-apgabalu.a617636/ Krievija Ukrainā pārvieto spēkus uz Dņipropetrovskas apgabalu] lsm.lv 09.10.2025&lt;/ref&gt;

== 2026. gada kaujas ==
2026. gada janvāra beigās sākās Ukraina armijas pretuzbrukums, prezidents Volodimirs Zelenskis izteicās, ka 2026. gadā Krievijas armijai uzdots pilnībā ieņemt Doneckas un Luhanskas apgabalus, kā arī virzīties [[Zaporižja]]s un [[Dnipro]] virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.03.2026-ukraina-februari-izdevies-atjaunot-kontroli-par-lielaku-teritoriju-neka-iebrucejs-spejis-sagrabt.a637214/ Ukrainā februārī izdevies atjaunot kontroli pār lielāku teritoriju nekā iebrucējs spējis sagrābt] lsm.lv 03.03.2026&lt;/ref&gt;
11. martā kļuva zināms, ka pēc vairāku nedēļu ilga pretuzbrukuma Ukrainai bija izdevies atbrīvot vairāk nekā 400 kvadrātkilometru no okupētās Dņipropetrovskas un Zaporižjas apgabalu teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2026-ukraina-sniega-un-miglas-aizsega-veiksmigi-atgust-teritorijas-bet-sagaida-jaunu-krievijas-ofensivu.a638443/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Ukraina sniega un miglas aizsegā veiksmīgi atgūst teritorijas, bet sagaida jaunu Krievijas ofensīvu] lsm.lv 11.03.2026&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==

* [[Mikolajivas apgabala okupācija]]
* [[Hersonas apgabala okupācija]]
* [[Harkivas apgabala okupācija]]
* [[Krimas okupācija]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Dņipropetrovskas apgabals]]
[[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]]
[[Kategorija:Militārā okupācija]]
[[Kategorija:Krievijas okupācija Ukrainā|Dņipropetrovska]]</text>
      <sha1>egyw1ylqvylzveyrrzmzirurdr9o21j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sumu apgabala okupācija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>625513</id>
    <revision>
      <id>4450654</id>
      <parentid>4435526</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T10:20:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (Heading start with three &quot;=&quot; and later with level two)</comment>
      <origin>4450654</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4688" sha1="qjaus261jwur6pmcjawq0qe8fbjhp1q" xml:space="preserve">[[File:Russian Occupation of Sumy Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmā (zilā krāsā) un otrā uzbrukuma (sārtā krāsā) laikā okupētā teritorija Sumu apgabala ziemeļaustrumos.]] 

'''Sumu apgabala Krievijas okupācija''' ({{val|uk|Російська окупація Сумської області}}) ir [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] daļas [[okupācija]], kurā [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas karaspēks pirmo reizi iebruka]] 2022. gada februārī, bet bija spiests atkāpties aprīlī. Krievijas otrais iebrukums Sumu apgabalā sākās [[2025. gads|2025.]] gada martā.

== 2022. gada kaujas ==
Krievijas pirmais iebrukums Sumu apgabalā sākās 24. februāra rītā no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s, tomēr jau 25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā. 27. februārī pie Sumu pilsētas sākās kaujas pret iebrucējiem, kas pierima 14. martā.
Ukrainas armija atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā&lt;/ref&gt;
4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Černihivas un Sumu apgabaliem.

== 2024. gada kaujas ==
2024. gada 6. augusta naktī Ukrainas karavīri no Sumu apgabala iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]], Sudžas rajonā ieņemot Nikolajevas-Darjinas, Sverdļikovas un Darjinas ciemus vairāk nekā 4 km attālumā no robežas. Ukrainā izsludināja iedzīvotāju evakuāciju no 23 apdzīvotām vietām Sumu apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.08.2024-ukraina-un-krievija-uzsakusi-cinas-kurskas-apgabala.a564270/ Ukraina un Krievija uzsākusi cīņas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 7. augustā&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, Ukrainas militārā operācija Kurskas apgabalā bija preventīva, lai apturētu Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu. Analītiķi ziņoja, ka Krievija uz Kurskas apgabalu pārvietojusi karaspēka vienības no Harkivas un Zaporižjas apgabala okupētajām daļām, kā arī no Doneckas apgabala Siverskas un Časivjaras apkārtnes.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-zelenskis-militara-operacija-kurska-izjauca-krievijas-planus-okupet-sumus-un-harkivu.a566302/ Zelenskis: Militārā operācija Kurskā izjauca Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu] lsm.lv 2024. gada 26. augustā&lt;/ref&gt;

== 2025. gada kaujas ==
Līdz aprīļa sākumam Krievijai izdevās izspiest Ukrainas armiju no Kurskas apgabala un tā mēģina nostiprināties Ukrainas Sumu apgabalā. Volodimirs Zelenskis brīdināja, ka Krievija gatavo plaša apmēra uzbrukuma operāciju Sumu, Harkivas un Zaporižjas apgabalos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.04.2025-ukraina-bridina-par-krievijas-gatavosanos-jaunai-plasa-apmera-ofensivai.a593993/ Ukraina brīdina par Krievijas gatavošanos jaunai plaša apmēra ofensīvai] lsm.lv 2025. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;

27. maijā kļuva zināms, ka Krievijas armija bija okupējusi četrus ciemus Sumu apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2025-krievija-ienemusi-cetrus-ciematus-ukrainas-sumu-apgabala.a600656/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievija ieņēmusi četrus ciematus Ukrainas Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 27. maijā&lt;/ref&gt;
26. jūnijā Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apgalvoja, ka Krievija ofensīva Sumu apgabalā ir apturēta. Ukrainas operācijas Kurskas apgabala Gluškovas rajonā piespieda pārvietot elites vienības, tostarp gaisa desanta spēkus un jūras kājnieku brigādes, uz aizsardzības pozīcijām, graujot Krievijas ofensīvas spējas Sumu apgabalā. Krievijas karaspēks aptuveni 50 000 karavīru sastāvā Sumu apgabalā maijā bija okupējis aptuveni 449 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2025-ukrainas-armijas-virspavelnieks-esam-apturejusi-krievijas-virzibu-sumu-apgabala.a604614/ Ukrainas armijas virspavēlnieks: Esam apturējuši Krievijas virzību Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 26. jūnijā&lt;/ref&gt; 

== Skatīt arī ==
* [[Dņipropetrovskas apgabala okupācija]]
* [[Mikolajivas apgabala okupācija]]
* [[Hersonas apgabala okupācija]]
* [[Harkivas apgabala okupācija]]
* [[Krimas okupācija]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Sumu apgabals]]
[[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]]
[[Kategorija:Militārā okupācija]]
[[Kategorija:Krievijas okupācija Ukrainā|S]]</text>
      <sha1>qjaus261jwur6pmcjawq0qe8fbjhp1q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Malice Mizer</title>
    <ns>0</ns>
    <id>625727</id>
    <revision>
      <id>4450655</id>
      <parentid>4446710</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T10:20:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (Reference duplication)</comment>
      <origin>4450655</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22796" sha1="n0hnak5y2uo6odx92993glnasjnef44" xml:space="preserve">
'''Malice Mizer''' bija japāņu ''[[Visual kei (subkultūra)|visual kei]]'' rokgrupa, kas izveidota 1992. gadā un pastāvēja līdz 2001. gadam. Grupa bija populāra ar savu mūzikas stilu un teatrāliem priekšnesumiem, kas galvenokārt atspoguļojās 18. gs. franču tērpu izvēlē, grimā un skatuves dekorācijās. 

Grupu izveidoja divi ģitāristi Mana ''([[Mana]])'' un Kozi ''([[Közi]])'', viņiem vēlāk pievienojās basģitārists Juki ''([[Yu~ki]])''. Šī trijotne tiek uzskatīta par pamatu grupai, kas nekad nemainījās. Malice Mizer vēsture tradicionāli tiek iedalīta trīs daļās jeb ērās - ''Tetsu ([[Tetsu]]) ēra'', ''Gakta ([[Gackt]]) ēra'' un ''Klaha ([[Klaha]]) ēra''. Šajās ērās bija dažādi mūzikas stili, apģērbi un tēmas, sākot ar franču [[Klasiskā mūzika|klasisko mūzikas]] ēru un beidzot ar [[Goti (subkultūra)|gotisku]] stilu. 

1990. gada vidū un beigās, Malice Mizer bija viena no populārākajām ''visual kei'' grupām tieši ''Gakta ērā''. Popularitāti dalīja arī tādas grupas kā ''La'cryma Christi'', ''Fanatic Crisis'' un ''Shazna''.&lt;ref name=&quot;jbpress&quot;&gt;{{cite web|url=https://jbpress.ismedia.jp/articles/-/84406|title=SHAZNA、ラクリマ、マリス、F◇C…番組から生まれた「ヴィジュアル系四天王」偏見の矢面に立たされた彼らの真の実力|work=JB Press|accessdate=2025-05-16|date=2024-11-20|language=Japanese}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite book|last=Oshima|first=Akemi|title=Visual Rock Perfect Disc Guide 500|publisher=Shinko Music|date=2013-08-07|isbn=978-4-401-63825-3|page=60}}&lt;/ref&gt; 

2021. gadā mūzikas žurnāls ''[[Kerrang!]]'' Malice Mizer trešo labāko albumu ''Merveilles'', kas tika izdots 1998. gadā, iekļāva TOP 13 sarakstā kā nozīmīgāko starp citiem japāņu roka un [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|metāla]] albumiem.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.kerrang.com/features/the-13-essential-japanese-rock-and-metal-albums-you-need-to-know/|title=The 13 essential Japanese rock and metal albums you need to know|work=[[Kerrang!]]|accessdate=2021-09-15|date=2021-05-13}}&lt;/ref&gt;

Tomēr Malice Mizer panākumu ceļš bija īss, 2001. gadā grupa paziņoja par tās pārtraukumu uz nezināmu laiku. 2010. gadā Mana, Kozi un Juki atkal uzstājās dažas reizes, taču grupa tā arī nekad neturpināja pastāvīgu darbību. 

== Vēsture ==

=== 1992–1994: Tetsu ēra ===
Pirms Malice Mizer izveidošanas 1992. gada augustā, ģitāristi Mana un Kozi bija citā grupā ar nosaukumu ''Matenrou.'' Tomēr vēlāk nolēma izveidot savu grupu ar nosaukumu ''Malice Mizer'' (no franču valodas: ''malice et misère)'', kas nozīmē - ļaunums un posts. Šāds nosaukums izveidoja grupai filozofisku konceptu ''Kas ir cilvēks?'', meklējot atbildes savās dziesmās.&lt;ref name=&quot;allmusic&quot; /&gt;

1992. gadā grupai Malice Mizer pievienojās vokālists Tetsu, basģitārists Juki un bundzinieks Gazs ''([[Gaz]])'', veidojot 20. gs. 80. gadu muzikālo sajaukumu, kas ietver [[Gotiskais roks|gotisko roku]], [[Progresīvā rokmūzika|progresīvo roku]] un klasisko mūziku. 

1993. gadā grupa izlaida savu pirmo singlu ''Speed of Desparate'' (Izmisuma ātrums) izlasē ''Braintrash.&lt;ref name=&quot;allmusic&quot;&gt;&lt;cite class=&quot;citation web cs1&quot;&gt;&lt;span class=&quot;cx-segment&quot; data-segmentid=&quot;451&quot;&gt;[https://www.allmusic.com/artist/malice-mizer-p874776/biography &quot;Malice Mizer&quot;]. &lt;/span&gt;&lt;span class=&quot;cx-segment&quot; data-segmentid=&quot;452&quot;&gt;Allmusic.&lt;/span&gt;&lt;/cite&gt;&lt;/ref&gt;'' Pirms tam viņi izdeva savu demo ierakstu ar nosaukumu ''Sans Logique'' (No franču valodas: Bez loģikas), iedvesmojoties no franču popdziedātājas Milēnas Fārmeres ''([[Milēna Fārmere|Mylène Farmer]])'' hitu ar tādu pašu nosaukumu, kas bija instrumentālā versijā.

Pēc izlases izdošanas, bundzinieks Gazs grupu pameta. Viņa vietā pievienojās Kami ''([[Kami (mūziķis)|Kami]])'', kurš nupat pameta grupu ''[[Kneuklid Romance]]''. Kami par Malice Mizer officiālo bundzinieku kļuva 1994. gadā pēc sešu mēnešu pārbaudes laika. Tajā pašā gadā pēc pāris demo ierakstiem, grupa izdeva savu pirmo debijas albumu ''Memoire'' (no franču valodas: Atmiņas) Manas jaunizveidotajā neatkarīgajā ierakstu kompānijā ''[[Midi:Nette]]'', kur tas tika izdots atkārtoti kā bonusa dziesma ''Baroque'' (No franču valodas: Baroks) zem ''Memoire DX'' nosaukuma. 

1994. gada 27. decembrī, vokālists un dziesmu autors Tetsu grupu pameta pēc viņu pēdējā koncerta. Pamešanas iemesls bija domstarpības radošajā jomā un nevēlēšanās būt atpazīstams Japānā ar ekstravagantu tērpu un grimu izmantošanu uz skatuvēm, kas raksturīgs ''visual kei'' stilam. Šķiršanās no grupas bija draudzīga un Tetsu izvēlējas citu muzikālu virzienu. Malice Mizer Tetsu dziesmu tekstus izmantoja citās dziesmās ar citiem vokālistiem.&lt;ref name=&quot;allmusic&quot; /&gt;

=== 1995.–1998. gads: Gakta ēra ===
Grupa Malice Mizer nebija aktīva gandrīz gadu. 1995. gadā ģitārists Mana pieņēma grupā jaunu vokālistu vārdā Gakts, kurš bija aizgājis no ''Cains:Feel'', un tajā pašā gadā 10. oktrobrī bija viņu pirmā uzstāšanās pilnā sastāvā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jame-world.com/en/article/116717-cains-feel.html|title=Cains:Feel|last=Niji|website=JaME World|access-date=November 29, 2024|date=August 3, 2008}}&lt;/ref&gt; &lt;ref name=&quot;Kanei1998&quot;&gt;{{cite magazine|last=Kanei|first=Satoru|date=October 1998|title=マリス·ミゼル ヴォーカリスト Gackt (ガクト) ロング·インタビュー|language=ja|volume=21|pages=57–|isbn=487233423X|magazine=Quick Japan}}&lt;/ref&gt; 1995. gada 10. decembrī grupa izdeva savu pirmo singlu ''Uruwashiki Kamen no Shoutaijou'' (no japāņu valodas: Skaistās maskas ielūgums) 1995. gada 10. decembrī. Šis singls bija pamats Malice Mizer pārmaiņām, kas viņus atšķira no pārējām grupām, proti, abu ģitāristu Manas un Kozi deju priekšnesums uz skatuves.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://barks.jp/news/823143|title=【インタビュー】Mana × Közi、MALICE MIZERを語る「Kamiの約束が実現できる」|last=barks|website=BARKS|access-date=2026-03-14|date=2018-08-09|language=ja}}&lt;/ref&gt; Koncepcija ''Kas ir cilvēks?'' turpinājās ar jaunām aprisēm, mūzikai iegūstot jaunas vēsmas ar tādiem žanriem kā [[ārtroks]] un [[Sintpops|sintīpops]], iekļaujot vēl vairāk klasiskos un elektroniskos elementus. Arī grupas imidžs mainījās, pievēršot vairāk uzmanību 18. gs. franču kostīmiem ar gotisku noskaņu.

1996. gadā Malice Mizer izdeva savu otro albumu ''Voyage Sans Retour'' (no franču valodas: Ceļojums bez atgriešanās) un 1997. gadā savu pirmo &quot;aizskatuvju&quot; video ''Sans Retour Voyage &quot;Derniere&quot; (Encore Une Fois)'' (no franču valodas: Pēdējais ceļojums bez atgriešanās (Vēl vienu reizi))'','' kas ierakstīts teātrī ''Shibuya Public Hall.'' Video redzams gan krāšņi tērpi, gan grezna skatuve ar dejām.&lt;ref name=&quot;sessions&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://barks.jp/news/823143/|title=【インタビュー】Mana × Közi、MALICE MIZERを語る「Kamiの約束が実現できる」|website=Barks|access-date=2021-01-02|date=2018-08-29|language=ja}}&lt;/ref&gt; 

1997. gadā grupa piesaistīja ierakstu kompānijas ''Nippon Columbia'' uzmanību, kur arī tika parakstīts līgums.&lt;ref name=&quot;allmusic&quot; /&gt; Šajā kompānijā Malice Mizer izdevas vairākus veiksmīgus singlus kā ''Bel Air'' (no franču: Skaistais gaiss), ''Au Revoir (''no franču: Visu labu!'')'', ''Gekka no Yasokyoku'' (Mēnesnīcas nakts serenāde) un īsfilmu ''Bel Air'' ''(Kuuhaku no Toki no Naka de) de L'image'' (Skaistais gaiss: Tukšuma mirklī). 1998. gada martā Malice Mizer izdeva debijas albumu zem kompānijas vārda ar nosaukumu ''Merveilles'' (no franču: Brīnumi),&lt;ref name=&quot;allmusic&quot; /&gt; kas bija grupas veiksmīgākais albums, sasniedzot 2. vietu ''Oricon'' albumu topā un tur noturoties 16 nedēļas. &lt;ref name=&quot;allmusic&quot; /&gt; &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.oricon.co.jp/prof/15645/rank/single/|title=MALICE MIZERのランキング情報: アルバム売上TOP4作品|publisher=[[Oricon]]|access-date=2024-11-29|language=ja}}&lt;/ref&gt; 

Gan albums, gan tā singls ''Gekka no Yasōkyoku'' saņēma ''RIAJ'' zelta sertifikātu par vairāk nekā 200 000 pārdoto eksemplāru skaitu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riaj.or.jp/f/data/cert/gd_search.html|title=Japanese album certifications|publisher=[[Recording Industry Association of Japan]]|access-date=2024-11-29|language=ja}}&lt;/ref&gt; Maijā Malice Mizer izdeva savu singlu ''Illuminati'', kas sasniedza 7. vietu un tika pārdots vairāk nekā 100 000 eksemplāru. Vēlāk grupa izdeva vēl vienu singlu ''Le Ciel'' (No franču: Debesis), kas arī bija veiksmīgs, sasniedzot 4. vietu ''Oricon'' singlu topā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.oricon.co.jp/prof/15645/rank/single/|title=MALICE MIZERのシングル売上TOP13作品|website=オリコンニュース（ORICON NEWS）|access-date=2026-03-14|language=ja}}&lt;/ref&gt;

1998. gadā Malice Mizer uzstājās ''Yokohama Arena'', tas bija viņu pēdējais koncerts kopā ar vokālistu Gaktu, kurš vēlāk grupu pameta savas solokarjeras dēļ. 

Gakta pēkšņā aiziešana no grupas, sabiedrībā raisīja dažādas neizpratnes un baumas.&lt;ref name=&quot;JaME2011&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jame-world.com/zh/article/90891-%E4%BC%A0%E8%AE%B0%E7%89%B9%E5%88%AB%E7%AF%87-mana-part-1-%E8%87%AA%E6%88%91%E6%8E%A2%E7%B4%A2.html|title=传记特别篇：Mana（Part 1. 自我探索）|last=Geisha|website=JaME World|access-date=November 29, 2024|date=March 19, 2011|language=zh}}&lt;/ref&gt; 1998. gada oktobrī kādā intervijā Gakts sūdzējās par grupas lēno progresu un atzina arī to, ka nebija novērtēts kā komponists. &lt;ref name=&quot;Gackt2018&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Gackt|title=Platinum Book -Private Treasures-|publisher=CSI株式会社|year=2018|isbn=9784908580062}}&lt;/ref&gt; Savukārt 1999. gada februāra intervijā viņš stāstīja par domstarpībām ar menedžmenta biroju, grupas konfliktiem un finsansēm, kā arī viņa izolāciju no grupas.&lt;ref name=&quot;JaME2011&quot; /&gt; &lt;ref name=&quot;Jihaku&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Gackt|title=自白 (Jihaku)|publisher=光文社 (Kobunsha)|year=2003|isbn=4-334-97412-0|url=https://archive.org/details/isbn_9784334974121}}&lt;/ref&gt; 1999. gada marta intervijās grupas dalībnieki stāstīja, ka pēc 1998. gada kontakts ar Gaktu bija zaudēts. Minēja arī to, ka Gaktam nebija intereses turpināt jebkādu sadarbību ar viņiem un ''Midi:Nette'' kompāniju, un ar savu &quot;nospodrinātu&quot; tēlu devās solokarjeras pēdās. 

1999. gadā Malice Mizer atkal bija jaunā vokālista meklējumos. 

=== 1999.–2000. gads: Kami nāve ===
Grupa pameta ierakstu kompāniju ''Nippon Columbia'' un atgriezās Midi:Nette, 1999. gada 21. jūnijā piedzīvojot traģēdiju - bundzinieka [[Kami (mūziķis)|Kami]] nāvi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://v-ism.jp/malice-mizer-kami/|title=【MALICE MIZER】KAMIのプロフィール｜死因はくも膜下出血だった｜ヴィジュアリズム宮殿|website=ヴィジュアリズム宮殿|access-date=2024-05-15|language=ja|archive-date=2022-05-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20220528232732/https://v-ism.jp/malice-mizer-kami/}}&lt;/ref&gt; Viņš atstāja dažas nepabeigtas dziesmas, kuras vēlāk tika iekļautas 2000. gada ''Shinwa'' (Mīts) albumā. Malice Mizer Kami nekad oficiāli neaizstāja ar citu bundzinieku, taču viņa vietā spēlēja iesildītājbundzinieku Šu ''(Shu)'' no bijušās grupas ''Aion.'' 

Kami vārds turpmākajos Malice Mizer izdevumos tiek minēts kā &quot;mūžīgs asinsradinieks&quot; pateicībā par viņa darbu, lojalitāti un neatlaidību. 

1999. gada otrajā pusē un 2000. gada sākumā Malice Mizer turpināja darbu bez vokālista un oficiāla bundzinieka, sarakstot un izdodot singlus un jaunu albumu.

=== 2000.–2001. gads: Klahas ēra ===
2000. gada augustā Malice Mizer parādījās jauns vokālists Klaha no grupas ''Pride of Mind,'' pilnīgi atsakoties no ''Gakta ēras'' estētikas gan kostīmu, gan mūzikas aspektā. Tās vietā nāca dramatisms - dramatiska klasiskā mūzika un ''[[dark wave]]'' ar smagā metāla un gotisko elementu piesitienu. 

2000. gada vasarā Malice Mizer izdeva savu pēdējo albumu ''Bara no Seidou'' (Rožu katedrāle), kas sasniedza 17. vietu topos ar 22 000 pārdotām kopijām.&lt;ref name=&quot;MMSales&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://oriconv.seesaa.net/article/158589410.html|title=【MALICE MIZER】のオリコン順位と売り上げ枚数。|publisher=[[Oricon]]|access-date=January 21, 2019|date=August 6, 2010|language=ja|archive-date={{dat|2019|01|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190114210217/http://oriconv.seesaa.net/article/158589410.html}}&lt;/ref&gt; 31. augustā un 1. septembrī grupa sniedza teatrālu divu dienu koncertu ''Nippon Budokan'' stadionā, kurā bija redzama pirotehnika, plīvurētu mūķeņu koris un katedrāle kā skatuves dekors. 

2001. gadā Malice Mizer filmējās filmā par vampīriem ar nosaukumu ''Bara no Konrei (Mayonaka ni Kawashita Yakusoku)'' (Rožu kāzas: Pusnaktī dotais solījums) un izdeva vēl trīs singlus ''Gardenia'' (Gardēnija), ''Beast of Blood'' (Asins zvērs), ''Garnet ~Kindan no Sono e~'' (Granāts ~Uz aizliegto dārzu~). ''Gardenia'' un ''Garnet'' bija ievērojami vieglākā tonī nekā iepriekšējais albums, kas liecināja par vēl vienu jaunu ēru grupai.  Tomēr grupas dalībnieki 2001. gadā nolēma iet katrs savu ceļu, atstājot ziņojumus savā oficiālajā tīmekļa vietnē. 

Lai arī grupai bija pārtraukums, dalībnieki neizslēdza iespēju atkal apvienoties.&lt;ref name=&quot;allmusic&quot; /&gt;

=== Solo projekti ===
1994. gadā pēc aiziešanas no Malice Mizer, Tetsu izdeva vienu solo albumu un vēlāk pievienojās vairākām grupām, tostarp ''Zigzo, Mega 8 Ball un Nil''. 

Savukārt Gakts 1999. gada sākumā uzsāka savu solokarjeru, kas guva milzīgus panākumus. Vēlāk viņš pievērsās arī aktierspēlei, kļūstot par vienu no Japānas labākajiem solo māksliniekiem un TV personībām.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Global Glam and Popular Music: Style and Spectacle from the 1970s to the 2000s|date=2016|publisher=[[Routledge]]|isbn=9781317588191|last=Henry Johnson, Akitsugu Kawamoto|page=202}}&lt;/ref&gt;

2002. gada decembrī Klaha arī uzsāka savu solokarjeru, taču arī pēc tam pazuda bez pēdām, un kopš 2007. gada par viņu nav nekādu oficiālu ziņu. 

Basģitārists Juki nav bijis aktīvs kopš 2004. gada. Uzstājās tikai kā viesmākslinieks Manas un Kozi koncertos. 

Ģitārists Kozi izveidoja industriālo duetu ''[[Eve of Destiny]]'' kopā ar Haruhiko Ašu ''(Haruhiko Ash)'' no grupas ''The Zolge.'' No 2008. līdz 2022. gadam viņš bija grupas ''Dalle'' dalībnieks. Ap 2010. gada jūniju Közi sāka uzstāties ar grupu ''My Horror Revue''. Viņš ir arī izveidojis grupu ''[[XA-VAT]]'', kas savu pirmo koncertu rīkoja 2010. gada 16. novembrī un izdeva savu pirmo singlu 2. decembrī.&lt;ref name=&quot;XA-VAT&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jame-world.com/us/news-68636-kozi-s-new-band-xa-vat.html|title=XA-VAT Information|website=jame-world.com|access-date=November 27, 2010}}&lt;/ref&gt; 2012. gadā viņš izveidoja grupu ''[[ZIZ]]'' kopā ar mūziķiem, kas atbalstīja viņu solo karjerā.

2002. gadā, Malice Mizer ģitārists un līderis Mana izveidoja savu solo projektu ''[[Moi dix Mois]],'' ar kuru ir uzstājies koncertos visā Eiropā. 1999. gadā Mana nodibināja savu modes zīmolu ''[[Moi-même-Moitié]],'' kur apģērbi un aksesuāri ir elegenti gotiskā aristokrāta un [[gotiskā lolita]] stilos. Viņš arī turpina vadīt savu neatkarīgo ierakstu kompāniju ''Midi:Nette'', kur bijis producents grupai ''Schwarz Stein'' un dziedātājai Kanonai Wakešimai ''(Kanon Wakeshima).''

== Muzikālais stils un ietekmes ==
Malice Mizer visā savas pastāvēšanas laikā ir piedzīvojusi izmaiņas gan vizuālā tēlā, gan skanējumā.&lt;ref name=&quot;mcleod&quot; /&gt; Žurnāla ''AllMusic'' autors Aleksejs Eremenko ''(Alexey Eremenko)'' norādīja, ka grupas mūzika ietver vairākas žanrus - dark wave, metālu, [[tehno]], klasisko mūziku, sintīpopu un agrīno gotisko roku, saglabājot komerciālu mērķi. 

Mana norādīja, ka ietekmējies no dažādiem skaņdarbiem un komponistiem, piemēram, [[Johans Sebastiāns Bahs|Johanu Sebastianu Bahu]], kur dažās dziesmās Mana atdarina [[Klavesīns|klavesīna]] spēli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lounge.dmm.com/detail/1686/content/22696/|title=ヴィジュアル系かく語りき Mana様 × 咲人様|website=DMMオンラインサロン|access-date=2026-03-14|language=ja}}&lt;/ref&gt; 

Pirmajos grupas gados, kur Tetsu bija pirmais vokālists, mūzikā valdīja franču romantisma ietekme, kur sakņojas gotiskais ar klasisko mūziku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://journals.sagepub.com/action/cookieAbsent|title=Sage Journals: Discover world-class research|website=Sage Journals|access-date=2026-03-14|doi=10.1177/1103308813506145|language=en}}&lt;/ref&gt; Šāda estētika parādījās arī grupas dalībnieku apģērbos un grimā, mazāk liekot akcentu uz skatuves dekorācijām, kur ''Gakta'' un ''Klahas ērā'' tā bija neatņemama sastāvdaļa. 

''Gakta ērā'' skanējums bija citādāks. Tā skanējums ietekmējās no progesīvā roka, papildus ņemot mākslas un klasiskās mūzikas elementus. Tika izmantota arī elektroniskā mūzika, [[baroka mūzika]], [[franču pops]] un ''dark wave''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://journals.sagepub.com/action/cookieAbsent|title=Sage Journals: Discover world-class research|website=Sage Journals|access-date=2026-03-14|doi=10.1177/1103308813506145|language=en}}&lt;/ref&gt; 

Albumā ''Bara no Seidou'', kurā vokālists bija Klaha, Malice Mizer mūzikā sāka iekļaut smago metālu, [[Orķestris|orķestri]], [[ērģeles]], klavesīnu, stīgu aranžējumu un [[Koris|kori]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://journals.sagepub.com/action/cookieAbsent|title=Sage Journals: Discover world-class research|website=Sage Journals|access-date=2026-03-14|doi=10.1177/1103308813506145|language=en}}&lt;/ref&gt; Singlā ''Beast of Blood'' parādās klasiskās, metāla un [[Popmūzika|popmūzikas]] saplūdums. 

Malice Mizer dziesmu teksti galvenokārt ir japāņu valodā, kas vijas ar angļu un franču valodu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://journals.sagepub.com/action/cookieAbsent|title=Sage Journals: Discover world-class research|website=Sage Journals|access-date=2026-03-14|doi=10.1177/1103308813506145|language=en}}&lt;/ref&gt; Teksti mēdz būt pesimistiski. Tie koncentrējas uz cilvēka eksistences tumšajām niansēm, pētot ļaunprātības, traģēdijas, zaudējuma un nāves tēmas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jame-world.com/en/artist/685/malice-mizer|title=MALICE MIZER|website=jame-world.com|access-date=2025-07-04}}&lt;/ref&gt; Dziesmām piemīt filozofiska noskaņa, kas japāņu kultūrai ir tik ļoti svarīga. 

Grupa tiek uzskatīta par viena no ietekmīgākajām ''visual kei'' grupām pēc tādu grupu kā ''[[X Japan]]'' sākotnējiem panākumiem.&lt;ref name=&quot;mcleod&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=McLeod|first=Ken|date=2013-11-01|title=Visual Kei: Hybridity and Gender in Japanese Popular Culture|url=https://doi.org/10.1177/1103308813506145|journal=YOUNG|language=EN|volume=21|issue=4|pages=309–325|doi=10.1177/1103308813506145|issn=1103-3088}}&lt;/ref&gt; Mūsdienu mūziķi kā ''Golden Bomber'', ''Matenrou Opera'', Kamidžo ''([[Kamijo]])'' ''(Lareine, Versailles)'' un Sakito ''(Sakito) (Nightmare)'' arī iedvesmojas no šīs grupas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://realsound.jp/2021/04/post-737299.html|title=『マツコの知らない世界』ヴィジュアル系特集に反響 LUNA SEAからMALICE MIZER、アリス九號.まで……非日常を追求する尊さ|website=Real Sound|access-date=2025-07-04|date=2021-04-07|language=ja}}&lt;/ref&gt; &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nippongaku.com/en/matenrou-opera-interview-15th-anniversary/|title=Matenrou Opera「15th Anniversary」【Interview】|last=|website=Nippongaku|access-date=2025-07-04|date=2022-03-15|language=en}}&lt;/ref&gt; &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bax-shop.co.uk/blog/musical-instruments/interview-with-kamijo-from-japan-with-love/|title=Interview with Kamijo: From Japan With Love|website=bax-shop.co.uk|access-date=2025-07-04}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;sakito&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lounge.dmm.com/detail/1686/content/22696/|title=ヴィジュアル系かく語りき Mana様 × 咲人様|website=[[DMM.com]]|access-date=2025-10-23|language=ja}}&lt;/ref&gt; Grupas ''[[Dir En Grey]]'' bundzinieks Šinja ''(Shinya)'', kurš minēja Kami kā vienu no trim izcilākajiem japāņu bundziniekiem, arī bija iedvesmojies no Malice Mizer, lai izveidotu savu blakusprojektu ''Seraph''. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://drumsmagazine.jp/special/40th-jgd-shinya/|title=【ドラマガ22年4月号連動】日本の偉大なドラマー40 – Shinya's Vote|website=Rhythm &amp; Drums Magazine|access-date=2025-09-08|date=2022-05-19|language=ja}}&lt;/ref&gt; &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.god-child-records.com/MTPMweb/interview_8_Shinya.html|title=Interview - Shinya (SERAPH)|publisher=God Child Records|website=Mad Tea Party Magazine Web|access-date=2025-09-08|date=2018-01-18|language=ja}}&lt;/ref&gt;

== Dalībnieki ==
'''Bijušie dalībnieki'''

* Mana – ģitāra, taustiņinstrumenti, sintezatori, perkusijas &lt;small&gt;(1992–2001, 2010, 2012, 2014, 2016, 2018)&lt;/small&gt;
* Kozi – ģitāra, taustiņinstrumenti, sintezatori, perkusijas, bekvokāls, čells &lt;small&gt;(1992–2001, 2010, 2012, 2014, 2016, 2018)&lt;/small&gt;
* Juki – basģitāra, kontrabass, perkusijas &lt;small&gt;(1992–2001, 2010, 2012, 2014, 2016, 2018)&lt;/small&gt;
* Gazs — bungas &lt;small&gt;(1992–1993; miris 2017. gadā)&lt;/small&gt;
* Tetsu — vadošais vokāls, ģitāra &lt;small&gt;(1992–1994)&lt;/small&gt;
* Kami — bungas &lt;small&gt;(1993–1999; miris 1999. gadā)&lt;/small&gt; 
* Gackt — vadošais vokāls, klavieres &lt;small&gt;(1995–1999)&lt;/small&gt;
* Klaha — vadošais vokāls &lt;small&gt;(2000–2001)&lt;/small&gt;

'''Viesmūziķi'''

* Šu &quot;Šue&quot; Sakai — bungas &lt;small&gt;(2000–2001)&lt;/small&gt;
* Kazune ''(Kazune)'' – taustiņinstrumenti, sintezatori &lt;small&gt;(2000–2001)&lt;/small&gt;
* Hajato ''(Hayato)'' – bungas &lt;small&gt;(2010, 2012, 2014, 2016)&lt;/small&gt;
* Sakura ''(Sakura)'' – bungas &lt;small&gt;(2018)&lt;/small&gt;

&lt;div class=&quot;center&quot;&gt;&lt;/div&gt;

== Diskogrāfija ==
'''Studijas albumi'''

* ''Memoire'' (1994)
* ''Voyage Sans Retour'' (1996)
* ''Merveilles'' (1998)
* ''Bara no Seidou'' (2000)

== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Japāņu dziedātāji]]
[[Kategorija:Japāņu mūziķi]]
[[Kategorija:Japānas kultūra]]
[[Kategorija:Visual kei]]
[[Kategorija:Ārtroks]]
[[Kategorija:Metāls]]
[[Kategorija:Franču klasiskā mūzika]]</text>
      <sha1>n0hnak5y2uo6odx92993glnasjnef44</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdijas diskusija:CEE Spring 2026/Loterija</title>
    <ns>5</ns>
    <id>626203</id>
    <revision>
      <id>4450152</id>
      <parentid>4449606</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T13:02:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Atbilde</comment>
      <origin>4450152</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2089" sha1="c9w451nfhbp4mjmswqvpumepa2jx5s8" xml:space="preserve">Izvirzu ieteikumu izmest no loterijas visas nevalstis, jo viņu sarakstos visbiežāk ir personības, lietas un notikumi, kuru enciklopēdiskā nozīmība aprobežojas ar attiecīgās Vikipēdijas līmeni. Laika tērēšana uz viņām rada citu reģionu diskrimināciju Vikipēdijā. ----[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 22. marts, plkst. 00.07 (EET)

{{ping|Papuass}} vai Rumānijai jābūt slīprakstā? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 21. marts, plkst. 16.34 (EET)

:Nē, jāsalabo veidne [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 21. marts, plkst. 22.20 (EET)
::sāku jau labot, bet tad pamanīju vēl Moldovu un Serbiju. tas pats? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 21. marts, plkst. 22.26 (EET)
:::Sakārtoju. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.46 (EET)
::::vai tas, ka tik daudz valstis vairs nav tajā loterijā - nozīmē, ka tās visas vairs nav aktīvas CEE Spring dalībnieces? vai leģendārais konkurss iet dzīves cikla beigu fāzē? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 20.48 (EET)
:::::Filozofisks jautājums — konkurss mainās, bet joprojām notiek. Kādās valstīs tas šķiet pārāk garš, jo ir arī citas aktivitātes. Arī mums vasarā jāizvērtē, vai tas joprojām dod vērtīgu pienesumu. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 12.15 (EEST)
::::vēl slīpai gan jau bija jābūt Tatarstānai...  :) [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 16.02 (EEST)

== Esperanto: raksta vēl nav ==

Nerāda šo sadaļu. Lūgums izlabot.  [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 3. aprīlis, plkst. 12.58 (EEST)</text>
      <sha1>c9w451nfhbp4mjmswqvpumepa2jx5s8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450351</id>
      <parentid>4450152</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T19:43:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>/* Esperanto: raksta vēl nav */ Atbilde</comment>
      <origin>4450351</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2228" sha1="09ydjecz553jz8nmwz7k71p95pvk0s4" xml:space="preserve">Izvirzu ieteikumu izmest no loterijas visas nevalstis, jo viņu sarakstos visbiežāk ir personības, lietas un notikumi, kuru enciklopēdiskā nozīmība aprobežojas ar attiecīgās Vikipēdijas līmeni. Laika tērēšana uz viņām rada citu reģionu diskrimināciju Vikipēdijā. ----[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 22. marts, plkst. 00.07 (EET)

{{ping|Papuass}} vai Rumānijai jābūt slīprakstā? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 21. marts, plkst. 16.34 (EET)

:Nē, jāsalabo veidne [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 21. marts, plkst. 22.20 (EET)
::sāku jau labot, bet tad pamanīju vēl Moldovu un Serbiju. tas pats? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 21. marts, plkst. 22.26 (EET)
:::Sakārtoju. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.46 (EET)
::::vai tas, ka tik daudz valstis vairs nav tajā loterijā - nozīmē, ka tās visas vairs nav aktīvas CEE Spring dalībnieces? vai leģendārais konkurss iet dzīves cikla beigu fāzē? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 20.48 (EET)
:::::Filozofisks jautājums — konkurss mainās, bet joprojām notiek. Kādās valstīs tas šķiet pārāk garš, jo ir arī citas aktivitātes. Arī mums vasarā jāizvērtē, vai tas joprojām dod vērtīgu pienesumu. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 12.15 (EEST)
::::vēl slīpai gan jau bija jābūt Tatarstānai...  :) [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 16.02 (EEST)

== Esperanto: raksta vēl nav ==

Nerāda šo sadaļu. Lūgums izlabot.  [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 3. aprīlis, plkst. 12.58 (EEST)

:{{darīts}} [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 22.43 (EEST)</text>
      <sha1>09ydjecz553jz8nmwz7k71p95pvk0s4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:CEE Spring 2026/Statistika</title>
    <ns>4</ns>
    <id>626261</id>
    <revision>
      <id>4450550</id>
      <parentid>4449899</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T03:14:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>PapuassBot</username>
        <id>8775</id>
      </contributor>
      <comment>Automātisks CEE Spring 2026 statistikas atjauninājums (289 raksti)</comment>
      <origin>4450550</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="46679" sha1="rximfzki54326ikqni5g7kfcwncjhlv" xml:space="preserve">&lt;templatestyles src=&quot;Veidne:CEE Spring 2026/styles.css&quot; /&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-layout__main&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-mobile-nav&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;

== Statistika ==
&lt;div class=&quot;cee-box cee-section&quot;&gt;
&lt;!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --&gt;
&lt;!-- BEGIN --&gt;
== Konkursā iesniegtie raksti ==
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Raksts !! Dalībnieks !! Tēma !! Valsts !! Lasāmā teksta garums !! Raksta garums baitos !! Wikidata ID !! No ieteikumu saraksta
|-
| [[Amars Dedičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 425 || 2788 || [[d:Q65948595|Q65948595]] || 
|-
| [[Amirs Hadžiahmetovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 578 || 3114 || [[d:Q22833412|Q22833412]] || 
|-
| [[Davids Zima]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 368 || 2796 || [[d:Q84312754|Q84312754]] || 
|-
| [[Esmirs Bajraktarevičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 612 || 2622 || [[d:Q108518721|Q108518721]] || 
|-
| [[Hariss Tabakovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 639 || 3865 || [[d:Q15257381|Q15257381]] || 
|-
| [[Martins Vitīks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 362 || 2524 || [[d:Q100740623|Q100740623]] || 
|-
| [[Mihals Sadīleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 394 || 3198 || [[d:Q28801942|Q28801942]] || 
|-
| [[Nikola Vasiļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 559 || 2843 || [[d:Q77243490|Q77243490]] || 
|-
| [[Pavels Šulcs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 451 || 3223 || [[d:Q60791524|Q60791524]] || 
|-
| [[Robins Hranāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 400 || 2522 || [[d:Q107647351|Q107647351]] || 
|-
| [[Tariks Muharemovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 416 || 2502 || [[d:Q106620882|Q106620882]] || 
|-
| [[Aleksandrs Rehviašvili]] || {{U|Biafra}} || Sports || Gruzija || 993 || 4716 || [[d:Q4719930|Q4719930]] || 
|-
| [[Amands Urķis]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 802 || 4704 || [[d:Q130425893|Q130425893]] || 
|-
| [[Deniss Krestiņins]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 948 || 5978 || [[d:Q21621734|Q21621734]] || 
|-
| [[Filips Petruševs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Serbija || 2441 || 8398 || [[d:Q47468334|Q47468334]] || 
|-
| [[Hugo Toms]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Igaunija || 688 || 4441 || [[d:Q117247485|Q117247485]] || 
|-
| [[Mihails Šaidorovs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Kazahstāna, Krievija || 941 || 3683 || [[d:Q105888976|Q105888976]] || 
|-
| [[Morske Oko (Polija)]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 1337 || 2516 || [[d:Q163246|Q163246]] || 
|-
| [[Ohridas antīkais teātris]] || {{U|Biafra}} || Kultūra, Vēsture || Ziemeļmaķedonija || 1231 || 2520 || [[d:Q3180446|Q3180446]] || 
|-
| [[Omars Pajičs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 641 || 4567 ||  || 
|-
| [[Saloniku lidosta]] || {{U|Biafra}} || Transports || Grieķija || 693 || 2861 || [[d:Q127958|Q127958]] || 
|-
| [[Traiskirhenes &quot;Lions&quot;]] || {{U|Biafra}} || Sports || Austrija || 792 || 2851 || [[d:Q672262|Q672262]] || 
|-
| [[Vitālijs Šimanskis]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Ukraina || 587 || 4200 || [[d:Q138753455|Q138753455]] || 
|-
| [[Vladimirs Ļitvincevs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Azerbaidžāna, Krievija || 1038 || 3581 || [[d:Q56876556|Q56876556]] || 
|-
| [[Štola]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Slovākija || 513 || 2985 || [[d:Q392550|Q392550]] || 
|-
| [[Connecta IoT]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Turcija || 563 || 2255 ||  || 
|-
| [[Lotfi Zade]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Azerbaidžāna || 6528 || 10026 || [[d:Q92767|Q92767]] || 
|-
| [[Progress MS-33]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 1261 || 4704 || [[d:Q136260426|Q136260426]] || 
|-
| [[Klaipēda (stacija)]] || {{U|DJ EV}} || Transports || Lietuva || 783 || 3924 || [[d:Q24992|Q24992]] || 
|-
| [[Andrejs Karpatijs]] || {{U|Edgars2007}} || Zinātne || Slovākija || 1813 || 12621 || [[d:Q56037405|Q56037405]] || 
|-
| [[Arala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Kazahstāna || 10322 || 19573 || [[d:Q165450|Q165450]] || 
|-
| [[Azerbaidžānas Islāma partija]] || {{U|Egilus}} || Politika || Azerbaidžāna || 11879 || 20700 || [[d:Q2063911|Q2063911]] || 
|-
| [[Dvina (Armēnija)]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Armēnija || 5698 || 10992 || [[d:Q429059|Q429059]] || 
|-
| [[Graciāns]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Serbija || 10759 || 16110 || [[d:Q189108|Q189108]] || 
|-
| [[Hanna Šturma]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Vēsture || Austrija, Horvātija || 12495 || 19473 || [[d:Q1546601|Q1546601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]]
|-
| [[Katerina Handzjuka]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Sievietes || Ukraina || 3653 || 11248 || [[d:Q55974539|Q55974539]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]]
|-
| [[Kotrīna Zīle]] || {{U|Egilus}} || Sievietes, Kultūra || Lietuva || 3120 || 9088 || [[d:Q65260877|Q65260877]] || 
|-
| [[Maija Kristaļinska]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sievietes || Krievija || 6472 || 11903 || [[d:Q1982660|Q1982660]] || 
|-
| [[Miloslavs Skoržepa]] || {{U|Egilus}} || Izglītība, Sabiedrība || Čehija || 2752 || 7143 || [[d:Q95166155|Q95166155]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Czechia|Czechia]]
|-
| [[Musine Kokalari]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Kultūra || Albānija, Turcija || 7526 || 13826 || [[d:Q3301350|Q3301350]] || 
|-
| [[Nardarana]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna || 2885 || 8279 || [[d:Q1965248|Q1965248]] || 
|-
| [[Sabiha Kasimati]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Zinātne || Albānija, Turcija || 8608 || 16156 || [[d:Q9332564|Q9332564]] || 
|-
| [[Sejfula Malešova]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Politika, Kultūra || Albānija || 8779 || 15300 || [[d:Q327216|Q327216]] || 
|-
| [[Veselības problēmas Arāla jūras reģionā]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Cilvēktiesības || Kazahstāna || 3852 || 8232 || [[d:Q7257751|Q7257751]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Villijs Tokarevs]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Krievija || 7677 || 15354 || [[d:Q4459467|Q4459467]] || 
|-
| [[Valentīna Karatajūte-Talimā]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Lietuva || 4730 || 7399 || [[d:Q16475317|Q16475317]] || 
|-
| [[Adutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2747 || 4552 || [[d:Q2509638|Q2509638]] || 
|-
| [[Akademija (Kauņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1377 || 3287 || [[d:Q2869148|Q2869148]] || 
|-
| [[Akademija (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2134 || 3841 || [[d:Q1890290|Q1890290]] || 
|-
| [[Alanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3340 || [[d:Q4708295|Q4708295]] || 
|-
| [[Alsēdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1958 || 3694 || [[d:Q4735905|Q4735905]] || 
|-
| [[Aukštadvare]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3402 || [[d:Q2667459|Q2667459]] || 
|-
| [[Avižieņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2870 || [[d:Q8145752|Q8145752]] || 
|-
| [[Babti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1742 || 3483 || [[d:Q2788497|Q2788497]] || 
|-
| [[Baisogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3406 || [[d:Q2317525|Q2317525]] || 
|-
| [[Balbierišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1777 || 3639 || [[d:Q2845251|Q2845251]] || 
|-
| [[Bezdone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1971 || 3596 || [[d:Q853452|Q853452]] || 
|-
| [[Butrimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1898 || 3502 || [[d:Q2483374|Q2483374]] || 
|-
| [[Darbēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3302 || [[d:Q2248234|Q2248234]] || 
|-
| [[Didžoji Rieše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1070 || 2877 || [[d:Q8145676|Q8145676]] || 
|-
| [[Dievenišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2092 || 3878 || [[d:Q1224305|Q1224305]] || 
|-
| [[Dotnuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1409 || 2975 || [[d:Q1251216|Q1251216]] || 
|-
| [[Dovili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3124 || [[d:Q924878|Q924878]] || 
|-
| [[Endriejava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2163 || 3876 || [[d:Q2614763|Q2614763]] || 
|-
| [[Griškabūda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1738 || 3358 || [[d:Q935042|Q935042]] || 
|-
| [[Gruzdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1597 || 3193 || [[d:Q2890008|Q2890008]] || 
|-
| [[Igļauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1603 || 3240 || [[d:Q304740|Q304740]] || 
|-
| [[Jašūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1568 || 3194 || [[d:Q3646791|Q3646791]] || 
|-
| [[Jodšiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1519 || 3356 || [[d:Q8145766|Q8145766]] || 
|-
| [[Josvaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1529 || 3181 || [[d:Q1663750|Q1663750]] || 
|-
| [[Kairi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1498 || 3127 || [[d:Q2665758|Q2665758]] || 
|-
| [[Kaltinēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2027 || 3755 || [[d:Q5731422|Q5731422]] || 
|-
| [[Kamaji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2141 || 3793 || [[d:Q1961545|Q1961545]] || 
|-
| [[Karmēlava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1508 || 3139 || [[d:Q1734094|Q1734094]] || 
|-
| [[Kartena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1805 || 3471 || [[d:Q3506543|Q3506543]] || 
|-
| [[Kačerģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1632 || 3244 || [[d:Q6381853|Q6381853]] || 
|-
| [[Klovaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1889 || 3560 || [[d:Q5618527|Q5618527]] || 
|-
| [[Kraķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2038 || 3660 || [[d:Q3545467|Q3545467]] || 
|-
| [[Kretingale]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1574 || 3240 || [[d:Q3000723|Q3000723]] || 
|-
| [[Kreķenava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1784 || 3409 || [[d:Q2919412|Q2919412]] || 
|-
| [[Kulautuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2032 || 3808 || [[d:Q2097414|Q2097414]] || 
|-
| [[Kuži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1228 || 2817 || [[d:Q2480740|Q2480740]] || 
|-
| [[Kvēdarna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3251 || [[d:Q2585174|Q2585174]] || 
|-
| [[Lapes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1354 || 2888 || [[d:Q2198670|Q2198670]] || 
|-
| [[Leipaliņģe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1782 || 3480 || [[d:Q2436073|Q2436073]] || 
|-
| [[Lekēči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3237 || [[d:Q2771185|Q2771185]] || 
|-
| [[Lukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1656 || 3293 || [[d:Q1871220|Q1871220]] || 
|-
| [[Maišagala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1714 || 3431 || [[d:Q3494848|Q3494848]] || 
|-
| [[Meškuiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1925 || 3689 || [[d:Q3221243|Q3221243]] || 
|-
| [[Mickūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1500 || 3162 || [[d:Q2337369|Q2337369]] || 
|-
| [[Miežišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3754 || [[d:Q2602739|Q2602739]] || 
|-
| [[Naujamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1841 || 3532 || [[d:Q5247239|Q5247239]] || 
|-
| [[Nemakšči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2237 || 4046 || [[d:Q2037259|Q2037259]] || 
|-
| [[Nemēža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1522 || 3459 || [[d:Q1058869|Q1058869]] || 
|-
| [[Pajūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1653 || 3292 || [[d:Q2284180|Q2284180]] || 
|-
| [[Pakone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1855 || 3498 || [[d:Q3114656|Q3114656]] || 
|-
| [[Paģiri (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1442 || 3302 || [[d:Q8145528|Q8145528]] || 
|-
| [[Pilvišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1457 || 3181 || [[d:Q2219812|Q2219812]] || 
|-
| [[Plateļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2008 || 3852 || [[d:Q1028246|Q1028246]] || 
|-
| [[Pušalota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2126 || 3789 || [[d:Q2551696|Q2551696]] || 
|-
| [[Rozalima]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2122 || 3752 || [[d:Q1842902|Q1842902]] || 
|-
| [[Rudamina (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1548 || 3380 || [[d:Q2089588|Q2089588]] || 
|-
| [[Rukla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1499 || 3098 || [[d:Q1010331|Q1010331]] || 
|-
| [[Seiriji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1927 || 3583 || [[d:Q1811561|Q1811561]] || 
|-
| [[Skaistģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3381 || [[d:Q2020664|Q2020664]] || 
|-
| [[Svēdasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1827 || 3473 || [[d:Q5616635|Q5616635]] || 
|-
| [[Tirkšļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1461 || 2999 || [[d:Q3500143|Q3500143]] || 
|-
| [[Trīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1628 || 3256 || [[d:Q3545473|Q3545473]] || 
|-
| [[Užpaļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2161 || 3801 || [[d:Q2236454|Q2236454]] || 
|-
| [[Vainuta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1813 || 3467 || [[d:Q3055022|Q3055022]] || 
|-
| [[Vandžogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3248 || [[d:Q2875399|Q2875399]] || 
|-
| [[Veiveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3339 || [[d:Q5240953|Q5240953]] || 
|-
| [[Veiviržēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2311 || 4041 || [[d:Q2191590|Q2191590]] || 
|-
| [[Veļona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2176 || 3970 || [[d:Q161890|Q161890]] || 
|-
| [[Vidukle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1781 || 3450 || [[d:Q2575678|Q2575678]] || 
|-
| [[Viečūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1353 || 3172 || [[d:Q3692821|Q3692821]] || 
|-
| [[Viešvile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2356 || 4166 || [[d:Q2491275|Q2491275]] || 
|-
| [[Voloka]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2104 || 3495 || [[d:Q2976558|Q2976558]] || 
|-
| [[Vēžaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1610 || 3273 || [[d:Q949809|Q949809]] || 
|-
| [[Zujūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1206 || 2960 || [[d:Q13194227|Q13194227]] || 
|-
| [[Čeķišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2099 || 3806 || [[d:Q2153886|Q2153886]] || 
|-
| [[Ģiedraiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3619 || [[d:Q3068575|Q3068575]] || 
|-
| [[Ģirkalne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1324 || 2930 || [[d:Q2418779|Q2418779]] || 
|-
| [[Īlaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2429 || 4204 || [[d:Q2204282|Q2204282]] || 
|-
| [[Ļudvinava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1933 || 3626 || [[d:Q2477587|Q2477587]] || 
|-
| [[Šaulēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1988 || 3698 || [[d:Q5618559|Q5618559]] || 
|-
| [[Šumska (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1701 || 3377 || [[d:Q5247177|Q5247177]] || 
|-
| [[Švēkšna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1678 || 3273 || [[d:Q606181|Q606181]] || 
|-
| [[Šēta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1722 || 3341 || [[d:Q392854|Q392854]] || 
|-
| [[Žeimji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1737 || 3317 || [[d:Q393483|Q393483]] || 
|-
| [[Žemaiču Naumieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1643 || 3312 || [[d:Q393828|Q393828]] || 
|-
| [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija || 541 || 7330 || [[d:Q390580|Q390580]] || 
|-
| [[Austrumeiropas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || starptautiski, Krievija, Ukraina || 3758 || 5873 || [[d:Q12672014|Q12672014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Emīls Gorovecs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Ukraina || 3901 || 6827 || [[d:Q4144802|Q4144802]] || 
|-
| [[Erevānas Vēstures muzejs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Armēnija || 857 || 2496 || [[d:Q8052580|Q8052580]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]]
|-
| [[Flora Brovina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Politika, Sievietes || Kosova || 1815 || 5210 || [[d:Q5460279|Q5460279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]]
|-
| [[Hadži Lojo]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1808 || 4471 || [[d:Q16088333|Q16088333]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Hanzas tornis]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Polija || 1309 || 3475 || [[d:Q16841056|Q16841056]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]]
|-
| [[INIMA]] || {{U|Meistars Joda}} || Izglītība, Zinātne || Albānija || 1268 || 3761 || [[d:Q5972324|Q5972324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]]
|-
| [[Ireks Zaripovs]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Baškortostāna || 2964 || 9103 || [[d:Q1672450|Q1672450]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Islāms Igaunijā]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība || Igaunija || 2323 || 6397 || [[d:Q1370904|Q1370904]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]]
|-
| [[Katerina Vitale]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture, Sievietes || Malta || 1423 || 5446 || [[d:Q27571800|Q27571800]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]]
|-
| [[Lācarakijas]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Grieķija || 1120 || 2715 || [[d:Q3220047|Q3220047]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]]
|-
| [[Moldovas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Moldova || 2771 || 5516 || [[d:Q1551510|Q1551510]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]]
|-
| [[Rumānijas tatāri]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Rumānija || 4461 || 8446 || [[d:Q4170775|Q4170775]] || 
|-
| [[Sara Nazarbajeva]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika, Sievietes || Kazahstāna || 1150 || 4552 || [[d:Q2667651|Q2667651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Vera Kuzmina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Čuvašija, Krievija || 7748 || 13468 || [[d:Q4245383|Q4245383]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]]
|-
| [[Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 3328 || 4815 || [[d:Q124697775|Q124697775]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]]
|-
| [[Zagrebas Botāniskais dārzs]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2487 || 4876 || [[d:Q894661|Q894661]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]]
|-
| [[Biedronka]] || {{U|Papuass}} || Saimniecība || Polija || 1730 || 8065 || [[d:Q857182|Q857182]] || 
|-
| [[Abu Musa]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Irāna&lt;/span&gt; || 391 || 810 || [[d:Q167217|Q167217]] || 
|-
| [[Oskars Kallass]] || {{U|Pirags}} || Kultūra, Valodniecība || Igaunija || 1992 || 3326 || [[d:Q672301|Q672301]] || 
|-
| [[2025. gada Piedņestras Augstākās Padomes vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Moldova || 3098 || 10797 || [[d:Q135436379|Q135436379]] || 
|-
| [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 6310 || 22168 || [[d:Q125627220|Q125627220]] || 
|-
| [[Krievu nacionālā vienotība (2000)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Krievija || 3093 || 11935 || [[d:Q714860|Q714860]] || 
|-
| [[Tatjana Zaļevska]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Moldova || 4554 || 10815 || [[d:Q138493855|Q138493855]] || 
|-
| [[Ukrainas PSR Augstākā Padome]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Politika || Ukraina || 6790 || 15363 || [[d:Q4109075|Q4109075]] || 
|-
| [[Österreich (laikraksts)]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Austrija || 1506 || 7318 || [[d:Q298667|Q298667]] || 
|-
| [[Armēņu mitoloģija]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sabiedrība || Armēnija || 11112 || 13440 || [[d:Q684411|Q684411]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]]
|-
| [[Banina]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Azerbaidžāna || 7215 || 10750 || [[d:Q2028727|Q2028727]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]]
|-
| [[Ceija Stojka]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes, Cilvēktiesības || Austrija, čigāni || 1291 || 3341 || [[d:Q546337|Q546337]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Roma|Roma]]
|-
| [[Esperantists]] || {{U|Treisijs}} || Sabiedrība || esperanto || 1410 || 1757 || [[d:Q860918|Q860918]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Futbols Albānijā]] || {{U|Treisijs}} || Sports || Albānija || 16935 || 23725 || [[d:Q2755449|Q2755449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]]
|-
| [[Guzala Sitdikova]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Baškortostāna, Krievija || 6582 || 11308 || [[d:Q2004200|Q2004200]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Horvātu virtuve]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Horvātija || 5248 || 7102 || [[d:Q1789628|Q1789628]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]]
|-
| [[Saviri]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 5367 || 7773 || [[d:Q370957|Q370957]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]]
|-
| [[Sievietes senajā Spartā]] || {{U|Treisijs}} || Sievietes, Vēsture || Grieķija || 3215 || 4215 || [[d:Q8031512|Q8031512]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]]
|-
| [[Stečaki]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne || 6775 || 14295 || [[d:Q63724|Q63724]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Tomīra]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sievietes || Kazahstāna || 1222 || 1831 || [[d:Q464777|Q464777]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Čečenijas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 16668 || 21495 || [[d:Q2355855|Q2355855]] || 
|-
| [[290127 Linakostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 289 || 475 || [[d:Q20630703|Q20630703]] || 
|-
| [[AI-20]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Krievija || 1802 || 2605 || [[d:Q3507563|Q3507563]] || 
|-
| [[Alapajevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 768 || 2573 || [[d:Q103212|Q103212]] || 
|-
| [[Alenka Bratušeka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Slovēnija || 2065 || 5180 || [[d:Q3739767|Q3739767]] || 
|-
| [[An-12]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 4755 || 7074 || [[d:Q271559|Q271559]] || 
|-
| [[An-132]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 5012 || 8200 || [[d:Q21129913|Q21129913]] || 
|-
| [[An-32]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 6853 || 9240 || [[d:Q579939|Q579939]] || 
|-
| [[Antu savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1587 || 2852 || [[d:Q12078737|Q12078737]] || 
|-
| [[Aramiļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 780 || 2579 || [[d:Q103694|Q103694]] || 
|-
| [[Asbesta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 727 || 2504 || [[d:Q104059|Q104059]] || 
|-
| [[Augstā tiesu un prokuratūras padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1059 || 1365 || [[d:Q12749811|Q12749811]] || 
|-
| [[Austrijas ekonomikas skola]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Austrija || 10775 || 16026 || [[d:Q203411|Q203411]] || 
|-
| [[Azerbaidžāņu tēja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Saimniecība || Azerbaidžāna || 3460 || 5360 || [[d:Q4058273|Q4058273]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]]
|-
| [[Behidže Borana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Turcija || 2833 || 4984 || [[d:Q2377908|Q2377908]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Turkey|Turkey]]
|-
| [[Berjozovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1565 || 4133 || [[d:Q105023|Q105023]] || 
|-
| [[Bogdanoviča]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 741 || 2549 || [[d:Q105223|Q105223]] || 
|-
| [[Bonnas pilnvaras]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1088 || 1472 || [[d:Q133318658|Q133318658]] || 
|-
| [[Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība, Valodniecība || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Serbija || 11545 || 16501 || [[d:Q221190|Q221190]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Augstais pārstāvis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1188 || 1513 || [[d:Q470446|Q470446]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Cilvēktiesību palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1195 || 1588 || [[d:Q5937423|Q5937423]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1275 || 1941 || [[d:Q3443391|Q3443391]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1013 || 1473 || [[d:Q3651269|Q3651269]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1241 || 1601 || [[d:Q2989753|Q2989753]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1352 || 2073 || [[d:Q1291601|Q1291601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1274 || 1834 || [[d:Q5176455|Q5176455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1131 || 1590 || [[d:Q16020744|Q16020744]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1337 || 2027 || [[d:Q2604031|Q2604031]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas politika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 6907 || 11145 || [[d:Q1154049|Q1154049]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Prezidentūras priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1027 || 1440 || [[d:Q848335|Q848335]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1369 || 1916 || [[d:Q320268|Q320268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Tautu palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1362 || 1814 || [[d:Q2718547|Q2718547]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Valsts tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1319 || 1706 || [[d:Q113567|Q113567]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Brigite Bīrleine]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Austrija || 2433 || 5102 || [[d:Q916162|Q916162]] || 
|-
| [[Degtjarska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 680 || 2466 || [[d:Q105425|Q105425]] || 
|-
| [[Esperanto un ido salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Kultūra || esperanto || 10985 || 14366 || [[d:Q2190067|Q2190067]] || 
|-
| [[Ferizaja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Kosova || 1559 || 3905 || [[d:Q738901|Q738901]] || 
|-
| [[Hrazdana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 1709 || 4190 || [[d:Q31610|Q31610]] || 
|-
| [[Igaunijas ārpolitika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija || 3175 || 5341 || [[d:Q2662209|Q2662209]] || 
|-
| [[Igors Smirnovs (separātists)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Moldova || 2035 || 4412 || [[d:Q309832|Q309832]] || 
|-
| [[Irbita]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 800 || 2578 || [[d:Q143079|Q143079]] || 
|-
| [[Irma Vitovska-Vanca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 4917 || 8075 || [[d:Q4112436|Q4112436]] || 
|-
| [[Ivdeļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2509 || [[d:Q141578|Q141578]] || 
|-
| [[Jana Kločkova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1818 || 4664 || [[d:Q230947|Q230947]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]]
|-
| [[Jelizaveta Mereško]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1591 || 6070 || [[d:Q26131652|Q26131652]] || 
|-
| [[Kamišlova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2511 || [[d:Q144209|Q144209]] || 
|-
| [[Karpinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 696 || 2483 || [[d:Q145406|Q145406]] || 
|-
| [[Kazahstāna un Eiropas Savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Kazahstāna || 7175 || 16174 || [[d:Q6380838|Q6380838]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Kačkanara]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 683 || 2470 || [[d:Q145583|Q145583]] || 
|-
| [[Kirovgrada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2514 || [[d:Q153549|Q153549]] || 
|-
| [[Krasnodaras lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2096 || 4285 || [[d:Q1629051|Q1629051]] || 
|-
| [[Krasnoturjinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q155767|Q155767]] || 
|-
| [[Krasnoufimska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2288 || 5150 || [[d:Q155785|Q155785]] || 
|-
| [[Krasnouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 674 || 2492 || [[d:Q155774|Q155774]] || 
|-
| [[Kristietība Maltā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Sabiedrība || Malta || 2134 || 3399 || [[d:Q593476|Q593476]] || 
|-
| [[Kušva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 660 || 2437 || [[d:Q156284|Q156284]] || 
|-
| [[Latvijas—Krievijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5878 || 9305 || [[d:Q4254900|Q4254900]] || 
|-
| [[Lidosta ''Kijiva'']] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 2628 || 5061 || [[d:Q939543|Q939543]] || 
|-
| [[Marija Burmaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 2731 || 5164 || [[d:Q15064790|Q15064790]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]]
|-
| [[Marjana Bezuhla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Ukraina || 1657 || 4731 || [[d:Q66969925|Q66969925]] || 
|-
| [[Matica srpska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Zinātne || Serbija || 3299 || 5045 || [[d:Q617343|Q617343]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Miera īstenošanas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1285 || 1689 || [[d:Q7157377|Q7157377]] || 
|-
| [[Mig-35]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 5773 || 8958 || [[d:Q220529|Q220529]] || 
|-
| [[Mihailovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 653 || 2441 || [[d:Q159097|Q159097]] || 
|-
| [[Mimi Kodeli]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Albānija || 1743 || 3480 || [[d:Q16855243|Q16855243]] || 
|-
| [[Mitilene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija || 1976 || 3827 || [[d:Q189059|Q189059]] || 
|-
| [[Modernā armēņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Armēnija || 5489 || 8214 || [[d:Q6888563|Q6888563]] || 
|-
| [[Novaja Ļaļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 722 || 2532 || [[d:Q173858|Q173858]] || 
|-
| [[Novisadas vienošanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Valodniecība || Serbija, Melnkalne, Horvātija, Bosnija un Hercegovina || 2941 || 4245 || [[d:Q1289409|Q1289409]] || 
|-
| [[Novouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2668 || [[d:Q175393|Q175393]] || 
|-
| [[Pervouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q19157|Q19157]] || 
|-
| [[Polijas—Bulgārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Bulgārija, Polija || 8270 || 10948 || [[d:Q4996353|Q4996353]] || 
|-
| [[Poļevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 697 || 2496 || [[d:Q182871|Q182871]] || 
|-
| [[Rakija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 845 || 1426 || [[d:Q931946|Q931946]] || 
|-
| [[Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 5187 || 8330 || [[d:Q4393804|Q4393804]] || 
|-
| [[Revda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2462 || [[d:Q193277|Q193277]] || 
|-
| [[Reža (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 695 || 2469 || [[d:Q193288|Q193288]] || 
|-
| [[Rumānijas padomju okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Rumānija || 2970 || 5107 || [[d:Q3296124|Q3296124]] || 
|-
| [[Serbu genocīds Horvātijā (1941—1945)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Serbija, Horvātija, Serbu Republika || 6090 || 9877 || [[d:Q118581588|Q118581588]] || 
|-
| [[Serbu Republikas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 3712 || 6575 || [[d:Q3625578|Q3625578]] || 
|-
| [[Serbu virtuve]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 6206 || 9759 || [[d:Q1199030|Q1199030]] || 
|-
| [[Severouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 746 || 2566 || [[d:Q193906|Q193906]] || 
|-
| [[Sešdesmitnieki]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 5429 || 8588 || [[d:Q4523373|Q4523373]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions &amp; food|Ukraine/Traditions &amp; food]]
|-
| [[Sisaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2888 || 5828 || [[d:Q192119|Q192119]] || 
|-
| [[Siserta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2488 || [[d:Q196531|Q196531]] || 
|-
| [[Soču starptautiskā lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2131 || 4345 || [[d:Q1138408|Q1138408]] || 
|-
| [[Sredņeuraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2513 || [[d:Q196466|Q196466]] || 
|-
| [[Su-30]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 7756 || 12064 || [[d:Q204331|Q204331]] || 
|-
| [[Suhojloga]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2539 || [[d:Q196528|Q196528]] || 
|-
| [[Sukhoi Superjet 100]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 9828 || 14079 || [[d:Q486066|Q486066]] || 
|-
| [[Sveti Nikole]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 1276 || 3454 || [[d:Q366907|Q366907]] || 
|-
| [[Taisija Povalija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina, Krievija || 1726 || 4093 || [[d:Q1984215|Q1984215]] || 
|-
| [[Tavda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2493 || [[d:Q196537|Q196537]] || 
|-
| [[Taļica]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 699 || 2504 || [[d:Q196603|Q196603]] || 
|-
| [[Tido Gašpars]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || Slovākija || 2050 || 3656 || [[d:Q16518612|Q16518612]] || 
|-
| [[Tu-124]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 8169 || 11104 || [[d:Q160469|Q160469]] || 
|-
| [[Tu-126]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2234 || 3984 || [[d:Q958576|Q958576]] || 
|-
| [[Turinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 782 || 2570 || [[d:Q196711|Q196711]] || 
|-
| [[Ukrainas Pareizticīgā Baznīca (Maskavas patriarhāts)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Ukraina || 3742 || 6407 || [[d:Q752474|Q752474]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]]
|-
| [[Ukrainas—Ungārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Ukraina, Ungārija || 6042 || 9553 || [[d:Q12164283|Q12164283]] || 
|-
| [[Vardaras Maķedonija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija, Grieķija || 1765 || 2858 || [[d:Q1890609|Q1890609]] || 
|-
| [[Verhņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 820 || 2654 || [[d:Q133045|Q133045]] || 
|-
| [[Verhņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2531 || [[d:Q133049|Q133049]] || 
|-
| [[Verhņijtagila]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1031 || 2933 || [[d:Q133029|Q133029]] || 
|-
| [[Vēsturiskā Baškortostāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Baškortostāna || 7970 || 11830 || [[d:Q2469395|Q2469395]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Zarečnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 701 || 2490 || [[d:Q136758|Q136758]] || 
|-
| [[Čehijas automobiļu rūpniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Čehija || 2770 || 4399 || [[d:Q30321459|Q30321459]] || 
|-
| [[Čečenu genocīds]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 6321 || 12474 || [[d:Q112126478|Q112126478]] || 
|-
| [[Čuvašijas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Čuvašija || 3179 || 5618 || [[d:Q15950704|Q15950704]] || 
|-
| [[Ļesnoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 621 || 2388 || [[d:Q157523|Q157523]] || 
|-
| [[Ļina Kostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 6228 || 11440 || [[d:Q274302|Q274302]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]]
|-
| [[Ņižņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 731 || 2557 || [[d:Q173008|Q173008]] || 
|-
| [[Ņižņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 717 || 2538 || [[d:Q173015|Q173015]] || 
|-
| [[Ņižņije Sergi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 738 || 2564 || [[d:Q172685|Q172685]] || 
|-
| [[Żabka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Polija || 1505 || 3288 || [[d:Q2589061|Q2589061]] || 
|-
| [[Lena Repinca]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Slovēnija || 3144 || 11227 || [[d:Q81906456|Q81906456]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Miroslavs Koubeks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 2575 || 8589 || [[d:Q353844|Q353844]] || 
|-
| [[Natalja Sidoroviča]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes || Polija || 2468 || 9029 || [[d:Q117787580|Q117787580]] || 
|-
| [[Akilas Mitilinaios]] || {{U|XD991}} || Kultūra || Grieķija || 1149 || 5886 || [[d:Q138312989|Q138312989]] || 
|-
| [[Voldemārs Jānis Viktors Pruss]] || {{U|Šabaševics}} || Vēsture || Kazahstāna || 1864 || 4588 || [[d:Q125040044|Q125040044]] || 
|-
|}

== Statistika ==
* '''Kopējais rakstu skaits:''' 289
* '''Dalībnieku skaits:''' 18
* '''Dažādu tēmu skaits:''' 15
** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — daba un ģeogrāfija|Daba un ģeogrāfija]] (137), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — politika|Politika]] (41), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — kultūra|Kultūra]] (33), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sievietes|Sievietes]] (30), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sports|Sports]] (28), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — vēsture|Vēsture]] (24), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — transports|Transports]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sabiedrība|Sabiedrība]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — jaunieši|Jaunieši]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — zinātne|Zinātne]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — cilvēktiesības|Cilvēktiesības]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — saimniecība|Saimniecība]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — valodniecība|Valodniecība]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — izglītība|Izglītība]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — arhitektūra|Arhitektūra]] (1)
* '''Dažādu valstu skaits:''' 36
** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Lietuva|Lietuva]] (90), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievija|Krievija]] (60), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bosnija un Hercegovina|Bosnija un Hercegovina]] (29), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ukraina|Ukraina]] (21), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbija|Serbija]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čehija|Čehija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Horvātija|Horvātija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kazahstāna|Kazahstāna]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Polija|Polija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Grieķija|Grieķija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Austrija|Austrija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Azerbaidžāna|Azerbaidžāna]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Armēnija|Armēnija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Albānija|Albānija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Igaunija|Igaunija]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Turcija|Turcija]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Moldova|Moldova]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonija]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovākija|Slovākija]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baškortostāna|Baškortostāna]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čuvašija|Čuvašija]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzs]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbu Republika|Serbu Republika]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kosova|Kosova]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Malta|Malta]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rumānija|Rumānija]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ungārija|Ungārija]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — esperanto|esperanto]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Melnkalne|Melnkalne]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovēnija|Slovēnija]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Gruzija|Gruzija]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — starptautiski|starptautiski]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Irāna|Irāna]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — čigāni|čigāni]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bulgārija|Bulgārija]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tatarstāna|Tatarstāna]] (1)
* '''Kopējais lasāmā teksta garums:''' 759,474 rakstzīmes
* '''Raksti no ieteikumu saraksta:''' 51 no 289 (17.6%)

=== Aktīvākie dalībnieki ===
# {{U|Votre Provocateur}} - 114 raksti, 299,460 rakstzīmes
# {{U|Kikos}} - 85 raksti, 150,274 rakstzīmes
# {{U|Meistars Joda}} - 17 raksti, 44,491 rakstzīmes
# {{U|Egilus}} - 15 raksti, 106,477 rakstzīmes
# {{U|Biafra}} - 14 raksti, 13,645 rakstzīmes
# {{U|Treisijs}} - 12 raksti, 83,040 rakstzīmes
# {{U|Bendžamins}} - 11 raksti, 5,204 rakstzīmes
# {{U|Tankists}} - 6 raksti, 25,351 rakstzīmes
# {{U|Dainis}} - 3 raksti, 8,352 rakstzīmes
# {{U|Vylks}} - 3 raksti, 8,187 rakstzīmes
# {{U|Pirags}} - 2 raksti, 2,383 rakstzīmes
# {{U|Jānis U.}} - 1 raksti, 4,730 rakstzīmes
# {{U|Šabaševics}} - 1 raksti, 1,864 rakstzīmes
# {{U|Edgars2007}} - 1 raksti, 1,813 rakstzīmes
# {{U|Papuass}} - 1 raksti, 1,730 rakstzīmes
# {{U|XD991}} - 1 raksti, 1,149 rakstzīmes
# {{U|DJ EV}} - 1 raksti, 783 rakstzīmes
# {{U|Lasks}} - 1 raksti, 541 rakstzīmes
&lt;!-- END --&gt;
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout__aside&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

[[Kategorija:CEE Spring 2026]]</text>
      <sha1>rximfzki54326ikqni5g7kfcwncjhlv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:CEE Spring 2026/Loterija</title>
    <ns>4</ns>
    <id>626264</id>
    <revision>
      <id>4450123</id>
      <parentid>4450064</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T12:27:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4450123</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10764" sha1="bb7bsqcip0efogt7x8sojr4zb2351kq" xml:space="preserve">&lt;templatestyles src=&quot;Veidne:CEE Spring 2026/styles.css&quot; /&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-layout__main&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-mobile-nav&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;

== Loterija ==
&lt;div class=&quot;cee-box cee-section&quot;&gt;
Šajā lapā dalībnieki reģistrē savu dalību loterijā. Saskaņā ar [[Vikipēdija:CEE Spring 2026/Noteikumi|noteikumiem]], loterijā piedalās visi dalībnieki, kas uzrakstījuši vismaz vienu rakstu par katru konkursa valsti, reģionu un valodu, kas publicēta konkursa sākuma brīdī, 21. martā, kā arī vienu starptautiskās kategorijas rakstu (saistīts vismaz ar trijām reģiona valstīm, iedvesmai [[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|saraksts]]).

Aizpildot sarakstu vairākas reizes, dalībnieks var iegūt vairākas &quot;loterijas biļetes&quot;.

''Precīzs obligāto valstu saraksts tiks noskaidrots konkursa pirmajās dienās, kad tiks oficiāli apstiprināts CEE Spring aktīvo dalībvalstu saraksts.''
&lt;!--
Lai pievienotu sevi, nokopē zemāk redzamo paraugu un pievieno sevi saraksta apakšā. Pretī valstu un papildu kategoriju nosaukumiem pievieno sevis izveidoto rakstu nosaukumus.

{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}
--&gt;

== {{u|Papuass}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = Biedronka
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Biafra}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = Traiskirhenes &quot;Lions&quot;
| Azerbaidžāna           = Vladimirs Ļitvincevs
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = Omars Pajičs
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = Saloniku lidosta
&lt;!-- | Gruzija                = Aleksandrs Rehviašvili --&gt;
| Horvātija              = 
&lt;!-- | Igaunija               = Hugo Toms --&gt;
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
&lt;!-- | Lietuva                = Amands Urķis --&gt;
&lt;!-- | Lietuva                = Deniss Krestiņins --&gt;
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = Morske Oko (Polija)
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = Filips Petruševs
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = Štola
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Vitālijs Šimanskis
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = Ohridas antīkais teātris
}}

== {{u|Dainis}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = Lotfi Zade
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Egilus}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = Sabiha Kasimati
| Armēnija               = Dvina (Armēnija)
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = Azerbaidžānas Islāma partija
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = Arala
| Kosova                 = 
| Krievija               = Maija Kristaļinska
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Katerina Handzjuka
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Treisijs}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = futbols Albānijā
| Armēnija               = armēņu mitoloģija
| Austrija               = Ceija Stojka
| Azerbaidžāna           = Banina
| Baškortostāna          = Guzala Sitdikova
| Bosnija un Hercegovina = stečaki
| Čuvašija               = saviri 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = Čečenijas vēsture
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Meistars Joda}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = INIMA
| Armēnija               = Erevānas Vēstures muzejs 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā 
| Baškortostāna          = Ireks Zaripovs 
| Bosnija un Hercegovina = Hadži Lojo
| Čuvašija               = Vera Kuzmina
| esperanto              = 
| Grieķija               = Lācarakijas
| Horvātija              = Zagrebas Botāniskais dārzs
&lt;!-- | Igaunija               = Islāms Igaunijā --&gt;
| Kazahstāna             = Sara Nazarbajeva
| Kosova                 = Flora Brovina
| Krievija               = 
| Malta                  = Katerina Vitale
| Moldova                = Moldovas virtuve
| Polija                 = Hanzas tornis 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Emīls Gorovecs
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Votre Provocateur}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = Mimi Kodeli
| Armēnija               = Hrazdana
| Austrija               = Brigite Bīrļaine
| Azerbaidžāna           = Azerbaidžāņu tēja
| Baškortostāna          = Vēsturiskā Baškortostāna
| Bosnija un Hercegovina = Novisadas vienošanās
| Čuvašija               = Čuvašijas ģeogrāfija
| esperanto              = Esperanto un ido salīdzinājums
| esperanto              = Esperanto un ido salīdzinājums
| Grieķija               = 	Mitilene
| Horvātija              = Sisaka
| Kazahstāna             = Kazahstāna un Eiropas Savienība
| Kosova                 = Ferizaja
| Krievija               = Latvijas—Krievijas attiecības
| Malta                  = Kristietība Maltā
| Moldova                = Igors Smirnovs (separātists)
| Polija                 = Polijas—Bulgārijas attiecības
| rietumarmēņu valoda    = Modernā armēņu valoda
| Rumānija               = Rumānijas padomju okupācija
| Serbija                = Matica srpska
| serbhorvātu valoda     = Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums
| Serbu Republika        = Serbu Republikas ģeogrāfija
| Slovākija              = Tido Gašpars
| Slovēnija              = Alenka Bratušeka
| Tatarstāna             = Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992)
| Ukraina                = Jelizaveta Mereško
| Ungārija               = Ukrainas—Ungārijas attiecības
| Ziemeļkaukāzs          = Čečenu genocīds
| Ziemeļmaķedonija       = Sveti Nikole
}}

== {{u|Tankists}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = Österreich (laikraksts)
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = Krievu nacionālā vienotība (2000)
| Malta                  = 
| Moldova                = Tatjana Zaļevska
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Ukrainas PSR Augstākā Padome
| Ungārija               = 2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout__aside&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

[[Kategorija:CEE Spring 2026]]</text>
      <sha1>bb7bsqcip0efogt7x8sojr4zb2351kq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450145</id>
      <parentid>4450123</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T12:55:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* {{u|Biafra}} */</comment>
      <origin>4450145</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10782" sha1="1yjs9mioncd1zvapyner00mm7pnixga" xml:space="preserve">&lt;templatestyles src=&quot;Veidne:CEE Spring 2026/styles.css&quot; /&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-layout__main&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-mobile-nav&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;

== Loterija ==
&lt;div class=&quot;cee-box cee-section&quot;&gt;
Šajā lapā dalībnieki reģistrē savu dalību loterijā. Saskaņā ar [[Vikipēdija:CEE Spring 2026/Noteikumi|noteikumiem]], loterijā piedalās visi dalībnieki, kas uzrakstījuši vismaz vienu rakstu par katru konkursa valsti, reģionu un valodu, kas publicēta konkursa sākuma brīdī, 21. martā, kā arī vienu starptautiskās kategorijas rakstu (saistīts vismaz ar trijām reģiona valstīm, iedvesmai [[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|saraksts]]).

Aizpildot sarakstu vairākas reizes, dalībnieks var iegūt vairākas &quot;loterijas biļetes&quot;.

''Precīzs obligāto valstu saraksts tiks noskaidrots konkursa pirmajās dienās, kad tiks oficiāli apstiprināts CEE Spring aktīvo dalībvalstu saraksts.''
&lt;!--
Lai pievienotu sevi, nokopē zemāk redzamo paraugu un pievieno sevi saraksta apakšā. Pretī valstu un papildu kategoriju nosaukumiem pievieno sevis izveidoto rakstu nosaukumus.

{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}
--&gt;

== {{u|Papuass}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = Biedronka
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Biafra}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = Traiskirhenes &quot;Lions&quot;
| Azerbaidžāna           = Vladimirs Ļitvincevs
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = Omars Pajičs
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = Saloniku lidosta
&lt;!-- | Gruzija                = Aleksandrs Rehviašvili --&gt;
| Horvātija              = 
&lt;!-- | Igaunija               = Hugo Toms --&gt;
| Kazahstāna             = Mihails Šaidorovs
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
&lt;!-- | Lietuva                = Amands Urķis --&gt;
&lt;!-- | Lietuva                = Deniss Krestiņins --&gt;
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = Morske Oko (Polija)
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = Filips Petruševs
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = Štola
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Vitālijs Šimanskis
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = Ohridas antīkais teātris
}}

== {{u|Dainis}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = Lotfi Zade
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Egilus}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = Sabiha Kasimati
| Armēnija               = Dvina (Armēnija)
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = Azerbaidžānas Islāma partija
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = Arala
| Kosova                 = 
| Krievija               = Maija Kristaļinska
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Katerina Handzjuka
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Treisijs}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = futbols Albānijā
| Armēnija               = armēņu mitoloģija
| Austrija               = Ceija Stojka
| Azerbaidžāna           = Banina
| Baškortostāna          = Guzala Sitdikova
| Bosnija un Hercegovina = stečaki
| Čuvašija               = saviri 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = Čečenijas vēsture
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Meistars Joda}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = INIMA
| Armēnija               = Erevānas Vēstures muzejs 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā 
| Baškortostāna          = Ireks Zaripovs 
| Bosnija un Hercegovina = Hadži Lojo
| Čuvašija               = Vera Kuzmina
| esperanto              = 
| Grieķija               = Lācarakijas
| Horvātija              = Zagrebas Botāniskais dārzs
&lt;!-- | Igaunija               = Islāms Igaunijā --&gt;
| Kazahstāna             = Sara Nazarbajeva
| Kosova                 = Flora Brovina
| Krievija               = 
| Malta                  = Katerina Vitale
| Moldova                = Moldovas virtuve
| Polija                 = Hanzas tornis 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Emīls Gorovecs
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Votre Provocateur}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = Mimi Kodeli
| Armēnija               = Hrazdana
| Austrija               = Brigite Bīrļaine
| Azerbaidžāna           = Azerbaidžāņu tēja
| Baškortostāna          = Vēsturiskā Baškortostāna
| Bosnija un Hercegovina = Novisadas vienošanās
| Čuvašija               = Čuvašijas ģeogrāfija
| esperanto              = Esperanto un ido salīdzinājums
| esperanto              = Esperanto un ido salīdzinājums
| Grieķija               = 	Mitilene
| Horvātija              = Sisaka
| Kazahstāna             = Kazahstāna un Eiropas Savienība
| Kosova                 = Ferizaja
| Krievija               = Latvijas—Krievijas attiecības
| Malta                  = Kristietība Maltā
| Moldova                = Igors Smirnovs (separātists)
| Polija                 = Polijas—Bulgārijas attiecības
| rietumarmēņu valoda    = Modernā armēņu valoda
| Rumānija               = Rumānijas padomju okupācija
| Serbija                = Matica srpska
| serbhorvātu valoda     = Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums
| Serbu Republika        = Serbu Republikas ģeogrāfija
| Slovākija              = Tido Gašpars
| Slovēnija              = Alenka Bratušeka
| Tatarstāna             = Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992)
| Ukraina                = Jelizaveta Mereško
| Ungārija               = Ukrainas—Ungārijas attiecības
| Ziemeļkaukāzs          = Čečenu genocīds
| Ziemeļmaķedonija       = Sveti Nikole
}}

== {{u|Tankists}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = Österreich (laikraksts)
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = Krievu nacionālā vienotība (2000)
| Malta                  = 
| Moldova                = Tatjana Zaļevska
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Ukrainas PSR Augstākā Padome
| Ungārija               = 2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout__aside&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

[[Kategorija:CEE Spring 2026]]</text>
      <sha1>1yjs9mioncd1zvapyner00mm7pnixga</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450181</id>
      <parentid>4450145</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T13:21:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>/* {{u|Votre Provocateur}} */</comment>
      <origin>4450181</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10721" sha1="ipnjwm7mq4i5om9n1vwgm2lu6077rq4" xml:space="preserve">&lt;templatestyles src=&quot;Veidne:CEE Spring 2026/styles.css&quot; /&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-layout__main&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-mobile-nav&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;

== Loterija ==
&lt;div class=&quot;cee-box cee-section&quot;&gt;
Šajā lapā dalībnieki reģistrē savu dalību loterijā. Saskaņā ar [[Vikipēdija:CEE Spring 2026/Noteikumi|noteikumiem]], loterijā piedalās visi dalībnieki, kas uzrakstījuši vismaz vienu rakstu par katru konkursa valsti, reģionu un valodu, kas publicēta konkursa sākuma brīdī, 21. martā, kā arī vienu starptautiskās kategorijas rakstu (saistīts vismaz ar trijām reģiona valstīm, iedvesmai [[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|saraksts]]).

Aizpildot sarakstu vairākas reizes, dalībnieks var iegūt vairākas &quot;loterijas biļetes&quot;.

''Precīzs obligāto valstu saraksts tiks noskaidrots konkursa pirmajās dienās, kad tiks oficiāli apstiprināts CEE Spring aktīvo dalībvalstu saraksts.''
&lt;!--
Lai pievienotu sevi, nokopē zemāk redzamo paraugu un pievieno sevi saraksta apakšā. Pretī valstu un papildu kategoriju nosaukumiem pievieno sevis izveidoto rakstu nosaukumus.

{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}
--&gt;

== {{u|Papuass}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = Biedronka
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Biafra}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = Traiskirhenes &quot;Lions&quot;
| Azerbaidžāna           = Vladimirs Ļitvincevs
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = Omars Pajičs
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = Saloniku lidosta
&lt;!-- | Gruzija                = Aleksandrs Rehviašvili --&gt;
| Horvātija              = 
&lt;!-- | Igaunija               = Hugo Toms --&gt;
| Kazahstāna             = Mihails Šaidorovs
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
&lt;!-- | Lietuva                = Amands Urķis --&gt;
&lt;!-- | Lietuva                = Deniss Krestiņins --&gt;
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = Morske Oko (Polija)
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = Filips Petruševs
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = Štola
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Vitālijs Šimanskis
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = Ohridas antīkais teātris
}}

== {{u|Dainis}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = Lotfi Zade
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Egilus}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = Sabiha Kasimati
| Armēnija               = Dvina (Armēnija)
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = Azerbaidžānas Islāma partija
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = Arala
| Kosova                 = 
| Krievija               = Maija Kristaļinska
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Katerina Handzjuka
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Treisijs}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = futbols Albānijā
| Armēnija               = armēņu mitoloģija
| Austrija               = Ceija Stojka
| Azerbaidžāna           = Banina
| Baškortostāna          = Guzala Sitdikova
| Bosnija un Hercegovina = stečaki
| Čuvašija               = saviri 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = Čečenijas vēsture
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Meistars Joda}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = INIMA
| Armēnija               = Erevānas Vēstures muzejs 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā 
| Baškortostāna          = Ireks Zaripovs 
| Bosnija un Hercegovina = Hadži Lojo
| Čuvašija               = Vera Kuzmina
| esperanto              = 
| Grieķija               = Lācarakijas
| Horvātija              = Zagrebas Botāniskais dārzs
&lt;!-- | Igaunija               = Islāms Igaunijā --&gt;
| Kazahstāna             = Sara Nazarbajeva
| Kosova                 = Flora Brovina
| Krievija               = 
| Malta                  = Katerina Vitale
| Moldova                = Moldovas virtuve
| Polija                 = Hanzas tornis 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Emīls Gorovecs
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Votre Provocateur}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = Mimi Kodeli
| Armēnija               = Hrazdana
| Austrija               = Brigite Bīrļaine
| Azerbaidžāna           = Azerbaidžāņu tēja
| Baškortostāna          = Vēsturiskā Baškortostāna
| Bosnija un Hercegovina = Novisadas vienošanās
| Čuvašija               = Čuvašijas ģeogrāfija
| esperanto              = Esperanto un ido salīdzinājums
| Grieķija               = Mitilene
| Horvātija              = Sisaka
| Kazahstāna             = Kazahstāna un Eiropas Savienība
| Kosova                 = Ferizaja
| Krievija               = Latvijas—Krievijas attiecības
| Malta                  = Kristietība Maltā
| Moldova                = Igors Smirnovs (separātists)
| Polija                 = Polijas—Bulgārijas attiecības
| rietumarmēņu valoda    = Modernā armēņu valoda
| Rumānija               = Rumānijas padomju okupācija
| Serbija                = Matica srpska
| serbhorvātu valoda     = Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums
| Serbu Republika        = Serbu Republikas ģeogrāfija
| Slovākija              = Tido Gašpars
| Slovēnija              = Alenka Bratušeka
| Tatarstāna             = Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992)
| Ukraina                = Jelizaveta Mereško
| Ungārija               = Ukrainas—Ungārijas attiecības
| Ziemeļkaukāzs          = Čečenu genocīds
| Ziemeļmaķedonija       = Sveti Nikole
}}

== {{u|Tankists}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = Österreich (laikraksts)
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = Krievu nacionālā vienotība (2000)
| Malta                  = 
| Moldova                = Tatjana Zaļevska
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Ukrainas PSR Augstākā Padome
| Ungārija               = 2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout__aside&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

[[Kategorija:CEE Spring 2026]]</text>
      <sha1>ipnjwm7mq4i5om9n1vwgm2lu6077rq4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450238</id>
      <parentid>4450181</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T14:27:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4450238</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10739" sha1="9i82nix56zxtfxn3lals9gjwyj6xtvm" xml:space="preserve">&lt;templatestyles src=&quot;Veidne:CEE Spring 2026/styles.css&quot; /&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-layout__main&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-mobile-nav&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;

== Loterija ==
&lt;div class=&quot;cee-box cee-section&quot;&gt;
Šajā lapā dalībnieki reģistrē savu dalību loterijā. Saskaņā ar [[Vikipēdija:CEE Spring 2026/Noteikumi|noteikumiem]], loterijā piedalās visi dalībnieki, kas uzrakstījuši vismaz vienu rakstu par katru konkursa valsti, reģionu un valodu, kas publicēta konkursa sākuma brīdī, 21. martā, kā arī vienu starptautiskās kategorijas rakstu (saistīts vismaz ar trijām reģiona valstīm, iedvesmai [[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|saraksts]]).

Aizpildot sarakstu vairākas reizes, dalībnieks var iegūt vairākas &quot;loterijas biļetes&quot;.

''Precīzs obligāto valstu saraksts tiks noskaidrots konkursa pirmajās dienās, kad tiks oficiāli apstiprināts CEE Spring aktīvo dalībvalstu saraksts.''
&lt;!--
Lai pievienotu sevi, nokopē zemāk redzamo paraugu un pievieno sevi saraksta apakšā. Pretī valstu un papildu kategoriju nosaukumiem pievieno sevis izveidoto rakstu nosaukumus.

{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}
--&gt;

== {{u|Papuass}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = Biedronka
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Biafra}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = Traiskirhenes &quot;Lions&quot;
| Azerbaidžāna           = Vladimirs Ļitvincevs
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = Omars Pajičs
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = Saloniku lidosta
&lt;!-- | Gruzija                = Aleksandrs Rehviašvili --&gt;
| Horvātija              = 
&lt;!-- | Igaunija               = Hugo Toms --&gt;
| Kazahstāna             = Mihails Šaidorovs
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
&lt;!-- | Lietuva                = Amands Urķis --&gt;
&lt;!-- | Lietuva                = Deniss Krestiņins --&gt;
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = Morske Oko (Polija)
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = Filips Petruševs
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = Štola
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Vitālijs Šimanskis
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = Ohridas antīkais teātris
}}

== {{u|Dainis}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = Lotfi Zade
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Egilus}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = Sabiha Kasimati
| Armēnija               = Dvina (Armēnija)
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = Azerbaidžānas Islāma partija
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = Arala
| Kosova                 = 
| Krievija               = Maija Kristaļinska
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Katerina Handzjuka
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Treisijs}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = futbols Albānijā
| Armēnija               = armēņu mitoloģija
| Austrija               = Ceija Stojka
| Azerbaidžāna           = Banina
| Baškortostāna          = Guzala Sitdikova
| Bosnija un Hercegovina = stečaki
| Čuvašija               = saviri 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = Čečenijas vēsture
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Meistars Joda}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = INIMA
| Armēnija               = Erevānas Vēstures muzejs 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā 
| Baškortostāna          = Ireks Zaripovs 
| Bosnija un Hercegovina = Hadži Lojo
| Čuvašija               = Vera Kuzmina
| esperanto              = 
| Grieķija               = Lācarakijas
| Horvātija              = Zagrebas Botāniskais dārzs
&lt;!-- | Igaunija               = Islāms Igaunijā --&gt;
| Kazahstāna             = Sara Nazarbajeva
| Kosova                 = Flora Brovina
| Krievija               = 
| Malta                  = Katerina Vitale
| Moldova                = Moldovas virtuve
| Polija                 = Hanzas tornis 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = Rumānijas tatāri
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Emīls Gorovecs
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Votre Provocateur}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = Mimi Kodeli
| Armēnija               = Hrazdana
| Austrija               = Brigite Bīrļaine
| Azerbaidžāna           = Azerbaidžāņu tēja
| Baškortostāna          = Vēsturiskā Baškortostāna
| Bosnija un Hercegovina = Novisadas vienošanās
| Čuvašija               = Čuvašijas ģeogrāfija
| esperanto              = Esperanto un ido salīdzinājums
| Grieķija               = Mitilene
| Horvātija              = Sisaka
| Kazahstāna             = Kazahstāna un Eiropas Savienība
| Kosova                 = Ferizaja
| Krievija               = Latvijas—Krievijas attiecības
| Malta                  = Kristietība Maltā
| Moldova                = Igors Smirnovs (separātists)
| Polija                 = Polijas—Bulgārijas attiecības
| rietumarmēņu valoda    = Modernā armēņu valoda
| Rumānija               = Rumānijas padomju okupācija
| Serbija                = Matica srpska
| serbhorvātu valoda     = Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums
| Serbu Republika        = Serbu Republikas ģeogrāfija
| Slovākija              = Tido Gašpars
| Slovēnija              = Alenka Bratušeka
| Tatarstāna             = Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992)
| Ukraina                = Jelizaveta Mereško
| Ungārija               = Ukrainas—Ungārijas attiecības
| Ziemeļkaukāzs          = Čečenu genocīds
| Ziemeļmaķedonija       = Sveti Nikole
}}

== {{u|Tankists}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = Österreich (laikraksts)
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = Krievu nacionālā vienotība (2000)
| Malta                  = 
| Moldova                = Tatjana Zaļevska
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Ukrainas PSR Augstākā Padome
| Ungārija               = 2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout__aside&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

[[Kategorija:CEE Spring 2026]]</text>
      <sha1>9i82nix56zxtfxn3lals9gjwyj6xtvm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450337</id>
      <parentid>4450238</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T19:05:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>/* {{u|Egilus}} */</comment>
      <origin>4450337</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10752" sha1="68k92jatdnolrna4h6ny33ydxc3rhbf" xml:space="preserve">&lt;templatestyles src=&quot;Veidne:CEE Spring 2026/styles.css&quot; /&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-layout__main&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-mobile-nav&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;

== Loterija ==
&lt;div class=&quot;cee-box cee-section&quot;&gt;
Šajā lapā dalībnieki reģistrē savu dalību loterijā. Saskaņā ar [[Vikipēdija:CEE Spring 2026/Noteikumi|noteikumiem]], loterijā piedalās visi dalībnieki, kas uzrakstījuši vismaz vienu rakstu par katru konkursa valsti, reģionu un valodu, kas publicēta konkursa sākuma brīdī, 21. martā, kā arī vienu starptautiskās kategorijas rakstu (saistīts vismaz ar trijām reģiona valstīm, iedvesmai [[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|saraksts]]).

Aizpildot sarakstu vairākas reizes, dalībnieks var iegūt vairākas &quot;loterijas biļetes&quot;.

''Precīzs obligāto valstu saraksts tiks noskaidrots konkursa pirmajās dienās, kad tiks oficiāli apstiprināts CEE Spring aktīvo dalībvalstu saraksts.''
&lt;!--
Lai pievienotu sevi, nokopē zemāk redzamo paraugu un pievieno sevi saraksta apakšā. Pretī valstu un papildu kategoriju nosaukumiem pievieno sevis izveidoto rakstu nosaukumus.

{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}
--&gt;

== {{u|Papuass}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = Biedronka
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Biafra}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = Traiskirhenes &quot;Lions&quot;
| Azerbaidžāna           = Vladimirs Ļitvincevs
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = Omars Pajičs
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = Saloniku lidosta
&lt;!-- | Gruzija                = Aleksandrs Rehviašvili --&gt;
| Horvātija              = 
&lt;!-- | Igaunija               = Hugo Toms --&gt;
| Kazahstāna             = Mihails Šaidorovs
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
&lt;!-- | Lietuva                = Amands Urķis --&gt;
&lt;!-- | Lietuva                = Deniss Krestiņins --&gt;
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = Morske Oko (Polija)
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = Filips Petruševs
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = Štola
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Vitālijs Šimanskis
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = Ohridas antīkais teātris
}}

== {{u|Dainis}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = Lotfi Zade
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Egilus}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = Sabiha Kasimati
| Armēnija               = Dvina (Armēnija)
| Austrija               = Hanna Šturma
| Azerbaidžāna           = Azerbaidžānas Islāma partija
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = Arala
| Kosova                 = 
| Krievija               = Maija Kristaļinska
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Katerina Handzjuka
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Treisijs}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = futbols Albānijā
| Armēnija               = armēņu mitoloģija
| Austrija               = Ceija Stojka
| Azerbaidžāna           = Banina
| Baškortostāna          = Guzala Sitdikova
| Bosnija un Hercegovina = stečaki
| Čuvašija               = saviri 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = Čečenijas vēsture
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Meistars Joda}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = INIMA
| Armēnija               = Erevānas Vēstures muzejs 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā 
| Baškortostāna          = Ireks Zaripovs 
| Bosnija un Hercegovina = Hadži Lojo
| Čuvašija               = Vera Kuzmina
| esperanto              = 
| Grieķija               = Lācarakijas
| Horvātija              = Zagrebas Botāniskais dārzs
&lt;!-- | Igaunija               = Islāms Igaunijā --&gt;
| Kazahstāna             = Sara Nazarbajeva
| Kosova                 = Flora Brovina
| Krievija               = 
| Malta                  = Katerina Vitale
| Moldova                = Moldovas virtuve
| Polija                 = Hanzas tornis 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = Rumānijas tatāri
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Emīls Gorovecs
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Votre Provocateur}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = Mimi Kodeli
| Armēnija               = Hrazdana
| Austrija               = Brigite Bīrļaine
| Azerbaidžāna           = Azerbaidžāņu tēja
| Baškortostāna          = Vēsturiskā Baškortostāna
| Bosnija un Hercegovina = Novisadas vienošanās
| Čuvašija               = Čuvašijas ģeogrāfija
| esperanto              = Esperanto un ido salīdzinājums
| Grieķija               = Mitilene
| Horvātija              = Sisaka
| Kazahstāna             = Kazahstāna un Eiropas Savienība
| Kosova                 = Ferizaja
| Krievija               = Latvijas—Krievijas attiecības
| Malta                  = Kristietība Maltā
| Moldova                = Igors Smirnovs (separātists)
| Polija                 = Polijas—Bulgārijas attiecības
| rietumarmēņu valoda    = Modernā armēņu valoda
| Rumānija               = Rumānijas padomju okupācija
| Serbija                = Matica srpska
| serbhorvātu valoda     = Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums
| Serbu Republika        = Serbu Republikas ģeogrāfija
| Slovākija              = Tido Gašpars
| Slovēnija              = Alenka Bratušeka
| Tatarstāna             = Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992)
| Ukraina                = Jelizaveta Mereško
| Ungārija               = Ukrainas—Ungārijas attiecības
| Ziemeļkaukāzs          = Čečenu genocīds
| Ziemeļmaķedonija       = Sveti Nikole
}}

== {{u|Tankists}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = Österreich (laikraksts)
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = Krievu nacionālā vienotība (2000)
| Malta                  = 
| Moldova                = Tatjana Zaļevska
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Ukrainas PSR Augstākā Padome
| Ungārija               = 2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout__aside&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

[[Kategorija:CEE Spring 2026]]</text>
      <sha1>68k92jatdnolrna4h6ny33ydxc3rhbf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450347</id>
      <parentid>4450337</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T19:40:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <origin>4450347</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10812" sha1="d3l35dso821fmi153msnohagkq1p05i" xml:space="preserve">&lt;templatestyles src=&quot;Veidne:CEE Spring 2026/styles.css&quot; /&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-layout__main&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-mobile-nav&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;

== Loterija ==
&lt;div class=&quot;cee-box cee-section&quot;&gt;
Šajā lapā dalībnieki reģistrē savu dalību loterijā. Saskaņā ar [[Vikipēdija:CEE Spring 2026/Noteikumi|noteikumiem]], loterijā piedalās visi dalībnieki, kas uzrakstījuši vismaz vienu rakstu par katru konkursa valsti, reģionu un valodu, kas publicēta konkursa sākuma brīdī, 21. martā, kā arī vienu starptautiskās kategorijas rakstu (saistīts vismaz ar trijām reģiona valstīm, iedvesmai [[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|saraksts]]).

Aizpildot sarakstu vairākas reizes, dalībnieks var iegūt vairākas &quot;loterijas biļetes&quot;.

''Precīzs obligāto valstu saraksts tiks noskaidrots konkursa pirmajās dienās, kad tiks oficiāli apstiprināts CEE Spring aktīvo dalībvalstu saraksts.''
&lt;!--
Lai pievienotu sevi, nokopē zemāk redzamo paraugu un pievieno sevi saraksta apakšā. Pretī valstu un papildu kategoriju nosaukumiem pievieno sevis izveidoto rakstu nosaukumus.

{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}
--&gt;

== {{u|Papuass}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = Biedronka
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Biafra}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = Traiskirhenes &quot;Lions&quot;
| Azerbaidžāna           = Vladimirs Ļitvincevs
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = Omars Pajičs
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = Saloniku lidosta
&lt;!-- | Gruzija                = Aleksandrs Rehviašvili --&gt;
| Horvātija              = 
&lt;!-- | Igaunija               = Hugo Toms --&gt;
| Kazahstāna             = Mihails Šaidorovs
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
&lt;!-- | Lietuva                = Amands Urķis --&gt;
&lt;!-- | Lietuva                = Deniss Krestiņins --&gt;
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = Morske Oko (Polija)
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = Filips Petruševs
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = Štola
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Vitālijs Šimanskis
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = Ohridas antīkais teātris
}}

== {{u|Dainis}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = Lotfi Zade
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Egilus}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = Sabiha Kasimati
| Armēnija               = Dvina (Armēnija)
| Austrija               = Hanna Šturma
| Azerbaidžāna           = Azerbaidžānas Islāma partija
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = Arala
| Kosova                 = 
| Krievija               = Maija Kristaļinska
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Katerina Handzjuka
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Treisijs}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = futbols Albānijā
| Armēnija               = armēņu mitoloģija
| Austrija               = Ceija Stojka
| Azerbaidžāna           = Banina
| Baškortostāna          = Guzala Sitdikova
| Bosnija un Hercegovina = stečaki
| Čuvašija               = saviri 
| esperanto              = esperantists
| Grieķija               = sievietes senajā Spartā
| Horvātija              = horvātu virtuve
| Kazahstāna             = Tomīra
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = Čečenijas vēsture
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Meistars Joda}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = INIMA
| Armēnija               = Erevānas Vēstures muzejs 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā 
| Baškortostāna          = Ireks Zaripovs 
| Bosnija un Hercegovina = Hadži Lojo
| Čuvašija               = Vera Kuzmina
| esperanto              = 
| Grieķija               = Lācarakijas
| Horvātija              = Zagrebas Botāniskais dārzs
&lt;!-- | Igaunija               = Islāms Igaunijā --&gt;
| Kazahstāna             = Sara Nazarbajeva
| Kosova                 = Flora Brovina
| Krievija               = 
| Malta                  = Katerina Vitale
| Moldova                = Moldovas virtuve
| Polija                 = Hanzas tornis 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = Rumānijas tatāri
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Emīls Gorovecs
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Votre Provocateur}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = Mimi Kodeli
| Armēnija               = Hrazdana
| Austrija               = Brigite Bīrļaine
| Azerbaidžāna           = Azerbaidžāņu tēja
| Baškortostāna          = Vēsturiskā Baškortostāna
| Bosnija un Hercegovina = Novisadas vienošanās
| Čuvašija               = Čuvašijas ģeogrāfija
| esperanto              = Esperanto un ido salīdzinājums
| Grieķija               = Mitilene
| Horvātija              = Sisaka
| Kazahstāna             = Kazahstāna un Eiropas Savienība
| Kosova                 = Ferizaja
| Krievija               = Latvijas—Krievijas attiecības
| Malta                  = Kristietība Maltā
| Moldova                = Igors Smirnovs (separātists)
| Polija                 = Polijas—Bulgārijas attiecības
| rietumarmēņu valoda    = Modernā armēņu valoda
| Rumānija               = Rumānijas padomju okupācija
| Serbija                = Matica srpska
| serbhorvātu valoda     = Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums
| Serbu Republika        = Serbu Republikas ģeogrāfija
| Slovākija              = Tido Gašpars
| Slovēnija              = Alenka Bratušeka
| Tatarstāna             = Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992)
| Ukraina                = Jelizaveta Mereško
| Ungārija               = Ukrainas—Ungārijas attiecības
| Ziemeļkaukāzs          = Čečenu genocīds
| Ziemeļmaķedonija       = Sveti Nikole
}}

== {{u|Tankists}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = Österreich (laikraksts)
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = Krievu nacionālā vienotība (2000)
| Malta                  = 
| Moldova                = Tatjana Zaļevska
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Ukrainas PSR Augstākā Padome
| Ungārija               = 2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout__aside&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

[[Kategorija:CEE Spring 2026]]</text>
      <sha1>d3l35dso821fmi153msnohagkq1p05i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:CEE Spring 2026 loterija</title>
    <ns>10</ns>
    <id>626268</id>
    <revision>
      <id>4450348</id>
      <parentid>4447804</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T19:41:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4450348</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5228" sha1="lrguky2dyusb4j0uqw8mbqkt5nj3st9" xml:space="preserve">&lt;templatestyles src=&quot;Veidne:CEE Spring 2022 loterija/styles.css&quot; /&gt;
&lt;includeonly&gt;
&lt;div class=&quot;col-list&quot;&gt;
* {{flaga|Albānija}} Albānija: {{#if:{{{Albānija|}}}|[[{{{Albānija|}}}]]|&lt;span class=&quot;missing&quot;&gt;raksta vēl nav&lt;/span&gt;}}
* {{flaga|Armēnija}} Armēnija: {{#if:{{{Armēnija|}}}|[[{{{Armēnija|}}}]]|&lt;span class=&quot;missing&quot;&gt;raksta vēl nav&lt;/span&gt;}}
* {{flaga|Austrija}} Austrija: {{#if:{{{Austrija|}}}|[[{{{Austrija|}}}]]|&lt;span class=&quot;missing&quot;&gt;raksta vēl nav&lt;/span&gt;}}
* {{flaga|Azerbaidžāna}} Azerbaidžāna: {{#if:{{{Azerbaidžāna|}}}|[[{{{Azerbaidžāna|}}}]]|&lt;span class=&quot;missing&quot;&gt;raksta vēl nav&lt;/span&gt;}}
* {{flaga|Baškortostāna}} ''Baškortostāna'': {{#if:{{{Baškortostāna|}}}|[[{{{Baškortostāna|}}}]]|&lt;span class=&quot;missing&quot;&gt;raksta vēl nav&lt;/span&gt;}}
* {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} Bosnija un Hercegovina: {{#if:{{{Bosnija un Hercegovina|}}}|[[{{{Bosnija un Hercegovina|}}}]]|&lt;span class=&quot;missing&quot;&gt;raksta vēl nav&lt;/span&gt;}}
* {{flagicon image|Flag of Chuvashia.svg}} ''Čuvašija'': {{#if:{{{Čuvašija|}}}|[[{{{Čuvašija|}}}]]|&lt;span class=&quot;missing&quot;&gt;''raksta vēl nav''&lt;/span&gt;}}
* [[Attēls:Flag of Esperanto.svg|22px|border]] ''Esperanto'': {{#if:{{{Esperanto|{{{esperanto|}}}}}}|[[{{{Esperanto|}}}]]|&lt;span class=&quot;missing&quot;&gt;''raksta vēl nav''&lt;/span&gt;}}
* {{flaga|Grieķija}} Grieķija: {{#if:{{{Grieķija|}}}|[[{{{Grieķija|}}}]]|&lt;span class=&quot;missing&quot;&gt;raksta vēl nav&lt;/span&gt;}}
* {{flaga|Horvātija}} Horvātija: {{#if:{{{Horvātija|}}}|[[{{{Horvātija|}}}]]|&lt;span class=&quot;missing&quot;&gt;raksta vēl nav&lt;/span&gt;}}
* {{flaga|Kazahstāna}} Kazahstāna: {{#if:{{{Kazahstāna|}}}|[[{{{Kazahstāna|}}}]]|&lt;span class=&quot;missing&quot;&gt;raksta vēl nav&lt;/span&gt;}}
* {{flaga|Kosova}} Kosova: {{#if:{{{Kosova|}}}|[[{{{Kosova|}}}]]|&lt;span class=&quot;missing&quot;&gt;raksta vēl nav&lt;/span&gt;}}
* {{flaga|Krievija}} Krievija: {{#if:{{{Krievija|}}}|[[{{{Krievija|}}}]]|&lt;span class=&quot;missing&quot;&gt;raksta vēl nav&lt;/span&gt;}}
* {{flaga|Malta}} Malta: {{#if:{{{Malta|}}}|[[{{{Malta|}}}]]|&lt;span class=&quot;missing&quot;&gt;raksta vēl nav&lt;/span&gt;}}
* {{flaga|Moldova}} Moldova: {{#if:{{{Moldova|}}}|[[{{{Moldova|}}}]]|&lt;span class=&quot;missing&quot;&gt;raksta vēl nav&lt;/span&gt;}}
* {{flaga|Polija}} Polija: {{#if:{{{Polija|}}}|[[{{{Polija|}}}]]|&lt;span class=&quot;missing&quot;&gt;raksta vēl nav&lt;/span&gt;}}
* [[Attēls:Blank flag.svg|22px|border]] ''rietumarmēņu valoda'': {{#if:{{{rietumarmēņu valoda|}}}|[[{{{rietumarmēņu valoda|}}}]]|&lt;span class=&quot;missing&quot;&gt;''raksta vēl nav''&lt;/span&gt;}}
* {{flaga|Rumānija}} Rumānija: {{#if:{{{Rumānija|}}}|[[{{{Rumānija|}}}]]|&lt;span class=&quot;missing&quot;&gt;raksta vēl nav&lt;/span&gt;}}
* {{flaga|Serbija}} Serbija: {{#if:{{{Serbija|}}}|[[{{{Serbija|}}}]]|&lt;span class=&quot;missing&quot;&gt;raksta vēl nav&lt;/span&gt;}}
* [[Attēls:Blank flag.svg|22px|border]] ''serbhorvātu valoda'': {{#if:{{{serbhorvātu valoda|}}}|[[{{{serbhorvātu valoda|}}}]]|&lt;span class=&quot;missing&quot;&gt;''raksta vēl nav''&lt;/span&gt;}}
* [[Attēls:Flag of Republika Srpska.svg|22px|border]] ''Serbu Republika'': {{#if:{{{Serbu Republika|}}}|[[{{{Serbu Republika|}}}]]|''&lt;span style=&quot;color:lightgrey&quot;&gt;raksta vēl nav&lt;/span&gt;''}}
* {{flaga|Slovākija}} Slovākija: {{#if:{{{Slovākija|}}}|[[{{{Slovākija|}}}]]|&lt;span class=&quot;missing&quot;&gt;raksta vēl nav&lt;/span&gt;}}
* {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija: {{#if:{{{Slovēnija|}}}|[[{{{Slovēnija|}}}]]|&lt;span class=&quot;missing&quot;&gt;raksta vēl nav&lt;/span&gt;}}
* {{flagicon image|Flag of Tatarstan.svg}} Tatarstāna: {{#if:{{{Tatarstāna|}}}|[[{{{Tatarstāna|}}}]]|&lt;span class=&quot;missing&quot;&gt;raksta vēl nav&lt;/span&gt;}}
* {{flaga|Ukraina}} Ukraina: {{#if:{{{Ukraina|}}}|[[{{{Ukraina|}}}]]|&lt;span class=&quot;missing&quot;&gt;raksta vēl nav&lt;/span&gt;}}
* {{flaga|Ungārija}} Ungārija: {{#if:{{{Ungārija|}}}|[[{{{Ungārija|}}}]]|&lt;span class=&quot;missing&quot;&gt;raksta vēl nav&lt;/span&gt;}}
* {{flagicon image|Flag of the Chechen Republic.svg}} ''Ziemeļkaukāzs'': {{#if:{{{Ziemeļkaukāzs|}}}|[[{{{Ziemeļkaukāzs|}}}]]|&lt;span class=&quot;missing&quot;&gt;''raksta vēl nav''&lt;/span&gt;}}
* {{flaga|Ziemeļmaķedonija}} Ziemeļmaķedonija: {{#if:{{{Ziemeļmaķedonija|}}}|[[{{{Ziemeļmaķedonija|}}}]]|&lt;span class=&quot;missing&quot;&gt;raksta vēl nav&lt;/span&gt;}}
&lt;/div&gt;&lt;/includeonly&gt;&lt;noinclude&gt;{{dokumentācija|content=
Veidne paredzēta, lai atzīmētu dalību konkursa [[Vikipēdija:CEE Spring 2026|CEE Spring 2026]] loterijā. Loterijā piedalās visi dalībnieki, kas uzrakstījuši rakstu par katru no tēmām.

== Izmantošanas piemērs ==
&lt;pre&gt;{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}&lt;/pre&gt;
}}
[[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]
[[Kategorija:CEE Spring 2026]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>lrguky2dyusb4j0uqw8mbqkt5nj3st9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450349</id>
      <parentid>4450348</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T19:42:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4450349</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5244" sha1="b9u011k06yd7jcrahjuajbag3o48ond" xml:space="preserve">&lt;templatestyles src=&quot;Veidne:CEE Spring 2022 loterija/styles.css&quot; /&gt;
&lt;includeonly&gt;
&lt;div class=&quot;col-list&quot;&gt;
* {{flaga|Albānija}} Albānija: {{#if:{{{Albānija|}}}|[[{{{Albānija|}}}]]|&lt;span class=&quot;missing&quot;&gt;raksta vēl nav&lt;/span&gt;}}
* {{flaga|Armēnija}} Armēnija: {{#if:{{{Armēnija|}}}|[[{{{Armēnija|}}}]]|&lt;span class=&quot;missing&quot;&gt;raksta vēl nav&lt;/span&gt;}}
* {{flaga|Austrija}} Austrija: {{#if:{{{Austrija|}}}|[[{{{Austrija|}}}]]|&lt;span class=&quot;missing&quot;&gt;raksta vēl nav&lt;/span&gt;}}
* {{flaga|Azerbaidžāna}} Azerbaidžāna: {{#if:{{{Azerbaidžāna|}}}|[[{{{Azerbaidžāna|}}}]]|&lt;span class=&quot;missing&quot;&gt;raksta vēl nav&lt;/span&gt;}}
* {{flaga|Baškortostāna}} ''Baškortostāna'': {{#if:{{{Baškortostāna|}}}|[[{{{Baškortostāna|}}}]]|&lt;span class=&quot;missing&quot;&gt;raksta vēl nav&lt;/span&gt;}}
* {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} Bosnija un Hercegovina: {{#if:{{{Bosnija un Hercegovina|}}}|[[{{{Bosnija un Hercegovina|}}}]]|&lt;span class=&quot;missing&quot;&gt;raksta vēl nav&lt;/span&gt;}}
* {{flagicon image|Flag of Chuvashia.svg}} ''Čuvašija'': {{#if:{{{Čuvašija|}}}|[[{{{Čuvašija|}}}]]|&lt;span class=&quot;missing&quot;&gt;''raksta vēl nav''&lt;/span&gt;}}
* [[Attēls:Flag of Esperanto.svg|22px|border]] ''Esperanto'': {{#if:{{{Esperanto|{{{esperanto|}}}}}}|[[{{{Esperanto|{{{esperanto|}}}}}}]]|&lt;span class=&quot;missing&quot;&gt;''raksta vēl nav''&lt;/span&gt;}}
* {{flaga|Grieķija}} Grieķija: {{#if:{{{Grieķija|}}}|[[{{{Grieķija|}}}]]|&lt;span class=&quot;missing&quot;&gt;raksta vēl nav&lt;/span&gt;}}
* {{flaga|Horvātija}} Horvātija: {{#if:{{{Horvātija|}}}|[[{{{Horvātija|}}}]]|&lt;span class=&quot;missing&quot;&gt;raksta vēl nav&lt;/span&gt;}}
* {{flaga|Kazahstāna}} Kazahstāna: {{#if:{{{Kazahstāna|}}}|[[{{{Kazahstāna|}}}]]|&lt;span class=&quot;missing&quot;&gt;raksta vēl nav&lt;/span&gt;}}
* {{flaga|Kosova}} Kosova: {{#if:{{{Kosova|}}}|[[{{{Kosova|}}}]]|&lt;span class=&quot;missing&quot;&gt;raksta vēl nav&lt;/span&gt;}}
* {{flaga|Krievija}} Krievija: {{#if:{{{Krievija|}}}|[[{{{Krievija|}}}]]|&lt;span class=&quot;missing&quot;&gt;raksta vēl nav&lt;/span&gt;}}
* {{flaga|Malta}} Malta: {{#if:{{{Malta|}}}|[[{{{Malta|}}}]]|&lt;span class=&quot;missing&quot;&gt;raksta vēl nav&lt;/span&gt;}}
* {{flaga|Moldova}} Moldova: {{#if:{{{Moldova|}}}|[[{{{Moldova|}}}]]|&lt;span class=&quot;missing&quot;&gt;raksta vēl nav&lt;/span&gt;}}
* {{flaga|Polija}} Polija: {{#if:{{{Polija|}}}|[[{{{Polija|}}}]]|&lt;span class=&quot;missing&quot;&gt;raksta vēl nav&lt;/span&gt;}}
* [[Attēls:Blank flag.svg|22px|border]] ''rietumarmēņu valoda'': {{#if:{{{rietumarmēņu valoda|}}}|[[{{{rietumarmēņu valoda|}}}]]|&lt;span class=&quot;missing&quot;&gt;''raksta vēl nav''&lt;/span&gt;}}
* {{flaga|Rumānija}} Rumānija: {{#if:{{{Rumānija|}}}|[[{{{Rumānija|}}}]]|&lt;span class=&quot;missing&quot;&gt;raksta vēl nav&lt;/span&gt;}}
* {{flaga|Serbija}} Serbija: {{#if:{{{Serbija|}}}|[[{{{Serbija|}}}]]|&lt;span class=&quot;missing&quot;&gt;raksta vēl nav&lt;/span&gt;}}
* [[Attēls:Blank flag.svg|22px|border]] ''serbhorvātu valoda'': {{#if:{{{serbhorvātu valoda|}}}|[[{{{serbhorvātu valoda|}}}]]|&lt;span class=&quot;missing&quot;&gt;''raksta vēl nav''&lt;/span&gt;}}
* [[Attēls:Flag of Republika Srpska.svg|22px|border]] ''Serbu Republika'': {{#if:{{{Serbu Republika|}}}|[[{{{Serbu Republika|}}}]]|''&lt;span style=&quot;color:lightgrey&quot;&gt;raksta vēl nav&lt;/span&gt;''}}
* {{flaga|Slovākija}} Slovākija: {{#if:{{{Slovākija|}}}|[[{{{Slovākija|}}}]]|&lt;span class=&quot;missing&quot;&gt;raksta vēl nav&lt;/span&gt;}}
* {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija: {{#if:{{{Slovēnija|}}}|[[{{{Slovēnija|}}}]]|&lt;span class=&quot;missing&quot;&gt;raksta vēl nav&lt;/span&gt;}}
* {{flagicon image|Flag of Tatarstan.svg}} Tatarstāna: {{#if:{{{Tatarstāna|}}}|[[{{{Tatarstāna|}}}]]|&lt;span class=&quot;missing&quot;&gt;raksta vēl nav&lt;/span&gt;}}
* {{flaga|Ukraina}} Ukraina: {{#if:{{{Ukraina|}}}|[[{{{Ukraina|}}}]]|&lt;span class=&quot;missing&quot;&gt;raksta vēl nav&lt;/span&gt;}}
* {{flaga|Ungārija}} Ungārija: {{#if:{{{Ungārija|}}}|[[{{{Ungārija|}}}]]|&lt;span class=&quot;missing&quot;&gt;raksta vēl nav&lt;/span&gt;}}
* {{flagicon image|Flag of the Chechen Republic.svg}} ''Ziemeļkaukāzs'': {{#if:{{{Ziemeļkaukāzs|}}}|[[{{{Ziemeļkaukāzs|}}}]]|&lt;span class=&quot;missing&quot;&gt;''raksta vēl nav''&lt;/span&gt;}}
* {{flaga|Ziemeļmaķedonija}} Ziemeļmaķedonija: {{#if:{{{Ziemeļmaķedonija|}}}|[[{{{Ziemeļmaķedonija|}}}]]|&lt;span class=&quot;missing&quot;&gt;raksta vēl nav&lt;/span&gt;}}
&lt;/div&gt;&lt;/includeonly&gt;&lt;noinclude&gt;{{dokumentācija|content=
Veidne paredzēta, lai atzīmētu dalību konkursa [[Vikipēdija:CEE Spring 2026|CEE Spring 2026]] loterijā. Loterijā piedalās visi dalībnieki, kas uzrakstījuši rakstu par katru no tēmām.

== Izmantošanas piemērs ==
&lt;pre&gt;{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}&lt;/pre&gt;
}}
[[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]
[[Kategorija:CEE Spring 2026]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>b9u011k06yd7jcrahjuajbag3o48ond</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vija Dišlere</title>
    <ns>0</ns>
    <id>626493</id>
    <revision>
      <id>4450656</id>
      <parentid>4447634</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T10:20:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (Category with space)</comment>
      <origin>4450656</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11503" sha1="8ltz251w2023bxlcsiw66da22l6c44t" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
| platums = -
| vārds = Vija Dišlere
| vārds_orig = 
| attēls = V. Dišlere.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums =  Vija Dišlere 2024. gadā  
| dz_gads = 1957
| dz_mēnesis = 10
| dz_diena = 22
| dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rūjiena|td=Latvija}}
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = Jelgava
| pilsonība = 
| tautība = [[Latvieši|latviete]]
| dzimums = S
| vecāki = [[Ilmārs Žanis Klegeris]], Zigrīda Klegere
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = Gunārs Dišlers
| bērni = 
| paraksts = 
| darba_vietas = [[Latvijas Lauksaimniecības Universitāte]]
| akadēmiskais amats = asociētā profesore
| alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte]]
| zinātne = pieaugušo pedagoģija
| akad_amats = asociētā profesore
| pasniedzēji = 
| studenti = 
| sasniegumi = 
| apbalvojumi = 
| piezīmes = 
| kategorijas =  
| grāds = pedagoģijas zinātņu doktore 
}}
'''Vija Dišlere''' (dz. {{dat|1957|10|22}} [[Rūjiena|Rūjienā]]) ir latviešu [[Matemātiķis|matemātiķe]], [[pedagoģija]]s zinātņu [[Doktors (akadēmiskais grāds)|doktore]]&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/50005 Latviešu nams, latviešu galds — mūsu  gara nesēji]&lt;/ref&gt;, [[mājturība]]s un [[Tehnoloģija|tehnoloģiju]] skolotāju izglītības [[pedagoģe]] un pētniece.

== Dzīvesgājums ==
Vija Dišlere dzimusi Rūjienā 1957. gada 22. oktobrī. Viņas tēvs ir [[Ilmārs Žanis Klegeris]], fiziķis, māte Zigrīda Klegere, matemātiķe. 1975. gadā beigusi [[Jelgavas 2. vidusskola|Jelgavas 2. vidusskolu]].  

No 1975. gada studēja [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|LVU Fizikas un matemātikas fakultātē]] pielietojamās matemātikas specialitātē, absolvējot to 1980. gadā un iegūstot matemātiķa kvalifikāciju.  

1995. gadā [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātē]] ieguvusi [[Maģistrs (grāds)|maģistra]] grādu [[pedagoģija]]s zinātnēs, 2013. gadā Latvijas Universitātē - maģistra grādu [[Datorzinātne|datorzinātnēs]].  

1997. gadā [[Daugavpils Universitāte|Daugavpils Universitātē]] iegūts [[Doktors (akadēmiskais grāds)|doktora]] grāds pedagoģijas zinātņu nozarē.&lt;ref&gt;Mācībspēku biogrāfijas. Dišlere (dz. Klegere) Vija. Grāmatā K. Vārtukapteinis (Red.) (2005). LLU Tehniskā fakultāte: No pagātnes uz nākotni. Jelgava: LLU TF, 104.-105.lpp.&lt;/ref&gt; 

No 1993. līdz 1995. gadam izglītojusies [[Latvijas Amatniecības kamera|Latvijas Amatniecības kamerā]] Rīgā, iegūstot [[Drēbnieks|drēbnieka]] amata meistares un [[Mašīnizšuvējs|mašīnizšuvēja]] amata meistara kvalifikāciju.&lt;ref&gt;Jelgavas Vēstnesis https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/05/jv_nr_24_311.pdf&lt;/ref&gt;  

Stažējusies par mājturības un tehnoloģiju tematiku [[Vācija|Vācijā]] ([[Bonnas Universitāte|Bonnā]] un [[Ķelne|Ķelnē]]), [[Lietuva|Lietuvā]] (Viļņas Universitātes [[Šauļi|Šauļu]] akadēmijā), [[Īrija|Īrijā]] ([[Dublina|Dublinas]] Nacionālajā mākslas un dizaina koledžā; ''Dublina National College of Art and Design''), [[Beļģija|Beļģijā]] ([[Gentes Universitāte|Ģentes Universitātē]]; ''LUCA School of Arts'').

== Profesionālā darbība ==
1980. gadā sākusi strādāt Latvijas Lauksaimniecības universitātē: no 1980. līdz 1990. gadam par asistenti [[LBTU Vides un būvzinātņu fakultāte|Lauku inženieru fakultātes]] Augstākās matemātikas katedrā; no 1997. līdz 2000. gadam par [[Docents|docenti]] [[LBTU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte|Pārtikas tehnoloģijas fakultātes]] Uztura un mājturības katedrā, kā arī par [[Asociētais profesors|asociēto profesori]] (no 2000. līdz 2023. gadam) un vadošo [[Pētnieki|pētnieci]] (no 2020. līdz 2024. gadam) [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskās fakultātes]] Izglītības un mājsaimniecības institūtā.

Docējusi studiju kursus mājturības metodikā, [[Apģērbzinības|apģērbzinībās]], [[Patērētājzinības|patērētājzinībās]], pieaugušo izglītībā, karjeras attīstības teorijās un mašīnizšūšanā, kā arī koordinējusi studentu prakses.

Vienlaikus darbojusies ārpus augstskolas kā pedagoģe Jelgavas [[Jaunrades_nams_JUNDA|Bērnu un jauniešu centrā ''Junda'']] (1991–1998) un vadījusi pieaugušo izglītības kursus šūšanā, modelēšanā un dekoratīvajā mašīnizšūšanā (1984–1996).

Vadījusi studentu noslēguma darbus, kuru rezultātā aizstāvēti 82 bakalaura, 56 maģistra un 3 doktora darbi pedagoģijas nozarē (1999–2023).&lt;ref&gt;LBTU https://www.lbtu.lv/lv/raksts/2017-05-10/par-karjeras-attistibas-izpeti-profesionalas-krizes-situacijas-iegust-doktora&lt;/ref&gt;

Bijusi [[Latvijas Zinātnes padome (LZP)|Latvijas Zinātnes padome]]s eksperte izglītības zinātnēs (2014–2026), Starptautiskas zinātniskas konferences ''Lauku vide, Izglītība, Personība'' (Rural Environment, Education, Personality (REEP)) organizatore un rakstu redaktore (2012-2021), vadījusi ''Mājturības pedagoģijas'' studiju programmu (1998–2010).

Darbojusies valsts pārbaudījumu komisijās dažādās izglītības iestādēs, kā arī koordinējusi Erasmus programmu LLU Izglītības un mājsaimniecības institūtā (1999–2022).

Bijusi vairāku starptautisku izglītības projektu vadītāja un dalībniece, tostarp Socrates/Erasmus programmu projektos ''Consumer Citizenship Network'' (2003–2009) un ''Partnership for Education for Responsible Living'' (2009–2015).

Lasījusi lekcijas ārvalstu augstskolās [[Somija|Somijā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Malta|Maltā]] un [[Igaunija|Igaunijā]]. Koordinējusi Latvijas valsts un Baltijas mēroga Mājturības un mājsaimniecības olimpiādes (1998–2023).

== Zinātniskā darbība ==
Zinātniskā darbība saistīta ar pedagoģiju un izglītības zinātnēm. Pētījumu virzieni ietver pieaugušo izglītības teoriju, mācību līdzekļu izstrādes didaktiku, dzīves kvalitātes jautājumus, kā arī mājturības un tehnoloģiju mācību satura un metodikas pilnveidi.

Pētījusi patērētājzinību integrēšanu mājturības mācību procesā un ilgtspējīgas dzīvesveida izglītības aspektus.

== Dalība sabiedriskās organizācijās ==
*Starptautiskās mājsaimniecības federācijas (IFHE) dalībniece (1998-2022),
* Biedrības Latvijas Praktisko mācību priekšmetu metodiskās apvienības (PMPMA) valdes priekšsēdētāja (2001-2006; 2013-2022),
* Starptautiskā Soroptimistu (''Soroptimist International'' – SI) Rīgas kluba vadītāja (2002/2003) un dalībniece (2000-2008).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://soroptimistriga.com/en/par-mums/|title=Par mums|website=Soroptimistriga|access-date=2026-03-21|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
Saņēmusi apbalvojumus par ilggadēju godprātīgu un aktīvu pedagoģisko un metodisko darbu LLU. 
* LR IZM Atzinības raksts (2000);
* LLU Atzinības raksti (1999, 2007, 2015, 2017);
* LLU Pateicības raksti (2016, 2022, 2024).

== Nozīmīgāko publikāciju saraksts ==
* Mājturības un tehnoloģiju skolotāju izglītība Jelgavā 1989-2923. Jelgava, 2025&lt;ref&gt;[https://www.facebook.com/lbtuiitf/posts/izdota-grāmata-mājturī1bas-un-tehnoloģiju-skolotāju-izglītīBba-jelgavā-19892023-au/1526663272792975/ &quot;Mājturības un tehnoloģiju skolotāju izglītība Jelgavā 1989–2023&quot;, autore Vija Dišlere.]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jelgavasbiblioteka.lv/aktualitates/gramatu-izstades/|title=Grāmatu jaunumi|website=Jelgavas Pilsētas bibliotēka|access-date=2026-03-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* ''Development of Home Economics and Technologies education for life quality in Latvia''; Jelgava, 2022 [monogrāfija] [līdzautores: A. Pridāne, N. Vronska, I. Līce-Zikmane]&lt;ref&gt;[https://doi.org/10.22616/llu9789984483689 Development of Home Economics and Technologies Education for Life Quality in Latvia]&lt;/ref&gt;
* Dekoratīvā mašīnizšūšana. Jelgava, 2020 [mācību grāmata]&lt;ref&gt;[https://digitalabiblioteka.lv/?tab=1&amp;d=20&amp;rules=%7B%22condition%22%3A%22OR%22%2C%22rules%22%3A%5B%7B%22id%22%3A%22%2A%22%2C%22field%22%3A%22%2A%22%2C%22type%22%3A%22string%22%2C%22input%22%3A%22text%22%2C%22operator%22%3A%22equal%22%2C%22value%22%3A%22Singer%22%7D%2C%7B%22id%22%3A%22%2A%22%2C%22field%22%3A%22%2A%22%2C%22type%22%3A%22string%22%2C%22input%22%3A%22text%22%2C%22operator%22%3A%22contains%22%2C%22value%22%3A%22%C5%A1%C5%AB%C5%A1anas%22%7D%2C%7B%22id%22%3A%22%2A%22%2C%22field%22%3A%22%2A%22%2C%22type%22%3A%22string%22%2C%22input%22%3A%22text%22%2C%22operator%22%3A%22contains%22%2C%22value%22%3A%22%C5%A1ujma%C5%A1%C4%ABnu%22%7D%5D%7D&amp;of=11 Dekoratīvā mašīnizšūšana. Jelgava, 2020]&lt;/ref&gt;
*''Evaluation of Career Counsellors’ Competences in Career Guidance. Proceedings of the International Scientific Conference 'Rural Environment. Education. Personality (REEP).'' 2020, Vol. 13, Latvia, Jelgava: LLU. [līdzautore N. Vronska] ISSN 2661-5207 DOI: 10.22616/REEP.2020.046&lt;ref&gt;https://www.researchgate.net/publication/341362832_Evaluation_of_Career_Counsellors'_Competences_in_Career_Guidance&lt;/ref&gt;
* Mājturības mācību metodika. Jelgava, 2011 [mācību grāmata]&lt;ref&gt;https://lbtufb.lbtu.lv/LLUgramatas/Gramata_Majturibas_metodika_Dislere_2012.pdf&lt;/ref&gt;
* ''Didactic Model of Crisis Management for Women in Professional Crisis Situations. British Journal of Education, Society &amp; Behavioural Science.'' Vol. 12 (1), 2016. [līdzautore A. Rācene] DOI: 10.9734/BJESBS/2016/20619&lt;ref&gt;https://www.researchgate.net/publication/282583918_Didactic_Model_of_Crisis_Management_for_Women_in_Professional_Crisis_Situations&lt;/ref&gt;
* ''Didactic Model for Development and Promotion of Service Culture of the Prospective Hospitality Sector Managers „Service Culture” // Proceedings of the International Scientific Conference Society, Integration, Education: Part I,''  Rēzekne, Rēzeknes augstskola, 2011. [līdzautore I. Kuliša].&lt;ref&gt;https://www.researchgate.net/publication/282583918_Didactic_Model_of_Crisis_Management_for_Women_in_Professional_Crisis_Situations&lt;/ref&gt;
* Vadlīnijas patērētājizglītībai Baltijas valstīs. Dzīves prasmes ilgtspējīgai attīstībai. Jelgava, 2004. [līdzautori: V.W. Thoresen, S. Falka, M. Jēgere, S. Valdmaa, I. Zaleskiene]&lt;ref&gt;https://lbtufb.lbtu.lv/LLU-studiju-materiali/Vadlinijas_pateretajizglitiba_2004.pdf&lt;/ref&gt;
* Mācības patērētājzinībās: gudra izvēle. 7 mācību moduļi patērētājizglītībā pieaugušajiem. Jelgava, 2007. [līdzautori: M. Jēgere, I.Ž. Klegeris, M. Sirvide, M. Suhuh, S. Valdmaa, Ž. Sederevičiūte]&lt;ref&gt;https://lbtufb.lbtu.lv/LLU-studiju-materiali/7_macibu_modulji_pateretajzinibas_redakt_Dislere.pdf&lt;/ref&gt;
* Mācības patērētājzinībās: gudra izvēle. Rokasgrāmata patērētājizglītībā pieaugušajiem. Jelgava, 2005. [līdzautori: M. Jēgere, M. Kitson, I.Ž. Klegeris, M. Sirvide, M. Suhuh, S. Valdmaa]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ibook.lv/BD_macibas-pateretajzinibas-gudra-izvele-vija-dislere.aspx?BID=c2182488-b406-4a35-90f8-3be5d6294736|title=Mācības patērētājzinībās: gudra izvēle - Vija Dišlere, Larisa Maļinovska - iBook.lv - Grāmatu draugs|website=www.ibook.lv|access-date=2026-03-21}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;https://lbtufb.lbtu.lv/LLU-studiju-materiali/Rokasgramata_pateretajizgl_Dislere_2005.pdf&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Dišlere, Vija}}

[[Kategorija:Latvijas pedagogi]]
[[Kategorija:Latvijas zinātnieki]]</text>
      <sha1>8ltz251w2023bxlcsiw66da22l6c44t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:CEE Spring 2026/Rezultāti</title>
    <ns>4</ns>
    <id>626708</id>
    <revision>
      <id>4450551</id>
      <parentid>4449900</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T03:14:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>PapuassBot</username>
        <id>8775</id>
      </contributor>
      <comment>Automātisks CEE Spring 2026 rezultātu atjauninājums</comment>
      <origin>4450551</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3412" sha1="khe04ip3w4temw5cas6fh00rbojvfxv" xml:space="preserve">&lt;templatestyles src=&quot;Veidne:CEE Spring 2026/styles.css&quot; /&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-layout__main&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-mobile-nav&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;

== Rezultāti ==
&lt;div class=&quot;cee-box cee-section&quot;&gt;
Jau konkursa norises laikā tiek publicēti provizoriskie rezultāti. Galīgie kategoriju uzvarētāji tiks apstiprināti pēc konkursa beigām.

Dati tiek automātiski atjaunināti reizi dienā.
&lt;!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --&gt;
&lt;!-- BEGIN --&gt;
== Konkursa kategorijas ==
''Tikai raksti ar derīgām konkursa valstīm tiek iekļauti šajās kategorijās. No 289 kopējiem rakstiem, 287 atbilst kritērijiem.''

=== Lielākais devums konkursa gaitā ===
# {{U|Votre Provocateur}} - 537,939 baiti
# {{U|Kikos}} - 293,132 baiti
# {{U|Egilus}} - 203,377 baiti
# {{U|Treisijs}} - 121,032 baiti
# {{U|Meistars Joda}} - 97,447 baiti
# {{U|Tankists}} - 78,396 baiti
# {{U|Biafra}} - 58,001 baiti
# {{U|Bendžamins}} - 31,997 baiti
# {{U|Vylks}} - 28,845 baiti
# {{U|Dainis}} - 16,985 baiti
# {{U|Edgars2007}} - 12,621 baiti
# {{U|Papuass}} - 8,065 baiti
# {{U|Jānis U.}} - 7,399 baiti
# {{U|Lasks}} - 7,330 baiti
# {{U|XD991}} - 5,886 baiti
# {{U|Šabaševics}} - 4,588 baiti
# {{U|DJ EV}} - 3,924 baiti
# {{U|Pirags}} - 3,326 baiti

=== Lielākais devums konkursa gaitā jaunam lietotājam ===
''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21''

# {{U|Šabaševics}} - 4,588 baiti

=== Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# {{U|Votre Provocateur}} - 11 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes)
# {{U|Meistars Joda}} - 9 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes)
# {{U|Treisijs}} - 8 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes)
# {{U|Egilus}} - 4 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes)
# {{U|Vylks}} - 1 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes)

=== Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem jaunam dalībniekam ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21''

''Nav jaunu lietotāju dalībnieku.''

=== Visvairāk izveidoto sieviešu biogrāfiju rakstu ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# {{U|Votre Provocateur}} - 11 raksti
# {{U|Egilus}} - 6 raksti
# {{U|Treisijs}} - 3 raksti
# {{U|Vylks}} - 2 raksti
# {{U|Meistars Joda}} - 2 raksti
# {{U|Tankists}} - 1 raksti
# {{U|Jānis U.}} - 1 raksti

=== Visvairāk izveidoto cilvēktiesību tēmas rakstu ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# {{U|Egilus}} - 5 raksti
# {{U|Votre Provocateur}} - 2 raksti

=== Visvairāk izveidoto jauniešu tēmas rakstu ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# {{U|Vylks}} - 1 raksti
# {{U|Biafra}} - 1 raksti
&lt;!-- END --&gt;
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout__aside&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

[[Kategorija:CEE Spring 2026]]</text>
      <sha1>khe04ip3w4temw5cas6fh00rbojvfxv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Agris Krūms</title>
    <ns>1</ns>
    <id>626740</id>
    <revision>
      <id>4450248</id>
      <parentid>4450004</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T14:35:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Agris Krūms</username>
        <id>139318</id>
      </contributor>
      <comment>/* Par Agris Krūms raksta nozīmīgumu un Google verifikāciju */ jauna sadaļa</comment>
      <origin>4450248</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11138" sha1="qnhk34cif28a5ksgc2conve1yq0di2a" xml:space="preserve">== Agris Krūms ==

Agris Krūms (dzimis 12. augustā 1972. gadā Valkā) ir latviešu dziedātājs un dziesmu autors. Viņš ir pazīstams ar melodiskām popmūzikas dziesmām un emocionālu izpildījumu. Agris Krūms dzīvo Salacgrīvā un mūzikā aktīvi darbojas kopš 1990. gadiem.

Agris Krūms ir beidzis Jāņa Cimzes bērnu mūzikas skolas kora klasi, kur dziedāšanu apguvis pie skolotājas Tatjanas Tīrumas. Viņš spēlē vairākus mūzikas instrumentus, tostarp klavieres, ģitāru un bungas.

Plašāku atpazīstamību ieguva 1997. gadā kā grupas AAA dibinātājs. Grupas darbības laikā tika radītas vairākas dziesmas, tostarp „Septiņi dālderi”, kas kļuva atpazīstama klausītāju vidū.

Pēc ilgāka pārtraukuma Agris Krūms atgriezās aktīvā muzikālajā darbībā 2025. gadā, uzsākot jaunu radošo posmu. Šajā laikā viņš sadarbojas ar DJ Uga, kā arī ar DJ Midi, apvienojot popmūziku ar mūsdienu deju mūzikas elementiem.

Jaunākajā daiļradē izdotas vairākas dziesmas (singli), kas pieejamas straumēšanas platformās, tostarp Spotify, Apple Music un YouTube. Starp zināmākajām dziesmām ir „Vazaņķe”, „Tikai Tu un Es”, „Atkal Šovakar” un „Uz mūžību”. Dziesmām raksturīga emocionāla tematika un personisks stāsts.

Agris Krūms turpina aktīvi darboties mūzikā, veidojot jaunas dziesmas un uzstājoties kopā ar DJ Uga. [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 18.28 (EET)

:Par nozīmīgumu, protams,  varam strīdēties, bet raksts diemžēl IR [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:WhatLinksHere/Agris_Kr%C5%ABms izolēts]. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 09.26 (EEST)
:Labdien! Paldies par norādi.
:1.	Par nozīmīgumu: Esmu papildinājis rakstu ar atsauci uz reģionālo mediju &quot;Ziemeļlatvija&quot; (saistībā ar grupas AAA darbību un atgriešanos), kas apliecina subjekta darbību publiskajā telpā. Turpināšu meklēt un pievienot arī citus neatkarīgus avotus par agrāko darbības posmu un aktuālajiem projektiem.
:2.	Par izolāciju: Tuvākajā laikā integrēšu saites uz šo rakstu citās saistītās tēmās (piemēram, pie rakstiem par Valku vai attiecīgā laika mūzikas procesiem), lai raksts vairs nebūtu izolēts.
:Lūgums uzreiz nedzēst, bet dot laiku avotu sakārtošanai atbilstoši Wikipedia vadlīnijām.
:https://ziemellatvija.lv/kultura-un-izklaide/grupa-aaa-atgriezas-ar-jaunu-hitu-vienmer/ [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 09.38 (EEST)
::Te nav runa par &quot;uzreiz&quot;, raksts stāv jau sasodīti ilgi, bojājot Vikipēdijas reputāciju. Un avoti... piedošanu, bet &quot;darbība publiskajā telpā&quot; nu gan nav pietiekams pamats būt enciklopēdijā. To nosaka [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji#Mūzika|konkrēti sasniegumi]], kā valsts vai profesionālie apbalvojumi, personas sīks apraksts mēdijos ne no intervijām vai pašu preses relīzēm (kā acīmredzami &quot;Ziemeļlatvijā&quot;), dalība Latvijas mērogiem ievērojamos pasākumos (nē, vienkārša korista statuss Dziesmu svētkos tāds nav)... Es pieņemu, ka ja pa visu šo raksta stāvēšanas laiku nekas neatradās, tad tālāka ņemšanās te ir bezcerīga. Arī ja presē tiks iedabūta vēl kāda relīze. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 11.17 (EEST)
:::&quot;Egil, lūdzu ņemt vērā, ka šaubas par Agra Krūma 'ievērojamību' un profesionālo darbību ir nepamatotas, ja raugās uz oficiālajiem datiem.
:::Agris Krūms ir profesionāls autors un komponists, kura darbība ir fiksēta AKKA/LAA (Latvijas Autoru apvienības) publiskajā datubāzē. Viņa vārdā ir reģistrēti vairāk nekā 60 muzikāli darbi (piemēram, 'Atzīšanās', 'Celš', 'Acis tumsā', 'Baudīsim dzīvi' u.c.). Daudzi no šiem darbiem tapuši sadarbībā ar tādiem pazīstamiem autoriem kā Leonīds Breikšs un Aldis Zaļūksnis.
:::Šāds reģistrēto darbu apjoms un to juridiskais statuss apliecina, ka subjekts nav amatiere, bet gan nozares profesionālis ar ilgstošu un dokumentētu pienesumu Latvijas mūzikā. Ierosinu diskusiju par raksta dzēšanu izbeigt un tā vietā fokusēties uz esošā raksta uzlabošanu, pievienojot šīs atsauces uz oficiālo autoru reģistru.&quot; [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 11.38 (EEST)
::::Laikam Jums tomēr nav skaidrs, kāpēc Egilus atbildē ir teksts &quot;Konkrēti sasniegumi&quot; ar saiti uz Vikipēdijas Nozīmīguma kritērijiem... -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 11.47 (EEST)
:::::Paldies, Meistar Joda, par norādi uz 'Nozīmīguma kritērijiem'. Esmu tos izskatījis un saprotu, ka Vikipēdijas prasības ir stingras.
:::::Vēlos vērst uzmanību, ka Agra Krūma darbība atbilst vairākiem profesionāliem rādītājiem, kas nav uzskatāmi par pašreklāmu:
:::::1.	Oficiālie reģistri: Viņš ir reģistrēts autors AKKA/LAA datubāzē ar vairāk nekā 35 muzikāliem darbiem. Tas ir juridiski fiksēts profesionālās darbības fakts, kas apliecina darbu autorību un to pieejamību publiskajā apritē.
:::::2.	Digitālā klātbūtne un algoritmi: Google un vadošās straumēšanas platformas (Apple Music u.c.) Agri Krūmu klasificē kā 'Musical artist', automātiski ģenerējot viņa diskogrāfiju. Tas pierāda mākslinieka atpazīstamību ārpus viena reģionālā medija.
:::::3.	Aktualitāte: Radošā darbība nav apstājusies – 2026. gadā ir izdots jauns singls 'Uz Mūžību', kas apliecina mākslinieka aktīvu iesaisti mūsdienu Latvijas mūzikas procesā.
:::::Ņemot vērā, ka rakstā šobrīd var būt informācija, kas tiek uztverta kā pārāk subjektīva, ierosinu nevis dzēst ierakstu, bet kopīgiem spēkiem to pārstrādāt – izņemot visus reklāmiskos izteikumus un atstājot tikai enciklopēdiski neitrālus faktus, balstītus uz minētajiem avotiem. Esmu gatavs sadarboties, lai raksts atbilstu Vikipēdijas standartiem. [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 11.54 (EEST)
::::Nekas no jūsu minētā neliecina par atbilstību minimālajiem nozīmības kritērijiem. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 11.51 (EEST)
:::::Egil, lūdzu precizēt – kuri tieši no 'Nozīmīguma kritērijiem' mūziķiem jūsu ieskatā šobrīd ir vissvarīgākie, lai raksts tiktu saglabāts?
:::::Ja ar AKKA/LAA fiksēto profesionālo darbību un nepārtrauktu jaunu darbu izdošanu (2026. gads) nepietiek, vai lēmumu mainītu atsauces uz konkrētu dziesmu rotāciju nacionālajās radiostacijās (piemēram, LR2) vai dalību valsts mēroga konkursos?
:::::Esmu gatavs šādas atsauces apkopot un pievienot, lai raksts nebūtu balstīts tikai uz reģionālo presi. Nevēlos tērēt kopienas laiku ar liekām diskusijām, tāpēc lūdzu konkrētu norādi, kāds minimālais avotu kopums šajā gadījumā būtu pieņemams raksta saglabāšanai. [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 11.56 (EEST)
::::::Tas, kas norādīts rakstā. Jā, rotācija LR2 būtu labs arguments (viens ir pārāk maz, bet vismaz kaut kas). Vienkārša atrašanās mūziķu sarakstos te vai vienkārša piedalīšanās konkursos bez godalgām tāds nav. Un Google jau ņem info tieši no Vikipēdijas, tā ka te ir reklāmas Vikipēdijā rezultāts. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 12.17 (EEST)
:::::::&quot;Paldies par precizējumu, Egil. Tas palīdz labāk saprast nepieciešamo virzienu raksta pilnveidošanai.
:::::::Attiecībā uz Jūsu norādītajiem punktiem:
:::::::1.	LR2 rotācija un LTV1: Vairāki Agra Krūma darbi (piemēram, 'Mātei', 'Vazaņķe' un arī jaunākie singli) ir bijuši un joprojām ir Latvijas Radio 2 un citu radiostaciju rotācijā. Tāpat mākslinieks ir regulārs dalībnieks nacionālajos televīzijas projektos, piemēram, LTV1 raidījumā 'Latvijas Sirdsdziesma' (un iepriekš 'Šlāgeraptaujā'). Dalība nacionālās televīzijas aptaujā ar savām autordziesmām žanra ietvaros ir uzskatāma par nozīmīgu un pārbaudāmu publiskās atpazīstamības faktu.
:::::::2.	Google datu avoti: Vēlos vērst uzmanību, ka Google 'Musical artist' zināšanu panelis un sasaiste ar oficiālajiem Apple Music vai Spotify profiliem netiek automātiski ģenerēta no Vikipēdijas. Tie ir neatkarīgi digitālās mūzikas industrijas metadati (no agregatoriem un distributoriem), kas apstiprina mākslinieka profesionālo statusu un darbu pieejamību globālajā ekosistēmā, neatkarīgi no tā, vai par viņu ir raksts Vikipēdijā.
:::::::3.	Risinājums: Es apņemtos apkopot precīzas atsauces uz dalību LTV1 raidījumos un dziesmu atrašanos nacionālajās aptaujās/rotācijās, lai papildinātu rakstu ar faktiem, kas pārsniedz reģionālās preses mērogu.
:::::::Vai Jūs piekristu, ka dalība LTV1 nacionālajā mūzikas aptaujā un darbu rotācija LR2 (ko apliecina arī AKKA/LAA reģistrs) ir pietiekams pamats, lai rakstu saglabātu un uzlabotu tā kvalitāti, nevis dzēstu?&quot; [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 12.23 (EEST)
::::::::&quot;Papildinot iepriekš minēto par nacionālo mērogu: projekta 'Septiņi dālderi' sastāvā, kurā dziesmas izpilda pazīstamā dziedātāja Līga Avota-Kraukle, mēs šobrīd piedalāmies LTV1 raidījumā 'Latvijas Sirdsdziesma'.
::::::::Šobrīd aptaujā ieņemam 2. vietu. Šis fakts, apvienojumā ar manu ilggadējo darbību kā komponistam un izpildītājam, tieši atbilst Vikipēdijas nozīmīguma kritērijiem par darbību nacionālos medijos un atpazīstamību nozarē. Lūdzu ņemt vērā šo aktuālo sasniegumu, pirms lemt par raksta dzēšanu.&quot; [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 12.29 (EEST)

== Par Agris Krūms raksta nozīmīgumu un Google verifikāciju ==

Labdien! Esmu Agris Krūms. Vēlos vērst moderatoru uzmanību, ka šis raksts nav maznozīmīgs. Esmu verificēts mākslinieks Google Knowledge Panel sistēmā, un mana darbība mūzikā ir dokumentēta. Raksta dzēšana bez diskusijas kaitē manai reputācijai un palīdz krāpniekiem sociālajos tīklos veidot viltus profilus. Lūdzu, paskaidrojiet, kādi avoti vēl nepieciešami? [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 17.35 (EEST) [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 17.35 (EEST)</text>
      <sha1>qnhk34cif28a5ksgc2conve1yq0di2a</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450250</id>
      <parentid>4450248</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T14:45:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Agris Krūms</username>
        <id>139318</id>
      </contributor>
      <comment>/* Par Agris Krūms raksta nozīmīgumu un Google verifikāciju */ Atbilde</comment>
      <origin>4450250</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12315" sha1="teur7nbn47copendfnpjh5sj1p6kni6" xml:space="preserve">== Agris Krūms ==

Agris Krūms (dzimis 12. augustā 1972. gadā Valkā) ir latviešu dziedātājs un dziesmu autors. Viņš ir pazīstams ar melodiskām popmūzikas dziesmām un emocionālu izpildījumu. Agris Krūms dzīvo Salacgrīvā un mūzikā aktīvi darbojas kopš 1990. gadiem.

Agris Krūms ir beidzis Jāņa Cimzes bērnu mūzikas skolas kora klasi, kur dziedāšanu apguvis pie skolotājas Tatjanas Tīrumas. Viņš spēlē vairākus mūzikas instrumentus, tostarp klavieres, ģitāru un bungas.

Plašāku atpazīstamību ieguva 1997. gadā kā grupas AAA dibinātājs. Grupas darbības laikā tika radītas vairākas dziesmas, tostarp „Septiņi dālderi”, kas kļuva atpazīstama klausītāju vidū.

Pēc ilgāka pārtraukuma Agris Krūms atgriezās aktīvā muzikālajā darbībā 2025. gadā, uzsākot jaunu radošo posmu. Šajā laikā viņš sadarbojas ar DJ Uga, kā arī ar DJ Midi, apvienojot popmūziku ar mūsdienu deju mūzikas elementiem.

Jaunākajā daiļradē izdotas vairākas dziesmas (singli), kas pieejamas straumēšanas platformās, tostarp Spotify, Apple Music un YouTube. Starp zināmākajām dziesmām ir „Vazaņķe”, „Tikai Tu un Es”, „Atkal Šovakar” un „Uz mūžību”. Dziesmām raksturīga emocionāla tematika un personisks stāsts.

Agris Krūms turpina aktīvi darboties mūzikā, veidojot jaunas dziesmas un uzstājoties kopā ar DJ Uga. [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 18.28 (EET)

:Par nozīmīgumu, protams,  varam strīdēties, bet raksts diemžēl IR [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:WhatLinksHere/Agris_Kr%C5%ABms izolēts]. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 09.26 (EEST)
:Labdien! Paldies par norādi.
:1.	Par nozīmīgumu: Esmu papildinājis rakstu ar atsauci uz reģionālo mediju &quot;Ziemeļlatvija&quot; (saistībā ar grupas AAA darbību un atgriešanos), kas apliecina subjekta darbību publiskajā telpā. Turpināšu meklēt un pievienot arī citus neatkarīgus avotus par agrāko darbības posmu un aktuālajiem projektiem.
:2.	Par izolāciju: Tuvākajā laikā integrēšu saites uz šo rakstu citās saistītās tēmās (piemēram, pie rakstiem par Valku vai attiecīgā laika mūzikas procesiem), lai raksts vairs nebūtu izolēts.
:Lūgums uzreiz nedzēst, bet dot laiku avotu sakārtošanai atbilstoši Wikipedia vadlīnijām.
:https://ziemellatvija.lv/kultura-un-izklaide/grupa-aaa-atgriezas-ar-jaunu-hitu-vienmer/ [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 09.38 (EEST)
::Te nav runa par &quot;uzreiz&quot;, raksts stāv jau sasodīti ilgi, bojājot Vikipēdijas reputāciju. Un avoti... piedošanu, bet &quot;darbība publiskajā telpā&quot; nu gan nav pietiekams pamats būt enciklopēdijā. To nosaka [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji#Mūzika|konkrēti sasniegumi]], kā valsts vai profesionālie apbalvojumi, personas sīks apraksts mēdijos ne no intervijām vai pašu preses relīzēm (kā acīmredzami &quot;Ziemeļlatvijā&quot;), dalība Latvijas mērogiem ievērojamos pasākumos (nē, vienkārša korista statuss Dziesmu svētkos tāds nav)... Es pieņemu, ka ja pa visu šo raksta stāvēšanas laiku nekas neatradās, tad tālāka ņemšanās te ir bezcerīga. Arī ja presē tiks iedabūta vēl kāda relīze. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 11.17 (EEST)
:::&quot;Egil, lūdzu ņemt vērā, ka šaubas par Agra Krūma 'ievērojamību' un profesionālo darbību ir nepamatotas, ja raugās uz oficiālajiem datiem.
:::Agris Krūms ir profesionāls autors un komponists, kura darbība ir fiksēta AKKA/LAA (Latvijas Autoru apvienības) publiskajā datubāzē. Viņa vārdā ir reģistrēti vairāk nekā 60 muzikāli darbi (piemēram, 'Atzīšanās', 'Celš', 'Acis tumsā', 'Baudīsim dzīvi' u.c.). Daudzi no šiem darbiem tapuši sadarbībā ar tādiem pazīstamiem autoriem kā Leonīds Breikšs un Aldis Zaļūksnis.
:::Šāds reģistrēto darbu apjoms un to juridiskais statuss apliecina, ka subjekts nav amatiere, bet gan nozares profesionālis ar ilgstošu un dokumentētu pienesumu Latvijas mūzikā. Ierosinu diskusiju par raksta dzēšanu izbeigt un tā vietā fokusēties uz esošā raksta uzlabošanu, pievienojot šīs atsauces uz oficiālo autoru reģistru.&quot; [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 11.38 (EEST)
::::Laikam Jums tomēr nav skaidrs, kāpēc Egilus atbildē ir teksts &quot;Konkrēti sasniegumi&quot; ar saiti uz Vikipēdijas Nozīmīguma kritērijiem... -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 11.47 (EEST)
:::::Paldies, Meistar Joda, par norādi uz 'Nozīmīguma kritērijiem'. Esmu tos izskatījis un saprotu, ka Vikipēdijas prasības ir stingras.
:::::Vēlos vērst uzmanību, ka Agra Krūma darbība atbilst vairākiem profesionāliem rādītājiem, kas nav uzskatāmi par pašreklāmu:
:::::1.	Oficiālie reģistri: Viņš ir reģistrēts autors AKKA/LAA datubāzē ar vairāk nekā 35 muzikāliem darbiem. Tas ir juridiski fiksēts profesionālās darbības fakts, kas apliecina darbu autorību un to pieejamību publiskajā apritē.
:::::2.	Digitālā klātbūtne un algoritmi: Google un vadošās straumēšanas platformas (Apple Music u.c.) Agri Krūmu klasificē kā 'Musical artist', automātiski ģenerējot viņa diskogrāfiju. Tas pierāda mākslinieka atpazīstamību ārpus viena reģionālā medija.
:::::3.	Aktualitāte: Radošā darbība nav apstājusies – 2026. gadā ir izdots jauns singls 'Uz Mūžību', kas apliecina mākslinieka aktīvu iesaisti mūsdienu Latvijas mūzikas procesā.
:::::Ņemot vērā, ka rakstā šobrīd var būt informācija, kas tiek uztverta kā pārāk subjektīva, ierosinu nevis dzēst ierakstu, bet kopīgiem spēkiem to pārstrādāt – izņemot visus reklāmiskos izteikumus un atstājot tikai enciklopēdiski neitrālus faktus, balstītus uz minētajiem avotiem. Esmu gatavs sadarboties, lai raksts atbilstu Vikipēdijas standartiem. [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 11.54 (EEST)
::::Nekas no jūsu minētā neliecina par atbilstību minimālajiem nozīmības kritērijiem. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 11.51 (EEST)
:::::Egil, lūdzu precizēt – kuri tieši no 'Nozīmīguma kritērijiem' mūziķiem jūsu ieskatā šobrīd ir vissvarīgākie, lai raksts tiktu saglabāts?
:::::Ja ar AKKA/LAA fiksēto profesionālo darbību un nepārtrauktu jaunu darbu izdošanu (2026. gads) nepietiek, vai lēmumu mainītu atsauces uz konkrētu dziesmu rotāciju nacionālajās radiostacijās (piemēram, LR2) vai dalību valsts mēroga konkursos?
:::::Esmu gatavs šādas atsauces apkopot un pievienot, lai raksts nebūtu balstīts tikai uz reģionālo presi. Nevēlos tērēt kopienas laiku ar liekām diskusijām, tāpēc lūdzu konkrētu norādi, kāds minimālais avotu kopums šajā gadījumā būtu pieņemams raksta saglabāšanai. [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 11.56 (EEST)
::::::Tas, kas norādīts rakstā. Jā, rotācija LR2 būtu labs arguments (viens ir pārāk maz, bet vismaz kaut kas). Vienkārša atrašanās mūziķu sarakstos te vai vienkārša piedalīšanās konkursos bez godalgām tāds nav. Un Google jau ņem info tieši no Vikipēdijas, tā ka te ir reklāmas Vikipēdijā rezultāts. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 12.17 (EEST)
:::::::&quot;Paldies par precizējumu, Egil. Tas palīdz labāk saprast nepieciešamo virzienu raksta pilnveidošanai.
:::::::Attiecībā uz Jūsu norādītajiem punktiem:
:::::::1.	LR2 rotācija un LTV1: Vairāki Agra Krūma darbi (piemēram, 'Mātei', 'Vazaņķe' un arī jaunākie singli) ir bijuši un joprojām ir Latvijas Radio 2 un citu radiostaciju rotācijā. Tāpat mākslinieks ir regulārs dalībnieks nacionālajos televīzijas projektos, piemēram, LTV1 raidījumā 'Latvijas Sirdsdziesma' (un iepriekš 'Šlāgeraptaujā'). Dalība nacionālās televīzijas aptaujā ar savām autordziesmām žanra ietvaros ir uzskatāma par nozīmīgu un pārbaudāmu publiskās atpazīstamības faktu.
:::::::2.	Google datu avoti: Vēlos vērst uzmanību, ka Google 'Musical artist' zināšanu panelis un sasaiste ar oficiālajiem Apple Music vai Spotify profiliem netiek automātiski ģenerēta no Vikipēdijas. Tie ir neatkarīgi digitālās mūzikas industrijas metadati (no agregatoriem un distributoriem), kas apstiprina mākslinieka profesionālo statusu un darbu pieejamību globālajā ekosistēmā, neatkarīgi no tā, vai par viņu ir raksts Vikipēdijā.
:::::::3.	Risinājums: Es apņemtos apkopot precīzas atsauces uz dalību LTV1 raidījumos un dziesmu atrašanos nacionālajās aptaujās/rotācijās, lai papildinātu rakstu ar faktiem, kas pārsniedz reģionālās preses mērogu.
:::::::Vai Jūs piekristu, ka dalība LTV1 nacionālajā mūzikas aptaujā un darbu rotācija LR2 (ko apliecina arī AKKA/LAA reģistrs) ir pietiekams pamats, lai rakstu saglabātu un uzlabotu tā kvalitāti, nevis dzēstu?&quot; [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 12.23 (EEST)
::::::::&quot;Papildinot iepriekš minēto par nacionālo mērogu: projekta 'Septiņi dālderi' sastāvā, kurā dziesmas izpilda pazīstamā dziedātāja Līga Avota-Kraukle, mēs šobrīd piedalāmies LTV1 raidījumā 'Latvijas Sirdsdziesma'.
::::::::Šobrīd aptaujā ieņemam 2. vietu. Šis fakts, apvienojumā ar manu ilggadējo darbību kā komponistam un izpildītājam, tieši atbilst Vikipēdijas nozīmīguma kritērijiem par darbību nacionālos medijos un atpazīstamību nozarē. Lūdzu ņemt vērā šo aktuālo sasniegumu, pirms lemt par raksta dzēšanu.&quot; [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 12.29 (EEST)

== Par Agris Krūms raksta nozīmīgumu un Google verifikāciju ==

Labdien! Esmu Agris Krūms. Vēlos vērst moderatoru uzmanību, ka šis raksts nav maznozīmīgs. Esmu verificēts mākslinieks Google Knowledge Panel sistēmā, un mana darbība mūzikā ir dokumentēta. Raksta dzēšana bez diskusijas kaitē manai reputācijai un palīdz krāpniekiem sociālajos tīklos veidot viltus profilus. Lūdzu, paskaidrojiet, kādi avoti vēl nepieciešami? [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 17.35 (EEST) [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 17.35 (EEST)

:Labdien vēlreiz! Lai kliedētu šaubas par &quot;maznozīmīgumu&quot; vai &quot;izolētību&quot;, vēlos diskusijā pievienot tiešas saites uz savu oficiālo mūziķa darbību globālajās platformās, kas apliecina manu statusu un diskogrāfiju:
:Apple Music oficiālais profils: https://music.apple.com/lv/artist/agris-kr%C5%ABms/1808064624
:Google Knowledge Panel: Esmu verificēts mākslinieks Google sistēmā, kas balstās uz algoritmiski apstiprinātiem datiem par publiskām personām.
:Mana darbība mūzikā (tostarp darbi &quot;Mātei&quot; un &quot;Vazaņķe&quot;) ir fiksēta vēsturiski, un šobrīd šī informācija ir kritiski svarīga, lai novērstu identitātes zādzību sociālajos tīklos (Facebook), kur viltvārži izmanto oficiālu avotu trūkumu.
:Lūdzu redaktorus @Meistars Joda un @Egilus izvērtēt šos profesionālos avotus (WP:MUSIC kritēriji) un palīdzēt sakārtot rakstu, nevis to dzēst. Paldies! [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 17.45 (EEST) [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 17.45 (EEST)</text>
      <sha1>teur7nbn47copendfnpjh5sj1p6kni6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450252</id>
      <parentid>4450250</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T15:00:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>/* Par Agris Krūms raksta nozīmīgumu un Google verifikāciju */</comment>
      <origin>4450252</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12899" sha1="7ct03u6v5eka75v1g22f36m4fkqnb2a" xml:space="preserve">== Agris Krūms ==

Agris Krūms (dzimis 12. augustā 1972. gadā Valkā) ir latviešu dziedātājs un dziesmu autors. Viņš ir pazīstams ar melodiskām popmūzikas dziesmām un emocionālu izpildījumu. Agris Krūms dzīvo Salacgrīvā un mūzikā aktīvi darbojas kopš 1990. gadiem.

Agris Krūms ir beidzis Jāņa Cimzes bērnu mūzikas skolas kora klasi, kur dziedāšanu apguvis pie skolotājas Tatjanas Tīrumas. Viņš spēlē vairākus mūzikas instrumentus, tostarp klavieres, ģitāru un bungas.

Plašāku atpazīstamību ieguva 1997. gadā kā grupas AAA dibinātājs. Grupas darbības laikā tika radītas vairākas dziesmas, tostarp „Septiņi dālderi”, kas kļuva atpazīstama klausītāju vidū.

Pēc ilgāka pārtraukuma Agris Krūms atgriezās aktīvā muzikālajā darbībā 2025. gadā, uzsākot jaunu radošo posmu. Šajā laikā viņš sadarbojas ar DJ Uga, kā arī ar DJ Midi, apvienojot popmūziku ar mūsdienu deju mūzikas elementiem.

Jaunākajā daiļradē izdotas vairākas dziesmas (singli), kas pieejamas straumēšanas platformās, tostarp Spotify, Apple Music un YouTube. Starp zināmākajām dziesmām ir „Vazaņķe”, „Tikai Tu un Es”, „Atkal Šovakar” un „Uz mūžību”. Dziesmām raksturīga emocionāla tematika un personisks stāsts.

Agris Krūms turpina aktīvi darboties mūzikā, veidojot jaunas dziesmas un uzstājoties kopā ar DJ Uga. [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 18.28 (EET)

:Par nozīmīgumu, protams,  varam strīdēties, bet raksts diemžēl IR [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:WhatLinksHere/Agris_Kr%C5%ABms izolēts]. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 09.26 (EEST)
:Labdien! Paldies par norādi.
:1.	Par nozīmīgumu: Esmu papildinājis rakstu ar atsauci uz reģionālo mediju &quot;Ziemeļlatvija&quot; (saistībā ar grupas AAA darbību un atgriešanos), kas apliecina subjekta darbību publiskajā telpā. Turpināšu meklēt un pievienot arī citus neatkarīgus avotus par agrāko darbības posmu un aktuālajiem projektiem.
:2.	Par izolāciju: Tuvākajā laikā integrēšu saites uz šo rakstu citās saistītās tēmās (piemēram, pie rakstiem par Valku vai attiecīgā laika mūzikas procesiem), lai raksts vairs nebūtu izolēts.
:Lūgums uzreiz nedzēst, bet dot laiku avotu sakārtošanai atbilstoši Wikipedia vadlīnijām.
:https://ziemellatvija.lv/kultura-un-izklaide/grupa-aaa-atgriezas-ar-jaunu-hitu-vienmer/ [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 09.38 (EEST)
::Te nav runa par &quot;uzreiz&quot;, raksts stāv jau sasodīti ilgi, bojājot Vikipēdijas reputāciju. Un avoti... piedošanu, bet &quot;darbība publiskajā telpā&quot; nu gan nav pietiekams pamats būt enciklopēdijā. To nosaka [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji#Mūzika|konkrēti sasniegumi]], kā valsts vai profesionālie apbalvojumi, personas sīks apraksts mēdijos ne no intervijām vai pašu preses relīzēm (kā acīmredzami &quot;Ziemeļlatvijā&quot;), dalība Latvijas mērogiem ievērojamos pasākumos (nē, vienkārša korista statuss Dziesmu svētkos tāds nav)... Es pieņemu, ka ja pa visu šo raksta stāvēšanas laiku nekas neatradās, tad tālāka ņemšanās te ir bezcerīga. Arī ja presē tiks iedabūta vēl kāda relīze. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 11.17 (EEST)
:::&quot;Egil, lūdzu ņemt vērā, ka šaubas par Agra Krūma 'ievērojamību' un profesionālo darbību ir nepamatotas, ja raugās uz oficiālajiem datiem.
:::Agris Krūms ir profesionāls autors un komponists, kura darbība ir fiksēta AKKA/LAA (Latvijas Autoru apvienības) publiskajā datubāzē. Viņa vārdā ir reģistrēti vairāk nekā 60 muzikāli darbi (piemēram, 'Atzīšanās', 'Celš', 'Acis tumsā', 'Baudīsim dzīvi' u.c.). Daudzi no šiem darbiem tapuši sadarbībā ar tādiem pazīstamiem autoriem kā Leonīds Breikšs un Aldis Zaļūksnis.
:::Šāds reģistrēto darbu apjoms un to juridiskais statuss apliecina, ka subjekts nav amatiere, bet gan nozares profesionālis ar ilgstošu un dokumentētu pienesumu Latvijas mūzikā. Ierosinu diskusiju par raksta dzēšanu izbeigt un tā vietā fokusēties uz esošā raksta uzlabošanu, pievienojot šīs atsauces uz oficiālo autoru reģistru.&quot; [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 11.38 (EEST)
::::Laikam Jums tomēr nav skaidrs, kāpēc Egilus atbildē ir teksts &quot;Konkrēti sasniegumi&quot; ar saiti uz Vikipēdijas Nozīmīguma kritērijiem... -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 11.47 (EEST)
:::::Paldies, Meistar Joda, par norādi uz 'Nozīmīguma kritērijiem'. Esmu tos izskatījis un saprotu, ka Vikipēdijas prasības ir stingras.
:::::Vēlos vērst uzmanību, ka Agra Krūma darbība atbilst vairākiem profesionāliem rādītājiem, kas nav uzskatāmi par pašreklāmu:
:::::1.	Oficiālie reģistri: Viņš ir reģistrēts autors AKKA/LAA datubāzē ar vairāk nekā 35 muzikāliem darbiem. Tas ir juridiski fiksēts profesionālās darbības fakts, kas apliecina darbu autorību un to pieejamību publiskajā apritē.
:::::2.	Digitālā klātbūtne un algoritmi: Google un vadošās straumēšanas platformas (Apple Music u.c.) Agri Krūmu klasificē kā 'Musical artist', automātiski ģenerējot viņa diskogrāfiju. Tas pierāda mākslinieka atpazīstamību ārpus viena reģionālā medija.
:::::3.	Aktualitāte: Radošā darbība nav apstājusies – 2026. gadā ir izdots jauns singls 'Uz Mūžību', kas apliecina mākslinieka aktīvu iesaisti mūsdienu Latvijas mūzikas procesā.
:::::Ņemot vērā, ka rakstā šobrīd var būt informācija, kas tiek uztverta kā pārāk subjektīva, ierosinu nevis dzēst ierakstu, bet kopīgiem spēkiem to pārstrādāt – izņemot visus reklāmiskos izteikumus un atstājot tikai enciklopēdiski neitrālus faktus, balstītus uz minētajiem avotiem. Esmu gatavs sadarboties, lai raksts atbilstu Vikipēdijas standartiem. [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 11.54 (EEST)
::::Nekas no jūsu minētā neliecina par atbilstību minimālajiem nozīmības kritērijiem. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 11.51 (EEST)
:::::Egil, lūdzu precizēt – kuri tieši no 'Nozīmīguma kritērijiem' mūziķiem jūsu ieskatā šobrīd ir vissvarīgākie, lai raksts tiktu saglabāts?
:::::Ja ar AKKA/LAA fiksēto profesionālo darbību un nepārtrauktu jaunu darbu izdošanu (2026. gads) nepietiek, vai lēmumu mainītu atsauces uz konkrētu dziesmu rotāciju nacionālajās radiostacijās (piemēram, LR2) vai dalību valsts mēroga konkursos?
:::::Esmu gatavs šādas atsauces apkopot un pievienot, lai raksts nebūtu balstīts tikai uz reģionālo presi. Nevēlos tērēt kopienas laiku ar liekām diskusijām, tāpēc lūdzu konkrētu norādi, kāds minimālais avotu kopums šajā gadījumā būtu pieņemams raksta saglabāšanai. [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 11.56 (EEST)
::::::Tas, kas norādīts rakstā. Jā, rotācija LR2 būtu labs arguments (viens ir pārāk maz, bet vismaz kaut kas). Vienkārša atrašanās mūziķu sarakstos te vai vienkārša piedalīšanās konkursos bez godalgām tāds nav. Un Google jau ņem info tieši no Vikipēdijas, tā ka te ir reklāmas Vikipēdijā rezultāts. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 12.17 (EEST)
:::::::&quot;Paldies par precizējumu, Egil. Tas palīdz labāk saprast nepieciešamo virzienu raksta pilnveidošanai.
:::::::Attiecībā uz Jūsu norādītajiem punktiem:
:::::::1.	LR2 rotācija un LTV1: Vairāki Agra Krūma darbi (piemēram, 'Mātei', 'Vazaņķe' un arī jaunākie singli) ir bijuši un joprojām ir Latvijas Radio 2 un citu radiostaciju rotācijā. Tāpat mākslinieks ir regulārs dalībnieks nacionālajos televīzijas projektos, piemēram, LTV1 raidījumā 'Latvijas Sirdsdziesma' (un iepriekš 'Šlāgeraptaujā'). Dalība nacionālās televīzijas aptaujā ar savām autordziesmām žanra ietvaros ir uzskatāma par nozīmīgu un pārbaudāmu publiskās atpazīstamības faktu.
:::::::2.	Google datu avoti: Vēlos vērst uzmanību, ka Google 'Musical artist' zināšanu panelis un sasaiste ar oficiālajiem Apple Music vai Spotify profiliem netiek automātiski ģenerēta no Vikipēdijas. Tie ir neatkarīgi digitālās mūzikas industrijas metadati (no agregatoriem un distributoriem), kas apstiprina mākslinieka profesionālo statusu un darbu pieejamību globālajā ekosistēmā, neatkarīgi no tā, vai par viņu ir raksts Vikipēdijā.
:::::::3.	Risinājums: Es apņemtos apkopot precīzas atsauces uz dalību LTV1 raidījumos un dziesmu atrašanos nacionālajās aptaujās/rotācijās, lai papildinātu rakstu ar faktiem, kas pārsniedz reģionālās preses mērogu.
:::::::Vai Jūs piekristu, ka dalība LTV1 nacionālajā mūzikas aptaujā un darbu rotācija LR2 (ko apliecina arī AKKA/LAA reģistrs) ir pietiekams pamats, lai rakstu saglabātu un uzlabotu tā kvalitāti, nevis dzēstu?&quot; [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 12.23 (EEST)
::::::::&quot;Papildinot iepriekš minēto par nacionālo mērogu: projekta 'Septiņi dālderi' sastāvā, kurā dziesmas izpilda pazīstamā dziedātāja Līga Avota-Kraukle, mēs šobrīd piedalāmies LTV1 raidījumā 'Latvijas Sirdsdziesma'.
::::::::Šobrīd aptaujā ieņemam 2. vietu. Šis fakts, apvienojumā ar manu ilggadējo darbību kā komponistam un izpildītājam, tieši atbilst Vikipēdijas nozīmīguma kritērijiem par darbību nacionālos medijos un atpazīstamību nozarē. Lūdzu ņemt vērā šo aktuālo sasniegumu, pirms lemt par raksta dzēšanu.&quot; [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 12.29 (EEST)

== Par Agris Krūms raksta nozīmīgumu un Google verifikāciju ==

Labdien! Esmu Agris Krūms. Vēlos vērst moderatoru uzmanību, ka šis raksts nav maznozīmīgs. Esmu verificēts mākslinieks Google Knowledge Panel sistēmā, un mana darbība mūzikā ir dokumentēta. Raksta dzēšana bez diskusijas kaitē manai reputācijai un palīdz krāpniekiem sociālajos tīklos veidot viltus profilus. Lūdzu, paskaidrojiet, kādi avoti vēl nepieciešami? [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 17.35 (EEST) [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 17.35 (EEST)

:Labdien vēlreiz! Lai kliedētu šaubas par &quot;maznozīmīgumu&quot; vai &quot;izolētību&quot;, vēlos diskusijā pievienot tiešas saites uz savu oficiālo mūziķa darbību globālajās platformās, kas apliecina manu statusu un diskogrāfiju:
:Apple Music oficiālais profils: https://music.apple.com/lv/artist/agris-kr%C5%ABms/1808064624
:Google Knowledge Panel: Esmu verificēts mākslinieks Google sistēmā, kas balstās uz algoritmiski apstiprinātiem datiem par publiskām personām.
:Mana darbība mūzikā (tostarp darbi &quot;Mātei&quot; un &quot;Vazaņķe&quot;) ir fiksēta vēsturiski, un šobrīd šī informācija ir kritiski svarīga, lai novērstu identitātes zādzību sociālajos tīklos (Facebook), kur viltvārži izmanto oficiālu avotu trūkumu.
:Lūdzu redaktorus @Meistars Joda un @Egilus izvērtēt šos profesionālos avotus ([[:en:WP:MUSIC]] kritēriji) un palīdzēt sakārtot rakstu, nevis to dzēst. Paldies! [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 17.45 (EEST) [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 17.45 (EEST)
::Ja te būtu ko tālāk sakārtot, tas jau sen būtu izdarīts. Un atsaukties uz angļu noteikumiem šeit ir bezjēdzīgi, jo pēc tiem vispār mums Latvijā labi ja pārdesmit mūziķu tur tiek iekšā (galvenokārt Eirovīzijas dalībnieki) un mūsu noteikumi ir nesalīdzināmi iecietīgāki. Bet rakstā nav nekā, kas liecinātu par nozīmību - tā ir tikai pašreklāma. Tas, ka mūziķi atrod Guglis, nav pietiekams nozīmības kritērijs, šie noteikumi jums šai diskusijā tika paziņoti. Un paša šāda raksta parādīšanās šeit kaitē mūsu reputācijai. --</text>
      <sha1>7ct03u6v5eka75v1g22f36m4fkqnb2a</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450561</id>
      <parentid>4450252</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T05:43:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Agris Krūms</username>
        <id>139318</id>
      </contributor>
      <comment>/* Par Agris Krūms raksta nozīmīgumu un Google verifikāciju */ Atbilde</comment>
      <origin>4450561</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13955" sha1="jpia5ho8hp1yjk4qu91cj4wn83rzdwo" xml:space="preserve">== Agris Krūms ==

Agris Krūms (dzimis 12. augustā 1972. gadā Valkā) ir latviešu dziedātājs un dziesmu autors. Viņš ir pazīstams ar melodiskām popmūzikas dziesmām un emocionālu izpildījumu. Agris Krūms dzīvo Salacgrīvā un mūzikā aktīvi darbojas kopš 1990. gadiem.

Agris Krūms ir beidzis Jāņa Cimzes bērnu mūzikas skolas kora klasi, kur dziedāšanu apguvis pie skolotājas Tatjanas Tīrumas. Viņš spēlē vairākus mūzikas instrumentus, tostarp klavieres, ģitāru un bungas.

Plašāku atpazīstamību ieguva 1997. gadā kā grupas AAA dibinātājs. Grupas darbības laikā tika radītas vairākas dziesmas, tostarp „Septiņi dālderi”, kas kļuva atpazīstama klausītāju vidū.

Pēc ilgāka pārtraukuma Agris Krūms atgriezās aktīvā muzikālajā darbībā 2025. gadā, uzsākot jaunu radošo posmu. Šajā laikā viņš sadarbojas ar DJ Uga, kā arī ar DJ Midi, apvienojot popmūziku ar mūsdienu deju mūzikas elementiem.

Jaunākajā daiļradē izdotas vairākas dziesmas (singli), kas pieejamas straumēšanas platformās, tostarp Spotify, Apple Music un YouTube. Starp zināmākajām dziesmām ir „Vazaņķe”, „Tikai Tu un Es”, „Atkal Šovakar” un „Uz mūžību”. Dziesmām raksturīga emocionāla tematika un personisks stāsts.

Agris Krūms turpina aktīvi darboties mūzikā, veidojot jaunas dziesmas un uzstājoties kopā ar DJ Uga. [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 18.28 (EET)

:Par nozīmīgumu, protams,  varam strīdēties, bet raksts diemžēl IR [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:WhatLinksHere/Agris_Kr%C5%ABms izolēts]. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 09.26 (EEST)
:Labdien! Paldies par norādi.
:1.	Par nozīmīgumu: Esmu papildinājis rakstu ar atsauci uz reģionālo mediju &quot;Ziemeļlatvija&quot; (saistībā ar grupas AAA darbību un atgriešanos), kas apliecina subjekta darbību publiskajā telpā. Turpināšu meklēt un pievienot arī citus neatkarīgus avotus par agrāko darbības posmu un aktuālajiem projektiem.
:2.	Par izolāciju: Tuvākajā laikā integrēšu saites uz šo rakstu citās saistītās tēmās (piemēram, pie rakstiem par Valku vai attiecīgā laika mūzikas procesiem), lai raksts vairs nebūtu izolēts.
:Lūgums uzreiz nedzēst, bet dot laiku avotu sakārtošanai atbilstoši Wikipedia vadlīnijām.
:https://ziemellatvija.lv/kultura-un-izklaide/grupa-aaa-atgriezas-ar-jaunu-hitu-vienmer/ [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 09.38 (EEST)
::Te nav runa par &quot;uzreiz&quot;, raksts stāv jau sasodīti ilgi, bojājot Vikipēdijas reputāciju. Un avoti... piedošanu, bet &quot;darbība publiskajā telpā&quot; nu gan nav pietiekams pamats būt enciklopēdijā. To nosaka [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji#Mūzika|konkrēti sasniegumi]], kā valsts vai profesionālie apbalvojumi, personas sīks apraksts mēdijos ne no intervijām vai pašu preses relīzēm (kā acīmredzami &quot;Ziemeļlatvijā&quot;), dalība Latvijas mērogiem ievērojamos pasākumos (nē, vienkārša korista statuss Dziesmu svētkos tāds nav)... Es pieņemu, ka ja pa visu šo raksta stāvēšanas laiku nekas neatradās, tad tālāka ņemšanās te ir bezcerīga. Arī ja presē tiks iedabūta vēl kāda relīze. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 11.17 (EEST)
:::&quot;Egil, lūdzu ņemt vērā, ka šaubas par Agra Krūma 'ievērojamību' un profesionālo darbību ir nepamatotas, ja raugās uz oficiālajiem datiem.
:::Agris Krūms ir profesionāls autors un komponists, kura darbība ir fiksēta AKKA/LAA (Latvijas Autoru apvienības) publiskajā datubāzē. Viņa vārdā ir reģistrēti vairāk nekā 60 muzikāli darbi (piemēram, 'Atzīšanās', 'Celš', 'Acis tumsā', 'Baudīsim dzīvi' u.c.). Daudzi no šiem darbiem tapuši sadarbībā ar tādiem pazīstamiem autoriem kā Leonīds Breikšs un Aldis Zaļūksnis.
:::Šāds reģistrēto darbu apjoms un to juridiskais statuss apliecina, ka subjekts nav amatiere, bet gan nozares profesionālis ar ilgstošu un dokumentētu pienesumu Latvijas mūzikā. Ierosinu diskusiju par raksta dzēšanu izbeigt un tā vietā fokusēties uz esošā raksta uzlabošanu, pievienojot šīs atsauces uz oficiālo autoru reģistru.&quot; [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 11.38 (EEST)
::::Laikam Jums tomēr nav skaidrs, kāpēc Egilus atbildē ir teksts &quot;Konkrēti sasniegumi&quot; ar saiti uz Vikipēdijas Nozīmīguma kritērijiem... -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 11.47 (EEST)
:::::Paldies, Meistar Joda, par norādi uz 'Nozīmīguma kritērijiem'. Esmu tos izskatījis un saprotu, ka Vikipēdijas prasības ir stingras.
:::::Vēlos vērst uzmanību, ka Agra Krūma darbība atbilst vairākiem profesionāliem rādītājiem, kas nav uzskatāmi par pašreklāmu:
:::::1.	Oficiālie reģistri: Viņš ir reģistrēts autors AKKA/LAA datubāzē ar vairāk nekā 35 muzikāliem darbiem. Tas ir juridiski fiksēts profesionālās darbības fakts, kas apliecina darbu autorību un to pieejamību publiskajā apritē.
:::::2.	Digitālā klātbūtne un algoritmi: Google un vadošās straumēšanas platformas (Apple Music u.c.) Agri Krūmu klasificē kā 'Musical artist', automātiski ģenerējot viņa diskogrāfiju. Tas pierāda mākslinieka atpazīstamību ārpus viena reģionālā medija.
:::::3.	Aktualitāte: Radošā darbība nav apstājusies – 2026. gadā ir izdots jauns singls 'Uz Mūžību', kas apliecina mākslinieka aktīvu iesaisti mūsdienu Latvijas mūzikas procesā.
:::::Ņemot vērā, ka rakstā šobrīd var būt informācija, kas tiek uztverta kā pārāk subjektīva, ierosinu nevis dzēst ierakstu, bet kopīgiem spēkiem to pārstrādāt – izņemot visus reklāmiskos izteikumus un atstājot tikai enciklopēdiski neitrālus faktus, balstītus uz minētajiem avotiem. Esmu gatavs sadarboties, lai raksts atbilstu Vikipēdijas standartiem. [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 11.54 (EEST)
::::Nekas no jūsu minētā neliecina par atbilstību minimālajiem nozīmības kritērijiem. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 11.51 (EEST)
:::::Egil, lūdzu precizēt – kuri tieši no 'Nozīmīguma kritērijiem' mūziķiem jūsu ieskatā šobrīd ir vissvarīgākie, lai raksts tiktu saglabāts?
:::::Ja ar AKKA/LAA fiksēto profesionālo darbību un nepārtrauktu jaunu darbu izdošanu (2026. gads) nepietiek, vai lēmumu mainītu atsauces uz konkrētu dziesmu rotāciju nacionālajās radiostacijās (piemēram, LR2) vai dalību valsts mēroga konkursos?
:::::Esmu gatavs šādas atsauces apkopot un pievienot, lai raksts nebūtu balstīts tikai uz reģionālo presi. Nevēlos tērēt kopienas laiku ar liekām diskusijām, tāpēc lūdzu konkrētu norādi, kāds minimālais avotu kopums šajā gadījumā būtu pieņemams raksta saglabāšanai. [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 11.56 (EEST)
::::::Tas, kas norādīts rakstā. Jā, rotācija LR2 būtu labs arguments (viens ir pārāk maz, bet vismaz kaut kas). Vienkārša atrašanās mūziķu sarakstos te vai vienkārša piedalīšanās konkursos bez godalgām tāds nav. Un Google jau ņem info tieši no Vikipēdijas, tā ka te ir reklāmas Vikipēdijā rezultāts. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 12.17 (EEST)
:::::::&quot;Paldies par precizējumu, Egil. Tas palīdz labāk saprast nepieciešamo virzienu raksta pilnveidošanai.
:::::::Attiecībā uz Jūsu norādītajiem punktiem:
:::::::1.	LR2 rotācija un LTV1: Vairāki Agra Krūma darbi (piemēram, 'Mātei', 'Vazaņķe' un arī jaunākie singli) ir bijuši un joprojām ir Latvijas Radio 2 un citu radiostaciju rotācijā. Tāpat mākslinieks ir regulārs dalībnieks nacionālajos televīzijas projektos, piemēram, LTV1 raidījumā 'Latvijas Sirdsdziesma' (un iepriekš 'Šlāgeraptaujā'). Dalība nacionālās televīzijas aptaujā ar savām autordziesmām žanra ietvaros ir uzskatāma par nozīmīgu un pārbaudāmu publiskās atpazīstamības faktu.
:::::::2.	Google datu avoti: Vēlos vērst uzmanību, ka Google 'Musical artist' zināšanu panelis un sasaiste ar oficiālajiem Apple Music vai Spotify profiliem netiek automātiski ģenerēta no Vikipēdijas. Tie ir neatkarīgi digitālās mūzikas industrijas metadati (no agregatoriem un distributoriem), kas apstiprina mākslinieka profesionālo statusu un darbu pieejamību globālajā ekosistēmā, neatkarīgi no tā, vai par viņu ir raksts Vikipēdijā.
:::::::3.	Risinājums: Es apņemtos apkopot precīzas atsauces uz dalību LTV1 raidījumos un dziesmu atrašanos nacionālajās aptaujās/rotācijās, lai papildinātu rakstu ar faktiem, kas pārsniedz reģionālās preses mērogu.
:::::::Vai Jūs piekristu, ka dalība LTV1 nacionālajā mūzikas aptaujā un darbu rotācija LR2 (ko apliecina arī AKKA/LAA reģistrs) ir pietiekams pamats, lai rakstu saglabātu un uzlabotu tā kvalitāti, nevis dzēstu?&quot; [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 12.23 (EEST)
::::::::&quot;Papildinot iepriekš minēto par nacionālo mērogu: projekta 'Septiņi dālderi' sastāvā, kurā dziesmas izpilda pazīstamā dziedātāja Līga Avota-Kraukle, mēs šobrīd piedalāmies LTV1 raidījumā 'Latvijas Sirdsdziesma'.
::::::::Šobrīd aptaujā ieņemam 2. vietu. Šis fakts, apvienojumā ar manu ilggadējo darbību kā komponistam un izpildītājam, tieši atbilst Vikipēdijas nozīmīguma kritērijiem par darbību nacionālos medijos un atpazīstamību nozarē. Lūdzu ņemt vērā šo aktuālo sasniegumu, pirms lemt par raksta dzēšanu.&quot; [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 12.29 (EEST)

== Par Agris Krūms raksta nozīmīgumu un Google verifikāciju ==

Labdien! Esmu Agris Krūms. Vēlos vērst moderatoru uzmanību, ka šis raksts nav maznozīmīgs. Esmu verificēts mākslinieks Google Knowledge Panel sistēmā, un mana darbība mūzikā ir dokumentēta. Raksta dzēšana bez diskusijas kaitē manai reputācijai un palīdz krāpniekiem sociālajos tīklos veidot viltus profilus. Lūdzu, paskaidrojiet, kādi avoti vēl nepieciešami? [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 17.35 (EEST) [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 17.35 (EEST)

:Labdien vēlreiz! Lai kliedētu šaubas par &quot;maznozīmīgumu&quot; vai &quot;izolētību&quot;, vēlos diskusijā pievienot tiešas saites uz savu oficiālo mūziķa darbību globālajās platformās, kas apliecina manu statusu un diskogrāfiju:
:Apple Music oficiālais profils: https://music.apple.com/lv/artist/agris-kr%C5%ABms/1808064624
:Google Knowledge Panel: Esmu verificēts mākslinieks Google sistēmā, kas balstās uz algoritmiski apstiprinātiem datiem par publiskām personām.
:Mana darbība mūzikā (tostarp darbi &quot;Mātei&quot; un &quot;Vazaņķe&quot;) ir fiksēta vēsturiski, un šobrīd šī informācija ir kritiski svarīga, lai novērstu identitātes zādzību sociālajos tīklos (Facebook), kur viltvārži izmanto oficiālu avotu trūkumu.
:Lūdzu redaktorus @Meistars Joda un @Egilus izvērtēt šos profesionālos avotus ([[:en:WP:MUSIC]] kritēriji) un palīdzēt sakārtot rakstu, nevis to dzēst. Paldies! [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 17.45 (EEST) [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 17.45 (EEST)
::&quot;Vēlos pievienot diskusijai būtiskus avotus, kas apliecina manu statusu Latvijas mūzikā:
::Esmu dziesmas '7 dālderi' autors (komponists), kura darbs šobrīd ir iekļauts LTV1 raidījumā 'Latvijas Sirdsdziesma'.
::Preses publikācijās tiek uzsvērta mana darbība grupā 'AAA' pirms vairāk nekā 20 gadiem un tās popularitāte visā Latvijā.
::Rakstā esmu minēts kā 'kādreiz labi zināms autors', kas tieši atbilst Vikipēdijas nozīmīguma kritērijiem (WP:MUSIC) par paliekošu pēdu kultūrtelpā.
::Šie avoti ir neatkarīgi un publicēti medijos, nevis paša veidoti. Lūdzu administratorus pārskatīt lēmumu par dzēšanu.&quot;
::https://ziemellatvija.lv/kultura-un-izklaide/liga-avota-kraukle-piedalas-latvijas-sirdsdziesma-ar-agra-kruma-dziesmu-7-dalderi/
::[[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 5. aprīlis, plkst. 08.43 (EEST). [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 5. aprīlis, plkst. 08.43 (EEST)
::Ja te būtu ko tālāk sakārtot, tas jau sen būtu izdarīts. Un atsaukties uz angļu noteikumiem šeit ir bezjēdzīgi, jo pēc tiem vispār mums Latvijā labi ja pārdesmit mūziķu tur tiek iekšā (galvenokārt Eirovīzijas dalībnieki) un mūsu noteikumi ir nesalīdzināmi iecietīgāki. Bet rakstā nav nekā, kas liecinātu par nozīmību - tā ir tikai pašreklāma. Tas, ka mūziķi atrod Guglis, nav pietiekams nozīmības kritērijs, šie noteikumi jums šai diskusijā tika paziņoti. Un paša šāda raksta parādīšanās šeit kaitē mūsu reputācijai. --</text>
      <sha1>jpia5ho8hp1yjk4qu91cj4wn83rzdwo</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450566</id>
      <parentid>4450561</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T05:56:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4450566</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13983" sha1="5lnng3x6siizjjqmwzy7h0zb0k7geqs" xml:space="preserve">== Agris Krūms ==

Agris Krūms (dzimis 12. augustā 1972. gadā Valkā) ir latviešu dziedātājs un dziesmu autors. Viņš ir pazīstams ar melodiskām popmūzikas dziesmām un emocionālu izpildījumu. Agris Krūms dzīvo Salacgrīvā un mūzikā aktīvi darbojas kopš 1990. gadiem.

Agris Krūms ir beidzis Jāņa Cimzes bērnu mūzikas skolas kora klasi, kur dziedāšanu apguvis pie skolotājas Tatjanas Tīrumas. Viņš spēlē vairākus mūzikas instrumentus, tostarp klavieres, ģitāru un bungas.

Plašāku atpazīstamību ieguva 1997. gadā kā grupas AAA dibinātājs. Grupas darbības laikā tika radītas vairākas dziesmas, tostarp „Septiņi dālderi”, kas kļuva atpazīstama klausītāju vidū.

Pēc ilgāka pārtraukuma Agris Krūms atgriezās aktīvā muzikālajā darbībā 2025. gadā, uzsākot jaunu radošo posmu. Šajā laikā viņš sadarbojas ar DJ Uga, kā arī ar DJ Midi, apvienojot popmūziku ar mūsdienu deju mūzikas elementiem.

Jaunākajā daiļradē izdotas vairākas dziesmas (singli), kas pieejamas straumēšanas platformās, tostarp Spotify, Apple Music un YouTube. Starp zināmākajām dziesmām ir „Vazaņķe”, „Tikai Tu un Es”, „Atkal Šovakar” un „Uz mūžību”. Dziesmām raksturīga emocionāla tematika un personisks stāsts.

Agris Krūms turpina aktīvi darboties mūzikā, veidojot jaunas dziesmas un uzstājoties kopā ar DJ Uga. [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 18.28 (EET)

:Par nozīmīgumu, protams,  varam strīdēties, bet raksts diemžēl IR [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:WhatLinksHere/Agris_Kr%C5%ABms izolēts]. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 09.26 (EEST)
:Labdien! Paldies par norādi.
:1.	Par nozīmīgumu: Esmu papildinājis rakstu ar atsauci uz reģionālo mediju &quot;Ziemeļlatvija&quot; (saistībā ar grupas AAA darbību un atgriešanos), kas apliecina subjekta darbību publiskajā telpā. Turpināšu meklēt un pievienot arī citus neatkarīgus avotus par agrāko darbības posmu un aktuālajiem projektiem.
:2.	Par izolāciju: Tuvākajā laikā integrēšu saites uz šo rakstu citās saistītās tēmās (piemēram, pie rakstiem par Valku vai attiecīgā laika mūzikas procesiem), lai raksts vairs nebūtu izolēts.
:Lūgums uzreiz nedzēst, bet dot laiku avotu sakārtošanai atbilstoši Wikipedia vadlīnijām.
:https://ziemellatvija.lv/kultura-un-izklaide/grupa-aaa-atgriezas-ar-jaunu-hitu-vienmer/ [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 09.38 (EEST)
::Te nav runa par &quot;uzreiz&quot;, raksts stāv jau sasodīti ilgi, bojājot Vikipēdijas reputāciju. Un avoti... piedošanu, bet &quot;darbība publiskajā telpā&quot; nu gan nav pietiekams pamats būt enciklopēdijā. To nosaka [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji#Mūzika|konkrēti sasniegumi]], kā valsts vai profesionālie apbalvojumi, personas sīks apraksts mēdijos ne no intervijām vai pašu preses relīzēm (kā acīmredzami &quot;Ziemeļlatvijā&quot;), dalība Latvijas mērogiem ievērojamos pasākumos (nē, vienkārša korista statuss Dziesmu svētkos tāds nav)... Es pieņemu, ka ja pa visu šo raksta stāvēšanas laiku nekas neatradās, tad tālāka ņemšanās te ir bezcerīga. Arī ja presē tiks iedabūta vēl kāda relīze. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 11.17 (EEST)
:::&quot;Egil, lūdzu ņemt vērā, ka šaubas par Agra Krūma 'ievērojamību' un profesionālo darbību ir nepamatotas, ja raugās uz oficiālajiem datiem.
:::Agris Krūms ir profesionāls autors un komponists, kura darbība ir fiksēta AKKA/LAA (Latvijas Autoru apvienības) publiskajā datubāzē. Viņa vārdā ir reģistrēti vairāk nekā 60 muzikāli darbi (piemēram, 'Atzīšanās', 'Celš', 'Acis tumsā', 'Baudīsim dzīvi' u.c.). Daudzi no šiem darbiem tapuši sadarbībā ar tādiem pazīstamiem autoriem kā Leonīds Breikšs un Aldis Zaļūksnis.
:::Šāds reģistrēto darbu apjoms un to juridiskais statuss apliecina, ka subjekts nav amatiere, bet gan nozares profesionālis ar ilgstošu un dokumentētu pienesumu Latvijas mūzikā. Ierosinu diskusiju par raksta dzēšanu izbeigt un tā vietā fokusēties uz esošā raksta uzlabošanu, pievienojot šīs atsauces uz oficiālo autoru reģistru.&quot; [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 11.38 (EEST)
::::Laikam Jums tomēr nav skaidrs, kāpēc Egilus atbildē ir teksts &quot;Konkrēti sasniegumi&quot; ar saiti uz Vikipēdijas Nozīmīguma kritērijiem... -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 11.47 (EEST)
:::::Paldies, Meistar Joda, par norādi uz 'Nozīmīguma kritērijiem'. Esmu tos izskatījis un saprotu, ka Vikipēdijas prasības ir stingras.
:::::Vēlos vērst uzmanību, ka Agra Krūma darbība atbilst vairākiem profesionāliem rādītājiem, kas nav uzskatāmi par pašreklāmu:
:::::1.	Oficiālie reģistri: Viņš ir reģistrēts autors AKKA/LAA datubāzē ar vairāk nekā 35 muzikāliem darbiem. Tas ir juridiski fiksēts profesionālās darbības fakts, kas apliecina darbu autorību un to pieejamību publiskajā apritē.
:::::2.	Digitālā klātbūtne un algoritmi: Google un vadošās straumēšanas platformas (Apple Music u.c.) Agri Krūmu klasificē kā 'Musical artist', automātiski ģenerējot viņa diskogrāfiju. Tas pierāda mākslinieka atpazīstamību ārpus viena reģionālā medija.
:::::3.	Aktualitāte: Radošā darbība nav apstājusies – 2026. gadā ir izdots jauns singls 'Uz Mūžību', kas apliecina mākslinieka aktīvu iesaisti mūsdienu Latvijas mūzikas procesā.
:::::Ņemot vērā, ka rakstā šobrīd var būt informācija, kas tiek uztverta kā pārāk subjektīva, ierosinu nevis dzēst ierakstu, bet kopīgiem spēkiem to pārstrādāt – izņemot visus reklāmiskos izteikumus un atstājot tikai enciklopēdiski neitrālus faktus, balstītus uz minētajiem avotiem. Esmu gatavs sadarboties, lai raksts atbilstu Vikipēdijas standartiem. [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 11.54 (EEST)
::::Nekas no jūsu minētā neliecina par atbilstību minimālajiem nozīmības kritērijiem. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 11.51 (EEST)
:::::Egil, lūdzu precizēt – kuri tieši no 'Nozīmīguma kritērijiem' mūziķiem jūsu ieskatā šobrīd ir vissvarīgākie, lai raksts tiktu saglabāts?
:::::Ja ar AKKA/LAA fiksēto profesionālo darbību un nepārtrauktu jaunu darbu izdošanu (2026. gads) nepietiek, vai lēmumu mainītu atsauces uz konkrētu dziesmu rotāciju nacionālajās radiostacijās (piemēram, LR2) vai dalību valsts mēroga konkursos?
:::::Esmu gatavs šādas atsauces apkopot un pievienot, lai raksts nebūtu balstīts tikai uz reģionālo presi. Nevēlos tērēt kopienas laiku ar liekām diskusijām, tāpēc lūdzu konkrētu norādi, kāds minimālais avotu kopums šajā gadījumā būtu pieņemams raksta saglabāšanai. [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 11.56 (EEST)
::::::Tas, kas norādīts rakstā. Jā, rotācija LR2 būtu labs arguments (viens ir pārāk maz, bet vismaz kaut kas). Vienkārša atrašanās mūziķu sarakstos te vai vienkārša piedalīšanās konkursos bez godalgām tāds nav. Un Google jau ņem info tieši no Vikipēdijas, tā ka te ir reklāmas Vikipēdijā rezultāts. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 12.17 (EEST)
:::::::&quot;Paldies par precizējumu, Egil. Tas palīdz labāk saprast nepieciešamo virzienu raksta pilnveidošanai.
:::::::Attiecībā uz Jūsu norādītajiem punktiem:
:::::::1.	LR2 rotācija un LTV1: Vairāki Agra Krūma darbi (piemēram, 'Mātei', 'Vazaņķe' un arī jaunākie singli) ir bijuši un joprojām ir Latvijas Radio 2 un citu radiostaciju rotācijā. Tāpat mākslinieks ir regulārs dalībnieks nacionālajos televīzijas projektos, piemēram, LTV1 raidījumā 'Latvijas Sirdsdziesma' (un iepriekš 'Šlāgeraptaujā'). Dalība nacionālās televīzijas aptaujā ar savām autordziesmām žanra ietvaros ir uzskatāma par nozīmīgu un pārbaudāmu publiskās atpazīstamības faktu.
:::::::2.	Google datu avoti: Vēlos vērst uzmanību, ka Google 'Musical artist' zināšanu panelis un sasaiste ar oficiālajiem Apple Music vai Spotify profiliem netiek automātiski ģenerēta no Vikipēdijas. Tie ir neatkarīgi digitālās mūzikas industrijas metadati (no agregatoriem un distributoriem), kas apstiprina mākslinieka profesionālo statusu un darbu pieejamību globālajā ekosistēmā, neatkarīgi no tā, vai par viņu ir raksts Vikipēdijā.
:::::::3.	Risinājums: Es apņemtos apkopot precīzas atsauces uz dalību LTV1 raidījumos un dziesmu atrašanos nacionālajās aptaujās/rotācijās, lai papildinātu rakstu ar faktiem, kas pārsniedz reģionālās preses mērogu.
:::::::Vai Jūs piekristu, ka dalība LTV1 nacionālajā mūzikas aptaujā un darbu rotācija LR2 (ko apliecina arī AKKA/LAA reģistrs) ir pietiekams pamats, lai rakstu saglabātu un uzlabotu tā kvalitāti, nevis dzēstu?&quot; [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 12.23 (EEST)
::::::::&quot;Papildinot iepriekš minēto par nacionālo mērogu: projekta 'Septiņi dālderi' sastāvā, kurā dziesmas izpilda pazīstamā dziedātāja Līga Avota-Kraukle, mēs šobrīd piedalāmies LTV1 raidījumā 'Latvijas Sirdsdziesma'.
::::::::Šobrīd aptaujā ieņemam 2. vietu. Šis fakts, apvienojumā ar manu ilggadējo darbību kā komponistam un izpildītājam, tieši atbilst Vikipēdijas nozīmīguma kritērijiem par darbību nacionālos medijos un atpazīstamību nozarē. Lūdzu ņemt vērā šo aktuālo sasniegumu, pirms lemt par raksta dzēšanu.&quot; [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 12.29 (EEST)

== Par Agris Krūms raksta nozīmīgumu un Google verifikāciju ==

Labdien! Esmu Agris Krūms. Vēlos vērst moderatoru uzmanību, ka šis raksts nav maznozīmīgs. Esmu verificēts mākslinieks Google Knowledge Panel sistēmā, un mana darbība mūzikā ir dokumentēta. Raksta dzēšana bez diskusijas kaitē manai reputācijai un palīdz krāpniekiem sociālajos tīklos veidot viltus profilus. Lūdzu, paskaidrojiet, kādi avoti vēl nepieciešami? [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 17.35 (EEST) [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 17.35 (EEST)

:Labdien vēlreiz! Lai kliedētu šaubas par &quot;maznozīmīgumu&quot; vai &quot;izolētību&quot;, vēlos diskusijā pievienot tiešas saites uz savu oficiālo mūziķa darbību globālajās platformās, kas apliecina manu statusu un diskogrāfiju:
:Apple Music oficiālais profils: https://music.apple.com/lv/artist/agris-kr%C5%ABms/1808064624
:Google Knowledge Panel: Esmu verificēts mākslinieks Google sistēmā, kas balstās uz algoritmiski apstiprinātiem datiem par publiskām personām.
:Mana darbība mūzikā (tostarp darbi &quot;Mātei&quot; un &quot;Vazaņķe&quot;) ir fiksēta vēsturiski, un šobrīd šī informācija ir kritiski svarīga, lai novērstu identitātes zādzību sociālajos tīklos (Facebook), kur viltvārži izmanto oficiālu avotu trūkumu.
:Lūdzu redaktorus @Meistars Joda un @Egilus izvērtēt šos profesionālos avotus ([[:en:WP:MUSIC]] kritēriji) un palīdzēt sakārtot rakstu, nevis to dzēst. Paldies! [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 17.45 (EEST) [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 17.45 (EEST)
::&quot;Vēlos pievienot diskusijai būtiskus avotus, kas apliecina manu statusu Latvijas mūzikā:
::Esmu dziesmas '7 dālderi' autors (komponists), kura darbs šobrīd ir iekļauts LTV1 raidījumā 'Latvijas Sirdsdziesma'.
::Preses publikācijās tiek uzsvērta mana darbība grupā 'AAA' pirms vairāk nekā 20 gadiem un tās popularitāte visā Latvijā.
::Rakstā esmu minēts kā 'kādreiz labi zināms autors', kas tieši atbilst Vikipēdijas nozīmīguma kritērijiem (WP:MUSIC) par paliekošu pēdu kultūrtelpā.
::Šie avoti ir neatkarīgi un publicēti medijos, nevis paša veidoti. Lūdzu administratorus pārskatīt lēmumu par dzēšanu.&quot;
::https://ziemellatvija.lv/kultura-un-izklaide/liga-avota-kraukle-piedalas-latvijas-sirdsdziesma-ar-agra-kruma-dziesmu-7-dalderi/
::[[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 5. aprīlis, plkst. 08.43 (EEST). [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 5. aprīlis, plkst. 08.43 (EEST)
:::Ja te būtu ko tālāk sakārtot, tas jau sen būtu izdarīts. Un atsaukties uz angļu noteikumiem šeit ir bezjēdzīgi, jo pēc tiem vispār mums Latvijā labi ja pārdesmit mūziķu tur tiek iekšā (galvenokārt Eirovīzijas dalībnieki) un mūsu noteikumi ir nesalīdzināmi iecietīgāki. Bet rakstā nav nekā, kas liecinātu par nozīmību - tā ir tikai pašreklāma. Tas, ka mūziķi atrod Guglis, nav pietiekams nozīmības kritērijs, šie noteikumi jums šai diskusijā tika paziņoti. Un paša šāda raksta parādīšanās šeit kaitē mūsu reputācijai. -- {{neparakstījies|Egilus}}</text>
      <sha1>5lnng3x6siizjjqmwzy7h0zb0k7geqs</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450572</id>
      <parentid>4450566</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T06:58:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4450572</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14948" sha1="8pyb2cs2emt5lk2pjqtzaqv5l39q16j" xml:space="preserve">== Agris Krūms ==

Agris Krūms (dzimis 12. augustā 1972. gadā Valkā) ir latviešu dziedātājs un dziesmu autors. Viņš ir pazīstams ar melodiskām popmūzikas dziesmām un emocionālu izpildījumu. Agris Krūms dzīvo Salacgrīvā un mūzikā aktīvi darbojas kopš 1990. gadiem.

Agris Krūms ir beidzis Jāņa Cimzes bērnu mūzikas skolas kora klasi, kur dziedāšanu apguvis pie skolotājas Tatjanas Tīrumas. Viņš spēlē vairākus mūzikas instrumentus, tostarp klavieres, ģitāru un bungas.

Plašāku atpazīstamību ieguva 1997. gadā kā grupas AAA dibinātājs. Grupas darbības laikā tika radītas vairākas dziesmas, tostarp „Septiņi dālderi”, kas kļuva atpazīstama klausītāju vidū.

Pēc ilgāka pārtraukuma Agris Krūms atgriezās aktīvā muzikālajā darbībā 2025. gadā, uzsākot jaunu radošo posmu. Šajā laikā viņš sadarbojas ar DJ Uga, kā arī ar DJ Midi, apvienojot popmūziku ar mūsdienu deju mūzikas elementiem.

Jaunākajā daiļradē izdotas vairākas dziesmas (singli), kas pieejamas straumēšanas platformās, tostarp Spotify, Apple Music un YouTube. Starp zināmākajām dziesmām ir „Vazaņķe”, „Tikai Tu un Es”, „Atkal Šovakar” un „Uz mūžību”. Dziesmām raksturīga emocionāla tematika un personisks stāsts.

Agris Krūms turpina aktīvi darboties mūzikā, veidojot jaunas dziesmas un uzstājoties kopā ar DJ Uga. [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 18.28 (EET)

:Par nozīmīgumu, protams,  varam strīdēties, bet raksts diemžēl IR [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:WhatLinksHere/Agris_Kr%C5%ABms izolēts]. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 09.26 (EEST)
:Labdien! Paldies par norādi.
:1.	Par nozīmīgumu: Esmu papildinājis rakstu ar atsauci uz reģionālo mediju &quot;Ziemeļlatvija&quot; (saistībā ar grupas AAA darbību un atgriešanos), kas apliecina subjekta darbību publiskajā telpā. Turpināšu meklēt un pievienot arī citus neatkarīgus avotus par agrāko darbības posmu un aktuālajiem projektiem.
:2.	Par izolāciju: Tuvākajā laikā integrēšu saites uz šo rakstu citās saistītās tēmās (piemēram, pie rakstiem par Valku vai attiecīgā laika mūzikas procesiem), lai raksts vairs nebūtu izolēts.
:Lūgums uzreiz nedzēst, bet dot laiku avotu sakārtošanai atbilstoši Wikipedia vadlīnijām.
:https://ziemellatvija.lv/kultura-un-izklaide/grupa-aaa-atgriezas-ar-jaunu-hitu-vienmer/ [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 09.38 (EEST)
::Te nav runa par &quot;uzreiz&quot;, raksts stāv jau sasodīti ilgi, bojājot Vikipēdijas reputāciju. Un avoti... piedošanu, bet &quot;darbība publiskajā telpā&quot; nu gan nav pietiekams pamats būt enciklopēdijā. To nosaka [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji#Mūzika|konkrēti sasniegumi]], kā valsts vai profesionālie apbalvojumi, personas sīks apraksts mēdijos ne no intervijām vai pašu preses relīzēm (kā acīmredzami &quot;Ziemeļlatvijā&quot;), dalība Latvijas mērogiem ievērojamos pasākumos (nē, vienkārša korista statuss Dziesmu svētkos tāds nav)... Es pieņemu, ka ja pa visu šo raksta stāvēšanas laiku nekas neatradās, tad tālāka ņemšanās te ir bezcerīga. Arī ja presē tiks iedabūta vēl kāda relīze. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 11.17 (EEST)
:::&quot;Egil, lūdzu ņemt vērā, ka šaubas par Agra Krūma 'ievērojamību' un profesionālo darbību ir nepamatotas, ja raugās uz oficiālajiem datiem.
:::Agris Krūms ir profesionāls autors un komponists, kura darbība ir fiksēta AKKA/LAA (Latvijas Autoru apvienības) publiskajā datubāzē. Viņa vārdā ir reģistrēti vairāk nekā 60 muzikāli darbi (piemēram, 'Atzīšanās', 'Celš', 'Acis tumsā', 'Baudīsim dzīvi' u.c.). Daudzi no šiem darbiem tapuši sadarbībā ar tādiem pazīstamiem autoriem kā Leonīds Breikšs un Aldis Zaļūksnis.
:::Šāds reģistrēto darbu apjoms un to juridiskais statuss apliecina, ka subjekts nav amatiere, bet gan nozares profesionālis ar ilgstošu un dokumentētu pienesumu Latvijas mūzikā. Ierosinu diskusiju par raksta dzēšanu izbeigt un tā vietā fokusēties uz esošā raksta uzlabošanu, pievienojot šīs atsauces uz oficiālo autoru reģistru.&quot; [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 11.38 (EEST)
::::Laikam Jums tomēr nav skaidrs, kāpēc Egilus atbildē ir teksts &quot;Konkrēti sasniegumi&quot; ar saiti uz Vikipēdijas Nozīmīguma kritērijiem... -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 11.47 (EEST)
:::::Paldies, Meistar Joda, par norādi uz 'Nozīmīguma kritērijiem'. Esmu tos izskatījis un saprotu, ka Vikipēdijas prasības ir stingras.
:::::Vēlos vērst uzmanību, ka Agra Krūma darbība atbilst vairākiem profesionāliem rādītājiem, kas nav uzskatāmi par pašreklāmu:
:::::1.	Oficiālie reģistri: Viņš ir reģistrēts autors AKKA/LAA datubāzē ar vairāk nekā 35 muzikāliem darbiem. Tas ir juridiski fiksēts profesionālās darbības fakts, kas apliecina darbu autorību un to pieejamību publiskajā apritē.
:::::2.	Digitālā klātbūtne un algoritmi: Google un vadošās straumēšanas platformas (Apple Music u.c.) Agri Krūmu klasificē kā 'Musical artist', automātiski ģenerējot viņa diskogrāfiju. Tas pierāda mākslinieka atpazīstamību ārpus viena reģionālā medija.
:::::3.	Aktualitāte: Radošā darbība nav apstājusies – 2026. gadā ir izdots jauns singls 'Uz Mūžību', kas apliecina mākslinieka aktīvu iesaisti mūsdienu Latvijas mūzikas procesā.
:::::Ņemot vērā, ka rakstā šobrīd var būt informācija, kas tiek uztverta kā pārāk subjektīva, ierosinu nevis dzēst ierakstu, bet kopīgiem spēkiem to pārstrādāt – izņemot visus reklāmiskos izteikumus un atstājot tikai enciklopēdiski neitrālus faktus, balstītus uz minētajiem avotiem. Esmu gatavs sadarboties, lai raksts atbilstu Vikipēdijas standartiem. [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 11.54 (EEST)
::::Nekas no jūsu minētā neliecina par atbilstību minimālajiem nozīmības kritērijiem. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 11.51 (EEST)
:::::Egil, lūdzu precizēt – kuri tieši no 'Nozīmīguma kritērijiem' mūziķiem jūsu ieskatā šobrīd ir vissvarīgākie, lai raksts tiktu saglabāts?
:::::Ja ar AKKA/LAA fiksēto profesionālo darbību un nepārtrauktu jaunu darbu izdošanu (2026. gads) nepietiek, vai lēmumu mainītu atsauces uz konkrētu dziesmu rotāciju nacionālajās radiostacijās (piemēram, LR2) vai dalību valsts mēroga konkursos?
:::::Esmu gatavs šādas atsauces apkopot un pievienot, lai raksts nebūtu balstīts tikai uz reģionālo presi. Nevēlos tērēt kopienas laiku ar liekām diskusijām, tāpēc lūdzu konkrētu norādi, kāds minimālais avotu kopums šajā gadījumā būtu pieņemams raksta saglabāšanai. [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 11.56 (EEST)
::::::Tas, kas norādīts rakstā. Jā, rotācija LR2 būtu labs arguments (viens ir pārāk maz, bet vismaz kaut kas). Vienkārša atrašanās mūziķu sarakstos te vai vienkārša piedalīšanās konkursos bez godalgām tāds nav. Un Google jau ņem info tieši no Vikipēdijas, tā ka te ir reklāmas Vikipēdijā rezultāts. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 12.17 (EEST)
:::::::&quot;Paldies par precizējumu, Egil. Tas palīdz labāk saprast nepieciešamo virzienu raksta pilnveidošanai.
:::::::Attiecībā uz Jūsu norādītajiem punktiem:
:::::::1.	LR2 rotācija un LTV1: Vairāki Agra Krūma darbi (piemēram, 'Mātei', 'Vazaņķe' un arī jaunākie singli) ir bijuši un joprojām ir Latvijas Radio 2 un citu radiostaciju rotācijā. Tāpat mākslinieks ir regulārs dalībnieks nacionālajos televīzijas projektos, piemēram, LTV1 raidījumā 'Latvijas Sirdsdziesma' (un iepriekš 'Šlāgeraptaujā'). Dalība nacionālās televīzijas aptaujā ar savām autordziesmām žanra ietvaros ir uzskatāma par nozīmīgu un pārbaudāmu publiskās atpazīstamības faktu.
:::::::2.	Google datu avoti: Vēlos vērst uzmanību, ka Google 'Musical artist' zināšanu panelis un sasaiste ar oficiālajiem Apple Music vai Spotify profiliem netiek automātiski ģenerēta no Vikipēdijas. Tie ir neatkarīgi digitālās mūzikas industrijas metadati (no agregatoriem un distributoriem), kas apstiprina mākslinieka profesionālo statusu un darbu pieejamību globālajā ekosistēmā, neatkarīgi no tā, vai par viņu ir raksts Vikipēdijā.
:::::::3.	Risinājums: Es apņemtos apkopot precīzas atsauces uz dalību LTV1 raidījumos un dziesmu atrašanos nacionālajās aptaujās/rotācijās, lai papildinātu rakstu ar faktiem, kas pārsniedz reģionālās preses mērogu.
:::::::Vai Jūs piekristu, ka dalība LTV1 nacionālajā mūzikas aptaujā un darbu rotācija LR2 (ko apliecina arī AKKA/LAA reģistrs) ir pietiekams pamats, lai rakstu saglabātu un uzlabotu tā kvalitāti, nevis dzēstu?&quot; [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 12.23 (EEST)
::::::::&quot;Papildinot iepriekš minēto par nacionālo mērogu: projekta 'Septiņi dālderi' sastāvā, kurā dziesmas izpilda pazīstamā dziedātāja Līga Avota-Kraukle, mēs šobrīd piedalāmies LTV1 raidījumā 'Latvijas Sirdsdziesma'.
::::::::Šobrīd aptaujā ieņemam 2. vietu. Šis fakts, apvienojumā ar manu ilggadējo darbību kā komponistam un izpildītājam, tieši atbilst Vikipēdijas nozīmīguma kritērijiem par darbību nacionālos medijos un atpazīstamību nozarē. Lūdzu ņemt vērā šo aktuālo sasniegumu, pirms lemt par raksta dzēšanu.&quot; [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 12.29 (EEST)

== Par Agris Krūms raksta nozīmīgumu un Google verifikāciju ==

Labdien! Esmu Agris Krūms. Vēlos vērst moderatoru uzmanību, ka šis raksts nav maznozīmīgs. Esmu verificēts mākslinieks Google Knowledge Panel sistēmā, un mana darbība mūzikā ir dokumentēta. Raksta dzēšana bez diskusijas kaitē manai reputācijai un palīdz krāpniekiem sociālajos tīklos veidot viltus profilus. Lūdzu, paskaidrojiet, kādi avoti vēl nepieciešami? [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 17.35 (EEST) [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 17.35 (EEST)

:Labdien vēlreiz! Lai kliedētu šaubas par &quot;maznozīmīgumu&quot; vai &quot;izolētību&quot;, vēlos diskusijā pievienot tiešas saites uz savu oficiālo mūziķa darbību globālajās platformās, kas apliecina manu statusu un diskogrāfiju:
:Apple Music oficiālais profils: https://music.apple.com/lv/artist/agris-kr%C5%ABms/1808064624
:Google Knowledge Panel: Esmu verificēts mākslinieks Google sistēmā, kas balstās uz algoritmiski apstiprinātiem datiem par publiskām personām.
:Mana darbība mūzikā (tostarp darbi &quot;Mātei&quot; un &quot;Vazaņķe&quot;) ir fiksēta vēsturiski, un šobrīd šī informācija ir kritiski svarīga, lai novērstu identitātes zādzību sociālajos tīklos (Facebook), kur viltvārži izmanto oficiālu avotu trūkumu.
:Lūdzu redaktorus @Meistars Joda un @Egilus izvērtēt šos profesionālos avotus ([[:en:WP:MUSIC]] kritēriji) un palīdzēt sakārtot rakstu, nevis to dzēst. Paldies! [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 17.45 (EEST) [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 17.45 (EEST)
::&quot;Vēlos pievienot diskusijai būtiskus avotus, kas apliecina manu statusu Latvijas mūzikā:
::Esmu dziesmas '7 dālderi' autors (komponists), kura darbs šobrīd ir iekļauts LTV1 raidījumā 'Latvijas Sirdsdziesma'.
::Preses publikācijās tiek uzsvērta mana darbība grupā 'AAA' pirms vairāk nekā 20 gadiem un tās popularitāte visā Latvijā.
::Rakstā esmu minēts kā 'kādreiz labi zināms autors', kas tieši atbilst Vikipēdijas nozīmīguma kritērijiem (WP:MUSIC) par paliekošu pēdu kultūrtelpā.
::Šie avoti ir neatkarīgi un publicēti medijos, nevis paša veidoti. Lūdzu administratorus pārskatīt lēmumu par dzēšanu.&quot;
::https://ziemellatvija.lv/kultura-un-izklaide/liga-avota-kraukle-piedalas-latvijas-sirdsdziesma-ar-agra-kruma-dziesmu-7-dalderi/
::[[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 5. aprīlis, plkst. 08.43 (EEST). [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 5. aprīlis, plkst. 08.43 (EEST)
:::Ja te būtu ko tālāk sakārtot, tas jau sen būtu izdarīts. Un atsaukties uz angļu noteikumiem šeit ir bezjēdzīgi, jo pēc tiem vispār mums Latvijā labi ja pārdesmit mūziķu tur tiek iekšā (galvenokārt Eirovīzijas dalībnieki) un mūsu noteikumi ir nesalīdzināmi iecietīgāki. Bet rakstā nav nekā, kas liecinātu par nozīmību - tā ir tikai pašreklāma. Tas, ka mūziķi atrod Guglis, nav pietiekams nozīmības kritērijs, šie noteikumi jums šai diskusijā tika paziņoti. Un paša šāda raksta parādīšanās šeit kaitē mūsu reputācijai. -- {{neparakstījies|Egilus}}
::::Šim rakstam dzēšanas veidne pagaidām nav pielikta, tātad rakstu dzēst neviens netaisās. ''&quot;Lūdzu administratorus pārskatīt lēmumu par dzēšanu.&quot;'' Un ar maznozīmīguma veidni raksts mierīgi var stāvēt... starp citu, varbūt te vajadzētu iesaistīties un rakstu novērtēt arī citiem administratoriem - {{ping|Papuass}}, {{ping|Dainis}}, {{ping|Baisulis}}, {{ping|DJ EV}}, {{ping|Feens}}, {{ping|ScAvenger}}, {{ping|Biafra}}, {{ping|Treisijs}}, {{ping|Gragox}}? Citādi izskatās, ka diskusija šeit turpināsies ilgi, ilgi :) - - starp citu, jau esmu teicis, ka raksti par ārzemju sportistiem, ar kādiem pilna Vikipēdija latviešu valodā, piemēram, [[Tahits Čongs]], [[Perviss Estupinjans]], [[Majnors Figeroa]] manā uztverē diez vai ir svarīgāki par rakstiem par mūsu pašu cilvēkiem... -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 5. aprīlis, plkst. 09.58 (EEST)</text>
      <sha1>8pyb2cs2emt5lk2pjqtzaqv5l39q16j</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450595</id>
      <parentid>4450572</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T07:39:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4450595</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14964" sha1="0pwzqdnuhwwrn7gpodarrtqczx5z7w9" xml:space="preserve">== Agris Krūms ==

Agris Krūms (dzimis 12. augustā 1972. gadā Valkā) ir latviešu dziedātājs un dziesmu autors. Viņš ir pazīstams ar melodiskām popmūzikas dziesmām un emocionālu izpildījumu. Agris Krūms dzīvo Salacgrīvā un mūzikā aktīvi darbojas kopš 1990. gadiem.

Agris Krūms ir beidzis Jāņa Cimzes bērnu mūzikas skolas kora klasi, kur dziedāšanu apguvis pie skolotājas Tatjanas Tīrumas. Viņš spēlē vairākus mūzikas instrumentus, tostarp klavieres, ģitāru un bungas.

Plašāku atpazīstamību ieguva 1997. gadā kā grupas AAA dibinātājs. Grupas darbības laikā tika radītas vairākas dziesmas, tostarp „Septiņi dālderi”, kas kļuva atpazīstama klausītāju vidū.

Pēc ilgāka pārtraukuma Agris Krūms atgriezās aktīvā muzikālajā darbībā 2025. gadā, uzsākot jaunu radošo posmu. Šajā laikā viņš sadarbojas ar DJ Uga, kā arī ar DJ Midi, apvienojot popmūziku ar mūsdienu deju mūzikas elementiem.

Jaunākajā daiļradē izdotas vairākas dziesmas (singli), kas pieejamas straumēšanas platformās, tostarp Spotify, Apple Music un YouTube. Starp zināmākajām dziesmām ir „Vazaņķe”, „Tikai Tu un Es”, „Atkal Šovakar” un „Uz mūžību”. Dziesmām raksturīga emocionāla tematika un personisks stāsts.

Agris Krūms turpina aktīvi darboties mūzikā, veidojot jaunas dziesmas un uzstājoties kopā ar DJ Uga. [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 18.28 (EET)

:Par nozīmīgumu, protams,  varam strīdēties, bet raksts diemžēl IR [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:WhatLinksHere/Agris_Kr%C5%ABms izolēts]. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 09.26 (EEST)
:Labdien! Paldies par norādi.
:1.	Par nozīmīgumu: Esmu papildinājis rakstu ar atsauci uz reģionālo mediju &quot;Ziemeļlatvija&quot; (saistībā ar grupas AAA darbību un atgriešanos), kas apliecina subjekta darbību publiskajā telpā. Turpināšu meklēt un pievienot arī citus neatkarīgus avotus par agrāko darbības posmu un aktuālajiem projektiem.
:2.	Par izolāciju: Tuvākajā laikā integrēšu saites uz šo rakstu citās saistītās tēmās (piemēram, pie rakstiem par Valku vai attiecīgā laika mūzikas procesiem), lai raksts vairs nebūtu izolēts.
:Lūgums uzreiz nedzēst, bet dot laiku avotu sakārtošanai atbilstoši Wikipedia vadlīnijām.
:https://ziemellatvija.lv/kultura-un-izklaide/grupa-aaa-atgriezas-ar-jaunu-hitu-vienmer/ [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 09.38 (EEST)
::Te nav runa par &quot;uzreiz&quot;, raksts stāv jau sasodīti ilgi, bojājot Vikipēdijas reputāciju. Un avoti... piedošanu, bet &quot;darbība publiskajā telpā&quot; nu gan nav pietiekams pamats būt enciklopēdijā. To nosaka [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji#Mūzika|konkrēti sasniegumi]], kā valsts vai profesionālie apbalvojumi, personas sīks apraksts mēdijos ne no intervijām vai pašu preses relīzēm (kā acīmredzami &quot;Ziemeļlatvijā&quot;), dalība Latvijas mērogiem ievērojamos pasākumos (nē, vienkārša korista statuss Dziesmu svētkos tāds nav)... Es pieņemu, ka ja pa visu šo raksta stāvēšanas laiku nekas neatradās, tad tālāka ņemšanās te ir bezcerīga. Arī ja presē tiks iedabūta vēl kāda relīze. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 11.17 (EEST)
:::&quot;Egil, lūdzu ņemt vērā, ka šaubas par Agra Krūma 'ievērojamību' un profesionālo darbību ir nepamatotas, ja raugās uz oficiālajiem datiem.
:::Agris Krūms ir profesionāls autors un komponists, kura darbība ir fiksēta AKKA/LAA (Latvijas Autoru apvienības) publiskajā datubāzē. Viņa vārdā ir reģistrēti vairāk nekā 60 muzikāli darbi (piemēram, 'Atzīšanās', 'Celš', 'Acis tumsā', 'Baudīsim dzīvi' u.c.). Daudzi no šiem darbiem tapuši sadarbībā ar tādiem pazīstamiem autoriem kā Leonīds Breikšs un Aldis Zaļūksnis.
:::Šāds reģistrēto darbu apjoms un to juridiskais statuss apliecina, ka subjekts nav amatiere, bet gan nozares profesionālis ar ilgstošu un dokumentētu pienesumu Latvijas mūzikā. Ierosinu diskusiju par raksta dzēšanu izbeigt un tā vietā fokusēties uz esošā raksta uzlabošanu, pievienojot šīs atsauces uz oficiālo autoru reģistru.&quot; [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 11.38 (EEST)
::::Laikam Jums tomēr nav skaidrs, kāpēc Egilus atbildē ir teksts &quot;Konkrēti sasniegumi&quot; ar saiti uz Vikipēdijas Nozīmīguma kritērijiem... -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 11.47 (EEST)
:::::Paldies, Meistar Joda, par norādi uz 'Nozīmīguma kritērijiem'. Esmu tos izskatījis un saprotu, ka Vikipēdijas prasības ir stingras.
:::::Vēlos vērst uzmanību, ka Agra Krūma darbība atbilst vairākiem profesionāliem rādītājiem, kas nav uzskatāmi par pašreklāmu:
:::::1.	Oficiālie reģistri: Viņš ir reģistrēts autors AKKA/LAA datubāzē ar vairāk nekā 35 muzikāliem darbiem. Tas ir juridiski fiksēts profesionālās darbības fakts, kas apliecina darbu autorību un to pieejamību publiskajā apritē.
:::::2.	Digitālā klātbūtne un algoritmi: Google un vadošās straumēšanas platformas (Apple Music u.c.) Agri Krūmu klasificē kā 'Musical artist', automātiski ģenerējot viņa diskogrāfiju. Tas pierāda mākslinieka atpazīstamību ārpus viena reģionālā medija.
:::::3.	Aktualitāte: Radošā darbība nav apstājusies – 2026. gadā ir izdots jauns singls 'Uz Mūžību', kas apliecina mākslinieka aktīvu iesaisti mūsdienu Latvijas mūzikas procesā.
:::::Ņemot vērā, ka rakstā šobrīd var būt informācija, kas tiek uztverta kā pārāk subjektīva, ierosinu nevis dzēst ierakstu, bet kopīgiem spēkiem to pārstrādāt – izņemot visus reklāmiskos izteikumus un atstājot tikai enciklopēdiski neitrālus faktus, balstītus uz minētajiem avotiem. Esmu gatavs sadarboties, lai raksts atbilstu Vikipēdijas standartiem. [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 11.54 (EEST)
::::Nekas no jūsu minētā neliecina par atbilstību minimālajiem nozīmības kritērijiem. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 11.51 (EEST)
:::::Egil, lūdzu precizēt – kuri tieši no 'Nozīmīguma kritērijiem' mūziķiem jūsu ieskatā šobrīd ir vissvarīgākie, lai raksts tiktu saglabāts?
:::::Ja ar AKKA/LAA fiksēto profesionālo darbību un nepārtrauktu jaunu darbu izdošanu (2026. gads) nepietiek, vai lēmumu mainītu atsauces uz konkrētu dziesmu rotāciju nacionālajās radiostacijās (piemēram, LR2) vai dalību valsts mēroga konkursos?
:::::Esmu gatavs šādas atsauces apkopot un pievienot, lai raksts nebūtu balstīts tikai uz reģionālo presi. Nevēlos tērēt kopienas laiku ar liekām diskusijām, tāpēc lūdzu konkrētu norādi, kāds minimālais avotu kopums šajā gadījumā būtu pieņemams raksta saglabāšanai. [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 11.56 (EEST)
::::::Tas, kas norādīts rakstā. Jā, rotācija LR2 būtu labs arguments (viens ir pārāk maz, bet vismaz kaut kas). Vienkārša atrašanās mūziķu sarakstos te vai vienkārša piedalīšanās konkursos bez godalgām tāds nav. Un Google jau ņem info tieši no Vikipēdijas, tā ka te ir reklāmas Vikipēdijā rezultāts. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 12.17 (EEST)
:::::::&quot;Paldies par precizējumu, Egil. Tas palīdz labāk saprast nepieciešamo virzienu raksta pilnveidošanai.
:::::::Attiecībā uz Jūsu norādītajiem punktiem:
:::::::1.	LR2 rotācija un LTV1: Vairāki Agra Krūma darbi (piemēram, 'Mātei', 'Vazaņķe' un arī jaunākie singli) ir bijuši un joprojām ir Latvijas Radio 2 un citu radiostaciju rotācijā. Tāpat mākslinieks ir regulārs dalībnieks nacionālajos televīzijas projektos, piemēram, LTV1 raidījumā 'Latvijas Sirdsdziesma' (un iepriekš 'Šlāgeraptaujā'). Dalība nacionālās televīzijas aptaujā ar savām autordziesmām žanra ietvaros ir uzskatāma par nozīmīgu un pārbaudāmu publiskās atpazīstamības faktu.
:::::::2.	Google datu avoti: Vēlos vērst uzmanību, ka Google 'Musical artist' zināšanu panelis un sasaiste ar oficiālajiem Apple Music vai Spotify profiliem netiek automātiski ģenerēta no Vikipēdijas. Tie ir neatkarīgi digitālās mūzikas industrijas metadati (no agregatoriem un distributoriem), kas apstiprina mākslinieka profesionālo statusu un darbu pieejamību globālajā ekosistēmā, neatkarīgi no tā, vai par viņu ir raksts Vikipēdijā.
:::::::3.	Risinājums: Es apņemtos apkopot precīzas atsauces uz dalību LTV1 raidījumos un dziesmu atrašanos nacionālajās aptaujās/rotācijās, lai papildinātu rakstu ar faktiem, kas pārsniedz reģionālās preses mērogu.
:::::::Vai Jūs piekristu, ka dalība LTV1 nacionālajā mūzikas aptaujā un darbu rotācija LR2 (ko apliecina arī AKKA/LAA reģistrs) ir pietiekams pamats, lai rakstu saglabātu un uzlabotu tā kvalitāti, nevis dzēstu?&quot; [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 12.23 (EEST)
::::::::&quot;Papildinot iepriekš minēto par nacionālo mērogu: projekta 'Septiņi dālderi' sastāvā, kurā dziesmas izpilda pazīstamā dziedātāja Līga Avota-Kraukle, mēs šobrīd piedalāmies LTV1 raidījumā 'Latvijas Sirdsdziesma'.
::::::::Šobrīd aptaujā ieņemam 2. vietu. Šis fakts, apvienojumā ar manu ilggadējo darbību kā komponistam un izpildītājam, tieši atbilst Vikipēdijas nozīmīguma kritērijiem par darbību nacionālos medijos un atpazīstamību nozarē. Lūdzu ņemt vērā šo aktuālo sasniegumu, pirms lemt par raksta dzēšanu.&quot; [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 12.29 (EEST)

== Par Agris Krūms raksta nozīmīgumu un Google verifikāciju ==

Labdien! Esmu Agris Krūms. Vēlos vērst moderatoru uzmanību, ka šis raksts nav maznozīmīgs. Esmu verificēts mākslinieks Google Knowledge Panel sistēmā, un mana darbība mūzikā ir dokumentēta. Raksta dzēšana bez diskusijas kaitē manai reputācijai un palīdz krāpniekiem sociālajos tīklos veidot viltus profilus. Lūdzu, paskaidrojiet, kādi avoti vēl nepieciešami? [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 17.35 (EEST) [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 17.35 (EEST)

:Labdien vēlreiz! Lai kliedētu šaubas par &quot;maznozīmīgumu&quot; vai &quot;izolētību&quot;, vēlos diskusijā pievienot tiešas saites uz savu oficiālo mūziķa darbību globālajās platformās, kas apliecina manu statusu un diskogrāfiju:
:Apple Music oficiālais profils: https://music.apple.com/lv/artist/agris-kr%C5%ABms/1808064624
:Google Knowledge Panel: Esmu verificēts mākslinieks Google sistēmā, kas balstās uz algoritmiski apstiprinātiem datiem par publiskām personām.
:Mana darbība mūzikā (tostarp darbi &quot;Mātei&quot; un &quot;Vazaņķe&quot;) ir fiksēta vēsturiski, un šobrīd šī informācija ir kritiski svarīga, lai novērstu identitātes zādzību sociālajos tīklos (Facebook), kur viltvārži izmanto oficiālu avotu trūkumu.
:Lūdzu redaktorus @Meistars Joda un @Egilus izvērtēt šos profesionālos avotus ([[:en:WP:MUSIC]] kritēriji) un palīdzēt sakārtot rakstu, nevis to dzēst. Paldies! [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 17.45 (EEST) [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 17.45 (EEST)
::&quot;Vēlos pievienot diskusijai būtiskus avotus, kas apliecina manu statusu Latvijas mūzikā:
::Esmu dziesmas '7 dālderi' autors (komponists), kura darbs šobrīd ir iekļauts LTV1 raidījumā 'Latvijas Sirdsdziesma'.
::Preses publikācijās tiek uzsvērta mana darbība grupā 'AAA' pirms vairāk nekā 20 gadiem un tās popularitāte visā Latvijā.
::Rakstā esmu minēts kā 'kādreiz labi zināms autors', kas tieši atbilst Vikipēdijas nozīmīguma kritērijiem (WP:MUSIC) par paliekošu pēdu kultūrtelpā.
::Šie avoti ir neatkarīgi un publicēti medijos, nevis paša veidoti. Lūdzu administratorus pārskatīt lēmumu par dzēšanu.&quot;
::https://ziemellatvija.lv/kultura-un-izklaide/liga-avota-kraukle-piedalas-latvijas-sirdsdziesma-ar-agra-kruma-dziesmu-7-dalderi/
::[[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 5. aprīlis, plkst. 08.43 (EEST). [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 5. aprīlis, plkst. 08.43 (EEST)
:::Ja te būtu ko tālāk sakārtot, tas jau sen būtu izdarīts. Un atsaukties uz angļu noteikumiem šeit ir bezjēdzīgi, jo pēc tiem vispār mums Latvijā labi ja pārdesmit mūziķu tur tiek iekšā (galvenokārt Eirovīzijas dalībnieki) un mūsu noteikumi ir nesalīdzināmi iecietīgāki. Bet rakstā nav nekā, kas liecinātu par nozīmību - tā ir tikai pašreklāma. Tas, ka mūziķi atrod Guglis, nav pietiekams nozīmības kritērijs, šie noteikumi jums šai diskusijā tika paziņoti. Un paša šāda raksta parādīšanās šeit kaitē mūsu reputācijai. -- {{neparakstījies|Egilus}}
::::Šim rakstam dzēšanas veidne pagaidām nav pielikta, tātad rakstu dzēst neviens netaisās. ''&quot;Lūdzu administratorus pārskatīt lēmumu par dzēšanu.&quot;'' Un ar maznozīmīguma veidni raksts mierīgi var stāvēt... starp citu, varbūt te vajadzētu iesaistīties un rakstu novērtēt arī citiem administratoriem - {{ping|Papuass}}, {{ping|Dainis}}, 
{{ping|Kikos}}
{{ping|Baisulis}}, {{ping|DJ EV}}, {{ping|Feens}}, {{ping|ScAvenger}}, {{ping|Biafra}}, {{ping|Treisijs}}, {{ping|Gragox}}? Citādi izskatās, ka diskusija šeit turpināsies ilgi, ilgi :) - - starp citu, jau esmu teicis, ka raksti par ārzemju sportistiem, ar kādiem pilna Vikipēdija latviešu valodā, piemēram, [[Tahits Čongs]], [[Perviss Estupinjans]], [[Majnors Figeroa]] manā uztverē diez vai ir svarīgāki par rakstiem par mūsu pašu cilvēkiem... -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 5. aprīlis, plkst. 09.58 (EEST)</text>
      <sha1>0pwzqdnuhwwrn7gpodarrtqczx5z7w9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450596</id>
      <parentid>4450595</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T07:43:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Par Agris Krūms raksta nozīmīgumu un Google verifikāciju */ Atbilde</comment>
      <origin>4450596</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15572" sha1="3wnx5yp944syym6iwara0eatpgjohcr" xml:space="preserve">== Agris Krūms ==

Agris Krūms (dzimis 12. augustā 1972. gadā Valkā) ir latviešu dziedātājs un dziesmu autors. Viņš ir pazīstams ar melodiskām popmūzikas dziesmām un emocionālu izpildījumu. Agris Krūms dzīvo Salacgrīvā un mūzikā aktīvi darbojas kopš 1990. gadiem.

Agris Krūms ir beidzis Jāņa Cimzes bērnu mūzikas skolas kora klasi, kur dziedāšanu apguvis pie skolotājas Tatjanas Tīrumas. Viņš spēlē vairākus mūzikas instrumentus, tostarp klavieres, ģitāru un bungas.

Plašāku atpazīstamību ieguva 1997. gadā kā grupas AAA dibinātājs. Grupas darbības laikā tika radītas vairākas dziesmas, tostarp „Septiņi dālderi”, kas kļuva atpazīstama klausītāju vidū.

Pēc ilgāka pārtraukuma Agris Krūms atgriezās aktīvā muzikālajā darbībā 2025. gadā, uzsākot jaunu radošo posmu. Šajā laikā viņš sadarbojas ar DJ Uga, kā arī ar DJ Midi, apvienojot popmūziku ar mūsdienu deju mūzikas elementiem.

Jaunākajā daiļradē izdotas vairākas dziesmas (singli), kas pieejamas straumēšanas platformās, tostarp Spotify, Apple Music un YouTube. Starp zināmākajām dziesmām ir „Vazaņķe”, „Tikai Tu un Es”, „Atkal Šovakar” un „Uz mūžību”. Dziesmām raksturīga emocionāla tematika un personisks stāsts.

Agris Krūms turpina aktīvi darboties mūzikā, veidojot jaunas dziesmas un uzstājoties kopā ar DJ Uga. [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 18.28 (EET)

:Par nozīmīgumu, protams,  varam strīdēties, bet raksts diemžēl IR [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:WhatLinksHere/Agris_Kr%C5%ABms izolēts]. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 09.26 (EEST)
:Labdien! Paldies par norādi.
:1.	Par nozīmīgumu: Esmu papildinājis rakstu ar atsauci uz reģionālo mediju &quot;Ziemeļlatvija&quot; (saistībā ar grupas AAA darbību un atgriešanos), kas apliecina subjekta darbību publiskajā telpā. Turpināšu meklēt un pievienot arī citus neatkarīgus avotus par agrāko darbības posmu un aktuālajiem projektiem.
:2.	Par izolāciju: Tuvākajā laikā integrēšu saites uz šo rakstu citās saistītās tēmās (piemēram, pie rakstiem par Valku vai attiecīgā laika mūzikas procesiem), lai raksts vairs nebūtu izolēts.
:Lūgums uzreiz nedzēst, bet dot laiku avotu sakārtošanai atbilstoši Wikipedia vadlīnijām.
:https://ziemellatvija.lv/kultura-un-izklaide/grupa-aaa-atgriezas-ar-jaunu-hitu-vienmer/ [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 09.38 (EEST)
::Te nav runa par &quot;uzreiz&quot;, raksts stāv jau sasodīti ilgi, bojājot Vikipēdijas reputāciju. Un avoti... piedošanu, bet &quot;darbība publiskajā telpā&quot; nu gan nav pietiekams pamats būt enciklopēdijā. To nosaka [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji#Mūzika|konkrēti sasniegumi]], kā valsts vai profesionālie apbalvojumi, personas sīks apraksts mēdijos ne no intervijām vai pašu preses relīzēm (kā acīmredzami &quot;Ziemeļlatvijā&quot;), dalība Latvijas mērogiem ievērojamos pasākumos (nē, vienkārša korista statuss Dziesmu svētkos tāds nav)... Es pieņemu, ka ja pa visu šo raksta stāvēšanas laiku nekas neatradās, tad tālāka ņemšanās te ir bezcerīga. Arī ja presē tiks iedabūta vēl kāda relīze. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 11.17 (EEST)
:::&quot;Egil, lūdzu ņemt vērā, ka šaubas par Agra Krūma 'ievērojamību' un profesionālo darbību ir nepamatotas, ja raugās uz oficiālajiem datiem.
:::Agris Krūms ir profesionāls autors un komponists, kura darbība ir fiksēta AKKA/LAA (Latvijas Autoru apvienības) publiskajā datubāzē. Viņa vārdā ir reģistrēti vairāk nekā 60 muzikāli darbi (piemēram, 'Atzīšanās', 'Celš', 'Acis tumsā', 'Baudīsim dzīvi' u.c.). Daudzi no šiem darbiem tapuši sadarbībā ar tādiem pazīstamiem autoriem kā Leonīds Breikšs un Aldis Zaļūksnis.
:::Šāds reģistrēto darbu apjoms un to juridiskais statuss apliecina, ka subjekts nav amatiere, bet gan nozares profesionālis ar ilgstošu un dokumentētu pienesumu Latvijas mūzikā. Ierosinu diskusiju par raksta dzēšanu izbeigt un tā vietā fokusēties uz esošā raksta uzlabošanu, pievienojot šīs atsauces uz oficiālo autoru reģistru.&quot; [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 11.38 (EEST)
::::Laikam Jums tomēr nav skaidrs, kāpēc Egilus atbildē ir teksts &quot;Konkrēti sasniegumi&quot; ar saiti uz Vikipēdijas Nozīmīguma kritērijiem... -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 11.47 (EEST)
:::::Paldies, Meistar Joda, par norādi uz 'Nozīmīguma kritērijiem'. Esmu tos izskatījis un saprotu, ka Vikipēdijas prasības ir stingras.
:::::Vēlos vērst uzmanību, ka Agra Krūma darbība atbilst vairākiem profesionāliem rādītājiem, kas nav uzskatāmi par pašreklāmu:
:::::1.	Oficiālie reģistri: Viņš ir reģistrēts autors AKKA/LAA datubāzē ar vairāk nekā 35 muzikāliem darbiem. Tas ir juridiski fiksēts profesionālās darbības fakts, kas apliecina darbu autorību un to pieejamību publiskajā apritē.
:::::2.	Digitālā klātbūtne un algoritmi: Google un vadošās straumēšanas platformas (Apple Music u.c.) Agri Krūmu klasificē kā 'Musical artist', automātiski ģenerējot viņa diskogrāfiju. Tas pierāda mākslinieka atpazīstamību ārpus viena reģionālā medija.
:::::3.	Aktualitāte: Radošā darbība nav apstājusies – 2026. gadā ir izdots jauns singls 'Uz Mūžību', kas apliecina mākslinieka aktīvu iesaisti mūsdienu Latvijas mūzikas procesā.
:::::Ņemot vērā, ka rakstā šobrīd var būt informācija, kas tiek uztverta kā pārāk subjektīva, ierosinu nevis dzēst ierakstu, bet kopīgiem spēkiem to pārstrādāt – izņemot visus reklāmiskos izteikumus un atstājot tikai enciklopēdiski neitrālus faktus, balstītus uz minētajiem avotiem. Esmu gatavs sadarboties, lai raksts atbilstu Vikipēdijas standartiem. [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 11.54 (EEST)
::::Nekas no jūsu minētā neliecina par atbilstību minimālajiem nozīmības kritērijiem. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 11.51 (EEST)
:::::Egil, lūdzu precizēt – kuri tieši no 'Nozīmīguma kritērijiem' mūziķiem jūsu ieskatā šobrīd ir vissvarīgākie, lai raksts tiktu saglabāts?
:::::Ja ar AKKA/LAA fiksēto profesionālo darbību un nepārtrauktu jaunu darbu izdošanu (2026. gads) nepietiek, vai lēmumu mainītu atsauces uz konkrētu dziesmu rotāciju nacionālajās radiostacijās (piemēram, LR2) vai dalību valsts mēroga konkursos?
:::::Esmu gatavs šādas atsauces apkopot un pievienot, lai raksts nebūtu balstīts tikai uz reģionālo presi. Nevēlos tērēt kopienas laiku ar liekām diskusijām, tāpēc lūdzu konkrētu norādi, kāds minimālais avotu kopums šajā gadījumā būtu pieņemams raksta saglabāšanai. [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 11.56 (EEST)
::::::Tas, kas norādīts rakstā. Jā, rotācija LR2 būtu labs arguments (viens ir pārāk maz, bet vismaz kaut kas). Vienkārša atrašanās mūziķu sarakstos te vai vienkārša piedalīšanās konkursos bez godalgām tāds nav. Un Google jau ņem info tieši no Vikipēdijas, tā ka te ir reklāmas Vikipēdijā rezultāts. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 12.17 (EEST)
:::::::&quot;Paldies par precizējumu, Egil. Tas palīdz labāk saprast nepieciešamo virzienu raksta pilnveidošanai.
:::::::Attiecībā uz Jūsu norādītajiem punktiem:
:::::::1.	LR2 rotācija un LTV1: Vairāki Agra Krūma darbi (piemēram, 'Mātei', 'Vazaņķe' un arī jaunākie singli) ir bijuši un joprojām ir Latvijas Radio 2 un citu radiostaciju rotācijā. Tāpat mākslinieks ir regulārs dalībnieks nacionālajos televīzijas projektos, piemēram, LTV1 raidījumā 'Latvijas Sirdsdziesma' (un iepriekš 'Šlāgeraptaujā'). Dalība nacionālās televīzijas aptaujā ar savām autordziesmām žanra ietvaros ir uzskatāma par nozīmīgu un pārbaudāmu publiskās atpazīstamības faktu.
:::::::2.	Google datu avoti: Vēlos vērst uzmanību, ka Google 'Musical artist' zināšanu panelis un sasaiste ar oficiālajiem Apple Music vai Spotify profiliem netiek automātiski ģenerēta no Vikipēdijas. Tie ir neatkarīgi digitālās mūzikas industrijas metadati (no agregatoriem un distributoriem), kas apstiprina mākslinieka profesionālo statusu un darbu pieejamību globālajā ekosistēmā, neatkarīgi no tā, vai par viņu ir raksts Vikipēdijā.
:::::::3.	Risinājums: Es apņemtos apkopot precīzas atsauces uz dalību LTV1 raidījumos un dziesmu atrašanos nacionālajās aptaujās/rotācijās, lai papildinātu rakstu ar faktiem, kas pārsniedz reģionālās preses mērogu.
:::::::Vai Jūs piekristu, ka dalība LTV1 nacionālajā mūzikas aptaujā un darbu rotācija LR2 (ko apliecina arī AKKA/LAA reģistrs) ir pietiekams pamats, lai rakstu saglabātu un uzlabotu tā kvalitāti, nevis dzēstu?&quot; [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 12.23 (EEST)
::::::::&quot;Papildinot iepriekš minēto par nacionālo mērogu: projekta 'Septiņi dālderi' sastāvā, kurā dziesmas izpilda pazīstamā dziedātāja Līga Avota-Kraukle, mēs šobrīd piedalāmies LTV1 raidījumā 'Latvijas Sirdsdziesma'.
::::::::Šobrīd aptaujā ieņemam 2. vietu. Šis fakts, apvienojumā ar manu ilggadējo darbību kā komponistam un izpildītājam, tieši atbilst Vikipēdijas nozīmīguma kritērijiem par darbību nacionālos medijos un atpazīstamību nozarē. Lūdzu ņemt vērā šo aktuālo sasniegumu, pirms lemt par raksta dzēšanu.&quot; [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 12.29 (EEST)

== Par Agris Krūms raksta nozīmīgumu un Google verifikāciju ==

Labdien! Esmu Agris Krūms. Vēlos vērst moderatoru uzmanību, ka šis raksts nav maznozīmīgs. Esmu verificēts mākslinieks Google Knowledge Panel sistēmā, un mana darbība mūzikā ir dokumentēta. Raksta dzēšana bez diskusijas kaitē manai reputācijai un palīdz krāpniekiem sociālajos tīklos veidot viltus profilus. Lūdzu, paskaidrojiet, kādi avoti vēl nepieciešami? [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 17.35 (EEST) [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 17.35 (EEST)

:Labdien vēlreiz! Lai kliedētu šaubas par &quot;maznozīmīgumu&quot; vai &quot;izolētību&quot;, vēlos diskusijā pievienot tiešas saites uz savu oficiālo mūziķa darbību globālajās platformās, kas apliecina manu statusu un diskogrāfiju:
:Apple Music oficiālais profils: https://music.apple.com/lv/artist/agris-kr%C5%ABms/1808064624
:Google Knowledge Panel: Esmu verificēts mākslinieks Google sistēmā, kas balstās uz algoritmiski apstiprinātiem datiem par publiskām personām.
:Mana darbība mūzikā (tostarp darbi &quot;Mātei&quot; un &quot;Vazaņķe&quot;) ir fiksēta vēsturiski, un šobrīd šī informācija ir kritiski svarīga, lai novērstu identitātes zādzību sociālajos tīklos (Facebook), kur viltvārži izmanto oficiālu avotu trūkumu.
:Lūdzu redaktorus @Meistars Joda un @Egilus izvērtēt šos profesionālos avotus ([[:en:WP:MUSIC]] kritēriji) un palīdzēt sakārtot rakstu, nevis to dzēst. Paldies! [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 17.45 (EEST) [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 17.45 (EEST)
::&quot;Vēlos pievienot diskusijai būtiskus avotus, kas apliecina manu statusu Latvijas mūzikā:
::Esmu dziesmas '7 dālderi' autors (komponists), kura darbs šobrīd ir iekļauts LTV1 raidījumā 'Latvijas Sirdsdziesma'.
::Preses publikācijās tiek uzsvērta mana darbība grupā 'AAA' pirms vairāk nekā 20 gadiem un tās popularitāte visā Latvijā.
::Rakstā esmu minēts kā 'kādreiz labi zināms autors', kas tieši atbilst Vikipēdijas nozīmīguma kritērijiem (WP:MUSIC) par paliekošu pēdu kultūrtelpā.
::Šie avoti ir neatkarīgi un publicēti medijos, nevis paša veidoti. Lūdzu administratorus pārskatīt lēmumu par dzēšanu.&quot;
::https://ziemellatvija.lv/kultura-un-izklaide/liga-avota-kraukle-piedalas-latvijas-sirdsdziesma-ar-agra-kruma-dziesmu-7-dalderi/
::[[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 5. aprīlis, plkst. 08.43 (EEST). [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 5. aprīlis, plkst. 08.43 (EEST)
:::Ja te būtu ko tālāk sakārtot, tas jau sen būtu izdarīts. Un atsaukties uz angļu noteikumiem šeit ir bezjēdzīgi, jo pēc tiem vispār mums Latvijā labi ja pārdesmit mūziķu tur tiek iekšā (galvenokārt Eirovīzijas dalībnieki) un mūsu noteikumi ir nesalīdzināmi iecietīgāki. Bet rakstā nav nekā, kas liecinātu par nozīmību - tā ir tikai pašreklāma. Tas, ka mūziķi atrod Guglis, nav pietiekams nozīmības kritērijs, šie noteikumi jums šai diskusijā tika paziņoti. Un paša šāda raksta parādīšanās šeit kaitē mūsu reputācijai. -- {{neparakstījies|Egilus}}
::::Šim rakstam dzēšanas veidne pagaidām nav pielikta, tātad rakstu dzēst neviens netaisās. ''&quot;Lūdzu administratorus pārskatīt lēmumu par dzēšanu.&quot;'' Un ar maznozīmīguma veidni raksts mierīgi var stāvēt... starp citu, varbūt te vajadzētu iesaistīties un rakstu novērtēt arī citiem administratoriem - {{ping|Papuass}}, {{ping|Dainis}}, 
{{ping|Kikos}}
{{ping|Baisulis}}, {{ping|DJ EV}}, {{ping|Feens}}, {{ping|ScAvenger}}, {{ping|Biafra}}, {{ping|Treisijs}}, {{ping|Gragox}}? Citādi izskatās, ka diskusija šeit turpināsies ilgi, ilgi :) - - starp citu, jau esmu teicis, ka raksti par ārzemju sportistiem, ar kādiem pilna Vikipēdija latviešu valodā, piemēram, [[Tahits Čongs]], [[Perviss Estupinjans]], [[Majnors Figeroa]] manā uztverē diez vai ir svarīgāki par rakstiem par mūsu pašu cilvēkiem... -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 5. aprīlis, plkst. 09.58 (EEST)

:nediskutējam par elementārām lietām - ārvalstu sportistu nozīmību apliecina vikisaišu esība. varbūt var diskutēt, ja tur ir 1-3 starpviki saites, bet citādi - lieks laika tēriņš. par galveno tēmu: [[Agris Krūms]] ir izdevis četrus studijas albumus. šķiet par tādu personu nozīmību vispār nav vērts tērēt laiku un strīdēties. piepūloties var atrast atbilstību dažiem no nozīmīguma kritērijiem (to kritēriju kvalitāte gan ir patiešām cita tēma...). [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 5. aprīlis, plkst. 10.43 (EEST)</text>
      <sha1>3wnx5yp944syym6iwara0eatpgjohcr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sabiha Kasimati</title>
    <ns>0</ns>
    <id>626753</id>
    <revision>
      <id>4450660</id>
      <parentid>4445771</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T10:20:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (Reference duplication)</comment>
      <origin>4450660</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15915" sha1="dciwmnsxglj7rsimzxmpdz6yk2q1ikb" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
| platums = 
| vārds = Sabiha Kasimati
| vārds_orig = 
| attēls = Sabiha Kasimati (portret).jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = Sabiha Kasimati 1942. gadā
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1912
| dz_mēnesis = 9
| dz_diena = 15
| dz_vieta = [[Edirne]], {{TUR}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1951
| m_mēnesis = 2
| m_diena = 26
| m_vieta = Menika, [[Tirānas ķarka]], {{ALB}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = 
| dzimums = S
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| zinātne = [[Ihtioloģija]]
| grāds = 
| darba_vietas = 
| akad_amats = 
| alma_mater = [[Turīnas Universitāte]]
| pasniedzēji = 
| zinātniskie_vadītāji = 
| studenti = 
| doktoranti = 
| sasniegumi = 
| apbalvojumi = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
}}
'''Sabiha Kasimati''' (dzimusi {{dat|1912|9|15}}, mirusi {{dat|1951|2|26}}) bija [[Albānija|albāņu]] bioloģijas profesore un [[Ihtioloģija|ihtioloģe]], kura tiek uzskatīta par vienu no pirmajām sievietēm zinātniecēm Albānijā. [[Albānijas Darba partija|Komunistiskais režīms]] viņu arestēja 1951. gada 20. februārī pēc spridzekļa iemešanas [[Padomju Savienība]]s vēstniecības pagalmā un dažas dienas vēlāk kopā ar 21 citu intelektuāli bez tiesas sodīja ar nāvi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://issuu.com/aidssh/docs/kur_sigurimi_merrej_me_shkence|title=Kur Sigurimi Merrej me Shkencë|website=Issuu|access-date=2021-06-19|date=13 March 2019|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Dzīve ==

=== Agrīnā dzīve ===
Kasimati nāca no pazīstamas inteliģentas ģimenes, kuras cilme bija Libohovā mūsdienu Albānijas dienvidos. Viņa piedzima 1912. gada 15. septembrī [[Edirne|Edirnē]], [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] (mūsdienu [[Turcija|Turcijā]]), ārsta Abdurrahmana Kasimati un Zehras Mbreštani ģimenē. Sabiha bija jaunākā no viņu pieciem bērniem. Viņas tēvs Abdurrahmans bija beidzis medicīnas studijas Turcijā, kur dzīvoja un strādāja par ārstu līdz 1927. gadam. Tad viņš atgriezās Albānijā un vispirms apmetās [[Korča|Korčā]], pēc tam [[Eļbasani|Elbasanā]], strādāja par ārstu.&lt;ref name=&quot;Butka&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Butka|first=Uran|url=https://books.google.com/books?id=wTIjBQAAQBAJ|title=Bombë në Ambasadën Sovjetike|date=2014-11-01}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Sabiha_Kasimati_with_classmates_in_French_Lyceum,_Korçë_(1927-1928).jpg|left|thumb|Sabiha Kasimati centrā ar klasesbiedriem Korčas Franču licejā, vienīgā sieviete fotoattēlā]]
Pēc apmešanās Korčā viņa sāka mācības Nacionālajā licejā, kas labāk pazīstams kā Franču licejs, nosaukums, kas bija saglabājies kopš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikiem, kad [[franču valoda]]i un kultūrai pilsētā bija diezgan liela nozīme. Viens no viņas klasesbiedriem bija nākamais diktators [[Envers Hodža]].&lt;ref name=&quot;exp&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gazetaexpress.com/arte/sabiha-kasimati-shkencetarja-e-pare-shqiptare-130310/?archive=1|title=Sabiha Kasimati: Shkencëtarja e parë shqiptare|date=15 September 2015}}&lt;/ref&gt; 1930. gadā viņa kļuva par pirmo sievieti, kas absolvēja šo skolu. Viņa brīvi pārvaldīja vairākas valodas, bet īpaši franču valodu. Tūlīt pēc liceja absolvēšanas viņa kādu laiku strādāja par skolotāju pilsētas meiteņu normālskolā, mācot morālo audzināšanu un franču valodu. Vēlāk viņa pārgāja par pasniedzēju albāņu-amerikāņu skolā [[Kavaja|Kavajā]], kur mācīja vienu no savas dzīves kaislībām — bioloģiju.

1936. gadā viņa varēja īstenot savu vēlmi pēc augstākās izglītības. Albānijas valsts piešķīra viņai stipendiju [[Itālija]]s [[Turīnas Universitāte]]s Bioloģijas zinātņu fakultātē, kuru viņa pabeidza ar teicamām atzīmēm. 1941. gada vasarā viņa aizstāvēja doktora grādu ar tēmu: &quot;Albānijas saldūdens zivju fauna&quot; un kādu laiku pēc tam atgriezās tobrīd Itālijas okupētajā Albānijā.&lt;ref name=&quot;eu&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.memoryandconscience.eu/2017/03/06/women-executed-by-the-communists/|title=Platform calls for a minute of silence for the women executed, killed, imprisoned, tortured and persecuted during Communism {{!}} Platform of European Memory and Conscience|website=www.memoryandconscience.eu|access-date=2018-10-26|date=6 March 2017|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Asllani&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.panorama.com.al/sabiha-kasimati-mehmet-shehut-ne-hetuesi-jeni-kriminele-do-e-paguani/|title=Sabiha Kasimati, Mehmet Shehut në hetuesi: Jeni kriminelë, do e paguani!|access-date=2021-06-20|language=sq}}&lt;/ref&gt;

=== Karjera un zinātniskās studijas ===
Pēc atgriešanās dzimtenē Kasimati tika iecelta par skolotāju Sieviešu institūtā &quot;Nana Mbretereša&quot;, kas pēc itāļu okupācijas tika nosaukts par &quot;Donika Kastrioti&quot;.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=The Fulfilled Promise: A Documentary Account of Religious Persecution in Albania|url=https://books.google.com/books?id=8OtJAAAAIAAJ&amp;q=Sabiha+Kasimati|publisher=Sinishta|date=1976|isbn=978-0-317-18715-1|first=Gjon|last=Sinishta}}&lt;/ref&gt; Paralēli pedagoģiskajam darbam viņa savā dzīvē un zinātniskajā darbībā nozīmīgu vietu piešķīra [[Lagūna|lagūnās]] un purvos dzīvojošo jūras zivju bioloģijas izpētei, vācot materiālus topošā galvenā darba — monogrāfijas &quot;Albānijas zivis&quot; — sagatavošanai. Veselības dēļ viņa bija spiesta pamest pedagoģisko darbu un ārstēties prettuberkulozes sanatorijā Itālijas ziemeļos [[Bolcāno]], kur palika līdz 1945. gadam.&lt;ref name=&quot;exp&quot; /&gt;

Pēc Otrā pasaules kara beigām Kasimati nolēma atgriezties dzimtenē 1947. gadā, kad valstī pie varas tikko bija nākuši komunisti. Līdz ar Studiju institūta izveidi viņa nekavējoties tika iecelta par zinātnisko speciālisti. Gadu vēlāk, kad institūts tika pārdēvēts par Zinātnisko pētījumu institūtu, viņa tika iecelta par zooloģijas speciālisti ar specializāciju ihtioloģijā bioloģisko zinātņu nodaļā, ar sektora vadītāju Sotiramu Andželi. Šajā laikā Kasimati paveica apjomīgu darbu, veidojot tolaik Albānijā pieejamo zinātnisko bibliogrāfiju, īpaši izmantojot konfiscēto bibliotēkas fondu.&lt;ref name=&quot;Luarasi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://telegraf.al/kulture/sabiha-kasimati-nderim-dhe-brenge/|title=Sabiha Kasimati. Nderim dhe brengë|last=Luarasi|first=Petro|website=Gazeta Telegraf|access-date=2021-06-20|date=15 September 2017|language=sq}}&lt;/ref&gt;

Kasimati uzrakstīja garu programmatisku rakstu ar nosaukumu &quot;Zivju un zivsaimniecības problēmas mūsu valstī&quot;, kas publicēts Institūta biļetenā 1948. gada 2.—3. numurā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gazetashqiptare.al/2019/03/08/sabiha-kasimati-zeri-qe-u-shua-ne-mesnate/|title=Sabiha Kasimati Zëri që u shua në mesnatë|website=Gazeta Shqiptare Online|access-date=2021-06-20|date=2019-03-08|language=sq-AL}}&lt;/ref&gt; Šajā garajā tehniski zinātniskajā rakstā viņa analītiski aplūkoja valsts ihtioloģisko bagātību pa apgabaliem, dažu sugu, īpaši karpu, Ohridas foreļu u. c., audzēšanas problēmas. Raksta sākumā viņa iepazīstina ar zivsaimniecībai labi piemērotajiem dabas apstākļiem, kādi ir Albānijā, gan bagātīgās upju, gan jūras ihtiofaunas ziņā. Viņa citē itāļu autorus un pētījumus, kuros minēta ihtioloģiskā bagātība un tās izmantošanas ekonomiskās iespējas. Tālāk viņa analizēja dabas faktorus, kas ir piemēroti šai faunas bagātībai, sākot no konfigurācijas, lieliem un aizsargātiem līčiem, lieliem purviem, ne pārāk sāļa ūdens, kas nesasalst pat ziemā. Īpašu nozīmi viņa piešķīra ūdens straumēm, kas bagātas ar [[Planktons|planktonu]] un virzās no [[Jonijas jūra]]s uz [[Adrijas jūra]]s ziemeļiem. Vēl viens svarīgs apstāklis, ar ko Kasimati saskārās, bija zemūdens gultnes konfigurācija, zemūdens [[Kontinentālais šelfs|šelfa]] pamatne, kas ir plaši klāta ar smalkām smiltīm vai dūņām, kur sastopami visu veidu ūdensaugi, vēžveidīgie un mazi [[gliemji]], ar kuriem zivis barojas.&lt;ref name=&quot;Asllani&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Kasimati|first=Sabiha|title=Problemet e peshkut dhe peshkimin në vendin tonë|publisher=Instituti i Shkencave|year=1948|volume=2-3}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar viņas pētījuma datiem, šajos apgabalos galvenokārt sastopamas augstas kvalitātes zivis, piemēram, [[Storu dzimta|stores]] un [[Zušveidīgās|zuši]]. Viņa norāda uz eksperimentiem karpu veiksmīgai audzēšanai un kultivēšanai rīsu laukos. Lai pārliecinātu sabiedrību un ekonomistus, viņa analizē un piedāvā dažus ieteikumus, kur valsts var gūt labumu no zivsaimniecības, tostarp jaunizveidotiem kooperatīviem. Saskaņā ar šiem datiem praktiski iegūstamais zivju daudzums lielākais bija Nartas apgabalā pie [[Vļora]]s, savukārt citās teritorijās ar vēl lielāku potenciālu, piemēram, [[Butrinti]] apgabalā, modernu zvejas laivu un cita aprīkojuma trūkuma dēļ šie skaitļi nepārsniedza 7—8% no Nartas apgabala, tādējādi saglabājot ļoti nozīmīgu ekonomisko rezervi. Kā negatīvu parādību Kasimati konstatēja zivju ar augstu komerciālo vērtību intensīvo izmantošanu un līdz ar to ihtiofaunas noplicināšanu ar šo sugu deficītu. Pēc viņas domām, mūsdienu zvejniecībai, kas nodrošina ilgtspējīgu ekonomisko perspektīvu, svarīgāks ir aprīkojums dzīvu zivju saglabāšanai, īpašas iekārtas, kā arī telpas zivju produktu uzglabāšanai un pārstrādei.&lt;ref name=&quot;Luarasi&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;exp&quot; /&gt;

1949. gadā Dabaszinātņu departaments veica plašu pētījumu ekspedīciju [[Kukesi]], Bicajas, Pukas, Burelas, Kafas-Štamas, Bogas un Tetas apgabalos, apstiprinot iepriekšējos atklājumus par Albānijas ūdeņu ihtiofaunu. Šīs ekspedīcijas beigās Kasimati izdevās aprakstīt visu Albānijas zivju dzimtu, kārtu, ģinšu un sugu pārstāvjus. Pēc zinātniskā darba 1950. gada vidū viņa iesniedza institūtam publicēšanai aptuveni 200 lappušu biezu grāmatu ar nosaukumu &quot;Albānijas zivis&quot;. Šajā darbā tika apkopotas 257 zivju sugas, kas sagrupētas 211 dzimtās no 99 kārtām, atstājot neidentificētas desmit zivju sugas, kuras parasti valsts ūdeņos sastopamas ļoti reti vai kuras Adrijas jūrā vēl nebija sastaptas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.anms.it/upload/rivistefiles/a8b27417353cc9539c8fe6c8557080a2.pdf|title=Museum of Natural Sciences &quot;Sabiha Kasimati&quot;: past and present|last=Sacdanaku|last2=Bajrami|website=Museum of Natural Sciences|last3=Saliaj|last4=Mullaj}}&lt;/ref&gt; Taču tieši tad, kad grāmatu iespieda, Kasimati arestēja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://opinion.al/kush-ishte-sabiha-kasimati-shoqja-e-klases-se-enver-hoxhes-qe-u-pushkatua-me-urdher-te-tij/|title=Kush ishte Sabiha Kasimati, shoqja e klasës së Enver Hoxhës që u pushkatua me urdhër të tij|website=Opinion.al|access-date=2021-06-21|date=2018-06-27|language=sq}}&lt;/ref&gt;

=== Valdības kritika, apsūdzības un nāvessoda izpilde ===
Kasimati jau sen bija iebildusi pret daudzām pēckara komunistiskā režīma politikas nostādnēm, īpaši pēc dažu albāņu intelektuāļu likvidēšanas un internēšanas, kuriem bieži vien nebija nekāda sakara ar [[Albānijas Darba partija|partijas]] politiskajiem pretiniekiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.voal.ch/sabiha-kasimati-zeri-qe-u-shua-ne-mesnate/|title=Sabiha Kasimati – Zëri që u shua në mesnatë|website=VOAL - Voice of Albanians|access-date=2021-06-22|date=2019-03-09|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Viens no šādiem gadījumiem, kas viņu šokēja, bija zinātnieka un profesora Selaudina Toto nošaušana, kurš vienlaikus bija Zinātnisko pētījumu institūta direktors, un viņi abi bija palīdzējuši izveidot šo iestādi. Cits gadījums bija opozīcijas intelektuāles un pirmās albāņu rakstnieces Musines Kokalari tiesāšana un ieslodzījums. Visi šie sodi bija pamudinājuši Kasimati klātienē tikties ar [[Envers Hodža|Enveru Hodžu]], kuru viņa pazina kopš Franču liceja laikiem. Šajā tikšanās reizē daži zinātnieki citē Kasimati sakām: &quot;Esmu atnākusi, lai pateiktu jums, ka jūs nogalināt visus intelektuāļus. Es gribu jums pajautāt, ar ko jūs plānojat veidot Albāniju, ar skārdniekiem vai kurpniekiem?&quot;; uz ko Hodža atbildēja: &quot;Beidz lasīt [[Apgaismība Francijā|franču apgaismību]], iesaku tev lasīt [[Kārlis Markss|Marksu]] un [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinu]].&quot;&lt;ref name=&quot;Butka&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gazetadielli.com/79241-2/|title=Sabiha Kasimati e Musine Kokalari – dy mendje te bukura – Dielli {{!}} The Sun|access-date=2021-06-22|date=29 October 2017|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

1951. gada 19. februārī Padomju Savienības vēstniecības pagalmā [[Tirāna|Tirānā]] tika iemests neliels daudzums [[Dinamīts|dinamīta]]. Tika arestēti vairāki desmiti albāņu, un pēc izmeklēšanas un visa veida spīdzināšanas 2—3 dienu laikā tika izraudzīti 22 cilvēki. Starp viņiem bija Sabiha Kasimati, par kuru varas iestādes nekad nesniedza nekādus paskaidrojumus par to, kas viņu saistīja ar šo notikumu. Patiesībā, kā kļuva zināms pēc komunisma krišanas, visiem apsūdzētajiem un sodītajiem netika nodrošināta nekāda tiesa, netika piedāvāta iespēja aizstāvēties un netika iesniegta apelācija. 26. februārī, tikai nedēļu pēc incidenta, viņi tika aizvesti netālu no Menikas ciema Erzeni upes krastā un nošauti.&lt;ref name=&quot;eu&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Butka&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arteka.al/70-vjetori-i-masakres-ndaj-22-intelektualeve-te-pafajshem-ekzekutohen-me-pretekstin-e-bombes-ne-legaten-sovjetike/|title=70 vjetori i masakrës ndaj 22 intelektualëve/ Të pafajshëm, ekzekutohen me pretekstin e &quot;bombës&quot; në legatën sovjetike|website=arteka.al/|access-date=2021-06-22|date=March 2021|language=sq}}&lt;/ref&gt;

Toreizējais iekšlietu ministrs [[Mehmets Šehu]], kurš daudz vēlāk pats tika nogalināts ar apvainpjumu spiegošanā, bija personīgi iesaistīts īsajā Kasimati lietas izmeklēšanā. 5. martā toreizējo tieslietu ministru Manolu Konomi atlaida no amata par nepiekrišanu likumības pārkāpumam un safabricētai tiesas prāvai pret šiem 22 jau nogalinātajiem cilvēkiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gazetatema.net/2021/02/20/fotot-e-panjohura-manifestimet-te-ambasada-sovjetike-ne-tirane-ku-me-19-shkurt-1951-u-hodh-dinamti-qe-coi-ne-pushkatimin-e-22-intelektualeve-te-pafajshem/|title=Fotot e panjohura: Manifestimet te ambasada sovjetike në Tiranë, ku më 19 shkurt 1951, &quot;u hodh dinamti&quot;, që çoi në pushkatimin e 22 intelektualëve të pafajshëm|website=Gazeta Tema|access-date=2021-06-22|date=2021-02-20|language=sq-AL}}&lt;/ref&gt;

== Mantojums ==
Viņas darbs tika publicēts, bet ne ar viņas vārdu. &quot;Albānijas zivis&quot; dokumentēja Albānijas ezeru, upju un jūru zivis, un tas tika publicēts krievu zinātnieka Anatolija Poļakova un divu albāņu pētnieku vārdā 1955. gadā.

Kasimati tiek uzskatīta par Albānijas Nacionālā zinātnes muzeja idejas autoru. 2018. gada oktobrī tika paziņots, ka Albānijas Nacionālais zinātnes muzejs tiks nosaukts viņa vārdā un ka daļa muzeja telpas tiks veltīta viņas dzīvesstāstam un upuriem.&lt;ref name=&quot;muse&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://top-channel.tv/english/sabiha-kasimati-founder-of-albanias-national-museum-of-science-executed-by-communist-regime/|title=Sabiha Kasimati, founder of Albania's National Museum of Science, executed by Communist regime|website=top-channel.tv|access-date=2018-10-26|language=sq-AL}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


[[Kategorija:1951. gadā mirušie]]
[[Kategorija:1912. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Albānijas cilvēki]]
[[Kategorija:Zinātnieces]]
[[Kategorija:Disidenti]]</text>
      <sha1>dciwmnsxglj7rsimzxmpdz6yk2q1ikb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas Amatniecības kamera</title>
    <ns>0</ns>
    <id>626906</id>
    <revision>
      <id>4450658</id>
      <parentid>4447130</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T10:20:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (Category with space)</comment>
      <origin>4450658</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2450" sha1="su5fqht7sf64b8lru5tun7ah9xhb2ik" xml:space="preserve">{{Organizācijas infokaste
|name         = Latvijas Amatniecības kamera
|bgcolor      = 
|fgcolor      = 
|image        = 
|image_border = 
|size         = 
|alt          = 
|caption      = 
|map          = 
|msize        = 
|malt         = 
|mcaption     = 
|abbreviation = LAK
|motto        = 
|formation    = 1935. gads
|extinction   = 
|type         = Apvienība
|status       = 
|purpose      = veicināt amatu un amatniecības attīstību Latvijā 
|headquarters = 
|location     = [[Amatu iela (Rīga)|Amatu iela]] 5, [[Rīga]], [[Latvija]] {{flaga|Latvija}}
|coords       = 
|region_served = Latvija
|membership   = 
|language     = 
|leader_title = Goda prezidents
|leader_name  = [[Vilnis Kazāks]]
|main_organ   = 
|parent_organization = 
|affiliations = 
|num_staff    = 
|num_volunteers =
|budget       = 
|website      = [https://www.lak.lv/ Mājaslapa]
|remarks      = 
|}}
'''Latvijas Amatniecības kamera''' ir profesionāla organizācija Latvijā, kas apvieno amatniekus un pārstāv amatniecības nozares intereses. Tās deklarētais darbības mērķis ir veicināt amatniecības attīstību, saglabāt tradicionālās prasmes un sekmēt amatnieku profesionālo izaugsmi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lak.lv/pub/|title=LAK|website=www.lak.lv|access-date=2026-03-27}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lak.lv/pub/?id=282|title=LAK|website=www.lak.lv|access-date=2026-03-27}}&lt;/ref&gt;

Kamera koordinē amatnieku darbību, organizē meistaru kvalifikācijas pārbaudes un piešķir amata meistara, zeļļa un mācekļa statusu, atbilstoši amatniecības tradīcijām. Tā arī piedalās normatīvo aktu izstrādē un sadarbojas ar valsts un pašvaldību institūcijām, lai uzlabotu amatniecības nozares darbības vidi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=63052|title=Par amatniecību|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-03-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Latvijas Amatniecības kamera veicina izglītību amatniecībā, organizējot kursus, seminārus un izstādes, kā arī popularizē amatniecības nozīmi sabiedrībā. Tās darbība aptver dažādas amatniecības jomas, tostarp tekstila, kokapstrādes, metālapstrādes un citas tradicionālās nozares.&lt;ref&gt;[https://nki-latvija.lv/storage/lki_konference_2023/5_lv_lak.pdf Latvijas Amatniecības kamera. Kvalifikācijas iegūšana amatniecībā.] (2023).&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas nevalstiskās organizācijas]]</text>
      <sha1>su5fqht7sf64b8lru5tun7ah9xhb2ik</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Docents</title>
    <ns>0</ns>
    <id>626947</id>
    <revision>
      <id>4450657</id>
      <parentid>4446594</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T10:20:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (Category with space)</comment>
      <origin>4450657</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="901" sha1="i7yv5pxxfgrq5zf4kfnum1xvjctjp29" xml:space="preserve">'''Docents''' ir akadēmisks amats [[Augstskola|augstskolās]] (starp lektoru un [[Asociētais profesors|asociēto profesoru]]), kur to ievēlē personas ar doktora grādu un zinātnisko vai māksliniecisko pieredzi. Docentam parasti jau ir [[Doktors (akadēmiskais grāds)|zinātņu doktora grāds]].&lt;ref&gt;https://mlvv.tezaurs.lv/docents:1&lt;/ref&gt;

Docenti vada studiju procesu, lasa lekcijas, vada studiju nodarbības, seminārus un veic zinātniskos pētījumus, tādējādi esot topošie asociētie profesori.&lt;ref&gt;https://www.profesijupasaule.lv/docents&lt;/ref&gt;

Docentu uz sešiem gadiem ievēlē [[Fakultāte]]s dome vai institūta padome&lt;ref&gt;http://www.likumi.lv/doc.php?id=37967&lt;/ref&gt;, pēc tam līgumu pagarina, vai virza uz vēlēšanām uz asociētā profesora amatu.&lt;ref&gt;https://www.profesijupasaule.lv/intervija-docents&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Augstākā izglītība]]</text>
      <sha1>i7yv5pxxfgrq5zf4kfnum1xvjctjp29</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>HMS Victory (1765)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627084</id>
    <revision>
      <id>4450271</id>
      <parentid>4449405</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T16:21:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4450271</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18270" sha1="0lrdn34onwzn9ymxi42numd1lyrx0ws" xml:space="preserve">{{Kuģa infokaste
|              vārds = ''HMS Victory''
|             attēls = Victory Portsmouth um 1900.jpg
|    attēla paraksts = ''HMS Victory'' Portsmutas ostā 1900. gadā
|          kuģa tips = pirmās klases līnijkuģis
|          īpašnieks = [[Attēls:Naval ensign of the United Kingdom.svg|23px]] [[Karaliskā flote]]
|     pieraksta osta = Portsmutas vēsturiskais doks
|             līnija =
|           ražotājs = Četemas kuģu būvētava
|  pirmais brauciens = {{dat|1765|5|7}}
| pēdējais brauciens = 
|            statuss = Pirmā jūras lorda flagmanis
|         kuģa klase = 
|            tonnāža = 3556 t
|             mezgli = 11
|             garums = 69,34 m
|            iegrime = 2,9 m
|          pasažieri = 
|      gultas vietas =
|            kajītes =
|         līnijmetri =
|            dzinējs = [[Buras]]
|             ātrums = 20 km/h
|            apkalpe = ~ 850
}}
'''HMS Victory (1765)''' ir pirmās klases koka [[burukuģis]] ar 104 [[lielgabali]]em. Ar 248 gadu ilgu dienesta laiku (2026. gadā) tas ir vecākais [[karakuģis]] pasaulē, kas joprojām ir ekspluatācijā. Tā būvi Karaliskā flote pasūtīja 1758. gadā [[Septiņgadu karš|Septiņu gadu kara]] laikā un kuģis tika nolaists ūdenī 1759. gadā. Tajā gadā briti guva uzvaras [[Kvebekas kauja (1759)|Kvebekā]], [[Mindenas kauja|Mindenā]], [[Lagušas kauja|Lagušā]] un [[Kiberonas līča kauja|Kiberonas līcī]], un tas, iespējams, ietekmēja kuģa nosaukuma izvēli, kad tas tika izvēlēts nākamā gada oktobrī. Jo īpaši Kiberonas līča kauja spilgti ietekmēja kara gaitu, ievērojami vājinot Francijas floti un novirzot tās uzmanību prom no jūras. Tā būvniecībai bija nepieciešami 6000 koku, no kuriem 90% bija [[ozols|ozoli]]. &quot;Victory&quot; pirmo reizi tika nodots ekspluatācijā 1778. gada martā [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības kara]] laikā, piedaloties Pirmajā Ušānas kaujā 1778. gadā, neilgi pēc tam, kad Francija atklāti paziņoja par savu atbalstu [[Trīspadsmit kolonijas|dumpinieku kolonijām]] Ziemeļamerikā, un Otrajā Ušānas kaujā 1781. gadā. Pēc dalības [[Gibraltāra lielais aplenkums|Gibraltāra glābšanas operācijā]] 1782. gadā &quot;Victory&quot; un flote, ar kuras sastāvā tas kuģoja, Spartela raga kaujā sadūrās ar apvienotiem Spānijas un Francijas spēkiem. Liela daļa sabiedroto kuģu apšaudes nebija nodarījusi lielus zaudējumus britiem, un briti, kuriem bija pavēlēts atgriezties [[Lamanšs|Lamanšā]], pat neatbildēja ar saviem lielgabaliem. Šī bija pēdējā reize šajā karā kad kuģis piedalījās tajā; jo karadarbība beidzās 1783. gadā, un &quot;Victory&quot; atkal tika nodots ierastajā flotes dienestā.

1787. gadā pēc sacelšanās Nīderlandē tika pavēlēts sagatavot &quot;Victory&quot; izbraukšanai, taču draudi bija mazinājušies, pirms darbi uz kuģa bija pabeigti. Kuģis bija gatavs [[Strīds par Nutkas līci|Nutkas krīzei]] un [[Krievu—austriešu—turku karš (1787—1792)|Krievijas apbruņošanai 1790. gadā]], taču abi notikumi tika noregulēti, pirms tas tika iesaistīts kaujā. [[Francijas revolucionārie kari|Franču Revolūcijas kara]] laikā kuģis &quot;Victory&quot; atradās Vidusjūras flotes sastāvā, piedaloties [[Tulonas aplenkums|Tulonas okupācijā]] augustā un [[Korsikas iebrukums (1794)|Korsikas iebrukumā]] no 1794. gada februāra līdz augustam. Vēlāk kuģis piedalījās Jēras salu kaujā 1795. gadā un Sentvinsenta raga kaujā 1797. gadā. Kad 1803. gadā admirālis [[Horācijs Nelsons]] tika iecelts par Vidusjūras flotes [[virspavēlnieks|virspavēlnieku]], viņš pacēla savu karogu uz &quot;Victory&quot; klāja un 1805. gadā iesaistījās ievērojamajā [[Trafalgaras kauja|Trafalgaras kaujā]]. Tas atradās dienestā kā ostas kuģis no 1824. gada līdz 1922. gadam, kad tika novietots sausajā dokā [[Portsmuta|Portsmutā]], Anglijā. Šeit tas tika remontēts un tagad tiek uzturēts kā muzeja kuģis. Kopš 2012. gada oktobra &quot;Victory&quot; ir pirmā jūras lorda flagmanis.

== Dienests ==
Kuģis tika nolaists ūdenī Četemā, divus gadus pēc Septiņgadu kara beigām, 1765. gada 7. maijā, bet Victory aktīvais dienests sākās tikai 1778. gadā, kad Admiralitāte pavēlēja kuģi apbruņot un sagatavot aktīvajam dienestam. Kuģa nodošana ekspluatācijā bija tā laika miltāro un politisko notikumu sekas. 1778. gada martā Francijas karalis [[Luijs XVI]] pasludināja [[Amerikas Savienotās Valstis|Ziemeļamerikas valstis]] par neatkarīgām no Anglijas un paziņoja par savu nodomu nodibināt tirdzniecības un ekonomiskās attiecības ar brīvo Ameriku. Ja nepieciešams, Francija bija gatava aizstāvēt šo tirdzniecību ar militāru spēku. Atbildot uz to, Anglijas karalis [[Džordžs III]] atsauca savu vēstnieku no Parīzes. Karš bija gaisā, un Admiralitāte sāka vākt spēkus.

Admirālis Ogastuss Kepels tika iecelts par Lamanša flotes komandieri, izvēloties &quot;Victory&quot; par savu flagmani. Un Džons Lindsijs kļuva par tā pirmo komandieri.

Sagatavošanās darbi un apbruņošana ilga aptuveni divarpus mēnešus, pēc tam karalis Džordžs III apmeklēja Četemu. Pēc karaļa vizītes, kurš bija apmierināts ar savas kuģu būvētavas darbu, &quot;Victory&quot; devās uz Portsmutu. Atrodoties noenkurots Spitheadā, Ogastuss Kepels pavēlēja nomainīt uz klāja esošos 30 42 mārciņu lielgabalus ar vieglākiem 32 mārciņu lielgabaliem, kas samazināja svara slodzi un nedaudz palielināja klāja platību.

=== Dalība Trafalgaras kaujā ===
{{pamatraksts|Trafalgaras kauja}}
&quot;Victory&quot; bija vadošais kuģis kreisajā britu kuģu divīzijā, kas uzbruka apvienotajai Francijas un Spānijas eskadrai. Kuģa kapteinis Trafalgaras kaujas laikā bija Tomass Hārdijs. Admirālis [[Horācijs Nelsons]] kaujas laikā atradās uz kuģa komandtiltiņa pilnā admirāļa uniformā un regālijās, iedvesmojot jūrniekus uz citiem kuģiem. Pēc apšaudes ar Francijas eskadras flagkuģi &quot;Bucentaur&quot; &quot;Victory&quot; iesaistījās abordāžas kaujā pret franču divklāju kuģi &quot;Redoutable&quot;. Apšaudes laikā Nelsons tika nāvējoši ievainots, tomēr britu flotei izdevās gūt uzvaru šajā kaujā.

== Apkalpe ==
[[Attēls:Horatio Nelson by George Baxter, after Lemuel Francis Abbott.jpg|thumb|Horācijs Nelsons. Džordža Bakstera glezna (1853).]]
&quot;HMS Victory&quot; apkalpē bija daudzu tautību pārstāvji, un to veidoja (Trafalgaras kaujā):
* Admirālis Horācijs Nelsons (flotes komandieris);
* Kuģa kapteinis [[Tomass Hārdijs]];
* 9 vecākie virsnieki;
* 48 apakšvirsnieki:
** Kapteinis: komandē bocmaņus un jūrniekus, atbildīgs par [[navigācija|navigāciju]];
** Bocmanis: apkalpes kapteinis, komandē jūrniekus;
** Apgādes virsnieks ({{val|en|purcer}}; kuģa pārvaldnieks un administrators);
** [[Kuģa ārsts|Ķirurgs]];
** Kuģa meistari: kuģu galdnieks, artilērijas strādnieks
** Kuģa pavārs;
** 22 kadeti (virsnieku praktikanti);
* 479 jūrnieki:
** 80 apakšvirsnieki (jūras spēku apakšvirsnieki);
** 204 pieredzējuši jūrnieki;
** 195 parastie jūrnieki;
* 90 savervētie vīri (uz šī laikmeta kuģiem tie bija uz klāja nolīgti vīrieši, kuriem nebija jūras pieredzes un kuri palīdzēja ikdienas uzdevumos vai navigācijā jūrnieku vai bocmaņa uzraudzībā);
* 40 kuģa puikas (bieži vien bērni vai pusaudži, kas tika savervēti tāpat kā sauszemes jūrnieki, lai palīdzētu kuģa darbībā);
* karavīri, kas nebija jūras flotes karavīri bet kuri pildīja [[jūras kājnieki|jūras kājnieku]] lomu, kuri no klāja un takelāžas šāva ar musketēm pret ienaidnieka kuģiem vai veidoja kaujas spēku kas piedalījās abordāžas uzbrukumā:
** 4 jūras spēku virsnieki;
**149 jūras kājnieki.

== Kuģa nozīme britu kultūrā ==
Kuģim ir īpaša vieta britu vēsturiskajā apziņā un tas tiek uzskatīts par spēcīgu Karaliskās flotes simbolu.&lt;ref&gt;Eastland and Ballantyne (2011) p. 6&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;McGowan (2003) p. vii&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Lavery (2015) p. 6&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Goodwin (2015) p. 4&lt;/ref&gt; Admiralitātes pirmais lords Leo Amerijs reiz teica, ka &quot;Victory&quot; iemieso &quot;...diezgan unikālā mērā britu jūras spēku vēsturi un tradīcijas... mūsu dižās flotes tradīcijas centrālo svētnīcu&quot;, savukārt 1924. gada Jūras spēku apskatē karalis [[Džordžs V Vindzors|Džordžs V]] paziņoja, ka &quot;...valstij nav labāka stimula patriotiskai pašaizliedzībai kā Nelsona flagmanis.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | url =https://academic.oup.com/tcbh/article-abstract/28/1/57/2738725?login=false| title = Restoring Victory: Naval Heritage, Identity, and Memory in Interwar Britain | author=Don Legget | journal = Modern British History | pages=57–82| date= March 2017 | volume = 28 | issue = 1 | publisher = Oxford Academic| doi = 10.1093/tcbh/hww060 | pmid = 28922799 | accessdate = 16 April 2025| url-access = subscription }}&lt;/ref&gt; Tas ir bijis apmeklējumu galamērķis karaļnama pārstāvjiem un valstu vadītājiem, tostarp ķeizaram [[Vilhelms II Hoencollerns|Vilhelmam II]], kurš kopā ar sievu 1889. gadā apmeklēja Lielbritāniju valsts vizītē. Ķeizaram tika pasniegts rakstāmgalds, ko izgatavoja ''Waring and Gillow'' uzņēmuma amatnieki no koka, kas savulaik bija daļa no &quot;Victory&quot; iekārtojuma. Vēlāk, 1914. gada 1. augustā, viņš uz šī rakstāmgalda parakstīja pavēli, kas iezīmēja [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumu. Būdams premjerministrs, [[Vinstons Čērčils]] 1941. gadā pēc vācu gaisa uzlidojuma Portsmutai 10. un 11. janvāra naktīs uzkāpa uz kuģa.

1889. gadā bija plānots aizvilkt kuģi &quot;Victory&quot; uz Griniču Karaliskās flotes izstādes vajadzībām, kurā bija apskatāmi vairāk nekā 5000 jūras priekšmetu. Kad izstādes norises vieta tika mainīta uz Čelsiju, lielais zemo tiltu skaits padarīja šo uzdevumu gandrīz neiespējamu, un tā vietā tika uzbūvēts pilna izmēra kuģa modelis. Pēc izstādes beigām replika tika pārdota un pārbūvēta tās jaunajā mājvietā [[Menas Sala|Menas Salā]].

Kuģis “Victory” ir bijis redzams un kalpojis par iedvesmu vairākām filmām: izdomātais Karaliskās flotes kuģis HMS “Dauntless” 2003. gada Disneja filmā &quot;[[Karību jūras pirāti: Melnās pērles lāsts]]&quot; bija balstīta uz to,&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |last=Singer |first=Michael |title=Bring Me That Horizon: The Making of Pirates of the Caribbean |publisher=Disney Editions |year=2007 |isbn=978-1423103196 |pages=101}}&lt;/ref&gt; savukārt Lielā kajīte aizstāja HMS “Bellerophon” 2023. gada biogrāfiskajā filmā [[Napoleons (2023. gada filma)|“Napoleons”]] fiktīvā ainā, kurā attēlota Napoleona un [[Arturs Velzlijs|Velingtonas hercoga]] tikšanās.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url =https://www.nmrn.org.uk/news/trafalgar-day-2024-battle-trafalgar  | title = Trafalgar Day 2024: The Battle of Trafalgar | date= 22 October 2024| publisher = The National Museum of the Royal Navy | accessdate = 16 April 2025}}&lt;/ref&gt; Tas tiek izmantots kā prototips līnijas kuģim ievaddziesmā “Look Down” 2012. gada filmas [[Nožēlojamie (2012. gada filma)|“Les Misérables”]] adaptācijā, kas tika filmēta flotes bāzē HMNB Portsmutā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url =https://www.bbc.co.uk/news/uk-england-hampshire-22027159 | title = Les Miserables costumes go on show | date= 4 April 2013| publisher = BBC - Hampshire and Isle of Wight  | accessdate = 16 April 2025}}&lt;/ref&gt; Daži kadri uz kuģa, kas joprojām peldēja 1918. gadā, ir redzami Morisa Elvija tajā pašā gadā radītās biogrāfiskās filmas par admirāli Nelsonu beigās. “Persuasion”, 1995. gada BBC vēsturiskā drāma, kuras pamatā ir [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] 1817. gada romāns ar tādu pašu nosaukumu, ietvēra ainas uz &quot;Victory&quot;. Filmas &quot;[[Master and Commander: Uz pasaules malu]]&quot; producēšanas komanda sadarbojās ar &quot;Victory&quot; kuratoriem, lai precīzi attēlotu dzīvi uz kuģa Džordža laikmetā, savukārt aktieris [[Rasels Krovs]], kurš filmā atveidoja kapteini Džeku Obriju, uzkāpa uz kuģa, lai gūtu iedvesmu savai lomai.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url = https://www.itv.com/news/2018-09-26/hms-victorys-battle-scarred-sail-goes-on-display  | title = HMS Victory's battle-scarred sail goes on display | date= 26 September 2018| publisher = ITV News| accessdate = 16 April 2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce | title=Nelson - Navy and Nation |editor=Quintin Colville and James Davey|publisher= National Maritime Museum/Conway Publishing |location=London |year=2013 |isbn=9781844862078 |page=228}}&lt;/ref&gt; [[Dramaturgs]] [[Viljams Švenks Gilberts|V. S. Gilberts]] apmeklēja kuģi 1868. gadā, vācot informāciju savu operetei &quot;H.M.S. Pinafore&quot;.

== Interesanti fakti ==

=== &quot;Anglija sagaida, ka katrs vīrs pildīs savu pienākumu&quot; ===
[[Attēls:England Expects Signal.svg|thumb|Nelsona vēstījums ar vimpeļiem (lasāms slejās no augšas uz leju)|left]]
Nelsona slavenais vēstījums uz kuģa &quot;Victory&quot; mastiem: &quot;Anglija sagaida, ka katrs vīrs pildīs savu pienākumu.&quot; Šie vārdi angļos rezonē līdzīgi kā frančiem &quot;[[18. jūnija runa]]&quot;. Šis ir slavenais vēstījums, ko admirālis Nelsons nodeva ar vimpeļiem no HMS &quot;Victory&quot; pirms Trafalgaras kaujas sākuma. Piemiņai katru gadu 21. oktobrī Nelsona slavenais vēstījums plīvo uz kuģa &quot;Victory&quot;.

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
File:Here Nelson Fell (216746145).jpg|thumb|Plāksne, kas apzīmē vietu uz kuģa, kur Nelsonu nāvējoši ievainoja franču kuģa &quot;Redoutable&quot; snaiperis
File:Portsmouth Victory 0100731wc.JPG|thumb|Admirāļa Nelsona kajīte
File:Victory 32pdr gundeck (5694565962).jpg|thumb|32 mārciņu lielgabalu replikas uz &quot;Victory&quot; apakšējā klāja
File:Batterie inférieure - Victory.jpg|thumb|Apakšējā baterija (32 mārciņu lielgabali)
File:HMSVictoryPortsmouthEngland (version 2).jpg|thumb|HMS Victory profilā, šeit skaidri redzamas dažādās lielgabalu baterijas
File:HMSVictory.jpg|thumb|[[Kuģa pakaļgals]]
File:England expects...retouched.jpg|thumb|Nelsona slavenais vēstījums ar kuģa vimpeļiem: &quot;Anglija sagaida, ka katrs vīrs pildīs savu pienākumu&quot;
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* {{grāmatas atsauce |first1=Nicholas |last1=Best |title=Trafalgar&amp;nbsp;– The Untold Story of the Greatest Sea Battle in History |publisher=The Orion Publishing Group Ltd |location=London |year=2005 |isbn=0-297-84622-1}}
* {{grāmatas atsauce |first1=John |last1=Christopher |title=The HMS Victory Story |publisher=The History Press |location=Stroud |year=2010 |isbn=978-0-7524-5605-8}}
* {{grāmatas atsauce |last=Clowes |first=William Laird |year=1997 |orig-date= |title=The Royal Navy, A&amp;nbsp;History from the Earliest Times to&amp;nbsp;1900 |volume=IV |publisher=Chatham Publishing |location=London |isbn=1-86176-013-2}}
* {{grāmatas atsauce |last=Clowes |first=William Laird |year=1997 |orig-date= |title=The Royal Navy, A&amp;nbsp;History from the Earliest Times to&amp;nbsp;1900 |volume=V |publisher=Chatham Publishing |location=London |isbn=1-86176-014-0}}
* {{grāmatas atsauce |title=Fighting Ships |last=Davies |first=David |year=1996 |publisher=Constable and Robinson Limited |location=Fulham Palace Road, London |isbn=1-84119-469-7}}
* {{grāmatas atsauce |first1=Jonathan R. |last1=Dull |title=The Age of the Ship of the Line |publisher=Seaforth Publishing |location=Barnsley |year=2009 |isbn=978-1-84832-549-4}}
* {{grāmatas atsauce |first1=Jonathan |last1=Eastland |first2=Iain |last2=Ballantyne |title= HMS Victory&amp;nbsp;– First Rate 1765 |publisher=Seaforth Publishing, Pen and Sword Books |location=Barnsley |year=2011 |isbn=978-1-84832-094-9}}
* {{grāmatas atsauce |title=Naval Warfare in the Age of Sail |last=Ireland |first=Bernard |authorlink= |year=2000 |publisher=Harper Collins Publishing |location=Hammersmith, London |isbn=0-00-762906-0}}
* {{grāmatas atsauce |first1= William |last1=Falconer |first2=William |last2=Burney |title=A&amp;nbsp;New and Universal Dictionary of the Marine; being a copious explanation of the technical terms and phrases usually employed in the construction, equipment, machinery, movements, and military, as well as naval operations of ships: with such parts of astronomy and navigation as will be found useful to practical navigators. |publisher=T.&amp;nbsp;Cadell and W.&amp;nbsp;Davies |location=London |year=1830 |oclc=1752876}}
* {{grāmatas atsauce |title=Nelson's Victory&amp;nbsp;– 101 Questions &amp; Answers about HMS Victory |last=Goodwin |first=Peter |year=2004 |publisher=Conway |location=London |isbn=9-780851-779881}}
* {{grāmatas atsauce |title=HMS Victory&amp;nbsp;– Pocket Manual 1805 |last=Goodwin |first=Peter |year=2015 |publisher=Conway |location=London |isbn=978-1-84486-260-3}}
* {{grāmatas atsauce |title=The Dispatches and Letters of Vice Admiral Lord Viscount Nelson, with notes (Volume&amp;nbsp;V) |last=Harris |first=Nicholas |year=1846 |publisher=H.&amp;nbsp;Colburn |location=London |oclc=1043045198}}
* {{grāmatas atsauce |title=British Napoleonic Ship-of-the-Line |last=Konstam |first=Angus |year=2009 |publisher=Osprey Publishing |location=Botley, Oxford. |isbn=978-1-84176-308-8}}
* {{grāmatas atsauce |title=The Ship of the Line |volume=1: The development of the battlefleet 1650–1850 |last=Lavery |first=Brian |author-link=Brian Lavery |year=1983 |location=London |publisher=Conway Maritime Press |isbn=0-85177-252-8}}
* {{grāmatas atsauce |title=Nelson's Victory&amp;nbsp;– 250&amp;nbsp;Years of War and Peace |last=Lavery |first=Brian |author-link=Brian Lavery |year=2015 |location=London |publisher=Seaforth Publishing |isbn=978-1-84832-232-5}}
* {{grāmatas atsauce |author=Longridge, Charles&amp;nbsp;N. |title=The Anatomy of Nelson's Ships |year=1981 |publisher=Naval Institute Press |isbn=0-87021-077-7}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.royalnavy.mod.uk/our-organisation/where-we-are/heritage/hms-victory HMS ''Victory'']
* [https://web.archive.org/web/20190602080918/http://militarynavalhistory.net/shippictures/art_hms_victory_01.htm Illustrated article about HMS ''Victory'']

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Apvienotās Karalistes karakuģi]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes vēsture]]</text>
      <sha1>0lrdn34onwzn9ymxi42numd1lyrx0ws</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rihards Cimermanis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627193</id>
    <revision>
      <id>4450321</id>
      <parentid>4447360</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T18:21:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4450321</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="274" sha1="idzoftzdp5l85dhi76go1cb5doosby6" xml:space="preserve">'''Rihards Cimermanis''' var būt:

* [[Rihards Cimermanis (mācītājs)|Rihards Cimermanis]] — luterāņu mācītājs (1862—?);
* [[Rihards Cimermanis (hokejists)|Rihards Cimermanis]] — hokejists (1993).

== Skatīt arī ==
* [[Cimermanis]]

{{Nozīmju atdalīšana}}</text>
      <sha1>idzoftzdp5l85dhi76go1cb5doosby6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts izglītības attīstības aģentūra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627216</id>
    <revision>
      <id>4450662</id>
      <parentid>4447505</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T10:20:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (Category with space)</comment>
      <origin>4450662</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6139" sha1="8pauz1x936f66jv84djgunhx62v2prl" xml:space="preserve">{{Organizācijas infokaste
|name         = Valsts izglītības attīstības aģentūra
|bgcolor      = 
|fgcolor      = 
|image        = 
|image_border = 
|size         = 
|alt          = 
|caption      = 
|map          = 
|msize        = 
|malt         = 
|mcaption     = 
|abbreviation = VIAA
|motto        = 
|formation    = 1995. gads
|extinction   = 
|type         = Valsts pārvaldes iestāde
|status       = 
|purpose      = Koordinēt Eiropas Savienības fondu līdzekļu izmantošanu izglītības un zinātnes jomā Latvijā
|headquarters = 
|location     = [[Vaļņu iela (Rīga)|Vaļņu iela]] 1, [[Rīga]], [[Latvija]] {{flaga|Latvija}}
|coords       = 
|region_served = Latvija, Eiropas Savienība
|membership   = 
|language     = 
|leader_title = Vadītājs
|leader_name  = Dita Traidās (1995-2024), Inta Ozola (no 2024)
|main_organ   = 
|parent_organization = 
|affiliations = 
|num_staff    = 
|num_volunteers =
|budget       = 
|website      = [https://www.viaa.gov.lv/lv/ Mājaslapa]
|remarks      = 
|}}

'''Valsts izglītības attīstības aģentūra''' ('''VIAA''') ir [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija]]s pakļautībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir īstenot [[izglītība]]s politiku, veicināt izglītības kvalitāti un attīstību, kā arī administrēt izglītības un starptautiskās sadarbības programmas.

== Vēsture ==
Valsts izglītības attīstības aģentūra tika izveidota, lai koordinētu izglītības attīstības projektus un nodrošinātu efektīvu [[Eiropas Savienība]]s fondu līdzekļu izmantošanu izglītības un zinātnes jomā. Laika gaitā aģentūras funkcijas ir paplašinājušās, ietverot arī starptautisko programmu administrēšanu un [[karjera]]s attīstības atbalsta sistēmu izveidi.

1995. gadā LR IZM nodibināja “Profesionālās izglītības attīstības programmu aģentūru” (PIAPA), lai sekmētu [[Profesionālā izglītība|profesionālās izglītības]] politikas un stratēģijas attīstību, sagatavojot PHARE programmas (1995 – 2000) profesionālās izglītības integrācijai Eiropas Savienībā. Laika gaitā PIAPA administrē dažādu Eiropas projektu programmas:  Leonardo da Vinci (1998), ESTIA (1998-2000), Euroguidance (kopš 2000), lai veicinātu karjeras attīstības atbalsta sistēmas (KAAS) politiku un praktisko darbību.
 
No 2004. gada 1. jūlija PIAPA tika reorganizēta un izveidota “Profesionālās izglītības attīstības aģentūra” (PIAA), kas iesaistījās Eiropas Sociālo fondu (ESF) administrēšanā, nodrošinot ESF finansēto aktivitāšu ieviešanu, uzraudzību un kontroli.

No 2007. gada 1. maija PIAA mainīja nosaukumu uz Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA), paplašinot darbību un iesaistoties Eiropas Reģionālās attīstības fonda ([[Eiropas Reģionālās attīstības fonds|ERAF]]) administrēšanā. 2007. gadā tika izveidota nacionālo izglītības iespēju datubāze.niid.lv. 

No 2009. gada VIAA pārņēma izglītības inovāciju fonda funkcijas. 

No 2010. gada 1. janvāra VIAA pārņēma Akadēmisko programmu aģentūras (APA) funkcijas, tādējādi papildus Leonardo da Vinci apakšprogrammas administrēšanai uzņemoties visu pārējo ES Mūžizglītības programmu izglītībā – Comenius, [[Erasmus+|Erasmus]], Grundtvig, Mācību braucieni, kā arī Erasmus Mundus, Žana Monē programmas - pārraudzību un Latvijas dalības Tempus programmā un [[Boloņas process|Boloņas procesa]] īstenošanā.

No 2011. gada līdz  2015. gadam VIAA nodrošināja Latvijas dalību trijos starptautiskos izglītības pētījumu virzienos – PISA, TALIS, ASEM LLLHub.  No 2015. gada VIAA nodrošināja ES Ietvara programmas Horizon2020 Nacionālā kontaktpunkta darbību un Latvijas dalību ES kopējās starptautiskās programmās un projektos: ES COST, ERA-NET, ERA-NET+ 

No 2016. līdz 2018. gadam VIAA uzsāka vairāku jaunu projektu īstenošanu: ERAF “Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts” un  &quot;Atbalsts starptautiskās sadarbības projektu izstrādei un īstenošanai&quot;,  ESF “Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs” un “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”. 
 
2018. gadā VIAA no [[Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts|Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta]] pārņēma EURAXESS atbildīgās institūcijas funkcijas Latvijā. 2019. gadā VIAA no Akadēmiskā informācijas centra (AIC) pārņēma ''Study in Latvia'' īstenošanu.
 
2020. gadā VIAA pārņēma Studiju un zinātnes administrācijas (SZA) funkcijas studiju un studējošo kredītu administrēšanā. 2022. gadā VIAA nodeva zinātnes un pētniecības politikas atbalsta funkcijas [[Latvijas Zinātnes padome (LZP) |Latvijas Zinātnes padomei (LZP)]].

2025. gadā VIAA pārņēma Valsts izglītības satura centra (VISC) funkcijas un uzdevumus.  

== Darbības virzieni ==
Aģentūras galvenie darbības virzieni ir:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.viaa.gov.lv/lv/darbibas-virzieni|title=Darbības virzieni {{!}} Valsts izglītības attīstības aģentūra|website=www.viaa.gov.lv|access-date=2026-03-30|language=lv}}&lt;/ref&gt;  
* Eiropas Savienības fondu projektu administrēšana izglītībā un zinātnē;
* starptautisko izglītības programmu (piemēram, ''Erasmus+'') koordinēšana;
* karjeras attīstības atbalsta sistēmu izstrāde un uzturēšana;
* izglītības kvalitātes uzlabošanas veicināšana;
* inovāciju un digitālo risinājumu attīstība izglītībā.

== Funkcijas ==
Aģentūras funkcijas ietver:
* projektu konkursu organizēšanu un uzraudzību;
* ES fondu finanšu līdzekļu sadali un izmantošanas kontroli;
* sadarbību ar izglītības iestādēm un starptautiskajiem partneriem;
* informācijas sniegšanu par izglītības iespējām Latvijā un ārvalstīs.

== Nozīme ==
Valsts izglītības attīstības aģentūra ir nozīmīga institūcija Latvijas izglītības sistēmā, kas veicina izglītības pieejamību, kvalitāti un starptautisko konkurētspēju.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Izglītība Latvijā]]</text>
      <sha1>8pauz1x936f66jv84djgunhx62v2prl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Apģērbzinības</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627241</id>
    <revision>
      <id>4450659</id>
      <parentid>4447607</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T10:20:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (Category with space)</comment>
      <origin>4450659</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1780" sha1="b9w5doqda6va57c712clc6q01lfi5m0" xml:space="preserve">'''Apģērbzinības''' ir starpdisciplināra zinātņu nozare, kas pēta [[Apģērbs|apģērbu]], tā izgatavošanu, funkcijas, estētiku un nozīmi sabiedrībā. Tā ietver zināšanas par [[tekstilmateriāli]]em, apģērba konstruēšanu&lt;ref&gt;{{Cite book|last= Deksne S., Volmāre A.|first=|title= ''Konstruēsim! Ar ķermeņa un modes stila izjūtu.''|publisher= |year=2021|url= https://dom.lndb.lv/data/obj/file/31318297.pdf }}&lt;/ref&gt;, dizainu, ražošanas tehnoloģijām, kā arī kultūras un sociālajiem aspektiem, kas saistīti ar apģērba lietošanu.

Apģērbzinības apvieno elementus no tekstiltehnoloģijas, [[Dizains|dizaina]], [[antropoloģija]]s un [[ekonomika]]s, analizējot apģērbu gan kā praktisku priekšmetu, gan kā identitātes un komunikācijas līdzekli. Nozare pēta arī modes attīstību, ilgtspējīgu ražošanu, [[Patēriņš|patēriņa]] paradumus un apģērba ietekmi uz vidi.&lt;ref&gt;{{Cite book |last= Dišlere V., Jēgere M. et al. (Red.)|first= |title=''Mācības patērētājzinībās: gudra izvēle. Rokasgrāmata patērētājizglītībā pieaugušajiem.''
|publisher= Jelgava: PMPMA, 127 lpp.|year=2005 |url=https://lbtufb.lbtu.lv/LLU-studiju-materiali/Rokasgramata_pateretajizgl_Dislere_2005.pdf
}}&lt;/ref&gt;

Praktiskajā jomā apģērbzinības tiek pielietotas apģērbu projektēšanā, kvalitātes novērtēšanā, ražošanas procesu optimizācijā un izglītībā, sagatavojot speciālistus tekstila un apģērbu industrijai vai individuālā komersanta darbībai.&lt;ref&gt;{{Cite web |url=https://ris.lv/macibu-programmas/dizaina-skola/susanas-seminari-2/|title=Apģērbu konstruēšanas, modelēšanas un šūšanas individuālās programmas}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{apģērbs-aizmetnis}}
[[Kategorija:Izglītība Latvijā]]</text>
      <sha1>b9w5doqda6va57c712clc6q01lfi5m0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jaunrades nams JUNDA</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627249</id>
    <revision>
      <id>4450661</id>
      <parentid>4447629</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T10:20:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[WP:CLEANER|WPCleaner]] v2.05b - Fixed using [[WP:CHECK]] (Category with space)</comment>
      <origin>4450661</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2614" sha1="o39pgun3nu3rn2wixn30p43b0mhlzxc" xml:space="preserve">{{Organizācijas infokaste
|name         = Jaunrades nams JUNDA
|bgcolor      = 
|fgcolor      = 
|image        = 
|image_border = 
|size         = 
|alt          = 
|caption      = 
|map          = 
|msize        = 
|malt         = 
|mcaption     = 
|abbreviation = JUNDA
|motto        = 
|formation    = 1989. gads
|extinction   = 
|type         = Valsts nozīmes interešu izglītības iestāde
|status       = Jelgavas valstspilsētas pašvaldības izglītības sistēmas daļa
|purpose      = Piedāvāt mūsdienīgu interešu izglītību bērniem un jauniešiem, atbalstot kompetenču izglītību un personības izaugsmi 
|headquarters = 
|location     = [[Zemgales prospekts (Jelgava)|Zemgales prospekts]] 7, [[Jelgava]], [[Latvija]] {{flaga|Latvija}}
|coords       = 
|region_served = Jelgava, Jelgavas novads
|membership   = 
|language     = 
|leader_title = Direktore
|leader_name  = Ilze Jaunzeme
|main_organ   = 
|parent_organization = 
|affiliations = 
|num_staff    = 
|num_volunteers =
|budget       = 
|website      = [https://www.jelgava.lv/jjj/sakumlapa Mājaslapa]
|remarks      = 
}}
'''Jaunrades nams JUNDA''' ir [[Interešu izglītība|interešu izglītības]] iestāde [[Jelgava|Jelgavā]], [[Latvija|Latvijā]], kas piedāvā bērniem un jauniešiem daudzveidīgas interešu izglītības un brīvā laika pavadīšanas iespējas.

== Vēsture ==
Jaunrades nams “Junda” dibināts 1989. gadā kā bērnu un jauniešu centrs. 2020. gadā tas pārdēvēts par jaunrades namu, vienlaikus pārceļoties uz rekonstruētām telpām Jelgavā.

== Darbība ==
Iestāde piedāvā vairāk nekā 40 interešu izglītības pulciņu&lt;ref&gt;{{Cite web |url= https://www.jelgava.lv/jjj/sakumlapa/|title= Jaunrades nams JUNDA. Pieteikšanās pulciņiem.}}&lt;/ref&gt; un programmu dažādās jomās, tostarp [[Mūzika|mūzikā]], [[Deja|dejā]], [[Teātris|teātrī]], [[Vizuālā māksla|vizuālajā mākslā]], [[Tehnoloģija|tehnoloģijās]] un [[Inženierzinātne|inženierzinātnēs]]. Tajās iesaistās plašs dalībnieku loks – no agrīna vecuma [[Bērns|bērniem]] līdz [[jaunieši]]em. Galvenās vērtības – veicināt jauniešu zinātkāri, attīstīt [[Radošums|radošumu]] un pilnveidot personības izaugsmi. 

Papildus ikdienas nodarbībām “Junda” organizē nometnes, projektus, konkursus un starptautiskās sadarbības aktivitātes, tostarp iesaistoties jaunatnes programmās un brīvprātīgajā darbā Eiropas līmenī. 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Jelgava]]
[[Kategorija:Izglītība Latvijā]]
[[Kategorija:Interešu izglītība]]
[[Kategorija:Jaunatnes organizācijas]]</text>
      <sha1>o39pgun3nu3rn2wixn30p43b0mhlzxc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mainvalda pārgrupēšanās</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627428</id>
    <revision>
      <id>4450153</id>
      <parentid>4449626</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T13:02:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Crooplez</username>
        <id>101605</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Noņēmu komentāru, par ko runā diskusijā.</comment>
      <origin>4450153</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1291" sha1="jvvdlkhom8pojvcfexqvixqnv2qhoqe" xml:space="preserve">'''Meinvalda pārgrupēšanās''' ir [[vārda reakcija]] organiskajā ķīmijā. Reakcija ir nosaukta tās izstrādātāja, amerikāņu ķīmiķa (organiskā ķīmija, bioķīmija) [[Džerolda Meinvalda]] (''Jerrold Meinwald'', 1927–2018) vārdā. Tā pieder pie [[pārgrupēšanās reakcijas|pārgrupēšanās reakcijām]] un tiek izmantota [[Karbonilgrupa|karbonilsavienojumu]] sintēzei no [[epoksīdi]]em.&lt;ref name=&quot;Tiddens&quot;&gt;Martine R. Tiddens, Robertus J. M. Klein Gebbink, Matthias Otte: ''The B(C&lt;sub&gt;6&lt;/sub&gt;F&lt;sub&gt;5&lt;/sub&gt;)&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt;-Catalyzed Tandem Meinwald Rearrangement–Reductive Amination'', Org. Lett. '''2016''', S.&amp;nbsp;3714–3717. {{Doi|10.1021/acs.orglett.6b01744}}.&lt;/ref&gt;

== Reakcijas apskats ==
Šajā reakcijā epoksīds pārgrupējas par karbonilsavienojumu [[Lūisa skābes un bāzes|Luisa skābes]] katalīzē (R&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt;, R&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;, R&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;, R&lt;sup&gt;4&lt;/sup&gt; = H, Alkil, Aril).&lt;ref name=&quot;Tiddens&quot; /&gt;
[[Attēls:Meinvalda pargrupesanas apskats.svg|center|frameless|Meinvalda pārgrupēšanās reakcijas vispārīgā shēma|375x375px]]

== Reakcijas mehānisms ==
[[Attēls:Meinvalda reakcijas mehānisms.svg|center|frameless|600x600px|Meinvalda pārgrupēšanās reakcijas mehānisms]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Organiskās reakcijas]]</text>
      <sha1>jvvdlkhom8pojvcfexqvixqnv2qhoqe</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450282</id>
      <parentid>4450153</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T16:55:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Crooplez</username>
        <id>101605</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Crooplez pārvietoja lapu [[Meinvalda pārgrupēšanās]] uz [[Mainvalda pārgrupēšanās]]: Kļūdains nosaukums: Nomainīts, lai atbilstu pareizajai izrunai. https://youglish.com/pronounce/meinwald/english </comment>
      <origin>4450153</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1291" sha1="jvvdlkhom8pojvcfexqvixqnv2qhoqe" xml:space="preserve">'''Meinvalda pārgrupēšanās''' ir [[vārda reakcija]] organiskajā ķīmijā. Reakcija ir nosaukta tās izstrādātāja, amerikāņu ķīmiķa (organiskā ķīmija, bioķīmija) [[Džerolda Meinvalda]] (''Jerrold Meinwald'', 1927–2018) vārdā. Tā pieder pie [[pārgrupēšanās reakcijas|pārgrupēšanās reakcijām]] un tiek izmantota [[Karbonilgrupa|karbonilsavienojumu]] sintēzei no [[epoksīdi]]em.&lt;ref name=&quot;Tiddens&quot;&gt;Martine R. Tiddens, Robertus J. M. Klein Gebbink, Matthias Otte: ''The B(C&lt;sub&gt;6&lt;/sub&gt;F&lt;sub&gt;5&lt;/sub&gt;)&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt;-Catalyzed Tandem Meinwald Rearrangement–Reductive Amination'', Org. Lett. '''2016''', S.&amp;nbsp;3714–3717. {{Doi|10.1021/acs.orglett.6b01744}}.&lt;/ref&gt;

== Reakcijas apskats ==
Šajā reakcijā epoksīds pārgrupējas par karbonilsavienojumu [[Lūisa skābes un bāzes|Luisa skābes]] katalīzē (R&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt;, R&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;, R&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;, R&lt;sup&gt;4&lt;/sup&gt; = H, Alkil, Aril).&lt;ref name=&quot;Tiddens&quot; /&gt;
[[Attēls:Meinvalda pargrupesanas apskats.svg|center|frameless|Meinvalda pārgrupēšanās reakcijas vispārīgā shēma|375x375px]]

== Reakcijas mehānisms ==
[[Attēls:Meinvalda reakcijas mehānisms.svg|center|frameless|600x600px|Meinvalda pārgrupēšanās reakcijas mehānisms]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Organiskās reakcijas]]</text>
      <sha1>jvvdlkhom8pojvcfexqvixqnv2qhoqe</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450286</id>
      <parentid>4450282</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T16:55:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Crooplez</username>
        <id>101605</id>
      </contributor>
      <origin>4450286</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1311" sha1="tam6wdkvjcvq2tj7nlcmx5n55dxacnf" xml:space="preserve">'''Mainvalda pārgrupēšanās''' ir [[vārda reakcija]] organiskajā ķīmijā. Reakcija ir nosaukta tās izstrādātāja, amerikāņu ķīmiķa (organiskā ķīmija, bioķīmija) [[Džerolda Meinvalda|Džerolda Mainvalda]] (''Jerrold Meinwald'', 1927–2018) vārdā. Tā pieder pie [[pārgrupēšanās reakcijas|pārgrupēšanās reakcijām]] un tiek izmantota [[Karbonilgrupa|karbonilsavienojumu]] sintēzei no [[epoksīdi]]em.&lt;ref name=&quot;Tiddens&quot;&gt;Martine R. Tiddens, Robertus J. M. Klein Gebbink, Matthias Otte: ''The B(C&lt;sub&gt;6&lt;/sub&gt;F&lt;sub&gt;5&lt;/sub&gt;)&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt;-Catalyzed Tandem Meinwald Rearrangement–Reductive Amination'', Org. Lett. '''2016''', S.&amp;nbsp;3714–3717. {{Doi|10.1021/acs.orglett.6b01744}}.&lt;/ref&gt;

== Reakcijas apskats ==
Šajā reakcijā epoksīds pārgrupējas par karbonilsavienojumu [[Lūisa skābes un bāzes|Luisa skābes]] katalīzē (R&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt;, R&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;, R&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;, R&lt;sup&gt;4&lt;/sup&gt; = H, Alkil, Aril).&lt;ref name=&quot;Tiddens&quot; /&gt;
[[Attēls:Meinvalda pargrupesanas apskats.svg|center|frameless|Meinvalda pārgrupēšanās reakcijas vispārīgā shēma|375x375px]]

== Reakcijas mehānisms ==
[[Attēls:Meinvalda reakcijas mehānisms.svg|center|frameless|600x600px|Meinvalda pārgrupēšanās reakcijas mehānisms]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Organiskās reakcijas]]</text>
      <sha1>tam6wdkvjcvq2tj7nlcmx5n55dxacnf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vladimirs Ļitvincevs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627477</id>
    <revision>
      <id>4450129</id>
      <parentid>4449536</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T12:35:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4450129</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3578" sha1="6anfmgfsvyg4n00euguuqgdqqo0mntc" xml:space="preserve">{{Daiļslidotāja infokaste
|name= Vladimirs Ļitvincevs
|image= File:Vladimir Litvintsev 2025 Skate America Short Program 05.jpg
|caption= Vladimirs Ļitvincevs 2025. gadā
|fullname= 
|altname= 
|country= {{AZE}}
|birth_date= {{birth date and age|2001|2|18|df=yes}}
|birth_place= {{vieta|Krievija|Komi Republika|Uhta}}
|hometown=
|residence= 
|height= 167 cm
|coach= [[Viktorija Bucajeva]]
|beganskating= 2005
|combined total= 251,76
|combined date= 2023.
|SP score= 85,83
|SP date= 2023.
|FS score= 169,05
|FS date= 2023.
|show-medals = yes
|medaltemplates= 
}}
'''Vladimirs Ļitvincevs''' ({{val|az|Vladimir Litvintsev}}, {{val|ru|Владимир Андреевич Литвинцев}}; dzimis {{dat|2001|2|18}} [[Uhta|Uhtā]] [[Krievija|Krievijas Federācijā]]) ir [[krievi|krievu]] [[daiļslidotājs]], kas starptautiskās sacensībās pārstāv [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]]. Startē individuālajās sacensībās.

Kuļišs dzimis [[Komi Republika|Komi Republikā]], [[Uhta|Uhtā]] 2001. gadā. Slidot sācis trīs gadu vecumā 2004. gadā. Ģimene pārcēlās dzīvot uz [[Maskava|Maskavu]], kad Vladimiram bija 9 gadi.

V. Ļitvincevs starptautiskās sacensībās nav pārstāvējis Krieviju,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.isuresults.com/bios/isufs_cr_00106448.htm|title=Competition Results Vladimir LITVINTSEV (AZE)|website=www.isuresults.com|access-date=2026-03-31}}&lt;/ref&gt; bet 2018. gadā kļuva par Azerbaidžānas sportistu. Pirmajās pieaugušo sacensībās [[Minska|Minskā]] palika otrajā vietā aiz [[Latvija]]s pārstāvja [[Deniss Vasiļjevs|Denisa Vasiļjeva]]. 2019. gadā debitēja [[Eiropas čempionāts daiļslidošanā|Eiropas]] un [[Pasaules čempionāts daiļslidošanā|Pasaules čempionātā]].

Piedalījies divās olimpiskajās spēlēs. [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimiādē]] Pekinā V. Ļitvincevs bija [[Azerbaidžānas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Azerbaidžānas karognesējs]] olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.azernews.az/sports/188160.html|title=National flag bearer for Winter Olympics named|last=Azernews.Az|website=Azernews.Az|access-date=2026-03-31|date=2022-01-19|language=en}}&lt;/ref&gt; Olimpiskajās spēlēs viņš izcīnīja 18. vietu. Arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiādē]] V. Ļitvincevs bija viens no karognesējiem atklāšanas ceremonijā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.az/news/azerbaycan-numayende-heyetinin-xxv-qis-olimpiya-oyunlarina-yollanacagi-tarix-belli-olub|title=Azərbaycan nümayəndə heyətinin XXV Qış Olimpiya Oyunlarına...|last=www.endorphin.az|website=olympic.az|access-date=2026-03-31|language=en}}&lt;/ref&gt; un viņš bija arī labākais Azerbaidžānas sportists Milānas olimpiskajās spēlēs, tomēr ieņemtā vieta bija ievērojami zemāka nekā Pekinā — 29. vieta.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{sportists-aizmetnis}}
{{azerbaidžāna-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Ļitvincevs, Vladimirs}}
[[Kategorija:2001. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Komi Republikā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas daiļslidotāji]]
[[Kategorija:Azerbaidžānas daiļslidotāji]]
[[Kategorija:Azerbaidžānas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Azerbaidžānas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Daiļslidotāji 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Daiļslidotāji 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>6anfmgfsvyg4n00euguuqgdqqo0mntc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450130</id>
      <parentid>4450129</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T12:35:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4450130</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3581" sha1="c34dzv4k1vs39dvs6frx4jzp2xf806z" xml:space="preserve">{{Daiļslidotāja infokaste
|name= Vladimirs Ļitvincevs
|image= File:Vladimir Litvintsev 2025 Skate America Short Program 05.jpg
|caption= Vladimirs Ļitvincevs 2025. gadā
|fullname= 
|altname= 
|country= {{AZE}}
|birth_date= {{birth date and age|2001|2|18|df=yes}}
|birth_place= {{vieta|Krievija|Komi Republika|Uhta}}
|hometown=
|residence= 
|height= 167 cm
|coach= [[Viktorija Bucajeva]]
|beganskating= 2005
|combined total= 251,76
|combined date= 2023.
|SP score= 85,83
|SP date= 2023.
|FS score= 169,05
|FS date= 2023.
|show-medals = yes
|medaltemplates= 
}}
'''Vladimirs Ļitvincevs''' ({{val|az|Vladimir Litvintsev}}, {{val|ru|Владимир Андреевич Литвинцев}}; dzimis {{dat|2001|2|18}} [[Uhta|Uhtā]] [[Krievija|Krievijas Federācijā]]) ir [[krievi|krievu]] [[daiļslidotājs]], kas starptautiskās sacensībās pārstāv [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]]. Startē individuālajās sacensībās.

Ļitvincevs dzimis [[Komi Republika|Komi Republikā]], [[Uhta|Uhtā]] 2001. gadā. Slidot sācis trīs gadu vecumā 2004. gadā. Ģimene pārcēlās dzīvot uz [[Maskava|Maskavu]], kad Vladimiram bija 9 gadi.

V. Ļitvincevs starptautiskās sacensībās nav pārstāvējis Krieviju,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.isuresults.com/bios/isufs_cr_00106448.htm|title=Competition Results Vladimir LITVINTSEV (AZE)|website=www.isuresults.com|access-date=2026-03-31}}&lt;/ref&gt; bet 2018. gadā kļuva par Azerbaidžānas sportistu. Pirmajās pieaugušo sacensībās [[Minska|Minskā]] palika otrajā vietā aiz [[Latvija]]s pārstāvja [[Deniss Vasiļjevs|Denisa Vasiļjeva]]. 2019. gadā debitēja [[Eiropas čempionāts daiļslidošanā|Eiropas]] un [[Pasaules čempionāts daiļslidošanā|Pasaules čempionātā]].

Piedalījies divās olimpiskajās spēlēs. [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimiādē]] Pekinā V. Ļitvincevs bija [[Azerbaidžānas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Azerbaidžānas karognesējs]] olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.azernews.az/sports/188160.html|title=National flag bearer for Winter Olympics named|last=Azernews.Az|website=Azernews.Az|access-date=2026-03-31|date=2022-01-19|language=en}}&lt;/ref&gt; Olimpiskajās spēlēs viņš izcīnīja 18. vietu. Arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiādē]] V. Ļitvincevs bija viens no karognesējiem atklāšanas ceremonijā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.az/news/azerbaycan-numayende-heyetinin-xxv-qis-olimpiya-oyunlarina-yollanacagi-tarix-belli-olub|title=Azərbaycan nümayəndə heyətinin XXV Qış Olimpiya Oyunlarına...|last=www.endorphin.az|website=olympic.az|access-date=2026-03-31|language=en}}&lt;/ref&gt; un viņš bija arī labākais Azerbaidžānas sportists Milānas olimpiskajās spēlēs, tomēr ieņemtā vieta bija ievērojami zemāka nekā Pekinā — 29. vieta.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{sportists-aizmetnis}}
{{azerbaidžāna-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Ļitvincevs, Vladimirs}}
[[Kategorija:2001. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Komi Republikā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas daiļslidotāji]]
[[Kategorija:Azerbaidžānas daiļslidotāji]]
[[Kategorija:Azerbaidžānas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Azerbaidžānas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Daiļslidotāji 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Daiļslidotāji 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>c34dzv4k1vs39dvs6frx4jzp2xf806z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Mainvalda pārgrupēšanās</title>
    <ns>1</ns>
    <id>627499</id>
    <revision>
      <id>4450150</id>
      <parentid>4448406</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T13:01:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Crooplez</username>
        <id>101605</id>
      </contributor>
      <comment>Atbilde</comment>
      <origin>4450150</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="698" sha1="i5icd46ucwdezwvx24u1dgvtgifppxm" xml:space="preserve">{{ping|Crooplez}} kāpēc &quot;nemainīt uz Lūisa&quot;? Latviski pareizi ir ar garo, sk. [[Diskusija:Lūisa skābes un bāzes|diskusiju]]. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 1. aprīlis, plkst. 08.16 (EEST)

:Laikam to bija uzreiz jāraksta diskusijā, nevis komentārā. Diskusiju biju redzējis. Norādītajā [https://web.archive.org/web/20081203050037/http://www.personvardi.lv/Noteikumi.pdf linkā] abi varianti uzdoti kā pareizie. Turklāt Luiss fonētiski ir daudz līdzīgāks amerikāņu Lewis, nekā Lūiss. [[Dalībnieks:Crooplez|Crooplez]] ([[Dalībnieka diskusija:Crooplez|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 16.01 (EEST)</text>
      <sha1>i5icd46ucwdezwvx24u1dgvtgifppxm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450284</id>
      <parentid>4450150</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T16:55:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Crooplez</username>
        <id>101605</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Crooplez pārvietoja lapu [[Diskusija:Meinvalda pārgrupēšanās]] uz [[Diskusija:Mainvalda pārgrupēšanās]]: Kļūdains nosaukums: Nomainīts, lai atbilstu pareizajai izrunai. https://youglish.com/pronounce/meinwald/english </comment>
      <origin>4450150</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="698" sha1="i5icd46ucwdezwvx24u1dgvtgifppxm" xml:space="preserve">{{ping|Crooplez}} kāpēc &quot;nemainīt uz Lūisa&quot;? Latviski pareizi ir ar garo, sk. [[Diskusija:Lūisa skābes un bāzes|diskusiju]]. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 1. aprīlis, plkst. 08.16 (EEST)

:Laikam to bija uzreiz jāraksta diskusijā, nevis komentārā. Diskusiju biju redzējis. Norādītajā [https://web.archive.org/web/20081203050037/http://www.personvardi.lv/Noteikumi.pdf linkā] abi varianti uzdoti kā pareizie. Turklāt Luiss fonētiski ir daudz līdzīgāks amerikāņu Lewis, nekā Lūiss. [[Dalībnieks:Crooplez|Crooplez]] ([[Dalībnieka diskusija:Crooplez|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 16.01 (EEST)</text>
      <sha1>i5icd46ucwdezwvx24u1dgvtgifppxm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mitilene</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627720</id>
    <revision>
      <id>4450184</id>
      <parentid>4449299</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T13:25:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4450184</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3827" sha1="gqbwae1au1kj7eqxfp5n2w77zbpg6wg" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Mitilene
| native_name = {{ubl|''Μυτιλήνη''}}
| settlement_type = 
| image_skyline = 
| image_caption = 
| image_flag = 
| image_shield = 
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Grieķija#Eiropa
| pushpin_label_position = 
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{GRE}}
| subdivision_type1 = Reģions
| subdivision_name1 = [[Ziemeļegejas reģions]]
| subdivision_type2 = Sala
| subdivision_name2 = [[Lesbas sala]]
| established_title = 
| established_date = 
| government_type = 
| leader_title = 
| leader_name = 
| area_magnitude = 
| area_total_km2 = 
| area_land_km2 = 
| area_water_km2 = 
| area_urban_km2 = 
| area_metro_km2 = 
| population_as_of = 2024. gadā
| population_footnotes = 
| population_total = 37000
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density_km2 = 
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 39
| latm = 06
| lats = 00
| latNS = N
| longd = 26
| longm = 33
| longs = 00
| longEW = E
| postal_code_type = Pasta indekss
| postal_code = 81100
| elevation_footnotes = 
| elevation_m = 0
| website = {{URL|https://www.mytilene.gr/}}
| footnotes = 
}}

'''Mitilene''' ({{val|el|Μυτιλήνη}}) ir pilsēta [[Grieķija]]s austrumos, kas atrodas [[Lesbas sala]]s dienvidaustrumu piekrastē pie [[Egejas jūra]]s. Tā ir salas administratīvais centrs un lielākā pilsēta, kā arī nozīmīgs ostas un kultūras centrs.

2024. gadā pilsētā dzīvoja aptuveni 37 tūkstoši iedzīvotāju. Mitilene ir svarīgs reģionālais administratīvais, izglītības un saimnieciskais centrs, kur atrodas arī [[Egejas Universitāte]].

== Vēsture ==
Mitilene ir viena no senākajām nepārtraukti apdzīvotajām pilsētām [[Grieķija]]s teritorijā. Tā tika dibināta jau senajā Grieķijā un bija nozīmīgs kultūras un politiskais centrs [[Egejas jūra]]s reģionā. Pilsēta ir pazīstama kā dzejnieces [[Sapfo]] dzimtene.

Antīkajā periodā Mitilene bija spēcīga pilsētvalsts un bieži iesaistījās konfliktos ar [[Atēnas]] un citām Grieķijas polisām, tostarp [[Peloponēsas karš|Peloponēsas karā]]. Vēlāk tā nonāca [[Senā Roma|Romas impērija]]s un pēc tam [[Bizantija]]s kontrolē.

Viduslaikos pilsētu pārvaldīja dažādas varas, tostarp [[Dženovas Republika]], līdz to 1462. gadā iekaroja [[Osmaņu impērija]]. Osmaņu valdīšanas laikā Mitilene saglabāja savu nozīmi kā administratīvs un tirdzniecības centrs.

1912. gadā [[Pirmais Balkānu karš|Pirmā Balkānu kara]] laikā sala tika pievienota Grieķijai. 20. gadsimtā pilsēta attīstījās kā reģionāls centrs, bet mūsdienās tā ir nozīmīgs tūrisma, izglītības un transporta mezgls.

== Ģeogrāfija ==
Mitilene atrodas salas dienvidaustrumu daļā, uz ziemeļiem un austrumiem no [[Geras līcis|Geras līča]]. Tās administratīvās vienības platība ir 107,46 km² (41,49 kvadrātjūdzes), un iedzīvotāju skaits ir 41 379 (2021). Ar iedzīvotāju blīvumu 390/km² tā ir visblīvāk apdzīvotā administratīvā vienība Lesbas salā. Nākamās lielākās apdzīvotās vietas šajā vienībā ir Lutra (1 339 iedzīvotāji), Pamfila (1 264) un Morija (1 237). Grieķijas valsts autoceļš Nr. 36 savieno Mitileni ar [[Kallone|Kalloni]]. Mitileni ieskauj lauksaimniecības zemes, bet rietumos un ziemeļos atrodas kalni. Lidosta atrodas dažus kilometrus uz dienvidiem no pilsētas.

Mitilenē valda karsts vasaras Vidusjūras klimats ar karstām, sausām vasarām un vēsām, lietainām ziemām.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Grieķija-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Grieķijas pilsētas]]</text>
      <sha1>gqbwae1au1kj7eqxfp5n2w77zbpg6wg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Akilas Mitilinaios</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627759</id>
    <revision>
      <id>4450269</id>
      <parentid>4449488</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T16:19:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>XD991</username>
        <id>108020</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4450269</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5886" sha1="arrn2c0i52nm06a9k1598hlz8gxtnnt" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = solists
|           Vārds = Akilas Mitilinaios
|      Vārds_orig = ''Ακύλας Μυτιληναίος''
|          Attēls =
|         Att_izm = 
|          Ainava = 
|        Apraksts =
|        Dz_vārds = 
|      Pseidonīms = ''Akylas''
|          Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1999|2|11}}
|        Vieta_dz = {{vieta|Grieķija|Seres}}
|           Miris = 
|        Vieta_mr = 
|           Vieta = 
|           Žanrs =
|    Nodarbošanās = [[dziedātājs]], dziesmu autors
|     Instrumenti = [[balss]], [[ukulele]]
|            Gadi = 2015–pašlaik
|Izdevējkompānija =
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = 
|         Dzimums = V
}}
'''Akilas Mitilinaios''' ({{val|gr|Ακύλας Μυτιληναίος}}, dzimis {{dat|1999|2|11}}), pazīstams arī ar pseidonīmu '''''Akylas''''', ir [[grieķi|grieķu]] [[dziedātājs]] un dziesmu autors. Pārstāvēs [[Grieķija|Grieķiju]] [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Ferto''.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1999. gadā [[Seres]], [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālajā Maķedonijā]], kopš bērnības aizrāvies ar mūziku. Mācījās Seres mūzikas skolā, kā arī apmeklēja teātra nodarbības.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |author1=Nikós Gkágias |title=Ο Ακύλας είναι ο καλλιτέχνης που μισεί τη σοβαροφάνεια στη ζωή του |url=https://parallaximag.gr/prosopa/o-akylas-einai-o-kallitechnis-poy-misei-ti-sovarofaneia-sti-zoi-toy |date={{dat|2023|6|30||bez}} |language=grieķu}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Ποιος είναι ο Akylas που θα εκπροσωπήσει την Ελλάδα στην Eurovision 2026: Η πρώτη του ανάρτηση μετά την νίκη του στο Sing for Greece&quot; (Εικόνες &amp; Βίντεο) |url=https://www.parapolitika.gr/stories/article/1681490/poios-einai-o-akylas-pou-tha-ekprosopisei-tin-ellada-stin-eurovision-2026-i-proti-tou-anartisi-meta-tin-niki-tou-sto-sing-for-greece-eikones-video/ |date={{dat|2026|2|17||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Nepabeidza vidusskolu un pēc tam devās uz [[Saloniki]]em, kur absolvēja kulinārijas skolu un strādāja restorānos. Divus gadus nostrādāja par dziedātāju kompānijas ''Aida Cruises'' kruīza kuģos.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Eurovision 2026: Ο Akylas ανέβασε τη μητέρα του στη σκηνή και ξέσπασαν όλοι σε δάκρυα |url=https://www.hellenicdailynewsny.com/ev-zin/psyxagogia/eurovision-2026-o-akylas-anevase-ti-mitera-tou-sti-skini-kai-ksespasan-oloi-se-dakrya |date={{dat|2026|2|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; Vēlāk sāka dzīvot [[Atēnas|Atēnās]].

== Karjera ==
2021. gadā kļuva pazīstams Grieķijā, pateicoties savā ''[[Tiktok]]'' publicētajiem kaverversiju videoklipiem, kuros viņš spēlēja [[ukulele|ukuleli]]. Tajā pašā gadā izdots viņa pirmais singls ''Fthinókraso''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Ποιος είναι ο Akylas: Η ιστορία πίσω από το «Ferto» της Eurovision, η αναπηρία του πατέρα του και το «The Voice» |url=https://www.skai.gr/news/entertainment/akylas-i-istoria-piso-apo-to-ferto-i-anapiria-tou-patera-tou-kai-to-the-voice |website=skai.gr |language=grieķu |date={{dat|2026|2|16||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2022. gadā piedalījās šova ''The Voice of Greece'' astotajā sezonā, kur pievienojās Panosa Mouzourakisa komandai.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=Ελένη Τζαννάτου |title=Akylas: Από τον σχολικό εκφοβισμό και τα κρουαζιερόπλοια στη Eurovision |url=https://www.kathimerini.gr/culture/music/564080329/akylas-apo-ton-scholiko-ekfovismo-kai-ta-kroyazieroploia-sti-eurovision/ |website=kathimerini.gr}}&lt;/ref&gt;

2026. gada 4. janvārī televīzijas kanālā [[ERT1]] tika paziņots, ka ''Akylas'' ar dziesmu ''Ferto'' piedalīsies Grieķijas nacionālajā atlasē Eirovīzijas dziesmu konkursam. Viņš uzvarēja finālā 2026. gada 15. februārī, iegūstot tiesības pārstāvēt Grieķiju Eirovīzijas dziesmu konkursā Vīnē.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=Darshan Bijuvignesh |title=🇬🇷 Greece: Akylas to Eurovision 2026 |url=https://eurovoix.com/2026/02/15/greece-akylas-to-eurovision-2026/ |website=eurovoix.com |date={{dat|2026|2|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=Δήμητρα Νικολάου |title=Eurovision 2026 – Τελικός: Sashimi tuna FERTO και ο Akylas φεύγει για Βιέννη |url=https://www.ieidiseis.gr/media-news/696803/eurovision-2026-telikos-sashimi-tuna-ferto-kai-o-akylas-feygei-gia-vienni/ |website=ieidiseis.gr |date={{dat|2026|2|16||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Privātā dzīve ==
Mitilinaios ir atklātais kvīrs.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Akylas, Eurovision 2026: Το queer pop φαινόμενο που έγινε φαβορί – Η καταγωγή, η συγκίνηση της μητέρας του, το Voice και το viral «Ferto» |url=https://www.tlife.gr/eidhseis-nea/akylas-eurovision-2026-to-queer-pop-fainomeno-pou-egine-favori-i-katagogi-i-sygkinisi-tis-miteras-tou-to-voice-kai-to-viral-ferto/1710209/ |website=tlife.gr |date={{dat|2026|2|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Akylas (GR) |url=https://www.athensmusicweek.gr/artists/akylas-gr/}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss}}
{{DEFAULTSORT:Mitilinaios, Akilas}}

[[Kategorija:1999. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Grieķijas mūziķi]]
[[Kategorija:Grieķu dziedātāji]]
[[Kategorija:Grieķijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]
[[Kategorija:2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]
[[Kategorija:LGBT cilvēki no Grieķijas]]</text>
      <sha1>arrn2c0i52nm06a9k1598hlz8gxtnnt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450273</id>
      <parentid>4450269</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T16:27:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>XD991</username>
        <id>108020</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4450273</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5886" sha1="k7qjmdl5i093czqysfwo9uur1q4tr3j" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = solists
|           Vārds = Akilas Mitilinaios
|      Vārds_orig = ''Ακύλας Μυτιληναίος''
|          Attēls =
|         Att_izm = 
|          Ainava = 
|        Apraksts =
|        Dz_vārds = 
|      Pseidonīms = ''Akylas''
|          Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1999|2|11}}
|        Vieta_dz = {{vieta|Grieķija|Seres}}
|           Miris = 
|        Vieta_mr = 
|           Vieta = 
|           Žanrs =
|    Nodarbošanās = [[dziedātājs]], dziesmu autors
|     Instrumenti = [[balss]], [[ukulele]]
|            Gadi = 2015–pašlaik
|Izdevējkompānija =
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = 
|         Dzimums = V
}}
'''Akilas Mitilinaios''' ({{val|gr|Ακύλας Μυτιληναίος}}, dzimis {{dat|1999|2|11}}), pazīstams arī ar pseidonīmu '''''Akylas''''', ir [[grieķi|grieķu]] [[dziedātājs]] un dziesmu autors. Pārstāvēs [[Grieķija|Grieķiju]] [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Ferto''.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1999. gadā [[Seres]], [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālajā Maķedonijā]], kopš bērnības aizrāvies ar mūziku. Mācījās Seres mūzikas skolā, kā arī apmeklēja teātra nodarbības.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |author1=Nikós Gkágias |title=Ο Ακύλας είναι ο καλλιτέχνης που μισεί τη σοβαροφάνεια στη ζωή του |url=https://parallaximag.gr/prosopa/o-akylas-einai-o-kallitechnis-poy-misei-ti-sovarofaneia-sti-zoi-toy |date={{dat|2023|6|30||bez}} |language=grieķu}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Ποιος είναι ο Akylas που θα εκπροσωπήσει την Ελλάδα στην Eurovision 2026: Η πρώτη του ανάρτηση μετά την νίκη του στο Sing for Greece&quot; (Εικόνες &amp; Βίντεο) |url=https://www.parapolitika.gr/stories/article/1681490/poios-einai-o-akylas-pou-tha-ekprosopisei-tin-ellada-stin-eurovision-2026-i-proti-tou-anartisi-meta-tin-niki-tou-sto-sing-for-greece-eikones-video/ |date={{dat|2026|2|17||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Nepabeidza vidusskolu un pēc tam devās uz [[Saloniki]]em, kur absolvēja kulinārijas skolu un strādāja restorānos. Divus gadus nostrādāja par dziedātāju kompānijas ''Aida Cruises'' kruīza kuģos.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Eurovision 2026: Ο Akylas ανέβασε τη μητέρα του στη σκηνή και ξέσπασαν όλοι σε δάκρυα |url=https://www.hellenicdailynewsny.com/ev-zin/psyxagogia/eurovision-2026-o-akylas-anevase-ti-mitera-tou-sti-skini-kai-ksespasan-oloi-se-dakrya |date={{dat|2026|2|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; Vēlāk sāka dzīvot [[Atēnas|Atēnās]].

== Karjera ==
2021. gadā kļuva pazīstams Grieķijā, pateicoties savā ''[[TikTok]]'' publicētajiem kaverversiju videoklipiem, kuros viņš spēlēja [[ukulele|ukuleli]]. Tajā pašā gadā izdots viņa pirmais singls ''Fthinókraso''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Ποιος είναι ο Akylas: Η ιστορία πίσω από το «Ferto» της Eurovision, η αναπηρία του πατέρα του και το «The Voice» |url=https://www.skai.gr/news/entertainment/akylas-i-istoria-piso-apo-to-ferto-i-anapiria-tou-patera-tou-kai-to-the-voice |website=skai.gr |language=grieķu |date={{dat|2026|2|16||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2022. gadā piedalījās šova ''The Voice of Greece'' astotajā sezonā, kur pievienojās Panosa Mouzourakisa komandai.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=Ελένη Τζαννάτου |title=Akylas: Από τον σχολικό εκφοβισμό και τα κρουαζιερόπλοια στη Eurovision |url=https://www.kathimerini.gr/culture/music/564080329/akylas-apo-ton-scholiko-ekfovismo-kai-ta-kroyazieroploia-sti-eurovision/ |website=kathimerini.gr}}&lt;/ref&gt;

2026. gada 4. janvārī televīzijas kanālā [[ERT1]] tika paziņots, ka ''Akylas'' ar dziesmu ''Ferto'' piedalīsies Grieķijas nacionālajā atlasē Eirovīzijas dziesmu konkursam. Viņš uzvarēja finālā 2026. gada 15. februārī, iegūstot tiesības pārstāvēt Grieķiju Eirovīzijas dziesmu konkursā Vīnē.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=Darshan Bijuvignesh |title=🇬🇷 Greece: Akylas to Eurovision 2026 |url=https://eurovoix.com/2026/02/15/greece-akylas-to-eurovision-2026/ |website=eurovoix.com |date={{dat|2026|2|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=Δήμητρα Νικολάου |title=Eurovision 2026 – Τελικός: Sashimi tuna FERTO και ο Akylas φεύγει για Βιέννη |url=https://www.ieidiseis.gr/media-news/696803/eurovision-2026-telikos-sashimi-tuna-ferto-kai-o-akylas-feygei-gia-vienni/ |website=ieidiseis.gr |date={{dat|2026|2|16||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Privātā dzīve ==
Mitilinaios ir atklātais kvīrs.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Akylas, Eurovision 2026: Το queer pop φαινόμενο που έγινε φαβορί – Η καταγωγή, η συγκίνηση της μητέρας του, το Voice και το viral «Ferto» |url=https://www.tlife.gr/eidhseis-nea/akylas-eurovision-2026-to-queer-pop-fainomeno-pou-egine-favori-i-katagogi-i-sygkinisi-tis-miteras-tou-to-voice-kai-to-viral-ferto/1710209/ |website=tlife.gr |date={{dat|2026|2|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Akylas (GR) |url=https://www.athensmusicweek.gr/artists/akylas-gr/}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss}}
{{DEFAULTSORT:Mitilinaios, Akilas}}

[[Kategorija:1999. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Grieķijas mūziķi]]
[[Kategorija:Grieķu dziedātāji]]
[[Kategorija:Grieķijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]
[[Kategorija:2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]
[[Kategorija:LGBT cilvēki no Grieķijas]]</text>
      <sha1>k7qjmdl5i093czqysfwo9uur1q4tr3j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Esperanto un ido salīdzinājums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627786</id>
    <revision>
      <id>4450379</id>
      <parentid>4449585</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T20:06:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4450379</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14366" sha1="i8yg2hm5m1evdve64z1508poz632ayv" xml:space="preserve">'''Esperanto un ido salīdzinājums''' ir divu starptautisko palīgvalodu — [[esperanto]] un [[ido]] — struktūras, leksikas un vēstures analīze.

[[Esperanto]] un [[ido]] ir mākslīgas starptautiskās palīgvalodas, turklāt ido ir esperantīds, kas radies no esperanto kā tā reformēta versija. Runātāju skaits tiek lēsts no 100 tūkstošiem līdz 2 miljoniem esperanto gadījumā, savukārt ido lietotāju skaits ir ievērojami mazāks — no aptuveni 100 līdz 1 tūkstotim.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.neeslanguageblog.com/2025/10/comparison-of-ido-and-other-artificial.html|title=Comparison of Ido and other artificial languages|last=link|first=Get|last2=Facebook|access-date=2026-04-03|date=2025-10-15|language=en|last3=X|last4=Pinterest|last5=Apps|first5=Other}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lingvo.info/lingvopedia/esperanto|title=Esperanto / Lingvopēdija|website=lingvo.info|access-date=2026-04-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

=== Esperanto ===
[[Esperanto]] izveidoja [[Ludviks Zamenhofs]] (''Ludwik Lejzer Zamenhof'') 1887. gadā [[Varšava|Varšavā]], toreizējā [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]. Viņš publicēja pirmo mācību grāmatu ''Unua Libro'', kurā izklāstīja valodas pamatus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.europeana.eu/en/stories/how-esperanto-started-and-developed|title=How Esperanto started and developed - The history of a new international language|website=www.europeana.eu|access-date=2026-04-03|date=2022-12-15|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

Zamenhofa mērķis bija radīt viegli apgūstamu un politiski neitrālu starptautisku valodu, kas veicinātu sapratni starp dažādām tautām. Valoda ātri ieguva sekotājus Eiropā un vēlāk arī citur pasaulē.

20. gadsimta sākumā izveidojās organizēta kustība, notika pirmie kongresi, un [[1905. gada Pirmais Vispasaules esperanto kongress]] nostiprināja valodas lietojumu un principus (tostarp ''Fundamento de Esperanto'').

=== Ido ===
[[Ido]] radās 1907. gadā kā reformēta esperanto versija. Reformu iniciēja starptautiska komiteja, kas darbojās [[Delegācija starptautiskās palīgvalodas pieņemšanai]] (''Delegation for the Adoption of an International Auxiliary Language'') ietvaros.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://idofonduro.org/wp/index.php/en/ido/|title=IDO – The IDO foundation for language research in memory of Hellmut Röhnisch|access-date=2026-04-03|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

Svarīgu lomu ido izveidē spēlēja franču filozofs [[Luijs Kutirā]] (''Louis Couturat'') un citi valodnieki. Viņu mērķis bija novērst, viņuprāt, esperanto trūkumus — piemēram, diakritiskās zīmes, dažas vārdu veidošanas īpatnības un akuzatīva lietojumu.

Ido sākotnēji piesaistīja daļu esperanto kustības atbalstītāju, tomēr tas izraisīja šķelšanos kustībā. Laika gaitā esperanto saglabāja dominējošo pozīciju, kamēr ido kļuva par mazāku, alternatīvu projektu.

== Rakstība un fonētika ==

=== Rakstība ===
[[Esperanto]] izmanto latīņu alfabētu ar sešām diakritiskajām zīmēm: ĉ, ĝ, ĥ, ĵ, ŝ, ŭ. Šīs zīmes ir būtiska valodas sastāvdaļa, jo katra burta izruna ir stingri noteikta un viennozīmīga. Piemēram:

* ''c'' = [ts], bet ''ĉ'' = [tʃ]
* ''g'' = [g], bet ''ĝ'' = [dʒ]
* ''s'' = [s], bet ''ŝ'' = [ʃ]

Šāda sistēma nodrošina principu “viens burts — viena skaņa”, kas ievērojami atvieglo izrunu un pareizrakstību. Tomēr praksē diakritiskās zīmes rada tehniskas grūtības:

* ne visas tastatūras tās atbalsta
* agrāk bija problēmas ar kodējumiem (ASCII u.c.)
* bieži tiek izmantotas alternatīvas rakstības (''cx'', ''gx'', ''sx'' sistēma)

[[Ido]] atteicās no diakritiskajām zīmēm un izmanto tikai pamata latīņu alfabētu. Skaņas tiek attēlotas ar burtu kombinācijām:

* ''ch'' = [tʃ]
* ''sh'' = [ʃ]
* ''j'' = [ʒ] vai [dʒ] atkarībā no pozīcijas

Tas padara ido vieglāk lietojamu tehniskā ziņā un tuvāku lielākajai daļai Eiropas valodu ortogrāfijas.

=== Fonētika ===
Abām valodām raksturīga ļoti regulāra fonētika — vārdi tiek izrunāti tieši tā, kā tie tiek rakstīti, bez izņēmumiem.

Esperanto fonētikas galvenās iezīmes:

* pastāvīgs uzsvars — vienmēr uz priekšpēdējās zilbes (piemēram, ''inforMAcio'')
* skaidra patskaņu sistēma: a, e, i, o, u (katrs ar vienu izrunu)
* nav klusējošu burtu
* līdzskaņu izruna ir nemainīga neatkarīgi no pozīcijas

Ido fonētika lielā mērā saglabā šos principus, taču ievieš dažas atšķirības:

* uzsvara sistēma ir līdzīga, bet dažos aizguvumos var būt variācijas
* izruna biežāk balstās uz romāņu un ģermāņu valodu tradīcijām
* dažas skaņas tiek pielāgotas starptautiski atpazīstamākām formām

=== Salīdzinājums ===
Galvenās atšķirības starp abām valodām:

* Esperanto ir fonētiski konsekventāks un teorētiski “tīrāks”
* Ido ir praktiskāks rakstībā (bez diakritikām)
* Esperanto sistēma ir mākslīgāka, bet loģiskāka
* Ido vairāk pielāgojas dabiskajām valodām

Kopumā abas valodas piedāvā vienkāršu un prognozējamu izrunu, taču atšķiras pieejā — esperanto prioritizē sistemātiskumu, bet ido — lietošanas ērtumu.

== Gramatika ==
{{Pamatraksts|Esperanto gramatika}}
[[Esperanto]] un [[Ido]] gramatika balstās uz vienkāršības, regularitātes un loģiskas struktūras principiem. Abās valodās gandrīz nav izņēmumu, un vārdu veidošana notiek pēc skaidriem noteikumiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.britannica.com/topic/Ido|title=Ido {{!}} Constructed language, Esperanto successor {{!}} Britannica|work=Encyclopedia Britannica|access-date=2026-04-03|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Pamatprincipi ===
Abām valodām ir līdzīgas galotnes:

* lietvārdi: -o (''domo'' — māja)
* īpašības vārdi: -a (''bela'' — skaists)
* apstākļa vārdi: -e (''bele'' — skaisti)

Daudzskaitlis:

* Esperanto: -oj (''domoj'' — mājas)
* Ido: -i (''domi'' — mājas)

=== Akuzatīvs ===
Viena no galvenajām atšķirībām ir akuzatīva lietojums.

Esperanto:

* obligāts tiešajam objektam (galotne -n)
* ļauj brīvu vārdu kārtību

Piemēri:

* ''Mi vidas la hundon'' — Es redzu suni
* ''La hundon mi vidas'' — Es redzu suni (uzsvars mainīts, bet nozīme saglabājas)

Ido:

* akuzatīvs (-n) tiek lietots tikai, ja nepieciešams skaidrībai
* parasti izmanto fiksētāku vārdu kārtību (SVO)

Piemēri:

* ''Me vidas la hundo'' — Es redzu suni
* ''La hundo vidas me'' — Suns redz mani

Akuzatīvs:

* ''Me vidas la hundon'' — lieto, ja pastāv neskaidrība

=== Īpašības vārdu saskaņošana ===
Esperanto:

* īpašības vārdi saskaņojas ar lietvārdiem skaitlī un locījumā

Piemērs:

* ''belaj domoj'' — skaistas mājas
* ''belajn domojn'' — (akuzatīvs)

Ido:

* īpašības vārdi nemainās

Piemērs:

* ''bela domi'' — skaistas mājas

=== Vietniekvārdi ===
Esperanto:

* ''mi'' (es), ''vi'' (tu/jūs), ''li'' (viņš), ''ŝi'' (viņa), ''ĝi'' (tas)

Ido:

* ''me'' (es), ''tu'' (tu), ''vu'' (jūs), ''il'' (viņš), ''el'' (viņa), ''ol'' (tas)

Ido ieviesa atšķirību starp vienskaitļa un daudzskaitļa “jūs” (''tu'' vs ''vu''), kas esperanto nav obligāti.

=== Darbības vārdi ===
Abās valodās darbības vārdi netiek locīti pēc personas.

Esperanto:

* tagadne: -as (''mi faras'' — es daru)
* pagātne: -is (''mi faris'' — es darīju)
* nākotne: -os (''mi faros'' — es darīšu)

Ido:

* tagadne: -as (''me facas'')
* pagātne: -is (''me facis'')
* nākotne: -os (''me facos'')

=== Vārdu veidošana ===
Esperanto:

* ļoti produktīva priedēkļu un piedēkļu sistēma
* piemērs:

  * ''bona'' — labs
  * ''malbona'' — slikts (pretstats ar ''mal-'')
Ido:

* cenšas izvairīties no pārliekas afiksācijas
* biežāk izmanto atsevišķus vārdus

Piemērs:

* Esperanto: ''malbona''
* Ido: ''mala'' vai cits neatkarīgs vārds

== Leksika ==
[[Esperanto]] un [[ido]] leksika lielā mērā balstās uz Eiropas valodu materiālu, galvenokārt romāņu un ģermāņu valodām, taču abu valodu pieeja vārdu izvēlei un veidošanai būtiski atšķiras. Esperanto leksikas pamatprincipu izstrādāja [[Ludviks Zamenhofs]], kurš centās panākt maksimālu regularitāti un ekonomiju: no salīdzinoši neliela sakņu skaita ar afiksu palīdzību iespējams veidot lielu skaitu jaunu vārdu. Piemēram, no saknes ''vid-'' (redzēt) var iegūt ''vido'' (redze), ''videbla'' (redzams), ''nevidebla'' (neredzams), ''vidigi'' (padarīt redzamu) utt. Šāda sistēma nozīmē, ka lietotājam jāapgūst mazāk pamatsakņu, bet jāprot aktīvi izmantot priedēkļus un piedēkļus.

Esperanto bieži izmanto arī semantiski caurspīdīgus salikteņus, piemēram, ''flugmaŝino'' (lidaparāts; burtiski “lidošanas mašīna”), kas var šķist mazāk “dabiski” salīdzinājumā ar nacionālo valodu terminiem, bet ir viegli saprotami pēc struktūras. Tomēr šī pieeja rada arī homonīmijas un daudznozīmības risku, jo viena sakne var tikt izmantota ļoti plaši dažādos kontekstos.

Savukārt [[ido]] leksikas veidošanā tika izmantots atšķirīgs princips — lielāka orientācija uz starptautiski atpazīstamiem vārdiem, īpaši no franču, itāļu un citu romāņu valodu leksikas. Ido autori centās izvēlēties tādas saknes, kuras būtu intuitīvi saprotamas pēc iespējas lielākam skaitam eiropiešu. Piemēram, kur esperanto var izmantot atvasinājumu, ido biežāk izvēlas jau gatavu starptautisku formu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nekredebla.wordpress.com/|title=Learn Ido, the incredible language|website=Learn Ido, the incredible language|access-date=2026-04-03|language=en}}&lt;/ref&gt;

Ido arī apzināti centās samazināt homonīmiju un semantisko pārslodzi, kas sastopama esperanto. Tas nozīmē, ka dažādiem jēdzieniem biežāk tiek lietoti atšķirīgi vārdi, nevis viens saknes variants ar afiksiem. Rezultātā ido leksika var būt mazāk kompakta, bet precīzāka un tuvāka dabiskajām valodām.

Kopumā esperanto leksika izceļas ar augstu regularitāti un produktīvu vārddarināšanu, bet ido — ar lielāku “internacionalitāti” un leksisku diferenciāciju. Šī atšķirība atspoguļo abu valodu pamatfilozofiju: esperanto prioritizē sistēmiskumu un vienkāršību, savukārt ido — dabiskumu un tūlītēju atpazīstamību.

== Izplatība ==
[[Esperanto]] ir visplašāk izmantotā mākslīgā starptautiskā valoda pasaulē, ar ievērojami lielāku runātāju skaitu un attīstītu globālu kopienu. Tiek lēsts, ka esperanto lietotāju skaits svārstās no vairākiem simtiem tūkstošu līdz pat dažiem miljoniem cilvēku, atkarībā no vērtēšanas metodēm. Valoda tiek izmantota vairāk nekā 100 valstīs, un tai ir stabila infrastruktūra: starptautiskas organizācijas (piemēram, Universālā Esperanto asociācija), regulāri kongresi, publikācijas, kā arī plaša klātbūtne internetā.

Esperanto kopiena organizē ikgadējos Vispasaules kongresus, kuros piedalās dalībnieki no desmitiem valstu. Valoda tiek lietota arī kultūrā — literatūrā, mūzikā, podkāstos — un tai ir pat dzimtās valodas runātāji (cilvēki, kas to apguvuši ģimenē kā vienu no pirmajām valodām). Turklāt esperanto ir pieejams mācību platformās (piemēram, ''[[Duolingo]]''), kas veicina jaunu lietotāju piesaisti.

[[Ido]] savukārt ir ievērojami mazāk izplatīta. Tās lietotāju skaits ir salīdzinoši neliels — dažus tūkstošus līdz desmitiem tūkstošu cilvēku. Lai gan ido kustība joprojām pastāv, tās aktivitātes ir ierobežotākas nekā esperanto gadījumā. Pastāv organizācijas un tiešsaistes kopienas, kas uztur valodas lietojumu, taču starptautiskā mērogā tās ietekme ir daudz mazāka.

Vēsturiski ido sākotnēji piesaistīja daļu esperanto kustības dalībnieku pēc 1907. gada reformas, taču ilgtermiņā nespēja konkurēt ar jau nostiprināto esperanto kopienu. Viens no galvenajiem iemesliem ir kopienas stabilitāte — esperanto saglabāja nepārtrauktu attīstību un lietojumu, kamēr ido piedzīvoja lielāku fragmentāciju.

Kopumā esperanto dominē kā galvenā starptautiskā palīgvaloda ar plašu un aktīvu lietotāju tīklu, savukārt ido paliek nišas projekts ar mazāku, bet joprojām uzturētu kopienu.

== Kritika ==
Gan [[esperanto]], gan [[ido]] ir saņēmušas kritiku gan no valodniekiem, gan no pašu lietotāju kopienām, īpaši attiecībā uz to praktisko lietojamību un dizaina principiem.

Ido tika izveidota ar mērķi uzlabot esperanto, taču šis reformu process izraisīja būtisku šķelšanos sākotnējā kustībā. Daudzi kritiķi uzskata, ka biežās izmaiņas un mēģinājumi “pilnveidot” valodu noveda pie stabilitātes zuduma. Atšķirībā no esperanto, kuras pamati tika nostiprināti jau agrīni (piemēram, ar ''Fundamento de Esperanto''), ido ilgstoši piedzīvoja korekcijas un diskusijas par normām, kas kavēja plašāku izplatību. Tā rezultātā daļa lietotāju uzskatīja ido par mazāk uzticamu ilgtermiņa starptautiskās komunikācijas līdzekli.

Savukārt esperanto bieži tiek kritizēta par tās ortogrāfiju, īpaši diakritisko zīmju (ĉ, ĝ, ĥ, ĵ, ŝ, ŭ) izmantošanu, kas var radīt tehniskas grūtības digitālajā vidē un nav sastopamas lielākajā daļā pasaules valodu. Tāpat tiek norādīts, ka daži vārddarināšanas principi un salikteņi var šķist pārāk mākslīgi vai neintuitīvi cilvēkiem, kuri nav pazīstami ar sistēmas loģiku.

Papildus tam kritika abām valodām bieži skar to eirocentrismu — lielākā daļa leksikas un struktūras balstās uz Eiropas valodām, kas var radīt nevienlīdzīgas priekšrocības Eiropas valodu runātājiem. Tāpat tiek apšaubīta mākslīgo valodu spēja kļūt par patiesi globālu saziņas līdzekli, ņemot vērā dabisko valodu dominanci.

Kopumā kritika atspoguļo divas atšķirīgas pieejas: esperanto tiek vērtēta kā stabila, bet dažkārt pārāk mākslīga sistēma, savukārt ido — kā mēģinājums to uzlabot, kas tomēr cietis no nepietiekamas stabilitātes un mazākas kopienas atbalsta.

== Skatīt arī ==
* [[Mākslīgā valoda]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Valodniecība]]
[[Kategorija:Mākslīgās valodas]]
[[Kategorija:Esperanto]]
[[Kategorija:Ido]]</text>
      <sha1>i8yg2hm5m1evdve64z1508poz632ayv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Sara Nazarbajeva</title>
    <ns>1</ns>
    <id>627807</id>
    <revision>
      <id>4450382</id>
      <parentid>4449636</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T20:07:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4450382</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="128" sha1="39e10pqn44hjscrts0ca1gwp66kfvda" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026
| dalībnieks = Meistars Joda
| tēma       = Politika
| tēma2      = sievietes
| valsts     = Kazahstāna
}}</text>
      <sha1>39e10pqn44hjscrts0ca1gwp66kfvda</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Serbu Republikas ģeogrāfija</title>
    <ns>1</ns>
    <id>627816</id>
    <revision>
      <id>4450383</id>
      <parentid>4449666</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T20:08:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <origin>4450383</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="157" sha1="98g3ysr3ywbs5tdcdffikzfqx8perpq" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = Daba un ģeogrāfija
|valsts     = Serbu Republika
|valsts2    = Bosnija un Hercegovina
}}</text>
      <sha1>98g3ysr3ywbs5tdcdffikzfqx8perpq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Flora Brovina</title>
    <ns>1</ns>
    <id>627858</id>
    <revision>
      <id>4450386</id>
      <parentid>4449730</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T20:09:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <origin>4450386</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="128" sha1="egosaoevjsuh6ou15dffn69g4qrus1q" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026
| dalībnieks = Meistars Joda
| tēma = Kultūra
| tēma2 = Politika
| tēma3 = sievietes
| valsts = Kosova
}}</text>
      <sha1>egosaoevjsuh6ou15dffn69g4qrus1q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Katerina Vitale</title>
    <ns>1</ns>
    <id>627934</id>
    <revision>
      <id>4450398</id>
      <parentid>4449963</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T20:11:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4450398</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="107" sha1="1b7tpmkrkjeaziinyt3yupmxwbhxb2b" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026
| dalībnieks = Meistars Joda
| tēma = Vēsture
| tēma2 = sievietes
| valsts = Malta
}}</text>
      <sha1>1b7tpmkrkjeaziinyt3yupmxwbhxb2b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bosnijas un Hercegovinas politika</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627940</id>
    <revision>
      <id>4450600</id>
      <parentid>4450049</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T07:50:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4450600</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11188" sha1="ivw22zkcvxa0hcpe9bx8d7x2gm0rhkq" xml:space="preserve">[[Attēls:Pickup visa day Sarajevo 110411 (55) (5619660650).jpg|thumb|Augstā pārstāvja birojs [[Sarajeva|Sarajevā]]]]
''[[De iure]]'' '''[[Bosnija un Hercegovina|Bosnija un Hercegocina]]''' ir [[Parlamentāra sistēma|parlamentāra]], [[pārstāvnieciskā demokrātija]], kur Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs (Ministru padomes priekšsēdētājs), kuru ieceļ Bosnijas un Hercegovinas Prezidentūra, ir [[valdības vadītājs|valdības vadītājs]]. [[Izpildvara|Izpildvara]] tiek īstenota ar Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomi un [[Bosnijas un Hercegovinas prezidentūra|Bosnijas un Hercegovinas prezidentūru]]. [[Likumdošanas vara|Likumdošanas vara]] ir uzticēta gan Ministru padomei, gan [[Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja]]. Parlamentārās asamblejas locekļi tiek ievēlēti saskaņā ar proporcionālās pārstāvniecības sistēmu. [[Tiesu vara|Tiesu vara]] ir neatkarīga no izpildvaras un likumdevēja.

Valdības sistēma, kas izveidota ar [[Deitonas miera līgums|Deitonas nolīgums]] un kas izbeidza [[Bosnijas karš|Bosnijas karu]] 1995. gadā, ir [[konsociacionālisms|konsociacionālisma]] piemērs, jo pārstāvniecība balstās uz elites pārstāvjiem, kuri pārstāv trīs galvenās [[etniskā grupa|etniskās grupas]] jeb “konstitucionālās tautas”, kurām katrai ir garantēta varas daļa.

Bosnija un Hercegovina ir sadalīta divās vienībās – [[Bosnijas un Hercegovinas Federācija]] un [[Serbu Republika]], kurām ir zināma politiskā autonomija, kā arī [[Brčko apgabals]], kuru kopīgi pārvalda abas vienības. Vienībām ir savas konstitūcijas.

==Deitonas miera līgums==
{{Pamatraksts|Deitonas miera līgums}}
Pēc [[Deitonas miera līgums|Deitonas nolīguma]] (''Dejtonski mirovni sporazum)'' parakstīšanas 1995. gada 14. decembrī Bosnija un Hercegovina kļuva par nedeklarētu [[protektorāts|protektorātu]], kur augstākā vara tika piešķirta [[Bosnijas un Hercegovinas Augstais pārstāvis]], kuru ieceļ [[Miera īstenošanas padome]].

Nolīguma mērķis bija saglabāt Bosnijas ārējās robežas, vienlaikus izveidojot kopīgu daudzetnisku un demokrātisku valdību, balstītu uz proporcionālo pārstāvniecību, un uzticot tai ārpolitiku, ekonomisko un fiskālo politiku.

Deitonas nolīgums izveidoja Augstā pārstāvja biroju (OHR), lai uzraudzītu civilās vienošanās daļas īstenošanu.&lt;ref&gt;{{cite web |title=Bosnia and Herzegovina: Closed Consultations |url=https://www.securitycouncilreport.org/whatsinblue/2025/03/bosnia-and-herzegovina-closed-consultations.php |website=securitycouncilreport.org |date=6 March 2025}}&lt;/ref&gt;

==Augstais pārstāvis==
Augstākā politiskā autoritāte valstī ir [[Bosnijas un Hercegovinas Augstais pārstāvis]], kas ir starptautiskās civilās klātbūtnes galvenais izpilddirektors valstī. Augstajam pārstāvim ir tiesības atcelt amatpersonas, tostarp tiesnešus, vietējās pašvaldības locekļus un parlamenta deputātus, izmantojot [[Bonnas pilnvaras]], kas tika ieviestas 1997. gadā.&lt;ref&gt;{{cite book |editor-last1=Eriksson |editor-first1=Mikael |editor-last2=Kostić |editor-first2=Roland |date=2013 |title=Mediation and Liberal Peacebuilding: Peace from the Ashes of War? |page=35 |publisher=Taylor &amp; Francis |isbn=9781136189166}}&lt;/ref&gt;

Augstā pārstāvja pilnvaras izriet no Deitonas nolīguma, ko apstiprina [[Miera īstenošanas padome]] (PIC), kura vadības padomē ir pārstāvji no [[Kanāda]], [[Francija]], [[Vācija]], [[Itālija]], [[Japāna]], [[Krievija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Amerikas Savienotās Valstis]], Eiropas Savienības prezidentūras, [[Eiropas Komisija]] un [[Islāma sadarbības organizācija]].&lt;ref&gt;{{cite book |last1=Weller |first1=Marc |last2=Wolff |first2=Stevan |title=Internationalized State-Building after Violent Conflict: Bosnia Ten Years after Dayton |date=2013 |publisher=Routledge |isbn=9781317969716 |page=44}}&lt;/ref&gt;

Plašo pilnvaru dēļ šis amats bieži tiek salīdzināts ar [[vicekaralis|vicekaraļa]] pozīciju.&lt;ref&gt;{{cite web| url = http://www.ohr.int/interview-christian-schwarz-schilling-high-representative-for-bih-the-last-bosnian-viceroy-4/| title = Interview: Christian Schwarz-Schilling, High Representative for BiH: &quot;The Last Bosnian Viceroy&quot; | date = 31 March 2006}}&lt;/ref&gt;

==Izpildvara==
[[Bosnijas un Hercegovinas Prezidentūras priekšsēdētājs|Prezidentūras priekšsēdētājs]] rotē starp trim locekļiem (viens [[bosņaki|bosņaks]], viens [[Bosnijas serbi|serbs]] un viens [[Bosnijas horvāti|horvāts]]) ik pēc 8 mēnešiem viņu 4 gadu pilnvaru laikā. Trīs Prezidentūras locekļus ievēlē tieši iedzīvotāji: Federācijas vēlētāji ievēl bosņaku un horvātu pārstāvi, bet [[Serbu Republika]] vēlētāji ievēl serbu pārstāvi.

Prezidentūra darbojas kā kolektīvs [[valsts vadītājs|valsts vadītājs]] un galvenokārt ir atbildīga par ārpolitiku un budžeta ierosināšanu.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.ccbh.ba/eng/article.php?pid=833&amp;kat=518&amp;pkat=500|title=Constitution Rules of Court European Convention: Article V, Presidency|website=CONSTITUTIONAL COURT OF BOSNIA AND HERZEGOVINA}}&lt;/ref&gt;

Premjerministrs, oficiāli saukts par [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]], tiek nominēts Prezidentūrā un apstiprināts [[Bosnijas un Hercegovinas Pārstāvju palāta]]. Viņš ieceļ ārlietu ministru, ārējās tirdzniecības ministru un citus ministrus (ne vairāk kā divas trešdaļas no Federācijas teritorijas), kuri stājas amatā pēc Pārstāvju palātas apstiprinājuma.

[[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padome|Ministru padome]] ir atbildīga par politikas īstenošanu diplomātijā, ekonomikā, starp-entitāšu attiecībās un citās jomās. Abām entitātēm ir savas valdības, kas risina iekšējos jautājumus.

==Likumdošanas vara==
[[Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja|Parlamentārā asambleja]] ir galvenā likumdevēja institūcija Bosnijā un Hercegovinā. Tā sastāv no divām palātām:&lt;ref name=&quot;guardian&quot;&gt;{{cite news |last1=Nardelli |first1=Alberto |title=Bosnia and Herzegovina: the world's most complicated system of government? |work=The Guardian |date=8 October 2014}}&lt;/ref&gt;

* [[Bosnijas un Hercegovinas Tautu palāta|Tautu palāta]] (''Dom naroda'')
* [[Bosnijas un Hercegovinas Pārstāvju palāta|Pārstāvju palāta]] (''Predstavnički dom'')

Parlamentārā asambleja ir atbildīga par:
* likumu pieņemšanu
* budžeta apstiprināšanu
* starptautisko līgumu ratifikāciju
* institūciju finansējuma noteikšanu

Bosnijai un Hercegovinai nebija pastāvīga vēlēšanu likuma līdz 2001. gadam. Galīgais likums tika pieņemts 2001. gadā un grozīts 2002. gadā.&lt;ref&gt;{{cite web |title=Election Law of Bosnia and Herzegovina |url=https://legislationline.org/taxonomy/term/13702}}&lt;/ref&gt;

===Tautu palāta===
[[Bosnijas un Hercegovinas Tautu palāta|Tautu palāta]] sastāv no 15 delegātiem ar divu gadu pilnvaru termiņu. Divas trešdaļas nāk no Federācijas (5 horvāti un 5 bosņaki), bet viena trešdaļa no Serbu Republika (5 serbi).&lt;ref name=&quot;guardian&quot; /&gt;

Kvorumu veido deviņi locekļi, ja katra grupa ir pārstāvēta vismaz ar trim delegātiem.

Federācijas pārstāvjus izvēlas [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Tautu palāta]], bet [[Serbu Republika]] pārstāvjus izvēlas tās Nacionālā asambleja.&lt;ref&gt;{{cite web |title=Bosnia and Herzegovina report |website=parliament.uk}}&lt;/ref&gt;

===Pārstāvju palāta===
[[Bosnijas un Hercegovinas Pārstāvju palāta|Pārstāvju palāta]] sastāv no 42 locekļiem, kuri tiek ievēlēti uz četriem gadiem pēc proporcionālās pārstāvniecības sistēmas.

Divas trešdaļas tiek ievēlētas Federācijā (14 horvāti un 14 bosņaki), bet viena trešdaļa Serbu Republika (14 serbi).&lt;ref name=&quot;guardian&quot; /&gt;

2010. gada vēlēšanās Federācijā tika ievēlēti 21 deputāts daudzmandātu apgabalos, bet 7 vietas tika sadalītas kompensācijas kārtībā. Serbu Republika ievēlēja 9 deputātus, bet 5 vietas tika sadalītas kompensācijas kārtībā.&lt;ref&gt;OSCE ziņojums, 2010.&lt;/ref&gt;

==Tiesu vara==
===Konstitucionālā tiesa===
[[Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālā tiesa|Konstitucionālā tiesa]] ir augstākā un galīgā institūcija konstitucionālajos jautājumos. Tiesā ir deviņi locekļi: četrus izvēlas [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta]], divus – Serbu Republika Nacionālā asambleja, bet trīs ārvalstu pilsoņus ieceļ [[Eiropas Cilvēktiesību tiesa]] prezidents pēc konsultācijām ar Prezidentūru.

Sākotnējais pilnvaru termiņš ir 5 gadi. Pēc tam tiesneši var strādāt līdz 70 gadu vecumam.

Tiesas sēdes ir publiskas, un lēmumi tiek publicēti. Lēmumi ir galīgi un saistoši, lai gan praksē tie ne vienmēr tiek pilnībā īstenoti.&lt;ref name=court&gt;[http://www.vecernji.ba/postoje-82-odluke-ustavnog-suda-koje-jos-nisu-provedene-913109 Raksts par neizpildītiem lēmumiem]&lt;/ref&gt;

Tiesai ir jurisdikcija pār strīdiem starp entitātēm vai starp valsti un entitātēm. Tā arī darbojas kā apelācijas instance.

===Valsts tiesa===
[[Bosnijas un Hercegovinas Valsts tiesa|Bosnijas un Hercegovinas Valsts tiesa]] sastāv no trim nodaļām – administratīvās, apelācijas un kriminālās, kurām ir jurisdikcija lietās, kas saistītas ar valsts līmeņa likumiem un izpildvaru, kā arī apelācijas jurisdikcija lietās, kas uzsāktas entitātēs.

Kara noziegumu palāta tika izveidota 2005. gada janvārī, un tā ir pārņēmusi divas lietas no [[Starptautiskais krimināltiesa bijušajai Dienvidslāvijai|ICTY]], kā arī desmitiem kara noziegumu lietu, kas sākotnēji tika ierosinātas kantonu tiesās.

Valsts tiesa izskata arī organizētās noziedzības un ekonomiskos noziegumus, tostarp korupcijas lietas. Piemēram, bijušais Prezidentūras loceklis [[Dragans Čovičs]] tika tiesāts par iespējamu iesaisti organizētajā noziedzībā.

===Cilvēktiesību palāta===
[[Bosnijas un Hercegovinas Cilvēktiesību palāta]] (''Dom za ljudska prava za Bosnu i Hercegovinu'') pastāvēja no 1996. gada marta līdz 2003. gada 31. decembrim. Tā bija tiesu institūcija, kas tika izveidota saskaņā ar Deitona nolīguma 6. pielikumu.

===Entitātes===
Abām entitātēm ir savas Augstākās tiesas. Katrai entitātei ir arī vairākas zemākas instances tiesas. Federācijā ir 10 kantonu tiesas un vairākas pašvaldību tiesas. Serbu Republika ir septiņas apgabaltiesas (''okrug'').

===Augstā tiesu un prokuratūras padome===
[[Augstā tiesu un prokuratūras padome]] (JHPC / VSTV) ir tiesu sistēmas pašregulācijas institūcija valstī, kuras uzdevums ir nodrošināt tās neatkarību.&lt;ref name=EC&gt;European Commission, [https://ec.europa.eu/neighbourhood-enlargement/sites/near/files/20190529-bosnia-and-herzegovina-analytical-report.pdf European Analytical Report on Bosnia and Herzegovina], May 2019&lt;/ref&gt; Tā balstās uz kontinentālās Eiropas tiesu pašpārvaldes tradīciju. Tā tika izveidota 2004. gadā.

== Skatīt arī ==

* [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitūcija]]

==Atsauces==
{{Reflist|30em}}

[[Kategorija:Bosnija un Hercegovina]]
[[Kategorija:Politika]]</text>
      <sha1>ivw22zkcvxa0hcpe9bx8d7x2gm0rhkq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Konsociatīva demokrātija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627942</id>
    <revision>
      <id>4450173</id>
      <parentid>4450016</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T13:19:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Votre Provocateur pārvietoja lapu [[Konsociacionālisms]] uz [[Konsociatīva demokrātija]]</comment>
      <origin>4450016</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1943" sha1="9s51bb5metcml1l2bvw53pfepfbc1bc" xml:space="preserve">'''Konsociacionālisms''' ir politiskās organizācijas modelis, kas paredz varas sadali starp dažādām sabiedrības grupām, īpaši etniskām, reliģiskām vai lingvistiskām kopienām, lai nodrošinātu stabilitāti dziļi sašķeltās sabiedrībās. Šo koncepciju izstrādāja [[Nīderlandieši|holandiešu]] [[Politoloģija|politologs]] [[Arend Lijphart|Arends Lijpharts]], kurš analizēja [[Demokrātija|demokrātiju]] darbību daudzveidīgās sabiedrībās. 

Konsociacionālisms balstās uz četriem galvenajiem principiem: lielā koalīcija, kur valdībā piedalās visu nozīmīgāko grupu pārstāvji; savstarpējais veto, kas dod katrai grupai tiesības bloķēt lēmumus, kas apdraud tās intereses; proporcionalitāte, kas nodrošina politiskās pārstāvības, resursu un amatu sadali atbilstoši grupu lielumam; un segmentārā autonomija, kas piešķir katrai grupai zināmu pašpārvaldi savos jautājumos, piemēram, izglītībā vai kultūrā. 

Konsociacionālisma modelis tiek izmantots valstīs ar izteiktu sabiedrības fragmentāciju, piemēram, [[Bosnija un Hercegovina]], [[Beļģija]], [[Libāna]] un [[Šveice]], kur politiskā sistēma ir veidota, lai novērstu konfliktus starp grupām un nodrošinātu līdzdalību visām pusēm. Šī pieeja var samazināt etnisko un politisko konfliktu risku, nodrošināt minoritāšu aizsardzību un veicināt stabilitāti, īpaši pēc konfliktiem, taču tai ir arī trūkumi: tā var nostiprināt sabiedrības sadalījumu, padarīt lēmumu pieņemšanu lēnu un neefektīvu, kā arī veicināt situāciju, kur elites vienošanās ignorē sabiedrības plašākas intereses. Kritiķi uzskata, ka konsociacionālisms ilgtermiņā var kavēt sabiedrības integrāciju, jo tas institucionalizē grupu atšķirības un var radīt politisku stagnāciju. 

== Skatīt arī ==

* [[Federālisms]]

* [[Demokrātija]]

[[Kategorija:Politoloģija]]
[[Kategorija:Valsts pārvalde]]</text>
      <sha1>9s51bb5metcml1l2bvw53pfepfbc1bc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450178</id>
      <parentid>4450173</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T13:19:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4450178</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1980" sha1="4yrpmq9falg9r1sp9zfe1039u765c9v" xml:space="preserve">'''Konsociatīva demokrātija''' jeb '''Konsociacionālisms''' ir politiskās organizācijas modelis, kas paredz varas sadali starp dažādām sabiedrības grupām, īpaši etniskām, reliģiskām vai lingvistiskām kopienām, lai nodrošinātu stabilitāti dziļi sašķeltās sabiedrībās. Šo koncepciju izstrādāja [[Nīderlandieši|holandiešu]] [[Politoloģija|politologs]] [[Arend Lijphart|Arends Lijpharts]], kurš analizēja [[Demokrātija|demokrātiju]] darbību daudzveidīgās sabiedrībās. 

Konsociacionālisms balstās uz četriem galvenajiem principiem: lielā koalīcija, kur valdībā piedalās visu nozīmīgāko grupu pārstāvji; savstarpējais veto, kas dod katrai grupai tiesības bloķēt lēmumus, kas apdraud tās intereses; proporcionalitāte, kas nodrošina politiskās pārstāvības, resursu un amatu sadali atbilstoši grupu lielumam; un segmentārā autonomija, kas piešķir katrai grupai zināmu pašpārvaldi savos jautājumos, piemēram, izglītībā vai kultūrā. 

Konsociacionālisma modelis tiek izmantots valstīs ar izteiktu sabiedrības fragmentāciju, piemēram, [[Bosnija un Hercegovina]], [[Beļģija]], [[Libāna]] un [[Šveice]], kur politiskā sistēma ir veidota, lai novērstu konfliktus starp grupām un nodrošinātu līdzdalību visām pusēm. Šī pieeja var samazināt etnisko un politisko konfliktu risku, nodrošināt minoritāšu aizsardzību un veicināt stabilitāti, īpaši pēc konfliktiem, taču tai ir arī trūkumi: tā var nostiprināt sabiedrības sadalījumu, padarīt lēmumu pieņemšanu lēnu un neefektīvu, kā arī veicināt situāciju, kur elites vienošanās ignorē sabiedrības plašākas intereses. Kritiķi uzskata, ka konsociacionālisms ilgtermiņā var kavēt sabiedrības integrāciju, jo tas institucionalizē grupu atšķirības un var radīt politisku stagnāciju. 

== Skatīt arī ==

* [[Federālisms]]

* [[Demokrātija]]

[[Kategorija:Politoloģija]]
[[Kategorija:Valsts pārvalde]]</text>
      <sha1>4yrpmq9falg9r1sp9zfe1039u765c9v</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450179</id>
      <parentid>4450178</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T13:19:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4450179</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1980" sha1="k3hf3q3ohyggj8xx7xh2nov3sc3v7wd" xml:space="preserve">'''Konsociatīva demokrātija''' jeb '''konsociacionālisms''' ir politiskās organizācijas modelis, kas paredz varas sadali starp dažādām sabiedrības grupām, īpaši etniskām, reliģiskām vai lingvistiskām kopienām, lai nodrošinātu stabilitāti dziļi sašķeltās sabiedrībās. Šo koncepciju izstrādāja [[Nīderlandieši|holandiešu]] [[Politoloģija|politologs]] [[Arend Lijphart|Arends Lijpharts]], kurš analizēja [[Demokrātija|demokrātiju]] darbību daudzveidīgās sabiedrībās. 

Konsociacionālisms balstās uz četriem galvenajiem principiem: lielā koalīcija, kur valdībā piedalās visu nozīmīgāko grupu pārstāvji; savstarpējais veto, kas dod katrai grupai tiesības bloķēt lēmumus, kas apdraud tās intereses; proporcionalitāte, kas nodrošina politiskās pārstāvības, resursu un amatu sadali atbilstoši grupu lielumam; un segmentārā autonomija, kas piešķir katrai grupai zināmu pašpārvaldi savos jautājumos, piemēram, izglītībā vai kultūrā. 

Konsociacionālisma modelis tiek izmantots valstīs ar izteiktu sabiedrības fragmentāciju, piemēram, [[Bosnija un Hercegovina]], [[Beļģija]], [[Libāna]] un [[Šveice]], kur politiskā sistēma ir veidota, lai novērstu konfliktus starp grupām un nodrošinātu līdzdalību visām pusēm. Šī pieeja var samazināt etnisko un politisko konfliktu risku, nodrošināt minoritāšu aizsardzību un veicināt stabilitāti, īpaši pēc konfliktiem, taču tai ir arī trūkumi: tā var nostiprināt sabiedrības sadalījumu, padarīt lēmumu pieņemšanu lēnu un neefektīvu, kā arī veicināt situāciju, kur elites vienošanās ignorē sabiedrības plašākas intereses. Kritiķi uzskata, ka konsociacionālisms ilgtermiņā var kavēt sabiedrības integrāciju, jo tas institucionalizē grupu atšķirības un var radīt politisku stagnāciju. 

== Skatīt arī ==

* [[Federālisms]]

* [[Demokrātija]]

[[Kategorija:Politoloģija]]
[[Kategorija:Valsts pārvalde]]</text>
      <sha1>k3hf3q3ohyggj8xx7xh2nov3sc3v7wd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Parlaments</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627959</id>
    <revision>
      <id>4450593</id>
      <parentid>4450039</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T07:38:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-20948-04</username>
        <id>143678</id>
      </contributor>
      <origin>4450593</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1796" sha1="p5kcg86ufgntafyfjgnudysjr5yq3lo" xml:space="preserve">'''Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Parlaments''' ([[Bosniešu valoda|bosniešu]]: ''Parlament Federacije Bosne i Hercegovine'') ir [[Bosnijas un Hercegovinas Federācija|Bosnijas un Hercegovinas Federācijas]] likumdevēja institūcija, kas īsteno varu šīs entitātes līmenī.

Parlaments sastāv no divām palātām – [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta|Pārstāvju palātas]] un [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Tautu palāta|Tautu palātas]]. Šāda struktūra nodrošina gan pilsoņu, gan konstitucionālo tautu pārstāvību.

[[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta|Pārstāvju palāta]] tiek ievēlēta tiešās vēlēšanās un pārstāv iedzīvotājus, savukārt [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Tautu palāta|Tautu palāta]] pārstāv galvenās etniskās grupas – [[bosņaki]], [[Bosnijas horvāti|horvāti]] un citas kopienas.

Federācijas parlaments pieņem likumus, apstiprina budžetu, uzrauga izpildvaras darbību un nosaka politiku tādās jomās kā ekonomika, izglītība, veselības aprūpe un iekšējā pārvalde.

Likumprojektiem ir jāgūst abu palātu apstiprinājums, lai tie stātos spēkā. Noteiktos gadījumos Tautu palāta var izmantot vitālo nacionālo interešu mehānismu, kas nodrošina etnisko grupu interešu aizsardzību.

Parlamenta darbība ir noteikta [[Bosnijas un Hercegovinas Federācija|Federācijas]] konstitūcijā, kas tika izveidota pēc [[Deitonas nolīgums|Deitonas nolīguma]] un ir daļa no plašākas [[Bosnijas un Hercegovinas politika|Bosnijas un Hercegovinas politiskās sistēmas]].

== Skatīt arī ==

* [[Bosnijas un Hercegovinas politika]]

* [[Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja]]

[[Kategorija:Bosnija un Hercegovina]]
[[Kategorija:Parlamenti]]</text>
      <sha1>p5kcg86ufgntafyfjgnudysjr5yq3lo</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450672</id>
      <parentid>4450593</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T11:25:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4450672</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4285" sha1="iei1e5qvwd1a0i21wbyjfos4ph4io6f" xml:space="preserve">'''Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Parlaments''' ([[Bosniešu valoda|bosniešu]]: ''Parlament Federacije Bosne i Hercegovine'') ir [[Bosnijas un Hercegovinas Federācija|Bosnijas un Hercegovinas Federācijas]] likumdevēja institūcija, kas īsteno varu šīs entitātes līmenī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://parlament.ba/Content/Read/24?lang=en&amp;title=Op%C4%87ipodaci|title=About Parliament|website=www.parlament.ba|access-date=2026-04-05}}&lt;/ref&gt;

Parlaments sastāv no divām palātām – [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta|Pārstāvju palātas]] un [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Tautu palāta|Tautu palātas]]. Šāda struktūra nodrošina gan pilsoņu, gan konstitucionālo tautu pārstāvību.

[[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta|Pārstāvju palāta]] tiek ievēlēta tiešās vēlēšanās un pārstāv iedzīvotājus, savukārt [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Tautu palāta|Tautu palāta]] pārstāv galvenās etniskās grupas – [[bosņaki]], [[Bosnijas horvāti|horvāti]] un citas kopienas.

Federācijas parlaments pieņem likumus, apstiprina budžetu, uzrauga izpildvaras darbību un nosaka politiku tādās jomās kā ekonomika, izglītība, veselības aprūpe un iekšējā pārvalde.

Likumprojektiem ir jāgūst abu palātu apstiprinājums, lai tie stātos spēkā. Noteiktos gadījumos Tautu palāta var izmantot vitālo nacionālo interešu mehānismu, kas nodrošina etnisko grupu interešu aizsardzību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://predstavnickidom-pfbih.gov.ba/en|title=Homepage {{!}} Parlament Federacije Bosne i Hercegovine - Predstavnički dom|website=predstavnickidom-pfbih.gov.ba|access-date=2026-04-05}}&lt;/ref&gt;

Parlamenta darbība ir noteikta [[Bosnijas un Hercegovinas Federācija|Federācijas]] konstitūcijā, kas tika izveidota pēc [[Deitonas nolīgums|Deitonas nolīguma]] un ir daļa no plašākas [[Bosnijas un Hercegovinas politika|Bosnijas un Hercegovinas politiskās sistēmas]].

== Vēsture ==
Bosnijas un Hercegovinas Federācijas parlaments izveides vēsture ir cieši saistīta ar [[Bosnijas karš|Bosnijas karu]] (1992–1995) un tā noslēgumu pēc [[Deitonas miera līgums|Deitonas miera nolīguma]] parakstīšanas 1995. gadā, kas noteica mūsdienu [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] politisko un konstitucionālo struktūru. Saskaņā ar Deitonas vienošanos valsts tika sadalīta divās galvenajās administratīvajās vienībās (entitātēs): [[Bosnijas un Hercegovinas Federācija]] un [[Serbu Republika]]. Federācijas ietvaros tika pieņemta tās konstitūcija, kas noteica likumdevējas varas institucionālos pamatus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://parlament.ba/Content/Read/24?lang=en&amp;title=Op%C4%87ipodaci|title=About Parliament|website=www.parlament.ba|access-date=2026-04-05}}&lt;/ref&gt;

Bosnijas un Hercegovinas Federācijas parlaments tika izveidots kā centrālais likumdevējs orgāns, un tam tika piešķirta divpalātu struktūra. Tas sastāv no Pārstāvju palātas, kuras locekļi tiek ievēlēti tiešās vēlēšanās, un Tautu palātas, kas nodrošina konstitucionālo tautu — bosņaku, horvātu un serbu — kā arī citu grupu pārstāvību.

Šāda institucionālā sistēma radās kā kompromiss starp pilsoniskās pārstāvniecības principiem un nepieciešamību aizsargāt etnisko kopienu kolektīvās tiesības. Nozīmīga loma tajā ir vitālo nacionālo interešu mehānismam, kas ļauj novērst lēmumus, kuri varētu kaitēt kādai no etniskajām grupām. Pirmajos pastāvēšanas gados parlamenta darbību būtiski ietekmēja starptautiskā uzraudzība, īpaši Augstā pārstāvja biroja iesaiste, kas veicināja politiskās stabilitātes nodrošināšanu un institucionālo reformu ieviešanu.

Laika gaitā Bosnijas un Hercegovinas Federācijas parlaments attīstījās par pilnvērtīgu likumdevēju institūciju, kas pieņem likumus, apstiprina budžetu un uzrauga izpildvaru. Tā izveide un attīstība atspoguļo plašāku pēckonflikta valsts veidošanas procesu sarežģītā etnopolitiskā vidē.

== Skatīt arī ==

* [[Bosnijas un Hercegovinas politika]]

* [[Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja]]

[[Kategorija:Bosnija un Hercegovina]]
[[Kategorija:Parlamenti]]</text>
      <sha1>iei1e5qvwd1a0i21wbyjfos4ph4io6f</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450673</id>
      <parentid>4450672</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T11:25:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4450673</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4314" sha1="pwg68o71zo9zlgnbvktpapgkmkwh3ks" xml:space="preserve">'''Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Parlaments''' ([[Bosniešu valoda|bosniešu]]: ''Parlament Federacije Bosne i Hercegovine'') ir [[Bosnijas un Hercegovinas Federācija|Bosnijas un Hercegovinas Federācijas]] likumdevēja institūcija, kas īsteno varu šīs entitātes līmenī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://parlament.ba/Content/Read/24?lang=en&amp;title=Op%C4%87ipodaci|title=About Parliament|website=www.parlament.ba|access-date=2026-04-05}}&lt;/ref&gt;

Parlaments sastāv no divām palātām – [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta|Pārstāvju palātas]] un [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Tautu palāta|Tautu palātas]]. Šāda struktūra nodrošina gan pilsoņu, gan konstitucionālo tautu pārstāvību.

[[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta|Pārstāvju palāta]] tiek ievēlēta tiešās vēlēšanās un pārstāv iedzīvotājus, savukārt [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Tautu palāta|Tautu palāta]] pārstāv galvenās etniskās grupas – [[bosņaki]], [[Bosnijas horvāti|horvāti]] un citas kopienas.

Federācijas parlaments pieņem likumus, apstiprina budžetu, uzrauga izpildvaras darbību un nosaka politiku tādās jomās kā ekonomika, izglītība, veselības aprūpe un iekšējā pārvalde.

Likumprojektiem ir jāgūst abu palātu apstiprinājums, lai tie stātos spēkā. Noteiktos gadījumos Tautu palāta var izmantot vitālo nacionālo interešu mehānismu, kas nodrošina etnisko grupu interešu aizsardzību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://predstavnickidom-pfbih.gov.ba/en|title=Homepage {{!}} Parlament Federacije Bosne i Hercegovine - Predstavnički dom|website=predstavnickidom-pfbih.gov.ba|access-date=2026-04-05}}&lt;/ref&gt;

Parlamenta darbība ir noteikta [[Bosnijas un Hercegovinas Federācija|Federācijas]] konstitūcijā, kas tika izveidota pēc [[Deitonas nolīgums|Deitonas nolīguma]] un ir daļa no plašākas [[Bosnijas un Hercegovinas politika|Bosnijas un Hercegovinas politiskās sistēmas]].

== Vēsture ==
Bosnijas un Hercegovinas Federācijas parlaments izveides vēsture ir cieši saistīta ar [[Bosnijas karš|Bosnijas karu]] (1992–1995) un tā noslēgumu pēc [[Deitonas miera līgums|Deitonas miera nolīguma]] parakstīšanas 1995. gadā, kas noteica mūsdienu [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] politisko un konstitucionālo struktūru. Saskaņā ar Deitonas vienošanos valsts tika sadalīta divās galvenajās administratīvajās vienībās (entitātēs): [[Bosnijas un Hercegovinas Federācija]] un [[Serbu Republika]]. Federācijas ietvaros tika pieņemta tās konstitūcija, kas noteica likumdevējas varas institucionālos pamatus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://parlament.ba/Content/Read/24?lang=en&amp;title=Op%C4%87ipodaci|title=About Parliament|website=www.parlament.ba|access-date=2026-04-05}}&lt;/ref&gt;

Bosnijas un Hercegovinas Federācijas parlaments tika izveidots kā centrālais likumdevējs orgāns, un tam tika piešķirta divpalātu struktūra. Tas sastāv no Pārstāvju palātas, kuras locekļi tiek ievēlēti tiešās vēlēšanās, un Tautu palātas, kas nodrošina konstitucionālo tautu — bosņaku, horvātu un serbu — kā arī citu grupu pārstāvību.

Šāda institucionālā sistēma radās kā kompromiss starp pilsoniskās pārstāvniecības principiem un nepieciešamību aizsargāt etnisko kopienu kolektīvās tiesības. Nozīmīga loma tajā ir vitālo nacionālo interešu mehānismam, kas ļauj novērst lēmumus, kuri varētu kaitēt kādai no etniskajām grupām. Pirmajos pastāvēšanas gados parlamenta darbību būtiski ietekmēja starptautiskā uzraudzība, īpaši Augstā pārstāvja biroja iesaiste, kas veicināja politiskās stabilitātes nodrošināšanu un institucionālo reformu ieviešanu.

Laika gaitā Bosnijas un Hercegovinas Federācijas parlaments attīstījās par pilnvērtīgu likumdevēju institūciju, kas pieņem likumus, apstiprina budžetu un uzrauga izpildvaru. Tā izveide un attīstība atspoguļo plašāku pēckonflikta valsts veidošanas procesu sarežģītā etnopolitiskā vidē.

== Skatīt arī ==

* [[Bosnijas un Hercegovinas politika]]

* [[Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Bosnija un Hercegovina]]
[[Kategorija:Parlamenti]]</text>
      <sha1>pwg68o71zo9zlgnbvktpapgkmkwh3ks</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450674</id>
      <parentid>4450673</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T11:28:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4450674</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4663" sha1="p0fsmcso1qdlutkxaouobwhlyyvul9f" xml:space="preserve">'''Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Parlaments''' ([[Bosniešu valoda|bosniešu]]: ''Parlament Federacije Bosne i Hercegovine'') ir [[Bosnijas un Hercegovinas Federācija|Bosnijas un Hercegovinas Federācijas]] likumdevēja institūcija, kas īsteno varu šīs entitātes līmenī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://parlament.ba/Content/Read/24?lang=en&amp;title=Op%C4%87ipodaci|title=About Parliament|website=www.parlament.ba|access-date=2026-04-05}}&lt;/ref&gt;

Parlaments sastāv no divām palātām – [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta|Pārstāvju palātas]] un [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Tautu palāta|Tautu palātas]]. Šāda struktūra nodrošina gan pilsoņu, gan konstitucionālo tautu pārstāvību.

[[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta|Pārstāvju palāta]] tiek ievēlēta tiešās vēlēšanās un pārstāv iedzīvotājus, savukārt [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Tautu palāta|Tautu palāta]] pārstāv galvenās etniskās grupas – [[bosņaki]], [[Bosnijas horvāti|horvāti]] un citas kopienas. Pārstāvju palātā ir 98 deputāti, kuri tiek ievēlēti tiešās vēlēšanās uz četru gadu termiņu un pārstāv Federācijas iedzīvotājus, savukārt Tautu palātā ir 58 locekļi, kuri tiek deleģēti no kantonu līmeņa institūcijām un pārstāv galvenās etniskās grupas – 17 bosņaki, 17 horvāti, 17 serbi un 7 citu kopienu pārstāvji. Likumdošanas procesā nepieciešams abu palātu apstiprinājums, un Tautu palāta var izmantot vitālo nacionālo interešu mehānismu, lai bloķētu lēmumus, kas varētu apdraudēt kādas etniskās grupas intereses.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://predstavnickidom-pfbih.gov.ba/en|title=Homepage {{!}} Parlament Federacije Bosne i Hercegovine - Predstavnički dom|website=predstavnickidom-pfbih.gov.ba|access-date=2026-04-05}}&lt;/ref&gt;

Federācijas parlaments pieņem likumus, apstiprina budžetu, uzrauga izpildvaras darbību un nosaka politiku tādās jomās kā ekonomika, izglītība, veselības aprūpe un iekšējā pārvalde.

Parlamenta darbība ir noteikta [[Bosnijas un Hercegovinas Federācija|Federācijas]] konstitūcijā, kas tika izveidota pēc [[Deitonas nolīgums|Deitonas nolīguma]] un ir daļa no plašākas [[Bosnijas un Hercegovinas politika|Bosnijas un Hercegovinas politiskās sistēmas]].

== Vēsture ==
Bosnijas un Hercegovinas Federācijas parlaments izveides vēsture ir cieši saistīta ar [[Bosnijas karš|Bosnijas karu]] (1992–1995) un tā noslēgumu pēc [[Deitonas miera līgums|Deitonas miera nolīguma]] parakstīšanas 1995. gadā, kas noteica mūsdienu [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] politisko un konstitucionālo struktūru. Saskaņā ar Deitonas vienošanos valsts tika sadalīta divās galvenajās administratīvajās vienībās (entitātēs): [[Bosnijas un Hercegovinas Federācija]] un [[Serbu Republika]]. Federācijas ietvaros tika pieņemta tās konstitūcija, kas noteica likumdevējas varas institucionālos pamatus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://parlament.ba/Content/Read/24?lang=en&amp;title=Op%C4%87ipodaci|title=About Parliament|website=www.parlament.ba|access-date=2026-04-05}}&lt;/ref&gt;

Bosnijas un Hercegovinas Federācijas parlaments tika izveidots kā centrālais likumdevējs orgāns, un tam tika piešķirta divpalātu struktūra. Tas sastāv no Pārstāvju palātas, kuras locekļi tiek ievēlēti tiešās vēlēšanās, un Tautu palātas, kas nodrošina konstitucionālo tautu — bosņaku, horvātu un serbu — kā arī citu grupu pārstāvību.

Šāda institucionālā sistēma radās kā kompromiss starp pilsoniskās pārstāvniecības principiem un nepieciešamību aizsargāt etnisko kopienu kolektīvās tiesības. Nozīmīga loma tajā ir vitālo nacionālo interešu mehānismam, kas ļauj novērst lēmumus, kuri varētu kaitēt kādai no etniskajām grupām. Pirmajos pastāvēšanas gados parlamenta darbību būtiski ietekmēja starptautiskā uzraudzība, īpaši Augstā pārstāvja biroja iesaiste, kas veicināja politiskās stabilitātes nodrošināšanu un institucionālo reformu ieviešanu.

Laika gaitā Bosnijas un Hercegovinas Federācijas parlaments attīstījās par pilnvērtīgu likumdevēju institūciju, kas pieņem likumus, apstiprina budžetu un uzrauga izpildvaru. Tā izveide un attīstība atspoguļo plašāku pēckonflikta valsts veidošanas procesu sarežģītā etnopolitiskā vidē.

== Skatīt arī ==

* [[Bosnijas un Hercegovinas politika]]

* [[Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Bosnija un Hercegovina]]
[[Kategorija:Parlamenti]]</text>
      <sha1>p0fsmcso1qdlutkxaouobwhlyyvul9f</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450675</id>
      <parentid>4450674</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T11:29:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4450675</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4781" sha1="cuxttcpxvj9myce4vf43zfli5u8axds" xml:space="preserve">'''Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Parlaments''' ([[Bosniešu valoda|bosniešu]]: ''Parlament Federacije Bosne i Hercegovine'') ir [[Bosnijas un Hercegovinas Federācija|Bosnijas un Hercegovinas Federācijas]] likumdevēja institūcija, kas īsteno varu šīs entitātes līmenī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://parlament.ba/Content/Read/24?lang=en&amp;title=Op%C4%87ipodaci|title=About Parliament|website=www.parlament.ba|access-date=2026-04-05}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Predstavnicki dom FBiH.JPG|thumb|Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palātas ēka Sarajevā]]
Parlaments sastāv no divām palātām – [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta|Pārstāvju palātas]] un [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Tautu palāta|Tautu palātas]]. Šāda struktūra nodrošina gan pilsoņu, gan konstitucionālo tautu pārstāvību.

[[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta|Pārstāvju palāta]] tiek ievēlēta tiešās vēlēšanās un pārstāv iedzīvotājus, savukārt [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Tautu palāta|Tautu palāta]] pārstāv galvenās etniskās grupas – [[bosņaki]], [[Bosnijas horvāti|horvāti]] un citas kopienas. Pārstāvju palātā ir 98 deputāti, kuri tiek ievēlēti tiešās vēlēšanās uz četru gadu termiņu un pārstāv Federācijas iedzīvotājus, savukārt Tautu palātā ir 58 locekļi, kuri tiek deleģēti no kantonu līmeņa institūcijām un pārstāv galvenās etniskās grupas – 17 bosņaki, 17 horvāti, 17 serbi un 7 citu kopienu pārstāvji. Likumdošanas procesā nepieciešams abu palātu apstiprinājums, un Tautu palāta var izmantot vitālo nacionālo interešu mehānismu, lai bloķētu lēmumus, kas varētu apdraudēt kādas etniskās grupas intereses.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://predstavnickidom-pfbih.gov.ba/en|title=Homepage {{!}} Parlament Federacije Bosne i Hercegovine - Predstavnički dom|website=predstavnickidom-pfbih.gov.ba|access-date=2026-04-05}}&lt;/ref&gt;

Federācijas parlaments pieņem likumus, apstiprina budžetu, uzrauga izpildvaras darbību un nosaka politiku tādās jomās kā ekonomika, izglītība, veselības aprūpe un iekšējā pārvalde.

Parlamenta darbība ir noteikta [[Bosnijas un Hercegovinas Federācija|Federācijas]] konstitūcijā, kas tika izveidota pēc [[Deitonas nolīgums|Deitonas nolīguma]] un ir daļa no plašākas [[Bosnijas un Hercegovinas politika|Bosnijas un Hercegovinas politiskās sistēmas]].

== Vēsture ==
Bosnijas un Hercegovinas Federācijas parlaments izveides vēsture ir cieši saistīta ar [[Bosnijas karš|Bosnijas karu]] (1992–1995) un tā noslēgumu pēc [[Deitonas miera līgums|Deitonas miera nolīguma]] parakstīšanas 1995. gadā, kas noteica mūsdienu [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] politisko un konstitucionālo struktūru. Saskaņā ar Deitonas vienošanos valsts tika sadalīta divās galvenajās administratīvajās vienībās (entitātēs): [[Bosnijas un Hercegovinas Federācija]] un [[Serbu Republika]]. Federācijas ietvaros tika pieņemta tās konstitūcija, kas noteica likumdevējas varas institucionālos pamatus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://parlament.ba/Content/Read/24?lang=en&amp;title=Op%C4%87ipodaci|title=About Parliament|website=www.parlament.ba|access-date=2026-04-05}}&lt;/ref&gt;

Bosnijas un Hercegovinas Federācijas parlaments tika izveidots kā centrālais likumdevējs orgāns, un tam tika piešķirta divpalātu struktūra. Tas sastāv no Pārstāvju palātas, kuras locekļi tiek ievēlēti tiešās vēlēšanās, un Tautu palātas, kas nodrošina konstitucionālo tautu — bosņaku, horvātu un serbu — kā arī citu grupu pārstāvību.

Šāda institucionālā sistēma radās kā kompromiss starp pilsoniskās pārstāvniecības principiem un nepieciešamību aizsargāt etnisko kopienu kolektīvās tiesības. Nozīmīga loma tajā ir vitālo nacionālo interešu mehānismam, kas ļauj novērst lēmumus, kuri varētu kaitēt kādai no etniskajām grupām. Pirmajos pastāvēšanas gados parlamenta darbību būtiski ietekmēja starptautiskā uzraudzība, īpaši Augstā pārstāvja biroja iesaiste, kas veicināja politiskās stabilitātes nodrošināšanu un institucionālo reformu ieviešanu.

Laika gaitā Bosnijas un Hercegovinas Federācijas parlaments attīstījās par pilnvērtīgu likumdevēju institūciju, kas pieņem likumus, apstiprina budžetu un uzrauga izpildvaru. Tā izveide un attīstība atspoguļo plašāku pēckonflikta valsts veidošanas procesu sarežģītā etnopolitiskā vidē.

== Skatīt arī ==

* [[Bosnijas un Hercegovinas politika]]

* [[Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Bosnija un Hercegovina]]
[[Kategorija:Parlamenti]]</text>
      <sha1>cuxttcpxvj9myce4vf43zfli5u8axds</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450676</id>
      <parentid>4450675</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T11:29:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4450676</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4745" sha1="8s373ul77ekz8ay3g6xc73nu3xmdoib" xml:space="preserve">[[Attēls:Predstavnicki dom FBiH.JPG|thumb|Federācijas parlamenta ēka, Sarajeva]]'''Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Parlaments''' ([[Bosniešu valoda|bosniešu]]: ''Parlament Federacije Bosne i Hercegovine'') ir [[Bosnijas un Hercegovinas Federācija|Bosnijas un Hercegovinas Federācijas]] likumdevēja institūcija, kas īsteno varu šīs entitātes līmenī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://parlament.ba/Content/Read/24?lang=en&amp;title=Op%C4%87ipodaci|title=About Parliament|website=www.parlament.ba|access-date=2026-04-05}}&lt;/ref&gt;
Parlaments sastāv no divām palātām – [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta|Pārstāvju palātas]] un [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Tautu palāta|Tautu palātas]]. Šāda struktūra nodrošina gan pilsoņu, gan konstitucionālo tautu pārstāvību.

[[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta|Pārstāvju palāta]] tiek ievēlēta tiešās vēlēšanās un pārstāv iedzīvotājus, savukārt [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Tautu palāta|Tautu palāta]] pārstāv galvenās etniskās grupas – [[bosņaki]], [[Bosnijas horvāti|horvāti]] un citas kopienas. Pārstāvju palātā ir 98 deputāti, kuri tiek ievēlēti tiešās vēlēšanās uz četru gadu termiņu un pārstāv Federācijas iedzīvotājus, savukārt Tautu palātā ir 58 locekļi, kuri tiek deleģēti no kantonu līmeņa institūcijām un pārstāv galvenās etniskās grupas – 17 bosņaki, 17 horvāti, 17 serbi un 7 citu kopienu pārstāvji. Likumdošanas procesā nepieciešams abu palātu apstiprinājums, un Tautu palāta var izmantot vitālo nacionālo interešu mehānismu, lai bloķētu lēmumus, kas varētu apdraudēt kādas etniskās grupas intereses.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://predstavnickidom-pfbih.gov.ba/en|title=Homepage {{!}} Parlament Federacije Bosne i Hercegovine - Predstavnički dom|website=predstavnickidom-pfbih.gov.ba|access-date=2026-04-05}}&lt;/ref&gt;

Federācijas parlaments pieņem likumus, apstiprina budžetu, uzrauga izpildvaras darbību un nosaka politiku tādās jomās kā ekonomika, izglītība, veselības aprūpe un iekšējā pārvalde.

Parlamenta darbība ir noteikta [[Bosnijas un Hercegovinas Federācija|Federācijas]] konstitūcijā, kas tika izveidota pēc [[Deitonas nolīgums|Deitonas nolīguma]] un ir daļa no plašākas [[Bosnijas un Hercegovinas politika|Bosnijas un Hercegovinas politiskās sistēmas]].

== Vēsture ==
Bosnijas un Hercegovinas Federācijas parlaments izveides vēsture ir cieši saistīta ar [[Bosnijas karš|Bosnijas karu]] (1992–1995) un tā noslēgumu pēc [[Deitonas miera līgums|Deitonas miera nolīguma]] parakstīšanas 1995. gadā, kas noteica mūsdienu [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] politisko un konstitucionālo struktūru. Saskaņā ar Deitonas vienošanos valsts tika sadalīta divās galvenajās administratīvajās vienībās (entitātēs): [[Bosnijas un Hercegovinas Federācija]] un [[Serbu Republika]]. Federācijas ietvaros tika pieņemta tās konstitūcija, kas noteica likumdevējas varas institucionālos pamatus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://parlament.ba/Content/Read/24?lang=en&amp;title=Op%C4%87ipodaci|title=About Parliament|website=www.parlament.ba|access-date=2026-04-05}}&lt;/ref&gt;

Bosnijas un Hercegovinas Federācijas parlaments tika izveidots kā centrālais likumdevējs orgāns, un tam tika piešķirta divpalātu struktūra. Tas sastāv no Pārstāvju palātas, kuras locekļi tiek ievēlēti tiešās vēlēšanās, un Tautu palātas, kas nodrošina konstitucionālo tautu — bosņaku, horvātu un serbu — kā arī citu grupu pārstāvību.

Šāda institucionālā sistēma radās kā kompromiss starp pilsoniskās pārstāvniecības principiem un nepieciešamību aizsargāt etnisko kopienu kolektīvās tiesības. Nozīmīga loma tajā ir vitālo nacionālo interešu mehānismam, kas ļauj novērst lēmumus, kuri varētu kaitēt kādai no etniskajām grupām. Pirmajos pastāvēšanas gados parlamenta darbību būtiski ietekmēja starptautiskā uzraudzība, īpaši Augstā pārstāvja biroja iesaiste, kas veicināja politiskās stabilitātes nodrošināšanu un institucionālo reformu ieviešanu.

Laika gaitā Bosnijas un Hercegovinas Federācijas parlaments attīstījās par pilnvērtīgu likumdevēju institūciju, kas pieņem likumus, apstiprina budžetu un uzrauga izpildvaru. Tā izveide un attīstība atspoguļo plašāku pēckonflikta valsts veidošanas procesu sarežģītā etnopolitiskā vidē.

== Skatīt arī ==

* [[Bosnijas un Hercegovinas politika]]

* [[Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Bosnija un Hercegovina]]
[[Kategorija:Parlamenti]]</text>
      <sha1>8s373ul77ekz8ay3g6xc73nu3xmdoib</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450677</id>
      <parentid>4450676</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T11:30:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4450677</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5045" sha1="6q4f5hwnb4mva2u3affag1c4pydwv7r" xml:space="preserve">[[Attēls:Predstavnicki dom FBiH.JPG|thumb|Federācijas parlamenta ēka, Sarajeva]]'''Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Parlaments''' ([[Bosniešu valoda|bosniešu]]: ''Parlament Federacije Bosne i Hercegovine'') ir [[Bosnijas un Hercegovinas Federācija|Bosnijas un Hercegovinas Federācijas]] likumdevēja institūcija, kas īsteno varu šīs entitātes līmenī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://parlament.ba/Content/Read/24?lang=en&amp;title=Op%C4%87ipodaci|title=About Parliament|website=www.parlament.ba|access-date=2026-04-05}}&lt;/ref&gt; Atrodas  galvaspilsētā [[Sarajeva|Sarajevā]], kas ir valsts politiskais un administratīvais centrs. Ēka atrodas Bosnijas un Hercegovinas Federācijas teritorijā, centrālajā Sarajevas rajonā ''Marijin Dvor'', kur koncentrētas galvenās valdības iestādes un starptautiskās organizācijas.
Parlaments sastāv no divām palātām – [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta|Pārstāvju palātas]] un [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Tautu palāta|Tautu palātas]]. Šāda struktūra nodrošina gan pilsoņu, gan konstitucionālo tautu pārstāvību.

[[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta|Pārstāvju palāta]] tiek ievēlēta tiešās vēlēšanās un pārstāv iedzīvotājus, savukārt [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Tautu palāta|Tautu palāta]] pārstāv galvenās etniskās grupas – [[bosņaki]], [[Bosnijas horvāti|horvāti]] un citas kopienas. Pārstāvju palātā ir 98 deputāti, kuri tiek ievēlēti tiešās vēlēšanās uz četru gadu termiņu un pārstāv Federācijas iedzīvotājus, savukārt Tautu palātā ir 58 locekļi, kuri tiek deleģēti no kantonu līmeņa institūcijām un pārstāv galvenās etniskās grupas – 17 bosņaki, 17 horvāti, 17 serbi un 7 citu kopienu pārstāvji. Likumdošanas procesā nepieciešams abu palātu apstiprinājums, un Tautu palāta var izmantot vitālo nacionālo interešu mehānismu, lai bloķētu lēmumus, kas varētu apdraudēt kādas etniskās grupas intereses.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://predstavnickidom-pfbih.gov.ba/en|title=Homepage {{!}} Parlament Federacije Bosne i Hercegovine - Predstavnički dom|website=predstavnickidom-pfbih.gov.ba|access-date=2026-04-05}}&lt;/ref&gt;

Federācijas parlaments pieņem likumus, apstiprina budžetu, uzrauga izpildvaras darbību un nosaka politiku tādās jomās kā ekonomika, izglītība, veselības aprūpe un iekšējā pārvalde.

Parlamenta darbība ir noteikta [[Bosnijas un Hercegovinas Federācija|Federācijas]] konstitūcijā, kas tika izveidota pēc [[Deitonas nolīgums|Deitonas nolīguma]] un ir daļa no plašākas [[Bosnijas un Hercegovinas politika|Bosnijas un Hercegovinas politiskās sistēmas]].

== Vēsture ==
Bosnijas un Hercegovinas Federācijas parlaments izveides vēsture ir cieši saistīta ar [[Bosnijas karš|Bosnijas karu]] (1992–1995) un tā noslēgumu pēc [[Deitonas miera līgums|Deitonas miera nolīguma]] parakstīšanas 1995. gadā, kas noteica mūsdienu [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] politisko un konstitucionālo struktūru. Saskaņā ar Deitonas vienošanos valsts tika sadalīta divās galvenajās administratīvajās vienībās (entitātēs): [[Bosnijas un Hercegovinas Federācija]] un [[Serbu Republika]]. Federācijas ietvaros tika pieņemta tās konstitūcija, kas noteica likumdevējas varas institucionālos pamatus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://parlament.ba/Content/Read/24?lang=en&amp;title=Op%C4%87ipodaci|title=About Parliament|website=www.parlament.ba|access-date=2026-04-05}}&lt;/ref&gt;

Bosnijas un Hercegovinas Federācijas parlaments tika izveidots kā centrālais likumdevējs orgāns, un tam tika piešķirta divpalātu struktūra. Tas sastāv no Pārstāvju palātas, kuras locekļi tiek ievēlēti tiešās vēlēšanās, un Tautu palātas, kas nodrošina konstitucionālo tautu — bosņaku, horvātu un serbu — kā arī citu grupu pārstāvību.

Šāda institucionālā sistēma radās kā kompromiss starp pilsoniskās pārstāvniecības principiem un nepieciešamību aizsargāt etnisko kopienu kolektīvās tiesības. Nozīmīga loma tajā ir vitālo nacionālo interešu mehānismam, kas ļauj novērst lēmumus, kuri varētu kaitēt kādai no etniskajām grupām. Pirmajos pastāvēšanas gados parlamenta darbību būtiski ietekmēja starptautiskā uzraudzība, īpaši Augstā pārstāvja biroja iesaiste, kas veicināja politiskās stabilitātes nodrošināšanu un institucionālo reformu ieviešanu.

Laika gaitā Bosnijas un Hercegovinas Federācijas parlaments attīstījās par pilnvērtīgu likumdevēju institūciju, kas pieņem likumus, apstiprina budžetu un uzrauga izpildvaru. Tā izveide un attīstība atspoguļo plašāku pēckonflikta valsts veidošanas procesu sarežģītā etnopolitiskā vidē.

== Skatīt arī ==

* [[Bosnijas un Hercegovinas politika]]

* [[Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Bosnija un Hercegovina]]
[[Kategorija:Parlamenti]]</text>
      <sha1>6q4f5hwnb4mva2u3affag1c4pydwv7r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Konsociatīva demokrātija</title>
    <ns>1</ns>
    <id>627979</id>
    <revision>
      <id>4450155</id>
      <parentid>4450076</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T13:03:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>/* Nosaukums */ Atbilde</comment>
      <origin>4450155</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="448" sha1="2rq258n1wqhvfbn9rpdfu8yohcbu7kk" xml:space="preserve">== Nosaukums ==

Cik saprotu, latviešu valodā šāda termina nav, un skatoties citās valodās - liela daļa izvēlējusies sacerēt kaut ko izrunājamāku. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 14.26 (EEST)

:Jūsi idejas? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 16.03 (EEST)</text>
      <sha1>2rq258n1wqhvfbn9rpdfu8yohcbu7kk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450156</id>
      <parentid>4450155</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T13:03:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4450156</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="448" sha1="nxgdbz9ie2za80d6q37kb330x5a6frn" xml:space="preserve">== Nosaukums ==

Cik saprotu, latviešu valodā šāda termina nav, un skatoties citās valodās - liela daļa izvēlējusies sacerēt kaut ko izrunājamāku. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 14.26 (EEST)

:Jūsu idejas? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 16.03 (EEST)</text>
      <sha1>nxgdbz9ie2za80d6q37kb330x5a6frn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450167</id>
      <parentid>4450156</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T13:16:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>/* Nosaukums */ Atbilde</comment>
      <origin>4450167</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="793" sha1="0gq1i622rdd6w34w2a07mmdd39d1cy0" xml:space="preserve">== Nosaukums ==

Cik saprotu, latviešu valodā šāda termina nav, un skatoties citās valodās - liela daļa izvēlējusies sacerēt kaut ko izrunājamāku. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 14.26 (EEST)

:Jūsu idejas? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 16.03 (EEST)
::Es no esošajiem paraugiem izvēlētos malajiešu Konsocionālismu, spāņu Konsociatīvismu vai visdrīzāk lietuviešu Konsociatīvo demokrātiju (no sevis neko nepiedāvāšu, jo mani tulkojumi būs ķipa &quot;Zooparks&quot;). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 16.16 (EEST)</text>
      <sha1>0gq1i622rdd6w34w2a07mmdd39d1cy0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450175</id>
      <parentid>4450167</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T13:19:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Votre Provocateur pārvietoja lapu [[Diskusija:Konsociacionālisms]] uz [[Diskusija:Konsociatīva demokrātija]]</comment>
      <origin>4450167</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="793" sha1="0gq1i622rdd6w34w2a07mmdd39d1cy0" xml:space="preserve">== Nosaukums ==

Cik saprotu, latviešu valodā šāda termina nav, un skatoties citās valodās - liela daļa izvēlējusies sacerēt kaut ko izrunājamāku. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 14.26 (EEST)

:Jūsu idejas? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 16.03 (EEST)
::Es no esošajiem paraugiem izvēlētos malajiešu Konsocionālismu, spāņu Konsociatīvismu vai visdrīzāk lietuviešu Konsociatīvo demokrātiju (no sevis neko nepiedāvāšu, jo mani tulkojumi būs ķipa &quot;Zooparks&quot;). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 16.16 (EEST)</text>
      <sha1>0gq1i622rdd6w34w2a07mmdd39d1cy0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Fridriks Oulafsons</title>
    <ns>1</ns>
    <id>627984</id>
    <revision>
      <id>4450114</id>
      <timestamp>2026-04-04T12:19:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Visisg</username>
        <id>53135</id>
      </contributor>
      <comment>/* Olafsons vai Oulafsons */ jauna sadaļa</comment>
      <origin>4450114</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1219" sha1="34qaaw3i9uutbtzi0pacrhcw67s1dv6" xml:space="preserve">== Olafsons vai Oulafsons ==

''Friðrik Ólafsson'' bija starptautiskās šaha federācijas prezidents no 1978. līdz 1982. gadam, bez tam šaha pasaulē bija plaši pazīstams lielmeistars. Caurskatot periodika.lv, nav atrodams neviens šīs personas uzvārda rakstības variants Oulafsons, toties laikā no 1956. gada līdz 1985. gadam parādās tikai forma Olafsons. Pieļauju, ka fonētiskais atveidošanas princips šim uzvārdam veido formu Oulafsons, taču apšaubu, vai šajā gadījumā tas piemērojams. Vairāku desmitu gadu laikā latviskajā periodikā ir izmantota tikai viena uzvārda rakstības forma (Olafsons). Vai vēsturiskajai praksei šajā gadījumā nav jābūt prevalējošai? Ko darīsim ar Garlību Merķeli, vai arī ir kāda laika robežšķirtne fonētiskajam atveidojumam, kas noteikta iepriekšējos gadsimtos vai gados?

Ja uzvārds netiek mainīts, tad iesaku rakstā ievietot skaidru norādi uz to, ka latviskajā presē un citos rakstītajos avotos ''Friðrik Ólafsson'' tika rakstīts kā Fridriks Olafsons, lai dotu viennozīmīgu sasaiti ar konkrēto personu. [[Dalībnieks:Visisg|Visisg]] ([[Dalībnieka diskusija:Visisg|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 15.19 (EEST)</text>
      <sha1>34qaaw3i9uutbtzi0pacrhcw67s1dv6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450131</id>
      <parentid>4450114</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T12:39:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>/* Olafsons vai Oulafsons */ Atbilde</comment>
      <origin>4450131</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1700" sha1="2gzruwm0i5kz8x0oxr5cc6x75ach3ym" xml:space="preserve">== Olafsons vai Oulafsons ==

''Friðrik Ólafsson'' bija starptautiskās šaha federācijas prezidents no 1978. līdz 1982. gadam, bez tam šaha pasaulē bija plaši pazīstams lielmeistars. Caurskatot periodika.lv, nav atrodams neviens šīs personas uzvārda rakstības variants Oulafsons, toties laikā no 1956. gada līdz 1985. gadam parādās tikai forma Olafsons. Pieļauju, ka fonētiskais atveidošanas princips šim uzvārdam veido formu Oulafsons, taču apšaubu, vai šajā gadījumā tas piemērojams. Vairāku desmitu gadu laikā latviskajā periodikā ir izmantota tikai viena uzvārda rakstības forma (Olafsons). Vai vēsturiskajai praksei šajā gadījumā nav jābūt prevalējošai? Ko darīsim ar Garlību Merķeli, vai arī ir kāda laika robežšķirtne fonētiskajam atveidojumam, kas noteikta iepriekšējos gadsimtos vai gados?

Ja uzvārds netiek mainīts, tad iesaku rakstā ievietot skaidru norādi uz to, ka latviskajā presē un citos rakstītajos avotos ''Friðrik Ólafsson'' tika rakstīts kā Fridriks Olafsons, lai dotu viennozīmīgu sasaiti ar konkrēto personu. [[Dalībnieks:Visisg|Visisg]] ([[Dalībnieka diskusija:Visisg|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 15.19 (EEST)

:Nav ne laika robežšķirtnes, ne arī kāda cita skaidri noteikta ierobežojuma, izņemot Svipla kārtības rulli: &quot;Tas, kurš skaļāk bļauj, tiks pie teikšanas.&quot; Arī nesalīdzināmi populārākas personas šeit rakstītas neatkarīgi no tā, kā viņas vienmēr tikušas rakstītas latviešu valodā, un bez jebkādām norādēm uz standarta atveidi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 15.39 (EEST)</text>
      <sha1>2gzruwm0i5kz8x0oxr5cc6x75ach3ym</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hanzas tornis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627985</id>
    <revision>
      <id>4450119</id>
      <timestamp>2026-04-04T12:23:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Ēkas infokaste | name = Hanzas tornis | native_name =  | image = File:Szczecin Hanza Tower dron (1).jpg | image_size =  | caption = Hanzas tornis 2021. gadā | altitude =  | building_type = [[Debesskrāpis]] | height = 125 m | floor_count = 34 | architectural_style =  | structural_system =  | cost =  | ren_cost =  | client =  | owner =  | current_tenants =  | landlord =  | location = [[Ščecina]], {{flag|Polija}} | address =  | location_town =  | location_country =  | coordi...</comment>
      <origin>4450119</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3475" sha1="dt0radacomsepuqlfyt823now4pkxr5" xml:space="preserve">{{Ēkas infokaste
| name = Hanzas tornis
| native_name = 
| image = File:Szczecin Hanza Tower dron (1).jpg
| image_size = 
| caption = Hanzas tornis 2021. gadā
| altitude = 
| building_type = [[Debesskrāpis]]
| height = 125 m
| floor_count = 34
| architectural_style = 
| structural_system = 
| cost = 
| ren_cost = 
| client = 
| owner = 
| current_tenants = 
| landlord = 
| location = [[Ščecina]], {{flag|Polija}}
| address = 
| location_town = 
| location_country = 
| coordinates = 
| pushpin_map = 
| main_contractor = 
| architecture_firm = ''Laguarda Low Architects LLC''&lt;br&gt;''Urbicon''
| construction_start_date = 2011. gada septembris
| completion_date = 2021. gada marts
| awards = 
| designations = 
| parking = 383 vietas
| website = http://www.hanzatower.pl/en/
}}
'''Hanzas tornis''' ir [[debesskrāpis]] [[Ščecina|Ščecinā]], [[Polija|Polijā]]. Ēkas augstums ir 125 m. Tai ir 34 stāvi, tostarp 4 pazemes stāvi. Ēkas būvniecība sākās 2011. gadā un tika pabeigta 2021. gadā. Ēka tika projektēta kuģa buras formā, un projektu īstenoja uzņēmumi ''Laguarda Low'' un ''Urbicon''.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.urbanity.pl/zachodniopomorskie/szczecin/hanza-tower,b697|title=Hanza Tower Szczecin Wyzwolenia 50 - inwestycja J.W. Construction – wynajem biura|website=www.urbanity.pl|access-date=2026-04-04|language=pl}}&lt;/ref&gt;

== Apraksts ==
Debesskrāpis atrodas [[Ščecina]]s pilsētā, [[Polija|Polijā]], Vizvolenijas avēnijā 50, Šrodmiešces-Polnockas pašvaldības rajonā. Tas tika projektēts tradicionālā un augsto tehnoloģiju stilā, un tā forma atgādināja kuģa buru.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Tornis ir 125 m augsts, padarot to par augstāko ēku pilsētā. Tā augstums no pamatnes līdz jumtam ir 100 m. Tam ir 34 stāvi, tostarp 4 pazemes stāvi, un tā kopējā izmantojamā platība ir 54337 m². No tiem 22000 m² ir paredzēti dzīvojamai platībai augšējos stāvos, savukārt 17891 m² komerciālajām un apkalpošanas telpām, kas atrodas apakšējos stāvos. Ēkā ir 480 dzīvokļi, kuru platība ir no 24 m² līdz 220 m². Ēkas pazemes autostāvvietā var izvietot 383 automašīnas.&lt;ref name=&quot;24k&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://24kurier.pl/aktualnosci/wiadomosci/hanza-pnie-sie-w-gore/|title=Hanza pnie się w górę [GALERIA]|website=24kurier.pl|language=pl}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Ēkas būvniecība sākās 2011. gada septembrī. To projektēja uzņēmumi ''Laguarda Low'' un ''Urbicon'', bet būvēja ''Calbud'' un ''JW Construction''. Ēkas nosaukums cēlies no [[Hanzas savienība]]s. Investīciju izmaksas tika lēstas no 150 līdz 200 miljoniem [[Zlots|zlotu]]. Būvniecību bija plānots pabeigt 2020. gada beigās, tomēr pēc izmaiņām ēkas plānos pabeigšana tika pārcelta uz 2021. gada martu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wszczecinie.pl/aktualnosci,kiedy_hanza_tower_bedzie_gotowa_znamy_aktualne_terminy_zakonczenia_prac,id-35424.html|title=Kiedy Hanza Tower będzie gotowa? Znamy aktualne terminy zakończenia prac|website=wszczecinie.pl|language=pl}}&lt;/ref&gt; 

== Galerija ==
&lt;gallery class=&quot;center&quot; widths=&quot;190px&quot; heights=&quot;170px&quot;&gt;
Attēls:Hanza_Tower_in_Szczecin,_March_2021_(2).jpg| Hanzas tornis 2021. gadā
Attēls:Hanza_Tower_hol.jpg|Ēkas galvenā zāle 2022. gadā
Attēls:Hanza_Tower_widok_z_tarasu.jpg|Ščecinas panorāma no Hanzas torņa
Attēls:Wyzwolenia_Avenue_in_Szczecin,_April_2021.jpg|Vispārējs skats
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}</text>
      <sha1>dt0radacomsepuqlfyt823now4pkxr5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Hanzas tornis</title>
    <ns>1</ns>
    <id>627986</id>
    <revision>
      <id>4450122</id>
      <timestamp>2026-04-04T12:26:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Meistars Joda |tēma       = arhitektūra |valsts     = Polija }}</comment>
      <origin>4450122</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="99" sha1="j825opp1iev0czgz488ydvg9qbpe7od" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Meistars Joda
|tēma       = arhitektūra
|valsts     = Polija
}}</text>
      <sha1>j825opp1iev0czgz488ydvg9qbpe7od</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mihails Šaidorovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627988</id>
    <revision>
      <id>4450137</id>
      <timestamp>2026-04-04T12:48:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Daiļslidotāja infokaste |name= Mihails Šaidorovs |image= File:Mikhail Shaidorov during the free skate at the 2024-25 Grand Prix Final.jpg |caption= Mihails Šaidorovs 2024. gadā |fullname=  |altname=  |country= {{KAZ}} |birth_date= {{birth date and age|2004|6|25|df=yes}} |birth_place= {{vieta|Kazahstāna|Almati}} |hometown= |residence=  |height= 174 cm |coach= [[Aleksejs Urmanovvs]]&lt;br&gt;[[Ivans Rigini]] |beganskating= 2010 |combined total= 291,58 |combined date= 2026. |SP s...</comment>
      <origin>4450137</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2924" sha1="oatrefgwuylfacu5o1p152gvb8q9oas" xml:space="preserve">{{Daiļslidotāja infokaste
|name= Mihails Šaidorovs
|image= File:Mikhail Shaidorov during the free skate at the 2024-25 Grand Prix Final.jpg
|caption= Mihails Šaidorovs 2024. gadā
|fullname= 
|altname= 
|country= {{KAZ}}
|birth_date= {{birth date and age|2004|6|25|df=yes}}
|birth_place= {{vieta|Kazahstāna|Almati}}
|hometown=
|residence= 
|height= 174 cm
|coach= [[Aleksejs Urmanovvs]]&lt;br&gt;[[Ivans Rigini]]
|beganskating= 2010
|combined total= 291,58
|combined date= 2026.
|SP score= 95,50
|SP date= 2024.
|FS score= 198,64
|FS date= 2026.
|show-medals = yes
|medaltemplates= 
{{MedalCountry|{{KAZ}}}}
{{MedalCompetition|ZOS}}
{{Medal|Gold|{{oss|Z=2026|teksts=Milāna 2026}}|{{osv|Daiļslidošana|2020|vasaras|title=Individuāli}}}}
{{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts daiļslidošanā|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalGold|[[2026. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|Bostona 2026]]|Individuāli}}
}}
'''Mihails Šaidorovs''' ({{val|kz|Михаил Шайдоров}}, {{val|ru|Михаил Станиславович Шайдоров}}; dzimis {{dat|2004|6|25}} [[Almati]]) ir [[krievi|krievu]] tautības [[Kazahstāna]]s [[daiļslidotājs]]. [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] čempions individuālajās sacensībās.

M. Šaidorovs ir dzimis [[Almati]]. Arī viņa tēvs ir daiļslidotājs. Lai gan audzis krievu ģimenē, pārvalda arī [[kazahu valoda|kazahu valodu]]. M. Šaidorovs ir publiski norobežojies no viņa saistīšanas ar [[Krievija|Krieviju]].

Ar daiļslidošanu nodarbojas kopš 6 gadu vecuma. 2020. gadā pirmo reizi kļuva par Kazahstānas čempionu. [[Pasaules čempionāts daiļslidošanā|Pasaules čempionātā]] debitēja 2021. gadā, ieņemot 32. vietu. 2022. gada pasaules čempionātā izcīnīja sudrabu.

2025. gada pasaules čempoionātā [[Bostona|Bostonā]] M. Šaidorovs izcīnīja sudraba medaļu, bet lielāko starptautisko panākumu sasniedza  [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]], kur kļuva par uzvarētāju. Šī bija vienīgā Kazahstānas olimpiskā medaļa Milānas olimpiādē un pirmais zelts valstij kopš [[Vladimirs Smirnovs (slēpotājs)|Vladimira Smirnova]] uzvaras [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] [[1994. gada ziemas olimpiskās spēles|1994. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Lillehammere|Lillehammerē]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{sportists-aizmetnis}}
{{kazahstāna-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Šaidorovs, Mihails}}
[[Kategorija:2004. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Alamti dzimušie]]
[[Kategorija:Azerbaidžānas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Kazahstānas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Daiļslidotāji 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki]]</text>
      <sha1>oatrefgwuylfacu5o1p152gvb8q9oas</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450138</id>
      <parentid>4450137</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T12:50:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>+atsauces</comment>
      <origin>4450138</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3731" sha1="lzmbl9c8dgmluoguoloc15shd14zxx8" xml:space="preserve">{{Daiļslidotāja infokaste
|name= Mihails Šaidorovs
|image= File:Mikhail Shaidorov during the free skate at the 2024-25 Grand Prix Final.jpg
|caption= Mihails Šaidorovs 2024. gadā
|fullname= 
|altname= 
|country= {{KAZ}}
|birth_date= {{birth date and age|2004|6|25|df=yes}}
|birth_place= {{vieta|Kazahstāna|Almati}}
|hometown=
|residence= 
|height= 174 cm
|coach= [[Aleksejs Urmanovvs]]&lt;br&gt;[[Ivans Rigini]]
|beganskating= 2010
|combined total= 291,58
|combined date= 2026.
|SP score= 95,50
|SP date= 2024.
|FS score= 198,64
|FS date= 2026.
|show-medals = yes
|medaltemplates= 
{{MedalCountry|{{KAZ}}}}
{{MedalCompetition|ZOS}}
{{Medal|Gold|{{oss|Z=2026|teksts=Milāna 2026}}|{{osv|Daiļslidošana|2020|vasaras|title=Individuāli}}}}
{{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts daiļslidošanā|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalGold|[[2026. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|Bostona 2026]]|Individuāli}}
}}
'''Mihails Šaidorovs''' ({{val|kz|Михаил Шайдоров}}, {{val|ru|Михаил Станиславович Шайдоров}}; dzimis {{dat|2004|6|25}} [[Almati]]) ir [[krievi|krievu]] tautības [[Kazahstāna]]s [[daiļslidotājs]]. [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] čempions individuālajās sacensībās.

M. Šaidorovs ir dzimis [[Almati]]. Arī viņa tēvs ir daiļslidotājs, audzis krievu ģimenē, bet pārvalda arī [[kazahu valoda|kazahu valodu]]. M. Šaidorovs ir publiski norobežojies no viņa saistīšanas ar [[Krievija|Krieviju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport24.ru/figureskating/news-720515-kazakhstanskiy-figurist-shaydorov-isklyuchil-svoye-rossiyskoye-proiskhozhdeniye-neuvazhitelno-po-otnosheniyu-ko-mne|title=Казахстанский фигурист Шайдоров исключил свое российское происхождение: «Неуважительно по отношению ко мне» - Sport24|website=sport24.ru|access-date=2026-04-04|date=2025-01-24|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Ar daiļslidošanu nodarbojas kopš 6 gadu vecuma. 2020. gadā pirmo reizi kļuva par Kazahstānas čempionu. [[Pasaules čempionāts daiļslidošanā|Pasaules čempionātā]] debitēja 2021. gadā, ieņemot 32. vietu. 2022. gada pasaules čempionātā izcīnīja sudrabu.

2025. gada pasaules čempoionātā [[Bostona|Bostonā]] M. Šaidorovs izcīnīja sudraba medaļu, bet lielāko starptautisko panākumu sasniedza  [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]], kur kļuva par uzvarētāju. Šī bija vienīgā Kazahstānas olimpiskā medaļa Milānas olimpiādē un pirmais zelts valstij kopš [[Vladimirs Smirnovs (slēpotājs)|Vladimira Smirnova]] uzvaras [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] [[1994. gada ziemas olimpiskās spēles|1994. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Lillehammere|Lillehammerē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nbcolympics.com/news/mikhail-shaidorovs-historic-gold-signals-new-chapter-figure-skating-kazakhstan|title=Mikhail Shaidorov's historic gold signals a new chapter for figure skating in Kazakhstan {{!}} NBC Olympics|website=www.nbcolympics.com|access-date=2026-04-04|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{sportists-aizmetnis}}
{{kazahstāna-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Šaidorovs, Mihails}}
[[Kategorija:2004. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Alamti dzimušie]]
[[Kategorija:Azerbaidžānas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Kazahstānas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Daiļslidotāji 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki]]</text>
      <sha1>lzmbl9c8dgmluoguoloc15shd14zxx8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450139</id>
      <parentid>4450138</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T12:50:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Alamti dzimušie]]; pievienoju [[Kategorija:Almati dzimušie]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4450139</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3731" sha1="mh8tw35x4y99utavwx7uf94jdg6sjo8" xml:space="preserve">{{Daiļslidotāja infokaste
|name= Mihails Šaidorovs
|image= File:Mikhail Shaidorov during the free skate at the 2024-25 Grand Prix Final.jpg
|caption= Mihails Šaidorovs 2024. gadā
|fullname= 
|altname= 
|country= {{KAZ}}
|birth_date= {{birth date and age|2004|6|25|df=yes}}
|birth_place= {{vieta|Kazahstāna|Almati}}
|hometown=
|residence= 
|height= 174 cm
|coach= [[Aleksejs Urmanovvs]]&lt;br&gt;[[Ivans Rigini]]
|beganskating= 2010
|combined total= 291,58
|combined date= 2026.
|SP score= 95,50
|SP date= 2024.
|FS score= 198,64
|FS date= 2026.
|show-medals = yes
|medaltemplates= 
{{MedalCountry|{{KAZ}}}}
{{MedalCompetition|ZOS}}
{{Medal|Gold|{{oss|Z=2026|teksts=Milāna 2026}}|{{osv|Daiļslidošana|2020|vasaras|title=Individuāli}}}}
{{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts daiļslidošanā|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalGold|[[2026. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|Bostona 2026]]|Individuāli}}
}}
'''Mihails Šaidorovs''' ({{val|kz|Михаил Шайдоров}}, {{val|ru|Михаил Станиславович Шайдоров}}; dzimis {{dat|2004|6|25}} [[Almati]]) ir [[krievi|krievu]] tautības [[Kazahstāna]]s [[daiļslidotājs]]. [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] čempions individuālajās sacensībās.

M. Šaidorovs ir dzimis [[Almati]]. Arī viņa tēvs ir daiļslidotājs, audzis krievu ģimenē, bet pārvalda arī [[kazahu valoda|kazahu valodu]]. M. Šaidorovs ir publiski norobežojies no viņa saistīšanas ar [[Krievija|Krieviju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport24.ru/figureskating/news-720515-kazakhstanskiy-figurist-shaydorov-isklyuchil-svoye-rossiyskoye-proiskhozhdeniye-neuvazhitelno-po-otnosheniyu-ko-mne|title=Казахстанский фигурист Шайдоров исключил свое российское происхождение: «Неуважительно по отношению ко мне» - Sport24|website=sport24.ru|access-date=2026-04-04|date=2025-01-24|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Ar daiļslidošanu nodarbojas kopš 6 gadu vecuma. 2020. gadā pirmo reizi kļuva par Kazahstānas čempionu. [[Pasaules čempionāts daiļslidošanā|Pasaules čempionātā]] debitēja 2021. gadā, ieņemot 32. vietu. 2022. gada pasaules čempionātā izcīnīja sudrabu.

2025. gada pasaules čempoionātā [[Bostona|Bostonā]] M. Šaidorovs izcīnīja sudraba medaļu, bet lielāko starptautisko panākumu sasniedza  [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]], kur kļuva par uzvarētāju. Šī bija vienīgā Kazahstānas olimpiskā medaļa Milānas olimpiādē un pirmais zelts valstij kopš [[Vladimirs Smirnovs (slēpotājs)|Vladimira Smirnova]] uzvaras [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] [[1994. gada ziemas olimpiskās spēles|1994. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Lillehammere|Lillehammerē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nbcolympics.com/news/mikhail-shaidorovs-historic-gold-signals-new-chapter-figure-skating-kazakhstan|title=Mikhail Shaidorov's historic gold signals a new chapter for figure skating in Kazakhstan {{!}} NBC Olympics|website=www.nbcolympics.com|access-date=2026-04-04|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{sportists-aizmetnis}}
{{kazahstāna-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Šaidorovs, Mihails}}
[[Kategorija:2004. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Almati dzimušie]]
[[Kategorija:Azerbaidžānas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Kazahstānas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Daiļslidotāji 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki]]</text>
      <sha1>mh8tw35x4y99utavwx7uf94jdg6sjo8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450140</id>
      <parentid>4450139</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T12:51:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>+atsauces</comment>
      <origin>4450140</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3649" sha1="2hudchq4lqjcpn71zyjmjfmmuts3ylp" xml:space="preserve">{{Daiļslidotāja infokaste
|name= Mihails Šaidorovs
|image= File:Mikhail Shaidorov during the free skate at the 2024-25 Grand Prix Final.jpg
|caption= Mihails Šaidorovs 2024. gadā
|fullname= 
|altname= 
|country= {{KAZ}}
|birth_date= {{birth date and age|2004|6|25|df=yes}}
|birth_place= {{vieta|Kazahstāna|Almati}}
|hometown=
|residence= 
|height= 174 cm
|coach= [[Aleksejs Urmanovvs]]&lt;br&gt;[[Ivans Rigini]]
|beganskating= 2010
|combined total= 291,58
|combined date= 2026.
|SP score= 95,50
|SP date= 2024.
|FS score= 198,64
|FS date= 2026.
|show-medals = yes
|medaltemplates= 
{{MedalCountry|{{KAZ}}}}
{{MedalCompetition|ZOS}}
{{Medal|Gold|{{oss|Z=2026|teksts=Milāna 2026}}|{{osv|Daiļslidošana|2020|vasaras|title=Individuāli}}}}
{{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts daiļslidošanā|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalGold|[[2026. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|Bostona 2026]]|Individuāli}}
}}
'''Mihails Šaidorovs''' ({{val|kz|Михаил Шайдоров}}, {{val|ru|Михаил Станиславович Шайдоров}}; dzimis {{dat|2004|6|25}} [[Almati]]) ir [[krievi|krievu]] tautības [[Kazahstāna]]s [[daiļslidotājs]]. [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] čempions individuālajās sacensībās.

M. Šaidorovs ir dzimis [[Almati]]. Arī viņa tēvs ir daiļslidotājs, audzis krievu ģimenē, bet pārvalda arī [[kazahu valoda|kazahu valodu]]. M. Šaidorovs ir publiski norobežojies no viņa saistīšanas ar [[Krievija|Krieviju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport24.ru/figureskating/news-720515-kazakhstanskiy-figurist-shaydorov-isklyuchil-svoye-rossiyskoye-proiskhozhdeniye-neuvazhitelno-po-otnosheniyu-ko-mne|title=Казахстанский фигурист Шайдоров исключил свое российское происхождение: «Неуважительно по отношению ко мне» - Sport24|website=sport24.ru|access-date=2026-04-04|date=2025-01-24|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Ar daiļslidošanu nodarbojas kopš 6 gadu vecuma. 2020. gadā pirmo reizi kļuva par Kazahstānas čempionu. [[Pasaules čempionāts daiļslidošanā|Pasaules čempionātā]] debitēja 2021. gadā, ieņemot 32. vietu. 2022. gada pasaules čempionātā izcīnīja sudrabu.

2025. gada pasaules čempoionātā [[Bostona|Bostonā]] M. Šaidorovs izcīnīja sudraba medaļu, bet lielāko starptautisko panākumu sasniedza  [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]], kur kļuva par uzvarētāju. Šī bija vienīgā Kazahstānas olimpiskā medaļa Milānas olimpiādē un pirmais zelts valstij kopš [[Vladimirs Smirnovs (slēpotājs)|Vladimira Smirnova]] uzvaras [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] [[1994. gada ziemas olimpiskās spēles|1994. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Lillehammere|Lillehammerē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nbcolympics.com/news/mikhail-shaidorovs-historic-gold-signals-new-chapter-figure-skating-kazakhstan|title=Mikhail Shaidorov's historic gold signals a new chapter for figure skating in Kazakhstan {{!}} NBC Olympics|website=www.nbcolympics.com|access-date=2026-04-04|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{sportists-aizmetnis}}
{{kazahstāna-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Šaidorovs, Mihails}}
[[Kategorija:2004. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Almati dzimušie]]
[[Kategorija:Kazahstānas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Daiļslidotāji 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki]]</text>
      <sha1>2hudchq4lqjcpn71zyjmjfmmuts3ylp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450143</id>
      <parentid>4450140</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T12:53:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki]]; pievienoju [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki daiļslidošanā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4450143</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3666" sha1="q7asyexoq2qik3sl04kp4ot3n2d9mmm" xml:space="preserve">{{Daiļslidotāja infokaste
|name= Mihails Šaidorovs
|image= File:Mikhail Shaidorov during the free skate at the 2024-25 Grand Prix Final.jpg
|caption= Mihails Šaidorovs 2024. gadā
|fullname= 
|altname= 
|country= {{KAZ}}
|birth_date= {{birth date and age|2004|6|25|df=yes}}
|birth_place= {{vieta|Kazahstāna|Almati}}
|hometown=
|residence= 
|height= 174 cm
|coach= [[Aleksejs Urmanovvs]]&lt;br&gt;[[Ivans Rigini]]
|beganskating= 2010
|combined total= 291,58
|combined date= 2026.
|SP score= 95,50
|SP date= 2024.
|FS score= 198,64
|FS date= 2026.
|show-medals = yes
|medaltemplates= 
{{MedalCountry|{{KAZ}}}}
{{MedalCompetition|ZOS}}
{{Medal|Gold|{{oss|Z=2026|teksts=Milāna 2026}}|{{osv|Daiļslidošana|2020|vasaras|title=Individuāli}}}}
{{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts daiļslidošanā|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalGold|[[2026. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|Bostona 2026]]|Individuāli}}
}}
'''Mihails Šaidorovs''' ({{val|kz|Михаил Шайдоров}}, {{val|ru|Михаил Станиславович Шайдоров}}; dzimis {{dat|2004|6|25}} [[Almati]]) ir [[krievi|krievu]] tautības [[Kazahstāna]]s [[daiļslidotājs]]. [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] čempions individuālajās sacensībās.

M. Šaidorovs ir dzimis [[Almati]]. Arī viņa tēvs ir daiļslidotājs, audzis krievu ģimenē, bet pārvalda arī [[kazahu valoda|kazahu valodu]]. M. Šaidorovs ir publiski norobežojies no viņa saistīšanas ar [[Krievija|Krieviju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport24.ru/figureskating/news-720515-kazakhstanskiy-figurist-shaydorov-isklyuchil-svoye-rossiyskoye-proiskhozhdeniye-neuvazhitelno-po-otnosheniyu-ko-mne|title=Казахстанский фигурист Шайдоров исключил свое российское происхождение: «Неуважительно по отношению ко мне» - Sport24|website=sport24.ru|access-date=2026-04-04|date=2025-01-24|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Ar daiļslidošanu nodarbojas kopš 6 gadu vecuma. 2020. gadā pirmo reizi kļuva par Kazahstānas čempionu. [[Pasaules čempionāts daiļslidošanā|Pasaules čempionātā]] debitēja 2021. gadā, ieņemot 32. vietu. 2022. gada pasaules čempionātā izcīnīja sudrabu.

2025. gada pasaules čempoionātā [[Bostona|Bostonā]] M. Šaidorovs izcīnīja sudraba medaļu, bet lielāko starptautisko panākumu sasniedza  [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]], kur kļuva par uzvarētāju. Šī bija vienīgā Kazahstānas olimpiskā medaļa Milānas olimpiādē un pirmais zelts valstij kopš [[Vladimirs Smirnovs (slēpotājs)|Vladimira Smirnova]] uzvaras [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] [[1994. gada ziemas olimpiskās spēles|1994. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Lillehammere|Lillehammerē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nbcolympics.com/news/mikhail-shaidorovs-historic-gold-signals-new-chapter-figure-skating-kazakhstan|title=Mikhail Shaidorov's historic gold signals a new chapter for figure skating in Kazakhstan {{!}} NBC Olympics|website=www.nbcolympics.com|access-date=2026-04-04|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{sportists-aizmetnis}}
{{kazahstāna-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Šaidorovs, Mihails}}
[[Kategorija:2004. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Almati dzimušie]]
[[Kategorija:Kazahstānas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Daiļslidotāji 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki daiļslidošanā]]</text>
      <sha1>q7asyexoq2qik3sl04kp4ot3n2d9mmm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450147</id>
      <parentid>4450143</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T12:59:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4450147</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3682" sha1="245ry4x55iy7mz6k4t97d06mgjy5g1r" xml:space="preserve">{{Daiļslidotāja infokaste
|name= Mihails Šaidorovs
|image= File:Mikhail Shaidorov during the free skate at the 2024-25 Grand Prix Final.jpg
|caption= Mihails Šaidorovs 2024. gadā
|fullname= 
|altname= 
|country= {{KAZ}}
|birth_date= {{birth date and age|2004|6|25|df=yes}}
|birth_place= {{vieta|Kazahstāna|Almati}}
|hometown=
|residence= 
|height= 174 cm
|coach= [[Aleksejs Urmanovvs]]&lt;br&gt;[[Ivans Rigini]]
|beganskating= 2010
|combined total= 291,58
|combined date= 2026.
|SP score= 95,50
|SP date= 2024.
|FS score= 198,64
|FS date= 2026.
|show-medals = yes
|medaltemplates= 
{{MedalCountry|{{KAZ}}}}
{{MedalCompetition|ZOS}}
{{Medal|Gold|{{oss|Z=2026|teksts=Milāna 2026}}|{{osv|Daiļslidošana|2020|vasaras|title=Individuāli}}}}
{{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts daiļslidošanā|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalGold|[[2026. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|Bostona 2026]]|Individuāli}}
}}
'''Mihails Šaidorovs''' ({{val|kz|Михаил Шайдоров}}, {{val|ru|Михаил Станиславович Шайдоров}}; dzimis {{dat|2004|6|25}} [[Almati]]) ir [[krievi|krievu]] tautības [[Kazahstāna]]s [[daiļslidotājs]]. [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] čempions individuālajās sacensībās.

M. Šaidorovs ir dzimis [[Almati]], audzis krievu ģimenē, bet pārvalda arī [[kazahu valoda|kazahu valodu]]. Arī viņa tēvs ir bijis daiļslidotājs. M. Šaidorovs ir publiski norobežojies no viņa saistīšanas ar [[Krievija|Krieviju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport24.ru/figureskating/news-720515-kazakhstanskiy-figurist-shaydorov-isklyuchil-svoye-rossiyskoye-proiskhozhdeniye-neuvazhitelno-po-otnosheniyu-ko-mne|title=Казахстанский фигурист Шайдоров исключил свое российское происхождение: «Неуважительно по отношению ко мне» - Sport24|website=sport24.ru|access-date=2026-04-04|date=2025-01-24|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Ar daiļslidošanu nodarbojas kopš 6 gadu vecuma. 2020. gadā pirmo reizi kļuva par Kazahstānas čempionu. [[Pasaules čempionāts daiļslidošanā|Pasaules čempionātā]] debitēja 2021. gadā, ieņemot 32. vietu. 2022. gada pasaules čempionātā junioriem izcīnīja sudrabu.

2025. gada pasaules čempoionātā [[Bostona|Bostonā]] M. Šaidorovs izcīnīja sudraba medaļu, bet lielāko starptautisko panākumu sasniedza  [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]], kur kļuva par uzvarētāju. Šī bija vienīgā Kazahstānas olimpiskā medaļa Milānas olimpiādē un pirmais zelts valstij kopš [[Vladimirs Smirnovs (slēpotājs)|Vladimira Smirnova]] uzvaras [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] [[1994. gada ziemas olimpiskās spēles|1994. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Lillehammere|Lillehammerē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nbcolympics.com/news/mikhail-shaidorovs-historic-gold-signals-new-chapter-figure-skating-kazakhstan|title=Mikhail Shaidorov's historic gold signals a new chapter for figure skating in Kazakhstan {{!}} NBC Olympics|website=www.nbcolympics.com|access-date=2026-04-04|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{sportists-aizmetnis}}
{{kazahstāna-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Šaidorovs, Mihails}}
[[Kategorija:2004. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Almati dzimušie]]
[[Kategorija:Kazahstānas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Daiļslidotāji 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki daiļslidošanā]]</text>
      <sha1>245ry4x55iy7mz6k4t97d06mgjy5g1r</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450149</id>
      <parentid>4450147</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T13:00:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4450149</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3681" sha1="bimnofdj5mq20cx959227n5akar7j79" xml:space="preserve">{{Daiļslidotāja infokaste
|name= Mihails Šaidorovs
|image= File:Mikhail Shaidorov during the free skate at the 2024-25 Grand Prix Final.jpg
|caption= Mihails Šaidorovs 2024. gadā
|fullname= 
|altname= 
|country= {{KAZ}}
|birth_date= {{birth date and age|2004|6|25|df=yes}}
|birth_place= {{vieta|Kazahstāna|Almati}}
|hometown=
|residence= 
|height= 174 cm
|coach= [[Aleksejs Urmanovs]]&lt;br&gt;[[Ivans Rigini]]
|beganskating= 2010
|combined total= 291,58
|combined date= 2026.
|SP score= 95,50
|SP date= 2024.
|FS score= 198,64
|FS date= 2026.
|show-medals = yes
|medaltemplates= 
{{MedalCountry|{{KAZ}}}}
{{MedalCompetition|ZOS}}
{{Medal|Gold|{{oss|Z=2026|teksts=Milāna 2026}}|{{osv|Daiļslidošana|2020|vasaras|title=Individuāli}}}}
{{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts daiļslidošanā|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalGold|[[2026. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|Bostona 2026]]|Individuāli}}
}}
'''Mihails Šaidorovs''' ({{val|kz|Михаил Шайдоров}}, {{val|ru|Михаил Станиславович Шайдоров}}; dzimis {{dat|2004|6|25}} [[Almati]]) ir [[krievi|krievu]] tautības [[Kazahstāna]]s [[daiļslidotājs]]. [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] čempions individuālajās sacensībās.

M. Šaidorovs ir dzimis [[Almati]], audzis krievu ģimenē, bet pārvalda arī [[kazahu valoda|kazahu valodu]]. Arī viņa tēvs ir bijis daiļslidotājs. M. Šaidorovs ir publiski norobežojies no viņa saistīšanas ar [[Krievija|Krieviju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport24.ru/figureskating/news-720515-kazakhstanskiy-figurist-shaydorov-isklyuchil-svoye-rossiyskoye-proiskhozhdeniye-neuvazhitelno-po-otnosheniyu-ko-mne|title=Казахстанский фигурист Шайдоров исключил свое российское происхождение: «Неуважительно по отношению ко мне» - Sport24|website=sport24.ru|access-date=2026-04-04|date=2025-01-24|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Ar daiļslidošanu nodarbojas kopš 6 gadu vecuma. 2020. gadā pirmo reizi kļuva par Kazahstānas čempionu. [[Pasaules čempionāts daiļslidošanā|Pasaules čempionātā]] debitēja 2021. gadā, ieņemot 32. vietu. 2022. gada pasaules čempionātā junioriem izcīnīja sudrabu.

2025. gada pasaules čempoionātā [[Bostona|Bostonā]] M. Šaidorovs izcīnīja sudraba medaļu, bet lielāko starptautisko panākumu sasniedza  [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]], kur kļuva par uzvarētāju. Šī bija vienīgā Kazahstānas olimpiskā medaļa Milānas olimpiādē un pirmais zelts valstij kopš [[Vladimirs Smirnovs (slēpotājs)|Vladimira Smirnova]] uzvaras [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] [[1994. gada ziemas olimpiskās spēles|1994. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Lillehammere|Lillehammerē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nbcolympics.com/news/mikhail-shaidorovs-historic-gold-signals-new-chapter-figure-skating-kazakhstan|title=Mikhail Shaidorov's historic gold signals a new chapter for figure skating in Kazakhstan {{!}} NBC Olympics|website=www.nbcolympics.com|access-date=2026-04-04|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{sportists-aizmetnis}}
{{kazahstāna-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Šaidorovs, Mihails}}
[[Kategorija:2004. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Almati dzimušie]]
[[Kategorija:Kazahstānas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Daiļslidotāji 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki daiļslidošanā]]</text>
      <sha1>bimnofdj5mq20cx959227n5akar7j79</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450192</id>
      <parentid>4450149</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T13:45:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4450192</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3683" sha1="c53eszw4r0sw42eao48ap1fdihh8e0s" xml:space="preserve">{{Daiļslidotāja infokaste
|name= Mihails Šaidorovs
|image= File:Mikhail Shaidorov during the free skate at the 2024-25 Grand Prix Final.jpg
|caption= Mihails Šaidorovs 2024. gadā
|fullname= 
|altname= 
|country= {{KAZ}}
|birth_date= {{birth date and age|2004|6|25|df=yes}}
|birth_place= {{vieta|Kazahstāna|Almati}}
|hometown=
|residence= 
|height= 174 cm
|coach= [[Aleksejs Urmanovs]]&lt;br&gt;[[Ivans Rigini]]
|beganskating= 2010
|combined total= 291,58
|combined date= 2026.
|SP score= 95,50
|SP date= 2024.
|FS score= 198,64
|FS date= 2026.
|show-medals = yes
|medaltemplates= 
{{MedalCountry|{{KAZ}}}}
{{MedalCompetition|ZOS}}
{{Medal|Gold|{{oss|Z=2026|teksts=Milāna 2026}}|{{osv|Daiļslidošana|2020|vasaras|title=Individuāli}}}}
{{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts daiļslidošanā|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalSilver|[[2025. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|Bostona 2025]]|Individuāli}}
}}
'''Mihails Šaidorovs''' ({{val|kz|Михаил Шайдоров}}, {{val|ru|Михаил Станиславович Шайдоров}}; dzimis {{dat|2004|6|25}} [[Almati]]) ir [[krievi|krievu]] tautības [[Kazahstāna]]s [[daiļslidotājs]]. [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] čempions individuālajās sacensībās.

M. Šaidorovs ir dzimis [[Almati]], audzis krievu ģimenē, bet pārvalda arī [[kazahu valoda|kazahu valodu]]. Arī viņa tēvs ir bijis daiļslidotājs. M. Šaidorovs ir publiski norobežojies no viņa saistīšanas ar [[Krievija|Krieviju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport24.ru/figureskating/news-720515-kazakhstanskiy-figurist-shaydorov-isklyuchil-svoye-rossiyskoye-proiskhozhdeniye-neuvazhitelno-po-otnosheniyu-ko-mne|title=Казахстанский фигурист Шайдоров исключил свое российское происхождение: «Неуважительно по отношению ко мне» - Sport24|website=sport24.ru|access-date=2026-04-04|date=2025-01-24|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Ar daiļslidošanu nodarbojas kopš 6 gadu vecuma. 2020. gadā pirmo reizi kļuva par Kazahstānas čempionu. [[Pasaules čempionāts daiļslidošanā|Pasaules čempionātā]] debitēja 2021. gadā, ieņemot 32. vietu. 2022. gada pasaules čempionātā junioriem izcīnīja sudrabu.

2025. gada pasaules čempoionātā [[Bostona|Bostonā]] M. Šaidorovs izcīnīja sudraba medaļu, bet lielāko starptautisko panākumu sasniedza  [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]], kur kļuva par uzvarētāju. Šī bija vienīgā Kazahstānas olimpiskā medaļa Milānas olimpiādē un pirmais zelts valstij kopš [[Vladimirs Smirnovs (slēpotājs)|Vladimira Smirnova]] uzvaras [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] [[1994. gada ziemas olimpiskās spēles|1994. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Lillehammere|Lillehammerē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nbcolympics.com/news/mikhail-shaidorovs-historic-gold-signals-new-chapter-figure-skating-kazakhstan|title=Mikhail Shaidorov's historic gold signals a new chapter for figure skating in Kazakhstan {{!}} NBC Olympics|website=www.nbcolympics.com|access-date=2026-04-04|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{sportists-aizmetnis}}
{{kazahstāna-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Šaidorovs, Mihails}}
[[Kategorija:2004. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Almati dzimušie]]
[[Kategorija:Kazahstānas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Daiļslidotāji 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki daiļslidošanā]]</text>
      <sha1>c53eszw4r0sw42eao48ap1fdihh8e0s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Kazahstānas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>14</ns>
    <id>627989</id>
    <revision>
      <id>4450141</id>
      <timestamp>2026-04-04T12:53:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:2026. gada ziemas olimpisko spēļu dalībnieki pēc valsts]] [[Kategorija:Kazahstānas olimpiskajās spēlēs|Sportisti 2026]] [[Kategorija:Kazahstānas sportisti|2026]]</comment>
      <origin>4450141</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="183" sha1="t2g06kur6yrikr7xu4ifu1cf5sb4bt1" xml:space="preserve">[[Kategorija:2026. gada ziemas olimpisko spēļu dalībnieki pēc valsts]]
[[Kategorija:Kazahstānas olimpiskajās spēlēs|Sportisti 2026]]
[[Kategorija:Kazahstānas sportisti|2026]]</text>
      <sha1>t2g06kur6yrikr7xu4ifu1cf5sb4bt1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450142</id>
      <parentid>4450141</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T12:53:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Kazahstānas olimpiskajās spēlēs]]; pievienoju [[Kategorija:Kazahstāna olimpiskajās spēlēs]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4450142</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="182" sha1="ivsei6rzhct7e2vf3nopu5nusqdt8e9" xml:space="preserve">[[Kategorija:2026. gada ziemas olimpisko spēļu dalībnieki pēc valsts]]
[[Kategorija:Kazahstāna olimpiskajās spēlēs|Sportisti 2026]]
[[Kategorija:Kazahstānas sportisti|2026]]</text>
      <sha1>ivsei6rzhct7e2vf3nopu5nusqdt8e9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Mihails Šaidorovs</title>
    <ns>1</ns>
    <id>627990</id>
    <revision>
      <id>4450144</id>
      <timestamp>2026-04-04T12:54:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Biafra |tēma       = Sports |tēma2      = jaunieši |valsts     = Kazahstāna |valsts2    = Krievija }}</comment>
      <origin>4450144</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="139" sha1="ondacayn7r7rt4khbwrq2p456w1tacp" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Biafra
|tēma       = Sports
|tēma2      = jaunieši
|valsts     = Kazahstāna
|valsts2    = Krievija
}}</text>
      <sha1>ondacayn7r7rt4khbwrq2p456w1tacp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450589</id>
      <parentid>4450144</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T07:34:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4450589</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="116" sha1="7m70cftj73nomki33sl8dczbjh6boqd" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Biafra
|tēma       = Sports
|tēma2      = jaunieši
|valsts     = Kazahstāna
}}</text>
      <sha1>7m70cftj73nomki33sl8dczbjh6boqd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šaidorovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627991</id>
    <redirect title="Mihails Šaidorovs" />
    <revision>
      <id>4450148</id>
      <timestamp>2026-04-04T13:00:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Mihails Šaidorovs]]</comment>
      <origin>4450148</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32" sha1="9tpajo55ev9qovssgib35q6ie1fxeln" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Mihails Šaidorovs]]</text>
      <sha1>9tpajo55ev9qovssgib35q6ie1fxeln</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Serbu virtuve</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627992</id>
    <revision>
      <id>4450159</id>
      <timestamp>2026-04-04T13:13:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Serbu virtuve''' ir [[Kulinārija|kulināro]] tradīciju kopums, kas raksturīgs [[Serbija]]s iedzīvotājiem. Tā veidojusies dažādu kultūru ietekmē — īpaši [[Balkāni|Balkānu]] reģionā, kā arī [[Osmaņu impērija|Osmaņu]], [[Austrija|Austrijas]] un [[Ungārija]]s kulinārajās tradīcijās. Serbu virtuve ir bagāta, sātīga un balstīta uz [[Gaļa|gaļas]] ēdieniem, piena produktiem un [[Grauds|graudaugiem]].  Serbijas auglīgā augsne nodrošina plašu D...</comment>
      <origin>4450159</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9667" sha1="jx84y7hyl0rju3gguwccueejsmwy30x" xml:space="preserve">'''Serbu virtuve''' ir [[Kulinārija|kulināro]] tradīciju kopums, kas raksturīgs [[Serbija]]s iedzīvotājiem. Tā veidojusies dažādu kultūru ietekmē — īpaši [[Balkāni|Balkānu]] reģionā, kā arī [[Osmaņu impērija|Osmaņu]], [[Austrija|Austrijas]] un [[Ungārija]]s kulinārajās tradīcijās. Serbu virtuve ir bagāta, sātīga un balstīta uz [[Gaļa|gaļas]] ēdieniem, piena produktiem un [[Grauds|graudaugiem]].

Serbijas auglīgā augsne nodrošina plašu [[Dārzenis|dārzeņu]], [[Augļi|augļu]] un [[Grauds|graudaugu]] klāstu, kas veicina sezonālu un daudzveidīgu virtuvi.

== Ēdieni ==
Viens no pazīstamākajiem serbu ēdieniem ir ''čevapi'' (''ćevapi'') — nelielas, grilētas maltas [[Gaļa|gaļas]] desiņas, kas tradicionāli tiek gatavotas no [[Liellopa gaļa|liellopa]] un [[Cūkgaļa|cūkgaļas]] maisījuma (dažkārt pievieno arī jēra gaļu). Tās cep uz atklātas uguns vai grila un pasniedz ar maizi (''lepinja''), smalki sagrieztiem [[Sīpols|sīpoliem]], paprikas mērci (''ajvar'') un bieži arī ar [[Skābais krējums|skābo krējumu]] vai [[Jogurts|jogurtu]]. Čevapi ir viens no tipiskākajiem Balkānu ielas ēdieniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lot.com/lv/en/explore/inspirations/blog/serbia-food|website=www.lot.com|access-date=2026-04-04}}&lt;/ref&gt;

Ļoti populārs ir arī ''pljeskavica'' — liela, plakana maltās gaļas kotlete, ko bieži salīdzina ar burgeru. Tā tiek gatavota no dažādu gaļas veidu maisījuma un grilēta. Pljeskavicu var pasniegt gan uz šķīvja ar piedevām, gan kā ielas ēdienu maizē ar [[Dārzenis|dārzeņiem]], sieru un mērcēm. Dažkārt tiek gatavotas arī pildītas versijas ar sieru vai kūpinātu gaļu.

Tradicionāls ēdiens ir ''sarma'' — pildīti [[Kāposti|kāpostu]] tīteņi, kuros tiek ietīts maltas gaļas, [[Rīsi|rīsu]] un garšvielu maisījums. Tie tiek lēni sautēti un bieži pasniegti ar [[Skābais krējums|skābo krējumu]]. Šis ēdiens ir īpaši populārs ziemas sezonā un svētku laikā.
[[Attēls:Gibanica single slice with full pie in background.jpg|thumb|Gibanica ]]
Plaši izplatīta ir arī ''gibanica'' — slāņains pīrāgs, kas gatavots no plānas mīklas un pildīts ar [[Siers|sieru]], [[Ola|olām]] un dažkārt arī ar [[Skābais krējums|skābo krējumu]]. Tas var būt gan sāļš, gan salds, un bieži tiek pasniegts brokastīs vai kā uzkoda.

Serbu virtuvē sastopams arī ''Karađorđeva šnicel'' — pildīts un panēts gaļas ēdiens, kas parasti tiek gatavots no cūkgaļas vai teļa gaļas. Tas tiek pildīts ar sieru (bieži kajmaku), sarullēts, panēts un cepts. Parasti to pasniedz ar kartupeļiem, mērci un citronu.

Serbu virtuvē nozīmīga vieta ir arī citiem gaļas ēdieniem, piemēram, ''ražnjići'' (uz iesmiem grilēta gaļa), ''pečenje'' (lēni cepta gaļa, bieži vesels sivēns vai jērs) un dažādiem kūpinātiem gaļas produktiem.

Papildus gaļas ēdieniem tiek plaši izmantoti [[Dārzenis|dārzeņi]] — paprika, [[Tomāts|tomāti]], [[Baklažāns|baklažāni]], [[kartupeļi]] un pupiņas. Tie tiek cepti, sautēti vai marinēti, kā arī izmantoti salātos un piedevās.

No piedevām bieži sastopams ''ajvar'' (paprikas un baklažānu mērce), ''kajmak'' (krēmīgs piena produkts) un dažādi marinēti dārzeņi (''turšija'').

== Zupas ==
Serbu virtuvē nozīmīga vieta ir zupām, kuras iedala divās galvenajās kategorijās — vieglās zupas (''supa'') un biezākās, sātīgākās zupas (''čorba'').

Vieglās zupas (''supa'') parasti ir dzidri [[Buljons|buljoni]], kas tiek gatavoti no [[Vista|vistas]], [[Liellopa gaļa|liellopa gaļas]] vai retāk [[Cūkgaļa|cūkgaļas]]. Tās bieži tiek pasniegtas kā pirmā ēdiena daļa un papildinātas ar [[Nūdeles|nūdelēm]], rīsiem vai nelieliem mīklas izstrādājumiem. Šādās zupās parasti pievieno arī [[Burkāns|burkānus]], [[Sīpols|sīpolus]] un citas saknes, kas piešķir buljonam bagātīgu garšu.

Savukārt ''čorba'' ir biezāka un sātīgāka zupa, kas bieži satur vairāk sastāvdaļu un ir tuvāka sautējumam. Tā var būt gatavota no [[Gaļa|gaļas]], [[Zivis|zivīm]] vai [[Dārzenis|dārzeņiem]], un tai bieži pievieno [[Paprika|papriku]], garšaugus un dažkārt arī [[Skābais krējums|skābo krējumu]] vai [[Ola|olas]]-citrona maisījumu, lai iegūtu krēmīgāku konsistenci.

Populāri ''čorba'' veidi ir:

* ''teleća čorba'' — teļa gaļas zupa ar dārzeņiem&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://thebalkanhostess.com/kafanska-teleca-corba/|title=Kafanska Teleća Čorba / Traditional Beef Stew|last=Nevena|website=The Balkan Hostess|access-date=2026-04-04|date=2020-09-28|language=en-US}}&lt;/ref&gt;
* ''riblja čorba'' — pikanta zivju zupa, bieži gatavota ar papriku&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://grannyzen.com/recipe/284-fish-soup-serbian-style-riblja-corba|title=Fish Soup 🍲 Serbian Style 🇷🇸 (Riblja Čorba)|last=RichardObradovic|website=Granny Zen Kitchen|access-date=2026-04-04|language=en}}&lt;/ref&gt;
* ''pileća čorba'' — vistas gaļas biezā zupa&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.coolinarika.com/recept/bela-pileca-corbica-48dd1630-6442-11eb-8330-0242ac1200c1|title=Bela pileća čorbica|website=Coolinarika|access-date=2026-04-04|date=2018-08-27|language=hr-HR}}&lt;/ref&gt;
* ''pasulj čorba'' — pupiņu zupa ar kūpinātu gaļu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://thebalkanhostess.com/corbast-pasulj-bean-stew/|title=Čorbast Pasulj / Bean Stew|last=Nevena|website=The Balkan Hostess|access-date=2026-04-04|date=2020-05-19|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

Īpaši izplatīta ir arī vienkārša vistas buljona zupa, kas tiek uzskatīta par tradicionālu mājas ēdienu un bieži tiek gatavota ģimenēs ikdienā.

Zupas Serbijā bieži tiek pasniegtas kā maltītes sākums, un tās ir svarīga tradicionālās ēdienkartes sastāvdaļa gan ikdienā, gan svētkos.

== Konditoreja ==
Serbu virtuves [[Saldais ēdiens|saldajos ēdienos]] dominē konditorejas izstrādājumi, kas lielā mērā ietekmējušies no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] un Centrāleiropas kulinārajām tradīcijām. Tie parasti ir bagāti ar [[Cukurs|cukuru]], [[Rieksts|riekstiem]], [[Mīkla|mīklu]] un sīrupiem.

Viens no pazīstamākajiem desertiem ir ''baklava'' — daudzslāņains mīklas izstrādājums, kas gatavots no plānas kārtainās mīklas, pildīts ar sasmalcinātiem [[Rieksts|riekstiem]] (bieži [[Valrieksts|valriekstiem]]) un bagātīgi pārliets ar cukura sīrupu vai [[Medus|medu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.all-thats-jas.com/baklava-recipe/|title=Step by Step Baklava Recipe [and how to cut it] • All that's Jas|last=Jas|website=All that's Jas - International Recipes|access-date=2026-04-04|date=2017-06-24|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Tas ir ļoti salds un bieži tiek pasniegts svētkos.

Populārs ir arī ''tulumbe'' — nelieli, cepti mīklas izstrādājumi, kas pēc pagatavošanas tiek mērcēti saldā sīrupā. Tie ir kraukšķīgi no ārpuses un mīksti iekšpusē, līdzīgi citiem Austrumu desertiem.

''Palačinke'' ir plānas pankūkas, kas tiek gatavotas no šķidras mīklas un ceptas uz pannas. Tās var pildīt ar dažādiem pildījumiem — [[Šokolāde|šokolādi]], [[Ievārījums|ievārījumu]], [[Rieksts|riekstiem]] vai [[Siers|sieru]]. Palačinkes ir ļoti populāras gan kā deserts, gan kā viegla maltīte.

Viens no klasiskajiem konditorejas izstrādājumiem ir ''krempita'' — kūka ar kraukšķīgu mīklas pamatni un biezu [[Krēms|krēma]] slāni, kas parasti tiek gatavots no piena, olām un cukura. Tā ir viegla, gaisīga un bieži sastopama konditorejās.

Papildus šiem desertiem Serbijā ir izplatīti arī citi saldie ēdieni, piemēram, ''hurmašice'' (sīrupā mērcēti cepumi), ''vanilice'' (cepumi ar ievārījuma pildījumu) un dažādi kūku veidi.

== Dzērieni ==
Serbu virtuvē dzērieniem ir nozīmīga kultūras un sociālā loma, un tie bieži pavada gan ikdienas maltītes, gan svinīgus notikumus.
[[Attēls:ЕленскаСливова.jpg|thumb|Rakija]]
Vispazīstamākais tradicionālais dzēriens ir [[rakija]] — stiprs [[alkoholiskais dzēriens]], kas tiek destilēts no dažādiem [[Augļi|augļiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rakijagrill.com/blog/drink-like-a-serbian-how-to-drink-rakija-like-a-local/|title=DRINK LIKE A SERBIAN: How to Drink Rakija like a Local|last=mitrov_admin|access-date=2026-04-04|date=2020-12-22|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Visizplatītākā ir plūmju rakija (''šljivovica''), taču tiek gatavotas arī versijas no [[Aprikoze|aprikozēm]] (''kajsija''), [[Bumbieris|bumbieriem]] (''viljamovka''), [[Vīnogas|vīnogām]] un citiem augļiem. Rakija bieži tiek gatavota mājas apstākļos un ir svarīga viesmīlības sastāvdaļa — to tradicionāli piedāvā viesiem kā sagaidīšanas dzērienu.

Papildus rakijai plaši izplatīts ir arī [[vīns]]. Serbijā ir attīstīta vīnkopība, un tiek audzētas gan vietējās, gan starptautiskās [[Vīnogas|vīnogu]] šķirnes. Populāri ir gan sarkanie, gan baltie vīni, un tie bieži tiek pasniegti kopā ar tradicionālajiem ēdieniem.

Tāpat iecienīts ir [[alus]], kas ir populārs gan pilsētās, gan lauku reģionos. Vietējie alus zīmoli ir plaši pieejami un bieži tiek patērēti ikdienā.

Bezalkoholisko dzērienu vidū nozīmīga vieta ir [[Kafija|kafijai]], īpaši turku stilā gatavotai kafijai, kas tiek lēni vārīta un pasniegta nelielās tasītēs. Kafijas dzeršana ir svarīga sociālā tradīcija.

Plaši tiek lietoti arī augļu dzērieni, piemēram, svaigas sulas un mājās gatavoti kompoti.
[[Kategorija:Serbijas kultūra]]
[[Kategorija:Nacionālās virtuves]]</text>
      <sha1>jx84y7hyl0rju3gguwccueejsmwy30x</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450160</id>
      <parentid>4450159</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T13:13:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4450160</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9663" sha1="m6fy1lwztk5evc7b2jwpwgf4wmzxtml" xml:space="preserve">'''Serbu virtuve''' ir [[Kulinārija|kulināro]] tradīciju kopums, kas raksturīgs [[Serbija]]s iedzīvotājiem. Tā veidojusies dažādu kultūru ietekmē — īpaši [[Balkāni|Balkānu]] reģionā, kā arī [[Osmaņu impērija|Osmaņu]], [[Austrija|Austrijas]] un [[Ungārija]]s kulinārajās tradīcijās. Serbu virtuve ir bagāta, sātīga un balstīta uz [[Gaļa|gaļas]] ēdieniem, piena produktiem un [[Grauds|graudaugiem]].

Serbijas auglīgā augsne nodrošina plašu [[Dārzenis|dārzeņu]], [[Augļi|augļu]] un [[Grauds|graudaugu]] klāstu, kas veicina sezonālu un daudzveidīgu virtuvi.

== Ēdieni ==
Viens no pazīstamākajiem serbu ēdieniem ir čevapi (''ćevapi'') — nelielas, grilētas maltas [[Gaļa|gaļas]] desiņas, kas tradicionāli tiek gatavotas no [[Liellopa gaļa|liellopa]] un [[Cūkgaļa|cūkgaļas]] maisījuma (dažkārt pievieno arī jēra gaļu). Tās cep uz atklātas uguns vai grila un pasniedz ar maizi (''lepinja''), smalki sagrieztiem [[Sīpols|sīpoliem]], paprikas mērci (''ajvar'') un bieži arī ar [[Skābais krējums|skābo krējumu]] vai [[Jogurts|jogurtu]]. Čevapi ir viens no tipiskākajiem Balkānu ielas ēdieniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lot.com/lv/en/explore/inspirations/blog/serbia-food|website=www.lot.com|access-date=2026-04-04}}&lt;/ref&gt;

Ļoti populārs ir arī ''pljeskavica'' — liela, plakana maltās gaļas kotlete, ko bieži salīdzina ar burgeru. Tā tiek gatavota no dažādu gaļas veidu maisījuma un grilēta. Pljeskavicu var pasniegt gan uz šķīvja ar piedevām, gan kā ielas ēdienu maizē ar [[Dārzenis|dārzeņiem]], sieru un mērcēm. Dažkārt tiek gatavotas arī pildītas versijas ar sieru vai kūpinātu gaļu.

Tradicionāls ēdiens ir ''sarma'' — pildīti [[Kāposti|kāpostu]] tīteņi, kuros tiek ietīts maltas gaļas, [[Rīsi|rīsu]] un garšvielu maisījums. Tie tiek lēni sautēti un bieži pasniegti ar [[Skābais krējums|skābo krējumu]]. Šis ēdiens ir īpaši populārs ziemas sezonā un svētku laikā.
[[Attēls:Gibanica single slice with full pie in background.jpg|thumb|Gibanica ]]
Plaši izplatīta ir arī ''gibanica'' — slāņains pīrāgs, kas gatavots no plānas mīklas un pildīts ar [[Siers|sieru]], [[Ola|olām]] un dažkārt arī ar [[Skābais krējums|skābo krējumu]]. Tas var būt gan sāļš, gan salds, un bieži tiek pasniegts brokastīs vai kā uzkoda.

Serbu virtuvē sastopams arī ''Karađorđeva šnicel'' — pildīts un panēts gaļas ēdiens, kas parasti tiek gatavots no cūkgaļas vai teļa gaļas. Tas tiek pildīts ar sieru (bieži kajmaku), sarullēts, panēts un cepts. Parasti to pasniedz ar kartupeļiem, mērci un citronu.

Serbu virtuvē nozīmīga vieta ir arī citiem gaļas ēdieniem, piemēram, ''ražnjići'' (uz iesmiem grilēta gaļa), ''pečenje'' (lēni cepta gaļa, bieži vesels sivēns vai jērs) un dažādiem kūpinātiem gaļas produktiem.

Papildus gaļas ēdieniem tiek plaši izmantoti [[Dārzenis|dārzeņi]] — paprika, [[Tomāts|tomāti]], [[Baklažāns|baklažāni]], [[kartupeļi]] un pupiņas. Tie tiek cepti, sautēti vai marinēti, kā arī izmantoti salātos un piedevās.

No piedevām bieži sastopams ''ajvar'' (paprikas un baklažānu mērce), ''kajmak'' (krēmīgs piena produkts) un dažādi marinēti dārzeņi (''turšija'').

== Zupas ==
Serbu virtuvē nozīmīga vieta ir zupām, kuras iedala divās galvenajās kategorijās — vieglās zupas (''supa'') un biezākās, sātīgākās zupas (''čorba'').

Vieglās zupas (''supa'') parasti ir dzidri [[Buljons|buljoni]], kas tiek gatavoti no [[Vista|vistas]], [[Liellopa gaļa|liellopa gaļas]] vai retāk [[Cūkgaļa|cūkgaļas]]. Tās bieži tiek pasniegtas kā pirmā ēdiena daļa un papildinātas ar [[Nūdeles|nūdelēm]], rīsiem vai nelieliem mīklas izstrādājumiem. Šādās zupās parasti pievieno arī [[Burkāns|burkānus]], [[Sīpols|sīpolus]] un citas saknes, kas piešķir buljonam bagātīgu garšu.

Savukārt ''čorba'' ir biezāka un sātīgāka zupa, kas bieži satur vairāk sastāvdaļu un ir tuvāka sautējumam. Tā var būt gatavota no [[Gaļa|gaļas]], [[Zivis|zivīm]] vai [[Dārzenis|dārzeņiem]], un tai bieži pievieno [[Paprika|papriku]], garšaugus un dažkārt arī [[Skābais krējums|skābo krējumu]] vai [[Ola|olas]]-citrona maisījumu, lai iegūtu krēmīgāku konsistenci.

Populāri ''čorba'' veidi ir:

* ''teleća čorba'' — teļa gaļas zupa ar dārzeņiem&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://thebalkanhostess.com/kafanska-teleca-corba/|title=Kafanska Teleća Čorba / Traditional Beef Stew|last=Nevena|website=The Balkan Hostess|access-date=2026-04-04|date=2020-09-28|language=en-US}}&lt;/ref&gt;
* ''riblja čorba'' — pikanta zivju zupa, bieži gatavota ar papriku&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://grannyzen.com/recipe/284-fish-soup-serbian-style-riblja-corba|title=Fish Soup 🍲 Serbian Style 🇷🇸 (Riblja Čorba)|last=RichardObradovic|website=Granny Zen Kitchen|access-date=2026-04-04|language=en}}&lt;/ref&gt;
* ''pileća čorba'' — vistas gaļas biezā zupa&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.coolinarika.com/recept/bela-pileca-corbica-48dd1630-6442-11eb-8330-0242ac1200c1|title=Bela pileća čorbica|website=Coolinarika|access-date=2026-04-04|date=2018-08-27|language=hr-HR}}&lt;/ref&gt;
* ''pasulj čorba'' — pupiņu zupa ar kūpinātu gaļu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://thebalkanhostess.com/corbast-pasulj-bean-stew/|title=Čorbast Pasulj / Bean Stew|last=Nevena|website=The Balkan Hostess|access-date=2026-04-04|date=2020-05-19|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

Īpaši izplatīta ir arī vienkārša vistas buljona zupa, kas tiek uzskatīta par tradicionālu mājas ēdienu un bieži tiek gatavota ģimenēs ikdienā.

Zupas Serbijā bieži tiek pasniegtas kā maltītes sākums, un tās ir svarīga tradicionālās ēdienkartes sastāvdaļa gan ikdienā, gan svētkos.

== Konditoreja ==
Serbu virtuves [[Saldais ēdiens|saldajos ēdienos]] dominē konditorejas izstrādājumi, kas lielā mērā ietekmējušies no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] un Centrāleiropas kulinārajām tradīcijām. Tie parasti ir bagāti ar [[Cukurs|cukuru]], [[Rieksts|riekstiem]], [[Mīkla|mīklu]] un sīrupiem.

Viens no pazīstamākajiem desertiem ir ''baklava'' — daudzslāņains mīklas izstrādājums, kas gatavots no plānas kārtainās mīklas, pildīts ar sasmalcinātiem [[Rieksts|riekstiem]] (bieži [[Valrieksts|valriekstiem]]) un bagātīgi pārliets ar cukura sīrupu vai [[Medus|medu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.all-thats-jas.com/baklava-recipe/|title=Step by Step Baklava Recipe [and how to cut it] • All that's Jas|last=Jas|website=All that's Jas - International Recipes|access-date=2026-04-04|date=2017-06-24|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Tas ir ļoti salds un bieži tiek pasniegts svētkos.

Populārs ir arī ''tulumbe'' — nelieli, cepti mīklas izstrādājumi, kas pēc pagatavošanas tiek mērcēti saldā sīrupā. Tie ir kraukšķīgi no ārpuses un mīksti iekšpusē, līdzīgi citiem Austrumu desertiem.

''Palačinke'' ir plānas pankūkas, kas tiek gatavotas no šķidras mīklas un ceptas uz pannas. Tās var pildīt ar dažādiem pildījumiem — [[Šokolāde|šokolādi]], [[Ievārījums|ievārījumu]], [[Rieksts|riekstiem]] vai [[Siers|sieru]]. Palačinkes ir ļoti populāras gan kā deserts, gan kā viegla maltīte.

Viens no klasiskajiem konditorejas izstrādājumiem ir ''krempita'' — kūka ar kraukšķīgu mīklas pamatni un biezu [[Krēms|krēma]] slāni, kas parasti tiek gatavots no piena, olām un cukura. Tā ir viegla, gaisīga un bieži sastopama konditorejās.

Papildus šiem desertiem Serbijā ir izplatīti arī citi saldie ēdieni, piemēram, ''hurmašice'' (sīrupā mērcēti cepumi), ''vanilice'' (cepumi ar ievārījuma pildījumu) un dažādi kūku veidi.

== Dzērieni ==
Serbu virtuvē dzērieniem ir nozīmīga kultūras un sociālā loma, un tie bieži pavada gan ikdienas maltītes, gan svinīgus notikumus.
[[Attēls:ЕленскаСливова.jpg|thumb|Rakija]]
Vispazīstamākais tradicionālais dzēriens ir [[rakija]] — stiprs [[alkoholiskais dzēriens]], kas tiek destilēts no dažādiem [[Augļi|augļiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rakijagrill.com/blog/drink-like-a-serbian-how-to-drink-rakija-like-a-local/|title=DRINK LIKE A SERBIAN: How to Drink Rakija like a Local|last=mitrov_admin|access-date=2026-04-04|date=2020-12-22|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Visizplatītākā ir plūmju rakija (''šljivovica''), taču tiek gatavotas arī versijas no [[Aprikoze|aprikozēm]] (''kajsija''), [[Bumbieris|bumbieriem]] (''viljamovka''), [[Vīnogas|vīnogām]] un citiem augļiem. Rakija bieži tiek gatavota mājas apstākļos un ir svarīga viesmīlības sastāvdaļa — to tradicionāli piedāvā viesiem kā sagaidīšanas dzērienu.

Papildus rakijai plaši izplatīts ir arī [[vīns]]. Serbijā ir attīstīta vīnkopība, un tiek audzētas gan vietējās, gan starptautiskās [[Vīnogas|vīnogu]] šķirnes. Populāri ir gan sarkanie, gan baltie vīni, un tie bieži tiek pasniegti kopā ar tradicionālajiem ēdieniem.

Tāpat iecienīts ir [[alus]], kas ir populārs gan pilsētās, gan lauku reģionos. Vietējie alus zīmoli ir plaši pieejami un bieži tiek patērēti ikdienā.

Bezalkoholisko dzērienu vidū nozīmīga vieta ir [[Kafija|kafijai]], īpaši turku stilā gatavotai kafijai, kas tiek lēni vārīta un pasniegta nelielās tasītēs. Kafijas dzeršana ir svarīga sociālā tradīcija.

Plaši tiek lietoti arī augļu dzērieni, piemēram, svaigas sulas un mājās gatavoti kompoti.
[[Kategorija:Serbijas kultūra]]
[[Kategorija:Nacionālās virtuves]]</text>
      <sha1>m6fy1lwztk5evc7b2jwpwgf4wmzxtml</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450161</id>
      <parentid>4450160</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T13:13:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4450161</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9614" sha1="lulperwwn3mpkkvcgkxyoe3p475w875" xml:space="preserve">'''Serbu virtuve''' ir [[Kulinārija|kulināro]] tradīciju kopums, kas raksturīgs [[Serbija]]s iedzīvotājiem. Tā veidojusies dažādu kultūru ietekmē — īpaši [[Balkāni|Balkānu]] reģionā, kā arī [[Osmaņu impērija|Osmaņu]], [[Austrija|Austrijas]] un [[Ungārija]]s kulinārajās tradīcijās. Serbu virtuve ir bagāta, sātīga un balstīta uz [[Gaļa|gaļas]] ēdieniem, piena produktiem un [[Grauds|graudaugiem]].

Serbijas auglīgā augsne nodrošina plašu [[Dārzenis|dārzeņu]], [[Augļi|augļu]] un [[Grauds|graudaugu]] klāstu

== Ēdieni ==
Viens no pazīstamākajiem serbu ēdieniem ir čevapi (''ćevapi'') — nelielas, grilētas maltas [[Gaļa|gaļas]] desiņas, kas tradicionāli tiek gatavotas no [[Liellopa gaļa|liellopa]] un [[Cūkgaļa|cūkgaļas]] maisījuma (dažkārt pievieno arī jēra gaļu). Tās cep uz atklātas uguns vai grila un pasniedz ar maizi (''lepinja''), smalki sagrieztiem [[Sīpols|sīpoliem]], paprikas mērci (''ajvar'') un bieži arī ar [[Skābais krējums|skābo krējumu]] vai [[Jogurts|jogurtu]]. Čevapi ir viens no tipiskākajiem Balkānu ielas ēdieniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lot.com/lv/en/explore/inspirations/blog/serbia-food|website=www.lot.com|access-date=2026-04-04}}&lt;/ref&gt;

Ļoti populārs ir arī ''pljeskavica'' — liela, plakana maltās gaļas kotlete, ko bieži salīdzina ar burgeru. Tā tiek gatavota no dažādu gaļas veidu maisījuma un grilēta. Pljeskavicu var pasniegt gan uz šķīvja ar piedevām, gan kā ielas ēdienu maizē ar [[Dārzenis|dārzeņiem]], sieru un mērcēm. Dažkārt tiek gatavotas arī pildītas versijas ar sieru vai kūpinātu gaļu.

Tradicionāls ēdiens ir ''sarma'' — pildīti [[Kāposti|kāpostu]] tīteņi, kuros tiek ietīts maltas gaļas, [[Rīsi|rīsu]] un garšvielu maisījums. Tie tiek lēni sautēti un bieži pasniegti ar [[Skābais krējums|skābo krējumu]]. Šis ēdiens ir īpaši populārs ziemas sezonā un svētku laikā.
[[Attēls:Gibanica single slice with full pie in background.jpg|thumb|Gibanica ]]
Plaši izplatīta ir arī ''gibanica'' — slāņains pīrāgs, kas gatavots no plānas mīklas un pildīts ar [[Siers|sieru]], [[Ola|olām]] un dažkārt arī ar [[Skābais krējums|skābo krējumu]]. Tas var būt gan sāļš, gan salds, un bieži tiek pasniegts brokastīs vai kā uzkoda.

Serbu virtuvē sastopams arī ''Karađorđeva šnicel'' — pildīts un panēts gaļas ēdiens, kas parasti tiek gatavots no cūkgaļas vai teļa gaļas. Tas tiek pildīts ar sieru (bieži kajmaku), sarullēts, panēts un cepts. Parasti to pasniedz ar kartupeļiem, mērci un citronu.

Serbu virtuvē nozīmīga vieta ir arī citiem gaļas ēdieniem, piemēram, ''ražnjići'' (uz iesmiem grilēta gaļa), ''pečenje'' (lēni cepta gaļa, bieži vesels sivēns vai jērs) un dažādiem kūpinātiem gaļas produktiem.

Papildus gaļas ēdieniem tiek plaši izmantoti [[Dārzenis|dārzeņi]] — paprika, [[Tomāts|tomāti]], [[Baklažāns|baklažāni]], [[kartupeļi]] un pupiņas. Tie tiek cepti, sautēti vai marinēti, kā arī izmantoti salātos un piedevās.

No piedevām bieži sastopams ''ajvar'' (paprikas un baklažānu mērce), ''kajmak'' (krēmīgs piena produkts) un dažādi marinēti dārzeņi (''turšija'').

== Zupas ==
Serbu virtuvē nozīmīga vieta ir zupām, kuras iedala divās galvenajās kategorijās — vieglās zupas (''supa'') un biezākās, sātīgākās zupas (''čorba'').

Vieglās zupas (''supa'') parasti ir dzidri [[Buljons|buljoni]], kas tiek gatavoti no [[Vista|vistas]], [[Liellopa gaļa|liellopa gaļas]] vai retāk [[Cūkgaļa|cūkgaļas]]. Tās bieži tiek pasniegtas kā pirmā ēdiena daļa un papildinātas ar [[Nūdeles|nūdelēm]], rīsiem vai nelieliem mīklas izstrādājumiem. Šādās zupās parasti pievieno arī [[Burkāns|burkānus]], [[Sīpols|sīpolus]] un citas saknes, kas piešķir buljonam bagātīgu garšu.

Savukārt ''čorba'' ir biezāka un sātīgāka zupa, kas bieži satur vairāk sastāvdaļu un ir tuvāka sautējumam. Tā var būt gatavota no [[Gaļa|gaļas]], [[Zivis|zivīm]] vai [[Dārzenis|dārzeņiem]], un tai bieži pievieno [[Paprika|papriku]], garšaugus un dažkārt arī [[Skābais krējums|skābo krējumu]] vai [[Ola|olas]]-citrona maisījumu, lai iegūtu krēmīgāku konsistenci.

Populāri ''čorba'' veidi ir:

* ''teleća čorba'' — teļa gaļas zupa ar dārzeņiem&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://thebalkanhostess.com/kafanska-teleca-corba/|title=Kafanska Teleća Čorba / Traditional Beef Stew|last=Nevena|website=The Balkan Hostess|access-date=2026-04-04|date=2020-09-28|language=en-US}}&lt;/ref&gt;
* ''riblja čorba'' — pikanta zivju zupa, bieži gatavota ar papriku&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://grannyzen.com/recipe/284-fish-soup-serbian-style-riblja-corba|title=Fish Soup 🍲 Serbian Style 🇷🇸 (Riblja Čorba)|last=RichardObradovic|website=Granny Zen Kitchen|access-date=2026-04-04|language=en}}&lt;/ref&gt;
* ''pileća čorba'' — vistas gaļas biezā zupa&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.coolinarika.com/recept/bela-pileca-corbica-48dd1630-6442-11eb-8330-0242ac1200c1|title=Bela pileća čorbica|website=Coolinarika|access-date=2026-04-04|date=2018-08-27|language=hr-HR}}&lt;/ref&gt;
* ''pasulj čorba'' — pupiņu zupa ar kūpinātu gaļu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://thebalkanhostess.com/corbast-pasulj-bean-stew/|title=Čorbast Pasulj / Bean Stew|last=Nevena|website=The Balkan Hostess|access-date=2026-04-04|date=2020-05-19|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

Īpaši izplatīta ir arī vienkārša vistas buljona zupa, kas tiek uzskatīta par tradicionālu mājas ēdienu un bieži tiek gatavota ģimenēs ikdienā.

Zupas Serbijā bieži tiek pasniegtas kā maltītes sākums, un tās ir svarīga tradicionālās ēdienkartes sastāvdaļa gan ikdienā, gan svētkos.

== Konditoreja ==
Serbu virtuves [[Saldais ēdiens|saldajos ēdienos]] dominē konditorejas izstrādājumi, kas lielā mērā ietekmējušies no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] un Centrāleiropas kulinārajām tradīcijām. Tie parasti ir bagāti ar [[Cukurs|cukuru]], [[Rieksts|riekstiem]], [[Mīkla|mīklu]] un sīrupiem.

Viens no pazīstamākajiem desertiem ir ''baklava'' — daudzslāņains mīklas izstrādājums, kas gatavots no plānas kārtainās mīklas, pildīts ar sasmalcinātiem [[Rieksts|riekstiem]] (bieži [[Valrieksts|valriekstiem]]) un bagātīgi pārliets ar cukura sīrupu vai [[Medus|medu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.all-thats-jas.com/baklava-recipe/|title=Step by Step Baklava Recipe [and how to cut it] • All that's Jas|last=Jas|website=All that's Jas - International Recipes|access-date=2026-04-04|date=2017-06-24|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Tas ir ļoti salds un bieži tiek pasniegts svētkos.

Populārs ir arī ''tulumbe'' — nelieli, cepti mīklas izstrādājumi, kas pēc pagatavošanas tiek mērcēti saldā sīrupā. Tie ir kraukšķīgi no ārpuses un mīksti iekšpusē, līdzīgi citiem Austrumu desertiem.

''Palačinke'' ir plānas pankūkas, kas tiek gatavotas no šķidras mīklas un ceptas uz pannas. Tās var pildīt ar dažādiem pildījumiem — [[Šokolāde|šokolādi]], [[Ievārījums|ievārījumu]], [[Rieksts|riekstiem]] vai [[Siers|sieru]]. Palačinkes ir ļoti populāras gan kā deserts, gan kā viegla maltīte.

Viens no klasiskajiem konditorejas izstrādājumiem ir ''krempita'' — kūka ar kraukšķīgu mīklas pamatni un biezu [[Krēms|krēma]] slāni, kas parasti tiek gatavots no piena, olām un cukura. Tā ir viegla, gaisīga un bieži sastopama konditorejās.

Papildus šiem desertiem Serbijā ir izplatīti arī citi saldie ēdieni, piemēram, ''hurmašice'' (sīrupā mērcēti cepumi), ''vanilice'' (cepumi ar ievārījuma pildījumu) un dažādi kūku veidi.

== Dzērieni ==
Serbu virtuvē dzērieniem ir nozīmīga kultūras un sociālā loma, un tie bieži pavada gan ikdienas maltītes, gan svinīgus notikumus.
[[Attēls:ЕленскаСливова.jpg|thumb|Rakija]]
Vispazīstamākais tradicionālais dzēriens ir [[rakija]] — stiprs [[alkoholiskais dzēriens]], kas tiek destilēts no dažādiem [[Augļi|augļiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rakijagrill.com/blog/drink-like-a-serbian-how-to-drink-rakija-like-a-local/|title=DRINK LIKE A SERBIAN: How to Drink Rakija like a Local|last=mitrov_admin|access-date=2026-04-04|date=2020-12-22|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Visizplatītākā ir plūmju rakija (''šljivovica''), taču tiek gatavotas arī versijas no [[Aprikoze|aprikozēm]] (''kajsija''), [[Bumbieris|bumbieriem]] (''viljamovka''), [[Vīnogas|vīnogām]] un citiem augļiem. Rakija bieži tiek gatavota mājas apstākļos un ir svarīga viesmīlības sastāvdaļa — to tradicionāli piedāvā viesiem kā sagaidīšanas dzērienu.

Papildus rakijai plaši izplatīts ir arī [[vīns]]. Serbijā ir attīstīta vīnkopība, un tiek audzētas gan vietējās, gan starptautiskās [[Vīnogas|vīnogu]] šķirnes. Populāri ir gan sarkanie, gan baltie vīni, un tie bieži tiek pasniegti kopā ar tradicionālajiem ēdieniem.

Tāpat iecienīts ir [[alus]], kas ir populārs gan pilsētās, gan lauku reģionos. Vietējie alus zīmoli ir plaši pieejami un bieži tiek patērēti ikdienā.

Bezalkoholisko dzērienu vidū nozīmīga vieta ir [[Kafija|kafijai]], īpaši turku stilā gatavotai kafijai, kas tiek lēni vārīta un pasniegta nelielās tasītēs. Kafijas dzeršana ir svarīga sociālā tradīcija.

Plaši tiek lietoti arī augļu dzērieni, piemēram, svaigas sulas un mājās gatavoti kompoti.
[[Kategorija:Serbijas kultūra]]
[[Kategorija:Nacionālās virtuves]]</text>
      <sha1>lulperwwn3mpkkvcgkxyoe3p475w875</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450162</id>
      <parentid>4450161</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T13:14:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4450162</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9755" sha1="tsl0bc961g8idjcacwlk62dumkpeg66" xml:space="preserve">'''Serbu virtuve''' ir [[Kulinārija|kulināro]] tradīciju kopums, kas raksturīgs [[Serbija]]s iedzīvotājiem. Tā veidojusies dažādu kultūru ietekmē — īpaši [[Balkāni|Balkānu]] reģionā, kā arī [[Osmaņu impērija|Osmaņu]], [[Austrija|Austrijas]] un [[Ungārija]]s kulinārajās tradīcijās. Serbu virtuve ir bagāta, sātīga un balstīta uz [[Gaļa|gaļas]] ēdieniem, piena produktiem un [[Grauds|graudaugiem]].

Serbijas auglīgā augsne nodrošina plašu [[Dārzenis|dārzeņu]], [[Augļi|augļu]] un [[Grauds|graudaugu]] klāstu

== Ēdieni ==
Viens no pazīstamākajiem serbu ēdieniem ir čevapi (''ćevapi'') — nelielas, grilētas maltas [[Gaļa|gaļas]] desiņas, kas tradicionāli tiek gatavotas no [[Liellopa gaļa|liellopa]] un [[Cūkgaļa|cūkgaļas]] maisījuma (dažkārt pievieno arī jēra gaļu). Tās cep uz atklātas uguns vai grila un pasniedz ar maizi (''lepinja''), smalki sagrieztiem [[Sīpols|sīpoliem]], paprikas mērci (''ajvar'') un bieži arī ar [[Skābais krējums|skābo krējumu]] vai [[Jogurts|jogurtu]]. Čevapi ir viens no tipiskākajiem Balkānu ielas ēdieniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lot.com/lv/en/explore/inspirations/blog/serbia-food|website=www.lot.com|access-date=2026-04-04}}&lt;/ref&gt;

Ļoti populārs ir arī ''pljeskavica'' — liela, plakana maltās gaļas kotlete, ko bieži salīdzina ar burgeru. Tā tiek gatavota no dažādu gaļas veidu maisījuma un grilēta. Pljeskavicu var pasniegt gan uz šķīvja ar piedevām, gan kā ielas ēdienu maizē ar [[Dārzenis|dārzeņiem]], sieru un mērcēm. Dažkārt tiek gatavotas arī pildītas versijas ar sieru vai kūpinātu gaļu.

Tradicionāls ēdiens ir ''sarma'' — pildīti [[Kāposti|kāpostu]] tīteņi, kuros tiek ietīts maltas gaļas, [[Rīsi|rīsu]] un garšvielu maisījums. Tie tiek lēni sautēti un bieži pasniegti ar [[Skābais krējums|skābo krējumu]]. Šis ēdiens ir īpaši populārs ziemas sezonā un svētku laikā.
[[Attēls:Gibanica single slice with full pie in background.jpg|thumb|Gibanica ]]
Plaši izplatīta ir arī ''gibanica'' — slāņains pīrāgs, kas gatavots no plānas mīklas un pildīts ar [[Siers|sieru]], [[Ola|olām]] un dažkārt arī ar [[Skābais krējums|skābo krējumu]]. Tas var būt gan sāļš, gan salds, un bieži tiek pasniegts brokastīs vai kā uzkoda.

Serbu virtuvē sastopams arī ''Karađorđeva šnicel'' — pildīts un panēts gaļas ēdiens, kas parasti tiek gatavots no cūkgaļas vai teļa gaļas. Tas tiek pildīts ar sieru (bieži kajmaku), sarullēts, panēts un cepts. Parasti to pasniedz ar kartupeļiem, mērci un citronu.

Serbu virtuvē nozīmīga vieta ir arī citiem gaļas ēdieniem, piemēram, ''ražnjići'' (uz iesmiem grilēta gaļa), ''pečenje'' (lēni cepta gaļa, bieži vesels sivēns vai jērs) un dažādiem kūpinātiem gaļas produktiem.

Papildus gaļas ēdieniem tiek plaši izmantoti [[Dārzenis|dārzeņi]] — paprika, [[Tomāts|tomāti]], [[Baklažāns|baklažāni]], [[kartupeļi]] un pupiņas. Tie tiek cepti, sautēti vai marinēti, kā arī izmantoti salātos un piedevās.

No piedevām bieži sastopams ''ajvar'' (paprikas un baklažānu mērce), ''kajmak'' (krēmīgs piena produkts) un dažādi marinēti dārzeņi (''turšija'').

== Zupas ==
Serbu virtuvē nozīmīga vieta ir zupām, kuras iedala divās galvenajās kategorijās — vieglās zupas (''supa'') un biezākās, sātīgākās zupas (''čorba'').

Vieglās zupas (''supa'') parasti ir dzidri [[Buljons|buljoni]], kas tiek gatavoti no [[Vista|vistas]], [[Liellopa gaļa|liellopa gaļas]] vai retāk [[Cūkgaļa|cūkgaļas]]. Tās bieži tiek pasniegtas kā pirmā ēdiena daļa un papildinātas ar [[Nūdeles|nūdelēm]], rīsiem vai nelieliem mīklas izstrādājumiem. Šādās zupās parasti pievieno arī [[Burkāns|burkānus]], [[Sīpols|sīpolus]] un citas saknes, kas piešķir buljonam bagātīgu garšu.

Savukārt ''čorba'' ir biezāka un sātīgāka zupa, kas bieži satur vairāk sastāvdaļu un ir tuvāka sautējumam. Tā var būt gatavota no [[Gaļa|gaļas]], [[Zivis|zivīm]] vai [[Dārzenis|dārzeņiem]], un tai bieži pievieno [[Paprika|papriku]], garšaugus un dažkārt arī [[Skābais krējums|skābo krējumu]] vai [[Ola|olas]]-citrona maisījumu, lai iegūtu krēmīgāku konsistenci.

Populāri ''čorba'' veidi ir:

* ''teleća čorba'' — teļa gaļas zupa ar dārzeņiem&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://thebalkanhostess.com/kafanska-teleca-corba/|title=Kafanska Teleća Čorba / Traditional Beef Stew|last=Nevena|website=The Balkan Hostess|access-date=2026-04-04|date=2020-09-28|language=en-US}}&lt;/ref&gt;
* ''riblja čorba'' — pikanta zivju zupa, bieži gatavota ar papriku&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://grannyzen.com/recipe/284-fish-soup-serbian-style-riblja-corba|title=Fish Soup 🍲 Serbian Style 🇷🇸 (Riblja Čorba)|last=RichardObradovic|website=Granny Zen Kitchen|access-date=2026-04-04|language=en}}&lt;/ref&gt;
* ''pileća čorba'' — vistas gaļas biezā zupa&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.coolinarika.com/recept/bela-pileca-corbica-48dd1630-6442-11eb-8330-0242ac1200c1|title=Bela pileća čorbica|website=Coolinarika|access-date=2026-04-04|date=2018-08-27|language=hr-HR}}&lt;/ref&gt;
* ''pasulj čorba'' — pupiņu zupa ar kūpinātu gaļu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://thebalkanhostess.com/corbast-pasulj-bean-stew/|title=Čorbast Pasulj / Bean Stew|last=Nevena|website=The Balkan Hostess|access-date=2026-04-04|date=2020-05-19|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

Īpaši izplatīta ir arī vienkārša vistas buljona zupa, kas tiek uzskatīta par tradicionālu mājas ēdienu un bieži tiek gatavota ģimenēs ikdienā.

Zupas Serbijā bieži tiek pasniegtas kā maltītes sākums, un tās ir svarīga tradicionālās ēdienkartes sastāvdaļa gan ikdienā, gan svētkos.

== Konditoreja ==
Serbu virtuves [[Saldais ēdiens|saldajos ēdienos]] dominē konditorejas izstrādājumi, kas lielā mērā ietekmējušies no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] un Centrāleiropas kulinārajām tradīcijām. Tie parasti ir bagāti ar [[Cukurs|cukuru]], [[Rieksts|riekstiem]], [[Mīkla|mīklu]] un sīrupiem.

Viens no pazīstamākajiem desertiem ir ''baklava'' — daudzslāņains mīklas izstrādājums, kas gatavots no plānas kārtainās mīklas, pildīts ar sasmalcinātiem [[Rieksts|riekstiem]] (bieži [[Valrieksts|valriekstiem]]) un bagātīgi pārliets ar cukura sīrupu vai [[Medus|medu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.all-thats-jas.com/baklava-recipe/|title=Step by Step Baklava Recipe [and how to cut it] • All that's Jas|last=Jas|website=All that's Jas - International Recipes|access-date=2026-04-04|date=2017-06-24|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Tas ir ļoti salds un bieži tiek pasniegts svētkos.

Populārs ir arī ''tulumbe'' — nelieli, cepti mīklas izstrādājumi, kas pēc pagatavošanas tiek mērcēti saldā sīrupā. Tie ir kraukšķīgi no ārpuses un mīksti iekšpusē, līdzīgi citiem Austrumu desertiem.

''Palačinke'' ir plānas pankūkas, kas tiek gatavotas no šķidras mīklas un ceptas uz pannas. Tās var pildīt ar dažādiem pildījumiem — [[Šokolāde|šokolādi]], [[Ievārījums|ievārījumu]], [[Rieksts|riekstiem]] vai [[Siers|sieru]]. Palačinkes ir ļoti populāras gan kā deserts, gan kā viegla maltīte.

Viens no klasiskajiem konditorejas izstrādājumiem ir ''krempita'' — kūka ar kraukšķīgu mīklas pamatni un biezu [[Krēms|krēma]] slāni, kas parasti tiek gatavots no piena, olām un cukura. Tā ir viegla, gaisīga un bieži sastopama konditorejās.

Papildus šiem desertiem Serbijā ir izplatīti arī citi saldie ēdieni, piemēram, ''hurmašice'' (sīrupā mērcēti cepumi), ''vanilice'' (cepumi ar ievārījuma pildījumu) un dažādi kūku veidi.

== Dzērieni ==
Serbu virtuvē dzērieniem ir nozīmīga kultūras un sociālā loma, un tie bieži pavada gan ikdienas maltītes, gan svinīgus notikumus.
[[Attēls:ЕленскаСливова.jpg|thumb|Rakija]]
Vispazīstamākais tradicionālais dzēriens ir [[rakija]] — stiprs [[alkoholiskais dzēriens]], kas tiek destilēts no dažādiem [[Augļi|augļiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rakijagrill.com/blog/drink-like-a-serbian-how-to-drink-rakija-like-a-local/|title=DRINK LIKE A SERBIAN: How to Drink Rakija like a Local|last=mitrov_admin|access-date=2026-04-04|date=2020-12-22|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Visizplatītākā ir plūmju rakija (''šljivovica''), taču tiek gatavotas arī versijas no [[Aprikoze|aprikozēm]] (''kajsija''), [[Bumbieris|bumbieriem]] (''viljamovka''), [[Vīnogas|vīnogām]] un citiem augļiem. Rakija bieži tiek gatavota mājas apstākļos un ir svarīga viesmīlības sastāvdaļa — to tradicionāli piedāvā viesiem kā sagaidīšanas dzērienu.

Papildus rakijai plaši izplatīts ir arī [[vīns]]. Serbijā ir attīstīta vīnkopība, un tiek audzētas gan vietējās, gan starptautiskās [[Vīnogas|vīnogu]] šķirnes. Populāri ir gan sarkanie, gan baltie vīni, un tie bieži tiek pasniegti kopā ar tradicionālajiem ēdieniem.

Tāpat iecienīts ir [[alus]], kas ir populārs gan pilsētās, gan lauku reģionos. Vietējie alus zīmoli ir plaši pieejami un bieži tiek patērēti ikdienā.

Bezalkoholisko dzērienu vidū nozīmīga vieta ir [[Kafija|kafijai]], īpaši turku stilā gatavotai kafijai, kas tiek lēni vārīta un pasniegta nelielās tasītēs. Kafijas dzeršana ir svarīga sociālā tradīcija.

Plaši tiek lietoti arī augļu dzērieni, piemēram, svaigas sulas un mājās gatavoti kompoti.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Serbijas kultūra]]
[[Kategorija:Nacionālās virtuves]]</text>
      <sha1>tsl0bc961g8idjcacwlk62dumkpeg66</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450163</id>
      <parentid>4450162</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T13:14:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4450163</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9759" sha1="lobfy0eili82thfjm1q6si849751699" xml:space="preserve">'''Serbu virtuve''' ir [[Kulinārija|kulināro]] tradīciju kopums, kas raksturīgs [[Serbija]]s iedzīvotājiem. Tā veidojusies dažādu kultūru ietekmē — īpaši [[Balkāni|Balkānu]] reģionā, kā arī [[Osmaņu impērija|Osmaņu]], [[Austrija|Austrijas]] un [[Ungārija]]s kulinārajās tradīcijās. Serbu virtuve ir bagāta, sātīga un balstīta uz [[Gaļa|gaļas]] ēdieniem, piena produktiem un [[Grauds|graudaugiem]].

Serbijas auglīgā augsne nodrošina plašu [[Dārzenis|dārzeņu]], [[Augļi|augļu]] un [[Grauds|graudaugu]] klāstu

== Ēdieni ==
Viens no pazīstamākajiem serbu ēdieniem ir čevapi (''ćevapi'') — nelielas, grilētas maltas [[Gaļa|gaļas]] desiņas, kas tradicionāli tiek gatavotas no [[Liellopa gaļa|liellopa]] un [[Cūkgaļa|cūkgaļas]] maisījuma (dažkārt pievieno arī jēra gaļu). Tās cep uz atklātas uguns vai grila un pasniedz ar maizi (''lepinja''), smalki sagrieztiem [[Sīpols|sīpoliem]], paprikas mērci (''ajvar'') un bieži arī ar [[Skābais krējums|skābo krējumu]] vai [[Jogurts|jogurtu]]. Čevapi ir viens no tipiskākajiem Balkānu ielas ēdieniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lot.com/lv/en/explore/inspirations/blog/serbia-food|website=www.lot.com|access-date=2026-04-04}}&lt;/ref&gt;

Ļoti populārs ir arī ''pljeskavica'' — liela, plakana maltās gaļas kotlete, ko bieži salīdzina ar burgeru. Tā tiek gatavota no dažādu gaļas veidu maisījuma un grilēta. Pljeskavicu var pasniegt gan uz šķīvja ar piedevām, gan kā ielas ēdienu maizē ar [[Dārzenis|dārzeņiem]], sieru un mērcēm. Dažkārt tiek gatavotas arī pildītas versijas ar sieru vai kūpinātu gaļu.

Tradicionāls ēdiens ir ''sarma'' — pildīti [[Kāposti|kāpostu]] tīteņi, kuros tiek ietīts maltas gaļas, [[Rīsi|rīsu]] un garšvielu maisījums. Tie tiek lēni sautēti un bieži pasniegti ar [[Skābais krējums|skābo krējumu]]. Šis ēdiens ir īpaši populārs ziemas sezonā un svētku laikā.
[[Attēls:Gibanica single slice with full pie in background.jpg|thumb|Gibanica ]]
Plaši izplatīta ir arī ''gibanica'' — slāņains pīrāgs, kas gatavots no plānas mīklas un pildīts ar [[Siers|sieru]], [[Ola|olām]] un dažkārt arī ar [[Skābais krējums|skābo krējumu]]. Tas var būt gan sāļš, gan salds, un bieži tiek pasniegts brokastīs vai kā uzkoda.

Serbu virtuvē sastopams arī ''Karađorđeva šnicel'' — pildīts un panēts gaļas ēdiens, kas parasti tiek gatavots no cūkgaļas vai teļa gaļas. Tas tiek pildīts ar sieru (bieži kajmaku), sarullēts, panēts un cepts. Parasti to pasniedz ar kartupeļiem, mērci un citronu.

Serbu virtuvē nozīmīga vieta ir arī citiem gaļas ēdieniem, piemēram, ''ražnjići'' (uz iesmiem grilēta gaļa), ''pečenje'' (lēni cepta gaļa, bieži vesels sivēns vai jērs) un dažādiem kūpinātiem gaļas produktiem.

Papildus gaļas ēdieniem tiek plaši izmantoti [[Dārzenis|dārzeņi]] — paprika, [[Tomāts|tomāti]], [[Baklažāns|baklažāni]], [[kartupeļi]] un pupiņas. Tie tiek cepti, sautēti vai marinēti, kā arī izmantoti salātos un piedevās.

No piedevām bieži sastopams ''ajvar'' (paprikas un baklažānu mērce), ''kajmak'' (krēmīgs piena produkts) un dažādi marinēti dārzeņi (''turšija'').

== Zupas ==
Serbu virtuvē nozīmīga vieta ir zupām, kuras iedala divās galvenajās kategorijās — vieglās zupas (''supa'') un biezākās, sātīgākās zupas (''čorba'').

Vieglās zupas (''supa'') parasti ir dzidri [[Buljons|buljoni]], kas tiek gatavoti no [[Vista|vistas]], [[Liellopa gaļa|liellopa gaļas]] vai retāk [[Cūkgaļa|cūkgaļas]]. Tās bieži tiek pasniegtas kā pirmā ēdiena daļa un papildinātas ar [[Nūdeles|nūdelēm]], rīsiem vai nelieliem mīklas izstrādājumiem. Šādās zupās parasti pievieno arī [[Burkāns|burkānus]], [[Sīpols|sīpolus]] un citas saknes, kas piešķir buljonam bagātīgu garšu.

Savukārt ''čorba'' ir biezāka un sātīgāka zupa, kas bieži satur vairāk sastāvdaļu un ir tuvāka sautējumam. Tā var būt gatavota no [[Gaļa|gaļas]], [[Zivis|zivīm]] vai [[Dārzenis|dārzeņiem]], un tai bieži pievieno [[Paprika|papriku]], garšaugus un dažkārt arī [[Skābais krējums|skābo krējumu]] vai [[Ola|olas]]-citrona maisījumu, lai iegūtu krēmīgāku konsistenci.

Populāri ''čorba'' veidi ir:

* ''teleća čorba'' — teļa gaļas zupa ar dārzeņiem&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://thebalkanhostess.com/kafanska-teleca-corba/|title=Kafanska Teleća Čorba / Traditional Beef Stew|last=Nevena|website=The Balkan Hostess|access-date=2026-04-04|date=2020-09-28|language=en-US}}&lt;/ref&gt;
* ''riblja čorba'' — pikanta zivju zupa, bieži gatavota ar papriku&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://grannyzen.com/recipe/284-fish-soup-serbian-style-riblja-corba|title=Fish Soup 🍲 Serbian Style 🇷🇸 (Riblja Čorba)|last=RichardObradovic|website=Granny Zen Kitchen|access-date=2026-04-04|language=en}}&lt;/ref&gt;
* ''pileća čorba'' — vistas gaļas biezā zupa&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.coolinarika.com/recept/bela-pileca-corbica-48dd1630-6442-11eb-8330-0242ac1200c1|title=Bela pileća čorbica|website=Coolinarika|access-date=2026-04-04|date=2018-08-27|language=hr-HR}}&lt;/ref&gt;
* ''pasulj čorba'' — pupiņu zupa ar kūpinātu gaļu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://thebalkanhostess.com/corbast-pasulj-bean-stew/|title=Čorbast Pasulj / Bean Stew|last=Nevena|website=The Balkan Hostess|access-date=2026-04-04|date=2020-05-19|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

Īpaši izplatīta ir arī vienkārša vistas buljona zupa, kas tiek uzskatīta par tradicionālu mājas ēdienu un bieži tiek gatavota ģimenēs ikdienā.

Zupas Serbijā bieži tiek pasniegtas kā maltītes sākums, un tās ir svarīga tradicionālās ēdienkartes sastāvdaļa gan ikdienā, gan svētkos.

== Konditoreja ==
Serbu virtuves [[Saldais ēdiens|saldajos ēdienos]] dominē konditorejas izstrādājumi, kas lielā mērā ietekmējušies no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] un Centrāleiropas kulinārajām tradīcijām. Tie parasti ir bagāti ar [[Cukurs|cukuru]], [[Rieksts|riekstiem]], [[Mīkla|mīklu]] un sīrupiem.

Viens no pazīstamākajiem desertiem ir ''baklava'' — daudzslāņains mīklas izstrādājums, kas gatavots no plānas kārtainās mīklas, pildīts ar sasmalcinātiem [[Rieksts|riekstiem]] (bieži [[Valrieksts|valriekstiem]]) un bagātīgi pārliets ar cukura sīrupu vai [[Medus|medu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.all-thats-jas.com/baklava-recipe/|title=Step by Step Baklava Recipe [and how to cut it] • All that's Jas|last=Jas|website=All that's Jas - International Recipes|access-date=2026-04-04|date=2017-06-24|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Tas ir ļoti salds un bieži tiek pasniegts svētkos.

Populārs ir arī ''tulumbe'' — nelieli, cepti mīklas izstrādājumi, kas pēc pagatavošanas tiek mērcēti saldā sīrupā. Tie ir kraukšķīgi no ārpuses un mīksti iekšpusē, līdzīgi citiem Austrumu desertiem.

''Palačinke'' ir plānas pankūkas, kas tiek gatavotas no šķidras mīklas un ceptas uz pannas. Tās var pildīt ar dažādiem pildījumiem — [[Šokolāde|šokolādi]], [[Ievārījums|ievārījumu]], [[Rieksts|riekstiem]] vai [[Siers|sieru]]. Palačinkes ir ļoti populāras gan kā deserts, gan kā viegla maltīte.

Viens no klasiskajiem konditorejas izstrādājumiem ir ''krempita'' — kūka ar kraukšķīgu mīklas pamatni un biezu [[Krēms|krēma]] slāni, kas parasti tiek gatavots no piena, olām un cukura. Tā ir viegla, gaisīga un bieži sastopama konditorejās.

Papildus šiem desertiem Serbijā ir izplatīti arī citi saldie ēdieni, piemēram, ''hurmašice'' (sīrupā mērcēti cepumi), ''vanilice'' (cepumi ar ievārījuma pildījumu) un dažādi kūku veidi.

== Dzērieni ==
Serbu virtuvē dzērieniem ir nozīmīga kultūras un sociālā loma, un tie bieži pavada gan ikdienas maltītes, gan svinīgus notikumus.
[[Attēls:ЕленскаСливова.jpg|thumb|[[Rakija]]]]
Vispazīstamākais tradicionālais dzēriens ir [[rakija]] — stiprs [[alkoholiskais dzēriens]], kas tiek destilēts no dažādiem [[Augļi|augļiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rakijagrill.com/blog/drink-like-a-serbian-how-to-drink-rakija-like-a-local/|title=DRINK LIKE A SERBIAN: How to Drink Rakija like a Local|last=mitrov_admin|access-date=2026-04-04|date=2020-12-22|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Visizplatītākā ir plūmju rakija (''šljivovica''), taču tiek gatavotas arī versijas no [[Aprikoze|aprikozēm]] (''kajsija''), [[Bumbieris|bumbieriem]] (''viljamovka''), [[Vīnogas|vīnogām]] un citiem augļiem. Rakija bieži tiek gatavota mājas apstākļos un ir svarīga viesmīlības sastāvdaļa — to tradicionāli piedāvā viesiem kā sagaidīšanas dzērienu.

Papildus rakijai plaši izplatīts ir arī [[vīns]]. Serbijā ir attīstīta vīnkopība, un tiek audzētas gan vietējās, gan starptautiskās [[Vīnogas|vīnogu]] šķirnes. Populāri ir gan sarkanie, gan baltie vīni, un tie bieži tiek pasniegti kopā ar tradicionālajiem ēdieniem.

Tāpat iecienīts ir [[alus]], kas ir populārs gan pilsētās, gan lauku reģionos. Vietējie alus zīmoli ir plaši pieejami un bieži tiek patērēti ikdienā.

Bezalkoholisko dzērienu vidū nozīmīga vieta ir [[Kafija|kafijai]], īpaši turku stilā gatavotai kafijai, kas tiek lēni vārīta un pasniegta nelielās tasītēs. Kafijas dzeršana ir svarīga sociālā tradīcija.

Plaši tiek lietoti arī augļu dzērieni, piemēram, svaigas sulas un mājās gatavoti kompoti.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Serbijas kultūra]]
[[Kategorija:Nacionālās virtuves]]</text>
      <sha1>lobfy0eili82thfjm1q6si849751699</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rakija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627993</id>
    <revision>
      <id>4450164</id>
      <timestamp>2026-04-04T13:15:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: == Rakija ==  ''Rakija'' ir tradicionāls [[Alkoholiskais dzēriens|alkoholiskais dzēriens]], kas ieņem centrālo vietu [[Serbija]]s kultūrā un ikdienas dzīvē. Tas ir stiprs destilāts, ko iegūst, raudzējot un destilējot dažādus [[Augļi|augļus]].  Visizplatītākais rakijas veids ir plūmju rakija (''šljivovica''), kas tiek uzskatīta par nacionālo dzērienu. Tāpat populāras ir arī citas šķirnes, piemēram:  * ''kajsija'' — no [[Aprikoze|aprikozēm]]   * ''...</comment>
      <origin>4450164</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1545" sha1="f4ln2dmbey6n14th5idi0gos8by3phh" xml:space="preserve">== Rakija ==

''Rakija'' ir tradicionāls [[Alkoholiskais dzēriens|alkoholiskais dzēriens]], kas ieņem centrālo vietu [[Serbija]]s kultūrā un ikdienas dzīvē. Tas ir stiprs destilāts, ko iegūst, raudzējot un destilējot dažādus [[Augļi|augļus]].

Visizplatītākais rakijas veids ir plūmju rakija (''šljivovica''), kas tiek uzskatīta par nacionālo dzērienu. Tāpat populāras ir arī citas šķirnes, piemēram:

* ''kajsija'' — no [[Aprikoze|aprikozēm]]  
* ''viljamovka'' — no [[Bumbieris|bumbieriem]]  
* ''loza'' — no [[Vīnogas|vīnogām]]  
* ''dunjevača'' — no [[Cidonija|cidonijām]]  

Rakijas stiprums parasti svārstās no 40% līdz 60% [[Alkohols|alkohola]], bet mājas apstākļos gatavotas versijas var būt vēl stiprākas.

Tradicionāli rakija tiek gatavota lauku saimniecībās, izmantojot vara destilācijas aparātus. Ražošanas process ietver augļu fermentāciju un destilāciju, bieži saglabājot ģimenes receptes, kas tiek nodotas no paaudzes paaudzē.

Rakija Serbijā nav tikai dzēriens — tā ir būtiska sociālās kultūras daļa. To pasniedz viesiem kā viesmīlības simbolu, lieto svētkos, kāzās un citos nozīmīgos pasākumos. Dzērienu bieži pasniedz nelielās glāzēs un dzer lēni.

Dažos gadījumos rakija tiek arī izturēta ozolkoka mucās, kas piešķir tai dzintara krāsu un bagātīgāku garšu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Dzērieni]]</text>
      <sha1>f4ln2dmbey6n14th5idi0gos8by3phh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450166</id>
      <parentid>4450164</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T13:16:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4450166</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1225" sha1="4ohmtxi0alz958kppht7zkaz0acqnmy" xml:space="preserve">'''Rakija''' ir [[Serbija]]s tradicionāls [[Alkoholiskais dzēriens|alkoholiskais dzēriens]]. Tas ir stiprs destilāts, ko iegūst, raudzējot un destilējot dažādus [[Augļi|augļus]].

Visizplatītākais rakijas veids ir plūmju rakija (''šljivovica''), kas tiek uzskatīta par nacionālo dzērienu. Tāpat populāras ir arī citas šķirnes, piemēram:

* ''kajsija'' — no [[Aprikoze|aprikozēm]]  
* ''viljamovka'' — no [[Bumbieris|bumbieriem]]  
* ''loza'' — no [[Vīnogas|vīnogām]]  
* ''dunjevača'' — no [[Cidonija|cidonijām]]  

Rakijas stiprums parasti svārstās no 40% līdz 60% [[Alkohols|alkohola]], bet mājas apstākļos gatavotas versijas var būt vēl stiprākas. Tradicionāli rakija tiek gatavota lauku saimniecībās, izmantojot vara destilācijas aparātus. Ražošanas process ietver augļu fermentāciju un destilāciju, bieži saglabājot ģimenes receptes, kas tiek nodotas no paaudzes paaudzē.

Dažos gadījumos rakija tiek arī izturēta ozolkoka mucās, kas piešķir tai dzintara krāsu un bagātīgāku garšu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Dzērieni]]</text>
      <sha1>4ohmtxi0alz958kppht7zkaz0acqnmy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450168</id>
      <parentid>4450166</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T13:17:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4450168</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1344" sha1="460bu9gko42fnkk8teapqwkyccpqc54" xml:space="preserve">'''Rakija''' ir [[Serbija]]s tradicionāls [[Alkoholiskais dzēriens|alkoholiskais dzēriens]]. Tas ir stiprs destilāts, ko iegūst, raudzējot un destilējot dažādus [[Augļi|augļus]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tasteatlas.com/best-rated-spirits-in-serbia|title=Best Serbian Spirits}}&lt;/ref&gt;

Visizplatītākais rakijas veids ir plūmju rakija (''šljivovica''), kas tiek uzskatīta par nacionālo dzērienu. Tāpat populāras ir arī citas šķirnes, piemēram:

* ''kajsija'' — no [[Aprikoze|aprikozēm]]  
* ''viljamovka'' — no [[Bumbieris|bumbieriem]]  
* ''loza'' — no [[Vīnogas|vīnogām]]  
* ''dunjevača'' — no [[Cidonija|cidonijām]]  

Rakijas stiprums parasti svārstās no 40% līdz 60% [[Alkohols|alkohola]], bet mājas apstākļos gatavotas versijas var būt vēl stiprākas. Tradicionāli rakija tiek gatavota lauku saimniecībās, izmantojot vara destilācijas aparātus. Ražošanas process ietver augļu fermentāciju un destilāciju, bieži saglabājot ģimenes receptes, kas tiek nodotas no paaudzes paaudzē.

Dažos gadījumos rakija tiek arī izturēta ozolkoka mucās, kas piešķir tai dzintara krāsu un bagātīgāku garšu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Dzērieni]]</text>
      <sha1>460bu9gko42fnkk8teapqwkyccpqc54</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450169</id>
      <parentid>4450168</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T13:17:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4450169</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1361" sha1="bbjxvqon5f8mac8blkyvhil2hxjptao" xml:space="preserve">'''Rakija''' ir [[Balkānu pussala|Balkānu]] tradicionāls [[Alkoholiskais dzēriens|alkoholiskais dzēriens]]. Tas ir stiprs destilāts, ko iegūst, raudzējot un destilējot dažādus [[Augļi|augļus]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tasteatlas.com/best-rated-spirits-in-serbia|title=Best Serbian Spirits}}&lt;/ref&gt;

Visizplatītākais rakijas veids ir plūmju rakija (''šljivovica''), kas tiek uzskatīta par nacionālo dzērienu. Tāpat populāras ir arī citas šķirnes, piemēram:

* ''kajsija'' — no [[Aprikoze|aprikozēm]]  
* ''viljamovka'' — no [[Bumbieris|bumbieriem]]  
* ''loza'' — no [[Vīnogas|vīnogām]]  
* ''dunjevača'' — no [[Cidonija|cidonijām]]  

Rakijas stiprums parasti svārstās no 40% līdz 60% [[Alkohols|alkohola]], bet mājas apstākļos gatavotas versijas var būt vēl stiprākas. Tradicionāli rakija tiek gatavota lauku saimniecībās, izmantojot vara destilācijas aparātus. Ražošanas process ietver augļu fermentāciju un destilāciju, bieži saglabājot ģimenes receptes, kas tiek nodotas no paaudzes paaudzē.

Dažos gadījumos rakija tiek arī izturēta ozolkoka mucās, kas piešķir tai dzintara krāsu un bagātīgāku garšu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Dzērieni]]</text>
      <sha1>bbjxvqon5f8mac8blkyvhil2hxjptao</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450170</id>
      <parentid>4450169</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T13:18:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4450170</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1426" sha1="brah46g80hidsfn8ug6d7amvje0r3t3" xml:space="preserve">[[Attēls:ЕленскаСливова.jpg|thumb|Plūmu rakija]]
'''Rakija''' ir [[Balkānu pussala|Balkānu]] tradicionāls [[Alkoholiskais dzēriens|alkoholiskais dzēriens]]. Tas ir stiprs destilāts, ko iegūst, raudzējot un destilējot dažādus [[Augļi|augļus]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tasteatlas.com/best-rated-spirits-in-serbia|title=Best Serbian Spirits}}&lt;/ref&gt;

Visizplatītākais rakijas veids ir plūmju rakija (''šljivovica''), kas tiek uzskatīta par nacionālo dzērienu. Tāpat populāras ir arī citas šķirnes, piemēram:

* ''kajsija'' — no [[Aprikoze|aprikozēm]]  
* ''viljamovka'' — no [[Bumbieris|bumbieriem]]  
* ''loza'' — no [[Vīnogas|vīnogām]]  
* ''dunjevača'' — no [[Cidonija|cidonijām]]  

Rakijas stiprums parasti svārstās no 40% līdz 60% [[Alkohols|alkohola]], bet mājas apstākļos gatavotas versijas var būt vēl stiprākas. Tradicionāli rakija tiek gatavota lauku saimniecībās, izmantojot vara destilācijas aparātus. Ražošanas process ietver augļu fermentāciju un destilāciju, bieži saglabājot ģimenes receptes, kas tiek nodotas no paaudzes paaudzē.

Dažos gadījumos rakija tiek arī izturēta ozolkoka mucās, kas piešķir tai dzintara krāsu un bagātīgāku garšu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Dzērieni]]</text>
      <sha1>brah46g80hidsfn8ug6d7amvje0r3t3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Konsociacionālisms</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627994</id>
    <redirect title="Konsociatīva demokrātija" />
    <revision>
      <id>4450174</id>
      <timestamp>2026-04-04T13:19:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Votre Provocateur pārvietoja lapu [[Konsociacionālisms]] uz [[Konsociatīva demokrātija]]</comment>
      <origin>4450174</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="40" sha1="i6vpnxc11d7g28xabvr9i1qc4430ddk" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Konsociatīva demokrātija]]</text>
      <sha1>i6vpnxc11d7g28xabvr9i1qc4430ddk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Konsociacionālisms</title>
    <ns>1</ns>
    <id>627995</id>
    <redirect title="Diskusija:Konsociatīva demokrātija" />
    <revision>
      <id>4450176</id>
      <timestamp>2026-04-04T13:19:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Votre Provocateur pārvietoja lapu [[Diskusija:Konsociacionālisms]] uz [[Diskusija:Konsociatīva demokrātija]]</comment>
      <origin>4450176</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="50" sha1="t7huez5rkwvp439dtrm6lz8qandm16z" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Diskusija:Konsociatīva demokrātija]]</text>
      <sha1>t7huez5rkwvp439dtrm6lz8qandm16z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Rakija</title>
    <ns>1</ns>
    <id>627996</id>
    <revision>
      <id>4450185</id>
      <timestamp>2026-04-04T13:25:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = Kultūra |valsts     = Serbija }}</comment>
      <origin>4450185</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="100" sha1="0k0louj06jr8mlcr8awmrdiv1yr39vf" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = Kultūra
|valsts     = Serbija
}}</text>
      <sha1>0k0louj06jr8mlcr8awmrdiv1yr39vf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Serbu virtuve</title>
    <ns>1</ns>
    <id>627997</id>
    <revision>
      <id>4450186</id>
      <timestamp>2026-04-04T13:26:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = Kultūra |valsts     = Serbija }}</comment>
      <origin>4450186</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="100" sha1="0k0louj06jr8mlcr8awmrdiv1yr39vf" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = Kultūra
|valsts     = Serbija
}}</text>
      <sha1>0k0louj06jr8mlcr8awmrdiv1yr39vf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Dzintarins</title>
    <ns>3</ns>
    <id>627998</id>
    <revision>
      <id>4450199</id>
      <timestamp>2026-04-04T13:54:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4450199</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="178" sha1="k0bm1xml5idde0vneef91v9146d4sia" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Dzintarins}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 16.54 (EEST)</text>
      <sha1>k0bm1xml5idde0vneef91v9146d4sia</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Srividžaja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627999</id>
    <redirect title="Šrīvidžaja" />
    <revision>
      <id>4450203</id>
      <timestamp>2026-04-04T14:02:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Šrīvidžaja]]</comment>
      <origin>4450203</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="11m1h6dtdnl5e4l8njgancck0qyseja" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Šrīvidžaja]]</text>
      <sha1>11m1h6dtdnl5e4l8njgancck0qyseja</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Axzyr</title>
    <ns>3</ns>
    <id>628000</id>
    <revision>
      <id>4450204</id>
      <timestamp>2026-04-04T14:03:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4450204</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="173" sha1="a2j6f1nbs7ryqia2kk41hbrar025rgd" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Axzyr}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 17.03 (EEST)</text>
      <sha1>a2j6f1nbs7ryqia2kk41hbrar025rgd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Serbu genocīds Horvātijā (1941—1945)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628001</id>
    <revision>
      <id>4450205</id>
      <timestamp>2026-04-04T14:06:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Serbu genocīds (1941—1945)''' bija sistemātiska [[Serbi|serbu]] iedzīvotāju vajāšana, iznīcināšana un piespiedu asimilācija, ko īstenoja [[Horvātijas Neatkarīgā valsts|Neatkarīgās Horvātijas valsts]] (NDH) režīms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Šī politika tika realizēta ar mērķi etniski pārveidot teritoriju, samazinot vai pilnībā likvidējot serbu klātbūtni NDH kontrolētajās zemēs.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Levy|...</comment>
      <origin>4450205</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8360" sha1="g5z2a1yam7cqh51c6qyzgftiyhzdftc" xml:space="preserve">'''Serbu genocīds (1941—1945)''' bija sistemātiska [[Serbi|serbu]] iedzīvotāju vajāšana, iznīcināšana un piespiedu asimilācija, ko īstenoja [[Horvātijas Neatkarīgā valsts|Neatkarīgās Horvātijas valsts]] (NDH) režīms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Šī politika tika realizēta ar mērķi etniski pārveidot teritoriju, samazinot vai pilnībā likvidējot serbu klātbūtni NDH kontrolētajās zemēs.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Levy|first=Michele Frucht|date=2009-11|title=“The Last Bullet for the Last Serb”:1 The Ustaša Genocide against Serbs: 1941–19452|url=https://www.cambridge.org/core/journals/nationalities-papers/article/abs/last-bullet-for-the-last-serb1-the-ustasa-genocide-against-serbs-194119452/E0FFF7118941E8545FCABBCABD8FB391|journal=Nationalities Papers|language=en|volume=37|issue=6|pages=807–837|doi=10.1080/00905990903239174|issn=0090-5992}}&lt;/ref&gt;

NDH tika izveidota 1941. gadā pēc [[Dienvidslāvijas Karaliste]]s okupācijas, un to kontrolēja [[Ustaši|Ustašu]] ultranacionālistiskā kustība. Režīma ideoloģija balstījās uz etnisko un reliģisko ekskluzivitāti, vēršoties pret [[Pareizticība|pareizticīgajiem]] serbiem, kā arī pret citiem iedzīvotājiem, tostarp [[Ebreji|ebrejiem]] un [[Romi|romiem]].

== Priekšvēsture ==
Pēc [[Dienvidslāvijas Karaliste|Dienvidslāvijas Karalistes]] sabrukuma 1941. gadā [[Ass valstis]] okupēja valsti, un tika izveidota [[Horvātijas Neatkarīgā valsts]] (NDH). Valsti kontrolēja [[Ustaši|Ustašu]] ultranacionālistiskā kustība, kas ieviesa autoritāru režīmu. Ustašu ideoloģija balstījās uz etnisko un reliģisko ekskluzivitāti, vēršoties pret [[Serbi|serbiem]], kuri lielākoties bija [[Pareizticība|pareizticīgie]]. Režīms serbus uzskatīja par politisku un etnisku draudu.

Jau 1941. gadā tika pieņemti diskriminējoši likumi, kas ierobežoja serbu, kā arī [[Ebreji|ebreju]] un [[Romi|romu]] tiesības. Sākās aresti, deportācijas un vardarbība pret civiliedzīvotājiem. Šie pasākumi radīja pamatu turpmākai sistemātiskai represiju un iznīcināšanas politikai.

== Vēsture ==
1941. gada pavasarī–vasarā tika pieņemti rasu un diskriminācijas likumi, aizliegtas serbu organizācijas un slēgtas [[Pareizticība|pareizticīgās]] baznīcas. Sākās masu aresti un pirmās slepkavības lauku reģionos (Lika, Korduna, Bosnija). 1941. gada vasarā tika izveidotas pirmās koncentrācijas nometnes (Jadovna, vēlāk [[Jasenovacas koncentrācijas nometne]]). Tajās tika ieslodzīti tūkstošiem cilvēku, un jau sākotnēji notika sistemātiskas slepkavības.

1942. gadā represijas kļuva plašākas un organizētākas. Notika masveida deportācijas, piespiedu pāriešana uz [[Katoļticība|katolicismu]] un iedzīvotāju iznīcināšana gan nometnēs, gan ārpus tām. Paralēli pieauga bruņota pretošanās — partizāni un četniki.

1943.–1944. gadā NDH teritorijā turpinājās vardarbība, bet vienlaikus pastiprinājās militārais spiediens no partizānu un sabiedroto puses. Daļa teritoriju nonāca partizānu kontrolē.

1945. gada sākumā režīms sabruka. Aprīlī notika ieslodzīto sacelšanās Jasenovacā, pēc kuras nometne tika likvidēta. Maijā NDH beidza pastāvēt.

== Politika un īstenošana ==

Ustašu režīms īstenoja politiku, kas bieži tiek raksturota ar formulu “trešdaļu nogalināt, trešdaļu izdzīt, trešdaļu pārvērst”.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Levy|first=Michele Frucht|date=2009-11|title=“The Last Bullet for the Last Serb”:1 The Ustaša Genocide against Serbs: 1941–19452|url=https://www.cambridge.org/core/journals/nationalities-papers/article/abs/last-bullet-for-the-last-serb1-the-ustasa-genocide-against-serbs-194119452/E0FFF7118941E8545FCABBCABD8FB391|journal=Nationalities Papers|language=en|volume=37|issue=6|pages=807–837|doi=10.1080/00905990903239174|issn=0090-5992}}&lt;/ref&gt; Šī politika ietvēra:

* masu slepkavības un represijas pret civiliedzīvotājiem  
* piespiedu deportācijas un iedzīvotāju pārvietošanu  
* piespiedu pāriešanu uz [[Katoļticība|katolicismu]]  
* īpašuma konfiskāciju un sociālo diskrimināciju  

Serbu iedzīvotāji tika pakļauti sistemātiskai vardarbībai gan pilsētās, gan lauku reģionos. Liela daļa represiju tika īstenota ārpus formālām tiesiskām procedūrām.

== Koncentrācijas nometnes ==
Svarīga genocīda sastāvdaļa bija koncentrācijas nometņu sistēma, ko izveidoja un pārvaldīja [[Ustaši|Ustašu]] režīms Neatkarīgajā Horvātijas valstī [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Šī sistēma tika izmantota kā instruments politisko un etnisko pretinieku izolēšanai, piespiedu darbam un fiziskai iznīcināšanai.

Lielākā un pazīstamākā no šīm nometnēm bija [[Jasenovacas koncentrācijas nometne]], kas sastāvēja no vairākiem savstarpēji saistītiem kompleksiem pie [[Sava|Savas]] upes. Tā tika izveidota 1941. gadā un darbojās līdz 1945. gadam. Jasenovaca kļuva par vienu no galvenajiem masu iznīcināšanas centriem reģionā, kur tika ieslodzīti galvenokārt [[serbi]], kā arī [[ebreji]], [[romi]] un politiskie pretinieki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=coe.int/fr/web/roma-genocide/croatia?__cf_chl_tk=6iLb0Z8vCvZK2v9BSxE2aiDAUapTyUSuxWFtAXOCrs4-1775311319-1.0.1.1-grRB5B5OAKDmAjC9aj.ETvYp0uKf.wkRDJQ1DkIqNAA|title=Factsheet on the Roma Genocide in Croatia}}&lt;/ref&gt;

Papildus Jasenovacai pastāvēja arī citas nometnes, piemēram, Jadovna un Stara Gradiška, kas pildīja līdzīgas funkcijas un bija daļa no plašākas represīvās sistēmas.

Nometnēs ieslodzītie tika pakļauti smagiem apstākļiem — piespiedu darbam, nepietiekamam uzturam, sliktiem sanitārajiem apstākļiem un medicīniskās aprūpes trūkumam. Plaši tika izmantota fiziska vardarbība, spīdzināšana un ārpustiesas nogalināšana. Daudzi ieslodzītie gāja bojā no bada, slimībām vai tiešas vardarbības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cdpirs.org/en/genocide-against-serbs-in-the-independent-state-of-croatia-cspr-republic-srpska-lozo-predrag/|title=Genocide against Serbs in the Independent State of Croatia|last=neven|website=CENTRE FOR SOCIO-POLITICAL RESEARCH OF THE REPUBLIC OF SRPSKA|access-date=2026-04-04|date=2026-03-13|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

Atšķirībā no dažām citām [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] koncentrācijas nometnēm, Jasenovacā bieži tika izmantotas arī tiešās nogalināšanas metodes Nometne kļuva par simbolu Ustašu režīma īstenotajai represijai un vardarbībai.

== Upuri un sekas ==
Upuru skaits joprojām ir vēsturnieku diskusiju objekts, un dažādos pētījumos tas tiek vērtēts atšķirīgi. Lielākā daļa mūsdienu vēsturnieku lēš, ka [[Neatkarīgā Horvātijas valsts]] teritorijā tika nogalināti aptuveni 300 000–500 000 [[Serbi|serbu]]. Dažos agrīnākos un politiski ietekmētos avotos šie skaitļi ir ievērojami lielāki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cdpirs.org/en/genocide-against-serbs-in-the-independent-state-of-croatia-cspr-republic-srpska-lozo-predrag/|title=Genocide against Serbs in the Independent State of Croatia|last=neven|website=CENTRE FOR SOCIO-POLITICAL RESEARCH OF THE REPUBLIC OF SRPSKA|access-date=2026-04-04|date=2026-03-13|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

Papildus serbiem par vajāšanas un iznīcināšanas upuriem kļuva arī [[ebreji]] un [[romi]]. Tiek lēsts, ka NDH teritorijā tika nogalināti ap 30 000 [[Ebreji|ebreju]] un 20 000–30 000 [[Romi|romu]]. Režīma represijas skāra arī politiskos pretiniekus un citus iedzīvotājus.

Atsevišķi tiek analizēts [[Jasenovacas koncentrācijas nometne|Jasenovacas]] upuru skaits, kas mūsdienu pētījumos parasti tiek vērtēts robežās no 80 000 līdz 100 000 nogalināto, lai gan agrāk tika minēti ievērojami lielāki skaitļi.

Genocīds izraisīja būtiskas demogrāfiskas izmaiņas — daudzos reģionos serbu iedzīvotāju īpatsvars strauji samazinājās vai tika pilnībā iznīcināts. Liela daļa iedzīvotāju tika deportēti vai bija spiesti bēgt uz citām teritorijām.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Genocīds]]
[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]
[[Kategorija:Serbijas vēsture]]</text>
      <sha1>g5z2a1yam7cqh51c6qyzgftiyhzdftc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450206</id>
      <parentid>4450205</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T14:06:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Votre Provocateur pārvietoja lapu [[Serbu genocīds (1941—1945)]] uz [[Serbu genocīds Horvātijā (1941—1945)]]</comment>
      <origin>4450205</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8360" sha1="g5z2a1yam7cqh51c6qyzgftiyhzdftc" xml:space="preserve">'''Serbu genocīds (1941—1945)''' bija sistemātiska [[Serbi|serbu]] iedzīvotāju vajāšana, iznīcināšana un piespiedu asimilācija, ko īstenoja [[Horvātijas Neatkarīgā valsts|Neatkarīgās Horvātijas valsts]] (NDH) režīms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Šī politika tika realizēta ar mērķi etniski pārveidot teritoriju, samazinot vai pilnībā likvidējot serbu klātbūtni NDH kontrolētajās zemēs.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Levy|first=Michele Frucht|date=2009-11|title=“The Last Bullet for the Last Serb”:1 The Ustaša Genocide against Serbs: 1941–19452|url=https://www.cambridge.org/core/journals/nationalities-papers/article/abs/last-bullet-for-the-last-serb1-the-ustasa-genocide-against-serbs-194119452/E0FFF7118941E8545FCABBCABD8FB391|journal=Nationalities Papers|language=en|volume=37|issue=6|pages=807–837|doi=10.1080/00905990903239174|issn=0090-5992}}&lt;/ref&gt;

NDH tika izveidota 1941. gadā pēc [[Dienvidslāvijas Karaliste]]s okupācijas, un to kontrolēja [[Ustaši|Ustašu]] ultranacionālistiskā kustība. Režīma ideoloģija balstījās uz etnisko un reliģisko ekskluzivitāti, vēršoties pret [[Pareizticība|pareizticīgajiem]] serbiem, kā arī pret citiem iedzīvotājiem, tostarp [[Ebreji|ebrejiem]] un [[Romi|romiem]].

== Priekšvēsture ==
Pēc [[Dienvidslāvijas Karaliste|Dienvidslāvijas Karalistes]] sabrukuma 1941. gadā [[Ass valstis]] okupēja valsti, un tika izveidota [[Horvātijas Neatkarīgā valsts]] (NDH). Valsti kontrolēja [[Ustaši|Ustašu]] ultranacionālistiskā kustība, kas ieviesa autoritāru režīmu. Ustašu ideoloģija balstījās uz etnisko un reliģisko ekskluzivitāti, vēršoties pret [[Serbi|serbiem]], kuri lielākoties bija [[Pareizticība|pareizticīgie]]. Režīms serbus uzskatīja par politisku un etnisku draudu.

Jau 1941. gadā tika pieņemti diskriminējoši likumi, kas ierobežoja serbu, kā arī [[Ebreji|ebreju]] un [[Romi|romu]] tiesības. Sākās aresti, deportācijas un vardarbība pret civiliedzīvotājiem. Šie pasākumi radīja pamatu turpmākai sistemātiskai represiju un iznīcināšanas politikai.

== Vēsture ==
1941. gada pavasarī–vasarā tika pieņemti rasu un diskriminācijas likumi, aizliegtas serbu organizācijas un slēgtas [[Pareizticība|pareizticīgās]] baznīcas. Sākās masu aresti un pirmās slepkavības lauku reģionos (Lika, Korduna, Bosnija). 1941. gada vasarā tika izveidotas pirmās koncentrācijas nometnes (Jadovna, vēlāk [[Jasenovacas koncentrācijas nometne]]). Tajās tika ieslodzīti tūkstošiem cilvēku, un jau sākotnēji notika sistemātiskas slepkavības.

1942. gadā represijas kļuva plašākas un organizētākas. Notika masveida deportācijas, piespiedu pāriešana uz [[Katoļticība|katolicismu]] un iedzīvotāju iznīcināšana gan nometnēs, gan ārpus tām. Paralēli pieauga bruņota pretošanās — partizāni un četniki.

1943.–1944. gadā NDH teritorijā turpinājās vardarbība, bet vienlaikus pastiprinājās militārais spiediens no partizānu un sabiedroto puses. Daļa teritoriju nonāca partizānu kontrolē.

1945. gada sākumā režīms sabruka. Aprīlī notika ieslodzīto sacelšanās Jasenovacā, pēc kuras nometne tika likvidēta. Maijā NDH beidza pastāvēt.

== Politika un īstenošana ==

Ustašu režīms īstenoja politiku, kas bieži tiek raksturota ar formulu “trešdaļu nogalināt, trešdaļu izdzīt, trešdaļu pārvērst”.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Levy|first=Michele Frucht|date=2009-11|title=“The Last Bullet for the Last Serb”:1 The Ustaša Genocide against Serbs: 1941–19452|url=https://www.cambridge.org/core/journals/nationalities-papers/article/abs/last-bullet-for-the-last-serb1-the-ustasa-genocide-against-serbs-194119452/E0FFF7118941E8545FCABBCABD8FB391|journal=Nationalities Papers|language=en|volume=37|issue=6|pages=807–837|doi=10.1080/00905990903239174|issn=0090-5992}}&lt;/ref&gt; Šī politika ietvēra:

* masu slepkavības un represijas pret civiliedzīvotājiem  
* piespiedu deportācijas un iedzīvotāju pārvietošanu  
* piespiedu pāriešanu uz [[Katoļticība|katolicismu]]  
* īpašuma konfiskāciju un sociālo diskrimināciju  

Serbu iedzīvotāji tika pakļauti sistemātiskai vardarbībai gan pilsētās, gan lauku reģionos. Liela daļa represiju tika īstenota ārpus formālām tiesiskām procedūrām.

== Koncentrācijas nometnes ==
Svarīga genocīda sastāvdaļa bija koncentrācijas nometņu sistēma, ko izveidoja un pārvaldīja [[Ustaši|Ustašu]] režīms Neatkarīgajā Horvātijas valstī [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Šī sistēma tika izmantota kā instruments politisko un etnisko pretinieku izolēšanai, piespiedu darbam un fiziskai iznīcināšanai.

Lielākā un pazīstamākā no šīm nometnēm bija [[Jasenovacas koncentrācijas nometne]], kas sastāvēja no vairākiem savstarpēji saistītiem kompleksiem pie [[Sava|Savas]] upes. Tā tika izveidota 1941. gadā un darbojās līdz 1945. gadam. Jasenovaca kļuva par vienu no galvenajiem masu iznīcināšanas centriem reģionā, kur tika ieslodzīti galvenokārt [[serbi]], kā arī [[ebreji]], [[romi]] un politiskie pretinieki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=coe.int/fr/web/roma-genocide/croatia?__cf_chl_tk=6iLb0Z8vCvZK2v9BSxE2aiDAUapTyUSuxWFtAXOCrs4-1775311319-1.0.1.1-grRB5B5OAKDmAjC9aj.ETvYp0uKf.wkRDJQ1DkIqNAA|title=Factsheet on the Roma Genocide in Croatia}}&lt;/ref&gt;

Papildus Jasenovacai pastāvēja arī citas nometnes, piemēram, Jadovna un Stara Gradiška, kas pildīja līdzīgas funkcijas un bija daļa no plašākas represīvās sistēmas.

Nometnēs ieslodzītie tika pakļauti smagiem apstākļiem — piespiedu darbam, nepietiekamam uzturam, sliktiem sanitārajiem apstākļiem un medicīniskās aprūpes trūkumam. Plaši tika izmantota fiziska vardarbība, spīdzināšana un ārpustiesas nogalināšana. Daudzi ieslodzītie gāja bojā no bada, slimībām vai tiešas vardarbības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cdpirs.org/en/genocide-against-serbs-in-the-independent-state-of-croatia-cspr-republic-srpska-lozo-predrag/|title=Genocide against Serbs in the Independent State of Croatia|last=neven|website=CENTRE FOR SOCIO-POLITICAL RESEARCH OF THE REPUBLIC OF SRPSKA|access-date=2026-04-04|date=2026-03-13|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

Atšķirībā no dažām citām [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] koncentrācijas nometnēm, Jasenovacā bieži tika izmantotas arī tiešās nogalināšanas metodes Nometne kļuva par simbolu Ustašu režīma īstenotajai represijai un vardarbībai.

== Upuri un sekas ==
Upuru skaits joprojām ir vēsturnieku diskusiju objekts, un dažādos pētījumos tas tiek vērtēts atšķirīgi. Lielākā daļa mūsdienu vēsturnieku lēš, ka [[Neatkarīgā Horvātijas valsts]] teritorijā tika nogalināti aptuveni 300 000–500 000 [[Serbi|serbu]]. Dažos agrīnākos un politiski ietekmētos avotos šie skaitļi ir ievērojami lielāki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cdpirs.org/en/genocide-against-serbs-in-the-independent-state-of-croatia-cspr-republic-srpska-lozo-predrag/|title=Genocide against Serbs in the Independent State of Croatia|last=neven|website=CENTRE FOR SOCIO-POLITICAL RESEARCH OF THE REPUBLIC OF SRPSKA|access-date=2026-04-04|date=2026-03-13|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

Papildus serbiem par vajāšanas un iznīcināšanas upuriem kļuva arī [[ebreji]] un [[romi]]. Tiek lēsts, ka NDH teritorijā tika nogalināti ap 30 000 [[Ebreji|ebreju]] un 20 000–30 000 [[Romi|romu]]. Režīma represijas skāra arī politiskos pretiniekus un citus iedzīvotājus.

Atsevišķi tiek analizēts [[Jasenovacas koncentrācijas nometne|Jasenovacas]] upuru skaits, kas mūsdienu pētījumos parasti tiek vērtēts robežās no 80 000 līdz 100 000 nogalināto, lai gan agrāk tika minēti ievērojami lielāki skaitļi.

Genocīds izraisīja būtiskas demogrāfiskas izmaiņas — daudzos reģionos serbu iedzīvotāju īpatsvars strauji samazinājās vai tika pilnībā iznīcināts. Liela daļa iedzīvotāju tika deportēti vai bija spiesti bēgt uz citām teritorijām.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Genocīds]]
[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]
[[Kategorija:Serbijas vēsture]]</text>
      <sha1>g5z2a1yam7cqh51c6qyzgftiyhzdftc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450209</id>
      <parentid>4450206</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T14:08:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4450209</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8516" sha1="9pxlj40u21ky6oep0iiwuj868dxa948" xml:space="preserve">[[Attēls:Serbs and Gypsies rounded up and taken to Jasenovac, 1942-43.jpg|thumb|[[Serbi]] un [[romi]] Jasenovacas koncentrācijas nometnī, 1942–1943.]]
'''Serbu genocīds (1941—1945)''' bija sistemātiska [[Serbi|serbu]] iedzīvotāju vajāšana, iznīcināšana un piespiedu asimilācija, ko īstenoja [[Horvātijas Neatkarīgā valsts|Neatkarīgās Horvātijas valsts]] (NDH) režīms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Šī politika tika realizēta ar mērķi etniski pārveidot teritoriju, samazinot vai pilnībā likvidējot serbu klātbūtni NDH kontrolētajās zemēs.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Levy|first=Michele Frucht|date=2009-11|title=“The Last Bullet for the Last Serb”:1 The Ustaša Genocide against Serbs: 1941–19452|url=https://www.cambridge.org/core/journals/nationalities-papers/article/abs/last-bullet-for-the-last-serb1-the-ustasa-genocide-against-serbs-194119452/E0FFF7118941E8545FCABBCABD8FB391|journal=Nationalities Papers|language=en|volume=37|issue=6|pages=807–837|doi=10.1080/00905990903239174|issn=0090-5992}}&lt;/ref&gt;

NDH tika izveidota 1941. gadā pēc [[Dienvidslāvijas Karaliste]]s okupācijas, un to kontrolēja [[Ustaši|Ustašu]] ultranacionālistiskā kustība. Režīma ideoloģija balstījās uz etnisko un reliģisko ekskluzivitāti, vēršoties pret [[Pareizticība|pareizticīgajiem]] serbiem, kā arī pret citiem iedzīvotājiem, tostarp [[Ebreji|ebrejiem]] un [[Romi|romiem]].

== Priekšvēsture ==
Pēc [[Dienvidslāvijas Karaliste|Dienvidslāvijas Karalistes]] sabrukuma 1941. gadā [[Ass valstis]] okupēja valsti, un tika izveidota [[Horvātijas Neatkarīgā valsts]] (NDH). Valsti kontrolēja [[Ustaši|Ustašu]] ultranacionālistiskā kustība, kas ieviesa autoritāru režīmu. Ustašu ideoloģija balstījās uz etnisko un reliģisko ekskluzivitāti, vēršoties pret [[Serbi|serbiem]], kuri lielākoties bija [[Pareizticība|pareizticīgie]]. Režīms serbus uzskatīja par politisku un etnisku draudu.

Jau 1941. gadā tika pieņemti diskriminējoši likumi, kas ierobežoja serbu, kā arī [[Ebreji|ebreju]] un [[Romi|romu]] tiesības. Sākās aresti, deportācijas un vardarbība pret civiliedzīvotājiem. Šie pasākumi radīja pamatu turpmākai sistemātiskai represiju un iznīcināšanas politikai.

== Vēsture ==
1941. gada pavasarī–vasarā tika pieņemti rasu un diskriminācijas likumi, aizliegtas serbu organizācijas un slēgtas [[Pareizticība|pareizticīgās]] baznīcas. Sākās masu aresti un pirmās slepkavības lauku reģionos (Lika, Korduna, Bosnija). 1941. gada vasarā tika izveidotas pirmās koncentrācijas nometnes (Jadovna, vēlāk [[Jasenovacas koncentrācijas nometne]]). Tajās tika ieslodzīti tūkstošiem cilvēku, un jau sākotnēji notika sistemātiskas slepkavības.

1942. gadā represijas kļuva plašākas un organizētākas. Notika masveida deportācijas, piespiedu pāriešana uz [[Katoļticība|katolicismu]] un iedzīvotāju iznīcināšana gan nometnēs, gan ārpus tām. Paralēli pieauga bruņota pretošanās — partizāni un četniki.

1943.–1944. gadā NDH teritorijā turpinājās vardarbība, bet vienlaikus pastiprinājās militārais spiediens no partizānu un sabiedroto puses. Daļa teritoriju nonāca partizānu kontrolē.

1945. gada sākumā režīms sabruka. Aprīlī notika ieslodzīto sacelšanās Jasenovacā, pēc kuras nometne tika likvidēta. Maijā NDH beidza pastāvēt.

== Politika un īstenošana ==

Ustašu režīms īstenoja politiku, kas bieži tiek raksturota ar formulu “trešdaļu nogalināt, trešdaļu izdzīt, trešdaļu pārvērst”.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Levy|first=Michele Frucht|date=2009-11|title=“The Last Bullet for the Last Serb”:1 The Ustaša Genocide against Serbs: 1941–19452|url=https://www.cambridge.org/core/journals/nationalities-papers/article/abs/last-bullet-for-the-last-serb1-the-ustasa-genocide-against-serbs-194119452/E0FFF7118941E8545FCABBCABD8FB391|journal=Nationalities Papers|language=en|volume=37|issue=6|pages=807–837|doi=10.1080/00905990903239174|issn=0090-5992}}&lt;/ref&gt; Šī politika ietvēra:

* masu slepkavības un represijas pret civiliedzīvotājiem  
* piespiedu deportācijas un iedzīvotāju pārvietošanu  
* piespiedu pāriešanu uz [[Katoļticība|katolicismu]]  
* īpašuma konfiskāciju un sociālo diskrimināciju  

Serbu iedzīvotāji tika pakļauti sistemātiskai vardarbībai gan pilsētās, gan lauku reģionos. Liela daļa represiju tika īstenota ārpus formālām tiesiskām procedūrām.

== Koncentrācijas nometnes ==
Svarīga genocīda sastāvdaļa bija koncentrācijas nometņu sistēma, ko izveidoja un pārvaldīja [[Ustaši|Ustašu]] režīms Neatkarīgajā Horvātijas valstī [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Šī sistēma tika izmantota kā instruments politisko un etnisko pretinieku izolēšanai, piespiedu darbam un fiziskai iznīcināšanai.

Lielākā un pazīstamākā no šīm nometnēm bija [[Jasenovacas koncentrācijas nometne]], kas sastāvēja no vairākiem savstarpēji saistītiem kompleksiem pie [[Sava|Savas]] upes. Tā tika izveidota 1941. gadā un darbojās līdz 1945. gadam. Jasenovaca kļuva par vienu no galvenajiem masu iznīcināšanas centriem reģionā, kur tika ieslodzīti galvenokārt [[serbi]], kā arī [[ebreji]], [[romi]] un politiskie pretinieki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=coe.int/fr/web/roma-genocide/croatia?__cf_chl_tk=6iLb0Z8vCvZK2v9BSxE2aiDAUapTyUSuxWFtAXOCrs4-1775311319-1.0.1.1-grRB5B5OAKDmAjC9aj.ETvYp0uKf.wkRDJQ1DkIqNAA|title=Factsheet on the Roma Genocide in Croatia}}&lt;/ref&gt;

Papildus Jasenovacai pastāvēja arī citas nometnes, piemēram, Jadovna un Stara Gradiška, kas pildīja līdzīgas funkcijas un bija daļa no plašākas represīvās sistēmas.

Nometnēs ieslodzītie tika pakļauti smagiem apstākļiem — piespiedu darbam, nepietiekamam uzturam, sliktiem sanitārajiem apstākļiem un medicīniskās aprūpes trūkumam. Plaši tika izmantota fiziska vardarbība, spīdzināšana un ārpustiesas nogalināšana. Daudzi ieslodzītie gāja bojā no bada, slimībām vai tiešas vardarbības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cdpirs.org/en/genocide-against-serbs-in-the-independent-state-of-croatia-cspr-republic-srpska-lozo-predrag/|title=Genocide against Serbs in the Independent State of Croatia|last=neven|website=CENTRE FOR SOCIO-POLITICAL RESEARCH OF THE REPUBLIC OF SRPSKA|access-date=2026-04-04|date=2026-03-13|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

Atšķirībā no dažām citām [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] koncentrācijas nometnēm, Jasenovacā bieži tika izmantotas arī tiešās nogalināšanas metodes Nometne kļuva par simbolu Ustašu režīma īstenotajai represijai un vardarbībai.

== Upuri un sekas ==
Upuru skaits joprojām ir vēsturnieku diskusiju objekts, un dažādos pētījumos tas tiek vērtēts atšķirīgi. Lielākā daļa mūsdienu vēsturnieku lēš, ka [[Neatkarīgā Horvātijas valsts]] teritorijā tika nogalināti aptuveni 300 000–500 000 [[Serbi|serbu]]. Dažos agrīnākos un politiski ietekmētos avotos šie skaitļi ir ievērojami lielāki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cdpirs.org/en/genocide-against-serbs-in-the-independent-state-of-croatia-cspr-republic-srpska-lozo-predrag/|title=Genocide against Serbs in the Independent State of Croatia|last=neven|website=CENTRE FOR SOCIO-POLITICAL RESEARCH OF THE REPUBLIC OF SRPSKA|access-date=2026-04-04|date=2026-03-13|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

Papildus serbiem par vajāšanas un iznīcināšanas upuriem kļuva arī [[ebreji]] un [[romi]]. Tiek lēsts, ka NDH teritorijā tika nogalināti ap 30 000 [[Ebreji|ebreju]] un 20 000–30 000 [[Romi|romu]]. Režīma represijas skāra arī politiskos pretiniekus un citus iedzīvotājus.

Atsevišķi tiek analizēts [[Jasenovacas koncentrācijas nometne|Jasenovacas]] upuru skaits, kas mūsdienu pētījumos parasti tiek vērtēts robežās no 80 000 līdz 100 000 nogalināto, lai gan agrāk tika minēti ievērojami lielāki skaitļi.

Genocīds izraisīja būtiskas demogrāfiskas izmaiņas — daudzos reģionos serbu iedzīvotāju īpatsvars strauji samazinājās vai tika pilnībā iznīcināts. Liela daļa iedzīvotāju tika deportēti vai bija spiesti bēgt uz citām teritorijām.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Genocīds]]
[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]
[[Kategorija:Serbijas vēsture]]</text>
      <sha1>9pxlj40u21ky6oep0iiwuj868dxa948</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450210</id>
      <parentid>4450209</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T14:09:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4450210</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8475" sha1="sd7yjkca86b2vki7ca2tdp9zupe63d6" xml:space="preserve">[[Attēls:Serbs and Gypsies rounded up and taken to Jasenovac, 1942-43.jpg|thumb|[[Serbi]] un [[romi]] Jasenovacas koncentrācijas nometnī, 1942–1943.]]
'''Serbu genocīds (1941—1945)''' bija sistemātiska [[Serbi|serbu]] iedzīvotāju vajāšana, iznīcināšana un piespiedu asimilācija, ko īstenoja [[Horvātijas Neatkarīgā valsts|Neatkarīgās Horvātijas valsts]] (NDH) režīms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Šī politika tika realizēta ar mērķi etniski pārveidot teritoriju, samazinot vai pilnībā likvidējot serbu klātbūtni NDH kontrolētajās zemēs.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Levy|first=Michele Frucht|date=2009-11|title=“The Last Bullet for the Last Serb”:1 The Ustaša Genocide against Serbs: 1941–19452|url=https://www.cambridge.org/core/journals/nationalities-papers/article/abs/last-bullet-for-the-last-serb1-the-ustasa-genocide-against-serbs-194119452/E0FFF7118941E8545FCABBCABD8FB391|journal=Nationalities Papers|language=en|volume=37|issue=6|pages=807–837|doi=10.1080/00905990903239174|issn=0090-5992}}&lt;/ref&gt;

NDH tika izveidota 1941. gadā pēc [[Dienvidslāvijas Karaliste]]s okupācijas, un to kontrolēja [[Ustaši|Ustašu]] ultranacionālistiskā kustība. Režīma ideoloģija balstījās uz etnisko un reliģisko ekskluzivitāti, vēršoties pret [[Pareizticība|pareizticīgajiem]] serbiem, kā arī pret citiem iedzīvotājiem, tostarp [[Ebreji|ebrejiem]] un [[Romi|romiem]].

== Priekšvēsture ==
Pēc [[Dienvidslāvijas Karaliste|Dienvidslāvijas Karalistes]] sabrukuma 1941. gadā [[Ass valstis]] okupēja valsti. Tika dibināta [[Horvātijas Neatkarīgā valsts]] (NDH), ko kontrolēja [[Ustaši|Ustašu]] ultranacionālistiskā kustība. Ustašu ideoloģija balstījās uz etnisko un reliģisko ekskluzivitāti, vēršoties pret [[Serbi|serbiem]], kuri lielākoties bija [[Pareizticība|pareizticīgie]]. Režīms serbus uzskatīja par politisku un etnisku draudu.

Jau 1941. gadā tika pieņemti diskriminējoši likumi, kas ierobežoja serbu, kā arī [[Ebreji|ebreju]] un [[Romi|romu]] tiesības. Sākās aresti, deportācijas un vardarbība pret civiliedzīvotājiem. Šie pasākumi radīja pamatu turpmākai sistemātiskai represiju un iznīcināšanas politikai.

== Vēsture ==
1941. gada pavasarī–vasarā tika pieņemti rasu un diskriminācijas likumi, aizliegtas serbu organizācijas un slēgtas [[Pareizticība|pareizticīgās]] baznīcas. Sākās masu aresti un pirmās slepkavības lauku reģionos (Lika, Korduna, Bosnija). 1941. gada vasarā tika izveidotas pirmās koncentrācijas nometnes (Jadovna, vēlāk [[Jasenovacas koncentrācijas nometne]]). Tajās tika ieslodzīti tūkstošiem cilvēku, un jau sākotnēji notika sistemātiskas slepkavības.

1942. gadā represijas kļuva plašākas un organizētākas. Notika masveida deportācijas, piespiedu pāriešana uz [[Katoļticība|katolicismu]] un iedzīvotāju iznīcināšana gan nometnēs, gan ārpus tām. Paralēli pieauga bruņota pretošanās — partizāni un četniki.

1943.–1944. gadā NDH teritorijā turpinājās vardarbība, bet vienlaikus pastiprinājās militārais spiediens no partizānu un sabiedroto puses. Daļa teritoriju nonāca partizānu kontrolē.

1945. gada sākumā režīms sabruka. Aprīlī notika ieslodzīto sacelšanās Jasenovacā, pēc kuras nometne tika likvidēta. Maijā NDH beidza pastāvēt.

== Politika un īstenošana ==

Ustašu režīms īstenoja politiku, kas bieži tiek raksturota ar formulu “trešdaļu nogalināt, trešdaļu izdzīt, trešdaļu pārvērst”.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Levy|first=Michele Frucht|date=2009-11|title=“The Last Bullet for the Last Serb”:1 The Ustaša Genocide against Serbs: 1941–19452|url=https://www.cambridge.org/core/journals/nationalities-papers/article/abs/last-bullet-for-the-last-serb1-the-ustasa-genocide-against-serbs-194119452/E0FFF7118941E8545FCABBCABD8FB391|journal=Nationalities Papers|language=en|volume=37|issue=6|pages=807–837|doi=10.1080/00905990903239174|issn=0090-5992}}&lt;/ref&gt; Šī politika ietvēra:

* masu slepkavības un represijas pret civiliedzīvotājiem  
* piespiedu deportācijas un iedzīvotāju pārvietošanu  
* piespiedu pāriešanu uz [[Katoļticība|katolicismu]]  
* īpašuma konfiskāciju un sociālo diskrimināciju  

Serbu iedzīvotāji tika pakļauti sistemātiskai vardarbībai gan pilsētās, gan lauku reģionos. Liela daļa represiju tika īstenota ārpus formālām tiesiskām procedūrām.

== Koncentrācijas nometnes ==
Svarīga genocīda sastāvdaļa bija koncentrācijas nometņu sistēma, ko izveidoja un pārvaldīja [[Ustaši|Ustašu]] režīms Neatkarīgajā Horvātijas valstī [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Šī sistēma tika izmantota kā instruments politisko un etnisko pretinieku izolēšanai, piespiedu darbam un fiziskai iznīcināšanai.

Lielākā un pazīstamākā no šīm nometnēm bija [[Jasenovacas koncentrācijas nometne]], kas sastāvēja no vairākiem savstarpēji saistītiem kompleksiem pie [[Sava|Savas]] upes. Tā tika izveidota 1941. gadā un darbojās līdz 1945. gadam. Jasenovaca kļuva par vienu no galvenajiem masu iznīcināšanas centriem reģionā, kur tika ieslodzīti galvenokārt [[serbi]], kā arī [[ebreji]], [[romi]] un politiskie pretinieki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=coe.int/fr/web/roma-genocide/croatia?__cf_chl_tk=6iLb0Z8vCvZK2v9BSxE2aiDAUapTyUSuxWFtAXOCrs4-1775311319-1.0.1.1-grRB5B5OAKDmAjC9aj.ETvYp0uKf.wkRDJQ1DkIqNAA|title=Factsheet on the Roma Genocide in Croatia}}&lt;/ref&gt;

Papildus Jasenovacai pastāvēja arī citas nometnes, piemēram, Jadovna un Stara Gradiška, kas pildīja līdzīgas funkcijas un bija daļa no plašākas represīvās sistēmas.

Nometnēs ieslodzītie tika pakļauti smagiem apstākļiem — piespiedu darbam, nepietiekamam uzturam, sliktiem sanitārajiem apstākļiem un medicīniskās aprūpes trūkumam. Plaši tika izmantota fiziska vardarbība, spīdzināšana un ārpustiesas nogalināšana. Daudzi ieslodzītie gāja bojā no bada, slimībām vai tiešas vardarbības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cdpirs.org/en/genocide-against-serbs-in-the-independent-state-of-croatia-cspr-republic-srpska-lozo-predrag/|title=Genocide against Serbs in the Independent State of Croatia|last=neven|website=CENTRE FOR SOCIO-POLITICAL RESEARCH OF THE REPUBLIC OF SRPSKA|access-date=2026-04-04|date=2026-03-13|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

Atšķirībā no dažām citām [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] koncentrācijas nometnēm, Jasenovacā bieži tika izmantotas arī tiešās nogalināšanas metodes Nometne kļuva par simbolu Ustašu režīma īstenotajai represijai un vardarbībai.

== Upuri un sekas ==
Upuru skaits joprojām ir vēsturnieku diskusiju objekts, un dažādos pētījumos tas tiek vērtēts atšķirīgi. Lielākā daļa mūsdienu vēsturnieku lēš, ka [[Neatkarīgā Horvātijas valsts]] teritorijā tika nogalināti aptuveni 300 000–500 000 [[Serbi|serbu]]. Dažos agrīnākos un politiski ietekmētos avotos šie skaitļi ir ievērojami lielāki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cdpirs.org/en/genocide-against-serbs-in-the-independent-state-of-croatia-cspr-republic-srpska-lozo-predrag/|title=Genocide against Serbs in the Independent State of Croatia|last=neven|website=CENTRE FOR SOCIO-POLITICAL RESEARCH OF THE REPUBLIC OF SRPSKA|access-date=2026-04-04|date=2026-03-13|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

Papildus serbiem par vajāšanas un iznīcināšanas upuriem kļuva arī [[ebreji]] un [[romi]]. Tiek lēsts, ka NDH teritorijā tika nogalināti ap 30 000 [[Ebreji|ebreju]] un 20 000–30 000 [[Romi|romu]]. Režīma represijas skāra arī politiskos pretiniekus un citus iedzīvotājus.

Atsevišķi tiek analizēts [[Jasenovacas koncentrācijas nometne|Jasenovacas]] upuru skaits, kas mūsdienu pētījumos parasti tiek vērtēts robežās no 80 000 līdz 100 000 nogalināto, lai gan agrāk tika minēti ievērojami lielāki skaitļi.

Genocīds izraisīja būtiskas demogrāfiskas izmaiņas — daudzos reģionos serbu iedzīvotāju īpatsvars strauji samazinājās vai tika pilnībā iznīcināts. Liela daļa iedzīvotāju tika deportēti vai bija spiesti bēgt uz citām teritorijām.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Genocīds]]
[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]
[[Kategorija:Serbijas vēsture]]</text>
      <sha1>sd7yjkca86b2vki7ca2tdp9zupe63d6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450211</id>
      <parentid>4450210</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T14:09:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4450211</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8511" sha1="9md0hxoji3pv0b7lf1n6k7unytax54h" xml:space="preserve">[[Attēls:Serbs and Gypsies rounded up and taken to Jasenovac, 1942-43.jpg|thumb|[[Serbi]] un [[romi]] Jasenovacas koncentrācijas nometnī, 1942–1943.]]
'''Serbu genocīds (1941—1945)''' bija sistemātiska [[Serbi|serbu]] iedzīvotāju vajāšana, iznīcināšana un piespiedu asimilācija, ko īstenoja [[Horvātijas Neatkarīgā valsts|Neatkarīgās Horvātijas valsts]] (NDH) režīms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Šī politika tika realizēta ar mērķi etniski pārveidot teritoriju, samazinot vai pilnībā likvidējot serbu klātbūtni NDH kontrolētajās zemēs.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Levy|first=Michele Frucht|date=2009-11|title=“The Last Bullet for the Last Serb”:1 The Ustaša Genocide against Serbs: 1941–19452|url=https://www.cambridge.org/core/journals/nationalities-papers/article/abs/last-bullet-for-the-last-serb1-the-ustasa-genocide-against-serbs-194119452/E0FFF7118941E8545FCABBCABD8FB391|journal=Nationalities Papers|language=en|volume=37|issue=6|pages=807–837|doi=10.1080/00905990903239174|issn=0090-5992}}&lt;/ref&gt;

NDH tika izveidota 1941. gadā pēc [[Dienvidslāvijas Karaliste]]s okupācijas, un to kontrolēja [[Ustaši|Ustašu]] ultranacionālistiskā kustība. Režīma ideoloģija balstījās uz etnisko un reliģisko ekskluzivitāti, vēršoties pret [[Pareizticība|pareizticīgajiem]] serbiem, kā arī pret citiem iedzīvotājiem, tostarp [[Ebreji|ebrejiem]] un [[Romi|romiem]].

== Priekšvēsture ==
Pēc [[Dienvidslāvijas Karaliste|Dienvidslāvijas Karalistes]] sabrukuma 1941. gadā [[Ass valstis]] okupēja valsti. Tika dibināta [[Horvātijas Neatkarīgā valsts]] (NDH), ko kontrolēja [[Ustaši|Ustašu]] ultranacionālistiskā kustība. Ustašu ideoloģija balstījās uz etnisko un reliģisko ekskluzivitāti, vēršoties pret [[Serbi|serbiem]], kuri lielākoties bija [[Pareizticība|pareizticīgie]]. Režīms serbus uzskatīja par politisku un etnisku draudu.

Jau 1941. gadā tika pieņemti diskriminējoši likumi, kas ierobežoja serbu, kā arī [[Ebreji|ebreju]] un [[Romi|romu]] tiesības. Sākās aresti, deportācijas un vardarbība pret civiliedzīvotājiem. Šie pasākumi radīja pamatu turpmākai sistemātiskai represiju un iznīcināšanas politikai.

== Vēsture ==
1941. gada pavasarī–vasarā tika pieņemti rasu un diskriminācijas likumi, aizliegtas serbu organizācijas un slēgtas [[Pareizticība|pareizticīgās]] baznīcas. Sākās masu aresti un pirmās slepkavības lauku reģionos (Lika, Korduna, Bosnija). 1941. gada vasarā tika izveidotas pirmās koncentrācijas nometnes (Jadovna, vēlāk [[Jasenovacas koncentrācijas nometne]]). Tajās tika ieslodzīti tūkstošiem cilvēku, un jau sākotnēji notika sistemātiskas slepkavības.

1942. gadā represijas kļuva plašākas un organizētākas. Notika masveida deportācijas, piespiedu pāriešana uz [[Katoļticība|katolicismu]] un iedzīvotāju iznīcināšana gan nometnēs, gan ārpus tām. Paralēli pieauga bruņota pretošanās — partizāni un četniki.

1943.–1944. gadā NDH teritorijā turpinājās vardarbība, bet vienlaikus pastiprinājās militārais spiediens no partizānu un sabiedroto puses. Daļa teritoriju nonāca partizānu kontrolē.

1945. gada sākumā režīms sabruka. Aprīlī notika ieslodzīto sacelšanās Jasenovacā, pēc kuras nometne tika likvidēta. Maijā NDH beidza pastāvēt.

== Politika un īstenošana ==

Ustašu režīms īstenoja politiku, kas bieži tiek raksturota ar formulu “trešdaļu nogalināt, trešdaļu izdzīt, trešdaļu pārvērst”.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Levy|first=Michele Frucht|date=2009-11|title=“The Last Bullet for the Last Serb”:1 The Ustaša Genocide against Serbs: 1941–19452|url=https://www.cambridge.org/core/journals/nationalities-papers/article/abs/last-bullet-for-the-last-serb1-the-ustasa-genocide-against-serbs-194119452/E0FFF7118941E8545FCABBCABD8FB391|journal=Nationalities Papers|language=en|volume=37|issue=6|pages=807–837|doi=10.1080/00905990903239174|issn=0090-5992}}&lt;/ref&gt; Šī politika ietvēra:

* masu slepkavības un represijas pret civiliedzīvotājiem  
* piespiedu deportācijas un iedzīvotāju pārvietošanu  
* piespiedu pāriešanu uz [[Katoļticība|katolicismu]]  
* īpašuma konfiskāciju un sociālo diskrimināciju  

Serbu iedzīvotāji tika pakļauti sistemātiskai vardarbībai gan pilsētās, gan lauku reģionos. Liela daļa represiju tika īstenota ārpus formālām tiesiskām procedūrām.

== Koncentrācijas nometnes ==
Svarīga genocīda sastāvdaļa bija koncentrācijas nometņu sistēma, ko izveidoja un pārvaldīja [[Ustaši|Ustašu]] režīms Neatkarīgajā Horvātijas valstī [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Šī sistēma tika izmantota kā instruments politisko un etnisko pretinieku izolēšanai, piespiedu darbam un fiziskai iznīcināšanai.

Lielākā un pazīstamākā no šīm nometnēm bija [[Jasenovacas koncentrācijas nometne]], kas sastāvēja no vairākiem savstarpēji saistītiem kompleksiem pie [[Sava|Savas]] upes. Tā tika izveidota 1941. gadā un darbojās līdz 1945. gadam. Jasenovaca kļuva par vienu no galvenajiem masu iznīcināšanas centriem reģionā, kur tika ieslodzīti galvenokārt [[serbi]], kā arī [[ebreji]], [[romi]] un politiskie pretinieki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=coe.int/fr/web/roma-genocide/croatia?__cf_chl_tk=6iLb0Z8vCvZK2v9BSxE2aiDAUapTyUSuxWFtAXOCrs4-1775311319-1.0.1.1-grRB5B5OAKDmAjC9aj.ETvYp0uKf.wkRDJQ1DkIqNAA|title=Factsheet on the Roma Genocide in Croatia}}&lt;/ref&gt;

Papildus Jasenovacai pastāvēja arī citas nometnes, piemēram, Jadovna un Stara Gradiška, kas pildīja līdzīgas funkcijas un bija daļa no plašākas represīvās sistēmas.

Nometnēs ieslodzītie tika pakļauti smagiem apstākļiem — piespiedu darbam, nepietiekamam uzturam, sliktiem sanitārajiem apstākļiem un medicīniskās aprūpes trūkumam. Plaši tika izmantota fiziska vardarbība, spīdzināšana un ārpustiesas nogalināšana. Daudzi ieslodzītie gāja bojā no bada, slimībām vai tiešas vardarbības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cdpirs.org/en/genocide-against-serbs-in-the-independent-state-of-croatia-cspr-republic-srpska-lozo-predrag/|title=Genocide against Serbs in the Independent State of Croatia|last=neven|website=CENTRE FOR SOCIO-POLITICAL RESEARCH OF THE REPUBLIC OF SRPSKA|access-date=2026-04-04|date=2026-03-13|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

Atšķirībā no dažām citām [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] koncentrācijas nometnēm, Jasenovacā bieži tika izmantotas arī tiešās nogalināšanas metodes Nometne kļuva par simbolu Ustašu režīma īstenotajai represijai un vardarbībai.

== Upuri un sekas ==
Upuru skaits joprojām ir vēsturnieku diskusiju objekts, un dažādos pētījumos tas tiek vērtēts atšķirīgi. Lielākā daļa mūsdienu vēsturnieku lēš, ka [[Neatkarīgā Horvātijas valsts]] teritorijā tika nogalināti aptuveni 300 000–500 000 [[Serbi|serbu]]. Dažos agrīnākos un politiski ietekmētos avotos šie skaitļi ir ievērojami lielāki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cdpirs.org/en/genocide-against-serbs-in-the-independent-state-of-croatia-cspr-republic-srpska-lozo-predrag/|title=Genocide against Serbs in the Independent State of Croatia|last=neven|website=CENTRE FOR SOCIO-POLITICAL RESEARCH OF THE REPUBLIC OF SRPSKA|access-date=2026-04-04|date=2026-03-13|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

Papildus serbiem par vajāšanas un iznīcināšanas upuriem kļuva arī [[ebreji]] un [[romi]]. Tiek lēsts, ka NDH teritorijā tika nogalināti ap 30 000 [[Ebreji|ebreju]] un 20 000–30 000 [[Romi|romu]]. Režīma represijas skāra arī politiskos pretiniekus un citus iedzīvotājus.

Atsevišķi tiek analizēts [[Jasenovacas koncentrācijas nometne|Jasenovacas]] upuru skaits, kas mūsdienu pētījumos parasti tiek vērtēts robežās no 80 000 līdz 100 000 nogalināto, lai gan agrāk tika minēti ievērojami lielāki skaitļi.

Genocīds izraisīja būtiskas demogrāfiskas izmaiņas — daudzos reģionos serbu iedzīvotāju īpatsvars strauji samazinājās vai tika pilnībā iznīcināts. Liela daļa iedzīvotāju tika deportēti vai bija spiesti bēgt uz citām teritorijām.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Genocīds]]
[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]
[[Kategorija:Serbijas vēsture]]
[[Kategorija:Horvātijas vēsture]]</text>
      <sha1>9md0hxoji3pv0b7lf1n6k7unytax54h</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450214</id>
      <parentid>4450211</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T14:11:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4450214</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9701" sha1="d3suvis7rtbukzhqpd5scac3mtjhtt4" xml:space="preserve">[[Attēls:Serbs and Gypsies rounded up and taken to Jasenovac, 1942-43.jpg|thumb|[[Serbi]] un [[romi]] Jasenovacas koncentrācijas nometnī, 1942–1943.]]
'''Serbu genocīds (1941—1945)''' bija sistemātiska [[Serbi|serbu]] iedzīvotāju vajāšana, iznīcināšana un piespiedu asimilācija, ko īstenoja [[Horvātijas Neatkarīgā valsts|Neatkarīgās Horvātijas valsts]] (NDH) režīms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Šī politika tika realizēta ar mērķi etniski pārveidot teritoriju, samazinot vai pilnībā likvidējot serbu klātbūtni NDH kontrolētajās zemēs.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Levy|first=Michele Frucht|date=2009-11|title=“The Last Bullet for the Last Serb”:1 The Ustaša Genocide against Serbs: 1941–19452|url=https://www.cambridge.org/core/journals/nationalities-papers/article/abs/last-bullet-for-the-last-serb1-the-ustasa-genocide-against-serbs-194119452/E0FFF7118941E8545FCABBCABD8FB391|journal=Nationalities Papers|language=en|volume=37|issue=6|pages=807–837|doi=10.1080/00905990903239174|issn=0090-5992}}&lt;/ref&gt;

NDH tika izveidota 1941. gadā pēc [[Dienvidslāvijas Karaliste]]s okupācijas, un to kontrolēja [[Ustaši|Ustašu]] ultranacionālistiskā kustība. Režīma ideoloģija balstījās uz etnisko un reliģisko ekskluzivitāti, vēršoties pret [[Pareizticība|pareizticīgajiem]] serbiem, kā arī pret citiem iedzīvotājiem, tostarp [[Ebreji|ebrejiem]] un [[Romi|romiem]].

== Priekšvēsture ==
[[Attēls:Yugoslavia Ethnic 1940.jpg|thumb|[[Dienvidslāvijas Karaliste|Dienvidslāvijas Karalistes]] etniskā karte, 1940. gads]]
Pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[serbi]] bija viena no lielākajām etniskajām minoritātēm [[Horvātija|Horvātijā]] un [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]], kas ietilpa [[Dienvidslāvijas Karaliste]] sastāvā. Vēsturnieki lēš, ka Neatkarīgā Horvātijas valsts teritorijā (Horvātijā un Bosnijā) dzīvoja aptuveni 1,8–2 miljoni serbu. Serbu klātbūtne šajās teritorijās izveidojās vairāku gadsimtu laikā. Viduslaikos daļa serbu pārvietojās uz rietumiem Balkānu konfliktu rezultātā, bet īpaši nozīmīgas migrācijas notika 15.–17. gadsimtā [[Osmaņu impērija]] ekspansijas laikā, kad serbi pārcēlās uz [[Hābsburgu monarhija|Hābsburgu]] kontrolētajām zemēm. Hābsburgi apzināti apdzīvoja pierobežas teritorijas (t.s. Militāro robežu) ar serbu iedzīvotājiem, kuri pildīja militāras funkcijas kā robežsargi. Rezultātā tādos reģionos kā Korduna, Lika un [[Slavonija]] izveidojās stabilas serbu kopienas, kurās dominēja [[Pareizticība|pareizticīgā]] reliģija. 

Pēc [[Dienvidslāvijas Karaliste|Dienvidslāvijas Karalistes]] sabrukuma 1941. gadā [[Ass valstis]] okupēja valsti. Tika dibināta [[Horvātijas Neatkarīgā valsts]] (NDH), ko kontrolēja [[Ustaši|Ustašu]] ultranacionālistiskā kustība. Ustašu ideoloģija balstījās uz etnisko un reliģisko ekskluzivitāti, vēršoties pret [[Serbi|serbiem]], kuri lielākoties bija [[Pareizticība|pareizticīgie]]. Režīms serbus uzskatīja par politisku un etnisku draudu.

Jau 1941. gadā tika pieņemti diskriminējoši likumi, kas ierobežoja serbu, kā arī [[Ebreji|ebreju]] un [[Romi|romu]] tiesības. Sākās aresti, deportācijas un vardarbība pret civiliedzīvotājiem. Šie pasākumi radīja pamatu turpmākai sistemātiskai represiju un iznīcināšanas politikai.

== Vēsture ==
1941. gada pavasarī–vasarā tika pieņemti rasu un diskriminācijas likumi, aizliegtas serbu organizācijas un slēgtas [[Pareizticība|pareizticīgās]] baznīcas. Sākās masu aresti un pirmās slepkavības lauku reģionos (Lika, Korduna, Bosnija). 1941. gada vasarā tika izveidotas pirmās koncentrācijas nometnes (Jadovna, vēlāk [[Jasenovacas koncentrācijas nometne]]). Tajās tika ieslodzīti tūkstošiem cilvēku, un jau sākotnēji notika sistemātiskas slepkavības.

1942. gadā represijas kļuva plašākas un organizētākas. Notika masveida deportācijas, piespiedu pāriešana uz [[Katoļticība|katolicismu]] un iedzīvotāju iznīcināšana gan nometnēs, gan ārpus tām. Paralēli pieauga bruņota pretošanās — partizāni un četniki.

1943.–1944. gadā NDH teritorijā turpinājās vardarbība, bet vienlaikus pastiprinājās militārais spiediens no partizānu un sabiedroto puses. Daļa teritoriju nonāca partizānu kontrolē.

1945. gada sākumā režīms sabruka. Aprīlī notika ieslodzīto sacelšanās Jasenovacā, pēc kuras nometne tika likvidēta. Maijā NDH beidza pastāvēt.

== Politika un īstenošana ==

Ustašu režīms īstenoja politiku, kas bieži tiek raksturota ar formulu “trešdaļu nogalināt, trešdaļu izdzīt, trešdaļu pārvērst”.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Levy|first=Michele Frucht|date=2009-11|title=“The Last Bullet for the Last Serb”:1 The Ustaša Genocide against Serbs: 1941–19452|url=https://www.cambridge.org/core/journals/nationalities-papers/article/abs/last-bullet-for-the-last-serb1-the-ustasa-genocide-against-serbs-194119452/E0FFF7118941E8545FCABBCABD8FB391|journal=Nationalities Papers|language=en|volume=37|issue=6|pages=807–837|doi=10.1080/00905990903239174|issn=0090-5992}}&lt;/ref&gt; Šī politika ietvēra:

* masu slepkavības un represijas pret civiliedzīvotājiem  
* piespiedu deportācijas un iedzīvotāju pārvietošanu  
* piespiedu pāriešanu uz [[Katoļticība|katolicismu]]  
* īpašuma konfiskāciju un sociālo diskrimināciju  

Serbu iedzīvotāji tika pakļauti sistemātiskai vardarbībai gan pilsētās, gan lauku reģionos. Liela daļa represiju tika īstenota ārpus formālām tiesiskām procedūrām.

== Koncentrācijas nometnes ==
Svarīga genocīda sastāvdaļa bija koncentrācijas nometņu sistēma, ko izveidoja un pārvaldīja [[Ustaši|Ustašu]] režīms Neatkarīgajā Horvātijas valstī [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Šī sistēma tika izmantota kā instruments politisko un etnisko pretinieku izolēšanai, piespiedu darbam un fiziskai iznīcināšanai.

Lielākā un pazīstamākā no šīm nometnēm bija [[Jasenovacas koncentrācijas nometne]], kas sastāvēja no vairākiem savstarpēji saistītiem kompleksiem pie [[Sava|Savas]] upes. Tā tika izveidota 1941. gadā un darbojās līdz 1945. gadam. Jasenovaca kļuva par vienu no galvenajiem masu iznīcināšanas centriem reģionā, kur tika ieslodzīti galvenokārt [[serbi]], kā arī [[ebreji]], [[romi]] un politiskie pretinieki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=coe.int/fr/web/roma-genocide/croatia?__cf_chl_tk=6iLb0Z8vCvZK2v9BSxE2aiDAUapTyUSuxWFtAXOCrs4-1775311319-1.0.1.1-grRB5B5OAKDmAjC9aj.ETvYp0uKf.wkRDJQ1DkIqNAA|title=Factsheet on the Roma Genocide in Croatia}}&lt;/ref&gt;

Papildus Jasenovacai pastāvēja arī citas nometnes, piemēram, Jadovna un Stara Gradiška, kas pildīja līdzīgas funkcijas un bija daļa no plašākas represīvās sistēmas.

Nometnēs ieslodzītie tika pakļauti smagiem apstākļiem — piespiedu darbam, nepietiekamam uzturam, sliktiem sanitārajiem apstākļiem un medicīniskās aprūpes trūkumam. Plaši tika izmantota fiziska vardarbība, spīdzināšana un ārpustiesas nogalināšana. Daudzi ieslodzītie gāja bojā no bada, slimībām vai tiešas vardarbības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cdpirs.org/en/genocide-against-serbs-in-the-independent-state-of-croatia-cspr-republic-srpska-lozo-predrag/|title=Genocide against Serbs in the Independent State of Croatia|last=neven|website=CENTRE FOR SOCIO-POLITICAL RESEARCH OF THE REPUBLIC OF SRPSKA|access-date=2026-04-04|date=2026-03-13|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

Atšķirībā no dažām citām [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] koncentrācijas nometnēm, Jasenovacā bieži tika izmantotas arī tiešās nogalināšanas metodes Nometne kļuva par simbolu Ustašu režīma īstenotajai represijai un vardarbībai.

== Upuri un sekas ==
Upuru skaits joprojām ir vēsturnieku diskusiju objekts, un dažādos pētījumos tas tiek vērtēts atšķirīgi. Lielākā daļa mūsdienu vēsturnieku lēš, ka [[Neatkarīgā Horvātijas valsts]] teritorijā tika nogalināti aptuveni 300 000–500 000 [[Serbi|serbu]]. Dažos agrīnākos un politiski ietekmētos avotos šie skaitļi ir ievērojami lielāki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cdpirs.org/en/genocide-against-serbs-in-the-independent-state-of-croatia-cspr-republic-srpska-lozo-predrag/|title=Genocide against Serbs in the Independent State of Croatia|last=neven|website=CENTRE FOR SOCIO-POLITICAL RESEARCH OF THE REPUBLIC OF SRPSKA|access-date=2026-04-04|date=2026-03-13|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

Papildus serbiem par vajāšanas un iznīcināšanas upuriem kļuva arī [[ebreji]] un [[romi]]. Tiek lēsts, ka NDH teritorijā tika nogalināti ap 30 000 [[Ebreji|ebreju]] un 20 000–30 000 [[Romi|romu]]. Režīma represijas skāra arī politiskos pretiniekus un citus iedzīvotājus.

Atsevišķi tiek analizēts [[Jasenovacas koncentrācijas nometne|Jasenovacas]] upuru skaits, kas mūsdienu pētījumos parasti tiek vērtēts robežās no 80 000 līdz 100 000 nogalināto, lai gan agrāk tika minēti ievērojami lielāki skaitļi.

Genocīds izraisīja būtiskas demogrāfiskas izmaiņas — daudzos reģionos serbu iedzīvotāju īpatsvars strauji samazinājās vai tika pilnībā iznīcināts. Liela daļa iedzīvotāju tika deportēti vai bija spiesti bēgt uz citām teritorijām.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Genocīds]]
[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]
[[Kategorija:Serbijas vēsture]]
[[Kategorija:Horvātijas vēsture]]</text>
      <sha1>d3suvis7rtbukzhqpd5scac3mtjhtt4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450215</id>
      <parentid>4450214</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T14:12:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>/* Upuri un sekas */</comment>
      <origin>4450215</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9697" sha1="349uesfuffcqkqdximqvcjm6osamny1" xml:space="preserve">[[Attēls:Serbs and Gypsies rounded up and taken to Jasenovac, 1942-43.jpg|thumb|[[Serbi]] un [[romi]] Jasenovacas koncentrācijas nometnī, 1942–1943.]]
'''Serbu genocīds (1941—1945)''' bija sistemātiska [[Serbi|serbu]] iedzīvotāju vajāšana, iznīcināšana un piespiedu asimilācija, ko īstenoja [[Horvātijas Neatkarīgā valsts|Neatkarīgās Horvātijas valsts]] (NDH) režīms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Šī politika tika realizēta ar mērķi etniski pārveidot teritoriju, samazinot vai pilnībā likvidējot serbu klātbūtni NDH kontrolētajās zemēs.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Levy|first=Michele Frucht|date=2009-11|title=“The Last Bullet for the Last Serb”:1 The Ustaša Genocide against Serbs: 1941–19452|url=https://www.cambridge.org/core/journals/nationalities-papers/article/abs/last-bullet-for-the-last-serb1-the-ustasa-genocide-against-serbs-194119452/E0FFF7118941E8545FCABBCABD8FB391|journal=Nationalities Papers|language=en|volume=37|issue=6|pages=807–837|doi=10.1080/00905990903239174|issn=0090-5992}}&lt;/ref&gt;

NDH tika izveidota 1941. gadā pēc [[Dienvidslāvijas Karaliste]]s okupācijas, un to kontrolēja [[Ustaši|Ustašu]] ultranacionālistiskā kustība. Režīma ideoloģija balstījās uz etnisko un reliģisko ekskluzivitāti, vēršoties pret [[Pareizticība|pareizticīgajiem]] serbiem, kā arī pret citiem iedzīvotājiem, tostarp [[Ebreji|ebrejiem]] un [[Romi|romiem]].

== Priekšvēsture ==
[[Attēls:Yugoslavia Ethnic 1940.jpg|thumb|[[Dienvidslāvijas Karaliste|Dienvidslāvijas Karalistes]] etniskā karte, 1940. gads]]
Pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[serbi]] bija viena no lielākajām etniskajām minoritātēm [[Horvātija|Horvātijā]] un [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]], kas ietilpa [[Dienvidslāvijas Karaliste]] sastāvā. Vēsturnieki lēš, ka Neatkarīgā Horvātijas valsts teritorijā (Horvātijā un Bosnijā) dzīvoja aptuveni 1,8–2 miljoni serbu. Serbu klātbūtne šajās teritorijās izveidojās vairāku gadsimtu laikā. Viduslaikos daļa serbu pārvietojās uz rietumiem Balkānu konfliktu rezultātā, bet īpaši nozīmīgas migrācijas notika 15.–17. gadsimtā [[Osmaņu impērija]] ekspansijas laikā, kad serbi pārcēlās uz [[Hābsburgu monarhija|Hābsburgu]] kontrolētajām zemēm. Hābsburgi apzināti apdzīvoja pierobežas teritorijas (t.s. Militāro robežu) ar serbu iedzīvotājiem, kuri pildīja militāras funkcijas kā robežsargi. Rezultātā tādos reģionos kā Korduna, Lika un [[Slavonija]] izveidojās stabilas serbu kopienas, kurās dominēja [[Pareizticība|pareizticīgā]] reliģija. 

Pēc [[Dienvidslāvijas Karaliste|Dienvidslāvijas Karalistes]] sabrukuma 1941. gadā [[Ass valstis]] okupēja valsti. Tika dibināta [[Horvātijas Neatkarīgā valsts]] (NDH), ko kontrolēja [[Ustaši|Ustašu]] ultranacionālistiskā kustība. Ustašu ideoloģija balstījās uz etnisko un reliģisko ekskluzivitāti, vēršoties pret [[Serbi|serbiem]], kuri lielākoties bija [[Pareizticība|pareizticīgie]]. Režīms serbus uzskatīja par politisku un etnisku draudu.

Jau 1941. gadā tika pieņemti diskriminējoši likumi, kas ierobežoja serbu, kā arī [[Ebreji|ebreju]] un [[Romi|romu]] tiesības. Sākās aresti, deportācijas un vardarbība pret civiliedzīvotājiem. Šie pasākumi radīja pamatu turpmākai sistemātiskai represiju un iznīcināšanas politikai.

== Vēsture ==
1941. gada pavasarī–vasarā tika pieņemti rasu un diskriminācijas likumi, aizliegtas serbu organizācijas un slēgtas [[Pareizticība|pareizticīgās]] baznīcas. Sākās masu aresti un pirmās slepkavības lauku reģionos (Lika, Korduna, Bosnija). 1941. gada vasarā tika izveidotas pirmās koncentrācijas nometnes (Jadovna, vēlāk [[Jasenovacas koncentrācijas nometne]]). Tajās tika ieslodzīti tūkstošiem cilvēku, un jau sākotnēji notika sistemātiskas slepkavības.

1942. gadā represijas kļuva plašākas un organizētākas. Notika masveida deportācijas, piespiedu pāriešana uz [[Katoļticība|katolicismu]] un iedzīvotāju iznīcināšana gan nometnēs, gan ārpus tām. Paralēli pieauga bruņota pretošanās — partizāni un četniki.

1943.–1944. gadā NDH teritorijā turpinājās vardarbība, bet vienlaikus pastiprinājās militārais spiediens no partizānu un sabiedroto puses. Daļa teritoriju nonāca partizānu kontrolē.

1945. gada sākumā režīms sabruka. Aprīlī notika ieslodzīto sacelšanās Jasenovacā, pēc kuras nometne tika likvidēta. Maijā NDH beidza pastāvēt.

== Politika un īstenošana ==

Ustašu režīms īstenoja politiku, kas bieži tiek raksturota ar formulu “trešdaļu nogalināt, trešdaļu izdzīt, trešdaļu pārvērst”.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Levy|first=Michele Frucht|date=2009-11|title=“The Last Bullet for the Last Serb”:1 The Ustaša Genocide against Serbs: 1941–19452|url=https://www.cambridge.org/core/journals/nationalities-papers/article/abs/last-bullet-for-the-last-serb1-the-ustasa-genocide-against-serbs-194119452/E0FFF7118941E8545FCABBCABD8FB391|journal=Nationalities Papers|language=en|volume=37|issue=6|pages=807–837|doi=10.1080/00905990903239174|issn=0090-5992}}&lt;/ref&gt; Šī politika ietvēra:

* masu slepkavības un represijas pret civiliedzīvotājiem  
* piespiedu deportācijas un iedzīvotāju pārvietošanu  
* piespiedu pāriešanu uz [[Katoļticība|katolicismu]]  
* īpašuma konfiskāciju un sociālo diskrimināciju  

Serbu iedzīvotāji tika pakļauti sistemātiskai vardarbībai gan pilsētās, gan lauku reģionos. Liela daļa represiju tika īstenota ārpus formālām tiesiskām procedūrām.

== Koncentrācijas nometnes ==
Svarīga genocīda sastāvdaļa bija koncentrācijas nometņu sistēma, ko izveidoja un pārvaldīja [[Ustaši|Ustašu]] režīms Neatkarīgajā Horvātijas valstī [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Šī sistēma tika izmantota kā instruments politisko un etnisko pretinieku izolēšanai, piespiedu darbam un fiziskai iznīcināšanai.

Lielākā un pazīstamākā no šīm nometnēm bija [[Jasenovacas koncentrācijas nometne]], kas sastāvēja no vairākiem savstarpēji saistītiem kompleksiem pie [[Sava|Savas]] upes. Tā tika izveidota 1941. gadā un darbojās līdz 1945. gadam. Jasenovaca kļuva par vienu no galvenajiem masu iznīcināšanas centriem reģionā, kur tika ieslodzīti galvenokārt [[serbi]], kā arī [[ebreji]], [[romi]] un politiskie pretinieki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=coe.int/fr/web/roma-genocide/croatia?__cf_chl_tk=6iLb0Z8vCvZK2v9BSxE2aiDAUapTyUSuxWFtAXOCrs4-1775311319-1.0.1.1-grRB5B5OAKDmAjC9aj.ETvYp0uKf.wkRDJQ1DkIqNAA|title=Factsheet on the Roma Genocide in Croatia}}&lt;/ref&gt;

Papildus Jasenovacai pastāvēja arī citas nometnes, piemēram, Jadovna un Stara Gradiška, kas pildīja līdzīgas funkcijas un bija daļa no plašākas represīvās sistēmas.

Nometnēs ieslodzītie tika pakļauti smagiem apstākļiem — piespiedu darbam, nepietiekamam uzturam, sliktiem sanitārajiem apstākļiem un medicīniskās aprūpes trūkumam. Plaši tika izmantota fiziska vardarbība, spīdzināšana un ārpustiesas nogalināšana. Daudzi ieslodzītie gāja bojā no bada, slimībām vai tiešas vardarbības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cdpirs.org/en/genocide-against-serbs-in-the-independent-state-of-croatia-cspr-republic-srpska-lozo-predrag/|title=Genocide against Serbs in the Independent State of Croatia|last=neven|website=CENTRE FOR SOCIO-POLITICAL RESEARCH OF THE REPUBLIC OF SRPSKA|access-date=2026-04-04|date=2026-03-13|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

Atšķirībā no dažām citām [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] koncentrācijas nometnēm, Jasenovacā bieži tika izmantotas arī tiešās nogalināšanas metodes Nometne kļuva par simbolu Ustašu režīma īstenotajai represijai un vardarbībai.

== Upuri un sekas ==
Upuru skaits joprojām ir vēsturnieku diskusiju objekts, un dažādos pētījumos tas tiek vērtēts atšķirīgi. Lielākā daļa mūsdienu vēsturnieku lēš, ka Neatkarīgā Horvātijas valsts teritorijā tika nogalināti aptuveni 300 000–500 000 [[Serbi|serbu]]. Dažos agrīnākos un politiski ietekmētos avotos šie skaitļi ir ievērojami lielāki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cdpirs.org/en/genocide-against-serbs-in-the-independent-state-of-croatia-cspr-republic-srpska-lozo-predrag/|title=Genocide against Serbs in the Independent State of Croatia|last=neven|website=CENTRE FOR SOCIO-POLITICAL RESEARCH OF THE REPUBLIC OF SRPSKA|access-date=2026-04-04|date=2026-03-13|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

Papildus serbiem par vajāšanas un iznīcināšanas upuriem kļuva arī [[ebreji]] un [[romi]]. Tiek lēsts, ka NDH teritorijā tika nogalināti ap 30 000 [[Ebreji|ebreju]] un 20 000–30 000 [[Romi|romu]]. Režīma represijas skāra arī politiskos pretiniekus un citus iedzīvotājus.

Atsevišķi tiek analizēts [[Jasenovacas koncentrācijas nometne|Jasenovacas]] upuru skaits, kas mūsdienu pētījumos parasti tiek vērtēts robežās no 80 000 līdz 100 000 nogalināto, lai gan agrāk tika minēti ievērojami lielāki skaitļi.

Genocīds izraisīja būtiskas demogrāfiskas izmaiņas — daudzos reģionos serbu iedzīvotāju īpatsvars strauji samazinājās vai tika pilnībā iznīcināts. Liela daļa iedzīvotāju tika deportēti vai bija spiesti bēgt uz citām teritorijām.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Genocīds]]
[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]
[[Kategorija:Serbijas vēsture]]
[[Kategorija:Horvātijas vēsture]]</text>
      <sha1>349uesfuffcqkqdximqvcjm6osamny1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450217</id>
      <parentid>4450215</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T14:13:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4450217</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9697" sha1="kthmenty0erqcsctwlnu92ftjem480b" xml:space="preserve">[[Attēls:Serbs and Gypsies rounded up and taken to Jasenovac, 1942-43.jpg|thumb|[[Serbi]] un [[romi]] Jasenovacas koncentrācijas nometnī (1942–1943)]]
'''Serbu genocīds (1941—1945)''' bija sistemātiska [[Serbi|serbu]] iedzīvotāju vajāšana, iznīcināšana un piespiedu asimilācija, ko īstenoja [[Horvātijas Neatkarīgā valsts|Neatkarīgās Horvātijas valsts]] (NDH) režīms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Šī politika tika realizēta ar mērķi etniski pārveidot teritoriju, samazinot vai pilnībā likvidējot serbu klātbūtni NDH kontrolētajās zemēs.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Levy|first=Michele Frucht|date=2009-11|title=“The Last Bullet for the Last Serb”:1 The Ustaša Genocide against Serbs: 1941–19452|url=https://www.cambridge.org/core/journals/nationalities-papers/article/abs/last-bullet-for-the-last-serb1-the-ustasa-genocide-against-serbs-194119452/E0FFF7118941E8545FCABBCABD8FB391|journal=Nationalities Papers|language=en|volume=37|issue=6|pages=807–837|doi=10.1080/00905990903239174|issn=0090-5992}}&lt;/ref&gt;

NDH tika izveidota 1941. gadā pēc [[Dienvidslāvijas Karaliste]]s okupācijas, un to kontrolēja [[Ustaši|Ustašu]] ultranacionālistiskā kustība. Režīma ideoloģija balstījās uz etnisko un reliģisko ekskluzivitāti, vēršoties pret [[Pareizticība|pareizticīgajiem]] serbiem, kā arī pret citiem iedzīvotājiem, tostarp [[Ebreji|ebrejiem]] un [[Romi|romiem]].

== Priekšvēsture ==
[[Attēls:Yugoslavia Ethnic 1940.jpg|thumb|[[Dienvidslāvijas Karaliste|Dienvidslāvijas Karalistes]] etniskā karte, 1940. gads]]
Pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[serbi]] bija viena no lielākajām etniskajām minoritātēm [[Horvātija|Horvātijā]] un [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]], kas ietilpa [[Dienvidslāvijas Karaliste]] sastāvā. Vēsturnieki lēš, ka Neatkarīgā Horvātijas valsts teritorijā (Horvātijā un Bosnijā) dzīvoja aptuveni 1,8–2 miljoni serbu. Serbu klātbūtne šajās teritorijās izveidojās vairāku gadsimtu laikā. Viduslaikos daļa serbu pārvietojās uz rietumiem Balkānu konfliktu rezultātā, bet īpaši nozīmīgas migrācijas notika 15.–17. gadsimtā [[Osmaņu impērija]] ekspansijas laikā, kad serbi pārcēlās uz [[Hābsburgu monarhija|Hābsburgu]] kontrolētajām zemēm. Hābsburgi apzināti apdzīvoja pierobežas teritorijas (t.s. Militāro robežu) ar serbu iedzīvotājiem, kuri pildīja militāras funkcijas kā robežsargi. Rezultātā tādos reģionos kā Korduna, Lika un [[Slavonija]] izveidojās stabilas serbu kopienas, kurās dominēja [[Pareizticība|pareizticīgā]] reliģija. 

Pēc [[Dienvidslāvijas Karaliste|Dienvidslāvijas Karalistes]] sabrukuma 1941. gadā [[Ass valstis]] okupēja valsti. Tika dibināta [[Horvātijas Neatkarīgā valsts]] (NDH), ko kontrolēja [[Ustaši|Ustašu]] ultranacionālistiskā kustība. Ustašu ideoloģija balstījās uz etnisko un reliģisko ekskluzivitāti, vēršoties pret [[Serbi|serbiem]], kuri lielākoties bija [[Pareizticība|pareizticīgie]]. Režīms serbus uzskatīja par politisku un etnisku draudu.

Jau 1941. gadā tika pieņemti diskriminējoši likumi, kas ierobežoja serbu, kā arī [[Ebreji|ebreju]] un [[Romi|romu]] tiesības. Sākās aresti, deportācijas un vardarbība pret civiliedzīvotājiem. Šie pasākumi radīja pamatu turpmākai sistemātiskai represiju un iznīcināšanas politikai.

== Vēsture ==
1941. gada pavasarī–vasarā tika pieņemti rasu un diskriminācijas likumi, aizliegtas serbu organizācijas un slēgtas [[Pareizticība|pareizticīgās]] baznīcas. Sākās masu aresti un pirmās slepkavības lauku reģionos (Lika, Korduna, Bosnija). 1941. gada vasarā tika izveidotas pirmās koncentrācijas nometnes (Jadovna, vēlāk [[Jasenovacas koncentrācijas nometne]]). Tajās tika ieslodzīti tūkstošiem cilvēku, un jau sākotnēji notika sistemātiskas slepkavības.

1942. gadā represijas kļuva plašākas un organizētākas. Notika masveida deportācijas, piespiedu pāriešana uz [[Katoļticība|katolicismu]] un iedzīvotāju iznīcināšana gan nometnēs, gan ārpus tām. Paralēli pieauga bruņota pretošanās — partizāni un četniki.

1943.–1944. gadā NDH teritorijā turpinājās vardarbība, bet vienlaikus pastiprinājās militārais spiediens no partizānu un sabiedroto puses. Daļa teritoriju nonāca partizānu kontrolē.

1945. gada sākumā režīms sabruka. Aprīlī notika ieslodzīto sacelšanās Jasenovacā, pēc kuras nometne tika likvidēta. Maijā NDH beidza pastāvēt.

== Politika un īstenošana ==

Ustašu režīms īstenoja politiku, kas bieži tiek raksturota ar formulu “trešdaļu nogalināt, trešdaļu izdzīt, trešdaļu pārvērst”.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Levy|first=Michele Frucht|date=2009-11|title=“The Last Bullet for the Last Serb”:1 The Ustaša Genocide against Serbs: 1941–19452|url=https://www.cambridge.org/core/journals/nationalities-papers/article/abs/last-bullet-for-the-last-serb1-the-ustasa-genocide-against-serbs-194119452/E0FFF7118941E8545FCABBCABD8FB391|journal=Nationalities Papers|language=en|volume=37|issue=6|pages=807–837|doi=10.1080/00905990903239174|issn=0090-5992}}&lt;/ref&gt; Šī politika ietvēra:

* masu slepkavības un represijas pret civiliedzīvotājiem  
* piespiedu deportācijas un iedzīvotāju pārvietošanu  
* piespiedu pāriešanu uz [[Katoļticība|katolicismu]]  
* īpašuma konfiskāciju un sociālo diskrimināciju  

Serbu iedzīvotāji tika pakļauti sistemātiskai vardarbībai gan pilsētās, gan lauku reģionos. Liela daļa represiju tika īstenota ārpus formālām tiesiskām procedūrām.

== Koncentrācijas nometnes ==
Svarīga genocīda sastāvdaļa bija koncentrācijas nometņu sistēma, ko izveidoja un pārvaldīja [[Ustaši|Ustašu]] režīms Neatkarīgajā Horvātijas valstī [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Šī sistēma tika izmantota kā instruments politisko un etnisko pretinieku izolēšanai, piespiedu darbam un fiziskai iznīcināšanai.

Lielākā un pazīstamākā no šīm nometnēm bija [[Jasenovacas koncentrācijas nometne]], kas sastāvēja no vairākiem savstarpēji saistītiem kompleksiem pie [[Sava|Savas]] upes. Tā tika izveidota 1941. gadā un darbojās līdz 1945. gadam. Jasenovaca kļuva par vienu no galvenajiem masu iznīcināšanas centriem reģionā, kur tika ieslodzīti galvenokārt [[serbi]], kā arī [[ebreji]], [[romi]] un politiskie pretinieki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=coe.int/fr/web/roma-genocide/croatia?__cf_chl_tk=6iLb0Z8vCvZK2v9BSxE2aiDAUapTyUSuxWFtAXOCrs4-1775311319-1.0.1.1-grRB5B5OAKDmAjC9aj.ETvYp0uKf.wkRDJQ1DkIqNAA|title=Factsheet on the Roma Genocide in Croatia}}&lt;/ref&gt;

Papildus Jasenovacai pastāvēja arī citas nometnes, piemēram, Jadovna un Stara Gradiška, kas pildīja līdzīgas funkcijas un bija daļa no plašākas represīvās sistēmas.

Nometnēs ieslodzītie tika pakļauti smagiem apstākļiem — piespiedu darbam, nepietiekamam uzturam, sliktiem sanitārajiem apstākļiem un medicīniskās aprūpes trūkumam. Plaši tika izmantota fiziska vardarbība, spīdzināšana un ārpustiesas nogalināšana. Daudzi ieslodzītie gāja bojā no bada, slimībām vai tiešas vardarbības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cdpirs.org/en/genocide-against-serbs-in-the-independent-state-of-croatia-cspr-republic-srpska-lozo-predrag/|title=Genocide against Serbs in the Independent State of Croatia|last=neven|website=CENTRE FOR SOCIO-POLITICAL RESEARCH OF THE REPUBLIC OF SRPSKA|access-date=2026-04-04|date=2026-03-13|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

Atšķirībā no dažām citām [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] koncentrācijas nometnēm, Jasenovacā bieži tika izmantotas arī tiešās nogalināšanas metodes Nometne kļuva par simbolu Ustašu režīma īstenotajai represijai un vardarbībai.

== Upuri un sekas ==
Upuru skaits joprojām ir vēsturnieku diskusiju objekts, un dažādos pētījumos tas tiek vērtēts atšķirīgi. Lielākā daļa mūsdienu vēsturnieku lēš, ka Neatkarīgā Horvātijas valsts teritorijā tika nogalināti aptuveni 300 000–500 000 [[Serbi|serbu]]. Dažos agrīnākos un politiski ietekmētos avotos šie skaitļi ir ievērojami lielāki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cdpirs.org/en/genocide-against-serbs-in-the-independent-state-of-croatia-cspr-republic-srpska-lozo-predrag/|title=Genocide against Serbs in the Independent State of Croatia|last=neven|website=CENTRE FOR SOCIO-POLITICAL RESEARCH OF THE REPUBLIC OF SRPSKA|access-date=2026-04-04|date=2026-03-13|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

Papildus serbiem par vajāšanas un iznīcināšanas upuriem kļuva arī [[ebreji]] un [[romi]]. Tiek lēsts, ka NDH teritorijā tika nogalināti ap 30 000 [[Ebreji|ebreju]] un 20 000–30 000 [[Romi|romu]]. Režīma represijas skāra arī politiskos pretiniekus un citus iedzīvotājus.

Atsevišķi tiek analizēts [[Jasenovacas koncentrācijas nometne|Jasenovacas]] upuru skaits, kas mūsdienu pētījumos parasti tiek vērtēts robežās no 80 000 līdz 100 000 nogalināto, lai gan agrāk tika minēti ievērojami lielāki skaitļi.

Genocīds izraisīja būtiskas demogrāfiskas izmaiņas — daudzos reģionos serbu iedzīvotāju īpatsvars strauji samazinājās vai tika pilnībā iznīcināts. Liela daļa iedzīvotāju tika deportēti vai bija spiesti bēgt uz citām teritorijām.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Genocīds]]
[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]
[[Kategorija:Serbijas vēsture]]
[[Kategorija:Horvātijas vēsture]]</text>
      <sha1>kthmenty0erqcsctwlnu92ftjem480b</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450218</id>
      <parentid>4450217</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T14:14:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4450218</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9675" sha1="rl6w0i7umij5for9yhi7s9qhonjv1kh" xml:space="preserve">[[Attēls:Serbs and Gypsies rounded up and taken to Jasenovac, 1942-43.jpg|thumb|[[Serbi]] un [[romi]] Jasenovacas koncentrācijas nometnī (1942–1943)]]
'''Serbu genocīds (1941—1945)''' bija sistemātiska [[Serbi|serbu]] iedzīvotāju vajāšana, iznīcināšana un piespiedu asimilācija, ko īstenoja [[Horvātijas Neatkarīgā valsts|Neatkarīgās Horvātijas valsts]] (NDH) režīms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Šī politika tika realizēta ar mērķi etniski pārveidot teritoriju, samazinot vai pilnībā likvidējot serbu klātbūtni NDH kontrolētajās zemēs.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Levy|first=Michele Frucht|date=2009-11|title=“The Last Bullet for the Last Serb”:1 The Ustaša Genocide against Serbs: 1941–19452|url=https://www.cambridge.org/core/journals/nationalities-papers/article/abs/last-bullet-for-the-last-serb1-the-ustasa-genocide-against-serbs-194119452/E0FFF7118941E8545FCABBCABD8FB391|journal=Nationalities Papers|language=en|volume=37|issue=6|pages=807–837|doi=10.1080/00905990903239174|issn=0090-5992}}&lt;/ref&gt;

NDH tika izveidota 1941. gadā pēc [[Dienvidslāvijas Karaliste]]s okupācijas, un to kontrolēja [[Ustaši|Ustašu]] ultranacionālistiskā kustība. Režīma ideoloģija balstījās uz etnisko un reliģisko ekskluzivitāti, vēršoties pret [[Pareizticība|pareizticīgajiem]] serbiem, kā arī pret citiem iedzīvotājiem, tostarp [[Ebreji|ebrejiem]] un [[Romi|romiem]].

== Vēsture ==
[[Attēls:Yugoslavia Ethnic 1940.jpg|thumb|[[Dienvidslāvijas Karaliste|Dienvidslāvijas Karalistes]] etniskā karte, 1940. gads]]
Pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[serbi]] bija viena no lielākajām etniskajām minoritātēm [[Horvātija|Horvātijā]] un [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]], kas ietilpa [[Dienvidslāvijas Karaliste]] sastāvā. Vēsturnieki lēš, ka Neatkarīgā Horvātijas valsts teritorijā (Horvātijā un Bosnijā) dzīvoja aptuveni 1,8–2 miljoni serbu. Serbu klātbūtne šajās teritorijās izveidojās vairāku gadsimtu laikā. Viduslaikos daļa serbu pārvietojās uz rietumiem Balkānu konfliktu rezultātā, bet īpaši nozīmīgas migrācijas notika 15.–17. gadsimtā [[Osmaņu impērija]] ekspansijas laikā, kad serbi pārcēlās uz [[Hābsburgu monarhija|Hābsburgu]] kontrolētajām zemēm. Hābsburgi apzināti apdzīvoja pierobežas teritorijas (t.s. Militāro robežu) ar serbu iedzīvotājiem, kuri pildīja militāras funkcijas kā robežsargi. Rezultātā tādos reģionos kā Korduna, Lika un [[Slavonija]] izveidojās stabilas serbu kopienas, kurās dominēja [[Pareizticība|pareizticīgā]] reliģija. 

Pēc [[Dienvidslāvijas Karaliste|Dienvidslāvijas Karalistes]] sabrukuma 1941. gadā [[Ass valstis]] okupēja valsti. Tika dibināta [[Horvātijas Neatkarīgā valsts]] (NDH), ko kontrolēja [[Ustaši|Ustašu]] ultranacionālistiskā kustība. Ustašu ideoloģija balstījās uz etnisko un reliģisko ekskluzivitāti, vēršoties pret [[Serbi|serbiem]], kuri lielākoties bija [[Pareizticība|pareizticīgie]]. Režīms serbus uzskatīja par politisku un etnisku draudu.

Jau 1941. gadā tika pieņemti diskriminējoši likumi, kas ierobežoja serbu, kā arī [[Ebreji|ebreju]] un [[Romi|romu]] tiesības. Sākās aresti, deportācijas un vardarbība pret civiliedzīvotājiem. Šie pasākumi radīja pamatu turpmākai sistemātiskai represiju un iznīcināšanas politikai.

1941. gada pavasarī–vasarā tika pieņemti rasu un diskriminācijas likumi, aizliegtas serbu organizācijas un slēgtas [[Pareizticība|pareizticīgās]] baznīcas. Sākās masu aresti un pirmās slepkavības lauku reģionos (Lika, Korduna, Bosnija). 1941. gada vasarā tika izveidotas pirmās koncentrācijas nometnes (Jadovna, vēlāk [[Jasenovacas koncentrācijas nometne]]). Tajās tika ieslodzīti tūkstošiem cilvēku, un jau sākotnēji notika sistemātiskas slepkavības.

1942. gadā represijas kļuva plašākas un organizētākas. Notika masveida deportācijas, piespiedu pāriešana uz [[Katoļticība|katolicismu]] un iedzīvotāju iznīcināšana gan nometnēs, gan ārpus tām. Paralēli pieauga bruņota pretošanās — partizāni un četniki.

1943.–1944. gadā NDH teritorijā turpinājās vardarbība, bet vienlaikus pastiprinājās militārais spiediens no partizānu un sabiedroto puses. Daļa teritoriju nonāca partizānu kontrolē.

1945. gada sākumā režīms sabruka. Aprīlī notika ieslodzīto sacelšanās Jasenovacā, pēc kuras nometne tika likvidēta. Maijā NDH beidza pastāvēt.

== Politika un īstenošana ==

Ustašu režīms īstenoja politiku, kas bieži tiek raksturota ar formulu “trešdaļu nogalināt, trešdaļu izdzīt, trešdaļu pārvērst”.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Levy|first=Michele Frucht|date=2009-11|title=“The Last Bullet for the Last Serb”:1 The Ustaša Genocide against Serbs: 1941–19452|url=https://www.cambridge.org/core/journals/nationalities-papers/article/abs/last-bullet-for-the-last-serb1-the-ustasa-genocide-against-serbs-194119452/E0FFF7118941E8545FCABBCABD8FB391|journal=Nationalities Papers|language=en|volume=37|issue=6|pages=807–837|doi=10.1080/00905990903239174|issn=0090-5992}}&lt;/ref&gt; Šī politika ietvēra:

* masu slepkavības un represijas pret civiliedzīvotājiem  
* piespiedu deportācijas un iedzīvotāju pārvietošanu  
* piespiedu pāriešanu uz [[Katoļticība|katolicismu]]  
* īpašuma konfiskāciju un sociālo diskrimināciju  

Serbu iedzīvotāji tika pakļauti sistemātiskai vardarbībai gan pilsētās, gan lauku reģionos. Liela daļa represiju tika īstenota ārpus formālām tiesiskām procedūrām.

== Koncentrācijas nometnes ==
Svarīga genocīda sastāvdaļa bija koncentrācijas nometņu sistēma, ko izveidoja un pārvaldīja [[Ustaši|Ustašu]] režīms Neatkarīgajā Horvātijas valstī [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Šī sistēma tika izmantota kā instruments politisko un etnisko pretinieku izolēšanai, piespiedu darbam un fiziskai iznīcināšanai.

Lielākā un pazīstamākā no šīm nometnēm bija [[Jasenovacas koncentrācijas nometne]], kas sastāvēja no vairākiem savstarpēji saistītiem kompleksiem pie [[Sava|Savas]] upes. Tā tika izveidota 1941. gadā un darbojās līdz 1945. gadam. Jasenovaca kļuva par vienu no galvenajiem masu iznīcināšanas centriem reģionā, kur tika ieslodzīti galvenokārt [[serbi]], kā arī [[ebreji]], [[romi]] un politiskie pretinieki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=coe.int/fr/web/roma-genocide/croatia?__cf_chl_tk=6iLb0Z8vCvZK2v9BSxE2aiDAUapTyUSuxWFtAXOCrs4-1775311319-1.0.1.1-grRB5B5OAKDmAjC9aj.ETvYp0uKf.wkRDJQ1DkIqNAA|title=Factsheet on the Roma Genocide in Croatia}}&lt;/ref&gt;

Papildus Jasenovacai pastāvēja arī citas nometnes, piemēram, Jadovna un Stara Gradiška, kas pildīja līdzīgas funkcijas un bija daļa no plašākas represīvās sistēmas.

Nometnēs ieslodzītie tika pakļauti smagiem apstākļiem — piespiedu darbam, nepietiekamam uzturam, sliktiem sanitārajiem apstākļiem un medicīniskās aprūpes trūkumam. Plaši tika izmantota fiziska vardarbība, spīdzināšana un ārpustiesas nogalināšana. Daudzi ieslodzītie gāja bojā no bada, slimībām vai tiešas vardarbības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cdpirs.org/en/genocide-against-serbs-in-the-independent-state-of-croatia-cspr-republic-srpska-lozo-predrag/|title=Genocide against Serbs in the Independent State of Croatia|last=neven|website=CENTRE FOR SOCIO-POLITICAL RESEARCH OF THE REPUBLIC OF SRPSKA|access-date=2026-04-04|date=2026-03-13|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

Atšķirībā no dažām citām [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] koncentrācijas nometnēm, Jasenovacā bieži tika izmantotas arī tiešās nogalināšanas metodes Nometne kļuva par simbolu Ustašu režīma īstenotajai represijai un vardarbībai.

== Upuri un sekas ==
Upuru skaits joprojām ir vēsturnieku diskusiju objekts, un dažādos pētījumos tas tiek vērtēts atšķirīgi. Lielākā daļa mūsdienu vēsturnieku lēš, ka Neatkarīgā Horvātijas valsts teritorijā tika nogalināti aptuveni 300 000–500 000 [[Serbi|serbu]]. Dažos agrīnākos un politiski ietekmētos avotos šie skaitļi ir ievērojami lielāki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cdpirs.org/en/genocide-against-serbs-in-the-independent-state-of-croatia-cspr-republic-srpska-lozo-predrag/|title=Genocide against Serbs in the Independent State of Croatia|last=neven|website=CENTRE FOR SOCIO-POLITICAL RESEARCH OF THE REPUBLIC OF SRPSKA|access-date=2026-04-04|date=2026-03-13|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

Papildus serbiem par vajāšanas un iznīcināšanas upuriem kļuva arī [[ebreji]] un [[romi]]. Tiek lēsts, ka NDH teritorijā tika nogalināti ap 30 000 [[Ebreji|ebreju]] un 20 000–30 000 [[Romi|romu]]. Režīma represijas skāra arī politiskos pretiniekus un citus iedzīvotājus.

Atsevišķi tiek analizēts [[Jasenovacas koncentrācijas nometne|Jasenovacas]] upuru skaits, kas mūsdienu pētījumos parasti tiek vērtēts robežās no 80 000 līdz 100 000 nogalināto, lai gan agrāk tika minēti ievērojami lielāki skaitļi.

Genocīds izraisīja būtiskas demogrāfiskas izmaiņas — daudzos reģionos serbu iedzīvotāju īpatsvars strauji samazinājās vai tika pilnībā iznīcināts. Liela daļa iedzīvotāju tika deportēti vai bija spiesti bēgt uz citām teritorijām.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Genocīds]]
[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]
[[Kategorija:Serbijas vēsture]]
[[Kategorija:Horvātijas vēsture]]</text>
      <sha1>rl6w0i7umij5for9yhi7s9qhonjv1kh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450219</id>
      <parentid>4450218</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T14:16:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4450219</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9844" sha1="c9z6igpempn0mmuv6e9w81cssjf8jf0" xml:space="preserve">[[Attēls:Serbs and Gypsies rounded up and taken to Jasenovac, 1942-43.jpg|thumb|[[Serbi]] un [[romi]] Jasenovacas koncentrācijas nometnī (1942–1943)]]
'''Serbu genocīds (1941—1945)''' bija sistemātiska [[Serbi|serbu]] iedzīvotāju vajāšana, iznīcināšana un piespiedu asimilācija, ko īstenoja [[Horvātijas Neatkarīgā valsts|Neatkarīgās Horvātijas valsts]] (NDH) režīms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Šī politika tika realizēta ar mērķi etniski pārveidot teritoriju, samazinot vai pilnībā likvidējot serbu klātbūtni NDH kontrolētajās zemēs.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Levy|first=Michele Frucht|date=2009-11|title=“The Last Bullet for the Last Serb”:1 The Ustaša Genocide against Serbs: 1941–19452|url=https://www.cambridge.org/core/journals/nationalities-papers/article/abs/last-bullet-for-the-last-serb1-the-ustasa-genocide-against-serbs-194119452/E0FFF7118941E8545FCABBCABD8FB391|journal=Nationalities Papers|language=en|volume=37|issue=6|pages=807–837|doi=10.1080/00905990903239174|issn=0090-5992}}&lt;/ref&gt;

NDH tika izveidota 1941. gadā pēc [[Dienvidslāvijas Karaliste]]s okupācijas, un to kontrolēja [[Ustaši|Ustašu]] ultranacionālistiskā kustība. Režīma ideoloģija balstījās uz etnisko un reliģisko ekskluzivitāti, vēršoties pret [[Pareizticība|pareizticīgajiem]] serbiem, kā arī pret citiem iedzīvotājiem, tostarp [[Ebreji|ebrejiem]] un [[Romi|romiem]].

== Vēsture ==
[[Attēls:Yugoslavia Ethnic 1940.jpg|thumb|[[Dienvidslāvijas Karaliste|Dienvidslāvijas Karalistes]] etniskā karte, 1940. gads]]
Pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[serbi]] bija viena no lielākajām etniskajām minoritātēm [[Horvātija|Horvātijā]] un [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]], kas ietilpa [[Dienvidslāvijas Karaliste]] sastāvā. Vēsturnieki lēš, ka Neatkarīgā Horvātijas valsts teritorijā (Horvātijā un Bosnijā) dzīvoja aptuveni 1,8–2 miljoni serbu. Serbu klātbūtne šajās teritorijās izveidojās vairāku gadsimtu laikā. Viduslaikos daļa serbu pārvietojās uz rietumiem Balkānu konfliktu rezultātā, bet īpaši nozīmīgas migrācijas notika 15.–17. gadsimtā [[Osmaņu impērija]] ekspansijas laikā, kad serbi pārcēlās uz [[Hābsburgu monarhija|Hābsburgu]] kontrolētajām zemēm. Hābsburgi apzināti apdzīvoja pierobežas teritorijas (t.s. Militāro robežu) ar serbu iedzīvotājiem, kuri pildīja militāras funkcijas kā robežsargi. Rezultātā tādos reģionos kā Korduna, Lika un [[Slavonija]] izveidojās stabilas serbu kopienas, kurās dominēja [[Pareizticība|pareizticīgā]] reliģija. 
[[Attēls:Axis occupation of Yugoslavia 1941-43 legend.png|thumb|[[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijas]] sadalīšana [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā]]
Pēc [[Dienvidslāvijas Karaliste|Dienvidslāvijas Karalistes]] sabrukuma 1941. gadā [[Ass valstis]] okupēja valsti. Tika dibināta [[Horvātijas Neatkarīgā valsts]] (NDH), ko kontrolēja [[Ustaši|Ustašu]] ultranacionālistiskā kustība. Ustašu ideoloģija balstījās uz etnisko un reliģisko ekskluzivitāti, vēršoties pret [[Serbi|serbiem]], kuri lielākoties bija [[Pareizticība|pareizticīgie]]. Režīms serbus uzskatīja par politisku un etnisku draudu.

Jau 1941. gadā tika pieņemti diskriminējoši likumi, kas ierobežoja serbu, kā arī [[Ebreji|ebreju]] un [[Romi|romu]] tiesības. Sākās aresti, deportācijas un vardarbība pret civiliedzīvotājiem. Šie pasākumi radīja pamatu turpmākai sistemātiskai represiju un iznīcināšanas politikai.

1941. gada pavasarī–vasarā tika pieņemti rasu un diskriminācijas likumi, aizliegtas serbu organizācijas un slēgtas [[Pareizticība|pareizticīgās]] baznīcas. Sākās masu aresti un pirmās slepkavības lauku reģionos (Lika, Korduna, Bosnija). 1941. gada vasarā tika izveidotas pirmās koncentrācijas nometnes (Jadovna, vēlāk [[Jasenovacas koncentrācijas nometne]]). Tajās tika ieslodzīti tūkstošiem cilvēku, un jau sākotnēji notika sistemātiskas slepkavības.

1942. gadā represijas kļuva plašākas un organizētākas. Notika masveida deportācijas, piespiedu pāriešana uz [[Katoļticība|katolicismu]] un iedzīvotāju iznīcināšana gan nometnēs, gan ārpus tām. Paralēli pieauga bruņota pretošanās — partizāni un četniki.

1943.–1944. gadā NDH teritorijā turpinājās vardarbība, bet vienlaikus pastiprinājās militārais spiediens no partizānu un sabiedroto puses. Daļa teritoriju nonāca partizānu kontrolē.

1945. gada sākumā režīms sabruka. Aprīlī notika ieslodzīto sacelšanās Jasenovacā, pēc kuras nometne tika likvidēta. Maijā NDH beidza pastāvēt.

== Politika un īstenošana ==

Ustašu režīms īstenoja politiku, kas bieži tiek raksturota ar formulu “trešdaļu nogalināt, trešdaļu izdzīt, trešdaļu pārvērst”.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Levy|first=Michele Frucht|date=2009-11|title=“The Last Bullet for the Last Serb”:1 The Ustaša Genocide against Serbs: 1941–19452|url=https://www.cambridge.org/core/journals/nationalities-papers/article/abs/last-bullet-for-the-last-serb1-the-ustasa-genocide-against-serbs-194119452/E0FFF7118941E8545FCABBCABD8FB391|journal=Nationalities Papers|language=en|volume=37|issue=6|pages=807–837|doi=10.1080/00905990903239174|issn=0090-5992}}&lt;/ref&gt; Šī politika ietvēra:

* masu slepkavības un represijas pret civiliedzīvotājiem  
* piespiedu deportācijas un iedzīvotāju pārvietošanu  
* piespiedu pāriešanu uz [[Katoļticība|katolicismu]]  
* īpašuma konfiskāciju un sociālo diskrimināciju  

Serbu iedzīvotāji tika pakļauti sistemātiskai vardarbībai gan pilsētās, gan lauku reģionos. Liela daļa represiju tika īstenota ārpus formālām tiesiskām procedūrām.

== Koncentrācijas nometnes ==
Svarīga genocīda sastāvdaļa bija koncentrācijas nometņu sistēma, ko izveidoja un pārvaldīja [[Ustaši|Ustašu]] režīms Neatkarīgajā Horvātijas valstī [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Šī sistēma tika izmantota kā instruments politisko un etnisko pretinieku izolēšanai, piespiedu darbam un fiziskai iznīcināšanai.

Lielākā un pazīstamākā no šīm nometnēm bija [[Jasenovacas koncentrācijas nometne]], kas sastāvēja no vairākiem savstarpēji saistītiem kompleksiem pie [[Sava|Savas]] upes. Tā tika izveidota 1941. gadā un darbojās līdz 1945. gadam. Jasenovaca kļuva par vienu no galvenajiem masu iznīcināšanas centriem reģionā, kur tika ieslodzīti galvenokārt [[serbi]], kā arī [[ebreji]], [[romi]] un politiskie pretinieki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=coe.int/fr/web/roma-genocide/croatia?__cf_chl_tk=6iLb0Z8vCvZK2v9BSxE2aiDAUapTyUSuxWFtAXOCrs4-1775311319-1.0.1.1-grRB5B5OAKDmAjC9aj.ETvYp0uKf.wkRDJQ1DkIqNAA|title=Factsheet on the Roma Genocide in Croatia}}&lt;/ref&gt;

Papildus Jasenovacai pastāvēja arī citas nometnes, piemēram, Jadovna un Stara Gradiška, kas pildīja līdzīgas funkcijas un bija daļa no plašākas represīvās sistēmas.

Nometnēs ieslodzītie tika pakļauti smagiem apstākļiem — piespiedu darbam, nepietiekamam uzturam, sliktiem sanitārajiem apstākļiem un medicīniskās aprūpes trūkumam. Plaši tika izmantota fiziska vardarbība, spīdzināšana un ārpustiesas nogalināšana. Daudzi ieslodzītie gāja bojā no bada, slimībām vai tiešas vardarbības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cdpirs.org/en/genocide-against-serbs-in-the-independent-state-of-croatia-cspr-republic-srpska-lozo-predrag/|title=Genocide against Serbs in the Independent State of Croatia|last=neven|website=CENTRE FOR SOCIO-POLITICAL RESEARCH OF THE REPUBLIC OF SRPSKA|access-date=2026-04-04|date=2026-03-13|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

Atšķirībā no dažām citām [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] koncentrācijas nometnēm, Jasenovacā bieži tika izmantotas arī tiešās nogalināšanas metodes Nometne kļuva par simbolu Ustašu režīma īstenotajai represijai un vardarbībai.

== Upuri un sekas ==
Upuru skaits joprojām ir vēsturnieku diskusiju objekts, un dažādos pētījumos tas tiek vērtēts atšķirīgi. Lielākā daļa mūsdienu vēsturnieku lēš, ka Neatkarīgā Horvātijas valsts teritorijā tika nogalināti aptuveni 300 000–500 000 [[Serbi|serbu]]. Dažos agrīnākos un politiski ietekmētos avotos šie skaitļi ir ievērojami lielāki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cdpirs.org/en/genocide-against-serbs-in-the-independent-state-of-croatia-cspr-republic-srpska-lozo-predrag/|title=Genocide against Serbs in the Independent State of Croatia|last=neven|website=CENTRE FOR SOCIO-POLITICAL RESEARCH OF THE REPUBLIC OF SRPSKA|access-date=2026-04-04|date=2026-03-13|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

Papildus serbiem par vajāšanas un iznīcināšanas upuriem kļuva arī [[ebreji]] un [[romi]]. Tiek lēsts, ka NDH teritorijā tika nogalināti ap 30 000 [[Ebreji|ebreju]] un 20 000–30 000 [[Romi|romu]]. Režīma represijas skāra arī politiskos pretiniekus un citus iedzīvotājus.

Atsevišķi tiek analizēts [[Jasenovacas koncentrācijas nometne|Jasenovacas]] upuru skaits, kas mūsdienu pētījumos parasti tiek vērtēts robežās no 80 000 līdz 100 000 nogalināto, lai gan agrāk tika minēti ievērojami lielāki skaitļi.

Genocīds izraisīja būtiskas demogrāfiskas izmaiņas — daudzos reģionos serbu iedzīvotāju īpatsvars strauji samazinājās vai tika pilnībā iznīcināts. Liela daļa iedzīvotāju tika deportēti vai bija spiesti bēgt uz citām teritorijām.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Genocīds]]
[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]
[[Kategorija:Serbijas vēsture]]
[[Kategorija:Horvātijas vēsture]]</text>
      <sha1>c9z6igpempn0mmuv6e9w81cssjf8jf0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450243</id>
      <parentid>4450219</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T14:31:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4450243</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9877" sha1="3uqv1nbo5018t5u3w549lwi6j4bxqim" xml:space="preserve">[[Attēls:Serbs and Gypsies rounded up and taken to Jasenovac, 1942-43.jpg|thumb|[[Serbi]] un [[romi]] Jasenovacas koncentrācijas nometnī (1942–1943)]]
'''Serbu genocīds (1941—1945)''' bija sistemātiska [[Serbi|serbu]] iedzīvotāju vajāšana, [[Genocīds|iznīcināšana]] un [[Pārtautošana|piespiedu asimilācija]], ko īstenoja [[Horvātijas Neatkarīgā valsts|Neatkarīgās Horvātijas valsts]] (NDH) režīms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Šī politika tika realizēta ar mērķi etniski pārveidot teritoriju, samazinot vai pilnībā likvidējot serbu klātbūtni NDH kontrolētajās zemēs.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Levy|first=Michele Frucht|date=2009-11|title=“The Last Bullet for the Last Serb”:1 The Ustaša Genocide against Serbs: 1941–19452|url=https://www.cambridge.org/core/journals/nationalities-papers/article/abs/last-bullet-for-the-last-serb1-the-ustasa-genocide-against-serbs-194119452/E0FFF7118941E8545FCABBCABD8FB391|journal=Nationalities Papers|language=en|volume=37|issue=6|pages=807–837|doi=10.1080/00905990903239174|issn=0090-5992}}&lt;/ref&gt;

NDH tika izveidota 1941. gadā pēc [[Dienvidslāvijas Karaliste]]s okupācijas, un to kontrolēja [[Ustaši|Ustašu]] ultranacionālistiskā kustība. Režīma ideoloģija balstījās uz etnisko un reliģisko ekskluzivitāti, vēršoties pret [[Pareizticība|pareizticīgajiem]] serbiem, kā arī pret citiem iedzīvotājiem, tostarp [[Ebreji|ebrejiem]] un [[Romi|romiem]].

== Vēsture ==
[[Attēls:Yugoslavia Ethnic 1940.jpg|thumb|[[Dienvidslāvijas Karaliste|Dienvidslāvijas Karalistes]] etniskā karte, 1940. gads]]
Pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[serbi]] bija viena no lielākajām etniskajām minoritātēm [[Horvātija|Horvātijā]] un [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]], kas ietilpa [[Dienvidslāvijas Karaliste]] sastāvā. Vēsturnieki lēš, ka Neatkarīgā Horvātijas valsts teritorijā (Horvātijā un Bosnijā) dzīvoja aptuveni 1,8–2 miljoni serbu. Serbu klātbūtne šajās teritorijās izveidojās vairāku gadsimtu laikā. Viduslaikos daļa serbu pārvietojās uz rietumiem Balkānu konfliktu rezultātā, bet īpaši nozīmīgas migrācijas notika 15.–17. gadsimtā [[Osmaņu impērija]] ekspansijas laikā, kad serbi pārcēlās uz [[Hābsburgu monarhija|Hābsburgu]] kontrolētajām zemēm. Hābsburgi apzināti apdzīvoja pierobežas teritorijas (t.s. Militāro robežu) ar serbu iedzīvotājiem, kuri pildīja militāras funkcijas kā robežsargi. Rezultātā tādos reģionos kā Korduna, Lika un [[Slavonija]] izveidojās stabilas serbu kopienas, kurās dominēja [[Pareizticība|pareizticīgā]] reliģija. 
[[Attēls:Axis occupation of Yugoslavia 1941-43 legend.png|thumb|[[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijas]] sadalīšana [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā]]
Pēc [[Dienvidslāvijas Karaliste|Dienvidslāvijas Karalistes]] sabrukuma 1941. gadā [[Ass valstis]] okupēja valsti. Tika dibināta [[Horvātijas Neatkarīgā valsts]] (NDH), ko kontrolēja [[Ustaši|Ustašu]] ultranacionālistiskā kustība. Ustašu ideoloģija balstījās uz etnisko un reliģisko ekskluzivitāti, vēršoties pret [[Serbi|serbiem]], kuri lielākoties bija [[Pareizticība|pareizticīgie]]. Režīms serbus uzskatīja par politisku un etnisku draudu.

Jau 1941. gadā tika pieņemti diskriminējoši likumi, kas ierobežoja serbu, kā arī [[Ebreji|ebreju]] un [[Romi|romu]] tiesības. Sākās aresti, deportācijas un vardarbība pret civiliedzīvotājiem. Šie pasākumi radīja pamatu turpmākai sistemātiskai represiju un iznīcināšanas politikai.

1941. gada pavasarī–vasarā tika pieņemti rasu un diskriminācijas likumi, aizliegtas serbu organizācijas un slēgtas [[Pareizticība|pareizticīgās]] baznīcas. Sākās masu aresti un pirmās slepkavības lauku reģionos (Lika, Korduna, Bosnija). 1941. gada vasarā tika izveidotas pirmās koncentrācijas nometnes (Jadovna, vēlāk [[Jasenovacas koncentrācijas nometne]]). Tajās tika ieslodzīti tūkstošiem cilvēku, un jau sākotnēji notika sistemātiskas slepkavības.

1942. gadā represijas kļuva plašākas un organizētākas. Notika masveida deportācijas, piespiedu pāriešana uz [[Katoļticība|katolicismu]] un iedzīvotāju iznīcināšana gan nometnēs, gan ārpus tām. Paralēli pieauga bruņota pretošanās — partizāni un četniki.

1943.–1944. gadā NDH teritorijā turpinājās vardarbība, bet vienlaikus pastiprinājās militārais spiediens no partizānu un sabiedroto puses. Daļa teritoriju nonāca partizānu kontrolē.

1945. gada sākumā režīms sabruka. Aprīlī notika ieslodzīto sacelšanās Jasenovacā, pēc kuras nometne tika likvidēta. Maijā NDH beidza pastāvēt.

== Politika un īstenošana ==

Ustašu režīms īstenoja politiku, kas bieži tiek raksturota ar formulu “trešdaļu nogalināt, trešdaļu izdzīt, trešdaļu pārvērst”.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Levy|first=Michele Frucht|date=2009-11|title=“The Last Bullet for the Last Serb”:1 The Ustaša Genocide against Serbs: 1941–19452|url=https://www.cambridge.org/core/journals/nationalities-papers/article/abs/last-bullet-for-the-last-serb1-the-ustasa-genocide-against-serbs-194119452/E0FFF7118941E8545FCABBCABD8FB391|journal=Nationalities Papers|language=en|volume=37|issue=6|pages=807–837|doi=10.1080/00905990903239174|issn=0090-5992}}&lt;/ref&gt; Šī politika ietvēra:

* masu slepkavības un represijas pret civiliedzīvotājiem  
* piespiedu deportācijas un iedzīvotāju pārvietošanu  
* piespiedu pāriešanu uz [[Katoļticība|katolicismu]]  
* īpašuma konfiskāciju un sociālo diskrimināciju  

Serbu iedzīvotāji tika pakļauti sistemātiskai vardarbībai gan pilsētās, gan lauku reģionos. Liela daļa represiju tika īstenota ārpus formālām tiesiskām procedūrām.

== Koncentrācijas nometnes ==
Svarīga genocīda sastāvdaļa bija koncentrācijas nometņu sistēma, ko izveidoja un pārvaldīja [[Ustaši|Ustašu]] režīms Neatkarīgajā Horvātijas valstī [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Šī sistēma tika izmantota kā instruments politisko un etnisko pretinieku izolēšanai, piespiedu darbam un fiziskai iznīcināšanai.

Lielākā un pazīstamākā no šīm nometnēm bija [[Jasenovacas koncentrācijas nometne]], kas sastāvēja no vairākiem savstarpēji saistītiem kompleksiem pie [[Sava|Savas]] upes. Tā tika izveidota 1941. gadā un darbojās līdz 1945. gadam. Jasenovaca kļuva par vienu no galvenajiem masu iznīcināšanas centriem reģionā, kur tika ieslodzīti galvenokārt [[serbi]], kā arī [[ebreji]], [[romi]] un politiskie pretinieki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=coe.int/fr/web/roma-genocide/croatia?__cf_chl_tk=6iLb0Z8vCvZK2v9BSxE2aiDAUapTyUSuxWFtAXOCrs4-1775311319-1.0.1.1-grRB5B5OAKDmAjC9aj.ETvYp0uKf.wkRDJQ1DkIqNAA|title=Factsheet on the Roma Genocide in Croatia}}&lt;/ref&gt;

Papildus Jasenovacai pastāvēja arī citas nometnes, piemēram, Jadovna un Stara Gradiška, kas pildīja līdzīgas funkcijas un bija daļa no plašākas represīvās sistēmas.

Nometnēs ieslodzītie tika pakļauti smagiem apstākļiem — piespiedu darbam, nepietiekamam uzturam, sliktiem sanitārajiem apstākļiem un medicīniskās aprūpes trūkumam. Plaši tika izmantota fiziska vardarbība, spīdzināšana un ārpustiesas nogalināšana. Daudzi ieslodzītie gāja bojā no bada, slimībām vai tiešas vardarbības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cdpirs.org/en/genocide-against-serbs-in-the-independent-state-of-croatia-cspr-republic-srpska-lozo-predrag/|title=Genocide against Serbs in the Independent State of Croatia|last=neven|website=CENTRE FOR SOCIO-POLITICAL RESEARCH OF THE REPUBLIC OF SRPSKA|access-date=2026-04-04|date=2026-03-13|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

Atšķirībā no dažām citām [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] koncentrācijas nometnēm, Jasenovacā bieži tika izmantotas arī tiešās nogalināšanas metodes Nometne kļuva par simbolu Ustašu režīma īstenotajai represijai un vardarbībai.

== Upuri un sekas ==
Upuru skaits joprojām ir vēsturnieku diskusiju objekts, un dažādos pētījumos tas tiek vērtēts atšķirīgi. Lielākā daļa mūsdienu vēsturnieku lēš, ka Neatkarīgā Horvātijas valsts teritorijā tika nogalināti aptuveni 300 000–500 000 [[Serbi|serbu]]. Dažos agrīnākos un politiski ietekmētos avotos šie skaitļi ir ievērojami lielāki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cdpirs.org/en/genocide-against-serbs-in-the-independent-state-of-croatia-cspr-republic-srpska-lozo-predrag/|title=Genocide against Serbs in the Independent State of Croatia|last=neven|website=CENTRE FOR SOCIO-POLITICAL RESEARCH OF THE REPUBLIC OF SRPSKA|access-date=2026-04-04|date=2026-03-13|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

Papildus serbiem par vajāšanas un iznīcināšanas upuriem kļuva arī [[ebreji]] un [[romi]]. Tiek lēsts, ka NDH teritorijā tika nogalināti ap 30 000 [[Ebreji|ebreju]] un 20 000–30 000 [[Romi|romu]]. Režīma represijas skāra arī politiskos pretiniekus un citus iedzīvotājus.

Atsevišķi tiek analizēts [[Jasenovacas koncentrācijas nometne|Jasenovacas]] upuru skaits, kas mūsdienu pētījumos parasti tiek vērtēts robežās no 80 000 līdz 100 000 nogalināto, lai gan agrāk tika minēti ievērojami lielāki skaitļi.

Genocīds izraisīja būtiskas demogrāfiskas izmaiņas — daudzos reģionos serbu iedzīvotāju īpatsvars strauji samazinājās vai tika pilnībā iznīcināts. Liela daļa iedzīvotāju tika deportēti vai bija spiesti bēgt uz citām teritorijām.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Genocīds]]
[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]
[[Kategorija:Serbijas vēsture]]
[[Kategorija:Horvātijas vēsture]]</text>
      <sha1>3uqv1nbo5018t5u3w549lwi6j4bxqim</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Serbu genocīds (1941—1945)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628002</id>
    <redirect title="Serbu genocīds Horvātijā (1941—1945)" />
    <revision>
      <id>4450207</id>
      <timestamp>2026-04-04T14:06:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Votre Provocateur pārvietoja lapu [[Serbu genocīds (1941—1945)]] uz [[Serbu genocīds Horvātijā (1941—1945)]]</comment>
      <origin>4450207</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="55" sha1="i2w7hl6o8773dq02z5ha9oafb4pu9pn" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Serbu genocīds Horvātijā (1941—1945)]]</text>
      <sha1>i2w7hl6o8773dq02z5ha9oafb4pu9pn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Serbu genocīds Horvātijā (1941—1945)</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628003</id>
    <revision>
      <id>4450216</id>
      <timestamp>2026-04-04T14:13:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = cilvēktiesības |tēma2      = vēsture |valsts     = Serbija |valsts2    = Horvātija |valsts3    = Serbu Republika }}</comment>
      <origin>4450216</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="187" sha1="g23oh50d912d00wkp9bzaefjwvrw8ma" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = cilvēktiesības
|tēma2      = vēsture
|valsts     = Serbija
|valsts2    = Horvātija
|valsts3    = Serbu Republika
}}</text>
      <sha1>g23oh50d912d00wkp9bzaefjwvrw8ma</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vardaras Maķedonija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628004</id>
    <revision>
      <id>4450223</id>
      <timestamp>2026-04-04T14:19:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Vardaras Maķedonija''' ir vēsturisks un ģeogrāfisks apzīmējums teritorijai [[Balkānu pussala|Balkānos]], kas aptver lielāko daļu mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija]]s. Nosaukums cēlies no [[Vardara|Vardaras]] upes, kas šķērso reģionu no ziemeļiem uz dienvidiem. Termins “Vardaras Maķedonija” tika lietots galvenokārt 20. gadsimta sākumā, lai atšķirtu šo reģionu no citām vēsturiskās Maķedonijas daļām — Egejas Maķedonijas ([[Grieķija]]) un Pirina...</comment>
      <origin>4450223</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1962" sha1="szft2ygcw77dmlctev8e9jax6femsb8" xml:space="preserve">'''Vardaras Maķedonija''' ir vēsturisks un ģeogrāfisks apzīmējums teritorijai [[Balkānu pussala|Balkānos]], kas aptver lielāko daļu mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija]]s. Nosaukums cēlies no [[Vardara|Vardaras]] upes, kas šķērso reģionu no ziemeļiem uz dienvidiem. Termins “Vardaras Maķedonija” tika lietots galvenokārt 20. gadsimta sākumā, lai atšķirtu šo reģionu no citām vēsturiskās Maķedonijas daļām — Egejas Maķedonijas ([[Grieķija]]) un Pirinas Maķedonijas ([[Bulgārija]]).

Pēc [[Balkānu kari]]em (1912–1913) reģions nonāca [[Serbija]]s kontrolē un tika iekļauts tās sastāvā. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Vardaras Maķedonija kļuva par daļu no [[Dienvidslāvijas Karaliste]]s, kur tā tika administratīvi pārvaldīta kā Dienvidserbijas reģions.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā teritoriju okupēja [[Bulgārija]], kas bija [[Ass valstis|Ass valstu]] sabiedrotā. Šajā periodā tika ieviesta bulgāru administrācija un notika vietējo iedzīvotāju integrācijas politika Bulgārijas valstī.

Pēc kara, 1945. gadā, reģions tika iekļauts [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Sociālistiskajā Federatīvajā Republikā]] kā [[Maķedonijas Sociālistiskā Republika]]. Šajā laikā tika nostiprināta atsevišķa maķedoniešu nacionālā identitāte un valoda.

== Ģeogrāfija ==

Vardaras Maķedonija aptver centrālo Balkānu teritoriju ap [[Vardara upe|Vardaras]] upes baseinu. Reģions sastāv no kalnainām teritorijām un auglīgām ielejām, kas piemērotas [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībai]].

Svarīgākās pilsētas reģionā ir [[Skopje]] (galvaspilsēta), kā arī Bitola, Kumanovo un Tetovo.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Maķedonijas vēsture]]
[[Kategorija:Balkāni]]</text>
      <sha1>szft2ygcw77dmlctev8e9jax6femsb8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450226</id>
      <parentid>4450223</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T14:21:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4450226</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2465" sha1="k6fkhoy26obe8srvk2iq3h8tjsxusrc" xml:space="preserve">[[Attēls:Greater Macedonia.png|thumb|Mūsdienu ģeogrāfiskā Maķedonijas reģiona robežas, kas sadalītas atbilstoši kaimiņvalstu valsts robežām. Vardaras Maķedonija, kas ietver [[Ziemeļmaķedonija]]; Trgovištes, Preševas un Elezhanas pašvaldības [[Serbija|Serbijā]]. Pirinas Maķedonija — daļa no dienvidrietumu [[Bulgārija|Bulgārijas]]. Maķedonija ([[Grieķija]]) — daļa no ziemeļu [[Grieķija|Grieķijas]]. Reģions ietver arī daļas no austrumu [[Albānija|Albānijas]].]]
'''Vardaras Maķedonija''' ir vēsturisks un ģeogrāfisks apzīmējums teritorijai [[Balkānu pussala|Balkānos]], kas aptver lielāko daļu mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija]]s. Nosaukums cēlies no [[Vardara|Vardaras]] upes, kas šķērso reģionu no ziemeļiem uz dienvidiem. Termins “Vardaras Maķedonija” tika lietots galvenokārt 20. gadsimta sākumā, lai atšķirtu šo reģionu no citām vēsturiskās Maķedonijas daļām — Egejas Maķedonijas ([[Grieķija]]) un Pirinas Maķedonijas ([[Bulgārija]]).

Pēc [[Balkānu kari]]em (1912–1913) reģions nonāca [[Serbija]]s kontrolē un tika iekļauts tās sastāvā. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Vardaras Maķedonija kļuva par daļu no [[Dienvidslāvijas Karaliste]]s, kur tā tika administratīvi pārvaldīta kā Dienvidserbijas reģions.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā teritoriju okupēja [[Bulgārija]], kas bija [[Ass valstis|Ass valstu]] sabiedrotā. Šajā periodā tika ieviesta bulgāru administrācija un notika vietējo iedzīvotāju integrācijas politika Bulgārijas valstī.

Pēc kara, 1945. gadā, reģions tika iekļauts [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Sociālistiskajā Federatīvajā Republikā]] kā [[Maķedonijas Sociālistiskā Republika]]. Šajā laikā tika nostiprināta atsevišķa maķedoniešu nacionālā identitāte un valoda.

== Ģeogrāfija ==

Vardaras Maķedonija aptver centrālo Balkānu teritoriju ap [[Vardara upe|Vardaras]] upes baseinu. Reģions sastāv no kalnainām teritorijām un auglīgām ielejām, kas piemērotas [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībai]].

Svarīgākās pilsētas reģionā ir [[Skopje]] (galvaspilsēta), kā arī Bitola, Kumanovo un Tetovo.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Maķedonijas vēsture]]
[[Kategorija:Balkāni]]</text>
      <sha1>k6fkhoy26obe8srvk2iq3h8tjsxusrc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450228</id>
      <parentid>4450226</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T14:22:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4450228</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2708" sha1="fbaoz3opr08ecohiiozygsa0drkjt4h" xml:space="preserve">[[Attēls:Greater Macedonia.png|thumb|Mūsdienu ģeogrāfiskā Maķedonijas reģiona robežas, kas sadalītas atbilstoši kaimiņvalstu valsts robežām. Vardaras Maķedonija, kas ietver [[Ziemeļmaķedonija]]; Trgovištes, Preševas un Elezhanas pašvaldības [[Serbija|Serbijā]]. Pirinas Maķedonija — daļa no dienvidrietumu [[Bulgārija|Bulgārijas]]. Maķedonija ([[Grieķija]]) — daļa no ziemeļu [[Grieķija|Grieķijas]]. Reģions ietver arī daļas no austrumu [[Albānija|Albānijas]].]]
'''Vardaras Maķedonija''' ir vēsturisks un ģeogrāfisks apzīmējums teritorijai [[Balkānu pussala|Balkānos]], kas aptver lielāko daļu mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija]]s. Nosaukums cēlies no [[Vardara|Vardaras]] upes, kas šķērso reģionu no ziemeļiem uz dienvidiem. Termins “Vardaras Maķedonija” tika lietots galvenokārt 20. gadsimta sākumā, lai atšķirtu šo reģionu no citām vēsturiskās Maķedonijas daļām — Egejas Maķedonijas ([[Grieķija]]) un Pirinas Maķedonijas ([[Bulgārija]]).

Pēc [[Balkānu kari]]em (1912–1913) reģions nonāca [[Serbija]]s kontrolē un tika iekļauts tās sastāvā. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Vardaras Maķedonija kļuva par daļu no [[Dienvidslāvijas Karaliste]]s, kur tā tika administratīvi pārvaldīta kā Dienvidserbijas reģions.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Serbian Macedonia: An Historical Survey|url=https://books.google.lv/books?id=7xCGvgEACAAJ&amp;redir_esc=y|publisher=Creative Media Partners, LLC|date=2018-11-08|isbn=978-0-344-87197-9|first=Pavle|last=Popovic}}&lt;/ref&gt;

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā teritoriju okupēja [[Bulgārija]], kas bija [[Ass valstis|Ass valstu]] sabiedrotā. Šajā periodā tika ieviesta bulgāru administrācija un notika vietējo iedzīvotāju integrācijas politika Bulgārijas valstī.

Pēc kara, 1945. gadā, reģions tika iekļauts [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Sociālistiskajā Federatīvajā Republikā]] kā [[Maķedonijas Sociālistiskā Republika]]. Šajā laikā tika nostiprināta atsevišķa maķedoniešu nacionālā identitāte un valoda.

== Ģeogrāfija ==

Vardaras Maķedonija aptver centrālo Balkānu teritoriju ap [[Vardara upe|Vardaras]] upes baseinu. Reģions sastāv no kalnainām teritorijām un auglīgām ielejām, kas piemērotas [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībai]].

Svarīgākās pilsētas reģionā ir [[Skopje]] (galvaspilsēta), kā arī Bitola, Kumanovo un Tetovo.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Maķedonijas vēsture]]
[[Kategorija:Balkāni]]</text>
      <sha1>fbaoz3opr08ecohiiozygsa0drkjt4h</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450233</id>
      <parentid>4450228</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T14:25:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4450233</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2704" sha1="s09b60hr1hb1dpmcw47urlz8qbrqrem" xml:space="preserve">[[Attēls:Greater Macedonia.png|thumb|Mūsdienu ģeogrāfiskā Maķedonijas reģiona robežas, kas sadalītas atbilstoši kaimiņvalstu valsts robežām. Vardaras Maķedonija, kas ietver [[Ziemeļmaķedonija]]; Trgovištes, Preševas un Elezhanas pašvaldības [[Serbija|Serbijā]]. Pirinas Maķedonija — daļa no dienvidrietumu [[Bulgārija|Bulgārijas]]. Maķedonija ([[Grieķija]]) — daļa no ziemeļu [[Grieķija|Grieķijas]]. Reģions ietver arī daļas no austrumu [[Albānija|Albānijas]].]]
'''Vardaras Maķedonija''' ir vēsturisks un ģeogrāfisks apzīmējums teritorijai [[Balkānu pussala|Balkānos]], kas aptver lielāko daļu mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija]]s. Nosaukums cēlies no [[Vardara|Vardaras]] upes, kas šķērso reģionu no ziemeļiem uz dienvidiem. Termins “Vardaras Maķedonija” tika lietots galvenokārt 20. gadsimta sākumā, lai atšķirtu šo reģionu no citām vēsturiskās Maķedonijas daļām — Egejas Maķedonijas ([[Grieķija]]) un Pirinas Maķedonijas ([[Bulgārija]]).

Pēc [[Balkānu kari]]em (1912–1913) reģions nonāca [[Serbija]]s kontrolē un tika iekļauts tās sastāvā. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Vardaras Maķedonija kļuva par daļu no [[Dienvidslāvijas Karaliste]]s, kur tā tika administratīvi pārvaldīta kā Dienvidserbijas reģions.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Serbian Macedonia: An Historical Survey|url=https://books.google.lv/books?id=7xCGvgEACAAJ&amp;redir_esc=y|publisher=Creative Media Partners, LLC|date=2018-11-08|isbn=978-0-344-87197-9|first=Pavle|last=Popovic}}&lt;/ref&gt;

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā teritoriju okupēja [[Bulgārija]], kas bija [[Ass valstis|Ass valstu]] sabiedrotā. Šajā periodā tika ieviesta bulgāru administrācija un notika vietējo iedzīvotāju integrācijas politika Bulgārijas valstī.

Pēc kara, 1945. gadā, reģions tika iekļauts [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Sociālistiskajā Federatīvajā Republikā]] kā [[Maķedonijas Sociālistiskā Republika]]. Šajā laikā tika nostiprināta atsevišķa maķedoniešu nacionālā identitāte un valoda.

== Ģeogrāfija ==

Vardaras Maķedonija aptver centrālo Balkānu teritoriju ap [[Vardara|Vardaras]] upes baseinu. Reģions sastāv no kalnainām teritorijām un auglīgām ielejām, kas piemērotas [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībai]].

Svarīgākās pilsētas reģionā ir [[Skopje]] (galvaspilsēta), kā arī Bitola, Kumanovo un Tetovo.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Maķedonijas vēsture]]
[[Kategorija:Balkāni]]</text>
      <sha1>s09b60hr1hb1dpmcw47urlz8qbrqrem</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450234</id>
      <parentid>4450233</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T14:26:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4450234</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2755" sha1="7fu154k1fvqgznk8ls9cw7d6ioo54rs" xml:space="preserve">[[Attēls:Greater Macedonia.png|thumb|Mūsdienu ģeogrāfiskā Maķedonijas reģiona robežas, kas sadalītas atbilstoši kaimiņvalstu valsts robežām. Vardaras Maķedonija, kas ietver [[Ziemeļmaķedonija]]; Trgovištes, Preševas un Elezhanas pašvaldības [[Serbija|Serbijā]]. Pirinas Maķedonija — daļa no dienvidrietumu [[Bulgārija|Bulgārijas]]. Maķedonija ([[Grieķija]]) — daļa no ziemeļu [[Grieķija|Grieķijas]]. Reģions ietver arī daļas no austrumu [[Albānija|Albānijas]].]]
'''Vardaras Maķedonija''' ir vēsturisks un ģeogrāfisks apzīmējums teritorijai [[Balkānu pussala|Balkānos]], kas aptver lielāko daļu mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija]]s. Nosaukums cēlies no [[Vardara|Vardaras]] upes, kas šķērso reģionu no ziemeļiem uz dienvidiem. Termins “Vardaras Maķedonija” tika lietots galvenokārt 20. gadsimta sākumā, lai atšķirtu šo reģionu no citām vēsturiskās Maķedonijas daļām — Egejas Maķedonijas ([[Grieķija]]) un Pirinas Maķedonijas ([[Bulgārija]]).

Pēc [[Balkānu kari]]em (1912–1913) reģions nonāca [[Serbija]]s kontrolē un tika iekļauts tās sastāvā. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Vardaras Maķedonija kļuva par daļu no [[Dienvidslāvijas Karaliste]]s, kur tā tika administratīvi pārvaldīta kā Dienvidserbijas reģions.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Serbian Macedonia: An Historical Survey|url=https://books.google.lv/books?id=7xCGvgEACAAJ&amp;redir_esc=y|publisher=Creative Media Partners, LLC|date=2018-11-08|isbn=978-0-344-87197-9|first=Pavle|last=Popovic}}&lt;/ref&gt;

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā teritoriju okupēja [[Bulgārija]], kas bija [[Ass valstis|Ass valstu]] sabiedrotā. Šajā periodā tika ieviesta bulgāru administrācija un notika vietējo iedzīvotāju integrācijas politika Bulgārijas valstī.

Pēc kara, 1945. gadā, reģions tika iekļauts [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Sociālistiskajā Federatīvajā Republikā]] kā [[Maķedonijas Sociālistiskā Republika]]. Šajā laikā tika nostiprināta atsevišķa maķedoniešu nacionālā identitāte un valoda.

== Ģeogrāfija ==

Vardaras Maķedonija aptver centrālo Balkānu teritoriju ap [[Vardara|Vardaras]] upes baseinu. Reģions sastāv no kalnainām teritorijām un auglīgām ielejām, kas piemērotas [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībai]].

Svarīgākās pilsētas reģionā ir [[Skopje]] (galvaspilsēta), kā arī Bitola, Kumanovo un Tetovo.

== Skatīt arī ==

* [[Maķedonija (Grieķija)]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Maķedonijas vēsture]]
[[Kategorija:Balkāni]]</text>
      <sha1>7fu154k1fvqgznk8ls9cw7d6ioo54rs</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450239</id>
      <parentid>4450234</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T14:27:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4450239</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2811" sha1="d7sx2yu9jwu5ymvj1w2xme86gdryv02" xml:space="preserve">[[Attēls:Greater Macedonia.png|thumb|Mūsdienu ģeogrāfiskā [[Maķedonija (reģions)|Maķedonijas reģiona]] robežas, kas sadalītas atbilstoši kaimiņvalstu valsts robežām. Vardaras Maķedonija, kas ietver [[Ziemeļmaķedonija]]; Trgovištes, Preševas un Elezhanas pašvaldības [[Serbija|Serbijā]]. Pirinas Maķedonija — daļa no dienvidrietumu [[Bulgārija|Bulgārijas]]. Maķedonija ([[Grieķija]]) — daļa no ziemeļu [[Grieķija|Grieķijas]]. Reģions ietver arī daļas no austrumu [[Albānija|Albānijas]].]]
'''Vardaras Maķedonija''' ir vēsturisks un ģeogrāfisks apzīmējums teritorijai [[Balkānu pussala|Balkānos]], kas aptver lielāko daļu mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija]]s. Nosaukums cēlies no [[Vardara|Vardaras]] upes, kas šķērso reģionu no ziemeļiem uz dienvidiem. Termins “Vardaras Maķedonija” tika lietots galvenokārt 20. gadsimta sākumā, lai atšķirtu šo reģionu no citām vēsturiskās Maķedonijas daļām — Egejas Maķedonijas ([[Grieķija]]) un Pirinas Maķedonijas ([[Bulgārija]]).

Pēc [[Balkānu kari]]em (1912–1913) reģions nonāca [[Serbija]]s kontrolē un tika iekļauts tās sastāvā. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Vardaras Maķedonija kļuva par daļu no [[Dienvidslāvijas Karaliste]]s, kur tā tika administratīvi pārvaldīta kā Dienvidserbijas reģions.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Serbian Macedonia: An Historical Survey|url=https://books.google.lv/books?id=7xCGvgEACAAJ&amp;redir_esc=y|publisher=Creative Media Partners, LLC|date=2018-11-08|isbn=978-0-344-87197-9|first=Pavle|last=Popovic}}&lt;/ref&gt;

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā teritoriju okupēja [[Bulgārija]], kas bija [[Ass valstis|Ass valstu]] sabiedrotā. Šajā periodā tika ieviesta bulgāru administrācija un notika vietējo iedzīvotāju integrācijas politika Bulgārijas valstī.

Pēc kara, 1945. gadā, reģions tika iekļauts [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Sociālistiskajā Federatīvajā Republikā]] kā [[Maķedonijas Sociālistiskā Republika]]. Šajā laikā tika nostiprināta atsevišķa maķedoniešu nacionālā identitāte un valoda.

== Ģeogrāfija ==

Vardaras Maķedonija aptver centrālo Balkānu teritoriju ap [[Vardara|Vardaras]] upes baseinu. Reģions sastāv no kalnainām teritorijām un auglīgām ielejām, kas piemērotas [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībai]].

Svarīgākās pilsētas reģionā ir [[Skopje]] (galvaspilsēta), kā arī Bitola, Kumanovo un Tetovo.

== Skatīt arī ==

* [[Maķedonija (reģions)]]
* [[Maķedonija (Grieķija)]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Maķedonijas vēsture]]
[[Kategorija:Balkāni]]</text>
      <sha1>d7sx2yu9jwu5ymvj1w2xme86gdryv02</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450240</id>
      <parentid>4450239</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T14:28:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4450240</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2848" sha1="aap682cjp1755sc5krr0b7b65takmp9" xml:space="preserve">[[Attēls:Greater Macedonia.png|thumb|Mūsdienu ģeogrāfiskā [[Maķedonija (reģions)|Maķedonijas reģiona]] robežas, kas sadalītas atbilstoši kaimiņvalstu valsts robežām. Vardaras Maķedonija, kas ietver [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]], savukārt Trgovištes, Preševas un Elezhanas pašvaldības atrodas [[Serbija|Serbijā]]. Pirinas Maķedonija — daļa no dienvidrietumu [[Bulgārija|Bulgārijas]]. Maķedonija ([[Grieķija]]) — daļa no ziemeļu [[Grieķija|Grieķijas]]. Reģions ietver arī daļas no austrumu [[Albānija|Albānijas]].]]
'''Vardaras Maķedonija''' ir vēsturisks un ģeogrāfisks apzīmējums teritorijai [[Balkānu pussala|Balkānos]], kas aptver lielāko daļu mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija]]s. Nosaukums cēlies no [[Vardara|Vardaras]] upes, kas šķērso reģionu no ziemeļiem uz dienvidiem. Termins “Vardaras Maķedonija” tika lietots galvenokārt 20. gadsimta sākumā, lai atšķirtu šo reģionu no citām vēsturiskās Maķedonijas daļām — Egejas Maķedonijas ([[Grieķija]]) un Pirinas Maķedonijas ([[Bulgārija]]).

Pēc [[Balkānu kari]]em (1912–1913) reģions nonāca [[Serbija]]s kontrolē un tika iekļauts tās sastāvā. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Vardaras Maķedonija kļuva par daļu no [[Dienvidslāvijas Karaliste]]s, kur tā tika administratīvi pārvaldīta kā Dienvidserbijas reģions.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Serbian Macedonia: An Historical Survey|url=https://books.google.lv/books?id=7xCGvgEACAAJ&amp;redir_esc=y|publisher=Creative Media Partners, LLC|date=2018-11-08|isbn=978-0-344-87197-9|first=Pavle|last=Popovic}}&lt;/ref&gt;

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā teritoriju okupēja [[Bulgārija]], kas bija [[Ass valstis|Ass valstu]] sabiedrotā. Šajā periodā tika ieviesta bulgāru administrācija un notika vietējo iedzīvotāju integrācijas politika Bulgārijas valstī.

Pēc kara, 1945. gadā, reģions tika iekļauts [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Sociālistiskajā Federatīvajā Republikā]] kā [[Maķedonijas Sociālistiskā Republika]]. Šajā laikā tika nostiprināta atsevišķa maķedoniešu nacionālā identitāte un valoda.

== Ģeogrāfija ==

Vardaras Maķedonija aptver centrālo Balkānu teritoriju ap [[Vardara|Vardaras]] upes baseinu. Reģions sastāv no kalnainām teritorijām un auglīgām ielejām, kas piemērotas [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībai]].

Svarīgākās pilsētas reģionā ir [[Skopje]] (galvaspilsēta), kā arī Bitola, Kumanovo un Tetovo.

== Skatīt arī ==

* [[Maķedonija (reģions)]]
* [[Maķedonija (Grieķija)]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Maķedonijas vēsture]]
[[Kategorija:Balkāni]]</text>
      <sha1>aap682cjp1755sc5krr0b7b65takmp9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450241</id>
      <parentid>4450240</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T14:29:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4450241</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2858" sha1="0wsz91p2uo9is1l59gta7pc70si6uxp" xml:space="preserve">[[Attēls:Greater Macedonia.png|thumb|Mūsdienu ģeogrāfiskā [[Maķedonija (reģions)|Maķedonijas reģiona]] robežas, kas sadalītas atbilstoši kaimiņvalstu valsts robežām. Vardaras Maķedonija, kas ietver [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]], savukārt Trgovištes, Preševas un Elezhanas pašvaldības atrodas [[Serbija|Serbijas]] sastāvā. Pirinas Maķedonija — daļa no dienvidrietumu [[Bulgārija|Bulgārijas]]. Maķedonija ([[Grieķija]]) — daļa no ziemeļu [[Grieķija|Grieķijas]]. Reģions ietver arī daļas no austrumu [[Albānija|Albānijas]].]]
'''Vardaras Maķedonija''' ir vēsturisks un ģeogrāfisks apzīmējums teritorijai [[Balkānu pussala|Balkānos]], kas aptver lielāko daļu mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija]]s. Nosaukums cēlies no [[Vardara|Vardaras]] upes, kas šķērso reģionu no ziemeļiem uz dienvidiem. Termins “Vardaras Maķedonija” tika lietots galvenokārt 20. gadsimta sākumā, lai atšķirtu šo reģionu no citām vēsturiskās Maķedonijas daļām — Egejas Maķedonijas ([[Grieķija]]) un Pirinas Maķedonijas ([[Bulgārija]]).

Pēc [[Balkānu kari]]em (1912–1913) reģions nonāca [[Serbija]]s kontrolē un tika iekļauts tās sastāvā. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Vardaras Maķedonija kļuva par daļu no [[Dienvidslāvijas Karaliste]]s, kur tā tika administratīvi pārvaldīta kā Dienvidserbijas reģions.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Serbian Macedonia: An Historical Survey|url=https://books.google.lv/books?id=7xCGvgEACAAJ&amp;redir_esc=y|publisher=Creative Media Partners, LLC|date=2018-11-08|isbn=978-0-344-87197-9|first=Pavle|last=Popovic}}&lt;/ref&gt;

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā teritoriju okupēja [[Bulgārija]], kas bija [[Ass valstis|Ass valstu]] sabiedrotā. Šajā periodā tika ieviesta bulgāru administrācija un notika vietējo iedzīvotāju integrācijas politika Bulgārijas valstī.

Pēc kara, 1945. gadā, reģions tika iekļauts [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Sociālistiskajā Federatīvajā Republikā]] kā [[Maķedonijas Sociālistiskā Republika]]. Šajā laikā tika nostiprināta atsevišķa maķedoniešu nacionālā identitāte un valoda.

== Ģeogrāfija ==

Vardaras Maķedonija aptver centrālo Balkānu teritoriju ap [[Vardara|Vardaras]] upes baseinu. Reģions sastāv no kalnainām teritorijām un auglīgām ielejām, kas piemērotas [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībai]].

Svarīgākās pilsētas reģionā ir [[Skopje]] (galvaspilsēta), kā arī Bitola, Kumanovo un Tetovo.

== Skatīt arī ==

* [[Maķedonija (reģions)]]
* [[Maķedonija (Grieķija)]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Maķedonijas vēsture]]
[[Kategorija:Balkāni]]</text>
      <sha1>0wsz91p2uo9is1l59gta7pc70si6uxp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rumānijas tatāri</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628005</id>
    <revision>
      <id>4450225</id>
      <timestamp>2026-04-04T14:20:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Etniskas grupas infokaste | attēls    =  | tauta     = Rumānijas tatāri | skaits    = 24 000 (2002)&lt;br&gt;20 282 (2011) |   valoda = [[Dobrudžas tatāru valoda]] | reliģija = [[Sunnītu islāms]] |   grupas = |     radi = [[turki]] }} '''Rumānijas tatāri''' jeb '''Dobrudžas tatāri''' ir [[Tjurki|tjurku]] etniskā grupa, kas [[Rumānija|Rumānijā]] dzīvo kopš [[13. gadsimts|13. gadsimta]]. Saskaņā ar 2011. gada [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] par tatārie...</comment>
      <origin>4450225</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8219" sha1="hjtfxh91c79qqp0ldssi5yr5s3fm8et" xml:space="preserve">{{Etniskas grupas infokaste
| attēls    = 
| tauta     = Rumānijas tatāri
| skaits    = 24 000 (2002)&lt;br&gt;20 282 (2011)
|   valoda = [[Dobrudžas tatāru valoda]]
| reliģija = [[Sunnītu islāms]]
|   grupas =
|     radi = [[turki]]
}}
'''Rumānijas tatāri''' jeb '''Dobrudžas tatāri''' ir [[Tjurki|tjurku]] etniskā grupa, kas [[Rumānija|Rumānijā]] dzīvo kopš [[13. gadsimts|13. gadsimta]]. Saskaņā ar 2011. gada [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] par tatāriem sevi deklarēja 20 282 cilvēki, no kuriem lielākā daļa bija [[Krimas tatāri]] un dzīvoja [[Konstancas žudecs|Konstancas apgabalā]]. Taču saskaņā ar Rumānijas turku-tatāru musulmaņu Demokrātiskās savienības datiem Rumānijā dzīvo ap 50 000 [[Tatāri|tatāru]]. Viņi ir viena no galvenajām [[Musulmaņi|musulmaņu]] kopienas sastāvdaļām Rumānijā.

== Vēsture ==
Krimas tatāru kopienas saknes Rumānijā aizsākās ar [[Kumāni|kumānu]] migrāciju 10. gadsimtā. Vēl pirms kumānu ierašanās šajā reģionā apmetās citas tjurku tautas, piemēram, [[huņņi]] un [[Protobulgāri|bulgāri]]. Tatāri pirmo reizi sasniedza [[Donavas delta|Donavas deltu]] 13. gadsimta vidū [[Zelta Orda]]s uzplaukuma laikā.

14. un 15. gadsimtā [[Osmaņu impērija]] kolonizēja [[Dobrudža|Dobrudžu]] ar [[nogaji]]em no [[Budžaka]]s.

16. gadsimta beigās uz Dobrudžu no Budžakas tika atvesti aptuveni 30 000 nogaju tatāru. 
[[Attēls:Tatarii_din_Romania_2011.png|thumb|Tatāru izplatība [[Rumānija|Rumānijā]] (2011. gada tautas skaitīšana)]]

Pēc tam, kad [[Krievu—turku karš (1768—1774)|Krievija 1783. gadā anektēja Krimu]], [[Krimas tatāri]] sāka emigrēt uz Osmaņu piekrastes provincēm Dobrudžā.

No 1783. līdz 1853. gadam desmitiem tūkstošu Krimas tatāru un nogaju emigrēja uz [[Ruse]]s reģionu. 1812. gadā uz Dobrudžu imigrēja arī nogaji no Budžakas. Tatāri, kas apmetās Dobrudžā pirms lielās bēgšanas 1860. gadā, bija pazīstami kā ''kabaili''.

Tatāri kopā ar [[albāņi]]em kalpoja par [[žandarmi]]em, kurus osmaņi augstu vērtēja un kuriem tika piešķirtas īpašas nodokļu privilēģijas. Osmaņi papildus piešķīra tatāriem zināmu [[Autonomija|autonomiju]].

Tiek lēsts, ka no 1877. līdz 1878. gadam no Dobrudžas uz [[Anatolija|Anatoliju]] emigrēja no 80 000 līdz 100 000 Krimas tatāru, un šī emigrācija mazākā skaitā turpinājās līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]]. [[Emigrācija]]s iemesli bija vairāki: 1883. gadā Rumānijas valdība pieņēma likumus, kas noteica obligātu militāro dienestu visiem Rumānijas pavalstniekiem, tostarp tatāriem, kuri baidījās, ka dienests kristīgajā armijā neatbilst viņu musulmaņu identitātei. Citi iemesli bija 1899. gada [[bads]] Dobrudžā, virkne likumu no 1880. līdz 1885. gadam par tatāru un turku zemju konfiskāciju un Pirmais pasaules karš,

[[Attēls:Dobethn1903.png|thumb|Tautības Dobrudžas ziemeļos 20. gadsimta sākumā, tatāri dzeltenā krāsā]]
Unikāla Krimas tatāru nacionālā identitāte Dobrudžā sāka veidoties 19. gadsimta pēdējā ceturksnī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://uniuneatatara.ro/|title=UDTTMR – Uniunea Democrata a Turco-Tatarilor Musulmani din Romania &amp;#124; Bine ati venit!}}&lt;/ref&gt;  Pēc Krimas tatāru valdības krišanas Dobrudža kļuva Krimas tatāriem par galveno patvēruma vietu.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā daudzi tatāri aizbēga no [[Krima]]s un devās [[Bēgļi|bēgļu gaitās]] pie Krimas tatāru ģimenēm Dobrudžā, kuras vēlāk [[Rumānijas Tautas Republika|komunistiskā Rumānija]] bargi sodīja. Bēgļiem, kas mēģināja bēgt pa jūru, uzbruka Sarkanās armijas lidmašīnas, savukārt tiem, kas devās pa sauszemes ceļiem caur [[Moldāvija|Moldāviju,]] izdevās sasniegt Dobrudžu, pirms [[Sarkanā armija]] tos sagūstīja un 1944. gada 18. maijā lielāko daļu no viņiem deportēja uz Sibīriju.

1940. gadā Dienviddobrudža tika atdota [[Bulgārija]]i, un līdz 1977. gadam Rumānijā dzīvoja aptuveni 23 000 tatāru. Līdz 20. gs. deviņdesmitajiem gadiem to skaits pieauga līdz aptuveni 40 000.

Laikā no 1947. līdz 1957. gadam Rumānijā sāka darboties tatāru [[skola]]s, un 1955. gadā tatāru kopienai tika izveidots īpašs [[alfabēts]]. 1990. gadā tika izveidota turku-tatāru musulmaņu Demokrātiskā savienība.

2005. gadā Rumānijas turku-tatāru musulmaņu Demokrātiskā savienība apgalvoja, ka Rumānijā dzīvo ap 50 000 tatāru, uzskatot, ka tautas skaitīšanas aplēse ir mākslīgi zema, jo lielākā daļa tatāru sevi identificē kā turkus.

== Valoda ==
Rumānijas tatāru valoda ir Dobrudžas tatāru jeb rumāņu tatāru valoda. Tā ietver [[Krimas tatāru valoda|Krimas tatāru]] un [[Nogaju valoda|nogaju]] dialektus&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.researchgate.net/publication/287996468|title=Ekstra Küçük Bir Dil Olarak Romanya Tatar Türkçesi (As an Extra Small Language: Romania Tatar Turkish)}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.academia.edu/20136476|title=THE TURKISH LANGUAGE SPOKEN BY THE TURK-TATAR COMMUNITY LIVING IN ROMANIA|access-date=2023-04-28}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://antat.ru/ru/academy/international/romania/information.php|title=Общие сведения о татарах Добруджи|website=Академия наук Республики Татарстан|access-date=2022-01-19}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zen.yandex.ru/media/turks/dunaiskie-ili-rumynskie-tatary-otkuda-vzialis-i-kak-jivut-v-nastoiascee-vremia-5f789651952c3b370ec526f3|title=Дунайские или румынские татары. Откуда взялись и как живут в настоящее время|website=|access-date=2022-01-19|language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;inform.tatar&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://tatar-inform.tatar/news/taner-murat-dobrudzha-tatarlaryny-un-yashlek-balalary-tatarcha-irken-s-yl-sh-bel-5082672|title=Танер Мурат: Добруджа татарларының ун яшьлек балалары татарча иркен сөйләшә белә|publisher=Tatar-inform|date=24 April 2018|language=tt}}&lt;/ref&gt;, taču mūsdienās starp šiem dialektiem vairs nav asu atšķirību, un to galvenokārt uzskata par vienu valodu.&lt;ref name=&quot;RT&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.academia.edu/19984869|title=Romanian Tatar language communication in the multicultural space|last=Ismail|first=Nilghiun|access-date=2023-04-28}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;STSP&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Murat|first=Taner|date=January 1, 2018|title=The Sounds of Tatar Spoken in Romania: The Golden Khwarezmian Language of the Nine Noble Nations|url=https://www.academia.edu/36788619|journal=Anticus Press|via=www.academia.edu}}&lt;/ref&gt; Šī valoda pieder pie [[Kipčaku valodas|kipčaku tjurku valodām]], konkrētāk, kipčaku-nogaju, un to ietekmējusi [[Turku valoda|turku]] un [[rumāņu valoda]].&lt;ref name=&quot;RT&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;STSP&quot; /&gt;

== Apakšgrupas ==
=== Krimas tatāri ===
Krimas tatārus uz Dobrudžu atveda osmaņi pēc krievu varas pieauguma reģionā un Krimas [[aneksija]]s 1783. gadā. Tomēr pēc Rumānijas neatkarības iegūšanas 1877.–1878. gadā uz Anatoliju pārcēlās no 80 000 līdz 100 000 Krimas tatāru, un šī migrācija turpinājās arī pēc tam. Tādējādi tatāru skaits [[Ziemeļdobrudža|Dobrudžas ziemeļos]] samazinājās no 21 % 1880. gadā līdz 5,6 % 1912. gadā. 2002. gadā tie veidoja 2,4 % no iedzīvotājiem.

=== Nogaji ===
Rumānijas tautas skaitīšanā tatāru nogaju daļa nav atsevišķi uzskaitīta. Lielākā daļa ir emigrējusi uz [[Turcija|Turciju]], taču tiek lēsts, ka daži tūkstoši nogaju joprojām dzīvo Dobrudžā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://uniuneatatara.ro/ Rumānijas Turku-musulmaņu tatāru Demokrātiskās savienības tīmekļa vietne]
* [https://uctr.ro/ Rumānijas tatāru kultūras savienības tīmekļa vietne]
* [http://www.udt.ro/ Demokrātiskās tatāru savienības tīmekļa vietne]
* [https://uctr.ro/proiect/implementarea-limbii-tatare-in-scoli/ Tatāru valodas ieviešana Rumānijas skolās]</text>
      <sha1>hjtfxh91c79qqp0ldssi5yr5s3fm8et</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450229</id>
      <parentid>4450225</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T14:24:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4450229</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8264" sha1="q5fpqj1356nrsjrfmw355e7o3n09979" xml:space="preserve">{{Etniskas grupas infokaste
| attēls    = 
| tauta     = Rumānijas tatāri
| skaits    = 24 000 (2002)&lt;br&gt;20 282 (2011)
|   valoda = [[Dobrudžas tatāru valoda]]
| reliģija = [[Sunnītu islāms]]
|   grupas =
|     radi = [[turki]]
}}
'''Rumānijas tatāri''' jeb '''Dobrudžas tatāri''' ir [[Tjurki|tjurku]] etniskā grupa, kas [[Rumānija|Rumānijā]] dzīvo kopš [[13. gadsimts|13. gadsimta]]. Saskaņā ar 2011. gada [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] par tatāriem sevi deklarēja 20 282 cilvēki, no kuriem lielākā daļa bija [[Krimas tatāri]] un dzīvoja [[Konstancas žudecs|Konstancas apgabalā]]. Taču saskaņā ar Rumānijas turku-tatāru musulmaņu Demokrātiskās savienības datiem Rumānijā dzīvo ap 50 000 [[Tatāri|tatāru]]. Viņi ir viena no galvenajām [[Musulmaņi|musulmaņu]] kopienas sastāvdaļām Rumānijā.

== Vēsture ==
Krimas tatāru kopienas saknes Rumānijā aizsākās ar [[Kumāni|kumānu]] migrāciju 10. gadsimtā. Vēl pirms kumānu ierašanās šajā reģionā apmetās citas tjurku tautas, piemēram, [[huņņi]] un [[Protobulgāri|bulgāri]]. Tatāri pirmo reizi sasniedza [[Donavas delta|Donavas deltu]] 13. gadsimta vidū [[Zelta Orda]]s uzplaukuma laikā.

14. un 15. gadsimtā [[Osmaņu impērija]] kolonizēja [[Dobrudža|Dobrudžu]] ar [[nogaji]]em no [[Budžaka]]s.

16. gadsimta beigās uz Dobrudžu no Budžakas tika atvesti aptuveni 30 000 nogaju tatāru. 
[[Attēls:Tatarii_din_Romania_2011.png|thumb|Tatāru izplatība [[Rumānija|Rumānijā]] (2011. gada tautas skaitīšana)]]

Pēc tam, kad [[Krievu—turku karš (1768—1774)|Krievija 1783. gadā anektēja Krimu]], [[Krimas tatāri]] sāka emigrēt uz Osmaņu piekrastes provincēm Dobrudžā.

No 1783. līdz 1853. gadam desmitiem tūkstošu Krimas tatāru un nogaju emigrēja uz [[Ruse]]s reģionu. 1812. gadā uz Dobrudžu imigrēja arī nogaji no Budžakas. Tatāri, kas apmetās Dobrudžā pirms lielās bēgšanas 1860. gadā, bija pazīstami kā ''kabaili''.

Tatāri kopā ar [[albāņi]]em kalpoja par [[žandarmi]]em, kurus osmaņi augstu vērtēja un kuriem tika piešķirtas īpašas nodokļu privilēģijas. Osmaņi papildus piešķīra tatāriem zināmu [[Autonomija|autonomiju]].

Tiek lēsts, ka no 1877. līdz 1878. gadam no Dobrudžas uz [[Anatolija|Anatoliju]] emigrēja no 80 000 līdz 100 000 Krimas tatāru, un šī emigrācija mazākā skaitā turpinājās līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]]. [[Emigrācija]]s iemesli bija vairāki: 1883. gadā Rumānijas valdība pieņēma likumus, kas noteica obligātu militāro dienestu visiem Rumānijas pavalstniekiem, tostarp tatāriem, kuri baidījās, ka dienests kristīgajā armijā neatbilst viņu musulmaņu identitātei. Citi iemesli bija 1899. gada [[bads]] Dobrudžā, virkne likumu no 1880. līdz 1885. gadam par tatāru un turku zemju konfiskāciju un Pirmais pasaules karš,

[[Attēls:Dobethn1903.png|thumb|Tautības Dobrudžas ziemeļos 20. gadsimta sākumā, tatāri dzeltenā krāsā]]
Unikāla Krimas tatāru nacionālā identitāte Dobrudžā sāka veidoties 19. gadsimta pēdējā ceturksnī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://uniuneatatara.ro/|title=UDTTMR – Uniunea Democrata a Turco-Tatarilor Musulmani din Romania &amp;#124; Bine ati venit!}}&lt;/ref&gt;  Pēc Krimas tatāru valdības krišanas Dobrudža kļuva Krimas tatāriem par galveno patvēruma vietu.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā daudzi tatāri aizbēga no [[Krima]]s un devās [[Bēgļi|bēgļu gaitās]] pie Krimas tatāru ģimenēm Dobrudžā, kuras vēlāk [[Rumānijas Tautas Republika|komunistiskā Rumānija]] bargi sodīja. Bēgļiem, kas mēģināja bēgt pa jūru, uzbruka Sarkanās armijas lidmašīnas, savukārt tiem, kas devās pa sauszemes ceļiem caur [[Moldāvija|Moldāviju,]] izdevās sasniegt Dobrudžu, pirms [[Sarkanā armija]] tos sagūstīja un 1944. gada 18. maijā lielāko daļu no viņiem deportēja uz Sibīriju.

1940. gadā Dienviddobrudža tika atdota [[Bulgārija]]i, un līdz 1977. gadam Rumānijā dzīvoja aptuveni 23 000 tatāru. Līdz 20. gs. deviņdesmitajiem gadiem to skaits pieauga līdz aptuveni 40 000.

Laikā no 1947. līdz 1957. gadam Rumānijā sāka darboties tatāru [[skola]]s, un 1955. gadā tatāru kopienai tika izveidots īpašs [[alfabēts]]. 1990. gadā tika izveidota turku-tatāru musulmaņu Demokrātiskā savienība.

2005. gadā Rumānijas turku-tatāru musulmaņu Demokrātiskā savienība apgalvoja, ka Rumānijā dzīvo ap 50 000 tatāru, uzskatot, ka tautas skaitīšanas aplēse ir mākslīgi zema, jo lielākā daļa tatāru sevi identificē kā turkus.

== Valoda ==
Rumānijas tatāru valoda ir Dobrudžas tatāru jeb rumāņu tatāru valoda. Tā ietver [[Krimas tatāru valoda|Krimas tatāru]] un [[Nogaju valoda|nogaju]] dialektus&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.researchgate.net/publication/287996468|title=Ekstra Küçük Bir Dil Olarak Romanya Tatar Türkçesi (As an Extra Small Language: Romania Tatar Turkish)}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.academia.edu/20136476|title=THE TURKISH LANGUAGE SPOKEN BY THE TURK-TATAR COMMUNITY LIVING IN ROMANIA|access-date=2023-04-28}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://antat.ru/ru/academy/international/romania/information.php|title=Общие сведения о татарах Добруджи|website=Академия наук Республики Татарстан|access-date=2022-01-19}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zen.yandex.ru/media/turks/dunaiskie-ili-rumynskie-tatary-otkuda-vzialis-i-kak-jivut-v-nastoiascee-vremia-5f789651952c3b370ec526f3|title=Дунайские или румынские татары. Откуда взялись и как живут в настоящее время|website=|access-date=2022-01-19|language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;inform.tatar&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://tatar-inform.tatar/news/taner-murat-dobrudzha-tatarlaryny-un-yashlek-balalary-tatarcha-irken-s-yl-sh-bel-5082672|title=Танер Мурат: Добруджа татарларының ун яшьлек балалары татарча иркен сөйләшә белә|publisher=Tatar-inform|date=24 April 2018|language=tt}}&lt;/ref&gt;, taču mūsdienās starp šiem dialektiem vairs nav asu atšķirību, un to galvenokārt uzskata par vienu valodu.&lt;ref name=&quot;RT&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.academia.edu/19984869|title=Romanian Tatar language communication in the multicultural space|last=Ismail|first=Nilghiun|access-date=2023-04-28}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;STSP&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Murat|first=Taner|date=January 1, 2018|title=The Sounds of Tatar Spoken in Romania: The Golden Khwarezmian Language of the Nine Noble Nations|url=https://www.academia.edu/36788619|journal=Anticus Press|via=www.academia.edu}}&lt;/ref&gt; Šī valoda pieder pie [[Kipčaku valodas|kipčaku tjurku valodām]], konkrētāk, kipčaku-nogaju, un to ietekmējusi [[Turku valoda|turku]] un [[rumāņu valoda]].&lt;ref name=&quot;RT&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;STSP&quot; /&gt;

== Apakšgrupas ==
=== Krimas tatāri ===
Krimas tatārus uz Dobrudžu atveda osmaņi pēc krievu varas pieauguma reģionā un Krimas [[aneksija]]s 1783. gadā. Tomēr pēc Rumānijas neatkarības iegūšanas 1877.–1878. gadā uz Anatoliju pārcēlās no 80 000 līdz 100 000 Krimas tatāru, un šī migrācija turpinājās arī pēc tam. Tādējādi tatāru skaits [[Ziemeļdobrudža|Dobrudžas ziemeļos]] samazinājās no 21 % 1880. gadā līdz 5,6 % 1912. gadā. 2002. gadā tie veidoja 2,4 % no iedzīvotājiem.

=== Nogaji ===
Rumānijas tautas skaitīšanā tatāru nogaju daļa nav atsevišķi uzskaitīta. Lielākā daļa ir emigrējusi uz [[Turcija|Turciju]], taču tiek lēsts, ka daži tūkstoši nogaju joprojām dzīvo Dobrudžā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://uniuneatatara.ro/ Rumānijas Turku-musulmaņu tatāru Demokrātiskās savienības tīmekļa vietne]
* [https://uctr.ro/ Rumānijas tatāru kultūras savienības tīmekļa vietne]
* [http://www.udt.ro/ Demokrātiskās tatāru savienības tīmekļa vietne]
* [https://uctr.ro/proiect/implementarea-limbii-tatare-in-scoli/ Tatāru valodas ieviešana Rumānijas skolās]
[[Kategorija:Tjurki]]
[[Kategorija:Tatāri]]</text>
      <sha1>q5fpqj1356nrsjrfmw355e7o3n09979</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450231</id>
      <parentid>4450229</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T14:24:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4450231</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8297" sha1="sff0el6sf9g2kqufirmw4s8y3n1ks1j" xml:space="preserve">{{Etniskas grupas infokaste
| attēls    = 
| tauta     = Rumānijas tatāri
| skaits    = 24 000 (2002)&lt;br&gt;20 282 (2011)
|   valoda = [[Dobrudžas tatāru valoda]]
| reliģija = [[Sunnītu islāms]]
|   grupas =
|     radi = [[turki]]
}}
'''Rumānijas tatāri''' jeb '''Dobrudžas tatāri''' ir [[Tjurki|tjurku]] etniskā grupa, kas [[Rumānija|Rumānijā]] dzīvo kopš [[13. gadsimts|13. gadsimta]]. Saskaņā ar 2011. gada [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] par tatāriem sevi deklarēja 20 282 cilvēki, no kuriem lielākā daļa bija [[Krimas tatāri]] un dzīvoja [[Konstancas žudecs|Konstancas apgabalā]]. Taču saskaņā ar Rumānijas turku-tatāru musulmaņu Demokrātiskās savienības datiem Rumānijā dzīvo ap 50 000 [[Tatāri|tatāru]]. Viņi ir viena no galvenajām [[Musulmaņi|musulmaņu]] kopienas sastāvdaļām Rumānijā.

== Vēsture ==
Krimas tatāru kopienas saknes Rumānijā aizsākās ar [[Kumāni|kumānu]] migrāciju 10. gadsimtā. Vēl pirms kumānu ierašanās šajā reģionā apmetās citas tjurku tautas, piemēram, [[huņņi]] un [[Protobulgāri|bulgāri]]. Tatāri pirmo reizi sasniedza [[Donavas delta|Donavas deltu]] 13. gadsimta vidū [[Zelta Orda]]s uzplaukuma laikā.

14. un 15. gadsimtā [[Osmaņu impērija]] kolonizēja [[Dobrudža|Dobrudžu]] ar [[nogaji]]em no [[Budžaka]]s.

16. gadsimta beigās uz Dobrudžu no Budžakas tika atvesti aptuveni 30 000 nogaju tatāru. 
[[Attēls:Tatarii_din_Romania_2011.png|thumb|Tatāru izplatība [[Rumānija|Rumānijā]] (2011. gada tautas skaitīšana)]]

Pēc tam, kad [[Krievu—turku karš (1768—1774)|Krievija 1783. gadā anektēja Krimu]], [[Krimas tatāri]] sāka emigrēt uz Osmaņu piekrastes provincēm Dobrudžā.

No 1783. līdz 1853. gadam desmitiem tūkstošu Krimas tatāru un nogaju emigrēja uz [[Ruse]]s reģionu. 1812. gadā uz Dobrudžu imigrēja arī nogaji no Budžakas. Tatāri, kas apmetās Dobrudžā pirms lielās bēgšanas 1860. gadā, bija pazīstami kā ''kabaili''.

Tatāri kopā ar [[albāņi]]em kalpoja par [[žandarmi]]em, kurus osmaņi augstu vērtēja un kuriem tika piešķirtas īpašas nodokļu privilēģijas. Osmaņi papildus piešķīra tatāriem zināmu [[Autonomija|autonomiju]].

Tiek lēsts, ka no 1877. līdz 1878. gadam no Dobrudžas uz [[Anatolija|Anatoliju]] emigrēja no 80 000 līdz 100 000 Krimas tatāru, un šī emigrācija mazākā skaitā turpinājās līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]]. [[Emigrācija]]s iemesli bija vairāki: 1883. gadā Rumānijas valdība pieņēma likumus, kas noteica obligātu militāro dienestu visiem Rumānijas pavalstniekiem, tostarp tatāriem, kuri baidījās, ka dienests kristīgajā armijā neatbilst viņu musulmaņu identitātei. Citi iemesli bija 1899. gada [[bads]] Dobrudžā, virkne likumu no 1880. līdz 1885. gadam par tatāru un turku zemju konfiskāciju un Pirmais pasaules karš,

[[Attēls:Dobethn1903.png|thumb|Tautības Dobrudžas ziemeļos 20. gadsimta sākumā, tatāri dzeltenā krāsā]]
Unikāla Krimas tatāru nacionālā identitāte Dobrudžā sāka veidoties 19. gadsimta pēdējā ceturksnī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://uniuneatatara.ro/|title=UDTTMR – Uniunea Democrata a Turco-Tatarilor Musulmani din Romania &amp;#124; Bine ati venit!}}&lt;/ref&gt;  Pēc Krimas tatāru valdības krišanas Dobrudža kļuva Krimas tatāriem par galveno patvēruma vietu.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā daudzi tatāri aizbēga no [[Krima]]s un devās [[Bēgļi|bēgļu gaitās]] pie Krimas tatāru ģimenēm Dobrudžā, kuras vēlāk [[Rumānijas Tautas Republika|komunistiskā Rumānija]] bargi sodīja. Bēgļiem, kas mēģināja bēgt pa jūru, uzbruka Sarkanās armijas lidmašīnas, savukārt tiem, kas devās pa sauszemes ceļiem caur [[Moldāvija|Moldāviju,]] izdevās sasniegt Dobrudžu, pirms [[Sarkanā armija]] tos sagūstīja un 1944. gada 18. maijā lielāko daļu no viņiem deportēja uz Sibīriju.

1940. gadā Dienviddobrudža tika atdota [[Bulgārija]]i, un līdz 1977. gadam Rumānijā dzīvoja aptuveni 23 000 tatāru. Līdz 20. gs. deviņdesmitajiem gadiem to skaits pieauga līdz aptuveni 40 000.

Laikā no 1947. līdz 1957. gadam Rumānijā sāka darboties tatāru [[skola]]s, un 1955. gadā tatāru kopienai tika izveidots īpašs [[alfabēts]]. 1990. gadā tika izveidota turku-tatāru musulmaņu Demokrātiskā savienība.

2005. gadā Rumānijas turku-tatāru musulmaņu Demokrātiskā savienība apgalvoja, ka Rumānijā dzīvo ap 50 000 tatāru, uzskatot, ka tautas skaitīšanas aplēse ir mākslīgi zema, jo lielākā daļa tatāru sevi identificē kā turkus.

== Valoda ==
Rumānijas tatāru valoda ir Dobrudžas tatāru jeb rumāņu tatāru valoda. Tā ietver [[Krimas tatāru valoda|Krimas tatāru]] un [[Nogaju valoda|nogaju]] dialektus&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.researchgate.net/publication/287996468|title=Ekstra Küçük Bir Dil Olarak Romanya Tatar Türkçesi (As an Extra Small Language: Romania Tatar Turkish)}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.academia.edu/20136476|title=THE TURKISH LANGUAGE SPOKEN BY THE TURK-TATAR COMMUNITY LIVING IN ROMANIA|access-date=2023-04-28}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://antat.ru/ru/academy/international/romania/information.php|title=Общие сведения о татарах Добруджи|website=Академия наук Республики Татарстан|access-date=2022-01-19}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zen.yandex.ru/media/turks/dunaiskie-ili-rumynskie-tatary-otkuda-vzialis-i-kak-jivut-v-nastoiascee-vremia-5f789651952c3b370ec526f3|title=Дунайские или румынские татары. Откуда взялись и как живут в настоящее время|website=|access-date=2022-01-19|language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;inform.tatar&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://tatar-inform.tatar/news/taner-murat-dobrudzha-tatarlaryny-un-yashlek-balalary-tatarcha-irken-s-yl-sh-bel-5082672|title=Танер Мурат: Добруджа татарларының ун яшьлек балалары татарча иркен сөйләшә белә|publisher=Tatar-inform|date=24 April 2018|language=tt}}&lt;/ref&gt;, taču mūsdienās starp šiem dialektiem vairs nav asu atšķirību, un to galvenokārt uzskata par vienu valodu.&lt;ref name=&quot;RT&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.academia.edu/19984869|title=Romanian Tatar language communication in the multicultural space|last=Ismail|first=Nilghiun|access-date=2023-04-28}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;STSP&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Murat|first=Taner|date=January 1, 2018|title=The Sounds of Tatar Spoken in Romania: The Golden Khwarezmian Language of the Nine Noble Nations|url=https://www.academia.edu/36788619|journal=Anticus Press|via=www.academia.edu}}&lt;/ref&gt; Šī valoda pieder pie [[Kipčaku valodas|kipčaku tjurku valodām]], konkrētāk, kipčaku-nogaju, un to ietekmējusi [[Turku valoda|turku]] un [[rumāņu valoda]].&lt;ref name=&quot;RT&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;STSP&quot; /&gt;

== Apakšgrupas ==
=== Krimas tatāri ===
Krimas tatārus uz Dobrudžu atveda osmaņi pēc krievu varas pieauguma reģionā un Krimas [[aneksija]]s 1783. gadā. Tomēr pēc Rumānijas neatkarības iegūšanas 1877.–1878. gadā uz Anatoliju pārcēlās no 80 000 līdz 100 000 Krimas tatāru, un šī migrācija turpinājās arī pēc tam. Tādējādi tatāru skaits [[Ziemeļdobrudža|Dobrudžas ziemeļos]] samazinājās no 21 % 1880. gadā līdz 5,6 % 1912. gadā. 2002. gadā tie veidoja 2,4 % no iedzīvotājiem.

=== Nogaji ===
Rumānijas tautas skaitīšanā tatāru nogaju daļa nav atsevišķi uzskaitīta. Lielākā daļa ir emigrējusi uz [[Turcija|Turciju]], taču tiek lēsts, ka daži tūkstoši nogaju joprojām dzīvo Dobrudžā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://uniuneatatara.ro/ Rumānijas Turku-musulmaņu tatāru Demokrātiskās savienības tīmekļa vietne]
* [https://uctr.ro/ Rumānijas tatāru kultūras savienības tīmekļa vietne]
* [http://www.udt.ro/ Demokrātiskās tatāru savienības tīmekļa vietne]
* [https://uctr.ro/proiect/implementarea-limbii-tatare-in-scoli/ Tatāru valodas ieviešana Rumānijas skolās]
[[Kategorija:Tjurki]]
[[Kategorija:Tatāri]]
[[Kategorija:Rumānijas tautas]]</text>
      <sha1>sff0el6sf9g2kqufirmw4s8y3n1ks1j</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450232</id>
      <parentid>4450231</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T14:24:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4450232</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8301" sha1="46hzym0wr1cgom3ufv17dlzq9ytc92p" xml:space="preserve">{{Etniskas grupas infokaste
| attēls    = 
| tauta     = Rumānijas tatāri
| skaits    = 24 000 (2002)&lt;br&gt;20 282 (2011)
|   valoda = [[Dobrudžas tatāru valoda]]
| reliģija = [[Sunnītu islāms]]
|   grupas =
|     radi = [[turki]]
}}
'''Rumānijas tatāri''' jeb '''Dobrudžas tatāri''' ir [[Tjurki|tjurku]] [[etniskā grupa]], kas [[Rumānija|Rumānijā]] dzīvo kopš [[13. gadsimts|13. gadsimta]]. Saskaņā ar 2011. gada [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] par tatāriem sevi deklarēja 20 282 cilvēki, no kuriem lielākā daļa bija [[Krimas tatāri]] un dzīvoja [[Konstancas žudecs|Konstancas apgabalā]]. Taču saskaņā ar Rumānijas turku-tatāru musulmaņu Demokrātiskās savienības datiem Rumānijā dzīvo ap 50 000 [[Tatāri|tatāru]]. Viņi ir viena no galvenajām [[Musulmaņi|musulmaņu]] kopienas sastāvdaļām Rumānijā.

== Vēsture ==
Krimas tatāru kopienas saknes Rumānijā aizsākās ar [[Kumāni|kumānu]] migrāciju 10. gadsimtā. Vēl pirms kumānu ierašanās šajā reģionā apmetās citas tjurku tautas, piemēram, [[huņņi]] un [[Protobulgāri|bulgāri]]. Tatāri pirmo reizi sasniedza [[Donavas delta|Donavas deltu]] 13. gadsimta vidū [[Zelta Orda]]s uzplaukuma laikā.

14. un 15. gadsimtā [[Osmaņu impērija]] kolonizēja [[Dobrudža|Dobrudžu]] ar [[nogaji]]em no [[Budžaka]]s.

16. gadsimta beigās uz Dobrudžu no Budžakas tika atvesti aptuveni 30 000 nogaju tatāru. 
[[Attēls:Tatarii_din_Romania_2011.png|thumb|Tatāru izplatība [[Rumānija|Rumānijā]] (2011. gada tautas skaitīšana)]]

Pēc tam, kad [[Krievu—turku karš (1768—1774)|Krievija 1783. gadā anektēja Krimu]], [[Krimas tatāri]] sāka emigrēt uz Osmaņu piekrastes provincēm Dobrudžā.

No 1783. līdz 1853. gadam desmitiem tūkstošu Krimas tatāru un nogaju emigrēja uz [[Ruse]]s reģionu. 1812. gadā uz Dobrudžu imigrēja arī nogaji no Budžakas. Tatāri, kas apmetās Dobrudžā pirms lielās bēgšanas 1860. gadā, bija pazīstami kā ''kabaili''.

Tatāri kopā ar [[albāņi]]em kalpoja par [[žandarmi]]em, kurus osmaņi augstu vērtēja un kuriem tika piešķirtas īpašas nodokļu privilēģijas. Osmaņi papildus piešķīra tatāriem zināmu [[Autonomija|autonomiju]].

Tiek lēsts, ka no 1877. līdz 1878. gadam no Dobrudžas uz [[Anatolija|Anatoliju]] emigrēja no 80 000 līdz 100 000 Krimas tatāru, un šī emigrācija mazākā skaitā turpinājās līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]]. [[Emigrācija]]s iemesli bija vairāki: 1883. gadā Rumānijas valdība pieņēma likumus, kas noteica obligātu militāro dienestu visiem Rumānijas pavalstniekiem, tostarp tatāriem, kuri baidījās, ka dienests kristīgajā armijā neatbilst viņu musulmaņu identitātei. Citi iemesli bija 1899. gada [[bads]] Dobrudžā, virkne likumu no 1880. līdz 1885. gadam par tatāru un turku zemju konfiskāciju un Pirmais pasaules karš,

[[Attēls:Dobethn1903.png|thumb|Tautības Dobrudžas ziemeļos 20. gadsimta sākumā, tatāri dzeltenā krāsā]]
Unikāla Krimas tatāru nacionālā identitāte Dobrudžā sāka veidoties 19. gadsimta pēdējā ceturksnī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://uniuneatatara.ro/|title=UDTTMR – Uniunea Democrata a Turco-Tatarilor Musulmani din Romania &amp;#124; Bine ati venit!}}&lt;/ref&gt;  Pēc Krimas tatāru valdības krišanas Dobrudža kļuva Krimas tatāriem par galveno patvēruma vietu.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā daudzi tatāri aizbēga no [[Krima]]s un devās [[Bēgļi|bēgļu gaitās]] pie Krimas tatāru ģimenēm Dobrudžā, kuras vēlāk [[Rumānijas Tautas Republika|komunistiskā Rumānija]] bargi sodīja. Bēgļiem, kas mēģināja bēgt pa jūru, uzbruka Sarkanās armijas lidmašīnas, savukārt tiem, kas devās pa sauszemes ceļiem caur [[Moldāvija|Moldāviju,]] izdevās sasniegt Dobrudžu, pirms [[Sarkanā armija]] tos sagūstīja un 1944. gada 18. maijā lielāko daļu no viņiem deportēja uz Sibīriju.

1940. gadā Dienviddobrudža tika atdota [[Bulgārija]]i, un līdz 1977. gadam Rumānijā dzīvoja aptuveni 23 000 tatāru. Līdz 20. gs. deviņdesmitajiem gadiem to skaits pieauga līdz aptuveni 40 000.

Laikā no 1947. līdz 1957. gadam Rumānijā sāka darboties tatāru [[skola]]s, un 1955. gadā tatāru kopienai tika izveidots īpašs [[alfabēts]]. 1990. gadā tika izveidota turku-tatāru musulmaņu Demokrātiskā savienība.

2005. gadā Rumānijas turku-tatāru musulmaņu Demokrātiskā savienība apgalvoja, ka Rumānijā dzīvo ap 50 000 tatāru, uzskatot, ka tautas skaitīšanas aplēse ir mākslīgi zema, jo lielākā daļa tatāru sevi identificē kā turkus.

== Valoda ==
Rumānijas tatāru valoda ir Dobrudžas tatāru jeb rumāņu tatāru valoda. Tā ietver [[Krimas tatāru valoda|Krimas tatāru]] un [[Nogaju valoda|nogaju]] dialektus&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.researchgate.net/publication/287996468|title=Ekstra Küçük Bir Dil Olarak Romanya Tatar Türkçesi (As an Extra Small Language: Romania Tatar Turkish)}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.academia.edu/20136476|title=THE TURKISH LANGUAGE SPOKEN BY THE TURK-TATAR COMMUNITY LIVING IN ROMANIA|access-date=2023-04-28}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://antat.ru/ru/academy/international/romania/information.php|title=Общие сведения о татарах Добруджи|website=Академия наук Республики Татарстан|access-date=2022-01-19}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zen.yandex.ru/media/turks/dunaiskie-ili-rumynskie-tatary-otkuda-vzialis-i-kak-jivut-v-nastoiascee-vremia-5f789651952c3b370ec526f3|title=Дунайские или румынские татары. Откуда взялись и как живут в настоящее время|website=|access-date=2022-01-19|language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;inform.tatar&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://tatar-inform.tatar/news/taner-murat-dobrudzha-tatarlaryny-un-yashlek-balalary-tatarcha-irken-s-yl-sh-bel-5082672|title=Танер Мурат: Добруджа татарларының ун яшьлек балалары татарча иркен сөйләшә белә|publisher=Tatar-inform|date=24 April 2018|language=tt}}&lt;/ref&gt;, taču mūsdienās starp šiem dialektiem vairs nav asu atšķirību, un to galvenokārt uzskata par vienu valodu.&lt;ref name=&quot;RT&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.academia.edu/19984869|title=Romanian Tatar language communication in the multicultural space|last=Ismail|first=Nilghiun|access-date=2023-04-28}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;STSP&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Murat|first=Taner|date=January 1, 2018|title=The Sounds of Tatar Spoken in Romania: The Golden Khwarezmian Language of the Nine Noble Nations|url=https://www.academia.edu/36788619|journal=Anticus Press|via=www.academia.edu}}&lt;/ref&gt; Šī valoda pieder pie [[Kipčaku valodas|kipčaku tjurku valodām]], konkrētāk, kipčaku-nogaju, un to ietekmējusi [[Turku valoda|turku]] un [[rumāņu valoda]].&lt;ref name=&quot;RT&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;STSP&quot; /&gt;

== Apakšgrupas ==
=== Krimas tatāri ===
Krimas tatārus uz Dobrudžu atveda osmaņi pēc krievu varas pieauguma reģionā un Krimas [[aneksija]]s 1783. gadā. Tomēr pēc Rumānijas neatkarības iegūšanas 1877.–1878. gadā uz Anatoliju pārcēlās no 80 000 līdz 100 000 Krimas tatāru, un šī migrācija turpinājās arī pēc tam. Tādējādi tatāru skaits [[Ziemeļdobrudža|Dobrudžas ziemeļos]] samazinājās no 21 % 1880. gadā līdz 5,6 % 1912. gadā. 2002. gadā tie veidoja 2,4 % no iedzīvotājiem.

=== Nogaji ===
Rumānijas tautas skaitīšanā tatāru nogaju daļa nav atsevišķi uzskaitīta. Lielākā daļa ir emigrējusi uz [[Turcija|Turciju]], taču tiek lēsts, ka daži tūkstoši nogaju joprojām dzīvo Dobrudžā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://uniuneatatara.ro/ Rumānijas Turku-musulmaņu tatāru Demokrātiskās savienības tīmekļa vietne]
* [https://uctr.ro/ Rumānijas tatāru kultūras savienības tīmekļa vietne]
* [http://www.udt.ro/ Demokrātiskās tatāru savienības tīmekļa vietne]
* [https://uctr.ro/proiect/implementarea-limbii-tatare-in-scoli/ Tatāru valodas ieviešana Rumānijas skolās]
[[Kategorija:Tjurki]]
[[Kategorija:Tatāri]]
[[Kategorija:Rumānijas tautas]]</text>
      <sha1>46hzym0wr1cgom3ufv17dlzq9ytc92p</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450242</id>
      <parentid>4450232</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T14:30:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4450242</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8302" sha1="cytciqmikvgbhawf1e1rw3oqqt0j4ci" xml:space="preserve">{{Etniskas grupas infokaste
| attēls    = 
| tauta     = Rumānijas tatāri
| skaits    = 24 000 (2002)&lt;br&gt;20 282 (2011)
|   valoda = [[Dobrudžas tatāru valoda]]
| reliģija = [[Sunnītu islāms]]
|   grupas =
|     radi = [[turki]]
}}
'''Rumānijas tatāri''' jeb '''Dobrudžas tatāri''' ir [[Tjurki|tjurku]] [[etniskā grupa]], kas [[Rumānija|Rumānijā]] dzīvo kopš [[13. gadsimts|13. gadsimta]]. Saskaņā ar 2011. gada [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] par tatāriem sevi deklarēja 20 282 cilvēki, no kuriem lielākā daļa bija [[Krimas tatāri]] un dzīvoja [[Konstancas žudecs|Konstancas apgabalā]]. Taču saskaņā ar Rumānijas turku-tatāru musulmaņu Demokrātiskās savienības datiem Rumānijā dzīvo ap 50 000 [[Tatāri|tatāru]]. Viņi ir viena no galvenajām [[Musulmaņi|musulmaņu]] kopienas sastāvdaļām Rumānijā.

== Vēsture ==
Krimas tatāru kopienas saknes Rumānijā aizsākās ar [[Kumāni|kumānu]] migrāciju 10. gadsimtā. Vēl pirms kumānu ierašanās šajā reģionā apmetās citas tjurku tautas, piemēram, [[huņņi]] un [[Protobulgāri|bulgāri]]. Tatāri pirmo reizi sasniedza [[Donavas delta|Donavas deltu]] 13. gadsimta vidū [[Zelta Orda]]s uzplaukuma laikā.

14. un 15. gadsimtā [[Osmaņu impērija]] kolonizēja [[Dobrudža|Dobrudžu]] ar [[nogaji]]em no [[Budžaka]]s.

16. gadsimta beigās uz Dobrudžu no Budžakas tika atvesti aptuveni 30 000 nogaju tatāru. 
[[Attēls:Tatarii_din_Romania_2011.png|thumb|Tatāru izplatība [[Rumānija|Rumānijā]] (2011. gada tautas skaitīšana)]]

Pēc tam, kad [[Krievu—turku karš (1768—1774)|Krievija 1783. gadā anektēja Krimu]], [[Krimas tatāri]] sāka emigrēt uz Osmaņu piekrastes provincēm Dobrudžā.

No 1783. līdz 1853. gadam desmitiem tūkstošu Krimas tatāru un nogaju emigrēja uz [[Ruse]]s reģionu. 1812. gadā uz Dobrudžu imigrēja arī nogaji no Budžakas. Tatāri, kas apmetās Dobrudžā pirms lielās bēgšanas 1860. gadā, bija pazīstami kā ''kabaili''.

Tatāri kopā ar [[albāņi]]em kalpoja par [[žandarmi]]em, kurus osmaņi augstu vērtēja un kuriem tika piešķirtas īpašas nodokļu privilēģijas. Osmaņi papildus piešķīra tatāriem zināmu [[Autonomija|autonomiju]].

Tiek lēsts, ka no 1877. līdz 1878. gadam no Dobrudžas uz [[Anatolija|Anatoliju]] emigrēja no 80 000 līdz 100 000 Krimas tatāru, un šī emigrācija mazākā skaitā turpinājās līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]]. [[Emigrācija]]s iemesli bija vairāki: 1883. gadā Rumānijas valdība pieņēma likumus, kas noteica obligātu militāro dienestu visiem Rumānijas pavalstniekiem, tostarp tatāriem, kuri baidījās, ka dienests kristīgajā armijā neatbilst viņu musulmaņu identitātei. Citi iemesli bija 1899. gada [[bads]] Dobrudžā, virkne likumu no 1880. līdz 1885. gadam par tatāru un turku zemju konfiskāciju un Pirmais pasaules karš,

[[Attēls:Dobethn1903.png|thumb|Tautības Dobrudžas ziemeļos 20. gadsimta sākumā, tatāri dzeltenā krāsā]]
Unikāla Krimas tatāru nacionālā identitāte Dobrudžā sāka veidoties 19. gadsimta pēdējā ceturksnī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://uniuneatatara.ro/|title=UDTTMR – Uniunea Democrata a Turco-Tatarilor Musulmani din Romania &amp;#124; Bine ati venit!}}&lt;/ref&gt;  Pēc Krimas tatāru valdības krišanas Dobrudža kļuva Krimas tatāriem par galveno patvēruma vietu.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā daudzi tatāri aizbēga no [[Krima]]s un devās [[Bēgļi|bēgļu gaitās]] pie Krimas tatāru ģimenēm Dobrudžā, kuras vēlāk [[Rumānijas Tautas Republika|komunistiskā Rumānija]] bargi sodīja. Bēgļiem, kas mēģināja bēgt pa jūru, uzbruka Sarkanās armijas lidmašīnas, savukārt tiem, kas devās pa sauszemes ceļiem caur [[Moldāvija|Moldāviju,]] izdevās sasniegt Dobrudžu, pirms [[Sarkanā armija]] tos sagūstīja un 1944. gada 18. maijā lielāko daļu no viņiem deportēja uz Sibīriju.

1940. gadā Dienviddobrudža tika atdota [[Bulgārija]]i, un līdz 1977. gadam Rumānijā dzīvoja aptuveni 23 000 tatāru. Līdz 20. gs. deviņdesmitajiem gadiem to skaits pieauga līdz aptuveni 40 000.

Laikā no 1947. līdz 1957. gadam Rumānijā sāka darboties tatāru [[skola]]s, un 1955. gadā tatāru kopienai tika izveidots īpašs [[alfabēts]]. 1990. gadā tika izveidota turku-tatāru musulmaņu Demokrātiskā savienība.

2005. gadā Rumānijas turku-tatāru musulmaņu Demokrātiskā savienība apgalvoja, ka Rumānijā dzīvo ap 50 000 tatāru, uzskatot, ka tautas skaitīšanas aplēse ir mākslīgi zema, jo lielākā daļa tatāru sevi identificē kā turkus.

== Valoda ==
Rumānijas tatāru valoda ir Dobrudžas tatāru jeb rumāņu tatāru valoda. Tā ietver [[Krimas tatāru valoda|Krimas tatāru]] un [[Nogaju valoda|nogaju]] dialektus&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.researchgate.net/publication/287996468|title=Ekstra Küçük Bir Dil Olarak Romanya Tatar Türkçesi (As an Extra Small Language: Romania Tatar Turkish)}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.academia.edu/20136476|title=THE TURKISH LANGUAGE SPOKEN BY THE TURK-TATAR COMMUNITY LIVING IN ROMANIA|access-date=2023-04-28}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://antat.ru/ru/academy/international/romania/information.php|title=Общие сведения о татарах Добруджи|website=Академия наук Республики Татарстан|access-date=2022-01-19}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zen.yandex.ru/media/turks/dunaiskie-ili-rumynskie-tatary-otkuda-vzialis-i-kak-jivut-v-nastoiascee-vremia-5f789651952c3b370ec526f3|title=Дунайские или румынские татары. Откуда взялись и как живут в настоящее время|website=|access-date=2022-01-19|language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;inform.tatar&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://tatar-inform.tatar/news/taner-murat-dobrudzha-tatarlaryny-un-yashlek-balalary-tatarcha-irken-s-yl-sh-bel-5082672|title=Танер Мурат: Добруджа татарларының ун яшьлек балалары татарча иркен сөйләшә белә|publisher=Tatar-inform|date=24 April 2018|language=tt}}&lt;/ref&gt;, taču mūsdienās starp šiem dialektiem vairs nav asu atšķirību, un to galvenokārt uzskata par vienu valodu.&lt;ref name=&quot;RT&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.academia.edu/19984869|title=Romanian Tatar language communication in the multicultural space|last=Ismail|first=Nilghiun|access-date=2023-04-28}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;STSP&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Murat|first=Taner|date=January 1, 2018|title=The Sounds of Tatar Spoken in Romania: The Golden Khwarezmian Language of the Nine Noble Nations|url=https://www.academia.edu/36788619|journal=Anticus Press|via=www.academia.edu}}&lt;/ref&gt; Šī valoda pieder pie [[Kipčaku valodas|kipčaku tjurku valodām]], konkrētāk, kipčaku-nogaju, un to ietekmējusi [[Turku valoda|turku]] un [[rumāņu valoda]].&lt;ref name=&quot;RT&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;STSP&quot; /&gt;

== Apakšgrupas ==
=== Krimas tatāri ===
Krimas tatārus uz Dobrudžu atveda osmaņi pēc krievu varas pieauguma reģionā un Krimas [[aneksija]]s 1783. gadā. Tomēr pēc Rumānijas neatkarības iegūšanas 1877.–1878. gadā uz Anatoliju pārcēlās no 80 000 līdz 100 000 Krimas tatāru, un šī migrācija turpinājās arī pēc tam. Tādējādi tatāru skaits [[Ziemeļdobrudža|Dobrudžas ziemeļos]] samazinājās no 21 % 1880. gadā līdz 5,6 % 1912. gadā. 2002. gadā tie veidoja 2,4 % no iedzīvotājiem.

=== Nogaji ===
Rumānijas tautas skaitīšanā tatāru nogaju daļa nav atsevišķi uzskaitīta. Lielākā daļa ir emigrējusi uz [[Turcija|Turciju]], taču tiek lēsts, ka daži tūkstoši nogaju joprojām dzīvo Dobrudžā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://uniuneatatara.ro/ Rumānijas Turku-musulmaņu tatāru Demokrātiskās savienības tīmekļa vietne]
* [https://uctr.ro/ Rumānijas tatāru kultūras savienības tīmekļa vietne]
* [http://www.udt.ro/ Demokrātiskās tatāru savienības tīmekļa vietne]
* [https://uctr.ro/proiect/implementarea-limbii-tatare-in-scoli/ Tatāru valodas ieviešana Rumānijas skolās]

[[Kategorija:Tjurki]]
[[Kategorija:Tatāri]]
[[Kategorija:Rumānijas tautas]]</text>
      <sha1>cytciqmikvgbhawf1e1rw3oqqt0j4ci</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450244</id>
      <parentid>4450242</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T14:33:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4450244</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8348" sha1="t7dmf4czqhv964sohlhd7r5l2qu9rbc" xml:space="preserve">{{Etniskas grupas infokaste
| attēls    = 
| tauta     = Rumānijas tatāri
| skaits    = 24 000 (2002)&lt;br&gt;20 282 (2011)
|   valoda = [[Dobrudžas tatāru valoda]]
| reliģija = [[Sunnītu islāms]]
|   grupas =
|     radi = [[turki]]
}}
'''Rumānijas tatāri''' jeb '''Dobrudžas tatāri''' ir [[Tjurki|tjurku]] [[etniskā grupa]], kas [[Rumānija|Rumānijā]] dzīvo kopš [[13. gadsimts|13. gadsimta]]. Saskaņā ar 2011. gada [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] par tatāriem sevi deklarēja 20 282 cilvēki, no kuriem lielākā daļa bija [[Krimas tatāri]] un dzīvoja [[Konstancas žudecs|Konstancas apgabalā]]. Taču saskaņā ar Rumānijas turku-tatāru musulmaņu Demokrātiskās savienības datiem Rumānijā dzīvo ap 50 000 [[Tatāri|tatāru]]. Viņi ir viena no galvenajām [[Musulmaņi|musulmaņu]] kopienas sastāvdaļām Rumānijā.

== Vēsture ==
Krimas tatāru kopienas saknes Rumānijā aizsākās ar [[Kumāni|kumānu]] migrāciju 10. gadsimtā. Vēl pirms kumānu ierašanās šajā reģionā apmetās citas tjurku tautas, piemēram, [[huņņi]] un [[Protobulgāri|bulgāri]]. Tatāri pirmo reizi sasniedza [[Donavas delta|Donavas deltu]] 13. gadsimta vidū [[Zelta Orda]]s uzplaukuma laikā.

14. un 15. gadsimtā [[Osmaņu impērija]] kolonizēja [[Dobrudža|Dobrudžu]] ar [[nogaji]]em no [[Budžaka]]s.

16. gadsimta beigās uz Dobrudžu no Budžakas tika atvesti aptuveni 30 000 nogaju tatāru. 
[[Attēls:Tatarii_din_Romania_2011.png|thumb|Tatāru izplatība [[Rumānija|Rumānijā]] (2011. gada tautas skaitīšana)]]

Pēc tam, kad [[Krievu—turku karš (1768—1774)|Krievija 1783. gadā anektēja Krimu]], [[Krimas tatāri]] sāka emigrēt uz Osmaņu piekrastes provincēm Dobrudžā.

No 1783. līdz 1853. gadam desmitiem tūkstošu Krimas tatāru un nogaju emigrēja uz [[Ruse]]s reģionu. 1812. gadā uz Dobrudžu imigrēja arī nogaji no Budžakas. Tatāri, kas apmetās Dobrudžā pirms lielās bēgšanas 1860. gadā, bija pazīstami kā ''kabaili''.

Tatāri kopā ar [[albāņi]]em kalpoja par [[žandarmi]]em, kurus osmaņi augstu vērtēja un kuriem tika piešķirtas īpašas nodokļu privilēģijas. Osmaņi papildus piešķīra tatāriem zināmu [[Autonomija|autonomiju]].

Tiek lēsts, ka no 1877. līdz 1878. gadam no Dobrudžas uz [[Anatolija|Anatoliju]] emigrēja no 80 000 līdz 100 000 Krimas tatāru, un šī emigrācija mazākā skaitā turpinājās līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]]. [[Emigrācija]]s iemesli bija vairāki: 1883. gadā Rumānijas valdība pieņēma likumus, kas noteica obligātu militāro dienestu visiem Rumānijas pavalstniekiem, tostarp tatāriem, kuri baidījās, ka dienests kristīgajā armijā neatbilst viņu musulmaņu identitātei. Citi iemesli bija 1899. gada [[bads]] Dobrudžā, virkne likumu no 1880. līdz 1885. gadam par tatāru un turku zemju konfiskāciju un Pirmais pasaules karš,

[[Attēls:Dobethn1903.png|thumb|Tautības Dobrudžas ziemeļos 20. gadsimta sākumā, tatāri dzeltenā krāsā]]
Unikāla Krimas tatāru nacionālā identitāte Dobrudžā sāka veidoties 19. gadsimta pēdējā ceturksnī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://uniuneatatara.ro/|title=UDTTMR – Uniunea Democrata a Turco-Tatarilor Musulmani din Romania &amp;#124; Bine ati venit!}}&lt;/ref&gt;  Pēc Krimas tatāru valdības krišanas Dobrudža kļuva Krimas tatāriem par galveno patvēruma vietu.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā daudzi tatāri aizbēga no [[Krima]]s un devās [[Bēgļi|bēgļu gaitās]] pie Krimas tatāru ģimenēm Dobrudžā, kuras vēlāk [[Rumānijas Tautas Republika|komunistiskā Rumānija]] bargi sodīja. Bēgļiem, kas mēģināja bēgt pa jūru, uzbruka Sarkanās armijas lidmašīnas, savukārt tiem, kas devās pa sauszemes ceļiem caur [[Moldāvija|Moldāviju,]] izdevās sasniegt Dobrudžu, pirms [[Sarkanā armija]] tos sagūstīja un 1944. gada 18. maijā lielāko daļu no viņiem deportēja uz Sibīriju.

1940. gadā Dienviddobrudža tika atdota [[Bulgārija]]i, un līdz 1977. gadam Rumānijā dzīvoja aptuveni 23 000 tatāru. Līdz 20. gs. deviņdesmitajiem gadiem to skaits pieauga līdz aptuveni 40 000.

Laikā no 1947. līdz 1957. gadam Rumānijā sāka darboties tatāru [[skola]]s, un 1955. gadā tatāru kopienai tika izveidots īpašs [[alfabēts]]. 1990. gadā tika izveidota turku-tatāru musulmaņu Demokrātiskā savienība.

2005. gadā Rumānijas turku-tatāru musulmaņu Demokrātiskā savienība apgalvoja, ka Rumānijā dzīvo ap 50 000 tatāru, uzskatot, ka tautas skaitīšanas aplēse ir mākslīgi zema, jo lielākā daļa tatāru sevi identificē kā turkus.

== Valoda ==
Rumānijas tatāru valoda ir Dobrudžas tatāru jeb rumāņu tatāru valoda. Tā ietver [[Krimas tatāru valoda|Krimas tatāru]] un [[Nogaju valoda|nogaju]] dialektus&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.researchgate.net/publication/287996468|title=Ekstra Küçük Bir Dil Olarak Romanya Tatar Türkçesi (As an Extra Small Language: Romania Tatar Turkish)}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.academia.edu/20136476|title=THE TURKISH LANGUAGE SPOKEN BY THE TURK-TATAR COMMUNITY LIVING IN ROMANIA|access-date=2023-04-28}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://antat.ru/ru/academy/international/romania/information.php|title=Общие сведения о татарах Добруджи|website=Академия наук Республики Татарстан|access-date=2022-01-19}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zen.yandex.ru/media/turks/dunaiskie-ili-rumynskie-tatary-otkuda-vzialis-i-kak-jivut-v-nastoiascee-vremia-5f789651952c3b370ec526f3|title=Дунайские или румынские татары. Откуда взялись и как живут в настоящее время|website=|access-date=2022-01-19|language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;inform.tatar&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://tatar-inform.tatar/news/taner-murat-dobrudzha-tatarlaryny-un-yashlek-balalary-tatarcha-irken-s-yl-sh-bel-5082672|title=Танер Мурат: Добруджа татарларының ун яшьлек балалары татарча иркен сөйләшә белә|publisher=Tatar-inform|date=24 April 2018|language=tt}}&lt;/ref&gt;, taču mūsdienās starp šiem dialektiem vairs nav asu atšķirību, un to galvenokārt uzskata par vienu valodu.&lt;ref name=&quot;RT&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.academia.edu/19984869|title=Romanian Tatar language communication in the multicultural space|last=Ismail|first=Nilghiun|access-date=2023-04-28}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;STSP&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Murat|first=Taner|date=January 1, 2018|title=The Sounds of Tatar Spoken in Romania: The Golden Khwarezmian Language of the Nine Noble Nations|url=https://www.academia.edu/36788619|journal=Anticus Press|via=www.academia.edu}}&lt;/ref&gt; Šī valoda pieder pie [[Kipčaku valodas|kipčaku tjurku valodām]], konkrētāk, kipčaku-nogaju, un to ietekmējusi [[Turku valoda|turku]] un [[rumāņu valoda]].&lt;ref name=&quot;RT&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;STSP&quot; /&gt;

== Apakšgrupas ==
=== Krimas tatāri ===
Krimas tatārus uz Dobrudžu atveda osmaņi pēc krievu varas pieauguma reģionā un Krimas [[aneksija]]s 1783. gadā. Tomēr pēc Rumānijas neatkarības iegūšanas 1877.–1878. gadā uz Anatoliju pārcēlās no 80 000 līdz 100 000 Krimas tatāru, un šī migrācija turpinājās arī pēc tam. Tādējādi tatāru skaits [[Ziemeļdobrudža|Dobrudžas ziemeļos]] samazinājās no 21 % 1880. gadā līdz 5,6 % 1912. gadā. 2002. gadā tie veidoja 2,4 % no iedzīvotājiem.

=== Nogaji ===
Rumānijas tautas skaitīšanā tatāru nogaju daļa nav atsevišķi uzskaitīta. Lielākā daļa ir emigrējusi uz [[Turcija|Turciju]], taču tiek lēsts, ka daži tūkstoši nogaju joprojām dzīvo Dobrudžā.

== Skatīt arī ==

* [[Rumānijas ungāri]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://uniuneatatara.ro/ Rumānijas Turku-musulmaņu tatāru Demokrātiskās savienības tīmekļa vietne]
* [https://uctr.ro/ Rumānijas tatāru kultūras savienības tīmekļa vietne]
* [http://www.udt.ro/ Demokrātiskās tatāru savienības tīmekļa vietne]
* [https://uctr.ro/proiect/implementarea-limbii-tatare-in-scoli/ Tatāru valodas ieviešana Rumānijas skolās]

[[Kategorija:Tjurki]]
[[Kategorija:Tatāri]]
[[Kategorija:Rumānijas tautas]]</text>
      <sha1>t7dmf4czqhv964sohlhd7r5l2qu9rbc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450245</id>
      <parentid>4450244</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T14:33:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>/* Skatīt arī */</comment>
      <origin>4450245</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8377" sha1="3ct6msztuinxvtdqwek5gnml0wvkrf1" xml:space="preserve">{{Etniskas grupas infokaste
| attēls    = 
| tauta     = Rumānijas tatāri
| skaits    = 24 000 (2002)&lt;br&gt;20 282 (2011)
|   valoda = [[Dobrudžas tatāru valoda]]
| reliģija = [[Sunnītu islāms]]
|   grupas =
|     radi = [[turki]]
}}
'''Rumānijas tatāri''' jeb '''Dobrudžas tatāri''' ir [[Tjurki|tjurku]] [[etniskā grupa]], kas [[Rumānija|Rumānijā]] dzīvo kopš [[13. gadsimts|13. gadsimta]]. Saskaņā ar 2011. gada [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] par tatāriem sevi deklarēja 20 282 cilvēki, no kuriem lielākā daļa bija [[Krimas tatāri]] un dzīvoja [[Konstancas žudecs|Konstancas apgabalā]]. Taču saskaņā ar Rumānijas turku-tatāru musulmaņu Demokrātiskās savienības datiem Rumānijā dzīvo ap 50 000 [[Tatāri|tatāru]]. Viņi ir viena no galvenajām [[Musulmaņi|musulmaņu]] kopienas sastāvdaļām Rumānijā.

== Vēsture ==
Krimas tatāru kopienas saknes Rumānijā aizsākās ar [[Kumāni|kumānu]] migrāciju 10. gadsimtā. Vēl pirms kumānu ierašanās šajā reģionā apmetās citas tjurku tautas, piemēram, [[huņņi]] un [[Protobulgāri|bulgāri]]. Tatāri pirmo reizi sasniedza [[Donavas delta|Donavas deltu]] 13. gadsimta vidū [[Zelta Orda]]s uzplaukuma laikā.

14. un 15. gadsimtā [[Osmaņu impērija]] kolonizēja [[Dobrudža|Dobrudžu]] ar [[nogaji]]em no [[Budžaka]]s.

16. gadsimta beigās uz Dobrudžu no Budžakas tika atvesti aptuveni 30 000 nogaju tatāru. 
[[Attēls:Tatarii_din_Romania_2011.png|thumb|Tatāru izplatība [[Rumānija|Rumānijā]] (2011. gada tautas skaitīšana)]]

Pēc tam, kad [[Krievu—turku karš (1768—1774)|Krievija 1783. gadā anektēja Krimu]], [[Krimas tatāri]] sāka emigrēt uz Osmaņu piekrastes provincēm Dobrudžā.

No 1783. līdz 1853. gadam desmitiem tūkstošu Krimas tatāru un nogaju emigrēja uz [[Ruse]]s reģionu. 1812. gadā uz Dobrudžu imigrēja arī nogaji no Budžakas. Tatāri, kas apmetās Dobrudžā pirms lielās bēgšanas 1860. gadā, bija pazīstami kā ''kabaili''.

Tatāri kopā ar [[albāņi]]em kalpoja par [[žandarmi]]em, kurus osmaņi augstu vērtēja un kuriem tika piešķirtas īpašas nodokļu privilēģijas. Osmaņi papildus piešķīra tatāriem zināmu [[Autonomija|autonomiju]].

Tiek lēsts, ka no 1877. līdz 1878. gadam no Dobrudžas uz [[Anatolija|Anatoliju]] emigrēja no 80 000 līdz 100 000 Krimas tatāru, un šī emigrācija mazākā skaitā turpinājās līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]]. [[Emigrācija]]s iemesli bija vairāki: 1883. gadā Rumānijas valdība pieņēma likumus, kas noteica obligātu militāro dienestu visiem Rumānijas pavalstniekiem, tostarp tatāriem, kuri baidījās, ka dienests kristīgajā armijā neatbilst viņu musulmaņu identitātei. Citi iemesli bija 1899. gada [[bads]] Dobrudžā, virkne likumu no 1880. līdz 1885. gadam par tatāru un turku zemju konfiskāciju un Pirmais pasaules karš,

[[Attēls:Dobethn1903.png|thumb|Tautības Dobrudžas ziemeļos 20. gadsimta sākumā, tatāri dzeltenā krāsā]]
Unikāla Krimas tatāru nacionālā identitāte Dobrudžā sāka veidoties 19. gadsimta pēdējā ceturksnī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://uniuneatatara.ro/|title=UDTTMR – Uniunea Democrata a Turco-Tatarilor Musulmani din Romania &amp;#124; Bine ati venit!}}&lt;/ref&gt;  Pēc Krimas tatāru valdības krišanas Dobrudža kļuva Krimas tatāriem par galveno patvēruma vietu.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā daudzi tatāri aizbēga no [[Krima]]s un devās [[Bēgļi|bēgļu gaitās]] pie Krimas tatāru ģimenēm Dobrudžā, kuras vēlāk [[Rumānijas Tautas Republika|komunistiskā Rumānija]] bargi sodīja. Bēgļiem, kas mēģināja bēgt pa jūru, uzbruka Sarkanās armijas lidmašīnas, savukārt tiem, kas devās pa sauszemes ceļiem caur [[Moldāvija|Moldāviju,]] izdevās sasniegt Dobrudžu, pirms [[Sarkanā armija]] tos sagūstīja un 1944. gada 18. maijā lielāko daļu no viņiem deportēja uz Sibīriju.

1940. gadā Dienviddobrudža tika atdota [[Bulgārija]]i, un līdz 1977. gadam Rumānijā dzīvoja aptuveni 23 000 tatāru. Līdz 20. gs. deviņdesmitajiem gadiem to skaits pieauga līdz aptuveni 40 000.

Laikā no 1947. līdz 1957. gadam Rumānijā sāka darboties tatāru [[skola]]s, un 1955. gadā tatāru kopienai tika izveidots īpašs [[alfabēts]]. 1990. gadā tika izveidota turku-tatāru musulmaņu Demokrātiskā savienība.

2005. gadā Rumānijas turku-tatāru musulmaņu Demokrātiskā savienība apgalvoja, ka Rumānijā dzīvo ap 50 000 tatāru, uzskatot, ka tautas skaitīšanas aplēse ir mākslīgi zema, jo lielākā daļa tatāru sevi identificē kā turkus.

== Valoda ==
Rumānijas tatāru valoda ir Dobrudžas tatāru jeb rumāņu tatāru valoda. Tā ietver [[Krimas tatāru valoda|Krimas tatāru]] un [[Nogaju valoda|nogaju]] dialektus&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.researchgate.net/publication/287996468|title=Ekstra Küçük Bir Dil Olarak Romanya Tatar Türkçesi (As an Extra Small Language: Romania Tatar Turkish)}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.academia.edu/20136476|title=THE TURKISH LANGUAGE SPOKEN BY THE TURK-TATAR COMMUNITY LIVING IN ROMANIA|access-date=2023-04-28}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://antat.ru/ru/academy/international/romania/information.php|title=Общие сведения о татарах Добруджи|website=Академия наук Республики Татарстан|access-date=2022-01-19}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zen.yandex.ru/media/turks/dunaiskie-ili-rumynskie-tatary-otkuda-vzialis-i-kak-jivut-v-nastoiascee-vremia-5f789651952c3b370ec526f3|title=Дунайские или румынские татары. Откуда взялись и как живут в настоящее время|website=|access-date=2022-01-19|language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;inform.tatar&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://tatar-inform.tatar/news/taner-murat-dobrudzha-tatarlaryny-un-yashlek-balalary-tatarcha-irken-s-yl-sh-bel-5082672|title=Танер Мурат: Добруджа татарларының ун яшьлек балалары татарча иркен сөйләшә белә|publisher=Tatar-inform|date=24 April 2018|language=tt}}&lt;/ref&gt;, taču mūsdienās starp šiem dialektiem vairs nav asu atšķirību, un to galvenokārt uzskata par vienu valodu.&lt;ref name=&quot;RT&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.academia.edu/19984869|title=Romanian Tatar language communication in the multicultural space|last=Ismail|first=Nilghiun|access-date=2023-04-28}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;STSP&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Murat|first=Taner|date=January 1, 2018|title=The Sounds of Tatar Spoken in Romania: The Golden Khwarezmian Language of the Nine Noble Nations|url=https://www.academia.edu/36788619|journal=Anticus Press|via=www.academia.edu}}&lt;/ref&gt; Šī valoda pieder pie [[Kipčaku valodas|kipčaku tjurku valodām]], konkrētāk, kipčaku-nogaju, un to ietekmējusi [[Turku valoda|turku]] un [[rumāņu valoda]].&lt;ref name=&quot;RT&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;STSP&quot; /&gt;

== Apakšgrupas ==
=== Krimas tatāri ===
Krimas tatārus uz Dobrudžu atveda osmaņi pēc krievu varas pieauguma reģionā un Krimas [[aneksija]]s 1783. gadā. Tomēr pēc Rumānijas neatkarības iegūšanas 1877.–1878. gadā uz Anatoliju pārcēlās no 80 000 līdz 100 000 Krimas tatāru, un šī migrācija turpinājās arī pēc tam. Tādējādi tatāru skaits [[Ziemeļdobrudža|Dobrudžas ziemeļos]] samazinājās no 21 % 1880. gadā līdz 5,6 % 1912. gadā. 2002. gadā tie veidoja 2,4 % no iedzīvotājiem.

=== Nogaji ===
Rumānijas tautas skaitīšanā tatāru nogaju daļa nav atsevišķi uzskaitīta. Lielākā daļa ir emigrējusi uz [[Turcija|Turciju]], taču tiek lēsts, ka daži tūkstoši nogaju joprojām dzīvo Dobrudžā.

== Skatīt arī ==

* [[Rumānijas ungāri|Rumānijas ungāri (Sēkeji)]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://uniuneatatara.ro/ Rumānijas Turku-musulmaņu tatāru Demokrātiskās savienības tīmekļa vietne]
* [https://uctr.ro/ Rumānijas tatāru kultūras savienības tīmekļa vietne]
* [http://www.udt.ro/ Demokrātiskās tatāru savienības tīmekļa vietne]
* [https://uctr.ro/proiect/implementarea-limbii-tatare-in-scoli/ Tatāru valodas ieviešana Rumānijas skolās]

[[Kategorija:Tjurki]]
[[Kategorija:Tatāri]]
[[Kategorija:Rumānijas tautas]]</text>
      <sha1>3ct6msztuinxvtdqwek5gnml0wvkrf1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450246</id>
      <parentid>4450245</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T14:34:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4450246</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8402" sha1="sxn0ko69r7o6dqzpozzydi1n91ngbcn" xml:space="preserve">{{Etniskas grupas infokaste
| attēls = [[Attēls:TatarsOfDobrujaFlag.svg |214px]]
| tauta = Rumānijas tatāri
| skaits = 24 000 (2002)&lt;br&gt;20 282 (2011)
| valoda = [[Dobrudžas tatāru valoda]]
| reliģija = [[Sunnītu islāms]]
| grupas = 
| radi = [[turki]]
}}
'''Rumānijas tatāri''' jeb '''Dobrudžas tatāri''' ir [[Tjurki|tjurku]] [[etniskā grupa]], kas [[Rumānija|Rumānijā]] dzīvo kopš [[13. gadsimts|13. gadsimta]]. Saskaņā ar 2011. gada [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] par tatāriem sevi deklarēja 20 282 cilvēki, no kuriem lielākā daļa bija [[Krimas tatāri]] un dzīvoja [[Konstancas žudecs|Konstancas apgabalā]]. Taču saskaņā ar Rumānijas turku-tatāru musulmaņu Demokrātiskās savienības datiem Rumānijā dzīvo ap 50 000 [[Tatāri|tatāru]]. Viņi ir viena no galvenajām [[Musulmaņi|musulmaņu]] kopienas sastāvdaļām Rumānijā.

== Vēsture ==
Krimas tatāru kopienas saknes Rumānijā aizsākās ar [[Kumāni|kumānu]] migrāciju 10. gadsimtā. Vēl pirms kumānu ierašanās šajā reģionā apmetās citas tjurku tautas, piemēram, [[huņņi]] un [[Protobulgāri|bulgāri]]. Tatāri pirmo reizi sasniedza [[Donavas delta|Donavas deltu]] 13. gadsimta vidū [[Zelta Orda]]s uzplaukuma laikā.

14. un 15. gadsimtā [[Osmaņu impērija]] kolonizēja [[Dobrudža|Dobrudžu]] ar [[nogaji]]em no [[Budžaka]]s.

16. gadsimta beigās uz Dobrudžu no Budžakas tika atvesti aptuveni 30 000 nogaju tatāru. 
[[Attēls:Tatarii_din_Romania_2011.png|thumb|Tatāru izplatība [[Rumānija|Rumānijā]] (2011. gada tautas skaitīšana)]]

Pēc tam, kad [[Krievu—turku karš (1768—1774)|Krievija 1783. gadā anektēja Krimu]], [[Krimas tatāri]] sāka emigrēt uz Osmaņu piekrastes provincēm Dobrudžā.

No 1783. līdz 1853. gadam desmitiem tūkstošu Krimas tatāru un nogaju emigrēja uz [[Ruse]]s reģionu. 1812. gadā uz Dobrudžu imigrēja arī nogaji no Budžakas. Tatāri, kas apmetās Dobrudžā pirms lielās bēgšanas 1860. gadā, bija pazīstami kā ''kabaili''.

Tatāri kopā ar [[albāņi]]em kalpoja par [[žandarmi]]em, kurus osmaņi augstu vērtēja un kuriem tika piešķirtas īpašas nodokļu privilēģijas. Osmaņi papildus piešķīra tatāriem zināmu [[Autonomija|autonomiju]].

Tiek lēsts, ka no 1877. līdz 1878. gadam no Dobrudžas uz [[Anatolija|Anatoliju]] emigrēja no 80 000 līdz 100 000 Krimas tatāru, un šī emigrācija mazākā skaitā turpinājās līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]]. [[Emigrācija]]s iemesli bija vairāki: 1883. gadā Rumānijas valdība pieņēma likumus, kas noteica obligātu militāro dienestu visiem Rumānijas pavalstniekiem, tostarp tatāriem, kuri baidījās, ka dienests kristīgajā armijā neatbilst viņu musulmaņu identitātei. Citi iemesli bija 1899. gada [[bads]] Dobrudžā, virkne likumu no 1880. līdz 1885. gadam par tatāru un turku zemju konfiskāciju un Pirmais pasaules karš,

[[Attēls:Dobethn1903.png|thumb|Tautības Dobrudžas ziemeļos 20. gadsimta sākumā, tatāri dzeltenā krāsā]]
Unikāla Krimas tatāru nacionālā identitāte Dobrudžā sāka veidoties 19. gadsimta pēdējā ceturksnī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://uniuneatatara.ro/|title=UDTTMR – Uniunea Democrata a Turco-Tatarilor Musulmani din Romania &amp;#124; Bine ati venit!}}&lt;/ref&gt;  Pēc Krimas tatāru valdības krišanas Dobrudža kļuva Krimas tatāriem par galveno patvēruma vietu.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā daudzi tatāri aizbēga no [[Krima]]s un devās [[Bēgļi|bēgļu gaitās]] pie Krimas tatāru ģimenēm Dobrudžā, kuras vēlāk [[Rumānijas Tautas Republika|komunistiskā Rumānija]] bargi sodīja. Bēgļiem, kas mēģināja bēgt pa jūru, uzbruka Sarkanās armijas lidmašīnas, savukārt tiem, kas devās pa sauszemes ceļiem caur [[Moldāvija|Moldāviju,]] izdevās sasniegt Dobrudžu, pirms [[Sarkanā armija]] tos sagūstīja un 1944. gada 18. maijā lielāko daļu no viņiem deportēja uz Sibīriju.

1940. gadā Dienviddobrudža tika atdota [[Bulgārija]]i, un līdz 1977. gadam Rumānijā dzīvoja aptuveni 23 000 tatāru. Līdz 20. gs. deviņdesmitajiem gadiem to skaits pieauga līdz aptuveni 40 000.

Laikā no 1947. līdz 1957. gadam Rumānijā sāka darboties tatāru [[skola]]s, un 1955. gadā tatāru kopienai tika izveidots īpašs [[alfabēts]]. 1990. gadā tika izveidota turku-tatāru musulmaņu Demokrātiskā savienība.

2005. gadā Rumānijas turku-tatāru musulmaņu Demokrātiskā savienība apgalvoja, ka Rumānijā dzīvo ap 50 000 tatāru, uzskatot, ka tautas skaitīšanas aplēse ir mākslīgi zema, jo lielākā daļa tatāru sevi identificē kā turkus.

== Valoda ==
Rumānijas tatāru valoda ir Dobrudžas tatāru jeb rumāņu tatāru valoda. Tā ietver [[Krimas tatāru valoda|Krimas tatāru]] un [[Nogaju valoda|nogaju]] dialektus&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.researchgate.net/publication/287996468|title=Ekstra Küçük Bir Dil Olarak Romanya Tatar Türkçesi (As an Extra Small Language: Romania Tatar Turkish)}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.academia.edu/20136476|title=THE TURKISH LANGUAGE SPOKEN BY THE TURK-TATAR COMMUNITY LIVING IN ROMANIA|access-date=2023-04-28}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://antat.ru/ru/academy/international/romania/information.php|title=Общие сведения о татарах Добруджи|website=Академия наук Республики Татарстан|access-date=2022-01-19}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zen.yandex.ru/media/turks/dunaiskie-ili-rumynskie-tatary-otkuda-vzialis-i-kak-jivut-v-nastoiascee-vremia-5f789651952c3b370ec526f3|title=Дунайские или румынские татары. Откуда взялись и как живут в настоящее время|website=|access-date=2022-01-19|language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;inform.tatar&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://tatar-inform.tatar/news/taner-murat-dobrudzha-tatarlaryny-un-yashlek-balalary-tatarcha-irken-s-yl-sh-bel-5082672|title=Танер Мурат: Добруджа татарларының ун яшьлек балалары татарча иркен сөйләшә белә|publisher=Tatar-inform|date=24 April 2018|language=tt}}&lt;/ref&gt;, taču mūsdienās starp šiem dialektiem vairs nav asu atšķirību, un to galvenokārt uzskata par vienu valodu.&lt;ref name=&quot;RT&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.academia.edu/19984869|title=Romanian Tatar language communication in the multicultural space|last=Ismail|first=Nilghiun|access-date=2023-04-28}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;STSP&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Murat|first=Taner|date=January 1, 2018|title=The Sounds of Tatar Spoken in Romania: The Golden Khwarezmian Language of the Nine Noble Nations|url=https://www.academia.edu/36788619|journal=Anticus Press|via=www.academia.edu}}&lt;/ref&gt; Šī valoda pieder pie [[Kipčaku valodas|kipčaku tjurku valodām]], konkrētāk, kipčaku-nogaju, un to ietekmējusi [[Turku valoda|turku]] un [[rumāņu valoda]].&lt;ref name=&quot;RT&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;STSP&quot; /&gt;

== Apakšgrupas ==
=== Krimas tatāri ===
Krimas tatārus uz Dobrudžu atveda osmaņi pēc krievu varas pieauguma reģionā un Krimas [[aneksija]]s 1783. gadā. Tomēr pēc Rumānijas neatkarības iegūšanas 1877.–1878. gadā uz Anatoliju pārcēlās no 80 000 līdz 100 000 Krimas tatāru, un šī migrācija turpinājās arī pēc tam. Tādējādi tatāru skaits [[Ziemeļdobrudža|Dobrudžas ziemeļos]] samazinājās no 21 % 1880. gadā līdz 5,6 % 1912. gadā. 2002. gadā tie veidoja 2,4 % no iedzīvotājiem.

=== Nogaji ===
Rumānijas tautas skaitīšanā tatāru nogaju daļa nav atsevišķi uzskaitīta. Lielākā daļa ir emigrējusi uz [[Turcija|Turciju]], taču tiek lēsts, ka daži tūkstoši nogaju joprojām dzīvo Dobrudžā.

== Skatīt arī ==

* [[Rumānijas ungāri|Rumānijas ungāri (Sēkeji)]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://uniuneatatara.ro/ Rumānijas Turku-musulmaņu tatāru Demokrātiskās savienības tīmekļa vietne]
* [https://uctr.ro/ Rumānijas tatāru kultūras savienības tīmekļa vietne]
* [http://www.udt.ro/ Demokrātiskās tatāru savienības tīmekļa vietne]
* [https://uctr.ro/proiect/implementarea-limbii-tatare-in-scoli/ Tatāru valodas ieviešana Rumānijas skolās]

[[Kategorija:Tjurki]]
[[Kategorija:Tatāri]]
[[Kategorija:Rumānijas tautas]]</text>
      <sha1>sxn0ko69r7o6dqzpozzydi1n91ngbcn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450247</id>
      <parentid>4450246</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T14:34:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4450247</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8446" sha1="fx7x4tl4govmdcdusgsb2zepkrmmoyq" xml:space="preserve">{{Etniskas grupas infokaste
| attēls = [[Attēls:TatarsOfDobrujaFlag.svg |214px]]
| tauta = Rumānijas tatāri
| skaits = 24 000 (2002)&lt;br&gt;20 282 (2011)
| valoda = [[Dobrudžas tatāru valoda]]
| reliģija = [[Sunnītu islāms]]
| grupas = 
| radi = [[turki]]
| image_caption = Dobrudžas tatāru karogs
}}
'''Rumānijas tatāri''' jeb '''Dobrudžas tatāri''' ir [[Tjurki|tjurku]] [[etniskā grupa]], kas [[Rumānija|Rumānijā]] dzīvo kopš [[13. gadsimts|13. gadsimta]]. Saskaņā ar 2011. gada [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] par tatāriem sevi deklarēja 20 282 cilvēki, no kuriem lielākā daļa bija [[Krimas tatāri]] un dzīvoja [[Konstancas žudecs|Konstancas apgabalā]]. Taču saskaņā ar Rumānijas turku-tatāru musulmaņu Demokrātiskās savienības datiem Rumānijā dzīvo ap 50 000 [[Tatāri|tatāru]]. Viņi ir viena no galvenajām [[Musulmaņi|musulmaņu]] kopienas sastāvdaļām Rumānijā.

== Vēsture ==
Krimas tatāru kopienas saknes Rumānijā aizsākās ar [[Kumāni|kumānu]] migrāciju 10. gadsimtā. Vēl pirms kumānu ierašanās šajā reģionā apmetās citas tjurku tautas, piemēram, [[huņņi]] un [[Protobulgāri|bulgāri]]. Tatāri pirmo reizi sasniedza [[Donavas delta|Donavas deltu]] 13. gadsimta vidū [[Zelta Orda]]s uzplaukuma laikā.

14. un 15. gadsimtā [[Osmaņu impērija]] kolonizēja [[Dobrudža|Dobrudžu]] ar [[nogaji]]em no [[Budžaka]]s.

16. gadsimta beigās uz Dobrudžu no Budžakas tika atvesti aptuveni 30 000 nogaju tatāru. 
[[Attēls:Tatarii_din_Romania_2011.png|thumb|Tatāru izplatība [[Rumānija|Rumānijā]] (2011. gada tautas skaitīšana)]]

Pēc tam, kad [[Krievu—turku karš (1768—1774)|Krievija 1783. gadā anektēja Krimu]], [[Krimas tatāri]] sāka emigrēt uz Osmaņu piekrastes provincēm Dobrudžā.

No 1783. līdz 1853. gadam desmitiem tūkstošu Krimas tatāru un nogaju emigrēja uz [[Ruse]]s reģionu. 1812. gadā uz Dobrudžu imigrēja arī nogaji no Budžakas. Tatāri, kas apmetās Dobrudžā pirms lielās bēgšanas 1860. gadā, bija pazīstami kā ''kabaili''.

Tatāri kopā ar [[albāņi]]em kalpoja par [[žandarmi]]em, kurus osmaņi augstu vērtēja un kuriem tika piešķirtas īpašas nodokļu privilēģijas. Osmaņi papildus piešķīra tatāriem zināmu [[Autonomija|autonomiju]].

Tiek lēsts, ka no 1877. līdz 1878. gadam no Dobrudžas uz [[Anatolija|Anatoliju]] emigrēja no 80 000 līdz 100 000 Krimas tatāru, un šī emigrācija mazākā skaitā turpinājās līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]]. [[Emigrācija]]s iemesli bija vairāki: 1883. gadā Rumānijas valdība pieņēma likumus, kas noteica obligātu militāro dienestu visiem Rumānijas pavalstniekiem, tostarp tatāriem, kuri baidījās, ka dienests kristīgajā armijā neatbilst viņu musulmaņu identitātei. Citi iemesli bija 1899. gada [[bads]] Dobrudžā, virkne likumu no 1880. līdz 1885. gadam par tatāru un turku zemju konfiskāciju un Pirmais pasaules karš,

[[Attēls:Dobethn1903.png|thumb|Tautības Dobrudžas ziemeļos 20. gadsimta sākumā, tatāri dzeltenā krāsā]]
Unikāla Krimas tatāru nacionālā identitāte Dobrudžā sāka veidoties 19. gadsimta pēdējā ceturksnī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://uniuneatatara.ro/|title=UDTTMR – Uniunea Democrata a Turco-Tatarilor Musulmani din Romania &amp;#124; Bine ati venit!}}&lt;/ref&gt;  Pēc Krimas tatāru valdības krišanas Dobrudža kļuva Krimas tatāriem par galveno patvēruma vietu.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā daudzi tatāri aizbēga no [[Krima]]s un devās [[Bēgļi|bēgļu gaitās]] pie Krimas tatāru ģimenēm Dobrudžā, kuras vēlāk [[Rumānijas Tautas Republika|komunistiskā Rumānija]] bargi sodīja. Bēgļiem, kas mēģināja bēgt pa jūru, uzbruka Sarkanās armijas lidmašīnas, savukārt tiem, kas devās pa sauszemes ceļiem caur [[Moldāvija|Moldāviju,]] izdevās sasniegt Dobrudžu, pirms [[Sarkanā armija]] tos sagūstīja un 1944. gada 18. maijā lielāko daļu no viņiem deportēja uz Sibīriju.

1940. gadā Dienviddobrudža tika atdota [[Bulgārija]]i, un līdz 1977. gadam Rumānijā dzīvoja aptuveni 23 000 tatāru. Līdz 20. gs. deviņdesmitajiem gadiem to skaits pieauga līdz aptuveni 40 000.

Laikā no 1947. līdz 1957. gadam Rumānijā sāka darboties tatāru [[skola]]s, un 1955. gadā tatāru kopienai tika izveidots īpašs [[alfabēts]]. 1990. gadā tika izveidota turku-tatāru musulmaņu Demokrātiskā savienība.

2005. gadā Rumānijas turku-tatāru musulmaņu Demokrātiskā savienība apgalvoja, ka Rumānijā dzīvo ap 50 000 tatāru, uzskatot, ka tautas skaitīšanas aplēse ir mākslīgi zema, jo lielākā daļa tatāru sevi identificē kā turkus.

== Valoda ==
Rumānijas tatāru valoda ir Dobrudžas tatāru jeb rumāņu tatāru valoda. Tā ietver [[Krimas tatāru valoda|Krimas tatāru]] un [[Nogaju valoda|nogaju]] dialektus&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.researchgate.net/publication/287996468|title=Ekstra Küçük Bir Dil Olarak Romanya Tatar Türkçesi (As an Extra Small Language: Romania Tatar Turkish)}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.academia.edu/20136476|title=THE TURKISH LANGUAGE SPOKEN BY THE TURK-TATAR COMMUNITY LIVING IN ROMANIA|access-date=2023-04-28}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://antat.ru/ru/academy/international/romania/information.php|title=Общие сведения о татарах Добруджи|website=Академия наук Республики Татарстан|access-date=2022-01-19}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zen.yandex.ru/media/turks/dunaiskie-ili-rumynskie-tatary-otkuda-vzialis-i-kak-jivut-v-nastoiascee-vremia-5f789651952c3b370ec526f3|title=Дунайские или румынские татары. Откуда взялись и как живут в настоящее время|website=|access-date=2022-01-19|language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;inform.tatar&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://tatar-inform.tatar/news/taner-murat-dobrudzha-tatarlaryny-un-yashlek-balalary-tatarcha-irken-s-yl-sh-bel-5082672|title=Танер Мурат: Добруджа татарларының ун яшьлек балалары татарча иркен сөйләшә белә|publisher=Tatar-inform|date=24 April 2018|language=tt}}&lt;/ref&gt;, taču mūsdienās starp šiem dialektiem vairs nav asu atšķirību, un to galvenokārt uzskata par vienu valodu.&lt;ref name=&quot;RT&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.academia.edu/19984869|title=Romanian Tatar language communication in the multicultural space|last=Ismail|first=Nilghiun|access-date=2023-04-28}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;STSP&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Murat|first=Taner|date=January 1, 2018|title=The Sounds of Tatar Spoken in Romania: The Golden Khwarezmian Language of the Nine Noble Nations|url=https://www.academia.edu/36788619|journal=Anticus Press|via=www.academia.edu}}&lt;/ref&gt; Šī valoda pieder pie [[Kipčaku valodas|kipčaku tjurku valodām]], konkrētāk, kipčaku-nogaju, un to ietekmējusi [[Turku valoda|turku]] un [[rumāņu valoda]].&lt;ref name=&quot;RT&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;STSP&quot; /&gt;

== Apakšgrupas ==
=== Krimas tatāri ===
Krimas tatārus uz Dobrudžu atveda osmaņi pēc krievu varas pieauguma reģionā un Krimas [[aneksija]]s 1783. gadā. Tomēr pēc Rumānijas neatkarības iegūšanas 1877.–1878. gadā uz Anatoliju pārcēlās no 80 000 līdz 100 000 Krimas tatāru, un šī migrācija turpinājās arī pēc tam. Tādējādi tatāru skaits [[Ziemeļdobrudža|Dobrudžas ziemeļos]] samazinājās no 21 % 1880. gadā līdz 5,6 % 1912. gadā. 2002. gadā tie veidoja 2,4 % no iedzīvotājiem.

=== Nogaji ===
Rumānijas tautas skaitīšanā tatāru nogaju daļa nav atsevišķi uzskaitīta. Lielākā daļa ir emigrējusi uz [[Turcija|Turciju]], taču tiek lēsts, ka daži tūkstoši nogaju joprojām dzīvo Dobrudžā.

== Skatīt arī ==

* [[Rumānijas ungāri|Rumānijas ungāri (Sēkeji)]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://uniuneatatara.ro/ Rumānijas Turku-musulmaņu tatāru Demokrātiskās savienības tīmekļa vietne]
* [https://uctr.ro/ Rumānijas tatāru kultūras savienības tīmekļa vietne]
* [http://www.udt.ro/ Demokrātiskās tatāru savienības tīmekļa vietne]
* [https://uctr.ro/proiect/implementarea-limbii-tatare-in-scoli/ Tatāru valodas ieviešana Rumānijas skolās]

[[Kategorija:Tjurki]]
[[Kategorija:Tatāri]]
[[Kategorija:Rumānijas tautas]]</text>
      <sha1>fx7x4tl4govmdcdusgsb2zepkrmmoyq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Saalburg1958</title>
    <ns>3</ns>
    <id>628006</id>
    <revision>
      <id>4450227</id>
      <timestamp>2026-04-04T14:21:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4450227</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="180" sha1="h2fc4fk3zxqzevyuqcm0w57ukony5w0" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Saalburg1958}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 17.21 (EEST)</text>
      <sha1>h2fc4fk3zxqzevyuqcm0w57ukony5w0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Rumānijas tatāri</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628007</id>
    <revision>
      <id>4450235</id>
      <timestamp>2026-04-04T14:26:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Meistars Joda |tēma       = vēsture |valsts     = Rumānija }}</comment>
      <origin>4450235</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="98" sha1="5jzwf1i8ypsjwvounmim5r7y5ggaj4h" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Meistars Joda
|tēma       = vēsture
|valsts     = Rumānija
}}</text>
      <sha1>5jzwf1i8ypsjwvounmim5r7y5ggaj4h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Polnostr</title>
    <ns>3</ns>
    <id>628008</id>
    <revision>
      <id>4450249</id>
      <timestamp>2026-04-04T14:40:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4450249</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="176" sha1="3qhmtuchkrqg81iqvybgovgy5qs0aqf" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Polnostr}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 17.40 (EEST)</text>
      <sha1>3qhmtuchkrqg81iqvybgovgy5qs0aqf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kamaji</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628009</id>
    <revision>
      <id>4450261</id>
      <timestamp>2026-04-04T15:35:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kamaji | official_name = ''Kamajai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Kamajai square.JPG | image_caption = Kamaju centrālais laukums | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Rokišķu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Panevēžas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašva...</comment>
      <origin>4450261</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3793" sha1="ntmt6u9c8br7smo1qutf3p50sw98c0z" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Kamaji
| official_name = ''Kamajai''
| settlement_type = miests
| image_skyline = Kamajai square.JPG
| image_caption = Kamaju centrālais laukums
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Lietuva#Rokišķu rajons
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Panevēžas apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Rokišķu rajona pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Kamaju seņūnija]]
| area_total_km2 = 1.16
| population_total = 548
| population_as_of = 2021
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 55 | latm = 49 | lats = 12 | latNS = N
| longd = 25 | longm = 30 | longs = 14 | longEW = E
| elevation_m = 105
| website = 
}}
'''Kamaji''' ({{val|lt|Kamajai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķa]] [[Rokišķu rajona pašvaldība|Rokišķu rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas [[Šetekšna]]s upes krastā, 18 kilometrus uz dienvidiem no [[Rokišķi]]em.

== Vēsture ==
Kamaju muiža rakstos pirmo reizi minēti 1541. gadā. Miests vēsturiski attīstījās kā nozīmīgs tirdzniecības centrs [[Tīzenhauzeni|Tīzenhauzenu]] dzimtas īpašumā. 1635. gadā uzcelta pirmā baznīca. 18. gadsimta vidū Kamajiem tika piešķirtas tirdzniecības tiesības un tiesības rīkot četrus gadatirgus gadā, kas veicināja amatniecības un ebreju tirgotāju kopienas izaugsmi.

Miesta vēsture ir nešķirami saistīta ar dzejnieku un priesteri Antanu Strazdu (''Antanas Strazdas''), kurš šeit pavadīja mūža pēdējos gadus un ir apglabāts vietējā kapsētā. Viņa piemiņa ir kļuvusi par vienu no Kamaju identitātes stūrakmeņiem.

Padomju periodā Kamaji bija kolhoza centrālais ciemats. Saimniecība specializējās lopkopībā. Šajā laikā tika mērķtiecīgi saglabāts vēsturiskais miesta plānojums, vienlaikus uzbūvējot jaunu vidusskolu, kultūras namu un administratīvās ēkas. 2005. gadā miestam tika apstiprināts savs ģerbonis.

== Arhitektūra un apskates objekti ==
* Kamaju Sv. Kazimira baznīca: pašreizējā mūra baznīca celta 1903. gadā neogotikas stilā. Tā ir monumentāla divu torņu celtne, kas dominē miesta panorāmā. Baznīcas dārzā atrodas piemineklis Antanam Strazdam.
* Vēsturiskais miesta plānojums: Kamaji ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Miestam raksturīgs unikāls taisnstūrveida laukums, kurā satek astoņi ceļi — šāds radiāli aksiāls plānojums ir reti sastopams Lietuvas mazpilsētās.
* Garīdznieka un dzejnieka Antana Strazda kaps: atrodas miesta kapsētā; kapiem ir valsts nozīmes kultūrvēsturiska vērtība.
* Kamaju nams-muzejs: neliela ekspozīcija, kas veltīta miesta vēsturei un ievērojamiem novadniekiem.

== Sabiedrība ==
Miestā darbojas Kamaju Antana Strazda ģimnāzija, bibliotēka, pasts un kultūras nams. Kamaji ir nozīmīgs vietējais kultūras centrs Rokišķu rajona dienvidu daļā. Miesta saimnieciskā dzīve mūsdienās ir saistīta ar lauksaimniecību un pakalpojumu sniegšanu apkārtnes iedzīvotājiem. Ik gadu septembrī šeit norisinās tradicionālie &quot;Strazdu svētki&quot; (''Strazdinės''), pieminot dzejnieku Antanu Strazdu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.rokiskis.lt/ Rokišķu rajona pašvaldības vietne]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Rokišķu rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>ntmt6u9c8br7smo1qutf3p50sw98c0z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kamajai</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628010</id>
    <redirect title="Kamaji" />
    <revision>
      <id>4450262</id>
      <timestamp>2026-04-04T15:36:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Kamaji]]</comment>
      <origin>4450262</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20" sha1="b89p7tsygry73mj1glijxcd5dbxrxow" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kamaji]]</text>
      <sha1>b89p7tsygry73mj1glijxcd5dbxrxow</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:LNK apsveikuma telegramma B. Musolīni 1922. gada novembrī.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>628011</id>
    <revision>
      <id>4450263</id>
      <timestamp>2026-04-04T15:37:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jaunais Strēlnieks</username>
        <id>127483</id>
      </contributor>
      <comment>== Kopsavilkums ==
{{Information
| description    = Latvju Nacionālā kluba apsveikuma telegramma Benito Musolīni 1922.gada novembrī
| source         = Izgriezts no grāmatas &quot;Uldis Krēsliņš. Aktīvais nacionālisms Latvijā, 1922–1934. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2005. 92.lpp.&quot; https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:692446|page:94

| date           = 1922
| author         = Latvju Nacionālais klubs
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:lice...</comment>
      <origin>4450263</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="547" sha1="m45yzmdtq53vpesz73ci1bi3y1svmpq" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
{{Information
| description    = Latvju Nacionālā kluba apsveikuma telegramma Benito Musolīni 1922.gada novembrī
| source         = Izgriezts no grāmatas &quot;Uldis Krēsliņš. Aktīvais nacionālisms Latvijā, 1922–1934. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2005. 92.lpp.&quot; https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:692446|page:94

| date           = 1922
| author         = Latvju Nacionālais klubs
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{PD-nezināms}}</text>
      <sha1>m45yzmdtq53vpesz73ci1bi3y1svmpq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Akylas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628012</id>
    <redirect title="Akilas Mitilinaios" />
    <revision>
      <id>4450270</id>
      <timestamp>2026-04-04T16:19:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>XD991</username>
        <id>108020</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Akilas Mitilinaios]]</comment>
      <origin>4450270</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32" sha1="941gjywua78jt6qu2wfz98ltc2ucb86" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Akilas Mitilinaios]]</text>
      <sha1>941gjywua78jt6qu2wfz98ltc2ucb86</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Roķišķi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628013</id>
    <redirect title="Rokišķi" />
    <revision>
      <id>4450272</id>
      <timestamp>2026-04-04T16:23:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Rokišķi]]</comment>
      <origin>4450272</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23" sha1="ejznasd71vvdxaov4duljnecb1ar7xt" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Rokišķi]]</text>
      <sha1>ejznasd71vvdxaov4duljnecb1ar7xt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Meinvalda pārgrupēšanās</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628014</id>
    <redirect title="Mainvalda pārgrupēšanās" />
    <revision>
      <id>4450283</id>
      <timestamp>2026-04-04T16:55:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Crooplez</username>
        <id>101605</id>
      </contributor>
      <comment>Crooplez pārvietoja lapu [[Meinvalda pārgrupēšanās]] uz [[Mainvalda pārgrupēšanās]]: Kļūdains nosaukums: Nomainīts, lai atbilstu pareizajai izrunai. https://youglish.com/pronounce/meinwald/english </comment>
      <origin>4450283</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="41" sha1="gojxk2nm37b3u96ksojufpkhn9q0b04" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Mainvalda pārgrupēšanās]]</text>
      <sha1>gojxk2nm37b3u96ksojufpkhn9q0b04</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Meinvalda pārgrupēšanās</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628015</id>
    <redirect title="Diskusija:Mainvalda pārgrupēšanās" />
    <revision>
      <id>4450285</id>
      <timestamp>2026-04-04T16:55:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Crooplez</username>
        <id>101605</id>
      </contributor>
      <comment>Crooplez pārvietoja lapu [[Diskusija:Meinvalda pārgrupēšanās]] uz [[Diskusija:Mainvalda pārgrupēšanās]]: Kļūdains nosaukums: Nomainīts, lai atbilstu pareizajai izrunai. https://youglish.com/pronounce/meinwald/english </comment>
      <origin>4450285</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="51" sha1="ndutwvmah7bk2ahaktx6ap7h44p8xz4" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Diskusija:Mainvalda pārgrupēšanās]]</text>
      <sha1>ndutwvmah7bk2ahaktx6ap7h44p8xz4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ortolevas–Kinga reakcija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628016</id>
    <revision>
      <id>4450288</id>
      <timestamp>2026-04-04T17:14:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Crooplez</username>
        <id>101605</id>
      </contributor>
      <comment>Izveidots, tulkojot lapu &quot;[[:de:Special:Redirect/revision/242992050|Ortoleva-King-Reaktion]]&quot;</comment>
      <origin>4450288</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1829" sha1="r3pmiazh4qyq2otrjm8hny7csgahc8e" xml:space="preserve">'''Ortolevas–Kinga reakcija''' ir vārda reakcija [[Organiskā ķīmija|organiskajā ķīmijā]], ko 1899. gadā atklāja Džovanni Ortoleva un 1944. gadā tālāk pētīja L. Kerols Kings. Šī reakcija paver iespējas noderīgu piridīnija jodīda sāļu sintēzei.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Name Reactions in Heterocyclic Chemistry II|volume=|edition=6|publisher=John Wiley &amp; Sons, Inc.|date=2011|isbn=9781118092828|pages=645-650}}&lt;/ref&gt;

== Reakcijas apskats ==
Ortolevas–Kinga reakcijā organiskais savienojums '''1''' karsējot reaģē ar [[Jods|jodu]] un diviem [[Piridīns|piridīna]] '''2''' ekvivalentiem, veidojot alkilpiridīnija jodīdu '''3''' un piridīnija hidrojodīdu '''4.''' Vismaz viens no aizvietotājiem R&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt; un R&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; savienojumā '''1''' ir elektronus atvelkošs. Tie nodrošina pietiekami skābu ūdeņraža atomu savienojumā '''1''', kas nepieciešams, lai reakcija notiktu.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Name Reactions in Heterocyclic Chemistry II|volume=|edition=6|publisher=John Wiley &amp; Sons, Inc.|date=2011|isbn=9781118092828|pages=645-650}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=The Reactions of Iodine with Some Ketones in the Presence of Pyridine|volume=66|edition=|publisher=|date=1944|isbn=|pages=894–895}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ortoleva-King-Reaktion_ÜV1.svg|center|frameless|600x600px]]
[[Piridīns|Piridīna]] vietā, kas šajā reakcijā ir ne tikai reaģents, bet arī šķīdinātājs, var izmantot arī [[Hinolīns|hinolīnus]], izohinolīnus, pikolīnus un [[Nikotīnamīds|nikotīnamīdus]].&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=The Reactions of Acetophenone and Iodine with Some Nitrogenous Bases 1|volume=68|edition=|publisher=|date=1946-04|isbn=|pages=717–717}}&lt;/ref&gt;

== Reakcijas mehānisms ==

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;</text>
      <sha1>r3pmiazh4qyq2otrjm8hny7csgahc8e</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450289</id>
      <parentid>4450288</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T17:16:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Crooplez</username>
        <id>101605</id>
      </contributor>
      <comment>/* Reakcijas mehānisms */</comment>
      <origin>4450289</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1948" sha1="th28pi04w1v0rzmuloon0ens58ekbcz" xml:space="preserve">'''Ortolevas–Kinga reakcija''' ir vārda reakcija [[Organiskā ķīmija|organiskajā ķīmijā]], ko 1899. gadā atklāja Džovanni Ortoleva un 1944. gadā tālāk pētīja L. Kerols Kings. Šī reakcija paver iespējas noderīgu piridīnija jodīda sāļu sintēzei.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Name Reactions in Heterocyclic Chemistry II|volume=|edition=6|publisher=John Wiley &amp; Sons, Inc.|date=2011|isbn=9781118092828|pages=645-650}}&lt;/ref&gt;

== Reakcijas apskats ==
Ortolevas–Kinga reakcijā organiskais savienojums '''1''' karsējot reaģē ar [[Jods|jodu]] un diviem [[Piridīns|piridīna]] '''2''' ekvivalentiem, veidojot alkilpiridīnija jodīdu '''3''' un piridīnija hidrojodīdu '''4.''' Vismaz viens no aizvietotājiem R&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt; un R&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; savienojumā '''1''' ir elektronus atvelkošs. Tie nodrošina pietiekami skābu ūdeņraža atomu savienojumā '''1''', kas nepieciešams, lai reakcija notiktu.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Name Reactions in Heterocyclic Chemistry II|volume=|edition=6|publisher=John Wiley &amp; Sons, Inc.|date=2011|isbn=9781118092828|pages=645-650}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=The Reactions of Iodine with Some Ketones in the Presence of Pyridine|volume=66|edition=|publisher=|date=1944|isbn=|pages=894–895}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ortoleva-King-Reaktion_ÜV1.svg|center|frameless|600x600px]]
[[Piridīns|Piridīna]] vietā, kas šajā reakcijā ir ne tikai reaģents, bet arī šķīdinātājs, var izmantot arī [[Hinolīns|hinolīnus]], izohinolīnus, pikolīnus un [[Nikotīnamīds|nikotīnamīdus]].&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=The Reactions of Acetophenone and Iodine with Some Nitrogenous Bases 1|volume=68|edition=|publisher=|date=1946-04|isbn=|pages=717–717}}&lt;/ref&gt;

== Reakcijas mehānisms ==
[[Attēls:Ortolevas–Kinga reakcija mehanisms.svg|center|frameless|600x600px|Ortolevas–Kinga reakcijas mehānisms]]

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;</text>
      <sha1>th28pi04w1v0rzmuloon0ens58ekbcz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Merlo-Pontī</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628017</id>
    <redirect title="Moriss Merlo-Pontī" />
    <revision>
      <id>4450290</id>
      <timestamp>2026-04-04T17:19:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Moriss Merlo-Pontī]]</comment>
      <origin>4450290</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33" sha1="cwagqmqicw4ksoirrkfysjwao650bip" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Moriss Merlo-Pontī]]</text>
      <sha1>cwagqmqicw4ksoirrkfysjwao650bip</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:JanNein</title>
    <ns>3</ns>
    <id>628018</id>
    <revision>
      <id>4450292</id>
      <timestamp>2026-04-04T17:21:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4450292</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="175" sha1="5uvtwzwmcf33rjahlyp17esm8098vkd" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=JanNein}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 20.21 (EEST)</text>
      <sha1>5uvtwzwmcf33rjahlyp17esm8098vkd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Majozi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628019</id>
    <redirect title="Lukass Majozi" />
    <revision>
      <id>4450295</id>
      <timestamp>2026-04-04T17:28:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Lukass Majozi]]</comment>
      <origin>4450295</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="jyzo3vvmipowaqofkh3n8o46l207l5o" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Lukass Majozi]]</text>
      <sha1>jyzo3vvmipowaqofkh3n8o46l207l5o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Maiami Grand Prix</title>
    <ns>14</ns>
    <id>628020</id>
    <revision>
      <id>4450303</id>
      <timestamp>2026-04-04T17:41:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Commonscat|Miami Grand Prix}}  [[Kategorija:Formula 1 Grand Prix]] [[Kategorija:Autosports ASV|Grand Prix, Maiami]]</comment>
      <origin>4450303</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="117" sha1="p389d7257em0mntmak82t2v5ans0rrb" xml:space="preserve">{{Commonscat|Miami Grand Prix}}

[[Kategorija:Formula 1 Grand Prix]]
[[Kategorija:Autosports ASV|Grand Prix, Maiami]]</text>
      <sha1>p389d7257em0mntmak82t2v5ans0rrb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valentīna Karatajūte-Talimā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628021</id>
    <revision>
      <id>4450305</id>
      <timestamp>2026-04-04T17:45:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{inuse}} {{Zinātnieka infokaste |             platums =  |               vārds = Valentīna Karatajūte-Talimā |          vārds_orig = ''Valentina Karatajūtė-Talimaa'' |              attēls =  |          att_izmērs = 260px |       att_nosaukums =  |             dz_gads = 1930 |          dz_mēnesis = 12 |            dz_diena = 7 |            dz_vieta = [[Lazdiji]], {{LTU}} |              m_gads = 2022 |           m_mēnesis = 8 |             m_diena = 2 |             m_...</comment>
      <origin>4450305</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6577" sha1="nqf1g4jtnxvvnkhmbdgs0yauovv7zlz" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{Zinātnieka infokaste
|             platums = 
|               vārds = Valentīna Karatajūte-Talimā
|          vārds_orig = ''Valentina Karatajūtė-Talimaa''
|              attēls = 
|          att_izmērs = 260px
|       att_nosaukums = 
|             dz_gads = 1930
|          dz_mēnesis = 12
|            dz_diena = 7
|            dz_vieta = [[Lazdiji]], {{LTU}}
|              m_gads = 2022
|           m_mēnesis = 8
|             m_diena = 2
|             m_vieta = [[Viļņa]], {{LTU}}
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = 
|             tautība = lietuviete
|            paraksts = 
|        darba_vietas = [[Lietuvas ZA, Ģeoloģijas un ģeogrāfijas institūts]]
|          alma_mater = [[Viļņas Universitāte]]
|             zinātne = [[paleontoloģija]], [[ģeoloģija]]
|         pasniedzēji = 
|            studenti = 
|          sasniegumi = devona un silūra zivju pētījumi
|         apbalvojumi = 
|            piezīmes = 
|         kategorijas = 
|             dzimums = S
}}
'''Valentīna Karatajūte-Talimā''' ({{val|lt|Valentina Karatajūtė-Talimaa}}; dzimusi {{dat|1930|12|7}}, mirusi {{dat|2022|8|2}}) bija lietuviešu [[Ģeoloģija|ģeoloģe]] un [[Paleontoloģija|paleontoloģe]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi Lazdijos, Lietuvā Mikaloja un Serafimas Karataju ģimenē 1930. gada 7. decembrī. Tēvs strādāja Lietuvas bankā. 1941. gada februārī ģimene parcēlās uz Ukmerģi. Tur Valentīna uzsāka mācīties ģimnāzijā, kuru pabeidza ar sudraba medaļu. Viņa gribēja tālāk studēt arhitektūru, bet viņas brālis Vlads Karatajs ieteica pievērsties ģeologijai. Iegūtā medaļa ļāva tai 1949. gadā iestāties Viļņas Universitātes Dabaszinātņu fakultātē bez iestāju eksāmeniem. 1950. gadā viņas tēvu pārcēla uz Viļņas pilsētas bankas filiāli un ģimene pārcēlās dzīvot Viļņā. Studiju laikā Valentīna nodarbojās arī ar sporu un pat kļuva par universitātes čempioni paukošanā. Valentīnas zinātniskais vadītājs bija ģeologs Jozs Dalinkevičs, kurš 1953. gadā uzaicināja viņu piedalīties lauku seminārā-ekskursijā. Tur Valentīna sastapa paleontologu Dmitriju Obručevu, kurš uzņēmas vadīt viņas diplomdarbu. Tā pēc Viļņas Universitātes studiju beigšanas 1954. gadā viņa nokļuva Maskavā pētīt devona zivju fosilijas. Tur Valentīna iepazinās arī ar savu nākamo vīru, igauņu ārstu, Reinu Talimā. Pētījumi aspirantūrā beidzās 1958. gadā, kad Valentīna aizstāvēja bioloģijas zinatņu kandidāta disertāciju par tēmu &quot;PSRS devona asterolepīdi un to stratigrāfiskā izplatība&quot;. Pēc tam viņa pievērsās telodontu pētījumiem. Viņas brālis Vlads atsūtīja palīgā Petrasu Repši, kurš toreiz bija izslēgs no Mākslas institūta, un no mikroskopa okulāra zīmēja telodontu zvīņas. Bet arī pati Valentīna bija laba zīmētāja, kas pēc atsevišķiem kauliem spēja uzzīmēt bruņuzivs rekonstrukciju. 1963. gadā kopā ar Ļeņingradas silūra speciālistiem viņa strādāja Ukrianā, [[Ternopiļas apgabals|Ternopiļas]] un [[Ivanofrankivskas apgabals|Ivanofrankivskas]] apgabalos. 1965. gadā Ģeoloģijas institūta pētnieki Valentīnas vadībā devās izpētes braucienā uz [[Podolija|Podoliju]], Dņestras un tās pieteku atsegumos pētīt ihtiofaunas u.c. fosilijas. Silūra un devona robežas meklējumos uz Dņestu tika noorganizēta ekspedīcija arī nākamajā gadā. Arī 1970. gados tika rīkoti vairāki braucieni uz [[Podiļska|Podiļsku]]. Bez Ukrainas ekspedīcijām Valentīna piedalījās arī lauku darbos [[Tiva|Tivā]], [[Kizila|Kizilas]] apkartnē 1968. un 1970. gadā. Šeit tika savākta telodontu kolekcija un aprakstītas vairākas jaunas ģintis un sugas. Viņa pētīja arī Dienvidmongolijas un Dienvidjakutijas materiālu. 1972. gadā Valentīna kopā ar lietuviešu paleontologu, akantodu specialistu Jozu Vaļukeviču un latviešu ģeologu Visvaldi Kuršu devās ekspedīcijā uz [[Špicbergena|Špicbergenu]], [[Diksona Zeme|Diksona]] fjordā, kur tika savākta unikāla ihtiofaunas kolekcija. Bet 1978. gada vasarā tika sarīkota vēl lielāka ekspedīcija uz [[Severnaja Zemļa]]s arhipelāgu kurā piedalījās Valentīna atkal kopā ar Vaļukeviču un Kuršu. Tur viņa nostrādāja divus mēnešus, savācot tik pat unikālu kolekciju. 1981. gadā Valentīna arī piedalījās igauņu ģeologu organizētajā braucienā uz Gotlandi.

Uz ievāktā materiāla pamata 1976. gadā viņa aizstāvēja ģeoloģijas un mineraloģijas doktora disertāciju par tēmu &quot;PSRS un Špicbergenas silūra un devona telodonti&quot;. Savā darbā viņa parādīja, ka telodontu zvīņu morfoloģija var būt ļoti konverģenta starp ļoti atšķirīgām kladām, bet to iekšējā struktūra ir labāks orientieris telodontu filoģenēzei. Tajā pat laikā morfoloģiju var izmantot, veidojot t.s. zvīņu pārejas tipu rindas no dažādām sugas parstāvju ķermeņa daļām, kas var tikt apvienoti morfoloģiskos kompleksos. Izmantojot šo uzlaboto klasificēšanas metodi, viņa veica pilnu telodontu klases sistemātikas revīziju, ka arī izanalizēja daudzas citas bezžokļaiņu grupas. Vēl viņa piedalījās diskusijā par konodontu un citu senāko mugurkaulnieku palieku bioloģisko radniecību.

1991–1996. un 1996–2000. gados viņa piedalījās ģeoloģiskās korelācijas projektos biostratigrāfijā UNESCO Starptautiskās ģeoloģisko zinātņu programmas (IGCP) ietvaros.

Savas darbības laikā Valentīna Karatajūte-Talimā publicēja vairāk kā 180 zinātniskus rakstus un aprakstīja virs 100 dažādu ihtiofaunas sugu. Darbu Geoloģijas un ģeogrāfijas institūtā Valentīna atstāja 2008. gadā. Valentīna Karatajūte-Talimā nomira 2022. gada 2. augustā 91 gada vecumā.

Viņas darbs tika novērtēts, kad 2002. gadā Mugurkaulnieku paleontoloģijas biedrība piešķīra goda biedra statusu par izcilu ieguldījumu mugurkaulnieku paleontoloģijas nozarē. Vēl viņa bija Lietuvas ģeoloģijas biedrības goda biedrs (no 2004. gada), kā arī saņēma &quot;Zelta āmuru&quot; — prēmiju par mūža ieguldījumu ģeoloģijas jomā. 2003. gada aprīlī Lietuvas Zinatņu akadēmijas prezīdijs piešķīra Karatajūtei-Talimā akadēmiķa Joza Dalinkeviča prēmiju par ieguldījumu Lietuvas stratigrāfijā un senāko paleozoja mugurkaulnieku izpētē. Valentīnas Talimā vārdā ir nosauktas seno zivju ģintis un dzimtas (piemēram, Talimaalepis, Talivalia, Talivaliidae).

{{DEFAULTSORT:Karatajūte-Talimā, Valentīna}}
[[Kategorija:Paleontologi]]</text>
      <sha1>nqf1g4jtnxvvnkhmbdgs0yauovv7zlz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450307</id>
      <parentid>4450305</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T18:00:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4450307</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7095" sha1="er5nrja8hlbsmvnly5infjbbb9rof4v" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{Zinātnieka infokaste
|             platums = 
|               vārds = Valentīna Karatajūte-Talimā
|          vārds_orig = ''Valentina Karatajūtė-Talimaa''
|              attēls = 
|          att_izmērs = 260px
|       att_nosaukums = 
|             dz_gads = 1930
|          dz_mēnesis = 12
|            dz_diena = 7
|            dz_vieta = [[Lazdiji]], {{LTU}}
|              m_gads = 2022
|           m_mēnesis = 8
|             m_diena = 2
|             m_vieta = [[Viļņa]], {{LTU}}
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = 
|             tautība = lietuviete
|            paraksts = 
|        darba_vietas = [[Lietuvas ZA, Ģeoloģijas un ģeogrāfijas institūts]]
|          alma_mater = [[Viļņas Universitāte]]
|             zinātne = [[paleontoloģija]], [[ģeoloģija]]
|         pasniedzēji = 
|            studenti = 
|          sasniegumi = devona un silūra zivju pētījumi
|         apbalvojumi = 
|            piezīmes = 
|         kategorijas = 
|             dzimums = S
}}
'''Valentīna Karatajūte-Talimā''' ({{val|lt|Valentina Karatajūtė-Talimaa}}; dzimusi {{dat|1930|12|7}}, mirusi {{dat|2022|8|2}}) bija lietuviešu [[Ģeoloģija|ģeoloģe]] un [[Paleontoloģija|paleontoloģe]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi [[Lazdiji|Lazdijos]], [[Lietuva|Lietuvā]] Mikaloja un Serafimas Karataju ģimenē 1930. gada 7. decembrī. Tēvs strādāja [[Lietuvas Banka|Lietuvas Bankā]]. 1941. gada februārī ģimene parcēlās uz [[Ukmerģe|Ukmerģi]]. Tur Valentīna uzsāka mācīties ģimnāzijā, kuru pabeidza ar sudraba medaļu. Viņa gribēja tālāk studēt arhitektūru, bet viņas brālis [[Vlads Karatajs]] ieteica pievērsties ģeologijai. Iegūtā medaļa ļāva tai 1949. gadā iestāties [[Viļņas Universitāte]]s Dabaszinātņu fakultātē bez iestāju eksāmeniem. 1950. gadā viņas tēvu pārcēla uz [[Viļņa]]s pilsētas bankas filiāli un ģimene pārcēlās dzīvot Viļņā. Studiju laikā Valentīna nodarbojās arī ar sporu un pat kļuva par universitātes čempioni [[Paukošana|paukošanā]]. Valentīnas zinātniskais vadītājs bija ģeologs [[Jozs Dalinkevičs]], kurš 1953. gadā uzaicināja viņu piedalīties lauku seminārā-ekskursijā. Tur Valentīna sastapa paleontologu [[Dmitrijs Obručevs|Dmitriju Obručevu]], kurš uzņēmas vadīt viņas diplomdarbu. Tā pēc Viļņas Universitātes studiju beigšanas 1954. gadā viņa nokļuva [[Maskava|Maskavā]] pētīt [[Devons|devona]] zivju [[fosilijas]]. Tur Valentīna iepazinās arī ar savu nākamo vīru, igauņu ārstu, Reinu Talimā. Pētījumi [[Aspirantūra|aspirantūrā]] beidzās 1958. gadā, kad Valentīna aizstāvēja bioloģijas [[Zinatņu kandidāts|zinatņu kandidāta]] [[Disertācija|disertāciju]] par tēmu &quot;PSRS devona asterolepīdi un to stratigrāfiskā izplatība&quot;. Pēc tam viņa pievērsās [[Telodonti|telodontu]] pētījumiem. Viņas brālis Vlads atsūtīja palīgā Petrasu Repši, kurš toreiz bija izslēgs no Mākslas institūta, un no mikroskopa okulāra zīmēja telodontu [[zvīņas]]. Bet arī pati Valentīna bija laba zīmētāja, kas pēc atsevišķiem kauliem spēja uzzīmēt [[Bruņuzivis|bruņuzivs]] rekonstrukciju. 1963. gadā kopā ar [[Ļeņingrada]]s silūra speciālistiem viņa strādāja [[Ukraina|Ukrainā]], [[Ternopiļas apgabals|Ternopiļas]] un [[Ivanofrankivskas apgabals|Ivanofrankivskas]] apgabalos. 1965. gadā Ģeoloģijas institūta pētnieki Valentīnas vadībā devās izpētes braucienā uz [[Podolija|Podoliju]], [[Dņestra]]s un tās pieteku atsegumos pētīt ihtiofaunas u.c. fosilijas. [[Silūrs|Silūra]] un devona robežas meklējumos uz Dņestu tika noorganizēta ekspedīcija arī nākamajā gadā. Arī 1970. gados tika rīkoti vairāki braucieni uz [[Podiļska|Podiļsku]]. Bez Ukrainas ekspedīcijām Valentīna piedalījās arī lauku darbos [[Tiva|Tivā]], [[Kizila|Kizilas]] apkartnē 1968. un 1970. gadā. Šeit tika savākta telodontu kolekcija un aprakstītas vairākas jaunas ģintis un sugas. Viņa pētīja arī [[Mongolija|Dienvidmongolijas]] un [[Saha|Dienvidjakutijas]] materiālu. 1972. gadā Valentīna kopā ar lietuviešu paleontologu, akantodu specialistu [[Jozus Vaļukevičs|Jozu Vaļukeviču]] un latviešu ģeologu [[Visvaldis Kuršs|Visvaldi Kuršu]] devās ekspedīcijā uz [[Špicbergena|Špicbergenu]], [[Diksona Zeme|Diksona]] [[Fjords|fjordā]], kur tika savākta unikāla ihtiofaunas kolekcija. Bet 1978. gada vasarā tika sarīkota vēl lielāka ekspedīcija uz [[Severnaja Zemļa]]s arhipelāgu kurā piedalījās Valentīna atkal kopā ar Vaļukeviču un Kuršu. Tur viņa nostrādāja divus mēnešus, savācot tik pat unikālu kolekciju. 1981. gadā Valentīna arī piedalījās igauņu ģeologu organizētajā braucienā uz [[Gotlande|Gotlandi]].

Uz ievāktā materiāla pamata 1976. gadā viņa aizstāvēja ģeoloģijas un mineraloģijas doktora disertāciju par tēmu &quot;PSRS un Špicbergenas silūra un devona telodonti&quot;. Savā darbā viņa parādīja, ka telodontu zvīņu morfoloģija var būt ļoti [[Konverģentā evolūcija|konverģenta]] starp ļoti atšķirīgām [[Klada|kladām]], bet to iekšējā struktūra ir labāks orientieris telodontu [[filoģenēze]]i. Tajā pat laikā morfoloģiju var izmantot, veidojot t.s. zvīņu pārejas tipu rindas no dažādām sugas parstāvju ķermeņa daļām, kas var tikt apvienoti morfoloģiskos kompleksos. Izmantojot šo uzlaboto klasificēšanas metodi, viņa veica pilnu telodontu klases [[sistemātika]]s revīziju, kā arī izanalizēja daudzas citas [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] grupas. Vēl viņa piedalījās diskusijā par [[Konodonti|konodontu]] un citu senāko [[Mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] palieku bioloģisko radniecību.

1991–1996. un 1996–2000. gados viņa piedalījās ģeoloģiskās korelācijas projektos [[Biostratigrāfija|biostratigrāfijā]] [[UNESCO]] Starptautiskās ģeoloģisko zinātņu programmas (''IGCP'') ietvaros.

Savas darbības laikā Valentīna Karatajūte-Talimā publicēja vairāk kā 180 zinātniskus rakstus un aprakstīja virs 100 dažādu ihtiofaunas sugu. Darbu Geoloģijas un ģeogrāfijas institūtā Valentīna atstāja 2008. gadā. Valentīna Karatajūte-Talimā nomira 2022. gada 2. augustā 91 gada vecumā.

Viņas darbs tika novērtēts, kad 2002. gadā [[Mugurkaulnieku paleontoloģijas biedrība]] piešķīra goda biedra statusu par izcilu ieguldījumu mugurkaulnieku paleontoloģijas nozarē. Vēl viņa bija [[Lietuvas ģeoloģijas biedrība]]s goda biedrs (no 2004. gada), kā arī saņēma &quot;Zelta āmuru&quot; — prēmiju par mūža ieguldījumu ģeoloģijas jomā. 2003. gada aprīlī [[Lietuvas Zinatņu akadēmija]]s prezīdijs piešķīra Karatajūtei-Talimā akadēmiķa Joza Dalinkeviča prēmiju par ieguldījumu Lietuvas stratigrāfijā un senāko paleozoja mugurkaulnieku izpētē. Valentīnas Talimā vārdā ir nosauktas seno zivju ģintis un dzimtas (piemēram, ''[[Talimaalepis]]'', ''[[Talivalia]]'', ''[[Talivaliidae]]'').

{{DEFAULTSORT:Karatajūte-Talimā, Valentīna}}
[[Kategorija:Paleontologi]]</text>
      <sha1>er5nrja8hlbsmvnly5infjbbb9rof4v</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450318</id>
      <parentid>4450307</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T18:19:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4450318</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7119" sha1="slr23vco8ade4nv3measuawlqczezy2" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|             platums = 
|               vārds = Valentīna Karatajūte-Talimā
|          vārds_orig = ''Valentina Karatajūtė-Talimaa''
|              attēls = Valentīna Karatajūte Talimā.jpg
|          att_izmērs = 260px
|       att_nosaukums = 
|             dz_gads = 1930
|          dz_mēnesis = 12
|            dz_diena = 7
|            dz_vieta = [[Lazdiji]], {{LTU}}
|              m_gads = 2022
|           m_mēnesis = 8
|             m_diena = 2
|             m_vieta = [[Viļņa]], {{LTU}}
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = 
|             tautība = lietuviete
|            paraksts = 
|        darba_vietas = [[Lietuvas ZA, Ģeoloģijas un ģeogrāfijas institūts]]
|          alma_mater = [[Viļņas Universitāte]]
|             zinātne = [[paleontoloģija]], [[ģeoloģija]]
|         pasniedzēji = 
|            studenti = 
|          sasniegumi = devona un silūra zivju pētījumi
|         apbalvojumi = 
|            piezīmes = 
|         kategorijas = 
|             dzimums = S
}}
'''Valentīna Karatajūte-Talimā''' ({{val|lt|Valentina Karatajūtė-Talimaa}}; dzimusi {{dat|1930|12|7}}, mirusi {{dat|2022|8|2}}) bija lietuviešu [[Ģeoloģija|ģeoloģe]] un [[Paleontoloģija|paleontoloģe]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi [[Lazdiji|Lazdijos]], [[Lietuva|Lietuvā]] Mikaloja un Serafimas Karataju ģimenē 1930. gada 7. decembrī. Tēvs strādāja [[Lietuvas Banka|Lietuvas Bankā]]. 1941. gada februārī ģimene parcēlās uz [[Ukmerģe|Ukmerģi]]. Tur Valentīna uzsāka mācīties ģimnāzijā, kuru pabeidza ar sudraba medaļu. Viņa gribēja tālāk studēt arhitektūru, bet viņas brālis [[Vlads Karatajs]] ieteica pievērsties ģeologijai. Iegūtā medaļa ļāva tai 1949. gadā iestāties [[Viļņas Universitāte]]s Dabaszinātņu fakultātē bez iestāju eksāmeniem. 1950. gadā viņas tēvu pārcēla uz [[Viļņa]]s pilsētas bankas filiāli un ģimene pārcēlās dzīvot Viļņā. Studiju laikā Valentīna nodarbojās arī ar sporu un pat kļuva par universitātes čempioni [[Paukošana|paukošanā]]. Valentīnas zinātniskais vadītājs bija ģeologs [[Jozs Dalinkevičs]], kurš 1953. gadā uzaicināja viņu piedalīties lauku seminārā-ekskursijā. Tur Valentīna sastapa paleontologu [[Dmitrijs Obručevs|Dmitriju Obručevu]], kurš uzņēmas vadīt viņas diplomdarbu. Tā pēc Viļņas Universitātes studiju beigšanas 1954. gadā viņa nokļuva [[Maskava|Maskavā]] pētīt [[Devons|devona]] zivju [[fosilijas]]. Tur Valentīna iepazinās arī ar savu nākamo vīru, igauņu ārstu, Reinu Talimā. Pētījumi [[Aspirantūra|aspirantūrā]] beidzās 1958. gadā, kad Valentīna aizstāvēja bioloģijas [[Zinatņu kandidāts|zinatņu kandidāta]] [[Disertācija|disertāciju]] par tēmu &quot;PSRS devona asterolepīdi un to stratigrāfiskā izplatība&quot;. Pēc tam viņa pievērsās [[Telodonti|telodontu]] pētījumiem. Viņas brālis Vlads atsūtīja palīgā Petrasu Repši, kurš toreiz bija izslēgs no Mākslas institūta, un no mikroskopa okulāra zīmēja telodontu [[zvīņas]]. Bet arī pati Valentīna bija laba zīmētāja, kas pēc atsevišķiem kauliem spēja uzzīmēt [[Bruņuzivis|bruņuzivs]] rekonstrukciju. 1963. gadā kopā ar [[Ļeņingrada]]s silūra speciālistiem viņa strādāja [[Ukraina|Ukrainā]], [[Ternopiļas apgabals|Ternopiļas]] un [[Ivanofrankivskas apgabals|Ivanofrankivskas]] apgabalos. 1965. gadā Ģeoloģijas institūta pētnieki Valentīnas vadībā devās izpētes braucienā uz [[Podolija|Podoliju]], [[Dņestra]]s un tās pieteku atsegumos pētīt ihtiofaunas u.c. fosilijas. [[Silūrs|Silūra]] un devona robežas meklējumos uz Dņestu tika noorganizēta ekspedīcija arī nākamajā gadā. Arī 1970. gados tika rīkoti vairāki braucieni uz [[Podiļska|Podiļsku]]. Bez Ukrainas ekspedīcijām Valentīna piedalījās arī lauku darbos [[Tiva|Tivā]], [[Kizila|Kizilas]] apkartnē 1968. un 1970. gadā. Šeit tika savākta telodontu kolekcija un aprakstītas vairākas jaunas ģintis un sugas. Viņa pētīja arī [[Mongolija|Dienvidmongolijas]] un [[Saha|Dienvidjakutijas]] materiālu. 1972. gadā Valentīna kopā ar lietuviešu paleontologu, akantodu specialistu [[Jozus Vaļukevičs|Jozu Vaļukeviču]] un latviešu ģeologu [[Visvaldis Kuršs|Visvaldi Kuršu]] devās ekspedīcijā uz [[Špicbergena|Špicbergenu]], [[Diksona Zeme|Diksona]] [[Fjords|fjordā]], kur tika savākta unikāla ihtiofaunas kolekcija. Bet 1978. gada vasarā tika sarīkota vēl lielāka ekspedīcija uz [[Severnaja Zemļa]]s arhipelāgu kurā piedalījās Valentīna atkal kopā ar Vaļukeviču un Kuršu. Tur viņa nostrādāja divus mēnešus, savācot tik pat unikālu kolekciju. 1981. gadā Valentīna arī piedalījās igauņu ģeologu organizētajā braucienā uz [[Gotlande|Gotlandi]].

Uz ievāktā materiāla pamata 1976. gadā viņa aizstāvēja ģeoloģijas un mineraloģijas doktora disertāciju par tēmu &quot;PSRS un Špicbergenas silūra un devona telodonti&quot;. Savā darbā viņa parādīja, ka telodontu zvīņu morfoloģija var būt ļoti [[Konverģentā evolūcija|konverģenta]] starp ļoti atšķirīgām [[Klada|kladām]], bet to iekšējā struktūra ir labāks orientieris telodontu [[filoģenēze]]i. Tajā pat laikā morfoloģiju var izmantot, veidojot t.s. zvīņu pārejas tipu rindas no dažādām sugas parstāvju ķermeņa daļām, kas var tikt apvienoti morfoloģiskos kompleksos. Izmantojot šo uzlaboto klasificēšanas metodi, viņa veica pilnu telodontu klases [[sistemātika]]s revīziju, kā arī izanalizēja daudzas citas [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] grupas. Vēl viņa piedalījās diskusijā par [[Konodonti|konodontu]] un citu senāko [[Mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] palieku bioloģisko radniecību.

1991–1996. un 1996–2000. gados viņa piedalījās ģeoloģiskās korelācijas projektos [[Biostratigrāfija|biostratigrāfijā]] [[UNESCO]] Starptautiskās ģeoloģisko zinātņu programmas (''IGCP'') ietvaros.

Savas darbības laikā Valentīna Karatajūte-Talimā publicēja vairāk kā 180 zinātniskus rakstus un aprakstīja virs 100 dažādu ihtiofaunas sugu. Darbu Geoloģijas un ģeogrāfijas institūtā Valentīna atstāja 2008. gadā. Valentīna Karatajūte-Talimā nomira 2022. gada 2. augustā 91 gada vecumā.

Viņas darbs tika novērtēts, kad 2002. gadā [[Mugurkaulnieku paleontoloģijas biedrība]] piešķīra goda biedra statusu par izcilu ieguldījumu mugurkaulnieku paleontoloģijas nozarē. Vēl viņa bija [[Lietuvas ģeoloģijas biedrība]]s goda biedrs (no 2004. gada), kā arī saņēma &quot;Zelta āmuru&quot; — prēmiju par mūža ieguldījumu ģeoloģijas jomā. 2003. gada aprīlī [[Lietuvas Zinatņu akadēmija]]s prezīdijs piešķīra Karatajūtei-Talimā akadēmiķa Joza Dalinkeviča prēmiju par ieguldījumu Lietuvas stratigrāfijā un senāko paleozoja mugurkaulnieku izpētē. Valentīnas Talimā vārdā ir nosauktas seno zivju ģintis un dzimtas (piemēram, ''[[Talimaalepis]]'', ''[[Talivalia]]'', ''[[Talivaliidae]]'').

{{DEFAULTSORT:Karatajūte-Talimā, Valentīna}}
[[Kategorija:Paleontologi]]</text>
      <sha1>slr23vco8ade4nv3measuawlqczezy2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450322</id>
      <parentid>4450318</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T18:22:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4450322</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7135" sha1="fpaqcbx8kvkw2jkqrzbdszguauopt4g" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|             platums = 
|               vārds = Valentīna Karatajūte-Talimā
|          vārds_orig = ''Valentina Karatajūtė-Talimaa''
|              attēls = Valentīna Karatajūte Talimā.jpg
|          att_izmērs = 260px
|       att_nosaukums = 
|             dz_gads = 1930
|          dz_mēnesis = 12
|            dz_diena = 7
|            dz_vieta = [[Lazdiji]], {{LTU}}
|              m_gads = 2022
|           m_mēnesis = 8
|             m_diena = 2
|             m_vieta = [[Viļņa]], {{LTU}}
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = 
|             tautība = lietuviete
|            paraksts = 
|        darba_vietas = [[Lietuvas ZA, Ģeoloģijas un ģeogrāfijas institūts]]
|          alma_mater = [[Viļņas Universitāte]]
|             zinātne = [[paleontoloģija]], [[ģeoloģija]]
|         pasniedzēji = 
|            studenti = 
|          sasniegumi = devona un silūra zivju pētījumi
|         apbalvojumi = 
|            piezīmes = 
|         kategorijas = 
|             dzimums = S
}}
'''Valentīna Karatajūte-Talimā''' ({{val|lt|Valentina Karatajūtė-Talimaa}}; dzimusi {{dat|1930|12|7}}, mirusi {{dat|2022|8|2}}) bija lietuviešu [[Ģeoloģija|ģeoloģe]] un [[Paleontoloģija|paleontoloģe]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi [[Lazdiji|Lazdijos]], [[Lietuva|Lietuvā]] Mikaloja un Serafimas Karataju ģimenē 1930. gada 7. decembrī. Tēvs strādāja [[Lietuvas Banka|Lietuvas Bankā]]. 1941. gada februārī ģimene parcēlās uz [[Ukmerģe|Ukmerģi]]. Tur Valentīna uzsāka mācīties ģimnāzijā, kuru pabeidza ar sudraba medaļu. Viņa gribēja tālāk studēt arhitektūru, bet viņas brālis [[Vlads Karatajs]] ieteica pievērsties ģeologijai. Iegūtā medaļa ļāva tai 1949. gadā iestāties [[Viļņas Universitāte]]s Dabaszinātņu fakultātē bez iestāju eksāmeniem. 1950. gadā viņas tēvu pārcēla uz [[Viļņa]]s pilsētas bankas filiāli un ģimene pārcēlās dzīvot Viļņā. Studiju laikā Valentīna nodarbojās arī ar sporu un pat kļuva par universitātes čempioni [[Paukošana|paukošanā]]. Valentīnas zinātniskais vadītājs bija ģeologs [[Jozs Dalinkevičs]], kurš 1953. gadā uzaicināja viņu piedalīties lauku seminārā-ekskursijā. Tur Valentīna sastapa paleontologu [[Dmitrijs Obručevs|Dmitriju Obručevu]], kurš uzņēmas vadīt viņas diplomdarbu. Tā pēc Viļņas Universitātes studiju beigšanas 1954. gadā viņa nokļuva [[Maskava|Maskavā]] pētīt [[Devons|devona]] zivju [[fosilijas]]. Tur Valentīna iepazinās arī ar savu nākamo vīru, igauņu ārstu, Reinu Talimā. Pētījumi [[Aspirantūra|aspirantūrā]] beidzās 1958. gadā, kad Valentīna aizstāvēja bioloģijas [[Zinatņu kandidāts|zinatņu kandidāta]] [[Disertācija|disertāciju]] par tēmu &quot;PSRS devona asterolepīdi un to stratigrāfiskā izplatība&quot;. Pēc tam viņa pievērsās [[Telodonti|telodontu]] pētījumiem. Viņas brālis Vlads atsūtīja palīgā Petrasu Repši, kurš toreiz bija izslēgs no Mākslas institūta, un no mikroskopa okulāra zīmēja telodontu [[zvīņas]]. Bet arī pati Valentīna bija laba zīmētāja, kas pēc atsevišķiem kauliem spēja uzzīmēt [[Bruņuzivis|bruņuzivs]] rekonstrukciju. 1963. gadā kopā ar [[Ļeņingrada]]s silūra speciālistiem viņa strādāja [[Ukraina|Ukrainā]], [[Ternopiļas apgabals|Ternopiļas]] un [[Ivanofrankivskas apgabals|Ivanofrankivskas]] apgabalos. 1965. gadā Ģeoloģijas institūta pētnieki Valentīnas vadībā devās izpētes braucienā uz [[Podolija|Podoliju]], [[Dņestra]]s un tās pieteku atsegumos pētīt ihtiofaunas u.c. fosilijas. [[Silūrs|Silūra]] un devona robežas meklējumos uz Dņestu tika noorganizēta ekspedīcija arī nākamajā gadā. Arī 1970. gados tika rīkoti vairāki braucieni uz [[Podiļska|Podiļsku]]. Bez Ukrainas ekspedīcijām Valentīna piedalījās arī lauku darbos [[Tiva|Tivā]], [[Kizila|Kizilas]] apkartnē 1968. un 1970. gadā. Šeit tika savākta telodontu kolekcija un aprakstītas vairākas jaunas ģintis un sugas. Viņa pētīja arī [[Mongolija|Dienvidmongolijas]] un [[Saha|Dienvidjakutijas]] materiālu. 1972. gadā Valentīna kopā ar lietuviešu paleontologu, akantodu specialistu [[Jozus Vaļukevičs|Jozu Vaļukeviču]] un latviešu ģeologu [[Visvaldis Kuršs|Visvaldi Kuršu]] devās ekspedīcijā uz [[Špicbergena|Špicbergenu]], [[Diksona Zeme|Diksona]] [[Fjords|fjordā]], kur tika savākta unikāla ihtiofaunas kolekcija. Bet 1978. gada vasarā tika sarīkota vēl lielāka ekspedīcija uz [[Severnaja Zemļa]]s arhipelāgu kurā piedalījās Valentīna atkal kopā ar Vaļukeviču un Kuršu. Tur viņa nostrādāja divus mēnešus, savācot tik pat unikālu kolekciju. 1981. gadā Valentīna arī piedalījās igauņu ģeologu organizētajā braucienā uz [[Gotlande|Gotlandi]].

Uz ievāktā materiāla pamata 1976. gadā viņa aizstāvēja ģeoloģijas un mineraloģijas doktora disertāciju par tēmu &quot;PSRS un Špicbergenas silūra un devona telodonti&quot;. Savā darbā viņa parādīja, ka telodontu zvīņu morfoloģija var būt ļoti [[Konverģentā evolūcija|konverģenta]] starp ļoti atšķirīgām [[Klada|kladām]], bet to iekšējā struktūra ir labāks orientieris telodontu [[filoģenēze]]i. Tajā pat laikā morfoloģiju var izmantot, veidojot t.s. zvīņu pārejas tipu rindas no dažādām sugas parstāvju ķermeņa daļām, kas var tikt apvienoti morfoloģiskos kompleksos. Izmantojot šo uzlaboto klasificēšanas metodi, viņa veica pilnu telodontu klases [[sistemātika]]s revīziju, kā arī izanalizēja daudzas citas [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] grupas. Vēl viņa piedalījās diskusijā par [[Konodonti|konodontu]] un citu senāko [[Mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] palieku bioloģisko radniecību.

1991–1996. un 1996–2000. gados viņa piedalījās ģeoloģiskās korelācijas projektos [[Biostratigrāfija|biostratigrāfijā]] [[UNESCO]] Starptautiskās ģeoloģisko zinātņu programmas (''IGCP'') ietvaros.

Savas darbības laikā Valentīna Karatajūte-Talimā publicēja vairāk kā 180 zinātniskus rakstus un aprakstīja virs 100 dažādu ihtiofaunas sugu. Darbu Geoloģijas un ģeogrāfijas institūtā Valentīna atstāja 2008. gadā. Valentīna Karatajūte-Talimā nomira 2022. gada 2. augustā 91 gada vecumā.

== Atzinība ==
Viņas darbs tika novērtēts, kad 2002. gadā [[Mugurkaulnieku paleontoloģijas biedrība]] piešķīra goda biedra statusu par izcilu ieguldījumu mugurkaulnieku paleontoloģijas nozarē. Vēl viņa bija [[Lietuvas ģeoloģijas biedrība]]s goda biedrs (no 2004. gada), kā arī saņēma &quot;Zelta āmuru&quot; — prēmiju par mūža ieguldījumu ģeoloģijas jomā. 2003. gada aprīlī [[Lietuvas Zinatņu akadēmija]]s prezīdijs piešķīra Karatajūtei-Talimā akadēmiķa Joza Dalinkeviča prēmiju par ieguldījumu Lietuvas stratigrāfijā un senāko paleozoja mugurkaulnieku izpētē. Valentīnas Talimā vārdā ir nosauktas seno zivju ģintis un dzimtas (piemēram, ''[[Talimaalepis]]'', ''[[Talivalia]]'', ''[[Talivaliidae]]'').

{{DEFAULTSORT:Karatajūte-Talimā, Valentīna}}
[[Kategorija:Paleontologi]]</text>
      <sha1>fpaqcbx8kvkw2jkqrzbdszguauopt4g</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450326</id>
      <parentid>4450322</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T18:35:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4450326</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7272" sha1="gdij2vzc0smo4fxzmrufuwin4wlujap" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|             platums = 
|               vārds = Valentīna Karatajūte-Talimā
|          vārds_orig = ''Valentina Karatajūtė-Talimaa''
|              attēls = Valentīna Karatajūte Talimā.jpg
|          att_izmērs = 260px
|       att_nosaukums = 
|             dz_gads = 1930
|          dz_mēnesis = 12
|            dz_diena = 7
|            dz_vieta = [[Lazdiji]], {{LTU}}
|              m_gads = 2022
|           m_mēnesis = 8
|             m_diena = 2
|             m_vieta = [[Viļņa]], {{LTU}}
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = 
|             tautība = lietuviete
|            paraksts = 
|        darba_vietas = [[Lietuvas ZA, Ģeoloģijas un ģeogrāfijas institūts]]
|          alma_mater = [[Viļņas Universitāte]]
|             zinātne = [[paleontoloģija]], [[ģeoloģija]]
|         pasniedzēji = 
|            studenti = 
|          sasniegumi = devona un silūra zivju pētījumi
|         apbalvojumi = 
|            piezīmes = 
|         kategorijas = 
|             dzimums = S
}}
'''Valentīna Karatajūte-Talimā''' ({{val|lt|Valentina Karatajūtė-Talimaa}}; dzimusi {{dat|1930|12|7}}, mirusi {{dat|2022|8|2}}) bija lietuviešu [[Ģeoloģija|ģeoloģe]] un [[Paleontoloģija|paleontoloģe]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi [[Lazdiji|Lazdijos]], [[Lietuva|Lietuvā]] Mikaloja un Serafimas Karataju ģimenē 1930. gada 7. decembrī. Tēvs strādāja [[Lietuvas Banka|Lietuvas Bankā]]. 1941. gada februārī ģimene parcēlās uz [[Ukmerģe|Ukmerģi]]. Tur Valentīna uzsāka mācīties ģimnāzijā, kuru pabeidza ar sudraba medaļu. Viņa gribēja tālāk studēt arhitektūru, bet viņas brālis [[Vlads Karatajs]] ieteica pievērsties ģeologijai. Iegūtā medaļa ļāva tai 1949. gadā iestāties [[Viļņas Universitāte]]s Dabaszinātņu fakultātē bez iestāju eksāmeniem. 1950. gadā viņas tēvu pārcēla uz [[Viļņa]]s pilsētas bankas filiāli un ģimene pārcēlās dzīvot Viļņā. Studiju laikā Valentīna nodarbojās arī ar sporu un pat kļuva par universitātes čempioni [[Paukošana|paukošanā]]. Valentīnas zinātniskais vadītājs bija ģeologs [[Jozs Dalinkevičs]], kurš 1953. gadā uzaicināja viņu piedalīties lauku seminārā-ekskursijā. Tur Valentīna sastapa paleontologu [[Dmitrijs Obručevs|Dmitriju Obručevu]], kurš uzņēmas vadīt viņas diplomdarbu. Tā pēc Viļņas Universitātes studiju beigšanas 1954. gadā viņa nokļuva [[Maskava|Maskavā]] pētīt [[Devons|devona]] zivju [[fosilijas]]. Tur Valentīna iepazinās arī ar savu nākamo vīru, igauņu ārstu, Reinu Talimā. Pētījumi [[Aspirantūra|aspirantūrā]] beidzās 1958. gadā, kad Valentīna aizstāvēja bioloģijas [[Zinatņu kandidāts|zinatņu kandidāta]] [[Disertācija|disertāciju]] par tēmu &quot;PSRS devona asterolepīdi un to stratigrāfiskā izplatība&quot;. Pēc tam viņa pievērsās [[Telodonti|telodontu]] pētījumiem. Viņas brālis Vlads atsūtīja palīgā Petrasu Repši, kurš toreiz bija izslēgs no Mākslas institūta, un no mikroskopa okulāra zīmēja telodontu [[zvīņas]]. Bet arī pati Valentīna bija laba zīmētāja, kas pēc atsevišķiem kauliem spēja uzzīmēt [[Bruņuzivis|bruņuzivs]] rekonstrukciju. 1963. gadā kopā ar [[Ļeņingrada]]s silūra speciālistiem viņa strādāja [[Ukraina|Ukrainā]], [[Ternopiļas apgabals|Ternopiļas]] un [[Ivanofrankivskas apgabals|Ivanofrankivskas]] apgabalos. 1965. gadā Ģeoloģijas institūta pētnieki Valentīnas vadībā devās izpētes braucienā uz [[Podolija|Podoliju]], [[Dņestra]]s un tās pieteku atsegumos pētīt ihtiofaunas u.c. fosilijas. [[Silūrs|Silūra]] un devona robežas meklējumos uz Dņestu tika noorganizēta ekspedīcija arī nākamajā gadā. Arī 1970. gados tika rīkoti vairāki braucieni uz [[Podiļska|Podiļsku]]. Bez Ukrainas ekspedīcijām Valentīna piedalījās arī lauku darbos [[Tiva|Tivā]], [[Kizila|Kizilas]] apkartnē 1968. un 1970. gadā. Šeit tika savākta telodontu kolekcija un aprakstītas vairākas jaunas ģintis un sugas. Viņa pētīja arī [[Mongolija|Dienvidmongolijas]] un [[Saha|Dienvidjakutijas]] materiālu. 1972. gadā Valentīna kopā ar lietuviešu paleontologu, akantodu specialistu [[Jozus Vaļukevičs|Jozu Vaļukeviču]] un latviešu ģeologu [[Visvaldis Kuršs|Visvaldi Kuršu]] devās ekspedīcijā uz [[Špicbergena|Špicbergenu]], [[Diksona Zeme|Diksona]] [[Fjords|fjordā]], kur tika savākta unikāla ihtiofaunas kolekcija. Bet 1978. gada vasarā tika sarīkota vēl lielāka ekspedīcija uz [[Severnaja Zemļa]]s arhipelāgu kurā piedalījās Valentīna atkal kopā ar Vaļukeviču un Kuršu. Tur viņa nostrādāja divus mēnešus, savācot tik pat unikālu kolekciju. 1981. gadā Valentīna arī piedalījās igauņu ģeologu organizētajā braucienā uz [[Gotlande|Gotlandi]].

Uz ievāktā materiāla pamata 1976. gadā viņa aizstāvēja ģeoloģijas un mineraloģijas doktora disertāciju par tēmu &quot;PSRS un Špicbergenas silūra un devona telodonti&quot;. Savā darbā viņa parādīja, ka telodontu zvīņu morfoloģija var būt ļoti [[Konverģentā evolūcija|konverģenta]] starp ļoti atšķirīgām [[Klada|kladām]], bet to iekšējā struktūra ir labāks orientieris telodontu [[filoģenēze]]i. Tajā pat laikā morfoloģiju var izmantot, veidojot t.s. zvīņu pārejas tipu rindas no dažādām sugas parstāvju ķermeņa daļām, kas var tikt apvienoti morfoloģiskos kompleksos. Izmantojot šo uzlaboto klasificēšanas metodi, viņa veica pilnu telodontu klases [[sistemātika]]s revīziju, kā arī izanalizēja daudzas citas [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] grupas. Vēl viņa piedalījās diskusijā par [[Konodonti|konodontu]] un citu senāko [[Mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] palieku bioloģisko radniecību.

1991–1996. un 1996–2000. gados viņa piedalījās ģeoloģiskās korelācijas projektos [[Biostratigrāfija|biostratigrāfijā]] [[UNESCO]] Starptautiskās ģeoloģisko zinātņu programmas (''IGCP'') ietvaros.&lt;ref&gt;[https://www.vle.lt/straipsnis/valentina-karatajute-talimaa/ Visuotinę lietuvių enciklopediją]&lt;/ref&gt;

Savas darbības laikā Valentīna Karatajūte-Talimā publicēja vairāk kā 180 zinātniskus rakstus un aprakstīja virs 100 dažādu ihtiofaunas sugu. Darbu Geoloģijas un ģeogrāfijas institūtā Valentīna atstāja 2008. gadā. Valentīna Karatajūte-Talimā nomira 2022. gada 2. augustā 91 gada vecumā.

== Atzinība ==
Viņas darbs tika novērtēts, kad 2002. gadā [[Mugurkaulnieku paleontoloģijas biedrība]] piešķīra goda biedra statusu par izcilu ieguldījumu mugurkaulnieku paleontoloģijas nozarē. Vēl viņa bija [[Lietuvas ģeoloģijas biedrība]]s goda biedrs (no 2004. gada), kā arī saņēma &quot;Zelta āmuru&quot; — prēmiju par mūža ieguldījumu ģeoloģijas jomā. 2003. gada aprīlī [[Lietuvas Zinatņu akadēmija]]s prezīdijs piešķīra Karatajūtei-Talimā akadēmiķa Joza Dalinkeviča prēmiju par ieguldījumu Lietuvas stratigrāfijā un senāko paleozoja mugurkaulnieku izpētē. Valentīnas Talimā vārdā ir nosauktas seno zivju ģintis un dzimtas (piemēram, ''[[Talimaalepis]]'', ''[[Talivalia]]'', ''[[Talivaliidae]]'').

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Karatajūte-Talimā, Valentīna}}
[[Kategorija:Paleontologi]]</text>
      <sha1>gdij2vzc0smo4fxzmrufuwin4wlujap</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450331</id>
      <parentid>4450326</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T18:43:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <origin>4450331</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7399" sha1="k2mc7twajo4xl8mow5ew0rka6zadhdl" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|             platums = 
|               vārds = Valentīna Karatajūte-Talimā
|          vārds_orig = ''Valentina Karatajūtė-Talimaa''
|              attēls = Valentīna Karatajūte Talimā.jpg
|          att_izmērs = 260px
|       att_nosaukums = 
|             dz_gads = 1930
|          dz_mēnesis = 12
|            dz_diena = 7
|            dz_vieta = [[Lazdiji]], {{LTU}}
|              m_gads = 2022
|           m_mēnesis = 8
|             m_diena = 2
|             m_vieta = [[Viļņa]], {{LTU}}
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = 
|             tautība = lietuviete
|            paraksts = 
|        darba_vietas = [[Lietuvas ZA, Ģeoloģijas un ģeogrāfijas institūts]]
|          alma_mater = [[Viļņas Universitāte]]
|             zinātne = [[paleontoloģija]], [[ģeoloģija]]
|         pasniedzēji = 
|            studenti = 
|          sasniegumi = devona un silūra zivju pētījumi
|         apbalvojumi = 
|            piezīmes = 
|         kategorijas = 
|             dzimums = S
}}
'''Valentīna Karatajūte-Talimā''' ({{val|lt|Valentina Karatajūtė-Talimaa}}; dzimusi {{dat|1930|12|7}}, mirusi {{dat|2022|8|2}}) bija lietuviešu [[Ģeoloģija|ģeoloģe]] un [[Paleontoloģija|paleontoloģe]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi [[Lazdiji|Lazdijos]], [[Lietuva|Lietuvā]] Mikaloja un Serafimas Karataju ģimenē 1930. gada 7. decembrī. Tēvs strādāja [[Lietuvas Banka|Lietuvas Bankā]]. 1941. gada februārī ģimene parcēlās uz [[Ukmerģe|Ukmerģi]]. Tur Valentīna uzsāka mācīties ģimnāzijā, kuru pabeidza ar sudraba medaļu. Viņa gribēja tālāk studēt arhitektūru, bet viņas brālis [[Vlads Karatajs]] ieteica pievērsties ģeologijai. Iegūtā medaļa ļāva tai 1949. gadā iestāties [[Viļņas Universitāte]]s Dabaszinātņu fakultātē bez iestāju eksāmeniem. 1950. gadā viņas tēvu pārcēla uz [[Viļņa]]s pilsētas bankas filiāli un ģimene pārcēlās dzīvot Viļņā. Studiju laikā Valentīna nodarbojās arī ar sporu un pat kļuva par universitātes čempioni [[Paukošana|paukošanā]]. Valentīnas zinātniskais vadītājs bija ģeologs [[Jozs Dalinkevičs]], kurš 1953. gadā uzaicināja viņu piedalīties lauku seminārā-ekskursijā. Tur Valentīna sastapa paleontologu [[Dmitrijs Obručevs|Dmitriju Obručevu]], kurš uzņēmas vadīt viņas diplomdarbu. Tā pēc Viļņas Universitātes studiju beigšanas 1954. gadā viņa nokļuva [[Maskava|Maskavā]] pētīt [[Devons|devona]] zivju [[fosilijas]]. Tur Valentīna iepazinās arī ar savu nākamo vīru, igauņu ārstu, Reinu Talimā. Pētījumi [[Aspirantūra|aspirantūrā]] beidzās 1958. gadā, kad Valentīna aizstāvēja bioloģijas [[Zinatņu kandidāts|zinatņu kandidāta]] [[Disertācija|disertāciju]] par tēmu &quot;PSRS devona asterolepīdi un to stratigrāfiskā izplatība&quot;. Pēc tam viņa pievērsās [[Telodonti|telodontu]] pētījumiem. Viņas brālis Vlads atsūtīja palīgā Petrasu Repši, kurš toreiz bija izslēgs no Mākslas institūta, un no mikroskopa okulāra zīmēja telodontu [[zvīņas]]. Bet arī pati Valentīna bija laba zīmētāja, kas pēc atsevišķiem kauliem spēja uzzīmēt [[Bruņuzivis|bruņuzivs]] rekonstrukciju. 1963. gadā kopā ar [[Ļeņingrada]]s silūra speciālistiem viņa strādāja [[Ukraina|Ukrainā]], [[Ternopiļas apgabals|Ternopiļas]] un [[Ivanofrankivskas apgabals|Ivanofrankivskas]] apgabalos. 1965. gadā Ģeoloģijas institūta pētnieki Valentīnas vadībā devās izpētes braucienā uz [[Podolija|Podoliju]], [[Dņestra]]s un tās pieteku atsegumos pētīt ihtiofaunas u.c. fosilijas. [[Silūrs|Silūra]] un devona robežas meklējumos uz Dņestu tika noorganizēta ekspedīcija arī nākamajā gadā. Arī 1970. gados tika rīkoti vairāki braucieni uz [[Podiļska|Podiļsku]]. Bez Ukrainas ekspedīcijām Valentīna piedalījās arī lauku darbos [[Tiva|Tivā]], [[Kizila|Kizilas]] apkartnē 1968. un 1970. gadā. Šeit tika savākta telodontu kolekcija un aprakstītas vairākas jaunas ģintis un sugas. Viņa pētīja arī [[Mongolija|Dienvidmongolijas]] un [[Saha|Dienvidjakutijas]] materiālu. 1972. gadā Valentīna kopā ar lietuviešu paleontologu, akantodu specialistu [[Jozus Vaļukevičs|Jozu Vaļukeviču]] un latviešu ģeologu [[Visvaldis Kuršs|Visvaldi Kuršu]] devās ekspedīcijā uz [[Špicbergena|Špicbergenu]], [[Diksona Zeme|Diksona]] [[Fjords|fjordā]], kur tika savākta unikāla ihtiofaunas kolekcija. Bet 1978. gada vasarā tika sarīkota vēl lielāka ekspedīcija uz [[Severnaja Zemļa]]s arhipelāgu kurā piedalījās Valentīna atkal kopā ar Vaļukeviču un Kuršu. Tur viņa nostrādāja divus mēnešus, savācot tik pat unikālu kolekciju. 1981. gadā Valentīna arī piedalījās igauņu ģeologu organizētajā braucienā uz [[Gotlande|Gotlandi]].&lt;ref&gt;[http://www.lgeos.lt/GA/GA_numeriai/2023/GA2023_1_2/GA_2023_1-2_76-82_NARBUTAS.pdf Lietuvos geologų sąjunga (LGS)]&lt;/ref&gt;

Uz ievāktā materiāla pamata 1976. gadā viņa aizstāvēja ģeoloģijas un mineraloģijas doktora disertāciju par tēmu &quot;PSRS un Špicbergenas silūra un devona telodonti&quot;. Savā darbā viņa parādīja, ka telodontu zvīņu morfoloģija var būt ļoti [[Konverģentā evolūcija|konverģenta]] starp ļoti atšķirīgām [[Klada|kladām]], bet to iekšējā struktūra ir labāks orientieris telodontu [[filoģenēze]]i. Tajā pat laikā morfoloģiju var izmantot, veidojot t.s. zvīņu pārejas tipu rindas no dažādām sugas parstāvju ķermeņa daļām, kas var tikt apvienoti morfoloģiskos kompleksos. Izmantojot šo uzlaboto klasificēšanas metodi, viņa veica pilnu telodontu klases [[sistemātika]]s revīziju, kā arī izanalizēja daudzas citas [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] grupas. Vēl viņa piedalījās diskusijā par [[Konodonti|konodontu]] un citu senāko [[Mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] palieku bioloģisko radniecību.

1991–1996. un 1996–2000. gados viņa piedalījās ģeoloģiskās korelācijas projektos [[Biostratigrāfija|biostratigrāfijā]] [[UNESCO]] Starptautiskās ģeoloģisko zinātņu programmas (''IGCP'') ietvaros.&lt;ref&gt;[https://www.vle.lt/straipsnis/valentina-karatajute-talimaa/ Visuotinę lietuvių enciklopediją]&lt;/ref&gt;

Savas darbības laikā Valentīna Karatajūte-Talimā publicēja vairāk kā 180 zinātniskus rakstus un aprakstīja virs 100 dažādu ihtiofaunas sugu. Darbu Geoloģijas un ģeogrāfijas institūtā Valentīna atstāja 2008. gadā. Valentīna Karatajūte-Talimā nomira 2022. gada 2. augustā 91 gada vecumā.

== Atzinība ==
Viņas darbs tika novērtēts, kad 2002. gadā [[Mugurkaulnieku paleontoloģijas biedrība]] piešķīra goda biedra statusu par izcilu ieguldījumu mugurkaulnieku paleontoloģijas nozarē. Vēl viņa bija [[Lietuvas ģeoloģijas biedrība]]s goda biedrs (no 2004. gada), kā arī saņēma &quot;Zelta āmuru&quot; — prēmiju par mūža ieguldījumu ģeoloģijas jomā. 2003. gada aprīlī [[Lietuvas Zinatņu akadēmija]]s prezīdijs piešķīra Karatajūtei-Talimā akadēmiķa Joza Dalinkeviča prēmiju par ieguldījumu Lietuvas stratigrāfijā un senāko paleozoja mugurkaulnieku izpētē. Valentīnas Talimā vārdā ir nosauktas seno zivju ģintis un dzimtas (piemēram, ''[[Talimaalepis]]'', ''[[Talivalia]]'', ''[[Talivaliidae]]'').

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Karatajūte-Talimā, Valentīna}}
[[Kategorija:Paleontologi]]</text>
      <sha1>k2mc7twajo4xl8mow5ew0rka6zadhdl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:ESEVMTulks</title>
    <ns>3</ns>
    <id>628022</id>
    <revision>
      <id>4450311</id>
      <timestamp>2026-04-04T18:10:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4450311</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="178" sha1="3ucdg3dpqem69xd2gjeb27xdumberpk" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=ESEVMTulks}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 21.10 (EEST)</text>
      <sha1>3ucdg3dpqem69xd2gjeb27xdumberpk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Valentīna Karatajūte Talimā.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>628023</id>
    <revision>
      <id>4450317</id>
      <timestamp>2026-04-04T18:18:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Valentīna Karatajūte-Talimā (1930-2022), lietuviešu paleontoloģe un ģeoloģe. (Ievas Upenieces foto)</comment>
      <origin>4450317</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="156" sha1="69t57rzb787jfguwm2xkjq9anu1bfrm" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Valentīna Karatajūte-Talimā (1930-2022), lietuviešu paleontoloģe un ģeoloģe. (Ievas Upenieces foto)
== Licence ==
{{CC-BY-SA-4.0}}</text>
      <sha1>69t57rzb787jfguwm2xkjq9anu1bfrm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veļona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628024</id>
    <revision>
      <id>4450323</id>
      <timestamp>2026-04-04T18:26:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Veļona | official_name = ''Veliuona'' | settlement_type = miests | image_skyline = Veliuonas bažnyčia (1614) (by xan) - panoramio.jpg | image_caption = Veļonas Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Jurbarkas rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņ...</comment>
      <origin>4450323</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3970" sha1="bojnzpv01ip5g6wti1f5l59c1ic0vcj" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Veļona
| official_name = ''Veliuona''
| settlement_type = miests
| image_skyline = Veliuonas bažnyčia (1614) (by xan) - panoramio.jpg
| image_caption = Veļonas Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas baznīca
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Lietuva#Jurbarkas rajons
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Tauraģes apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Jurbarkas rajona pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Veļonas seņūnija]]
| area_total_km2 = 2.37
| population_total = 546
| population_as_of = 2021
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 55 | latm = 04 | lats = 41 | latNS = N
| longd = 23 | longm = 16 | longs = 26 | longEW = E
| elevation_m = 55
| website = 
}}
'''Veļona''' ({{val|lt|Veliuona}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Tauraģes apriņķis|Tauraģes apriņķa]], [[Jurbarkas rajona pašvaldība|Jurbarkas rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas [[Nemuna]]s labajā krastā, 35 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Jurbarka]]s, pie ceļa [[Kauņa]]—[[Šilute]].

== Vēsture ==
Veļona ir viena no senākajām zināmajām Lietuvas apdzīvotajām vietām, rakstos minēta jau 1291. gadā krustnešu hronikās kā ''Junigeda''. 13. un 14. gadsimtā šeit atradās stratēģiski svarīgs koka pilskalnu komplekss, kas aizsargāja [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas dižkunigaitiju]] no [[Vācu ordeņa valsts|Vācu ordeņa]] uzbrukumiem. Saskaņā ar leģendu 1341. gadā šeit, aplencot krustnešu pili, kritis dižkunigaitis [[Ģedimins]].

1421. gadā [[Vītauts Dižais]] šeit uzcēla pirmo baznīcu, bet 1443. gadā Veļona ieguva [[Magdeburgas tiesības]]. 16. gadsimtā netālu no Veļonas tika uzcelta viena no pirmajām skolām Lietuvā. Miests vēsturiski attīstījās kā nozīmīgs tirdzniecības centrs un kuģu piestātne pie Nemunas. 

Padomju periodā Veļona bija Petra Cvirkas kolhoza centrālais ciemats. Saimniecība specializējās dārzeņkopībā un augļkopībā, izmantojot Nemunas ielejas auglīgās augsnes. Šajā laikā tika uzbūvēta vidusskola, kultūras nams un labiekārtota miesta centrālā daļa, vienlaikus saglabājot unikālo vēsturisko ainavu.

== Arhitektūra un apskates objekti ==
* Veļonas Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas baznīca: viena no senākajām mūra baznīcām Lietuvā, celta 1644. gadā renesanses un baroka stilā par kņazu Albrehta un Kazimira Radvilu līdzekļiem.
* Veļonas muižas ansamblis: 19. gadsimta klasicisma stila mūra muiža ar dendroloģisko parku, kurā aug reti koki (tostarp dzeltenie tulpjukoki).
* Ģedimina kapa pilskalns: viens no vairākiem pilskalniem Veļonā, kurā saskaņā ar tradīciju apglabāts dižkunigaitis Ģedimins. Pilskalna pakājē uzstādīts piemineklis Ģediminam (1925).
* Veļonas novadpētniecības muzejs: iekārtots vēsturiskajā muižas ēkā un iepazīstina ar reģiona bagāto vēsturi.

== Sabiedrība ==
Miestā darbojas Veļonas Antana un Jona Jušku vārdā nosauktā ģimnāzija, bibliotēka, pasts un kultūras nams. Veļona ir nozīmīgs tūrisma objekts Panemunes ceļā (''Panemunės kelias''), piesaistot apmeklētājus ar savu vēsturi un panorāmas skatiem uz Nemunas upes ieleju. Saimnieciski miests mūsdienās ir saistīts ar tūrismu, lauksaimniecību un mežizstrādi.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.jurbarkas.lt/ Jurbarkas rajona pašvaldības vietne]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Jurbarkas rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>bojnzpv01ip5g6wti1f5l59c1ic0vcj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veliuona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628025</id>
    <redirect title="Veļona" />
    <revision>
      <id>4450324</id>
      <timestamp>2026-04-04T18:27:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Veļona]]</comment>
      <origin>4450324</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21" sha1="h5ezfx2y62cdps8w8jzqhi96wj71pou" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Veļona]]</text>
      <sha1>h5ezfx2y62cdps8w8jzqhi96wj71pou</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pušalota</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628026</id>
    <revision>
      <id>4450328</id>
      <timestamp>2026-04-04T18:38:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Pušalota | official_name = ''Pušalotas'' | settlement_type = miests | image_skyline = Pušalotas. Gatvė.JPG | image_caption = Iela Pušalotā | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Pasvales rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Panevēžas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvald...</comment>
      <origin>4450328</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3789" sha1="c16t2ee4ptoih9w7m3v9u088kvpluiz" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Pušalota
| official_name = ''Pušalotas''
| settlement_type = miests
| image_skyline = Pušalotas. Gatvė.JPG
| image_caption = Iela Pušalotā
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Lietuva#Pasvales rajons
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Panevēžas apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Pasvales rajona pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Pušalotas seņūnija]]
| area_total_km2 = 2.59
| population_total = 538
| population_as_of = 2021
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 55 | latm = 55 | lats = 59 | latNS = N
| longd = 24 | longm = 14 | longs = 20 | longEW = E
| elevation_m = 55
| website = 
}}
'''Pušalota''' ({{val|lt|Pušalotas}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķa]] [[Pasvales rajona pašvaldība|Pasvales rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas 19 kilometrus uz dienvidrietumiem no [[Pasvale|Pasvales]].

== Vēsture ==
Pušalotas baznīca rakstos pirmo reizi minēta 1639. gadā. Miesta nosaukums cēlies no vārda ‘priede’ (lietuviešu: ''pušis''), norādot uz vēsturiskajiem silu masīviem apkārtnē. 19. gadsimtā miests attīstījās kā nozīmīgs ziemeļu Lietuvas tirdzniecības centrs, kas bija īpaši slavens ar linu gadatirgiem.

Līdz Otrajam pasaules karam Pušalotā pastāvēja liela un aktīva ebreju kopiena, kas kontrolēja lielāko daļu miesta tirdzniecības un amatniecības. Padomju periodā Pušalota bija padomju saimniecības centrālais ciemats. Saimniecība specializējās lopkopībā un graudkopībā. Šajā laikā tika mērķtiecīgi saglabāts miesta vēsturiskais kodols, vienlaikus uzbūvējot vidusskolu, kultūras namu un administratīvo centru. 2009. gadā miestam tika apstiprināts savs ģerbonis.

== Arhitektūra un apskates objekti ==
* Pušalotas Sv. apustuļu Pētera un Pāvila baznīca: pašreizējā mūra baznīca celta no 1857. līdz 1863. gadam neoklasicisma stilā. Tā ir monumentāla balta celtne ar diviem torņiem un bagātīgu iekšējo apdari.
* Vēsturiskais miesta plānojums: Pušalota ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Miestam raksturīgs radiālais plānojums ar centrālo laukumu, kurā satek galvenās ielas, saglabājot 19. gadsimta beigu apbūves mērogu.
* Pušalotas sinagoga: viena no retajām reģionā saglabājušajām mūra sinagogām (celta 20. gadsimta sākumā), kas liecina par miesta multikulturālo vēsturi.
* Ebreju kapsēta: atrodas miesta pievārtē un ir iekļauta kultūras mantojuma sarakstā.
* Pušalotas šaursliežu dzelzceļa stacijas komplekss: vēsturiskā stacija uz līnijas [[Panevēža]]—[[Pasvale]]—[[Birži (Lietuva)|Birži]], kas mūsdienās ir tehnikas piemineklis.

== Sabiedrība ==
Miestā darbojas Pušalotas pamatskola, bibliotēka, pasts un kultūras nams. Pušalota ir nozīmīgs vietējais kultūras centrs Pasvales rajona dienvidu daļā. Miesta saimnieciskā dzīve mūsdienās ir saistīta ar lauksaimniecību un pakalpojumu sniegšanu apkārtnes iedzīvotājiem. Ik gadu šeit norisinās tradicionālie Sv. Pētera un Pāvila atlaidu svētki, kas pulcē daudz dalībnieku.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.pasvalys.lt/ Pasvales rajona pašvaldības vietne]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Pasvales rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>c16t2ee4ptoih9w7m3v9u088kvpluiz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pušalotas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628027</id>
    <redirect title="Pušalota" />
    <revision>
      <id>4450329</id>
      <timestamp>2026-04-04T18:38:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Pušalota]]</comment>
      <origin>4450329</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23" sha1="h5fq85ey2ibf3bg8wwkovbpgprtf0dl" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Pušalota]]</text>
      <sha1>h5fq85ey2ibf3bg8wwkovbpgprtf0dl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Senior Cat Caregiver</title>
    <ns>3</ns>
    <id>628028</id>
    <revision>
      <id>4450330</id>
      <timestamp>2026-04-04T18:39:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4450330</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="188" sha1="9d47fvmt3tt47krmwdamb1m98dtq3f7" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Senior Cat Caregiver}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 21.39 (EEST)</text>
      <sha1>9d47fvmt3tt47krmwdamb1m98dtq3f7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hanna Šturma</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628029</id>
    <revision>
      <id>4450332</id>
      <timestamp>2026-04-04T18:52:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>No EnWiki</comment>
      <origin>4450332</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19444" sha1="gbfz1y205uxe33hyzym30wai2rdbaov" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Johanna (Hanna) Šturma
| vārds_orig = ''Johanna Sturm''
| attēls = Johanna Sturm.jpg
| att_izmērs = 150px
| att_nosaukums = Hanna Šturma 1951. gadā
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1891
| dz_mēnesis = 02
| dz_diena = 28
| dz_vieta = {{vieta|Austroungārija|Burgenlande|Klingenbaha|td=Austrija}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1984
| m_mēnesis = 03
| m_diena = 09
| m_vieta = {{vieta|Dienvidslāvijas SFR|Horvātijas SR|Zagreba|td=Horvātija}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[horvāti|horvātiete]]
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 2
| paraksts = 
| nodarbošanās = arodbiedrību aktīviste
| kategorijas = 
| citas daļas = 
}}

'''Hanna Šturma''', pilnā vārdā '''Johanna Šturma''' ({{val|de|Johanna Sturm}}, dzimusi {{dat|1891|02|28}}, mirusi {{dat|1984|03|09}}) bija [[Austrija]]s [[Darba tiesības|darba tiesību]] un miera aktīviste, kura kļuva par [[pretošanās kustība]]s dalībnieci pēc tam, kad Austrija 1938. gadā tika [[Anšluss|pievienota]] [[Trešais reihs|nacistiskajai Vācijai]]. Nākamos dažus gadus viņa pavadīja Vācijas [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]] un 1945. gada 30. aprīlī iznāca no [[Rāvensbrikas nometne]]s. 1958. gadā viņa uzrakstīja autobiogrāfisku aprakstu par savu pieredzi, taču tai laikā nevarēja atrast izdevēju. 1982. gadā, divus gadus pirms viņas nāves, darbs tomēr tika publicēts.&lt;ref&gt;Hanna Sturm: ''Die Lebensgeschichte einer Arbeiterin; Vom Burgenland nach Ravensbrück''. Verlag für Gesellschaftskritik, 2nd edition, Vienna 1982&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==

=== Agrīnie gadi ===
Johanna Šturma piedzima Klingenbahā, nelielā pilsētiņā netālu no [[Eizenštate]]s [[Burgenlande|Burgenlandē]]. Burgenlande pēc [[Austroungārijas sabrukums|Austroungārijas sabrukuma]] 1921. gadā tika nodota Austrijai, bet, kad Šturma un viņas brāļi un māsas piedzima, tā atradās [[Austroungārija|Austroungārijas impērijas]] Ungārijas pusē. Viņa bija otrā no četriem bērniem saviem vecākiem un vienīgā meita.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;https://www.ravensbrueck.at/wp-content/uploads/2015/04/Mitteilungsblatt-2009.pdf Svjetlana Hromin-Heidler (December 2009). &quot;Hanna Sturm&quot; (PDF). Aus anlass des 25. todestages von Hanna sturm berichtet ihre enkelin über ihre Jugend und ihr politisches Wirken. Mitteilungsblatt: Der Österreichischen Lagergemeinschaft Ravensbrück &amp; FreundInnen, Wien. pp. 24—25.&lt;/ref&gt; Viņas tēvs strādāja par galdnieku. Ģimene piederēja pie Burgenlandes [[Horvāti|horvātu]] minoritātes.&lt;ref&gt;Anna Reininger (December 2009). &quot;4.3 Die soziale Frage .... 4.3.1. Die Kroatische Minderheit&quot; (PDF). ''Das Entstehen des Vereinswesens im österreichisch-ungarischen Grenzraum am Beispiel Neufeld an der Leitha im gesellschaftspolitischen und wirtschaftlichen Spannungsfeld um 1900 (Diplomarbeit)''. University of Vienna. pp. 78—83.&lt;/ref&gt; Viņa apmeklēja skolu tikai divas ziemas, laikā no oktobra līdz martam,&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; un pēc tam, tā kā Ungārijā nebija vispārējas izglītības sistēmas, astoņu gadu vecumā sāka strādāt laukos, vēlāk strādājot mājsaimniecībā. Kad viņai bija desmit gadi, viņas tēvs samaksāja notāram vienu florīnu, lai apstiprinātu, ka viņai ir divpadsmit gadi: tas ļāva viņai dabūt darbu cukurfabrikā netālu esošajā Šatendorfā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Pēc gada viņa tika paaugstināta amatā, kas izraisīja greizsirdību citu fabrikā strādājošo bērnu vidū, kuri dienas beigās piepildīja viņas tukšo kafijas pudeli ar cukura sīrupu. Sīrups tika atrasts pārbaudē, kad viņa aizgāja no darba, un viņa tika atlaista par iespējamu zādzību. Kad viņai bija 14 gadi, viņa sāka strādāt fabrikā uzņēmumā &quot;Jute AG&quot; [[Neifelde|Neifeldē]], vēl vienā mazpilsētā šajā apgabalā. Kopā ar trim citiem līdzīga vecuma bērniem viņa strādāja pie rūpnieciskās veļas mazgājamās mašīnas, ko izmantoja materiālu apstrādē. Tomēr pēc streika pret algu nokrāpšanu viņa atgriezās ielās. Dažus gadus vēlāk, 1907. gadā, viņa pavadīja savu vecāko brāli Jūliusu uz [[Vīne|Vīni]], meklējot darbu fabrikā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Darba aktīvisms Vīnē ===
Vīnē, pateicoties savam brālim, viņa iepazinās ar [[Čehi|čehu]] ģimeni, kas viņai deva pirmo darbu pilsētā. Ģimenes tēvs bija [[arodbiedrība]]s biedrs: viņam izdevās dabūt viņai darbu &quot;Jute AG&quot; rūpnīcā [[Floridsdorfa|Floridsdorfā]], augošā rūpniecības kvartālā pāri upei uz ziemeļiem no pilsētas galvenās daļas. (Rūpnīca bija māsas rūpnīca tai, no kuras viņa bija atlaista Neifeldē.) Floridsdorfā viņa pirmo reizi saskārās ar strauji attīstošos arodbiedrību kustību. 1908. gada 15. martā Hanna Šturma pievienojās [[Austrijas Sociāldemokrātiskā partija|Austrijas Sociāldemokrātiskajai partijai]] (''SPÖ''). 1910. gada 8. martā viņa iestājās arodbiedrībā un palika tās biedre visu mūžu. Savu sociāldemokrātisko mājīpašnieku iedrošināta un atbalstīta, viņa iemācījās lasīt un rakstīt.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

1911. gadā Vīnē notika vispārējs streiks. Hanna Šturma piedalījās plašā demonstrācijā gar ''Ringstraße'' pilsētas centrā. Policija bija stingra pret demonstrantiem. Tā kā viņa izplatīja skrejlapas, Šturma saņēma spēcīgu sitienu pa seju, padarot to asiņainu. Dalība demonstrācijā noveda arī pie darba zaudēšanas uzņēmumā &quot;Jute AG&quot; un turpmāka bezdarba perioda.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Kara laiki ===
Meitas Terēzijas piedzimšana 1912. gada 7. oktobrī pakļāva Šturmu diskriminācijai un praktiskām grūtībām, ar kurām šai laikmetā parasti saskārās neprecētas mātes. Pirmā pasaules kara laikā viņa tika nosūtīta strādāt munīcijas fabrikā Blūmavā (Fēliksdorfā), uz dienvidiem no Vīnes. 1916. gada augustā viņa tika arestēta par iespējamu [[Sabotāža|sabotāžu]] un kādu laiku pavadīja izmeklēšanas apcietinājumā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Alle Jahre wieder--: Weihnachten zwischen Kaiserzeit und Wirtschaftswunder|url=https://books.google.lv/books?id=SaidrgZdHF4C&amp;pg=PA156&amp;redir_esc=y|publisher=Böhlau|date=1993|isbn=978-3-205-05555-6|first=Heinz|last=Blaumeiser}}&lt;/ref&gt; Viņa tika apsūdzēta sprāgstvielu čaulu pildīšanā ar smiltīm, nevis sprāgstvielām. Galu galā viņas lieta nonāca tiesā un tika izbeigta pierādījumu trūkuma dēļ, lai gan daudz vēlāk viņa apstiprināja šādu savu darbību.&lt;ref&gt;Hanna Sturm, „…im ‚Nitroglyzerin auf die Schienen legen‘ waren die Polen die Stärksten…“, Interview mit Hanna Sturm über Sabotage in Rüstungsbetrieben im 1. Weltkrieg, in: Hannes Hofbauer/Andrea Komlosy (compiler-editors), ''Das andere Österreich. Vom Aufbegehren der kleinen Leute. Geschichten aus vier Jahrhunderten'', Wien 1987, pp. 142—150, here p. 144.&lt;/ref&gt; Viņa atrada citu darbu. Šturma lielāko daļu savas naudas bija sūtījusi mātei Annai, kura pieskatīja viņas divas meitas. Meiteņu tēvs nekad neatgriezās no kara. Viņa joprojām bija šķirta no savām meitām 1919. gadā, kad jaunākā no viņām, Rellija, nomira Vīnes slimnīcā. Šturma bija dziļi satriekta, bet turpināja aktīvu dzīvi.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Viņa piedalījās 1918. gada &quot;janvāra streika&quot; sagatavošanā, kur aicināja pieprasīt sieviešu strādnieku apstākļu uzlabošanu un kara beigas. Tas noveda pie viņas atkārtotas apcietināšanas, taču šoreiz viņa tika ļoti drīz atbrīvota, jo pret viņu bija maz pierādījumu.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ravensbrueckerinnen.at/?page_id=2948|title=Johanna Sturm {{!}} ÖsterreicherInnen im KZ Ravensbrück|website=www.ravensbrueckerinnen.at|access-date=2026-04-04}}&lt;/ref&gt;

=== 133 dienu padomju vara ===
Impērijas straujā sabrukšana 1918. gada oktobrī/novembrī Ungāriju atdalīja no Austrijas, un mūsdienu Burgenlandi atstāja Ungārijas pusē aiz improvizētās robežas. Savos dokumentos identificēta kā Burgenlandes horvāte, Šturma tagad tika klasificēta kā ārzemniece Vīnē: viņai bija jāatgriežas savā dzimšanas reģionā. Viņa atbalstīja [[Ungārijas Padomju Republika|Ungārijas Padomes]], ko 1919. gada 21. martā pasludināja [[Bēla Kuns]]. Viņas atbalsts bija praktisks — viņa strādāja par kurjeri, piegādājot ievērojamas skaidras naudas sūtījumus, kas bija savākti Ungārijas Sarkanajai armijai. Reiz viņu pamanīja policija, arestēja un aizveda uz [[Zalaegersega|Zalaegersegu]]. Pēc trim dienām viņai izdevās aizbēgt, bet jaunajā robežšķērsošanas punktā Neifeldē robežsargi viņu atpazina un atkārtoti arestēja. Viņa tika &quot;ieslodzīta&quot; stacijas otrās klases uzgaidāmajā telpā. Viņai izdevās izkāpt pa logu, netiekot pamanītai, un viņa aizbēga pāri laukiem uz Ebenfurti, kas vēl joprojām atradās Austrijā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Ungārijas Padomju Republika sabruka ārvalstu intervences dēļ 1919. gada augusta sākumā, un Šturma pievērsās nelegālas robežšķērsošanas organizēšanai līderiem, kad tie bēga. Viens no tiem, kam viņa palīdzēja, bija Bēla Kuns, kurš bija vadījis īslaicīgo padomju sistēmu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Šturma trīs dienas slēpa viņu savā dzīvoklī, neatpazīstot, bet, viņam aizejot, viņš atklāja savu identitāti.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Starpkaru periods ===
1921. gada augustā reģions, kurā ietilpa mūsdienu Burgenlande, kā pārsvarā vācisks tika atdalīts no Ungārijas un nodots Austrijai, abām tobrīd jau būdamām starptautiski atzītām par atsevišķām neatkarīgām valstīm. Šturma beidzot varēja bez grūtībām atgriezties mājās Neifeldē. Viņa atrada darbu pilsētas [[džuta]]s fabrikā un drīz vien kļuva par darba padomes locekli.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Šturma pēckara gados saglabāja politisku aktivitāti. Viņa īpašu uzmanību pievērsa katoļu horvātu kolēģēm, kuras darba devēji atkārtoti izmantoja kā [[Streiklauži|streiklauzes]]. Kā raksta kāds komunistisks avots, Hannai Šturmai izdevās iesaistītās strādnieces &quot;piesaistīt solidaritātei, kuras pamatā bija šķiriski apzinīga domāšana&quot;.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

1924. gadā viņa devās uz [[Maskava|Maskavu]] kā Austrijas delegāte uz starptautisku [[Komunistiskā Internacionāle|Kominternes]] konferenci.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://kpoe.at/frauen/frauen-pro-grammatisches/Frauenprogramm_Web.pdf|title=&quot;Hanna Sturm: Geboren am 28. Februar 1891 in Klingenbach/Klimpuh, Österreich: Gestorben am 9. März 1984 in Zagreb, Jugoslawien&quot; (PDF). Für eine neue Kultur des Zusammenlebens. Kommunistische Partei Österreich, Wien. p. 38.|website=kpoe.at|access-date=2026-04-04}}&lt;/ref&gt; Tur viņai bija iespēja satikt augsta līmeņa politiskos aktīvistus no dažādām valstīm: starp biedriem, ar kuriem viņa konferencē sēdēja pie viena galda, bija [[Suņs Džunšaņs|Suņs Jatsens]] un viņa jaunā sieva, ar kuriem, kā viņa vēlāk ziņoja, viņa varēja vācu valodā apspriest dažādas tēmas, kas sniedzās ārpus politikas. Notika arī satikšanās ar Bēlu Kunu, kurš viņu uzreiz atpazina.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Dzimtenē 1925. gadā bija notikuši divi lieli sieviešu strādnieču streiki, lai pieprasītu algas, pēc kuriem, atgriežoties mājās no Maskavas, Šturma nevarēja atrast darbu. Tūlīt pēc tam viņa sāka organizēt [[Bezdarbs|bezdarbniekus]] šajā apgabalā, kļūstot par Bezdarbnieku komitejas priekšsēdētāju Burgenlandes galvaspilsētā Eizenštatē , lai gan personīgi, saņemot ļoti ierobežotu finansiālu atbalstu, viņa bija pakļauta spiedienam. Viņa nonāca arī konfliktā ar sociāldemokrātu partijas vadību. Partijas priekšsēdētājs [[Oto Bauers]] nevēlējās, lai strādnieku protesti radikalizētos.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

1925. gadā (vai, iespējams, 1927. gadā — avoti atšķiras), pastāvot domstarpībām ar partijas vadību, Šturma tika izslēgta no Sociāldemokrātiskās partijas.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Šo notikumu viņa izmantoja kā iespēju pievienoties [[Austrijas Komunistiskā partija|Austrijas Komunistiskajai partijai]].&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Joprojām nespējot atrast darbu savā dzimtajā reģionā, kur viņas politiskās aktivitātes bija kļuvušas vispārzināmas rūpnīcu īpašnieku vidū,&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://members.inode.at/777911/html/stalin/sturm.htm|title=&quot;Sturm Therese / Штурм Тереза Карловна&quot;. Österreichische Stalin-Opfer (bis 1945). Österreichisches Zentrum für russische Sprache und Kultur. Retrieved 30 January 2018.|website=members.inode.at|access-date=2026-04-04}}&lt;/ref&gt; 1929. gadā Hanna Šturma kopā ar savu pusaudzi meitu Terēziju pārcēlās uz [[Brēmene|Brēmeni]] [[Vācija|Vācijā]], kur abas atrada darbu tekstilfabrikā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Šis periods bija Vācijā pieaugošas politiskās polarizācijas periods: tā gada darba padomes vēlēšanās rūpnīcā, kurā viņas strādāja, 12 no 15 darba padomē ievēlētajiem strādniekiem bija komunisti, un Hannas Šturmas darbība veicināja šo rezultātu. Drīz pēc tam māte un meita tika izraidītas no Vācijas.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

Atgriežoties Burgenlandē, sekoja vēl viens bezdarba periods. 1930. gadā darba birža nosūtīja Hannu un Terēziju Šturmas kopā ar bezdarbnieku ogļraču grupu uz Maskavu. Pusgadu vēlāk viņas abas tika nodarbinātas nevis Maskavā, bet gan kā instruktores [[Sanktpēterburga|Ļeņingradas]] tekstilfabrikā &quot;Rabotņica&quot;, kur trīs maiņās apmācīja mācekļus un citus jaunus darbiniekus [[vērpšana]]s mašīnu lietošanā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Atgriešanās Austrijā ===
1932. gada rudenī partija atsauca Hannu Šturmu uz Austriju.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Terēzija palika, studējot tautsaimniecību [[Sanktpēterburgas Valsts universitāte|Ļeņingradas Universitātē]].&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Viņai bija arī biroja darbs Starptautiskajā jūrnieku klubā, un tur viņa satika savu pirmo vīru, vācu jūrnieku, ar kuru apprecējās 1932. gadā. Pēc tam viņas vīrs tika arestēts, un pati Terēzija tika arestēta gadu vēlāk, iespējams, abos gadījumos tāpēc, ka viņi atteicās pieteikties Padomju Savienības pilsonībai.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Terēzija vairāk nekā divdesmit gadus pavadīja izsūtījumā [[Uhta]]s apkaimē, [[Komi]] [[Komi|APSR]]. Tomēr viņa izdzīvoja un 1957. gadā varēja kopā ar savu [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] dzimušo vīru un četriem bērniem pārcelties uz [[Zagreba|Zagrebu]], kur viņi sāka jaunu dzīvi.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

1934. gadā Austrijā pie varas nāca labēji autoritāra [[Tēvzemes fronte]]s valdība, kas, iepriekšējā gada notikumu iedrošināta, ātri pārveidoja valsti par postdemokrātisku diktatūru. Avoti lielākoties klusē par Hannas Šturmas politiskajām aktivitātēm 1930. gadu daļā. Reģistrēts, ka laikā no 1933. līdz 1937. gadam varas iestādes viņu četras reizes aizturēja uz laiku no četrām līdz divdesmit četrām dienām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://ravensbrueck.metamagix.net/detail.php?var=2082|title=ÖsterreicherInnen im KZ Ravensbrück|website=ravensbrueck.metamagix.net|access-date=2026-04-04|language=de-DE}}&lt;/ref&gt; Kādā brīdī viņa tika izslēgta no Austrijas Komunistiskās partijas, lai gan nav skaidrs, vai tas notika pirms vai pēc partijas aizliegšanas. Jebkurā gadījumā viņa palika [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|padomju Komunistiskās partijas biedre]],&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; kurā bija iestājusies PSRS.

== Otrais pasaules karš ==
Austrija 1938. gada martā tika pievienota nacistiskajai Vācijai, un zināmo antinacistu apspiešana kļuva sistemātiskāka. Tajā pašā mēnesī Šturma tika atkal arestēta, šoreiz no [[gestapo]] puses.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Līdz 1938. gada jūnijam viņa bija aizvesta uz [[Lihtenburgas koncentrācijas nometne|Lihtenburgas koncentrācijas nometni]] Vācijas centrālajā daļā, starp [[Leipciga|Leipcigu]] un Berlīni. Viņa saslima, bet atveseļojās, izveidojot nelielu &quot;labotāju&quot; komandu — tā saukto &quot;Šturmas kolonnu&quot;, kas kļuva noderīgi, labojot nometnes salauztos armatūru elementus, tādējādi iegūstot zināmu cieņu no paramilitārajiem apsargiem, kuri ielaida &quot;Šturma kolonnu&quot; savās nometnes daļās, kur tā veica remontu un vienlaikus zaga pārtiku.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Pēc gada, 1939. gada maijā, koncentrācijas nometne Lihtenburgā tika slēgta, un ieslodzītās sievietes tika pārvietotas uz [[Rāvensbrikas nometne|Rāvensbrikas koncentrācijas nometni]], kas atradās uz ziemeļiem no Berlīnes. Avotu sniegtā informācija liecina, ka sistēma Šturmu nesalauza. Ir atsauce uz viņu kā uz &quot;Austrijas komunisti un visu amatu meistari, [kura] mācīja &quot;studentiem&quot;: kā uzcelt žogus, iesist naglas un atlauzt slēdzenes&quot;, un arī vadīja diskusijas par [[Ļevs Tolstojs|Ļeva Tolstoja]] &quot;Karu un mieru&quot; no tualetē atrastās grāmatas. Rāvensbrikā viņa arī turpināja vadīt savu &quot;Šturmas kolonnu&quot;, kurā strādāja pie lietu labošanas. Nometnes vadība viņu sāka uzskatīt par &quot;uzticamu ieslodzīto&quot;, un 1941. gadā viņu nolīga par mājkalponi koncentrācijas nometnes ārsts Valters Zontāgs. Vēlāk viņa atcerējās, kā bija klāt, kad Zontāgs sita savu sievu, būdams pārāk piedzēries, lai uztrauktos par to, ka Šturma stāv blakus.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=If This Is A Woman: Inside Ravensbruck: Hitler's Concentration Camp for Women|url=https://books.google.lv/books?id=_UVzAwAAQBAJ&amp;pg=PT109&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q&amp;f=false|publisher=Little, Brown Book Group|date=2015-01-15|isbn=978-0-7481-1243-2|first=Sarah|last=Helm}}&lt;/ref&gt;

== Pēc kara ==
Karam beidzoties, 1945. gada 30. aprīlī Hanna Šturma iznāca no koncentrācijas nometnes smagi psiholoģiski traumēta. Vēl bija vairāk nekā desmit gadu, līdz viņas izdzīvojusī meita un četri mazbērni tiks atbrīvoti no Padomju Savienības izsūtījuma,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.doew.at/erinnern/biographien/oesterreichische-stalin-opfer-bis-1945/stalin-opfer-s/sturm-therese|title=DÖW - Erinnern - Biographien - Österreichische Stalin-Opfer bis 1945 - Stalin-Opfer: S - Sturm, Therese|website=www.doew.at|access-date=2026-04-04}}&lt;/ref&gt; un tūlītēja prioritāte bija vienkārša izdzīvošana. Viņa atgriezās Burgenlandē. Koncentrācijas nometnes izdzīvojušajiem nebija paredzēta nekāda kompensācija līdz 1948. gadam, un pirmajos pēckara gados viņa cieta materiālas grūtības, savukārt kā neērtas etniskās minoritātes, Burgenlandes horvātu, pārstāve viņa palika zināmā mērā svešiniece, jo jaunā Austrija, joprojām atrazdamās ārvalstu militārajā okupācijā, centās izkļūt no savas sāpīgās nesenās vēstures. Koncentrācijas nometnes eksistence turpinājās viņas murgos.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Taču viņa nepadevās. Viņa vairākas reizes liecināja bijušo Rāvensbrikas nometnes sargu tiesas procesos. Savā dzimtajā pilsētā Neifeldē viņa pati savām rokām uzcēla māju. Līdz 1958. gadam viņa bija sagatavojusi savu autobiogrāfiju, taču pagāja vēl 24 gadi, līdz viņa atrada tai izdevēju.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1984. gadā Hanna Šturma nomira savas meitas ģimenes mājā Zagrebā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Austrijas cilvēki]]</text>
      <sha1>gbfz1y205uxe33hyzym30wai2rdbaov</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450334</id>
      <parentid>4450332</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T18:54:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4450334</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19473" sha1="e8505k0y7bf4619r2bgzuq0ys72u43v" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Johanna (Hanna) Šturma
| vārds_orig = ''Johanna Sturm''
| attēls = Johanna Sturm.jpg
| att_izmērs = 150px
| att_nosaukums = Hanna Šturma 1951. gadā
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1891
| dz_mēnesis = 02
| dz_diena = 28
| dz_vieta = {{vieta|Austroungārija|Burgenlande|Klingenbaha|td=Austrija}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1984
| m_mēnesis = 03
| m_diena = 09
| m_vieta = {{vieta|Dienvidslāvijas SFR|Horvātijas SR|Zagreba|td=Horvātija}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[horvāti|horvātiete]]
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 2
| paraksts = 
| nodarbošanās = arodbiedrību aktīviste
| kategorijas = 
| citas daļas = 
}}

'''Hanna Šturma''', pilnā vārdā '''Johanna Šturma''' ({{val|de|Johanna Sturm}}, dzimusi {{dat|1891|02|28}}, mirusi {{dat|1984|03|09}}) bija [[Austrija]]s [[Darba tiesības|darba tiesību]] un miera aktīviste, kura kļuva par [[pretošanās kustība]]s dalībnieci pēc tam, kad Austrija 1938. gadā tika [[Anšluss|pievienota]] [[Trešais reihs|nacistiskajai Vācijai]]. Nākamos dažus gadus viņa pavadīja Vācijas [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]] un 1945. gada 30. aprīlī iznāca no [[Rāvensbrikas nometne]]s. 1958. gadā viņa uzrakstīja autobiogrāfisku aprakstu par savu pieredzi, taču tai laikā nevarēja atrast izdevēju. 1982. gadā, divus gadus pirms viņas nāves, darbs tomēr tika publicēts.&lt;ref&gt;Hanna Sturm: ''Die Lebensgeschichte einer Arbeiterin; Vom Burgenland nach Ravensbrück''. Verlag für Gesellschaftskritik, 2nd edition, Vienna 1982&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==

=== Agrīnie gadi ===
Johanna Šturma piedzima Klingenbahā, nelielā pilsētiņā netālu no [[Eizenštate]]s [[Burgenlande|Burgenlandē]]. Burgenlande pēc [[Austroungārijas sabrukums|Austroungārijas sabrukuma]] 1921. gadā tika nodota Austrijai, bet, kad Šturma un viņas brāļi un māsas piedzima, tā atradās [[Austroungārija|Austroungārijas impērijas]] Ungārijas pusē. Viņa bija otrā no četriem bērniem saviem vecākiem un vienīgā meita.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;https://www.ravensbrueck.at/wp-content/uploads/2015/04/Mitteilungsblatt-2009.pdf Svjetlana Hromin-Heidler (December 2009). &quot;Hanna Sturm&quot; (PDF). Aus anlass des 25. todestages von Hanna sturm berichtet ihre enkelin über ihre Jugend und ihr politisches Wirken. Mitteilungsblatt: Der Österreichischen Lagergemeinschaft Ravensbrück &amp; FreundInnen, Wien. pp. 24—25.&lt;/ref&gt; Viņas tēvs strādāja par galdnieku. Ģimene piederēja pie Burgenlandes [[Horvāti|horvātu]] minoritātes.&lt;ref&gt;Anna Reininger (December 2009). &quot;4.3 Die soziale Frage .... 4.3.1. Die Kroatische Minderheit&quot; (PDF). ''Das Entstehen des Vereinswesens im österreichisch-ungarischen Grenzraum am Beispiel Neufeld an der Leitha im gesellschaftspolitischen und wirtschaftlichen Spannungsfeld um 1900 (Diplomarbeit)''. University of Vienna. pp. 78—83.&lt;/ref&gt; Viņa apmeklēja skolu tikai divas ziemas, laikā no oktobra līdz martam,&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; un pēc tam, tā kā Ungārijā nebija vispārējas izglītības sistēmas, astoņu gadu vecumā sāka strādāt laukos, vēlāk strādājot mājsaimniecībā. Kad viņai bija desmit gadi, viņas tēvs samaksāja notāram vienu florīnu, lai apstiprinātu, ka viņai ir divpadsmit gadi: tas ļāva viņai dabūt darbu cukurfabrikā netālu esošajā Šatendorfā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Pēc gada viņa tika paaugstināta amatā, kas izraisīja greizsirdību citu fabrikā strādājošo bērnu vidū, kuri dienas beigās piepildīja viņas tukšo kafijas pudeli ar cukura sīrupu. Sīrups tika atrasts pārbaudē, kad viņa aizgāja no darba, un viņa tika atlaista par iespējamu zādzību. Kad viņai bija 14 gadi, viņa sāka strādāt fabrikā uzņēmumā &quot;Jute AG&quot; [[Neifelde|Neifeldē]], vēl vienā mazpilsētā šajā apgabalā. Kopā ar trim citiem līdzīga vecuma bērniem viņa strādāja pie rūpnieciskās veļas mazgājamās mašīnas, ko izmantoja materiālu apstrādē. Tomēr pēc streika pret algu nokrāpšanu viņa atgriezās ielās. Dažus gadus vēlāk, 1907. gadā, viņa pavadīja savu vecāko brāli Jūliusu uz [[Vīne|Vīni]], meklējot darbu fabrikā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Darba aktīvisms Vīnē ===
Vīnē, pateicoties savam brālim, viņa iepazinās ar [[Čehi|čehu]] ģimeni, kas viņai deva pirmo darbu pilsētā. Ģimenes tēvs bija [[arodbiedrība]]s biedrs: viņam izdevās dabūt viņai darbu &quot;Jute AG&quot; rūpnīcā [[Floridsdorfa|Floridsdorfā]], augošā rūpniecības kvartālā pāri upei uz ziemeļiem no pilsētas galvenās daļas. (Rūpnīca bija māsas rūpnīca tai, no kuras viņa bija atlaista Neifeldē.) Floridsdorfā viņa pirmo reizi saskārās ar strauji attīstošos arodbiedrību kustību. 1908. gada 15. martā Hanna Šturma pievienojās [[Austrijas Sociāldemokrātiskā partija|Austrijas Sociāldemokrātiskajai partijai]] (''SPÖ''). 1910. gada 8. martā viņa iestājās arodbiedrībā un palika tās biedre visu mūžu. Savu sociāldemokrātisko mājīpašnieku iedrošināta un atbalstīta, viņa iemācījās lasīt un rakstīt.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

1911. gadā Vīnē notika vispārējs streiks. Hanna Šturma piedalījās plašā demonstrācijā gar ''Ringstraße'' pilsētas centrā. Policija bija stingra pret demonstrantiem. Tā kā viņa izplatīja skrejlapas, Šturma saņēma spēcīgu sitienu pa seju, padarot to asiņainu. Dalība demonstrācijā noveda arī pie darba zaudēšanas uzņēmumā &quot;Jute AG&quot; un turpmāka bezdarba perioda.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Kara laiki ===
Meitas Terēzijas piedzimšana 1912. gada 7. oktobrī pakļāva Šturmu diskriminācijai un praktiskām grūtībām, ar kurām šai laikmetā parasti saskārās neprecētas mātes. Pirmā pasaules kara laikā viņa tika nosūtīta strādāt munīcijas fabrikā Blūmavā (Fēliksdorfā), uz dienvidiem no Vīnes. 1916. gada augustā viņa tika arestēta par iespējamu [[Sabotāža|sabotāžu]] un kādu laiku pavadīja izmeklēšanas apcietinājumā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Alle Jahre wieder--: Weihnachten zwischen Kaiserzeit und Wirtschaftswunder|url=https://books.google.lv/books?id=SaidrgZdHF4C&amp;pg=PA156&amp;redir_esc=y|publisher=Böhlau|date=1993|isbn=978-3-205-05555-6|first=Heinz|last=Blaumeiser}}&lt;/ref&gt; Viņa tika apsūdzēta sprāgstvielu čaulu pildīšanā ar smiltīm, nevis sprāgstvielām. Galu galā viņas lieta nonāca tiesā un tika izbeigta pierādījumu trūkuma dēļ, lai gan daudz vēlāk viņa apstiprināja šādu savu darbību.&lt;ref&gt;Hanna Sturm, „…im ‚Nitroglyzerin auf die Schienen legen‘ waren die Polen die Stärksten…“, Interview mit Hanna Sturm über Sabotage in Rüstungsbetrieben im 1. Weltkrieg, in: Hannes Hofbauer/Andrea Komlosy (compiler-editors), ''Das andere Österreich. Vom Aufbegehren der kleinen Leute. Geschichten aus vier Jahrhunderten'', Wien 1987, pp. 142—150, here p. 144.&lt;/ref&gt; Viņa atrada citu darbu. Šturma lielāko daļu savas naudas bija sūtījusi mātei Annai, kura pieskatīja viņas divas meitas. Meiteņu tēvs nekad neatgriezās no kara. Viņa joprojām bija šķirta no savām meitām 1919. gadā, kad jaunākā no viņām, Rellija, nomira Vīnes slimnīcā. Šturma bija dziļi satriekta, bet turpināja aktīvu dzīvi.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Viņa piedalījās 1918. gada &quot;janvāra streika&quot; sagatavošanā, kur aicināja pieprasīt sieviešu strādnieku apstākļu uzlabošanu un kara beigas. Tas noveda pie viņas atkārtotas apcietināšanas, taču šoreiz viņa tika ļoti drīz atbrīvota, jo pret viņu bija maz pierādījumu.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ravensbrueckerinnen.at/?page_id=2948|title=Johanna Sturm {{!}} ÖsterreicherInnen im KZ Ravensbrück|website=www.ravensbrueckerinnen.at|access-date=2026-04-04}}&lt;/ref&gt;

=== 133 dienu padomju vara ===
Impērijas straujā sabrukšana 1918. gada oktobrī/novembrī Ungāriju atdalīja no Austrijas, un mūsdienu Burgenlandi atstāja Ungārijas pusē aiz improvizētās robežas. Savos dokumentos identificēta kā Burgenlandes horvāte, Šturma tagad tika klasificēta kā ārzemniece Vīnē: viņai bija jāatgriežas savā dzimšanas reģionā. Viņa atbalstīja [[Ungārijas Padomju Republika|Ungārijas Padomes]], ko 1919. gada 21. martā pasludināja [[Bēla Kuns]]. Viņas atbalsts bija praktisks — viņa strādāja par kurjeri, piegādājot ievērojamas skaidras naudas sūtījumus, kas bija savākti Ungārijas Sarkanajai armijai. Reiz viņu pamanīja policija, arestēja un aizveda uz [[Zalaegersega|Zalaegersegu]]. Pēc trim dienām viņai izdevās aizbēgt, bet jaunajā robežšķērsošanas punktā Neifeldē robežsargi viņu atpazina un atkārtoti arestēja. Viņa tika &quot;ieslodzīta&quot; stacijas otrās klases uzgaidāmajā telpā. Viņai izdevās izkāpt pa logu, netiekot pamanītai, un viņa aizbēga pāri laukiem uz Ebenfurti, kas vēl joprojām atradās Austrijā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Ungārijas Padomju Republika sabruka ārvalstu intervences dēļ 1919. gada augusta sākumā, un Šturma pievērsās nelegālas robežšķērsošanas organizēšanai līderiem, kad tie bēga. Viens no tiem, kam viņa palīdzēja, bija Bēla Kuns, kurš bija vadījis īslaicīgo padomju sistēmu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Šturma trīs dienas slēpa viņu savā dzīvoklī, neatpazīstot, bet, viņam aizejot, viņš atklāja savu identitāti.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Starpkaru periods ===
1921. gada augustā reģions, kurā ietilpa mūsdienu Burgenlande, kā pārsvarā vācisks tika atdalīts no Ungārijas un nodots Austrijai, abām tobrīd jau būdamām starptautiski atzītām par atsevišķām neatkarīgām valstīm. Šturma beidzot varēja bez grūtībām atgriezties mājās Neifeldē. Viņa atrada darbu pilsētas [[džuta]]s fabrikā un drīz vien kļuva par darba padomes locekli.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Šturma pēckara gados saglabāja politisku aktivitāti. Viņa īpašu uzmanību pievērsa katoļu horvātu kolēģēm, kuras darba devēji atkārtoti izmantoja kā [[Streiklauži|streiklauzes]]. Kā raksta kāds komunistisks avots, Hannai Šturmai izdevās iesaistītās strādnieces &quot;piesaistīt solidaritātei, kuras pamatā bija šķiriski apzinīga domāšana&quot;.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

1924. gadā viņa devās uz [[Maskava|Maskavu]] kā Austrijas delegāte uz starptautisku [[Komunistiskā Internacionāle|Kominternes]] konferenci.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://kpoe.at/frauen/frauen-pro-grammatisches/Frauenprogramm_Web.pdf|title=&quot;Hanna Sturm: Geboren am 28. Februar 1891 in Klingenbach/Klimpuh, Österreich: Gestorben am 9. März 1984 in Zagreb, Jugoslawien&quot; (PDF). Für eine neue Kultur des Zusammenlebens. Kommunistische Partei Österreich, Wien. p. 38.|website=kpoe.at|access-date=2026-04-04}}&lt;/ref&gt; Tur viņai bija iespēja satikt augsta līmeņa politiskos aktīvistus no dažādām valstīm: starp biedriem, ar kuriem viņa konferencē sēdēja pie viena galda, bija [[Suņs Džunšaņs|Suņs Jatsens]] un viņa jaunā sieva, ar kuriem, kā viņa vēlāk ziņoja, viņa varēja vācu valodā apspriest dažādas tēmas, kas sniedzās ārpus politikas. Notika arī satikšanās ar Bēlu Kunu, kurš viņu uzreiz atpazina.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Dzimtenē 1925. gadā bija notikuši divi lieli sieviešu strādnieču streiki, lai pieprasītu algas, pēc kuriem, atgriežoties mājās no Maskavas, Šturma nevarēja atrast darbu. Tūlīt pēc tam viņa sāka organizēt [[Bezdarbs|bezdarbniekus]] šajā apgabalā, kļūstot par Bezdarbnieku komitejas priekšsēdētāju Burgenlandes galvaspilsētā Eizenštatē , lai gan personīgi, saņemot ļoti ierobežotu finansiālu atbalstu, viņa bija pakļauta spiedienam. Viņa nonāca arī konfliktā ar sociāldemokrātu partijas vadību. Partijas priekšsēdētājs [[Oto Bauers]] nevēlējās, lai strādnieku protesti radikalizētos.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

1925. gadā (vai, iespējams, 1927. gadā — avoti atšķiras), pastāvot domstarpībām ar partijas vadību, Šturma tika izslēgta no Sociāldemokrātiskās partijas.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Šo notikumu viņa izmantoja kā iespēju pievienoties [[Austrijas Komunistiskā partija|Austrijas Komunistiskajai partijai]].&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Joprojām nespējot atrast darbu savā dzimtajā reģionā, kur viņas politiskās aktivitātes bija kļuvušas vispārzināmas rūpnīcu īpašnieku vidū,&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://members.inode.at/777911/html/stalin/sturm.htm|title=&quot;Sturm Therese / Штурм Тереза Карловна&quot;. Österreichische Stalin-Opfer (bis 1945). Österreichisches Zentrum für russische Sprache und Kultur. Retrieved 30 January 2018.|website=members.inode.at|access-date=2026-04-04}}&lt;/ref&gt; 1929. gadā Hanna Šturma kopā ar savu pusaudzi meitu Terēziju pārcēlās uz [[Brēmene|Brēmeni]] [[Vācija|Vācijā]], kur abas atrada darbu tekstilfabrikā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Šis periods bija Vācijā pieaugošas politiskās polarizācijas periods: tā gada darba padomes vēlēšanās rūpnīcā, kurā viņas strādāja, 12 no 15 darba padomē ievēlētajiem strādniekiem bija komunisti, un Hannas Šturmas darbība veicināja šo rezultātu. Drīz pēc tam māte un meita tika izraidītas no Vācijas.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

Atgriežoties Burgenlandē, sekoja vēl viens bezdarba periods. 1930. gadā darba birža nosūtīja Hannu un Terēziju Šturmas kopā ar bezdarbnieku ogļraču grupu uz Maskavu. Pusgadu vēlāk viņas abas tika nodarbinātas nevis Maskavā, bet gan kā instruktores [[Sanktpēterburga|Ļeņingradas]] tekstilfabrikā &quot;Rabotņica&quot;, kur trīs maiņās apmācīja mācekļus un citus jaunus darbiniekus [[vērpšana]]s mašīnu lietošanā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Atgriešanās Austrijā ===
1932. gada rudenī partija atsauca Hannu Šturmu uz Austriju.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Terēzija palika, studējot tautsaimniecību [[Sanktpēterburgas Valsts universitāte|Ļeņingradas Universitātē]].&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Viņai bija arī biroja darbs Starptautiskajā jūrnieku klubā, un tur viņa satika savu pirmo vīru, vācu jūrnieku, ar kuru apprecējās 1932. gadā. Pēc tam viņas vīrs tika arestēts, un pati Terēzija tika arestēta gadu vēlāk, iespējams, abos gadījumos tāpēc, ka viņi atteicās pieteikties Padomju Savienības pilsonībai.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Terēzija vairāk nekā divdesmit gadus pavadīja izsūtījumā [[Uhta]]s apkaimē, [[Komi]] [[Komi|APSR]]. Tomēr viņa izdzīvoja un 1957. gadā varēja kopā ar savu [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] dzimušo vīru un četriem bērniem pārcelties uz [[Zagreba|Zagrebu]], kur viņi sāka jaunu dzīvi.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

1934. gadā Austrijā pie varas nāca labēji autoritāra [[Tēvzemes fronte]]s valdība, kas, iepriekšējā gada notikumu iedrošināta, ātri pārveidoja valsti par postdemokrātisku diktatūru. Avoti lielākoties klusē par Hannas Šturmas politiskajām aktivitātēm 1930. gadu daļā. Reģistrēts, ka laikā no 1933. līdz 1937. gadam varas iestādes viņu četras reizes aizturēja uz laiku no četrām līdz divdesmit četrām dienām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://ravensbrueck.metamagix.net/detail.php?var=2082|title=ÖsterreicherInnen im KZ Ravensbrück|website=ravensbrueck.metamagix.net|access-date=2026-04-04|language=de-DE}}&lt;/ref&gt; Kādā brīdī viņa tika izslēgta no Austrijas Komunistiskās partijas, lai gan nav skaidrs, vai tas notika pirms vai pēc partijas aizliegšanas. Jebkurā gadījumā viņa palika [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|padomju Komunistiskās partijas biedre]],&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; kurā bija iestājusies PSRS.

== Otrais pasaules karš ==
Austrija 1938. gada martā tika pievienota nacistiskajai Vācijai, un zināmo antinacistu apspiešana kļuva sistemātiskāka. Tajā pašā mēnesī Šturma tika atkal arestēta, šoreiz no [[gestapo]] puses.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Līdz 1938. gada jūnijam viņa bija aizvesta uz [[Lihtenburgas koncentrācijas nometne|Lihtenburgas koncentrācijas nometni]] Vācijas centrālajā daļā, starp [[Leipciga|Leipcigu]] un Berlīni. Viņa saslima, bet atveseļojās, izveidojot nelielu &quot;labotāju&quot; komandu — tā saukto &quot;Šturmas kolonnu&quot;, kas kļuva noderīgi, labojot nometnes salauztos armatūru elementus, tādējādi iegūstot zināmu cieņu no paramilitārajiem apsargiem, kuri ielaida &quot;Šturma kolonnu&quot; savās nometnes daļās, kur tā veica remontu un vienlaikus zaga pārtiku.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Pēc gada, 1939. gada maijā, koncentrācijas nometne Lihtenburgā tika slēgta, un ieslodzītās sievietes tika pārvietotas uz [[Rāvensbrikas nometne|Rāvensbrikas koncentrācijas nometni]], kas atradās uz ziemeļiem no Berlīnes. Avotu sniegtā informācija liecina, ka sistēma Šturmu nesalauza. Ir atsauce uz viņu kā uz &quot;Austrijas komunisti un visu amatu meistari, [kura] mācīja &quot;studentiem&quot;: kā uzcelt žogus, iesist naglas un atlauzt slēdzenes&quot;, un arī vadīja diskusijas par [[Ļevs Tolstojs|Ļeva Tolstoja]] &quot;Karu un mieru&quot; no tualetē atrastās grāmatas. Rāvensbrikā viņa arī turpināja vadīt savu &quot;Šturmas kolonnu&quot;, kurā strādāja pie lietu labošanas. Nometnes vadība viņu sāka uzskatīt par &quot;uzticamu ieslodzīto&quot;, un 1941. gadā viņu nolīga par mājkalponi koncentrācijas nometnes ārsts Valters Zontāgs. Vēlāk viņa atcerējās, kā bija klāt, kad Zontāgs sita savu sievu, būdams pārāk piedzēries, lai uztrauktos par to, ka Šturma stāv blakus.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=If This Is A Woman: Inside Ravensbruck: Hitler's Concentration Camp for Women|url=https://books.google.lv/books?id=_UVzAwAAQBAJ&amp;pg=PT109&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q&amp;f=false|publisher=Little, Brown Book Group|date=2015-01-15|isbn=978-0-7481-1243-2|first=Sarah|last=Helm}}&lt;/ref&gt;

== Pēc kara ==
Karam beidzoties, 1945. gada 30. aprīlī Hanna Šturma iznāca no koncentrācijas nometnes smagi psiholoģiski traumēta. Vēl bija vairāk nekā desmit gadu, līdz viņas izdzīvojusī meita un četri mazbērni tiks atbrīvoti no Padomju Savienības izsūtījuma,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.doew.at/erinnern/biographien/oesterreichische-stalin-opfer-bis-1945/stalin-opfer-s/sturm-therese|title=DÖW - Erinnern - Biographien - Österreichische Stalin-Opfer bis 1945 - Stalin-Opfer: S - Sturm, Therese|website=www.doew.at|access-date=2026-04-04}}&lt;/ref&gt; un tūlītēja prioritāte bija vienkārša izdzīvošana. Viņa atgriezās Burgenlandē. Koncentrācijas nometnes izdzīvojušajiem nebija paredzēta nekāda kompensācija līdz 1948. gadam, un pirmajos pēckara gados viņa cieta materiālas grūtības, savukārt kā neērtas etniskās minoritātes, Burgenlandes horvātu, pārstāve viņa palika zināmā mērā svešiniece, jo jaunā Austrija, joprojām atrazdamās ārvalstu militārajā okupācijā, centās izkļūt no savas sāpīgās nesenās vēstures. Koncentrācijas nometnes eksistence turpinājās viņas murgos.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Taču viņa nepadevās. Viņa vairākas reizes liecināja bijušo Rāvensbrikas nometnes sargu tiesas procesos. Savā dzimtajā pilsētā Neifeldē viņa pati savām rokām uzcēla māju. Līdz 1958. gadam viņa bija sagatavojusi savu autobiogrāfiju, taču pagāja vēl 24 gadi, līdz viņa atrada tai izdevēju.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1984. gadā Hanna Šturma nomira savas meitas ģimenes mājā Zagrebā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Austrijas cilvēki]]</text>
      <sha1>e8505k0y7bf4619r2bgzuq0ys72u43v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>HMS Ark Royal (1937)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628030</id>
    <revision>
      <id>4450333</id>
      <timestamp>2026-04-04T18:54:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Kuģa infokaste |              vārds = ''HMS Ark Royal (1937)'' |             attēls = HMS Ark Royal 19sb2j1.jpg |    attēla paraksts = Ark Royal lidmašīnu klājs izvirzījumā pāri pakaļgalam. Tā neparastais augstums virs ūdenslīnijas ir redzams salīdzinājumā ar velkoni. |          kuģa tips = [[aviācijas bāzes kuģis]] |          īpašnieks = [[Attēls:Naval ensign of the United Kingdom.svg|23px]] [[Karaliskā flote]] |     pieraksta osta =  |             l...</comment>
      <origin>4450333</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10295" sha1="tcisugg7t2k6b996sd09oycty5wlvgk" xml:space="preserve">{{Kuģa infokaste
|              vārds = ''HMS Ark Royal (1937)''
|             attēls = HMS Ark Royal 19sb2j1.jpg
|    attēla paraksts = Ark Royal lidmašīnu klājs izvirzījumā pāri pakaļgalam. Tā neparastais augstums virs ūdenslīnijas ir redzams salīdzinājumā ar velkoni.
|          kuģa tips = [[aviācijas bāzes kuģis]]
|          īpašnieks = [[Attēls:Naval ensign of the United Kingdom.svg|23px]] [[Karaliskā flote]]
|     pieraksta osta = 
|             līnija =
|           ražotājs = ''Cammell Laird''
|  pirmais brauciens = {{dat|1935|9|16}}
| pēdējais brauciens = {{dat|1941|11|14}}
|            statuss = Vācu zemūdenes U-81 Nogremdēts netālu no Gibraltāra, 1941. gada 14. novembrī
|         kuģa klase = 
|            tonnāža = 22 000 t
|             mezgli = 
|             garums = 244 m, klājs 220 m virs ūdenslīnijas
|            iegrime = 8,5 m
|          pasažieri = 
|      gultas vietas =
|            kajītes =
|         līnijmetri =
|            dzinējs = 6 Admiralitātes katli&lt;br&gt;3 Pārsona turbīnas
|             ātrums = 57 km/h
|            apkalpe = 1580 virsnieki un matroži
}}
'''HMS Ark Royal (1937)''' ([[Kuģu klasifikācija pēc vimpeļa numura|vimpeļa numurs 91]]) bija Karaliskās flotes [[lidmašīnu bāzes kuģis]], kas darbojās [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā.

&quot;Ark Royal&quot; tika projektēts 1934. gadā, lai atbilstu Vašingtonas Jūras līguma ierobežojumiem, un to uzbūvēja ''Cammell Laird'' kuģubūvētava [[Bērkenheda|Bērkenhedā]], [[Anglija|Anglijā]], un tas tika pabeigts 1938. gada novembrī. Tā dizains atšķīrās no iepriekšējiem lidmašīnu bāzes kuģiem. &quot;Ark Royal&quot; bija pirmais kuģis, uz kura angāri un pilotu kabīne bija neatņemama korpusa sastāvdaļa, nevis piebūve vai virsbūves daļa. Tas bija paredzēts liela skaita [[lidmašīna|lidmašīnu]] pārvadāšanai, un tam bija divi angāru klāja līmeņi. Tas tika izmantots periodā, kad pirmo reizi tika plaši izmantota jūras gaisa spēki; uz &quot;Ark Royal&quot; klāja tika izstrādātas un pilnveidotas vairākas bāzes kuģu taktikas.

&quot;Ark Royal&quot; darbojās dažos no aktīvākajiem Otrā pasaules kara jūras kara teātriem. Tas bija iesaistīts kara pirmajās zemūdeņu iznīcināšanās ar aviācijas palīdzību, operācijās pie Norvēģijas krastiem, vācu kaujas kuģa &quot;Bismarck&quot; meklēšanā un Maltas konvojos. &quot;Ark Royal&quot; pārdzīvoja vairākus gandrīz notikušus negadījumus un ieguva &quot;laimīgā kuģa&quot; reputāciju. 1941. gada 13. novembrī to torpedēja vācu zemūdene U-81, un nākamajā dienā tas nogrima. Viens no tā 1488 apkalpes locekļiem gāja bojā. Tās nogrimšana bija vairāku flotes izmeklēšanu objekts, un izmeklētāji vēlējās noskaidrot, kā bāzes kuģis tika zaudēts, neskatoties uz centieniem glābt kuģi un aizvilkt to uz jūras spēku bāzi [[Gibraltārs|Gibraltārā]]. Viņi atklāja, ka zaudējumu veicināja vairāki kuģa konstrukcijas trūkumi, kas tika novērsti turpmākajos britu bāzes kuģos.

Vraku 2002. gada decembrī atklāja amerikāņu zemūdens izpētes uzņēmums, izmantojot hidrolokatoru, kas uzstādīts uz autonoma zemūdens transportlīdzekļa, saskaņā ar [[BBC]] līgumu par dokumentālās filmas filmēšanu par kuģi, aptuveni 1000 m dziļumā un aptuveni 56 km attālumā no Gibraltāra.
== Būvniecības vēsture ==
[[File:HMS Ark Royal h85716.jpg|thumb|&quot;HMS Ark Royal&quot; 1939. gadā, virs tā lido 820. Jūras spēku gaisa eskadriļas hidroplāni &quot;Swordfish&quot;|left]]
Pēc Vašingtonas Jūras kara līguma parakstīšanas [[Lielbritānija]]s flotes lidmašīnu bāzes kuģu maksimālais kopējais ūdensizspaids tika noteikts 135 000 tonnu apmērā, savukārt septiņu esošo bāzes kuģu kopējais ūdensizspaids bija aptuveni 115 000 tonnu. Karaliskajai flotei bija jāizdara izvēle: pasūtīt divus mazus bāzes kuģus ar 10 000 tonnu katru vai vienu uzbrukuma bāzes kuģi ar 20 000 tonnu ūdensizspaidu. Karaliskās flotes jaunākajam bāzes kuģim &quot;HMS Hermes&quot; bija aptuveni 10 000 tonnu ūdensizspaids, kas bija acīmredzami nepietiekami, tāpēc Admiralitāte pasūtīja vienu smago bāzes kuģi. Projekts tika apstiprināts 1934. gada 21. jūnijā un pasūtījuma izmaksas bija 3 miljoni [[Sterliņu mārciņa|mārciņu]].
== Kuģa konstrukcija ==
&quot;Ark Royal&quot; projektā tika iekļautas daudzas jaunas un revolucionāras kuģu būves idejas un risinājumi. Kuģa korpusa garumu ierobežoja lielāko Lielbritānijas sauso doku Gibraltārā un Maltā izmēri. Kuģa lidmašīnu klājs bija par 26 metriem garāks nekā tā ķīlis. Tā [[Virsbūve (kuģa)|virsbūve]] nodrošināja lielisku redzamību un uzlabotu kontroli. Tajā esošais [[dūmenis]] nesildīja iekštelpas, tādējādi uzlabojot dzīves apstākļus iekštelpās. Pēc jūras izmēģinājumiem skurstenis tika pagarināts par 3 metriem, neļaujot lidmašīnām kas nosēžas uz klāja iekļūt dūmu slejā. Apkalpes dzīves apstākļi bija ievērojami uzlaboti, salīdzinot ar iepriekšējo konstrukciju kuģiem.
== Dienesta vēsture ==
[[FILE:Oscar, cat from the German ship 'Bismarck'.jpg|thumb|&quot;Nenogremdējamais Sems&quot;.]]
Otrā pasaules kara laikā &quot;Ark Royal&quot; piedalījās daudzās operācijās. Tā lidmašīnu gaisa grupa bija pirmā, kas pēc kara sākuma notrieca ienaidnieka lidmašīnu. Tā piedalījās Norvēģijas operācijā, vācu līnijkuģa &quot;Bismarck&quot; medībās un nogādāja lidmašīnas uz [[Malta|Maltu]]. 1941. gada 13. novembrī to torpedēja vācu zemūdene U-81. Tas nogrima nākamajā dienā, un visa apkalpe tika evakuēta. Viens no &quot;Ark Royal&quot; izdzīvojušajiem bija leģendārais &quot;Nenogremdējamais Sems&quot; — kuģa kaķis, kurš savas dzīves laikā izdzīvoja trīs kuģu avārijās.
== Vraka atklāšana ==
[[File:HMS Ark Royal sinking.jpg|thumb|Iznīcinātājs &quot;Legion&quot; pārvietojas blakus bojātajam Ark Royal, lai aizvestu izdzīvojušos jūrniekus]]
Nogrimušā lidmašīnu bāzes kuģa vraks tika atklāts 2002. gada decembrī, izmantojot sānu skenēšanas hidrolokatoru, un to apsekoja ar dziļūdens tālvadības transportlīdzekli HUGIN 3000. Vraka atklāšanu un apsekošanu veica pētniecības uzņēmums ''C&amp;C Technologies, Inc.'' saskaņā ar vienošanos ar Gaisa spēkiem par vraka meklēšanu un apsekošanu. Vraks atrodas 1066 metru dziļumā, 56 kilometru attālumā no Gibraltāra (koordinātās 36°3′N 4°45′W), un tā platība ir aptuveni 0,27 kvadrātkilometri.&lt;ref name=&quot;hydro2004&quot;&gt;{{cite magazine|last1= Warren|first1=Daniel|last2=Church|first2=Robert|last3=Davey|first3=Rick|date=September 2004|title=Discovering H.M.S. Ark Royal|url=http://www.edgetech.com/images/ut-news/articles/hydro2004.pdf |magazine= Hydro International|access-date=10 August 2016}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=filmcrew&gt;{{cite news |url=https://news.bbc.co.uk/2/hi/uk_news/2585887.stm |title=Film team finds wreck of Ark Royal |work=BBC News | date=19 December 2002}}&lt;/ref&gt; Korpusa galvenā daļa, aptuveni 183 metrus gara, atrodas uz līdzena ķīļa atlūzu lauka ziemeļu malā, orientēta aptuveni ziemeļu-dienvidu virzienā. Vrakam trūkst lidmašīnu klāja un virsbūves. Korpusa priekšējā daļa (aptuveni 60 metrus gara) ir atrauta un atrodas atdalīta (pilnībā iznīcināta) atlūzu lauka dienvidu malā. Starp relatīvi neskarto korpusa galveno daļu un iznīcināto priekšējo daļu jūras gultnē atrodas dažādas atlūzas, tostarp skurstenis, virsbūves un lidmašīnu klāja fragmenti, lielgabalu torņi un uz lidmašīnu bāzes kuģa bāzes kuģa balstītu lidmašīnu fragmenti. Gaisa spēki, pamatojoties uz zemūdens arheoloģiskajiem izrakumiem, izveidoja dokumentālo filmu, kurā detalizēti aprakstīts bāzes kuģa kaujas dienests Otrā pasaules kara laikā un tā atrašana pēc nogrimšanas.
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Literatūra ==
* {{cite book |last=Balfour |first=Michael |author-link=Michael Balfour (historian) |title=Propaganda in War 1939–1945: Organisation, Policies and Publics in Britain and Germany |year=1979 |publisher=Routledge &amp; Kegan Paul |location=London |isbn=0-7100-0193-2 |oclc=5373844}}
* {{cite book|last=Bekker |first=Cajus |others=Zielger, Frank (trans.)|title=The Luftwaffe War Diaries |publisher=Corgi |location=London |year=1969 |isbn=0-552-08236-8 |oclc=30270475}}&lt;!-- May not be the exact edition/version of the book... the inserting editor did not provide much information. --&gt;
* {{cite book |last=Bishop |first=Chris |author2=Chant, Christopher |title=Aircraft Carriers: The World's Greatest Naval Vessels and Their Aircraft |url=https://books.google.com/books?id=PY8CvlKC7kgC |access-date=22 July 2008 |year=2004 |publisher=Zenith |location=Grand Rapids, MI |isbn=0-7603-2005-5 |oclc=56646560}}
* {{Cite book |last1=Brown|first1=David|last2=Brown|first2=J. D.|last3=Hobbs|first3=David |title=Carrier Operations in World War II|year=2009|location=Annapolis, Maryland|publisher=Naval Institute Press|isbn=978-1-59114-108-2}}
* {{cite book |last=Chesneau |first=Roger |title=Aircraft Carriers of the World, 1914 to the Present: An Illustrated Encyclopedia |year=1984 |publisher=Naval Institute Press |location=Annapolis, Maryland|isbn=0-87021-902-2 |oclc=11018793 |url=https://archive.org/details/aircraftcarriers00ches }}
* {{cite book |last=Duffy |first=James P. |title=Target America: Hitler's Plan to Attack the United States |orig-year=2004 |edition=3rd |year=2006 |publisher=Lyons |location=New York |isbn=1-59228-934-7 |oclc=70264388}}
* {{cite book |last=Edwards |first=Bernard |title=Dönitz and the Wolf Packs: the U-boats at war |orig-year=1996 |edition=2nd |year=1999 |publisher=Cassell |location=London |isbn=0-304-35203-9 |oclc=41465151}}
== Ārējās saites ==
* [http://www.kbismarck.com/arkroyal.html HMS Ark Royal – Operational History and Photos]
* [https://web.archive.org/web/20110605231710/http://www.britishpathe.com/record.php?id=12701 Video of HMS Ark Royal engaging high level bombers with her AA armament]
* [https://www.telegraph.co.uk/news/worldnews/africaandindianocean/libya/8418630/A-history-of-Gibraltar-in-pictures.html?image=5 Picture of Ark Royal sinking with Swordfish on deck.]

[[Kategorija:Apvienotās Karalistes karakuģi]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes vēsture]]
[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]</text>
      <sha1>tcisugg7t2k6b996sd09oycty5wlvgk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450499</id>
      <parentid>4450333</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T20:44:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana, replaced: [[File: → [[Attēls: (3), {{cite book → {{grāmatas atsauce (7), {{cite magazine → {{publikācijas atsauce, {{cite news → {{ziņu atsauce using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4450499</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10372" sha1="dith2v6uowoz6iex91ig6eclljpoa3j" xml:space="preserve">{{Kuģa infokaste
|              vārds = ''HMS Ark Royal (1937)''
|             attēls = HMS Ark Royal 19sb2j1.jpg
|    attēla paraksts = Ark Royal lidmašīnu klājs izvirzījumā pāri pakaļgalam. Tā neparastais augstums virs ūdenslīnijas ir redzams salīdzinājumā ar velkoni.
|          kuģa tips = [[aviācijas bāzes kuģis]]
|          īpašnieks = [[Attēls:Naval ensign of the United Kingdom.svg|23px]] [[Karaliskā flote]]
|     pieraksta osta = 
|             līnija =
|           ražotājs = ''Cammell Laird''
|  pirmais brauciens = {{dat|1935|9|16}}
| pēdējais brauciens = {{dat|1941|11|14}}
|            statuss = Vācu zemūdenes U-81 Nogremdēts netālu no Gibraltāra, 1941. gada 14. novembrī
|         kuģa klase = 
|            tonnāža = 22 000 t
|             mezgli = 
|             garums = 244 m, klājs 220 m virs ūdenslīnijas
|            iegrime = 8,5 m
|          pasažieri = 
|      gultas vietas =
|            kajītes =
|         līnijmetri =
|            dzinējs = 6 Admiralitātes katli&lt;br&gt;3 Pārsona turbīnas
|             ātrums = 57 km/h
|            apkalpe = 1580 virsnieki un matroži
}}
'''HMS Ark Royal (1937)''' ([[Kuģu klasifikācija pēc vimpeļa numura|vimpeļa numurs 91]]) bija Karaliskās flotes [[lidmašīnu bāzes kuģis]], kas darbojās [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā.

&quot;Ark Royal&quot; tika projektēts 1934. gadā, lai atbilstu Vašingtonas Jūras līguma ierobežojumiem, un to uzbūvēja ''Cammell Laird'' kuģubūvētava [[Bērkenheda|Bērkenhedā]], [[Anglija|Anglijā]], un tas tika pabeigts 1938. gada novembrī. Tā dizains atšķīrās no iepriekšējiem lidmašīnu bāzes kuģiem. &quot;Ark Royal&quot; bija pirmais kuģis, uz kura angāri un pilotu kabīne bija neatņemama korpusa sastāvdaļa, nevis piebūve vai virsbūves daļa. Tas bija paredzēts liela skaita [[lidmašīna|lidmašīnu]] pārvadāšanai, un tam bija divi angāru klāja līmeņi. Tas tika izmantots periodā, kad pirmo reizi tika plaši izmantota jūras gaisa spēki; uz &quot;Ark Royal&quot; klāja tika izstrādātas un pilnveidotas vairākas bāzes kuģu taktikas.

&quot;Ark Royal&quot; darbojās dažos no aktīvākajiem Otrā pasaules kara jūras kara teātriem. Tas bija iesaistīts kara pirmajās zemūdeņu iznīcināšanās ar aviācijas palīdzību, operācijās pie Norvēģijas krastiem, vācu kaujas kuģa &quot;Bismarck&quot; meklēšanā un Maltas konvojos. &quot;Ark Royal&quot; pārdzīvoja vairākus gandrīz notikušus negadījumus un ieguva &quot;laimīgā kuģa&quot; reputāciju. 1941. gada 13. novembrī to torpedēja vācu zemūdene U-81, un nākamajā dienā tas nogrima. Viens no tā 1488 apkalpes locekļiem gāja bojā. Tās nogrimšana bija vairāku flotes izmeklēšanu objekts, un izmeklētāji vēlējās noskaidrot, kā bāzes kuģis tika zaudēts, neskatoties uz centieniem glābt kuģi un aizvilkt to uz jūras spēku bāzi [[Gibraltārs|Gibraltārā]]. Viņi atklāja, ka zaudējumu veicināja vairāki kuģa konstrukcijas trūkumi, kas tika novērsti turpmākajos britu bāzes kuģos.

Vraku 2002. gada decembrī atklāja amerikāņu zemūdens izpētes uzņēmums, izmantojot hidrolokatoru, kas uzstādīts uz autonoma zemūdens transportlīdzekļa, saskaņā ar [[BBC]] līgumu par dokumentālās filmas filmēšanu par kuģi, aptuveni 1000 m dziļumā un aptuveni 56 km attālumā no Gibraltāra.
== Būvniecības vēsture ==
[[Attēls:HMS Ark Royal h85716.jpg|thumb|&quot;HMS Ark Royal&quot; 1939. gadā, virs tā lido 820. Jūras spēku gaisa eskadriļas hidroplāni &quot;Swordfish&quot;|left]]
Pēc Vašingtonas Jūras kara līguma parakstīšanas [[Lielbritānija]]s flotes lidmašīnu bāzes kuģu maksimālais kopējais ūdensizspaids tika noteikts 135 000 tonnu apmērā, savukārt septiņu esošo bāzes kuģu kopējais ūdensizspaids bija aptuveni 115 000 tonnu. Karaliskajai flotei bija jāizdara izvēle: pasūtīt divus mazus bāzes kuģus ar 10 000 tonnu katru vai vienu uzbrukuma bāzes kuģi ar 20 000 tonnu ūdensizspaidu. Karaliskās flotes jaunākajam bāzes kuģim &quot;HMS Hermes&quot; bija aptuveni 10 000 tonnu ūdensizspaids, kas bija acīmredzami nepietiekami, tāpēc Admiralitāte pasūtīja vienu smago bāzes kuģi. Projekts tika apstiprināts 1934. gada 21. jūnijā un pasūtījuma izmaksas bija 3 miljoni [[Sterliņu mārciņa|mārciņu]].
== Kuģa konstrukcija ==
&quot;Ark Royal&quot; projektā tika iekļautas daudzas jaunas un revolucionāras kuģu būves idejas un risinājumi. Kuģa korpusa garumu ierobežoja lielāko Lielbritānijas sauso doku Gibraltārā un Maltā izmēri. Kuģa lidmašīnu klājs bija par 26 metriem garāks nekā tā ķīlis. Tā [[Virsbūve (kuģa)|virsbūve]] nodrošināja lielisku redzamību un uzlabotu kontroli. Tajā esošais [[dūmenis]] nesildīja iekštelpas, tādējādi uzlabojot dzīves apstākļus iekštelpās. Pēc jūras izmēģinājumiem skurstenis tika pagarināts par 3 metriem, neļaujot lidmašīnām kas nosēžas uz klāja iekļūt dūmu slejā. Apkalpes dzīves apstākļi bija ievērojami uzlaboti, salīdzinot ar iepriekšējo konstrukciju kuģiem.
== Dienesta vēsture ==
[[Attēls:Oscar, cat from the German ship 'Bismarck'.jpg|thumb|&quot;Nenogremdējamais Sems&quot;.]]
Otrā pasaules kara laikā &quot;Ark Royal&quot; piedalījās daudzās operācijās. Tā lidmašīnu gaisa grupa bija pirmā, kas pēc kara sākuma notrieca ienaidnieka lidmašīnu. Tā piedalījās Norvēģijas operācijā, vācu līnijkuģa &quot;Bismarck&quot; medībās un nogādāja lidmašīnas uz [[Malta|Maltu]]. 1941. gada 13. novembrī to torpedēja vācu zemūdene U-81. Tas nogrima nākamajā dienā, un visa apkalpe tika evakuēta. Viens no &quot;Ark Royal&quot; izdzīvojušajiem bija leģendārais &quot;Nenogremdējamais Sems&quot; — kuģa kaķis, kurš savas dzīves laikā izdzīvoja trīs kuģu avārijās.
== Vraka atklāšana ==
[[Attēls:HMS Ark Royal sinking.jpg|thumb|Iznīcinātājs &quot;Legion&quot; pārvietojas blakus bojātajam Ark Royal, lai aizvestu izdzīvojušos jūrniekus]]
Nogrimušā lidmašīnu bāzes kuģa vraks tika atklāts 2002. gada decembrī, izmantojot sānu skenēšanas hidrolokatoru, un to apsekoja ar dziļūdens tālvadības transportlīdzekli HUGIN 3000. Vraka atklāšanu un apsekošanu veica pētniecības uzņēmums ''C&amp;C Technologies, Inc.'' saskaņā ar vienošanos ar Gaisa spēkiem par vraka meklēšanu un apsekošanu. Vraks atrodas 1066 metru dziļumā, 56 kilometru attālumā no Gibraltāra (koordinātās 36°3′N 4°45′W), un tā platība ir aptuveni 0,27 kvadrātkilometri.&lt;ref name=&quot;hydro2004&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|last1= Warren|first1=Daniel|last2=Church|first2=Robert|last3=Davey|first3=Rick|date=September 2004|title=Discovering H.M.S. Ark Royal|url=http://www.edgetech.com/images/ut-news/articles/hydro2004.pdf |magazine= Hydro International|access-date=10 August 2016}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=filmcrew&gt;{{ziņu atsauce |url=https://news.bbc.co.uk/2/hi/uk_news/2585887.stm |title=Film team finds wreck of Ark Royal |work=BBC News | date=19 December 2002}}&lt;/ref&gt; Korpusa galvenā daļa, aptuveni 183 metrus gara, atrodas uz līdzena ķīļa atlūzu lauka ziemeļu malā, orientēta aptuveni ziemeļu-dienvidu virzienā. Vrakam trūkst lidmašīnu klāja un virsbūves. Korpusa priekšējā daļa (aptuveni 60 metrus gara) ir atrauta un atrodas atdalīta (pilnībā iznīcināta) atlūzu lauka dienvidu malā. Starp relatīvi neskarto korpusa galveno daļu un iznīcināto priekšējo daļu jūras gultnē atrodas dažādas atlūzas, tostarp skurstenis, virsbūves un lidmašīnu klāja fragmenti, lielgabalu torņi un uz lidmašīnu bāzes kuģa bāzes kuģa balstītu lidmašīnu fragmenti. Gaisa spēki, pamatojoties uz zemūdens arheoloģiskajiem izrakumiem, izveidoja dokumentālo filmu, kurā detalizēti aprakstīts bāzes kuģa kaujas dienests Otrā pasaules kara laikā un tā atrašana pēc nogrimšanas.
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Literatūra ==
* {{grāmatas atsauce |last=Balfour |first=Michael |author-link=Michael Balfour (historian) |title=Propaganda in War 1939–1945: Organisation, Policies and Publics in Britain and Germany |year=1979 |publisher=Routledge &amp; Kegan Paul |location=London |isbn=0-7100-0193-2 |oclc=5373844}}
* {{grāmatas atsauce|last=Bekker |first=Cajus |others=Zielger, Frank (trans.)|title=The Luftwaffe War Diaries |publisher=Corgi |location=London |year=1969 |isbn=0-552-08236-8 |oclc=30270475}}&lt;!-- May not be the exact edition/version of the book... the inserting editor did not provide much information. --&gt;
* {{grāmatas atsauce |last=Bishop |first=Chris |author2=Chant, Christopher |title=Aircraft Carriers: The World's Greatest Naval Vessels and Their Aircraft |url=https://books.google.com/books?id=PY8CvlKC7kgC |access-date=22 July 2008 |year=2004 |publisher=Zenith |location=Grand Rapids, MI |isbn=0-7603-2005-5 |oclc=56646560}}
* {{grāmatas atsauce |last1=Brown|first1=David|last2=Brown|first2=J. D.|last3=Hobbs|first3=David |title=Carrier Operations in World War II|year=2009|location=Annapolis, Maryland|publisher=Naval Institute Press|isbn=978-1-59114-108-2}}
* {{grāmatas atsauce |last=Chesneau |first=Roger |title=Aircraft Carriers of the World, 1914 to the Present: An Illustrated Encyclopedia |year=1984 |publisher=Naval Institute Press |location=Annapolis, Maryland|isbn=0-87021-902-2 |oclc=11018793 |url=https://archive.org/details/aircraftcarriers00ches }}
* {{grāmatas atsauce |last=Duffy |first=James P. |title=Target America: Hitler's Plan to Attack the United States |orig-year=2004 |edition=3rd |year=2006 |publisher=Lyons |location=New York |isbn=1-59228-934-7 |oclc=70264388}}
* {{grāmatas atsauce |last=Edwards |first=Bernard |title=Dönitz and the Wolf Packs: the U-boats at war |orig-year=1996 |edition=2nd |year=1999 |publisher=Cassell |location=London |isbn=0-304-35203-9 |oclc=41465151}}
== Ārējās saites ==
* [http://www.kbismarck.com/arkroyal.html HMS Ark Royal – Operational History and Photos]
* [https://web.archive.org/web/20110605231710/http://www.britishpathe.com/record.php?id=12701 Video of HMS Ark Royal engaging high level bombers with her AA armament]
* [https://www.telegraph.co.uk/news/worldnews/africaandindianocean/libya/8418630/A-history-of-Gibraltar-in-pictures.html?image=5 Picture of Ark Royal sinking with Swordfish on deck.]

[[Kategorija:Apvienotās Karalistes karakuģi]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes vēsture]]
[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]</text>
      <sha1>dith2v6uowoz6iex91ig6eclljpoa3j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Hanna Šturma</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628031</id>
    <revision>
      <id>4450335</id>
      <timestamp>2026-04-04T19:03:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Egilus  |tēma       = Cilvēktiesības |tēma2      = Sievietes  |tēma3      = Vēsture |valsts     = Austrija  |valsts3    = Horvātija   }}</comment>
      <origin>4450335</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="177" sha1="mqfmxo6fumeyads4qdz9mg7dmrh7xq0" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Egilus 
|tēma       = Cilvēktiesības
|tēma2      = Sievietes 
|tēma3      = Vēsture
|valsts     = Austrija 
|valsts3    = Horvātija  
}}</text>
      <sha1>mqfmxo6fumeyads4qdz9mg7dmrh7xq0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ji Yeon</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628032</id>
    <revision>
      <id>4450336</id>
      <timestamp>2026-04-04T19:03:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>KartoshkaFri78</username>
        <id>101366</id>
      </contributor>
      <comment>Raksts par seriāla sēriju</comment>
      <origin>4450336</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6504" sha1="h366rrbyjdlu4x9v0m4713mgw07z2db" xml:space="preserve">{{TV sērijas infokaste|Title=''Ji Yeon''|Series=Seriāla &quot;[[Pazudušie (seriāls)|Pazudušie]]&quot;|Season=4. sezona|Series no=7. sērija|Director=[[Stīvens Semels]]|Writer=[[Edvards Kitsis]]&lt;br&gt;[[Ādams Horovics]]|Music=[[Maikls Džakino]]|Photographer=[[Džons S. Bartlijs]]|Editor=[[Henks vans Ēgens]]|Airdate=2008. gada 13. martā|Length=41 minūte|Guests=*[[Sems Andersons]] kā Bernards Nedlers
*[[Zoja Bella]] kā Regīna
*[[Grānts Boulers]] kā kapteinis Golts
*[[Marks Vans]] kā doktors Rejs|Prev=''[[The Other Woman (Pazudušie)|The Other Woman]]''|Next=''[[Meet Kevin Johnson]]''}}

'''''Ji Yeon''''' (no [[Angļu valoda|angļu]]: ''Džijena'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[Pazudušie (4. sezona)|ceturtās sezonas]] septītā sērija. Sērijas rezisors ir [[Stīvens Semels]], bet scenāristi ir [[Ādams Horovics]] un [[Edvards Kitsis]]. Sērija pirmo reizi pārraidīta 2008. gada 13. martā.

Džūljeta nolemj pastāstīt Džinam par Sunas nodevību, kad Suna draud doties uz Loka nometni. Tikmēr Saīds un Desmonds uz kuģa pamazām sāk izprast tā patieso mērķi un satiek kapteini un Bena spiegu, kurš izrādās viņu sens paziņa. Epizodē tiek parādīti arī momenti no Džina pagātnes, kā arī Sunas nākotne, kurā viņa dzemdē Džina bērnu.

== Sižets ==

=== Uz kuģa ===
Mārtins jautā Frenkam, vai viņš ir gatavs, bet Frenks atbild, ka viņam ir dažas lietas, kas jāpaveic. Pēc tam Frenks atnes Dezmondam un Saīdam ēdienu. Viņi sēž kajītē, kuru apsargā Regīna. Pa ceļam Frenks pamana, ka viņa lasa grāmatu otrādi. No rīta Dezmonds un Saīds atrod zīmīti, ko Saīds uzskata par Bena spiega rakstītu un kurā viņi tiek aicināti neuzticēties kapteinim. Vēlāk Rejs ieiet kajītē un uzaicina viņus uz tikšanos ar kapteini. Viņi iziet uz klāja, kur Rejs paskaidro Saīdam, ka Lapiduss ir devies misijā. Tajā brīdī Dezmonds pamana, ka Regīna tuvojas falšbortam, ietinusies ķēdē, un pēc tam lec pāri bortam. Dezmonds mēģina izsaukt palīdzību, bet no tiltiņa iznāk vīrietis un pārtrauc glābšanu. Vīrietis paskaidro Dezmondam un Saīdam, ka viņš ir kapteinis Golts un nevēlas zaudēt vairāk cilvēku glābšanas laikā, jo vairākiem apkalpes locekļiem, tostarp Regīnai, ir attīstījusies dīvaina slimība. Tomēr viņš nevar atgriezties, jo kāds ir sabotējis kuģa dzinēju. Vēlāk savā kajītē Golts paskaidro, ka Vidmors ir viltojis reisa 815 vraka atrašanu, lai apturētu lidmašīnas meklēšanu. Tajā vakarā Rejs atved Saīdu un Dezmondu uz viņu kajīti, bet iekšā uz sienas ir asiņains traips. Rejs pasauc jūrnieku vārdā Džonsons, bet, viņam tuvojoties, Saīds un Dezmonds viņu atpazīst kā Maiklu Dosonu.

=== Uz salas ===
Vakarā Džins un Sun apspriež mazuļa nākamo vārdu. Lai gan Sun baidās nolādēt mazuli un iesaka vispirms pamest salu, viņa piekrīt nosaukt bērnu par Džijeni. No rīta atgriežas Džeks un pārējie, un Sun izjautā Keitu par notikušo. Keita paskaidro, ka Faradejs un Šarlote nav pieminējuši izdzīvojušo glābšanu. Tad Sun mēģina runāt ar Faradeju, bet viņus pārtrauc telefona zvans. Pēc tam Sun liek Džinam sakravāt mantas, jo viņi dosies pie Loka uz kazarmām. To uzzinot, Džūljeta mēģina viņu atrunāt, bet Sun ir nelokāma un atsakās iztulkot Džinam Džūljetas vārdus par iespējamo Sun nāvi, ja viņi nepametīs salu. Tad Džūljeta pasaka Džinam, ka Sun ir bijis mīļākais. To sapratis, Džins dusmās aiziet, un Sun iesit Džūljetai pļauku.

Sun mēģina atvainoties, bet Džins neklausa un dodas makšķerēt. Bernards vēlas doties viņam līdzi, bet, saprotot, ka pāris ir sastrīdējušies, grasās doties prom, taču Džins pasauc viņu līdzi. Makšķerēšanas laikā Bernards pastāsta Džinam par grūtībām savā laulībā ar Rozu un to, ka, lai gan viņa vēlas palikt uz salas, viņa neaizgāja līdzi Lokam. Tikmēr Džūljetai izdodas pārliecināt Sun, ka salas pamešana ir vislabākā izvēle viņai un viņas topošajam bērnam. Pēc makšķerēšanas Džins izlīgst ar Sun, sakot, ka viņš tagad ir mainījies cilvēks, un Sun atzīst, ka bērns ir viņa.

=== Džina atmiņas ===
Džins, steidzoties nopirkt plīša pandu, paralēli sarunājoties pa tālruni, solot drīz būt slimnīcā. Tomēr pēc tam, kad taksometrs piebrauc un Džins tajā ieliek pandu, kāds cits iekāpj mašīnā un aizbrauc. Atgriežoties veikalā, Džins ir spiests samaksāt lielu naudas summu par citam klientam rezervēto pandu, jo noliktavā to vairs nav. Iesteidzies slimnīcā, viņš tuvojas pacienta palātai, pie kuras stāv sargs. Viņš pasniedz pandu, iepazīstinot sevi kā Paika kunga uzņēmuma pārstāvi, un apsveic [[Ķīna|Ķīnas]] vēstnieku ar kļūšanu par vectēvu.

=== Sun nākotne ===
Sun gatavojas savā istabā, skatoties seriālu ''Exposé'', kad pēkšņi viņai sākas [[dzemdības]], un viņa izsauc ātro palīdzību. Slimnīcā medmāsas atpazīst Sun kā vienu no ''[[Oceanic Airlines|Oceanic]]'' sešinieka. Sun atkārtoti sauc Džinu un atsakās dzemdēt bez viņa. Drīz vien Sun piedzimst meitene. Pēc kāda laika Hugo ierodas apciemot Sun un uzaicina viņu apciemot &quot;viņu&quot;. Viņi dodas uz kapsētu, kur atrodas Džina kapakmens, uz kura norādīts viņa nāves datums — 2004. gada 22. septembris. Sun stāsta, ka nosaukusi savu meitu par Džijoni, kā Džins bija vēlējies.

== Lomās ==

=== Galvenie varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Metjū Fokss]] kā Džeks Šepards
* [[Evandželīna Lilī]] kā Keita Ostena
* [[Horhe Garsija]] kā Hugo &quot;Hērlijs&quot; Rejess
* [[Navīns Endrūss]] kā Saīds Džara
* [[Daniels De Kims]] kā Džins Kvons
* [[Jundžina Kima]] kā Sun Kvona
{{Col-2}}
* [[Herolds Perino]] kā &quot;Kevins Džonsons&quot;
* [[Elizabete Mičela]] kā Džūljeta Bērka
* [[Henrijs Ī. Kjusiks]] kā Dezmonds Hjūms
* [[Džeremijs Deiviss]] kā Daniels Faradejs
* [[Ribeka Madere]] kā Šarlota Lūisa
* [[Džefs Feihijs]] kā Frenks Lapiduss
{{Col-end}}
=== Otrā plāna loma ===

* [[Kevins Djūrands]] kā Mārtins Kīmijs
* [[Grānts Boulers]] kā kapteinis Golts
* [[Sems Andersons]] kā Bernards Nedlers
* [[Zoja Bella]] kā Regīna
* [[Marks Vans]] kā doktors Rejs

== Ārējās saites ==

* [https://www.imdb.com/title/tt0994367/?ref_=tt_ov_ep_nx ''IMDb'' profils] (angliski)
* [https://www.metacritic.com/tv/lost/season-4/episode-7-ji-yeon/ ''Metacritic'' profils] (angliski)
{{Pazudušie}}</text>
      <sha1>h366rrbyjdlu4x9v0m4713mgw07z2db</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pušalota (miests)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628033</id>
    <redirect title="Pušalota" />
    <revision>
      <id>4450339</id>
      <timestamp>2026-04-04T19:13:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Pušalota]]</comment>
      <origin>4450339</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23" sha1="h5fq85ey2ibf3bg8wwkovbpgprtf0dl" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Pušalota]]</text>
      <sha1>h5fq85ey2ibf3bg8wwkovbpgprtf0dl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Altmann Cheronig</title>
    <ns>3</ns>
    <id>628034</id>
    <revision>
      <id>4450340</id>
      <timestamp>2026-04-04T19:15:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4450340</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="184" sha1="1x5e9rkmloqqe33i8b67t0ri45no9ec" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Altmann Cheronig}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 4. aprīlis, plkst. 22.15 (EEST)</text>
      <sha1>1x5e9rkmloqqe33i8b67t0ri45no9ec</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tomīra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628035</id>
    <revision>
      <id>4450341</id>
      <timestamp>2026-04-04T19:29:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauns aizmetnis par seno laiku valdnieci</comment>
      <origin>4450341</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1831" sha1="q57uf4h2qcblmglj32y5tz7tzcr440t" xml:space="preserve">[[Attēls:Tomyris-Castagno.jpg|thumbnail|upright=0.9|Tomīras 15. gadsimta attēlojums]]
'''Tomīra''' ({{val|kho|*Taumuriyah}}, {{val|grc|Τόμυρις}}, {{val|la|Tomyris}}) bija 6. gadsimta p.m.ē. valdniece, kuru antīkie autori saista ar [[masageti|masagetu]] — [[irāņi|irāņu]] izcelsmes klejotāju cilšu apvienības — vadību [[Centrālāzija]]s un [[Kaspijas jūra]]s austrumu [[stepe|stepēs]]. Viņa senajā pasaulē tiek uzskatīta par vienu no ievērojamākajām sieviešu valdniecēm, un par viņu galvenokārt zināms no antīko vēsturnieku, īpaši [[Hērodots|Hērodota]], darbiem. Pēc sava vīra nāves Tomīra ieņēma augstāko varu masagetu sabiedrībā, kuras politiskā un militārā organizācija balstījās uz [[klejotāji|klejotāju]] tradīcijām. Viņas valdīšanas laikā masageti bija nozīmīgs spēks reģionā, kontrolējot plašas teritorijas pie Kaspijas jūras un Centrālāzijas stepēs.

Tomīras vēsturiskā nozīme visciešāk saistīta ar konfliktu ar Persijas valdnieku [[Kīrs Lielais|Kīru II Lielo]] un [[Ahemenīdu impērija]]s ekspansiju. Saskaņā ar antīko tradīciju viņa vadīja masagetus cīņā pret persiešiem un guva uzvaru, kurā krita pats Kīrs. Šis stāsts padarījis Tomīru par simbolisku figūru, kas iemieso stepju tautu pretestību lielvaru ekspansijai. Vēlākajā historiogrāfijā un kultūras atmiņā Tomīras tēls ieguvis arī leģendāru nozīmi kā spēcīgas, neatkarīgas un militāri spējīgas valdnieces piemērs, kas ieņem īpašu vietu gan Centrālāzijas, gan plašākas Eirāzijas vēsturiskajā tradīcijā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{vēsture-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Monarhi]]
[[Kategorija:Senie laiki]]
[[Kategorija:Kazahstānas vēsture]]</text>
      <sha1>q57uf4h2qcblmglj32y5tz7tzcr440t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tomīrisa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628036</id>
    <redirect title="Tomīra" />
    <revision>
      <id>4450342</id>
      <timestamp>2026-04-04T19:30:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Tomīra]]</comment>
      <origin>4450342</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21" sha1="4bmeq85jcy244zme5wlxdrthmq7ryj4" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Tomīra]]</text>
      <sha1>4bmeq85jcy244zme5wlxdrthmq7ryj4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tomyris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628037</id>
    <redirect title="Tomīra" />
    <revision>
      <id>4450343</id>
      <timestamp>2026-04-04T19:30:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Tomīra]]</comment>
      <origin>4450343</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21" sha1="4bmeq85jcy244zme5wlxdrthmq7ryj4" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Tomīra]]</text>
      <sha1>4bmeq85jcy244zme5wlxdrthmq7ryj4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Tomīra</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628038</id>
    <revision>
      <id>4450344</id>
      <timestamp>2026-04-04T19:31:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Treisijs |tēma       = vēsture |tēma2      = sievietes |valsts     = Kazahstāna }}</comment>
      <origin>4450344</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="120" sha1="rya6qff1262aiw96tvmkkohazrzsn3f" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Treisijs
|tēma       = vēsture
|tēma2      = sievietes
|valsts     = Kazahstāna
}}</text>
      <sha1>rya6qff1262aiw96tvmkkohazrzsn3f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Verhņijtagila</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628039</id>
    <revision>
      <id>4450352</id>
      <timestamp>2026-04-04T19:48:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste   | name = Verhņijtagila   | official_name = ''Верхний Тагил''   | settlement_type = pilsēta   | image_skyline = Verkhny_Tagil_view.jpg   | image_caption =   | image_flag = Flag_of_Verhny_Tagil.svg   | image_seal =   | image_shield = Coat_of_Arms_of_Verhny_Tagil.svg   | shield_link =   | flag_link =   | shield_size = 70px   | pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals   | pushpin_label_position =   | map_capt...</comment>
      <origin>4450352</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2964" sha1="sozvo9ifyxsrh7g2tmbvso6nmxb6hc8" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste  
| name = Verhņijtagila  
| official_name = ''Верхний Тагил''  
| settlement_type = pilsēta  
| image_skyline = Verkhny_Tagil_view.jpg  
| image_caption =  
| image_flag = Flag_of_Verhny_Tagil.svg  
| image_seal =  
| image_shield = Coat_of_Arms_of_Verhny_Tagil.svg  
| shield_link =  
| flag_link =  
| shield_size = 70px  
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals  
| pushpin_label_position =  
| map_caption =  
| subdivision_type = Valsts  
| subdivision_name = {{RUS}}  
| subdivision_type1 = Apgabals  
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]  
| subdivision_type2 =  
| subdivision_name2 =  
| established_title = Dibināta  
| established_date = 1716  
| government_type =  
| leader_title =  
| leader_name =  
| area_magnitude =  
| area_total_km2 =  
| area_land_km2 =  
| area_water_km2 =  
| area_urban_km2 =  
| area_metro_km2 =  
| population_as_of = 2025. gadā  
| population_footnotes =  
| population_total = 10 200  
| population_urban =  
| population_metro =  
| population_density_km2 =  
| timezone = [[UTC+5]]  
| utc_offset =  
| timezone_DST =  
| utc_offset_DST =  
| latd = 57  
| latm = 22  
| lats =  
| latNS = N  
| longd = 59  
| longm = 58  
| longs =  
| longEW = E  
| postal_code_type = Pasta indekss  
| postal_code = 624160  
| elevation_footnotes =  
| elevation_m = 260  
| website =  
| footnotes =  
}}  

'''Verhņijtagila''' ({{val|ru|Верхний Тагил}}) ir pilsēta [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Krievija]]s Eiropas daļā, aptuveni 90 km no [[Jekaterinburga]]s. 2025. gadā Verhņijtagilā dzīvoja ap 10 tūkstošiem iedzīvotāju.  

Verhņijtagila ir viena no vecākajām Urālu rūpniecības apdzīvotajām vietām, kas izveidojusies ap metalurģijas un kalnrūpniecības uzņēmumiem. Pilsētas attīstība vēsturiski saistīta ar dzelzs un citu metālu apstrādi, kā arī enerģētiku — šeit darbojas Verhņijtagilas termoelektrostacija.  

== Vēsture ==  
Verhņijtagila dibināta 1716. gadā kā rūpnieciska apmetne pie dzelzs kausēšanas rūpnīcas.  

18.—19. gadsimtā apdzīvotā vieta attīstījās kā nozīmīgs metalurģijas centrs Urālos, nodrošinot metāla produkciju Krievijas impērijai.  

Padomju laikā pilsēta paplašinājās, attīstījās enerģētika un smagā rūpniecība, īpaši saistībā ar termoelektrostacijas izbūvi.  

== Klimats ==  
Klimats ir mēreni kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra ap −16 °C, vidējā jūlija temperatūra ap +17 °C.  

Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 500 mm. Sniega sega saglabājas 5–6 mēnešus. Klimats raksturīgs Urālu reģionam.  

== Atsauces ==  
{{atsauces}}  

== Ārējās saites ==  
{{sisterlinks-inline}}  
{{enciklopēdiju ārējās saites}}  

{{Krievija-aizmetnis}}  
{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}  
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>sozvo9ifyxsrh7g2tmbvso6nmxb6hc8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450353</id>
      <parentid>4450352</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T19:49:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4450353</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2933" sha1="s0g8gr5lrumgcqfgopptat7j1i40ekz" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Verhņijtagila
| official_name = ''Верхний Тагил''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline = VerkhnyTagil_Bridge_005_7886.jpg
| image_caption = 
| image_flag = Flag_of_Verhny_Tagil_(Sverdlovsk_oblast).png
| image_seal = 
| image_shield = Coat_of_Arms_of_Verkhniy_Tagil_(Sverdlovsk_oblast).png
| shield_link = 
| flag_link = 
| shield_size = 70px
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals
| pushpin_label_position = 
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{RUS}}
| subdivision_type1 = Apgabals
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name2 = 
| established_title = Dibināta
| established_date = 1716
| government_type = 
| leader_title = 
| leader_name = 
| area_magnitude = 
| area_total_km2 = 
| area_land_km2 = 
| area_water_km2 = 
| area_urban_km2 = 
| area_metro_km2 = 
| population_as_of = 2025. gadā
| population_footnotes = 
| population_total = 10 200
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density_km2 = 
| timezone = [[UTC+5]]
| utc_offset = 
| timezone_DST = 
| utc_offset_DST = 
| latd = 57
| latm = 22
| lats = 
| latNS = N
| longd = 59
| longm = 58
| longs = 
| longEW = E
| postal_code_type = Pasta indekss
| postal_code = 624160
| elevation_footnotes = 
| elevation_m = 260
| website = 
| footnotes = 
}}  

'''Verhņijtagila''' ({{val|ru|Верхний Тагил}}) ir pilsēta [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Krievija]]s Eiropas daļā, aptuveni 90 km no [[Jekaterinburga]]s. 2025. gadā Verhņijtagilā dzīvoja ap 10 tūkstošiem iedzīvotāju.  

Verhņijtagila ir viena no vecākajām Urālu rūpniecības apdzīvotajām vietām, kas izveidojusies ap metalurģijas un kalnrūpniecības uzņēmumiem. Pilsētas attīstība vēsturiski saistīta ar dzelzs un citu metālu apstrādi, kā arī enerģētiku — šeit darbojas Verhņijtagilas termoelektrostacija.  

== Vēsture ==  
Verhņijtagila dibināta 1716. gadā kā rūpnieciska apmetne pie dzelzs kausēšanas rūpnīcas.  

18.—19. gadsimtā apdzīvotā vieta attīstījās kā nozīmīgs metalurģijas centrs Urālos, nodrošinot metāla produkciju Krievijas impērijai.  

Padomju laikā pilsēta paplašinājās, attīstījās enerģētika un smagā rūpniecība, īpaši saistībā ar termoelektrostacijas izbūvi.  

== Klimats ==  
Klimats ir mēreni kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra ap −16 °C, vidējā jūlija temperatūra ap +17 °C.  

Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 500 mm. Sniega sega saglabājas 5–6 mēnešus. Klimats raksturīgs Urālu reģionam.  

== Atsauces ==  
{{atsauces}}  

== Ārējās saites ==  
{{sisterlinks-inline}}  
{{enciklopēdiju ārējās saites}}  

{{Krievija-aizmetnis}}  
{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}  
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>s0g8gr5lrumgcqfgopptat7j1i40ekz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sredņeuraļska</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628040</id>
    <revision>
      <id>4450354</id>
      <timestamp>2026-04-04T19:50:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste   | name = Sredņeuraļska   | official_name = ''Среднеуральск''   | settlement_type = pilsēta   | image_skyline = Sredneuralsk_view.jpg   | image_caption =   | image_flag = Flag_of_Sredneuralsk.svg   | image_seal =   | image_shield = Coat_of_Arms_of_Sredneuralsk.svg   | shield_link =   | flag_link =   | shield_size = 70px   | pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals   | pushpin_label_position =   | map_cap...</comment>
      <origin>4450354</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2639" sha1="kpflzqed09fssvd6y8f0btc1c3zwv45" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste  
| name = Sredņeuraļska  
| official_name = ''Среднеуральск''  
| settlement_type = pilsēta  
| image_skyline = Sredneuralsk_view.jpg  
| image_caption =  
| image_flag = Flag_of_Sredneuralsk.svg  
| image_seal =  
| image_shield = Coat_of_Arms_of_Sredneuralsk.svg  
| shield_link =  
| flag_link =  
| shield_size = 70px  
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals  
| pushpin_label_position =  
| map_caption =  
| subdivision_type = Valsts  
| subdivision_name = {{RUS}}  
| subdivision_type1 = Apgabals  
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]  
| subdivision_type2 =  
| subdivision_name2 =  
| established_title = Dibināta  
| established_date = 1931  
| government_type =  
| leader_title =  
| leader_name =  
| area_magnitude =  
| area_total_km2 =  
| area_land_km2 =  
| area_water_km2 =  
| area_urban_km2 =  
| area_metro_km2 =  
| population_as_of = 2025. gadā  
| population_footnotes =  
| population_total = 23 500  
| population_urban =  
| population_metro =  
| population_density_km2 =  
| timezone = [[UTC+5]]  
| utc_offset =  
| timezone_DST =  
| utc_offset_DST =  
| latd = 56  
| latm = 59  
| lats =  
| latNS = N  
| longd = 60  
| longm = 28  
| longs =  
| longEW = E  
| postal_code_type = Pasta indekss  
| postal_code = 624070  
| elevation_footnotes =  
| elevation_m = 250  
| website =  
| footnotes =  
}}  

'''Sredņeuraļska''' ({{val|ru|Среднеуральск}}) ir pilsēta [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Krievija]]s Eiropas daļā, aptuveni 25 km no [[Jekaterinburga]]s. 2025. gadā Sredņeuraļskā dzīvoja ap 23 tūkstošiem iedzīvotāju.  

Sredņeuraļska ir nozīmīgs enerģētikas centrs Urālu reģionā — pilsētā atrodas Sredņeuraļskas termoelektrostacija, kas nodrošina elektroenerģiju un siltumu apkārtējiem reģioniem.  

== Vēsture ==  
Sredņeuraļska dibināta 1931. gadā kā strādnieku apmetne saistībā ar termoelektrostacijas būvniecību.  

Padomju laikā tā strauji attīstījās kā industriāls centrs, un vēlāk ieguva pilsētas statusu.  

== Klimats ==  
Klimats ir mēreni kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra ap −15 °C, vidējā jūlija temperatūra ap +18 °C.  

Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 500–550 mm. Sniega sega saglabājas 5–6 mēnešus.  

== Atsauces ==  
{{atsauces}}  

== Ārējās saites ==  
{{sisterlinks-inline}}  
{{enciklopēdiju ārējās saites}}  

{{Krievija-aizmetnis}}  
{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}  
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>kpflzqed09fssvd6y8f0btc1c3zwv45</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450355</id>
      <parentid>4450354</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T19:50:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4450355</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2513" sha1="ii1skxfbb799x68efcj0zzbuni1teqe" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Sredņeuraļska
| official_name = ''Среднеуральск''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline = Views_of_Sredneuralsk_(2011)-5.jpg
| image_caption = 
| image_flag = 
| image_seal = 
| image_shield = 
| shield_link = 
| flag_link = 
| shield_size = 70px
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals
| pushpin_label_position = 
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{RUS}}
| subdivision_type1 = Apgabals
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name2 = 
| established_title = Dibināta
| established_date = 1931
| government_type = 
| leader_title = 
| leader_name = 
| area_magnitude = 
| area_total_km2 = 
| area_land_km2 = 
| area_water_km2 = 
| area_urban_km2 = 
| area_metro_km2 = 
| population_as_of = 2025. gadā
| population_footnotes = 
| population_total = 23 500
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density_km2 = 
| timezone = [[UTC+5]]
| utc_offset = 
| timezone_DST = 
| utc_offset_DST = 
| latd = 56
| latm = 59
| lats = 
| latNS = N
| longd = 60
| longm = 28
| longs = 
| longEW = E
| postal_code_type = Pasta indekss
| postal_code = 624070
| elevation_footnotes = 
| elevation_m = 250
| website = 
| footnotes = 
}}  

'''Sredņeuraļska''' ({{val|ru|Среднеуральск}}) ir pilsēta [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Krievija]]s Eiropas daļā, aptuveni 25 km no [[Jekaterinburga]]s. 2025. gadā Sredņeuraļskā dzīvoja ap 23 tūkstošiem iedzīvotāju.  

Sredņeuraļska ir nozīmīgs enerģētikas centrs Urālu reģionā — pilsētā atrodas Sredņeuraļskas termoelektrostacija, kas nodrošina elektroenerģiju un siltumu apkārtējiem reģioniem.  

== Vēsture ==  
Sredņeuraļska dibināta 1931. gadā kā strādnieku apmetne saistībā ar termoelektrostacijas būvniecību.  

Padomju laikā tā strauji attīstījās kā industriāls centrs, un vēlāk ieguva pilsētas statusu.  

== Klimats ==  
Klimats ir mēreni kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra ap −15 °C, vidējā jūlija temperatūra ap +18 °C.  

Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 500–550 mm. Sniega sega saglabājas 5–6 mēnešus.  

== Atsauces ==  
{{atsauces}}  

== Ārējās saites ==  
{{sisterlinks-inline}}  
{{enciklopēdiju ārējās saites}}  

{{Krievija-aizmetnis}}  
{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}  
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>ii1skxfbb799x68efcj0zzbuni1teqe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alapajevska</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628041</id>
    <revision>
      <id>4450357</id>
      <timestamp>2026-04-04T19:51:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste   | name = Alapajevska   | official_name = ''Алапаевск''   | settlement_type = pilsēta   | image_skyline =   | image_caption =   | image_flag =   | image_seal =   | image_shield =   | shield_link =   | flag_link =   | shield_size = 70px   | pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals   | pushpin_label_position =   | map_caption =   | subdivision_type = Valsts   | subdivision_name = {{RUS}}   | subdivision_type1 =...</comment>
      <origin>4450357</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2573" sha1="niskgk9t2y88hy364q2s5bu6fcmyaz0" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste  
| name = Alapajevska  
| official_name = ''Алапаевск''  
| settlement_type = pilsēta  
| image_skyline =  
| image_caption =  
| image_flag =  
| image_seal =  
| image_shield =  
| shield_link =  
| flag_link =  
| shield_size = 70px  
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals  
| pushpin_label_position =  
| map_caption =  
| subdivision_type = Valsts  
| subdivision_name = {{RUS}}  
| subdivision_type1 = Apgabals  
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]  
| subdivision_type2 =  
| subdivision_name2 =  
| established_title = Dibināta  
| established_date = 1639  
| government_type =  
| leader_title =  
| leader_name =  
| area_magnitude =  
| area_total_km2 =  
| area_land_km2 =  
| area_water_km2 =  
| area_urban_km2 =  
| area_metro_km2 =  
| population_as_of = 2025. gadā  
| population_footnotes =  
| population_total = 36 000  
| population_urban =  
| population_metro =  
| population_density_km2 =  
| timezone = [[UTC+5]]  
| utc_offset =  
| timezone_DST =  
| utc_offset_DST =  
| latd = 57  
| latm = 51  
| lats =  
| latNS = N  
| longd = 61  
| longm = 42  
| longs =  
| longEW = E  
| postal_code_type = Pasta indekss  
| postal_code = 624600  
| elevation_footnotes =  
| elevation_m = 130  
| website =  
| footnotes =  
}}  

'''Alapajevska''' ({{val|ru|Алапаевск}}) ir pilsēta [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Krievija]]s Eiropas daļā, aptuveni 150 km no [[Jekaterinburga]]s. 2025. gadā Alapajevskā dzīvoja ap 36 tūkstošiem iedzīvotāju.  

Alapajevska ir sena rūpniecības pilsēta, kas vēsturiski attīstījusies kā metalurģijas un kalnrūpniecības centrs Urālu reģionā.  

== Vēsture ==  
Alapajevska dibināta 1639. gadā kā apmetne pie dzelzs apstrādes uzņēmumiem.  

18.—19. gadsimtā tā kļuva par nozīmīgu metalurģijas centru, kur tika attīstīta dzelzs ražošana.  

Padomju laikā pilsēta turpināja attīstīties kā rūpniecības centrs ar dažādiem metālapstrādes uzņēmumiem.  

== Klimats ==  
Klimats ir mēreni kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra ap −16 °C, vidējā jūlija temperatūra ap +17 °C.  

Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 500–550 mm. Sniega sega saglabājas 5–6 mēnešus.  

== Atsauces ==  
{{atsauces}}  

== Ārējās saites ==  
{{sisterlinks-inline}}  
{{enciklopēdiju ārējās saites}}  

{{Krievija-aizmetnis}}  
{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}  
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>niskgk9t2y88hy364q2s5bu6fcmyaz0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Verhņaja Salda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628042</id>
    <revision>
      <id>4450358</id>
      <timestamp>2026-04-04T19:52:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste   | name = Verhņaja Salda   | official_name = ''Верхняя Салда''   | settlement_type = pilsēta   | image_skyline =   | image_caption =   | image_flag =   | image_seal =   | image_shield =   | shield_link =   | flag_link =   | shield_size = 70px   | pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals   | pushpin_label_position =   | map_caption =   | subdivision_type = Valsts   | subdivision_name = {{RUS}}   | subdivisi...</comment>
      <origin>4450358</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2654" sha1="aj3jcez5buff3awhvpxglrwto8qkc8r" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste  
| name = Verhņaja Salda  
| official_name = ''Верхняя Салда''  
| settlement_type = pilsēta  
| image_skyline =  
| image_caption =  
| image_flag =  
| image_seal =  
| image_shield =  
| shield_link =  
| flag_link =  
| shield_size = 70px  
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals  
| pushpin_label_position =  
| map_caption =  
| subdivision_type = Valsts  
| subdivision_name = {{RUS}}  
| subdivision_type1 = Apgabals  
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]  
| subdivision_type2 =  
| subdivision_name2 =  
| established_title = Dibināta  
| established_date = 1778  
| government_type =  
| leader_title =  
| leader_name =  
| area_magnitude =  
| area_total_km2 =  
| area_land_km2 =  
| area_water_km2 =  
| area_urban_km2 =  
| area_metro_km2 =  
| population_as_of = 2025. gadā  
| population_footnotes =  
| population_total = 42 000  
| population_urban =  
| population_metro =  
| population_density_km2 =  
| timezone = [[UTC+5]]  
| utc_offset =  
| timezone_DST =  
| utc_offset_DST =  
| latd = 58  
| latm = 03  
| lats =  
| latNS = N  
| longd = 60  
| longm = 33  
| longs =  
| longEW = E  
| postal_code_type = Pasta indekss  
| postal_code = 624760  
| elevation_footnotes =  
| elevation_m = 170  
| website =  
| footnotes =  
}}  

'''Verhņaja Salda''' ({{val|ru|Верхняя Салда}}) ir pilsēta [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Krievija]]s Eiropas daļā, aptuveni 180 km no [[Jekaterinburga]]s. 2025. gadā Verhņajā Saldā dzīvoja ap 42 tūkstošiem iedzīvotāju.  

Verhņaja Salda ir nozīmīgs metalurģijas centrs, kas īpaši pazīstams ar titāna ražošanu — šeit atrodas viens no lielākajiem titāna ražošanas uzņēmumiem pasaulē.  

== Vēsture ==  
Verhņaja Salda dibināta 1778. gadā kā rūpnieciska apmetne pie metalurģijas uzņēmumiem.  

18.—19. gadsimtā tā attīstījās kā dzelzs apstrādes centrs, bet 20. gadsimtā kļuva par nozīmīgu krāsaino metālu, īpaši titāna, ražošanas vietu.  

Padomju laikā pilsēta strauji attīstījās kā industriāls centrs.  

== Klimats ==  
Klimats ir mēreni kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra ap −17 °C, vidējā jūlija temperatūra ap +17 °C.  

Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 500 mm. Sniega sega saglabājas 5–6 mēnešus.  

== Atsauces ==  
{{atsauces}}  

== Ārējās saites ==  
{{sisterlinks-inline}}  
{{enciklopēdiju ārējās saites}}  

{{Krievija-aizmetnis}}  
{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}  
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>aj3jcez5buff3awhvpxglrwto8qkc8r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Klāņu purvs (dabas liegums)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628043</id>
    <revision>
      <id>4450359</id>
      <timestamp>2026-04-04T19:52:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Verters</username>
        <id>85934</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Aizsargājamas dabas teritorijas infokaste  |            name = Klāņu purvs  |        alt_name =   |     native_name =   |   iucn_category =   |           photo =   |     photo_width =   |   photo_caption =   |          photo2 =   |    photo2_width =   |  photo2_caption =   |             map = Latvija  |     map_caption =   |      map_relief = jā  |        map_size =  | plat_d = 57 | plat_m = 27 | plat_s = 30 | plat_NS = N | gar_d  = 21 | gar_m  = 46 | gar_s  = 42 | gar_EW...</comment>
      <origin>4450359</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2271" sha1="k6mlqde2mjcdrhw9binpzk1qefokk54" xml:space="preserve">{{Aizsargājamas dabas teritorijas infokaste
 |            name = Klāņu purvs
 |        alt_name = 
 |     native_name = 
 |   iucn_category = 
 |           photo = 
 |     photo_width = 
 |   photo_caption = 
 |          photo2 = 
 |    photo2_width = 
 |  photo2_caption = 
 |             map = Latvija
 |     map_caption = 
 |      map_relief = jā
 |        map_size = 
| plat_d = 57 | plat_m = 27 | plat_s = 30 | plat_NS = N
| gar_d  = 21 | gar_m  = 46 | gar_s  = 42 | gar_EW  = E
 |            type = [[dabas liegums]]
 |   prot_category = 
 |        location = {{vieta|Latvija|Ventspils novads}}
 |    nearest_city = 
 |            area = {{mērv|ha=1601}}
 |     established = [[1977]]
 |  visitation_num = 
 | visitation_year = 
 |  governing_body = [[Dabas aizsardzības pārvalde]]
 |         website = 
 |       footnotes = 
 |        embedded = 
}}
'''Klāņu purvs''' ir 1977. gadā izveidots dabas liegums [[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Popes pagasts|Popes]] un [[Tārgales pagasts|Tārgales]] pagastos. Lieguma centrā atrodas [[Klāņezers]], kura piekrastē atrodamas daudzas aizsargājamas augu sugas..

Liegums tika izveidots [[Augstais purvs|augstā purva]] biotopa aizsardzībai, kas aizņem ap trešdaļu no lieguma ([[Klāņu purvs|Klāņu]] un [[Pūņas purvs|Pūņas]] purvi), ap divām trešdaļām teritorijas klāj meži. Lieguma platība ir vairākkārt palielināta, no 959 ha 1977. gadā, līdz 1057 ha 1999. gadā un līdz pašreizējiem 1615 ha 2003. gadā.

20. gadsmita divdesmito un trīsdesmito gadu mijā lieguma teritorijā notika vērienīga meliorācijas darbība, t.sk. tika izrakts Klāņu-Būšnieku kanāls, kas pazeminājis Klāņezera ūdens līmeni. Darbi turpinājās arī piecdesmitajos un sešdesmitajos gados. Meliorācijas rezultātā nozīmīgi degradējies augstā purva biotops.&lt;ref name=&quot;Plāns&quot;&gt;[https://www.daba.gov.lv/lv/media/2280/download?attachmentDabas lieguma &quot;Klāņu purvs&quot; dabas aizsardzības plāns posmam no 2006. gada līdz 2016. gadam]&lt;/ref&gt;

Iekļauts ''[[Natura 2000]]'' — [[Eiropa]]s nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas dabas liegumi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas dabas liegumi]]
[[Kategorija:Natura 2000]]</text>
      <sha1>k6mlqde2mjcdrhw9binpzk1qefokk54</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krasnoturjinska</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628044</id>
    <revision>
      <id>4450360</id>
      <timestamp>2026-04-04T19:53:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste   | name = Krasnoturjinska   | official_name = ''Краснотурьинск''   | settlement_type = pilsēta   | image_skyline =   | image_caption =   | image_flag =   | image_seal =   | image_shield =   | shield_link =   | flag_link =   | shield_size = 70px   | pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals   | pushpin_label_position =   | map_caption =   | subdivision_type = Valsts   | subdivision_name = {{RUS}}   | subdiv...</comment>
      <origin>4450360</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2572" sha1="bpphhadbh42s5wczjgji3lxsvutfpcl" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste  
| name = Krasnoturjinska  
| official_name = ''Краснотурьинск''  
| settlement_type = pilsēta  
| image_skyline =  
| image_caption =  
| image_flag =  
| image_seal =  
| image_shield =  
| shield_link =  
| flag_link =  
| shield_size = 70px  
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals  
| pushpin_label_position =  
| map_caption =  
| subdivision_type = Valsts  
| subdivision_name = {{RUS}}  
| subdivision_type1 = Apgabals  
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]  
| subdivision_type2 =  
| subdivision_name2 =  
| established_title = Dibināta  
| established_date = 1758  
| government_type =  
| leader_title =  
| leader_name =  
| area_magnitude =  
| area_total_km2 =  
| area_land_km2 =  
| area_water_km2 =  
| area_urban_km2 =  
| area_metro_km2 =  
| population_as_of = 2025. gadā  
| population_footnotes =  
| population_total = 55 000  
| population_urban =  
| population_metro =  
| population_density_km2 =  
| timezone = [[UTC+5]]  
| utc_offset =  
| timezone_DST =  
| utc_offset_DST =  
| latd = 59  
| latm = 46  
| lats =  
| latNS = N  
| longd = 60  
| longm = 12  
| longs =  
| longEW = E  
| postal_code_type = Pasta indekss  
| postal_code = 624440  
| elevation_footnotes =  
| elevation_m = 200  
| website =  
| footnotes =  
}}  

'''Krasnoturjinska''' ({{val|ru|Краснотурьинск}}) ir pilsēta [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Krievija]]s Eiropas daļā, pie Turjas upes, aptuveni 400 km no [[Jekaterinburga]]s. 2025. gadā Krasnoturjinskā dzīvoja ap 55 tūkstošiem iedzīvotāju.  

Krasnoturjinska ir nozīmīgs rūpniecības centrs, kas specializējas krāsaino metālu, īpaši alumīnija, ražošanā.  

== Vēsture ==  
Krasnoturjinska dibināta 1758. gadā kā kalnrūpniecības un metalurģijas apmetne.  

19. gadsimtā šeit attīstījās vara un citu metālu ieguve.  

Padomju laikā pilsēta kļuva par svarīgu alumīnija ražošanas centru, attīstoties lieliem rūpniecības uzņēmumiem.  

== Klimats ==  
Klimats ir mēreni kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra ap −18 °C, vidējā jūlija temperatūra ap +16 °C.  

Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 500–600 mm. Sniega sega saglabājas līdz 6 mēnešiem.  

== Atsauces ==  
{{atsauces}}  

== Ārējās saites ==  
{{sisterlinks-inline}}  
{{enciklopēdiju ārējās saites}}  

{{Krievija-aizmetnis}}  
{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}  
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>bpphhadbh42s5wczjgji3lxsvutfpcl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bogdanoviča</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628045</id>
    <revision>
      <id>4450361</id>
      <timestamp>2026-04-04T19:54:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste   | name = Bogdanoviča   | official_name = ''Богданович''   | settlement_type = pilsēta   | image_skyline =   | image_caption =   | image_flag =   | image_seal =   | image_shield =   | shield_link =   | flag_link =   | shield_size = 70px   | pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals   | pushpin_label_position =   | map_caption =   | subdivision_type = Valsts   | subdivision_name = {{RUS}}   | subdivision_type1...</comment>
      <origin>4450361</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2549" sha1="ix26jdrxmk143ubb8am5kfwwxomekut" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste  
| name = Bogdanoviča  
| official_name = ''Богданович''  
| settlement_type = pilsēta  
| image_skyline =  
| image_caption =  
| image_flag =  
| image_seal =  
| image_shield =  
| shield_link =  
| flag_link =  
| shield_size = 70px  
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals  
| pushpin_label_position =  
| map_caption =  
| subdivision_type = Valsts  
| subdivision_name = {{RUS}}  
| subdivision_type1 = Apgabals  
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]  
| subdivision_type2 =  
| subdivision_name2 =  
| established_title = Dibināta  
| established_date = 1885  
| government_type =  
| leader_title =  
| leader_name =  
| area_magnitude =  
| area_total_km2 =  
| area_land_km2 =  
| area_water_km2 =  
| area_urban_km2 =  
| area_metro_km2 =  
| population_as_of = 2025. gadā  
| population_footnotes =  
| population_total = 30 500  
| population_urban =  
| population_metro =  
| population_density_km2 =  
| timezone = [[UTC+5]]  
| utc_offset =  
| timezone_DST =  
| utc_offset_DST =  
| latd = 56  
| latm = 47  
| lats =  
| latNS = N  
| longd = 62  
| longm = 03  
| longs =  
| longEW = E  
| postal_code_type = Pasta indekss  
| postal_code = 623530  
| elevation_footnotes =  
| elevation_m = 140  
| website =  
| footnotes =  
}}  

'''Bogdanoviča''' ({{val|ru|Богданович}}) ir pilsēta [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Krievija]]s Eiropas daļā, aptuveni 100 km no [[Jekaterinburga]]s. 2025. gadā Bogdanovičā dzīvoja ap 30 tūkstošiem iedzīvotāju.  

Bogdanoviča ir rūpniecības pilsēta, kas attīstījusies ap būvmateriālu ražošanu, īpaši ugunsizturīgo materiālu un cementa industriju.  

== Vēsture ==  
Bogdanoviča dibināta 1885. gadā kā dzelzceļa stacijas apmetne.  

20. gadsimtā tā attīstījās kā rūpniecības centrs, īpaši saistībā ar būvmateriālu ražošanu.  

Padomju laikā pilsēta ieguva pilsētas statusu un turpināja attīstīties kā industriāls centrs.  

== Klimats ==  
Klimats ir mēreni kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra ap −16 °C, vidējā jūlija temperatūra ap +18 °C.  

Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 500 mm. Sniega sega saglabājas 5–6 mēnešus.  

== Atsauces ==  
{{atsauces}}  

== Ārējās saites ==  
{{sisterlinks-inline}}  
{{enciklopēdiju ārējās saites}}  

{{Krievija-aizmetnis}}  
{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}  
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>ix26jdrxmk143ubb8am5kfwwxomekut</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aramiļa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628046</id>
    <revision>
      <id>4450362</id>
      <timestamp>2026-04-04T19:55:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>{{Apdzīvotas vietas infokaste   | name = Aramiļa   | official_name = ''Арамиль''   | settlement_type = pilsēta   | image_skyline =   | image_caption =   | image_flag =   | image_seal =   | image_shield =   | shield_link =   | flag_link =   | shield_size = 70px   | pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals   | pushpin_label_position =   | map_caption =   | subdivision_type = Valsts   | subdivision_name = {{RUS}}   | subdivision_type1 = Apgabals   | subdivision_name1 = [[</comment>
      <origin>4450362</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2579" sha1="q4ghgbilme9trbdnyh29fti43lmmh5y" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste  
| name = Aramiļa  
| official_name = ''Арамиль''  
| settlement_type = pilsēta  
| image_skyline =  
| image_caption =  
| image_flag =  
| image_seal =  
| image_shield =  
| shield_link =  
| flag_link =  
| shield_size = 70px  
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals  
| pushpin_label_position =  
| map_caption =  
| subdivision_type = Valsts  
| subdivision_name = {{RUS}}  
| subdivision_type1 = Apgabals  
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]  
| subdivision_type2 =  
| subdivision_name2 =  
| established_title = Dibināta  
| established_date = 1675  
| government_type =  
| leader_title =  
| leader_name =  
| area_magnitude =  
| area_total_km2 =  
| area_land_km2 =  
| area_water_km2 =  
| area_urban_km2 =  
| area_metro_km2 =  
| population_as_of = 2025. gadā  
| population_footnotes =  
| population_total = 18 000  
| population_urban =  
| population_metro =  
| population_density_km2 =  
| timezone = [[UTC+5]]  
| utc_offset =  
| timezone_DST =  
| utc_offset_DST =  
| latd = 56  
| latm = 42  
| lats =  
| latNS = N  
| longd = 60  
| longm = 50  
| longs =  
| longEW = E  
| postal_code_type = Pasta indekss  
| postal_code = 624000  
| elevation_footnotes =  
| elevation_m = 220  
| website =  
| footnotes =  
}}  

'''Aramiļa''' ({{val|ru|Арамиль}}) ir pilsēta [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Krievija]]s Eiropas daļā, aptuveni 20 km no [[Jekaterinburga]]s. 2025. gadā Aramiļā dzīvoja ap 18 tūkstošiem iedzīvotāju.  

Aramiļa ir viena no vecākajām apdzīvotajām vietām reģionā, kas attīstījusies kā rūpniecības un dzīvojamais centrs Jekaterinburgas tuvumā.  

== Vēsture ==  
Aramiļa dibināta 1675. gadā kā cietoksnis un apmetne Urālu kolonizācijas laikā.  

18.—19. gadsimtā tā attīstījās kā rūpnieciska apdzīvota vieta ar dažādiem amatniecības un ražošanas uzņēmumiem.  

Padomju laikā Aramiļa kļuva par industriālu pilsētu ar vieglās un pārtikas rūpniecības uzņēmumiem.  

== Klimats ==  
Klimats ir mēreni kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra ap −15 °C, vidējā jūlija temperatūra ap +18 °C.  

Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 500 mm. Sniega sega saglabājas 5–6 mēnešus.  

== Atsauces ==  
{{atsauces}}  

== Ārējās saites ==  
{{sisterlinks-inline}}  
{{enciklopēdiju ārējās saites}}  

{{Krievija-aizmetnis}}  
{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}  
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>q4ghgbilme9trbdnyh29fti43lmmh5y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Asbesta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628047</id>
    <revision>
      <id>4450363</id>
      <timestamp>2026-04-04T19:55:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste   | name = Asbesta   | official_name = ''Асбест''   | settlement_type = pilsēta   | image_skyline =   | image_caption =   | image_flag =   | image_seal =   | image_shield =   | shield_link =   | flag_link =   | shield_size = 70px   | pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals   | pushpin_label_position =   | map_caption =   | subdivision_type = Valsts   | subdivision_name = {{RUS}}   | subdivision_type1 = Apgabals...</comment>
      <origin>4450363</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2504" sha1="abm5ny2yie86b7mzv61ay22auxggy06" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste  
| name = Asbesta  
| official_name = ''Асбест''  
| settlement_type = pilsēta  
| image_skyline =  
| image_caption =  
| image_flag =  
| image_seal =  
| image_shield =  
| shield_link =  
| flag_link =  
| shield_size = 70px  
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals  
| pushpin_label_position =  
| map_caption =  
| subdivision_type = Valsts  
| subdivision_name = {{RUS}}  
| subdivision_type1 = Apgabals  
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]  
| subdivision_type2 =  
| subdivision_name2 =  
| established_title = Dibināta  
| established_date = 1889  
| government_type =  
| leader_title =  
| leader_name =  
| area_magnitude =  
| area_total_km2 =  
| area_land_km2 =  
| area_water_km2 =  
| area_urban_km2 =  
| area_metro_km2 =  
| population_as_of = 2025. gadā  
| population_footnotes =  
| population_total = 63 000  
| population_urban =  
| population_metro =  
| population_density_km2 =  
| timezone = [[UTC+5]]  
| utc_offset =  
| timezone_DST =  
| utc_offset_DST =  
| latd = 57  
| latm = 00  
| lats =  
| latNS = N  
| longd = 61  
| longm = 28  
| longs =  
| longEW = E  
| postal_code_type = Pasta indekss  
| postal_code = 624260  
| elevation_footnotes =  
| elevation_m = 200  
| website =  
| footnotes =  
}}  

'''Asbesta''' ({{val|ru|Асбест}}) ir pilsēta [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Krievija]]s Eiropas daļā, aptuveni 80 km no [[Jekaterinburga]]s. 2025. gadā Asbestā dzīvoja ap 63 tūkstošiem iedzīvotāju.  

Asbesta ir nozīmīgs kalnrūpniecības centrs, kas specializējas azbesta ieguvē — šeit atrodas viens no lielākajiem azbesta karjeriem pasaulē.  

== Vēsture ==  
Asbesta dibināta 1889. gadā pēc azbesta atradņu atklāšanas šajā reģionā.  

20. gadsimtā pilsēta strauji attīstījās kā kalnrūpniecības un rūpniecības centrs.  

Padomju laikā tā kļuva par vienu no galvenajiem azbesta ieguves centriem valstī.  

== Klimats ==  
Klimats ir mēreni kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra ap −16 °C, vidējā jūlija temperatūra ap +18 °C.  

Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 500 mm. Sniega sega saglabājas 5–6 mēnešus.  

== Atsauces ==  
{{atsauces}}  

== Ārējās saites ==  
{{sisterlinks-inline}}  
{{enciklopēdiju ārējās saites}}  

{{Krievija-aizmetnis}}  
{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}  
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>abm5ny2yie86b7mzv61ay22auxggy06</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Degtjarska</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628048</id>
    <revision>
      <id>4450364</id>
      <timestamp>2026-04-04T19:56:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste   | name = Degtjarska   | official_name = ''Дегтярск''   | settlement_type = pilsēta   | image_skyline =   | image_caption =   | image_flag =   | image_seal =   | image_shield =   | shield_link =   | flag_link =   | shield_size = 70px   | pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals   | pushpin_label_position =   | map_caption =   | subdivision_type = Valsts   | subdivision_name = {{RUS}}   | subdivision_type1 = Apg...</comment>
      <origin>4450364</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2466" sha1="ifc0oktlmr98n6xytfvh7zm4easg7o4" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste  
| name = Degtjarska  
| official_name = ''Дегтярск''  
| settlement_type = pilsēta  
| image_skyline =  
| image_caption =  
| image_flag =  
| image_seal =  
| image_shield =  
| shield_link =  
| flag_link =  
| shield_size = 70px  
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals  
| pushpin_label_position =  
| map_caption =  
| subdivision_type = Valsts  
| subdivision_name = {{RUS}}  
| subdivision_type1 = Apgabals  
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]  
| subdivision_type2 =  
| subdivision_name2 =  
| established_title = Dibināta  
| established_date = 1914  
| government_type =  
| leader_title =  
| leader_name =  
| area_magnitude =  
| area_total_km2 =  
| area_land_km2 =  
| area_water_km2 =  
| area_urban_km2 =  
| area_metro_km2 =  
| population_as_of = 2025. gadā  
| population_footnotes =  
| population_total = 15 000  
| population_urban =  
| population_metro =  
| population_density_km2 =  
| timezone = [[UTC+5]]  
| utc_offset =  
| timezone_DST =  
| utc_offset_DST =  
| latd = 56  
| latm = 43  
| lats =  
| latNS = N  
| longd = 60  
| longm = 06  
| longs =  
| longEW = E  
| postal_code_type = Pasta indekss  
| postal_code = 623270  
| elevation_footnotes =  
| elevation_m = 280  
| website =  
| footnotes =  
}}  

'''Degtjarska''' ({{val|ru|Дегтярск}}) ir pilsēta [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Krievija]]s Eiropas daļā, aptuveni 40 km no [[Jekaterinburga]]s. 2025. gadā Degtjarskā dzīvoja ap 15 tūkstošiem iedzīvotāju.  

Degtjarska ir bijušais kalnrūpniecības centrs, kas attīstījās galvenokārt vara rūdas ieguves dēļ.  

== Vēsture ==  
Degtjarska dibināta 1914. gadā kā strādnieku apmetne saistībā ar vara rūdas atradņu izpēti un ieguvi.  

Padomju laikā pilsēta strauji attīstījās kā kalnrūpniecības centrs, bet pēc rūpniecības lejupslīdes tās nozīme samazinājās.  

== Klimats ==  
Klimats ir mēreni kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra ap −16 °C, vidējā jūlija temperatūra ap +18 °C.  

Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 500 mm. Sniega sega saglabājas 5–6 mēnešus.  

== Atsauces ==  
{{atsauces}}  

== Ārējās saites ==  
{{sisterlinks-inline}}  
{{enciklopēdiju ārējās saites}}  

{{Krievija-aizmetnis}}  
{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}  
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>ifc0oktlmr98n6xytfvh7zm4easg7o4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Taners Tesmans</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628049</id>
    <revision>
      <id>4450365</id>
      <timestamp>2026-04-04T19:56:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|9|24}} | birth_place =  | caps1 = 14 | caps2 = 26 | caps3 = 89 | clubnumber = 6 | clubs1 = {{flaga|ASV}} [[North Texas SC]] | clubs2 = {{flaga|ASV}} [[FC Dallas]] | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Venezia FC|Venezia]] | countryofbirth = {{vieta|ASV|Alabama|Birmingema|3s=Birmingema (ASV)}} | currentclub = {{flaga|Francija}} [[Olympique Lyonnais|Lyon]] | goals1 = 1 | goals2 = 0 | goals3 = 9 | height = 188 | ima...</comment>
      <origin>4450365</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2341" sha1="np7jkk0ohrciwpu9nitruolml1ysru2" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|9|24}}
| birth_place = 
| caps1 = 14
| caps2 = 26
| caps3 = 89
| clubnumber = 6
| clubs1 = {{flaga|ASV}} [[North Texas SC]]
| clubs2 = {{flaga|ASV}} [[FC Dallas]]
| clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Venezia FC|Venezia]]
| countryofbirth = {{vieta|ASV|Alabama|Birmingema|3s=Birmingema (ASV)}}
| currentclub = {{flaga|Francija}} [[Olympique Lyonnais|Lyon]]
| goals1 = 1
| goals2 = 0
| goals3 = 9
| height = 188
| image = Tessmann asse ol 2425.png
| caption = Taners Tesmans 2025. gadā
| nationalcaps2 = 14
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|ASV}} ASV U20
| nationalteam2 = {{flaga|ASV}} ASV U23
| nationalyears2 = 2021—2024
| nationalyears1 = 2019
| nationalcaps1 = 1
| pcupdate = {{dat|2026|04|04|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|04|04|sk|bez}}
| name = 
| playername = Taners Tesmans
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2019
| years2 = 2020—2021
| years3 = 2021—2024
| nationalcaps3 = 14
| nationalgoals3 = 1
| nationalteam3 = {{fb|ASV}}
| nationalyears3 = 2021—
| years4 = 2024—
| caps4 = 50
| clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Lyonnais|Lyon]]
| goals4 = 2
}}
'''Frānsiss Taners Džeimss Tesmans''' ({{Val|en|Francis Tanner James Tessmann}}, dzimis {{Dat|2001|9|24}}) ir [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[ASV futbola izlase|ASV futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Tesmans pārstāv [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandu [[Lionas &quot;Olympique&quot;]].

Iepriekš spēlējis ASV komandās ''[[North Texas SC]]'' un ''[[FC Dallas]]'', kā arī Itālijas komandā ''[[Venezia FC|Venezia]]''.

[[ASV futbola izlase]]s rindās debitējis 2021. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]].

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Amerikas Savienoto Valstu futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Tesmans, Taners}}
[[Kategorija:2001. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV futbolisti]]
[[Kategorija:ASV izlases futbolisti]]
[[Kategorija:FC Dallas spēlētāji]]
[[Kategorija:Venezia F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Lionas &quot;Olympique&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]</text>
      <sha1>np7jkk0ohrciwpu9nitruolml1ysru2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450381</id>
      <parentid>4450365</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T20:07:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4450381</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2375" sha1="s3ekrpfvos15671b1ryxpmxyy0eh5g9" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|9|24}}
| birth_place = 
| caps1 = 14
| caps2 = 26
| caps3 = 89
| clubnumber = 6
| clubs1 = {{flaga|ASV}} [[North Texas SC]]
| clubs2 = {{flaga|ASV}} [[FC Dallas]]
| clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Venezia FC|Venezia]]
| countryofbirth = {{vieta|ASV|Alabama|Birmingema|3s=Birmingema (ASV)}}
| currentclub = {{flaga|Francija}} [[Olympique Lyonnais|Lyon]]
| goals1 = 1
| goals2 = 0
| goals3 = 9
| height = 188
| image = Tessmann asse ol 2425.png
| caption = Taners Tesmans 2025. gadā
| nationalcaps2 = 14
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|ASV}} ASV U20
| nationalteam2 = {{flaga|ASV}} ASV U23
| nationalyears2 = 2021—2024
| nationalyears1 = 2019
| nationalcaps1 = 1
| pcupdate = {{dat|2026|04|04|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|04|04|sk|bez}}
| name = 
| playername = Taners Tesmans
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2019
| years2 = 2020—2021
| years3 = 2021—2024
| nationalcaps3 = 14
| nationalgoals3 = 1
| nationalteam3 = {{fb|ASV}}
| nationalyears3 = 2021—
| years4 = 2024—
| caps4 = 50
| clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Lyonnais|Lyon]]
| goals4 = 2
}}
'''Frānsiss Taners Džeimss Tesmans''' ({{Val|en|Francis Tanner James Tessmann}}, dzimis {{Dat|2001|9|24}}) ir [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[ASV futbola izlase|ASV futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Tesmans pārstāv [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandu [[Lionas &quot;Olympique&quot;]].

Iepriekš spēlējis ASV komandās ''[[North Texas SC]]'' un ''[[FC Dallas]]'', kā arī Itālijas komandā ''[[Venezia FC|Venezia]]''.

[[ASV futbola izlase]]s rindās debitējis 2021. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]].

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Amerikas Savienoto Valstu futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Tesmans, Taners}}
[[Kategorija:2001. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Alabamā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV futbolisti]]
[[Kategorija:ASV izlases futbolisti]]
[[Kategorija:FC Dallas spēlētāji]]
[[Kategorija:Venezia F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Lionas &quot;Olympique&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]</text>
      <sha1>s3ekrpfvos15671b1ryxpmxyy0eh5g9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zarečnija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628050</id>
    <revision>
      <id>4450366</id>
      <timestamp>2026-04-04T19:57:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste   | name = Zarečnija   | official_name = ''Заречный''   | settlement_type = pilsēta   | image_skyline =   | image_caption =   | image_flag =   | image_seal =   | image_shield =   | shield_link =   | flag_link =   | shield_size = 70px   | pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals   | pushpin_label_position =   | map_caption =   | subdivision_type = Valsts   | subdivision_name = {{RUS}}   | subdivision_type1 = Apg...</comment>
      <origin>4450366</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2490" sha1="7biegqbw03r4altikbybo01kflzan1y" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste  
| name = Zarečnija  
| official_name = ''Заречный''  
| settlement_type = pilsēta  
| image_skyline =  
| image_caption =  
| image_flag =  
| image_seal =  
| image_shield =  
| shield_link =  
| flag_link =  
| shield_size = 70px  
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals  
| pushpin_label_position =  
| map_caption =  
| subdivision_type = Valsts  
| subdivision_name = {{RUS}}  
| subdivision_type1 = Apgabals  
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]  
| subdivision_type2 =  
| subdivision_name2 =  
| established_title = Dibināta  
| established_date = 1955  
| government_type =  
| leader_title =  
| leader_name =  
| area_magnitude =  
| area_total_km2 =  
| area_land_km2 =  
| area_water_km2 =  
| area_urban_km2 =  
| area_metro_km2 =  
| population_as_of = 2025. gadā  
| population_footnotes =  
| population_total = 30 000  
| population_urban =  
| population_metro =  
| population_density_km2 =  
| timezone = [[UTC+5]]  
| utc_offset =  
| timezone_DST =  
| utc_offset_DST =  
| latd = 56  
| latm = 48  
| lats =  
| latNS = N  
| longd = 61  
| longm = 19  
| longs =  
| longEW = E  
| postal_code_type = Pasta indekss  
| postal_code = 624250  
| elevation_footnotes =  
| elevation_m = 200  
| website =  
| footnotes =  
}}  

'''Zarečnija''' ({{val|ru|Заречный}}) ir pilsēta [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Krievija]]s Eiropas daļā, aptuveni 50 km no [[Jekaterinburga]]s. 2025. gadā Zarečnijā dzīvoja ap 30 tūkstošiem iedzīvotāju.  

Zarečnija ir nozīmīgs enerģētikas centrs — pilsētā atrodas Belojarskas atomelektrostacija, kas ir viena no svarīgākajām Krievijas kodolenerģijas ražošanas vietām.  

== Vēsture ==  
Zarečnija dibināta 1955. gadā kā slēgta tipa apmetne saistībā ar atomelektrostacijas būvniecību.  

Padomju laikā tā attīstījās kā nozīmīgs enerģētikas centrs un ieguva pilsētas statusu.  

== Klimats ==  
Klimats ir mēreni kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra ap −16 °C, vidējā jūlija temperatūra ap +18 °C.  

Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 500 mm. Sniega sega saglabājas 5–6 mēnešus.  

== Atsauces ==  
{{atsauces}}  

== Ārējās saites ==  
{{sisterlinks-inline}}  
{{enciklopēdiju ārējās saites}}  

{{Krievija-aizmetnis}}  
{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}  
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>7biegqbw03r4altikbybo01kflzan1y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Suhojloga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628051</id>
    <revision>
      <id>4450368</id>
      <timestamp>2026-04-04T19:58:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste   | name = Suhojloga   | official_name = ''Сухой Лог''   | settlement_type = pilsēta   | image_skyline =   | image_caption =   | image_flag =   | image_seal =   | image_shield =   | shield_link =   | flag_link =   | shield_size = 70px   | pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals   | pushpin_label_position =   | map_caption =   | subdivision_type = Valsts   | subdivision_name = {{RUS}}   | subdivision_type1 = Apg...</comment>
      <origin>4450368</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2539" sha1="2p2iybbf3q02htnk1yirs32kvgs4xkj" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste  
| name = Suhojloga  
| official_name = ''Сухой Лог''  
| settlement_type = pilsēta  
| image_skyline =  
| image_caption =  
| image_flag =  
| image_seal =  
| image_shield =  
| shield_link =  
| flag_link =  
| shield_size = 70px  
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals  
| pushpin_label_position =  
| map_caption =  
| subdivision_type = Valsts  
| subdivision_name = {{RUS}}  
| subdivision_type1 = Apgabals  
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]  
| subdivision_type2 =  
| subdivision_name2 =  
| established_title = Dibināta  
| established_date = 1710  
| government_type =  
| leader_title =  
| leader_name =  
| area_magnitude =  
| area_total_km2 =  
| area_land_km2 =  
| area_water_km2 =  
| area_urban_km2 =  
| area_metro_km2 =  
| population_as_of = 2025. gadā  
| population_footnotes =  
| population_total = 33 000  
| population_urban =  
| population_metro =  
| population_density_km2 =  
| timezone = [[UTC+5]]  
| utc_offset =  
| timezone_DST =  
| utc_offset_DST =  
| latd = 56  
| latm = 55  
| lats =  
| latNS = N  
| longd = 62  
| longm = 03  
| longs =  
| longEW = E  
| postal_code_type = Pasta indekss  
| postal_code = 624800  
| elevation_footnotes =  
| elevation_m = 150  
| website =  
| footnotes =  
}}  

'''Suhojloga''' ({{val|ru|Сухой Лог}}) ir pilsēta [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Krievija]]s Eiropas daļā, aptuveni 120 km no [[Jekaterinburga]]s. 2025. gadā Suhojlogā dzīvoja ap 33 tūkstošiem iedzīvotāju.  

Suhojloga ir rūpniecības pilsēta, kas specializējas būvmateriālu ražošanā, īpaši cementa un citu minerālo materiālu ieguvē un apstrādē.  

== Vēsture ==  
Suhojloga dibināta 1710. gadā kā apmetne pie kalnrūpniecības un amatniecības uzņēmumiem.  

20. gadsimtā tā attīstījās kā nozīmīgs rūpniecības centrs, īpaši būvmateriālu ražošanā.  

Padomju laikā pilsēta paplašinājās un kļuva par industriālu centru.  

== Klimats ==  
Klimats ir mēreni kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra ap −16 °C, vidējā jūlija temperatūra ap +18 °C.  

Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 500 mm. Sniega sega saglabājas 5–6 mēnešus.  

== Atsauces ==  
{{atsauces}}  

== Ārējās saites ==  
{{sisterlinks-inline}}  
{{enciklopēdiju ārējās saites}}  

{{Krievija-aizmetnis}}  
{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}  
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>2p2iybbf3q02htnk1yirs32kvgs4xkj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Novaja Ļaļa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628052</id>
    <revision>
      <id>4450369</id>
      <timestamp>2026-04-04T19:59:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste   | name = Novaja Ļaļa   | official_name = ''Новая Ляля''   | settlement_type = pilsēta   | image_skyline =   | image_caption =   | image_flag =   | image_seal =   | image_shield =   | shield_link =   | flag_link =   | shield_size = 70px   | pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals   | pushpin_label_position =   | map_caption =   | subdivision_type = Valsts   | subdivision_name = {{RUS}}   | subdivision_type1...</comment>
      <origin>4450369</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2532" sha1="bjlvxovpcsltglibunoeq78pmhgtkqy" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste  
| name = Novaja Ļaļa  
| official_name = ''Новая Ляля''  
| settlement_type = pilsēta  
| image_skyline =  
| image_caption =  
| image_flag =  
| image_seal =  
| image_shield =  
| shield_link =  
| flag_link =  
| shield_size = 70px  
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals  
| pushpin_label_position =  
| map_caption =  
| subdivision_type = Valsts  
| subdivision_name = {{RUS}}  
| subdivision_type1 = Apgabals  
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]  
| subdivision_type2 =  
| subdivision_name2 =  
| established_title = Dibināta  
| established_date = 1723  
| government_type =  
| leader_title =  
| leader_name =  
| area_magnitude =  
| area_total_km2 =  
| area_land_km2 =  
| area_water_km2 =  
| area_urban_km2 =  
| area_metro_km2 =  
| population_as_of = 2025. gadā  
| population_footnotes =  
| population_total = 11 500  
| population_urban =  
| population_metro =  
| population_density_km2 =  
| timezone = [[UTC+5]]  
| utc_offset =  
| timezone_DST =  
| utc_offset_DST =  
| latd = 59  
| latm = 03  
| lats =  
| latNS = N  
| longd = 60  
| longm = 36  
| longs =  
| longEW = E  
| postal_code_type = Pasta indekss  
| postal_code = 624400  
| elevation_footnotes =  
| elevation_m = 180  
| website =  
| footnotes =  
}}  

'''Novaja Ļaļa''' ({{val|ru|Новая Ляля}}) ir pilsēta [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Krievija]]s Eiropas daļā, pie Ļaļas upes, aptuveni 300 km no [[Jekaterinburga]]s. 2025. gadā Novajā Ļaļā dzīvoja ap 11 tūkstošiem iedzīvotāju.  

Novaja Ļaļa ir neliela rūpniecības pilsēta, kuras ekonomika vēsturiski balstīta uz kokapstrādi un mežrūpniecību.  

== Vēsture ==  
Novaja Ļaļa dibināta 1723. gadā kā rūpnieciska apmetne.  

18.—19. gadsimtā tā attīstījās kā metalurģijas centrs, bet vēlāk nozīmīgu lomu ieguva kokapstrāde.  

Padomju laikā pilsēta turpināja attīstīties kā mežrūpniecības centrs.  

== Klimats ==  
Klimats ir mēreni kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra ap −18 °C, vidējā jūlija temperatūra ap +16 °C.  

Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 500–600 mm. Sniega sega saglabājas līdz 6 mēnešiem.  

== Atsauces ==  
{{atsauces}}  

== Ārējās saites ==  
{{sisterlinks-inline}}  
{{enciklopēdiju ārējās saites}}  

{{Krievija-aizmetnis}}  
{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}  
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>bjlvxovpcsltglibunoeq78pmhgtkqy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Verhņaja Tura</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628053</id>
    <revision>
      <id>4450370</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:00:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste   | name = Verhņaja Tura   | official_name = ''Верхняя Тура''   | settlement_type = pilsēta   | image_skyline =   | image_caption =   | image_flag =   | image_seal =   | image_shield =   | shield_link =   | flag_link =   | shield_size = 70px   | pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals   | pushpin_label_position =   | map_caption =   | subdivision_type = Valsts   | subdivision_name = {{RUS}}   | subdivision_...</comment>
      <origin>4450370</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2531" sha1="djspw3f6oe9yz6zceng4lvn9ztxpcpe" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste  
| name = Verhņaja Tura  
| official_name = ''Верхняя Тура''  
| settlement_type = pilsēta  
| image_skyline =  
| image_caption =  
| image_flag =  
| image_seal =  
| image_shield =  
| shield_link =  
| flag_link =  
| shield_size = 70px  
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals  
| pushpin_label_position =  
| map_caption =  
| subdivision_type = Valsts  
| subdivision_name = {{RUS}}  
| subdivision_type1 = Apgabals  
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]  
| subdivision_type2 =  
| subdivision_name2 =  
| established_title = Dibināta  
| established_date = 1737  
| government_type =  
| leader_title =  
| leader_name =  
| area_magnitude =  
| area_total_km2 =  
| area_land_km2 =  
| area_water_km2 =  
| area_urban_km2 =  
| area_metro_km2 =  
| population_as_of = 2025. gadā  
| population_footnotes =  
| population_total = 9 500  
| population_urban =  
| population_metro =  
| population_density_km2 =  
| timezone = [[UTC+5]]  
| utc_offset =  
| timezone_DST =  
| utc_offset_DST =  
| latd = 58  
| latm = 22  
| lats =  
| latNS = N  
| longd = 59  
| longm = 49  
| longs =  
| longEW = E  
| postal_code_type = Pasta indekss  
| postal_code = 624320  
| elevation_footnotes =  
| elevation_m = 200  
| website =  
| footnotes =  
}}  

'''Verhņaja Tura''' ({{val|ru|Верхняя Тура}}) ir pilsēta [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Krievija]]s Eiropas daļā, pie Turas upes, aptuveni 200 km no [[Jekaterinburga]]s. 2025. gadā Verhņajā Turā dzīvoja ap 9 tūkstošiem iedzīvotāju.  

Verhņaja Tura ir sena rūpniecības pilsēta, kas attīstījusies kā metalurģijas un mašīnbūves centrs.  

== Vēsture ==  
Verhņaja Tura dibināta 1737. gadā kā rūpnieciska apmetne pie dzelzs kausēšanas uzņēmumiem.  

18.—19. gadsimtā tā attīstījās kā nozīmīgs metalurģijas centrs Urālos.  

Padomju laikā pilsēta kļuva par mašīnbūves un militārās rūpniecības centru.  

== Klimats ==  
Klimats ir mēreni kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra ap −18 °C, vidējā jūlija temperatūra ap +17 °C.  

Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 500 mm. Sniega sega saglabājas 5–6 mēnešus.  

== Atsauces ==  
{{atsauces}}  

== Ārējās saites ==  
{{sisterlinks-inline}}  
{{enciklopēdiju ārējās saites}}  

{{Krievija-aizmetnis}}  
{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}  
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>djspw3f6oe9yz6zceng4lvn9ztxpcpe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ņižņije Sergi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628054</id>
    <revision>
      <id>4450371</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:02:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste   | name = Ņižņije Sergi   | official_name = ''Нижние Серги''   | settlement_type = pilsēta   | image_skyline =   | image_caption =   | image_flag =   | image_seal =   | image_shield =   | shield_link =   | flag_link =   | shield_size = 70px   | pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals   | pushpin_label_position =   | map_caption =   | subdivision_type = Valsts   | subdivision_name = {{RUS}}   | subdivisio...</comment>
      <origin>4450371</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2564" sha1="sdhig3if9m32ois7dlawm8ryryikjr7" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste  
| name = Ņižņije Sergi  
| official_name = ''Нижние Серги''  
| settlement_type = pilsēta  
| image_skyline =  
| image_caption =  
| image_flag =  
| image_seal =  
| image_shield =  
| shield_link =  
| flag_link =  
| shield_size = 70px  
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals  
| pushpin_label_position =  
| map_caption =  
| subdivision_type = Valsts  
| subdivision_name = {{RUS}}  
| subdivision_type1 = Apgabals  
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]  
| subdivision_type2 =  
| subdivision_name2 =  
| established_title = Dibināta  
| established_date = 1743  
| government_type =  
| leader_title =  
| leader_name =  
| area_magnitude =  
| area_total_km2 =  
| area_land_km2 =  
| area_water_km2 =  
| area_urban_km2 =  
| area_metro_km2 =  
| population_as_of = 2025. gadā  
| population_footnotes =  
| population_total = 9 800  
| population_urban =  
| population_metro =  
| population_density_km2 =  
| timezone = [[UTC+5]]  
| utc_offset =  
| timezone_DST =  
| utc_offset_DST =  
| latd = 56  
| latm = 39  
| lats =  
| latNS = N  
| longd = 59  
| longm = 18  
| longs =  
| longEW = E  
| postal_code_type = Pasta indekss  
| postal_code = 623090  
| elevation_footnotes =  
| elevation_m = 260  
| website =  
| footnotes =  
}}  

'''Ņižņije Sergi''' ({{val|ru|Нижние Серги}}) ir pilsēta [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Krievija]]s Eiropas daļā, aptuveni 100 km no [[Jekaterinburga]]s. 2025. gadā Ņižņijos Sergos dzīvoja ap 9 tūkstošiem iedzīvotāju.  

Ņižņije Sergi ir pazīstama kā kūrortpilsēta ar minerālūdens avotiem, kā arī kā neliels rūpniecības centrs.  

== Vēsture ==  
Ņižņije Sergi dibināta 1743. gadā kā rūpnieciska apmetne pie dzelzs kausēšanas uzņēmumiem.  

19. gadsimtā tā kļuva pazīstama ar saviem minerālūdens avotiem un attīstījās kā kūrorts.  

Padomju laikā pilsēta attīstījās gan kā kūrortpilsēta, gan kā rūpniecības centrs.  

== Klimats ==  
Klimats ir mēreni kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra ap −16 °C, vidējā jūlija temperatūra ap +18 °C.  

Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 500–550 mm. Sniega sega saglabājas 5–6 mēnešus.  

== Atsauces ==  
{{atsauces}}  

== Ārējās saites ==  
{{sisterlinks-inline}}  
{{enciklopēdiju ārējās saites}}  

{{Krievija-aizmetnis}}  
{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}  
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>sdhig3if9m32ois7dlawm8ryryikjr7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kačkanara</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628055</id>
    <revision>
      <id>4450372</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:03:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste   | name = Kačkanara   | official_name = ''Качканар''   | settlement_type = pilsēta   | image_skyline =   | image_caption =   | image_flag =   | image_seal =   | image_shield =   | shield_link =   | flag_link =   | shield_size = 70px   | pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals   | pushpin_label_position =   | map_caption =   | subdivision_type = Valsts   | subdivision_name = {{RUS}}   | subdivision_type1 = Apg...</comment>
      <origin>4450372</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2470" sha1="i9ic4ffvjxu3gi2idhzk48n4m8pqaew" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste  
| name = Kačkanara  
| official_name = ''Качканар''  
| settlement_type = pilsēta  
| image_skyline =  
| image_caption =  
| image_flag =  
| image_seal =  
| image_shield =  
| shield_link =  
| flag_link =  
| shield_size = 70px  
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals  
| pushpin_label_position =  
| map_caption =  
| subdivision_type = Valsts  
| subdivision_name = {{RUS}}  
| subdivision_type1 = Apgabals  
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]  
| subdivision_type2 =  
| subdivision_name2 =  
| established_title = Dibināta  
| established_date = 1957  
| government_type =  
| leader_title =  
| leader_name =  
| area_magnitude =  
| area_total_km2 =  
| area_land_km2 =  
| area_water_km2 =  
| area_urban_km2 =  
| area_metro_km2 =  
| population_as_of = 2025. gadā  
| population_footnotes =  
| population_total = 37 000  
| population_urban =  
| population_metro =  
| population_density_km2 =  
| timezone = [[UTC+5]]  
| utc_offset =  
| timezone_DST =  
| utc_offset_DST =  
| latd = 58  
| latm = 43  
| lats =  
| latNS = N  
| longd = 59  
| longm = 29  
| longs =  
| longEW = E  
| postal_code_type = Pasta indekss  
| postal_code = 624350  
| elevation_footnotes =  
| elevation_m = 350  
| website =  
| footnotes =  
}}  

'''Kačkanara''' ({{val|ru|Качканар}}) ir pilsēta [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Krievija]]s Eiropas daļā, pie Kačkanaras kalna, aptuveni 260 km no [[Jekaterinburga]]s. 2025. gadā Kačkanarā dzīvoja ap 37 tūkstošiem iedzīvotāju.  

Kačkanara ir nozīmīgs kalnrūpniecības un metalurģijas centrs, kas specializējas dzelzsrūdas ieguvē un apstrādē.  

== Vēsture ==  
Kačkanara dibināta 1957. gadā saistībā ar dzelzsrūdas atradņu apgūšanu.  

Padomju laikā pilsēta strauji attīstījās kā kalnrūpniecības centrs, un tika izveidoti lieli rūpniecības uzņēmumi.  

== Klimats ==  
Klimats ir mēreni kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra ap −18 °C, vidējā jūlija temperatūra ap +17 °C.  

Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 500–600 mm. Sniega sega saglabājas līdz 6 mēnešiem.  

== Atsauces ==  
{{atsauces}}  

== Ārējās saites ==  
{{sisterlinks-inline}}  
{{enciklopēdiju ārējās saites}}  

{{Krievija-aizmetnis}}  
{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}  
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>i9ic4ffvjxu3gi2idhzk48n4m8pqaew</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Novouraļska</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628056</id>
    <revision>
      <id>4450373</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:04:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste   | name = Novouraļska   | official_name = ''Новоуральск''   | settlement_type = pilsēta   | image_skyline =   | image_caption =   | image_flag =   | image_seal =   | image_shield =   | shield_link =   | flag_link =   | shield_size = 70px   | pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals   | pushpin_label_position =   | map_caption =   | subdivision_type = Valsts   | subdivision_name = {{RUS}}   | subdivision_typ...</comment>
      <origin>4450373</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2482" sha1="od42v43cgz32u2nufve8ohta0aytxiz" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste  
| name = Novouraļska  
| official_name = ''Новоуральск''  
| settlement_type = pilsēta  
| image_skyline =  
| image_caption =  
| image_flag =  
| image_seal =  
| image_shield =  
| shield_link =  
| flag_link =  
| shield_size = 70px  
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals  
| pushpin_label_position =  
| map_caption =  
| subdivision_type = Valsts  
| subdivision_name = {{RUS}}  
| subdivision_type1 = Apgabals  
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]  
| subdivision_type2 =  
| subdivision_name2 =  
| established_title = Dibināta  
| established_date = 1941  
| government_type =  
| leader_title =  
| leader_name =  
| area_magnitude =  
| area_total_km2 =  
| area_land_km2 =  
| area_water_km2 =  
| area_urban_km2 =  
| area_metro_km2 =  
| population_as_of = 2025. gadā  
| population_footnotes =  
| population_total = 80 000  
| population_urban =  
| population_metro =  
| population_density_km2 =  
| timezone = [[UTC+5]]  
| utc_offset =  
| timezone_DST =  
| utc_offset_DST =  
| latd = 57  
| latm = 15  
| lats =  
| latNS = N  
| longd = 60  
| longm = 05  
| longs =  
| longEW = E  
| postal_code_type = Pasta indekss  
| postal_code = 624130  
| elevation_footnotes =  
| elevation_m = 260  
| website =  
| footnotes =  
}}  

'''Novouraļska''' ({{val|ru|Новоуральск}}) ir pilsēta [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Krievija]]s Eiropas daļā, aptuveni 70 km no [[Jekaterinburga]]s. 2025. gadā Novouraļskā dzīvoja ap 80 tūkstošiem iedzīvotāju.  

Novouraļska ir slēgta tipa pilsēta un nozīmīgs kodolrūpniecības centrs — tajā atrodas viens no galvenajiem Krievijas urāna bagātināšanas uzņēmumiem.  

== Vēsture ==  
Novouraļska dibināta 1941. gadā, bet pēc Otrā pasaules kara kļuva par svarīgu kodolrūpniecības centru.  

Padomju laikā pilsēta bija slēgta un pazīstama ar nosaukumu Sverdlovska-44.  

== Klimats ==  
Klimats ir mēreni kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra ap −17 °C, vidējā jūlija temperatūra ap +17 °C.  

Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 500 mm. Sniega sega saglabājas 5–6 mēnešus.  

== Atsauces ==  
{{atsauces}}  

== Ārējās saites ==  
{{sisterlinks-inline}}  
{{enciklopēdiju ārējās saites}}  

{{Krievija-aizmetnis}}  
{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}  
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>od42v43cgz32u2nufve8ohta0aytxiz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450374</id>
      <parentid>4450373</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T20:05:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4450374</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2668" sha1="lzmmudpmsbqhq58kly157f4yppa0h8d" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste  
| name = Novouraļska  
| official_name = ''Новоуральск''  
| settlement_type = pilsēta  
| image_skyline =  
| image_caption =  
| image_flag =  
| image_seal =  
| image_shield =  
| shield_link =  
| flag_link =  
| shield_size = 70px  
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals  
| pushpin_label_position =  
| map_caption =  
| subdivision_type = Valsts  
| subdivision_name = {{RUS}}  
| subdivision_type1 = Apgabals  
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]  
| subdivision_type2 =  
| subdivision_name2 =  
| established_title = Dibināta  
| established_date = 1941  
| government_type =  
| leader_title =  
| leader_name =  
| area_magnitude =  
| area_total_km2 =  
| area_land_km2 =  
| area_water_km2 =  
| area_urban_km2 =  
| area_metro_km2 =  
| population_as_of = 2025. gadā  
| population_footnotes =  
| population_total = 80 000  
| population_urban =  
| population_metro =  
| population_density_km2 =  
| timezone = [[UTC+5]]  
| utc_offset =  
| timezone_DST =  
| utc_offset_DST =  
| latd = 57  
| latm = 15  
| lats =  
| latNS = N  
| longd = 60  
| longm = 05  
| longs =  
| longEW = E  
| postal_code_type = Pasta indekss  
| postal_code = 624130  
| elevation_footnotes =  
| elevation_m = 260  
| website =  
| footnotes =  
}}  

'''Novouraļska''' ({{val|ru|Новоуральск}}) ir pilsēta [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Krievija]]s Eiropas daļā, aptuveni 70 km no [[Jekaterinburga]]s. 2025. gadā Novouraļskā dzīvoja ap 80 tūkstošiem iedzīvotāju.  

Novouraļska ir slēgta tipa pilsēta un nozīmīgs kodolrūpniecības centrs — tajā atrodas viens no galvenajiem Krievijas urāna bagātināšanas uzņēmumiem.  

== Vēsture ==  
Novouraļska dibināta 1941. gadā, bet pēc Otrā pasaules kara kļuva par svarīgu kodolrūpniecības centru.  

Padomju laikā pilsēta bija slēgta un pazīstama ar nosaukumu '''Sverdlovska-44.'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.globalsecurity.org/wmd/world/russia/sverdlovsk-44_nuc.htm|title=Sverdlovsk-44|website=www.globalsecurity.org|access-date=2026-04-04}}&lt;/ref&gt;  

== Klimats ==  
Klimats ir mēreni kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra ap −17 °C, vidējā jūlija temperatūra ap +17 °C.  

Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 500 mm. Sniega sega saglabājas 5–6 mēnešus.  

== Atsauces ==  
{{atsauces}}  

== Ārējās saites ==  
{{sisterlinks-inline}}  
{{enciklopēdiju ārējās saites}}  

{{Krievija-aizmetnis}}  
{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}  
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>lzmmudpmsbqhq58kly157f4yppa0h8d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Viešvile</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628057</id>
    <revision>
      <id>4450375</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:05:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Kikos |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Lietuva }}</comment>
      <origin>4450375</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="100" sha1="i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Kikos
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Lietuva
}}</text>
      <sha1>i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ņižņaja Salda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628058</id>
    <revision>
      <id>4450376</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:05:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste   | name = Ņižņaja Salda   | official_name = ''Нижняя Салда''   | settlement_type = pilsēta   | image_skyline =   | image_caption =   | image_flag =   | image_seal =   | image_shield =   | shield_link =   | flag_link =   | shield_size = 70px   | pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals   | pushpin_label_position =   | map_caption =   | subdivision_type = Valsts   | subdivision_name = {{RUS}}   | subdivisio...</comment>
      <origin>4450376</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2557" sha1="832d04pdx9rffhivu07c5xoq132pp3x" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste  
| name = Ņižņaja Salda  
| official_name = ''Нижняя Салда''  
| settlement_type = pilsēta  
| image_skyline =  
| image_caption =  
| image_flag =  
| image_seal =  
| image_shield =  
| shield_link =  
| flag_link =  
| shield_size = 70px  
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals  
| pushpin_label_position =  
| map_caption =  
| subdivision_type = Valsts  
| subdivision_name = {{RUS}}  
| subdivision_type1 = Apgabals  
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]  
| subdivision_type2 =  
| subdivision_name2 =  
| established_title = Dibināta  
| established_date = 1760  
| government_type =  
| leader_title =  
| leader_name =  
| area_magnitude =  
| area_total_km2 =  
| area_land_km2 =  
| area_water_km2 =  
| area_urban_km2 =  
| area_metro_km2 =  
| population_as_of = 2025. gadā  
| population_footnotes =  
| population_total = 17 500  
| population_urban =  
| population_metro =  
| population_density_km2 =  
| timezone = [[UTC+5]]  
| utc_offset =  
| timezone_DST =  
| utc_offset_DST =  
| latd = 58  
| latm = 04  
| lats =  
| latNS = N  
| longd = 60  
| longm = 42  
| longs =  
| longEW = E  
| postal_code_type = Pasta indekss  
| postal_code = 624740  
| elevation_footnotes =  
| elevation_m = 170  
| website =  
| footnotes =  
}}  

'''Ņižņaja Salda''' ({{val|ru|Нижняя Салда}}) ir pilsēta [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Krievija]]s Eiropas daļā, aptuveni 180 km no [[Jekaterinburga]]s. 2025. gadā Ņižņajā Saldā dzīvoja ap 17 tūkstošiem iedzīvotāju.  

Ņižņaja Salda ir rūpniecības pilsēta, kas vēsturiski attīstījusies kā metalurģijas centrs, cieši saistīts ar tuvumā esošo Verhņaju Saldu.  

== Vēsture ==  
Ņižņaja Salda dibināta 1760. gadā kā rūpnieciska apmetne pie dzelzs kausēšanas uzņēmumiem.  

18.—19. gadsimtā tā attīstījās kā nozīmīgs metalurģijas centrs Urālos.  

Padomju laikā pilsēta turpināja attīstīties kā industriāls centrs.  

== Klimats ==  
Klimats ir mēreni kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra ap −17 °C, vidējā jūlija temperatūra ap +17 °C.  

Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 500 mm. Sniega sega saglabājas 5–6 mēnešus.  

== Atsauces ==  
{{atsauces}}  

== Ārējās saites ==  
{{sisterlinks-inline}}  
{{enciklopēdiju ārējās saites}}  

{{Krievija-aizmetnis}}  
{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}  
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>832d04pdx9rffhivu07c5xoq132pp3x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ņižņaja Tura</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628059</id>
    <revision>
      <id>4450377</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:06:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste   | name = Ņižņaja Tura   | official_name = ''Нижняя Тура''   | settlement_type = pilsēta   | image_skyline =   | image_caption =   | image_flag =   | image_seal =   | image_shield =   | shield_link =   | flag_link =   | shield_size = 70px   | pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals   | pushpin_label_position =   | map_caption =   | subdivision_type = Valsts   | subdivision_name = {{RUS}}   | subdivision_t...</comment>
      <origin>4450377</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2538" sha1="h2nyapxycd5gd781y35z2hkhgbd1682" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste  
| name = Ņižņaja Tura  
| official_name = ''Нижняя Тура''  
| settlement_type = pilsēta  
| image_skyline =  
| image_caption =  
| image_flag =  
| image_seal =  
| image_shield =  
| shield_link =  
| flag_link =  
| shield_size = 70px  
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals  
| pushpin_label_position =  
| map_caption =  
| subdivision_type = Valsts  
| subdivision_name = {{RUS}}  
| subdivision_type1 = Apgabals  
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]  
| subdivision_type2 =  
| subdivision_name2 =  
| established_title = Dibināta  
| established_date = 1754  
| government_type =  
| leader_title =  
| leader_name =  
| area_magnitude =  
| area_total_km2 =  
| area_land_km2 =  
| area_water_km2 =  
| area_urban_km2 =  
| area_metro_km2 =  
| population_as_of = 2025. gadā  
| population_footnotes =  
| population_total = 19 000  
| population_urban =  
| population_metro =  
| population_density_km2 =  
| timezone = [[UTC+5]]  
| utc_offset =  
| timezone_DST =  
| utc_offset_DST =  
| latd = 58  
| latm = 37  
| lats =  
| latNS = N  
| longd = 59  
| longm = 51  
| longs =  
| longEW = E  
| postal_code_type = Pasta indekss  
| postal_code = 624220  
| elevation_footnotes =  
| elevation_m = 200  
| website =  
| footnotes =  
}}  

'''Ņižņaja Tura''' ({{val|ru|Нижняя Тура}}) ir pilsēta [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Krievija]]s Eiropas daļā, pie Turas upes, aptuveni 200 km no [[Jekaterinburga]]s. 2025. gadā Ņižņajā Turā dzīvoja ap 19 tūkstošiem iedzīvotāju.  

Ņižņaja Tura ir rūpniecības pilsēta, kas attīstījusies kā metalurģijas un mašīnbūves centrs.  

== Vēsture ==  
Ņižņaja Tura dibināta 1754. gadā kā rūpnieciska apmetne pie dzelzs kausēšanas uzņēmumiem.  

18.—19. gadsimtā tā attīstījās kā nozīmīgs metalurģijas centrs Urālos.  

Padomju laikā pilsēta kļuva par industriālu centru ar mašīnbūves uzņēmumiem.  

== Klimats ==  
Klimats ir mēreni kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra ap −18 °C, vidējā jūlija temperatūra ap +17 °C.  

Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 500–600 mm. Sniega sega saglabājas līdz 6 mēnešiem.  

== Atsauces ==  
{{atsauces}}  

== Ārējās saites ==  
{{sisterlinks-inline}}  
{{enciklopēdiju ārējās saites}}  

{{Krievija-aizmetnis}}  
{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}  
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>h2nyapxycd5gd781y35z2hkhgbd1682</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kristians Roldans</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628060</id>
    <revision>
      <id>4450378</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:06:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|6|3}} | birth_place =  | caps1 = 13 | caps2 = 1 | caps3 = 311 | clubnumber = 7 | clubs1 = {{flaga|ASV}} [[Crossfire Redmond|Washington Crossfire]] | clubs2 = {{flaga|ASV}} [[Seattle Sounders FC|Seattle Sounders FC 2]] | clubs3 = {{flaga|ASV}} [[Seattle Sounders FC]] | countryofbirth = {{vieta|ASV|Kalifornija|Arteža}} | currentclub = {{flaga|ASV}} [[Seattle Sounders FC]] | goals1 = 6 | goals2 = 1 | goals3 =...</comment>
      <origin>4450378</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2423" sha1="n4mficppccpdke4far7bwow9lc64jrs" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|6|3}}
| birth_place = 
| caps1 = 13
| caps2 = 1
| caps3 = 311
| clubnumber = 7
| clubs1 = {{flaga|ASV}} [[Crossfire Redmond|Washington Crossfire]]
| clubs2 = {{flaga|ASV}} [[Seattle Sounders FC|Seattle Sounders FC 2]]
| clubs3 = {{flaga|ASV}} [[Seattle Sounders FC]]
| countryofbirth = {{vieta|ASV|Kalifornija|Arteža}}
| currentclub = {{flaga|ASV}} [[Seattle Sounders FC]]
| goals1 = 6
| goals2 = 1
| goals3 = 38
| height = 172
| image = Cristian Roldan playing for the United States on June 6, 2019.jpg
| caption = Kristians Roldans 2019. gadā
| nationalcaps2 = 45
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|ASV}} ASV U20
| nationalteam2 = {{fb|USA}}
| nationalyears2 = 2017—
| nationalyears1 = 2015
| nationalcaps1 = 2
| pcupdate = {{dat|2026|04|04|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|04|04|sk|bez}}
| name = 
| playername = Kristians Roldans
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2013—2014
| years2 = 2015
| years3 = 2015—
}}
'''Kristians Roldans''' ({{Val|en|Cristian Roldan}}, dzimis {{Dat|1995|6|3}}) ir [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[ASV futbola izlase|ASV futbola izlasi]]. Kopš 2015. gada Roldans spēlē [[ASV augstākā futbola līga|ASV augstākās līgas]] komandā [[Sietlas &quot;Sounders&quot;]].

[[ASV futbola izlase]]s rindās debitējis 2017. gadā. Ar izlasi uzvarējis [[2017. gada CONCACAF Zelta kauss|2017.]] un [[2021. gada CONCACAF Zelta kauss|2021. gada CONCACAF Zelta kausā]], kā arī piedalījies [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Seattle Sounders FC'''

* [[ASV augstākā futbola līga|MLS kauss]]: 2016, 2019
* [[CONCACAF Čempionu līga]]: 2022
* [[Leagues Cup]]: 2025

'''ASV'''

* [[CONCACAF Zelta kauss]]: [[2017. gada CONCACAF Zelta kauss|2017]], [[2021. gada CONCACAF Zelta kauss|2021]]

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Amerikas Savienoto Valstu futbolists-aizmetnis}}
{{ASV futbola izlase - FIFA 2022}}
{{DEFAULTSORT:Roldans, Kristians}}
[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV futbolisti]]
[[Kategorija:ASV izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Sietlas &quot;Sounders&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>n4mficppccpdke4far7bwow9lc64jrs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tavda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628061</id>
    <revision>
      <id>4450380</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:07:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste   | name = Tavda   | official_name = ''Тавда''   | settlement_type = pilsēta   | image_skyline =   | image_caption =   | image_flag =   | image_seal =   | image_shield =   | shield_link =   | flag_link =   | shield_size = 70px   | pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals   | pushpin_label_position =   | map_caption =   | subdivision_type = Valsts   | subdivision_name = {{RUS}}   | subdivision_type1 = Apgabals   | s...</comment>
      <origin>4450380</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2493" sha1="ez4lezg69o9j8f7nfi690h5pv89wg0g" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste  
| name = Tavda  
| official_name = ''Тавда''  
| settlement_type = pilsēta  
| image_skyline =  
| image_caption =  
| image_flag =  
| image_seal =  
| image_shield =  
| shield_link =  
| flag_link =  
| shield_size = 70px  
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals  
| pushpin_label_position =  
| map_caption =  
| subdivision_type = Valsts  
| subdivision_name = {{RUS}}  
| subdivision_type1 = Apgabals  
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]  
| subdivision_type2 =  
| subdivision_name2 =  
| established_title = Dibināta  
| established_date = 1910  
| government_type =  
| leader_title =  
| leader_name =  
| area_magnitude =  
| area_total_km2 =  
| area_land_km2 =  
| area_water_km2 =  
| area_urban_km2 =  
| area_metro_km2 =  
| population_as_of = 2025. gadā  
| population_footnotes =  
| population_total = 33 000  
| population_urban =  
| population_metro =  
| population_density_km2 =  
| timezone = [[UTC+5]]  
| utc_offset =  
| timezone_DST =  
| utc_offset_DST =  
| latd = 58  
| latm = 03  
| lats =  
| latNS = N  
| longd = 65  
| longm = 16  
| longs =  
| longEW = E  
| postal_code_type = Pasta indekss  
| postal_code = 623950  
| elevation_footnotes =  
| elevation_m = 70  
| website =  
| footnotes =  
}}  

'''Tavda''' ({{val|ru|Тавда}}) ir pilsēta [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Krievija]]s Eiropas daļā, pie Tavdas upes, netālu no robežas ar [[Tjumeņas apgabals|Tjumeņas apgabalu]]. 2025. gadā Tavdā dzīvoja ap 33 tūkstošiem iedzīvotāju.  

Tavda ir nozīmīgs kokapstrādes un mežrūpniecības centrs, kas attīstījies bagāto mežu resursu dēļ.  

== Vēsture ==  
Tavda dibināta 1910. gadā kā apmetne pie dzelzceļa un kokapstrādes uzņēmumiem.  

20. gadsimtā pilsēta strauji attīstījās kā mežrūpniecības centrs.  

Padomju laikā Tavda kļuva par vienu no galvenajiem kokapstrādes centriem reģionā.  

== Klimats ==  
Klimats ir mēreni kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra ap −18 °C, vidējā jūlija temperatūra ap +17 °C.  

Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 500–600 mm. Sniega sega saglabājas līdz 6 mēnešiem.  

== Atsauces ==  
{{atsauces}}  

== Ārējās saites ==  
{{sisterlinks-inline}}  
{{enciklopēdiju ārējās saites}}  

{{Krievija-aizmetnis}}  
{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}  
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>ez4lezg69o9j8f7nfi690h5pv89wg0g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ivdeļa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628062</id>
    <revision>
      <id>4450384</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:08:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste   | name = Ivdeļa   | official_name = ''Ивдель''   | settlement_type = pilsēta   | image_skyline =   | image_caption =   | image_flag =   | image_seal =   | image_shield =   | shield_link =   | flag_link =   | shield_size = 70px   | pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals   | pushpin_label_position =   | map_caption =   | subdivision_type = Valsts   | subdivision_name = {{RUS}}   | subdivision_type1 = Apgabals...</comment>
      <origin>4450384</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2526" sha1="8qs1455bibcbzgieoy8u8830vqmtqfp" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste  
| name = Ivdeļa  
| official_name = ''Ивдель''  
| settlement_type = pilsēta  
| image_skyline =  
| image_caption =  
| image_flag =  
| image_seal =  
| image_shield =  
| shield_link =  
| flag_link =  
| shield_size = 70px  
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals  
| pushpin_label_position =  
| map_caption =  
| subdivision_type = Valsts  
| subdivision_name = {{RUS}}  
| subdivision_type1 = Apgabals  
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]  
| subdivision_type2 =  
| subdivision_name2 =  
| established_title = Dibināta  
| established_date = 1831  
| government_type =  
| leader_title =  
| leader_name =  
| area_magnitude =  
| area_total_km2 =  
| area_land_km2 =  
| area_water_km2 =  
| area_urban_km2 =  
| area_metro_km2 =  
| population_as_of = 2025. gadā  
| population_footnotes =  
| population_total = 15 500  
| population_urban =  
| population_metro =  
| population_density_km2 =  
| timezone = [[UTC+5]]  
| utc_offset =  
| timezone_DST =  
| utc_offset_DST =  
| latd = 60  
| latm = 41  
| lats =  
| latNS = N  
| longd = 60  
| longm = 25  
| longs =  
| longEW = E  
| postal_code_type = Pasta indekss  
| postal_code = 624590  
| elevation_footnotes =  
| elevation_m = 120  
| website =  
| footnotes =  
}}  

'''Ivdeļa''' ({{val|ru|Ивдель}}) ir pilsēta [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Krievija]]s Eiropas daļā, pie Ivdeļas upes, netālu no Ziemeļu Urāliem. 2025. gadā Ivdeļā dzīvoja ap 15 tūkstošiem iedzīvotāju.  

Ivdeļa ir attāla ziemeļu pilsēta, kuras ekonomika galvenokārt balstīta uz mežrūpniecību un kokapstrādi.  

== Vēsture ==  
Ivdeļa dibināta 1831. gadā kā apmetne pie zelta un citu minerālu atradnēm.  

19. gadsimtā tā attīstījās kā kalnrūpniecības centrs, bet vēlāk nozīmīgu lomu ieguva mežrūpniecība.  

Padomju laikā pilsēta bija pazīstama arī ar labošanas darbu nometnēm (GULAG sistēma).  

== Klimats ==  
Klimats ir auksts mēreni kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra ap −20 °C, vidējā jūlija temperatūra ap +16 °C.  

Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 500–600 mm. Sniega sega saglabājas līdz 6–7 mēnešiem.  

== Atsauces ==  
{{atsauces}}  

== Ārējās saites ==  
{{sisterlinks-inline}}  
{{enciklopēdiju ārējās saites}}  

{{Krievija-aizmetnis}}  
{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}  
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>8qs1455bibcbzgieoy8u8830vqmtqfp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450385</id>
      <parentid>4450384</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T20:08:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4450385</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2509" sha1="g47cecrtlhlrr8uwhz33fpp8qgic652" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste  
| name = Ivdeļa  
| official_name = ''Ивдель''  
| settlement_type = pilsēta  
| image_skyline =  
| image_caption =  
| image_flag =  
| image_seal =  
| image_shield =  
| shield_link =  
| flag_link =  
| shield_size = 70px  
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals  
| pushpin_label_position =  
| map_caption =  
| subdivision_type = Valsts  
| subdivision_name = {{RUS}}  
| subdivision_type1 = Apgabals  
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]  
| subdivision_type2 =  
| subdivision_name2 =  
| established_title = Dibināta  
| established_date = 1831  
| government_type =  
| leader_title =  
| leader_name =  
| area_magnitude =  
| area_total_km2 =  
| area_land_km2 =  
| area_water_km2 =  
| area_urban_km2 =  
| area_metro_km2 =  
| population_as_of = 2025. gadā  
| population_footnotes =  
| population_total = 15 500  
| population_urban =  
| population_metro =  
| population_density_km2 =  
| timezone = [[UTC+5]]  
| utc_offset =  
| timezone_DST =  
| utc_offset_DST =  
| latd = 60  
| latm = 41  
| lats =  
| latNS = N  
| longd = 60  
| longm = 25  
| longs =  
| longEW = E  
| postal_code_type = Pasta indekss  
| postal_code = 624590  
| elevation_footnotes =  
| elevation_m = 120  
| website =  
| footnotes =  
}}  

'''Ivdeļa''' ({{val|ru|Ивдель}}) ir pilsēta [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Krievija]]s Eiropas daļā, pie Ivdeļas upes, netālu no Ziemeļu Urāliem. 2025. gadā Ivdeļā dzīvoja ap 15 tūkstošiem iedzīvotāju.  

Ivdeļa ir attāla ziemeļu pilsēta, kuras ekonomika galvenokārt balstīta uz mežrūpniecību un kokapstrādi.  

== Vēsture ==  
Ivdeļa dibināta 1831. gadā kā apmetne pie zelta un citu minerālu atradnēm.  

19. gadsimtā tā attīstījās kā kalnrūpniecības centrs, bet vēlāk nozīmīgu lomu ieguva mežrūpniecība.  

Padomju laikā pilsēta bija pazīstama arī ar [[Gulags|GULAG]] nometnēm.  

== Klimats ==  
Klimats ir auksts mēreni kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra ap −20 °C, vidējā jūlija temperatūra ap +16 °C.  

Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 500–600 mm. Sniega sega saglabājas līdz 6–7 mēnešiem.  

== Atsauces ==  
{{atsauces}}  

== Ārējās saites ==  
{{sisterlinks-inline}}  
{{enciklopēdiju ārējās saites}}  

{{Krievija-aizmetnis}}  
{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}  
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>g47cecrtlhlrr8uwhz33fpp8qgic652</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Siserta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628063</id>
    <revision>
      <id>4450388</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:09:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste   | name = Siserta   | official_name = ''Сысерть''   | settlement_type = pilsēta   | image_skyline =   | image_caption =   | image_flag =   | image_seal =   | image_shield =   | shield_link =   | flag_link =   | shield_size = 70px   | pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals   | pushpin_label_position =   | map_caption =   | subdivision_type = Valsts   | subdivision_name = {{RUS}}   | subdivision_type1 = Apgabals...</comment>
      <origin>4450388</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2488" sha1="savjme0xc2m2nrv749sw7z28d4viu3d" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste  
| name = Siserta  
| official_name = ''Сысерть''  
| settlement_type = pilsēta  
| image_skyline =  
| image_caption =  
| image_flag =  
| image_seal =  
| image_shield =  
| shield_link =  
| flag_link =  
| shield_size = 70px  
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals  
| pushpin_label_position =  
| map_caption =  
| subdivision_type = Valsts  
| subdivision_name = {{RUS}}  
| subdivision_type1 = Apgabals  
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]  
| subdivision_type2 =  
| subdivision_name2 =  
| established_title = Dibināta  
| established_date = 1732  
| government_type =  
| leader_title =  
| leader_name =  
| area_magnitude =  
| area_total_km2 =  
| area_land_km2 =  
| area_water_km2 =  
| area_urban_km2 =  
| area_metro_km2 =  
| population_as_of = 2025. gadā  
| population_footnotes =  
| population_total = 23 000  
| population_urban =  
| population_metro =  
| population_density_km2 =  
| timezone = [[UTC+5]]  
| utc_offset =  
| timezone_DST =  
| utc_offset_DST =  
| latd = 56  
| latm = 30  
| lats =  
| latNS = N  
| longd = 60  
| longm = 49  
| longs =  
| longEW = E  
| postal_code_type = Pasta indekss  
| postal_code = 624020  
| elevation_footnotes =  
| elevation_m = 220  
| website =  
| footnotes =  
}}  

'''Siserta''' ({{val|ru|Сысерть}}) ir pilsēta [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Krievija]]s Eiropas daļā, aptuveni 50 km no [[Jekaterinburga]]s. 2025. gadā Sisertā dzīvoja ap 23 tūkstošiem iedzīvotāju.  

Siserta ir sena rūpniecības pilsēta, kas vēsturiski attīstījusies kā metalurģijas un amatniecības centrs.  

== Vēsture ==  
Siserta dibināta 1732. gadā kā rūpnieciska apmetne pie dzelzs kausēšanas rūpnīcas.  

18.—19. gadsimtā tā attīstījās kā nozīmīgs metalurģijas centrs Urālos.  

Padomju laikā pilsēta saglabāja savu rūpniecisko nozīmi un attīstījās kā reģionāls centrs.  

== Klimats ==  
Klimats ir mēreni kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra ap −15 °C, vidējā jūlija temperatūra ap +18 °C.  

Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 500 mm. Sniega sega saglabājas 5–6 mēnešus.  

== Atsauces ==  
{{atsauces}}  

== Ārējās saites ==  
{{sisterlinks-inline}}  
{{enciklopēdiju ārējās saites}}  

{{Krievija-aizmetnis}}  
{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}  
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>savjme0xc2m2nrv749sw7z28d4viu3d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Endriejava</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628064</id>
    <revision>
      <id>4450389</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:09:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Kikos |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Lietuva }}</comment>
      <origin>4450389</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="100" sha1="i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Kikos
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Lietuva
}}</text>
      <sha1>i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Pajūre</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628065</id>
    <revision>
      <id>4450390</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:09:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Kikos |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Lietuva }}</comment>
      <origin>4450390</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="100" sha1="i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Kikos
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Lietuva
}}</text>
      <sha1>i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Veiviržēni</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628066</id>
    <revision>
      <id>4450391</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:10:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Kikos |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Lietuva }}</comment>
      <origin>4450391</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="100" sha1="i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Kikos
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Lietuva
}}</text>
      <sha1>i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Severouraļska</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628067</id>
    <revision>
      <id>4450392</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:10:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste   | name = Severouraļska   | official_name = ''Североуральск''   | settlement_type = pilsēta   | image_skyline =   | image_caption =   | image_flag =   | image_seal =   | image_shield =   | shield_link =   | flag_link =   | shield_size = 70px   | pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals   | pushpin_label_position =   | map_caption =   | subdivision_type = Valsts   | subdivision_name = {{RUS}}   | subdivisi...</comment>
      <origin>4450392</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2566" sha1="4q7ms9ukbe7wlv3gsnfdg5oallymkd2" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste  
| name = Severouraļska  
| official_name = ''Североуральск''  
| settlement_type = pilsēta  
| image_skyline =  
| image_caption =  
| image_flag =  
| image_seal =  
| image_shield =  
| shield_link =  
| flag_link =  
| shield_size = 70px  
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals  
| pushpin_label_position =  
| map_caption =  
| subdivision_type = Valsts  
| subdivision_name = {{RUS}}  
| subdivision_type1 = Apgabals  
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]  
| subdivision_type2 =  
| subdivision_name2 =  
| established_title = Dibināta  
| established_date = 1758  
| government_type =  
| leader_title =  
| leader_name =  
| area_magnitude =  
| area_total_km2 =  
| area_land_km2 =  
| area_water_km2 =  
| area_urban_km2 =  
| area_metro_km2 =  
| population_as_of = 2025. gadā  
| population_footnotes =  
| population_total = 42 000  
| population_urban =  
| population_metro =  
| population_density_km2 =  
| timezone = [[UTC+5]]  
| utc_offset =  
| timezone_DST =  
| utc_offset_DST =  
| latd = 60  
| latm = 09  
| lats =  
| latNS = N  
| longd = 59  
| longm = 57  
| longs =  
| longEW = E  
| postal_code_type = Pasta indekss  
| postal_code = 624480  
| elevation_footnotes =  
| elevation_m = 180  
| website =  
| footnotes =  
}}  

'''Severouraļska''' ({{val|ru|Североуральск}}) ir pilsēta [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Krievija]]s Eiropas daļā, Ziemeļu Urālos, aptuveni 450 km no [[Jekaterinburga]]s. 2025. gadā Severouraļskā dzīvoja ap 42 tūkstošiem iedzīvotāju.  

Severouraļska ir nozīmīgs kalnrūpniecības centrs, kas specializējas boksīta ieguvē — tas ir svarīgs alumīnija ražošanas izejmateriāls.  

== Vēsture ==  
Severouraļska dibināta 1758. gadā kā kalnrūpniecības apmetne.  

20. gadsimtā pilsēta strauji attīstījās pēc boksīta atradņu apgūšanas.  

Padomju laikā tā kļuva par vienu no galvenajiem boksīta ieguves centriem valstī.  

== Klimats ==  
Klimats ir auksts mēreni kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra ap −20 °C, vidējā jūlija temperatūra ap +16 °C.  

Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 500–600 mm. Sniega sega saglabājas līdz 6–7 mēnešiem.  

== Atsauces ==  
{{atsauces}}  

== Ārējās saites ==  
{{sisterlinks-inline}}  
{{enciklopēdiju ārējās saites}}  

{{Krievija-aizmetnis}}  
{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}  
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>4q7ms9ukbe7wlv3gsnfdg5oallymkd2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Akademija (Ķēdaiņu rajons)</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628068</id>
    <revision>
      <id>4450393</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:10:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Kikos |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Lietuva }}</comment>
      <origin>4450393</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="100" sha1="i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Kikos
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Lietuva
}}</text>
      <sha1>i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Dievenišķes</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628069</id>
    <revision>
      <id>4450394</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:10:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Kikos |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Lietuva }}</comment>
      <origin>4450394</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="100" sha1="i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Kikos
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Lietuva
}}</text>
      <sha1>i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Irbita</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628070</id>
    <revision>
      <id>4450395</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:10:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste   | name = Irbita   | official_name = ''Ирбит''   | settlement_type = pilsēta   | image_skyline =   | image_caption =   | image_flag =   | image_seal =   | image_shield =   | shield_link =   | flag_link =   | shield_size = 70px   | pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals   | pushpin_label_position =   | map_caption =   | subdivision_type = Valsts   | subdivision_name = {{RUS}}   | subdivision_type1 = Apgabals   |...</comment>
      <origin>4450395</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2578" sha1="8wqmyqibcuf6o02hkxp71bkxos72zlf" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste  
| name = Irbita  
| official_name = ''Ирбит''  
| settlement_type = pilsēta  
| image_skyline =  
| image_caption =  
| image_flag =  
| image_seal =  
| image_shield =  
| shield_link =  
| flag_link =  
| shield_size = 70px  
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals  
| pushpin_label_position =  
| map_caption =  
| subdivision_type = Valsts  
| subdivision_name = {{RUS}}  
| subdivision_type1 = Apgabals  
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]  
| subdivision_type2 =  
| subdivision_name2 =  
| established_title = Dibināta  
| established_date = 1631  
| government_type =  
| leader_title =  
| leader_name =  
| area_magnitude =  
| area_total_km2 =  
| area_land_km2 =  
| area_water_km2 =  
| area_urban_km2 =  
| area_metro_km2 =  
| population_as_of = 2025. gadā  
| population_footnotes =  
| population_total = 36 000  
| population_urban =  
| population_metro =  
| population_density_km2 =  
| timezone = [[UTC+5]]  
| utc_offset =  
| timezone_DST =  
| utc_offset_DST =  
| latd = 57  
| latm = 40  
| lats =  
| latNS = N  
| longd = 63  
| longm = 04  
| longs =  
| longEW = E  
| postal_code_type = Pasta indekss  
| postal_code = 623850  
| elevation_footnotes =  
| elevation_m = 130  
| website =  
| footnotes =  
}}  

'''Irbita''' ({{val|ru|Ирбит}}) ir pilsēta [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Krievija]]s Eiropas daļā, pie Irbitas un Ņicas upju satekas, aptuveni 200 km no [[Jekaterinburga]]s. 2025. gadā Irbitā dzīvoja ap 36 tūkstošiem iedzīvotāju.  

Irbita ir vēsturiski nozīmīgs tirdzniecības centrs, kas īpaši slavens ar Irbitas gadatirgu — vienu no lielākajiem Krievijas impērijas gadatirgiem.  

== Vēsture ==  
Irbita dibināta 1631. gadā kā apmetne pie svarīga tirdzniecības ceļa.  

18.—19. gadsimtā tā kļuva par nozīmīgu tirdzniecības centru, pateicoties slavenajam Irbitas gadatirgum.  

Padomju laikā pilsēta attīstījās kā rūpniecības centrs, īpaši mašīnbūvē (motociklu ražošana).  

== Klimats ==  
Klimats ir mēreni kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra ap −17 °C, vidējā jūlija temperatūra ap +18 °C.  

Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 500 mm. Sniega sega saglabājas 5–6 mēnešus.  

== Atsauces ==  
{{atsauces}}  

== Ārējās saites ==  
{{sisterlinks-inline}}  
{{enciklopēdiju ārējās saites}}  

{{Krievija-aizmetnis}}  
{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}  
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>8wqmyqibcuf6o02hkxp71bkxos72zlf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Šaulēni</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628071</id>
    <revision>
      <id>4450396</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:11:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Kikos |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Lietuva }}</comment>
      <origin>4450396</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="100" sha1="i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Kikos
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Lietuva
}}</text>
      <sha1>i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Pakone</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628072</id>
    <revision>
      <id>4450397</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:11:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Kikos |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Lietuva }}</comment>
      <origin>4450397</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="100" sha1="i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Kikos
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Lietuva
}}</text>
      <sha1>i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kušva</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628073</id>
    <revision>
      <id>4450399</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:12:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste   | name = Kušva   | official_name = ''Кушва''   | settlement_type = pilsēta   | image_skyline =   | image_caption =   | image_flag =   | image_seal =   | image_shield =   | shield_link =   | flag_link =   | shield_size = 70px   | pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals   | pushpin_label_position =   | map_caption =   | subdivision_type = Valsts   | subdivision_name = {{RUS}}   | subdivision_type1 = Apgabals   |...</comment>
      <origin>4450399</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2437" sha1="402k4ccpt7x1kbadp6h5kq00ac7239t" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste  
| name = Kušva  
| official_name = ''Кушва''  
| settlement_type = pilsēta  
| image_skyline =  
| image_caption =  
| image_flag =  
| image_seal =  
| image_shield =  
| shield_link =  
| flag_link =  
| shield_size = 70px  
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals  
| pushpin_label_position =  
| map_caption =  
| subdivision_type = Valsts  
| subdivision_name = {{RUS}}  
| subdivision_type1 = Apgabals  
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]  
| subdivision_type2 =  
| subdivision_name2 =  
| established_title = Dibināta  
| established_date = 1735  
| government_type =  
| leader_title =  
| leader_name =  
| area_magnitude =  
| area_total_km2 =  
| area_land_km2 =  
| area_water_km2 =  
| area_urban_km2 =  
| area_metro_km2 =  
| population_as_of = 2025. gadā  
| population_footnotes =  
| population_total = 26 000  
| population_urban =  
| population_metro =  
| population_density_km2 =  
| timezone = [[UTC+5]]  
| utc_offset =  
| timezone_DST =  
| utc_offset_DST =  
| latd = 58  
| latm = 17  
| lats =  
| latNS = N  
| longd = 59  
| longm = 46  
| longs =  
| longEW = E  
| postal_code_type = Pasta indekss  
| postal_code = 624300  
| elevation_footnotes =  
| elevation_m = 260  
| website =  
| footnotes =  
}}  

'''Kušva''' ({{val|ru|Кушва}}) ir pilsēta [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Krievija]]s Eiropas daļā, aptuveni 190 km no [[Jekaterinburga]]s. 2025. gadā Kušvā dzīvoja ap 26 tūkstošiem iedzīvotāju.  

Kušva ir sena kalnrūpniecības pilsēta, kas attīstījusies ap dzelzsrūdas ieguvi un metalurģiju.  

== Vēsture ==  
Kušva dibināta 1735. gadā pēc dzelzsrūdas atradņu atklāšanas šajā reģionā.  

18.—19. gadsimtā tā kļuva par nozīmīgu metalurģijas centru Urālos.  

Padomju laikā pilsēta turpināja attīstīties kā rūpniecības centrs.  

== Klimats ==  
Klimats ir mēreni kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra ap −18 °C, vidējā jūlija temperatūra ap +17 °C.  

Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 500–600 mm. Sniega sega saglabājas līdz 6 mēnešiem.  

== Atsauces ==  
{{atsauces}}  

== Ārējās saites ==  
{{sisterlinks-inline}}  
{{enciklopēdiju ārējās saites}}  

{{Krievija-aizmetnis}}  
{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}  
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>402k4ccpt7x1kbadp6h5kq00ac7239t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Kaltinēni</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628074</id>
    <revision>
      <id>4450400</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:12:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Kikos |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Lietuva }}</comment>
      <origin>4450400</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="100" sha1="i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Kikos
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Lietuva
}}</text>
      <sha1>i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Revda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628075</id>
    <revision>
      <id>4450401</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:13:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste   | name = Revda   | official_name = ''Ревда''   | settlement_type = pilsēta   | image_skyline =   | image_caption =   | image_flag =   | image_seal =   | image_shield =   | shield_link =   | flag_link =   | shield_size = 70px   | pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals   | pushpin_label_position =   | map_caption =   | subdivision_type = Valsts   | subdivision_name = {{RUS}}   | subdivision_type1 = Apgabals   | s...</comment>
      <origin>4450401</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2462" sha1="lbp2epml6me31e6zp702pvrw0aqtkl9" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste  
| name = Revda  
| official_name = ''Ревда''  
| settlement_type = pilsēta  
| image_skyline =  
| image_caption =  
| image_flag =  
| image_seal =  
| image_shield =  
| shield_link =  
| flag_link =  
| shield_size = 70px  
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals  
| pushpin_label_position =  
| map_caption =  
| subdivision_type = Valsts  
| subdivision_name = {{RUS}}  
| subdivision_type1 = Apgabals  
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]  
| subdivision_type2 =  
| subdivision_name2 =  
| established_title = Dibināta  
| established_date = 1734  
| government_type =  
| leader_title =  
| leader_name =  
| area_magnitude =  
| area_total_km2 =  
| area_land_km2 =  
| area_water_km2 =  
| area_urban_km2 =  
| area_metro_km2 =  
| population_as_of = 2025. gadā  
| population_footnotes =  
| population_total = 60 000  
| population_urban =  
| population_metro =  
| population_density_km2 =  
| timezone = [[UTC+5]]  
| utc_offset =  
| timezone_DST =  
| utc_offset_DST =  
| latd = 56  
| latm = 48  
| lats =  
| latNS = N  
| longd = 59  
| longm = 56  
| longs =  
| longEW = E  
| postal_code_type = Pasta indekss  
| postal_code = 623280  
| elevation_footnotes =  
| elevation_m = 300  
| website =  
| footnotes =  
}}  

'''Revda''' ({{val|ru|Ревда}}) ir pilsēta [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Krievija]]s Eiropas daļā, aptuveni 40 km uz rietumiem no [[Jekaterinburga]]s. 2025. gadā Revdā dzīvoja ap 60 tūkstošiem iedzīvotāju.  

Revda ir nozīmīgs rūpniecības centrs, kas specializējas krāsaino metālu metalurģijā, īpaši vara apstrādē.  

== Vēsture ==  
Revda dibināta 1734. gadā kā rūpnieciska apmetne pie dzelzs kausēšanas rūpnīcas.  

18.—19. gadsimtā tā attīstījās kā metalurģijas centrs Urālos.  

Padomju laikā pilsēta kļuva par nozīmīgu krāsaino metālu rūpniecības centru.  

== Klimats ==  
Klimats ir mēreni kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra ap −16 °C, vidējā jūlija temperatūra ap +18 °C.  

Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 500 mm. Sniega sega saglabājas 5–6 mēnešus.  

== Atsauces ==  
{{atsauces}}  

== Ārējās saites ==  
{{sisterlinks-inline}}  
{{enciklopēdiju ārējās saites}}  

{{Krievija-aizmetnis}}  
{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}  
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>lbp2epml6me31e6zp702pvrw0aqtkl9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Bosnijas un Hercegovinas Tautu palāta</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628076</id>
    <revision>
      <id>4450402</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:13:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = politika |valsts     = Bosnija un Hercegovina }}</comment>
      <origin>4450402</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="115" sha1="fe8j9o90pviux3lbi4eds799s55a790" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = politika
|valsts     = Bosnija un Hercegovina
}}</text>
      <sha1>fe8j9o90pviux3lbi4eds799s55a790</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628077</id>
    <revision>
      <id>4450403</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:13:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = politika |valsts     = Bosnija un Hercegovina }}</comment>
      <origin>4450403</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="115" sha1="fe8j9o90pviux3lbi4eds799s55a790" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = politika
|valsts     = Bosnija un Hercegovina
}}</text>
      <sha1>fe8j9o90pviux3lbi4eds799s55a790</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Bosnijas un Hercegovinas Pārstāvju palāta</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628078</id>
    <revision>
      <id>4450404</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:13:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = politika |valsts     = Bosnija un Hercegovina }}</comment>
      <origin>4450404</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="115" sha1="fe8j9o90pviux3lbi4eds799s55a790" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = politika
|valsts     = Bosnija un Hercegovina
}}</text>
      <sha1>fe8j9o90pviux3lbi4eds799s55a790</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Bosnijas un Hercegovinas Ministru padome</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628079</id>
    <revision>
      <id>4450405</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:14:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = politika |valsts     = Bosnija un Hercegovina }}</comment>
      <origin>4450405</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="115" sha1="fe8j9o90pviux3lbi4eds799s55a790" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = politika
|valsts     = Bosnija un Hercegovina
}}</text>
      <sha1>fe8j9o90pviux3lbi4eds799s55a790</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Bosnijas un Hercegovinas Augstais pārstāvis</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628080</id>
    <revision>
      <id>4450406</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:14:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = politika |valsts     = Bosnija un Hercegovina }}</comment>
      <origin>4450406</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="115" sha1="fe8j9o90pviux3lbi4eds799s55a790" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = politika
|valsts     = Bosnija un Hercegovina
}}</text>
      <sha1>fe8j9o90pviux3lbi4eds799s55a790</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pervouraļska</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628081</id>
    <revision>
      <id>4450407</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:14:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste   | name = Pervouraļska   | official_name = ''Первоуральск''   | settlement_type = pilsēta   | image_skyline =   | image_caption =   | image_flag =   | image_seal =   | image_shield =   | shield_link =   | flag_link =   | shield_size = 70px   | pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals   | pushpin_label_position =   | map_caption =   | subdivision_type = Valsts   | subdivision_name = {{RUS}}   | subdivision_...</comment>
      <origin>4450407</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2572" sha1="579edb32gvm4bxlzroif14y1n2rbwa4" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste  
| name = Pervouraļska  
| official_name = ''Первоуральск''  
| settlement_type = pilsēta  
| image_skyline =  
| image_caption =  
| image_flag =  
| image_seal =  
| image_shield =  
| shield_link =  
| flag_link =  
| shield_size = 70px  
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals  
| pushpin_label_position =  
| map_caption =  
| subdivision_type = Valsts  
| subdivision_name = {{RUS}}  
| subdivision_type1 = Apgabals  
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]  
| subdivision_type2 =  
| subdivision_name2 =  
| established_title = Dibināta  
| established_date = 1732  
| government_type =  
| leader_title =  
| leader_name =  
| area_magnitude =  
| area_total_km2 =  
| area_land_km2 =  
| area_water_km2 =  
| area_urban_km2 =  
| area_metro_km2 =  
| population_as_of = 2025. gadā  
| population_footnotes =  
| population_total = 120 000  
| population_urban =  
| population_metro =  
| population_density_km2 =  
| timezone = [[UTC+5]]  
| utc_offset =  
| timezone_DST =  
| utc_offset_DST =  
| latd = 56  
| latm = 54  
| lats =  
| latNS = N  
| longd = 59  
| longm = 57  
| longs =  
| longEW = E  
| postal_code_type = Pasta indekss  
| postal_code = 623100  
| elevation_footnotes =  
| elevation_m = 250  
| website =  
| footnotes =  
}}  

'''Pervouraļska''' ({{val|ru|Первоуральск}}) ir pilsēta [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Krievija]]s Eiropas daļā, aptuveni 40 km uz rietumiem no [[Jekaterinburga]]s. 2025. gadā Pervouraļskā dzīvoja ap 120 tūkstošiem iedzīvotāju.  

Pervouraļska ir viens no lielākajiem rūpniecības centriem reģionā, īpaši pazīstams ar metālapstrādi un cauruļu ražošanu.  

== Vēsture ==  
Pervouraļska dibināta 1732. gadā kā rūpnieciska apmetne pie dzelzs kausēšanas uzņēmumiem.  

18.—19. gadsimtā tā attīstījās kā nozīmīgs metalurģijas centrs Urālos.  

Padomju laikā pilsēta kļuva par lielu industriālo centru, īpaši attīstoties cauruļu ražošanai.  

== Klimats ==  
Klimats ir mēreni kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra ap −16 °C, vidējā jūlija temperatūra ap +18 °C.  

Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 500 mm. Sniega sega saglabājas 5–6 mēnešus.  

== Atsauces ==  
{{atsauces}}  

== Ārējās saites ==  
{{sisterlinks-inline}}  
{{enciklopēdiju ārējās saites}}  

{{Krievija-aizmetnis}}  
{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}  
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>579edb32gvm4bxlzroif14y1n2rbwa4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Miera īstenošanas padome</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628082</id>
    <revision>
      <id>4450408</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:14:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = politika |valsts     = Bosnija un Hercegovina }}</comment>
      <origin>4450408</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="115" sha1="fe8j9o90pviux3lbi4eds799s55a790" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = politika
|valsts     = Bosnija un Hercegovina
}}</text>
      <sha1>fe8j9o90pviux3lbi4eds799s55a790</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Bosnijas un Hercegovinas Cilvēktiesību palāta</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628083</id>
    <revision>
      <id>4450409</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:14:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = politika |valsts     = Bosnija un Hercegovina }}</comment>
      <origin>4450409</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="115" sha1="fe8j9o90pviux3lbi4eds799s55a790" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = politika
|valsts     = Bosnija un Hercegovina
}}</text>
      <sha1>fe8j9o90pviux3lbi4eds799s55a790</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālā tiesa</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628084</id>
    <revision>
      <id>4450410</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:15:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = politika |valsts     = Bosnija un Hercegovina }}</comment>
      <origin>4450410</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="115" sha1="fe8j9o90pviux3lbi4eds799s55a790" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = politika
|valsts     = Bosnija un Hercegovina
}}</text>
      <sha1>fe8j9o90pviux3lbi4eds799s55a790</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kamišlova</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628085</id>
    <revision>
      <id>4450412</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:15:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste   | name = Kamišlova   | official_name = ''Камышлов''   | settlement_type = pilsēta   | image_skyline =   | image_caption =   | image_flag =   | image_seal =   | image_shield =   | shield_link =   | flag_link =   | shield_size = 70px   | pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals   | pushpin_label_position =   | map_caption =   | subdivision_type = Valsts   | subdivision_name = {{RUS}}   | subdivision_type1 = Apg...</comment>
      <origin>4450412</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2511" sha1="1v9i790d2zdijw752bgcc9iwejc7nw0" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste  
| name = Kamišlova  
| official_name = ''Камышлов''  
| settlement_type = pilsēta  
| image_skyline =  
| image_caption =  
| image_flag =  
| image_seal =  
| image_shield =  
| shield_link =  
| flag_link =  
| shield_size = 70px  
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals  
| pushpin_label_position =  
| map_caption =  
| subdivision_type = Valsts  
| subdivision_name = {{RUS}}  
| subdivision_type1 = Apgabals  
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]  
| subdivision_type2 =  
| subdivision_name2 =  
| established_title = Dibināta  
| established_date = 1668  
| government_type =  
| leader_title =  
| leader_name =  
| area_magnitude =  
| area_total_km2 =  
| area_land_km2 =  
| area_water_km2 =  
| area_urban_km2 =  
| area_metro_km2 =  
| population_as_of = 2025. gadā  
| population_footnotes =  
| population_total = 25 000  
| population_urban =  
| population_metro =  
| population_density_km2 =  
| timezone = [[UTC+5]]  
| utc_offset =  
| timezone_DST =  
| utc_offset_DST =  
| latd = 56  
| latm = 51  
| lats =  
| latNS = N  
| longd = 62  
| longm = 43  
| longs =  
| longEW = E  
| postal_code_type = Pasta indekss  
| postal_code = 624860  
| elevation_footnotes =  
| elevation_m = 120  
| website =  
| footnotes =  
}}  

'''Kamišlova''' ({{val|ru|Камышлов}}) ir pilsēta [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Krievija]]s Eiropas daļā, pie Pišmas upes, aptuveni 140 km no [[Jekaterinburga]]s. 2025. gadā Kamišlovā dzīvoja ap 25 tūkstošiem iedzīvotāju.  

Kamišlova ir viena no vecākajām pilsētām reģionā un vēsturiski attīstījusies kā tirdzniecības un amatniecības centrs.  

== Vēsture ==  
Kamišlova dibināta 1668. gadā kā cietoksnis un apmetne Sibīrijas ceļa tuvumā.  

18.—19. gadsimtā tā attīstījās kā nozīmīgs tirdzniecības centrs.  

Padomju laikā pilsēta kļuva par reģionālu rūpniecības un lauksaimniecības centru.  

== Klimats ==  
Klimats ir mēreni kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra ap −16 °C, vidējā jūlija temperatūra ap +18 °C.  

Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 500 mm. Sniega sega saglabājas 5–6 mēnešus.  

== Atsauces ==  
{{atsauces}}  

== Ārējās saites ==  
{{sisterlinks-inline}}  
{{enciklopēdiju ārējās saites}}  

{{Krievija-aizmetnis}}  
{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}  
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>1v9i790d2zdijw752bgcc9iwejc7nw0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Bosnijas un Hercegovinas Valsts tiesa</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628086</id>
    <revision>
      <id>4450413</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:15:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = politika |valsts     = Bosnija un Hercegovina }}</comment>
      <origin>4450413</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="115" sha1="fe8j9o90pviux3lbi4eds799s55a790" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = politika
|valsts     = Bosnija un Hercegovina
}}</text>
      <sha1>fe8j9o90pviux3lbi4eds799s55a790</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Bonnas pilnvaras</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628087</id>
    <revision>
      <id>4450414</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:15:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = politika |valsts     = Bosnija un Hercegovina }}</comment>
      <origin>4450414</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="115" sha1="fe8j9o90pviux3lbi4eds799s55a790" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = politika
|valsts     = Bosnija un Hercegovina
}}</text>
      <sha1>fe8j9o90pviux3lbi4eds799s55a790</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628088</id>
    <revision>
      <id>4450415</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:16:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = politika |valsts     = Bosnija un Hercegovina }}</comment>
      <origin>4450415</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="115" sha1="fe8j9o90pviux3lbi4eds799s55a790" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = politika
|valsts     = Bosnija un Hercegovina
}}</text>
      <sha1>fe8j9o90pviux3lbi4eds799s55a790</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Karpinska</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628089</id>
    <revision>
      <id>4450416</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:16:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste   | name = Karpinska   | official_name = ''Карпинск''   | settlement_type = pilsēta   | image_skyline =   | image_caption =   | image_flag =   | image_seal =   | image_shield =   | shield_link =   | flag_link =   | shield_size = 70px   | pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals   | pushpin_label_position =   | map_caption =   | subdivision_type = Valsts   | subdivision_name = {{RUS}}   | subdivision_type1 = Apga...</comment>
      <origin>4450416</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2483" sha1="an9esc0rwkvtbxle5s7sspydrqbq97r" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste  
| name = Karpinska  
| official_name = ''Карпинск''  
| settlement_type = pilsēta  
| image_skyline =  
| image_caption =  
| image_flag =  
| image_seal =  
| image_shield =  
| shield_link =  
| flag_link =  
| shield_size = 70px  
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals  
| pushpin_label_position =  
| map_caption =  
| subdivision_type = Valsts  
| subdivision_name = {{RUS}}  
| subdivision_type1 = Apgabals  
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]  
| subdivision_type2 =  
| subdivision_name2 =  
| established_title = Dibināta  
| established_date = 1769  
| government_type =  
| leader_title =  
| leader_name =  
| area_magnitude =  
| area_total_km2 =  
| area_land_km2 =  
| area_water_km2 =  
| area_urban_km2 =  
| area_metro_km2 =  
| population_as_of = 2025. gadā  
| population_footnotes =  
| population_total = 28 000  
| population_urban =  
| population_metro =  
| population_density_km2 =  
| timezone = [[UTC+5]]  
| utc_offset =  
| timezone_DST =  
| utc_offset_DST =  
| latd = 59  
| latm = 46  
| lats =  
| latNS = N  
| longd = 60  
| longm = 00  
| longs =  
| longEW = E  
| postal_code_type = Pasta indekss  
| postal_code = 624930  
| elevation_footnotes =  
| elevation_m = 200  
| website =  
| footnotes =  
}}  

'''Karpinska''' ({{val|ru|Карпинск}}) ir pilsēta [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Krievija]]s Eiropas daļā, pie Turjas upes, aptuveni 400 km no [[Jekaterinburga]]s. 2025. gadā Karpinskā dzīvoja ap 28 tūkstošiem iedzīvotāju.  

Karpinska ir rūpniecības pilsēta, kas vēsturiski attīstījusies kā ogļu ieguves un kalnrūpniecības centrs.  

== Vēsture ==  
Karpinska dibināta 1769. gadā kā kalnrūpniecības apmetne.  

19. gadsimtā šeit attīstījās ogļu ieguve un citu derīgo izrakteņu apstrāde.  

Padomju laikā pilsēta kļuva par nozīmīgu ogļu rūpniecības centru.  

== Klimats ==  
Klimats ir auksts mēreni kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra ap −20 °C, vidējā jūlija temperatūra ap +16 °C.  

Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 500–600 mm. Sniega sega saglabājas līdz 6–7 mēnešiem.  

== Atsauces ==  
{{atsauces}}  

== Ārējās saites ==  
{{sisterlinks-inline}}  
{{enciklopēdiju ārējās saites}}  

{{Krievija-aizmetnis}}  
{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}  
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>an9esc0rwkvtbxle5s7sspydrqbq97r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Parlaments</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628090</id>
    <revision>
      <id>4450417</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:16:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = politika |valsts     = Bosnija un Hercegovina }}</comment>
      <origin>4450417</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="115" sha1="fe8j9o90pviux3lbi4eds799s55a790" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = politika
|valsts     = Bosnija un Hercegovina
}}</text>
      <sha1>fe8j9o90pviux3lbi4eds799s55a790</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Augstā tiesu un prokuratūras padome</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628091</id>
    <revision>
      <id>4450418</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:16:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = politika |valsts     = Bosnija un Hercegovina }}</comment>
      <origin>4450418</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="115" sha1="fe8j9o90pviux3lbi4eds799s55a790" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = politika
|valsts     = Bosnija un Hercegovina
}}</text>
      <sha1>fe8j9o90pviux3lbi4eds799s55a790</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Bosnijas un Hercegovinas Prezidentūras priekšsēdētājs</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628092</id>
    <revision>
      <id>4450419</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:17:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = politika |valsts     = Bosnija un Hercegovina }}</comment>
      <origin>4450419</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="115" sha1="fe8j9o90pviux3lbi4eds799s55a790" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = politika
|valsts     = Bosnija un Hercegovina
}}</text>
      <sha1>fe8j9o90pviux3lbi4eds799s55a790</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628093</id>
    <revision>
      <id>4450420</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:17:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = politika |valsts     = Bosnija un Hercegovina }}</comment>
      <origin>4450420</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="115" sha1="fe8j9o90pviux3lbi4eds799s55a790" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = politika
|valsts     = Bosnija un Hercegovina
}}</text>
      <sha1>fe8j9o90pviux3lbi4eds799s55a790</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Bosnijas un Hercegovinas Konstitūcija</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628094</id>
    <revision>
      <id>4450421</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:17:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = politika |valsts     = Bosnija un Hercegovina }}</comment>
      <origin>4450421</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="115" sha1="fe8j9o90pviux3lbi4eds799s55a790" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = politika
|valsts     = Bosnija un Hercegovina
}}</text>
      <sha1>fe8j9o90pviux3lbi4eds799s55a790</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Čeķišķe</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628095</id>
    <revision>
      <id>4450422</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:17:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Kikos |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Lietuva }}</comment>
      <origin>4450422</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="100" sha1="i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Kikos
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Lietuva
}}</text>
      <sha1>i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Miežišķi</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628096</id>
    <revision>
      <id>4450423</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:18:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Kikos |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Lietuva }}</comment>
      <origin>4450423</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="100" sha1="i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Kikos
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Lietuva
}}</text>
      <sha1>i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Taļica</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628097</id>
    <revision>
      <id>4450424</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:18:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste   | name = Taļica   | official_name = ''Талица''   | settlement_type = pilsēta   | image_skyline =   | image_caption =   | image_flag =   | image_seal =   | image_shield =   | shield_link =   | flag_link =   | shield_size = 70px   | pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals   | pushpin_label_position =   | map_caption =   | subdivision_type = Valsts   | subdivision_name = {{RUS}}   | subdivision_type1 = Apgabals...</comment>
      <origin>4450424</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2504" sha1="f2mnct9c0w1g1yahsp7xqyirju3eu0y" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste  
| name = Taļica  
| official_name = ''Талица''  
| settlement_type = pilsēta  
| image_skyline =  
| image_caption =  
| image_flag =  
| image_seal =  
| image_shield =  
| shield_link =  
| flag_link =  
| shield_size = 70px  
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals  
| pushpin_label_position =  
| map_caption =  
| subdivision_type = Valsts  
| subdivision_name = {{RUS}}  
| subdivision_type1 = Apgabals  
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]  
| subdivision_type2 =  
| subdivision_name2 =  
| established_title = Dibināta  
| established_date = 1732  
| government_type =  
| leader_title =  
| leader_name =  
| area_magnitude =  
| area_total_km2 =  
| area_land_km2 =  
| area_water_km2 =  
| area_urban_km2 =  
| area_metro_km2 =  
| population_as_of = 2025. gadā  
| population_footnotes =  
| population_total = 16 000  
| population_urban =  
| population_metro =  
| population_density_km2 =  
| timezone = [[UTC+5]]  
| utc_offset =  
| timezone_DST =  
| utc_offset_DST =  
| latd = 57  
| latm = 01  
| lats =  
| latNS = N  
| longd = 63  
| longm = 43  
| longs =  
| longEW = E  
| postal_code_type = Pasta indekss  
| postal_code = 623640  
| elevation_footnotes =  
| elevation_m = 90  
| website =  
| footnotes =  
}}  

'''Taļica''' ({{val|ru|Талица}}) ir pilsēta [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Krievija]]s Eiropas daļā, pie Pišmas upes, netālu no robežas ar [[Tjumeņas apgabals|Tjumeņas apgabalu]]. 2025. gadā Taļicā dzīvoja ap 16 tūkstošiem iedzīvotāju.  

Taļica ir neliela rūpniecības pilsēta, kas attīstījusies kā kokapstrādes un pārtikas rūpniecības centrs.  

== Vēsture ==  
Taļica dibināta 1732. gadā kā apmetne pie dzelzs kausēšanas uzņēmumiem.  

18.—19. gadsimtā tā attīstījās kā vietējais rūpniecības un tirdzniecības centrs.  

Padomju laikā pilsēta kļuva par reģionālu rūpniecības centru.  

== Klimats ==  
Klimats ir mēreni kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra ap −17 °C, vidējā jūlija temperatūra ap +18 °C.  

Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 500–600 mm. Sniega sega saglabājas līdz 6 mēnešiem.  

== Atsauces ==  
{{atsauces}}  

== Ārējās saites ==  
{{sisterlinks-inline}}  
{{enciklopēdiju ārējās saites}}  

{{Krievija-aizmetnis}}  
{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}  
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>f2mnct9c0w1g1yahsp7xqyirju3eu0y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Adutišķi</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628098</id>
    <revision>
      <id>4450425</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:18:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Kikos |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Lietuva }}</comment>
      <origin>4450425</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="100" sha1="i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Kikos
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Lietuva
}}</text>
      <sha1>i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Ģiedraiči</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628099</id>
    <revision>
      <id>4450426</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:18:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Kikos |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Lietuva }}</comment>
      <origin>4450426</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="100" sha1="i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Kikos
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Lietuva
}}</text>
      <sha1>i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Turinska</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628100</id>
    <revision>
      <id>4450427</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:18:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste   | name = Turinska   | official_name = ''Туринск''   | settlement_type = pilsēta   | image_skyline =   | image_caption =   | image_flag =   | image_seal =   | image_shield =   | shield_link =   | flag_link =   | shield_size = 70px   | pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals   | pushpin_label_position =   | map_caption =   | subdivision_type = Valsts   | subdivision_name = {{RUS}}   | subdivision_type1 = Apgabal...</comment>
      <origin>4450427</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2570" sha1="f0ouchq0y089onptysyceldx9sslfhw" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste  
| name = Turinska  
| official_name = ''Туринск''  
| settlement_type = pilsēta  
| image_skyline =  
| image_caption =  
| image_flag =  
| image_seal =  
| image_shield =  
| shield_link =  
| flag_link =  
| shield_size = 70px  
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals  
| pushpin_label_position =  
| map_caption =  
| subdivision_type = Valsts  
| subdivision_name = {{RUS}}  
| subdivision_type1 = Apgabals  
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]  
| subdivision_type2 =  
| subdivision_name2 =  
| established_title = Dibināta  
| established_date = 1600  
| government_type =  
| leader_title =  
| leader_name =  
| area_magnitude =  
| area_total_km2 =  
| area_land_km2 =  
| area_water_km2 =  
| area_urban_km2 =  
| area_metro_km2 =  
| population_as_of = 2025. gadā  
| population_footnotes =  
| population_total = 17 000  
| population_urban =  
| population_metro =  
| population_density_km2 =  
| timezone = [[UTC+5]]  
| utc_offset =  
| timezone_DST =  
| utc_offset_DST =  
| latd = 58  
| latm = 02  
| lats =  
| latNS = N  
| longd = 63  
| longm = 42  
| longs =  
| longEW = E  
| postal_code_type = Pasta indekss  
| postal_code = 623900  
| elevation_footnotes =  
| elevation_m = 100  
| website =  
| footnotes =  
}}  

'''Turinska''' ({{val|ru|Туринск}}) ir pilsēta [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Krievija]]s Eiropas daļā, pie Turas upes, aptuveni 250 km no [[Jekaterinburga]]s. 2025. gadā Turinskā dzīvoja ap 17 tūkstošiem iedzīvotāju.  

Turinska ir viena no vecākajām pilsētām reģionā un vēsturiski bijusi nozīmīgs administratīvais un tirdzniecības centrs Sibīrijas ceļā.  

== Vēsture ==  
Turinska dibināta 1600. gadā kā cietoksnis Krievijas austrumu teritoriju apgūšanas laikā.  

17.—18. gadsimtā tā kļuva par nozīmīgu administratīvo centru un tranzīta punktu uz Sibīriju.  

Padomju laikā pilsēta attīstījās kā vietējais rūpniecības un lauksaimniecības centrs.  

== Klimats ==  
Klimats ir mēreni kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra ap −18 °C, vidējā jūlija temperatūra ap +18 °C.  

Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 500–600 mm. Sniega sega saglabājas līdz 6 mēnešiem.  

== Atsauces ==  
{{atsauces}}  

== Ārējās saites ==  
{{sisterlinks-inline}}  
{{enciklopēdiju ārējās saites}}  

{{Krievija-aizmetnis}}  
{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}  
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>f0ouchq0y089onptysyceldx9sslfhw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Reža (pilsēta)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628101</id>
    <revision>
      <id>4450428</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:19:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste   | name = Reža   | official_name = ''Реж''   | settlement_type = pilsēta   | image_skyline =   | image_caption =   | image_flag =   | image_seal =   | image_shield =   | shield_link =   | flag_link =   | shield_size = 70px   | pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals   | pushpin_label_position =   | map_caption =   | subdivision_type = Valsts   | subdivision_name = {{RUS}}   | subdivision_type1 = Apgabals   | subdi...</comment>
      <origin>4450428</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2469" sha1="hg1xz1r0tn7roi7810qyuez7llnw8fx" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste  
| name = Reža  
| official_name = ''Реж''  
| settlement_type = pilsēta  
| image_skyline =  
| image_caption =  
| image_flag =  
| image_seal =  
| image_shield =  
| shield_link =  
| flag_link =  
| shield_size = 70px  
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals  
| pushpin_label_position =  
| map_caption =  
| subdivision_type = Valsts  
| subdivision_name = {{RUS}}  
| subdivision_type1 = Apgabals  
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]  
| subdivision_type2 =  
| subdivision_name2 =  
| established_title = Dibināta  
| established_date = 1773  
| government_type =  
| leader_title =  
| leader_name =  
| area_magnitude =  
| area_total_km2 =  
| area_land_km2 =  
| area_water_km2 =  
| area_urban_km2 =  
| area_metro_km2 =  
| population_as_of = 2025. gadā  
| population_footnotes =  
| population_total = 38 000  
| population_urban =  
| population_metro =  
| population_density_km2 =  
| timezone = [[UTC+5]]  
| utc_offset =  
| timezone_DST =  
| utc_offset_DST =  
| latd = 57  
| latm = 22  
| lats =  
| latNS = N  
| longd = 61  
| longm = 24  
| longs =  
| longEW = E  
| postal_code_type = Pasta indekss  
| postal_code = 623750  
| elevation_footnotes =  
| elevation_m = 180  
| website =  
| footnotes =  
}}  

'''Reža''' ({{val|ru|Реж}}) ir pilsēta [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Krievija]]s Eiropas daļā, pie Režas upes, aptuveni 80 km no [[Jekaterinburga]]s. 2025. gadā Režā dzīvoja ap 38 tūkstošiem iedzīvotāju.  

Reža ir rūpniecības pilsēta, kas vēsturiski attīstījusies kā metalurģijas un mašīnbūves centrs.  

== Vēsture ==  
Reža dibināta 1773. gadā kā rūpnieciska apmetne pie dzelzs kausēšanas uzņēmumiem.  

18.—19. gadsimtā tā attīstījās kā nozīmīgs metalurģijas centrs Urālos.  

Padomju laikā pilsēta kļuva par industriālu centru ar dažādiem ražošanas uzņēmumiem.  

== Klimats ==  
Klimats ir mēreni kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra ap −17 °C, vidējā jūlija temperatūra ap +18 °C.  

Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 500 mm. Sniega sega saglabājas 5–6 mēnešus.  

== Atsauces ==  
{{atsauces}}  

== Ārējās saites ==  
{{sisterlinks-inline}}  
{{enciklopēdiju ārējās saites}}  

{{Krievija-aizmetnis}}  
{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}  
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>hg1xz1r0tn7roi7810qyuez7llnw8fx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Poļevska</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628102</id>
    <revision>
      <id>4450429</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:20:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste   | name = Poļevska   | official_name = ''Полевской''   | settlement_type = pilsēta   | image_skyline =   | image_caption =   | image_flag =   | image_seal =   | image_shield =   | shield_link =   | flag_link =   | shield_size = 70px   | pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals   | pushpin_label_position =   | map_caption =   | subdivision_type = Valsts   | subdivision_name = {{RUS}}   | subdivision_type1 = Ap...</comment>
      <origin>4450429</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2496" sha1="ewywa8heuf831um5byf5uv94fsetl6v" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste  
| name = Poļevska  
| official_name = ''Полевской''  
| settlement_type = pilsēta  
| image_skyline =  
| image_caption =  
| image_flag =  
| image_seal =  
| image_shield =  
| shield_link =  
| flag_link =  
| shield_size = 70px  
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals  
| pushpin_label_position =  
| map_caption =  
| subdivision_type = Valsts  
| subdivision_name = {{RUS}}  
| subdivision_type1 = Apgabals  
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]  
| subdivision_type2 =  
| subdivision_name2 =  
| established_title = Dibināta  
| established_date = 1718  
| government_type =  
| leader_title =  
| leader_name =  
| area_magnitude =  
| area_total_km2 =  
| area_land_km2 =  
| area_water_km2 =  
| area_urban_km2 =  
| area_metro_km2 =  
| population_as_of = 2025. gadā  
| population_footnotes =  
| population_total = 60 000  
| population_urban =  
| population_metro =  
| population_density_km2 =  
| timezone = [[UTC+5]]  
| utc_offset =  
| timezone_DST =  
| utc_offset_DST =  
| latd = 56  
| latm = 26  
| lats =  
| latNS = N  
| longd = 60  
| longm = 12  
| longs =  
| longEW = E  
| postal_code_type = Pasta indekss  
| postal_code = 623380  
| elevation_footnotes =  
| elevation_m = 280  
| website =  
| footnotes =  
}}  

'''Poļevska''' ({{val|ru|Полевской}}) ir pilsēta [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Krievija]]s Eiropas daļā, aptuveni 50 km uz dienvidiem no [[Jekaterinburga]]s. 2025. gadā Poļevskā dzīvoja ap 60 tūkstošiem iedzīvotāju.  

Poļevska ir nozīmīgs rūpniecības centrs, kas specializējas krāsaino metālu metalurģijā, īpaši vara ieguvē un apstrādē.  

== Vēsture ==  
Poļevska dibināta 1718. gadā kā rūpnieciska apmetne pie vara kausēšanas rūpnīcām.  

18.—19. gadsimtā tā attīstījās kā nozīmīgs metalurģijas centrs Urālos.  

Padomju laikā pilsēta kļuva par lielu industriālo centru.  

== Klimats ==  
Klimats ir mēreni kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra ap −16 °C, vidējā jūlija temperatūra ap +18 °C.  

Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 500 mm. Sniega sega saglabājas 5–6 mēnešus.  

== Atsauces ==  
{{atsauces}}  

== Ārējās saites ==  
{{sisterlinks-inline}}  
{{enciklopēdiju ārējās saites}}  

{{Krievija-aizmetnis}}  
{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}  
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>ewywa8heuf831um5byf5uv94fsetl6v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Vardaras Maķedonija</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628103</id>
    <revision>
      <id>4450430</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:20:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Ziemeļmaķedonija |valsts2    = Grieķija }}</comment>
      <origin>4450430</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="147" sha1="p2jy2c9a2lr89h2dy8y0y3xniwhgons" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Ziemeļmaķedonija
|valsts2    = Grieķija
}}</text>
      <sha1>p2jy2c9a2lr89h2dy8y0y3xniwhgons</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kirovgrada</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628104</id>
    <revision>
      <id>4450431</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:20:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste   | name = Kirovgrada   | official_name = ''Кировград''   | settlement_type = pilsēta   | image_skyline =   | image_caption =   | image_flag =   | image_seal =   | image_shield =   | shield_link =   | flag_link =   | shield_size = 70px   | pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals   | pushpin_label_position =   | map_caption =   | subdivision_type = Valsts   | subdivision_name = {{RUS}}   | subdivision_type1 = A...</comment>
      <origin>4450431</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2514" sha1="jubjkj2d9w66gozed1dl35deoul92md" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste  
| name = Kirovgrada  
| official_name = ''Кировград''  
| settlement_type = pilsēta  
| image_skyline =  
| image_caption =  
| image_flag =  
| image_seal =  
| image_shield =  
| shield_link =  
| flag_link =  
| shield_size = 70px  
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals  
| pushpin_label_position =  
| map_caption =  
| subdivision_type = Valsts  
| subdivision_name = {{RUS}}  
| subdivision_type1 = Apgabals  
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]  
| subdivision_type2 =  
| subdivision_name2 =  
| established_title = Dibināta  
| established_date = 1661  
| government_type =  
| leader_title =  
| leader_name =  
| area_magnitude =  
| area_total_km2 =  
| area_land_km2 =  
| area_water_km2 =  
| area_urban_km2 =  
| area_metro_km2 =  
| population_as_of = 2025. gadā  
| population_footnotes =  
| population_total = 19 000  
| population_urban =  
| population_metro =  
| population_density_km2 =  
| timezone = [[UTC+5]]  
| utc_offset =  
| timezone_DST =  
| utc_offset_DST =  
| latd = 57  
| latm = 25  
| lats =  
| latNS = N  
| longd = 60  
| longm = 03  
| longs =  
| longEW = E  
| postal_code_type = Pasta indekss  
| postal_code = 624140  
| elevation_footnotes =  
| elevation_m = 300  
| website =  
| footnotes =  
}}  

'''Kirovgrada''' ({{val|ru|Кировград}}) ir pilsēta [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Krievija]]s Eiropas daļā, aptuveni 100 km no [[Jekaterinburga]]s. 2025. gadā Kirovgradā dzīvoja ap 19 tūkstošiem iedzīvotāju.  

Kirovgrada ir rūpniecības pilsēta, kas attīstījusies kā kalnrūpniecības un metalurģijas centrs, īpaši saistībā ar vara ieguvi.  

== Vēsture ==  
Kirovgrada dibināta 1661. gadā kā apmetne pie kalnrūpniecības uzņēmumiem.  

18.—19. gadsimtā tā attīstījās kā nozīmīgs metalurģijas centrs Urālos.  

Padomju laikā pilsēta tika pārdēvēta un turpināja attīstīties kā industriāls centrs.  

== Klimats ==  
Klimats ir mēreni kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra ap −17 °C, vidējā jūlija temperatūra ap +18 °C.  

Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 500 mm. Sniega sega saglabājas 5–6 mēnešus.  

== Atsauces ==  
{{atsauces}}  

== Ārējās saites ==  
{{sisterlinks-inline}}  
{{enciklopēdiju ārējās saites}}  

{{Krievija-aizmetnis}}  
{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}  
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>jubjkj2d9w66gozed1dl35deoul92md</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Kamaji</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628105</id>
    <revision>
      <id>4450432</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:21:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Kikos |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Lietuva }}</comment>
      <origin>4450432</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="100" sha1="i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Kikos
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Lietuva
}}</text>
      <sha1>i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džo Skallijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628106</id>
    <revision>
      <id>4450433</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:21:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|12|31}} | birth_place =  | caps1 = 4 | caps2 = 15 | caps3 = 146 | clubnumber = 29 | clubs1 = {{flaga|ASV}} [[New York City FC]] | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Mönchengladbach|Borussia Mönchengladbach II]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Mönchengladbach]] | countryofbirth = {{vieta|ASV|Ņujorka|Leikgrova|2s=Ņujorka (štats)}} | currentclub = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Mönchengladbach]...</comment>
      <origin>4450433</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2255" sha1="53kgegcf1c0y1hpaizli0g0q6oh7p99" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|12|31}}
| birth_place = 
| caps1 = 4
| caps2 = 15
| caps3 = 146
| clubnumber = 29
| clubs1 = {{flaga|ASV}} [[New York City FC]]
| clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Mönchengladbach|Borussia Mönchengladbach II]]
| clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Mönchengladbach]]
| countryofbirth = {{vieta|ASV|Ņujorka|Leikgrova|2s=Ņujorka (štats)}}
| currentclub = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Mönchengladbach]]
| goals1 = 0
| goals2 = 1
| goals3 = 3
| height = 184
| image = 
| caption = 
| nationalcaps2 = 19
| nationalgoals1 = 1
| nationalgoals2 = 1
| nationalteam1 = {{flaga|ASV}} ASV U15
| nationalteam2 = {{flaga|ASV}} ASV U17
| nationalyears2 = 2017—2019
| nationalyears1 = 2017
| nationalcaps1 = 5
| pcupdate = {{dat|2026|04|04|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|04|04|sk|bez}}
| name = 
| playername = Džo Skallijs
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2018—2019
| years2 = 2021
| years3 = 2021—
| nationalcaps3 = 24
| nationalgoals3 = 0
| nationalteam3 = {{fb|ASV}}
| nationalyears3 = 2022—
}}
'''Džozefs Maikls Skallijs''' ({{Val|en|Joseph Michael Scally}}, dzimis {{Dat|2002|12|31}}) ir [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[ASV futbola izlase|ASV futbola izlasi]]. Kopš 2021. gada Skallijs spēlē [[Vācijas Bundeslīga]] komandā [[Menhengladbahas &quot;Borussia&quot;]].

Iepriekš spēlējis ASV komandā ''[[New York City FC|New York City]]''.

[[ASV futbola izlase]]s rindās debitējis 2021. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]].

== Sasniegumi ==
'''ASV'''

* [[CONCACAF Nāciju līga]]: 2022—23, 2023—24

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Amerikas Savienoto Valstu futbolists-aizmetnis}}
{{ASV futbola izlase - FIFA 2022}}
{{DEFAULTSORT:Skallijs, Džo}}
[[Kategorija:2002. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ņujorkas štatā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV futbolisti]]
[[Kategorija:ASV izlases futbolisti]]
[[Kategorija:New York City FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Menhengladbahas &quot;Borussia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>53kgegcf1c0y1hpaizli0g0q6oh7p99</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krasnouraļska</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628107</id>
    <revision>
      <id>4450434</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:21:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste   | name = Krasnouraļska   | official_name = ''Красноуральск''   | settlement_type = pilsēta   | image_skyline =   | image_caption =   | image_flag =   | image_seal =   | image_shield =   | shield_link =   | flag_link =   | shield_size = 70px   | pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals   | pushpin_label_position =   | map_caption =   | subdivision_type = Valsts   | subdivision_name = {{RUS}}   | subdivisi...</comment>
      <origin>4450434</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2492" sha1="trszerutot5dro3c5cr59xtfal0dpup" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste  
| name = Krasnouraļska  
| official_name = ''Красноуральск''  
| settlement_type = pilsēta  
| image_skyline =  
| image_caption =  
| image_flag =  
| image_seal =  
| image_shield =  
| shield_link =  
| flag_link =  
| shield_size = 70px  
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals  
| pushpin_label_position =  
| map_caption =  
| subdivision_type = Valsts  
| subdivision_name = {{RUS}}  
| subdivision_type1 = Apgabals  
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]  
| subdivision_type2 =  
| subdivision_name2 =  
| established_title = Dibināta  
| established_date = 1832  
| government_type =  
| leader_title =  
| leader_name =  
| area_magnitude =  
| area_total_km2 =  
| area_land_km2 =  
| area_water_km2 =  
| area_urban_km2 =  
| area_metro_km2 =  
| population_as_of = 2025. gadā  
| population_footnotes =  
| population_total = 25 000  
| population_urban =  
| population_metro =  
| population_density_km2 =  
| timezone = [[UTC+5]]  
| utc_offset =  
| timezone_DST =  
| utc_offset_DST =  
| latd = 58  
| latm = 21  
| lats =  
| latNS = N  
| longd = 60  
| longm = 02  
| longs =  
| longEW = E  
| postal_code_type = Pasta indekss  
| postal_code = 624330  
| elevation_footnotes =  
| elevation_m = 250  
| website =  
| footnotes =  
}}  

'''Krasnouraļska''' ({{val|ru|Красноуральск}}) ir pilsēta [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Krievija]]s Eiropas daļā, aptuveni 200 km no [[Jekaterinburga]]s. 2025. gadā Krasnouraļskā dzīvoja ap 25 tūkstošiem iedzīvotāju.  

Krasnouraļska ir rūpniecības pilsēta, kas specializējas krāsaino metālu ieguvē un apstrādē, īpaši vara rūpniecībā.  

== Vēsture ==  
Krasnouraļska dibināta 1832. gadā kā kalnrūpniecības apmetne.  

20. gadsimtā pilsēta attīstījās līdz ar vara rūdas atradņu apgūšanu.  

Padomju laikā tā kļuva par nozīmīgu rūpniecības centru.  

== Klimats ==  
Klimats ir mēreni kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra ap −18 °C, vidējā jūlija temperatūra ap +17 °C.  

Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 500–600 mm. Sniega sega saglabājas līdz 6 mēnešiem.  

== Atsauces ==  
{{atsauces}}  

== Ārējās saites ==  
{{sisterlinks-inline}}  
{{enciklopēdiju ārējās saites}}  

{{Krievija-aizmetnis}}  
{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}  
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>trszerutot5dro3c5cr59xtfal0dpup</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Valentīna Karatajūte-Talimā</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628108</id>
    <revision>
      <id>4450436</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:22:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Jānis U.  |tēma       = zinātne |tēma2      = sievietes |valsts     = Lietuva }}</comment>
      <origin>4450436</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="118" sha1="3ycpkigdah0jzvw10d6d6qvqvd6280h" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Jānis U. 
|tēma       = zinātne
|tēma2      = sievietes
|valsts     = Lietuva
}}</text>
      <sha1>3ycpkigdah0jzvw10d6d6qvqvd6280h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ļesnoja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628109</id>
    <revision>
      <id>4450438</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:22:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste   | name = Ļesnoja   | official_name = ''Лесной''   | settlement_type = pilsēta   | image_skyline =   | image_caption =   | image_flag =   | image_seal =   | image_shield =   | shield_link =   | flag_link =   | shield_size = 70px   | pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals   | pushpin_label_position =   | map_caption =   | subdivision_type = Valsts   | subdivision_name = {{RUS}}   | subdivision_type1 = Apgabals...</comment>
      <origin>4450438</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2388" sha1="42zcanql04z9vzzwb0s98ber7d4aj45" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste  
| name = Ļesnoja  
| official_name = ''Лесной''  
| settlement_type = pilsēta  
| image_skyline =  
| image_caption =  
| image_flag =  
| image_seal =  
| image_shield =  
| shield_link =  
| flag_link =  
| shield_size = 70px  
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals  
| pushpin_label_position =  
| map_caption =  
| subdivision_type = Valsts  
| subdivision_name = {{RUS}}  
| subdivision_type1 = Apgabals  
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]  
| subdivision_type2 =  
| subdivision_name2 =  
| established_title = Dibināta  
| established_date = 1947  
| government_type =  
| leader_title =  
| leader_name =  
| area_magnitude =  
| area_total_km2 =  
| area_land_km2 =  
| area_water_km2 =  
| area_urban_km2 =  
| area_metro_km2 =  
| population_as_of = 2025. gadā  
| population_footnotes =  
| population_total = 50 000  
| population_urban =  
| population_metro =  
| population_density_km2 =  
| timezone = [[UTC+5]]  
| utc_offset =  
| timezone_DST =  
| utc_offset_DST =  
| latd = 58  
| latm = 38  
| lats =  
| latNS = N  
| longd = 59  
| longm = 47  
| longs =  
| longEW = E  
| postal_code_type = Pasta indekss  
| postal_code = 624200  
| elevation_footnotes =  
| elevation_m = 220  
| website =  
| footnotes =  
}}  

'''Ļesnoja''' ({{val|ru|Лесной}}) ir pilsēta [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Krievija]]s Eiropas daļā, aptuveni 250 km no [[Jekaterinburga]]s. 2025. gadā Ļesnojā dzīvoja ap 50 tūkstošiem iedzīvotāju.  

Ļesnoja ir slēgta tipa pilsēta un nozīmīgs kodolrūpniecības centrs, kas saistīts ar militāro un atomenerģijas nozari.  

== Vēsture ==  
Ļesnoja dibināta 1947. gadā kā slepena apmetne kodolrūpniecības vajadzībām.  

Padomju laikā pilsēta bija slēgta un pazīstama ar kodētu nosaukumu.  

== Klimats ==  
Klimats ir mēreni kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra ap −18 °C, vidējā jūlija temperatūra ap +17 °C.  

Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 500–600 mm. Sniega sega saglabājas līdz 6 mēnešiem.  

== Atsauces ==  
{{atsauces}}  

== Ārējās saites ==  
{{sisterlinks-inline}}  
{{enciklopēdiju ārējās saites}}  

{{Krievija-aizmetnis}}  
{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}  
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>42zcanql04z9vzzwb0s98ber7d4aj45</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Veļona</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628110</id>
    <revision>
      <id>4450439</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:22:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Kikos |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Lietuva }}</comment>
      <origin>4450439</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="100" sha1="i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Kikos
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Lietuva
}}</text>
      <sha1>i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Pušalota</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628111</id>
    <revision>
      <id>4450440</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:23:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Kikos |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Lietuva }}</comment>
      <origin>4450440</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="100" sha1="i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Kikos
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Lietuva
}}</text>
      <sha1>i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mihailovska (Sverdlovskas apgabals)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628112</id>
    <revision>
      <id>4450441</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:23:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste   | name = Mihailovska   | official_name = ''Михайловск''   | settlement_type = pilsēta   | image_skyline =   | image_caption =   | image_flag =   | image_seal =   | image_shield =   | shield_link =   | flag_link =   | shield_size = 70px   | pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals   | pushpin_label_position =   | map_caption =   | subdivision_type = Valsts   | subdivision_name = {{RUS}}   | subdivision_type1...</comment>
      <origin>4450441</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2441" sha1="2kdxj93ie4axdb85op6dmyr0h97off8" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste  
| name = Mihailovska  
| official_name = ''Михайловск''  
| settlement_type = pilsēta  
| image_skyline =  
| image_caption =  
| image_flag =  
| image_seal =  
| image_shield =  
| shield_link =  
| flag_link =  
| shield_size = 70px  
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals  
| pushpin_label_position =  
| map_caption =  
| subdivision_type = Valsts  
| subdivision_name = {{RUS}}  
| subdivision_type1 = Apgabals  
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]  
| subdivision_type2 =  
| subdivision_name2 =  
| established_title = Dibināta  
| established_date = 1805  
| government_type =  
| leader_title =  
| leader_name =  
| area_magnitude =  
| area_total_km2 =  
| area_land_km2 =  
| area_water_km2 =  
| area_urban_km2 =  
| area_metro_km2 =  
| population_as_of = 2025. gadā  
| population_footnotes =  
| population_total = 9 000  
| population_urban =  
| population_metro =  
| population_density_km2 =  
| timezone = [[UTC+5]]  
| utc_offset =  
| timezone_DST =  
| utc_offset_DST =  
| latd = 56  
| latm = 26  
| lats =  
| latNS = N  
| longd = 59  
| longm = 07  
| longs =  
| longEW = E  
| postal_code_type = Pasta indekss  
| postal_code = 623080  
| elevation_footnotes =  
| elevation_m = 250  
| website =  
| footnotes =  
}}  

'''Mihailovska''' ({{val|ru|Михайловск}}) ir pilsēta [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Krievija]]s Eiropas daļā, aptuveni 130 km no [[Jekaterinburga]]s. 2025. gadā Mihailovskā dzīvoja ap 9 tūkstošiem iedzīvotāju.  

Mihailovska ir neliela rūpniecības pilsēta, kas vēsturiski attīstījusies kā metalurģijas centrs.  

== Vēsture ==  
Mihailovska dibināta 1805. gadā kā apmetne pie dzelzs kausēšanas uzņēmumiem.  

19. gadsimtā tā attīstījās kā vietējais metalurģijas centrs.  

Padomju laikā pilsēta saglabāja savu rūpniecisko raksturu.  

== Klimats ==  
Klimats ir mēreni kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra ap −17 °C, vidējā jūlija temperatūra ap +18 °C.  

Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 500 mm. Sniega sega saglabājas 5–6 mēnešus.  

== Atsauces ==  
{{atsauces}}  

== Ārējās saites ==  
{{sisterlinks-inline}}  
{{enciklopēdiju ārējās saites}}  

{{Krievija-aizmetnis}}  
{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}  
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>2kdxj93ie4axdb85op6dmyr0h97off8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Verhņijtagila</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628113</id>
    <revision>
      <id>4450442</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:24:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Krievija }}</comment>
      <origin>4450442</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="113" sha1="ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Krievija
}}</text>
      <sha1>ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Sredņeuraļska</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628114</id>
    <revision>
      <id>4450443</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:24:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Krievija }}</comment>
      <origin>4450443</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="113" sha1="ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Krievija
}}</text>
      <sha1>ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Alapajevska</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628115</id>
    <revision>
      <id>4450444</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:24:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Krievija }}</comment>
      <origin>4450444</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="113" sha1="ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Krievija
}}</text>
      <sha1>ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Verhņaja Salda</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628116</id>
    <revision>
      <id>4450446</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:24:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Krievija }}</comment>
      <origin>4450446</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="113" sha1="ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Krievija
}}</text>
      <sha1>ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Krasnoturjinska</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628117</id>
    <revision>
      <id>4450447</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:25:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Krievija }}</comment>
      <origin>4450447</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="113" sha1="ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Krievija
}}</text>
      <sha1>ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Bogdanoviča</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628118</id>
    <revision>
      <id>4450448</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:25:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Krievija }}</comment>
      <origin>4450448</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="113" sha1="ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Krievija
}}</text>
      <sha1>ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Aramiļa</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628119</id>
    <revision>
      <id>4450449</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:25:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Krievija }}</comment>
      <origin>4450449</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="113" sha1="ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Krievija
}}</text>
      <sha1>ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Asbesta</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628120</id>
    <revision>
      <id>4450450</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:25:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Krievija }}</comment>
      <origin>4450450</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="113" sha1="ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Krievija
}}</text>
      <sha1>ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Degtjarska</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628121</id>
    <revision>
      <id>4450452</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:26:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Krievija }}</comment>
      <origin>4450452</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="113" sha1="ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Krievija
}}</text>
      <sha1>ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Zarečnija</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628122</id>
    <revision>
      <id>4450453</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:26:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Krievija }}</comment>
      <origin>4450453</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="113" sha1="ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Krievija
}}</text>
      <sha1>ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Suhojloga</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628123</id>
    <revision>
      <id>4450454</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:26:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Krievija }}</comment>
      <origin>4450454</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="113" sha1="ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Krievija
}}</text>
      <sha1>ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Novaja Ļaļa</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628124</id>
    <revision>
      <id>4450455</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:27:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Krievija }}</comment>
      <origin>4450455</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="113" sha1="ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Krievija
}}</text>
      <sha1>ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Verhņaja Tura</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628125</id>
    <revision>
      <id>4450456</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:27:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Krievija }}</comment>
      <origin>4450456</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="113" sha1="ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Krievija
}}</text>
      <sha1>ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Ņižņije Sergi</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628126</id>
    <revision>
      <id>4450457</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:27:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Krievija }}</comment>
      <origin>4450457</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="113" sha1="ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Krievija
}}</text>
      <sha1>ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Radio ultraīsviļņi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628127</id>
    <revision>
      <id>4450458</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:27:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Radio ultraīsviļņi''' ir [[elektromagnētiskie viļņi|elektromagnētiskais starojums]] ar [[Viļņa garums|viļņa garumu]] aptuveni no 10&amp;nbsp;m līdz 1&amp;nbsp;m ([[frekvence|frekvenci]] 30–300&amp;nbsp;MHz). Tie ietilpst [[radioviļņi|radioviļņu]] diapazonā un atrodas starp īsviļņiem un mikroviļņiem.  Radio ultraīsviļņi labi izplatās taisnā virzienā un mazāk atstarojas no [[jonosfēra]]s, tāpēc to darbības rādiuss parasti ir ierobežots ar redzamības l...</comment>
      <origin>4450458</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1174" sha1="hzrxzimrc2dxvn51tfdbfbv5worpxj1" xml:space="preserve">'''Radio ultraīsviļņi''' ir [[elektromagnētiskie viļņi|elektromagnētiskais starojums]] ar [[Viļņa garums|viļņa garumu]] aptuveni no 10&amp;nbsp;m līdz 1&amp;nbsp;m ([[frekvence|frekvenci]] 30–300&amp;nbsp;MHz). Tie ietilpst [[radioviļņi|radioviļņu]] diapazonā un atrodas starp īsviļņiem un mikroviļņiem.

Radio ultraīsviļņi labi izplatās taisnā virzienā un mazāk atstarojas no [[jonosfēra]]s, tāpēc to darbības rādiuss parasti ir ierobežots ar redzamības līniju. Šī īpašība ļauj nodrošināt stabilus sakarus ar mazākiem traucējumiem.

Ultraīsviļņi plaši tiek izmantoti radio un televīzijas apraidē, kā arī dažādos sakaru un navigācijas risinājumos.

Mikroviļņi ar augstāku frekvenci seko aiz ultraīsviļņiem elektromagnētiskajā spektrā, bet zemākas frekvences veido garākie radioviļņi.

== Izmantošana ==
* FM radio apraide  
* Televīzijas apraide  
* Aviācijas un jūras sakari  
* Dažādas bezvadu sakaru sistēmas  

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{fizika-aizmetnis}}

{{EMspektrs}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Elektromagnētiskais spektrs]]</text>
      <sha1>hzrxzimrc2dxvn51tfdbfbv5worpxj1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Kačkanara</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628128</id>
    <revision>
      <id>4450459</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:27:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Krievija }}</comment>
      <origin>4450459</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="113" sha1="ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Krievija
}}</text>
      <sha1>ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Novouraļska</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628129</id>
    <revision>
      <id>4450460</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:28:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Krievija }}</comment>
      <origin>4450460</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="113" sha1="ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Krievija
}}</text>
      <sha1>ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Ņižņaja Salda</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628130</id>
    <revision>
      <id>4450461</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:29:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Krievija }}</comment>
      <origin>4450461</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="113" sha1="ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Krievija
}}</text>
      <sha1>ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Ņižņaja Tura</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628131</id>
    <revision>
      <id>4450462</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:29:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Krievija }}</comment>
      <origin>4450462</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="113" sha1="ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Krievija
}}</text>
      <sha1>ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Tavda</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628132</id>
    <revision>
      <id>4450463</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:29:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Krievija }}</comment>
      <origin>4450463</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="113" sha1="ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Krievija
}}</text>
      <sha1>ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Ivdeļa</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628133</id>
    <revision>
      <id>4450464</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:29:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Krievija }}</comment>
      <origin>4450464</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="113" sha1="ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Krievija
}}</text>
      <sha1>ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Siserta</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628134</id>
    <revision>
      <id>4450465</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:29:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Krievija }}</comment>
      <origin>4450465</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="113" sha1="ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Krievija
}}</text>
      <sha1>ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Severouraļska</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628135</id>
    <revision>
      <id>4450466</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:29:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Krievija }}</comment>
      <origin>4450466</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="113" sha1="ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Krievija
}}</text>
      <sha1>ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Irbita</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628136</id>
    <revision>
      <id>4450467</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:30:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Krievija }}</comment>
      <origin>4450467</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="113" sha1="ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Krievija
}}</text>
      <sha1>ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Kušva</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628137</id>
    <revision>
      <id>4450468</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:30:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Krievija }}</comment>
      <origin>4450468</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="113" sha1="ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Krievija
}}</text>
      <sha1>ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Revda</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628138</id>
    <revision>
      <id>4450469</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:30:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Krievija }}</comment>
      <origin>4450469</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="113" sha1="ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Krievija
}}</text>
      <sha1>ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Pervouraļska</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628139</id>
    <revision>
      <id>4450470</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:31:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Krievija }}</comment>
      <origin>4450470</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="113" sha1="ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Krievija
}}</text>
      <sha1>ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Kamišlova</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628140</id>
    <revision>
      <id>4450472</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:31:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Krievija }}</comment>
      <origin>4450472</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="113" sha1="ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Krievija
}}</text>
      <sha1>ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Karpinska</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628141</id>
    <revision>
      <id>4450473</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:31:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Krievija }}</comment>
      <origin>4450473</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="113" sha1="ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Krievija
}}</text>
      <sha1>ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Taļica</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628142</id>
    <revision>
      <id>4450474</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:31:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Krievija }}</comment>
      <origin>4450474</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="113" sha1="ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Krievija
}}</text>
      <sha1>ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Turinska</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628143</id>
    <revision>
      <id>4450475</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:31:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Krievija }}</comment>
      <origin>4450475</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="113" sha1="ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Krievija
}}</text>
      <sha1>ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Reža (pilsēta)</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628144</id>
    <revision>
      <id>4450476</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:31:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Krievija }}</comment>
      <origin>4450476</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="113" sha1="ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Krievija
}}</text>
      <sha1>ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Poļevska</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628145</id>
    <revision>
      <id>4450477</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:32:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Krievija }}</comment>
      <origin>4450477</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="113" sha1="ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Krievija
}}</text>
      <sha1>ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Kirovgrada</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628146</id>
    <revision>
      <id>4450478</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:32:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Krievija }}</comment>
      <origin>4450478</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="113" sha1="ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Krievija
}}</text>
      <sha1>ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Krasnouraļska</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628147</id>
    <revision>
      <id>4450479</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:32:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Krievija }}</comment>
      <origin>4450479</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="113" sha1="ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Krievija
}}</text>
      <sha1>ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Ļesnoja</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628148</id>
    <revision>
      <id>4450480</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:32:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Krievija }}</comment>
      <origin>4450480</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="113" sha1="ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Krievija
}}</text>
      <sha1>ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Mihailovska (Sverdlovskas apgabals)</title>
    <ns>1</ns>
    <id>628149</id>
    <revision>
      <id>4450481</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:32:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Krievija }}</comment>
      <origin>4450481</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="113" sha1="ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Krievija
}}</text>
      <sha1>ln6vz1m9kv9y3nsilxlz5p0t9ne0eml</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eternālisms</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628150</id>
    <revision>
      <id>4450485</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:34:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Eternālisms''' (no latīņu: ''aeternus'' — ‘mūžīgs’) ir filozofiska nostāja laika filozofijā, kas apgalvo, ka visi laika momenti — pagātne, tagadne un nākotne — eksistē vienlīdz reāli. Saskaņā ar eternālismu laiks ir līdzīgs telpai: visi notikumi pastāv četrdimensionālā laiktelpā, un “tagadne” nav objektīvi īpašs moments, bet gan atkarīgs no novērotāja perspektīvas. Šo skatījumu bieži raksturo kā “bloka Visuma” modeli, kurā...</comment>
      <origin>4450485</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1346" sha1="4bx837mebolyolvh52qhnjvq3jfa8gm" xml:space="preserve">'''Eternālisms''' (no latīņu: ''aeternus'' — ‘mūžīgs’) ir filozofiska nostāja laika filozofijā, kas apgalvo, ka visi laika momenti — pagātne, tagadne un nākotne — eksistē vienlīdz reāli. Saskaņā ar eternālismu laiks ir līdzīgs telpai: visi notikumi pastāv četrdimensionālā laiktelpā, un “tagadne” nav objektīvi īpašs moments, bet gan atkarīgs no novērotāja perspektīvas. Šo skatījumu bieži raksturo kā “bloka Visuma” modeli, kurā visa realitāte jau ir strukturēta laikā un telpā.

Eternālisms tiek pretstatīts citām laika filozofijas teorijām, piemēram, presentismam, kas uzskata, ka pastāv tikai tagadne, un “augošā bloka” teorijai, kur pagātne un tagadne pastāv, bet nākotne vēl ne. Eternālisma idejas bieži tiek saistītas ar relativitātes teoriju, īpaši Einšteina skatījumu uz laiktelpu, kur dažādi novērotāji var atšķirīgi noteikt vienlaicīgus notikumus, kas norāda, ka “tagadne” nav universāla.

Kritiķi uzsver, ka eternālisms neatbilst cilvēka tiešajai pieredzei, kur laiks šķiet plūstošs un nepārtraukti virzās uz priekšu. Tāpat tas rada jautājumus par brīvo gribu, jo, ja nākotne jau eksistē, tad cilvēka izvēles var šķist iepriekš noteiktas.

{{filozofija-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:filozofija]]</text>
      <sha1>4bx837mebolyolvh52qhnjvq3jfa8gm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450486</id>
      <parentid>4450485</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T20:35:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4450486</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1378" sha1="5d20y4q4w5kkjcbu8hme6cchehd6yvp" xml:space="preserve">'''Eternālisms''' (no [[Latīņu valoda|latīņu]]: ''aeternus'' — ‘mūžīgs’) ir filozofiska nostāja laika filozofijā, kas apgalvo, ka visi laika momenti — [[pagātne]], [[tagadne]] un [[nākotne]] — eksistē vienlīdz reāli. Saskaņā ar eternālismu laiks ir līdzīgs telpai: visi notikumi pastāv četrdimensionālā laiktelpā, un “tagadne” nav objektīvi īpašs moments, bet gan atkarīgs no novērotāja perspektīvas. Šo skatījumu bieži raksturo kā “bloka Visuma” modeli, kurā visa realitāte jau ir strukturēta laikā un telpā.

Eternālisms tiek pretstatīts citām laika filozofijas teorijām, piemēram, presentismam, kas uzskata, ka pastāv tikai tagadne, un “augošā bloka” teorijai, kur pagātne un tagadne pastāv, bet nākotne vēl ne. Eternālisma idejas bieži tiek saistītas ar relativitātes teoriju, īpaši Einšteina skatījumu uz laiktelpu, kur dažādi novērotāji var atšķirīgi noteikt vienlaicīgus notikumus, kas norāda, ka “tagadne” nav universāla.

Kritiķi uzsver, ka eternālisms neatbilst cilvēka tiešajai pieredzei, kur laiks šķiet plūstošs un nepārtraukti virzās uz priekšu. Tāpat tas rada jautājumus par brīvo gribu, jo, ja nākotne jau eksistē, tad cilvēka izvēles var šķist iepriekš noteiktas.

{{filozofija-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:filozofija]]</text>
      <sha1>5d20y4q4w5kkjcbu8hme6cchehd6yvp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kompatibilisms</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628151</id>
    <revision>
      <id>4450487</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:36:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Kompatibilisms''' (no latīņu: ''compatibilis'' — ‘savienojams’) ir filozofiska nostāja, kas apgalvo, ka [[brīvā griba]] un [[determinisms]] ir savstarpēji savienojami un var pastāvēt vienlaikus. Saskaņā ar kompatibilismu cilvēks var būt brīvs savās izvēlēs pat tad, ja viņa rīcību nosaka iepriekšēji cēloņi un dabas likumi.  Kompatibilisti uzskata, ka brīvā griba nenozīmē absolūtu neatkarību no cēloņsakarībām, bet gan spēju rīkoties sask...</comment>
      <origin>4450487</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1289" sha1="5f2pwv83plyc8cgmsd0na6cz8nm8rzf" xml:space="preserve">'''Kompatibilisms''' (no latīņu: ''compatibilis'' — ‘savienojams’) ir filozofiska nostāja, kas apgalvo, ka [[brīvā griba]] un [[determinisms]] ir savstarpēji savienojami un var pastāvēt vienlaikus. Saskaņā ar kompatibilismu cilvēks var būt brīvs savās izvēlēs pat tad, ja viņa rīcību nosaka iepriekšēji cēloņi un dabas likumi.

Kompatibilisti uzskata, ka brīvā griba nenozīmē absolūtu neatkarību no cēloņsakarībām, bet gan spēju rīkoties saskaņā ar saviem motīviem, vēlmēm un pārliecībām bez ārēja piespiešanas. Tādējādi cilvēks ir atbildīgs par savu rīcību, pat ja šī rīcība ir noteikta noteiktu faktoru rezultātā.

Kompatibilisms tiek pretstatīts [[incompatibilisms|inkompatibilismam]], kas noliedz brīvās gribas un determinisma savienojamību, kā arī [[libertārisms (filozofija)|libertārismam]], kas uzskata, ka brīvā griba iespējama tikai tad, ja determinisms nav patiess. Savukārt [[hard determinism]] pieņem determinismu un noliedz brīvo gribu.

Kompatibilisma idejas attīstījuši tādi filozofi kā Tomass Hobss un Deivids Hjūms, kā arī mūsdienu domātāji, kuri analizē atbildības, izvēles un apziņas jautājumus.

{{filozofija-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:filozofija]]</text>
      <sha1>5f2pwv83plyc8cgmsd0na6cz8nm8rzf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450488</id>
      <parentid>4450487</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T20:36:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4450488</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1309" sha1="loax6y7kw1xltslxu0s8q5qwjcgltyf" xml:space="preserve">'''Kompatibilisms''' (no [[Latīņu valoda|latīņu]]: ''compatibilis'' — ‘savienojams’) ir filozofiska nostāja, kas apgalvo, ka [[brīvā griba]] un [[determinisms]] ir savstarpēji savienojami un var pastāvēt vienlaikus. Saskaņā ar kompatibilismu cilvēks var būt brīvs savās izvēlēs pat tad, ja viņa rīcību nosaka iepriekšēji cēloņi un dabas likumi.

Kompatibilisti uzskata, ka brīvā griba nenozīmē absolūtu neatkarību no cēloņsakarībām, bet gan spēju rīkoties saskaņā ar saviem motīviem, vēlmēm un pārliecībām bez ārēja piespiešanas. Tādējādi cilvēks ir atbildīgs par savu rīcību, pat ja šī rīcība ir noteikta noteiktu faktoru rezultātā.

Kompatibilisms tiek pretstatīts [[incompatibilisms|inkompatibilismam]], kas noliedz brīvās gribas un determinisma savienojamību, kā arī [[libertārisms (filozofija)|libertārismam]], kas uzskata, ka brīvā griba iespējama tikai tad, ja determinisms nav patiess. Savukārt [[hard determinism]] pieņem determinismu un noliedz brīvo gribu.

Kompatibilisma idejas attīstījuši tādi filozofi kā Tomass Hobss un Deivids Hjūms, kā arī mūsdienu domātāji, kuri analizē atbildības, izvēles un apziņas jautājumus.

{{filozofija-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:filozofija]]</text>
      <sha1>loax6y7kw1xltslxu0s8q5qwjcgltyf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450489</id>
      <parentid>4450488</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T20:36:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4450489</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1317" sha1="gp6c6pmp4ybvkzgy7clv4ioe854hpxt" xml:space="preserve">'''Kompatibilisms''' (no [[Latīņu valoda|latīņu]]: ''compatibilis'' — ‘savienojams’) ir filozofiska nostāja, kas apgalvo, ka [[brīvā griba]] un [[determinisms]] ir savstarpēji savienojami un var pastāvēt vienlaikus. Saskaņā ar kompatibilismu cilvēks var būt brīvs savās izvēlēs pat tad, ja viņa rīcību nosaka iepriekšēji cēloņi un dabas likumi.

Kompatibilisti uzskata, ka brīvā griba nenozīmē absolūtu neatkarību no cēloņsakarībām, bet gan spēju rīkoties saskaņā ar saviem motīviem, vēlmēm un pārliecībām bez ārēja piespiešanas. Tādējādi cilvēks ir atbildīgs par savu rīcību, pat ja šī rīcība ir noteikta noteiktu faktoru rezultātā.

Kompatibilisms tiek pretstatīts [[incompatibilisms|inkompatibilismam]], kas noliedz brīvās gribas un determinisma savienojamību, kā arī [[libertārisms (filozofija)|libertārismam]], kas uzskata, ka brīvā griba iespējama tikai tad, ja determinisms nav patiess. Savukārt [[hard determinism]] pieņem determinismu un noliedz brīvo gribu.

Kompatibilisma idejas attīstījuši tādi filozofi kā [[Tomass Hobss]] un [[Deivids Hjūms]], kā arī mūsdienu domātāji, kuri analizē atbildības, izvēles un apziņas jautājumus.

{{filozofija-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:filozofija]]</text>
      <sha1>gp6c6pmp4ybvkzgy7clv4ioe854hpxt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450491</id>
      <parentid>4450489</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T20:37:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4450491</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1240" sha1="f0zm7gwb86n70lo9mp2b0ht2sh09eyf" xml:space="preserve">'''Kompatibilisms''' (no [[Latīņu valoda|latīņu]]: ''compatibilis'' — ‘savienojams’) ir filozofiska nostāja, kas apgalvo, ka [[brīvā griba]] un [[determinisms]] ir savstarpēji savienojami un var pastāvēt vienlaikus. Saskaņā ar kompatibilismu cilvēks var būt brīvs savās izvēlēs pat tad, ja viņa rīcību nosaka iepriekšēji cēloņi un dabas likumi.

Kompatibilisti uzskata, ka brīvā griba nenozīmē absolūtu neatkarību no cēloņsakarībām, bet gan spēju rīkoties saskaņā ar saviem motīviem, vēlmēm un pārliecībām bez ārēja piespiešanas. Tādējādi cilvēks ir atbildīgs par savu rīcību, pat ja šī rīcība ir noteikta noteiktu faktoru rezultātā.

Kompatibilisms tiek pretstatīts [[incompatibilisms|inkompatibilismam]], kas noliedz brīvās gribas un determinisma savienojamību, kā arī [[libertārisms (filozofija)|libertārismam]], kas uzskata, ka brīvā griba iespējama tikai tad, ja determinisms nav patiess.

Kompatibilisma idejas attīstījuši tādi filozofi kā [[Tomass Hobss]] un [[Deivids Hjūms]], kā arī mūsdienu domātāji, kuri analizē atbildības, izvēles un apziņas jautājumus.

{{filozofija-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:filozofija]]</text>
      <sha1>f0zm7gwb86n70lo9mp2b0ht2sh09eyf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Inkompatibilisms</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628152</id>
    <revision>
      <id>4450492</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:37:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Incompatibilisms''' (no latīņu: ''incompatibilis'' — ‘nesavienojams’) ir filozofiska nostāja, kas apgalvo, ka [[brīvā griba]] un [[determinisms]] nav savstarpēji savienojami. Saskaņā ar inkompatibilismu, ja determinisms ir patiess, tad īsta brīvā griba nepastāv.  Incompatibilisti uzskata, ka brīvā griba prasa iespēju rīkoties citādi identiskos apstākļos, kas nav iespējams, ja visi notikumi ir pilnībā noteikti ar iepriekšējiem cēloņiem un dabas...</comment>
      <origin>4450492</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1056" sha1="i3nkberm1wc4scsp3iok6t7l4qmf3cw" xml:space="preserve">'''Incompatibilisms''' (no latīņu: ''incompatibilis'' — ‘nesavienojams’) ir filozofiska nostāja, kas apgalvo, ka [[brīvā griba]] un [[determinisms]] nav savstarpēji savienojami. Saskaņā ar inkompatibilismu, ja determinisms ir patiess, tad īsta brīvā griba nepastāv.

Incompatibilisti uzskata, ka brīvā griba prasa iespēju rīkoties citādi identiskos apstākļos, kas nav iespējams, ja visi notikumi ir pilnībā noteikti ar iepriekšējiem cēloņiem un dabas likumiem. Tādēļ tiek secināts, ka vai nu determinisms ir aplams, vai arī brīvā griba ir ilūzija.

Incompatibilisms ietver vairākas filozofiskas pozīcijas. [[Libertārisms (filozofija)|Libertārisms]] noliedz determinismu un aizstāv brīvo gribu, savukārt [[hard determinism]] pieņem determinismu un noliedz brīvās gribas pastāvēšanu.

Šī nostāja tiek pretstatīta [[Kompatibilisms|kompatibilismam]], kas uzskata, ka brīvā griba un determinisms var pastāvēt vienlaikus.

{{filozofija-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:filozofija]]</text>
      <sha1>i3nkberm1wc4scsp3iok6t7l4qmf3cw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450493</id>
      <parentid>4450492</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T20:38:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4450493</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="829" sha1="o37wvz7deoso0yg46igiw2o5zc9od3g" xml:space="preserve">'''Incompatibilisms''' (no [[Latīņu valoda|latīņu]]: ''incompatibilis'' — ‘nesavienojams’) ir filozofiska nostāja, kas apgalvo, ka [[brīvā griba]] un [[determinisms]] nav savstarpēji savienojami. Saskaņā ar inkompatibilismu, ja determinisms ir patiess, tad īsta brīvā griba nepastāv.

Incompatibilisti uzskata, ka brīvā griba prasa iespēju rīkoties citādi identiskos apstākļos, kas nav iespējams, ja visi notikumi ir pilnībā noteikti ar iepriekšējiem cēloņiem un dabas likumiem. Tādēļ tiek secināts, ka vai nu determinisms ir aplams, vai arī brīvā griba ir ilūzija.

Šī nostāja tiek pretstatīta [[Kompatibilisms|kompatibilismam]], kas uzskata, ka brīvā griba un determinisms var pastāvēt vienlaikus.

{{filozofija-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:filozofija]]</text>
      <sha1>o37wvz7deoso0yg46igiw2o5zc9od3g</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450495</id>
      <parentid>4450493</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T20:38:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4450495</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="829" sha1="2ribz1ls14p4l2cjhajc3d1uq8zxkst" xml:space="preserve">'''Inkompatibilisms''' (no [[Latīņu valoda|latīņu]]: ''incompatibilis'' — ‘nesavienojams’) ir filozofiska nostāja, kas apgalvo, ka [[brīvā griba]] un [[determinisms]] nav savstarpēji savienojami. Saskaņā ar inkompatibilismu, ja determinisms ir patiess, tad īsta brīvā griba nepastāv.

Inkompatibilisti uzskata, ka brīvā griba prasa iespēju rīkoties citādi identiskos apstākļos, kas nav iespējams, ja visi notikumi ir pilnībā noteikti ar iepriekšējiem cēloņiem un dabas likumiem. Tādēļ tiek secināts, ka vai nu determinisms ir aplams, vai arī brīvā griba ir ilūzija.

Šī nostāja tiek pretstatīta [[Kompatibilisms|kompatibilismam]], kas uzskata, ka brīvā griba un determinisms var pastāvēt vienlaikus.

{{filozofija-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:filozofija]]</text>
      <sha1>2ribz1ls14p4l2cjhajc3d1uq8zxkst</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450496</id>
      <parentid>4450495</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T20:38:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Votre Provocateur pārvietoja lapu [[Incompatibilisms]] uz [[Inkompatibilisms]]</comment>
      <origin>4450495</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="829" sha1="2ribz1ls14p4l2cjhajc3d1uq8zxkst" xml:space="preserve">'''Inkompatibilisms''' (no [[Latīņu valoda|latīņu]]: ''incompatibilis'' — ‘nesavienojams’) ir filozofiska nostāja, kas apgalvo, ka [[brīvā griba]] un [[determinisms]] nav savstarpēji savienojami. Saskaņā ar inkompatibilismu, ja determinisms ir patiess, tad īsta brīvā griba nepastāv.

Inkompatibilisti uzskata, ka brīvā griba prasa iespēju rīkoties citādi identiskos apstākļos, kas nav iespējams, ja visi notikumi ir pilnībā noteikti ar iepriekšējiem cēloņiem un dabas likumiem. Tādēļ tiek secināts, ka vai nu determinisms ir aplams, vai arī brīvā griba ir ilūzija.

Šī nostāja tiek pretstatīta [[Kompatibilisms|kompatibilismam]], kas uzskata, ka brīvā griba un determinisms var pastāvēt vienlaikus.

{{filozofija-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:filozofija]]</text>
      <sha1>2ribz1ls14p4l2cjhajc3d1uq8zxkst</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džonijs Kardoso</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628153</id>
    <revision>
      <id>4450494</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:38:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|9|20}} | birth_place =  | caps1 = 117 | caps2 = 45 | caps3 = 13 | clubnumber = 5 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[SC Internacional|Internacional]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Real Betis|Betis]] | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Atlético Madrid]] | countryofbirth = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Denvilla}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Atlético Madrid]] | goals1 = 6 | goals2 = 4 | goals3 = 0 | height...</comment>
      <origin>4450494</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2235" sha1="qj58cjigvscmyv8apwtucc9th13p39k" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|9|20}}
| birth_place = 
| caps1 = 117
| caps2 = 45
| caps3 = 13
| clubnumber = 5
| clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[SC Internacional|Internacional]]
| clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Real Betis|Betis]]
| clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Atlético Madrid]]
| countryofbirth = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Denvilla}}
| currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Atlético Madrid]]
| goals1 = 6
| goals2 = 4
| goals3 = 0
| height = 182
| image = Johnny Cardoso Pré-Temporada 2023.jpg
| caption = Džonijs Kardoso 2023. gadā
| nationalcaps2 = 23
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|ASV}} ASV U23
| nationalteam2 = {{fb|USA}}
| nationalyears2 = 2020—
| nationalyears1 = 2019—2022
| nationalcaps1 = 4
| pcupdate = {{dat|2026|04|04|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|04|04|sk|bez}}
| name = 
| playername = Džonijs Kardoso
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2019—2024
| years2 = 2024—2025
| years3 = 2025—
}}
'''Džonijs Kardoso''' ({{Val|en|Johnny Cardoso}}, dzimis {{Dat|2001|9|20}}) ir [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[ASV futbola izlase|ASV futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Kardoso spēlē [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmās divīzijas]] komandā [[Madrides &quot;Atletico&quot;]].

Iepriekš spēlējis Brazīlijas komandā ''[[SC Internacional|Internacional]]'' un Spānijas komandā [[Seviljas &quot;Real Betis&quot;]].

[[ASV futbola izlase]]s rindās debitējis 2020. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Copa América]] un [[2025. gada CONCACAF Zelta kauss|2025. gada CONCACAF Zelta kausā]].

== Sasniegumi ==
'''ASV'''

* [[CONCACAF Nāciju līga]]: 2022—23, 2023—24

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Amerikas Savienoto Valstu futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Kardoso, Džonijs}}
[[Kategorija:2001. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ņūdžersijā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV futbolisti]]
[[Kategorija:ASV izlases futbolisti]]
[[Kategorija:SC Internacional spēlētāji]]
[[Kategorija:Real Betis spēlētāji]]
[[Kategorija:Madrides &quot;Atletico&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>qj58cjigvscmyv8apwtucc9th13p39k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Incompatibilisms</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628154</id>
    <redirect title="Inkompatibilisms" />
    <revision>
      <id>4450497</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:38:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Votre Provocateur pārvietoja lapu [[Incompatibilisms]] uz [[Inkompatibilisms]]</comment>
      <origin>4450497</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30" sha1="0a01f1dj15c4zf1uo4y49qrm5v9yc53" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Inkompatibilisms]]</text>
      <sha1>0a01f1dj15c4zf1uo4y49qrm5v9yc53</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cristian Roldan</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628155</id>
    <redirect title="Kristians Roldans" />
    <revision>
      <id>4450500</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:47:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Kristians Roldans]]</comment>
      <origin>4450500</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31" sha1="6twkpnzlj1j9usc8zjt3z8bq6dh4a1l" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kristians Roldans]]</text>
      <sha1>6twkpnzlj1j9usc8zjt3z8bq6dh4a1l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Roldans</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628156</id>
    <redirect title="Kristians Roldans" />
    <revision>
      <id>4450501</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:48:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Kristians Roldans]]</comment>
      <origin>4450501</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31" sha1="6twkpnzlj1j9usc8zjt3z8bq6dh4a1l" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kristians Roldans]]</text>
      <sha1>6twkpnzlj1j9usc8zjt3z8bq6dh4a1l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Roldan</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628157</id>
    <redirect title="Kristians Roldans" />
    <revision>
      <id>4450502</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:48:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Kristians Roldans]]</comment>
      <origin>4450502</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31" sha1="6twkpnzlj1j9usc8zjt3z8bq6dh4a1l" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kristians Roldans]]</text>
      <sha1>6twkpnzlj1j9usc8zjt3z8bq6dh4a1l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Joe Scally</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628158</id>
    <redirect title="Džo Skallijs" />
    <revision>
      <id>4450503</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:49:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Džo Skallijs]]</comment>
      <origin>4450503</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="djzopnb459pq3bmordpipnvk8rvv7mn" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Džo Skallijs]]</text>
      <sha1>djzopnb459pq3bmordpipnvk8rvv7mn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Skallijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628159</id>
    <redirect title="Džo Skallijs" />
    <revision>
      <id>4450504</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:50:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Džo Skallijs]]</comment>
      <origin>4450504</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="djzopnb459pq3bmordpipnvk8rvv7mn" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Džo Skallijs]]</text>
      <sha1>djzopnb459pq3bmordpipnvk8rvv7mn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Scally</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628160</id>
    <redirect title="Džo Skallijs" />
    <revision>
      <id>4450505</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:50:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Džo Skallijs]]</comment>
      <origin>4450505</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="djzopnb459pq3bmordpipnvk8rvv7mn" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Džo Skallijs]]</text>
      <sha1>djzopnb459pq3bmordpipnvk8rvv7mn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Johnny Cardoso</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628161</id>
    <redirect title="Džonijs Kardoso" />
    <revision>
      <id>4450506</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:51:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Džonijs Kardoso]]</comment>
      <origin>4450506</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30" sha1="pb5dtr4dmea7vm3cqw3c1xnsp3z0eoa" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Džonijs Kardoso]]</text>
      <sha1>pb5dtr4dmea7vm3cqw3c1xnsp3z0eoa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Omars Alderete</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628162</id>
    <revision>
      <id>4450508</id>
      <timestamp>2026-04-04T20:59:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|12|26}} | birth_place =  | caps1 = 17 | caps2 = 22 | caps3 = 8 | clubnumber = 15 | clubs1 = {{flaga|Paragvaja}} [[Cerro Porteño]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Argentīna}} [[Laplatas &quot;Gimnasia&quot;]] | clubs3 = {{flaga|Argentīna}} [[Club Atlético Huracán|Huracán]] | countryofbirth = {{vieta|Paragvaja|Asunsjona}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Sunderland AFC|Sunderland]] | goals1 = 1 | goals2 = 1 | goal...</comment>
      <origin>4450508</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3289" sha1="2oh0me7fbhyr29sovactnuk0y8jftoq" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|12|26}}
| birth_place = 
| caps1 = 17
| caps2 = 22
| caps3 = 8
| clubnumber = 15
| clubs1 = {{flaga|Paragvaja}} [[Cerro Porteño]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Argentīna}} [[Laplatas &quot;Gimnasia&quot;]]
| clubs3 = {{flaga|Argentīna}} [[Club Atlético Huracán|Huracán]]
| countryofbirth = {{vieta|Paragvaja|Asunsjona}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Sunderland AFC|Sunderland]]
| goals1 = 1
| goals2 = 1
| goals3 = 1
| height = 188
| image = Omar Alderete 2019 (cropped).jpg
| caption = Omars Alderete 2019. gadā
| nationalcaps2 = 7
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Paragvaja}} Paragvajas U17
| nationalteam2 = {{flaga|Paragvaja}} Paragvajas U20
| nationalyears2 = 2015
| nationalyears1 = 2013
| nationalcaps1 = 8
| pcupdate = {{dat|2026|04|04|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|04|04|sk|bez}}
| name = 
| playername = Omars Alderete
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2016—2018
| years2 = 2017—2018
| years3 = 2018—2019
| nationalcaps3 = 4
| nationalcaps4 = 35
| nationalgoals3 = 2
| nationalgoals4 = 3
| nationalteam3 = {{flaga|Paragvaja}} Paragvajas U23
| nationalteam4 = {{fb|PAR}}
| nationalyears3 = 2016
| nationalyears4 = 2018—
| years4 = 2019—2020
| caps4 = 31
| clubs4 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel|Basel]]
| goals4 = 2
| clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[Hertha BSC]]
| years5 = 2020—2023
| caps5 = 17
| goals5 = 0
| years6 = 2021—2022
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Valencia]]
| caps6 = 29
| goals6 = 2
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Getafe CF|Getafe]]
| years7 = 2022—2023
| caps7 = 25
| goals7 = 1
| clubs8 = {{flaga|Spānija}} [[Getafe CF|Getafe]]
| years8 = 2023—2025
| caps8 = 65
| goals8 = 1
| clubs9 = {{flaga|Anglija}} [[Sunderland AFC|Sunderland]]
| years9 = 2025—
| caps9 = 27
| goals9 = 1
}}
'''Omars Federiko Alderete Fernandess''' ({{Val|es|Omar Federico Alderete Fernández}}, dzimis {{Dat|1996|12|26}}) ir [[Paragvaja]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Paragvajas futbola izlase|Paragvajas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Alderete spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Sunderland AFC|Sunderland]]''.

Iepriekš spēlējis Paragvajas komandā ''[[Cerro Porteño]]'', Argentīnas komandās [[Laplatas &quot;Gimnasia&quot;]] un ''[[Club Atlético Huracán|Huracán]]'', Šveices komandu ''[[FC Basel|Basel]]'', Vācijas komandu ''[[Hertha BSC]]'', kā arī Spānijas komandas ''[[Valencia CF|Valencia]]'' un ''[[Getafe CF|Getafe]]''.

[[Paragvajas futbola izlase]]s rindās debitējis 2018. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América]].

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Alderete, Omars}}
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Paragvajas futbolisti]]
[[Kategorija:Paragvajas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Laplatas &quot;Gimnasia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Club Atlético Huracán spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Basel spēlētāji]]
[[Kategorija:Berlīnes &quot;Hertha&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Valencia CF spēlētāji]]
[[Kategorija:Getafe CF spēlētāji]]
[[Kategorija:Sunderland AFC spēlētāji]]</text>
      <sha1>2oh0me7fbhyr29sovactnuk0y8jftoq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Perquirius</title>
    <ns>3</ns>
    <id>628163</id>
    <revision>
      <id>4450511</id>
      <timestamp>2026-04-04T21:08:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4450511</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="178" sha1="o3prjzhk4xoiica7h07nqnwkcypkwlv" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Perquirius}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 5. aprīlis, plkst. 00.08 (EEST)</text>
      <sha1>o3prjzhk4xoiica7h07nqnwkcypkwlv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gustavo Gomess</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628164</id>
    <revision>
      <id>4450512</id>
      <timestamp>2026-04-04T21:11:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|5|6}} | birth_place =  | caps1 = 47 | caps2 = 58 | caps3 = 18 | clubnumber = 15 | clubs1 = {{flaga|Paragvaja}} [[Club Libertad|Libertad]] | clubs2 = {{flaga|Argentīna}} [[Club Atlético Lanús|Lanús]] | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan]] | countryofbirth = {{vieta|Paragvaja|Sanhuana Bautista}} | currentclub = {{flaga|Brazīlija}} [[Sanpaulu &quot;Palmeiras&quot;|Palmeiras]] | goals1 = 5 | goals2 = 0 | goals3...</comment>
      <origin>4450512</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3274" sha1="8wyof7efoz75m31qkd5bewdrh55jd5u" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|5|6}}
| birth_place = 
| caps1 = 47
| caps2 = 58
| caps3 = 18
| clubnumber = 15
| clubs1 = {{flaga|Paragvaja}} [[Club Libertad|Libertad]]
| clubs2 = {{flaga|Argentīna}} [[Club Atlético Lanús|Lanús]]
| clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan]]
| countryofbirth = {{vieta|Paragvaja|Sanhuana Bautista}}
| currentclub = {{flaga|Brazīlija}} [[Sanpaulu &quot;Palmeiras&quot;|Palmeiras]]
| goals1 = 5
| goals2 = 0
| goals3 = 0
| height = 185
| image = Gustavo-Gomez-Palmeiras-Athletico-jul-2022-2.jpg
| caption = Gustavo Gomess 2022. gadā
| nationalcaps2 = 25
| nationalgoals1 = 1
| nationalgoals2 = 3
| nationalteam1 = {{flaga|Paragvaja}} Paragvajas U17
| nationalteam2 = {{flaga|Paragvaja}} Paragvajas U20
| nationalyears2 = 2012—2013
| nationalyears1 = 2010
| nationalcaps1 = 13
| pcupdate = {{dat|2026|04|04|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|04|04|sk|bez}}
| name = 
| playername = Gustavo Gomess
| position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]]
| years1 = 2011—2014
| years2 = 2014—2016
| years3 = 2016—2019
| nationalcaps3 = 88
| nationalgoals3 = 4
| nationalteam3 = {{fb|PAR}}
| nationalyears3 = 2013—
| years4 = 2018—2019
| caps4 = 20
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Brazīlija}} [[Sanpaulu &quot;Palmeiras&quot;|Palmeiras]]
| goals4 = 4
| clubs5 = {{flaga|Brazīlija}} [[Sanpaulu &quot;Palmeiras&quot;|Palmeiras]]
| years5 = 2019—
| caps5 = 256
| goals5 = 22
}}
'''Gustavo Rauls Gomess Portiljo''' ({{Val|es|Gustavo Raúl Gómez Portillo}}, dzimis {{Dat|1993|5|6}}) ir [[Paragvaja]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Paragvajas futbola izlase|Paragvajas futbola izlasi]]. Kopš 2019. gada Gomess spēlē [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas futbola čempionāta A sērijas]] komandā [[Sanpaulu &quot;Palmeiras&quot;]]. Gomess ir gan &quot;Palmeiras&quot; kluba, gan Paragvajas izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]].

Iepriekš spēlējis Paragvajas komandā ''[[Club Libertad|Libertad]]'', Argentīnas komandā ''[[Club Atlético Lanús|Lanús]]'' un Itālijas komandā ''[[AC Milan]]''.

[[Paragvajas futbola izlase]]s rindās debitējis 2013. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2016. gada Copa América|2016.]], [[2019. gada Copa América|2019.]], [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América]].

== Sasniegumi ==
'''Libertad'''

* [[Paragvajas futbola pirmā divīzija|Paragvajas pirmā divīzija]]: 2012C, 2014A

'''Lanus'''

* [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas pirmā divīzija]]: 2016

'''Milan'''

* [[Supercoppa Italiana]]: 2016

'''Palmeiras'''

* [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]]: 2018, 2022, 2023
* [[Copa do Brasil]]: 2020
* [[Supercopa do Brasil]]: 2023
* [[Copa Libertadores]]: 2020, 2021
* [[Recopa Sudamericana]]: 2022
* [[Campeonato Paulista]]: 2020, 2022, 2023, 2024, 2026

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Gomess, Gustavo}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Paragvajas futbolisti]]
[[Kategorija:Paragvajas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Club Atlético Lanús spēlētāji]]
[[Kategorija:AC Milan spēlētāji]]
[[Kategorija:Sanpaulu &quot;Palmeiras&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>8wyof7efoz75m31qkd5bewdrh55jd5u</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450521</id>
      <parentid>4450512</parentid>
      <timestamp>2026-04-04T21:26:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4450521</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3275" sha1="ngw6t3pd85170kr6crtvvjvq221i63v" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|5|6}}
| birth_place = 
| caps1 = 47
| caps2 = 58
| caps3 = 18
| clubnumber = 15
| clubs1 = {{flaga|Paragvaja}} [[Club Libertad|Libertad]]
| clubs2 = {{flaga|Argentīna}} [[Club Atlético Lanús|Lanús]]
| clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan]]
| countryofbirth = {{vieta|Paragvaja|Sanhuana Bautista}}
| currentclub = {{flaga|Brazīlija}} [[Sanpaulu &quot;Palmeiras&quot;|Palmeiras]]
| goals1 = 5
| goals2 = 0
| goals3 = 0
| height = 185
| image = Gustavo-Gomez-Palmeiras-Athletico-jul-2022-2.jpg
| caption = Gustavo Gomess 2022. gadā
| nationalcaps2 = 25
| nationalgoals1 = 1
| nationalgoals2 = 3
| nationalteam1 = {{flaga|Paragvaja}} Paragvajas U17
| nationalteam2 = {{flaga|Paragvaja}} Paragvajas U20
| nationalyears2 = 2012—2013
| nationalyears1 = 2010
| nationalcaps1 = 13
| pcupdate = {{dat|2026|04|04|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|04|04|sk|bez}}
| name = 
| playername = Gustavo Gomess
| position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]]
| years1 = 2011—2014
| years2 = 2014—2016
| years3 = 2016—2019
| nationalcaps3 = 88
| nationalgoals3 = 4
| nationalteam3 = {{fb|PAR}}
| nationalyears3 = 2013—
| years4 = 2018—2019
| caps4 = 20
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Brazīlija}} [[Sanpaulu &quot;Palmeiras&quot;|Palmeiras]]
| goals4 = 4
| clubs5 = {{flaga|Brazīlija}} [[Sanpaulu &quot;Palmeiras&quot;|Palmeiras]]
| years5 = 2019—
| caps5 = 256
| goals5 = 22
}}
'''Gustavo Rauls Gomess Portiljo''' ({{Val|es|Gustavo Raúl Gómez Portillo}}, dzimis {{Dat|1993|5|6}}) ir [[Paragvaja]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Paragvajas futbola izlase|Paragvajas futbola izlasi]]. Kopš 2019. gada Gomess spēlē [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas futbola čempionāta A sērijas]] komandā [[Sanpaulu &quot;Palmeiras&quot;]]. Gomess ir gan &quot;Palmeiras&quot; kluba, gan Paragvajas izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]].

Iepriekš spēlējis Paragvajas komandā ''[[Club Libertad|Libertad]]'', Argentīnas komandā ''[[Club Atlético Lanús|Lanús]]'' un Itālijas komandā ''[[AC Milan]]''.

[[Paragvajas futbola izlase]]s rindās debitējis 2013. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2016. gada Copa América|2016.]], [[2019. gada Copa América|2019.]], [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América]].

== Sasniegumi ==
'''Libertad'''

* [[Paragvajas futbola pirmā divīzija|Paragvajas pirmā divīzija]]: 2012C, 2014A

'''Lanus'''

* [[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas pirmā divīzija]]: 2016

'''Milan'''

* [[Supercoppa Italiana]]: 2016

'''Palmeiras'''

* [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]]: 2018, 2022, 2023
* [[Copa do Brasil]]: 2020
* [[Supercopa do Brasil]]: 2023
* [[Copa Libertadores]]: 2020, 2021
* [[Recopa Sudamericana]]: 2022
* [[Campeonato Paulista]]: 2020, 2022, 2023, 2024, 2026

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Gomess, Gustavo}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Paragvajas futbolisti]]
[[Kategorija:Paragvajas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Club Atlético Lanús spēlētāji]]
[[Kategorija:AC Milan spēlētāji]]
[[Kategorija:Sanpaulu &quot;Palmeiras&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>ngw6t3pd85170kr6crtvvjvq221i63v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Antonov225ua</title>
    <ns>3</ns>
    <id>628165</id>
    <revision>
      <id>4450517</id>
      <timestamp>2026-04-04T21:17:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4450517</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="180" sha1="j01ikq5saqth29pra4pge7x30m9oku6" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Antonov225ua}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 5. aprīlis, plkst. 00.17 (EEST)</text>
      <sha1>j01ikq5saqth29pra4pge7x30m9oku6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Johanna Šturma</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628166</id>
    <redirect title="Hanna Šturma" />
    <revision>
      <id>4450518</id>
      <timestamp>2026-04-04T21:21:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Hanna Šturma]]</comment>
      <origin>4450518</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="8gq5di6jq3k5i0tj9658oraak8f3auy" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Hanna Šturma]]</text>
      <sha1>8gq5di6jq3k5i0tj9658oraak8f3auy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Djego Gomess</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628167</id>
    <revision>
      <id>4450519</id>
      <timestamp>2026-04-04T21:25:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|3|27}} | birth_place =  | caps1 = 40 | caps2 = 24 | caps3 = 43 | clubnumber = 25 | clubs1 = {{flaga|Paragvaja}} [[Club Libertad|Libertad]] | clubs2 = {{flaga|ASV}} [[Inter Miami CF|Inter Miami]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]] | countryofbirth = {{vieta|Paragvaja|Sanhuana Bautista}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp;...</comment>
      <origin>4450519</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2536" sha1="jjxnuu1naiozfkr9wd9ql74vb8kmcjl" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|3|27}}
| birth_place = 
| caps1 = 40
| caps2 = 24
| caps3 = 43
| clubnumber = 25
| clubs1 = {{flaga|Paragvaja}} [[Club Libertad|Libertad]]
| clubs2 = {{flaga|ASV}} [[Inter Miami CF|Inter Miami]]
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]
| countryofbirth = {{vieta|Paragvaja|Sanhuana Bautista}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]
| goals1 = 5
| goals2 = 4
| goals3 = 6
| height = 183
| image = Inter Miami vs Real Salt Lake 02 (cropped).jpg
| caption = Djego Gomess 2024. gadā
| nationalcaps2 = 9
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 6
| nationalteam1 = {{flaga|Paragvaja}} Paragvajas U20
| nationalteam2 = {{flaga|Paragvaja}} Paragvajas U23
| nationalyears2 = 2023—
| nationalyears1 = 2022—2023
| nationalcaps1 = 14
| pcupdate = {{dat|2026|04|04|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|01|24|sk|bez}}
| name = 
| playername = Djego Gomess
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2022—2023
| years2 = 2023—2024
| years3 = 2025—
| nationalcaps3 = 23
| nationalgoals3 = 3
| nationalteam3 = {{fb|PAR}}
| nationalyears3 = 2022—
}}
'''Djego Aleksandrs Gomess Amarilja''' ({{Val|es|Diego Alexander Gómez Amarilla}}, dzimis {{Dat|2003|3|27}}) ir [[Paragvaja]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Paragvajas futbola izlase|Paragvajas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Gomess spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]''.

Iepriekš spēlējis Paragvajas komandā ''[[Club Libertad|Libertad]]'' un ASV komandā ''[[Inter Miami CF|Inter Miami]]''.

[[Paragvajas futbola izlase]]s rindās debitējis 2022. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]].

== Sasniegumi ==
'''Libertad'''

* [[Paragvajas futbola pirmā divīzija|Paragvajas pirmā divīzija]]: 2022 Apertura, 2023 Apertura

'''Inter Miami'''

* [[Supporters' Shield]]: 2024
* [[Leagues Cup]]: 2023

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Gomess, Djego}}
[[Kategorija:2003. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Paragvajas futbolisti]]
[[Kategorija:Paragvajas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Maiami &quot;Inter&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Brighton &amp; Hove Albion F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]</text>
      <sha1>jjxnuu1naiozfkr9wd9ql74vb8kmcjl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tonijs Popovičs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628168</id>
    <revision>
      <id>4450523</id>
      <timestamp>2026-04-04T21:41:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1973|7|4}} | birth_place =  | caps1 = 162 | caps2 = 5 | caps3 = 87 | clubs1 = {{flaga|Austrālija}} [[Sydney United 58 FC|Sydney United]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Austrālija}} [[Canberra FC]] | clubs3 = {{flaga|Japāna}} [[Sanfrecce Hiroshima]] | countryofbirth = {{vieta|Austrālija|Sidneja}} | currentclub = {{fb|AUS}} (galvenais treneris) | goals1 = 14 | goals2 = 1 | goals3 = 13 | height = 193 | image = Ton...</comment>
      <origin>4450523</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4174" sha1="g7ewg087arqk0b0cdpq0mbwecbfchxy" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1973|7|4}}
| birth_place = 
| caps1 = 162
| caps2 = 5
| caps3 = 87
| clubs1 = {{flaga|Austrālija}} [[Sydney United 58 FC|Sydney United]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Austrālija}} [[Canberra FC]]
| clubs3 = {{flaga|Japāna}} [[Sanfrecce Hiroshima]]
| countryofbirth = {{vieta|Austrālija|Sidneja}}
| currentclub = {{fb|AUS}} (galvenais treneris)
| goals1 = 14
| goals2 = 1
| goals3 = 13
| height = 193
| image = Tony Popovic Managing Western Sydney Wanderers Training.png
| caption = Tonijs Popovičs 2013. gadā
| nationalcaps2 = 9
| nationalgoals1 = 2
| nationalgoals2 = 1
| nationalteam1 = {{flaga|Austrālija}} Austrālijas U17
| nationalteam2 = {{flaga|Austrālija}} Austrālijas U20
| nationalyears2 = 1990—1991
| nationalyears1 = 1988—1989
| nationalcaps1 = 7
| name = 
| playername = Tonijs Popovičs
| position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]]
| years1 = 1989—1997
| years2 = 1994
| years3 = 1997—2001
| nationalcaps3 = 4
| nationalcaps4 = 58
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 8
| nationalteam3 = {{flaga|Austrālija}} Austrālijas U23
| nationalteam4 = {{fb|AUS}}
| nationalyears3 = 1992
| nationalyears4 = 1995—2006
| years4 = 2001—2006
| caps4 = 123
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]
| goals4 = 6
| clubs5 = {{flaga|Katara}} [[Al-Arabi SC|Al-Arabi]]
| years5 = 2006—2007
| caps5 = 17
| goals5 = 2
| years6 = 2007—2008
| clubs6 = {{flaga|Austrālija}} [[Sydney FC]]
| caps6 = 27
| goals6 = 1
| totalcaps = 421
| totalgoals = 37
| managerclubs1 = {{flaga|Austrālija}} [[Sydney FC]] (pagaidu treneris)
| manageryears1 = 2009
| managerclubs2 = {{flaga|Austrālija}} [[Western Sydney Wanderers FC|Western Sydney Wanderers]]
| manageryears2 = 2012—2017
| managerclubs3 = {{flaga|Turcija}} [[Kardemir Karabükspor|Karabükspor]]
| manageryears3 = 2017
| managerclubs4 = {{flaga|Austrālija}} [[Perth Glory FC|Perth Glory]]
| manageryears4 = 2018—2020
| managerclubs5 = {{flaga|Grieķija}} [[Xánthī AÓ|Xanthi]]
| manageryears5 = 2020—2021
| managerclubs6 = {{flaga|Austrālija}} [[Melbourne Victory FC|Melbourne Victory]]
| manageryears6 = 2021—2024
| managerclubs7 = {{fb|AUS}}
| manageryears7 = 2024—
}}
'''Tonijs Popovičs''' ({{Val|en|Tony Popovic}}, dzimis {{Dat|1973|7|4}}) ir [[Austrālieši|austrāliešu]] [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais [[futbolists]], kurš spēlēja [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā un pārstāvēja [[Austrālijas futbola izlase|Austrālijas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Popovičs ir [[Austrālijas futbola izlase|Austrālijas izlases]] galvenais treneris.

Savu spēlētāja karjeru uzsācis ''[[Sydney United 58 FC|Sydney United]]'' komandā, bet 1997. gadā pārcēlies uz Japānas komandu ''[[Sanfrecce Hiroshima]]''. No 2001. gada līdz 2006. gadam spēlējis ''[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]'', vienu sezonu nospēlējot arī [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]]. Vēlāk spēlējis arī Kataras komandā ''[[Al-Arabi SC|Al-Arabi]]'' un Austrālijas komandā ''[[Sydney FC]]''.

[[Austrālijas futbola izlase|Austrālijas futbola izlasi]] pārstāvējis no 1995. gada līdz 2006. gadam, kopumā 58 mačos gūstot 8 vārtus. Pārstāvējis izlasi [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]].

Kā treneris strādājis ar komandām Austrālijā, Turcijā un Grieķijā.

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Austrālijas futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Popovičs, Tonijs}}
[[Kategorija:1973. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Sidnejā dzimušie]]
[[Kategorija:Austrālijas futbolisti]]
[[Kategorija:Austrālijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Austrālijas futbola treneri]]
[[Kategorija:Austrālijas futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:Sanfrecce Hiroshima spēlētāji]]
[[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Al-Arabi SC spēlētāji]]
[[Kategorija:1992. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>g7ewg087arqk0b0cdpq0mbwecbfchxy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Avers Mabils</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628169</id>
    <revision>
      <id>4450525</id>
      <timestamp>2026-04-04T21:55:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|9|15}} | birth_place =  | caps1 = 14 | caps2 = 47 | caps3 = 108 | clubnumber = 7 | clubs1 = {{flaga|Austrālija}} [[Campbelltown City SC|Campbelltown City]] | clubs2 = {{flaga|Austrālija}} [[Adelaide United FC|Adelaide United]] | clubs3 = {{flaga|Dānija}} [[FC Midtjylland|Midtjylland]] | countryofbirth = {{vieta|Kenija|Kakuma}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[CD Castellón|Castellón]] | goals1 = 1 |...</comment>
      <origin>4450525</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4073" sha1="2878k4lsxkikh0f4jb5xtzhq0s3m9mi" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|9|15}}
| birth_place = 
| caps1 = 14
| caps2 = 47
| caps3 = 108
| clubnumber = 7
| clubs1 = {{flaga|Austrālija}} [[Campbelltown City SC|Campbelltown City]]
| clubs2 = {{flaga|Austrālija}} [[Adelaide United FC|Adelaide United]]
| clubs3 = {{flaga|Dānija}} [[FC Midtjylland|Midtjylland]]
| countryofbirth = {{vieta|Kenija|Kakuma}}
| currentclub = {{flaga|Spānija}} [[CD Castellón|Castellón]]
| goals1 = 1
| goals2 = 8
| goals3 = 16
| height = 178
| image = Awer Mabil.jpg
| caption = Avers Mabils 2019. gadā
| nationalcaps2 = 6
| nationalgoals1 = 4
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Austrālija}} Austrālijas U20
| nationalteam2 = {{flaga|Austrālija}} Austrālijas U23
| nationalyears2 = 2015
| nationalyears1 = 2014—2015
| nationalcaps1 = 9
| pcupdate = {{dat|2026|04|04|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|04|04|sk|bez}}
| name = 
| playername = Avers Mabils
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2012
| years2 = 2013—2015
| years3 = 2015—2022
| nationalcaps3 = 37
| nationalgoals3 = 10
| nationalteam3 = {{fb|AUS}}
| nationalyears3 = 2018—
| years4 = 2016—2017
| caps4 = 25
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Dānija}} [[Esbjerg fB]]
| goals4 = 4
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[FC Paços de Ferreira|Paços de Ferreira]]
| years5 = 2017—2018
| caps5 = 26
| goals5 = 2
| years6 = 2022
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]
| caps6 = 11
| goals6 = 2
| clubs7 = {{flaga|Spānija}} [[Cádiz CF|Cádiz]]
| years7 = 2022—2023
| caps7 = 5
| goals7 = 0
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|Čehija}} [[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]
| years8 = 2023
| caps8 = 14
| goals8 = 2
| clubs9 = {{flaga|Šveice}} [[Grasshopper Club Zürich|Grasshoppers]]
| years9 = 2023—2025
| caps9 = 28
| goals9 = 5
| clubs10 = {{flaga|Spānija}} [[CD Castellón|Castellón]]
| years10 = 2025—
| caps10 = 30
| goals10 = 2
}}
'''Avers Buls Mabils''' ({{Val|en|Awer Bul Mabil}}, dzimis {{Dat|1995|9|15}}) ir [[Austrālieši|austrāliešu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Austrālijas futbola izlase|Austrālijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Mabils spēlē [[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Spānijas Otrās divīzijas]] komandā ''[[CD Castellón|Castellón]]''.

Iepriekš spēlējis Austrālijas komandās ''[[Campbelltown City SC|Campbelltown City]]'' un ''[[Adelaide United FC|Adelaide United]]'', Dānijas komandās ''[[FC Midtjylland|Midtjylland]]'' un ''[[Esbjerg fB]]'', Portugāles komandā ''[[FC Paços de Ferreira|Paços de Ferreira]]'', Turcijas komandā ''[[Kasımpaşa S.K.|Kasımpaşa]]'', Spānijas komandā ''[[Cádiz CF|Cádiz]]'', Čehijas komandā [[Prāgas &quot;Sparta&quot; (futbols)|Prāgas &quot;Sparta&quot;]] un Šveices komandā ''[[Grasshopper Club Zürich|Grasshoppers]]''.

[[Austrālijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2018. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Adelaide United'''

* [[Austrālijas kauss futbolā|Austrālijas kauss]]: 2014

'''Midtjylland'''

* [[Dānijas Superlīga]]: 2019—20
* [[Dānijas kauss futbolā|Dānijas kauss]]: 2018—19

'''Sparta Prague'''

* [[Čehijas futbola 1. līga|Čehijas 1. līga]]: 2022—23

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Austrālijas futbolists-aizmetnis}}
{{Austrālijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{DEFAULTSORT:Mabils, Avers}}
[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Austrālijas futbolisti]]
[[Kategorija:Austrālijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:FC Midtjylland spēlētāji]]
[[Kategorija:Esbjerg fB spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Paços de Ferreira spēlētāji]]
[[Kategorija:Kasımpaşa S.K. spēlētāji]]
[[Kategorija:Cádiz CF spēlētāji]]
[[Kategorija:Prāgas &quot;Sparta&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Grasshopper Club Zürich spēlētāji]]
[[Kategorija:CD Castellón spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>2878k4lsxkikh0f4jb5xtzhq0s3m9mi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Samets Akajdins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628170</id>
    <revision>
      <id>4450526</id>
      <timestamp>2026-04-04T22:08:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|3|13}} | birth_place =  | caps1 = 4 | caps2 = 131 | caps3 = 34 | clubnumber = 3 | clubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Arsinspor]] | clubs2 = {{flaga|Turcija}} [[Sancaktepe FK|Sancaktepe]] | clubs3 = {{flaga|Turcija}} [[Şanlıurfaspor]] | countryofbirth = {{vieta|Turcija|Trabzona}} | currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Çaykur Rizespor]] | goals1 = 0 | goals2 = 9 | goals3 = 3 | height = 190 | image = SAMETAKAYDİN 4...</comment>
      <origin>4450526</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2879" sha1="3vf3qsp2ygazt2bfkf0nk36hr1tjfq5" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|3|13}}
| birth_place = 
| caps1 = 4
| caps2 = 131
| caps3 = 34
| clubnumber = 3
| clubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Arsinspor]]
| clubs2 = {{flaga|Turcija}} [[Sancaktepe FK|Sancaktepe]]
| clubs3 = {{flaga|Turcija}} [[Şanlıurfaspor]]
| countryofbirth = {{vieta|Turcija|Trabzona}}
| currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Çaykur Rizespor]]
| goals1 = 0
| goals2 = 9
| goals3 = 3
| height = 190
| image = SAMETAKAYDİN 4.jpg
| caption = Samets Akajdins 2020. gadā
| nationalgoals1 = 1
| nationalteam1 = {{fb|TUR}}
| nationalyears1 = 2022—
| nationalcaps1 = 18
| pcupdate = {{dat|2026|04|05|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|04|05|sk|bez}}
| name = 
| playername = Samets Akajdins
| position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]]
| years1 = 2013—2014
| years2 = 2014—2018
| years3 = 2018—2019
| years4 = 2019—2021
| caps4 = 49
| clubs4 = {{flaga|Turcija}} [[Ankara Keçiörengücü S.K.|Ankara Keçiörengücü]]
| goals4 = 4
| clubs5 = {{flaga|Turcija}} [[Adana Demirspor]]
| years5 = 2021—2023
| caps5 = 55
| goals5 = 4
| years6 = 2023—2025
| clubs6 = {{flaga|Turcija}} [[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]]
| caps6 = 32
| goals6 = 1
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Grieķija}} [[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]
| years7 = 2024
| caps7 = 12
| goals7 = 0
| clubs8 = {{flaga|Turcija}} [[Çaykur Rizespor]]
| caps8 = 32
| years8 = 2025—
| goals8 = 3
}}
'''Samets Akajdins''' ({{Val|tr|Samet Akaydın}}, dzimis {{Dat|1994|3|13}}) ir [[Turki|turku]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Turcijas futbola izlase|Turcijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Akajdins spēlē [[Turcijas Superlīga]]s komandā ''[[Çaykur Rizespor]]''.

Iepriekš spēlējis tādās Turcijas komandās kā ''[[Adana Demirspor]]'' un [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]], kā arī Grieķijas komandā [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (futbola klubs)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]].

[[Turcijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2022. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]].

== Sasniegumi ==
'''Adana''' '''Demirspor'''

* [[Turcijas futbola Pirmā līga|Turcijas Pirmā līga]]: 2020—21

'''Fenerbahçe'''

* [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2022—23

'''Panathinaikos'''

* [[Grieķijas kauss futbolā|Grieķijas kauss]]: 2023—24

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Turcijas futbolists-aizmetnis}}
{{Turcijas futbola izlase - Euro 2024}}
{{DEFAULTSORT:Akajdins, Samets}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Trabzonas ilā dzimušie]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Çaykur Rizespor spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>3vf3qsp2ygazt2bfkf0nk36hr1tjfq5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:ThomRivers</title>
    <ns>3</ns>
    <id>628171</id>
    <revision>
      <id>4450527</id>
      <timestamp>2026-04-04T22:12:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4450527</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="178" sha1="gilygsnfequycpd479hdk7rtsfuji2i" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=ThomRivers}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 5. aprīlis, plkst. 01.12 (EEST)</text>
      <sha1>gilygsnfequycpd479hdk7rtsfuji2i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:2tacos</title>
    <ns>3</ns>
    <id>628172</id>
    <revision>
      <id>4450528</id>
      <timestamp>2026-04-04T22:17:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4450528</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="174" sha1="ni19vbj5aolwwvfbta5llwbpe7ph7b4" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=2tacos}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 5. aprīlis, plkst. 01.17 (EEST)</text>
      <sha1>ni19vbj5aolwwvfbta5llwbpe7ph7b4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Abdilkerims Bardakdži</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628173</id>
    <revision>
      <id>4450529</id>
      <timestamp>2026-04-04T22:20:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|9|7}} | birth_place =  | caps1 = 104 | caps2 = 6 | caps3 = 33 | clubnumber = 42 | clubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Konyaspor]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[1922 Konyaspor|Anadolu Selçukluspor]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Adana Demirspor]] | countryofbirth = {{vieta|Turcija|Merama}} | currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Galatasaray S.K.|Galatasaray]] | goals1 = 8 | goals2 = 1 | goals3 = 3...</comment>
      <origin>4450529</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3458" sha1="8jxligle4qb4bhs0grr9w3czd54rqa7" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|9|7}}
| birth_place = 
| caps1 = 104
| caps2 = 6
| caps3 = 33
| clubnumber = 42
| clubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Konyaspor]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[1922 Konyaspor|Anadolu Selçukluspor]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Adana Demirspor]]
| countryofbirth = {{vieta|Turcija|Merama}}
| currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Galatasaray S.K.|Galatasaray]]
| goals1 = 8
| goals2 = 1
| goals3 = 3
| height = 185
| image = Abdülkerim Bardakçı - beIN-Sports-Reklam (2021) (cropped).png
| caption = Abdilkerims Bardakdži 2021. gadā
| nationalcaps2 = 15
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U18
| nationalteam2 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U19
| nationalyears2 = 2011—2013
| nationalyears1 = 2012
| nationalcaps1 = 6
| pcupdate = {{dat|2026|04|05|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|04|05|sk|bez}}
| name = 
| playername = Abdilkerims Bardakdži
| position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]]
| years1 = 2011—2022
| years2 = 2014
| years3 = 2014—2015
| nationalcaps3 = 6
| nationalcaps4 = 2
| nationalcaps5 = 26
| nationalgoals3 = 2
| nationalgoals4 = 0
| nationalgoals5 = 2
| nationalteam3 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U20
| nationalteam4 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U21
| nationalteam5 = {{fb|TUR}}
| nationalyears3 = 2012—2013
| nationalyears4 = 2013—2015
| nationalyears5 = 2023—
| years4 = 2017—2018
| caps4 = 32
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Samsunspor]]
| goals4 = 1
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Giresunspor]]
| years5 = 2018
| caps5 = 13
| goals5 = 0
| years6 = 2018—2019
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Denizlispor]]
| caps6 = 32
| goals6 = 2
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Altay S.K.|Altay]]
| years7 = 2019—2020
| caps7 = 31
| goals7 = 3
| clubs8 = {{flaga|Turcija}} [[Galatasaray S.K.|Galatasaray]]
| years8 = 2022—
| caps8 = 89
| goals8 = 10
}}
'''Abdilkerims Bardakdži''' ({{Val|tr|Abdülkerim Bardakcı}}, dzimis {{Dat|1994|9|7}}) ir [[Turki|turku]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Turcijas futbola izlase|Turcijas futbola izlasi]]. Kopš 2022. gada Bardakdži spēlē [[Turcijas Superlīga]]s komandā [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]].

Iepriekš pārstāvējis Turcijas komandas ''[[Konyaspor]]'', ''[[1922 Konyaspor|Anadolu Selçukluspor]]'', ''[[Adana Demirspor]]'', ''[[Samsunspor]]'', ''[[Giresunspor]]'', ''[[Denizlispor]]'' un ''[[Altay S.K.|Altay]]''.

[[Turcijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2023. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]].

== Sasniegumi ==
'''Galatasaray'''

* [[Turcijas Superlīga]]: 2022—23, 2023—24, 2024—25
* [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2024—25
* [[Turcijas Superkauss]]: 2023

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Turcijas futbolists-aizmetnis}}
{{Turcijas futbola izlase - Euro 2024}}
{{DEFAULTSORT:Bardakdži, Abdilkerims}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Konjas ilā dzimušie]]
[[Kategorija:Turcijas futbolisti]]
[[Kategorija:Turcijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Konyaspor spēlētāji]]
[[Kategorija:Samsunspor spēlētāji]]
[[Kategorija:Denizlispor spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>8jxligle4qb4bhs0grr9w3czd54rqa7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:2tacos</title>
    <ns>2</ns>
    <id>628174</id>
    <revision>
      <id>4450536</id>
      <timestamp>2026-04-04T22:41:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>2tacos</username>
        <id>143670</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: Editing only that, that i know.</comment>
      <origin>4450536</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31" sha1="0h5kqmn0y25z8x3n64qchvnjg5v825i" xml:space="preserve">Editing only that, that i know.</text>
      <sha1>0h5kqmn0y25z8x3n64qchvnjg5v825i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Slapoj</title>
    <ns>3</ns>
    <id>628175</id>
    <revision>
      <id>4450549</id>
      <timestamp>2026-04-05T02:56:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4450549</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="174" sha1="ga8o1b0iysl8w687ngk626hz5on32cd" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Slapoj}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 5. aprīlis, plkst. 05.56 (EEST)</text>
      <sha1>ga8o1b0iysl8w687ngk626hz5on32cd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Dom2077</title>
    <ns>3</ns>
    <id>628176</id>
    <revision>
      <id>4450553</id>
      <timestamp>2026-04-05T03:58:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4450553</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="175" sha1="2d2vhf9yezg8d3f0x0pkcbjg95bvbmc" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Dom2077}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 5. aprīlis, plkst. 06.58 (EEST)</text>
      <sha1>2d2vhf9yezg8d3f0x0pkcbjg95bvbmc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ismails Jikseks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628177</id>
    <revision>
      <id>4450555</id>
      <timestamp>2026-04-05T05:19:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|1|26}} | birth_place =  | caps1 = 49 | caps2 = 94 | caps3 = 11 | clubnumber = 5 | clubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Gölcükspor]] | clubs2 = {{flaga|Turcija}} [[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Balıkesirspor]] | countryofbirth = {{vieta|Turcija|Iznika}} | currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]] | goals1 = 9 | goals2 = 1 | goals3 = 1 | height = 183...</comment>
      <origin>4450555</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2424" sha1="bm1oosyzpzdvq7fsfhkc8feofh0len5" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|1|26}}
| birth_place = 
| caps1 = 49
| caps2 = 94
| caps3 = 11
| clubnumber = 5
| clubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Gölcükspor]]
| clubs2 = {{flaga|Turcija}} [[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Balıkesirspor]]
| countryofbirth = {{vieta|Turcija|Iznika}}
| currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]]
| goals1 = 9
| goals2 = 1
| goals3 = 1
| height = 183
| image = 977561 sPICT (cropped).jpg
| caption = Ismails Jikseks 2023. gadā
| nationalgoals1 = 1
| nationalteam1 = {{fb|TUR}}
| nationalyears1 = 2022—
| nationalcaps1 = 31
| pcupdate = {{dat|2026|04|05|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|04|05|sk|bez}}
| name = 
| playername = Ismails Jikseks
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2018—2020
| years2 = 2020—
| years3 = 2020—2021
| years4 = 2021
| caps4 = 7
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Adana Demirspor]]
| goals4 = 1
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Bursaspor]]
| years5 = 2021—2022
| caps5 = 29
| goals5 = 3
}}
'''Ismails Jikseks''' ({{Val|tr|İsmail Yüksek}}, dzimis {{Dat|1999|1|26}}) ir [[Turki|turku]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Turcijas futbola izlase|Turcijas futbola izlasi]]. Kopš 2020. gada Jikseks spēlē [[Turcijas Superlīga]]s komandā [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]].

Iepriekš spēlējis arī Turcijas komandās ''[[Gölcükspor]]'', ''[[Balıkesirspor]]'', ''[[Adana Demirspor]]'' un ''[[Bursaspor]]''.

[[Turcijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2022. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]].

== Sasniegumi ==
'''Adana Demirspor'''

* [[Turcijas futbola 1. līga|Turcijas 1. līga]]: 2020—21

'''Fenerbahçe'''

* [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2022—23
* [[Turcijas Superkauss]]: 2025

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Turcijas futbolists-aizmetnis}}
{{Turcijas futbola izlase - Euro 2024}}
{{DEFAULTSORT:Jikseks, Ismails}}
[[Kategorija:1999. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Bursas ilā dzimušie]]
[[Kategorija:Turcijas futbolisti]]
[[Kategorija:Turcijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Bursaspor spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>bm1oosyzpzdvq7fsfhkc8feofh0len5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Barišs Alpers Jilmazs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628178</id>
    <revision>
      <id>4450556</id>
      <timestamp>2026-04-05T05:26:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|5|23}} | birth_place =  | caps1 = 39 | caps2 = 34 | caps3 = 134 | clubnumber = 53 | clubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Ankara Demirspor]] | clubs2 = {{flaga|Turcija}} [[Ankara Keçiörengücü S.K.|Ankara Keçiörengücü]] | clubs3 = {{flaga|Turcija}} [[Galatasaray S.K.|Galatasaray]] | countryofbirth = {{vieta|Turcija|Rize}} | currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Galatasaray S.K.|Galatasaray]] | goals1 = 1 | goals2...</comment>
      <origin>4450556</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2362" sha1="9jyqdbsyfompfu4mukterjo8ug012x9" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|5|23}}
| birth_place = 
| caps1 = 39
| caps2 = 34
| caps3 = 134
| clubnumber = 53
| clubs1 = {{flaga|Turcija}} [[Ankara Demirspor]]
| clubs2 = {{flaga|Turcija}} [[Ankara Keçiörengücü S.K.|Ankara Keçiörengücü]]
| clubs3 = {{flaga|Turcija}} [[Galatasaray S.K.|Galatasaray]]
| countryofbirth = {{vieta|Turcija|Rize}}
| currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Galatasaray S.K.|Galatasaray]]
| goals1 = 1
| goals2 = 8
| goals3 = 28
| height = 186
| image = Barış Alper Yılmaz 20251019.jpg
| caption = Barišs Alpers Jilmazs 2025. gadā
| nationalcaps2 = 33
| nationalgoals1 = 2
| nationalgoals2 = 2
| nationalteam1 = {{flaga|Turcija}} Turcijas U21
| nationalteam2 = {{fb|TUR}}
| nationalyears2 = 2021—
| nationalyears1 = 2021—2022
| nationalcaps1 = 9
| pcupdate = {{dat|2026|04|05|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|04|05|sk|bez}}
| name = 
| playername = Barišs Alpers Jilmazs
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2017—2020
| years2 = 2020—2021
| years3 = 2021—
}}
'''Barišs Alpers Jilmazs''' ({{Val|tr|Barış Alper Yılmaz}}, dzimis {{Dat|2000|5|23}}) ir [[Turki|turku]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Turcijas futbola izlase|Turcijas futbola izlasi]]. Kopš 2021. gada Jilmazs spēlē [[Turcijas Superlīga]]s komandā [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]].

Iepriekš spēlējis arī Turcijas komandās ''[[Ankara Demirspor]]'' un ''[[Ankara Keçiörengücü S.K.|Ankara Keçiörengücü]]''.

[[Turcijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2021. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]].

== Sasniegumi ==
'''Galatasaray'''

* [[Turcijas Superlīga]]: 2022—23, 2023—24, 2024—25
* [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2024—25
* [[Turcijas Superkauss]]: 2023

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Turcijas futbolists-aizmetnis}}
{{Turcijas futbola izlase - Euro 2024}}
{{DEFAULTSORT:Jilmazs, Barišs Alpers}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rizes ilā dzimušie]]
[[Kategorija:Turcijas futbolisti]]
[[Kategorija:Turcijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Galatasaray&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>9jyqdbsyfompfu4mukterjo8ug012x9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Rizes ilā dzimušie</title>
    <ns>14</ns>
    <id>628179</id>
    <revision>
      <id>4450557</id>
      <timestamp>2026-04-05T05:27:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Rizes ils|dzimušie]] [[Kategorija:Turcijā dzimušie|Rizes]]</comment>
      <origin>4450557</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="74" sha1="9zy82kb0zt0chh9b82faaagv8bf9k1s" xml:space="preserve">[[Kategorija:Rizes ils|dzimušie]]
[[Kategorija:Turcijā dzimušie|Rizes]]</text>
      <sha1>9zy82kb0zt0chh9b82faaagv8bf9k1s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lennarts Karls</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628180</id>
    <revision>
      <id>4450558</id>
      <timestamp>2026-04-05T05:35:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2008|2|22}} | birth_place =  | caps1 = 24 | caps2 = 1 | clubnumber = 42 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[FC Bayern Munich|Bayern Munich]] | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[FC Bayern Munich|Bayern Munich II]] | countryofbirth = {{vieta|Vācija|Fammersbaha}} | currentclub = {{flaga|Vācija}} [[FC Bayern Munich|Bayern Munich]] | goals1 = 5 | goals2 = 0 | height = 168 | image =  | caption =  | nationalcaps2 = 9 | nationa...</comment>
      <origin>4450558</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1998" sha1="pom2zxa2mzs1xvp8qu8w3s0ewhi3xky" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2008|2|22}}
| birth_place = 
| caps1 = 24
| caps2 = 1
| clubnumber = 42
| clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]
| clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[FC Bayern Munich|Bayern Munich II]]
| countryofbirth = {{vieta|Vācija|Fammersbaha}}
| currentclub = {{flaga|Vācija}} [[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]
| goals1 = 5
| goals2 = 0
| height = 168
| image = 
| caption = 
| nationalcaps2 = 9
| nationalgoals1 = 1
| nationalgoals2 = 5
| nationalteam1 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U15
| nationalteam2 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U16
| nationalyears2 = 2023—2024
| nationalyears1 = 2023
| nationalcaps1 = 2
| pcupdate = {{dat|2026|04|05|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|01|24|sk|bez}}
| name = 
| playername = Lennarts Karls
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2025—
| years2 = 2025
| nationalcaps3 = 13
| nationalcaps4 = 2
| nationalcaps5 = 2
| nationalgoals3 = 7
| nationalgoals4 = 3
| nationalgoals5 = 0
| nationalteam3 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U17
| nationalteam4 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U21
| nationalteam5 = {{fb|GER}}
| nationalyears3 = 2024—2025
| nationalyears4 = 2025
| nationalyears5 = 2026—
}}
'''Lennarts Karls''' ({{Val|de|Lennart Karl}}, dzimis {{Dat|2008|2|22}}) ir [[Vācieši|vāciešu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Karls spēlē [[Vācijas Bundeslīga]]s komandā [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]].

[[Vācijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2026. gadā.

== Sasniegumi ==
'''Bayern Munich'''

* [[Vācijas Superkauss]]: 2025

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Vācijas futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Karls, Lennarts}}
[[Kategorija:2008. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Bavārijā dzimušie]]
[[Kategorija:Vācijas futbolisti]]
[[Kategorija:Vācijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Minhenes &quot;Bayern&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>pom2zxa2mzs1xvp8qu8w3s0ewhi3xky</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Žasļi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628182</id>
    <revision>
      <id>4450562</id>
      <timestamp>2026-04-05T05:44:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Žasļi | official_name = ''Žasliai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Centrine zasliu aikstė.JPG | image_caption = Žasļu centrālais laukums | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Kaišadores rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Kauņas apriņķis]] | subdivision_type...</comment>
      <origin>4450562</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4305" sha1="d2z2fu7j0cbt5gdjbgdw9ej4apxqv71" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Žasļi
| official_name = ''Žasliai''
| settlement_type = miests
| image_skyline = Centrine zasliu aikstė.JPG
| image_caption = Žasļu centrālais laukums
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Lietuva#Kaišadores rajons
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Kauņas apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Kaišadores rajona pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Žasļu seņūnija]]
| area_total_km2 = 3.11
| population_total = 536
| population_as_of = 2021
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 54 | latm = 51 | lats = 54 | latNS = N
| longd = 24 | longm = 35 | longs = 24 | longEW = E
| elevation_m = 95
| website = 
}}
'''Žasļi''' ({{val|lt|Žasliai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Kauņas apriņķis|Kauņas apriņķa]] [[Kaišadores rajona pašvaldība|Kaišadores rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas starp Žasļu, Limina un Statkūnišķes ezeriem, 9 kilometrus uz austrumiem no [[Kaišadore]]s.

== Vēsture ==
Žasļi vēstures avotos pirmo reizi minēti 1457. gadā. Saskaņā ar leģendu par [[lietuvieši|lietuviešu]] izcelsmi, šeit apglabāta leģendārā kņaziene Pajauta. 15. un 16. gadsimtā Žasļi bija nozīmīgs Lietuvas dižkunigaišu muižas centrs. 1792. gadā karalis [[Staņislavs Poņatovskis]] piešķīra Žasļiem [[Magdeburgas tiesības]] un ģerboni, kas apliecināja pilsētas statusu.

19. gadsimtā miests piedzīvoja izaugsmi līdz ar dzelzceļa līnijas [[Viļņa]]—[[Kauņa]] izbūvi (stacija atrodas pāris kilometrus uz dienvidiem no miesta). Žasļos vēsturiski pastāvēja liela un ietekmīga ebreju kopiena, kas veidoja miesta tirdzniecības kodolu — viņiem bija 3 lūgšanu nami, sava pamatskola, bibliotēka, bankas filiāle, ugunsdzēsēju brigāde un vairākas organizācijas. Nacistu īstenotais genocīds 1941. gadā iznīcināja ebreju kopienu un tās bagātīgo kultūras mantojumu.

Padomju periodā Žasļi bija sovhoza centrālais ciemats. Saimniecība specializējās lopkopībā un augkopībā. Šajā laikā tika saglabāts miesta vēsturiskais radiālais plānojums, vienlaikus uzbūvējot vidusskolu, kultūras namu un administratīvo centru. 1975. gadā pie Žasļu dzelzceļa stacijas notika Lietuvas vēsturē smagākā dzelzceļa katastrofa, kurā gāja bojā 20 cilvēki. 1992. gadā tika atjaunots vēsturiskais miesta ģerbonis.

== Arhitektūra un apskates objekti ==
* Žasļu Sv. Jurģa baznīca: pašreizējā mūra baznīca celta no 1886. līdz 1902. gadam neogotikas stilā pēc arhitekta Floriāna Viganovska projekta. Tā ir iespaidīga sarkano ķieģeļu celtne ezera krastā.
* Vēsturiskais miesta plānojums: Žasļi ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Miestam raksturīgs radiāls ielu tīkls, kas satek centrālajā laukumā, saglabājot 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma apbūves mērogu.
* Žasļu pilskalns: saukts arī par &quot;Pajautas kapu&quot;, atrodas ezera pussalā un ir nozīmīgs arheoloģijas piemineklis.
* Sinagogas ēka: saglabājusies vēsturiskā mūra sinagoga, kas mūsdienās tiek izmantota citiem mērķiem, bet atgādina par miesta multikulturālo pagātni.
* Žasļu ezeri: gleznaina atpūtas zona, kas piesaista tūristus un makšķerniekus.

== Sabiedrība ==
Miestā darbojas Žasļu pamatskola, bibliotēka, pasts un kultūras centrs. Žasļi ir pazīstami ar savu aktīvo kopienu un tradicionālajiem pasākumiem, piemēram, &quot;Žasļu pavasari&quot;. Saimnieciski miests mūsdienās ir saistīts ar lauksaimniecību un pakalpojumu sniegšanu, kā arī pateicoties dzelzceļa tuvumam, kalpo par dzīvesvietu Kaišadorē un Viļņā strādājošajiem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.kaisiadorys.lt/ Kaišadores rajona pašvaldības vietne]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Kaišadores rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>d2z2fu7j0cbt5gdjbgdw9ej4apxqv71</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450563</id>
      <parentid>4450562</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T05:45:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Kikos pārvietoja lapu [[Žasļi (miests)]] uz [[Žasļi]]</comment>
      <origin>4450562</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4305" sha1="d2z2fu7j0cbt5gdjbgdw9ej4apxqv71" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Žasļi
| official_name = ''Žasliai''
| settlement_type = miests
| image_skyline = Centrine zasliu aikstė.JPG
| image_caption = Žasļu centrālais laukums
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Lietuva#Kaišadores rajons
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Kauņas apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Kaišadores rajona pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Žasļu seņūnija]]
| area_total_km2 = 3.11
| population_total = 536
| population_as_of = 2021
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 54 | latm = 51 | lats = 54 | latNS = N
| longd = 24 | longm = 35 | longs = 24 | longEW = E
| elevation_m = 95
| website = 
}}
'''Žasļi''' ({{val|lt|Žasliai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Kauņas apriņķis|Kauņas apriņķa]] [[Kaišadores rajona pašvaldība|Kaišadores rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas starp Žasļu, Limina un Statkūnišķes ezeriem, 9 kilometrus uz austrumiem no [[Kaišadore]]s.

== Vēsture ==
Žasļi vēstures avotos pirmo reizi minēti 1457. gadā. Saskaņā ar leģendu par [[lietuvieši|lietuviešu]] izcelsmi, šeit apglabāta leģendārā kņaziene Pajauta. 15. un 16. gadsimtā Žasļi bija nozīmīgs Lietuvas dižkunigaišu muižas centrs. 1792. gadā karalis [[Staņislavs Poņatovskis]] piešķīra Žasļiem [[Magdeburgas tiesības]] un ģerboni, kas apliecināja pilsētas statusu.

19. gadsimtā miests piedzīvoja izaugsmi līdz ar dzelzceļa līnijas [[Viļņa]]—[[Kauņa]] izbūvi (stacija atrodas pāris kilometrus uz dienvidiem no miesta). Žasļos vēsturiski pastāvēja liela un ietekmīga ebreju kopiena, kas veidoja miesta tirdzniecības kodolu — viņiem bija 3 lūgšanu nami, sava pamatskola, bibliotēka, bankas filiāle, ugunsdzēsēju brigāde un vairākas organizācijas. Nacistu īstenotais genocīds 1941. gadā iznīcināja ebreju kopienu un tās bagātīgo kultūras mantojumu.

Padomju periodā Žasļi bija sovhoza centrālais ciemats. Saimniecība specializējās lopkopībā un augkopībā. Šajā laikā tika saglabāts miesta vēsturiskais radiālais plānojums, vienlaikus uzbūvējot vidusskolu, kultūras namu un administratīvo centru. 1975. gadā pie Žasļu dzelzceļa stacijas notika Lietuvas vēsturē smagākā dzelzceļa katastrofa, kurā gāja bojā 20 cilvēki. 1992. gadā tika atjaunots vēsturiskais miesta ģerbonis.

== Arhitektūra un apskates objekti ==
* Žasļu Sv. Jurģa baznīca: pašreizējā mūra baznīca celta no 1886. līdz 1902. gadam neogotikas stilā pēc arhitekta Floriāna Viganovska projekta. Tā ir iespaidīga sarkano ķieģeļu celtne ezera krastā.
* Vēsturiskais miesta plānojums: Žasļi ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Miestam raksturīgs radiāls ielu tīkls, kas satek centrālajā laukumā, saglabājot 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma apbūves mērogu.
* Žasļu pilskalns: saukts arī par &quot;Pajautas kapu&quot;, atrodas ezera pussalā un ir nozīmīgs arheoloģijas piemineklis.
* Sinagogas ēka: saglabājusies vēsturiskā mūra sinagoga, kas mūsdienās tiek izmantota citiem mērķiem, bet atgādina par miesta multikulturālo pagātni.
* Žasļu ezeri: gleznaina atpūtas zona, kas piesaista tūristus un makšķerniekus.

== Sabiedrība ==
Miestā darbojas Žasļu pamatskola, bibliotēka, pasts un kultūras centrs. Žasļi ir pazīstami ar savu aktīvo kopienu un tradicionālajiem pasākumiem, piemēram, &quot;Žasļu pavasari&quot;. Saimnieciski miests mūsdienās ir saistīts ar lauksaimniecību un pakalpojumu sniegšanu, kā arī pateicoties dzelzceļa tuvumam, kalpo par dzīvesvietu Kaišadorē un Viļņā strādājošajiem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.kaisiadorys.lt/ Kaišadores rajona pašvaldības vietne]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Kaišadores rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>d2z2fu7j0cbt5gdjbgdw9ej4apxqv71</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Žasļi (miests)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628183</id>
    <redirect title="Žasļi" />
    <revision>
      <id>4450564</id>
      <timestamp>2026-04-05T05:45:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Kikos pārvietoja lapu [[Žasļi (miests)]] uz [[Žasļi]]</comment>
      <origin>4450564</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21" sha1="res503ck3tjd9rx1ojxm32k91e6i6py" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Žasļi]]</text>
      <sha1>res503ck3tjd9rx1ojxm32k91e6i6py</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Žasliai</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628184</id>
    <redirect title="Žasļi" />
    <revision>
      <id>4450565</id>
      <timestamp>2026-04-05T05:45:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Žasļi]]</comment>
      <origin>4450565</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21" sha1="res503ck3tjd9rx1ojxm32k91e6i6py" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Žasļi]]</text>
      <sha1>res503ck3tjd9rx1ojxm32k91e6i6py</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Angelo Štillers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628185</id>
    <revision>
      <id>4450568</id>
      <timestamp>2026-04-05T06:39:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|4|4}} | birth_place =  | caps1 = 50 | caps2 = 0 | caps3 = 47 | clubnumber = 6 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[FC Bayern Munich|Bayern Munich II]] | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[FC Bayern Munich|Bayern Munich]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]] | countryofbirth = {{vieta|Vācija|Minhene}} | currentclub = {{flaga|Vācija}} [[VfB Stuttgart]] | goals1 = 1 | goals2 = 0 | goals3 =...</comment>
      <origin>4450568</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2496" sha1="7xrp9v0p66rk6d4hoy9bgtw21tq7k1v" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|4|4}}
| birth_place = 
| caps1 = 50
| caps2 = 0
| caps3 = 47
| clubnumber = 6
| clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[FC Bayern Munich|Bayern Munich II]]
| clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]
| clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]
| countryofbirth = {{vieta|Vācija|Minhene}}
| currentclub = {{flaga|Vācija}} [[VfB Stuttgart]]
| goals1 = 1
| goals2 = 0
| goals3 = 3
| height = 183
| image = Angelo Stiller 2023.jpg
| caption = Angelo Štillers 2023. gadā
| nationalcaps2 = 1
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U17
| nationalteam2 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U18
| nationalyears2 = 2019
| nationalyears1 = 2018
| nationalcaps1 = 2
| pcupdate = {{dat|2026|04|05|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|04|05|sk|bez}}
| name = 
| playername = Angelo Štillers
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2019—2021
| years2 = 2020—2021
| years3 = 2021—2023
| nationalcaps3 = 1
| nationalcaps4 = 17
| nationalcaps5 = 7
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 2
| nationalgoals5 = 0
| nationalteam3 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U20
| nationalteam4 = {{flaga|Vācija}} Vācijas U21
| nationalteam5 = {{fb|GER}}
| nationalyears3 = 2020
| nationalyears4 = 2021—2023
| nationalyears5 = 2024—
| years4 = 2023—
| caps4 = 90
| clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[VfB Stuttgart]]
| goals4 = 3
}}
'''Angelo Štillers''' ({{Val|de|Angelo Stiller}}, dzimis {{Dat|2001|4|4}}) ir [[Vācieši|vācu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]. Kopš 2023. gada Štillers spēlē [[Vācijas Bundeslīga]]s komandā ''[[VfB Stuttgart]]''.

Iepriekš pārstāvējis Vācijas komandas [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]] un ''[[TSG 1899 Hoffenheim|TSG Hoffenheim]]''.

[[Vācijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2024. gadā.

== Sasniegumi ==
'''VfB Stuttgart'''

* [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]: 2024—25

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Vācijas futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Štillers, Angelo}}
[[Kategorija:2001. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Bavārijā dzimušie]]
[[Kategorija:Vācijas futbolisti]]
[[Kategorija:Vācijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Minhenes &quot;Bayern&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:TSG 1899 Hoffenheim spēlētāji]]
[[Kategorija:VfB Stuttgart spēlētāji]]</text>
      <sha1>7xrp9v0p66rk6d4hoy9bgtw21tq7k1v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šiluva</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628186</id>
    <revision>
      <id>4450570</id>
      <timestamp>2026-04-05T06:49:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Šiluva | official_name = ''Šiluva'' | settlement_type = miests | image_skyline = Siluvos Svc Mergeles Marijos Gimimo bazilika 2013-08-04.jpg | image_caption = Šiluvas Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšanas bazilika | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Raseiņu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis |...</comment>
      <origin>4450570</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4380" sha1="aajcwy61jrr9h2678tp3uexh5y9qnig" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Šiluva
| official_name = ''Šiluva''
| settlement_type = miests
| image_skyline = Siluvos Svc Mergeles Marijos Gimimo bazilika 2013-08-04.jpg
| image_caption = Šiluvas Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšanas bazilika
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Lietuva#Raseiņu rajons
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Kauņas apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Raseiņu rajona pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Šiluvas seņūnija]]
| area_total_km2 = 2.3
| population_total = 530
| population_as_of = 2021
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 55 | latm = 31 | lats = 48 | latNS = N
| longd = 23 | longm = 13 | longs = 23 | longEW = E
| elevation_m = 135
| website = 
}}
'''Šiluva''' ({{val|lt|Šiluva}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Kauņas apriņķis|Kauņas apriņķa]] [[Raseiņu rajona pašvaldība|Raseiņu rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas [[Žemaitijas augstiene]]s dienvidu nogāzē, 19 kilometrus uz ziemeļiem no [[Raseiņi]]em. Šiluva ir viens no nozīmīgākajiem [[Katoļticība|katoļu]] garīgajiem centriem ne tikai Lietuvā, bet visā [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]. Tā ir viena no retajām vietām Eiropā, kur Katoļu baznīca ir oficiāli atzinusi [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] parādīšanos 1608. gadā.

== Vēsture ==
Šiluva vēstures avotos pirmo reizi minēta 1457. gadā. Miesta nosaukums cēlies no vārda &quot;sils&quot; (lietuviešu: ''šilas''). Kā miests Šiluva minēta kopš 1517. gada. 16. gadsimtā reformācijas laikā miests kļuva par [[Kalvinisms|kalvinisma]] centru, un katoļu baznīca tika nopostīta.

Saskaņā ar baznīcas tradīciju 1608. vai 1612. gadā šeit notika Jaunavas Marijas parādīšanās, kas tiek uzskatīta par vienu no pirmajām Eiropā — šī bija pirmā Marijas parādīšanās vieta Eiropā, ko atzina [[Vatikāns]]. Šis notikums veicināja katoļticības atjaunošanos reģionā. Kopš tā laika Šiluva kļuva par masveida svētceļojumu galamērķi. 1792. gadā miestam tika piešķirtas tirdzniecības tiesības.

Padomju periodā Šiluva bija Mihaila Kaļiņina vārdā nosauktā kolhoza centrālais ciemats. Saimniecība specializējās lopkopībā. Neskatoties uz oficiālo ateisma politiku, svētceļojumu tradīcija slepeni turpinājās. 1993. gadā Šiluvu apmeklēja pāvests [[Jānis Pāvils II]]. 2002. gadā miestam tika apstiprināts savs ģerbonis.

== Arhitektūra un apskates objekti ==
* Šiluvas Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšanas bazilika: celta no 1760. līdz 1775. gadam vēlā baroka stilā. Tā ir viena no vērtīgākajām baroka celtnēm Lietuvā ar greznu interjeru un brīnumdarītāju Jaunavas Marijas svētbildi. 1988. gadā baznīcai piešķirts ''Basilica Minor'' statuss.
* Jaunavas Marijas parādīšanās kapliča: monumentāla 44 metrus augsta celtne, kas uzbūvēta 1924. gadā (arhitekts Antans Vivuļskis) vietā, kur saskaņā ar leģendu parādījusies Marija. Kapličas altāris ir uzstādīts tieši uz akmens, uz kura viņa stāvējusi.
* Garīgais centrs un svētceļnieku laukums: plašs, labiekārtots laukums starp baziliku un kapliču, kas paredzēts lielu procesiju un dievkalpojumu norisei.
* Pāvesta Jāņa Pāvila II piemineklis: uzstādīts par godu viņa vēsturiskajam apmeklējumam.

== Sabiedrība ==
Miestā darbojas Šiluvas ģimnāzija, bibliotēka, pasts un kultūras nams. Šiluva ir pasaules mēroga sakrālais centrs, ko ik gadu, īpaši septembra sākumā ''Šilinės'' svētku laikā, apmeklē desmitiem tūkstošu svētceļnieku. Saimnieciski miests ir cieši saistīts ar reliģisko tūrismu, pakalpojumu sniegšanu un lauksaimniecību.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.raseiniai.lt/ Raseiņu rajona pašvaldības vietne]
* [https://siluva.lt/ Šiluvas svētvietas oficiālā vietne]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Raseiņu rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>aajcwy61jrr9h2678tp3uexh5y9qnig</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Freds Ritens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628187</id>
    <revision>
      <id>4450571</id>
      <timestamp>2026-04-05T06:53:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1962|12|5}} | birth_place =  | caps1 = 317 | clubs1 = {{flaga|Nīderlande}} [[FC Twente|Twente]] | countryofbirth = {{vieta|Nīderlande|Vihene}} | currentclub = {{fb|CUW}} (galvenais treneris) | goals1 = 11 | height = 180 | image = Zaria-Feyenord (1).jpg | caption = Freds Ritens 2014. gadā | nationalgoals1 = 0 | nationalteam1 = {{fb|NED}} | nationalyears1 = 1988 | nationalcaps1 = 1 | name =  | playername = Fred...</comment>
      <origin>4450571</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2928" sha1="56amp27xqxg325urxwlnhq1nl0tcmxy" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1962|12|5}}
| birth_place = 
| caps1 = 317
| clubs1 = {{flaga|Nīderlande}} [[FC Twente|Twente]]
| countryofbirth = {{vieta|Nīderlande|Vihene}}
| currentclub = {{fb|CUW}} (galvenais treneris)
| goals1 = 11
| height = 180
| image = Zaria-Feyenord (1).jpg
| caption = Freds Ritens 2014. gadā
| nationalgoals1 = 0
| nationalteam1 = {{fb|NED}}
| nationalyears1 = 1988
| nationalcaps1 = 1
| name = 
| playername = Freds Ritens
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 1979—1992
| managerclubs1 = {{flaga|Nīderlande}} [[FC Twente|Twente]]
| manageryears1 = 1999—2001
| managerclubs2 = {{flaga|Nīderlande}} [[FC Twente|Twente]]
| manageryears2 = 2006—2008
| managerclubs3 = {{flaga|Vācija}} [[FC Schalke 04|Schalke 04]]
| manageryears3 = 2008—2009
| managerclubs4 = {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven]]
| manageryears4 = 2009—2012
| managerclubs5 = {{flaga|Nīderlande}} [[SBV Vitesse|Vitesse]]
| manageryears5 = 2012—2013
| managerclubs6 = {{flaga|Nīderlande}} [[Feyenoord]]
| manageryears6 = 2014—2015
| managerclubs7 = {{flaga|AAE}} [[Al Shabab Al Arabi Club|Al Shabab]]
| manageryears7 = 2016—2017
| managerclubs8 = {{flaga|Izraēla}} [[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]]
| manageryears8 = 2018
| managerclubs9 = {{flaga|Beļģija}} [[RSC Anderlecht|Anderlecht]]
| manageryears9 = 2019
| managerclubs10 = {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven]] (pagaidu treneris)
| manageryears10 = 2023
| managerclubs11 = {{fb|CUW}}
| manageryears11 = 2026—
}}
'''Freds Ritens''' ({{Val|nl|Fred Rutten}}, dzimis {{Dat|1962|12|5}}) ir [[Nīderlandieši|nīderlandiešu]] futbola treneris un bijušais futbolists, kurš spēlēja [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā. Kopš 2026. gada Ritens ir [[Kirasao futbola izlase]]s galvenais treneris.

Visu savu spēlētāja karjeru aizvadījis ''[[FC Twente|Twente]]'' vienībā. 1988. gadā aizvadījis vienu maču [[Nīderlandes futbola izlase]]s rindās. Savu trenera karjeru arī sācis ''Twente'' komandā. Vēlāk vadījis arī tādas komandas kā [[Gelzenkirhenes &quot;Schalke 04&quot;]], ''[[PSV Eindhoven]]'', ''[[SBV Vitesse]]'', ''[[Feyenoord]]'', ''[[Al Shabab Al Arabi Club|Al Shabab]]'', ''[[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]]'' un ''[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]''. 2026. gadā kļuvis par [[Kirasao futbola izlase]]s galveno treneri.

== Sasniegumi ==

=== Trenera karjera ===
'''Twente'''

* [[Nīderlandes kauss futbolā|Nīderlandes kauss]]: 2001

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Nīderlandes futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Ritens, Freds}}
[[Kategorija:1962. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Gelderlandē dzimušie]]
[[Kategorija:Nīderlandes futbolisti]]
[[Kategorija:Nīderlandes izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Nīderlandes futbola treneri]]
[[Kategorija:FC Twente spēlētāji]]
[[Kategorija:Kirasao futbola izlases treneri]]</text>
      <sha1>56amp27xqxg325urxwlnhq1nl0tcmxy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sasnava</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628188</id>
    <revision>
      <id>4450574</id>
      <timestamp>2026-04-05T07:05:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Sasnava | official_name = ''Sasnava'' | settlement_type = miests | image_skyline = Sasnavos seniūnija, biblioteka.JPG | image_caption = Sasnavas seņūnija un bibliotēka | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Marijampoles pašvaldība | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = Marijampoles apri...</comment>
      <origin>4450574</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3519" sha1="co105huc8lqfytls0u08dfct9mpm9m7" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Sasnava
| official_name = ''Sasnava''
| settlement_type = miests
| image_skyline = Sasnavos seniūnija, biblioteka.JPG
| image_caption = Sasnavas seņūnija un bibliotēka
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Lietuva#Marijampoles pašvaldība
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Marijampoles apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Marijampoles pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Sasnavas seņūnija]]
| area_total_km2 = 4.44
| population_total = 529
| population_as_of = 2021
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 54 | latm = 39 | lats = 00 | latNS = N
| longd = 23 | longm = 27 | longs = 43 | longEW = E
| elevation_m = 75
| website = 
}}
'''Sasnava''' ({{val|lt|Sasnava}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Marijampoles apriņķis|Marijampoles apriņķa]] [[Marijampoles pašvaldība|Marijampoles pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas Sasnas upes krastos, 13 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Marijampole]]s, netālu no maģistrāles A5 (''Via Baltica'').

== Vēsture ==
Sasnavas nosaukums cēlies no Sasnas upes, kuras vārds savukārt saistīts ar seno prūšu un sūduvu vārdu ''sasnis'' (zaķis). Miests rakstos pirmo reizi minēts 1775. gadā. 1817. gadā šeit tika uzcelta pirmā koka baznīca, ap kuru sāka veidoties blīvāka apmetne.

Miesta izaugsmi 19. gadsimtā veicināja 1829. gadā izbūvētais [[Sanktpēterburga]]s—[[Varšava]]s lielceļš, kā arī [[Kazlu Rūda]]s—[[Marijampole]]s dzelzceļa līnija ar staciju (atrodas 6 km no miesta), kas savienoja reģionu ar lielajiem centriem. Sasnava vēsturiski bijusi nozīmīgs lietuviešu nacionālās atmodas centrs [[Suvalkija|Suvalkijā]], kur darbojās grāmatu kontrabandisti (''knygnešiai'').

Padomju periodā Sasnava bija kolhoza centrālais ciemats. Saimniecība bija viena no spēcīgākajām reģionā, specializējoties lopkopībā un augkopībā. Šajā laikā tika uzbūvēta vidusskola, kultūras nams un administratīvās ēkas, kā arī labiekārtots miesta parks. 2005. gadā miestam tika apstiprināts savs ģerbonis.

== Arhitektūra un apskates objekti ==
* Sasnavas Vissvētākās Jaunavas Marijas vārda baznīca: pašreizējā mūra baznīca celta no 1928. līdz 1938. gadam neogotikas stilā. Tā ir monumentāla balta celtne ar vienu augstu torni, kas dominē apkārtnes līdzenajā ainavā.
* Sasnavas lidlauks: atrodas miesta ziemeļu pievārtē un ir populārs izpletņlēcēju un aviācijas sporta cienītāju vidū.
* Vēsturiskā Sasnavas koka baznīca: vecā koka baznīca pēc jaunās uzbūvēšanas tika pārcelta uz Rumšišķu brīvdabas muzeju kā vērtīgs koka arhitektūras eksponāts.
* Piemineklis Lietuvas neatkarībai: uzstādīts par godu valsts dibinātājiem un brīvības cīņu dalībniekiem.

== Sabiedrība ==
Miestā darbojas Sasnavas pamatskola, bibliotēka, pasts un kultūras centrs.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.marijampole.lt/ Marijampoles pašvaldības vietne]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Marijampoles pašvaldība]]</text>
      <sha1>co105huc8lqfytls0u08dfct9mpm9m7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450575</id>
      <parentid>4450574</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T07:05:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Kikos pārvietoja lapu [[Sasnava (miests)]] uz [[Sasnava]]: pamatnozīme</comment>
      <origin>4450574</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3519" sha1="co105huc8lqfytls0u08dfct9mpm9m7" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Sasnava
| official_name = ''Sasnava''
| settlement_type = miests
| image_skyline = Sasnavos seniūnija, biblioteka.JPG
| image_caption = Sasnavas seņūnija un bibliotēka
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Lietuva#Marijampoles pašvaldība
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Marijampoles apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Marijampoles pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Sasnavas seņūnija]]
| area_total_km2 = 4.44
| population_total = 529
| population_as_of = 2021
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 54 | latm = 39 | lats = 00 | latNS = N
| longd = 23 | longm = 27 | longs = 43 | longEW = E
| elevation_m = 75
| website = 
}}
'''Sasnava''' ({{val|lt|Sasnava}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Marijampoles apriņķis|Marijampoles apriņķa]] [[Marijampoles pašvaldība|Marijampoles pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas Sasnas upes krastos, 13 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Marijampole]]s, netālu no maģistrāles A5 (''Via Baltica'').

== Vēsture ==
Sasnavas nosaukums cēlies no Sasnas upes, kuras vārds savukārt saistīts ar seno prūšu un sūduvu vārdu ''sasnis'' (zaķis). Miests rakstos pirmo reizi minēts 1775. gadā. 1817. gadā šeit tika uzcelta pirmā koka baznīca, ap kuru sāka veidoties blīvāka apmetne.

Miesta izaugsmi 19. gadsimtā veicināja 1829. gadā izbūvētais [[Sanktpēterburga]]s—[[Varšava]]s lielceļš, kā arī [[Kazlu Rūda]]s—[[Marijampole]]s dzelzceļa līnija ar staciju (atrodas 6 km no miesta), kas savienoja reģionu ar lielajiem centriem. Sasnava vēsturiski bijusi nozīmīgs lietuviešu nacionālās atmodas centrs [[Suvalkija|Suvalkijā]], kur darbojās grāmatu kontrabandisti (''knygnešiai'').

Padomju periodā Sasnava bija kolhoza centrālais ciemats. Saimniecība bija viena no spēcīgākajām reģionā, specializējoties lopkopībā un augkopībā. Šajā laikā tika uzbūvēta vidusskola, kultūras nams un administratīvās ēkas, kā arī labiekārtots miesta parks. 2005. gadā miestam tika apstiprināts savs ģerbonis.

== Arhitektūra un apskates objekti ==
* Sasnavas Vissvētākās Jaunavas Marijas vārda baznīca: pašreizējā mūra baznīca celta no 1928. līdz 1938. gadam neogotikas stilā. Tā ir monumentāla balta celtne ar vienu augstu torni, kas dominē apkārtnes līdzenajā ainavā.
* Sasnavas lidlauks: atrodas miesta ziemeļu pievārtē un ir populārs izpletņlēcēju un aviācijas sporta cienītāju vidū.
* Vēsturiskā Sasnavas koka baznīca: vecā koka baznīca pēc jaunās uzbūvēšanas tika pārcelta uz Rumšišķu brīvdabas muzeju kā vērtīgs koka arhitektūras eksponāts.
* Piemineklis Lietuvas neatkarībai: uzstādīts par godu valsts dibinātājiem un brīvības cīņu dalībniekiem.

== Sabiedrība ==
Miestā darbojas Sasnavas pamatskola, bibliotēka, pasts un kultūras centrs.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.marijampole.lt/ Marijampoles pašvaldības vietne]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Marijampoles pašvaldība]]</text>
      <sha1>co105huc8lqfytls0u08dfct9mpm9m7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sasnava (miests)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628189</id>
    <redirect title="Sasnava" />
    <revision>
      <id>4450576</id>
      <timestamp>2026-04-05T07:05:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Kikos pārvietoja lapu [[Sasnava (miests)]] uz [[Sasnava]]: pamatnozīme</comment>
      <origin>4450576</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21" sha1="6ec12picvjuia52nhcizt5wrbgcrm5g" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Sasnava]]</text>
      <sha1>6ec12picvjuia52nhcizt5wrbgcrm5g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Usmans Diomande</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628190</id>
    <revision>
      <id>4450577</id>
      <timestamp>2026-04-05T07:13:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|12|4}} | birth_place =  | caps1 = 0 | caps2 = 13 | caps3 = 82 | clubnumber = 26 | clubs1 = {{flaga|Dānija}} [[FC Midtjylland|Midtjylland]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[CD Mafra|Mafra]] | clubs3 = {{flaga|Portugāle}} [[Sporting CP]] | countryofbirth = {{vieta|Kotdivuāra|Abidžana}} | currentclub = {{flaga|Portugāle}} [[Sporting CP]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 5 | height = 190 | im...</comment>
      <origin>4450577</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2125" sha1="az6ohk6dsoc4ub2x3i5xnfu2ocv2d4q" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|12|4}}
| birth_place = 
| caps1 = 0
| caps2 = 13
| caps3 = 82
| clubnumber = 26
| clubs1 = {{flaga|Dānija}} [[FC Midtjylland|Midtjylland]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[CD Mafra|Mafra]]
| clubs3 = {{flaga|Portugāle}} [[Sporting CP]]
| countryofbirth = {{vieta|Kotdivuāra|Abidžana}}
| currentclub = {{flaga|Portugāle}} [[Sporting CP]]
| goals1 = 0
| goals2 = 0
| goals3 = 5
| height = 190
| image = Équipe football ivoirien 03 (Ousmane Diomande).jpg
| caption = Usmans Diomande 2024. gadā
| nationalgoals1 = 1
| nationalteam1 = {{fb|CIV}}
| nationalyears1 = 2023—
| nationalcaps1 = 13
| pcupdate = {{dat|2026|04|05|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|04|05|sk|bez}}
| name = 
| playername = Usmans Diomande
| position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]]
| years1 = 2022—2023
| years2 = 2022—2023
| years3 = 2023—
}}
'''Usmans Diomande''' ({{Val|fr|Ousmane Diomande}}, dzimis {{Dat|2003|12|4}}) ir [[Kotdivuāra]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]]. Kopš 2023. gada Diomande spēlē [[Portugāles Premjerlīga]]s komandā ''[[Sporting CP]]''.

Iepriekš spēlējis Portugāles komandā ''[[CD Mafra|Mafra]]''.

[[Kotdivuāras futbola izlase]]s rindās debitējis 2023. gadā. Ar izlasi uzvarējis [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Sporting CP'''

* [[Portugāles Premjerlīga]]: 2023—24, 2024—25
* [[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kauss]]: 2024—25

'''Kotdivuāra'''

* [[Āfrikas Nāciju kauss]]: [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]]

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Kotdivuāras futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Diomande, Usmans}}
[[Kategorija:2003. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kotdivuāras futbolisti]]
[[Kategorija:Kotdivuāras izlases futbolisti]]
[[Kategorija:FC Midtjylland spēlētāji]]
[[Kategorija:CD Mafra spēlētāji]]
[[Kategorija:Sporting CP spēlētāji]]</text>
      <sha1>az6ohk6dsoc4ub2x3i5xnfu2ocv2d4q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:CD Mafra spēlētāji</title>
    <ns>14</ns>
    <id>628191</id>
    <revision>
      <id>4450578</id>
      <timestamp>2026-04-05T07:13:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:CD Mafra|spēlētāji]] [[Kategorija:Portugāles klubu futbolisti|Mafra]]</comment>
      <origin>4450578</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="86" sha1="es5xj55d64fm26zspt0agapoflz49r0" xml:space="preserve">[[Kategorija:CD Mafra|spēlētāji]]
[[Kategorija:Portugāles klubu futbolisti|Mafra]]</text>
      <sha1>es5xj55d64fm26zspt0agapoflz49r0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kuļi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628192</id>
    <revision>
      <id>4450580</id>
      <timestamp>2026-04-05T07:18:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kuļi | official_name = ''Kuliai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Kuliai1.2010-06-05.jpg | image_caption = Kuļu novada muzejs | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Pluņģes rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Telšu apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | s...</comment>
      <origin>4450580</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3522" sha1="d551odbc45n75b6h0k5tril3p1gum1o" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Kuļi
| official_name = ''Kuliai''
| settlement_type = miests
| image_skyline = Kuliai1.2010-06-05.jpg
| image_caption = Kuļu novada muzejs
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Lietuva#Pluņģes rajons
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Telšu apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Pluņģes rajona pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Kuļu seņūnija]]
| area_total_km2 = 1.34
| population_total = 526
| population_as_of = 2021
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 55 | latm = 48 | lats = 22 | latNS = N
| longd = 21 | longm = 39 | longs = 14 | longEW = E
| elevation_m = 95
| website = 
}}
'''Kuļi''' ({{val|lt|Kuliai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Telšu apriņķis|Telšu apriņķa]] [[Pluņģes rajona pašvaldība|Pluņģes rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas [[Žemaitijas augstiene]]s rietumu nogāzē, Alantas upes krastā, 18 kilometrus uz dienvidrietumiem no [[Pluņģe]]s.

== Vēsture ==
Kuļi vēstures avotos pirmo reizi minēti 1564. gadā. Miesta attīstība 19. gadsimtā bija cieši saistīta ar muižnieku Oginsku darbību, kuriem šeit piederēja muiža. 19. gadsimta beigās Kuļi kļuva par nozīmīgu lietuviešu kultūras un nacionālās atmodas centru. Šeit par priesteri kalpoja rakstnieks un sabiedriskais darbinieks Jozs Tums-Vaižgants, kura darbības laikā miests kļuva par vienu no aizliegtās lietuviešu preses izplatīšanas punktiem.

Padomju periodā Kuļi bija kolhoza centrālais ciemats. Saimniecība specializējās lopkopībā un graudkopībā. Šajā laikā tika uzbūvēta jauna vidusskola, kultūras nams un administratīvais centrs, kā arī labiekārtots miesta vēsturiskais centrs. 2008. gadā miestam tika apstiprināts savs ģerbonis.

== Arhitektūra un apskates objekti ==
* Kuļu Sv. bīskapa Staņislava baznīca: pašreizējā mūra baznīca celta 1900. gadā neogotikas stilā. Tā ir monumentāla celtne ar augstu torni, kas labi saskatāms apkārtnes ainavā. Baznīcas dārzā atrodas piemiņas zīmes nacionālās atmodas darbiniekiem.
* Vēsturiskā Kuļu muiža: saglabājušies atsevišķi muižas ansambļa fragmenti, tostarp klēts un parka daļa, kurā atrodas piemineklis Jozam Tumam-Vaižgantam.
* Kuļu novadpētniecības muzejs: iekārtots vietējā vidusskolā un iepazīstina ar miesta bagāto vēsturi, Oginsku dzimtas mantojumu un grāmatu kontrabandistu kustību.
* Alantas upes ieleja: gleznaina dabas zona ap miestu, kas piemērota pastaigām un dabas tūrismam.

== Sabiedrība ==
Miestā darbojas Kuļu ģimnāzija, bibliotēka, pasts un kultūras centrs. Kuļi ir pazīstami ar savām aktīvajām kultūras tradīcijām, īpaši Vaižganta piemiņas pasākumiem un ikgadējiem amatnieku tirgiem. Saimnieciski miests mūsdienās ir saistīts ar lauksaimniecību un pakalpojumu sniegšanu apkārtnes iedzīvotājiem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.plunge.lt/ Pluņģes rajona pašvaldības vietne]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Pluņģes rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>d551odbc45n75b6h0k5tril3p1gum1o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kuliai</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628193</id>
    <redirect title="Kuļi" />
    <revision>
      <id>4450581</id>
      <timestamp>2026-04-05T07:19:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Kuļi]]</comment>
      <origin>4450581</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19" sha1="llz2a6lbtpebg2xaa740jkl99gvi0o9" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kuļi]]</text>
      <sha1>llz2a6lbtpebg2xaa740jkl99gvi0o9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kuļi (miests)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628194</id>
    <redirect title="Kuļi" />
    <revision>
      <id>4450582</id>
      <timestamp>2026-04-05T07:19:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Kuļi]]</comment>
      <origin>4450582</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19" sha1="llz2a6lbtpebg2xaa740jkl99gvi0o9" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kuļi]]</text>
      <sha1>llz2a6lbtpebg2xaa740jkl99gvi0o9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jans Pauls van Heke</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628195</id>
    <revision>
      <id>4450594</id>
      <timestamp>2026-04-05T07:39:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|6|8}} | birth_place =  | caps1 = 11 | caps2 = 98 | caps3 = 28 | clubnumber = 6 | clubs1 = {{flaga|Nīderlande}} [[NAC Breda]] | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[SC Heerenveen|Heerenveen]] | countryofbirth = {{vieta|Nīderlande|Arnemuidena}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; H...</comment>
      <origin>4450594</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2378" sha1="jahfgillf3xv0flcmvzx14wuvekx5u7" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|6|8}}
| birth_place = 
| caps1 = 11
| caps2 = 98
| caps3 = 28
| clubnumber = 6
| clubs1 = {{flaga|Nīderlande}} [[NAC Breda]]
| clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[SC Heerenveen|Heerenveen]]
| countryofbirth = {{vieta|Nīderlande|Arnemuidena}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]
| goals1 = 3
| goals2 = 4
| goals3 = 1
| height = 189
| image = Jan Paul van Hecke 24012026 (2) (cropped).jpg
| caption = Jans Pauls van Heke 2026. gadā
| nationalcaps2 = 10
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlandes U21
| nationalteam2 = {{fb|NED}}
| nationalyears2 = 2024—
| nationalyears1 = 2022—2023
| nationalcaps1 = 8
| pcupdate = {{dat|2026|04|05|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|04|05|sk|bez}}
| name = 
| playername = Jans Pauls van Heke
| position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]]
| years1 = 2019—2020
| years2 = 2020—
| years3 = 2020—2021
| years4 = 2021—2022
| caps4 = 31
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Blackburn Rovers F.C.|Blackburn Rovers]]
| goals4 = 1
}}
'''Jans Pauls van Heke''' ({{Val|nl|Jan Paul van Hecke}}, dzimis {{Dat|2000|6|8}}) ir [[Nīderlandieši|nīderlandiešu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandes futbola izlasi]]. Kopš 2020. gada van Heke spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]''.

Iepriekš spēlējis Nīderlandes komandās ''[[NAC Breda]]'' un ''[[SC Heerenveen|Heerenveen]]'', kā arī Anglijas komandā ''[[Blackburn Rovers]]''.

[[Nīderlandes futbola izlase]]s rindās debitējis 2024. gadā.

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Nīderlandes futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Heke, Jans Pauls van}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Zēlandes provincē dzimušie]]
[[Kategorija:Nīderlandes futbolisti]]
[[Kategorija:Nīderlandes izlases futbolisti]]
[[Kategorija:NAC Breda spēlētāji]]
[[Kategorija:Brighton &amp; Hove Albion F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:SC Heerenveen spēlētāji]]
[[Kategorija:Blackburn Rovers F.C. spēlētāji]]</text>
      <sha1>jahfgillf3xv0flcmvzx14wuvekx5u7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Karlos7773</title>
    <ns>3</ns>
    <id>628196</id>
    <revision>
      <id>4450598</id>
      <timestamp>2026-04-05T07:45:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4450598</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="178" sha1="p71ssxcdg189ig984hrghonpy2yk2y6" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Karlos7773}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 5. aprīlis, plkst. 10.45 (EEST)</text>
      <sha1>p71ssxcdg189ig984hrghonpy2yk2y6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gabriels Gudmundsons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628197</id>
    <revision>
      <id>4450602</id>
      <timestamp>2026-04-05T07:53:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|4|29}} | birth_place =  | caps1 = 80 | caps2 = 37 | caps3 = 103 | clubnumber = 3 | clubs1 = {{flaga|Zviedrija}} [[Halmstads BK]] | clubs2 = {{flaga|Nīderlande}} [[FC Groningen|Groningen]] | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille]] | countryofbirth = {{vieta|Zviedrija|Malme}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Leeds United F.C.|Leeds United]] | goals1 = 14 | goals2 = 2 | goals3 = 4 | height = 180 |...</comment>
      <origin>4450602</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2525" sha1="r9dsvdgpmq8fsq2ry14bo3ye7etbewo" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|4|29}}
| birth_place = 
| caps1 = 80
| caps2 = 37
| caps3 = 103
| clubnumber = 3
| clubs1 = {{flaga|Zviedrija}} [[Halmstads BK]]
| clubs2 = {{flaga|Nīderlande}} [[FC Groningen|Groningen]]
| clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille]]
| countryofbirth = {{vieta|Zviedrija|Malme}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Leeds United F.C.|Leeds United]]
| goals1 = 14
| goals2 = 2
| goals3 = 4
| height = 180
| image = Gabriel Gudmundsson (Sweden vs Moldova, 12 October 2023) (cropped).jpg
| caption = Gabriels Gudmundsons 2023. gadā
| nationalcaps2 = 8
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 1
| nationalteam1 = {{flaga|Zviedrija}} Zviedrijas U17
| nationalteam2 = {{flaga|Zviedrija}} Zviedrijas U19
| nationalyears2 = 2016—2018
| nationalyears1 = 2014
| nationalcaps1 = 1
| pcupdate = {{dat|2026|04|05|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|04|05|sk|bez}}
| name = 
| playername = Gabriels Gudmundsons
| position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]]
| years1 = 2016—2019
| years2 = 2019—2021
| years3 = 2021—2025
| nationalcaps3 = 2
| nationalcaps4 = 23
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 0
| nationalteam3 = {{flaga|Zviedrija}} Zviedrijas U21
| nationalteam4 = {{fb|SWE}}
| nationalyears3 = 2019
| nationalyears4 = 2022—
| years4 = 2025—
| caps4 = 28
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Leeds United F.C.|Leeds United]]
| goals4 = 0
}}
'''Gabriels Juhans Gudmundsons''' ({{Val|sv|Gabriel Johan Gudmundsson}}, dzimis {{Dat|1999|4|29}}) ir [[Zviedri|zviedru]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Gudmundsons spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Leeds United F.C.|Leeds United]]''.

Iepriekš spēlējis Zviedrijas komandā ''[[Halmstads BK]]'', Nīderlandes komandā ''[[FC Groningen|Groningen]]'' un Francijas komandā ''[[Lille OSC|Lille]]''.

[[Zviedrijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2022. gadā.

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Zviedrijas futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Gudmundsons, Gabriels}}
[[Kategorija:1999. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Skones lēnē dzimušie]]
[[Kategorija:Zviedrijas futbolisti]]
[[Kategorija:Zviedrijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Halmstads BK spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Groningen spēlētāji]]
[[Kategorija:LOSC Lille spēlētāji]]
[[Kategorija:Leeds United F.C. spēlētāji]]</text>
      <sha1>r9dsvdgpmq8fsq2ry14bo3ye7etbewo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viļķīšķi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628198</id>
    <revision>
      <id>4450603</id>
      <timestamp>2026-04-05T08:00:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Viļķīšķi | official_name = ''Vilkyškiai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Evangelikų bažnyčia, Vilkyškiai.JPG | image_caption = Viļķīšķu luterāņu baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Paģēģu pašvaldība | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = Tauraģe...</comment>
      <origin>4450603</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4073" sha1="1yxwhmds9v1ynkdx2txcztom5u0vzwf" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Viļķīšķi
| official_name = ''Vilkyškiai''
| settlement_type = miests
| image_skyline = Evangelikų bažnyčia, Vilkyškiai.JPG
| image_caption = Viļķīšķu luterāņu baznīca
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Lietuva#Paģēģu pašvaldība
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Tauraģes apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Paģēģu pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Viļķīšķu seņūnija]]
| area_total_km2 = 3.19
| population_total = 524
| population_as_of = 2021
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 55 | latm = 07 | lats = 08 | latNS = N
| longd = 22 | longm = 07 | longs = 41 | longEW = E
| elevation_m = 45
| website = 
}}
'''Viļķīšķi''' ({{val|lt|Vilkyškiai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Tauraģes apriņķis|Tauraģes apriņķa]] [[Paģēģu pašvaldība|Paģēģu pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas [[Mazā Lietuva|Mazās Lietuvas]] vēsturiskajā reģionā, 14 kilometrus uz austrumiem no [[Paģēģi]]em, pie autoceļa [[Kauņa]]—[[Klaipēda]] (tā sauktā Panemunes ceļa).

== Vēsture ==
Viļķīšķi rakstos pirmo reizi minēti 1542. gadā, bet 1554. gadā uzcelta pirmā baznīca. '''Villkiškenes''' (''Willkischken'') Miesta  attīstība gadsimtu gaitā bijusi cieši saistīta ar tā atrašanos [[Prūsijas karaliste]]s (vēlāk [[Vācijas impērija]]s) sastāvā. Pēc mēra epidēmijas 18. gadsimta sākumā šeit apmetās ieceļotāji no [[Zalcburga]]s, kas deva jaunu impulsu miesta saimnieciskajai dzīvei.

Pēc Pirmā pasaules kara 1923. gadā miests kopā ar [[Klaipēdas apgabals|Klaipēdas apgabalu]] nonāca Lietuvas sastāvā. Viļķīšķi ir pazīstami kā vācu rakstnieka [[Johanness Bobrovskis|Johannesa Bobrovska]] dzimtas vieta; viņa darbos bieži aprakstītas šīs puses ainavas un multikulturālā vide.

Padomju periodā Viļķīšķi bija padomju saimniecības centrālais ciemats. Saimniecība specializējās lopkopībā, un uz tās bāzes attīstījās nozīmīga piena pārstrādes rūpniecība. 2006. gadā miestam tika apstiprināts savs ģerbonis.

== Arhitektūra un apskates objekti ==
* Viļķīšķu luterāņu baznīca: celta 1896. gadā neogotikas stilā uz vecākas baznīcas pamatiem. Baznīca ir raksturīgs Mazās Lietuvas arhitektūras piemineklis, kurā mūsdienās notiek arī ērģeļmūzikas koncerti.
* Johannesa Bobrovska muzejs: iekārtots vēsturiskajā miesta skolā, veltīts rakstnieka dzīvei un jaunradei, kā arī reģiona vēsturei.
* Viļķīšķu muižas ansamblis: saglabājušās vairākas muižas ēkas, kas liecina par miesta kādreizējo administratīvo nozīmi.
* „Raganu egle”: unikāls dabas piemineklis netālu esošajā Rambīnas reģionālajā parkā — egle ar 18 stumbriem, kas vizuāli atgādina milzu slotu.
* Viļķīšķu piena pārstrādes rūpnīca: viena no modernākajām nozares rūpnīcām Lietuvā (zīmols ''Vilkyškių pieninė''), kuras produkcija ir plaši pazīstama arī Latvijā.

== Sabiedrība ==
Miestā darbojas Viļķīšķu Johannesa Bobrovska ģimnāzija, bibliotēka, pasts un kultūras nams. Viļķīšķi ir nozīmīgs kultūras tūrisma punkts Paģēģu pašvaldībā, piesaistot apmeklētājus ar savu specifisko Mazās Lietuvas gaisotni un sakopto vidi. Saimnieciski miests ir viens no pašvaldības dzinējspēkiem, pateicoties lielajam piena pārstrādes uzņēmumam, kas nodrošina darba vietas plašai apkārtnei.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.pagegiai.lt/ Pagēgu pašvaldības vietne]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Pagēgu pašvaldība]]</text>
      <sha1>1yxwhmds9v1ynkdx2txcztom5u0vzwf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4450624</id>
      <parentid>4450603</parentid>
      <timestamp>2026-04-05T09:24:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Arhitektūra un apskates objekti */</comment>
      <origin>4450624</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4110" sha1="ale0tz9hjui54twj4mswa0dx8zftqj4" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Viļķīšķi
| official_name = ''Vilkyškiai''
| settlement_type = miests
| image_skyline = Evangelikų bažnyčia, Vilkyškiai.JPG
| image_caption = Viļķīšķu luterāņu baznīca
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Lietuva#Paģēģu pašvaldība
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Tauraģes apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Paģēģu pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Viļķīšķu seņūnija]]
| area_total_km2 = 3.19
| population_total = 524
| population_as_of = 2021
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 55 | latm = 07 | lats = 08 | latNS = N
| longd = 22 | longm = 07 | longs = 41 | longEW = E
| elevation_m = 45
| website = 
}}
'''Viļķīšķi''' ({{val|lt|Vilkyškiai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Tauraģes apriņķis|Tauraģes apriņķa]] [[Paģēģu pašvaldība|Paģēģu pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas [[Mazā Lietuva|Mazās Lietuvas]] vēsturiskajā reģionā, 14 kilometrus uz austrumiem no [[Paģēģi]]em, pie autoceļa [[Kauņa]]—[[Klaipēda]] (tā sauktā Panemunes ceļa).

== Vēsture ==
Viļķīšķi rakstos pirmo reizi minēti 1542. gadā, bet 1554. gadā uzcelta pirmā baznīca. '''Villkiškenes''' (''Willkischken'') Miesta  attīstība gadsimtu gaitā bijusi cieši saistīta ar tā atrašanos [[Prūsijas karaliste]]s (vēlāk [[Vācijas impērija]]s) sastāvā. Pēc mēra epidēmijas 18. gadsimta sākumā šeit apmetās ieceļotāji no [[Zalcburga]]s, kas deva jaunu impulsu miesta saimnieciskajai dzīvei.

Pēc Pirmā pasaules kara 1923. gadā miests kopā ar [[Klaipēdas apgabals|Klaipēdas apgabalu]] nonāca Lietuvas sastāvā. Viļķīšķi ir pazīstami kā vācu rakstnieka [[Johanness Bobrovskis|Johannesa Bobrovska]] dzimtas vieta; viņa darbos bieži aprakstītas šīs puses ainavas un multikulturālā vide.

Padomju periodā Viļķīšķi bija padomju saimniecības centrālais ciemats. Saimniecība specializējās lopkopībā, un uz tās bāzes attīstījās nozīmīga piena pārstrādes rūpniecība. 2006. gadā miestam tika apstiprināts savs ģerbonis.

== Arhitektūra un apskates objekti ==
* [[Vilķīšķu luterāņu baznīca|Viļķīšķu luterāņu baznīca]]: celta 1896. gadā neogotikas stilā uz vecākas baznīcas pamatiem. Baznīca ir raksturīgs Mazās Lietuvas arhitektūras piemineklis, kurā mūsdienās notiek arī ērģeļmūzikas koncerti.
* Johannesa Bobrovska muzejs: iekārtots vēsturiskajā miesta skolā, veltīts rakstnieka dzīvei un jaunradei, kā arī reģiona vēsturei.
* Viļķīšķu muižas ansamblis: saglabājušās vairākas muižas ēkas, kas liecina par miesta kādreizējo administratīvo nozīmi.
* „Raganu egle”: unikāls dabas piemineklis netālu esošajā Rambīnas reģionālajā parkā — egle ar 18 stumbriem, kas vizuāli atgādina milzu slotu.
* Viļķīšķu piena pārstrādes rūpnīca: viena no modernākajām nozares rūpnīcām Lietuvā (zīmols ''Vilkyškių pieninė''), kuras produkcija ir plaši pazīstama arī Latvijā.

== Sabiedrība ==
Miestā darbojas Viļķīšķu Johannesa Bobrovska ģimnāzija, bibliotēka, pasts un kultūras nams. Viļķīšķi ir nozīmīgs kultūras tūrisma punkts Paģēģu pašvaldībā, piesaistot apmeklētājus ar savu specifisko Mazās Lietuvas gaisotni un sakopto vidi. Saimnieciski miests ir viens no pašvaldības dzinējspēkiem, pateicoties lielajam piena pārstrādes uzņēmumam, kas nodrošina darba vietas plašai apkārtnei.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.pagegiai.lt/ Pagēgu pašvaldības vietne]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Pagēgu pašvaldība]]</text>
      <sha1>ale0tz9hjui54twj4mswa0dx8zftqj4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vilkyškiai</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628199</id>
    <redirect title="Viļķīšķi" />
    <revision>
      <id>4450604</id>
      <timestamp>2026-04-05T08:01:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Viļķīšķi]]</comment>
      <origin>4450604</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="hsgbslds4i7oq8i1t3khg4tekw7ebbt" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Viļķīšķi]]</text>
      <sha1>hsgbslds4i7oq8i1t3khg4tekw7ebbt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Villkiškene</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628200</id>
    <redirect title="Viļķīšķi" />
    <revision>
      <id>4450605</id>
      <timestamp>2026-04-05T08:01:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Viļķīšķi]]</comment>
      <origin>4450605</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="hsgbslds4i7oq8i1t3khg4tekw7ebbt" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Viļķīšķi]]</text>
      <sha1>hsgbslds4i7oq8i1t3khg4tekw7ebbt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Willkischken</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628201</id>
    <redirect title="Viļķīšķi" />
    <revision>
      <id>4450606</id>
      <timestamp>2026-04-05T08:01:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Viļķīšķi]]</comment>
      <origin>4450606</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="hsgbslds4i7oq8i1t3khg4tekw7ebbt" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Viļķīšķi]]</text>
      <sha1>hsgbslds4i7oq8i1t3khg4tekw7ebbt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Taw Tu'lki</title>
    <ns>3</ns>
    <id>628202</id>
    <redirect title="Dalībnieka diskusija:Taw Tülki" />
    <revision>
      <id>4450609</id>
      <timestamp>2026-04-05T08:06:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Neriah</username>
        <id>96719</id>
      </contributor>
      <comment>Neriah pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Taw Tu'lki]] uz [[Dalībnieka diskusija:Taw Tülki]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/Taw Tu'lki|Taw Tu'lki]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/Taw Tülki|Taw Tülki]]&quot;</comment>
      <origin>4450609</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="46" sha1="f9b37z5oahkwvvk4w4pnq3xd6qf75sb" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Taw Tülki]]</text>
      <sha1>f9b37z5oahkwvvk4w4pnq3xd6qf75sb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vilķīšķi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628203</id>
    <redirect title="Viļķīšķi" />
    <revision>
      <id>4450611</id>
      <timestamp>2026-04-05T08:22:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Viļķīšķi]]</comment>
      <origin>4450611</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="hsgbslds4i7oq8i1t3khg4tekw7ebbt" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Viļķīšķi]]</text>
      <sha1>hsgbslds4i7oq8i1t3khg4tekw7ebbt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Simgor</title>
    <ns>3</ns>
    <id>628204</id>
    <revision>
      <id>4450614</id>
      <timestamp>2026-04-05T08:32:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4450614</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="174" sha1="ckqfyhnbxvsn5tne7r767vnin2ue2s5" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Simgor}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 5. aprīlis, plkst. 11.32 (EEST)</text>
      <sha1>ckqfyhnbxvsn5tne7r767vnin2ue2s5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ķinti</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628205</id>
    <revision>
      <id>4450615</id>
      <timestamp>2026-04-05T08:43:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ķinti | official_name = ''Kintai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Kintai square at Culture centre.JPG | image_caption = Skvērs pie Ķintu kultūras centra | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Šilutes rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Klaipēdas apriņķis]] | sub...</comment>
      <origin>4450615</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4118" sha1="fxgihmgjtfcn7zussu0pmyfiihymoqr" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Ķinti
| official_name = ''Kintai''
| settlement_type = miests
| image_skyline = Kintai square at Culture centre.JPG
| image_caption = Skvērs pie Ķintu kultūras centra
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Lietuva#Šilutes rajons
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Klaipēdas apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Šilutes rajona pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Ķintu seņūnija]]
| area_total_km2 = 22.54
| population_total = 523
| population_as_of = 2021
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 55 | latm = 25 | lats = 08 | latNS = N
| longd = 21 | longm = 15 | longs = 40 | longEW = E
| elevation_m = 5
| website = 
}}
'''Ķinti''' ({{val|lt|Kintai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Klaipēdas apriņķis|Klaipēdas apriņķa]] [[Šilutes rajona pašvaldība|Šilutes rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas [[Kuršu joma]]s austrumu krastā, 15 kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Šilute]]s.

== Vēsture ==
Ķinti rakstos pirmo reizi minēti 1540. gadā kā zvejnieku apmetne [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercogistē]]. Miesta nosaukums cēlies no pirmā iedzīvotāja uzvārda (''Kintas''). 1705. gadā šeit tika uzcelta luterāņu baznīca. 18. un 19. gadsimtā Ķinti izveidojās par nozīmīgu reģionālu centru ar tirdzniecības tiesībām, kurā darbojās viena no lielākajām zivju izsolēm Kuršu jomas piekrastē.

No 1888. līdz 1892. gadam Ķintu skolā par skolotāju strādāja ievērojamais lietuviešu rakstnieks, filozofs un kultūras darbinieks [[Vīdūns]] (''Vydūnas''), kura vārdā nosaukta vietējā kultūras iestāde.

Ķinti smagi cieta otrā pasaules kara laikā — tika iznīcinātas 3/4 veco miesta ēku. Pēc kara mainījās iedzīvotāju sastāvs  pēc vietējo lietuviešu un vāciešu aizbraukšanas uz Rietumiem viņu vietā ieradās imigranti no dažādām Lietuvas daļām. Padomju periodā Ķinti bija zvejnieku saimniecības centrālais ciemats. Saimniecība specializējās karpu audzēšanā un dīķsaimniecībā, kas joprojām ir nozīmīga vietējās ekonomikas daļa. 2011. gadā miestam tika apstiprināts savs ģerbonis, kurā attēlota vēsturiskā Mazās Lietuvas vējrādītāju simbolika.

== Arhitektūra un apskates objekti ==
* Ķintu luterāņu baznīca: celta 1705. gadā baroka stilā. Padomju laikā tajā atradās noliktava, bet mūsdienās tā ir atjaunota un kalpo gan luterāņu, gan katoļu draudzēm.
* Vīdūna muzejs: iekārtots vēsturiskajā skolas ēkā, kur dzīvoja un strādāja filozofs. Muzejs iepazīstina ar Vidūna personību un Mazās Lietuvas vēsturi.
* Ķintu lielā tūja: viena no augstākajām tūjām Eiropā (virs 18 metriem), kas atrodas miesta mežniecības teritorijā un ir valsts nozīmes dabas piemineklis.
* Ķintu dīķi: plaša dīķu sistēma, kas ir iecienīta putnu vērošanas vieta un nozīmīgs zivkopības centrs.
* Kuršu jomas piekraste: miests ir iecienīts burāšanas, kaitošanas un makšķerēšanas tūrisma galamērķis.

== Sabiedrība ==
Miestā darbojas Ķintu pamatskola, bibliotēka, pasts un Vīdūna kultūras centrs. Ķinti ir nozīmīgs tūrisma punkts &quot;Vējrādītāju ceļā&quot; (''Vėtrungių kelias''), kas iepazīstina ar unikālo Kuršu jomas zvejnieku tradīciju. Saimnieciski miests mūsdienās ir saistīts ar zivkopību, tūrismu un mežizstrādi. Ik gadu šeit norisinās dažādi festivāli, kas veltīti Mazās Lietuvas kultūrai un jūrniecības mantojumam.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.silute.lt/ Šilutes rajona pašvaldības vietne]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Šilutes rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>fxgihmgjtfcn7zussu0pmyfiihymoqr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kintai</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628206</id>
    <redirect title="Ķinti" />
    <revision>
      <id>4450616</id>
      <timestamp>2026-04-05T08:44:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Ķinti]]</comment>
      <origin>4450616</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20" sha1="hbumien4tf9enkp4hsmzxby5i85ypzg" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Ķinti]]</text>
      <sha1>hbumien4tf9enkp4hsmzxby5i85ypzg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kinti</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628207</id>
    <redirect title="Ķinti" />
    <revision>
      <id>4450617</id>
      <timestamp>2026-04-05T08:44:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Ķinti]]</comment>
      <origin>4450617</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20" sha1="hbumien4tf9enkp4hsmzxby5i85ypzg" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Ķinti]]</text>
      <sha1>hbumien4tf9enkp4hsmzxby5i85ypzg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Semelišķes</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628208</id>
    <revision>
      <id>4450621</id>
      <timestamp>2026-04-05T09:22:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Semelišķes | official_name = ''Semeliškės'' | settlement_type = miests | image_skyline = Monumentas.jpg | image_caption = Piemiņas zīme Semelišķu 740 gadu jubilejai | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Elektrēnu pašvaldība | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = Viļņas apriņķis...</comment>
      <origin>4450621</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3974" sha1="dny6g27zmke40gqfii1d2q1b0tn0fh4" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Semelišķes
| official_name = ''Semeliškės''
| settlement_type = miests
| image_skyline = Monumentas.jpg
| image_caption = Piemiņas zīme Semelišķu 740 gadu jubilejai
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Lietuva#Elektrēnu pašvaldība
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Viļņas apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Elektrēnu pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Semelišķu seņūnija]]
| area_total_km2 = 1.9
| population_total = 516
| population_as_of = 2021
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 54 | latm = 39 | lats = 50 | latNS = N
| longd = 24 | longm = 39 | longs = 32 | longEW = E
| elevation_m = 135
| website = 
}}
'''Semelišķes''' ({{val|lt|Semeliškės}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Viļņas apriņķis|Viļņas apriņķa]] [[Elektrēnu pašvaldība|Elektrēnu pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas [[Strēva]]s upes krastos, pie Nestrēvantes ezera, 13 kilometrus uz dienvidiem no [[Elektrēni]]em.

== Vēsture ==
Semelišķes ir viena no senākajām Lietuvas apdzīvotajām vietām, rakstos pirmo reizi minētas 1276. gadā, kad dižkunigaitis [[Traidenis]] šeit nometināja [[Prūši|prūšu]] bēgļus. 1377. gadā krustneši nopostīja šeit esošo pili. 15. gadsimta sākumā Semelišķes kļuva par Lietuvas dižkunigaišu muižas centru, un 1501. gadā pēc [[Aleksandrs Jagellons|Aleksandra Jagellona]] rīkojuma šeit tika uzcelta pirmā baznīca.

18. gadsimta beigās miests ieguva tirdzniecības tiesības. Vēsturiski Semelišķes bija nozīmīgs tirdzniecības mezgls ceļā starp [[Viļņa|Viļņu]] un [[Kauņa|Kauņu]]. Miestā pastāvēja liela ebreju kopiena, kas nodarbojās ar tirdzniecību un amatniecību līdz pat Otrajam pasaules karam.

Padomju periodā Semelišķes bija kolhoza centrālais ciemats. Saimniecība specializējās lopkopībā un graudkopībā. Šajā laikā tika saglabāts miesta vēsturiskais kodols, vienlaikus uzbūvējot vidusskolu, kultūras namu un administratīvo centru. 2002. gadā miestam tika apstiprināts savs ģerbonis. 2025. gadā Semelišķes tika izvēlētas par vienu no 2026. gada Lietuvas Mazajām kultūras galvaspilsētām.

== Arhitektūra un apskates objekti ==
* Semelišķu Sv. Laurīna baznīca: pašreizējā koka baznīca celta 1783. gadā baroka un klasicisma stilā. Tā ir viena no vecākajām koka sakrālajām celtnēm Lietuvā, tās ansamblī ietilpst arī zvanu tornis un vērtīgs interjera mantojums.
* Semelišķu Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca: mūra baznīca celta 1895. gadā raksturīgā neobizantiešu stilā.
* Vēsturiskais miesta plānojums: Semelišķes ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Miestam raksturīgs radiālais ielu tīkls, kas veidojies dabiski Strēvas upes līkumā.
* Semelišķu ūdensdzirnavas: vēsturiska ēka Strēvas krastā, kas liecina par miesta saimniecisko pagātni.
* Holokausta upuru piemiņas vieta: atrodas pie pilsētas un atgādina par traģiskajiem notikumiem 1941. gadā.

== Sabiedrība ==
Miestā darbojas Semelišķu ģimnāzija, bibliotēka, pasts un kultūras nams. Semelišķes ir nozīmīgs vietējais kultūras centrs Elektrēnu pašvaldības dienvidu daļā. Saimnieciski miests mūsdienās ir saistīts ar lauksaimniecību, tūrismu un pakalpojumu sniegšanu apkārtnes iedzīvotājiem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.elektrenai.lt/ Elektrēnu pašvaldības vietne]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Elektrēnu pašvaldība]]</text>
      <sha1>dny6g27zmke40gqfii1d2q1b0tn0fh4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Semeliškės</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628209</id>
    <redirect title="Semelišķes" />
    <revision>
      <id>4450622</id>
      <timestamp>2026-04-05T09:23:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Semelišķes]]</comment>
      <origin>4450622</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26" sha1="3e1xnx3037s2u54tmwjvqzl41bd8hi9" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Semelišķes]]</text>
      <sha1>3e1xnx3037s2u54tmwjvqzl41bd8hi9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Semelišķes (miests)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628210</id>
    <redirect title="Semelišķes" />
    <revision>
      <id>4450623</id>
      <timestamp>2026-04-05T09:23:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Semelišķes]]</comment>
      <origin>4450623</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26" sha1="3e1xnx3037s2u54tmwjvqzl41bd8hi9" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Semelišķes]]</text>
      <sha1>3e1xnx3037s2u54tmwjvqzl41bd8hi9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Norageļu seņūnija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628211</id>
    <redirect title="Noraģeļu seņūnija" />
    <revision>
      <id>4450627</id>
      <timestamp>2026-04-05T09:32:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Kikos pārvietoja lapu [[Norageļu seņūnija]] uz [[Noraģeļu seņūnija]]: atveidošana</comment>
      <origin>4450627</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="35" sha1="lt9cqwphk3f3hhebth0531buue1jkmu" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Noraģeļu seņūnija]]</text>
      <sha1>lt9cqwphk3f3hhebth0531buue1jkmu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Noraģeļu seņūnija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628212</id>
    <redirect title="Noraģēļu seņūnija" />
    <revision>
      <id>4450632</id>
      <timestamp>2026-04-05T09:34:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Kikos pārvietoja lapu [[Noraģeļu seņūnija]] uz [[Noraģēļu seņūnija]]</comment>
      <origin>4450632</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="36" sha1="fkl8w9mpyv0aen5q91m4p88c7v9e1i6" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Noraģēļu seņūnija]]</text>
      <sha1>fkl8w9mpyv0aen5q91m4p88c7v9e1i6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šestoku seņūnija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628213</id>
    <redirect title="Šeštoku seņūnija" />
    <revision>
      <id>4450636</id>
      <timestamp>2026-04-05T09:37:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Kikos pārvietoja lapu [[Šestoku seņūnija]] uz [[Šeštoku seņūnija]]: atveidošana</comment>
      <origin>4450636</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="34" sha1="40en0aojg5lc6xg1ir6hhoo8rfy4p6z" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Šeštoku seņūnija]]</text>
      <sha1>40en0aojg5lc6xg1ir6hhoo8rfy4p6z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Meet Kevin Johnson</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628215</id>
    <revision>
      <id>4450644</id>
      <timestamp>2026-04-05T09:56:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>KartoshkaFri78</username>
        <id>101366</id>
      </contributor>
      <comment>Raksts par seriāla sēriju</comment>
      <origin>4450644</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6928" sha1="q1f5e9x32jl97ni8xy4r3tmkyh33u0n" xml:space="preserve">{{TV sērijas infokaste|Title=''Meet Kevin Johnson''|Series=Seriāla &quot;[[Pazudušie (seriāls)|Pazudušie]]&quot;|Season=4. sezona|Series no=8. sērija|Director=[[Stīvens Viljamss]]|Writer=[[Elizabete Sarnofa]]&lt;br&gt;[[Braiens K. Vons]]|Music=[[Maikls Džakino]]|Photographer=[[Korta Feja]]|Editor=[[Marks Goldmans]]|Airdate=2008. gada 20. martā|Length=41 minūte|Guests=*[[Sintija Votrosa]] kā Libija Smita
*[[Bleiks Bašofs]] kā Kārls Mārtins
*[[Grānts Boulers]] kā kapteinis Golts
*[[Fišers Stīvenss]] kā Džordžs Minkovskis
*[[M. K. Geinijs]] kā Toms Frendlijs
*[[Mārša Tomasone]] kā Neomija Dorita|Prev=''[[Ji Yeon]]''|Next=''[[Shape of Things to Come|The Shape of Things to Come]]''}}

'''''Meet Kevin Johnson''''' (no [[Angļu valoda|angļu]]: ''Iepazīstities ar Kevinu Džonsonu'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[Pazudušie (4. sezona)|ceturtās sezonas]] astotā sērija. Sērijas režisors ir [[Stīvens Viljamss]], bet scenāristi ir [[Elizabete Sarnofa]] un [[Braiens K. Vons]]. Sērija pirmo reizi pārraidīta 2008. gada 20. martā.

Iepriekšējā sērijā, uzzinājis, ka Maikls ir atgriezies ar kuģi, dusmīgais Saīds vēlējās atklāt kapteinim viņa identitāti. Sērija galvenokārt koncentrējās uz Maikla atmiņām par salas atstāšanu, kad viņa dēls Volts, uzzinājis par viņa darbībām tur, pārtrauca ar viņu kontaktus. Maikls, kļuvis par Bena spiegu, iefiltrējās kuģī &quot;Kahana&quot; ar citu identitāti, tādējādi organizējot sabotāžu.

== Sižets ==

=== Uz kuģa ===
Nakts vidū Dezmondu un Saīdu pamodina trauksmes signāls. Iznākot uz klāja, viņi redz, kā Golts sit divus apkalpes locekļus, neļaujot viņiem iekāpt glābšanas laivā. Viņš saka pārējiem, ka tādējādi glābj viņus, jo viņiem vajadzētu atcerēties, kas notika ar Minkovski un Brendonu. Pēc kautiņa Golts pavēl &quot;Džonsonam&quot; sakopt nekārtību. Izmantojot izdevību, Saīds un Dezmonds tuvojas viņam. Lai gan Maikls dod mājienu, ka tagad nav īstais laiks, Saīds uzstāj. Maikls tikai saka, ka viņš ir šeit, lai mirtu. Vēlāk, kamēr Maikls un mehāniķis Džefs remontē dzinēju, Saīds un Dezmonds atkal tuvojas viņam. Aizsūtot Džefu prom, Maikls atklāj, ka strādā Bena labā. Tad Saīds satver viņu un aizved uz Golta kajīti, kur atklāj &quot;Džonsona&quot; patieso identitāti.

=== Uz salas ===
No rīta Loks rīko sapulci kazarmās, jo vīri no kuģa plāno viņiem uzbrukt un sagūstīt Benu. Sojers iesaka vienkārši nodot Benu, bet Loks atsakās. Vēlāk Bens iedod Aleksai karti uz kādu Templi, kur viņi būs drošībā. Aleksa dodas turp kopā ar savu māti Danielu un Kārlu. Viņi atpūšas džungļos, kad Kārlu pēkšņi sašauj, un viņš nokrīt zemē. Daniela un Aleksa slēpjas aiz koka, bet, mēģinot bēgt, arī Daniela tiek nāvējoši ievainota. Aleksa pamana kustību krūmos un kliedz, ka viņa ir Bena meita.

=== Maikla atmiņas ===
Maikls uzraksta zīmīti, tad iekāpj savā automašīnā un, paātrinoties, ietriecas konteinerā. Pamostoties slimnīcā ar traumām, viņš pēkšņi ierauga Libiju medmāsas izskatā, taču tā izrādās tikai vīzija. Vēlāk Maikls apciemo savu māti un lūdz ļaut aprunāties ar Voltu. Tomēr viņa to aizliedz, norādot, ka ziņās bija ziņots par lidmašīnas avāriju, un ka Maikls atgriezies kopā ar Voltu, kurš viņai neko nestāsta. Pēc tam viņa atgriežas mājā, bet Maikls aiziet, ieraugot Voltu logā. Pēc tam Maikls iemaina Džina rokaspulksteni pret [[Revolveris|revolveri]] un gatavojas nošauties alejā, taču pie viņa tuvojas vīrietis, kuru viņš atpazīst kā Tomu. Izceļas kautiņš, pēc kura Toms pasaka Maiklam, ka &quot;Citiem&quot; ir nepieciešama viņa palīdzība, kā arī to, ka Sala neļauj viņam izdarīt [[Pašnāvība|pašnāvību]]. Visbeidzot Toms pasaka Maiklam, kur viņu atrast. Vēlāk Maikls joprojām mēģina nošauties, taču revolveris neizšauj, pat kad tas ir pilns ar visiem lodēm. Ieraudzījis ziņojumu par reisa 815 vraka atrašanu okeāna dibenā, Maikls nolemj apciemot Tomu.

Atnākot pie Toma, viņš pastāsta Maiklam, ka Vidmors ir viltojis lidmašīnas atlūzas, parādot viņam fotogrāfijas ar tukšām bedrēm, no kuros tika izņemti līķi, vēlāk izmantoti kā mirušie pasažieri, kā arī nolietotu ''[[Boeing 777]]'', kas tika izmantots kā reisa 815 vraks. Pēc tam viņš iesaka Maiklam slepeni doties glābt atlikušos cilvēkus salā, tādējādi izpērkot savu vainu par divu cilvēku nogalināšanu. Maikls ierodas [[Fidži]] ar vārdu Kevins Džonsons, kur viņš satiek Minkovski, Neomiju un Stromu, un pēc tam uzkāpj uz kuģa. Kādu dienu Maikls redz Neomiju un Lapidusu strīdamies par to, kurš lidos pirmais. Pēc tam Lapiduss pastāsta Maiklam, ka Neomija uzskata ka reiss815 patiesībā pazudis citur. Vēlāk Maikls redz Kīmiju šaujam pa šķīvīšiem, ko vēro Omārs un citi apkalpes locekļi, radot Maiklam šaubas par to, vai šī tiešām ir glābšanas misija.

Vēlāk Maikls dodas ievietot portfeli ar [[Sprāgstvielas|sprāgstvielām]], lai uzspridzinātu kuģi. Dzinēja telpā viņš atkal ierauga Libiju, kura lūdz viņu to nedarīt, bet viņš tik un tā aktivizē detonātoru. Tomēr no portfeļa parādās tikai zīmīte ar uzrakstu &quot;Vēl ne&quot;. Vēlāk Minkovskis sauc Maiklu, jo viņam piezvana kads Volts. Tomēr izrādās, ka tas ir Bens, ar kuru Maikls sāk strīdēties. Bens vienkārši liek viņam sabojāt radiotelpu un pēc tam dzinēju, lai kuģis nevarētu sasniegt salu. Maikls ir spiests piekrist.

== Lomās ==

=== Galvenie varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Horhe Garsija]] kā Hugo &quot;Hērlijs&quot; Rejess
* [[Džošs Holovejs]] kā Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords
* [[Navīns Endrūss]] kā Saīds Džara
* [[Terijs O'Kvīns]] kā Džons Loks
* [[Herolds Perino]] kā &quot;Kevins Džonsons&quot; (Maikls Dosons)
{{Col-2}}
* [[Emīlija de Ravina]] kā Klēra Litltone
* [[Henrijs Ī. Kjusiks]] kā Dezmonds Hjūms
* [[Maikls Emersons]] kā Bens Lainuss
* [[Kens Leungs]] kā Mailss Stroms
* [[Džefs Feihijs]] kā Frenks Lapiduss
{{Col-end}}

=== Otrā plāna varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Kevins Djūrands]] kā Mārtins Kīmijs
* [[M. K. Geinijs]] kā Toms Frendlijs
* [[Grānts Boulers]] kā kapteinis Golts
* [[Entonijs Azizi|Entonijs Azizijs]] kā Omārs Idriss
* [[Sintija Votrosa]] kā Libija Smita
* [[Bleiks Bašofs]] kā Kārls Mārtins
{{Col-2}}
* [[Tanja Reimonda]] kā Aleksa Ruso
* [[Mira Furlane]] kā Daniela Ruso
* [[Fišers Stīvenss]] kā Džordžs Minkovskis
* [[Mārša Tomasone]] kā Neomija Dorita
* [[Džeimss Loks]] kā Džefs
* [[Malkolms Deivids Kellijs]] kā Volts Dosons
{{Col-end}}

== Ārējās saites ==

* [https://www.imdb.com/title/tt0994368/?ref_=tt_ov_ep_pr ''IMDb'' profils] (angliski)
* [https://www.metacritic.com/tv/lost/season-4/episode-8-meet-kevin-johnson/ ''Metacritic profils''] (angliski)
{{Pazudušie}}</text>
      <sha1>q1f5e9x32jl97ni8xy4r3tmkyh33u0n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Sērijveida slepkavas sievietes</title>
    <ns>14</ns>
    <id>628216</id>
    <revision>
      <id>4450680</id>
      <timestamp>2026-04-05T11:57:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-20874-16</username>
        <id>143685</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Slepkavas]]</comment>
      <origin>4450680</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24" sha1="5hwzimyd4fc5gpn716t2tmt6pobldi4" xml:space="preserve">[[Kategorija:Slepkavas]]</text>
      <sha1>5hwzimyd4fc5gpn716t2tmt6pobldi4</sha1>
    </revision>
  </page>
</mediawiki>